-
Valsts prezidents Egils Levits jau vairākkārt ir aicinājis
vērtēt ilgos kriminālprocesus un rast tam pienācīgus risinājumus.
Lai rastu šos risinājumus, Valsts prezidents pie sevis 4. martā
rīkoja tieslietu piecinieku, uzaicinot tieslietu ministru Jāni
Bor-dānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētā-
ju Jutu Strīķi, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas
apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Lībiņu-Egneri, Saeimas
Juridiskās komisijas Krimināl-tiesību politikas apakškomisijas
priekšsēdētāju Andreju Judinu.
Par sarunā secināto Valsts prezidents pēc tikšanās informēja
plašsaziņas līdzekļus.
LV prezidenta kanceleja4.03.2020.
Valsts prezidenta komentāru atreferējumsŠodien mums bija, ko es
varētu nosaukt par tieslietu piecinieka tikšanos, kur
mēs pārrunājām aktuālus jautājumus sakarā ar Tieslietu
ministrijas iesniegtajiem likumprojektu priekšlikumiem, lai
uzlabotu mūsu kriminālprocesu tādā veidā, ka būtu daudz grūtāk vai
pat neiespējami vilkt atsevišķus procesus garumā.
Man jāsaka, ka labā ziņa ir tā, ka 96% no visiem
kriminālprocesiem tiek
PBLA un Latvijas vadītājiNotikušas tradicionālās tikšanās
Nu jau par tradīciju ir kļuvušas ikgadējās Pasaules Brīvo
latviešu apvienības (PBLA) va-dības un Latvijas valsts vadītāju
tikšanās feb-ruāra mēnesī, kuras dod iespēju kopīgi izru-
nāt gada prioritātes un nospraust mēr-ķus visās sadarbības
sfērās.
Šīs gadskārtējās tikšanās sniedz PBLA iespēju informēt Latvijas
valdī-bu par padarīto darbu, vērienīgākajām, aizvadītajā gadā
notikušajām aktivitā-tēm latviešu mītņu zemēs pasaulē, kā arī ar
valsts vadītājiem saskaņot plā-nus un kopīgi veidot idejas. Šīs
idejas pārtop par darba uzdevumiem, tā, lai PBLA un visas tās
dalīborganizācijas turpinātu strādāt Latvijas attīstībai.
PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsver, ka viņas vadībā
apvienība stingri turas pie tās darba pamatvērtībām – iz-glītības,
kultūras, valsts drošības un visa veida sadarbības ar Latviju. Bet
laikiem mainoties, nāk līdzi arī citas, ne mazāk svarīgas jomas, kā
Latvijas ekonomis-kā izaugsme, latviskās piederības un
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA,
VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais
latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 586 2020. gada 10. martā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrālijas ziņas ....................2, 3, 4, 5, 6,
14Latvijas ziņas ...............1, 3, 6, 7, 8, 9, 11, 12Latvieši
pasaulē .................... 1, 7, 10, 11, 12Redakcijā
.............................................................3PBLA
...........................................................1, 7,
11LV prezidenta kanceleja .............................1LV
prezidents ............................................... 1,
6Astra Kronīte ................................................2,
4Anita Andersone
............................................4Ingrīda Biezaite
...............................................5Jānis Purvinskis
........................................ 6, 14Māris Brancis
.....................................................8Sanita
Dāboliņa ..............................................9Vera
Volgemute Rozīte ..................... 10, 11Astrīda
................................................................12Guntars
Saiva ......................................... 13, 14 Datumi
....................................................... 14,
15Sarīkojumi, ziņojumi........................... 15, 16Eiro kurss
...........................................................16
Turpinājums 7. lpp.
Valsts prezidentsIestājas pret kriminālprocesu novilcināšanu
Jūra pie Lornas (Lorne), Viktorijā, Austrālijā, 2020. gada
februārī.
FOTO
Ilze
Nāg
ela
Turpinājums 6. lpp.
-
2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10. martā
FOTO
Pēt
eris
Str
azds
Šogad, 7. martā, Daugavas Vanagu Ade-laides nodaļa savā namā
noturēja O. Kalpaka un Leģiona piemiņas sarī-kojumu, kur viesu
runā-tājs bija vēsturnieks un
Latvijas armijas atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis.
Pēc svinīgās karoga ienešanas, nodaļas biedrs Rūdis Dancis
uzsauca Daugavas Vanagi, sasauksimies uz ko, apmēram, 60 klātesošie
braši atbil-dēja: Jā, sasauksimies!
Kopīgi nodziedot valsts himnu, nodaļas priekšniece Ilga Vēvere,
kā ievadrunu nolasīja plkv. Viļa Januma uzrunu 1948. gadā Latvijas
dibināša-nas atceres aktā Vācijā.
Viesu runātāja referāts bija par ma-zāk zināmiem faktiem Oskara
Kalpa-ka dzīvē, ko tikai vēsturnieki, kuriem pieejami īpaši
dokumenti, var izlobīt. Piemēram, ņemot vērā, ka Kalpaka militārā
karjera vairākumā saistījās ar cariskās Krievijas armiju, dokumenti
par Kalpaku glabājas grūti pieejamos arhīvos Krievijā.
Pēc manas izpratnes, vēsturē bieži izšķirošas lietas notiek
likteņa sakri-tības dēļ, varētu teikt pat nolemtības dēļ. Tāda
sakritība piemita arī Oskara Kalpaka dzīves stāstam. Kā vienu
pie-mēru referents deva Oskara Kalpaka izvēli, sekot karavīra
karjeru. Būdams
jaunākais dēls savā ģimenē, par Liepsalu saimnie-ku nekad nebūtu
kļuvis. 1919. gada 6. marts, kad Kal-paks tika nāvējoši ievainots,
arī bija liktenīgi miglains, pilns cilvēciskām kļūdām un
pārpra-tumiem.
J a u t ā j u m s , kādēļ Kalpaks, izskolojies caris-kās
Krievijas kara skolā Irkutskā un jau neparasti jaunā 36 gadu vecumā
norūdīts un iecienīts kāj-nieku pulka vadonis cariskās Krievijas
armijā, revolūcijas laikā atgriezās Lat-vijā un nepalika cīnīties
par Krieviju, ir pilns ar niansēm. Vai tāpēc, ka Kal-pakā nekad
neizdevās iedvest lojalitāti lielai Krievijas impērijai? Vai tāpēc,
ka nekad neizvēlējās savu dzīves biedri ne krievu, ne poļu
izcelsmes sievieti, ņe-mot vērā, ka lielāko mūža posmu viņš
pavadīja Polijā un Krievijā? Vai tāpēc, ka iepazinās ar Latvijas
laikā visiem pazīstamo ģenerāli un Latvijas Skau-tu kustības
prezidentu Kārli Gopperu, kuru sauca par savu krusttēvu un pieņē-ma
kā savu ideoloģisko padomdevēju?
1918. gadā, pēc revolūcijas, Krie-vijas armija tika
demobilizēta, un
FOTO
Pēt
eris
Str
azds
Kalpaks atgriezās Latvijā. Viņš ātri izprata vēsturiskos
pagriezienus, bija jau piedzīvojis lielinieku ietekmi, kas veidojās
ap viņu, un nolēma būt tur, kur viņam bija jābūt t.i. Latvijā:
veidot partizāņu armiju pret boļševismu.
Referents arī pievērsās jautājumam, kā politika 20. un 30. gados
veidoja Kal-paka tēlu, sākot pat ar viņa uzvārda pār-latviskošanu
no Kolpaks uz Kalpaku.
Jaunākās izziņas no Latvijas, – ka drīzumā Liepsalas nonāks
Aizsardzības
Tur kur viņam bija jābūt...Plkv. Oskaru Kalpaku pieminot
Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.au
www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam
laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260
par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.
Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.
Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā
numurā.
Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar
autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne
katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām
neuzņemas atbildību. Redakcija
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts
honorārus nemaksā.
Jānis Hartmanis un Ilga Vēvere.
FOTO
Pēt
eris
Str
azds
Sarīkojuma publika.
DV vīru koris „Daugava“ diriģenta Matīsa Reinharda vadībā.
Turpinājums 4. lpp.
-
Otrdien, 2020. gada 10. martā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.
2020. gada 4. martā Rīgas Latviešu biedrī-bas jaunievēlē-tā Dome
(pilns domnieku sa-raksts pieejams
http://rlb.lv/par-rlb/dome-un-val-
de), kuru 2020. gada 22. februārī ievēlēja Rīgas Latviešu
biedrības piln-sapulce, ievēlēja Rīgas Latviešu biedrī-bas valdi 7
locekļu sastāvā, tajā iekļau-jot režisoru un sabiedrisko darbinieku
Gunti Gailīti, filoloģi, muzeju nozares eksperti Gaidu Jablovsku,
juristi Ma-riju Heisleri-Celmu, uzņēmēju Ivaru Strautiņu, uzņēmēju
un grāmatizde-vēju Skaidrīti Naumovu, sociologu, vadībzinātņu
speciālistu Jāni Briedi, restauratoru, arheologu Valdi Gavaru.
Turpmākos trīs gadus Rīgas Latviešu biedrības vadīšanu uzticēts
turpināt Guntim Gailītim. Par priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta
Gaida Jablovska.
Rīgas Latviešu biedrības Val-de nodrošina statūtos paredzēto
mērķu īstenošanu, biedru pilnsapulces un Do-mes lēmumu izpildi.
Atbild par biedrī-
bas saimniecisko darbību. RLB Valde darbojas 7 cilvēku sastāvā,
tai skaitā RLB priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Valdi uz 3 gadiem
ievēl RLB Dome.
Rīgas Latviešu biedrības Dome ir lēmējstruktūra pilnsapulču
starplai-kā. Dome ievēlē no sava vidus RLB priekšsēdētāju un viņa
vietnieku, ievē-lē RLB Valdi. Sasauc biedru pilnsapul-ci un izvirza
apspriežamos jautājumus. Organizē statūtos paredzēto mērķu
īstenošanu un pilnsapulces lēmumu iz-pildi. RLB Dome darbojas 36
cilvēku sastāvā. Domi ievēl RLB pilnsapulce. Domes locekļa pilnvaru
laiks ir 3 gadi.
Oksana SvikleRīgas Latviešu biedrības
Publicitātes un reklāmas projektu vadītāja
RedakcijāSveicināti, lasītāji!Sestdien Rīgas cen-
trā satiksmei tika slēgta daļa no Ģertrūdes ielas. Tās ir
jaunākais no ceļu slēgšanas izmēģināju-miem – pēdējās nedēļās
uz dienu ir tikušas slēgtas arī citas ie-las. Mērķis,
acīmredzot, ir, lai cilvēki atnāktu dienas garumā lielākā skaitā un
baudītu iespēju brīvi pastaigāties pa braucamo daļu. (Jāpiebilst
gan, ka Ģertrūdes ielas bruģis nav vispatīka-mākā virsma, pa ko
staigāt). Tirgoņi cer uz lielāku peļņu.
Sauklis varētu būt: „Sanāksim kopā un priecāsimies!“ Tieši šāds
sauklis nāk prātā, jo kopš 1955. gada tieši šajā pašā laikā (šogad
no 6. līdz 9. martam) Melburnā notiek gadskār-tējais Mumba (Moomba)
festivāls. Brīvi koncerti, atrakcijas, gājiens un uguņošana. Tiek
arī iecelti Mumba karalis un karaliene. Un kā tad bez lat-viešiem?
Latviete Aurora Lauriņa bija 1975. gada Mumba karaliene.
Festivāla nosaukums bija izvēlēts tāds, jo ticēja, ka vietējo
iedzimto valodā tas nozīmē „Sanāksim kopā un priecāsimies!“ Tikai
vēlāk izrādī-jās, ka vārda „Mumba“ īstā nozīme ir rupjš izteiciens.
Tas izskaidrojams ar to, ka nosaukuma piedāvātājs, iedzim-tais Bils
Onuss (Bill Onus), ir gribējis atspēlēties pilsētas vadībai par to,
ka tā sarīkojusi festivālu tieši tajā laikā, kad iepriekšējos gados
notika strādnieku gājiens, atzīmējot Strādnieku dienu (Labour Day)
un Astoņu stundu dienu (Eight Hour Day – astoņas darba stun-das, 8
izpriecas stundas un 8 atpūtas stundas.
Tas noved pie jautājuma – kas ir sasniegts ar ielas slēgšanu uz
vienu dienu? Noteikti zināms apjukums, jo autovadītāji varēt
nezināt, kura iela ir slēgta kurā dienā. Nākamajā paralēlā ielā –
Lāčplēša ielā – bija ievērojams liels sastrēgums.
Ja ielu slēdz satiksmei, tad tas va-rētu būt kāda festivāla dēļ.
Ģertrūdes ielas „festivāls“ likās ļoti trūcīgs. Ci-tādi var
pastāvīgi slēgt ielu satiksmei un veidot gājēju zonu. Tāda ir
prakse citās pilsētas, un tas noņem pārsteigu-ma momentu.
Ir iespējama arī tāda dīvaina prakse kā Melburnā – pastāvīgi
slēdz satiksmei ielu pašā pilsētas centrā, BET – atļaut tramvajus,
takšus, au-tobusus, divriteņus. Rezultātā notiek avārijas ar
cilvēku upuriem.
Vai Rīgas pilsēta slēpj īstos iemes-lus ielu slēgšanai? Vai tā
cenšas no-vērst uzmanību no kā cita? Šaubos.
Bet nākamreiz būtu vēlams kaut kādā veidā tomēr kāpināt
iedzīvotāju interesi par pasākumu. Lai patiešām varētu „Sanākt kopā
un priecāties!“
GN
Melburnas Latviešu biedrībasMLS Inc. pilnsapulce
Šī gada pilnsapulce notiks 2020. gada 28. martā,
plkst. 12.00, Braunšteina istabā, Melburnas Latviešu
namā, 3 Dickens Street, Elwood.Darba kārta:
1. Pilnsapulces atklāšana, sapulces vadības ievēlēšana.2. 2019.
gada pilnsapulces protokola nolasīšana un pieņemšana (protokolu
izdalīs pirms pilnsapulces, un to var arī iepriekš saņemt,
zvanot MLB sekretāra vietniekam Jānim Saltupam – 9853 9142).
3. Valdes un nozaru ziņojumi.4. Revīzijas komisijas ziņojums5.
Kasiera ziņojums (ieskaitot Akta 30. punkta 3. apakšpunktu) un
nākamā
gada budžeta pieņemšana.6. Nākamā gada darba plāna pieņemšana.7.
Nākamā gada, gada maksas un iestāšanās maksas pieņemšana. 8. Valdes
(office holders) vēlēšanas.9. Dažādi jautājumi un ierosinājumi.
Ir paredzēts, ka valde sastāvēs no 9 personām. Personām, kas
vēlās kandidēt uz MLS Inc. (MLB) valdes amatiem, rakstiski
jāpiesakās pie sekretāra vietnieka Jāņa Saltupa: 14 Banool Avenue,
Kew, VIC 3101 (ar viena MLB biedra rakstisku atbalstu) līdz 2020.
gada 19. martam, kā paredzēts mūsu statūtu punktā 23.1. Ja vēlaties
vēl informāciju, lūdzu zvaniet I. Lainei, telefona nr. –
98761448.Sakarā ar kvorumu – pilnsapulce notiks, atsaucoties uz MLS
Inc. (MLB) statūtu 14. punktu, kas nosaka pilnsapulces kvorumu.
MLB valde
Rīgas Latviešu biedrība ievēl valdiGuntis Gailītis turpinās to
vadīt
Guntis Gailītis.
FOTO
Pub
licitā
tes f
oto
-
4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10. martā
MLOA meklē NĀKAMOMELBURNAS Kultūras dienu vadītājuValde pārrunā
gada darbību
Savā šī gada 22. feb-ruāra sapulcē Melbur-nas Latviešu
organizā-ciju apvienības (MLOA) valde pieņēma lēmumu uzsākt nākamo
Kultūras dienu Melburnā vadības
izraudzīšanas procesu. Nākamās Aus-trālijas latviešu Kultūras
dienas Mel-burnā notiks 2022. gada decembrī. Pēc LAAJ statūtiem, KD
vadību izrau-ga ne vēlāk, kā 18 mēnešus pirms svēt-kiem, kaut
parasti nākamais KD vadī-tājs saņem Kultūras dienu karogu jau
iepriekšējās KD, kuras šajā gadījumā būs Sidnejā šī gada beigās.
Vadītāju vai vadītājus izraudzīs MLOA kopsapulcē, kura paredzēta
jūnijā. Tuvāka infor-mācija reklāmā Aicinājums pieteikties vadīt AL
59. KD Melburnā 2022. gadā.
Starp citiem jautājumiem tika ap-spriesti šī gada paredzētie
MLOA rīkotie sarīkojumi – ik gada baltiešu apvienotais Aizvesto
piemiņas akts, kuru šogad rotā-cijas kārtībā ar lietuviešiem un
igauņiem rīkos latvieši (sestdien, 13. jūnijā, plkst. 14.00
Latviešu namā), un Valsts svētku atzīmēšana, kas notiks svētdien,
15., vai sestdien 21. novembrī. Par šiem sarīkoju-miem tiks ziņots
tuvāk datumiem.
Iespējams notiks arī Latvijas rakst-nieka viesturneja. LAAJ
pārsūtījis pie-
dāvājumu no Latvijas Kultūras minis-trijas (caur PBLA) dāvināt
Austrālijas latviešu bibliotēkām grāmatu sēriju Mēs. Latvija. XX
gadsimts. ar iespēju arī personīgi iepazīties ar kādu no grā-matu
sērijas rakstniekiem. Piedāvā-jums ir pieņemts, un patreiz tiek
kopēji apspriests, kurš no sērijas 13 rakstnie-kiem varētu
viesoties Austrālijā.
Tiek pārrunātas vēl citas lietas ar MLOA darbību saistītas,
tostarp gadskār-tējais atbalsts Latviešu apvienības Aus-
trālijā un Jaunzēlandē līdzekļu vākšanas akcijai, kuru ļoti
veiksmīgi daudzus ga-dus ir vadījis – un turpmāk vadīs – Ivars
Neiburgs, un vietēji iecienītais ik mēneša izdevums Melburnas
sarīkojumu kalen-dārs, kuru rūpīgi izstrādā un katra mēne-ša sākuma
dienās izplata Jānis Kārkliņš.
Priekšsēde pateicās valdei par jauku un veiksmīgu sadarbību, un
ar prieku gaida kopā pilnveidot 2020. gada ieceres.
Anita Andersone,MLOA priekšsēde
Aicinājums pieteikties vadīt AL 59. KD Melburnā 2022.
gadāAustrālijas latviešu 59. Kultūras dienas notiks Melburnā, 2022.
gada decembrī.
Melburnas Latviešu organizāciju apvienības valde aicina
ieinteresētas personas stāties sakarā ar MLOA priekšsēdi Anitu
Andersoni, rakstot uz [email protected] vai zvanot 0411 263 973.
Interesenti varēs saņemt sekojošos materiālus:
• „AL59. KD vadītāja iecelšanas process un KD rīkošanas
pārskats“;
• LAAJ „Kultūras dienu rīkošanas instrukcija“.
Lūdzu pieteikties ne vēlāk, kā līdz šī gada 30. aprīlim.
AL 59. KD vadītāju (vai vadītājus) izraudzīs MLOA kopsapulcē,
kura paredzēta šī gada jūnijā.
Anita Andersone,MLOA priekšsēde
MLOA valde. No kreisās: Kalvis Švolmanis, Jānis Dēliņš, Anita
Andersone, Jā-nis Kārkliņš un Lija Andersone. Trūkst: Ivars
Neiburgs, Linda Graudiņa.
FOTO
Mār
a K
aziņ
a
ministrijas īpašumā un Rudbāržos, Kur-zemē, vietā, kas arī
saistīta ar Kalpaku, tiks iekārtota armijas kadetu skola.
Pēc īsa starpbrīža, sekoja priekš-nesumi. Uzstājās Vanadžu
ansamblis
un DV vīru koris Daugava, diriģentes Ineses Laines vadībā.
Jaunais diri-ģents Matīss Reinhards novadīja di-vas dziesmas: Bruno
Skultes Aijā un strēlnieku dziesmu Ak, Latvija, kur tavi dēli ar
labām sekmēm. Dažādību ienesa Jāņa Lindberga iejūtīgi no-deklamētie
dzejoļi.
Sekoja Vanadžu sarūpētais kafijas galds, un jauks un sirsnīgs
nodaļas biedra Ulda Jankovska suminājums 90. dzimšanas dienā. Meita
Valda sveica tēvu ar savu pašcepto kliņģeri, ko mēs visi varējām
baudīt.
Astra KronīteLaikrakstam „Latvietis“
Tur kur viņam bija jābūt...Turpinājums no 2. lpp.
-
Otrdien, 2020. gada 10. martā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.
Kļūst arvien mājīgākPar skaistajām, ērtajām, jaunajām mēbe-
lēm Latviešu ciemā laikrakstā Latvietis jau tika rakstīts, bet
nu pienācis laiks izcelt skais-tos logu noformējumus un skaisto,
jaunizvei-doto atpūtas telpu Vidzemes spārnā.
Visus 1. ēdamzāles logus rotā skaistas uz-līmes ar latviešu
spēka zīmēm.
Putnu istabas logus tagad ir pārklājusi bērzu birze ar daudziem
putniem, kas satupuši zaros, un arī lidinās birzē...
Īpaši skaista, krāšņa un eksotiska ir izveidota istaba Vi-dzemes
spārnā. Ērtie krēsli un skaistie ziedi visapkārt šo kluso telpu ir
pārvērtuši īstā miera saliņā.
Uzklausot iedzīvotāju vēlēšanos, visi Latviešu Ciema gaiteņi ir
tikuši pie papildus – lielākām norādēm, lai zinātu, kurā Ciema
spārnā atrodies. Visi četri gaiteņi ir nosaukti Latvijas novadu
vārdos - Kurzeme, Vidzeme, Latgale un Zemgale!
Ķīnas lauvas un ValentīndienaLatviešu Ciemā vienmēr tiek kaut
kas svinēts vai pie-
minēts. Ne jau vienmēr notiek lielas svinības ar dziedāšanu un
īpaši klātiem galdiem, bet noskaņa svinamajā dienā tiek radīta!
Tā 28. janvārī, kad pasaulē iestājas ĶĪNIEŠU JAU-NAIS GADS, kas
šajā gadā ir žurkas gads, uz Ciemu izdancoties bija iera-dusies
liela lauva. Par bungu šķīvjiem kalpoja no virtuves paņemtie vāki,
un lauva varēja uzsākt danci pie viena skaļi dziedot mandarīnu
valodā Gong xi fa chai..., kas tulkojumā nozīmē: Lai ir laime un
nauda!
14. februārī, kad visā pasaulē svin Valentīna dienu, tad
Latviešu Ciemu rotāja baloni, un ļaudis visas dienas garumā saņēma
šokolādes un pastilas sirsniņas, kas tika pasniegtas kā lai-mesti
kādā no daudzajām Ciema no-darbībām!
Tā, ka esam priecīgi par to, ka Lat-viešu ciemā gads ir sācies
labi – gan ar skaļiem laimes un naudas vēlējumiem, gan saldiem
mīlestības apliecināju-
Jaunumi Melburnas Latviešu ciemāMēbeles, latviešu spēka zīmes,
lauvas un Valentīndiena
PĀRDOŠANĀ
Melburnas Latviešu ciemā
Saulaina, labi uzturēta un ārkārtīgi tīra 2 guļamistabu mājiņa
ar jauku dārziņu gaida jaunu īpašnieku.
Cena – $ 300 000
Interesenti lūgti sazināties ar Ingrīdu Houku Latviešu ciemā
(03) 9800 2371.
Unit 5/61 Fraser Crescent Wantirna South
Valentīna dienas svinēšana.
FOTO
no
Latv
iešu
cie
ma
arhī
va
Ķīniešu Jaunā gada svinības.FO
TO n
o La
tvie
šu c
iem
a ar
hīva
miem!
Paziņojums!Latviešu ciema Ciemiņu diena ģi-
menēm un draugiem 28. martā ir at-celta saskaņā ar Austrālijas
valdības Koronavīrusa noteikumiem!
Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“
Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu krāsās!
Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260
par 52 numuriem ar
piegādi Austrālijā.
Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219,
South Yarra, Vic. 3141.Čeki rakstāmi: „Sterling Star“
E-pasts: [email protected]
-
6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10. martā
Kaut gan nupat ne-sen Pertu bija piemek-lējusi spēcīga negaisa
vētra, 1. marta svētdie-nas rīts bija skaists un saulains ar mīlīgu
vēs-miņu. Es to rītu pacen-tos Karakattas kapsētā
nokļūt laikus, lai vēl varētu apmeklēt manus kapiņus, kur
guldīti tēvs ar māti, mana māsiņa un pirms pieciem gadiem mana mīļā
sieviņa.
Aizbraucu pie katra kapiņa noskai-tīju mazu lūgšanu un uz kapiņa
uzliku svaigu puķu ziediņu. Savai sieviņai aizdedzināju svecīti,
nobirdināju vēl kādu asaru un tikai tad devos pie Pertas nodaļas
Daugavas vanagu pieminekļa, kur mēs parasti pulcējamies Kapusvēt-ku
svinēšanai. Arī šogad bija salasījies tas pats parastais bariņš
Pertas latvie-šu, lai atcerētos mūžībā aizgājušos ra-dus un draugus
un varbūt padomātu, ka drīz arī paši būsim jau viņu pulkā. Viens
otrs no klātesošajiem bija, tāpat
kā es, aizklīduši pie miruša drauga vai rada kapu kopiņas, lai
varbūt pakavē-tos pagātnes atmiņās vai sveicienam, lai noliktu kādu
ziediņu. Cits varbūt domās vēl pakavējās tālā pagātnē un at-miņās
par laiku, kad vēl visi bijām kopā un varbūt pat šeit pat kapsētā,
pavadot kādu citu mīļu dvēseli. Lai atceramies, ka citi varbūt nāks
apmeklēt arī mūsu
kapiņu un atcerēsies, ka mēs šeit paši esam aizlūguši par saviem
mīļajiem.
Ap plkst. 10.30 Pertas latviešu mācī-tājs Gunis Balodis noturēja
kapusvētku aizlūgumu par mūžībā aizgājušajiem. Mācītājs savā uzrunā
mums atgādināja, ka mēs esam šeit, lai svinētu un priecātos
Kapusvētki PertāPulcējās pie Pertas nodaļas Daugavas vanagu
pieminekļa
Kapusvētku apmeklētāji Karakattas kapsētā.
FOTO
Jāni
s Pur
vins
kis
noslēgti divu gadu laikā, kas ir Eiro-pā viens no īsākajiem
termiņiem, kādā veidā tiek pabeigti kriminālprocesi.
Tātad principā normāli krimināl-procesi mums iet ātrāk līdz ļoti
ātri, un ir svarīgi zinātu to, lai mēs varētu novērtēt tiesu
sistēmas darbību kopumā. Vienlai-cīgi mums ir atsevišķi procesi,
arī atse-višķi skaļi procesi, kas velkas ļoti ilgi, gadiem ilgi, un
tur ir jāidentificē attie-cīgie trūkumi Kriminālprocesa likumā, kas
pieļauj šādu vilcināšanos. Un šeit atkal man jāsaka ir divi avoti:
viens ir tas, ka mūsu kriminālprocess attiecīgos vai dažos
gadījumos ir pārāk smagnējs un arī no tiesneša viedokļa ir
jāaizpilda tādas darbības, kas nav nepieciešamas, lai izpildītu
likumu. No otras puses – arī
veikliem advokātiem ir iespējama šāda veida obstrukcija
atsevišķos gadījumos.
Bet Tieslietu ministrija lielā mērā ir identificējusi šos
trūkumus pašrei-zējā Kriminālprocesa likumā, ir ie-sniegusi
grozījumu priekšlikumus, un tie tiek apspriesti Saeimas Juridiskajā
komisijā. Par šiem likumprojektiem, par šiem grozījumiem, un kāds
varētu būt to efekts, mēs arī šodien runājām. Es tiku informēts,
cik tālu tas ir – ta-gad jau otrais lasījums iet, un es domā-ju, ka
tuvākā laikā arī šie grozījumi, kas nepieļauj šāda veida
kriminālpro-cesu vilkšanu, stāsies spēkā.
Mēs diskusijas gaitā konstatējam, ka, protams, nepieciešami ir
grozījumi attiecīgajā likumā, taču tie prasa daļē-ji arī no tiesām
līdzšinējās pieejas un līdzšinējo ieradumu maiņu. Vislabāk, lai
veicinātu to, būtu sagatavotas vadlī-
nijas, kā šos jaunos grozījumus piemē-rot praksē. Man jāsaka, ka
vadlīnijas ir plaši pazīstams tiesību instruments tiesiskās
valstīs, bet mums vadlīnijas līdz šim ir maz izmantotas kā
instru-ments. Mums vienkārši ir jāizmanto arī tas, kas pieder pie
tiesiskas valsts komplekta. Tas nozīmētu, ka arī šeit konkrēti būtu
jāpadomā par to veidot kādu projektu, kas sagatavotu šādas
vadlīnijas – labās prakses vadlīnijas – kā šos jauninājumus
pielietot praksē.
Tā kā pirmais, mēs apspriedām šos grozījumus, kas apgrūtinātu
vai pat, cerams, varbūt likvidētu iespējas vilkt procesu garumā, un
otrs – mēs arī nā-cām pie secinājuma, ka būtu labi sa-gatavot šādas
vadlīnijas pēc tam, kad grozījumi stāsies spēkā. Šāds projekts būtu
vēlamas ierosināt, un, es domāju, tas arī tiks veikts. Paldies.
■
Valsts prezidentsTurpinājums no 1. lpp.
No kreisās: Valsts prezidenta (VP) padomniece saziņai ar
sabiedrību Aiva Rozenberga, VP kancelejas vadītājs Andris
Teik-manis, Valsts prezidents Egīls Levits, VP padomnieku biroja
vadītāja, padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību
politikas jautājumos Irēna Kucina, VP padomnieks tiesību politikas
jautājumos, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas
apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, tieslietu
mi-nistrs Jānis Bordāns, Saeimas Juridiskās komisijas
Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs
Judins.
FOTO
Ilm
ārs Z
notiņ
š, V
alst
s pre
zide
nta
kanc
elej
a
Turpinājums 14. lpp.
-
Otrdien, 2020. gada 10. martā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.
identitātes stiprināšana, remigrācija. Šis paplašinātais darba
lauks prasa no orga-nizācijas vadības un darbiniekiem aktīvi sekot
līdzi notikumiem valstī un spēt izsvērt patieso un noderīgo
informāciju.
Tāpēc 2020. gada februāra otra-jā pusē Rīgā no Sanfrancisko
ieradās PBLA jaunievēlētais vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons, lai
kopā ar valdes priekšsēdi Kristīni Saulīti, izpilddi-rektoru Raitu
Eglīti un pārstāvniecī-bas vadītāju Jāni Andersonu tiktos ar Valsts
augstākajām amatpersonām – Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu,
Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saei-mas priekšsēdētāju Ināru
Mūrnieci, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Izglītības un zinātnes
ministri Ilgu Šuplinsku un Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un
jauniecelto LIAA vadītāju Kasparu Rožkalnu, VARAM ministru Juri
Pūci un Kultūras minis-tru Nauri Puntuli. Katrā no šīm tikša-nās
reizēm tik pārrunāts PBLA darbs un diasporas potenciālais
ieguldījums Latvijas valsts attīstībā un drošībā, meklētas jaunas
sadarbības iespējas.
Šo tikšanos fakti jau tika atspoguļoti latviešu presē pirms
divām, trim nedē-ļām. Šī raksta mērķis ir apkopot un darīt
sabiedrībai zināmas galvenās atziņas un ieteikumus mūsu darbam, kas
izskanēja katrā no mūsu tikšanās reizēm.
Gandrīz katra saruna iesākās ar to, cik ārkārtīgi svarīgi ir
turpināt strā-dāt pie organizētas latviešu sabiedrī-bas uzturēšanas
ārvalstīs. „Ir daudz vērtīgas pieredzes, ar kuru „vecās trimdas“
organizācijas var dalīties ar jaunajām latviešu mītņu zemju
orga-nizācijām, tā, lai lieki nav jāizgudro lietas no jauna,“ saka
K. Saulīte.
Viena no sarunu caurvijošajām tē-mām skāra projektus un valsts
finan-sējumu tiem. PBLA vadītāji uzsvēra, ka projekti ir īslaicīgs
skatījums, kas faktiski balstās uz valsts līdzekļu pie-šķīrumu.
„Tie pastāv tikai uz uzstādī-jumu, ja naudu kāds iedos, tad
darī-sim, ja nebūs nauda, tad arī paši neko nedarīsim,“ uzsver PBLA
priekšsēde. „Mums, diasporā, sevišķi jaunākajās paaudzēs, jāsāk
pašiem aktīvāk dot, nevis gaidīt, ka mums tiks dots.“
Katra saruna noslēdzās ar jautāju-mu, kādos veidos PBLA vēl var
palī-dzēt Latvijai, uzsvēra K. Saulīte.
PBLA vadībai, tiekoties ar prem-jerministru Krišjāni Kariņu tika
at-zīts, ka PBLA labi piekopj horizontālo sadarbības modeli,
pārrunājot un virzot idejas ar līdzīgi domājošām organizā-cijām
Latvijā un ārvalstīs. Šāda pieeja būtu jāturpina attīstīt arī
Latvijas valsts iestādēm – dalīšanās ar informāciju, savstarpējā
komunikācija visiem kopā. K. Kariņš uzsvēra, ka Amerikas Lat-viešu
apvienībai (ALA) ir zelta loma di-asporas organizāciju starpā, un
Latvijai ir ļoti svarīgi, ka ASV latvieši turpina paplašināt
Baltijas atbalsta grupu ASV
senātā un kongresā (Baltic Caucus), rīko Baltic Advocacy Days un
mobili-zē ASV latviešus nacionālpolitiskajam darbam ar ALA Call to
Action Unit pa-līdzību. Sakarā ar PBLA atbalstu aug-stākās
izglītības pārvaldes reformai, PBLA tika aicināti apzināt un
dalīties ar pieredzes stāstiem no akadēmiskajā vidē strādājošiem
latviešiem diasporā.
Tiekoties ar Valsts prezidentu Egi-lu Levitu, tikām aicināti
turpināt izgais-mot iespējamos birokrātiskos šķēršļus, kas kavē
darba spējīgiem tautiešiem un jaunajām ģimenēm remigrēt, pārcelties
uz dzīvi Latvijā; caur PBLA dalīborgani-zācijām un kontaktiem
censties attālinā-ti palīdzēt Latvijas tautsaimniecībai un
ekonomikas attīstībai; atbalstīt diasporas medijus un komunikāciju
platformas, palīdzēt tiem pieteikties dažādām Lat-vijas valsts
atbalsta programmām. Valsts prezidents aicināja atbalstīt centienus
pietuvināt Latvijas mediju telpu Eiropas mediju videi tādējādi,
mazinot Krievijas politisko un informatīvo ietekmi.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ieteica turpināt PBLA/ALA
darbu, koordinējot ASV, Kanādas un Austrālijas jauniešu vasaras
prakses programmu Latvijā, censties piesais-tīt arī Eiropas
latviešu jauniešus; cen-sties iesaistīt diasporas tautiešus darbā
valsts institūcijās Latvijā, izmantojot viņu starptautisko
pieredzi; dalīties ar pieredzi un veicināt strukturētas
sa-biedrības uzturēšanu ārvalstīs, jo orga-nizētā sabiedrībā ir
lielāks spēks. Viņa aicināja PBLA iestāties par to, lai tiktu
stiprināts izglītības saturs valsts valo-dā; izteica atziņu, ka
atbalstot diaspo-ras medijus, PBLA un tās dalīborgani-zācijas
netieši stiprina valsts drošību.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka jāturpina darbs pie
Diasporas likuma iedzīvināšanas un dažu tā aspek-tu pilnveidošanas,
darbojoties Diasporas konsultatīvajā padomē. Viņš teica, ka PBLA
caur tās dalīborganizācijām jā-turpina Latvijas valsts interešu
aizstā-vība dažādos starptautiskos forumos, pasākumos, it sevišķi
šajā ASV vēlēšanu gadā. Runājot par ALA darbu, ministrs
uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt paplašināt Baltijas atbalsta
grupu ASV senātā un kongresā (Baltic Caucus), rīkot Baltic Advocacy
Days un turpināt ALA Call to Action Unit darbu. Ministrs ieteica
organizāciju vadītājiem domāt par kvali-tatīvu paaudžu maiņu,
piesaistot sabied-riskajam darbam jaunus, spējīgus, pat-riotiski
noskaņotus tautiešus, stiprināt un paplašināt Latvijas goda konsulu
tīk-lu. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka vēstniecība Austrālijā paliek ĀM
prioritāte. PBLA jāturpina nu jau plaši iecienītie atbalsta
pasākumi Latvijas ekonomiskajai izaug-smei kā PLEIF un Spotlight
Latvia.
Sarunā ar Aizsardzības ministru Arti Pabriku PBLA tika aicināti
sniegt iespējamo atbalstu ne tikai jau notieko-šajai militārajai
sadarbībai starp Latviju un Mičiganas pavalsti, bet censties
at-tīstīt arī civilo partnerību. Ministrs lū-dza PBLA atbalstīt
visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas izveidošanu, ie-stāties
par militāro apmācību Latvijas skolās un visos iespējamos veidos
at-balstīt valsts stratēģisko komunikāciju, kiberdrošību, censties
apzināt tautiešus diasporā, kuri vēlētos kļūt par
kiberze-messargiem ārpus Latvijas. 2020. gads ir komunikāciju un
kiberdrošības gads, sarunā uzsvēra ministrs A. Pabriks.
Tiekoties ar Ekonomikas minis-tru Ralfu Nemiro un LIAA direktoru
Kasparu Rožkalnu sarunas dalībnie-ki uzsvēra, ka PBLA, EM un LIAA
ir kopējs mērķis – Latvijas valsts izaug-smes un ekonomiskās
attīstības nodro-šināšana. Sarunas dalībnieki sprieda, ka jāveicina
horizontālā sadarbība starp IZM, EM un Latvijas zinātniekiem,
jā-veicina laba sadarbība starp LTRK un ārvalstu tirdzniecību
palātām Latvijā un LIAA. R. Nemiro un K. Rožkalns uzsvēra, ka
tirdzniecības misiju laiki ir beigušies un darbinieki saprot, ka
eko-nomiskie sakari jāveido intensīvi, bet at-bildīgi par ieguldīto
laiku un līdzekļiem. Latvijas pārstāvji izteica lūgumu PBLA
turpināt veidot ekonomikā ieinteresētu cilvēku tīklu ārpus
Latvijas, kuri ar dar-
PBLA un Latvijas vadītājiTurpinājums no 1. lpp.
PBLA vadības pārstāvji, kuri piedalījās vizītēs pie Latvijas
valdības. No krei-sās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis,
vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons, valdes priekšsēde Kristīne
Saulīte, pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons.
FOTO
PB
LA
Turpinājums 11. lpp.
-
8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10. martā
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas mu-zejā līdz 22.
martamsavu darbu izstādi Uz ze-mes šīs sarīkojusi viena no
savdabīgākajām Jel-gavas un Latvijas glezno-tājām Silvija
Meškone.
Viņa piedzima kara laikā pilsētā pie Lielupes, kas kā bijusī
Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta to-brīd slavējās ar
īpašo kultūras, mākslas un senatnes garu, gaisotni, smaržu,
ne-runājot par īpatno arhitektūru un cilvē-kiem. Silvija kā maza
meitene piedzīvo-ja tās 1944. gada jūlija beigu un augusta sākuma
dienas, kad gadsimtu krāto vēsturi kara bezsirdības, nežēlības un
necilvēcības dēļ aprija abu pušu artilē-rijas šāviņu izraisītā
uguns un aviācijas uzlidojumi, un pārvērta pilsētu drupu kaudzē.
Pieredzēto viņa pat iemūžināja gleznā, kas atainoja šo
traģēdiju.
Tagad tas pieder pagātnei, taču lie-kas, ka viņā joprojām gruzd
šī sāpe, ne jau attēlojot kara šausmas, taču vai ik gleznā, pat
vissaulainākajā, jaušams dramatisms. Silvija Meškone nav
ie-domājama gleznojam smukas bildītes vai inerti stāvam malā, kad
jādarbojas, paužot savu aktīvo pozīciju. Bez nervanav īstas
mākslas.
Jelgavas izstādi ir rosinājusi 50 gadu jubileja, kopš viņa ar
saviem darbiem pie-dalās Latvijas un visas cilvēces mākslas
procesā. 1969. gadā Silvija Meškone bei-dza Lietuvas mākslas
institūtu Viļņā un atgriezās dzimtenē. Viņas glezniecības krāsu
piesātinājuma, īpatnējās formas, pigmentu uzliciena, faktūras un
virsmas vibrāciju pamatā ir lietuviešu gleznie-cības skola, ko bija
apguvusi, līdz ar to ienesdama latviešu tonālās glezniecības
mierīgumā košu akcentu.
Mākslinieces gleznas balstās uz trim vaļiem – tel-plaiku, gaismu
un krāsu. Viņa nevis kā impresionisti attēlo mirkļa iespaidus, bet
viņu interesē šībrīža un mūžības sabalsojums. Šajā ilglaicības un
acu-mirkļa krustpunktā rodas tā maģija, ko gaidām no mākslas.
Kaut arī var šķist, ka Silviju Meškoni diez vai pievelk daba,
taču tieši gleznošana dabā māksliniecei ir nepieciešama, daba viņai
ir svētnīca: tur saule atklāj telpas dimensijas, tur saules gaismas
iespaidā lūzt visvienkār-šākie krāsu toņi un tur sāk vibrēt gaiss
un atdzīvojas ēnas. Šīs grūti tveramās kustības var attēlot tikai
krāsas. Krāsas ir arī tās, kurām bieži jākļūst par kustības
fiksētājām un galvenais – grūti nolasāmā sižeta aizstājējām. Krāsas
ataino glezno-tāja pārdzīvojumus, emocionālo uztveri, tādējādi
kļūst par vadošo komponenti kā autora iekšējās pasaules atklājēju,
tā ska-tītāja uztveres jūtīguma pārbaudītāju.
Mākslinieces uzmanību piesaista, piemēram, dažādi atspulgi uz
durvīm (Atspulgi, 2008). Ar jūtīgi izraudzītiem krāsu toņiem viņa
ataino rudens laika drēgnumu un ziemas tuvošanos (Novem-bris,
2015). Turpretim Jāņu diena (2019) ataino vasaras svētku
augstāko
krāšņumu, pie reizes vēstot par šīs die-nas burvīgo maģiju, kas
gleznā atklājas kā telpas klātbūtne. Gleznā Veču saru-nas (2016)
saaužas gaisma, ēnas un krāsa vienotā kamolā, tiešāk vai netiešāk
liekot atcerēties Svēto vakarēdienu, kad vīri veido savu
sadraudzību, pārspriež dzīves jautājumus. Tikpat satricinoši
noslēpu-mains ir Ecce homo (2020), glezna, kas spiež atcerēties
Jēzus Kristus un Poncija Pilāta konfliktu, kas turpinās joprojām –
kurš ir spēcīgāka miesa vai gars.
Arī pati izstāde ir tāda, kas uzdod jautājumu skatītājam – kas
tev ir būtis-kāks? Ar šo jautājumu ik reizes sa vos darbos vēršas
māksliniece, nekad neie-dama vieglāko ceļu uz skatītāju sirdīm.
Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“
Māra Branča skatījumsBez nerva nav īstas mākslas!
Silvija Meškone. „Ecce homo“. 2020.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
Silvija Meškone. „Pašportrets“. 2009.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
Silvija Meškone. „Novembris“. 2015.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
AL58. KD nav tikai viens sarīkojums, ar ko atklās KD,bet visa
diena – „Atklāšanas diena“!
-
Otrdien, 2020. gada 10. martā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.
Biedrība Latgolys Studentu centrs februāra beigās izdevusi sen
lo-lotu grāmatu – līdz šim apjomīgāko latgaliešu dziesmu krājumu
Muna dzīšmu gruomota, tajā
apkopotas 300 dziesmas latgaliski – gan tautasdziesmas, gan
autordzies-mas, kuras aptver aptuveni 100 gadu ilgu periodu no 20.
gs. sākuma līdz pat 2019. gada otrai pusei.
Dziesmu krājuma Muna dzīšmu gruomota sastādītāja Edīte Husare
tajā apkopojusi 120 dažādu Latgales vietu tautasdziesmas (to vidū
arī Si-bīrijas latgaliešu dziesmas) un 180 dažādu laiku autoru
dziesmas lat-galiski – nu tām pieejami gan vārdi, gan notis, gan
arī akordi. Tikai nelie-lai dziesmu daļai līdz šim bijis nošu
pieraksts, tādēļ jaunais izdevums jau ir ar vēsturisku vērtību,
sniedzot dziesmām iespēju saglabāties ne tikai audio versijās kādos
mūzikas nesējos vai digitāli (turklāt tie nav pieejami visām
dziesmām), bet arī plaši lietoja-majā nošu rakstā. Ja līdz šim
bijuši iz-doti atsevišķi latgaliešu tautasdzies-mu krājumi un daži
pašu dziesmu autoru dziesmu nošu apkopojumi, Muna dzīšmu gruomota
ir visplašākā un apjomīgākā retrospekcija par lat-galiešu dziesmu
materiāla dažādību, kāda jebkad ir izdota.
Ideja par krājumu biedrībai La-golys Studentu centrs radusies
jau aptuveni pirms desmit gadiem, taču dziesmu savākšana un
materiāla sa-gatavošana publicēšanai izrādījās ļoti apjomīgs darbs.
Krājuma sastādītāja un izdošanas darbu vadītāja ir Edīte Husare,
māksliniece Daina Salmiņa,
bet notīs lielāko daļu dziesmu ma-teriāla iemūžinā-jusi Solvita
Iva-nova.
P r i e c ā j o -ties par paveikto darbu, krājuma sastādītāja
Edī-te Husare saka: „Krājumā ap-tverto dziesmu materiālu varētu
raksturot kā no „Auga, auga rū-žeņa“ līdz „Jis i jī, kam nav bolsa“
radītajam skaņ-darbam „Donats“ jeb kā ļoti plašu žanru dažādībā.
Izdevuma mērķis ir popularizēt dziedāšanu latgalis-ki gan ģimenes
svētkos, neformālos pasākumos, gan arī būt kā materiā-lam publisko
pasākumu programmu gatavošanai, izmantošanai skolās un citviet.
Mans sapnis ir, ka mēs paši gan Latgalē, gan citviet pasau-lē
dziedam latgaliski kaut par mazu kripatiņu vairāk nekā to darām
šo-brīd.“ Savukārt nošu materiāla vei-dotāja Solvita Ivanova aicina
pašus mūziķus palikt ne tikai pie koncer-tizpildījuma un dziesmu
ierakstiem dažādajos audio formātos, bet arī iemūžināt nošu rakstā,
kas dod lielā-ku iespējamību dziesmai saglabāties pieejamai un
tehniski saprotamai arī turpmākajām paaudzēm.
Svinīgā latgaliešu dziesmu krā-juma Muna dzīšmu gruomota
iedzie-dāšana notiks 25. aprīlī Latgales vēstniecībā GORS pirms
dzejniecei
Annai Rancānei veltītā koncertuz-veduma Latgolys freska
pirmizrādes. Tāpat grāmatai un latgaliešu dziesmu popularizēšanai
ir izveidota sociālā tīkla Facebook.com lapa facebook.com/dziisme,
kurā tiks publicēti pla-šāki stāsti un arī audio materiāls par
krājumā iekļautajām dziesmām. Nā-kotnē plānots izdoto materiālu
padarīt pieejamu arī kāda digitālā risinājuma veidā. Grāmatu
ikviens interesents var iegādāties latgaliešu grāmatu
in-ternetveikalā taiseitslatgols.lv, tāpat tā būs pieejama
grāmatnīcās visā Lat-vijā.
Dziesmu krājuma izdošanu atbals-tījusi Valsts kultūrkapitāla
fonda Lat-gales kultūras programma ar AS Lat-vijas valsts meži un
Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu.
Edīte HusareBiedrība „Latgolys Studentu centrs“
28.02.2020.
„Muna dzīšmu gruomota“Izdots līdz šim apjomīgākais latgaliešu
dziesmu krājums
„Muna dzīšmu gruomota“.
FOTO
Pub
licitā
tes f
oto
Atbildu uz jautājumu: ATPAKAĻ vai PIRMS? Abi ir literārās
valodas vārdi, katram ir sava nozīme un vieta.
ATPAKAĻ lietojam, runājot par vietu, par iepriekšējā stāvokļa
atjaunošanu, piemē-ram, to pašu es saņēmu atpakaļ; atpakaļ ejot,
sarunājāmies pusčukstus; akmens tika sviests atpakaļ.
PIRMS norāda uz laiku, uz secību laikā, piemēram, tas viss
notika vēl pirms; pirms 100 gadiem; pirms neilga laika; viņš to
izdarī-ja, pirms vēl draugs paspēja iebilst.
Visbiežāk kļūdāmies, runājot par laiku un PIRMS vietā lietojot
ATPAKAĻ. Reizu-mis ATPAKAĻ vispār ir lieks – to pašu no-zīmi izsaka
darbības vārda priedēklis. Pār-frāzēsim!
• Piecus gadus atpakaļ.PAREIZI: pirms pieciem gadiem.
• Kādu laiku atpakaļ.PAREIZI: pirms kāda laika.
• Reizēm es atskatos atpakaļ.PAREIZI: reizēm es atskatos
(atskatīties „pa-skatīties atpakaļ“); vai: reizēm es paskatos
atpakaļ.
Sanita DāboliņaLaikrakstam „Latvietis“
#latviešuvaloda#dzimtāvaloda#raksti
#rakstītprieks#komunikācijakākvalitātesinstruments#ceļāuztavugrāmatu#valodairkāupe
Valoda, valodiņa...Laikā ATPAKAĻ neiekāpt!
-
10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10.
martā
Šogad Lielais Gavēņa laiks sakrīt ar Corona vī-rusa uzbrukumu,
un tas liek domāt, ka daudzi fa-nātiskie kristieši ir uzsā-kuši
fizisko mērdēšanos, nemaz nedomājot par to,
ka tieši šajā laikā nepieciešams organis-mu stiprināt ar
pilnvērtīgu uzturu.
Jēzus Marka evaņģēlijā teicis: „Vai jūs nesaprotat, ka nekas,
kas no ārpu-ses ieiet cilvēkā, viņu nevar apgānīt? Jo tas neiet
viņu sirdī, bet vēderā, un iziet laukā.“
Bet viņš sacīja: „Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo
no iek-šienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība,
zādzība, slepkavī-ba, laulības pārkāpšana, mantkārība, blēdība,
viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība,
vieglprātī-ba. Viss tāds ļaunums iziet no iekšie-nes un apgāna
cilvēku.“
Atmiņā palicis kāda, nu jau sen mūžībā aizsaukta mācītāja reiz
teiktais: „Ir divas lietas, ko Dievs nespēj piedot: tā ir liekulība
un mīlestības trūkums...“
Bet tieši izbadējies cilvēks visbie-žāk ir nīgrs, neapmierināts
un neiecie-tīgs. Tādā sadrūmušā sejā var daudz ko izlasīt, tikai ne
mīlestību.
Marka evaņģēlijā Jēzus, runājot par farizejiem, veltījis viņiem
vārdus, ku-rus tikpat labi varētu attiecināt uz dau-dziem mūsdienu
kristiešiem: „Pareizi, Jesaja par jums, liekuļiem, ir pravieto-jis,
kā ir rakstīts: šī tauta godā ar lūpām Mani, bet viņu sirds ir tālu
no Manis. Bet tie Mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir
cilvēku pavēles. Jo, Die-va bausli atmetuši, jūs turat cilvēku
li-kumus... un daudz tādu lietu jūs darāt.“
Pirmie Kristum sekotāji turēja svē-tā piemiņā Jēzus mācību, savā
ikdienas dzīvē centās Viņu atdarināt un ar sā-pēm pārdomāja Jēzus
Kristus mokpilno nāvi. Sākotnēji viņi pat nesauca sevi par
kristiešiem, nebija krucifiksa ar izmocī-to Jēzu pie krusta, nebija
gavēņa laika noteikumi un stingrās regulas, kas at-tīstījās
vēlākajos gadsimtos. Bet BIJA neviltota Kristus mīlestība, BIJA
gods sekot savam Pestītājam pat spīdzināša-nās un nāves mokās. Un
BIJA tādas pir-mās kristīgās draudzes, kurās valdīja savstarpēja
mīlestība un liela uzticība.
Pulcējoties kopējās lūgšanās, ko pa-vadīja skanīgas dziesmas,
viņi, Dievu slavēdami, gāja pēc tam katrs savās gai-tās Svētā Gara
stiprināti un iepriecināti.
Tieši tāpēc ir vērts palūkoties uz šo pirms Lieldienu laiku
mazliet no cita skatu leņķa.
Un pirmais jautājums, ko varam uz-dot katrs sev: kāds es esmu
Dieva priek-šā? Vai caur mani Kristus Gaisma staro tā, ka tā
sasilda manus tuvākos, manus
kolēģus darbā, manā draudzē? Kā es ar savu dzīvi esmu godinājis
Dievu? Var-būt tomēr – „esmu spodrinājis tikai bļo-das ārpusi, bet
iekšā manī pašā mudž lērums „tārpu“, kuri nebeidz grauzt“?...
Varbūt vairāk nekā badošanos un ārēju mērdēšanos, Dievs no manis
sagai-da manu DZĪVES SAKĀRTOŠANU?
Atceros, kad 70to gadu vidū sāku strādāt par skolotāju, manā
pirmajā D klasē bija 40 bērnu. Tie bija no A, B un C klasēm
atlasītie nelabvēlīgo ģimeņu bērni. Toreiz skolotājam bija
pienā-kums apmeklēt mājās katru bērnu, lai redzētu viņu ģimenes
mājas apstākļus. Es domāju, ka tā bija vislabākā no to-reiz
izvirzītajām prasībām klases au-dzinātājam. Kaut arī skolotājam tas
prasīja lielu piepūli un laiku.
Par pirmo algu iegādājos sev divri-teni, un tā katru dienu pēc
stundām apciemoju vienu bērnu.
Pieredzi, ko toreiz guvu, es neva-rētu iegūt nevienā pasaules
augstskolā, jo tā bija reālās dzīves skola ar visiem tiem sāpju un
ciešanu bezdibeņiem, ko cilvēki stiepj sev līdzi aiz vairāk vai
mazāk piegulošas ikdienas maskas. Šīs dramatiskās pieredzes būtībā
ir tās, kas turpmākajos gados ir virzīju-šas manu dzīvi, meklējot
atbildes uz jautājumiem: kāpēc cilvēki dzīvo tā kā dzīvo, un kāpēc
īstā dzīve drīzāk atgā-dina teātri? Un kas ir tas, kas cilvēkus
padarītu labestīgus un mīlēt spējīgus?
Bet tolaik biju vēl pavisam jauna, mazliet pāri divdesmit, ar to
dzīves pieredzi, kas bija, un ar tām zināša-nām, kas toreiz bija.
Bet bija jāprot tikt galā ar 40 visdažādākajām ģimeņu problēmām.
Tur pat nevarēja attiecināt tādu vārdu kā audzināšana. Izņemot
dažas ģimenes, visiem bērniem un vēl jo vairāk viņu vecākiem,
bija nepiecie-šama pāraudzināšana.
Netīrība un haoss, ko redzēju, tālu pārsniedza jebkurus
priekšstatus. Dau-dzreiz brīnījos, kā bērns, kurš nāk no šādas
vides, spēj vēl būt tāds, kāds viņš ir? Ja nebūtu savām acīm to
redzējusi, es neticētu, jo mātes, kuras nāca uz skolu, bija vairāk
vai mazāk sakoptas, un dažas no viņām atstāja gluži labu iespaidu,
ja neskaita sīvo smārdu, kas iesūcies apģērbā no cigarešu dūmiem un
alkohola, ko nespēja slēpt pat bagā-tīgi uzlietais lētais
odekolons.
Ar laiku mātes un pa retam arī tēvi, redzēdami, kā no sirds
pūlos palīdzēt bērniem, vedot pie sevis mājās, nomaz-gājot,
atbrīvojot no utīm un sakopjot, pamazām sāka man uzticēties. Nāca
prasīt padomus, kā tikt galā ar alkoho-lismu, depresiju, bezcerību,
naidu...
Notika brīnums – vecāki pat sāka nākt uz klases vecāku sapulcēm,
līdzi nesot katrs savu krūzīti tējai. Salikām galdus aplī un, tēju
dzerot, runājām par bērniem, par vecāku pašu problēmām, stingri
pirms tam vienojoties, ka nevie-na no mūsu sarunām neizies ārpus
kla-ses sienām. Tā auga savstarpēja uzticē-šanās, un vecāki paši
sāka dalīties savās pieredzēs, kā ar vienu vai citu problēmu tikuši
galā. Bieži šīs sapulces ievilkās pāri pusnaktij. Bija vienkārši
labi būt tā kopā. Un priecāties par katru, kurš pamazām kārpījās no
savas bedres ārā.
Vēlāk šo pieredzi pielietoju, vadot Svētdienas skolas un
Kristīgo skolu.
Uzticēšanās un piederības sajūta – tie ir pamatstūrakmeņi, lai
cilvēkā vis-
Saknes meklējot (8)Citādāks Lielā Gavēņa laiksSeptītais
turpinājums. Sākums LL570, LL571, LL573, LL576, LL578, LL579,
LL582.
Mākslinieces Ievas Krūmiņas zīmējums „Viesis no nākotnes“.
Turpinājums 11. lpp.
-
Otrdien, 2020. gada 10. martā Laikraksts „Latvietis“ 11.
lpp.
pār sakustētos kaut vai vismazākā vē-lēšanās pašam savu dzīvi
sākt no viena stūra sakārtot.
Un vispirms šo sakārtošanu ie-sākt ar savas mājvietas iztīrīšanu
un sakārtošanu. Reiz kāda bērna māte, kurai vairākus gadus mājās
netīrumu kaudzes bija kārtu kārtām uzaugušas, kā no Ērkšķrozītes
miega pamodusies, man jautāja: kā es ar to tikšu galā?!
„Sāciet ar visnetīrāko vietu, kuru jūs gribat redzēt tīru un
kārtīgu. Attīriet katru dienu, apmēram, vienu kvadrāt-metru. Un
tīrot, domājat par to, ka jūs tikpat spodru iztīrāt savu sirdsprātu
no viena sava sliktākā paraduma. Domājiet tikai labas domas! Un
katru vakaru pati priecājieties par to! Jūsu dēliņš var pa-līdzēt.
Arī viņam vakarā būs prieks!“ – šo padomu esmu devusi daudziem, un
tas ir bijis un turpina būt izejas punkts no iestingušas bezcerības
gan jauniem, gan gados vecākiem cilvēkiem.
Vārdam grēks visatbilstošākais si-nonīms ir netīrība. Tā ir gan
fiziska, gan garīga netīrība. Grēks – tā ir no-ziedzība pret savu
iekšējo tīro būtību. Jo katrs cilvēks, katrs bez izņēmuma, ir
radīts ar dzidru, Dievišķu dzirksti savas būtības centrā.
Lasot aprakstus par mūku dzīvi dažādos laikos, varam sastapt
piemē-rus, kad daži nav mazgājušies, nav rū-pējušies par savu
fizisko ķermeni.
Tikai Dievs vien zina, kādi ir bijuši viņu patiesie garīgie
sasniegumi, jo at-stāsti ne vienmēr ir patiesi, un rakstītais ne
reizi vien ticis uzlabots... Bet vien-nozīmīgi – tie ir bijuši
konkrētu cilvēku
garīgie meklējumi. Mēs no tiem varam mācīties, bet savu dzīvi
mums katram jāizdzīvo pašam, un katram no mums noteikti IR SAVAS
garīgās pieredzes un domas par savu nemirstīgo dvēseli.
Nesen kāds krievu aktieris intervi-jā stāstīja par to, cik grūti
viņam bijis, filmējoties iegulties zārkā. Viņš teica: „Es nevarēju.
Vairākas reizes lēcu aug-šā! Tu apgulies tajās četrās šaurajās
sienās, un vāks virsū. Nekas tev nav lī-dzi. Nekas. Neviens. Tikai
tu pats, tāds, kāds tu esi. Ne nauda, ne mājas, ne bēr-ni, nekas.
Absolūti nekas. Šaurs zārks un zārka vāks. Pilnīga tumsa.
Punkts.“
Bet kas ir tā Gaisma, par kuru tiek runāts Svētajos Rakstos? Tā
ir tā vienī-gā ļoti personīgā pieredze šajā dzīvē, ko ir vērts
iegūt. Tā ir vienīgā, kas vedīs Mūžības Gaismā. Un tieši šo Ciešanu
laiku ir vērts izdzīvot tā, lai izļodzīju-šies dvēseles spēki tiktu
safiksēti, nosta-bilizēti un attīrīti no visa tā, kas šķir no
spēcinošās, starojošās Kristus Gaismas.
Jāatzīst, ka vairākas vasaras vientu-lībā Ainažos esmu
praktizējusi dažādus askētiskos vingrinājumus, tai skaitā arī
visatturīgāko pārtikas uzņemšanu vie-nu reizi dienā, dažādus
lūgšanas veidus un prāta vingrinājumus. Esmu izlasī-jusi
neskaitāmas grāmatas un rakstus no seniem avotiem un no mūsdienu
autoriem. Un secinājums ir pavisam vienkāršs – nekādi mākslīgi
pārspīlēju-mi nav nepieciešami, lai sirdī iemājotu Dieva miers un
drošība. Skaidra, nelie-kuļota, mīloša sirds ir priekšnoteikums.
Garīgā disciplīna arī ir patiesā askēze.
Kā jau iepriekš esmu aprakstījusi, vispirms nepieciešams veikt
rūpīgu savas līdzšinējās dzīves inventarizā-ciju – grēksūdzi
Dievam. Un pēc tam
laiku pa laikam pārskatīt savus jaunos kritienus un par tiem
Dieva priekšā izlūgties piedošanu. Bet pēc tam tos nekad vairs
neatcerēties.
Tā kā Vecā Derība ir simbolisks vai noslēpumains vēstījums par
cilvē-ka dvēseli, tad 1. Mozus grāmatā va-ram izlasīt par to, ka
Lata sieva, paska-tījusies atpakaļ, kļuva par sāls stabu.
Par tādiem sālsstabiem dzīves laikā kļūst lielākā cilvēces daļa,
jo skatieni tiek mesti nemitīgi atpakaļ, sākot ar savām paša
ļaunajām atmiņām, ģime-nes drāmām, draugu attiecībām, valstu
attiecībām, kaimiņu nebūšanām... un tas nekas, ka pēc gada varbūt
lielais ie-naidnieks jau sen projām vai kļuvis par labāku cilvēku,
naidīgo atmiņu rats tur-pina malt, un, skatoties atpakaļ, neatliek
spēka ne tikai skatīties uz priekšu, kur nu vēl iet. Tā visa dzīve
tiek pavadīta kā dubļos iestigušiem, kā sālsstabiem.
Ar laiku pievienojas bezmiegs, un domas: „Nu kā viņš tā varēja?!
...?“, kas naktīs liek valstīties no vieniem sāniem uz otriem.
Šodienas ziņu portālā izlasīju par cilvēku uzbrukumiem saviem
līdzcil-vēkiem, kuri vesti uz Corona karan-tīnas vietu. Tas nozīmē,
ka šim vīru-sam seko panikas un naida epidēmija. Neviens negrib
iedomāties, ka es pats jebkurā brīdī varu atrasties to vidū, kurus
šobrīd nomētāju ar akmeņiem.
Tāpēc izmantosim šo Dieva doto laiku, sevi stiprinādami fiziski
un ga-rīgi, lai mēs varētu kļūt par stipriem balstiem tiem, kuriem
kādā dzīves brī-dī tas būtu nepieciešams.
Vera Volgemute RozīteEslingena, 29. februāris 2020.
Laikrakstam „Latvietis“
Saknes meklējot (8)Turpinājums no 10. lpp.
bu un kontaktiem būtu gatavi palīdzēt Latvijas attīstībai un
izaugsmei.
Sarunā ar VARAM ministru Juri Pūci tika atzīts, ka jāveicina un
jāat-balsta remigrācijas koordinatoru darbs. PBLA pārstāvji teica,
ka principā at-balsta vienojošā, jeb virskoordinatora posteņa
izveidi, ja tas tiek atzīts par ne-pieciešanu, lai koordinētu
darbu. Tāpat tika pārrunāta iespēja veikt remigrāci-jas
koordinatoru apmācības. VARAM ministrs teica, ka mainīs stratēģiju
no dārgu pasākumu rīkošanas (tirdznie-cības misijas) uz
pieslēgšanos jau plā-notiem un gatavotiem pasākumiem pasaulē. PBLA
izteica savu atbalstu digitālās pārvaldes modeļa ieviešanai, darbam
pie Latvija.lv pārbūves un re-ģionālajai reformai. PBLA aicināja
val-sti laikus sākt plānot diasporas dalību nākamajās Saeimas
vēlēšanās.
Tiekoties ar Izglītības un Zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku,
tika ieteikts turpināt uzsākto sadarbību ar Latviešu valodas
aģentūru un Valsts Izglītības satura centru, kopīgi sekot līdzi,
izvēr-tēt esošās programmas un to lietderību,
kā arī efektīvu līdzekļu ietaupījumu, pakāpeniski pārejot uz
latviešu valodas eksāmenu kārtošanu attālināti. Ministre aicināja
PBLA sekot līdzi, lai projekti un materiālu sagatavošana notiek
laicīgi un kvalitatīvi, atbilstoši diasporas skolu va-jadzībām.
Puses atzina, ka jāstiprina iz-glītības saturs valsts valodā un IZM
jā-sniedz pilnīgāks un detalizēts diasporas atbalsta finansējuma
pārskats PBLA.
Sarunā ar Kultūras ministru Nauri Puntuli, PBLA LAAJ vārdā
ielūdza ministru uz Austrālijas Lat-viešu Kultūras dienām 2020.
gada no-galē. Pārrunājot Latvijas mākslinieku aizokeāna turnejas,
ministrs uzsvēra, ka svarīgi izmantot māksliniekus garā-kās tūrēs,
vairākos latviešu centros, tajā skaitā ASV rietumkrastā, lai
padarītu braucienus efektīvākus kā līdzekļu iz-mantošanas ziņā, tā
arī sasniegto klau-sītāju skaitā. Ministrs ieteica arī trīs-pusēju
tikšanos starp PBLA, Kultūras ministrijas un Sabiedrības
Integrācijas fonda vadītājiem, lai atklāti izrunātu nākotnes
sadarbību. Viņš arī izteica atzinību par PBLA viedokli mediju
jautājumos, atbalstot Valsts prezidenta centienus tuvināt Latvijas
mediju telpu Eiropas informācijas zonai. KM aicina
PBLA publiski aicināt Latvijas sabied-rību, ģimenes, skolēnus un
jauniešus kā otro svešvalodu apgūt angļu, vācu vai franču valodas,
tādējādi arī jauniešus tuvināt Eiropas informācijas telpai.
Tikšanās dalībnieki atzinīgi no-vērtēja faktu, ka iestrādātās
program-mas, kādas savā laikā bija tikai vecajā trimdā, piemēram –
3x3 un 2x2 kustī-bas ir atradušas spēcīgu turpinājumu mūsdienās arī
Eiropā un Skandināvijā.
Šīs piesātinātās nedēļas laikā, PBLA vadītāji tikās arī ar
Michigan National Guard pārstāvjiem Latvijā, lai pārrunātu kopējo
darbu Latvijas drošī-bas stiprināšanā, kā arī ar Sabiedrības
Integrācijas fonda jauniecelto vadītāju Zaigu Pūci, lai iepazītos
un apspriestu turpmākās sadarbības iespējas.
PBLA priekšā mājasdarbu pilns gads. Ar jūsu atbalstu un
palīdzību mēs centīsimies visu uzdoto pēc labākās sirdsapziņas
izpildīt! Par atsevišķajiem uzdevumiem un sabiedrības iesaistes
iespējām turpināsim informēt nākotnē ar rakstiem un PBLA
informāciju lat-viešu presē visā pasaulē, kā arī sociāla-jos tīklos
un PBLA mājas lapā.
Raits Eglītis,PBLA izpilddirektors
PBLA un Latvijas vadītājiTurpinājums no 7. lpp.
-
12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10.
martā
Piektdien, 17. jan-vārī, man ir paredzēts tikties ar vienu no
Dr. Aivara Sluča sti-pendiātiem. Nu viņš ir atnācis un stāsta.
„Mani sauc Dāvis Priede. Esmu dzimis
1989. gadā Cēsīs, bet augu Rūjienā. Līdz 9. klasei mācījos
Rūjienas vi-dusskolā, bet pēc tam mācības tur-pināju Valmieras
Pārgaujas ģimnāzi-jā. Kad pabeidzu ģimnāziju, gribēju iestāties
Rīgas Tehniskajā universi-tātē (RTU), Būvniecības fakultātē. Mani
uzņēma, pie kam tiku budžeta nodaļā, tā uzsāku savas patstāvīgās
dzīves gaitas. Es uzzināju, ka ir tāds Vītola Fonds, kas palīdz
jauniešiem studiju laikā. Manas sekmes bija pie-tiekoši labas, lai
saņemtu stipendiju. Man tika piešķirta Dr. Aivara Sluča
stipendija.
Sākumā neko vairāk nezināju par savu labdari, bet pēc laika man
izdevās ar dakteri arī iepazīties. Pir-mo reizi mēs tikāmies Jaunā
Rīgas teātra pagalma kafejnīcā. Bija ļoti interesanti tikties ar
cilvēku, kurš ir izlēmis man, sev nepazīstamam cil-vēkam, ziedot no
savas algas. Uzzinā-ju, ka viņš nav nekāds miljonārs, bet ārsts
radiologs, kurš joprojām strādā, lai gan pensijas vecums jau
sasniegts. Tā bija ļoti interesanta iepazīšanās, jo man vienmēr ir
bijusi liela interese par Latvijas vēsturi – īpaši 20. gs. Tad arī
varēju viņu izjautāt, par to, kāda ir bijusi viņa dzīve kā latviešu
bērnam svešā zemē, un kā viņš tomēr jopro-jām ir saglabājis savas
tēvzemes mī-lestību. Un galvenais, kā viņš varēja tikt tur, kur
tagad ir.
Tas mani mudināja mācīties vēl labāk, bet mēs ar Aivaru tikāmies
katru reizi, kad viņš bija Latvijā. Tas bija katru gadu ap 18.
novembri. Viņš mūs uzaicināja uz kādu restorānu un vienmēr trīs
sekmīgākos no mums apbalvoja ar speciālu naudas balvu. Pēdējā
tikšanās reizē viņa stipendiātu skaits bija ap 40. Pēc vakariņām
res-torānā gājām uz Brīvības pieminekli, kur nolikām visas Aivaram
nestās puķes.
Pēdējā reizē mūsu tikšanās bija Benjamiņu nama restorānā, kad es
jau studijas biju beidzis un sācis sa-vas darba gaitas. 2017. gada
1. martā Dr. Aivars Slucis beidza savas gaitas šajā pasaulē, un es
šajā brīdī, viņu atceroties, gribu novēlēt mums vi-siem tādu
tēvzemes mīlestību, kura izpaužas ne tikai vārdos, bet reālos
darbos.
Aivars palīdzēja ne tikai Latvijas studentiem, viņš Latvijā
palīdzēja arī daudzbērnu ģimenēm un palī-dzēja arī veciem un
slimiem leģionā-
riem. Viņam bija tēvzemes mīles-tība un rūpes par tēvzemi līdz
pat mūža vakaram. To var saprast ti-kai cilvēks, kurš pats tam ir
cauri gājis. Manai pa-audzei to ir grūti saprast, jo mēs nekad
neesam dzīvojuši kara laikā un neesam neko tamlīdzīgu piedzīvojuši.
Tas par šo manu zie-dotāju; paldies viņam, cilvēkam, no kura es
daudz varēju mācīties.
Pēc universitātes beigšanas ieguvu profesionālo bakalaura grādu
būvnie-cībā, pēc tam maģistra grādu vadības zinātnē, visbeidzot
maģistra grādu būvniecībā.
Trešajā kursā atradu prakses vietu, un pēc tam šajā vietā
turpināju savas darba gaitas. Tā ir akciju sabiedrība Būvuzņēmums
Restaurators. Tur sāku strādāt kā būvdarbu vadītāja palīgs. Šobrīd
strādāju jau 8 gadus un esmu būvniecības nodaļas vadītājs.
Kad sāku strādāt, uzņēmums bija krietni mazāks; tas bija tieši
pēc krī-zes. Tagad uzņēmums ir veiksmīgi attīstījies, un kopā esam
vairāk nekā simts cilvēku. Esam lielākais restau-rācijas uzņēmums
Latvijā. Jāsaka paldies uzņēmuma vadībai – Mare-kam un Valdim, ar
kuriem man ir bijusi ļoti laba un pozitīva sadarbība. Viņi ir man
palīdzējuši iegūt profe-sionālo pieredzi, nodrošinājuši ar vidi,
kurā augt un attīstīties. Esmu daudz mācījies un ieguvis,
strādā-jot viņu vadībā. Visu pārdomājot, ir cilvēki, kuri man ir
daudz devuši un ir mani atbalstījuši. Tas man ir palī-dzējis kļūt
par to, kas es tagad esmu, un nākotnē dot to tālāk un palīdzēt
citiem.
Mēs abi ar sievu esam darbojušies kā brīvprātīgie vairākās
vietās un mē-ģinām arī citus iedvesmot uz pozitī-vām pārmaiņām.
Manuprāt, ir ļoti sva-rīgi dot latviešiem un cilvēkiem vispār
cerību un prieku, ar labestību parādīt labu piemēru.
Studiju laikā apprecējos ar Ievu Rudzīti no Naukšēniem. Ievai
bija 18 gadu, man – 22. Šobrīd man ir 30 gadu, esam savā dzīvē
nostabi-lizējušies, uzbūvējuši savu māju, un dzīves vieta nav no
svešiem jāīrē. Mana sieviņa izmācījās un divus gadus nostrādāja par
medmāsu, bet gribēja veikt vairāk procedūras, tā-pēc šobrīd viņa
mācās par fiziote-rapeiti.
Mūsdienās Rietumu kultūrā lie-lai daļai cilvēku ir mazkustīgs
dzī-ves veids, un fizioterapeita darbs ir tāds, kas māca cilvēkiem
par kustī-bu nozīmi. Tas nebija viegls lēmums vēlreiz iet uz
augstskolu, bet es viņu atbalstīju, un tagad tas jau tas gan-drīz
paveikts, no četrgadu kursa vairs palicis tikai viens. Gadi paiet
ļoti ātri.
Pirms pāris gadiem mūsu uz-ņēmums izlēma, ka arī vēlas ziedot
Vītolu Fondam un nodibināja savu, AS Būvuzņēmums Restaurators
sti-pendiju. Uzņēmuma vadītājs atce-rējās no mana CV, ka esmu
Vītolu Fonda stipendiāts, un nolēma Fondu atbalstīt. Uzņēmums
stipendijas dod diviem studentiem. Kopā ar uzņēmu-ma valdes
priekšsēdētāju Mareku ar iespējamiem stipendiātiem satieka-mies un
izvēlamies, kuram stipendija tiks piešķirta. Mūsu studenti studē
Restaurāciju Celtniecības koledžā vai Mākslas akadēmijā.
Tas ir tāds ļoti jauks turpinājums attiecībām ar Vītolu Fondu,
jo šādā veidā arī mana ikdienas darba rezul-tāts aiziet
stipendijām. Esmu priecīgs, ka uzņēmuma vadība tik pozitīvi
no-vērtēja Vītolu Fondu. Paldies Vītolu Fonda vadītājai Vitai, kura
Fondu vada profesionāli augstā līmenī. Uzņē-muma vadība bija
patīkami pārsteigta, piedaloties pasākumos, uz kuriem šo gadu laikā
esam bijuši uzaicināti. Pal-dies, ka tāds Vītolu Fonds vispār
ek-sistē, paldies Vītola kungam un viņa ģimenei!“
Ar to mana saruna ar šo fantastis-ko jauno cilvēku beidzas, un
arī man gribas pateikt Vītolu Fondam vienu ļoti pelnītu lielu
PALDIES, jo bez tā, nezin vai man būtu bijusi iespēja iepa-zīties
un priecāties par šo burvīgo jau-no ģimeni, kurai Vītolu Fonds ir
devis iespēju tikt pie izglītības un sasniegt tādu līmeni, lai
varētu palīdzēt citiem. Fantastiski!
AstrīdaLaikrakstam „Latvietis“
Trimdas izskolotie (14)Dāvis Priede
Dāvis Priede ar sievu Ievu.
FOTO
no
Dāv
ja P
ried
es p
erso
nīgā
arh
īva
-
Otrdien, 2020. gada 10. martā Laikraksts „Latvietis“ 13.
lpp.
1944. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, nevēloties piedzīvot
otr-reizējo padomju okupā-ciju, tūkstošiem latviešu atstāja savu
dzimteni un meklēja pagaidu patvē-
rumu dažādās Vācijas malās.1941. gada vasarā padomju
okupāci-
ju bija nomainījusi vācu okupācija, kas dažādā ziņā nebija mazāk
nežēlīga. Jau 17. jūlijā Hitlers nodibināja īpašu minis-triju
okupētajiem austrumu apgabaliem ar Alfredu Rozenbergu (Baltijas
vācieti, kas savā laikā bija studējis Rīgas Politeh-niskajā
institūtā) kā tās vadītāju. Latvija, Lietuva, Igaunija un
Baltkrievija veidoja Austrumzemi (Ostland) – administratī-vo
vienību, ko pārvaldīja Austrumze-mes valsts komisārs H. Loze
(Heinrich Lohse), kam savukārt bija pakļauti četri ģenerālkomisāri.
Par Latvijas ģenerāl-komisāru iecēla Dr. O. Drehsleru (Oto Heinrich
Drechsler).
Blakus šai vācu civilai pārvaldei darbojās arī latviešu
pašpārvalde ar ļoti ierobežotām tiesībām. Pašpārval-de sastāvēja no
ģenerāldirekcijām, ku-ras vadīja ģenerāldirektori, kas katrs
pārzināja savu resoru. Lopkopības darbu pārraudzīja
Lauksaimniecības ģenerāldirekcija. Pašpārvaldes darbs galvenokārt
izpaudās vācu iestāžu doto rīkojumu izpildē.
Bēgļu gaitās VācijāKāds tad bija šo latviešu liktenis,
kad tie nokļuva Vācijā? Jau 1944. gada augusta vidū Rīgā
oficiāli paziņoja, ka nonākot Vācijā, izceļotājus saņems
Austrumzemes ministrijas un NSDAP (Nacionālsociālistiskās vācu
strādnie-ku partijas), kā arī Latviešu palīdzības pārstāvji. Pēc
īsas uzturēšanās kādā pārejas nometnē izceļotājus izdalīs pa
novietošanas apgabaliem, lielāko tiesu Pomerānijā un Meklenburgā.
Tie, kuri varēs uzrādīt apmešanās iespējas pie radiem vai
pazīstamiem pārējos Vā-cijas apgabalos, varēs doties pie tiem.
Bija noteikts, ka ikviens latviešu bēglis, novietojoties Vācijā,
pielīdzi-nāms valstvācu evakuētiem. 1944. gada 14. novembrī Okupēto
Austrumzem-ju ministrija vēl atkārtoti paziņoja, ka pamatojoties uz
augstāko partijas un valsts iestāžu rīkojumu, darba, apgādes,
dzīvokļu un pārtikas ziņā ar latviešu bēgļiem ir jāapejas tāpat kā
ar vāciešiem (Den lettischen Flüchtlingen ist gemäß dem Grundsatz
der obersten Partei- und Reichsbehörden auf dem Gebiet des
Arbeits-, Fürsorge-, Wohnungs- und Ernährungsgerechtes die gleiche
Behandlung wie Deutchen zu erweisen). Tomēr nebija atcelts
iekšlietu ministra rīkojums, ar kuru visiem ārzemju strād-niekiem
(arī latviešiem) bija paredzēts izsniegt AZ (dzeltenās) pārtikas
karti-
ņas – ar samazinātām uztura devām.Vācijā bija liels skaits
ievesto
strādnieku gan no okupētām austru-mu, gan rietumu zemēm. Lielai
daļai šo strādnieku nebija vienādas tiesības ar vācu iedzīvotājiem.
Oficiālo viedok-li, ka latviešu bēgļi bauda tādas pašas tiesības kā
vācieši, diemžēl ne vienmēr ievēroja, vairākos gadījumos ar
latvie-šiem apgājās tāpat kā ar pārējiem Aus-trumu strādniekiem
(Ostarbeiter) vai, labākā gadījumā, kā ar deportētiem ārzemju
civilstrādniekiem (Ausländis-che Zivilarbeiter), kam bija jāstrādā
piespiedu darbs norādītā vietā, jādzīvo ārzemju strādnieku nometnēs
un jāda-lās savā liktenī ar franču, flāmu, holan-diešu, poļu,
ungāru u.c. strādniekiem. Daudziem bija jāvalkā īpašas pazīša-nas
zīmes (piemēram, poļiem dzeltens burts „P”), tie arī nesaņēma zaļās
vācu pārtikas kartiņas, bet dzeltenās ārzem-nieku kartiņas. Dažu
transportu bēgļi pat nonāca darba nometnēs, kur bija ļoti
ierobežota personīgā brīvība. No tām izkļūt bija gandrīz
neiespējami.
Bēgļu vidū bija arī tādi, kam vēl Latvijā esot, bija izdevies
sameklēt dar-ba un apmešanās iespējas. Tie, nokāpuši no kuģa, devās
uz savām darba vietām. Bija arī uzņēmīgi cilvēki, kas paši uz savu
iniciatīvu cerēja Vācijā iekārto-ties. Ģimenēm ar maziem bērniem
tas tomēr bija diezgan liels risks. Vācija bija sabumbota, līdz ar
to bija ļoti liels dzī-vokļu trūkums. Lai saņemtu pārtikas
kartiņas, bija nepieciešama dzīves vie-ta, respektīvi, adrese. Ja
nebija darba, vajadzēja būt līdzi naudai no Latvijas. Tikām
redzējuši vairākus, apmainot daudzus tūkstošus okupēto Austrumu
apgabalu markas (Ostmark) pret Vāci-jas valsts markām
(Reichsmark).
Lielais vairums tomēr nonāca bēgļu nometnēs dažādās Vācijas
malās, kur pārtikas apgāde un dzīves apstākļi bija bieži ļoti
bēdīgi. Arī no šīm nometnēm sāka izvietot darbos, gan kara
rūpnie-cībā, gan arī lauksaimniecībā, citi at-kal tika iesaukti
armijā vai gaisa spēku izpalīgos. Ģimenes bieži bija šķirtas, jo
nebija iespējams atrast kopīgas ap-mešanās iespējas. Kad austrumu
fronte jau bija sasniegusi Vācijas robežas un arvien vairāk
virzījās uz rietumiem, daudzu latviešu bēgļu stāvoklis Vācijas
austrumu apgabalos kļuva bezcerīgs.
Vairākiem bijušajiem agronomis-kiem un lopkopības darbiniekiem
bija izdevies atrast savām spējām piemē-rotu darbu. Starp tiem bija
arī pēdējais Lauksaimniecības ģenerāldirekcijas Lopkopības daļas
vadītājs agronoms Bruno Plaude. 1944. gada vasarā, kad uz laiku
padomju armija sasniedza Rī-gas jūras līci un sadalīja Latviju
divās daļās, Br. Plaude bija komandēts uz Liepāju par
Lauksaimniecības ģenerāl-direktora pārstāvi Kurzemes apgabalā.
Kad rudenī vācieši latviešu pašpār-valdes darbību Kurzemē
praktiski ap-turēja, tad oktobra otrajā pusē Plaude atstāja Liepāju
un nokļuva Zīderbrāru-pā (Süderbrarup) Šlēsvigā–Holšteinā, kur
viņam bija paziņas jau no pirms-kara laikiem. Tur novada
agronomiskā biroja (Landesbauern schaft Schles-wig-Holstein)
vadītājs, bija piedāvājis viņam vakanto Šlēsvigas Lopkopības daļas
(Tierzuchtamt) vadību, jo tās vadī-tājs Dr. Zells (Sell) bija
iesaukts armijā.
Galvenokārt pateicoties Bruno Plau-des iniciatīvai, lielākam
skaitam Vācijā nokļuvušajiem bijušajiem lopkopības darbiniekiem,
agronomiem, lauksaim-niekiem, citu profesiju pārstāvjiem,
vai-rākiem studentiem un pat skolniekiem radās iespēja apmeklēt
piena pārraugu (Milchkontrollbeamter) – burtiskā tul-kojumā piena
kontroles ierēdņu – saga-tavošanas kursus. Šlēsvigas-Holšteinas
novadā šie cilvēki varēja strādāt līdz pat Otrā pasaules kara
beigām. Šajā nova-dā latviešu piena pārraugu skaits pār-sniedza
100. Starp tiem bijām arī mēs ar tēvu. Tēvam šis darbs nebija
svešs; viņš savu karjeru lopkopības darbā bija sācis kā piena
pārraugs, tad kā rajona instruktors, apriņķa lopkopības inspek-tors
un beidzot kā vecākais lopkopības inspektors. Es gan biju tikai
pirmo ģim-nāzijas klasi pabeidzis pusaudzis. Ja būtu bijis tikai
vienu gadu vecāks, tad būtu iesaukts gaisa spēku izpalīgos.
Ja arī šis skaitlis nav liels, salīdzi-not ar kopējo bēgļu
skaitu, tad šie kur-si deva iespēju daudzām ģimenēm jau laikus
izkļūt no Vācijas austrumu ap-gabaliem, kur jau 1945. gada 12.
jan-vārī sākās lielais padomju uzbrukums.
Br. Plaudes organizētos pārraugu
Latviešu bēgļi piena pārraugu darbā Vācijā (1)Pēc kursiem strādā
vācu lauksaimniecībās
Agronoms Bruno Plaude.
FOTO
no
Gun
tara
Sai
vas p
erso
nīgā
arh
īva
Turpinājums 14. lpp.
-
14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10.
martā
DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi10.
martsSilvija, Laimrota, Liliāna1920. rakstniece, žurnāliste Ingrīda
Vīksna.1930. literatūras un teātra kritiķis, te-ātra zinātnieks
Māris Grēviņš.1930. literatūras zinātniece Biruta Kalnača.
11. marts Konstantīns, AgitaLietuvā – Neatkarības atjaunošanas
diena1845. rakstn., žurnālists Juris Māters (Māteru Juris).1915.
latviešu aktrise Milda Klētniece1935. Nacionālā teātra aktieris
Juris Lejaskalns.
1943. ALT aktrise Māra Kaziņa.1985. Mihails Gorbačovs kļuva par
PSKP CK ģenerālsekretāru. Viņa va-dībā sākās tā saucamā
perestroika.1990. Lietuvas PSR Augstākā Padome pieņēma neatkarības
deklarāciju.1990. Padomju karaspēks sāk atstāt Ungāriju.
12. martsAija, Aiva, Aivis1820. visās Vidzemes guberņas
baz-nīcās latviešu un igauņu valodā izslu-dināja Vidzemes guberņas
zemnieku brīvlaišanu.1900. rakstnieks, publicists Jānis Grī-ziņš
(īstajā vārdā Jānis Voldemārs Gri-
ķis).1913. par Austrālijas nākamo galvas-pilsētu tika izvēlēta
Kanbera (Mel-burna palika par pagaidu galvaspilsētu līdz 1927.
gadam, kamēr jaunā pilsēta tika uzcelta).1920. literatūras kritiķe,
publiciste Va-lija Ruņģe.1940. beidzās Ziemas karš; Somija un PSRS
paraksta miera līgumu, kurā Pa-domju Savienībai tika atdota Somijas
Karēlija; somu bruņotie spēki un vie-tējie iedzīvotāji nekavējoties
tika eva-kuēti.1975. jurists un politiķis, LR veselības
Turpinājums 15. lpp.
kursus biju arī pieminējis manā raks-tā: Latvijas cilvēki
pasaulē: Latvijas lopkopības celmlauzis Bruno Plaude. (Latvijas
Vēstneša 2002. gada 26. jūli-jā numurā.)
Latviešu bēgļu aprūpe VācijāVācijā nebija nevienas centrālas
organizācijas, kuras tiešais uzdevums bija rūpēties par visiem
latviešu bēg-ļiem. No Kurzemes izraidītā Latvijas pašpārvalde
Vācijā nedarbojās. Vāci-jā nonākušiem bijušajiem Tautas Pa-līdzības
darbiniekiem vācu iestādes neļāva darbu turpināt. Tāpat darbību
neatļāva atjaunot Latvijas Sarkanajam Krustam. Arī 1945. gada 20.
februārī Potsdamā nodibinātā Latvijas Nacio-nālā Komiteja kara
pēdējos mēnešos nekādu reālu palīdzību nespēja sniegt.
No 1944. gada septembra Berlīnē gan darbojās Alfrēda Rozenberga
pie Okupēto Austrumzemju ministrijas nodibinātā Latviešu padome
(Lettische Leitstelle) baltvācieša Dr. Tēlena (The-len) un bijušā
Arodu savienības vadītā-ja Arvīda Rojas vadībā. Bet tā nekādu tiešu
palīdzību nesniedza, tās uzde-vums bija palīdzības darba
koordinē-šana un organizēšana. Bēgļi gan bija lūgti padomei paziņot
savas adreses.
Latviešu bēgļu vienotājs bija kopš 1944. gada novembra Berlīnē
divas reizes nedēļā iznākošais laikraksts Latviešu Balss (Lettische
Stimme), no 1945. gada janvāra Latvju Balss. Pavi-sam iznāca ap 20
laikraksta numuru. Ar
šī laikraksta palīdzību bēgļi varēja iegūt dažādu informāciju un
sameklēt pa visu Vāciju izklīdušos radus un draugus.
Iestāžu darbinieku un fabrikās strā-dājošo aprūpe piekrita
Arodsavienībai Deutsche Arbeitsfront, kura bija nodi-binājusi
Latviešu pārstāvniecības biro-ju (Lettische
Reichsverbindungsstelle).
Karavīru un to ģimeņu aprūpi pār-zināja Karavīru palīdzība
(Lettische Soldatenhilfe).
Latviešu lauku bēgļu aprūpēšanai pie Valsts lauksaimniecības
organizā-cijas (Reichsnährstand) Berlīnē dar-bojās Lauksaimniecībā
nodarbināto latviešu padomēšanas birojs (Betreuer-stelle für
lettische landwirdschaftliche Arbeitskräfte beim Reichsnährstand),
kuru vadīja bijušais Lauksaimniecī-bas ģenerāldirekcijas
agronomiskās palīdzības vadītājs agronoms Belizārs Radziņš.
Savukārt vairākos Vācijas novados bija izraudzīti novadu latvie-šu
lauksaimnieku bēgļu padomētāji (Betreuer). Kā padomētāji dažādos
no-vados strādāja agronomi: R. Brēder-manis, J. Bergs, E. Donis, Z.
Sūnaitis, A. Ozols, O. Vilks, V. Grasmanis un jau minētais Br.
Plaude.
Vairākos Kurzemē iznākošajos laikrakstos bija paziņojumi, ka
aprūpi par latviešu lauku bēgļiem uzņēmies šis Lauksaimniecībā
nodarbināto lat-viešu padomēšanas birojs. Tā laik-raksta
Kurzemnieka 1944. gada 9. de-cembra numurā ar virsrakstu Latviešu
zemnieki Vācijā, varēja lasīt:
„Aprūpību par latviešu lauku iedzī-votājiem Vācijā uzņēmies
Lauksaimnie-cībā nodarbināto latviešu padomēšanas
birojs pie Vācijas lauksaimniecības ap-vienības, ko vada
agronoms B. Radziņš.
Birojs norāda, ka zemniekiem dodoties uz Vāciju nepieciešami
silti apģērbi, jo laiks ir vēss un ceļā iznāk uzturēties samērā
ilgi. Tāpat ņemams līdzi darba apģērbs. Jāapgādājas visi dokumenti
– gan māju īpašuma tiesī-bas, gan personas u.c. apliecības.
Vācijā nodomāts lauku iedzīvotājus novietot lauku saimniecībās –
saimnie-kus par saimniecību vadītājiem, pārējos par strādniekiem.
Pašreiz lauksaimnie-cībā nav sezona, tāpēc dažiem lauku
ie-dzīvotājiem pagaidām jāsamierinās ar citu darbu. Zemniekiem
iespējams zinā-šanas papildināt īpašos lauksaimniecī-bas kursos –
mašīnu vadītāju, lopkopju, cūkkopju, putnkopju, deģu u.c.
kursos.
Pēc padomiem lauku iedzīvotāji var griezties apriņķu
agronomiskajos birojos. Ja lauksaimniecībā iesaistī-tajiem rodas
grūtības – algas, drēbju, dzīvokļa u.c. ziņā, tad palīdzība
mek-lējama Lauksaimniecībā nodarbināto latviešu padomēšanas birojā
Berlin SW 11, Dessauerstr. 26.“
Nav zināms, cik daudz bēgļu šim padomēšanas birojam izdevās
novie-tot vācu saimniecībās. Kā jau lasījām, ziemas sezonā bija
jāsamierinās ar citu darbu. Sākoties vasaras sezonai, kara darbība
gan austrumu, gan rietumu frontē jau noritēja uz vācu zemes.
Iz-vietošana lauku saimniecībās varēja vienīgi notikt Vācijas
ziemeļu daļā.
Guntars SaivaLaikrakstam „Latvietis“
Turpmāk vēl
Latviešu bēgļi ... Vācijā (1)Turpinājums no 13. lpp.
kopā ar aizgājējiem par to, ka caur Jēzu Kristu ir patiesa mūsu
grēku atlaišana, un, tātad, īsta cerība uz mūžīgo dzīvoša-nu tur
augšā aiz zvaigznēm. Kristus ar savu nāvi mūs atpestīja no mūsu
grēku nastas un, uzvarēdams nāvi, mums pa-
vēra cerības uz debesu mājām. Grēks radīja nāvi, tad bez grēka
nav arī nāves.
Uz DV pieminekļa ar katru gadu pildās arvien vairāk mirušo vārdu
plāksnītes. Bija zīmīgi iegaumēt, ja pusi no pieminekļa plāksnītēm
piepil-dīja pirmajos četrdesmit gados, otro pusi piepildīja tikai
desmit gados. Tā-tad laikam mūsu pašu plāksnīte nav
pārāk tālu no piestiprināšanas.Paldies mācītājam Balodim par
svētbrīdi un paldies Silvijai Lūks kun-dzei par mūziku, kas mums
palīdzēja dziedāt. Jā, mūsu rindas paliek retā-kas, un kapi pildās
ar aizvien vairāk mūsu mīļajiem radiem un draugiem.
Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“
Kapusvētki PertāTurpinājums no 6. lpp.
-
Otrdien, 2020. gada 10. martā Laikraksts „Latvietis“ 15.
lpp.
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēCeturtdien, 12.
martā, plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble (latviešu un angļu valodā) un
ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā; mēneša
maksa $5.Ceturtdien, 12. martā, plkst. 10.30 ALB namā skatīsimies
muzikālu ko-mēdiju Īsa pamācība mīlēšanā (1982). Pēc filmas
pasniegsim siltas pusdie-nas, tāpēc lūdzam pieteikties Laimas
birojā līdz 10.martam. Dalības maksa $5.Sestdien, 14. martā, plkst.
13.15 Tā-lavas Mazajā zālē Adelaides latviešu skolas
pilnsapulce.Svētdien, 15. martā, plkst. 9.30 Tāla-vas Mazajā zālē
novuss. Gaidām jau-nus un ne tik jaunus spēlētājus. Esam gatavi dot
padomus un palīdzību, ja nav pieredzes.Trešdien, 18. martā, plkst.
10.30 LAIMAS pusdienas; izbrauksim no ALB nama uz The Handorf Old
Mill Hotel. Pusdienu cenas senioriem sākas no $21 – salātu bārs
ieskaitīts. Pieteik-ties LAIMAS birojā līdz 17. martam. Maksa par
autobusu $3.Ceturtdien, 19. martā, plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble
(latviešu un angļu valodā) un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu
pieteikties LAIMAS birojā; mēneša maksa $5.Sestdien, 21. martā,
plkst. 16.00 omu-līga izklaide mūsu dārzā – Sadziedā-šanās
pēcpusdiena. Jokus un jautrību garantēs mākslinieki ar lielu
pieredzi. Zanda Šulca, Lilita Daenke un Matīss Reinhards
Iepriecinās ar dziesmām no Latgales, kā arī citām pazīstamām
dziesmām. Ēdienu varēs iegādāties uz vietas. Dzērieni pērkami no
bāra. Tuvākai informācijai zvaniet Andrim
0412 601 306.Svētdien, 22. martā, plkst. 9.30 Tāla-vas Mazajā
zālē novuss. Gaidām jau-nus un ne tik jaunus spēlētājus. Esam
gatavi dot padomus un palīdzību, ja nav pieredzes.Ceturtdien, 26.
martā, plkst. 10.00 spēlēsim Scrabble (latviešu un angļu valodā) un
ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā; mēneša
maksa $5.Sestdien, 28. martā, plkst. 11.00 ALB namā LAIMAS
pavārmākas kursi – Ulla Gicašvili demonstrēs savu iecie-nīto borčs
zupas recepti. Dalības mak-sa $5. Visi laipni aicināti.Svētdien,
29. martā, plkst. 9.30 Tāla-vas Mazajā zālē novuss. Gaidām jau-nus
un ne tik jaunus spēlētājus. Esam gatavi dot padomus un palīdzību,
ja nav pieredzes.Svētdien, 29. martā, plkst. 14.00 8 Avenue Road,
Paradise svinēs tautas tērpu svētkus. Visi mīļi gaidīti un
ai-cināti piedalīties ar savu tautas tērpu, pakavēties pie mūsu
baltiešu centra latviešiem. Uz vietas varēs iegādāties īstu
latviešu, lietuviešu un igauņu alu. Uz redzēšanos svētkos!
Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Svētdien, 15.
martā, plkst. 11.00 Gavēņa laika 3.svētdiena; dievkalpo-jums. Pēc
dievkalpojuma – draudzes gadskārtējā pilnsapulce. Visi ir laip-ni
aicināti piedalīties, lai izvērtētu, kas darīts, risinātu problēmas
un no-spraustu turpmāko darbību.
BrisbanēSestdien, 21. martā, plkst. 12.00 Rummy / zolītes /
latviešu Scrabble pēcpusdiena Latviešu namā. Maksa
$10.Sestdien, 28. martā, plkst. 13.00 Nāc, nākdama, Lieldieniņa!
– Lieldienu sarīkojums Latviešu namā. Rotaļas un spēles. Pusdienas
($15). Olu krāsošana (dalības maksa $10). Pieteikties līdz 18.
martam: [email protected] Kvīnslandes latv. ev.
lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.
KanberāKanberas latv. ev. lut. draudze
MelburnāOtrdien, 10. martā, plkst. 11.00 Se-nioru saiets
Latviešu ciemā.Sestdien, 21. martā, plkst. 11.00 Fawkner kapsētā
pie Latviešu karavīra pieminekļa DVMN valdes locekļi no-liks
vaiņagu mūžībā aizgājušiem kara-vīriem un ziedus uz nezināmā
zaldāta kapu. Visi mīļi lūgti piedalīties.Svētdien, 22. martā,
plkst. 11.00 Mā-ras Saulītes Kapsēta fonda pilnsapulce Latviešu
ciema Sabiedriskajā namā.Piektdien, 27. martā, plkst. 19.00
Krodziņa vakars DV mītnē.Sestdien, 28. martā, plkst. 12.00
Mel-burnas Latviešu biedrības pilnsapulce Latviešu namā. Melburnas
latv. ev. lut. draudze
PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis
Balodis.Svētdien, 15. martā, plkst. 10.30 dievkalpojums.
Turpinājums 16. lpp.
ministrs (2004.g. 25.marts – 2004.g. 2.dec.) Rinalds Muciņš.
13. martsErnests, Balvis1905. dzejnieks, feļetonists Otomārs
Gundars.1905. tulkotāja Anna Bauge.1940. beidzās Ziemas karš; PSRS
ka-raspēks iegāja Viborgā, Somijā.1955. socioloģe, politiķe Dagmāra
Beitnere-Le Galla.
14. martsMatilde, Ulrika1909. žurnālists, sporta vēsturnieks
Arnolds Šmits.1920. izveidota Rīgas policija.1985. vēsturnieks
Edgars Engīzers.
15. martsAmilda, Amalda, Imalda
Vispasaules patērētāju tiesību diena1890. latviešu komponists,
diriģents, ērģelnieks Burhards Sosārs.1915. laikrakstu Brīvā
Latvija un Lat-vija Amerikā redaktors Aleksandrs Kundrāts.1920.
rakstnieks Jezups Laganovskis.1925. sabiedrisks darbinieks
Austrāli-jā Aivars Meisters.1935. rakstniece, tulkotāja Astrīda
Stānke.1945. satiksmei atklāj sapieru uzcelto koka pagaidu tiltu
pār Daugavu.1961. ALT aktieris Andris Klauss.1985. reģistrēts
pirmais interneta do-mēna vārds (symbolics.com).1990. Mihails
Gorbačovs tika ievēlēts par pirmo (un pēdējo) PSRS prezidentu.
16. martsGuntis, Guntars, GuntrisLatviešu leģionāru piemiņas
diena1615. Daugavas palu ūdeņi pa Rīdze-nes upes gultni ielaužas
pilsētā un no-dara lielu postu.
1865. dzejniece Aspazija (īstajā vārdā Elza Pliekšāne,
Rozenberga).1875. pulkv., kurelietis Pēteris Liepiņš.1890. (v.s. 4.
marts) Latvijā dzimis padomju ebreju aktieris un režisors, PSRS
Ebreju antifašistiskās komitejas priekšsēdētājs Solomons Mihoelss.
Uz Staļina personīgās pavēles nogalināts komandējuma laikā Minskā
1948.g. janvārī, maskējot atentātu kā ceļa sa-tiksmes negadījumu.
Aizvests uz čekas daču un nogalināts kopā ar teātra kriti-ķi un
čekas stukaču Sergeju Ogoltsovu. Viņu līķi pamesti ceļmalā Minskā
un ar kravas automašīnu sabraukti.1915. rakstnieks Alberts
Jansons.1945. Otrais Pasaules karš: Vircburgā, Vācijā, tikai 20
minūšu ilgā britu aviā-cijas uzlidojumā tika sagrauts 90% ēku un
nogalināti 5000 cilvēku.1953. sabiedriska darbiniece Inguna
Ēbele.1980. dziedātājs, grupas Autobuss de-besīs solists un
vadītājs Marts Kris-tiāns Kalniņš. ■
DatumiTurpinājums no 14. lpp.
-
16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2020. gada 10.
martā
Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 6. martā.€1 =
1,71030 AUD€1 = 0,87165 GBP
€1 = 1,78580 NZD€1 = 1,13360 USD
SidnejāPiektdien, 13. martā, plkst. 11.00 Se-nioru saiets
Latviešu namā.Piektdien, 13. martā – 15. martam, Austrālijas DV
delegātu sanāksme DV namā:
Piektdien, 13. martā, no plkst.13.00 novuss; saviesīgais
vakars.Sestdien, 14. martā, plkst. 8.00 brokastis un vanadžu
reģistrēšanās; plkst. 9.30 – 11.30 Vanadžu salido-jums; plkst.
12.30 Rukvudas kapos, DV nodalījumā Pulkveža Kalpaka un Latviešu
leģiona atceres svētbrī-dis. (No DV nama uz kapiem būs sa-gādāts
transports); plkst. 14.15 DV namā pusdienas un Kalpaka/Lat-viešu
leģiona atceres sarīkojums; pēc sarīkojuma saviesīgais
vakars.Svētdien, 15. martā, Austrālijas DV delegātu sanāksme:
plkst. 8.00 Bro-kastis un reģistrēšanās; plkst. 9.15 – 14.30 DV
delegātu sanāksme. Pēc delegātu sanāksmes izbraukums.
Sestdien, 28. martā, plkst. 14.00 Fil-mu festivāls Latviešu
namā. Filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru.Sestdien, 28. martā,
plkst. 16.00 Fil-mu festivāls Latviešu namā. Filma Melānijas
hronika.Svētdien, 29. martā, plkst. 11.00 Fil-mu festivāls Latviešu
namā. Filma Saule brauca debesīs.Svētdien, 29. martā, plkst. 14.00
Filmu festivāls Latviešu namā. Filma Bille. Sidnejas