-
Latvijas simtgade tri tuvojas, un ldz ar to stenojas vairki
pro-jekti, kuriem ir mris svint Latvijas simtga-di un iedvesmot
tautu. Iespjams visplakais
no iem projektiem ir Latvijas karoga ce, kura ietvaros pa visas
pasaules latvieu centriem ceo specils, Css darintais Latvijas
karogs.
Projekts, kas izveidojs 2015. g. 2x2 nometn Latvij, cenas
savie-not visas pasaules latvieus ar Latvi-jas valsts simbolu
karogu. Latvijas simtgades jaunieu rcbas komiteja Svtku Rota uzms
projekta steno-anu, un 2x2 jaunieiem bija iespja baudt jaundarinto
karogu 2016. gada nometn Latvij, kur kultras minis-tre Dace Melbrde
oficili atklja iniciatvu. Karogs ieska savu ceu 2016. gada de-cembr
Austrlijas Latvieu Kultras diens un ceos ldz 2018. gada novembrim,
kad nonks Brazlij. Pc pasaules ce-ojuma karogs at-griezsies Latvij.
Starplaik karogs viesosies Kand, rij, Lielbritnij, Vcij, ASV
(ie-skaitot Baltimoras
Dziesmu svtkos), Zviedrij, Igaunij, Island, Dnij, Norvij, Somij
un Luksemburg.
Kanda ir otr valsts, kura saem karogu. To sagaids paskumi devis
Kandas pilsts: Montrel, Otav, Toronto, Hamilton, Saskatn,
Ed-monton, Kalgrij, Kelon un Vank-ver. Katrs latvieu centrs ir
uzmies rkot savu paskumu un godint karo-gu sav pa veid. Pirmais
paskums bija Montrel, 4. mart.
LV100 karogs ieradsies Toron-to piektdien, 10. mart, kur jauniei
viu godins LNJAK paskuma Mksla Ir Jauna atklan. Tlk vi bs Kristus
Drz svtdien, 12. mar-t, lai msu veck latvieu paaudze vartu ar bt
daa no karoga cea.
Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC
3141, AUSTRALIA Email: [email protected]
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrlijas pirmais
latvieu elektroniskais nedas laikraksts latvieiem pasaul An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 450 2017. gada 9. mart TMEKL ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrlijas zias .......... 2, 3, 4, 5, 6, 7, 9, 14Latvijas
zias ...........................1, 9, 11, 13, 14Latviei pasaul
........................1, 3, 8, 9, 12Redakcij
.............................................................3Latvija100
................................................1, 3, 13Gunta
Rudzte ...........................................2, 14Jancis
.....................................................................7Mra
Brana skatjums ................................8Marija Perejma
....................................... 10, 11Sru vsts
.........................................................14Datumi
...............................................................15Sarkojumi
un ziojumi .................... 15, 16Eiro kurss
...........................................................16
Latvijas simtgades karogsLV100 Latvijas karogs ierodas Kand
No kreiss: Kristina Grinberga un Lva Zemte ar simt-gades karoga
futlri.
Turpinjums 3. lpp.
Lielie kapi Rg. (Skat. rakstu 11. lpp.)
FOTO
Pub
licit
tes f
oto
no V
KPA
I arh
va
-
2. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart
FOTO
Pt
eris
Str
azds
2018. gad latviei vis pasaul svins Latvijas neatkarbas un tautas
brvbas simtgadi. Rodas jautjums, ko gan latvieu tautai ir maksjusi
neatkarba, brvba?
Divdesmitais gadsimts msu tau-tai devis tikai sus atelpas brus
no kariem, okupcijm, varmcgm iz-stanm un trimdas. Tautas dzvais
spks ir cietis neaprakstmus zaud-jumus, tau vistumkajos,
visizmis-gkajos bros pastvja ticba, cerba un drosme, kas beidzot
izcnja brvu Latviju.
Jau Pirm pasaules kar latvieu strlnieki paklausja sauklim,
pulc-ties zem Latvijas sarkanbaltsarkaniem karogiem. Kad 1917. gad
Krievij sks revolcija, latvieu virsnieki ska redzt stu iespju,
atbrvoties no krievu un vcu kakla kungiem, un pc 700 verdzbas
gadiem trauslo Lat-
vijas Republiku deklarja 1918. gada 18. novembr. s republikas
starp-tautisko atzinbu un tiesbas latvieu pulki izcnja Trepurv,
Nves sal un Lometjkaln. os pulkus veidoja un iedvesmoja pirmais
latvieu armi-jas vadtjs pulkvedis Oskars Kalpaks.
Un tautas brvba ir jsu kapu rota,
Kas cauri miem zemi apstaros.
Jnis Akuratersda moto pasprne
risinjs Daugavas Va-nagu atceres sarkojums
Adelaid, sestdien, 4. mart, pieminot msu tautas pdjo simts gadu
varo-us. Kad zl bija ceremonili ienests karogs, nodaas priekniece
Gunta Rudzte sum atgdinja kltesoiem par tautas upuriem pagtn un o
die-nu reliem draudiem msu tvzemes brvbai un pastvanai. Agresija no
austrumiem izpauas gan melgajos un nicinoajos vrdos, gan ieroos.
Mums jbt alla modriem.
Ilga Vvere pasniedza vizulu prieknesumu Ziemassvtku kaujas
msdienu skatjum, ko bija sakopojis pulkvedis Jnis Hartmanis Latvij.
prezentcija kuplinja un pasvtroja prieknieces teikto par latvieu
pir-m karaspka upuriem. Turklt ku-va skaidrs, ka latvieu centienus
pret vcieiem nodeva krievu karavadou nemkulba kara gaitu plnoan, un
Sibrijas pulki, kuri glui vienkr-i aizbga no kaujas. Ar ziemas sals
radja nelabvlgus apstkus. Tau beigs ar milzgm grtbm un zau-djumiem
latviei izcnja savu brvo valsti. Ja katra bilde atsver tksto
vr-dus, tad mms bildes uz ekrna run-ja patiem skau valodu.
Kopdziesma Daugav abas malas
ievadja sarkojuma koncerta dau, ko turpinja pianists Raimonds
Jaudzems ar V. A. Mocarta un J. F. Burgmillera klavieru darbiem.
Vanadu Ansamblis sniedza trs dziesmas, to skait Kra Alberta 1943.
gad Rg apbalvoto Par zemi ko mlam.
Karavra pdj vlans jau pirmaj dzejoa rindi ir pavisam skaidra: Uz
paas sirds liec latvju ze-mes sauju... o Aijas Vilnis dzejoli ar
viscaur aizkustinoiem vrdiem lasja Astra Kronte. Rindia ...un krtm
prklj svto karogu izraisja mitrumu ne vien vien ac.
Vru koris Daugava bravrgi no-dziedja trs dziesmas par dzimtenes
skaistumu un vru drosmi, tad pievie-
Kalpaks. Leionri. Kurzemes cietoksnisPiemias sarkojums
Adelaid
Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.au
www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze NagelaAbonanas cena druktam
laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240
par 52 numuriem ar piegdi Austrlij.
ekus rakstt uz vrda:Sterling Star Pty Ltd.
Sludinjumu cena: $6 par 1 cm telpu vien slej vien numur.
Content and design: Sterling Star 2016.All rights reserved.
Tmekl/Online ISSN 1837-6991Abontjiem/Print ISSN 1837-6983Ar
autora vrdu vai iniciiem paraksttos rakstos izteikts domas ne katr
gadjum atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tm neuzemas
atbildbu. Redakcija
patur tiesbas manuskriptus un fotogrfijas redit. Laikraksts
honorrus nemaks.
Apvienotais vru koris Daugava un Vanadu ansamblis. Diriente
Inese Lai-ne (no kreiss).
FOTO
Pt
eris
Str
azds
nojs Vanadu ansamblis, lai kopgi skantu vl divas dziesmas. Abus
ko-rus diri Inese Laine.
Pc divdesmit piecu minu pr-traukuma, turpat sedesmit viesi sds
pie svtku galda, lai svintu DV Ade-laides nodaas 65 gadu dibinanas
ju-bileju, bet tas ir cits ststs.
Gunta R.Laikrakstam Latvietis
Latvijas brvba: kda cena?DV Adelaides nodaas prieknieces Guntas
Rudztes uzrunaUzruna Kalpaka /Kurzemes Cietoka atceres sarkojum
Adelaid 2017. gada 4. mart.
Turpinjums 14. lpp.
Gunta Rudzte.
-
Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 3. lpp.
Gunta Cse pirmo reizi Austrlij viesojs 2015. gada septembr,
piedaloties Starptautis-kaj Elizabetes Koneles dramatiskajiem
sopr-niem velttaj konkursa finl Sidnej.
Pc konkursa Gunta apceoja ar draugus Melburn un Adelaid, abs
pilsts uzstjoties ar operu riju programmu, k ar sniedzot dzieda-nas
meistarklases Adelaides Konser-vatorijas vokls nodaas studentiem un
strdjot pie Melburnas jaukt kora DAINA vokl skanjuma.
oreiz dziedtja ir atbraukusi uz Austrliju atvainjum, pirms
lielas darba spriedzes uzskanas Vcij. Septembr via prcelsies uz
trlzun-des pilstu pie Baltijas jras, kur divus gadus bs Pomernijas
Operas soliste un dzieds dadas lomas, k piem-ram, Amliju D. Verdi
oper Masku balle, D. Puini Tosku (titullom), Blnu A. Previn Ilgu
tramvajs u.c. Palaik dziedtja ir brvmksliniece un dzvo Nirnberg,
bet uzstjas ar koncertiem vis Vcij, k ar ir vo-klais pedagogs
Nirnbergas Pilstas tetra brnu operas kor.
Soprns viesojas tikai Melburn, atkal strdjot ar kori DAINA un ar
uzdvinot Melburnas tautieiem kon-certu Latvieu nam un prieknesumu
plakai publikai Melburnas pilstas centr St Michaels Uniting
Church.
Operas vakars intm gaisotnar vnu un sieru piektdien,
10. mart, no plkst. 19.00 (skums plkst.19.30), Melburnas Latvieu
nama kafejnc, 3 Dickens Street, Elwood. Sarkojums notiks Nama
mjgajs kafejncas telp, sot pie galdiiem, iemalkojot vnu, baudot
uzkodas. Programm iekauti R. Vgnera, P. aikovska, D. Pun, D. Verd,
A. Previna, J. Media, A. Kalnia, E. Drzia, A. Jurjna un J. Vtola
skadarbi. Guntu Csi pavads aus-
tru pianists un komponists Jacob Abela. Ieeja: $25/$20 (pazem.);
skolas audzkiem bez maksas. Vnu, sieru un prgus vars iegdties uz
vie-tas. Ieejas maks iekauta pirm vna glze. Pieteikans Operas
mzikas vakaram vlama, sazinoties ar Anitu Andersoni:
[email protected] vai 0411 263 973.
Operu rijas remzikas koncer-tu srijas ietvaros
Iepriekj dien Gunta Cse uz-stsies ar remzikas koncerts-rijas
ietvaros St Michaels baznc, Collins un Russell ielu krustojum,
pilstas centr. Iepriekjo reizi, kad Gunta viesojs Melburn, Gunta
tika uzlgta dziedt St Michaels Day dievkalpojum aj pa baznc.
Pavadjumu atskaos pieredzjuais relnieks un bazncas muzikls dzves
vadtjs Rss Boaks (Rhys Boak).
Koncerts notiks ceturtdien, 9. mart, plkst. 13.00 13.30. Gunta
Cse dzieds D. Verd, R. Vgnera un P. aikovska operu rijas. Ieeja bez
maksas.
Anita AndersoneLaikrakstam Latvietis
RedakcijSveicinti, lastji!T sauktais Kapu
tramvajs ir pki pa-augstinjis interesi par Lieliem kapiem
Rg.
Atgdinu, ka Rgas dome paredz bvt jaunu
tramvaja lniju no Krija Barona ielas cauri Skanstes apkaimei ldz
Andrejsa-lai. Traci ir saclis posms pa Senu ielu, kurai vien pus ir
Lielie kapi un otr pus Pokrova kapi un Jkaba kapi. Strds ir par to,
ka tramvajs nebrauks pa patrei-zjo braucamo dau, kur ir un paliks
et-ras braukanas joslas, bet tas bs blakus esoam ceam, ar vrdu
sakot, kapos.
Lielie kapi ir sistemtiski postti okupcijas laik. Kapakmei un
pie-mineki bija aizvkti un 1980. gados pat izmantoti k izejmaterils
profe-sionliem tlniekiem. Paliekou rtu veidoja Senu iela, kuru
1960. gadu beigs izveidoja, vienkri novcot kapakmeus, noldzinot
kapu vietas, un bvjot ceu pri kauliem. Visvai-rk cieta Jkaba
draudzes apbedjumi.
Interesanti, ka 1985. gad tagad b-dgi slavenais Alfrds Rubiks, t
laika Rgas pilstas mrs (jeb Rgas pilstas izpildkomitejas
prieksdtjs), lika uztaist kapu pieminekus Krijnim Baronam un Fricim
Brvzemniekam.
Ja Latvijas evaliski luterisk baznca atguva Lielos kapus sav
pa-um pc Latvijas neatkarbas atga-nas, t tomr ir izvairjusies no to
kop-anas ar argumentu, ka bazncai pieder zeme, bet nepieder pai
kapi, tpc lai tos kopj, kas grib vai spj. Kdu laiku Rgas pilsta
veica Lielo kapu kopa-nu, ldz kamr t saprata, ka nedrkst uz sava
rina kopt privtu zemi.
Ca par Lielo kapu glbanu ir tiku-si tik tlu, ka Valsts kultras
pieminek-u aizsardzbas inspekcija ir ierosinjusi valstij nopirkt
Lielos kapus. Kultras ministrija ir paredzjusi 2017. gad iz-dot 100
000 euro Lielo kapu kopanai.
Ttad interese ir paaugstinta. Bet kas tad ir apglabts ajos
kapos? Dai no pazstamkiem vartu bt: bijuais Rgas mrs Georgs
Armitsteds (George Armitstead), Krijnis Barons, arhitekts Jnis
Frdrihs Baumanis, bvuzm-jas Kristaps Bergs (uzbvja Berga bazru),
publicists un dzejnieks Fricis Brvzemnieks, etnogrfs Johans
Kris-tofs Broce, pirmais Rgas pilstas arhi-tekts (Stadt-Architekt)
Johans Daniels Felsko, mkslinieks Jzeps Grosvalds, valodnieks Krlis
Mlenbahs, dzej-nieks Vensku Edvarts, Rgas pilstas arhitekts
Reinholds mlings, publicists Krijnis Valdemrs un daudzi citi.
Aizejiet, pastaigjieties pa Liela-jiem kapiem, apbrnojiet to,
kas palicis, un mudiniet politius, ierdus, ga-rdzniekus un
arhitektus, lai tos glbj, kamr vl ir kds mazums, ko izglbt.
GN
Latvieu soprns Gunta CseAtgriezusies Melburn
Gunta Cse.
FOTO
Pub
licit
tes f
oto
Plakais Toronto sabiedrbas pa-skums notiks piektdien, 17. mart,
plkst.19 Kandas Latvieu centr, To-ronto. Pc svings karoga ieveanas
bs daudzpusga programma ar msu vietjiem talantiem, ieskaitot
Dauga-viu, Dzirksti, Dio Danci, Skandu, TLBSS kokltjus un dejotjus
un ci-tus solistus! Visiem bs iespja paraks-tties pa vljumu grmat,
kas ceo ldzi karogam. Ieeja pret ziedojumiem. Vakarias bs pieejamas
Umurkumu-r no plkst.17 ar iepriek pieteikanos. Atspirdzinoie
dzrieni un uzkodas
Lielaj zl no plkst.18. Pc paskuma sekos dani. Nenokavjiet brnigo
iespju bt daai no Kandas latvieu simtgades svinanas cea!
Svtdien, 19. mart, karogs iera-dsies Hamilton. Karogs tiks
godi-nts Kristus draudzes dievkalpojum plkst. 11. Sekos programma
Ms Lat-vijai lejas zl, ar dziesmm, dzeju un deju. Piedals
Hamiltonas vru ansamblis, Vainadzi, Latvieu sko-la Hamilton, Eva un
Toms Tenteri, Skanda un citi. Ieeja pret ziedojumiem.
Lva ZemteLaikrakstam Latvietis
Pirmpublicjums laikrakst Latvija Amerik
Latvijas simtgades karogsTurpinjums no 1. lpp.
-
4. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart
Austrlijas vietjo latvieu vid t jau ir izveidojusies par
iecientu tra-dciju, ka daudzu gadu garum katra mnea pirmaj
ceturtdien Sidnejas Daugavas Vanagu nam cilvki satie-kas uz pildto
pankku pusdienm, kurm gatavoans skas jau vairkas dienas
iepriek.
K zinms, Latvij biei ciemii tiek cienti ar paceptm pankkam. Ja
vl ciemius izdodas pacient ar pau dr-z izaudzto ogu vai augu
ievrjumu, ciemoans un diena baudanas prieks noteikti sniegs
pozitvas emocijas vl uz ilgu laiku. Viesoans ir ne vien lieliska
iespja baudt pau gatavotu maltti, bet ar satikt cilvkus, kurus
ikdien varbt neizdodas sastapt prk biei attluma vai dzves aizemtbas
d.
Ar man marta pirmaj ceturtdien bija iespja paldzt Sidnejas
Daugavas Vanagu virtuv malttes gatavoan, paldzot sagatavot pildtas
pankkas, cept bolu pltsmaizi, drumstalu mai-zi un imemaiztes, k ar
klausties Austrlijas latvieu dzves ststus un atmias par viu
Latviju. Apbrnojami, ka cilvki, kuri, savu dzimteni atstja k mazi
brni (dai vairk k septidesmit gadus atpaka), joprojm run skaidr
latvieu valod un, neskatoties uz akt-vo ikdienu tlaj Austrlij,
katru dienu dom par savm dzimtajm vietm un ar seko ldzi notikumiem
Latvij. Pie-tiekami daudzi latviei, kas jau ilgus gadus dzvo
Austrlij, neskatoties uz savu ievrojamo vecumu, regulri mro tlo ceu
uz Latviju, lai viesotos dzimte-n un apciemotu savus radus.
ajs kop banas reizs redzama skaudr dzves realitte: laiks nelo un
negaida nevienu un varbt tiei, pa-liekot veckiem, ie kop sankanas
paskumi kst vl btiskki ne vien tpc, lai satiktu savus tautieus un
sava starp runtu latviski, bet ar, lai kopgi atcertos savas brnbas
un jau-nbas dienas Latvij, kas daudziem uz mu palikuas spilgt
atmi.
Austrlijas latviei savas atmias par dzimteni izpau dados veidos,
piemram, Sidnejas latviete Biruta Klarka (Clark), kas Austrlij
ierads gandrz septidesmit gadus atpaka, savas atmias par Latvij
pavadto brnbu un kara gadiem, ststu un dze-jas veid ir aprakstjusi
2014. gad Lat-vij izdotaj grmat Domu Kamols:
Tu mana sapu pilsta pie jras,Tu mana sapu vietia,Kd man ir tdas
jtas,
Vai vl es reizi Tevi redzu?Ir pagjui ilgi gadi,Es esmu tlu
pasaul,Bet kd mani moka jtas,Ardievu brd gtas tur tlum.(Dzejolis Tu
mana pilsta pie jras
sarakstts 1982. gad, Austrlij.)Klausties cilvku atmiu ststus,
ir
neticami interesanti, jo tie atklj skarbo Latvijas un Eiropas
vsturi, kas ietek-mjusi tik daudzu cilvku likteus un izsvaidjusi
latvieus pa visu pasauli.
Ilgus gadus dzvot vairkus des-mitus tkstous kilometrus prom no
Latvijas un ik dienu saglabt mlestbu pret dzimteni sav sird spj
saprast tie, kuri ir izdzvojui ldzgu pieredzi, atstjot dzimteni,
dodoties trimd vai tas btu piecdesmit vai desmit gadus atpaka.
Katram mums ir savs ststs
Pankku ceturtdiena SidnejIecienta tradcija daudzu gadu garum
Kanberas Latvieu biedrbas februra sa-ietu, gada 25. febru-r,
Imanuela bazncas zl, Lyons, rkoja KLB pieaicint jaun (tre) paaudze
Ivetas Beilsas
(Bales) vadb.Izvlt saieta tma bija imenes
diena, ar domu pulcint imenes ko-pg pcpusdien - satikties
maziem, jauniem un veciem.
doma stenojs, un, saiet, bija dzimtas ar divm un trs paaudzm,
un, viu vid, Eversonu dzimta ar et-rm paaudzm.
Apmekltju skaits bija neparasti kupls satiks pazias, kas gadiem
ilgi nebija redzjuies. Bija apmeklt-ji, kuri, izlasot paziojumu par
saietu, bija atnkui meklt pairuo saiti ar latvietbu. Bija
nelatviei, kuru kd-reizjs dzves bija savijus ar latvie-iem.
Saietu atklja KLB prieknieks Juris Jakovics. Turpinjum Mar Brka
(Maree Burke) (ru izcelsmes) ststja par vias bijuo vra mti,
lat-vieti, un iepazanos ar latvieu kuli-nro mkslu. Ar humoru via
ststja par viu ik nedu kopgo prtikas iepirkanos skbi kposti, sltas
sies, skbs krjums un rupj maize. Iemcjos gatavot latvieu dienus un
pieradu pie latvieu dzves veida, teica Mar.
Skaidrte Dariusa, savukrt, sts-tja par savu vecmmiu, pieminot
vecmmias dzves gudrbu un vec-mmias ststu par Burvju apli un t
brnumaino spku.
Tlk, saieta ritjum jauni un veci ielocja kjas rota Kumelii.
Telp bija iekrtoti galdi, pie ku-riem jauni paaudze varja
paska-tties brnu grmatas vai izmint roku zman. Uz uzstdt ekrna
(Juris Jakovics), visu laiku ritja vide-
ofilma ar dejm un rotam.Saiets notika divs valods lat-
vieu un angu.Skaidrte Dariusa
Laikrakstam Latvietis
imenes diena KanberBija dzimtas ar divm un trs paaudzm
Inga Piekalna ar abiem vecveckiem Kolinu Beilsu (Colin) Bales un
Minjo-nu Piekalnu.
FOTO
Ilze
Bei
lsa
(Bal
es)
Pankku ceturtdiena Sidnej.
FOTO
Sin
tija
Ber
nava
Turpinjums 5. lpp.
-
Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 5. lpp.
Daugavas Vanagi, sasauksimies!
Btu interesanti ie-lst galvs DV Adelaides nodaas dibintjiem un
uzzint, cik tlu nkot-ni vii prognozja savai nule dzimuai DV
noda-
ai? Vai vispr viiem tda doma ien-ca prt? Neapaubms ir fakts, ka
pc sedesmit pieciem gadiem nodaa vl ne tikvien pastv, bet rosgi
darbojas. Darba m sedesmit pieci gadi gan skaits pensionans laiks,
bet noda nevienam ne prt nenk pasdt saul-t vai bezdarbb atdusties
uz lauriem.
T k latviei ir dziedtju tauta, svinbas sestdien, 4. mart, ieskm
ar piencgi kareivgu dziesmu Nu ardievu, Vidzemte, kam tlt sekoja LR
Goda konsula Dienvidaustrlij Dr. Valda Tomaa apsveikums. Diem-l
diplomta uzdevumi pau konsulu bija aizsaukui uz Rgu, tau vi bija
atstjis ne tikai rakstisku apsveikumu, bet ar t.s. karoga kta naglu
piemi-as plksnti ar attiecgu sveicienu, ko piestiprina nodaas
karoga ktam. Ilga Vvere nolasja rakstisko sveicienu, bet vl dzvi
palikuie divi dibintji Artrs Beris un Juris Dancis, karo-ga ktam
pienagloja plksnti.
Jubilejai par godu jau pirms da-iem mneiem Andris Jaudzems
no-daas valdes uzdevum iekrtoja sar-kanbaltsarkanu rou drzu; kop
pieci krmi pie nama vrtiem. Sestdien pie vrtu staba beidzot
piestiprinja uz-rakstu: is rou drzs atzm 65 gadus Daugavas Vanagu
Adelaides nodaai 26. janvr, 2017. g.
Lai bada d neizceltos tautas ne-mieri, priekniece aicinja
kltesoos pie Vanadu sarpt mielasta galda. Kad visi jau izskatjs
labi padui, nodziedjm vl vienu dziesmu. Tad izrdjs, kas nodaas
jubileju svin ne tikai Adelaid, bet ar debess un ell! It sevii daus
elles iemtniekus jubileja satrauc, tdus k Stainu, Hitleru, Rzveltu,
erilu un Musoli-ni! Par to, k ie pieci super-riebeki cents savu
kara laika rcbu attaisnot un slaicgi nonca pie debesu vrtiem savu
taisnbu mekldami, paststja Ilga Vvere un Gunta Rudzte. Pa ceam
iznca liels humors, un ne jau tiem pieciem par labu! Pc tam Vana-du
ansamblis uzstjs ar trim tautas dziesmm, kur treaj piedaljs ar
pris vri no vru kora, jo tur bija runa par kdu iedomgu
puisi.
Starp apsveikumiem trka zias no Donalda Trampa un karalienes
Eli-zabetes, ar Putins atturjs (!), toties Daugavas Vanagu Centrls
Valdes prieknieks Andrejs Memalis un Goda prieknieks Juris Augusts
bija atstjui bagtgus un cildinous ap-sveikumu vrdus. Austrlijas
valdes prieknieks Aleksandrs Grimms ar nebija aizmirsis Adelaides
noda-as jubileju, un Melburnas nodaas prieknieks Jnis Krkli un
Pertas nodaas prieknieks Ilmrs Rudaks pievienoja savus atzingos
vrdus. Ir vienmr jauki saemt apsveikumus ar no citm organizcijm, un
oreiz varjm priecties par sadarbbas ap-liecinjumiem no Adelaides
Latvieu nama kooperatva prieksa Anda Brzia un Adelaides Latvieu
biedr-bas prieksdes Ilzes Radzias.
Pc sedesmit pieciem gadiem ir piencgi vrd nosaukt visus tos,
kuri piedaljs nodaas dibinan. Trsdes-mit trs vri, lielk daa
leionri, ir parakstjuies pirms sapulces dalb-nieku sarakst. Visus
vrdus nolasja pareizj biedrzine Ilga Vvere. Uz katru vrdu atsaucs
vairki klaustji, kas o cilvku vl atceras. Oriinlais saraksts iermts
aplkojams DV nam pie sienas. Kop dibinanas nodau ir vadjui astoi
prieknieki, neskaitot pareizjo, un dai o jgu ir uzmu-ies ilgus
gadus. Paldies viiem!
Kop piecdesmitajiem gadiem no-daai vl arvien uzticgi ir palikui
se-padsmit biedru. eit man jatvainojas
Oertam verim, kura vrds aiz prskatans tika izlaists no nolast
saraksta. Nejaui apvainoju uzticgu Vanagu un oti ilggadgu vru kora
te-noru. Ldzu piedoanu.
Tai pa gad, kad dibinjs Vana-gu nodaa, darbbu ska ar Vanadu
kopa, jo citdi, kur tad tos prgus ceps un ts maiztes smrs?
Sedes-mit piecos gados ir saceptas un sasm-rtas auto kravas prgu un
maizu! No pam pirmajm vairs nav neviena, bet ilggadgkm Vanadzm
Ritai Pil-lupai, Verai Burdikovai un Rasai Fe-jai pasniedza
simbolisku ziedu puti; tpat ar pareizjai kopas priekniecei Regnai
Berei. Ar nodaas priek-niecei Guntai Rudztei tika ziedi.
Nodaai ir atbalsttji ne tikai ze-mes virs, bet ar aizsaules
pulkos. Kop 1966. gada, 40 testamentrie no-vltji ir nodaai dvjui $1
803 431! Uz goda da vitrn var last viu vrdus. Visiem biedriem un
atbalst-tjiem gan dzviem, gan miruajiem vru koris par godu
nodziedja e br-lgi ms stjam. Te nu bija stais brdis piemint trs vru
kora dirientus: St-asi Lvmani (kur jau kop 2000. gada diri eeu
kori), Astru Kronti un Inesi Laini. Godinjm vias ar zie-diem. Visu
beidzot, priekniece sirsn-gi pateics valdes locekiem, bez kuru
darba nodaa nesptu eksistt.
Atlika vl tikai klieris un tosts ar ampnieti. Sedesmit pieci
gadi nosvinti. Tagad tikai naski jstrd uz septidesmit!
Gunta R.Laikrakstam Latvietis
Piemia un izpriecas DV nam AdelaidDVAdelaides nodaas 65.dzimanas
dienas svinbas
Klieris un tosts ar ampnieti. No kreiss DV Adelaides nodaas
vadtja Gunta Rudzte un Regna Bere.
FOTO
Pt
eris
Str
azds
un atmias par savu Latviju.Latvija ir maza valsts un latvieu
skaits pasaul samazins, tpc jo pa-i btiski ir vienam otru
atbalstt un
piemint savs doms dzimteni, k ar, cik vien iespjams, sekmt
Latvijas iz-augsmi, neskatoties uz to, kur pasau-les mal ms katrs
atrastos. Latvija rt bs tda, kdu to ar savm domm un darbiem
veidojam odien.
Sintija Bernava
Biedrbas Donum Animus valdes prieksdtja ar ilggadju darba
pieredzi, strdjot Latvijas Republikas parlament, Ministru
kabinet Latvij
un strdjot ar attstbas sadarbbas jautjumiem attstbas valsts.
Laikrakstam Latvietis
Pankku ceturtdiena SidnejTurpinjums no 4. lpp.
-
6. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart
Daugavas Vana-gu Melburnas nodaa jau ilgus gadus atbal-sta
Melburnas jaunieu iespjas pavadt laiku Latvij prasot tikai kad vii
atgrieas mums pa-
ststt par saviem piedzvojumiem. Ar iem vrdiem Daugavas Vanagu
Melburnas nodaas valdes prieks-dis Jnis Krkli, atklja refertu
pcpusdienu svtdien, 19. februr, Daugavas Vanagu mtn Melburn kur
bija ieraduies ap 60 klaustji lai noklaustos trs Melburnas jaunieu
ststjumus par viu piedzvojumiem 2016. gada vasar Latvij.
Vispirms J. Krkli iepazstinja publiku ar Sveika, Latvija!
ceojumu, kas darbojies jau vairkus gadu des-mitus un kur no
Melburnas pagju gad piedaljs divi jauniei Oskars Crulis un riks
Stepauks. Tlk jau-niei, kop ar pavadoni riku Cruli, paststja savas
domas un iespaidus par divu nedu pavadto laiku Latvi-j.
Kltesoiem, ar bilu paldzbu, jauniei ststja par to, ko katru
dienu darja un redzja. Ms dzirdjm par apmekljumiem ne tik vien Rg
un cits lielks pilsts, bet ar maz-ks Latvijas pilstis. Divu nedu
laik tika apbraukti visi etri Latvi-jas apgabali. aj laik Sveika,
Latvi-ja! dalbnieki ne tik vien redzja ts vietas, kuras ms visi
apskatam Lat-vij, k piemram, Brvbas piemi-nekli, bet ar tiks un kop
priecjs ar Latvij dzvojoiem vidusskolas vecuma jaunieiem un redzja
vietas, par ko maz agrk zinja, k piem-ram, apciemojot Rdolfa
Blaumaa un Annas Brigaderes dzimts vietas. Liekas tomr, ka abus
jaunieus vis-vairk imponja muzikls grupas Prta Vtra koncerts.
Sveika, Lat-vija! dalbnieki ne tik vien redzja koncertu, bet ar
tiks un runja ar mksliniekiem. Jauniei ar izcla, ka bija Lesten,
kur izstaigja Leste-nes bru kapus un apskatja Lestenes bazncu.
Ceojuma laik Sveika, Lat-vija! dalbnieki ar apciemoja Oku-pcijas
muzeju un Stra mju. Abiem jaunieiem uzkritis, cik mazi ir kam-bari
Stra mj un cik grti btu bijis pavadt tur daas dienas, kur nu vl
ilgku laiku.
Kad divas nedas bija pavadtas, esot bijis oti grti irties no
Ameri-kas un Kandas latvieu jaunieiem, ar kuriem aj laik bija
sadraudzjuies. Tomr ar tehnoloijas paldzbu jau-niei turpina
sazinties ar jauniepaz-tiem draugiem.
Nobeidzot, runtji pateics Dau-gavas Vanagu Melburnas nodaai par
finansilo atbalstu, lai vartu piedal-
ties tik vrtg ce-ojum.
Pc sa pr-traukuma Jnis Krkli iepazs-tinja publiku ar jaunu
program-mu, ko nodibi-njusi Amerikas Latvieu apvie-nba un kas dod
iespju jaunie-iem no 18 ldz 29 gadiem Eiropas vasar dzvot un strdt
Latvij. Programma sau-cas Pavadi vasa-ru Latvij, un to ar pagjuo
gadu atbalsta ar LAAJ, td veid dodot ar Austrlijas jaunieiem iespju
taj piedalties. Kamr jauniei dz-vo Latvij, vii strd k praktikanti
kd valsts vai privt iestd, td veid dodot viiem iespju iejusties
ikdienas dzv Latvij. J. Krkli paskaidroja, ka praktikantiem algu
nemaks, kaut viiem jbt darb zinmas stundas, un iemesla d Daugavas
Vanagi nolmui atbalstt jaunieus, kas tiek uzemti aj prog-ramm, lai
paldztu ar apmans izdevumiem. Tlk Krkli iepazs-tinja jaunieti,
Melburnas Daugavas vanadzi un nodaas valdes locekli Dainu Jefimovu,
kas piedaljs Pava-di vasaru Latvij programm, un l-dza viai paststt
par savm domm un iespaidiem.
Daina Jefimova publikai paskaid-roja, ka bdama Latvij, strdjusi
Latvijas Valsts Arhv, kur galveno-krtu strdjusi pie emigrcijas
arhva no 1940. ldz 1951. gadam. Pavadot laiku, prrakstot informciju
no bgu karttm dator, via varjusi maz-liet izjust, cik grti btu
bijis t laika bgiem, ieskaitot vias vecomammu ar savu imeni.
Jpiemin, ka Dainas vecmamma Skaidrte Zais bija pub-lik un liekas ar
lepnumu klausjs mazmeitas ststjum. Daina ar pa-skaidroja, ka
atrodoties valsts arhv,
viai tika dota iespju ar apskatt daudz citas interesantas
lietas, k pie-mram, Brvbas piemineka pirmos plnus.
Tomr viss laiks neesot pavadts strdjot. Vias darbvede Latvijas
Valsts Arhv, k ar citi darba ko-li viu izvadjui ne tik vien pa tm
vietm, ko ms visi apmekljam, bdami Rg, bet ar daudz mazk pazstamas
vietas. Bijusi ar iespja piedalties 14. jnija Aizvesto piemi-as
dienas akt, kas vias oti impo-njis.
Nobeidzot Daina Jefimova apstip-rinja, ka k praktikantei viai
netika maksta alga un pateics Daugavas Vanagu Melburnas nodaai un
Goppe-ra Fondam par finansilo atbalstu un LAAJ par paldzbu, bez
kuriem via nebtu varjusi piedalties tik vrtg programm.
Pcpusdienu nobeidzot, Daugavas Vanagu Melburnas nodaas valdes
prieksdis pateics visiem runt-jiem par interesantiem ststjumiem un
publikai par ieraanos, bez kuru finansils paldzbas Daugavas Va-nagi
nevartu atbalstt msu jaunieu piedalanos ds vrtgs program-ms.
Jnis KrkliLaikrakstam Latvietis
Jauniei ststa par LatvijuApmekljumiem ne tik lielks, bet ar
mazks Latvijas pilstis
Referenti. No kreiss: Daina Jefimova, Eriks Stepauks, Oskars
Crulis.
FOTO
Ale
ksan
drs G
rim
ms
Publika klauss Ja Krklia uzrunu.
FOTO
Ale
ksan
drs G
rim
ms
-
Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 7. lpp.
smietos, vai smagi apvainotos. Varbt bs labk, ja krsas un kaulus
vairk nepieminu. Bet tad man jiet r dr-z citur glbia nav.
r, drz viss ir skaists, kaut ir jau scies rudens. Par to rpjs
drz-nieks. Lga vecis. Vi ir apsoljis ie-stdt ceriu krmu pie mana
loga. Pa-laik te ir tik viens ceri tds mazs nkulis. Kad skaidroju
drzniekam k letiiem patk cerii, tad vi apsolja iestdt veselus etrus
vienu pie mana loga. Labs nk ar gaidanu. Rozes zied, k lieks, cauru
gadu. Visds krss. Skaisti! Dobs sastdtas tdas pues un putes, kas
zied bez prtraukuma. Ar skaisti vien te vairs nepietiek. Br-nigi
izklauss prk sievigi, bet tas jau ir tuvk patiesbai. Paliksim pie
t. Zli drznieks pauj bez apstjas, jo pc via domm sa, gluda zlte ir
dr-za galven izclja.
Brzi, k vienmr, liek kaut kam iek t k nodrebt k sakustties.
Pareiz skaisti salapojui. Varja jau nu bt lielki un staltki, bet
man pie-
tiek kad paskatos uz melnbalto stum-bru un zao lapotni. Atkal
brnigi. Pielieciet klt vl liepas un ozolus un tad jautjiet, ko
vairk letiam vecum-diens vajag?
Vartu rakstt vl, bet sk uzmk-ties tda k cemme, sptba... kd man
jststa? Kamd vii pai nenk un neapskata? Vai vl pareizk, K-d pai
nenk dzvot izbaudt? Es atbildi nezinu. To atstju gudrkiem cilvkiem.
Es labk ieu pasdt zem krma nomierinties...
JancisLaikrakstam Latvietis
Viena stva dzvoklis pilst
Dzvoklis senior auu ciem Dzvoklis daudz stvu mj
Mazks dzvoklis Mazks drzs
Mazks dzvoklis Mazks drzs mjs apkrtn Mja ir privtpaums Celtnes
un drzi apkopti Ldzga vecuma iemtnieki Dzve ciem droa Ciem ir
paldzba negadjumos Medicnisk tr paldzba katru
dienu 24 stundas Skaistas un rtas sabiedrisks
telpas Regulri dievkalpojumi uz vietas Plaa bibliotka Friztava
Ciema autobusi Daudz organiztu darbbu:
Novuss, bowls (telps), utt. Draudzba pc izvls, ciem
dzvo dadu profesiju prstvji Mierga dzve miergs prts
Mazks dzvoklis Bez drza
Tuvko informciju variet saemt no ciema prvaldnieces Ingrdas
Hawke: 60 Fraser Cres., Wantirna South Vic 3152, Tel: 03 9800 2977,
epasts, [email protected]
Kad apkopt mju un drzu paliek par grtu un esiet gatavi
prcelties
uz mazku paumu, apsveriet izvles, novrtjot ieguvumus
Vai atceraties Latvieu ciemu?Kd pai nenk dzvot?
Bs laikam labs lai-ci pagjis, kop bei-dzamo reizi ststju par
Latvieu ciemu Melbur-n. Nav jau daudz nekas mainjies. Dai aizg-jui
citi nkui viet.
Rmes btu uzemt vl daudzus citus, bet nenk...! Vai dieni, bija
uzrakst-jies vrds, ko avz droi vien nedru-k. Labi, ka laik uzru un
izdzsu.
Ja patk bez darba un bez liekas kustans dzvot, tad te ir
Paradze. Cauru dienu vari staigt ar savu wal-keri jeb staigjamiem
ratiiem pa garu garo koridori uz rii vien. Uz rii vien. Var ar gult
gult. Vai sdt. Pie pdjiem piederu ar es. Cauras dienas pavadu, sot
vai nu pie galda vai zem krma. Bet ko tu citu sadarsi? Dancot t sti
neveics, kaut gan skatoties k odienas jauniei dejo pie moderns
mzikas tur vartu kds pusducis krtgi ienabojuies vei izkties cauri
ir tad neviens nek nemantu. Tikai neprprotiet. Ms te aprpes nam
balles nerkojam. Varbt tie, tur lejas ciem, ad tad uztaisa pa
veerin-kai un tad drusku pagors, bet vii jau krietni jaunki, tad
jau nav tik bstami. Mums veiem prk riskanti salauzt savus trauslos
gas kaulus var noz-mt prpalikuo ma dau nogult uz muguras.
Bet ko es te par kauliem... ms tau gribjm runt par ciemu... Kaut
gan, atklti runjot, te tdi kaulaini vien ir. Izemot mani. Es vl
turos pie pieklj-giem apmriem. Laikam bs iedzimts. Bet man atkal
jldz, lai js neprpro-tiet. T kaulainba nav tpc, ka mums nebtu ko
st. N! N! Ms te baro labi. Pat prk labi. Reizm pat same-ts bail...
Tie kas Dzimten dzvoja uz laukiem, ststa prjiem k saimnieki ckas
uzbaroja... Pirms kauanas...
Bet joki pie malas. Te tiem laba paika. Un tik labus un
latviskus die-nus nedabsiet nekur citur. Msu pa-vrs leti pc amata
efs, zin savu lietu. Un galu gal, t jau msu gal-ven nodarboans gult
un st. Pa vidam notiek visvisdas nodarbbas, kas paredztas, lai
neierstu loceki un prts. K rds, tad locekiem tas tiem paldz.
Nekas paiem nav jdara. Tiekam aprpti no priekas un no pakaas, ja
t vartu teikt . Tpc jau cilvki ar bliem mjiem te strd tikai pie
bo-sanas. Strdnieku un uzraugu galve-n krsa ir melns, pelks vai
dzeltens. Melnai krsai ir vairkas nokrsas, atkarb no kuriem dungiem
ncis r. Bet es atkal esmu nogjis no cea. Ms tak gribjm runt par
tiem kau-lainajiem. No otras puses skatoties, ja vii dzirdtu ka
vius sauc par kau-lainiem tie noteikti vai nu sirsngi
Latvieu ciems Melburn.
FOTO
Pub
licit
tes f
oto
-
8. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart
K lai aprakstu bur-vgo gaisotni sestdienas pcpusdien, Sietlas
Latvieu nam, gada 25. februr? Jau agri sk pulcties publika, jo
zina, ka apmekltju bs
daudz, kas nks noskatties un noklau-sties populro kalifornieu
muziklo uzvedumu Te ne ms esam. Mkslinie-ki mums nav tikai
profesionli mzii un aktieri, bet ms sietliei gribam tos saukt par
savjiem, ms gribam tos ap-mot, lepoties un priecties par viu
talantiem un uzmbu, pirms laiam tos tlk uz Portlandi, jau ts paas
dienas vakar.
Solisti Artrs Rsis, Mra Zom-mere k brni un jauniei ir apmek-ljui
msu latvieu skolu un vasaras nometni, absolvjui vasaras vidussko-lu
Kursu un dziedjui latvieu kor. Komponiste un izrdes mzikl vad-tja
Lolita Ritmane uzaugusi Portlan-d, bet ar piedaljusies msu vasaras
nometn un beigusi Kursu. Vl glui jaunia, via komponjusi Kursas
himnu Ai, Kursa, tvu zemte. Lolitas msa Brigita Ritmane Dmesone ir
mcjusi dziedanu nometn un Kur-
s. Ms ar pazs-tam abas msas no kdreiz populr mzikas ansamba
Dzintars. Lolita to-reiz dziedja Maz Andria, tum kakti... Dzies-ma
ir par msas Brigitas meitiu Andru Osi Stako, kas tagad ir viena no
skaistajm, ta-lantgajm Te nu ms esam solistm. No muzikli apd-vints
Ritmau/Mattsonu cilts vl ir clus trs atvases: Ilze, Aija un Andris
Mattsoni. Ar ermea muzik-lo ritmu dej, skaistm balsm, trompe-ti,
klavierm, sintezatoriem Mattso-nu imenes trio dod jaunbas eneriju,
spraigumu un dzves prieku publikai.
Par Jliju Plostnieci, riku Knu, Semu Morganu (Sam Morgan),
Raja-nu MekDirmidu (Ryan McDiarmid), Marku Mattsonu un Juri eniu,
kuru muziklais sniegums saliedja izrdi vien vesel, nevainojam,
profesio-
nl uzvedum, iesaku ikkatram pa-am izptt o multimediju uzveduma
programmu. Katram no iem mksli-niekiem ir oti liela muzikla un
ska-tuviska izgltba un pieredze, ko pat neminu eit aprakstt.
Uzveduma galven tma ir lat-vietba, sevii tda k t izpauas
Amerikas latvieos. Kas ir latvietba? Latviei ir visur, ne tikai
Latvij. K,
Rgas galerij Tif-na, kas jau gadiem ilgi iemjojusi pavisam tuvu
Ja un Ptera bazn-cai Ja iel 16, Daina Dagnija sarkojusi pavi-sam
nelielu izstdi, kam dots nosaukums Aplis.
Taj aplkojamas tikai astoas glez-nas, kas tapuas vairku gadu
garum.
To centrlais motvs, k vsta iz-stdes nosaukums, ir aplis. Pat
glezn Valdniece, kas acmredzot ststa par kdu indiu vai citas tautas
teiku, pa-rds aplis dados veidos k punkts plaukst, k acs, k riis,
apzmjot kdu ermea detau, k rotjuma sastvdau, k debess spdekli. Ttad
mkslinieces gargs un mkslas dz-ves pa viduc ir aplis.
Aplis vispirms ir saules zme, kas mums, ziemeniekiem, un ne
tikai mums, ir ar dzvbas avots. Bez saules nekas uz zemes nezaotu,
neplauktu. Saule ir gaisma, pc kuras tiecas katrs stds, kustonis,
pat trpi, nerunjot par cilvku.
Bet aplis ir ar pilnbas, absolta simbols. Tas saistms ar ar mbu,
bezlaicbu, ar ar pagtnes, tagadnes un nkotnes vienbu, ar visa skumu
un nebeidzambu.
Mkslinieces tlu pasaul aplis
apzm ar Visumu, kosmosu, k vi-duc ir planta, teiksim, zeme. Ap
to rio citas sfras. K zinms, ap zemi ir dadi sli, kas ieskauj ms,
uztur dzvbu. Bet kosmosa dzls ar no-ris dadi notikumi, piemram, lst
zvaigu lietus, meteorti iedras plantu slos un Visuma neaptvera-maj
telp.
Tomr Daina Dagnija nepieiet Vi-sumam racionli, zintniski. Pirmm
krtm via ir mksliniece, kura ar krsm pau savu noskaojumu,
pr-dzvojumus, piedzvojumus. Tiesa gan, via neststa neko tiei,
nepa-skaidro, nedod preczas nordes, ska-ttjam ir jiejtas attlojum,
kos-mosa enerij, kas iedarbojas ardzan uz mums, jmina atifrt
autores gargs atklsmes. Dainas Dagnijas mksla ir pilna sievias
intucijas, ezotriskas un varbt mistikas. Tda ir ar msu dzve taj ir
daudz ne-saprotama, neapjausta, neapjauama, tau alla bezgala
interesanta, jo dz-vot nozm ceojumu laik un telp, kas mums katram
atvlts.
Laik ceo, protams, ar Daina Dagnija 15. mart mksliniecei
svi-nama oti apaa jubileja pirmais ci-pars dakrt tiek pasludints
par bez-galbas simbolu, par atjaunotnes un atdzimanas zmi.
Vl garu ceojumu un spkpilnu eneriju sevis apliecinan glezns un
tekstilmozaks vl
Mris Brancis unlaikraksta Latvietis redakcija
Mra Brana skatjumsApa un atjaunotnes zm
Daina Dagnija. Augup. 2014.
FOTO
Mr
is B
ranc
is
Te nu ms esam Sietl!Lai latvietba ir msu sirds, vienalga kur ms
esam
No kreiss: Lolita Ritmane, Mra Zommere.
FOTO
Edv
ns C
irce
nis
Turpinjums 9. lpp.
-
Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 9. lpp.
dzvojot rpus Latvijas, lai saglabjam latvieu valodu, paraas,
tikumus un kultru, jo tur atrodams msu spks, patnba un vienotba?
Lai latvietba ir msu sirds, vienalga kur ms esam.
Pc izrdes, kad gju pateikties mksliniekiem par prieku un sajsmu,
ko tie sniedza mums odien, jautju Mrai Zommerei, vai izrde bija
domta k sagatavoans uz Latvijas simtgadi, par ko Sietl 18. novembra
svtku run bija vstjusi biju ALA prieksde Anita Bataraga. Mra
tei-ca: n. Es tomr to gribu t uzskatt, jo is uzvedums msu pilst
pulcin-ja tik plau latvieu publiku, kda jau daudzus gadus eit
nebija redzta. Pat mazie Sietlas Latvieu skolas brnii pojs mzikai
ldzi...
Ir jau piencis vls vakars, kad
rakstu s rindas, bet sirds prieks vl nav mani atstjis. Paldies
Te nu ms esam mksliniekiem. Js bijt
fantastiski!Janna Celitne
Laikrakstam Latvietis
Latvijas Okupci-jas muzejs sadarbb ar Jelgavas pilstas
bib-liotku rkos diskusiju par dailiteratru, kas skar Latvijas
okupciju vsturi. Diskusija no-tiks sestdien, 2017. gada
11. mart plkst. 12.00 . Eliasa Jel-gavas Vstures un mkslas
muzej, Jelgav Akadmijas iel 10. Diskusijas mris ir runt par
vsturisks dai-literatras un vsturisks patiesbas mijiedarbbu.
Diskusij piedalsies rakstnie-ki Gundega Repe, Inese Zandere,
Mris Rungulis un vsturnieki Inese Dreimane, Ilgvars Butulis un
Mr-ti Mintaurs. Diskusiju vads Latvi-jas radio komenttjs Eduards
Lini.
Diskusijas organizatore Elna Kalnia teic: Pdjos gados ir
sa-rakstti vairki, spilgti literrie darbi, piemram, cikl Ms.
Latvija. XX gad-simts, kas lastjam izgaismo Latvijas 20. gadsimta
traisks un traumatis-ks vstures lappuses. emot vr o daidarbu
popularitti, tie jau kuvui par oti nozmgiem okupciju vstu-res
izzias avotiem latviski lasoaj sabiedrb. Ar Latvijas profesion-lie
vsturnieki rosgi public rakstus un grmatas, kas skaidro okupciju
perioda vsturi. Gan rakstnieku, gan vsturnieku veikums viens otru
pa-pildina, tamd esam aicinjui trs rakstniekus un trs vsturniekus,
kas pta un raksta par okupciju vsturi, diskutt par jautjumiem, kas
izriet no s mijiedarbbas. Diskutsim par
to, kdi ir vsturnieka, un kdi rakstnieka instrumenti pagtnes
atklanai? Vai literts tpat k vsturnieks ir atbildgs par preczu
vstures atspoguo-jumu? Vai pastv un kur ir sarkans lnijas vsturisks
patiesbas pielgoanai sietiskm vajadzbm?
Dalties prdoms par iem jaut-jumiem laipni aicints ar ikviens
dis-kusijas klaustjs.
Diskusijas norisi finansili atbalsta Latvija Kultras
ministrija.
Lga StrazdaLatvijas Okupcijas muzeja
Direktora vietniece attstbas jautjumos
Latvijas okupciju vsturei veltt dailiteratraRakstnieki un
vsturnieki diskuts par to
Te nu ms esam Sietl!Turpinjums no 8. lpp.
Priek no kreiss: Aija Mattsone, Andra tako, Artrs Rsis, Jlija
Plostnie-ce, Ilze Mattsone.
FOTO
Edv
ns C
irce
nis
Paldzbas stjumi uz LatvijuTos no Adelaides izsts mart
Ir atkal steig aizritjis viens gada posms, kop pdj paldzbas
stju-ma uz Latviju.
Pareiz tiek sagatavots jauns st-jums. Divas dienas, 15. un 16.
feb-rur, 14 personas iroja, prbaudja un pakoja saziedots mantas.
Tikai labas kvalittes lietas tika iepakotas stanai uz Latviju.
Stjumu izdevumus uz Latviju sedz:
Piecas (5) lielpakas Vanadu kopa Adelaid;
Seas (6) lielpakas Daugavas Vanagu Adelaides nodaa;
Vienpadsmit (11) lielpakas Lat-
vieu Katou biedrba; Trs (3) lielpakas Genoveva
Janmeijs.No Adelaides paldzbas pakas uz
Latviju tiek sttas jau 25 gadi. Pa-reiz tiek sagatavots
etrdesmit dev-tais (49.) stjums. Pie katra stjuma darbojas kdi
divdesmit brvprtgie darbinieki. Tie bez jebkdas atldzbas ziedo savu
laiku un pat ldzekus, lai paldztu latvieu tautai Latvij. T ir
humanitra paldzba, ko ms dodam. Nekad, nekad neesam samui nevie-na
dolra no kdas citas paldzbas ies-tdes vai organizcijas. Msu stjumi
uz Latviju tagad tiek dokumentti k
dvanas. Ms pai eit esam ts huma-nitrs paldzbas avots, kas
nebeidzas plst.
Paldzbas paku stjumiem vi-sus izdevumus, ieskaitot nodevas un
piegdi Latvij, ms samaksjam no Adelaides. Jnis Caune un Arturs
Beris ir darbojuies neprtraukti in Paldzbas organizcij un paldzbas
paku stjumos no pirmskuma die-nm.
Nkoais stjums tiks iekrauts 24. un 25. mart.
Arturs BerisLaikrakstam Latvietis
-
10. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart
3.oktobrisEsam tikpat tlu no Pertas, k Rga no
Vias 295 km. Msu apkrtne ir Margare-tas upes rajons. Ir agrs
rts, kad es klusim izgju pastaig, kur valdja klusums, tik en-gurs
uz mani paskatjs un aizlca. Apkrt ir karri un dara (jarrah) mei,
akku pues,
Blakvdas upe (Blackwood River) un vecas vjdzirnavas, bet pr visu
liels miers. Rudaku pris ir sastdjui daudz proteas, k ar
Rietumaustrlijas pavalsts varit (warratah) pues. Visas vl plauka un
deva kru skatu.
Starp dam lietus lsm es ievilku svaigu gaisu un to krtgi baudju,
kamr dzirdju eneratoru. Te nav ne tik mobilais signls, bet
elektrbas piegde biei streiko. Toties sazia darbojs ar labu zemes
lniju.
Pirm vieta odienas apskat bija Augustas pilstia, kas s jras
aizvj un ir labk pazstama k vieta, kur sa-tiekas un alo Dienvidjras
un Indijas okena dei. Kd-reiz te medija valzivis, tagad ts var
vrot; gan bijm m-nesi pa vlu. Netlu atrodas Nderlandes kua vrd Lvin
(Leewin) nokristt bka. T ir vl aktula, un visaugstk Austrlijas
galven kontinent. Vj pta k taures un lie-tus piedancoja, bet starp
visu to, bija ko apskatt. Pa mazu taku starp akmeiem uz jras pusi
lej pa kalnu, kur ilttes atgdinja, lai nestv prk tuvu jrai, jo t
varot uzsist vil-ni un aprt, redzjm jras apkrtni pie bkas, kas ar
spku sits pret akmeiem.
Rajon bija li un vien no tiem, kad lietus norima, varjm pot
prtgi lej pa pakalniu un apskatt pils-tas veco dens riteni, kas
savulaik pieveda svaigo dzeramo deni.
Piebraucm pie Hamlina (Hamelin) la, kur jras krasts veidoja
interesantu skatu ar palikuiem veciem koka steu stabiem. Ja btu
vasara vai pat silta diena un mugur ortii, tad basm kjm rm jras den
iebristu satikties ar brnumainm dzelorajm. Tie tad spltos starp msu
kjm, un ms btu labi tristi un tos pabarotu ar kdu svaigu zivi. Msu
mana tur bija vieng un no divkjai-niem neviens. Bs jbrauc citu
reizi.
Tad uz iekzemi un Boranup galeriju. Tur bija plaas telpas mea
vid ar skaisti darintiem koka galdiem, skulp-trm un iespaidgu visa
veida mkslu un mkslas izstr-djumiem.
Laiks ko iest pusdiens, aizbraucm uz Margaretas upes pilstiu.
Kur kdreiz pilsta bija pazstama ar saim-niecbu un cietkoka
rpniecbu, odien t ir pazstama k vnu un trisma rajons. Pusdiens mums
pievienojs viet-jais papagailis skaisti za, vrd Papagailis numurs
28, bez jokiem! Mums is pavisam patika un draudzgs ar, bet Rudaku
pris tik groza galvu; esot baigais mris.
Pilstai savs temps ar gaumgi izveidotiem un intere-santiem
veikaliem, piemram, kaepju veikals ar modes drbm un ermea kopanas
produktiem. Kaepju mate-rils ir 3 reizes stiprks pa kartnu, un
Rudaku pris ar zinanu teica, ka drbes ir oti izturgas, ilustrjot
punktu ar dienas aprbu.
Izbraucm caur daudziem karri meiem, kas bija glez-nas trpos,
pirms tikm uz Kauaramupu (Cowaramup). eit gan bija par ko pasmaidt.
2012. gad pavaldba ies-tellja 42 stikla iedras skulptras govis. T
ir pilstai vrdu sple, jo cow ir govs. Tiem, jauki bija paskatties,
ko radoas smadzenes var izveidot. Tur bija govis veikala priek, uz
laukumiem, uz zljiem, gar kjnieku celiiem un pie pilstas galvenm
km.
Nobeidzam dienas ceoanu Prevel (Prevelly). Maz vietia ir
starptautiski pazstama srfoanas jrmala. Pil-stias vrds radies no
Krtas (Crete) salas Preveli kloste-ra. 1979. gad austrlietis Defs
Edvards (Geoff Edwards) ar imeni atrada o vietu un stenoja sapus,
izveidojot to imenm k izpriecas vietu. Par godu grieu
klosterim,
Perta, Pinakuls, Pembertona (3)Ceojums gar Austrlijas
rietumkrastuOtrais turpinjums. Skums LL448, LL449.
Turpinjums 11. lpp.
Lvina (Leewin) bka.
FOTO
Mar
ija P
erej
ma
Anita un Marija Kauaramup.
FOTO
Ilm
rs R
udak
s
Marija pie dens rata.
FOTO
Ani
ta R
udak
a
dens rats.
FOTO
Ani
ta R
udak
a
-
Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 11. lpp.
Lielie kapi RgKM aicina Finanu ministriju izvrtt VKPAI lgumu to
izpirkt
kas viu un citus otr pasaules kar noslpa, vi par pie-miu uzbvja
skaistu kapliu.
K balta, stalta dma t graciozi rdja kontrastu pret tumm debesm
un apkrtni un bija rprtgi iespaidga.
4.oktobrisIr agrs rts. Gar manas logiem garm sld karri mei,
avokado saimniecbas un ik pa brdim enguri. Ir kluss, kad izkpjam
no spkratiem; ne cilvku, ne citu dzvju btu pdas, bet ir pees un
dubi pc nakts viesa. Esam Varena (Warren) Nacionlaj park novrot
karri meus, kas ir vieni no pasaules garkiem kokiem, ldz pat 90 m,
dai bdami 200 gadus veci. Atrodamies Dzis vilans (Heartbreak) tak.
Te nav vietas ne busiem, treileriem, ne karavnm, un ts 12 km var
izbraukt tikai vien virzien.
Rta klusum, pastaigjoties pa taku, japbrno koku clumu un
skaistumu. Baltie stumbri k rta monta ar pievilcgu mistiku, bl
gaism radja efektu, kas bija ga-rgi mierinoa.
Izbraucot taku, bija daudz vietas, kur pues pasmaidja un lika
sevi mant ar skaistm un vibrantm krsm. Sar-kanais vteaugs vijs ap
cemalas melnajiem stumbriem, k ar ap krituajiem kokiem. Melnie
stumbri ir vai nu pa-likui pc ugunsgrkiem vai tm apdedzinti, lai
aizsar-gtos no ugunsgrkiem.
Starp meiem bija upes un strautii, rdot, ka dabas maks eit ir
oti bagts.
Pusdienlaik iebraucam Pemberton, turpat 80 km no lauku mjm.
Pilstiai ir savs raksturs ar mantojum atsttm koka mjm. Ap o pilstu
pc kara 1950. gados dzvoja daudz msu tautieu, atstrdjot savus
obligtos 2
lguma gadus pie kokrpniecbas, un dai ar eit pa-lika.
Ko k r p n ie -cba ir aktva un ir pielgojusies laikam, audzjot
Tasmnijas Zilos eikaliptus (Blue gum) un priedes, jo ts trk aug.
Braucot meiem cauri, liekas, ka esam iekldui ap-burt gaisotn.
P ie b r a u c a m pie 53 m Glostera koka (Gloucester Tree), kas
ir viens no trijiem karri kokiem, kur var
uzkpt ldz galotnei, lietojot kok iekaltas metla stan-gas, kam
apkrt ir metla drobas reis. Mums bija liels prieks skatties, k citi
to dara, kamr pie piknika galda uzkodm ko saldku.
Apkrtn ir ar pienotavas. Daus gadus atpaka Rie-tumaustrlijas
raktuves magnte Dna Reinharte (Gina Rinehart) iepirka dam akcijas
ar nodomu svaigo pienu eksportt uz nu.
Nko vieta bija netlu no Valpolas (Walpole), braucot uz
austrumiem, sekojot jras krastam. Valpolas Nornalup Nacionlais
parks ir 200 km2 liels tikpat k Pketas (Phu-ket) sala. Tur atrodas
dabas skaistie Tirpu (Tingle) koki ar saviem patnjiem sarkaniem
stumbriem. Milu ieleja (Val-ley of the Giants) ir vieng vieta
pasaul, kur pastv Tir-pu mei. Ar izbrnumu skatjmies uz pasaules
lielkajiem eikaliptiem, kuru stumbri var izaugt ldz 20 m, un gadus
atpaka varju daiem izbraukt cauri ar manu.
Kpm 40 m virs zemes izveidot metla tak. Stai-gjot pa pojoiem,
auriem metla tiltiem liel vj bija jpieturas pie snu balustrdm. Bija
labk neskatties uz leju, jo kpu pakpieniem bija redzams cauri, bet
skats no koku galotnm bija to vrts. Bt koka galotn un k put-nam
skatoties tlu, tlu deva sajtu, cik ms esam mazi saldzinjum ar dabu
un ts temperamentu. Klusums bija pievilcgs, un to manja no visiem,
kurus satikm pa ceu, rdot cieu pret dabu.
Kad nokpm, tad pavingrinjm kjas uz mea gr-das un ts izveidoto
pastaigu. Vrojm ne tik kokus, bet skaists pues un stdus. Aptaustjm
Zobea zli (Sword grass), kas bija gan ar asm malm, bet t aizsarg
mazos kvokas (quokkas), kas pa nakti skrien un darbojs, atrodot tur
patvrumu no ienaidnieka.
Tad vl bija laiks piebraukt pie Manjimup. Pilsta ir la-bk
pazstama ar melnm trifelm, jo klimats ir tds pats k Francijas
Perigorda rajon. Te ir kokrpniecbas muzejs un vsturisks lokomotves,
ko izstaigjm, bet pievakar kuva oti auksts, un nekavjmies ilgi;
silt mana aici-nja.
Marija PerejmaLaikrakstam Latvietis
Turpmk vl
Perta, Pinakuls, Pembertona (3)Turpinjums no 10. lpp.
Milu ielej. No kreiss: Pteris, Anita, Marija.
FOTO
Ilm
rs R
udak
s
Marija kpj Glostera kok.
FOTO
Ilm
rs R
udak
s
Kultras ministrij (KM) saemts Valsts kultras piemineku
aizsardz-bas inspekcijas (VKPAI) lgums virzt izskatanai Ministru
kabinet rkoju-ma projektu par valsts pirmpirkuma tiesbu izmantoanu
uz drzu un par-ku arhitektras ansambli Lielie kapi. Ministrijai
adrestaj lgum VKPAI nordjusi, ka ts rcb nav ldzeku Lielo kapu
izpirkanai, attiecgi KM nostjusi pieprasjumu izvrtanai Finanu
ministrij.
Lmumu par valsts pirmpirkuma tiesbu izmantoanu uz valsts noz-mes
kultras pieminekli, kdi ir Lielie kapi, var pieemt Ministru
kabinets, valdbai rpgi izvrtjot informci-ju par s teritorijas
saglabanas un turpmks attstbas iespjm.
Lai nostiprintu Lielo kapu terito-riju un ts izmantoanu, KM
aizvadt gada nogal sagatavoja prieklikumus grozjumiem Rgas vsturisk
centra saglabanas un aizsardzbas likum,
kuri obrd tiek izskatti Saeim. Tie paredz, ka Rgas vsturisk
centra un t aizsardzbas zon nav pieauja-mi tdi transporta un
inenierkomu-nikciju infrastruktras projekti vai prveidojumi, kuru
rezultt tiek ne-atgriezeniski zaudta vsturisko par-ku, drzu un
kapstu kultrvsturisk vrtba un teritorija. Tpat grozjumos
nostiprints, ka nedrkst maint o te-
Turpinjums 14. lpp.
-
12. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart
Atsaucoties izjus-tam Dieva aicinjumam un latvju tautas msu un
bru lgumiem, ar 2016. gada 31. maiju Latvijas Evaliski Lu-terisk
Baznca rpus
Latvijas ir atgriezusies Latvij, zem, kur bija dzimui visi msu
bgu gai-ts nonkuie gardznieki un latvieu ev. Bazncas rpus Latvijas
dibintji. Tagad, tpat k toreiz, msu galven cerba ir no visas sirds
t kalpot, ka katram un katrai Latvij un rpus ts paldzam iepazt
Kristu un Via vis-aptveroo, dziedinoo, iepriecinoo, glbjoo, Dieva
mlestbas un last-bas pilno Evaliju.
Rg mums nav savas mjas. Pa-teicamies angliku un metodistu
draudzm par atbalstu, bet mekljam paliekamas telpas. Ldzg
stvokli ir Vcu Evaliski Luterisk Baznca Latvij. Kop ar viiem
mekljam pie-mrotu zemes gabalu Rg vai ts tu-vum, lai tur uzceltu
Bazncas centru. Varbt Jums tds pieder? Cik gan lielu svtbu Jsu
ziedojums nestu, ja uz zemes gabala celtos dievnams! Bazn-cas
centrs ar atvrtm durvm!
Varbt Jums pieder ka, kuru va-rtu prveidot par tdu Bazncas
cen-tru. Ms zinm, ka dzvo Kristus mie-su izveido cilvki, ne kas,
bet lai ms efektvk vartu veikt savu misiju, vajadzgas telpas, kur
sankt. Td mekljam mjas, lai atvrtu durvis! Mekljam Js! Gan Vcu
Baznca, gan ms btu dzii pateicgi par Jsu ldz-dalbu msu Dieva dotaj
darb!
Aicinm sazinties ar Latvijas prvestu Krli olu, lai iegtu tuvku
informciju vai lai daltos ar labm zi-m, ka esat saklausjui
aicinjumu un vlaties kop ar mums celt mjas vietu un ldz ar to Dieva
valstbu Lat-vij!
Prv. Kra ola epasts ir:[email protected] rakstt ar
man,
[email protected], kas raksta Jums ar lielu pateicbu par
iespju ar Jums dalties doms un cerb uz iespju tuvk iepazties un kop
kalpot Viam, kas ir un paliek katras pilngs dvanas Devjs.
Lai Dievs svt!+ Lauma Zuvica
Arhibskape
Rzeknes Kongresa 100 gadu atcere notiks 2017. gad, 5. 6. mai-jam
Rzekn, Latvij.
rzems, ASV, ir notikui divi sarkojumi veltti 1917. gada Rzek-nes
Kongresa atcerei.
Pirmo reizi 1967. gad, Indianapol. Indin tika atzmti 50 gadi,
bet otro reizi 1982. gad no 2. ldz 4. jlijam Vandaveg, Viskonsn
notika 65 gadu atcere, kur piedaljs vairk nek 120 dalbnieku ar plau
programmu, kas atspoguoja Latgales kultrvstures gaitas.
Taj laik rzemes vl darbojs organizcijas, kas vairs neiroja
tau-tieus, no kurienes vii nkui, bet visi kop risinja daudzus
nepabeig-tos darbus un ieceres, k piemram, katras valodas mcanai
vispirms ir nepiecieams vienveidgs rakstbas veids noteikta
vienveidga ortogrfi-ja pie kuras Latvij tika un tiek veikts liels
un rados darbs. Gluda literr valoda dialekta ortogrfija ir svarga
vsturei teica prof. L. Latkovskis, Sr. Nav nekdu problmu, kuras
neva-rtu atrisint, ja sankam kop un iz-debatjam ts lietii un
intelektuli, teica profesors Latkovskis. T tas bija, kad cla Tautas
pili, Atbrvoanas pie-minekli Rzekn, utt.
Abas s sanksmes bija atspogu-otas rzemju latvieu pres taj laik,
bet Latvij bija cenzra. Tie bija citi apspiestbas laiki.
Dieml, daudzi jo daudzi msu censoi un patrioti ir Dieva mier
aiz-gjui. Jauna paaudze Latvij ir pr-musi msu darbbu. Un jpateicas
Die-
vam, ka ir secba un turpinjums, vl ar lielku sparu un prliecbu k
ldz im, darbs tiek veikts. Tagad varam at-skatties uz pdjs atceres
sagatavo-anas darbiem un darbiniekiem.
1917. gada 8. maij Rzekn sa-nca pagastu un draudu deputti un
piema lmumu apvienoties ar vi-dzemniekiem un kurzemniekiem. Ar o
lmumu tika likts pamats Latvijas valstij. kongresa atcere Latvij
bija aizliegta, bet Amerikas latvieu katou aprindas nolma rkot
Kongresa 65 gadu atceri, Amerikas Latvieu katou apvienbas (ALKA) un
Latgales Pt-niecbas institta izkrtojum.
Izveidot Rcbas komitej darbo-js Jnis J. Dimants, Jr., M.D.,
AL-KAS prezidents, Pr. B. Baginskis, Antons Tutins Dzintrs (Latvieu
katou studentu un akadmiu ap-vienba) prezidents, Pr. S. kutns, V.
Strauts, Francis Teirumnks Lat-gales Ptniecbas institta vadtjs un
Francis Zeps. Atceri nolma rkot Ma-riu tvu paum Vandaveg,
Vis-konsn, 1982. gada 2. ldz 4. jlijam. Atceres prieksdis bija Dr.
Dimants, bet atceres norisi vadja A. Tutins.
Atcer aktvi piedaljs Latvi-jas stniecbas Vaington vadtjs Dr.
Anatols Dinbergs, Francis Zeps, kas bija 1917. gada kongresa
delegts un Pr. A. Peks, kas k 14 gadu vecs zns Kongresa gjiena
priekgal bija nesis sarkanbaltsarkano karogu.
Atceri ievadja piektdien, 2. jli-j, ar svtbrdi Pr. P. Bojrs;
sekoja apsveikumi. Bet referja Prof. L. Lat-kovskis, Sr.
Ortogrfija, Paulnes Zalnes Vallnas refertu Pters Mig-links nolasja
Dr. J. Dimants, bet He-
lenas Kaas refertu Latvieu tautas parunas un to nozme nolasja F.
Tei-rumniks.
Sestdien, 3. jlij, uzstjs Leoka-dija Skrinda Stauds Bri
Skrindas, prof. L. Latkovskis, Sr., Francis Tra-suns, Tvs
Stanislavs kutns refer-ja Latgola pirms un pc Rzeknes Kongresa, F.
Zeps Francis Kemps, F. Teirumniks Nikodems Rancns, prof. Izidors
Vizulis Rzeknes Kon-gresa politiski tiesisk dimensija.
Svtdien, 4. jlij, dievkalpojumu noturja Pr. Baginskis, Pr. A.
Peks un Tvs S. kutns, bet atceres aktu atkl-ja Dr. J. Dimants,
dalbniekus uzrun-ja stnis Dr. A. Dinbergs, kam sekoja organizciju
un draudu apsveikumi. Referja vsturnieks un rakstnieks Ta-deus
Puisns Rzeknes Kongress 1917. gad.
Referti bija oti informatvi, bag-ti un saistoi un nordja uz
grto, bet bagto pagtni valsts skuma dzv.
Dzejnieks prof. Francis Murns nolasja savu dzejoli velttu ai
atce-rei Pulcans Vandaveg. Atzin-gus vrdus teica Dr. Valdis
Muinieks, Dr. Valdis Zeps un citi viesi.
Visas trs dienas tika pavadtas draudzb un liel sirsnb. Pateicbu
dalbnieki izteica Vladim Velmem, kas gdja par visu miesgo labkljbu
un nakstmjm un lieliskajm mal-ttm. Visi priecjs, ka atcere nebija
sasteigta un prslogota ar refertiem. Kltesoie izteica pateicbu A.
Tuti-nam par atceres tik demokrtisku no-vadanu visas trs
dienas.
Jnis J. Dimants, Jr., M.D.Antons Tutins, MBA
Laikrakstam Latvietis
Ce uz Rzeknes Kongresa 100 gadu atceri Latvij65 gadu atcere ASV
1982.gad
Mekljam mjas, lai atvrtu durvis!Varbt tiei Jsu rok ir
atslgas?
-
Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 13. lpp.
Latgales lmums apvienoties ar Kurzemi un VidzemiLatvijas valsts
simtgade sksies ar plau programmu, to atzmjot
Latvijas valsts simtgadi atzms no 2017. ldz 2021. gadam, lai
aptvertu un pilnvrtgi izststtu valsts veidoanas ststu. Nozmgu lomu
taj ieem ar Latgali saistti notikumi, kuru centrl ass ir
vsturiskais Latgales kongress Latgales pirms simts gadiem
pieem-tais lmums apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ce uz neatkargu
Latvi-jas valsti.
Latvijas valsts simtgades svinbu atklana gaidma 2017. gada 4.
maij, Latvijas otraj dzimanas dien. Papil-dus plaai noriu
programmai saistb ar Latgales kongresa simtgadi Latvij un citviet
pasaul, turpinot Latvijas valsts simtgades biroja aizskto
trad-ciju, tiks svinti Balt galdauta svtki. Tpat gaidma plaa tautas
akcija Ap-skauj Latviju, ap visu Latvijas robeu veidojot simbolisku
Latvijas garguma sardzi un pierobeas novados stdot ozolus, ko
pavads spka dziesmas un citi atmis paliekoi notikumi.
Pirmais Latgales latvieu kon-gress Rzekn 1917. gad ir viens no
svargkajiem vsturiskajiem notiku-miem, kas iezm msu valsts un
n-cijas tapanas ceu, k ar parlamen-trisma veidoanos. Kongres lma,
ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latviei ir viena tauta. To uzsvra
Sa-eimas prieksdtja Inra Mrniece tredien, 25. janvr, preses
konferen-c, iezmjot Latgales kongresa simt-gades paskumus, kas ar
plau prog-rammu ogad ieskandins Latvijas valsts simtgadi.
Aizsardzbas ministrs Raimonds Bergmanis akcentja, ka mums ir
gods veidot un svint savas valsts simt-gadi, jo no tkstoiem
pasaules tautu tikai diviem simtiem ir sava valsts. Aizsardzbas
nozar Latvijas valsts simtgad mums ir trs lieli mri - mi-litrs
vstures izpratnes veicinana, karavru vrtbu un tradciju izcelana un
patriotisma gribas stiprinana, raksturoja aizsardzbas ministrs.
Lat-gales kongresa simtgades programma Aizsardzbas ministrijai ir
vairkas btiskas norises, tostarp Starptautis-kais militro orestru
festivls.
Msu karavru dzvbas par o valsti tika ziedotas, un Latgale bija t
vieta, kur vl divdesmitajos gados cnjmies par o valsti. Mums ir
j-atdod pards saviem varoiem cil-vkiem, kas krituas par o valsti.
obrd apkopojam, mekljam infor-mciju par cilvkiem, kas samui
Lpla ordeni. aj proces esam iesaistjui jaunsargus, paststja R.
Bergmanis.
Latgales Simtgades kongress un t noriu programma bs viens no
centrlajiem Latvijas valsts simtgades svinbu atklanas notikumiem.
Gal-venie svinbu notikumi gaidmi R-zekn no 22. apra ldz 7. maijam
un Daugavpil 6. maij. Ar daudzveidgu paskumu programmu tiks
akcentta Latgales nozmba Latvijas valsts iz-veidoan un izceltas
Latgales vrt-bas.
Kultras ministre Dace Melbr-de: Latvijas valsts simtgades
svin-bas aizsksim tiei Latgal, viet, kur pirms simts gadiem
norisinjs izi-roi notikumi ce uz Latvijas valsts dibinanu. is ir
laiks, kad padzii-nti izzint un veidot Latvijas ststu, nostiprint
esos un radt palieko-as vrtbas nkamajai simtgadei. Vlos teikt
paldies reiona iedzvo-tjiem un Latgales pavaldbm par aktvu iesaisti
simtgades veidoan. Kop mums ir izdevies radt patiesi uniklus svtkus
Latgales kongresa simtgadei, kas piepilds Latgali ar sa-turgu
dialogu par valsts kopgo n-kotni un ar kultru mziku, tetri, mkslu,
priecjot reiona iedzvot-jus, k ar tristus no Latvijas malu malm un
rvalstm. Latgale man ir pai ma savdabgs, vitls latga-lieu valodas
un kultras d. Ticu, ka simtgad pao vl vairk iemls pai latgaliei, k
ar iepazs ar Latgales draugi un viesi. Aicinu visus pasaules
latgalieus atzmt kongresa simtgadi gan kltien daudzajs noriss ldz
pat augustam, gan nekltien seko-jot ldzi norism sabiedriskajos
medi-jos.
Pirmais Latgales kongress, kas no-tika Rzekn 1917. gada 26. 27.
ap-rl pc t laika skaitanas sistmas (9. 10. maij), bija Latgales
latvieu prstvju sanksme, kur apsprieda Latgales paprvaldes
jautjumus, to-starp jautjumu par Daugavpils, Lu-dzas un Rzeknes
apriu atdalanu no Vitebskas guberas un to pievieno-anu Vidzemes un
Kurzemes latvieu apdzvotajai teritorijai.
Atzmjot o vsturisko notikumu, kas kuva par pagrieziena punktu ce
uz neatkargu Latvijas valsti, notiks Latgales Simtgades kongresa
plenr-sde, kur tiks izvrttas Latgales at-tstbas tendences un
sniegti ziojumi par dadu nozaru sasniegumiem, un konference, kuras
laik tikts prezen-tti jaunieguvumi ptniecbas pro-ces un notiks
zintnisk diskusija 1917. gada Rzeknes kongresa vs-turisk un
juridisk nozme un loma Latvijas valstiskum un Satversm.
Nozmgkie notikumi Rzekn
bs Latgales Simtgades kongress un Latgalieu valodas nakts.
Kongresa simtgades svinbu programm pare-dzts atklt pau Latgales
kongresa simtgadei velttu izstdi Latgales kul-trvstures muzej, un
Latgales reio-na skols Latgal pazstami kultras un sabiedriskie
darbinieki vads No-vadmcbas mcbu stundas.
Atklanas dien 5. maij notiks dievkalpojums Rzeknes Jzus sirds
katedrl ar kopgu svtku gjienu un Latgales kongresa piemias vietas
at-klanu. Vienlaicgi tas bs ar 4. pa-saules latgalieu saiets, kuru
apmekls ar latgaliei no Sibrijas. Tpat tiks prezentta Latgales
kongresa simtga-dei veltta Latvijas Bankas monta.
Notikumam par godu top vair-ki jaundarbi. VSIA Latvijas Koncerti
veido koncertciklu par katru no Latvi-jas novadiem, kas notiks
Latvijas no-vadu koncertzls dados gadalaikos 2017. un 2018. gad.
Latgales koncer-tuzvedumu Rakstiem un skaai veido Latgales
izcelsmes rado komanda un Latvijas radio koris Sigvarda Ka-vas
vadb. Kompozcijas pamat ir Latgales unikls kultrtelpas izcel-ana,
sapludinot vienot mkslinie-cisk veselum katolicisks tradcijas un
tradicionlo folkloru. Krslavietis Aleksandrs Meijers im uzvedumam
radjis pau mzikas instrumentu no keramikas podiem. Latgalei veltt
uzveduma pirmizrde Latgales vst-niecb GORS notiks 22. aprl.
Savu-krt 4. maij svtku koncert izskans R. Dubras oratorijas
pirmatskaojums Latvijas nacionl simfonisk ores-tra, kora Latvija un
relnieces Ivetas Apkalnas izpildjum.
6. maij Daugavpil notiks Tautu forums. Forum tiks akcentts dadu
tautbu Latvijas iedzvotju devums dads joms, jo pai uzsverot lomu
valsts veidoan un attstb. Foruma saturisk programma top sadarbb ar
Daugavpils jaunieu iniciatvu LAV-KA un Vienbas namu, kas o gadu
aizvada 80. jubilejas zm.
Latgales kongresa simtgades prog-ramma turpinsies ar maij un
jnij ar starptautisko tlniecbas simpozi-ju un Starptautisko militro
orestru festivlu Daugavpil, Tautas mzikas svtkiem Ludz un Latgales
mkslas svtkiem Vios.
Latgales kongresa simtgades pas-kumu mris ir vstt par Latgales
spe-cifisko ceu Latvijas valsts veidoan, akcentt Latgales
daudzautains identittes un vrtbas, apzint visas pasaules
latgalieus, izptt un aktu-alizt Latgales vsturi, un veicint
sa-biedrbas izpratni par to.
Linda PastareLatvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko
attiecbu speciliste
-
14. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart
Brvbu izcnja gan no krieviem, gan no vcieiem, lai gan pats
iedvesmotjs Kalpaks to nepiedzvoja. Ziemassvt-ku kaujs karotjiem
sasala skropstas, degun mitrums un mteu atloki, ku-va bezjtgas
plaukstas un kju pdas, apsaldjs ausis un rads klepus un drudzis.
Tau ticba bija stingra: Kas mirst par savu tvu zemi, svti mirst, un
sapnis par brvbu attaisnoja visas grtbas un upurus.
Kara vadous mdzam redzt ti-kai tai vien lom, bet neaizmirssim,
kds bija Kalpaks k cilvks. Vi bija izskatgs, ar spcgu miesas bvi un
labu veselbu. Vi mlja splt vijoli, ar sajsmu dziedja vru kor un
miera laik virsnieku balls labprt uzldza dmas uz deju. Pc rakstura
vi bija piekljgs, savaldgs, apzings un ne-atlaidgs. Kaujs vi bija
izcils, dros virsnieks, ar spju nepazaudt galvu. Jau kapteia pakp
viam bija visi apbalvojumi, kdus piera par kau-jm, un sav pulk vi
bija viens no tikai trijiem virsniekiem, kuri apbalvo-ti ar goda
zmm: Jura zobenu un Jura krustu. odien ms pieminam un go-dinm
Latvijas armijas pirmo vadtju.
Latvijas pirm brvba bija sa. Otrais pasaules kar atnesa postu un
nvi. Latvju dli leionri izmisgi, bet varongi cnjs Kurzemes
Cietok-sn, cieot milzgus zaudjumus, kad
gja, k tautas dziesms aprakstts, sargt savu tvu zemi. Vii palika
uzticgi Brvbas piemineka pakj iekaltiem vrdiem Tvzemei un Brv-bai.
Leionru upuri va lielai tautas daai izglbties un kt par
trimdinie-kiem, kad Latvija atkal iegrima piec-desmit gadu garaj
tums. Dieml vl odien, msu ienaidnieki varous le-ionrus sauc par
faistiem, pat msu pau zem. odienas antifaisti tik oti ienst msu
sirmos leionrus viena vienkra iemesla d: vii ir pd-jie liecinieki
komunistu pastrdtm zvrbm, un viu gars ir palicis ne-salauzts;
sirmie vri nesalieca muguru komunistu priek. odien pieminam un
godinm msu brvbas cntjus leionrus un Kurzemes Cietoka cas.
Pc piecdesmit gadu tumsas rads jauni varoi; oreiz visa tauta,
kas sa-devs roks ar kaimiiem igauiem un lietuvieiem, veidoja
Baltijas ceu, un, kad ar to nepietika, Rg cla ba-rikdes un stingri
pieprasja brvbu. Krievijas satrunju komunistu sis-tma vairs nespja
savu aunuma im-priju saturt kop, un Latvija atkal kuva brva. Nu jau
divdesmit sei gadi nodzvoti bez krievu kakla kungiem, tau ne bez
krievu ietekmes. Msu austrumu pretinieks vl arvien mums uzgln un
taisa draudgus trokus, par spti msu spcgajiem Rietumu draugiem un
aliansm. Uz Baltijas val-stu robem regulri notiek militras
apmcbas lielam karavru skaitam ar smago kara tehniku, kur tiek
mode-lti scenriji uzbrukumiem Baltijai. 2013. gad piedaljs 10 000
krievu karavru karaspks, un is skaits ar-vien palielinjs.
ort samu epastu no Daugavas Vanagu Centrls Valdes prieknieka
Andreja Memaa, Rg, kur, starp citu, rakstts di: Krievija ir
uzsku-si diezgan spcgu propagandas kam-pau pret Latviju, ko vii
veic caur saviem prstvjiem Eirop un caur sa-viem masu medijiem. Tas
mums atg-dina to pau, ko krievi ldzgu izdarja ar Ukrainu, pirms vii
tur iebruka un okupja Krimu. Ar o ziu, mans vs-tjums ir, ka ca par
Latviju un msu tautu nav gal un ka mums ir jpietu-ras pie msu
organizcijas nospraus-tiem mriem, kuri odien ir tikpat b-tiski, k
tie bija 1945.g. 28. decembr. Strdsim un ieguldsim msu darbu un
eneriju msu Latvijas un tautas lab.
Ja negribam piedzvot neseno, bdgo Ukrainas un Krimas likteni,
mums jbt vienmr modriem, lai nosargtu neatkarbu. Celsim galvas aug,
neausim sadrupint msu lat-visko paapziu; ticsim savai valstij,
savai tautai un savai zemei, kas tik grti un ar tik daudziem
upuriem iz-cnta un tik karsti mlta. Atbalstsim msu zemes bruotos
spkus.
DIEVS, SVT LATVIJU!Gunta R.
Latvijas brvba: kda cena?Turpinjums no 2. lpp.
Mb aizgjismsu mais filistrs un draugs
ANDRIS FRANCIS ing12.06.1938. 14.02.2017.
Msu mais draugs, Tu bsi mam mums pie sirds un atmim
Sro Philyronias saime Brisban un SidnejJa kdu brli vest uz kapu
klusu...
ritoriju funkciju jeb izmantoanu, ja tas neatbilst
kultrvsturisko vrtbu saglabanas mriem.
Nenoliedzami Lielo kapu terito-rija un taj esoais
kultrvsturiskais mantojums ir jsakopj. KM eso fi-nansjuma ietvaros
2017. gada budet im mrim paredzjusi 100 tkstous EUR. Prioritte ir
avrijas stvokl esoo kapliu glbanas un konser-vcijas paskumi, k ar
atseviu mkslas piemineku konservcija.
InformcijaiDrzu un parku arhitektras an-
samblis Lielie kapi ar memorilajm celtnm ir valsts nozmes
arhitektras piemineklis, kas atrodas UNESCO Pasaules kultras un
dabas mantoju-ma vietas Rgas vsturiskais centrs aizsardzbas zon un
valsts nozmes pilstbvniecbas piemineka Rgas pilstas vsturiskais
centrs teritorij. Jebkda infrastruktras bvniecba, kas tos vartu
skart, veicama tikai pc ekspertu sniegta izvrtjuma, ar VKPAI
saskaojumu un pc rpgas
izptes, lai nodrointu aizsargjamo kultrvsturisko vrtbu
saglabanu.
Lielie kapi jeb tolaik Pilstas kapi tika atklti 1773. gad. Laika
gait kapu teritorija pakpeniski paplai-nta, kopum tajos apglabti
vairki desmiti tkstoi rdzinieku, t.sk. tdi latvieu literatras un
sabiedrisks darbbas digari k Krijnis Barons, Krijnis Valdemrs,
Fricis Brvzem-nieks, Andrejs Pumpurs un citi.
Informciju sagatavoja:Dace Vizule
Kultras ministrijas sabiedrisko attiecbu speciliste
Lielie kapi RgTurpinjums no 11. lpp.
-
Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 15. lpp.
Sarkojumi, draudzes zias un ziojumiAdelaidSvtdien, 12. mart,
plkst. 9.30 Tla-vas Mazaj zl novuss. Gaidm jau-nus un ne tik jaunus
spltjus!Ceturtdien, 16. mart, plkst. 11.00 ALB nam Sveiks un vesels
program-ma; piedvjam noklausties uzrunu/lekciju: Good Bladder and
Bowel Health. Sekos pusdienas. Ldzam pie-teikties LAIMAS biroj ldz
13. mar-tam.Sestdien, 18. mart, plkst. 11.00 ALB nam LAIMAS
pavrmkas kursi; Inra Kalnia demonstrs cepelnu (pildtu kartupeu
plcenu) recepti. Ieejas maksa $4.Tredien, 22. mart, plkst. 10.30
iz-brauksim no ALB nama ar autobusu uz pusdienm Aldinga Hotel,
Aldin-ga. Pa ceam apskatsim Budas templi,
Sellicks jrmal. Pusdienu cena se-nioriem skot no $12.
Pieteikties LAI-MAS biroj ldz 17. martam.Sestdien, 25. mart, plkst.
14.00 DV nam atcersimies 1949. gada upurus, skatoties 2016. gad
Dzintras Gekas uzemto dokumentro filmu Tvi tur, kur run notikuma
upuri un viu pctei. Filma latvieu valod, ar an-gu subtitriem. (63
min.). Pc filmas, Vanadu kafijas galds un prrunas. Pie durvm
ziedojums $10 Zemessar-gu stipendijm Latvij. Adelaides Sv. Ptera
draudzePrv. Dr. J.PriedkalnsSvtdien, 19. mart, plkst. 11.00 Ga-va
3. svtdiena, dievkalpojums.Svtdien, 19. mart, plkst. 12.00 Baz-ncas
zl Draudzes gadskrtj piln-sapulce tlt pc dievkalpojuma. Bs
jievl, uz trim gadiem, jauna drau-dzes padome, kura pc tam
izraudzs draudzes laicgo vadbu. Ldzu, sciet tagad padomt un runt ar
draudzes locekiem, kuri vartu strdt pado-m. Kandidtus, ar viu
piekrianu, var jau tagad pieteikt draudzes sekre-trei. Ldzam visus
draudzes locekus piedalties pilnsapulc.
BrisbanSvtdien, 19. mart, plkst. 14.30 Sau-les zaa pulci Latvieu
nam. Tuv-ku informciju sniedz Dace Ose-Abey (0422 338 997);
[email protected], 25. mart, plkst. 12.00 Rummy &
zoltes pcpusdiena Latvie-u nam. Piedalans $10.
Turpinjums 16. lpp.
DatumiVrda dienas, dzimanas dienas un zmgi notikumi10.
martsSilvija, Laimrota, Lilina1907. folkloriste Alma
Medne-Romane.1957. urnliste Ilze Strenga.1987. BMX ritebraucjs,
Olimpisk zelta medanieks (2008.) Mris trom-bergs.
11. marts Konstantns, AgitaLietuv Neatkarbas atjaunoanas
diena1907. atklj Liepjas tetri ar Antona ehova lugas Tvocis Vaa
izrdi.1937. grafie, gleznotja Ilona Ceipe.1943. ALT aktrise Mra
Kazia.1990. Lietuvas PSR Augstk Padome piema neatkarbas
deklarciju.
12. martsAija, Aiva, Aivis1582. Stefans Batorijs ir pirmais
kro-ntais valdnieks, kas apmekl Rgu.1892. mediis, antropologs,
anatoms Jkabs Prmanis.1917. (j.s, pc v.s. 27. februris) Feb-rura
revolcija Krievij: streikotju pus prgja vairki armijas pulki.
Valsts Dom tika izveidota Pagaidu komiteja, kas uzms jaunas
valdbas
veidoanu.1947. gleznotja Vija Maldupe.1957. dziedtja Maija
Lsna.
13. martsErnests, Balvis1907. latvieu tautsaimnieks, vstur-nieks
Jnis Labsvrs.1927. karikatrists riks Os.1947. dziedtja Nora
Bumbiere.1952. tulkotja Inta Geile-Spolniece.1992. Rg viesojas NATO
enerl-sekretrs Manfreds Verners.
14. martsMatilde, Ulrika1909. urnlists, sporta vsturnieks
Arnolds mits.1922. skolotjs, sabiedrisks darbinieks Arturs
Cipulis.1937. dzejnieks Imants Lasmanis.1947. Pineberg dibinta
studentu kor-porcija Gersicania.1952. literatras zintniece, kritie
Inese Treimane.1977. Latvijas futbolists Vadims Fjo-dorovs.
15. martsAmilda, Amalda, Imalda
Vispasaules patrtju tiesbu diena1887. dramaturgs Jezups
Kazlass.1892. rakstniece Vilma Delle.1892. latvieu dziedtja Herta
Lse.1912. rakstniece, tulkotja Vera Kacena.1927. valodnieks,
rakstnieks Jezups Lelis (ar Jzeps Lelis).1932. rakstnieks, urnlists
Osvalds Mauri.1957. dzejnieks Mris Melgalvis.1961. ALT aktieris
Andris Klauss.
16. martsGuntis, Guntars, GuntrisLatvieu leionru piemias
diena1932. dzejnieks, publicists riks Le-jietis.1944. Otrais
Pasaules kar: Latvieu leiona 15. un 19. divzija, pirmo reizi
karojot kop, zaudja, bet pc vairku dienu kaujm atkal iema augstieni
93,4 Krievij pie Veikajas upes, ap-mram 40 km no Latvijas
robeas.1967. ukraiu izcelsmes Latvijas hoke-jists Aleksandrs
Kers.1972. politiis, LR labkljbas mi-nistrs (2009.g. 12.marta
2010.g. 3.nov., kop 2014.g. 22.janv.), LR satik-smes ministrs
(2010.g. 3.nov. 2011.g. 25.okt.) Uldis Augulis.
Abonjiet laikraksta Latvietis drukto izdevumu krss!Abonements
$50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem
ar piegdi Austrlij.
Dviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South
Yarra, Vic. 3141. eki rakstmi: Sterling Star
Abonementu var pieteikt un pagarint tmekl
http://www.laikraksts.com
-
16. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart
Eiro kurssEiropas Centrls bankas atsauces kurss 7. mart.1 =
1,39200 AUD1 = 0,86710 GBP
1 = 1,51530 NZD1 = 1,05760 USD
Svtdien, 26. mart, plkst. 12.00 Lieldienu olu dekoranas apmcba
Latvieu nam. Ieejas maks ieskatts vsturisks apraksts par olu
dekora-nu, instrukcijas un pcpusdienas tja. Pieauguiem $10, brniem
$5, zem 5 par brvu. Piedalanos, ldzu pietei-ciet Karen McDougall:
0419 689 175, epasts: [email protected] Kvnslandes latv. ev.
lut. draudzeMc. Brigita Saiva.
KanberKanberas latv. ev. lut. draudze
MelburnCeturtdien, 9. mart, plkst. 13.00 13.30 operdziedtja
Gunta Cse atkal viesojas Melburn St. Michaels baz-ncas Organ
Recital srijas ietvaros Collins un Russell ielu str, Melbur-nas
centr. Pavadtjs Rhys Boak.Piektdien, 10. mart, plkst. 19.00 operas
un latvieu skau darbu soiree ar operdziedtju Guntu Csi pie vna
glzes un siera sveu gaism Latvieu nama kafejnc. Koncerts plkst.
19.30. Tuvk informcija: Ani-ta Andersone 0411 263 973,
[email protected], 11. 13. martam, Gaidu un skautu
vienbas nometne.Sestdien, 18. mart, plkst. 10.00 DVMN valdes loceki
noliks vaiagu pie piemineka Fawkner kapst.Sestdien, 18. mart,
plkst. 11.30 pulkv. O. Kalpaka un Latvieu leiona atceres sarkojums
DV mtn.Sestdien, 25. mart, plkst. 12.00 Melburnas Latvieu biedrbas
MLS Inc., pilnsapulce Braunteina istab, Melburna Latvieu nam, 3
Dickens Street, Elwood. Personm, kas vls kandidt uz MLS Inc. (MLB)
val-des amatiem, rakstiski jpiesaks pie biedrzia Jura Ozola: 43
Woodville St, Balwyn North VIC 3104 (ar vie-na MLB biedra rakstisku
atbalstu) ldz 18. martam. Informciju zvaniet I. Lainei, telefona
nr. 98761448. Melburnas latv. ev. lut. draudzeMc. Dainis
Markovskis.Ceturtdien, 9. mart, plkst. 11.00 B-beles studija
Latvieu ciem.Svtdien, 12. mart, plkst. 11.00 dievkalpojums Sv.
Krusta baznc.Svtdien, 19. mart, plkst. 11.00 diev-kalpojums Latvieu
ciem.Svtdien, 26. mart, plkst. 11.00 dievkalpojums Sv. Krusta
baznc.
PertSestdien, 11. mart, plkst. 9.00 Dau-gavas Vanagu Austrlijas
delegtu sa-nksme nodaas klub.Svtdien, 12. mart, plkst. 10.00
Daugavas Vanadu Austrlijas 58. sa-lidojums nodaas klub.Svtdien, 12.
mart, plkst. 13.30
plkv. O. Kalpaka, Latvieu leiona un Kurzemes cietoka atcere.
Pertas ev. lut. Sv. Pvila draudzeMc. Gunis Balodis.Svtdien, 19.
mart, plkst. 10.30 dievkalpojums.
SidnejSvtdien, 12. mart, plkst. 15.00 Sv-t Ja baznc Hombu
pulkvea Oskara Kalpaka un studentu rotas pie-mias dievkalpojums un
akts. DV rko kop ar korporciju kopu Sidnej.Ceturtdien, 16. mart,
plkst. 11.00 Rukvudas kapstas Daugavas Vanagu nodaljum ziedu
nolikana un Latvie-u leiona atceres svtbrdis mc. Rai-monda
Sokolovska vadb.Sestdien, 18. mart, plkst. 11.00 DV nam rkrtj
pilnsapulce. Plkst.12.00 Leiona atceres sarkojums.Sestdien, 18.
mart, plkst. 11.00 Sid-nejas DV nodaas rkrtja pilnsapul-ce DV
nam.Sestdien, 18. mart, plkst. 12.00 Lat-vieu leiona atceres
sarkojums DV nam.Svtdien, 19. mart, plkst. 13.00 Lat-vieu nam
Sidnejas Latvieu bied-rbas 65 gadu jubilejas sarkojums. Dmu kopas
pusdienas. Ellas Manas SLB jubilejas kompozciju un latvieu
komponistu programmu izpilds J-nis Laurs un ansamblis no Adelaides.
Jaunieu ansamblis Ella Mana, Ivars tubis, Jnis Lucis. Pieteikans
ldz 12. martam nama biroj pie Imanta La, tel. (02) 9744 8500 vai
e-pasts [email protected] Sidnejas ev. lut. latvieu draudze, Svt
Ja bazncMc. Kolvins Makfersons.Svtdien, 12. mart, plkst. 10.00
Cie-anu laika dievkalpojums ar Svto Va-kardienu.Svtdien, 12. mart,
plkst. 15.00 Kal-paka piemias dievkalpojums.Svtdien, 19. mart,
plkst. 10.00 Cie-anu laika dievkalpojums ar Svto
Va-kardienu.Svtdien, 26. mart, plkst. 10.00 Cie-anu laika
dievkalpojums ar Svto Va-kardienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienbas
draudzeMc. Raimonds Sokolovskis.Svtdien, 12. mart, plkst. 9.30 II
Ga-va dievkalpojums. Bbeles stunda.Svtdien, 19. mart, plkst. 9.30
III Gava dievkalpojums.Svtdien, 26. mart, plkst. 9.30 IV Gava
dievkalpojums.
Zelta piekrast
LatvijPiektdien, 10. mart, plkst. 18.00 PBLA prstvniecbas biroj
Rg tik-ans vakars rzemju latvieiem.Sestdien, 11. mart, plkst. 12.00
. Eliasa Jelgavas Vstures un mkslas
muzej, Jelgav Akadmijas iel 10 Latvijas Okupcijas muzejs aicina
uz diskusiju par dailiteratru, kas skar Latvijas okupciju vsturi.
Diskusij piedalsies rakstnieki Gundega Rep-e, Inese Zandere, Mris
Rungulis un vsturnieki Inese Dreimane, Ilgvars Butulis un Mrti
Mintaurs. Disku-siju vads Latvijas radio komenttjs Eduards Lini.
Dalties prdoms par iem jautjumiem laipni aicints ar ikviens
diskusijas klaustjs.Svtdien, 12. mart, plkst. 13.00 dievkalpojums
Metodistu baznc, Akas iel 13 (ar kafijas galdu un svt-dienas
skolu).Pirmdien, 13. mart, plkst. 11.00 Dzintaru koncertzl uz cikla
Mu-zikls pasakas mazajiem koncertu Mdziesmias aicina vismazkos
klaustjus un viu veckus. Taj klaussimies iemoto latvieu kom-ponistu
Imanta Kalnia un Raimonda Paula dziesmas brniem. Koncert piedalsies
populri latvieu mzii: Aija Andrejeva (balss, flauta), Marts
Kristians Kalni( balss, oboja), Go-ran Gora (balss, itra), Jnis
Milti (taustii) un Mrti Mievskis (sita-minstrumenti).Pirmdien, 13.
mart, plkst. 18.30 Dailes tetra Kamerzl notiks n-kam tikans cikl
Zinbu stunda. Pieredze un prdomas lekcijas form. Sarun Tetris un
teatralitte kino tik-sies reisors Jnis Streis un kinokri-tie Daira
bolia. Bezmaksas iel-gumus uz to vars saemt no 6. marta plkst.10.00
viss Bieu Paradzes kass. Vietu skaits ierobeots, tpc viens
interesents var saemt divus ie-lgumus. Sestdien, 18. mart, plkst.
19.00 Dzintaru koncertzle uz latvieu tra-dicionls tautas mzikas un
elektro-nikas sintzi cikl Dzimui Latvij aicins Laima Jansone un DJ
Monsta.Sestdien, 25. mart, plkst. 19.00 Dzintaru koncertzl uz krtjo
cikla Jrmala Jazz koncertu aicins Sebas-tiana Studicka deza trio,
kura mu-ziklos ceojumus alla raksturo trs nozmgks jomas dezs,
klasisk mzika un elektronisk mzika.Svtdien, 26. mart, plkst. 13.00
dievkalpojums Metodistu baznc, Akas iel 13 (bez kafijas galda un
svt-dienas skolas).Svtdien, 26. mart, plkst. 14.00 Dzintaru
koncertzl uz otro demo-krtisk cikla Brvdienu mzika kon-certu aicins
izcilais vijolnieks Rai-monds Ozols ar stgu kvartetu, kas apvieno
mzius, kuri ikdien redza-mi Latvijas Nacionlaj simfoniskaj
orestr.
SarkojumiTurpinjums no 15. lpp.