-
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA,
VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais
latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 630 2020. gada 24. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrālijas ziņas ..........................2, 3, 4, 5, 6,
7, 8, 9, 12Latvijas ziņas
...............................................1, 5, 10, 11,
13Latvieši pasaulē
....................................................9, 10,
15Redakcijā
..................................................................................3Mārīte
Rumpe
.......................................................................2LAAJ
............................................................................................3Ilona
Brūvere
..........................................................................3Baiba
Haringtona
...........................................................4,
5Elīna Bīviņa
..............................................................................5Jānis
Čečiņš.............................................................................6Vita
Kristovska
.................................................................
6, 7Toms Mačēns
.........................................................................7Kāris
Dragūns
........................................................................8Rebeka
Aleksandra Ritene ...................................... 8,
9Latviešu Fonds
.....................................................................9ALA
10Kārlis J. Ātrens
.....................................................................
11Marija Perejma
...................................................................12Lasītājas
vēstule
................................................................13Prāv.
Jānis Priedkalns ..............................................14,
15Datumi
.............................................................................15,
16Sarīkojumi,
ziņojumi.......................................................16Eiro
kurss
...............................................................................16
Labdarības maratons „Dod pieci!“Saziedoti jau 99 510 eiro*
Labdarības maratonā Dod pieci! ot-rajā diennaktī jau saziedoti
99 510 eiro, kas sniegs praktisku palīdzību cietuša-jiem no
vardarbības ģimenē. 19. decem-brī otro lielāko ziedojumu Dod pieci!
vēsturē veica Circle K Latvia, ziedojot 40 000 eiro. Atbalstot
maratonu, pa-vārs Mārtiņš Sirmais Valmierā pie Sv. Sīmaņa baznīcas
19.12. plkst.19.00 dāvināja paša ceptas bagetes ikvienam, kurš bija
ziedojis Dod pieci! Mērķim.
Mājaslapā dodpieci.lv cilvēki turpina aktīvi ziedot un piedalās
īpašās labdarī-bas izsolēs. Visā Latvijā skaidras un bez-skaidras
naudas ziedojumus pieņem Cir-cle K degvielas uzpildes stacijās.
Sākusies arī pieteikšanās palīdzības saņemšanai, aizpildot
pieteikuma formu dodpieci.lv.
Lai ziedotu pie Stikla studijas Doma laukumā, ierodas ģimenes,
kas visu gadu rūpīgi krājušas ziedojumus. Divas ģime-nes no
Jūrmalas ziedoja sešu gadu laikā sakrātās monētas, kas svēra 50
kilogra-mus. Ierodas arī cilvēki, kuri maratonam ziedo katru gadu.
Šodien ziedojumu vei-ca arī kāds tikko jaunlaulāts pāris. Lielā-kā
daļa ziedotāju šogad ziedo attālināti.
Dod pieci! studijā turpina vieso-ties eksperti, sabiedrībā
zināmi cilvēki un populāri mūziķi. Ar stāstiem dalās cietušie no
vardarbības un ziedotāji.
Veselības ministre Ilze Viņķele
teica, ka vardarbībā pastāv ķēdes prin-cips – tie, kuri to
ģimenē ir piedzīvo-juši, mēdz to turpināt pielietot savā ģimenē.
Viņa uzvēra, ka par to jārunā, jo tas rod ceļu uz dziedināšanu.
Mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis (GoranGora) atzina: „Mēs
nerunājam par jaunu, pēķšnu problēmu, kas tikko atklājusies. Šī ir
ļoti sena tēma. Līdz šim tas vienmēr bijis kā noslēpums, vai aiz
kautrības vai bailēm cilvēki par to klu-sējuši. Ir svarīgi par to
runāt, jo tikai tā mēs spējam kustināt lielo enerģiju ap šo tēmu un
to risināt. Es domāju, ka šī gada akcijā būtiskākais uzvaras fakts
būtu tas, ka tie cilvēki, kuri ir piedzīvojuši vardarbību ģimenēs,
spēj ieraudzīt, ka ir, kur vērsties, lai risinātu problēmu.“
Pārdomājot daudzās izmaiņas, kas notikušas īpaši šogad, mūziķis
Intars Busulis teica: „Ļoti daudzi tagad ir uz-vilkti, daudziem tas
šobrīd nāk uz āru, un tad viņi izgāž savas dusmas pār sa-viem
tuviniekiem. Vajag atrast spēku risināt problēmu, kas ir tevī
pašā.“
Ģitārists Kaspars Zemītis pastāstīja, ka viņa ģimenē ir
novilktas robežas, kuras nevar pārkāpt: „Nedod Dievs, ka enerģi-ja,
kura sakrājusies, aizietu virzienā, kur tai nevajadzētu. Neviens
nepiedzimst par vardarbīgu cilvēku. Tas rodas tad, kad spēks aiziet
virzienos, kuros nevajadzētu,
Turpinājums 10. lpp.
Laimi, Veiksmi, 2021. gadá!
Man ir sajūta, ka cilvēkam ir jāapzinās, ka viņš nav varens. Kad
cilvēks jūtās visva-rens, viņš sataisa lielākās ziepes.“
Studijā viesojās arī grupa Tautu-meitas. Tās dalībniece Lauma
Bērza
Ilze
Šēn
berg
a N
āgel
a. „
Janv
āris
202
1“.
-
2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24.
decembrī
Nu arī Adelaides sko-las gads ir noslēdzies ar koncertu un
dāvanām. Paldies Ziemassvētku ve-cītim par apciemojumu, koncerta
noskatīšanos un dāvanu dalīšanu. Ilgi
viņam nācās uzturēties Adelaides Lat-viešu namā, lai noskatītos
visu bērnu priekšnesumus, ko viņi cītīgi bija gata-vojuši par godu
koncertam. Šogad gada tēma bija Literatūra, tad nu bērni gan
dziedāja, gan dejoja gan rādīja pasaku filmas un filmas par sevi un
skaitīja dze-
joļus. Arī skolotājas sasparojās un rādīja nelielu uzvedumu, kā
rūķu ģimene ga-tavojas svētkiem un tiek galā ar vilkiem.
Ģimenes arī varēja aplūkot izstā-di ar bērnu darbiem, ko paguvām
sa-meistarot cik nu šogad sanāca kopā būt. Skolēniem nācās veselu
ceturksni mācīties attālināti. Gan bērni, gan sko-lotājas apguva
jaunas tehnoloģijas, ko lietot valodas apguvei. Šeit jāsaka liels
paldies Latviešu valodas aģentūrai par mājas lapas Māci un mācies
izveidi, jo lieti noderēja tur pieejamie mate-riāli, kā arī iespēja
skolotajām apgūt Classflow platformu.
Paldies visiem vecākiem un vecve-cākiem par atbalstu šogad, jo
šis gads nevienam nav bijis viegls. Visi esam daudz ko mainījuši
savās ikdienas gaitās. Tāpēc vēl jo lielāks prieks bija, kad atkal
varējām satikties un mācīties kopā. Paldies mīļajām skolotājām, kas
ziedo katru sestdienu, lai stiprinātu latviskumu Austrālijā.
Kā arī liels paldies visām organi-zācijām, kas mūs šogad ir
atbalstījušas gan Latvijā gan Austrālijā, lai jums visiem gaiši un
mierīgi svētki. Lai sir-dīs prieka dzirkst par kādu labu darbu
šogad un lai radoši plāni nākošajā – 2021. gadā.
Mārīte RumpeALS pārzine
Laikrakstam „Latvietis“
Adelaide skolas gads ir noslēdziesKoncerts, Ziemassvētku vecītis
un dāvanas
Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.au
www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam
laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260
par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.
Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.
Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā
numurā.
Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar
autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne
katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām
neuzņemas atbildību. Redakcija
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts
honorārus nemaksā.
Koncerts.
FOTO
Dže
imss
Dok
ertij
s (Ja
mes
Doh
erty
)
Koncerts.
FOTO
Dže
imss
Dok
ertij
s (Ja
mes
Doh
erty
)
Ziemassvētku vecītis.
FOTO
Dže
imss
Dok
ertij
s (Ja
mes
Doc
hert
y)
Bērnu darbu izstāde.
FOTO
Dže
imss
Dok
ertij
s (Ja
mes
Doc
hert
y)
Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $55
par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260 par 52 numuriem ar
piegādi Austrālijā.
Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South
Yarra, Vic. 3141.
Čeki rakstāmi: „Sterling Star“
Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī –
http://www.laikraksts.com
-
Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3.
lpp.
LAAJ 2020. gada kopsanāksmeApstiprināts jauns prezidijs
12. decembrī no-tika Latviešu Apvie-nības Austrālijā un
Jaunzēlandē (LAAJ) kopsanāksme, bet šis neparastais, Kovida
ie-tekmētais gads, nozī-
mēja, ka kopsanāksme nenotika kā parasti Kultūras dienu laikā,
bet attā-lināti Zoom režīmā. Lai gan vienmēr ir jauki satikties aci
pret aci, ir jau zināms labums arī, ka LAAJ biedri no visām malām
var piedalīties sēdē, izmantojot internetu. Kopsanāksmē bija ap 30
dalībnieku vai nu kā indi-vīdi, vai pārstāvot vienu no 15
orga-nizācijām.
Kopsanāksmi atklāja LAAJ pre-zidija priekšsēdis Jānis Grauds, un
kā sanāksmes vadītāju ievēlēja Jāni Kārkliņu. Viņam sanāca
veiksmīgi vadīt kopsanāksmi, neatstājot Mel-burnu.
Kopsanāksmē pieņēma prezidi-ja locekļu ziņojumus par aizvadītiem
trim gadiem un pārrunāja bijušu un paredzēto darbību.
Kopsanāksme apstiprināja nā-košo LAAJ prezidiju (Ko, vai tad jau
trīs gadi paskrējuši?), jo sākot ar 2021. gadu tā pāries uz
Adelaidi Skaidrītes Aguļēvičas vadībā uz trim gadiem. Prezidija
locekļi būs Reinis Dancis (vicepriekšsēdis), Mairita Antona
(kasiere), Ilga Vē-vere (sekretāre/biedrzine), Ilze Lī-beka
(Kultūras fonda un Kultūras nodaļas vadītāja), Mārīte Rumpe
(lietvedība, informācija, mājas lapa) un Iveta Leitase (Izglītības
un skolu nozare). Viņi turpinās atbalstīt latvis-ko izglītību un
latviešu organizāciju darbu, kā arī turpinās sadarbību ar Latviju.
Viņiem, dabīgi, turpinās pie-biedroties vicepriekšsēži no katras
pavalsts.
Sidnejas prezidijam bija nācies risināt dažas problēmas, un bija
ie-rosinātas dažas izmaiņas. Jau pirms
kopsanāksmes bija ie-spēja dalībniekiem ie-pazīties ar ieteiktām
maiņām LAAJ statūtos, galvenokārt, lai iekļau-tu Kultūras fondu
(kam bija atsevišķa valde un kase) prezidija sastāvā, tās atbildību
pārņemot Kultūras nodaļai un apvie-nojot kases. Jaunie statūti ar
divām sīkām maiņām tika vienbalsīgi pie-ņemti.
Tad bija skaidrs ka Kovid ie-spaids ir arī skāris Kultūras
dienas, kas nevarēja notikt kā paredzēts 2020. gadā, bet tika
pārliktas uz 2021. gadu. Kopsanāksme arī ap-stiprināja, ka nākamās
Kultūras dienas pēc Sidnejas būs Melburnā – 2023. gadā.
Kopsanāksmē tika arī pārrunāts budžets nākamiem trim gadiem. Šis
visām organizācijām ir bijis smagāks gads, mazāk iespēju noturēt
parastās nodarbības vai iesākt kaut ko jaunu. Sanāksmē paredzēto
budžetu pieņē-ma, bet, vadoties no 2020. gada piere-dzes, tika arī
apstiprināts, ka jāpielieto elastīga pieeja pie tā, un to nevar
uz-skatīt kā iekaltu akmenī.
Sekojot šīm budžeta diskusijām, tika lemts, ka LAAJ ir jāturpina
at-balstīt tādas organizācijas kā Sveika, Latvija!, Annas Ziedares
Vasaras vi-dusskola, Tērvetes nometne un citas, kas atbalsta
jauniešu spēju uzlabot savu latviešu valodu un veicina jau-niešu
saites ar latviešu sabiedrību vai nu šeit, vai Latvijā. Tas būtu
jādara pat tad, ja šāds atbalsts varētu izraisīt bu-džeta
deficītu.
Ar šo Sidnejas prezidija laiks ir beidzies, ar pateicību par
darīto dar-bu, un Adelaides prezidija laiks sā-cies, ar
vislabākajiem vēlējumiem nākotnē.
Ilona BrūvereLaikrakstam „Latvietis“
RedakcijāSveicināti, lasītāji!Gads beidzas ar lielu
nezināšanu par nākotni. Pirmkārt, par Covid-19. Dažviet iet vaļā
otrais vilnis, citviet jau izteik-tas bažas par trešo vilni,
jo Anglijā atklāts jauns vīrusa vari-ants, kurš ir 70% lipīgāks
par parasto.
Covid-19 sekas tautsaimniecībai ir milzīgas, jo cilvēku
veselības un pat dzīvības glābšana ir prasījusi gandrīz kara laika
mērus. Arī laikraksts Lat-vietis ir izjutis nelabvēlīgos
apstākļus.
Tāpēc vēlos pateikties visiem laik-raksta Latvietis
atbalstītājiem – rakstu autoriem, fotogrāfiem, abonētājiem,
zie-dotājiem, reklāmu devējiem! Bez jums visiem nebūtu laikraksta
Latvietis.
Aicinu palīdzēt 2021. gadā papla-šināt laikraksta abonētāju
loku, jo tas palīdzēs nodrošināt laikraksta ilgtspē-ja, un varēsim
turpināt katru nedēļu papildināt jau esošos pāri par 10 000
laikraksta rakstu mūsu portālā.
Novēlu mums visiem –Laimi un Veiksmi 2021. gadā!
GN
LAAJ 2020. gada kopsanāksmes dalībnieki.
FOTO
Jāni
s Čeč
iņš
Cena $35 (+$10 piegāde Austrālijā).PO Box 6219, South Yarra,
Vic. 3141
[email protected]Čeki rakstāmi: „Sterling Star“
Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām.
2021. GADA KALENDĀRS
ILZE ŠĒNBERGA NĀGELA
Ziedi,ziedi vēl...
Vārda dienu kalendārs ar Latvijas Republikas svētku un
atzīmējamām dienām
http://www.laikraksts.com/veikals.php#Calendar
-
4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24.
decembrī
Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) skolai liela diena! Sestdien,
5. decembrī, divi sarīko-jumi vienā reizē – izlai-dums un
Ziemassvētku eglīte. Parasti būtu bijuši
divi atsevišķi sarīkojumi, bet šis nav bijis parasts gads.
Skolas gads bija sācies 1. febru-ārī pēc garajām vasaras
brīvdienām kā parasti. Austrālijas austrumos visu vasaru bija
plosījušies milzīgi, neaptu-rami ugunsgrēki. No dūmiem nebija
glābiņa. Pēc nežēlīgās vasaras skolas saime katru sestdienu veselus
divus mēnešus darbojās Latviešu namā kā parasti. Sestdienas
kafejnīcā bija omu-līgas – tauta apgrozījās, dzēra kafiju,
aprunājās, palika uz pusdienām.
Pēkšņi marta beigās Covid-19 dēļ Jaundienvidvelsas valdība
ieveda ie-robežojumus. Latviešu nams bija jā-slēdz. Sestdienas
skola turpināja strā-dāt attālināti līdz gada beigām, lietojot
Skype, Zoom un e-pastu. Skolotāji no izolācijas savās mājās katru
sestdienas rītu vienu stundu bērniem pārsvarā mācīja valodu. Skola
vairs tikai divas reizes satikās klātienē. Pirmoreiz, ok-tobra vidū
svaigā gaisā, latviešu lute-rāņu baznīcas pagalmā Hombušā. Otr-reiz
– 14. novembrī Latviešu namā, kad skola atzīmēja valsts
svētkus.
Skolas gada beidzamā diena nu ir klāt! Visi ierodas laicīgi, lai
pa klasēm sagatavotos. Vecāki sakārto zāli. Gal-dus saliek
attālināti, eglīti priekšā, un pašā vidū goda vietā jauno viedo
tele-vīziju, kura pirkta ar Latvijas valdības finansiālo
atbalstu.
Izlaidums sākās plkst. 11.00 ar karoga ienešanu un valsts himnu.
Co-rona-19 ierobežojumi aizliedz dziedā-
šanu. Himnu kora dziedājumā noskatāmies un noklausāmies
televīzijā. Andris Galviņš vada sarīkojumu. Ierodas Ziemassvēt-ku
vecītis, krietni apvēlies pēc divām nedēļām karantīnā, un apsēžas
pie eglītes.
Šī gada pamatskolas ab-solventi – Sigrida Veidnera, Aleksandra
Vaskune un Arun Peiris – katrs stājās priekšā ar īsu runu. Kavējās
atmiņās un pateicās skolotājiem, kas viņus mācījuši, sākot no pirms
skolas dienām. Skolotājus nosauc dota-jos vārdos kā draugus –
Sandra, Dace, Sarma, Leksis, Mari-ta, Velga, Daira, Elita, Ilona,
Māra, Valdis, Ingrida. Ir pa-teicīgi arī tiem, kas gatavojuši
garšīgās pusdienas, un tiem, kas organizējuši sporta un peldēšanas
sa-
cīkstes.Aruns, kopš pirmās
reizes 2009. gadā, ir katru skolas sestdienu bijis Lat-viešu
namā, atskaitot vienu gadu, kad dzīvojuši Bos-tonā, un tur gājis
latviešu skolā. Sidnejas Latviešu skolā sevišķi paticis spēlēt
teātrī. Ir pateicīgs Nor-mundam, kas iemācījis spēlēt Zolīti. Skolā
spēlējis ar draugiem – Aleksi, Dai-ni, Emīlu Miku un Oska-ru – lai
vinnētu!
Aleksandrai bija divi gadi, kad no Latvijas at-brauca uz
Austrāliju. Čet-ru gadu vecumā sāka iet latviešu skolā, bet pēc
di-viem gadiem pārtrauca. Piedzima māsiņa Nicola. Aleksandra 10
gadu vecu-mā atgriezās skolā. Atceras peldēšanas sacensības,
arī
galda tenisa turnīrus, kur ieguva pir-mo vietu. Pateicās par
Nameja gredze-nu, kuru valkās ar godu un lepnumu.
Sigrida sāka iet Latviešu skolā 3 gadu vecumā. Īpaši patika
mācīties tautas dejas, dziedāšanu un vēsturi. Patika dziedāt un
piedalīties visos sko-las sarīkojumos, koncertos un teātrī. Patika
arī sporta nodarbības, kuras vadīja Viktors. Domā, ka daudzos
ga-dos sakrātās zināšanas būtu aizmirsu-si, ja skola nebūtu
turpinājusies caur Zūm (Zoom).
Tad nāk vesela rinda apsveicēju ar apliecībām, ziediem,
grāmatām, nau-du. Skolas pārzinis Normunds Ronis absolventiem
pasniedz apliecības un ziedus. Jānis Čečiņš uzrunā SLB vār-dā un
apsola katram Nameja gredzenu. Valdis Krādziņš apsveic no Daugavas
Vanagiem un arī no evaņģēliskās luteru baznīcas Hombušā, Baiba
Bērziņa no korporāciju kopas. Absolventu mātēm pasniedz ziedus no
SLB dāmu kopas.
Sidnejas Latviešu pamatskolai trīs absolventiIzlaidums un
Ziemassvētku eglīte
No kreisās: absolventi Aleksandra Vaskune, Arun Peiris, Sigrida
Veidnera un viņu mātes Marika Mekkjū (McCue), Zinta Haringtona
(Harrington), Ingrīda Veidnera.
FOTO
Mār
a M
oore
Marta un Konrāds Svilāni un Emīls Galviņš no nākamā gada vecākās
klases saņem ka-rogu. No labās Andris Galviņš.
FOTO
Mār
a M
oore
Turpinājums 5. lpp.
No kreisās: Ingrīda Veidnera, Ziemassvētku vecī-tis, skolas
pārzinis Normunds Ronis.
FOTO
Kai
ja M
oore
-
Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 5.
lpp.
Aktīvajā apmeklē-jumu sezonā, kas Lik-teņdārzā ilgst no maija
līdz novembrim, šogad bijis rekordliels skaits apmeklētāju – dārzā
vie-sojušies vairāk nekā 100
tūkstoši cilvēku, kas ir gandrīz divtik vairāk, nekā Latvijas
simtgadē.
Sandra Kalniete, Eiropas Parla-menta deputāte, Kokneses fonda
pa-domes priekšsēdētāja:„Ir liels gan-darījums par ievērojamo
apmeklētāju skaitu. „Likteņdārzam“ šis bija jubile-jas gads, jo
apritēja 15 gadu kopš di-binājām Kokneses fondu, lai izveidotu
piemiņas dārzu mūsu tautas upuriem 20. gadsimtā. To ar daudzu
ziedotāju atbalstu fonds turpina attīstīt un la-biekārtot. Gads ir
bijis ražīgs – „Lik-teņdārzs“ kļuvis par pirmo un pašlaik vienīgo
vietu Latvijā, kur, nosaucot vārdos, tiek pieminēti visi mūsu
valsts dibinātāji un neatkarības atjaunotāji. Vasarā savus
veltījuma ozolus dārzā iestādīja Valsts prezidents Egils Le-vits un
bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, līdz ar to tagad
„Lik-teņdārzā“ rindojas visu atjaunotās Latvijas prezidentu
stādītie koki.“
Latvijas valsts proklamēšanas ga-dadiena 18. novembrī simboliski
ir ak-tīvās sezonas noslēgums Likteņdārzā, kas tiek atzīmēts ar
gadiem iekoptu tradīciju – saulrieta sagaidīšanu dārza Amfiteātrī.
„Lai arī šogad ārkārtas
situācijā noteikto pulcēšanās ierobe-žojumu dēļ saulrietu
negaidīsim kopā, par godu Latvijas dzimšanas dienai „Likteņdārzā“
šodien pusdienlaikā tiks iedegtas sveces un ugunskuri. Dārzs arvien
ir atvērts apmeklētājiem pastaigām un svētku noskaņai,“ uz-sver S.
Kalniete.
Pirms Latvijas valsts proklamēša-nas gadadienas Draugu alejā
ieklāti kārtējie ziedotāju iegādātie personali-zētie bruģakmeņi,
kas šogad sasniedz teju 1000 bruģu. Lielāko bruģakmeņu ziedojumu
Likteņdārzam dāvājis Ai-vars Vanags, kurš šādi iemūžinājis 80 savas
dzimtas locekļu vārdus. Tā-pat nozīmīgs ziedojums saņemts no
Apvienoto Arābu Emirātu vēstnieces Latvijā Hanānas Halfānas Ubaidas
Alī Almadhanī, kura iegādājusies personalizētos bruģakmeņus 26
vēst-niecības darbiniekiem un viņu tuvi-niekiem.
Pateicoties Kokneses novada do-mei, šoruden ar melno asfaltu
noklāts grants ceļš, kas ved uz Likteņdārzu no A6 šosejas. „Turpmāk
braucējus un gājējus vairs nepavadīs baltu putekļu mākonis un
braukšana būs ērtāka un drošāka,“ ir gandarīta S. Kalniete.
Tāpat dārza apmeklētājiem pieeja-ma arī atjaunota Liktens gātes
mobilā lietotne, kurā apkopoti dažādu cilvēku dzīvesstāsti,
fotogrāfijas un citas liecī-bas par pieredzēto Latvijai nozīmīgos
vēstures pavērsienos 20. gadsimtā.
Tā kā Likteņ-dārzs ir atvērts apmeklētājiem arī ārpus aktīvās
se-zonas, Kokneses fonds aicina viesus atbildīgi ievērot ār-kārtas
situācijas dēļ noteiktos ierobe-žojumus un arī turpmākajos mēnešos
apmeklēt dārzu vienīgi kopā ar saviem vistuvākajiem, pastaigu laikā
ievērot distanci no citiem cilvēkiem un nepie-ciešamības gadījumā
valkāt mutes un deguna aizsegu.
Par „Likteņdārzu“Likteņdārzs ir unikāla, par ziedo-
jumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas
ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un
arhitekta And-ra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie
Kokneses. Likteņdārzu aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts īpašs
Likteņdārza likums.
Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu
tautas iz-turību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai,
kuri 20. gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs
apvieno izcilu kultūrainavu, ar-hitektūru ar Kokneses pussalas
dabas un Daugavas krāšņumu.
Nodibinājums „Kokneses fonds“Elīna Bīviņa
2020. gada 18. novembrī
Absolventi svinīgi nodod karogu nākamai klasei, kuri savukārt
sola ka-rogu turēt augstā cieņā, rādīt priekš-zīmi jaunākiem
skolniekiem un atcerē-ties piederību Latvijai. Televīzijā koris
nodzied Tev mūžam dzīvot, Latvija. Karogu iznes nākamā gada vecākā
klase. Svinīgais sarīkojums ir beidzies.
Ziemassvētku prieki var sākties! Vispirms visiem skolas bērniem
iz-
sniedz apliecības un skolotājus apdā-vina. Viena pēc otras visas
četras kla-sītes stājas priekšā ar dzejoļiem. Skaita pa vienam,
skaita visi kopā. Daži ma-zākie zina no galvas, citi lasa. Priekšā
stājas Zāra un skaita tautas dziesmu pantus. Zāra ir paliela
meitene un vairs nenāk skolā, bet visu gadu ir mācīju-sies latviešu
valodu pie Vijas Sieriņas.
Ziemassvētku vecītis katram bēr-nam dod dāvanu. Bērni pacietīgi
sēž. Ir jāgaida, kamēr katram ir dāvana. Tikai tad drīkst savu
dāvanu attīt. Pēc
koncerta skolas saime pakavējas uz pusdienām. Šogad Covida dēļ
visi ir paši savējiem gādājuši ēdamo.
Svētki nosvinēti, trīs pamatskolas absolventi izvadīti! Trīs
jaunieši ir daudzus gadus spēlējušies, izskrēju-šies, paslēpušies
katrā Latviešu nama kakta kaktiņā. Latviešu namu pazīst tik pat
labi kā savas mājas. Latviešu namā, tā pat kā savās mājās, viņi ir
gaidīti vienmēr
Baiba Vītola HarringtonaLaikrakstam „Latvietis“
Sidnejas Latviešu pamatskolai...Turpinājums no 4. lpp.
Skolēni ar apliecībām.
FOTO
Kai
ja M
oore
Skolēni ar apliecībām.
FOTO
Kai
ja M
oore
Divkāršojies „Likteņdārza“ apmeklētāju skaitsJubilejas sezonā
viesojušies vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku
-
6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24.
decembrī
Klusē kalni, klusē lauks,Klusē tālie sili.Tālu mana dzimtene –
Meži, meži zili.Mana Latvija ir Tālavas meži, kur
priedes galā taurētājs brīdina pret ie-naidnieku. Latvieti nevar
nopirkt ar zeltu:
Mans gods ir mana tauta.Mana Latvija ir Krišjāņa Barona
dainas. Mana Latvija ir Bībele latvie-šu valodā. Ar Anneli esmu
dzīvojusi Zemgales līdzenumos. Biju kopā ar Sprīdīti, kad viņš
atteica precēt prin-cesi, bet sauca :
Gulbīti, gulbīti kustini kājiņas,Aizved mani uz laimīgo
zemi.Skalbe man mācīja dzīvot. Ar
Aleksandru Grīnu atbrīvoju manu Latviju.
Man draugu daudz: Aspazija, Bār-da, Poruks, Virza.
Trimdā: Olafs Stumbris, Teodors Tomsons un Krāslavietis, kurš
dzejo-lī Tiem, kas šo dzejoli nekad nelasīs raksta:
Varbūt Dievs piedos vecākiem,Kuru maizē jūs augāt,Bet jums
dezertieriem,Jums kārklu un malu dvēselēm,Kas citu priekšā uz
ceļiem lien, Nevarēs piedot neviens.Jā, trimdinieku bērni un
bērnu
bērni ir pagriezuši muguru valodai un savai senču zemei. Manā
Latvijā esmu cietusi kopā ar Vizmu Belševicu, sa-protu Ojāra
Vācieša zemtekstu un ar Ziedoni izstaigāju Kurzemīti.
Pirms dažiem ga-diem populārs kļuva sauklis – Es esmu Lat-vija.
Tā jau ir. Bet mēs katrs tomēr arī esam in-divīdi, ar savām
īpatnī-bām, uzskatiem, piere-
dzēm un sapņiem. Mēs esam Latvija, bet mēs neesam vienādi.
Kā jau zinām, šogad Austrālijā re-tais tiek iekšā, un kas tiek,
tiem 14 die-nas jāsēž karantīnā. Līdz ar to mums šogad nav arī
ierastā svētku runas tei-cēja no Latvijas.
Tas mums deva lielisku iespēju iz-iet no ierastā un paskatīties
kādi mēs esam kas veidojam mūsu Sidnejas lat-viešu sabiedrību, mūsu
Latviju. Aici-nājām sešus Sidnejas latviešus dot īsu ieskatu par to
kāda ir viņu Latvija.
Ināra KrūmiņaDzimusi Stropos, Latvijā. Skolas
gaitas uzsāka Kalnciema pagastā, pēc tam Garozas pagastā, līdz
bija māja jāatstāj un ar kuģi jādodas uz Vāciju.
Pēc kara tālākais ceļš veda uz An-gliju, kur latviešu korī
satika savu nā-kamo vīru Gunāru.
1950ajos gados ģimene, nu jau ar diviem bērniem, par savu naudu
iera-dās Austrālijā un apmetās Junandera pie Vulongongas
(Wollongong). Vecā-ki vēlējās bērnus sūtīt latviešu skolā un paši
dziedāt koros, tādēļ ģimene pār-cēlās uz dzīvi Sidnejā. Jau ilgus
gadus Ināra vada Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu kopu.
Vita KristovskaVita dzimusi Latvijā. Beigusi Sid-
nejas Latvieši biedrības vidusskolu. Viņai ir maģistra grāds un
skolotājas diploms un viņa beigusi Dienvidaus-
trālijas Flindersa universitātes Latvie-šu valodas kursus. 10
gadus strādājusi kā skolotāja Minsteres Latviešu ģim-nāzijā. Sakot
ar 1977. gadu vadījusi Jaundienvidvelsas Higher School Cer-tificate
latviešu valodas kursu un mācī-jusi latviešu valodu Sidnejas
Latviešu vidusskolā. Strādājusi un vadījusi Lat-viešu valodas radio
raidījumus šeit – Sidnejā un saņēmusi prestižo Walkley
žurnālistikas godalgu. Viņa ir laimīga, ka dēls ar ģimeni – ar
četriem bēr-niem – šogad pārcēlās uz dzīvi Latvijā, un ka mazbērni
jūsmo par Latviju.
Viktors SīkaisDzimis un lielu daļu mūža no-
dzīvojis Sidnejā. Jaundienvidvelsas universitātē ieguvis
Bakalaura grādu mērniecībā. Strādājis Austrālijā, An-glijā, Skotijā
un Jaunzēlandē. Vik-tors bija galvenais mērnieks Sidnejas Olimpisko
spēļu stadioniem un atlētu pilsētiņai. Dedzīgs basketbolists – 12
g. vecumā iestājās Sidnejas latviešu sporta kopā Spars un tagad jau
34 ga-dus ir bijis tās priekšnieks. Bijis vai-rākās sporta
komitejās, kas rīkojušas Austrālijas Latviešu meistarsacīkstes,
Baltiešu spēles un Latviešu Globālās spēlēs 1989. gadā Sidnejā.
Sidnejas Olimpiādes laikā Viktors bija brīvprātīgais palīgs un
tulks Lat-vijas Olimpiskai komitejai un sportis-tiem.
Kopa ar sievu Ināru, ģimenē ir 4 dēli, viena meita un 2
mazdēli.
Toms MačēnsDzimis Sidnejā. Starp 2001. un
2014. gadu Toms strādāja celtniecības nozarē un ar šo pieredzi
2006. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur attīstīja savu fir-mu un veica
remontdarbus dažādiem
klientiem, ieskaitot ārzemju vēstnie-cībām. Latvijā arī satika
savu nākamo sievu Ritu. 2009. gadā atbrauca atpa-kaļ uz dzīvi
Sidnejā. 2015. gadā, sa-darbībā ar Latvijas uzņēmumu, Toms uzsāka
savu firmu CrossChem Austra-lia, kas ražo dažādas ķimikālijas
dī-zeļu mašīnām un rūpniecībai. Firmai tagad ir nodaļas Sidnejā,
Brisbanē un Melburnā.
Bērnībā mācījies Sidnejas Latvie-šu sestdienas skolā. Toms tagad
ir ak-tīvs Sidnejas latviešu vīru kora dalīb-nieks, bet agrāk
piedalījās arī teātrī un tautas dejās. Ģimenē aug divi bērni.
Kārlis DragūnsKārlis dzimis un audzis Sidnejā.
Apmeklējis Sidnejas Latviešu sestdie-nas skolu un Annas Ziedares
Vasaras vidusskolu. Šogad Austrālijas Katoļu Universitātē Kārlis
ieguva Bakalaura dubultgrādu Tieslietās un Komerczi-nātnēs; šobrīd
turpina mācības, lai iegūtu advokāta licenci. Brīvajā laika viņam
patīk lasīt, darboties ar datoru, dejot tautas deju kopā Jautrais
pāris un piedalīties latviešu sabiedriskajā dzīvē.
Rebeka RiteneRebeka dzimusi Rīgā, kur dzīvoju-
si kopā ar mammu un māsu. Apmek-lējusi Rīgas Starptautisko
skolu. Bieži pavadījusi vasaras pie vecvecākiem Kuldīgā un Liepājā.
Pirms 3 gadiem pārcēlās uz Sidneju, lai studētu Starp-tautiskās
attiecības Sidnejas Universi-tātē. 2018. gadā sāka dziedāt Sidnejas
Latviešu jauktajā korī. Rebeka saka, ka nu jau ir iekārtojusies
dzīvei Austrālijā.
Jānis ČečiņšSLB priekšsēdis
Sidnejā, 2020. gada 18. novembrī
Mana Latvija (1)Valsts svētki Sidnejā
Mana Latvija (2)
Turpinājums 7. lpp.
Vita Kristovska.
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
-
Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 7.
lpp.
Priecīgus svētkus!Esmu Jums šodien apkopojis ma-
nus spilgtākos iespaidus, dzirdētos stāstus un domas par tēmu
Mana Lat-vija.
Mana Latvija – man atmiņas at-sauc stāstus par Otro pasaules
karu. Par mūsu ģimenei tuva un ļoti dārga drauga Artura Ernsteina
pēdējo lido-jumu paša vadītā kara laikā lidmašī-nā pāri Liepājai,
kad viņš, tuvojoties savām mājām, netālu no tagadējās Liepājas
autoostas logā redzēja savu mammu. Tā bija pēdējā reize, kad viņš
savu mammu redzēja, nolaižoties ze-māk un pamājot viņai ardievas,
pro-tams, tobrīd nezinot, ka uz netikšanos.
Mana Latvija man liek domāt par savu vectēvu, kurš kā 16 gadus
jauns puika bez tēva piekrišanas un ziņas un visticamāk objektīva
sava šī lēmu-
ma izvērtējuma, atstāja mājas, lai pie-teiktos vācu armijā, jo
tā darīja viņa draugi. Viņš savu ģimeni neredzēja gadu desmitus
līdz 1963. gadam, kad Latvijā atgriezās kā ciemiņš. Vismaz viņam
liktenis bija lēmis vēl vecākus redzēt un arī izrunāties, peldoties
Bal-tijas jūrā, jo citur pārrunāt lietas vairs nebija
iespējams.
Mana Latvija man atgādina Atmo-das laiku, kad mūsu ģimenē
Latvijas situācija tika bieži emocionāli pārru-nāta.
Mana Latvija man saistās arī ar paša pieredzi Latvijā, kad to
pirmo reizi apciemoju 2006. gadā ar mērķi palikt ne ilgāk, kā 3
mēnešus, lai satik-tu radus, apciemotu aizgājušo radinie-ku kapu
vietas un izstaigātu pilsētas, ielas, takas un laukus, kurus
jaunība staigāja mani vecvecāki.
3 mēneši ievilkās 3 labos, inte-resantos un veiksmīgos gados,
kuru laika iemīlējies tiku pieņemts latvie-šu ģimenē, strādāju savā
būvniecības nozarē, apkalpojot gan vietējos, gan ārzemju latviešus,
gan Lielbritānijas vēstniecību Latvijā.
Mana Latvija man atsauc atmiņas par veco ģimenes māju
meklējumiem, kur Mačēnu mājas un Mačēnu Kro-ga vieta šobrīd ir
vairs tikai drupas, un cilvēku balsis apklusušas Sibīrijā. Atsauc
atmiņas par interesantiem pie-dzīvojumiem ar vietējo policiju, kad
ātri bija jānoorientējas situācijā un jāsaprot, ko viņi īsti no
tevis grib un sagaida... Ataust atmiņas par ikdienas piedzīvojumiem
ar ne tik laipniem pārdevējiem veikalos, skaistiem lau-
kiem, kas var dot tik daudz, ja vien būtu apstākļi strādāt
gribošajiem.
Mana Latvija man māca un atgā-dina, ka par spīti grūtībām,
nabadzībai un grūtam darbam, kas nes nelielus augļus, daudzi
nepukst, bet ir spējīgi būt priecīgi un pašaizliedzīgi dod ci-tiem
pat vairāk, neka mēs šeit pārtiku-šajā Austrālijā.
Mana Latvija man māca būt pa-teicīgam, ka man nav bijis
jāpiedzīvo kari, trūkums, okupācija. Ar apbrīnu domāju par
cilvēkiem, kas šim visam vājprātam ir gājuši cauri un ar nožē-lu
saprotu, ka tas viss patiesība notika salīdzinoši nesen, un lai kā
mums gri-bētos ticēt, ka dzīvojam pilnīgi citos laikos, manuprāt,
patiesība ir tā, ka šī pasaule nav īsti mainījusies nemaz, jo par
spīti pagātnes ciešanām un vāj-prātam, tas viss pasaule vēl
joprojām turpinās. Jā, citur, jā, tas neskar mūs, bet tas
notiek.
Es vēlētos visiem šeit šodien novē-lēt mīlestību, spēku un
prieku valsts svētkos. Mēs katrs varam apzināties un stiprināt savu
latvietību, lai kur mēs arī atrastos. Tikai nevajag slinkot! Mēs
nedrīkstam aizmirst pagātni, jo tā mums dod iespējas pieļaut mazāk
kļū-das nākotnē, un tā mums dod iespēju labāk saprast pašiem
sevi.
Es vēlētos Manai Latvijai novēlēt vairāk strādīgu, gudru un
patriotisku cilvēku, kas darbojas, kas īsteno ide-jas, kas par
spīti šķēršļiem turpina, kas grib vairāk dot, neka ņemt. Dod,
Dieviņi otram dot, ne no otra mīļi lūgt! Priecīgus svētkus!
Toms Mačēns
Nedrīkstu aizmirst manu paau-dzi – Kārli Ābeli, Ināru
Brēdrihu.
Austrālijas pasē rakstīts, ka esmu dzimusi Ventspilī, Latvijā.
Ar nožēlu atceros, ka pasē, ko saņēmu 1964. g. nebija vārda
Latvija. Toreiz mana Lat-vija pastāvēja de jure, bet ne de facto.
Toreiz biju dzimusi tikai Ventspilī – kaut kur pasaulē.
Manas pirmās atmiņas ir no Kuldī-gas. Mans sapnis bija būt
ģimnāzistei un priecīgi soļot ar savām draudzenēm uz skolu. Bet
pēkšņi kādu rītu, un kat-ru rītu pēc tam, ielas otrā pusē, sardzē
stāvēja vācu karavīrs. Mana Latvija cieta zem otrās okupācijas.
Drīz pie-nāca ziņa, ka manam tētim jāiet karā. Gribēju, lai viņš
nomaina vācu sargu, bet tas nebija lemts. Atvadoties no tēta,
raudāja mamma, raudāja brālis, raudāju es, raudāja māte
Latvija.
1944. g. bija skaists un bēdīgs. Tē-tis bija karā, mamma
sanatorijā, bet es biju laimīga Užavā, manā Latvijā. Senču lauki!
Mežs! Jūra! Užavas bāka!
Mana Latvija!Vilis Veldre bieži daudzināmā
Jāņa Norviļa komponētās rindās izsa-kās šādi:
Klusi lauki,Rāma tāle,Vai tu biji tur, vai nē?Katru vakaru
lūdzām Dievu, lai
Dievs sargā tēti un Latviju un lai iz-veseļojas mamma. Augustā
man vecā-māte stāstīja, ka kaujās Vidzemē bez vēsts pazudis tētis.
Cerēju, ka viņš taču atradīs ceļu pie mums, jo mēs viņu gaidījām
manā mīļā Latvijā. Kā tur var pazust bez vēsts? Oktobra bei-gās
atbrauca mamma no sanatorijas. Krita Rīga.
4. novembrī ar pēdējo kuģi Tanga no Ventspils sākās manas bēgļu
gaitas. Vācija, tad Austrālija. Prom no manas Latvijas.
Ilona Leimane savā Bēgļu bērna šūpuļa dziesmā raksta:
Bāri trimdinieki esam,Sāpju nastu klusi nesam.Aijā.Barga no tēva
šodien atnāca bei-
dzamā vēsts.
Viņš kritis, lai Latvijas vārds mū-žam netiktu dzēsts.
Aijā.Liec rociņas kopā un Dievu par
Latviju lūdz.Esmu laimīga, ka iemīlēt Latviju
man mācīja vecvecāki, vecāki, skolo-tāji, mācītāji, gaidu
vadītājas un latvie-šu sabiedrība. Gaidās devu solījumu: Dievam un
Latvijai.
Mēs bijām trimdā un cerējām, ka drīz būs brīva mūsu Latvija.
Ilona Leimane 1945. g. raksta:Kā straume atpakaļ plūdīsim
mēs,Neviens mūs vairs aizturēt neiespēs.Mūsu zeme būs brīva,Mūsu
valoda dzīva.Mēs nāksim no visām pasaules pusēmSoļiem straujiem,
soļiem aumaļainiem.Esmu centusies Latviešu skolā
mācīt gan latviešu valodu, gan dzim-tenes mīlestību. Beigšu ar
rindiņām no mūsu tautas lūgšanas:
Dievs, svētī Latviju!Laid mums tur laimē diet!Mūs Latvijā!
Vita Kristovska
Mana Latvija (2)Turpinājums no 6. lpp.
Mana Latvija (3)
Toms Mačēns.
FOTO
Ojā
r Gre
ste
-
8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24.
decembrī
Sirsnīgi sveicu mūs visus Latvijas Republikas 102. dzimšanas
dienā.
Kāds prieks šeit pulcēties savējo vidū, lai svinētu mūsu valsts
svētkus. Šis man ir nu jau trešais gads, kad nepievienojos svecītes
iedegšanā Brī-vības laukumā, Rīgā. Kad par spīti arvien drēgnākiem
vakariem, katrs latvietis, aizdedzot svecīti, piedomā, kas tad
Latvija ir man. Tā arī es kat-
ru gadu pieturos pie šīs tradīcijas arī attālināti.
Man Latvija ir mana bērnība.Latvija ir saulainā un zaļā
vasara,
kuru ieskandina majpuķīšu smarža un izlaiduma zvani. Vasara
Latvijā ir Jāņu svinēšana ar draugiem, vainadziņu pī-šanu un ar
smiekliem un dziesmām līdz rīta gaismai lēkšana pāri uguns-kuram.
Tie ir Dziesmu svētki, kur visi kopā izdziedam Saule, Pērkons,
Dau-gava, un no kopības sajūtas pārskrien skudriņas. Tā ir Liepājas
jūra, Vecrī-gas ballītes un gardākās zemenes pa-saulē. Novēlu mums
visiem šīs tradīci-jas noturēt arī nākamajām paaudzēm.
Kad pienāk rudens, tas pārklāj Latviju ar košām lapām, un
sapucēju-šies bērni dodas skolas gaitās. Es at-ceros savu Pirmo
septembri Rīgā; biju vēl tik maza, ka knapi varēju noturēt visus
ziedus paredzētus skolotājiem. Rudenī es kāpelēju pa ābelēm un
lasī-ju sēnes ar opi, un tā pat nemanīju, ka biju pārgājusi no
Margaritas Stārastes stāstiem uz Imantu Ziedoņa Epifāni-jām. Es
ceru, ka arī nākamās paaudzes varēs izzināt un lepoties ar mūsu
bagā-to kultūru. Tas ir mūsu visu kopējs uz-
devums – nodot šo mantojumu mūsu bērniem.
Es esmu pārliecināta, ka pilnīgi noteikti pīrādziņu cepšanai
būtu jābūt daļai no šī mantojuma, vai Jūs piekrī-tat? Ziemassvētku
vakars ar deviņiem ēdieniem – zirņiem, rasolu, štovētiem kāpostiem
un cūkas šņukuru ir mana bērnība. Kad sniegā pikojāmies, cēlām
sniegavīrus un braucām ar ragaviņām un negribējām mājās iet, pat ja
deguns jau bija sarkans un paši bijām pārsalu-ši. Lai vienmēr
latviešu ģimenes kopā turas svētkos un ir stipras cauri bargā-kajām
ziemām, un tie pīrādziņi mums palīdzēs.
Tā kopā būšana mums vienmēr ir bijusi un arī lai nākotnē tā
palīdz mums sagaidīt pavasari. Latvijas pavasarī sniegpulkstenītes
paziņo par dabas at-mošanos. Kad pienāca māmiņdiena un skaitīju
pirmo dzejolīti savai mammai, vēl neaptvēru, cik ļoti daudz būs par
ko pateikties. Novēlu, lai latviešu bēr-niem un jauniešiem pietiek
gudrības mācīties no savu vecāku un vecvecāku pieredzēm un
zināšanām.
Labvakar, dāmas un kungi! Sveicu jūs svētkos!
Man ir bieži nācies atbildēt uz jau-tājumu, vai es jūtos kā
austrālietis vai latvietis?
Pirmais, ko parasti atbildu ir, ka es jūtos abejādi – gan kā
latvietis, gan aus-trālietis. Tā liekas vienkāršāk atbildēt, īpaši,
ja to prasa austrāliešu draugi. Taču arvien biežāk es sāku domāt,
kāpēc es tā jūtos un ko Latvija man nozīmē.
Cik vien ilgi es sevi atceros – es at-ceros arī Sidnejas
Latviešu namu. Kad man bija 5 gadi, un austrāliešu skolā man
jautāja, vai es zinu, kur atrodas Latvija, – es esot lepni
atbildējis, ka Latvija ir Stratfildē!!!*
Tur es mācījos latviešu skolā, dejo-ju tautas dejas, vēlāk
braucu uz Vasaras vidusskolu un, kad sāku studijas uni-versitātē,
iestājos korporācijā Selonija.
Esmu apmeklējis Latviju vairā-kas reizes kā bērns un pusaudzis,
bet nekad neesmu dzīvojis Latvijā ilgāku laiku. Tāpēc es bieži
domāju, kāpēc es sajūtu saiti ar Latviju un latviešiem, kāpēc esmu
saistīts ar latviešu sabied-rību Austrālijā?
Vienkāršā atbilde ir – jo latviešu sabiedrība šeit ir bijusi
ilgi un vēl jop-rojām pastāv.
Mana Latvija ir bijusi arī daudzās nometnes – 3x3, Tērvete,
Annas Zie-dares Vasaras vidusskola, kā arī dalība Kultūras dienās
un Jaunatnes dienās. Tas ļoti ietekmēja manu izpratni par Latviju
un latvietību. Esmu iepazi-nis daudz latviešu visās paaudzēs,
dažādās Austrālijas pilsētās. Vasaras vidusskola man bija kā tāds
ceļojums katru gadu uz Latviju.
Nozīmīgs pārdzīvojums man bija arī ceļojums Sveika, Latvija! Tas
palī-dzēja iepazīt Latviju ne tikai kā valsti, tās cilvēkus un
ikdienas dzīvi, bet arī uzzināt, ka tādas mazās Latvijas kā šeit,
ir arī citur pasaulē.
Šajā ceļojumā iepazinos ar latvie-šiem no Kanādas, Amerikas un
Latvi-jas. Mums bija tik daudz kas kopīgs, jo bijām – latvieši. Un
tas ir motivējis mani vairāk domāt par Latviju un uz-turēt saiti ar
latviešiem.
Es vienmēr esmu sajutis, ka Latvi-ja man ir daudz kas vairāk
nekā tikai maza valsts citā pasaules malā, no ku-rienes nāk mani
vecāki, un ka Latvija ir kas vairāk nekā Nameja gredzens un
Latvijas pase.
Kas tas ir – es vēl īsti nezinu. Man ir divas pases, divas
valodas, drau-gi gan austrālieši, gan latvieši. Bet mana ģimene un
latviešu sabiedrība šeit Australijā noteikti ir veidojusi un
stiprinājusi manu latvisko piederību. Latviskā kultūra un vide ir
ietekmēju-si mani kā personību un manu vērtību skalu. Tā ir devusi
daudz interesantu piedzīvojumu, ko nevienam austrālie-šu draugam
nevar tā īsti izskaidrot.
Tāpēc varu teikt, ka mana ģimene, latviešu draugi un latviešu
sabiedrība kopumā ir daļa no Manas Latvijas.
Mana pieredze, ar kuru es šodien dalos ar jums, noteikti ir
līdzīga dau-dziem manas paaudzes Austrālijas lat-viešiem, un es
ļoti ceru, ka arī nākošās paaudzes ārpus Latvijas turpinās mek-lēt
abildi uz jautājumu, ko nozīmē būt latvietim, un stiprinās savas
saites ar Latviju.
Kādreiz man liekas, ka Latvija ir kā tāda salu valsts – Latvija
vidū, un mēs tās mazās salas apkārt!
Vēlu saules mūžu Latvijai!Kārlis Dragūns
*Priekšpilsēta Sidnejā, kur atrodas Latviešu nams.
Mana Latvija (4)
Kārlis Dragūns.
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
Mana Latvija (5)
Rebeka Aleksandra Ritene.
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
Turpinājums 9. lpp.
-
Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 9.
lpp.
Šogad Latviešu Fonds atzīmē savu 50. pastāvēšanas gadadienu. Šis
laiks nav bijis piemērots svinēšanai, bet tautiešu atbalsts ir un
turpina būt vislielākā atzinība, atstājot paliekošu ieguldījumu
latviešu kultūras saglabā-šanā un veicināšanā. Atbalstot latvis-kās
izglītības un kultūras projektus, arī 2020. gadā, vairāk kā $58 000
tika piešķirti 17 jaunajiem projektiem. Ie-skatam mūsu šī gada
projektos, piedā-vājam LF lietvedes Elizabetes Ludvi-kas sarunu ar
režisori Lindu Olti.
Filma ir par divām māsām, kas uzaugušas bērnu namā; vecākajai
jau ir 12 gadi, kad kāda ģimene no ASV piesakās viņas abas adoptēt.
Apmē-ram tajā pašā laikā arī māsu bioloģis-kā māte tiek izlaista no
cietuma, un meitenes māti satiek. Bet māte ir pati augusi bērnu
namā un nemāk par mei-tenēm rūpēties. Tātad filmas koncep-tā ir
tāds dramatiskais moments, kad divpadsmitgadīgajai Anastasijai ir
jā-izvēlas, ko darīt: vai doties jaunā dzīvē uz Ameriku, vai palikt
Latvijā. Tāda smaga izvēle, kas draud viņai atņemt visu to, ko viņa
uzskata par savu es.
Linda ir režisore vairākām doku-mentālām filmām (Ieelpot,
Kliedz, Nora, Jānis. Elza. Mīlas grāmata, Rozentāls. Septiņi un
citas); kopš 2004. gada aktīvi darbojusies Latvijas Televīzijā,
veidojot raidījumu 100 gra-mu kultūras, kā arī Latvijas kino.
Lin-das topošā spēlfilma Māsas ieguvusi Itālijas un Baltijas
kopražojumu attīstī-šanas balvu. Linda ar vīru audzina di-vus dēlus
(14.g. un 6.g.), un šobrīd, tāpat kā citi pasaulē, sakarā ar
COVID19 izo-lāciju, arī Linda ar ģimeni pavada klu-sas dienas
laukos prom no Rīgas. Beta un Linda sarunājās pa Skype: Beta –
Hamiltonā, Linda – laukos Latvijā.
Beta Ludvika: Kā jūs turaties šajā COVID-19 izolācijas
laikā?
Linda Olte: Ah, vakar aizlaidā-mies no Rīgas! Mēs pirms gadiem
se-šiem iegādājāmies lauku mājas. Man liekas, ka laukos vienmēr
valda tāda kā harmonija. Rīgā ir stress. Man pašai arī! Vēl pirms
braukšanas uz laukiem es ar riteni aizbraucu uz Āgenskalna tirgu
nopirkt kādus produktus. Atgrie-žoties mājās attapos, ka esmu
atstājusi turpat pie letes visus sierus, ko biju no-pirkusi. Nekas
cits neatlika, kā sēsties atpakaļ uz riteņa un braukt pakaļ.
At-
radu! Šobrīd ļoti izbaudu lauku mieru.BL: Kā Tavs vīrs vērtē
tavu darbu?LO: Mans vīrs pēc profesijas ir
ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists. Bet viņš ir arī
pirmais, kam es rādu savas filmas. Viņš man reāli ir tāds pirmais
filtrs un kritiķis. Ja viņam kā skatītājam patīk un neliekas
garlai-cīgi, tad es varu būt pārliecināta, ka arī citi skatīsies ar
aizrautību.
BL: Kā Tev radās šī ideja par filmu „Māsas“?
LO: Filmas scenārija ideja radās, braucot mājās no Berlīnes
filmu fes-tivāla. Vēl biju tādā festivāla sajūtu eiforijā un
iespaidā. No sākuma iedo-mājos, ka gribētu veidot dokumentālu filmu
par bērniem, kas no bērnunama tiek adoptēti, sekot viņu progresam:
kā viņi satiek savu izvēlēto ģimeni, kādas pārmaiņas pārdzīvo, kā
viss realizējas jaunajā dzīvē?
BL: Kāpēc tieši filmu par bērnu-nama bērniem?
LO: Es nezinu, man laikam jau sen sirdī ir ielikts tāds
aicinājums palīdzēt bērniem, kam nav pašiem savas ģime-nes. Es
nezinu, kāpēc tas tā, jo es pati esmu uzaugusi ģimenē, kurā man
nekad nav trūcis mīlestības. Es no sešpadsmit gadu vecuma vairākas
reizes brīvprātīgi piedalījos nometnēs Misijas pakāpieni, kas bija
nometnes bērnunama bērniem. Arī vēlāk mēs vienu gadu ņēmām vienu
puisīti no bērnunama pie sevis un iegu-vām tā saucamo viesģimenes
statusu. Varbūt tāpēc arī jūtu līdz tiem, kam ir bijis mīlestības
trūkums. Diemžēl Lat-vijā vēl arvien ir tuvu pie tūkstots bēr-nu,
kas atrodas bērnunamos.
BL: Tātad – filmas sākums bija dokumentāls, bet tagad tomēr top
mākslas filma „Māsas“, nevis doku-mentāla filma?
LO: Tad, kad es jau biju pavadījusi labu laiku, sekojot diviem
bērniem no bērnunama (īste-nībā tie ir brālis un māsa, bet filmā es
stāstu par divām māsām), iepazinu-sies, sākusi inter-vēt
audzinātājas un bērnu potenciālos vecākus, tad es sa-pratu, ka,
veidojot dokumentālu fil-mu, es ļoti daudz
riskēšu. Bija arī dažādi ētiski jautājumi, ko būtu bijis grūti
atrisināt, kā piemē-ram, atklāt šo bērnu identitātes, riskēt ar
viņu turpmākām dzīvēm, utt. Bet, tā kā šis dzīves stāsts bija
emocionāli ļoti spēcīgs un mani patiesi uzrunāja, tad es izvēlējos
filmu turpināt kā mākslas filmu, nevis veidot dokumentālu
filmu.
BL: Bet Tev līdz šim nav bijusi pie-redze ar mākslas filmām. Vai
Tev šī ir debija mākslas filmu žanrā?
LO: Jā, tā ir, kaut gan visas manas dokumentālās filmas arī ir
bijušas tā-das mākslinieciski dokumentālas (Jā-nis. Elza. Mīlas
grāmata, Nora) Es sa-vās dokumentālajās filmās arī vienmēr ņemu
aktierus, kas tad izpilda filmas varoņu lomas. Man īstenībā patīk
tā mazliet jaukt tos žanrus, žonglierējot starp aktieru filmēšanu
un dokumentā-liem dzīves stāstiem. Un filmai Māsas mums gāja ļoti
interesanti, kamēr atra-dām aktrisi filmas galvenajai varonei. Mums
bija garš casting process (pietei-cās ap 1500 meiteņu!), jo es
gribēju at-rast meiteni, kas dabīgi varētu notēlot filmā vecāko no
māsām, Anastasiju.
BL: Kad ir plānots filmu pabeigt?LO: Filmas scenārijs ir
pabeigts,
bija uzsākta filmēšana, izveidots fil-mas tīzeris. Bet šobrīd
tādi laiki, visi neziņā. kā viss turpināsies... Es cerīgi skatos
nākotnē!
Latviešu FondsLaikrakstam „Latvietis“
Latviešu Fonds intervē režisori Lindu OltiPar topošo filmu
„Māsas“
Linda Olte.
FOTO
Pub
licitā
tes f
oto
Kadrs no filmas „Māsas“.
Pirms trīs gadiem es pārcēlos uz Austrāliju, lai studētu
Sidnejas Uni-versitātē. Kaut lēnām iedzīvojos Sid-nejā, cieši
turējos pie tās daļas sevī, kura ir Latviete, domādama, ka lēnām,
lēnām tā diemžēl pazudīs. Uz jauno
gadu mani apciemoja mana mamma no Latvijas, un kad gājām mājās
no svinī-bām, izdzirdējām no nekurienes frāzi latviski Laimīgo
Jauno gadu! Tā bija Vita, kura arī šodien uzstājās ar runu.
Tā bija negaidīta daļiņa no Latvi-jas, kas atgādināja, ka
latvieši ir visur, un tie ir cauri gadiem cīnījušies par Latvijas
valsts brīvību un nekad nav
padevušies. Jūs, šeit sanākušie lat-vieši, un jūsu nebeidzamais
atbalsts mūsu valsts neatkarības atjaunināša-nas pirmajos soļos ir
iemesls, kāpēc mana bērnība ir Latvija. Par to es jums saku – lielu
Paldies!
Priecīgus svētkus. Saules mūžu Latvijai!
Rebeka Aleksandra Ritene
Mana Latvija (5)Turpinājums no 8. lpp.
-
10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24.
decembrī
„Lasi, dziedi, mācies!“Projektā izveidotas jaunas tautasdziesmu
animētās versijas un karaoke
Turpinot agrāk sākto projektu Lasi, dziedi, mācies!, biedrība
Raita valoda sa-darbībā ar Amerikas latviešu apvienību un ALA
Kultūras fonda atbalstu piedāvā latviešu bērniem un visiem
interesentiem divas jaunas latviešu tautasdziesmu ani-mācijas
filmiņas. Uz gada nogales svēt-kiem pieejama viszināmākā latviešu
šū-puļdziesma Aijā, žūžū, kas iekļauta visas pasaules šūpuļdziesmu
kompaktdisku izlasē un dziesmu grāmatā, un jautrā, dziedātāju
iemīļotā Kumeliņi, kumeliņi.
Vienlaikus ar Latvijas Ārlietu minis-trijas atbalstu tapušas arī
vēl sešu dziesmu karaoke versijas. Šoreiz to pamatā ir vai-rākas
Tarkšķi ganos albumā esošās dzies-mas, kurās klausītājiem un
līdzdziedātā-jiem būs iespēja iepazīties gan ar rubeņa rubināšanu,
gan meža dzīvnieku veikta-jiem lauksaimniecības darbiem. Tekstus
caurstrāvo labsirdīgs humors, kad varonis apjož Bausku kā jostu,
iebāž Jelgavu azotē un brauc uz Rīgu, iejūdzis zirga vietā
gaili.
Filmiņas un karaoke faili pieejami Amerikas Latviešu apvienības
Youtube konta sarakstā līdzās jau esošajām pro-jekta dziesmām Lasi!
Dziedi! Mācies!*
Animētās filmas veidojuši Rīgas Centra daiļamatniecības
pamatskolas skolēni kopā ar savām skolotājām. Bēr-ni filmas
veidošanas procesā apguvuši jaunas mākslinieciskās un tehniskās
iemaņas, kā arī iedziļinājušies tautas-dziesmu notikumos un
iejutušies tēlos, niansētāk iepazīstot latviešu folkloru. Dziesmu
teksti un valodas un folkloras jēdzienu skaidrojumi atrodami katra
Youtube ievietotā faila komentāros.
Projekta pamatā ir ideja – papildināt latviešu valodas un
kultūras klātbūtni Youtube, piedāvājot kvalitatīvi iedziedā-tu
tautasdziesmu karaoke un animētās versijas, kas ļauj skatītājam
labāk izprast dziesmu notikumus. Animācijas fil-mu vienkāršība un
vieglā uztveramība sniedz iespēju iemācīties tautasdziesmas
un izprast tajās notiekošo interesentiem ar atšķirīgu līmeņu
latviešu valodas pras-mēm – no dzimtās valodas runātāja līdz
valodas pamatiemaņas apguvušajiem. Projekta materiālus var izmantot
kā uzde-vumus un interaktīvu mācību paužu pa-pildinājumus
nodarbībās bērniem. Tāpat tos iespējams izmantot arī pieaugušajiem,
kas interesējas par latvisko mantojumu un kultūru vai apgūst
latviešu valodu kā mantoto vai otro ģimenes valodu.
Lasi, dziedi, mācies!Raita valoda
*
https://youtube.com/playlist?list=PLAnyB9XQsrqjoY30pNVmtb4WluG2BJ0yt
–– https://www.facebook.com/RaitaValoda
atzina, ka ļoti daudzi cieš no vardarbības pamatskolā, bet
Asnate Rancāne atce-rējās: „Bija situācija, kad redzot, kā pret
bērnu veic vardarbību māte, neviens, izņemot vienu cilvēku,
nepiegāja un to neapturēja. Tajā brīdī man bija tāds ap-mulsums, ka
es nezināju, ko darīt.“ Gru-pas mūziķe Laura Vārpiņa aicināja būt
vērīgākiem: „Ja pašam cilvēkam ir labi, viņš neiedomājos, ka citās
mājās varētu būt cita drošības un nedrošības sajūta.“
Ziedotāja Agnese, kas piedzīvojusi vardarbību attiecībās,
stāstīja: „Uzaugu ģimenē, kurā bija apskāvieni un atbalsts.
Iepazinos ar cilvēku, kuram tas ir svešs. Nesapratu, kas notiek.
Viss sākās ar al-koholu, apsaukāšanos, tādām mazām lietām. Ar laiku
kļuva normāli sākt rītu ar emocionālu vardarbību, pavadīt dienu ar
to, sagaidīt vakaru un nakti. Es kļuvu līdzatkarīga un
līdzatbildīga. To ir grūti pastāstīt citiem, jo ir kauns.
Negribēju, lai vecākiem ir sāpīga ikdiena, to zinot. Sāpīgāku to
padarīja tas, ka man blakus bija četrgadnieks, kurš bija jāpasargā.
Man paveicās, ka vienā brīdī atnāca ap-skaidrība – pietiek, ir
jāizbeidz. To nevar saprast cilvēks, kas nav tajā dzīvojis.“
Ziedotāja Baiba atklāti atzina: „Bieži sev uzdodu jautājumu,
kāpēc mēs ļaujam darīt sev pāri? Vienmēr esmu bijusi neat-karīga,
jebkurā brīdī varēju saņemties un aiziet. Bet tad sāku uztvert to
normāli, – ja esi kaut ko „nepareizi“ izdarījusi, mā-jās vienmēr
„dabū“. Kad nobriedu par to runāt, no daudziem izskanēja „nu beidz,
viņš taču ir normāls cilvēks“. Vairs neva-rēju piezvanīt vecākiem,
draugiem, kad pati gribēju, visu kontrolēja. Kad viņš saprata, ka
es aiziešu, sāka ņemt manu
maku līdzi, ejot uz darbu. Es sapratu, ka nekur nevaru aiziet.
Tad sāku krāt „dro-šības naudiņu”. Un vienā rītā piecēlos,
piezvanīju mammai un teicu: „Mammu, es ņemu bērnus un braucu pie
tevis. Pa-visam. Ir labi, ka esat jūs, kas tam pievērš uzmanību un
notic tam, ka tā notiek...“
No vardarbības cietusī Terēze aici-nāja citus cietušos: „Ja
izdarīsi lēmumu sev par labu, tad raudāsi no laimes, nevis no
sāpēm.“ Ziedotājs Pēteris, kurš pats ir vardarbības upuris, teica:
„Vardarbībai nav attaisnojuma un neviens nav pelnījis, ka tā tiek
pielietota. Es nenoliedzu, ka cieš bērni un sievietes, bet cieš arī
vīrieši.“
Dod pieci! šodienas viesi – Baltijas pēt-nieciskās žurnālistikas
centra Re:Baltica žurnāliste Ilze Vēbere, Marika Andžāne
(nekluse.lv autore), Mārtiņš Zvīdriņš.
Dod pieci! muzicē Kaspars Zemī-tis ar ģimeni, Chris Noah,
Tautumei-tas, Musiqq, Samanta Tīna, Dagam-ba, Sudden Lights, Viņa,
Agnese & JJ Lush, Indygo, Nora Koma, Blue Jean Serenade, Saule,
Waterflower, Bekars.
Dod pieci! tiešraidei var sekot līdzi sabiedriskajos medijos un
mājaslapā dodpieci.lv. Maratona jaunumi ir lasā-mi arī TVNET GRUPAS
portālos.
Ziedojumu veicēji, kuru ziedojums ir vismaz EUR 1500, maratona
noslēgumā tiks aicināti uz Dod pieci! Čeku parādi. Uzņēmumi, kuri
augstu vērtē sociālo at-bildību, tiek aicināti sazināties ar
Ziedot.lv.Par labdarības maratonu „Dod pieci!”
Labdarības maratons Dod pieci! no-tieka no 17. līdz 23.
decembrim. To rī-koja Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas
Televīziju un sabiedrisko mediju portālu lsm.lv. Pirmo reizi
projekta satura partne-ris bija Baltijas pētnieciskās
žurnālistikas
centrs Re:Baltica, kas vardarbības tēmu padziļināti pēta kopš
pagājušā gada.
Projektu atbalsta mājokļu attīstītājs Bonava, Luminor banka,
Circle K Lat-via un reklāmas aģentūra NORD DDB Riga. Informatīvi
atbalsta TVNET GRU-PA, Clear Channel, Visual Media. Tāpat Dod
pieci! organizēšanā atbalstu sniedz vairāki uzņēmumi – New Black,
Paulig, Tava skaņa, Kompānija NA, PērkamKo-pā, ISKU, Alan Deko,
Toi-toi, Mārupes logi, Printanova, Mega sargs, Spināts un sviests,
Hestia Hotel Group viesnīca Radi un draugi, Centrālā laboratorija,
Magnum NT, HOSE, Nemoloko, Brinks, Zelt, Snack Tales,
Eglupiegade.lv
Organizatori uzsver – īpaši rūpīgi tiek ievēroti gan speciāli
Slimību un profilak-ses kontroles centra, gan valstī noteiktie
drošības pasākumi – dīdžejus no studijas viesiem atdala stikla
siena, viesu skaits ir ierobežots u.c. Iespēju robežās cilvēki
ai-cināti ziedot attālināti.
Dod pieci! ir daļa no starptautiska projekta Serious Request,
kurā dažā-dās Eiropas valstīs radiodīdžeji nedēļu raida no īpašas
stikla studijas, pievēr-šot uzmanību konkrētai sabiedriski
nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā
pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīci-ju iedzīvināja
Latvijas Radio 5 – Pieci.lv radošā komanda. Latvijas Radio 5 –
Pieci.lv ir jauniešu satura multimediā-la platforma, viens no
ietekmīgākajiem zīmoliem jauniešu auditorijas vidū.
Daiga Konošonoka,Latvijas Radio Sabiedrisko
attiecību speciāliste19.12.2020.
* Līdz 23. decembrim akcijai „Dod pieci!“ jau saziedoti 402 065
eiro.
Labdarības maratons Dod Pieci!Turpinājums no 1. lpp.
-
Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 11.
lpp.
DELNA iestājas par atklātību LatvijāPar padarīto un vēl plānoto
darbu
Pirms diviem ga-diem rakstīju par Sa-biedrības par atklātī-bu –
Delna (Delna) 20 gadu pastāvēšanas jubi-leju Latvijā. Toreiz biju
Delnas padomes locek-
lis un šīs organizācijas labā strādāju kopā ar pārējiem padomes
locekļiem, padomes priekšsēdētāju Valdi Liepi-ņu, Delnas direktori
Lieni Gāteri un Alianses pret korupciju Latvijā vadītā-ju Inesi
Tauriņu.
Šī gada Delnas biedru kopsapulcē tiku pārvēlēts uz otru trīs
gadu pado-mes locekļa termiņu. Šajās vēlēšanās vēl ievēlējām divus
jaunus padomes locekļus – Annu Plaudiņu un Janu Simanovsku. Tā
redzam, ka Delna turpina atjaunoties. Pirmajā padomes sēdē pēc
kopsapulces vienīgais die-naskārtības punkts bija ievēlēt jaunu
padomes priekšsēdētāju. Kā zinām, piecus gadus padomes
priekšsēdē-tājs ir bijis Valdis Liepiņš un šoreiz viņš nekandidēja.
Vēlēšanu rezultāts bija vienbalsīgs – es tiku ievēlēts par Delnas
padomes priekšsēdētāju. Varu teikt, ka tajā brīdī jutu lielu
smagumu uz pleciem, bet ņemot vērā, ka saņēmu pilnu atbalstu, tad
piekritu, ka ir mans laiks vadīt padomi.
2020. gadā Delna turpināja iesais-tīties inovatīvu
pretkorupcijas rīku iz-strādē, pildīja sargsuņa lomu, atbalstī-ja
trauksmes cēlējus un iesaistījās likumdošanas darbā. Tomēr Delnas
darbu lielā mērā ietekmēja Covid-19 izraisītās sekas.
„Covid-19“ iepirkumu uzraudzībaLai valdības izsludinātajā
ārkārtē-
jā situācijā sekmētu atklātību, godīgu konkurenci un efektīvu
valsts līdzekļu izlietojumu, Delna no 21. aprīļa līdz 15. jūnijam
pro bono uzraudzīja ar Covid-19 saistītos valsts centralizētos
iepirkumus. Delna vērtēja 10 iepirku-mu procesus, identificējot
vairākus ap-grūtinājumus iepirkumu veikšanai un pilnvērtīgai
uzraudzībai, par kuriem informēja Aizsardzības ministriju, citas
kompetentās institūcijas un sa-biedrību. Delnas iesaiste
uzraudzības procesā bija iespējama, pateicoties individuālajiem
ziedotājiem. Interešu aizstāvības nolūkos Delna papildus
or-ganizēja vairākas diskusijas par ārkār-tējās situācijas
iepirkumu atklātību un sabiedrības iesaisti iepirkumu uzrau-dzībā,
sadarbojoties gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan
starptautiska-jām organizācijām.Iepirkumu uzraudzības rīka
attīstīšana
Ar iepirkumu uzraudzību saistīts arī Delnas darbs pie jauna
digitālā rīka radīšanas. 2020. gadā kopā ar partne-
riem no Igaunijas un Latvijas, Delna sīvā konkurencē ar vienu no
astoņām labākajām idejām pasaulē izcīnīja vie-tu Starptautiskā
valūtas fonda (SVF) pretkorupcijas inovāciju darbnīcā. Jaunais rīks
Opener paredzēts kā at-balsts žurnālistiem un izmeklētājiem
interešu konfliktu atklāšanā Latvijas un Igaunijas publiskajos
iepirkumos. Ar SVF atbalstu pēc sešu mēnešu darba oktobrī tika
palaists jaunā rīka prototips (https://opener.ee/), ko vairā-ki
Latvijas pētnieciskie žurnālisti jau atzinīgi novērtējuši. Opener
ir labs pa-raugs pievienotajai vērtībai, ko sniedz atkalizmantojamo
valsts pārvaldes datu krustošanas iespējas. Lai pabeig-tu rīka
izstrādi iecerētajā versijā Del-nai kopā ar partneriem vēl
jāpiesaista vismaz 30 000 EUR.Amatpersonu iecelšanas procesu
uzraudzīšana
Iespēju robežās Delna iesaistās arī citos pro bono darbos.
Piemēram, pēc Ekonomikas ministrijas un Iekšlietu ministrijas
aicinājuma Delna – pro bono uzraudzīja divus amatpersonu iecelšanas
procesus – Latvenergo pa-domes iecelšanu un Valsts policijas
priekšnieka atlasi. Abos konkursos Delna vērsa atbildīgo
amatpersonu uz-manību atkāpēm no labas pārvaldības principiem.
Latvenergo padomes izvē-les procesā Delnai radās aizdomas, ka
notiek mēģinājums apiet labas pārval-dības, godīguma un
vienlīdzības prin-cipus un, iespējams, radīt labvēlīgā-kus
noteikumus vienam kandidātam. Savukārt Valsts policijas priekšnieka
izvēles konkurss sākotnēji noritēja bez būtiskām atkāpēm no
nolikuma. To-mēr brīdī, kad A. Grišins vairs neva-rēja turpināt
dalību konkursā, ministrs izvēlējās jaunu kandidātu – A. Ruku,
nerīkojot atkārtotu konkursu. Delna ierosinājusi uz augstākajiem
valsts amatiem, tajā skaitā tiešo valsts pār-valdes iestāžu
vadītāju amatiem, obli-gāti rīkot atklātus konkursus.Diskusijas ar
Rīgas Domes mēra kandidātiem un Saeimas deputātiem
Viens no Delnas uzdevumiem ir at-bildības prasīšana no vēlētajām
amat-personām. Tāpēc 17. augustā Baložu ielas dārzā Delna
organizēja publisku diskusiju ar Rīgas domes ārkārtas vē-lēšanās
kandidējošo lielāko politisko partiju pārstāvjiem. Diskusijā
kandidā-ti solīja gan plašāku pilsoniskās sabied-rības iesaisti,
gan nopietnus pretkorup-cijas pasākumus. Savukārt 26. oktobrī Delna
uz sarunu par 13. Saeimas pir-majos divos gados panākto
pretko-rupcijas jomā aicināja visu frakciju pārstāvjus. Aicinājumam
neatsaucās Nacionālā apvienība un Zaļo zemnieku
savienība. Diskusiju ierakstus var no-skatīties Delnas Facebook
lapā.
Pavisam drīz Delna prezentēs at-jaunoto datu bāzi
www.deputatiuz-delnas.lv. Tas būs interaktīvs rīks pētniekiem,
žurnālistiem, aktīvajiem iedzīvotājiem, lai analizētu politisko
partiju finansēšanas datus. Jaunajā lapā būs viegli uztveramā veidā
publi-cēta informācija par visu 13. Saeimas deputātu darbu un
interesēm. Līdz ar mājaslapas atklāšanu Delna publicēs analītisku
ziņojumu par 13. Saeimā pārstāvēto politisko partiju un deputātu
finansēm. Projektu finansē Eiropas Ko-misija un Latvijas Kultūras
ministrija.Alianses pret korupciju Latvijā trauksmes celšanas
konference
2020. gada 5. un 6. novembrī ik-viens interesents varēja
tiešsaistē sekot līdzi konferences Trauksmes celšana: nākamais
līmenis norisei, ir pieejami video ieraksti. Konferencē piedalī-jās
kā pašmāju, tā arī starptautiskie eksperti, trauksmes cēlēji un
viņu at-balstītāji. Konferences noslēgumā tās organizētāji un
dalībnieki bija vie-nisprātis par nepieciešamību veicināt izpratni
un izglītot sabiedrību, kā arī organizēt mācības tiem, kas saņem un
izskata trauksmes celšanas ziņojumus. Konferenci organizēja Alianse
pret korupciju Latvijā sadarbībā ar Valsts kanceleju un Valsts
administrācijas skolu. Konferenci līdzfinansēja ASV vēstniecība
Latvijā, Nīderlandes Kara-listes vēstniecība Latvijā un Pasaules
brīvo latviešu apvienība.
Atbalsti DelnuArī nākamais gads Delnā plānots
intensīvs – komanda strādās ar naudas atmazgāšanas projektiem,
izstrādās Latvijas un Norvēģijas pašvaldību at-klātības indeksu,
piedalīsies lobēšanas jeb interešu aizstāvības regulējuma
iz-strādē, kā arī kā vienmēr – būs gatava reaģēt uz aktuāliem
notikumiem un iesaistīsies nepieciešamajos pro bono darbos.
Lūdzu, atbalsti Delnas darbu ar savu iemaksu vai noformē
ikmēneša pārskaitījumu uz Delnas kontu. Ziedojumus Delnai var
pārskaitīt uz bankas kontu Latvijā, kā saņēmēju, lūdzu,
ierakstiet:Biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna, reģistrācijas
Nr.40008037054, bankas konts AS SEB banka: LV34UNLA0050022979830
vai AS Swedbank: LV31HABA0552044267218.
Vairāk informācijas par Delnu: www.delna.lv, www.celtrauksmi.lv
un www.deputatiuzdelnas.lv
Kārlis J. Ātrens,„Sabiedrības par atklātību – Delna“
padomes priekšsēdētājsLiene Gātere, Inese Tauriņa
-
12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24.
decembrī
9. oktobrisBrokastīs bija piln-
piens, bet vājpiens pie-trūka. Dzirdot dažus akcentus, parunājos
ar apkalpi un uzzināju, ka darbinieki, visi jaunie-ši, bija no
Nīderlandes,
Amerikas, Anglijas, Vācijas, Īrijas un Austrālijas.
Galvenais šefs bija austrāliete, kas pēc 8 darba nedēļām saņem 2
brīvas nedēļas, kamēr palīgšefs pārņem viņas darbu.
Apsolītais rīta stundas ceļa pre-cizējums nenotika. Varēja
riskēt iz-braukt, bet par bravurīgo lēmumu sods būtu $20 000. Tā
mēs visi gaidījām stundu pēc stundas, kamēr birokrātija izlēma par
ūdens drošību. Arkarūlas darbinieki sāka zvanīt katras 10 minū-tes,
lai mudinātu šo procesu.
Namatēvs Dags skatījās, ka ar vir-tuves krājumiem sāka iet
plānāk. Sma-gās mašīnas ar ēdienu pasūtījumu ceļo 350 km no tuvākās
lielākās pilsētas Augustas ostas (Port Augusta) katru otro nedēļu.
Šodiena bija jābūt pārti-kas pievešanas dienai. Viņš nolēma ilgāk
negaidīt uz varbūtībām un aizli-doja precēm pakaļ.
Ieēdām vieglas pusdienas, kamēr bārā pietrūka vodka maisījums un
ābolu sidrs. Pienāca ziņojums, ka tur-
pat vai visi rajona ceļi atvērti, atskaitot vienu, protams, tas
bija mums pare-dzētais pa varen skaistu aizu un mazo pilsētiņu.
Pēc zemes ceļa izbraukšanas, Ritai bija instrukcijas, ka jāturas
tikai uz as-faltētiem ceļiem. Programmu mainīja, ieskaitot
braukšanas kilometrus.
Plkst. 12.45 sēdāmies ratos un lēni izbraucam zemesceļus. Peļķes
bija vi-sur, bet citādi ūdens bija ātri iesūcies sausās upes rīvēs.
Redzējām ērgļus un mežonīgos zirgus.
Braucām atpakaļ uz Koplijā (Copley), kur vietējās kafejnīcas
īpaš-
nieks ir arī Arka-rūlas pastnieks, sniedzot pakalpo-jums 127 km
attā-lumā.
Sukājam uz Paračilnu (Para-chilna), kur pēc vecā – oriģinālā
plāna būtu pār-nakšņojuši ie-priekšējā vakarā. Ceļš sekoja
ori-ģinālajam Gāna (Ghan) vilcienu
sliedēm. Bija laiks tik apskatīties Prērī (Prairie) hoteli, kas
kā vientu-lis sēdēja plašumā ar iežogojumiem, sekojot vīrusa
ieteikum. Hotelim bija unikāla ēdienkarte, kas bāzēta uz ie-dzimto
ēdieniem. Daži iedzēra kādu krūzīti vai ko stiprāku, un tad
sukā-jam tālāk uz Vilpīna Paundu (Wilpe-na Pound).
Pēc laiciņa parādījās Eldera – ie-dzimto valodā Urdlu Warlpunha
kal-ni, tas ir ķengura kaulu kalni. Garīgais iedzimto stāstījums
ir, ka mēnesnīcā pūšļotājs esot dziedājis kalna galā, ka-mēr
izzortējis savus ķenguru kaulus.
Bija vēls, kad nogriezāmies uz Vi-pīnu. Ar pēdējo dienas gaismu
apskatī-jāmies oriģinālo mājas vietu, kas tagad ir administrācijas
centrs, ko nevada iedzimtie, jo punktuālais laiks turpina būt
izaicinājums. Visapkārt bija zaļš, un gar ceļa malām lēca
ķenguri.
Vakariņās mēs nejauši pasūtījām valsts ģerboņa turētājus –
Pēteris ķen-gura gaļu un es – pirmo reizi emu pī-rāgu. Emu gaļa
bija maiga un garšīga.
Marija PerejmaLaikrakstam „Latvietis“
Turpmāk vēl
No Adelaides uz Ārkarūlu (Arkaroola) (5)Flindersa Kalnos –
Dienvidaustrālijas iekšzemēCeturtais turpinājums. Sākums LL623,
LL626, LL628, LL629.
Eldera kalni.
FOTO
Mar
ija P
erej
ma
Prērī (Prairie) hotelis.
FOTO
Mar
ija P
erej
ma
Viena no vecajām Ikaras saimniecībām.
FOTO
Mar
ija P
erej
ma
-
Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 13.
lpp.
Labdien, mani tālie un tuvie mīļie!
Neticami, ka šis dī-vainais gads jau tuvo-jas noslēgumam. Īpašs,
neaizmirstams, pārdzī-vojumu un līdz šim ne-
piedzīvotu notikumu pārpilns. Manai paaudzei, par laimi, nebija
jāiztur kari, toties mums tika 3. Atmoda un nu pan-dēmija –
nesalīdzināmi laika posmi Latvijas vēsturē, tomēr abi piepildīti ar
eksistenciāliem jautājumiem un iz-vēlēm.
Izsludināta ārkārtas situācija me-dicīnas aprūpes nozarē,
gandrīz ik die-nu jauni antirekordi kroņvīrusa frontē, pārpildītas
slimnīcas, un turpat arī pir-mā akcija pret ierobežojumiem
ikdie-nas dzīvē. Kam gan jānotiek, lai cilvē-ki beigtu ticēt
sazvērestības teorijām un saprastu, ka joki mazi, un katram no mums
jāuzņemas kāda daļa atbildī-bas par notiekošo? Pirms pāris dienām
veikalā satiku citkārt itin prātīgu pa-ziņu, kura, pazinusi mani
aiz maskas, tūdaļ metās klāt un skaļi, lai vismaz pusveikals
dzirdētu, nikni sludināja, ka šī taču ir visnelietīgākā politika,
lai cilvēkus iedzītu stūrī un paši pārdalītu pasaules ekonomiku,
lai apmirtu veci un nabagi... Tālāk neklausījos, vien-kārši
uzgriezu muguru un gāju prom. Tādu jau nevar pārliecināt par ko
citu, un ne jau publiskā vietā, kur jāuzturas pēc iespējas mazāk,
tas būtu jādara. Spriedze sabiedrībā krājas, tas jūtams uz katra
soļa. Mentālā veselība saļogās pat dažam itin stipram cilvēkam.
Var-būt tikai šķietami stipram, es nezinu, bet sajūtu to visriņķī.
Pielietoju visu savu izdomu, lai dienas šajos ierobe-žotajos
apstākļos būtu piepildītas ar lietderīgiem darbiem, lai ģimenē
ne-pietrūkst jauku pārsteigumu, priecīgu notikumu, patīkamu sajūtu.
Jo – izeja mums ir jāmeklē katram pašam sevī, savā enerģijā,
iekšējā gaismā un jā-meklē veidi, kā to uzturēt un vairot.
Vienurīt pamostos, paskatos pa logu, un gandrīz elpu aizsit:
pasaule pēkšņi kļuvusi tik brīnišķīgi pūkaini balta, izzīmēts katra
koka un krūma zars, cauri biezajiem mākoņiem iz-spraucies saules
stars uzmirdzina ar dimantiem apbērto pasauli un pārvērš teiksmainā
pasakā. Pirmais sniegs ir klāt! Tāds jau nenoturas ilgi, pa dienu
gandrīz nokūst, un atkal ir slapjdraņ-ķis, kā nu bez tā, bet tad
atkal uzsnieg, un prāts top gaišāks.
Tagad tik daudz kas atrodams ekrānos, dažādās straumēšanas
plat-formās. Par simbolisku samaksu var klausīties pat Milānas
Operteātra izrā-des, kur pašreiz uzstājas mūsu Elīna Garanča un
Marina Rebeka. Bet šo-reiz gribu dalīties pārdomās par vienu izcilu
dokumentālo filmu – Lēciens.
Tā ir lietuviešu režisores Giedres Žic-kītes dokumentālā filma
par lietuviešu jūrnieku un pārbēdzēju Simu Kudir-ku, kura, filmas
veidotāju vārdiem: „izmisīgais lēciens uz brīvību izraisī-ja
haotisku notikumu virkni, kas galu galā noveda pie viena no Aukstā
kara lielākajiem politiskajiem jucekļiem.“
1970. gada Pateicības dienā ASV krasta apsardze devās uz
tikšanos ar padomju kuģi, kas bija pārkāpis no-zvejas noteikumus
Atlantijas okeānā. Kamēr sarunas ritēja pilnā sparā, Sims Kudirka
pārlēca uz amerikāņu kuģa, mēģinot tur noslēpties no padomju
virsniekiem, bet amerikāņu jūrnieku acu priekšā viņu sagūstīja,
piekāva un aizveda atpakaļ. Amerikāņu komandā bija arī viens
latvietis, kurš saprata lie-tuvieša alkas un par notikušo
izstāstīja presei, izraisot pasaules mediju sašu-tumu.
No Latvijas puses filmas izveidē piedalījās Nacionālais kino
centrs, operators Valdis Celmiņš, skaņu ope-rators Arvīds Ceļmalis,
kameras asis-tents Miks Ramāns, krāsu meistars Krišs Roziņš. Filma
paņem ar pirmo mirkli un vairs neatlaiž līdz pēdējai minūtei.
Mēģinu saprast, kāpēc tā ir tik iedarbīga un visu rudeni plūc
lau-rus visdažādākajos kinofestivālos Ei-ropā un aiz okeāna.
Dramatisku noti-kumu rekonstrukcija, reti arhīva kadri, pat no
Baltā nama, aculiecinieku emo-cionālie stāsti, jā, bet arī paša
varoņa – 90 gadus vecā Kudirkas – ārkārtīgi atraktīvā personība,
vēlreiz kameras priekšā izdzīvojot notikušo.
Gadījumi, kad padomju jūrnieki pārbēga uz brīvo pasauli, nebija
re-tums arī no okupētās Latvijas. Vienu no viņiem sastapu savā
Austrālijas ce-ļojuma laikā Melburnas Latviešu cie-mā. Ļoti īsi par
savu pārbēgšanu viņš ir uzrakstījis Latviešu Ciema Avīzītē. Žēl, ka
tik vien.
Lai cik labi ir mājās, laiku pa lai-kam gribas izsprukt no tās,
lai pa-skatītos, kas citur notiek. Kādu dienu sadomājāmies par
reņģītēm, ziniet, tādām – miltos un garšvielās apvār-tītām un uz
pannas kraukšķīgi izcep-tām. Latvieši taču ir reņģēdāju tauta,
neatceros, kurš pirmais mūs tā nokris-tījis, bet neiebilstu.
Trūkuma laikos šis vienkāršais aizdars glābis ne vie-nu vien
ģimeni. Tagad tas ir kārums, pie kura nav nemaz tik vienkārši tikt.
Konkrēti mēs svaigas zivtiņas varam dabūt tikai Rīgas Centrāltirgū.
Tā nu saplānojam vēl citas Rīgas darīšanas, kas šogad jāpaveic, un
braucam uz galvaspilsētu. Neparasti jau tas, ka pie tirgus ir gana
daudz brīvu vietu, kur novietot auto. Lielajos paviljonos tau-tas
pamaz, arī pārdevēju skaits krietni sarucis, lai gan preču
netrūkst: zivis, kādas vien gribi, blakus paviljons re-
montā, tam cauri tiek tikai pa šauru eju, tālāk gaļas kalni,
piena produkti, augļi un dārzeņi lielā izvēlē. Nekas daudz nav
mainījies, kopš te biju pē-dējo reizi pirms kāda gada. Visi
pārde-vēji maskās, pircēji gan – kā nu kurš. Tāpēc droši nejūtos,
ātri iepērkos un prom.
Līdz ar Adventes iestāšanos, Lat-vijas pilsētas kā sacenzdamās
mēģina sagādāt saviem iedzīvotājiem krāš-ņus Ziemassvētku
rotājumus: Rīgā ir daudz košu vietu, bet lielākie pārstei-gumi
laikam Botāniskajā dārzā, kur pazīstami teātru un lielo sarīkojumu
mākslinieki izveidojuši gaismas insta-lācijas; Jūrmalas mežaparkā
uzradies krāsaini izgaismots zvaigžņu tunelis, priedēs sakāpuši
smieklīgi lampiņu cilvēciņi un iemaldījušies no gaismi-ņām
instalēti zaķi, lāči, brieži, eži un citi zvēri; Tukumā izveidots
Gaismas ceļš, pa kuru ejot, var nonākt Pasaku mežā; Ogrē koki
izdekorēti ar lampiņu virtenēm tā, ka šķiet, tie paši kļuvuši par
gaismas ķermeņiem, galvenajā gā-jēju ielā gaismas bumbas kā citas
pla-nētas šūpojas vējā. Visa pilsēta piebi-rusi ar spožām saulītēm
un pārsliņām. Ja pacietība un patika pastaigāties, tad ar īpašas
kartes palīdzību dažādās pil-sētas vietās var atrast gluži
neparastus gaismas veidojumus. Bet mūsu pašu Ikšķilē uzziedējušas
fantastiskas ledus puķes, izgaismojot ne tikai centru, bet arī
blakus ieliņas. Nerunāsim nemaz par eglēm un eglītēm, kas ir cita
par citu neparastākā svētku rotā.
Tomēr vislielāko pārsteigumu piedzīvojām Ropažu baznīcā. Tur
esot uzplaucis Gaismas dārzs. Brau-cām skatīties. Rinda pie
dievnama garu garā. To apstaigā policijas pat-ruļa, atgādinot par
distancēšanos. Arī baznīcā ielaiž tikai nelielu skaitu cilvēku. Kad
viņi iznākuši ārā, iekšā tiek nākošie. Tāpēc rinda virzās lēni.
Taču nu esam sevišķi ieintriģētas un noteikti gribam redzēt, kas
tur tik sevišķs. Zinām tikai to, ka Gaismas dārza ierīkotāji ir
anonīmi, nevēlas publicitāti. Tā ir viņu labdarīgā dā-vana
sabiedrībai šajā tik sarežģītajā laikā. Stāvam vairāk par stundu,
līdz beidzot tiekam iekšā, un man tūdaļ ir jāapsēžas, jo tik
mulsinoši skaistu skatu nekad neesmu redzējusi: baz-nīca pieaugusi
pilna ar teiksmaini mirdzošiem kokiem, krūmiem un zie-diem, šķiet,
gaisā levitē neskaitāmas zelta eglītes. Un skan dzidras eņģeļu
balsis un ērģeles. Pilnīgi nereāli!
Lai izturība šajā vistumšākajā lai-kā un, par spīti visam, nāk
priecīgi svētki!
Sirsnīgi –jūsu Biruta,
Ikšķilē, 2020. gada 19. decembrīLaikrakstam „Latvietis“
Lasītājas vēstuleDecembris 2020
-
14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Ceturtdien, 2020. gada 24.
decembrī
Mūsu universa trīs-padsmit ar pus miljardu gadu vēsture un
cilvēka eksistence mūsu pasaulē iekļauj gandrīz neticami lielu
skaitu laimīgu saga-dīšanos. Jau pirmatnējā iesākuma eksplozijā,
ja
sekojošā izplešanās vienu sekundi pēc lielā sprādziena (Big
Bang) būtu bijusi tikai par vienu simtmiljardo daļu mazā-ka, tad
mūsu universs jau būtu beidzis eksistēt un kollapsējis
singulāritātē.
Hokings secina: ja elektrona lā-diņš būtu tikai mazliet mazāks
nekā esošais, zvaigznes vai nu nevarētu degt un dot mums gaismu,
vai arī tās neva-rētu eksplodēt kā supernovas un izmest atpakaļ
Visumā izejmateriālus jaunu zvaigžņu veidošanai. Tad nevarētu
izveidoties tādas zvaigznes kā mūsu Saule, nedz arī Zemei līdzīgas
planē-tas. Ja gravitācijas spēks būtu tikai ne-daudz vājāks nekā
tas ir, viela nevarētu koncentrēties zvaigznēs un galaktikās.
Galaktikas un saules sistēmas savu-kārt nevarētu izveidoties, ja
gravitāci-ja tai pašā laikā arī nebūtu vājākais no četriem
fundamentālajiem mūsu Visu-ma spēkiem. Neviena no eksistējošām
teorijām nespēj prognozēt gravitācijas spēka vai elektrona
elektriskā lādiņa lielumu. Tie ir lielumi, kurus var no-teikt tikai
ar novērojumiem, bet liekas, ka tie ir precīzi noteikti un
saskaņoti, lai nodrošinātu uz mūsu planētas pa-zīstamo dzīvības
formu attīstību.
Laimīgas sagadīšanās redzam uz ik soļa arī mūsu Piena ceļa
galaktikas un mūsu Saules sistēmas attīstībā. Daudz zvaigžņu
atrodas binārās sistēmās, ku-rās planētām ir sarežģītākas orbītas
ap divām vai pat vairākām zvaigznēm. Kad planētas pietuvojas vai
attālinās no vienas vai otras zvaigznes, to klimati kļūst par
karstiem vai par aukstiem dzī-vības uzturēšanai. Mūsu Zeme ir
laimī-gā attālumā no mūsu Saules, ar gandrīz apaļu orbītu – ar
tikai ap 2% elliptisku ekscentricitāti. Klimatu un gadalaiku
temperatūras maiņas gan primāri nosa-ka Zemes liekums (23½ grādi)
attiecī-bā pret tās orbītas plakni ap Sauli, nevis tās attāluma
izmaiņas ceļā ap Sauli. At-kal, laimīga sagadīšanās!
Mūsu Zemei ir arī paveicies, ie-mantojot optimālu Saules masas
attie-cību pret Zemes attālumu no Saules. Masīvāka Saule mūsu
klimatu uzkar-sētu līdzīgu Venērai, kamēr mazāka Saules masa to
tuvinātu Marsa caur-mērā vēsajai temperatūrai.
Svarīgi, ka uz Zemes ir šķidrs ūdens, kas nepieciešams augstāku
dzī-vības formu attīstībai. Tikpat nepie-ciešams ir elements
ogleklis (carbon), jo cilvēki ir oglekli saturošas dzīvības
formas. Oglekļa sintēze notiek super-novu karstajās krāsnīs,
ūdeņraža ato-miem savienojoties hēlija atomos un tālāk berilija
atomos, tikai tad radot oglekļa atomus (triple alpha procesā). Šo
procesu kontrolē un tas ir atkarīgs no mūsu Visumā pastāvošām dabas
fundamentālajām konstantēm: tikai 0,5% izmaiņa atomkodola stiprajā
spēkā vai 4% izmaiņa atoma elektro-magnētiskajā spēkā iznīcinātu
turpat visu oglekli visās zvaigznēs mūsu Vi-sumā un līdz ar to mums
pazīstamās dzīvības formas.
Arī atoma vājais spēks ir kritiski svarīgs mūsu eksistencei. Ja
tas būtu mazliet vājāks, viss ūdeņradis mūs kosmosā būtu pārvērstos
hēlijā un nor-mālas zvaigznes nevarētu attīstīties; ja tas būtu
stiprāks, supernovu eksplozi-jas neizmestu telpā vajadzīgos smagos
elementus jaunu zvaigžņu un planētu radīšanai. Mūsu Solārā sistēma
tad vispār nebūtu radusies. Ja protoni būtu tikai par 0,2% smagāki,
tie sabruktu neitronos, destabilizējot atomus.
Arī Visuma telpas dimensijas nosa-ka dzīvības iespējas: tikai
trīs stabilas telpas dimensijas pieļauj stabilu eliptis-ku orbītu
veidošanos ap Sauli, kas sa-vukārt pieļauj stabilu klimatu
piemēro-tu dzīvības attīstībai, kā tas ir uz mūsu Zemes. Orbītu
nestabilitāte citu telpas dimensiju variantos varētu planētu
ie-virzīt Saulē, vai projām no tās izplatīju-mā. Arī Saule vairāk
nekā trīs dimensi-ju telpā zaudētu stabilitāti, tās iekšējam
termonukleāram spiedienam uz āru vairs nelīdzsvarojot ar
gravitāciju – un tā sabruktu; atomu līmenī vairāk nekā trīs
dimensiju telpā elektroni tiktu ie-rauti kodolā vai no atoma
izbēgtu.
Kad Alberts Einšteins 1915. gadā formulēja Vispārējās
relativitātes teo-riju, viņš tajā iekļāva kosmoloģisku
antigravitatīvu konstanti, lai saskaņo-tu teoriju ar novērojumiem
par Visu-ma izplešanos. Nezinām šā konstanta vērtību, nedz arī mūsu
Visuma izple-šanās ātrumu, jo gaismas signāliem, kas par to
liecinātu, ir vairāku miljar-du gaismas gadu ceļš mērojams.
Redzams, ka uz mūsu Zemes da-bas likumi ir veiksmīgi saskaņoti,
ka mūsu Zeme ir piedzīvojusi laimī-gu sagadīšanos, lai pieļautu
dzīvības attīstīšanos.
Vai tik daudz laimīgu sagadīšanos Visuma attīstībā varētu būt
noticis bez noteiktas inteliģentas virzības, bez augstāka spēka
vadības, lai panāktu dzīvības un cilvēces attīstīšanos?
Redzot ļoti daudzo apstākļu sakri-tību, kas nepieciešama
dzīvības attīs-tībai un cilvēces radīšanai, jautājam Stīvenam
Hokingam – vai cilvēces radība ir notikusi Augstāka Spēka –
Dieva – labvēlīgā vadībā? Vai esam Dieva izredzēta radība?
Hokings vispirms norāda uz dau-dzu miljardu lielo galaktiku
skaitu un vēl lielāku zvaigžņu skaits galaktikās, Mūsu Visumā.
Turklāt Visumu skaits, iespējams, ir bezgalīgi liels un šodie-nas
kosmologi jau konceptuāli iekļauj multiversu savos aprēķinos. Vai
tieši šis lielais skaits varētu būt atslēga at-bildei uz jautājumu
Hokingam – vai Visuma attīstība un evolūcija notiek Dieva vadībā,
labvēlīgi pieļaujot cilvē-ces radību? Vai cilvēce ir Dieva īpaši
izredzēta? Vai pretēji – vai cilvēces ra-dība mūsu Visuma attīstībā
ir nejauša, viens veiksmīgs starp gandrīz neiero-bežota skaita
neveiksmīgiem mēģinā-jumiem, tukšām loterijas biļetēm
Hokinga pārliecībā tieši lielais galaktiku un zvaigžņu skaits un
gandrīz neierobežotais dažādu at-tīstības mēģinājumu skaits, kuri
gandrīz visi izrādījušies nepiemē-roti dzīvības attīstībai, padara
cil-vēces attīstību mūsu Solārā sistemā uz mūsu Zemes par
statistiski maz iespējamu, bet tomēr iespējamu, arī bez dievišķas
vadības – par vienu veiksmīgo daudzo neveiksmīgo at-tīstības
mēģinājumu vidū.
Zinātnieki vairumā atturas no atbildes meklēšanas uz šiem
jautāju-miem, jo trūkst konkrētu pierādīju-mu, ir tikai varbūtības.
Kad dzīvās un nedzīvās dabas neizskaidrotus feno-menus nespējam
izprast, tad bieži at-saucamies uz mistisku elementu un at-bildi
meklējam ticībā. Un ne jau tādēļ, ka pilnīgas atbildes nebūtu, bet
gan mūsu ierobežotās smadzeņu iztēles dēļ. Ir taisnība, ka ar
gadījuma varbū-tību vien ir grūti izskaidrot gan dzīvās, gan
nedzīvās dabas rašanos un kārtī-bu, tādēļ aizgājušajos gadsimtos
cilvē-ku reliģiskās izjūtas un pārliecība bie-ži atradās uz
robežas, aiz kuras dabas brīnumi bija nesaprasti un skaidrojumi
pieņemti un atbilde meklēta ticībā.
Ir tomēr nepareizi atklāsmi par Dievu nolikt uz robežas tai
vietā, kur mūsu tā laika prāta saprašana un zinā-šanas beidzas.
Pašreizējie zinātniskie atklājumi par mikro- un makro- uni-versu,
piemēram, ir cilvēka prātam grūti aptverami, bet ar kvantu fizikas
pielietojumu tie kļūst arvien sapro-tamāki. Pazīstam elektrona
dažādās dabas – tā kvantu mehānikas māko-ņa dabu, tā
elektromagnētisko viļņa dabu, tā fizisko dabu ar masu, lādiņu un
dimensijām, bet, mūsu prāta iero-bežoto spēju un zināšanu trūkuma
dēļ, šīs dažādās dabas vēl nespējam savie-not vienā patiesā
elektrona dabā.
Dieva izredzētie (2)Laimīgas sagadīšanāsNoslēgums. Sākums
LL629.
Turpinājums 15. lpp.
-
Ceturtdien, 2020. gada 24. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 15.
lpp.
No 2021. g. 1. janv. Apvienotās Karalistes no-darbinātības
dienests izstā-jas no Eiropas nodarbinātī-
bas dienestu tīkla EURES sastāva, līdz ar to Nodarbinātības
valsts aģentūras (NVA) EURES konsultanti vairs nesniegs
kon-sultācijas darba devējiem par darbinieku piesaisti un atlasi
Apvienotajā Karalistē, savukārt darba meklētāji vairs netiks
kon-sultēti par darba un dzīves apstākļiem šajā valstī. Latvijas
valstspiederīgie, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet vēlas
atgriezties Latvijā, varēs saņemt NVA EURES kon-sultācijas par
remigrācijas jautājumiem, proti – par NVA atbalstu un
pakalpoju-miem, situāciju darba tirgū, dzīves apstāk-ļiem un
nodarbinātības iespējām Latvijā.
Atgādinām, ka no 2020. g. 1. feb. Apvienotā Karaliste vairs nav
Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, un 2020. g. 31. dec. noslēdzas
arī ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumā paredzētais
pārejas periods, līdz ar to ES normatīvie dokumenti, tiesības un
pienākumi Ap-vienotajā Karalistē vairs nedarbosies.
Apvienotajai Karalistei vairs nav sais-toša ES sociālās
koordinēšanas likum-došana, tāpēc EURES konsultanti vairs nevarēs
sniegt konsultācijas par sociālās koordinēšanas jautājumiem,
piemēram, par Apvienotajā Karalistē piešķirtā bez-darbnieka
pabalsta vai pensijas eksportu. Ar šiem jautājumiem iesakām
vērsties Apvienotās Karalistes nodarbinātības dienesta sociālo
pakalpojumu departa-mentā (Jobcentre Plus kontakti), kā arī Valsts
sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Starptautisko pakalpojumu
no-daļā Plašāku informāciju par sociālo dro-šību Apvienotajā
Karalistē pēc BREXIT var atrast Apvienotās Karalistes valsts
iestāžu vienotajā mājaslapā (www.gov.uk).
No 2021. gada 1. janvāra Apvieno-tajā Karalistē spēkā vairs
nebūs Eiropas Savienībā ierastā brīvā preču kustība un
iedzīvotāju pārvietošanās, jo Apvienotā Karaliste vairs
neietilps ES vienotajā tir-gū. Apvienotā Karaliste tagad būs trešā
valsts, ar šo terminu ES tiesību kontek-stā tiek apzīmētas visas
tās valstis, kas nav ES dalībvalstis. Līdz ar to ES valstu
iedzīvotāju ieceļošanai, dzīvei, darbam, uzturēšanās un mācībām
Apvienotaj