-
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir apstiprinājis Diasporas
konsultatīvās padomes personālsastāvu. Dar-bam padomē iecelti
25
valsts un pašvaldību iestāžu, diaspo-ras organizāciju, kā arī
biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Vēl divi rotē-jošie pārstāvji
no nevalstiskā sektora vidus tiks ievēlēti pirmajā padome sēdē.
Padomi vadīs Ārlietu ministri-jas speciālo uzdevumu vēstnieks
di-asporas jautājumos A. Groza. Pado-mes sastāvā darbosies R.
Krasovska (Ārlietu ministrija), R. Aleksejenko (Ekonomikas
ministrija), S. Barks (Iekšlietu ministrija), G. Arāja (Iz-glītības
un zinātnes ministrija), Z. Vāgnere (Kultūras ministrija), I.
Lipskis (Labklājības ministrija),
I. Mieriņa (Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas
pētījumu centrs), A. I. Druviete (Nacionālā elektronisko
plašsaziņas līdzekļu pa-dome), A. Sebre (Sabiedrības integ-rācijas
fonds), R. Kols (Saeimas Ār-lietu komisija), A. Judins (Saeimas
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija), I.
Pauloviča (Valsts kanceleja), R. Bremšmits (Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija), M. Muižarājs (biedrība Ar
pasaules pieredzi Lat-vijā), E. Kresse (biedrība Latvijas
Pašvaldību savienība), K. Bērziņš (Latvijas Evaņģēliski luteriskā
baznī-ca ārpus Latvijas), A. Mežmalis (or-ganizācija Daugavas
Vanagi centrālā valde), K. Saulīte (Pasaules Brīvo latviešu
apvienības valde), P. Blum-
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA,
VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais
latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 547 2019. gada 21. jūnijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrālijas ziņa ........4, 5, 6, 7, 8, 9, 11, 14,
19Latvijas ziņas 1, 2, 3, 7, 10, 12, 13, 15, 16, 17Latvieši pasaulē
.... 1, 2, 3, 10, 13, 17, 18, 19Redakcijā
..................................................................3Valsts
prezidents ...........................1, 13, 16, 17Arhibīskape
Lauma Zušēvica ......................2Mācītājs Guntis Kalme
............................. 2, 17PBLA
.....................................................3, 17, 18,
19Viktors Bendrups
................................................4Aina Gailīte
.............................................................7Ilze
Jaunbērziņa
...................................................8Laima Lindiņa
.......................................................9Jancis..........................................................................9Māris
Brancis.......................................................10Inta
Rodžersa (Rogers) .......................... 11, 19Niks
..........................................................................15Sēru
vēsts
.............................................................18Nekrologs
......................................................18, 19Datumi
...................................................................19Sarīkojumi,
ziņojumi ......................................20Eiro kurss
...............................................................20
Diasporas konsultatīvā padomeApstiprināts tās sastāvs
Turpinājums 10. lpp.
Valsts prezidenta Vējoņa uzruna13. Saeimas pavasara sesijas
pēdējā plenārsēdē
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdē-tājas kundze!
Ļoti cienījamās Saeimas deputātes un augsti godātie
deputāti!
Mums visiem kopā ir bijusi vēsturis-ka iespēja svinēt Latvijas
valstiskuma pirmo gadsimtu. Pārliecība par neatka-rīgas un
demokrātiskas Latvijas tagadni un nākotni un visu gatavība kopā
strādāt un cīnīties par savu valsti ir pamats, uz kura mēs esam
cēluši Latviju un turpi-
nām to darīt tagad un nākotnē.Mums ir pienākums un unikāla
iespēja kopā veidot Latvijas nākamo gadsimtu. Latvijas simtgade
atgādinā-ja mums par cilvēkiem, kuru rīcība vai reizēm bezdarbība,
sasniegumi vai zau-dējumi veidoja Latviju. Par to, cik liela ir
katra cilvēka izvēles nozīme kopējā valsts vēsturē.
Turpinājums 16. lpp.
Gājiens tuvojas Brīvības piemineklim Rīgā 14. jūnijā. Skat.
rakstu 7. lpp.
FOTO
Ain
a G
ailīt
e
-
2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2019. gada 21.
jūnijā
Debesu Tēvs, de-bess, zemes un Latvijas Radītāj, Tu, kas esi
iz-redzējis mūs vienu ot-ram, – Latviju mums un mūsu Latvijai, mēs
pa-
teicamies, ka esi mums dāvājis skaistu vietu zem saules, to, kas
mums, lat-viešiem, ir mūsu vienīgā Dzimtene un Tēvzeme – mūsu
Latviju. Pateicamies, ka esi mums uzticējis to kopt un sar-gāt.
Teicam Dievs, Tavu žēlastību, ka līdzās pavisam nelielajam tautu
skai-tam pasaulē, – nepilniem pāris sim-tiem, kurām esi devis
katras tautas augstāko sasniegumu – savu valstis-kumu, patstāvību,
un neatkarību, Tu esi to dāvājis arī mums, latviešiem, un ļāvis
atkal to atgūt.
Slavējam Tevi, ka esi devis mums vadītājus un cīnītājus, kuri
tautai grūtos brīžos ir varējuši veikt neie-spējamo un ir
izmantojuši Tevis doto vēsturisko iespēju paust un arī īstenot mūsu
valstsgribu pagājušā gadsimta sākumā. Vairākiem tūkstošiem tautu
pasaulē taču savas valsts vēl vai vairs nav.
Pateicam, ka esi šodien pulcējis daudzus no tiem, kuri piemin un
at-ceras Baigā gada izsūtīšanu te, Valsts Prezidenta pilī, lai arī
tādā veidā sim-
boliski atgādinātu, ka šī diena ir nozī-mīga ne vien atsevišķiem
cilvēkiem, viņu ģimenēm vai dzimtām, bet visai mūsu Latvijas
valstij un jo īpaši mums, latviešiem, tās valstsnācijai, pret kuru
šis mērķtiecīgais genocīds tika vērsts.
Palīdzi uzturēt mūsu skatījuma un izpratnes plašumu un dziļumu,
ierau-dzīt, ka aiz deportāciju pāridarījuma daudzajiem
atsevišķajiem cilvēkiem, to ģimenēm un dzimtām bija agresora vēlme
mūs iznīcināt vispirms kā val-sti, tad kā tautu un tad arī kā
normālas cilvēcības nesējus.
Jo Ļaunuma impērija nespēja sa-mierināties, ka mēs kā tauta esam
uz-drīkstējušies reiz atrauties no viņas, gribot dzīvot savu, brīvu
dzīvi. Mūsu vecvecvecāki taču Neatkarības karā bija izcīnījuši savu
brīvību, viņu bērni bija jau dzimuši un auguši brīvā, pašu valstī.
To šī Ļaunuma impērija nevarē-ja un negribēja pieņemt.
Pateicamies, Dieva Dēls, Kungs Kristu, ka Tu, kurš pats izcieti
cilvē-ka dzīves grūtības, tiki nodots, svešas varas apcietināts,
nepatiesi apsūdzēts un bez vainas notiesāts, nolemts grū-tai un
pazemojošai nāvei, bet Dieva spēkā augšāmcēlies, ka Tu pats biji
lī-dzās tiem, kuri tika izrauti no savām
Via Dolorosa grā-matas 35. lappusē citēta pavēle Nr. 001223.
Pa-vēle izdota 1939. gada 11. oktobrī.
Pavēle skan: „Kad kolonna dodas cauri ap-
dzīvotām vietām vai gar daudziem ga-rāmgājējiem, apsardzei tā
jākontrolē ar sevišķu rūpību un atbildīgajiem jā-raugās, lai
neviens nemēģinātu izbēgt, nedrīkst pieļaut sarunas starp
depor-tētajiem un garāmgājējiem.“
Acīmredzot kādi bija mēģinājuši izbēgt no viņiem paredzētā
briesmu pilnā likteņa. Kādi deportētie bija cen-tušies sarunāties
ar garāmgājējiem, vai otrādi. Uz mirkli iedomājos viņu iespējamās
sarunas. Lasu grāmatu The Tatooist.* Grāmata apraksta uz Aušvicas
(Auschwitz) un Birkenau koncentrācijas nometnēm aizvestā vīra
likteni. Piespiests ar adatu katra notie-sātā jūda un roma rokā
iegravēt numu-ru, viņš min, cik ātri katrs iemācījies klusēt
mocītāju priekšā. Nāk prātā Ve-cās Derības vārdi no Jesajas
grāmatas 53. nodaļas 7. panta: „Kad viņš tika so-dīts un
spīdzināts, viņš padevās un ne-atdarīja savu muti kā jērs, ko ved
no-
kaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā
viņš apklusa un neatdarīja savu muti.“ Šī klusēšana nebija vājuma
zīme. Tieši otrādi.
Pieminot katru mūsu latvju tautas brāli un māsu, kas tika
noslepkavoti, mocīti un aizvesti, ceru, ka katram to-mēr kāds
garāmgājējs sauca: Mēs ne-aizmirsīsim! Mēs neklusēsim! Ceru, ka
kāds no garāmgājējiem par katru arī ir noskaitījis lūgšanu. Lūgsim,
pieminē-sim arī mēs tos, kas, spītējot saviem mocītājiem, klusēja!
Nav samazināju-sies mūsu atbildība viņu vietā runāt. Viņus pieminēt
un atgādināt vārdus, ko uz brīvo pasauli reiz bija rakstījusi kāda
izsūtījumā nometināta tautiete:„Te torņa nav, kur tiktu zvanīts,Un
nepaceļas sargādams pār kapiem
marmors, ne ar granīts,Koks nešalc mieru žūžodams, tik ērk-
šķu krūms ar asumiemTe aug kā dzīves sāpju tulks.“
Ērkšķu kronis Kristum tika, lai Viņš pārtaptu par dzīves sāpju
tulku. Ko cilvēks nespēj, to spēj Viņš, kas Dieva sūtīts
aculiecinieks, ka ir spēks, kas lielāks par šīs pasaules grēkiem,
netaisnību un nežēlību, bailēm, teroru un briesmām.
Tā ceru, ka kāds no garāmgājējiem neklusēja, bet tad jau prasu
sev: „Ko es teiktu? Vai tie neskanētu kā tukši vārdi vien?“ Un
tomēr, kā tik daudzi, kas tika aizvesti un atgriezās no Sibī-rijas,
ir liecinājuši vārdiem, kas atgā-dināja, ka Dievs arvien bija ar
viņiem, ka Dievs arvien viņus mīlēja, bija tas spēks, kurā viņi ne
tikai izturēja, bet spēja turēt to, kam bija lemts mirt tālu no
dzimtenes! Šis spēks lai mūs svētī arī šajā 14. jūnijā!
Jūsu+ Lauma Zušēvica
* „Tetovētājs“
Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.au
www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam
laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240
par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.
Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.
Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā
numurā.
Content and design:© Sterling Star 2019.All rights reserved.
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar
autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne
katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām
neuzņemas atbildību. Redakcija
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts
honorārus nemaksā.
Aizvesto piemiņas dienāArhibīskapes pārdomas
Piemiņas zīme pie Torņakalna stacijas.
FOTO
Ain
a G
ailīt
e
Lūgšana par aizvestajiemDeportāciju atceres dienā Prezidenta
pilī
Turpinājums 17. lpp.
-
Piektdien, 2019. gada 21. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 3.
lpp.
Labākas Latvijas dēļ ir vērts atgriezties, dzī-vot un strādāt
Latvijā – kopā veidot valsts nā-kotni – tāda bija galvenā doma
Ministru prezi-denta Krišjāņa Kariņa neformālajā uzrunā jau-
niešiem, kas apvienojušies biedrībā Ar Pasaules pieredzi Latvijā
(APPLV) un Amerikas Latviešu apvienības (ALA) prakses programmas
Pavadi vasaru
Latvijā dalībniekiem.Pēc Pasaules brīvo latviešu ap-
vienības (PBLA) ielūguma, Ministru prezidents 11. jūnijā
piedalījās bied-rības ikmēneša saietā Vecrīgas resto-rānā Trompete,
stāstot par savu dzīves pieredzi, uzaugot ASV un pārceļoties uz
darba un politiķa gaitām Latvijā. Ministru prezidents izteica
atzinību APPLV par organizēto un mērķtiecī-
Pasaules brīvo lat-viešu apvienības Kultū-ras fonds sadarbībā ar
Andra Ritmaņa ģimeni ir izsludinājuši laureātus pirmajām Andra
Ritma-
ņa radošās piemiņas fonda balvai.2019. gada Andra Ritmaņa
radošās
piemiņas fonda balva tiek piešķirta ilgadējai ASV latviešu
sabiedriska-jai darbiniecei un dzejniecei Sarmai Muižniecei
Liepiņai par ieguldījumu latviešu dzejas jaunradē un Kanādas
latviešu sabiedriskajam darbiniekam, PBLA Kultūras fonda padomes
priekš-sēdim, komponistam Jurim Ķeniņam par ieguldījumu latviešu
mūzikas at-skaņošanā un popularizēšanā. Balvas tiks pasniegtas XV
Latviešu dziesmu un deju svētku Kanādā kopkora kon-certā Toronto,
2019. gada 6. jūlijā.
Pazīstamā ASV latviešu sabiedris-kā darbinieka Andra Ritmaņa
radošās piemiņas fonds ir izveidots pēc Ritma-ņu ģimenes
iniciatīvas PBLA Kultūras fonda paspārnē. Tā mērķis ir no Andra un
Asjas Ritmaņu atvēlētajiem līdzek-ļiem un no sabiedrības
ziedotajiem līdzekļiem Andra Ritmaņa piemiņai ik gadus piešķirt
balvas, lai atbalstītu
latviešu mūzikas, dzejas un mākslas darbu jaunradi ārpus
Latvijas. Balvu laureātus un apmērus izvēlas un no-saka piecu
cilvēku komiteja, kurā ir trīs Ritmaņu ģimenes pārstāvji. PBLA
uzņemas atbildību par līdzekļu uzgla-bāšanu un ieguldīšanu.
Andris Ritmanis devās mūžībā 2018. gada 17. augustā Kalifornijā,
ASV. Lai atbalstītu fondu un A. Rit-maņa piemiņu, čekus var rakstīt
PBLA Kultūras fonda vārdā, ar piezīmi And-ra Ritmaņa radošās
piemiņas fonds un sūtīt uz adresi:13033 Landale St. Stu-dio City,
CA 91604 vai arī uz PBLA biroju Rokvillē, 400 Hurley Avenue,
Rockville, MD 201850.
Kristīne SaulītePBLA priekšsēde
2019. gada 12. jūnijā
PBLA Kultūras fonda paziņojumsLaureāti pirmajām Andra Ritmaņa
radošā piemiņas fonda balvām
RedakcijāSveicināti, lasītāji!Novēlu visiem lasītā-
jiem jautru līgošanu!GN
Par gadskārtu Jānīts nāca,Savus bērnus apraudzīt!Vai tie ēda,
vai tie dzēra,Vai Jānīti, daudzināja?
Sanācieti, Jāņa bērni,Sagaidieti Jāņu dienu;Jāņu diena lepni
nāca,Ugunīsi vizēdama.
Pūt, Jānīti, vara tauri,Kalniņā stāvēdams,Lai klausās tautu
meitas,Lejiņā stāvēdamas.
Sit, Jānīti, vara bungas,Vārtu staba galņā.Lai ceļās’i Jāņu
māte,Lai saņēma Jāņa bērnus. Kuriet lielu jāņuguniPašā Jāņa
vakarā!Jāņa bērni nosaluši,Jāņa zāles lasīdami.
Lēni, lēni Jānīts braucaNo kalniņa lejiņā;Saules meita vārtus
vēra,Zvaigžņu cimdi rociņā.
Īsa, īsa Jāņu naktsPar visām naksniņām:Te satumsa, te izausaPie
Jānīša uguntiņas. Es redzēju Jāņu naktiTrīs saulītes uzlecam:Viena
rudzu, otra miežu,Trešā tīra sudrabiņa.
Kas tumšā’i vakarā’iPļavas, mežus skandināja.Jāņa bērni
skandinājaJāņa dienu slavēdami.
Līgojiet, Jāņu bērniNava gara Jāņu nakte;Viena mala tumsai
tums,Otra ausa gaismiņai.
No kreisās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, APPLV pārstāve
Elīza Grīsle, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, Ministru prezidents
Krišjānis Kariņš, AP-PLV valdes priekšsēdētāja Elīna Grīniece un
PBLA pārstāvniecības vadītājs Jā-nis Andersons īsi pēc APPLV 11.
jūnija saieta Vecrīgas restorānā „Trompete“.
FOTO
PB
LA
Latvijas dēļ ir vērts...Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
Turpinājums 17. lpp.
-
4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2019. gada 21.
jūnijā
Jau atkal manā atmiņāSāk skanēt līgo dziesmiņa,Jo nav te šaubas
vairs, ne māņi,Ir pienākuši atkal Jāņi.Un nav ko gudrot vairs, ne
minēt,Ir jāsāk saulgriežus mums svinēt.Tādēļ Jānis lepns, zin,Ka
visi viņa vārda dienu svin.Vairs saimniecēm nav laika, miers,Ir
jāgatavo Jāņu siers,
Un mucā rūgst jau alutiņšJo visiem labi garšo viņš.Visās malās
mirdzēs liesmas,Skanēs jaukās līgo dziesmas,Kur puiši meitas
apdzied, puišus – meitas,Kas saģērbušas košas kleitas.Tik viena
bēda prātā nāk –Lai tikai lietus neuznāk...
Viktors BendrupsLaikrakstam „Latvietis“
Melburnas Latvie-šu biedrība (MLB) cī-tīgi turpina darbu nu jau
septiņdesmito gadu. Daudz kas gadu gai-tā gan ir mainījies, bet
mūsu galvenais mērķis – atbalstīt mūsu nozares – ir vēl spēkā.
Gadu sākām ar Draudzīgā aicinā-juma sarīkojumu, un tad sekoja
Mel-burnas Latviešu biedrības pilnsapulce. Tā notika sestdien, 23.
martā, Mel-burnas Latviešu namā. Pilnsapulce mums ir nopietns
pieturas punkts, kad domājam par paveikto un plānojam nākotni. Šī
gada pilnsapulci atklājot, MLB priekšsēde Iveta Laine uzsvēra, ka
šogad MLB ir īpaši svarīgs gads, jo šis ir 70 darba gads. Ar
klusuma brīdi pieminējām mūžībā aizgājušos bied-rus. Ir ļoti
skumji, ka mūžībā aizgā-jis viens no mūsu ilggadīgiem valdes
locekļiem Edgars Laķis un mūsu ilg-gadīgs referents Uldis Šterns.
Mums viņu ļoti pietrūks.
Sekoja nozaru ziņojumi. MLB valdes priekšsēde ziņoja par
pagājušā gada sarīkojumiem. Blakus parasta-jiem sarīkojumiem –
Draudzīgā aici-nājuma, Jāņu sarīkojuma, MLB orga-nizēja profesora
no Latvijas Spārīša referātu Latviešu ciemā un organizēja koncerta
daļu 18. novembra – Lat-vijas simtgades atceres sarīkojumā.
Profesora Spārīša referāts bija ļoti aizraujošs un interesants. Tas
pie-saistīja dažādu paaudžu klausītājus. 18. novembra – Latvijas
simtgades svētki bija ļoti svinīgi un aizkustinoši. Koncerta daļā
MLB iesaistīja gandrīz visas esošās mākslinieku grupas Mel-burnā,
tajā skaitā deju grupu Ritenītis, korus Daina un Veseris, ALT
aktierus, jauniešus – Melburnas Latviešu vidus-skolas skolēnus,
Kārlu Jaudzemu un Ivaru Štubi un arī grupu no Latvijas – Dagamba,
kas deva sarīkojumam jau-ku saistību ar Latviju.
Tālāk MLB ziņojām par notiku-šajam valdes sēdēm un
apspriestajiem jautājumiem. Tika nolemts, ka gada
maksu atstās kā bija pagājušajā gadā – $10,00, un sarīkojumu
ieejas maksa netiks pacelta. Šī gada plāns ir turpi-nāt jau
iesāktos tradicionālos sarīko-jumus, bet tā kā šis ir MLB jubilejas
gads, tad MLB rīkos īpašu jubilejas sarīkojumu, kurā būs neliels
atskats MLB vēsturē, īpašs svētku koncerts un sarīkojuma nobeigumā
pie kliņģera un šampānieša veltīsim MLB ražīgu dar-bu nākotnē.
Sarīkojums notiks 31 au-gustā plkst. 15.00 Latviešu namā. Ar lielu
prieku gaidīsim visus tautiešus ar mums kopā svinēt šo
jubileju.
Pilnsapulcē ziņojumus sniedza arī visu mūsu nozaru pārstāvji. Ar
prieku klausījāmies, ka bērnudārzs Daina un Daugavas skola, kā arī
gaidas un skau-ti turpina veiksmīgu darbu.
MLB katru gadu sniedz finansiālu atbalstu mūsu skolām un
nometnēm. Protams, lai to varētu darīt, mums vajag ienākumus.
Sarīkojumos paras-ti vairs pārpalikums nepaliek, tāpēc bijām īpaši
pateicīgi Brunu ģimenei par ziedojumu, kas tika sniegts caur
Vaithorsa (Whitehorse) pilsētas val-des īpašu piemiņas brīdi,
sakarā ar Imanta Bruna aiziešanu mūžībā. Mēs vēlreiz izsakām
ģimenei līdzjūtību un pateicamies par ziedojumu.
Bibliotēkas pārstāve Vita Saltu-
pa ziņoja, ka MLB bibliotēkas vadītāja Olga Siliņa ir aiz-gājusi
pelnītā atpū-tā. MLB pateicas Olgai Siliņas kun-dzei par
daudza-jiem, daudzajiem gadiem, kurus viņa veltīja mūsu bibliotēkas
uzturēšanā. Līdz šim bibliotēka ir darbojusies sest-dienās, kad ir
skola, bet apmeklētāju skaits nav audzis. MLB pilnsapulcē pieņēmām
lēmumu, ka šogad bibliotē-ka tiks atvērta reizi mēnesī – mēneša
otrajā sestdienā.
Nākamais MLB sarīkojums būs Jāņu svinības, un tās notiks 21.
jū-nijā Melburnas Latviešu ciemā plkst. 14.00. Ieeja pret
ziedojumiem. Būs kopīga dziedāšana, priekšnesumi, loterija.
Piedāvāsim Jāņu sieru, varēs iegādāties alu un līdzi jāņem groziņi.
Nu jau trešo gadu Jāņus svinam sadar-bībā ar Latviešu ciemu, un tas
mums labi izdodas. Gaidīsim visus jāņubēr-nus ar lielu nepacietību,
lai kopīgi va-ram svinēt īsāko dienu šajā pasaules malā, pavadīt
pēcpusdienu draugu pul-kā un ielīgot Melburnā siltāku laiku.
Iveta LaineLaikrakstam „Latvietis“
Melburnas Latviešu biedrība jau 70 darba gadi!Cītīgi turpina
darbu
Melburnas Latviešu biedrības valde. No kreisās sēž: Iveta Laine,
Markus Dra-gūns, Melita Ozola, Juris Ozols un Gundega Druva. Stāv:
Jānis Saltups, Elvijs Lainis, Daila Piksone un Māra Piksone.
FOTO
V. L
aini
s
Līgo!Dzeja
-
Piektdien, 2019. gada 21. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 5.
lpp.
mātei, Jāņa tēvam, jāņubērniem un vi-siem, kuri atrada savas
dziedamās balsis un palīdzēja kuplināt šo Jāņu sarīkoju-mu. Tagad
ar nepacietību gaidīsim nāko-
šo gadu, kad varēsim atkal kopā padzie-dāt un atzīmēt seno
latviešu tradīciju.
Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“
Jāņu svinēšana ir vie-na no visvecākajām lat-viešu tradīcijām,
kuras latvieši ir svinējuši ne ti-kai senā pagātnē, bet pat mūsu
laikos un arī Latvi-jas okupācijas laikā; oku-pācijas vara
neatļāvās to
svinēšanu noliegt. Jau no 1950.tiem gadiem Latviešu Biedrība
Pertā lat-viešiem šeit rīko Jāņu sarīkojumu. Tie ir bijuši gan
spilgti un vareni ar daudz un zīmīgām dekorācijām un lieliem
uz-vedumiem, gan arī mazākas svinības, gan lielās īrētās zālēs, gan
pašu mājās Latviešu Centrā. Tā jau pagājušā svēt-dienā, 16. jūnijā,
kaut dažas dienas par agru, Latviešu Centrā sāka sarasties
jā-ņubērni no maliņu maliņām. Bija liels prieks redzēt vienu otru
jaunu seju, kuras mūsu vidū vēl nebija redzētas. Te nu ne tikai
mūsu Pertas latviešu ve-cais kodols, bet šodien arī jauni ļaudis
bija ieradušies uz mūsu Jāņiem. Daži jāņubērni bija braukuši lielus
gabalus, lai ar mums varētu papriecāties. Mums, mūsu lēni
saplokošajā saimē, ir vienmēr prieks redzēt jaunas sejas. Ar visu
to jā-ņubērni kluba telpas piepildīja.
Daugavas Vanagu kluba telpas mūs sagaidīja ar klātiem,
dekorētiem gal-diem, jāņu sieru un svaigām meijām izpušķotām, kluba
telpām un jau laicī-gu brīdinājumu, ka laikam būs arī dzie-dāšana,
jo uz galdiem jau bija dziesmu lapiņas. Ilgi nebija jāgaida, kad
Rita Džonsona mūs apsveica ar ierašanos un pieteica gaidāmos
notikumus ar skais-tu dzejisku Jāņu apsveikumu. Un kaut gan
pusdienas jau bija gatavas, mums tās bija jānopelna, kārtīgi
nodziedot kādas dziesmas, kuras novadīt uzlika mūsu pašu Jānim.
Atzinums bija, ka mēs pusdienas esam nopelnījuši. Tad jau pa mūsu
līgošanas laiku arī Jāņu mielasts saradās uz galda. Tur nu bija
visādi gardumi: tur bija kāposti ar de-siņām, kārtīgām sinepēm un
kartupeļi. Siekalas vien tecēja, kamēr ar steigu tiku pie gardā
kumosa. Tad vēl piedzē-ru klāt alu, un Jāņi bija kā Jāņi. Esam jau
Pertā tā izlutināti, ka bez kafijas un garšīgajām smalkmaizītēm un
kūkām nevaram iztikt, un kaut gan vēders vairs neko negribēja,
tomēr acis tīkoja.
Šodien redzējām dažādus īsfilmi-ņu izvilkumus par Jāņu tēmu ar
dzie-dāšanu, dejošanu un vispār līgošanu, kas mums ļāva arī pašiem
ielīgoties. Ļoti piemērotas filmiņas, par ko mon-tierim nu liels
paldies. Diemžēl, šo-dien mūsu parastais filmu operators Vucēnu
Jānis nevarēja ierasties, bet viņu profesionāli atvietoja Sids
Hope, par ko viņam jo sevišķs paldies.
Tā nu pagāja stundas, līgojot un ie-dzīvojoties mūsu tradīciju
turpināšanā, kamēr laiks bija posties uz māju pusi, jo dažiem mājas
bija patālu. Paldies Jāņa
Pertā vēl tomēr svin JāņusJau savlaicīga līgošana
Daugavas Vanagu klubu tomēr piepildījām.
FOTO
Jāni
s Pur
vins
kis
-
6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2019. gada 21.
jūnijā
Aizvesto piemiņas sarīkojums notika svēt-dien, 2019. gada 16.
jū-nijā, plkst. 14.00. Sidne-jas Latviešu namā. Kā jau daudzus
desmitus
gadu, sarīkojums notika kopā ar igau-ņu un lietuviešu
sabiedrībām. Sarīko-jumu organizē Jaundienvidvelsas Ap-vienotā
Baltiešu komiteja.
Sarīkojumu svinīgi atklāja, iene-sot Lielajā zālē Austrālijas,
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogus. Pēc tam klātesošie
dziedāja Austrālijas himnu, pa kuras laiku igauņu, latviešu un
lie-tuviešu koristi stāvēja sadevušies ro-kās zāles priekšā un
malās.
Savā uzrunā Baltiešu komitejas priekšsēdis Dr. Juho Lovērs
(Loove-er) paskaidroja, ka koristi, sadodoties rokās, simboliski
atzīmēja 30 gadus kopš notika Baltijas ceļa akcija. Bal-tijas ceļš
bija miermīlīga politiska demonstrācija 1989. gada 23. augustā, kad
aptuveni divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautieši
sadevās rokās 600 km garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot
vienotības centie-nos pēc brīvības. Šī demonstrācija tika sarīkota,
lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskam faktam, no kura
cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc
Molo-tova–Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23.
augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfē-ras
Austrumeiropā*.
Lai gan 78 gadi pagājusi kopš deportācijām 14. jūnija 1941.
gadā, Dr. Lovērs sirsnīgi un aizrautīgi uz-svēra nepieciešamību
turpināt piemi-nēt šos notikumus, lai mūsu jaunākās paaudzes, kā
arī citas valstis neaiz-mirst mūsu tautu traģisko vēsturi un mācās
no tās. Atceroties deportētos tautiešus, mēs dodam viņu dzīvēm
nozīmi un paplašinām nākotnes skatu: kas notiks tālāk, ir mūsu
spējās veidot.
Dr. Looveer arī pieminēja Bal-tiešu komitejas ilggadīgo locekli
Tīu
(Tiiu) Kroll-Sim-mul kundzi, kura aizgāja mūžībā 2018. gada
augus-tā. Tīu Kroll-Sim-mul bija dedzīga igauņu patriote, kura
pārstāvēja igauņu sabiedrību Baltiešu komite-jā un cīnījās par
savas tautas ne-atkarību. Tīu bija pazīstama ar to, ka 14. jūnija
sarīko-jumā, ka arī citos publiskos sarīko-jumus, viņa lepni
valkāja savu tautas tērpu.
Svinīgo uzrunu teica igauņu sa-biedrības pārstāvis Lembit Sūra
(Suur) kungs. Lembit Sūrs uzsvēra, ka notikumi, kā tie, kas notika
1941. g. 14. jūnijā, var notikt tikai, kad indivī-di sadarbojas ar
valdošo režīmu. Lai gan mēs nevaram mainīt pagātni, mēs varam
censties, lai šādas netaisnības neatkārtojas. Mēs varam uzvesties
kā godīgi tautieši, pieturoties pie godīgām vērtībām, un aizrādīt
tiem, kas nepie-turas pie šādām vērtībām. Mēs varam to darīt katrs
savā sabiedrībā, savā valstī un atbalstīt līdzīgas sabiedriskas
grupas globāli. Tāds būtu pareizais veids, ka cienīt tos upurus,
kas pazuda 14. jūnija agrā rītā. 1990. gadā Lembit Sūrs bija
Lietuvā un satika Vītautu Landsberģi (Vytautas Landsbergis) un
citus, kas vadīja Lietuvas neatkarības kustību. Pārrunās par
problēmām, kas saistītos ar atjaunotu neatkarīgu Lie-tuvas valsti,
kāds izteicas, ka atjaunot valsti nebūtu problēma – īstā problēma
būtu atjaunot brīvo tautas garu no Pa-domju morālās netīrības.
Valstis ir ti-kai tik labas, kā to iedzīvotāju morālās
vērtības.
Koncerta daļā Sidnejas Latvie-šu jauktais koris Dainas Kainas un
Sandras Dragūnas vadībā, nodziedā-
ja trīs dziesmas – Krustiem zvaigznes debesīs (diriģente Daina
Jaunbērzi-ņa), Rīgā iešu es, māmiņa un Zibsnī zvaigznes aiz
Daugavas (diriģente Sandra Dragūna). It sevišķi aizkus-tināja pirmā
dziesma, ar Ērika Ešen-valda skaisto mūziku un Uģa Brik-maņa tautas
dziesmu virknējumu (šo dziesmu dziedāja 2018. gada Dziesmu
svētkos). Mazais koris – 12 sievietes, 4 vīri – dūšīgi dziedāja un
parādīja atkal, ka pat mazākā skaitā, dziesmai ir spēks! Pirmo un
trešo dziesmu ar klavierēm pavadīja Voiteks Višņev-kijs (Wojciech
Wiśniewski). Paldies diriģentēm un koristiem par uzņēmību un labo
sagatavošanos!
Lietuviešus pārstāvēja četru sievie-šu vokālais ansamblis
Atspindys (Atspī-dumi) ar piecām brīnišķīgām a capella tautas
dziesmām. Paldies, dāmas!
Tad sekoja Sidnejas baltiešiem labi pazīstamais pianists Voiteks
Wiš-ņevkijs ar dramatisko trešo daļu no Bēthovena 14. klavieru
sonātes – tā saucamās Mēnesnīcas sonātes (Moon-light sonata).
Voitek ir bieži pavadījis igauņu, latviešu un lietuviešu korus 14.
jūnija piemiņas sarīkojumā, kā arī citos koncertos un ir vairākas
reizes
14. jūnija aizvesto piemiņas sarīkojums SidnejāKopīga baltiešu
atcere
Visa zāle ar karogu pavadītājiem.
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
Turpinājums 7. lpp.
No kreisās: Baltiešu komitejas priekšsēdis Dr Juho Lo-vērs
(Looveer), pianists Voiteks Wišņevkijs (Wojciech Wis-niewski) un
svētku runas teicējs Lembit Sūrs (Suur).
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
-
Piektdien, 2019. gada 21. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 7.
lpp.
Pēc Sibīrijas bēr-niem veltītās konferen-ces Rīgas pilī, tie,
kas var noiet to ceļa gabalu, pulcējas Rātslaukumā pie Okupācijas
muzeja, kas tagad būvdarbu lai-
kā ietīts zaļā sietā. Arī šogad šai gājie-na daļai pievienojas
vairākas augstas amatpersonas, bet diemžēl, nonākot Brīvības
pieminekļa laukumā viņi pie-vienojas otrai gājiena daļai, kas
pulcē-jas tieši šeit.
Ziedus jāliek pēc protokola. Poli-tiski represēto apvienības
dubultais karogs ar pavadonēm tiek svinīgi nests pāri visam
laukumam līdz pašam Brī-vības piemineklim. Svinīgumu ziedu
nolikšanas ceremonijai piedod Goda-sardzes maiņa, valsts himna
pūtēju or-ķestra izpildījumā un karavīru parādes soļojums.
Klātesošos uzrunā Latvijas poli-tiski represēto organizācijas
vadītājs Ivars Kaļķis un valsts prezidents Rai-monds Vējonis. Gulst
ziedi pie piemi-nekļa, no amatpersonām krāšņi ziedu pušķi ar karogu
lentītēm, no tautas ru-dzupuķes un margrietiņas.
Noslēgumā prezidents sarokojas ar ārvalstu vēstniekiem un citām
amat-personām, tad kopā ar Saeimas priekš-sēdētāju Ināru Mūrnieci
nofotografē-jas ar Cesvaines bērniem. Prezidents tālāk dodas uz
Liteni.
Es dodos uz Torņakalnu, kur tra-dicionāli notiek piemiņas brīdis
ar amatpersonu uzrunām, dzeju, kora dziesmām un ziedu nolikšanu pie
pie-minekļa izsūtītajiem un vagoniņa pie pašām sliedēm. Šoreiz
jaunums, jau-nais Rīgas domes priekšsēdētājs Dai-nis Turlais
ieradās ar bērnu pulciņu, tos atveda dzeltens autobuss. Jaunas
vēsmas. Uzrunas teica Latvijas politis-ki represēto biedrību
vadītāji un Rīgas domes pārstāvji; runāja emocionāli, visi vēlēja
Latvijai saules mūžu, cilvē-
ka dvēseles brūces nav dziedināmas. Pie vagoniņa parasti kāds
izsūtītais pastāsta kādu atmiņu gabaliņu. Uz va-gona kāpnēm
sarkanas rozes.
Manuprāt, ir nopietni jāpiestrādā pie tā, lai jaunā paaudze
zinātu, ko no-zīmē 14. jūnijs un 25. marts. Laikam jau tieši filmas
un pašu izsūtīto stās-tījuma ieraksti var veidot nākamajām paaudzēm
pareizu sapratni par tā laika šausmām.
Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“
arī spēlējis solo. Paldies, Voitek, par enerģisko un
iedvesmojošu sniegumu!
Sidnejas igauņu jauktais koris, Koskolas (Kooskõlas) droši un
spēcī-gi nodziedāja trīs dziesmas diriģentes Dr. Naomi Kūperas
(Naomi Cooper) vadībā. Koris bija labi sagatavojies, jo drīz dosies
uz Tallinu dziedāt Igauni-jas lielajos 2019. gada Dziesmu svēt-kos.
Paldies korim!
Sarīkojumu noslēdza, visiem klāt-esošajiem dziedot Igaunijas,
Latvijas un Lietuvas valstu himnas.
Pēc svinīgās daļas – uzkodas Mār-tiņa Siliņa zālē un
kafejnīcā.
Piezīme: Dr. Juho Lovēra māte Lia Lovēra bija viena no Baltiešu
ko-mitejas dibinātajiem 1952. gadā un iz-pildīja komitejas
sekretāres vietu līdz 2002. gadam. Viņa bija liela Igaunijas
patriote un aktīvi darbojās gan igau-ņu sabiedrībā, gan arī
politiskā sfērā, lai veicinātu Igaunijas neatkarību**. Viņas dēls
Juho tagad pārstāv igauņu sabiedrību Baltiešu komitejā.
Latviešu sabiedrību Baltiešu komi-tejā pārstāv Ojārs Greste
(vicepriekš-sēdis) un Andris Kariks (kasieris), lietuviešus pārstāv
Alfonsas Stonis.
Paldies Vijai Spoģei-Erdmanei un Pēterim Erdmanim par skaisto
skatuves iekārtu. Paldies arī Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu
komitejai par palīdzību kafejnīcā, Jānim Graudam un Gintam
Kārkliņam par skaņu un gaismu iekārtu, Pēterim Kļaviņam par drukas
darbiem, Mārim Celins-kim – par pīrāgiem un Sandrai Dra-gūnai par
glāžu mazgāšanu pēc sarī-kojuma. Uz programmas lapiņas vāka
izmantota Jura Dukura dramatiskā
grafika un programmas aizmugurē – informatīvs apraksts angļu
valoda par 14. jūniju.
Paldies Baltiešu komitejai par labi organizēto sarīkojumu.
Jānis PīrāgsLaikrakstam „Latvietis“
* http://www.thebalticway.eu/vesture/
** https://www.womenaustralia.info/biogs/AWE2170b.htm
14. jūnija... sarīkojums SidnejāTurpinājums no 6. lpp.
Sidnejas Latviešu jaukto kori diriģē Daina Kaina.
FOTO
And
ris K
arik
s
14. jūnijs – traģiska diena LatvijaiPieminam izsūtītos jau 78.
gadu
Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā. No kreisās:
Latvijas Politiski repre-sēto apvienības priekšsēdētājs Ivars
Kaļķis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūr-niece, Valsts prezidents
Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
FOTO
Ain
a G
ailīt
e
-
8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2019. gada 21.
jūnijā
Kopš 1947. gada lat-vju zīles ir izkaisītas pa visu pasauli.
Spilgts pie-rādījums bija 2018. gada Dziesmu Svētki, kur no 22
zemēm piedalījās Latvijas diaspora. Zī-
les izaug par spēcīgiem ozoliem un dod savu ražu tālāk. Tā arī
Ziemeļ-jaundienvidvelsā redzami ir uzvārdi ar saknēm, kas sniedzas
tālu, piem., Pumpurs (Kanbera), Reimanis (Mel-burna), Neilands
(Ņūkasle), Rolavs, Bruzgulis, Viljams (Williams) un Jaunbērziņš
(Sidneja).
Ar lielu prieku gāju klausīties sidnejiešiem labi pazīstamā
soprāna, solistes Tāras Viljamsas (Williams) koncertu šī gada 19.
maijā, Murvi-lumbas (Murwillumbah) mākslas festivāla ietvaros.
Murvilumba pati ir skaista pilsētiņa cukurniedru laukos,
Vorning-Volumbina (Mt. Warning – Wollumbin) kalna ēnā, pusstundas
braucienā no Zelta piekrastes lidostas.
Tāra kā soliste ir piedalījusies daudzos latviešu un lietuviešu
koru koncertos. Savā laikā Tāra ar mammu Ausmu Ābolkalnu dziedāja
Sidnejas Latviešu jauktā korī.
Kā sveiciens Dvoržaka dziesmai The Songs My Mother Taught me
Tā-ras koncerta tēma bija Dziesmas, ko
man mācīja mani studenti (Songs My Students Taught Me).
Dzirdējām deviņas dziesmas, kas spilgti izcēlās ar žanru dažādību.
To star-pā Mein Herr no Cabaret un franču La Complainte de La
Butte. Priekšnesumam krāš-ņumu piedeva pavadījums ar Džed Ston (Jed
Stone) pie klavierēm un Klaudiju Markusu (Claudia Mar-kus) ar
čellu. Pirms katras dziesmas Tāra paskaidroja, kādēļ viņa dziesmu
izvēlēju-sies, tā parādot arī savu lie-lisko pieteicējas
talantu.
Tāras priekšnesums stingri pamatojās viņas operas studiju
mācībās. Va-rēju saklausīt viņas vokālo disciplīnu, precīzo
dikciju, dziedājuma pilnskanību un izkopti plašo, spēcīgo balsi.
Redzama bija arī Tāras pro-fesionālā stāja, kur niansē-tas kustības
izteica dziesmu īpašās emocijas.
Kopvērtējums? – lielisks koncerts!Koncerta beigās Tāra dedzīgi
pie-
minēja savas latvju saites un saknes.Tiešām prieks bija
vienoties sirsnī-
gos aplausos ar pārējiem klausītājiem.
Biju lepna, ka latvju zīle jo raženi aug arī
Ziemeļjaundienvidvelsā.
Ilze Jaunbērziņa,Murvilumbā
Laikrakstam „Latvietis“
Kopš Igaunijas vēst-niecības atvēršanas Kanberā, 2013. gadā, tās
vēstnieks ir bijis Andres Unga, un, kā nerezidē-jošs vēstnieks vēl
citām 12 valstīm Dienvidaus-
trumu reģionā.Vēstnieks Andres Unga ir bijis ļoti
pretimnākošs Kanberas latviešu sai-mes interesēm.
Jurim Jakovicam, Kanberas Lat-viešu biedrības (KLB)
priekšniekam, iepazīstoties ar vēstnieku Ungu, radās draudzīga
sadarbība. Sekojoši, vēst-nieks Unga palīdzēja izkārtot Latvijai un
latviešiem labvēlīgus pasākumus, kā politiskā, tā praktiskā
laukā.
Bijušā Latvijas prezidenta Valda Zatlera viesošanās laikā
Kanberā, vēstnieks Unga izkārtoju Zatlera sa-tikšanos ar augstākā
ranga Austrāli-jas valdības pārstāvjiem un vairākiem Latvijai
labvēlīgiem, Kanberā dzīvojo-šiem, diplomātiem.
Vēstnieks Unga Jakovicu ieaicinā-ja kā savu viesi uz Igaunijas
vēstniecī-bas rīkoto Igaunijas valsts Simtgades pieņemšanu
Kanberā.
Vērojot Igaunijas Simtgades norisi
un tās iespaidu uz Austrālijas klāt-esošo sabiedrī-bu un citu
valstu d iplomāt isk iem pārstāvjiem, ra-dās pirmā doma par
Latvijas valsts Simtgades pie-ņemšanu Kanbe-rā, kas īstenojās ar
Latvijas vēst-nieces Austrāli-jā – Daces Trei-jas-Masī, goda
konsula Melburnā Jāņa Roberta Dē-liņa un LAAJ va-dības
izkārtojumu.
Vēstnieks Unga ir arī dalījies in-formācijā par iespējām, it
sevišķi fi-nansiālo izdevumu samazināšanā jau-nas vēstniecības
atvēršanai Kanberā.
Šī gada 14. jūnijā pēc Jura Jako-vica uzaicinājuma vēstnieks
Unga kā goda viesis piedalījās Rotary kluba rī-kotajās atvadu
pusdienās. Viņa runas tēma bija – Igaunijas lielie sasniegumi
digitālajā laukā pasaulē, ko klātesošie augsti novērtēja.
Šī gada jūnijā vēstnieks Unga, kā rezidējošs Igaunijas vēstnieks
pārceļas uz Ķīnu; viņu Austrālijā atvietos au-gustā.
Latviešu saime Kanberā pateicās vēstniekam Ungam par sadarbību
un novēl viņam un viņa ģimenei veiksmī-gu darbošanos Ķīnā.
Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“
Igaunijas vēstnieks Kanberā pārceļas uz ĶīnuAtvadu pusdienas
„Rotary“ klubā
No kreisās: Skaidrīte Dariusa, KLB priekšnieks Juris Ja-kovics
un Igaunijas vēstnieks Austrālijā, Andres Unga.
FOTO
no
Skai
drīte
s Dar
iusa
s per
sonī
gā a
rhīv
a
Lai kur Tu būtu pasaulē, Tu esi Latvija!Skaists koncerts
Ziemeļjaundienvidvelsā
Tāra Viljamsa (Williams).
FOTO
Kat
hryn
Le
Gay
Bre
reto
n
-
Piektdien, 2019. gada 21. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 9.
lpp.
Mūsu šefs – MiķelisGadā par Melburnas Latviešu ciema
iemītniekiem
Pienācis laiks arī par mūsu šefu – Miķeli kaut ko uzrakstīt.
Rakstīts tiek par daudziem – vienu, otru, reiz pat par šādiem,
tādiem. Bet par to perso-nu, kas mūs visus Ciemā uztur pie dzīvības
– ēdi-
na, – nekad neviens nav rakstījis.Mēs par viņu neko nezinām.
Viņš
daudz nerunā, kā saka, nebrāļojas. Vairumam jau arī neinteresē,
ka tik ēdiens ir gatavs pasniegts uz šķīvja; kas ir uz tā, to noēd
un prom uz savu istabu un gultu! Pat paldies nepasaka. Un pie
tādiem mūsu gādīgais Miķelis, kas būtu piemērots Rīgas viesnīcas
virtuvē par galveno par šefu, ik dienas strādā! Mēģina atrast
jaunas receptes.
Vienu dienu mani pagodināja pra-sot, vai es mākot gatavot siļķi
kažokā? Teicu – nē; zinu, ka tāda ir, bet ne manā laikā bija. Viņš
arī nezināja, bet inter-netā sameklēja recepti, un nu tā tika
pa-sniegta skaistā sakārtojumā un bija ļoti garšīga! Tāda ir Miķeļa
daba – visu, ko dara, dara no sirds un ar izdomu.
Miķelis ir mūsu brīvās Latvijas
sporta rojalitā-tes pēctecis. Viņa vectēvs – Jānis Daliņš – bija
sla-venais soļotājs, Eiropas meistars. Viņa meita Rudīte ir Miķeļa
mamma (arī imēriete, tāpat kā es), dzīvo Mel-burnā un palīdz meitai
Lisai ar bēr-nu audzināšanu.
Miķelis darba laikā ir nopietns – nerunīgs, nepieej-ams,
atturīgs, bet veikls un izdarīgs.
Kad izdala ēdamzālē porcijas uz šķīvjiem, – rūpīgi saliek, nevis
– šudi- tudi – samet uz tā. Raugās arī, kuram liek un cik jāliek,
lai nebūtu waste.*
Nu ko vēl varu teikt? Viss ir labs, kas nāk no viņa rokām, jo
visam arī pielikts kas no sirds.
Diemžēl, daudzi manas ēdamzāles līdzēdāji nemaz to neievēro; ko
noliek priekšā, to strebj iekšā. Līdzinās ar to
lopiņu, kaut tās pērles nobārsta priek-šā, bet šis tik ar
priekškājām silē iekšā un sukā...Vismaz jālepojas, ka manā ēdamzālē
redz, ko ēd! (Pirmās šķiras?)
Ai, Miķelīti, man ir 97 (ar pusi) gadu, bet vēl spēju
jūsmot!
Laima Lindiņa 97Laikrakstam „Latvietis“
* angl. – atkritumi
Laima Lindiņa un pavārs Miķelis Mežciems.
FOTO
Ingr
īda
Bie
zaite
Līgo, Jānīt, līgo...Janča pārdomas
Šaubu nav, ka Jāņi ir tie lustīgākie svētki visā gadā. Lustīgi
iet jau ar ēšanas darīšanām vien. Bet pie parastiem svēt-ku
ēdieniem nāk klāt vēl Jāņu siers – garšīgākais
siers pasaulē. To var ēst vēl nedēļām pēc svētkiem – sakaltušu.
Un kas tas jaukā-kais, to gardo sieru (kaut ar sakaltušu)
var noskalot lejā ar alutiņu. Jāņu aluti-ņu. Tas tagad, vecuma
dienās, garšo vēl labāk nekā kādreiz jaunībā. Ne jau ka šinīs
dienās Jāņu alu savādāk brūvētu, bet tas noteikti savādāk un labāk
garšo. Nezinu kāpēc, bet ,kad tas gardais Jāņu alus ir kārtīgi
nogaršots, tad, gribi vai negribi, prātā nāk domas par Papardes
Ziedu. Diemžēl ar domām vien ir jāsa-mierinās. Šinīs dienās jau ir
pienācis tas
laiks, par ko pazīstamais latviešu sa-kāmvārds saka – Dūša ir,
bet spēka nav.
Savāda lieta ar to papardes ziedu. Kaut gan lielu spēku nemaz
nevaja-dzētu, tas tomēr vecākiem gada gāju-miem, kā liekas, nav pa
spēkam. Dzird gan daudz un dikti lielāmies un plātā-mies par to
papardes zieda meklēšanu, bet kad sāk tā nopietnāk noprasīt par to
atrašanu, tad tāds negribīgs ņurdiens vien dzirdams. Man šķiet
vecīšiem ir prātīgāk palikt pie alutiņa.
Nē, varbūt arī nē. Garajos trimdas gados tik daudz Jāņu dienu
nosvinēts, ka ir aizmirsies, kā pareizi un ar baudu dzert to
alutiņu – strebj tik ar strēbšanu iekšā. Tādā veidā nekāda prātīga
Jāņu dziesmu dziedāšana pēcāk vairs nesa-nāk. Drīzāk izklausās pēc
baurošanas. Un kas tad ir Jāņu vakars bez Jāņu dzies-mām? Var jau
gan saprast, ka līdz ar ci-tām labām lietām, no atmiņas ir
aizgāju-ši arī Jāņu dziesmu vārdi. Un nevar taču visu vakaru tikai
atkārtot – Līgo, līgo... Kā tas izskatītos, ja apdziedāšanās vie-tā
sievas un vīri pa kārtai tikai nobļau-tos – LĪGO, LĪGO... Varbūt
varētu tos vārdus teikt priekšā? Tā kādreiz laikam esot ticis
darīts. Neatceros, vai baznīcā vai lielos godos. Bet, nē, – tas
noteikti samaitātu visu vakaru. Tā vien izskatās, ka būs jāiztiek
bez Jāņu dziesmām un jā-samierinās ar sieru un alutiņu vien.
JancisLaikrakstam „Latvietis“
-
10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2019. gada 21.
jūnijā
Galerija Daugava savas plašās telpas mē-nesi un vienu dienu bija
atvēlējusi Aijas Jurjā-nes (1944-2015) darbu izstādei, kuru bija
sarū-pējuši mākslinieces bēr-ni, svinot viņas 75 gadu
jubileju. Visu savu darba mūžu pēc Mākslas akadēmijas beigšanas
glezno-tāja veltījusi jaunās paaudzes skološa-nai J. Rozentāla
Rīgas mākslas vidus-skolā (tagad tā saucas Jaņa Rozentāla mākslas
skola). Pedagoga darbs viņai bija tikpat nozīmīgs kā
glezniecība.
Aijas Jurjānes darbi, visbiežāk fi-gurālās kompozīcijas, izceļas
ar košu, daudzkrāsainu, mirdzošu krāsziedu, pilnu dzīvesprieka un
iekšējas ener-ģijas. Glezniecībā viņai būtiska bija sievietes
pasaule, kuras centrā ir stāsts par bērnu augšanu, viņu niķiem un
stiķiem, vēlākos gados par viņu perso-nības veidošanos. Patiesībā
Aija Jur-jāne krāsās attēloja dzīvi, kas noritēja māksliniecei
apkārt, līdz ar to izkrista-lizējas atziņa, ka blakus pedagoga
dar-bam un glezniecībai viņai tikpat nozī-mīga bija ģimene (vīrs
Juris Jurjāns ir gleznotājs, arī abas meitas Kristīne un Ieva ir
mākslinieces).
To apliecina arīdzan šī izstāde, kurā koncentrēti darbi no 1997.
līdz 2015. gadam. Spilgto krāsu saliku-mi, pretmeti un saskaņa
veido ļoti
savdabīgu pasauli. Sižeti patapināti no sadzīves situācijām, kas
notiek kā ar viņu pašu, tā ap bērniem un viņu draudzenēm, ar
mazbērniem, kurus ar lielu mīļumu portretējusi, neaizmirstot savu
neatkārtojamo rokrakstu, pasau-les skatījumu krāsās. Krāsas Aijas
Jur-jānes gleznās stāsta par vitālu dzīves ritējumu, kas rada
rituālam un vēsta par tuvību pasakai, kuru neprotam ieraudzīt
dzīves allažībā. Ikdienišķu-mu slāpē krāsu uguņošana, padarot par
galvu aizraujošu notikumu. Reižu reizēm iesprūk arīdzan citāti no
glez-niecības klasikas, visbiežāk agrīnās renesanses, kā tas ir
gleznā Flemaljas meistara tēli viesojas pie draudze-nēm –
grūtniecēm, kas vēsta par divu draudzeņu – Ievas Jurjānes un Lindas
Lūses gaidībām. Tas ir kā brīnums, kā mistika, kas ar viņām
notiek.
Līdzīgi Aija Jurjāne rīkojas visos gadījumos, kurās iesaistītas
pazīsta-mas sievietes un notiekošais ap un ar viņām. Lūk, aktrises
Guna Zariņa vai Baiba Broka – ar viņām arīdzan no-risinās kāds ļoti
svarīgs brīnums, bet cita veida nekā uz skatuves – līdzī-gi Dievam
viņas radīs cilvēciņu, kas turpinās viņas. Māksliniece
notieko-šajam piešķir klusa humora noskaņu. Tāpat Aija Jurjāne
pazobojas arīdzan par sevi gleznā Pašportrets ar dēlu vai par
Imantu Ziedoni darbā Dzejnieks un rozzeķīte. Ironija un humors
dod
dzīvesprieku un vitalitāti, kā šķiet, arī ilglaicību,
mūžību.
Kā liecina siena ar plašo akvareļu un zīmējumu klāstu, Aija
Jurjāne pra-tusi visur saskatīt skaisto un pacelt to augstākās
vērtības pjedestālā.
Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“
Māra Branča skatījumsSkaistums augstākās vērtības pjedestālā
Pašportrets. No zīmējumu un akvareļu sērijas.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
„Namsaimnieces vīzija svētku rīta agrumā“. 2002. audekls/eļļa,
50x80,5.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
„Flemaļjas meistara tēli viesos pie draudzenēm grūt-niecēm“.
2003. audekls/eļļa, 105x126.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
bergs (Amerikas Latviešu apvienī-ba), E. Pinto (Eiropas Latviešu
ap-vienība), R. de Karvaļo-Albrehta (Dienvidamerikas un Karību
Latvie-šu apvienība), L. Vlasova (Krievijas Latviešu kongress), J.
Čečiņš (Lat-viešu apvienība Austrālijā un Jaun-
zēlandē) un A. Ķesteris (Latviešu nacionālā apvienība
Kanādā).
Pirmā Diasporas konsultatīvās padomes sēde tiek plānota 12.
jūlijā. Sēdē paredzēts skatīt padomes darba organizācijas
jautājums, Diasporas li-kuma ieviešanas gaitu, kā arī turpmā-ko
diasporas politikas plānošanu.
Diasporas konsultatīvā padome tika izveidota 2019. gada 14.
maijā.
Tā ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt
saskaņotu diaspo-ras politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu
noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu.
Diasporas konsultatīvās padomes dar-bības principi ir noteikti
Diasporas li-kumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jan-vārī.
LR Ārlietu ministrija
Diasporas konsultatīvā padomeTurpinājums no 1. lpp.
-
Piektdien, 2019. gada 21. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 11.
lpp.
Kas gan vēl atlicis ko teikt par Kabarē de Rīga izrādi, kas kopš
2007. gada piedzīvojusi daudzus iemiesojumus? Kas pazīstama gandrīz
visos latviešu centros
Austrālijā? Par kuru tik plaši apstip-rinājumi un aizrautīgas
atsauksmes („Asprātīga, trāpīga valoda un raita mūzika priecināja
ausis un parāva smieklus“... „Publikai atļāva justies kā Kabarē
dalībniekiem...“...utt.).
Atbilde uz manu jautājumu ir – diezgan daudz! Centīšos
paskaidrot.
Jāņa Čečiņa lolojums, jo viņš ir iz-rādes instigators, režisors,
producents, kā arī tās galvenais autors un aktieris – ir mainīgi
svētki. Ar to nedomāju tikai to, ka nav iespējams divreiz
noskatīties to pašu izrādi. Sengrieķu filozofs He-raklīts
(Heraclitus of Ephesus) to daudz elegantāk pateica, rakstot – Mēs
neva-ram nekad divreiz iebrist tajā pašā upē.
Nē, blakus šai svarīgajai teātra atšķirībai no filmas, Kabarē de
Rīga apzinīgi mainās. Blakus kodolan-samblim, izrāde iesaista
jaunus māks-liniekus katrā centrā, ko apmeklē. Tā melburnieši
redzēja un dzirdēja ko citu, nekā Adelaide vai Sidneja.
Izrādi pirmo reiz apmeklēju vairā-kus gadus atpakaļ un daudz ko
no tās dzīvi atceros. Bet šeit pārskatīšu tikai
to, ko sastapu, me-toties šajā jaunajā skatuves upē šī gada 2.
jūnijā.
Kā visi jau plaši zina, izrādes pamatā ir galvena viesmīļa
Alek-sandra atmiņas par slaveno hoteli, kurā viņš strādāja, bla-kus
iespaidiem par Rīgas dzīvi pasau-les karu starpbrīdī.
Kabarē formātā ietverti, pie galdi-ņiem sēžot sveču apgaismojumā
ar mū-ziku viscauri, varējām justies priviliģēti un smieties par
citu muļķībām. Gaisot-ne bija patiešam ideāla, un beigās (vīna un
kafijas iesildīti) mēs visi bijām kājās viesnīcas Vecgada svinībās
un roku rokā dziedājām par skaisto Meldermei-tiņu. Šis noslēgums ir
labi izplānots.
Jānis Čečiņš apsveicams par izdo-mu un idejas realizēšanu, kas
tik ļoti piemērota latviešu teātra apmeklētā-jiem Austrālijā.
Tagad ansamblis gatavojas drīzam ceļam uz plašu turneju Latvijā.
Tas vi-ņus ņems projām no pazīstamās skatuv-ju atmosfēras latviešu
namos/zālēs un siltās saņemšanas no skatītājiem, kas izslāpuši pēc
latviešu teātra. Būs nepie-rasti apstākļi, citāda atmosfēra,
citādas publikas. Ceru, ka sekojošās piezīmes palīdzēs nodrošināt
sekmīgu turneju.
Izrāde, ko noskatījos 2. jūnijā, ir par garu. Katram cēlienam
derētu no-cirpt vismaz 10 minūtes.
Aleksandra tēlojumam nepiecieša-ma lielāka enerģija balsī un
kustībās. Arī palīdzētu būt iznesīgākam – viņš taču ir piedzīvojis
un svarīgs savā amatā, un ar to nāk zināms lepnums. Komentārus arī
derētu vietām saīsi-nāt, padarīt trāpīgākus.
Vai skices ar dāmām kafejnīca iespējams apvienot vienā? Vai
visas angļu/amerikāņu dziesmas un dancis
tik lielā garumā nepieciešami izrādes mērķim? Žēl teikt, ka
džezs (Jazz) īsti tāds nebija un neiekļāvās (cik tālu zinu) nevienā
no šīs mūzikas pazīs-tamajām kategorijām. Varbūt izlaist? Laušanās
beidzās ļoti komiski, bet uz to bija par ilgi jāgaida.
Brāļu Laivinieku sniegums paļau-jas uz pilnīgu precizitāti un
sinhroni-zāciju vārdos un kustībās. Abi tēlotāji, zinu, paši to
apzinās. Kurta Veila (Kurt Weill) dziesmas nav tikai dziedamas, tas
ir pasniedzamas. Mekijs Nazis, ja to plāno atstāt, ir krietni
asināms: tur nepieciešama satīra un slīpēts drauds.
Satīra ir, protams, kabarē esence, kopā ar mūziku. Mūzika bija
izrādes stiprākā puse. Orķestris (Sandra Bir-ze, Andris Kariks,
Viktorija Mačē-na, Andrejs Mačēns) bija nevaino-jams – daudzpusīgs,
uzjautrinošs, ļoti palīdzīgs skatuves darbībai.
Aktieri zina, ka pārliecinoši tēlot iereibumu nav viegli. Tēlot
iereibušu operas zvaigzni ir vēl prasīgāk. Sand-ra Birze to
lieliski paveica ar savu Kar-menas skici – niansēta, burvīgi
komis-ka. Bravo! Ļoti patika nomestā kurpe. Tikpat burvīgi viņa
kārdināja kungus Pie tantes Gustiņas. Vēlreiz bravo! Un visus dziļi
iespaidoja Šopēna Fantasie Impromptu. Moments klusuma, pirms
Mainīgie svētkiSLT „Kabarē de Rīga“ Sidnejā
„Ko soli par ābolu man“. Sēž no kreisās: Roberts Birze, Ojārs
Greste, Pēteris Saulītis. Stāv: Andrejs Mačēns, Andris Kariks,
Sandra Birze.
FOTO
Edg
ars G
rest
e
Kāra Hjūate (Cara Hewatt), klarnete; Viktorija Mačēna,
akordeons; Sandra Birze, klavieres.
FOTO
Pēt
eris
Kļa
viņš
„Nabags un bagāts“. No kreisās: Jānis Čečiņš, Andrejs
Mačēns.
FOTO
Edg
ars G
rest
e
Turpinājums 19. lpp.
-
12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2019. gada 21.
jūnijā
21. jūnijā Dobeles rajona Īlē, Spārnu pilskalnā ar īpašu
koncertu tika atklāta piemiņas vieta operdzie-dātājam, Lāčplēša
ordeņa kavalierim Jānim Vītiņam.
Jānis Vītiņš savas dziedātāja kar-jeras laikā bijis dalībnieks
spožā te-noru trio – kopā ar Marisu Vētru un Artūru
Priednieku-Kavarru. Svētku koncertā Jāņa Vītiņa godam uzstāsies
jaunie, talantīgie un spilgtie Latvijas Nacionālās operas tenori
Raimonds Bramanis, Mihaels Čuļpajevs un Ju-ris Vizbulis kopā ar
koncertmeistari Ilzi Ozoliņu. Tāpat koncertā latviešu mūzikas
klasiku atskaņos un Vīti-ņa ciltskoku pārstāvēs soprāns Nora
Kalniņa, savukārt Inga Lazdiņa vi-sus sagaidīs ar Vītiņa sievas
Ernas reiz dziedātājām latviešu tautas dziesmām. Pasākumu vadīs
muzikoloģe Daiga Mazvērsīte un Siguldas Opermūzikas svētku rīkotājs
Dainis Kalns.
Par Jāni VītiņuJānis Vītiņš dzimis 1894. gada
14. oktobrī Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
1915. gadā Vītiņu iesauca Krievi-jas armijā, savukārt 1919. gadā
mobi-lizēja Latvijas armijā, kur kā virsleit-nants viņš demonstrēja
varonību cīņās pie Bolderājas, kā arī sāka publiski uzstāties –
dziedāt. Paralēli studijām Latvijas Konservatorijā Vītiņš dziedā-ja
arī Latvijas Nacionālās operas korī, kur arvien biežāk viņam sāka
uzticēt solo partijas. 1921. gadā Vītiņu par cī-
ņām 1919. gada 3. novembrī pie Šmita un Dreimaņu mājām
Bolderājas rajonā apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.
Ņemot vērā prasīgā maestro Emila Kupera ieteikumu, Vītiņš devās
uz Itā-liju un jau 1929. gadā Milānā izpildīja Rūdolfa lomu Pučīni
operā Bohēma. Tajā pašā gadā viņš nonāca Vācijā, kur noslēdza
līgumu ar Frīdriha teāt-ri Desavā. Pēcāk tika uzsākta tūre pa
Dienvidslāviju, savukārt laika posmā no 1931. līdz 1937. gadam ar
skatuves vārdu Jan Witin viņš dziedāja Vācijā, Šveicē, Holandē un
Somijā, tādējādi līdztekus Marisam Vētram, Rūdolfam Bērziņam un
Artūram Priedniekam kļūstot par starptautiski pazīstamu un augstā
vērtē turētu Latvijas tenoru.
1940. gadā pēc okupācijas jaunā vara Vītiņam piedāvāja kļūt par
oper-teātra direktoru, taču, būdams īstens nacionālists, viņš
atteicās, turklāt aici-nāja varas izteiktajiem piedāvājumiem
nepiekrist arī kolēģus. Vītiņš iesais-tījās jaundibinātajā
pretestības kustī-bā Tēvijas sargi, kur kļuva par Ārējo sakaru
nodaļas vadītāju. Rezultātā 1941. gada 6. martā viņš tika
apcieti-nāts un apsūdzēts spiegošanā Vācijas labā.
Nāvessods Jānim Vītiņam tika iz-pildīts 1941. gada 12. novembrī
Astra-haņas cietumā. Pirms nāves varonīgais tenors esot lūdzis
atļauju nodziedāt āriju no Umberto Džordano operas Andrē Šenjē.
(No: Sabīne Košeļeva; Dziedāt, dzert un karot; 25.07.2018.;
www.delfi.lv)
Padomju gados Jāņa Vītiņa radi un pēcteči bija spiesti klusēt
par bezbai-līgā brīvības cīnītāja gaitām, lai ne-apdraudētu savu
bērnu un mazbērnu drošību. Tikai tagad Vītiņa dzimta ap-jauš, cik
ļoti var lepoties ar savu cēlo un Tēvzemi mīlošo priekšgājēju,
izrā-dot viņam savu cieņu un godu 21. jū-nijā notikušajā
pasākumā.
Piemiņas vietas izveidi un atklā-šanu atbalstīja Valsts
Kultūrkapitāla fonds un Auces novada pašvaldība.
Nora KalniņaLaikrakstam „Latvietis“
Godināja operdziedoņa Jāņa Vītiņa dzīvi un darbuTenoru trio
koncertā Spārnu pilskalnā, Īlē
Jānis Vītiņš.
FOTO
no
Viti
ņu ģ
imen
es a
rhīv
aKas ir Vairis Godmanis un Viktors Domburs?„Ekspertu“ tīkls
izplata greizas ziņas par Latviju
LTV raidījums de facto kopā ar Digitālās pētniecības
laboratorijas ekspertiem atklājuši jaunu tīklu, kas angliski
rakstošajos medijos tīši un or-ganizēti izplata sagrozītu
informāciju par Latviju un citām Baltijas valstīm.
de facto ziņo, ka vairāki it kā ek-sperti, turklāt ar
atpazīstamiem vār-diem (Vairis Godmanis, Viktors Domburs, Olga
Spriņģe), ir izveido-juši desmitiem rakstu par Latviju an-gliski –
lielākoties, par to, ka Latvijā valda nabadzība, politiskā dzīve
pilna ar krīzēm, pati par sevi bez ASV atbal-sta pastāvēt nevar,
bet NATO Latvijas drošību tikai apdraud.
Piemēram, viens no viedokļraks-tiem pieļauj, ka NATO militāro
mācī-bu laikā uzturēties Baltijas valstīs nav droši. Vēl daži
eksperti publicē līdzīga satura tekstus par Lietuvu. Turklāt,
tā-pat kā Latvijā, arī viņu uzvārdi sakrīt ar sabiedrībā pazīstamu
cilvēku uz-vārdiem. Digitālās pētniecības labo-
ratorijā konstatējuši – tas ir tīkls, kura darbības ir
saskaņotas un koordinētas.
„Es redzu to kā daļu no lielāka trenda un tendences mērķis ir
mazināt Rietumu pasaules atbalstu idejai par NATO kā aliansi, kas
var pretī stāvēt citām lielām valstīm,” skaidro @DFR-Lab vadošā
digitālā pētniece Baltijas reģiona nodaļā Nika Aleksejeva.
Rakstus izplata pēc identiskas shē-mas. Sākumā teksts parādās
mazpa-zīstamā portālā Balticword un tad tiek pārpublicēts mājaslapā
Op ed news – šo portālu jau agrāk pieķēra viltus ziņu izplatīšanā
par Baltijas valstīm. No tā raksti ceļo vēl tālāk – uz citām,
ma-zāk pazīstamām lapām un forumiem. Daži veltīti sazvērestības
teorijām, citi atļauj ikvienam augšupielādēt savus tekstus. Kopumā
maldinošs saturs pa-rādās vismaz 16 dažādās vietās. Viena no lapām
ir News front (tā ir aktīva Kremļa propagandas portāla angliskā
versija). Tā vadītājs ir Konstantīns
Kriniks – biežs Krievijas valsts tele-vīzijas politisko šovu
dalībnieks.
Cik cilvēku izlasa šos maldinošus rakstus, precīzi pateikt nav
iespējams, taču aptuvena šo portālu auditorija ir ap 10 miljoniem
apmeklētāju mēnesī. Digitālās pētniecības laboratorijā uz-skata, ka
šie teksti mērķēti uz sazvē-restību teoriju piekritējiem un galēji
labēji noskaņotiem cilvēkiem angliski runājošajā pasaulē. Tieši
šādās kopie-nās Kremļa ideoloģija atrod dzirdīgas ausis.
LTV atzīmē, ka nav iespējams identificēt, vai Vairis Godmanis un
Viktors Domburs ir īsti cilvēki, vai arī tās ir viltus identitātes.
Internetā un sociālajos tīklos daudzi šie eksperti ir pamanāmi
tikai kā tekstu autori – nav iespējams noskaidrot gandrīz neko citu
par viņu dzīvi vai darba gaitām, uz de facto vēstulēm viņi
neatbild.
Turpinājums 13. lpp.
-
Piektdien, 2019. gada 21. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 13.
lpp.
2019. gada 8. jūnijā Latvijas Re-publikas vēstniecības Francijā
telpās notika projekta PASAKU KASTE ra-došā darbnīca, ko vadīja
grāmatu ilus-tratore Rūta Briede un grāmatu dizai-neris Artis
Briedis.
Latviešu sestdienas skolas Parīzē bērni no gada sākuma strādāja
pie latviešu tautas pasaku tēmas saistībā ar projektu PASAKU KASTE.
Bērni lasīja pasakas, veidoja ilustrācijas pa-sakām ar zīmodziņu
palīdzību, ko iz-gatavoja Rūta Briede un Elīna Bra-sliņa, spēlēja
teātri ar papīra lellēm. Noslēdzot projektu, tika organizēta radošā
darbnīca ar vienu no zīmodzi-ņu autorēm Rūtu Briedi un grāmatu
tapšanas lietpratēju Arti Briedi, lai bērni tiešā veidā varētu
iepazīt latvie-
šu grāmatu māksliniekus, darbojoties kopā ar viņiem. Projekts
PASAKU KASTE un radošā darbnīca veicina bērnu interesi par
grāmatām, latviešu literatūru, un vienlaikus attīsta lat-visko
identitāti.
Radošās darbnīcas laikā bērni uzzināja, kā top grāmata, kas ir
ilus-trators, ko dara grāmatu dizaineris. Tāpat, bērniem bija
iespēja izveidot pašiem savu grāmatu.
Radošajā darbnīcā piedalījās 20 bērnu vecumā no 3 līdz 13
gadiem. Projektu organizēja Latviešu sestdie-nas skolas Parīzē
skolotāja Anda Au-ziņa. Radošās darbnīcas īstenošanu atbalstīja
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas
vēst-niecība Francijā, kā arī Latviešu va-
lodas aģentūra no Izglītības un zināt-nes ministrijas budžeta
programmas Valsts valodas politika un pārvalde.LR vēstniecība
Francijas Republikā
Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējones kundze Rīgas
pilī 2019. gada
19. jūnijā sveica 22 jauniešus ar lat-viskām saknēm no ASV un
Austrāli-jas, kuri projekta Sveika, Latvija! īste-nošanas laikā
iepazīst Latviju.
Tikšanās laikā Valsts prezidents uzsvēra, ka, lai ārpus Latvijas
sargā-tu un koptu latvietību, liela nozīme ir latviešu skolām,
tradīcijām ģimenē un dažādu paaudžu kopā sanākšanai no-zīmīgos
pasākumos.
„Paldies, ka kopjat savas latvis-kās saknes! Svarīgi ir uzturēt
latvis-kumu ik dienu, jo Latvijai ir svarīgs
ikviens cilvēks, kas tur Latviju sirdī un ar saviem darbiem,
domām un ide-jām apliecina mīlestību mūsu valstij,“ uzrunājot
klātesošos, teica Valsts pre-zidents.
Lāra Veidnere no Austrālijas visu jauniešu vārdā pateicās par
iespēju viesoties Rīgas pilī un iesaistīties pro-jektā Sveika,
Latvija!, kā arī atzina, ka pirms pāris nedēļām projekta
dalībnie-ki viens otru nepazina, bet šodien šeit Latvijā visi jūtas
kā latvieši.
Divu nedēļu laikā jaunieši apmek-lēja vairākas pilsētas visos
Latvijas novados, apguva dažādas latviešiem raksturīgas amatu
prasmes un baudīja latviskus ēdienus.
Rīgas pilī kopā ar ASV un Austrā-lijas latviešiem viesojās arī
J. Cimzes Valkas ģimnāzijas un Jaunpils vidus-skolas skolēni un
pedagogi.
Tikšanās noslēgumā Valsts pre-zidents pateicās Amerikas Latviešu
apvienībai, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai un programmas
Sveika, Latvija! organizatoriem par darbu, veidojot un kopjot
ārvalstīs dzīvojošo tautiešu saiti ar Latviju. Jauniešiem novēlēja
saglabāt latviskumu arī at-griežoties savās mītnes zemēs un
Lat-vijā gūt arvien jaunus iespaidus, lai nākotnē atgrieztos šeit
studēt, strādāt un dzīvot!
Valsts prezidenta kanceleja
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Iveta Vējone
Rīgas pilī ar „Sveika, Latvija!“ dalībniekiem.
FOTO
Val
sts p
rezi
dent
a ka
ncel
eja
„Sveika, Latvija!“ dalībnieki Prezidenta pilīJaunieši no ASV un
Austrālijas
„Pasaku kaste“Radošā darbnīca latviešu bērniem Parīzē
Rūta Briede un Artis Briedis.
FOTO
LR
Ārli
etu
min
istr
ija
Olgai Spriņģei, Viktoram Dom-buram un Vairim Godmanim sociālo
tīklu kontu nav vispār. Komentētājiem
un žurnālistiem tas nav raksturīgi. Vislielākās aizdomas izraisa
Vairis Godmanis – rakstus, kas tiek publicē-ti ar viņa vārdu, kā
savus izplata arī Lietuvas eksperts Lukas Ramonas (viņa vārds un
uzvārds identisks Lie-
tuvā populārām rakstniekam). de facto sazinājās ar portālu
Baltic word, kas ir šo tekstu pirmavots – tur LTV jautāju-mus
ignorēja.
LTV raidījums „de facto“16.06.2019
Kas ir Vairis Godmanis un...?Turpinājums no 12. lpp.
-
14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2019. gada 21.
jūnijā
Kā parasti, Dauga-vas Vanagu Melburnas nodaļa (DVMN) Kur-zemes
Cietokšņa atcerē sanāk kopā ar Mātes jeb Ģimenes dienas pusdie-nām.
Pieliksim vēl vienu atceri, un tā ir Baltā Gal-
dauta diena. Ar pilnu zāli cilvēku, visi klātesošie svētdien, 4.
maijā, piedzī-voja ļoti interesantu programmu.
Ievadot klausītājus programmā, Ilze Ābele pieminēja Balto
Galdauta dienas nozīmi un nolasīja rakstu (no interneta) par to,
kur runāja par šīs die-nas varoņiem, par iegūtām brīvībām un kas ir
panākts Latvijā kopš neatka-rības proklamēšanas.
Programmā Jānis Kārkliņš, DVMN un DV Austrālijā priekšsēdis,
īsumā pastāstīja par šo Latvijas grūto vēstures posmu – Kurzemes
Cietokšņa kaujām. Jānis pastāstīja par sešām liel-kaujām. Tas bija
stāsts par mūsu kara varoņiem, kuri deva visu, cīnoties par savu
tautu un savu Tēvu zemi. Neaiz-mirsīsim viņus.
Mūsu vidū tikai saujiņa šo bijušo karavīru ir palikusi. Daudzi
pēc cīņām atradās gūstekņu nometnē Zedelgemā, Beļģijā. Tas ir tur,
kur DV organizācija tika dibināta gandrīz 75 gadus atpakaļ.
Programmas nākamā daļā Baiba Stīvensa (Stevens) stāstīja par
Ze-delgemas apmeklēšanu, lai godinātu savu tēvu. 2017. g Baibai
laimējās ap-meklēt Zedelgemu. Viņai arī laimējās izstaigāt to
rajonu ar gidu Pol Denizu (Pols Denys), kurš ir ļoti iesaistīts ar
Zedelgemas nometnes vēstures sagla-bāšanu un jaunā muzeja
iekārtošanu. Baibas stāsta nosaukums bija Zedelge-ma – Kas bija,
kas ir un kas būs. Stāsts bija ļoti labi ilustrēts ar
fotogrāfijām.
Ar mazu, sarkanās gaismiņas punktiņu Baiba ļoti skaidri mums
visiem parādīja kopā ar paskaidrojumiem, kāda Zedelgemas nometne
bija – munīcijas fabrika, kura tika pārvērsta nometnē.
Nometne bija sadalīta 3 daļās. Vā-cieši pirmā zonā, latvieši –
vidus zonā
un cittautieši trešā zonā. Dzeloņdrātis visapkārt apjoza apmēram
kilometru garu gūstekņu mūra un koka telpas, kuras tika apsargātas
no sargiem un suņiem, un bija arī ložmetēji torņos.
Katra baraka bija māja 150 vīriem. Latviešu skaits šai gūstā Nr
2227 sasnie-dza 11 727 pulkveža Kripēna vadībā.
Klausītāji dabūja skaidru sapraša-nu, kur vieta atrodas un kādi
bija fizis-kie ģeogrāfiskie un politiskie apstākļi.
Šodien gandrīz visas ēkas ir no-vāktas, un zeme ir iesaistīta
Flāmu mežu un dabas aģentūrā. Tur atrodas mežs, dīķi un tikai dažas
mūra ēkas vācu zonā, kuras tiks pārvērstas mu-zejā par šo nometni.
„Mūsu leģionāru sāpes un ciešanas vietu nebrīvē pārņē-musi jauna
dzīvība brīvajā dabā.“
Baiba arī apmeklēja Kristapa Gulbja dizainēto Latvijas
stāvstrops brīvībai (bišu stropu), kurš tika atklāts Zedelgemas
Brīvības Plein – laukumā par godu latviešu leģionāriem. 2018. g.
23. septembrī.
Gulbja filozofija šim stāvstropam ir, ka Bišu saime ir tauta.
Strops ir viņu valsts, ar savu armiju, likumiem un kārtību. Bites
ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās dzeļ tikai tad,
kad jūtas apdraudētas. Tās
aizstāv, cīnās un mirst par savu stro-pu, saimi, brīvību.
Zedelgemas nomet-nē bija ap 12 000 latviešu karavīru, līdzīgs bišu
skaitam stropā.
Baibas stāsts bija tik izsmeļošs, ka ja kāds bija domājis
aizbraukt, apmeklēt Zedelgemu, tad uzzināšanas vajadzība būtu tagad
lieka, jo mums viss tagad bija skaidrs, kas tur tagad atrodas, un
esam pietiekoši apmierināti ar zināšanu, par to kādi apstākļi bija.
Tad, kad muzejs būs iekārtots, tomēr būtu vērts to apmeklēt.
Vislielākā pateicība, Baiba, Tev par ļoti interesanto
stāstu!
Pienāca laiks klausīties Ivara Štubja aizraujošo mūziku – gan
tautas dziesmas, gan karavīru dziesmas, gan mātēm, kā arī
kompozīciju no viņa jau-nā albuma Daba. Miers. Paldies, Ivar!
Ar DV dziesmu un karoga izneša-nu beidzās atceres akts.
Sekoja garšīgas vanadžu gatavo-tās pusdienas. Paldies nama
mātēm, palīgiem, Ivaram par pavadīšanu kop-dziesmām un visiem, kuri
pielika roku šai jaukai pēcpusdienai.
Paldies arī visiem, kuri atbalstīja šo sarīkojumu. Jūsu atbalsts
palīdzēs Va-nagiem palīdzēt daudziem vajadzīgiem.
Ilze ĀbeleLaikrakstam „Latvietis“
Kurzemes cietokšņa atcere MelburnāStāstījums par kara gūstekņu
nometni Zedelgemā
No kreisās: Jānis Kārkliņš, Baiba Stīvensa (Stevens), Ivars
Štubis, Ilze Ābele.
FOTO
Juri
s Vīk
sne
Sarīkojuma dalībnieki.
FOTO
Ilze
Ābe
le
Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem,
apsveikumiem, paziņojumiem.
Cena $6 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.
Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $34.
-
Piektdien, 2019. gada 21. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 15.
lpp.
Atpakaļ RīgāPilsēta kļuvusi sa-
vādāka; ļaudis uz ielām kļuvuši steidzīgāki, nesmaidīgāki,
norūpēju-šies; uz Brodveja vairs neklenderē foršie, vien-
aldzīgie čaļi. Armijā iesauc 1926. un 1927. gadā dzimušos
jauniešus, un au-gusta sākumā pasta kastītē atrodu ie-saukšanas
pavēli (Einberufungsbefehl). Abi ar māti spriežam – kā rīkoties?
Slēpties laukos? Bet visi lauku radi dzī-vo Latgalē, un to jau
ieņēmuši krievi. Slēpties Rīgā pārāk riskanti; ja noķer, draud
nāves sods. Pavēlei jāklausa; ci-tas izejas nav. Tā nu es 10.
augustā eju uz iesaukšanas komisiju. Pēc ļoti pa-viršas ārsta
izmeklēšanas, man paziņo, ka esmu derīgs karadienestam; esmu
ieskaitīts latviešu leģiona 15. divīzijā.
Mūs izmitina Rīgas pilsētas 1. ģim-nāzijas ēkā Raiņa bulvārī 8;
apmetni atstāt aizliegts. Valda dīvaina, varētu teikt bērnišķīga,
bezbēdīga, bezrūpju gaisotne; īsti neapzināmies mūsu stā-vokļa
nopietnību. Kā jau ieslodzītos, mūs katru dienu apmeklē radinieki,
bieži nesot papildu drēbes un ēdamo.
17. augustā pārvietojamies uz pre-ču kuģi Wertha, kurš
noenkurots Dau-gavā, Rīgas pils priekšā. Pievakares, saules
apspīdēts, kuģis lēnām sāk kus-tēties uz Daugavgrīvas pusi. Visi
pa-sažieri sanākuši uz klaja māj krastma-lā lielam pulkam
pavadītāju, kurā kā ābeles ziedi plivinājās balti mutautiņi, bieži
noslaukot asaras.
Spontāni, kā viens, ar asarām acīs, sākam dziedāt Dievs, svētī
Latviju, un dziesma saplūst kopējā aizbraucēju un palicēju
korī...
Ceļā jūra ir mierīga, un mūs, par laimi, netraucē ne ienaidnieka
lidma-šīnas, ne zemūdenes. 19. augustā, agri no rīta, iebraucam
Dancigas ostā.
Kāpēc mūs pārvieto uz svešu zemi? Vai Latvijā vairs nav drošas
vie-tas, kur zaļos zēnus varētu izdresēt par
karavīriem?
Apmulsis PomerānijāVisus jauniesauktos sadzen kā aitu
baru mežiņā netālu no pilsētas. Par lai-mi, laiks ir silts,
nelīst, un ir teltis, kur pārgulēt. Vakarā, sastājušies ap
uguns-kuriem, dziedam populārās dziesmas par dzimtenes meiteni ar
zilo lakatiņu, par šķiršanos pie Ventas ziedu laikā un Gaujā
kaisītiem ziediem, par balto rozi, kas dārzā zied, par mazo pasta
balodīti un par divām dūjiņām, kas gaisā skrēja...
Otrā dienā mums atļauj aiziet uz pilsētu. Danciga ir pirmā
pilsēta, kuru skatu svešā zemē. Tā ir samērā nedaudz kara postīta.
Plati ieplēstām acīm, kā Sprīdītis karaļa valstībā, rau-gos uz
lielo, no sarkanbrūniem ķieģe-ļiem celto Sv. Marijas katedrāli
pilsē-tas centrā, Neptūna strūklaku Garā tirgus (Langer Markt) ielā
un slaida-jām Hanzas laika mājām un spīķeriem ar trīsstūrainām
ģēvelēm ostmalā.
21. augusta vakarā mūs sasēdina vilcienā un pēc pāris stundām
liek iz-kāpt Liebichau stacijā, kura ir Pome-rānijā, apmēram 60 km
dienvidos no Dancigas.
Pomerānija ir apgabals pie Baltijas jūras dienvidu krasta. Daba
līdzīga Lat-vijai – lēzeni lauki, pļavas, meži, ezeri un upes.
Izkaisītas viensētas, miestiņi un mazas pilsētiņas. Senatnē te
dzīvo-juši ģermāņi, rietumslāvi, senprūši un venti. Gadsimtu gaitā
pār šo zemi ir lū-kojuši uzkundzēties teitoņu bruņinieki, poļu un
poļu-lietuviešu karaļi, Prūsijas ķēniņš un Vācijas ķeizars. Pēc
pirmā pasaules kara Pomerāniju kā pomeranci pāršķēla uz pusēm poļu
koridors, atda-līdams Austrumprūsiju no pārejās Vā-cijas, bet pēc
Polijas sakāves 1939. gadā visa Pomerānija tika iekļauta Lielvācijā
un poļu iedzīvotāji izdzīti, nokauti jeb ievietoti koncentrācijas
nometnēs.
Mūs, jauniesauktos, pārvieto kā-jām no vienas vietas uz otru, it
kā nezinot, ko ar mums īsti darīt. Pārgu-
ļam gan šķūņos, gan skolas telpās uz salmiem, gan, reiz – vecās
dzirnavās. Var nojaust, ka kādreiz varenā, labi apgādātā vācu
armija ir krietni nopli-cināta: ēdiena piegāde ir neregulāra,
ēdiens trūcīgs, un paiet četras nedēļas līdz, beidzot, saņemam
uniformas un zābakus ar naglām apkaltām pazolēm. Iztrūkst ķiveres,
gāzmaskas, lāpstiņas un citi karavīra piederumi un ieroči.
Esam kā marionetes leļļu teātra lugā, kuras norise ir zināma
tikai kādam režisoram. Neziņas migla sāk nedaudz izklīst pēc
uniformu saņemšanas.
Noskaidrojas, ka tiek formēts le-ģiona 15. divīzijas 2.
artilērijas pulks. Puišus sadala lielgabalniekos un tos, kas gājuši
vidusskolā, sakarniekos – te-lefonistos un telegrāfistos.
Priecājos, ka esmu iedalīts telegrāfistos – tie parasti darbojās
pie pulka štāba, frontes aiz-mugurē, turpretim telefonisti ir bieži
artilērijas acis izbīdīti frontes priekšā (Vorgeschobener
Beobachter) kādā izcilā apkārtni pārskatāmā vietā (pie-mēram –
baznīcas tornī), lai ziņotu lielgabalniekiem, kur krīt viņu
šāvieni. Šādus novērotājus cītīgi lūko saskatīt ienaidnieka
snaiperi, un tie ilgi nedzīvo.
Sešas dienas nedēļā notiek ierindas apmācības latviešu
instruktoru va-dībā. Tās ir būtībā trulas nodarbības, klausot
strupām izbļautām pavēlēm: sastāties rindā, griezties pa labi vai
pa kreisi, skriet vai soļot kopsolī, lai radī-tu kaut kādu kopības
garu un stulbu, automātisku paklausīšanu pavēlēm.
18. septembra rītā, Sofienvaldes (Sofienwald) stacijā, mūs
artilēristus ievieto vilcienā ar preču vagoniem un braucam lielā
ātrumā bez apstāšanās caur Šneidemīle (Schneidemühle – poļu Pila)
dienvidrietumu virzienā. Otrā rītā izbraucam cauri Drēzdenei un
tad, bieži gar Elbas upi, līdz Josefš-tatei (Josefstadt)
Čehijā.
NiksLaikrakstam „Latvietis“
Turpmāk vēl
Zēna odiseja no Viļakas Latvijā līdz Blombergai VācijāDēkains
pārtraukums ģimnāzista izglītībā (2)Pirmais turpinājums. Sākums
LL546.
Rīgas Sv. Pētera baznīcā dziedāja koris no KanādasBaltijas tūres
ietvaros viesojās Otavas koru biedrības koris
Ceturtdien, 20. jūnijā, Rīgas Sv. Pētera baznīcā Baltijas tūres
ie-tvaros viesojās Otavas koru biedrības koris 70 dziedātāju
sastāvā. Koncertā koris atskaņoja visu Kanādas reģionu komponistu
skaņdarbus, demonstrējot Kanādas kormūzikas tradīciju bagātī-bu un
daudzveidību. Otavas kormūzi-kas biedrības koris Baltijā viesojas
no 11.līdz 22. jūnijam.
Šī ir jau sestā starptautiskā turne-
ja, kuru koris noslēdz ar programmu Baltic Romance jeb Baltijas
romantika. Kopā ar kori koncertā muzicēja pianists Skots Ričardsons
(Scott Richardson), diriģents Žans-Sebastjans Valē (Jean-
Sébastien Vallée) un diriģente Dīrdre Kellermane (Deirdre
Kellerman).
Kopš sava pirmā koncerta 1941. gadā Otavas kormūzikas biedrība
ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem un slavenākajiem
simfoniskajiem ko-
riem Kanādā. Biedrība, kuras rīcībā ir vairāk nekā 120 atlasītas
balsis, sniedz kormūzikas meistardarbus, apstrādā un atskaņo
mūsdienu meistaru skaņ-darbus. Kora repertuārs variē no baro-ka un
renesanses sarežģītās polifonijas līdz mūsdienu komponistu džeza
ietek-mētajiem ritmiem un toņu klasteriem.
Liena Bogatirēviča,Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldes
projektu vadītāja
-
16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2019. gada 21.
jūnijā
Mums jāapzinās pagātnes mācī-bas, lai izvirzītu mērķus un
apzinātos savu atbildību to sasniegšanā. Mūsu katra rokās ir
iespēja iesaistīties un turpināt veidot tādu Latviju, kurā katrs
cilvēks ir vērtība. Īpaši būtiski to apzi-nāties ir katram, kurš
nolēmis dot savu ieguldījumu Latvijas valsts politikas veidošanā,
lēmumu pieņemšanā, kuri ietekmēs mūsu cilvēku ikdienu. Vei-dojot
mūsu valsts politiku, pieņemot lēmumus un likumus, mēs ietekmējam
ne tikai Latvijas un tās iedzīvotāju nā-kotni – mēs ietekmējam
kopējo Eiro-pas nākotni. Tā ir Saeimas deputātu atbildība – redzēt
pāri šaurām intere-sēm.
Ieinteresētībai, atbildībai un dros-mei paust viedokli vajadzētu
kļūt par mūsu visu pārliecību turpmākajos ga-dos un gadu desmitos.
Mēs nedrīkstam palikt malā. Mums jābūt gataviem ie-saistīties un ar
savu darbu veidot la-bāku Latviju, strādājot visos Latvijas novados
un ārpus Latvijas robežām.
Dāmas un kungi!Esmu pateicīgs par man doto ie-
spēju kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Visus šos četrus
gadus esmu strādājis Latvijas tautas labā pēc visla-bākās
sirdsapziņas. Esmu pārliecināts, ka šajos gados mums kopā ir
izdevies paveikt daudz, lai Latvija būtu vēl stiprāka un
drošāka.
Valsts prezidenta amatā nemainīga mana prioritāte bija Latvijas
drošības stiprināšana. Šo darbu biju sācis jau kā aizsardzības
ministrs, un Valsts prezi-denta amatā turpināju iesākto. Šodien es
varu teikt – mēs dzīvojam Latvijā, kas ir drošāka nekā jebkad.
Aizsardzības budžeta palielināša-na līdz 2% no iekšzemes
kopproduk-ta kopš 2018. gada dod iespēju mums uzlabot mūsu
aizsardzības spējas un apliecina mūsu gribu pildīt saistības pret
citām NATO dalībvalstīm. NATO samitā Varšavā 2016. gadā pieņemtais
lēmums par NATO sabiedroto paplaši-nāto klātbūtni Baltijas valstīs
un Polijā ir vēsturisks notikums un mums īpaši nozīmīgs, jo
nostiprināja pārliecību, ka varam paļauties uz mūsu sabiedroto
atbalstu.
Es rosināju izmaiņas Nacionālās drošības likumā ar mērķi
piešķirt tie-sības mūsu bruņotajiem spēkiem rīko-ties arī tad, ja
ir iznīcināta vai paralizē-ta centrālā vadība. Mēs kā valsts esam
nepārprotami noteikuši – 1940. gads vairs nekad neatkārtosies. Mēs
esam gatavi reaģēt uz apdraudējumiem un aizstāvēt savu valsti un
brīvību. Nav nepieciešama pavēle vai atļauja aizsar-gāt savu
valsti. Ne Valsts prezidents, ne Saeima, ne kāds cits nevar
aizliegt pretoties un cīnīties par Latviju.
Es saku paldies visiem, kuri iesais-tījās un aktīvi strādāja
kopā ar mani Latvijas drošības stiprināšanai. Tikai kopā mēs
varējām īstenot plānoto un
sasniegt mērķus. Tomēr mums jāapzi-nās, lai cik daudz ir
paveikts, tas vien-mēr būs par maz, jo šodien ir mainījies pats
drošības jēdziens. Valsts drošība vairs nav tikai militārās
aizsardzības spējas un dalība starptautiskās alian-sēs. Mums,
apzinoties savu atbildību, ir jābūt gataviem jaunajiem
izaicināju-miem un jāstājas tiem pretī.
Drošībai jāpaliek nemainīgai mūsu valsts prioritātei, bet šodien
nepiecie-šams plašāks skatījums uz to – tā ir mūsu cilvēkdrošība,
kas nozīmē kon-krētus lēmumus sociālajā aizsardzībā, izglītībā,
veselībā, arī nodokļu politi-kā. Tā ir sabiedrības noturība pret
hib-rīdkara draudiem jeb meliem, kuru ra-dīšanai tiek izmantota
katra politikas kļūda vai pat neveikls izteikums.
Mums ir svarīga valsts iekšējā dro-šība, jo ticība valstij
vispirms sakņojas mūsu katra pārliecībā, ka valsts rūpē-jas par
ikvienu no mums: nodrošinot atbalstu no agras bērnības līdz
vecum-dienām; sniedzot palīdzību nelaimes gadījumos; sargājot mūsu
ģimenes, mājas, pilsētas un valsts robežas no jebkuriem iespējamiem
draudiem. Es un ikviens Latvijas cilvēks sagaida, ka Saeimas un
Ministru kabineta pirmais un galvenais mērķis būs strādāt, lai
katrs no mums justos droši un varētu augt, attīsties, mācīties,
strādāt un no-vecot esot pārliecināts par savu nākot-ni
Latvijā.
Saeimas deputāti!Stipra demokrātiska valsts un pie-
derība vienotai Eiropai nozīmē piede-rību noteiktai vērtību
sistēmai. Tā ir lēmumu pieņemšanas kultūra un ga-tavība darbos
apliecināt izpratni par mūsu kopējām vērtībām. Tiesiskums un likuma
vara ir mūsu identitātes jautājums. Latvija ir tiesiska valsts, un
taisnīgums ir Latvijas pastāvēšanas pamats.
Mūsu tiesu sistēmā nepieciešami būtiski uzlabojumi – ir jārod
gan cilvē-ku, gan materiālie resursi, lai ikviens Latvijas
iedzīvotājs būtu pārliecināts par iespēju saņemt efektīvu un ātru
tiesas aizsardzību un taisnīgu tiesas spriedumu. Valstij ir
pienākums to nodrošināt. Bet parlamentam ir pienā-kums pieņemt
tādus lēmumus, kas to nodrošina. Esmu pārliecināts, ka va-ram to
paveikt jau tuvākajā laikā, un manu pārliecību stiprina tiesneši un
tiesu sistēmas darbinieki, kuri atklāti runā par problēmām sistēmā
un piedā-vā risinājumus.
Tiesiska valsts nozīmē, ka neviens nestāv pāri likumam un nevar
noteikt sev izņēmumus. Tautas priekšstāvjiem un valsts amatpersonām
ir pienākums kalpot par paraugu, ar savu rīcību ap-liecinot
tiesiskas valsts spēku. Nav pie-ļaujams, ka vara vai nauda tiek
izman-totas, lai gūtu privilēģijas, jo tā tiek grauta uzticēšanās
valstij. Sabiedrība tieši no šīs Saeimas sagaida lēmumus un
personisku godīgumu tiesiskuma jomā, un jums ir visas iespējas
īstenot sabiedrībai dotos solījumus.
Likumdošana ir parlamenta de-putātu pamatdarbs. Saeimai kā
tautas priekšstāvju kopumam ir pienākums izstrādāt likumus
atbilstošā procedū-rā un augstā kvalitātē. Tas ir sarežģīts darbs,
kas prasa ekspertu un nozaru viedokļu uzklausīšanu, lai pieņemtie
lēmumi būtu īstenojami dzīvē Tieši tādēļ sabiedrībai ir tiesības
zināt, kā-das konsultācijas notikušas par likuma ieceri un kuras
sabiedrības grupas ir aizstāvējušas kāda likuma vajadzību vai tieši
pretēji – kavējušas kāda liku-ma pieņemšanu. Vēlos atgādināt, ka
Satversmes tiesa jau vairākus likumus ir atzinusi par pieņemtiem
neatbilsto-šā procedūrā. Es aicinu ļoti nopietni vērtēt šo signālu,
ka strādāt pa vecam vairs nevar. Likumdevējam ir jāmai-nās līdzi
laikam un atbilstoši labas likumdošanas principam. Saeimai ir
jāatrod laiks, lai turpinātu darbu pie Saeimas kārtības ruļļa
grozījumiem, kas vērsti uz likumdošanas procesa uzlabošanu.
Likumdošanas darbam ir jābūt pārdomātam un izsvērtam. Likums nav
nejaušs likumdevēja lēmums vai kaprīze. Katrs likums ietekmē
Latvi-jas cilvēku dzīves. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai likums
būtu iedarbīgs un sasniegtu mērķi. Nekas tā negrauj uzticēšanos
likumdevējam, kā nejau-ši un sasteigti likumi, kuru piemēro-šana
rada neizpratni un haosu. Nekas tā nevājina likuma spēku, kā
apziņa, ka likumu var ļoti ātri grozīt un steigā pielabot.
Likums nevar palikt tikai uz papī-ra. Nepilnības to ieviešanā un
praktis-kā īstenošanā dzīvē gan valdības, gan pašvaldību līmenī
vājina mūsu valsti. Parlamentam ir jānosaka izpildvaras
dienaskārtība un izpildvarai ir jānod-rošina pieņemto lēmumu
izpilde. Lat-vijā ir jāstiprina izpildvaras darbības parlamentārā
kontrole.
Godātie klātesošie!Nobriedusi valsts un sabiedrība
spēj apzināties pagātnes ciešanas un tādējādi būt stipra,
veidojot labāku nākotni. Mēs esam atvēruši čekas maisus, un saruna
par mūsu pagātni turpinās. Svarīgi, lai pagātnes vērtē-jumu veidotu
objektīvi un zinātniski pētījumi, nevis mīti un leģendas. Sva-rīgi
ir būt godīgiem pašiem pret sevi un pagātni, lai cik sarežģīta būtu
mūsu vēsture un cik ļoti gribētos kādu tās lappusi rediģēt vai
izsvītrot.
Latvija ir daļa no vienotas Eiropas. Mēs esam neatņemama tās
daļa. Latvi-ja turpinās droši pastāvēt un uzplaukt tikai tad, ja
mēs paši spēsim nodroši-nāt savā valstī tiesiskuma, demokrāti-jas
un vienlīdzības principus. Latvija nedrīkst apstāties pie
sasniegtā. Arī labu var padarīt labāku, jo mūsu valsts iedzīvotāji
ir pelnījuši vislabāko.
Šodien saskaramies ar daudziem izaicinājumiem – iekšējā un ārējā
drošībā, sociāli ekonomiskajā drošī-
Prezidenta Vējoņa uzrunaTurpinājums no 1. lpp.
Turpinājums 17. lpp.
-
Piektdien, 2019. gada 21. jūnijā Laikraksts „Latvietis“ 17.
lpp.
mājām, dzimtenes, ģimenēm un dzim-tām, un aizvesti verdzībā, ka
palīdzēji uzveikt cilvēcisko nespēku, bezcerību, vientulību un
izmisumu, saglabāt, uz-turēt un kopt savu cilvēcību pat
necil-vēciskos un brutālos apstākļos.
Paldies, ka mātēm un vecmātēm devi spēku, spītu un gudrību
cīnīties par saviem bērniem un mazbērniem, pat sev atraujot maizes
riecienu vai ap-ģērba gabalu.
Paldies arī par svešumā sastapto labo un nesavtīgo cilvēku
palīdzību un atbalstu, kuri bija spējuši saglabāt savu cilvēcību un
sirdsapziņu.
Paldies, ka nepameti izsūtītos tad, kad kailās izdzīvošanas
mudināts, paša savtīgums gribēja uzveikt sirds-apziņu, goda prātu,
taisnīgumu un cil-vēcību.
Paldies, ka mācīji un iemācīji dzī-ves vienkāršākās lietas – ka
Tu esi visa sākums un beigas, nevis ļaunais re-žīms un kailā vara.
Arī to, ka lai arī tas ir varmācīgi piesavinājies noteikšanu pār
miesu un fizisko dzīvību, taču tam nav noteikšanas pār dvēseli,
sirdsapzi-ņu un ticību Tev.
Paldies, ka Tavā uzvarā pār nāvi un Tavas augšāmcelšanās
notikumā varējām ieraudzīt un uzturēt arī savu cerību uz tajā brīdī
it kā neiespējamo – uz pārbraukšanu Dzimtenē.
Paldies, Svētais Gars, ka sargāji un vadīji mūs un dari to
joprojām.
Paldies, ka dod gudrību nepārvērst šo dienu par tautas upuru
apraudāša-nu, bet ka skatam savas tautas vēstures gājumu lielajās
līnijās, un ieraugam, ka mēs kā tauta esam spējuši ne tikai
izdzīvot un pārdzīvot mums nodarītos zaudējumus, pazemojumu un
kaunu, bet arī atdzimt, atjaunoties un augšām-
celties, atkal atgūstot mums atņemto valstiskumu, bet PSRS kā
Ļaunuma impērijai liki sabrukt.
Mēs aizlūdzam par tiem, kuri ne-atgriezās Dzimtenē, bet palika
tālu-mā un svešumā. Paldies, ka esi devis iespējas doties tālajos
braucienos uz Krieviju, apzināt, meklēt un atrast līdz šim
nezināmās kapa vietas izsū-tījuma vietās, iesvētīt kā tur palikušo
mūsu tautiešu pēdējās atdusas vietas un iezīmēt ar krustiem un
piemiņas zīmēm.
Paldies, ka mudini mūs šo, par ārkārtīgi lielo cenu iegūto
pieredzi, kā saglabāt cilvēcību, sirdsapziņu un ticību arī
necilvēcīgos apstākļos, sa-vas Dzimtenes augstās vērtības atziņu
sniegt jaunajai paaudzei un viņiem sa-vukārt – vēlēties to
saņemt.
Āmen.Mācītājs Guntis Kalme
14.06.2019.
Lūgšana par aizvestajiemTurpinājums no 2. lpp.
go pienesumu Latvijai, veidojot profe-sionāļu tīklu ar mērķi
palīdzēt valsts izaugsmei un attīstībai. Viņš uzsvēra, ka
organizācijā ir spēks, kas ir daudz-kārt lielāks par jebkura
indivīda cen-tieniem, un aicināja jauniešus dalīties ar savām
idejām par valsts attīstības virzieniem.
„Mūsu jauniešiem ir tik vērtīgi uzzināt Kariņa kunga dzīves
pieredzi no paša Ministru prezidenta,“ teica Kristīne Saulīte, PBLA
priekšsēde. „Viņiem ir labi saprast, ka jebkurš no viņu pašu vidus
var pieņemt līdzīgus lēmumus dzīvē, zināt, ka tas ir iespē-jams un
izdarāms. Prieks bija vērot
viņu reakcijas uz Kariņa kunga teikto un redzēt, kā jaunieši
klausoties at-skārst – viņš ir savējais, viens no mū-sējiem.“
Elīna Grīni