-
36. AL Jaunatnes dienu Rīcības komitejas priekšsēdeiLijai
Andersonei
Mīļie jaunieši!Šodien Jūs svinat
36. Jaunatnes dienu sā-kumu. Lai tiktu līdz sā-kumam, ir jābūt
daudz priekšdarbiem.
Lai tiktu līdz priekš-darbiem, ir jābūt pārliecībai un
uzdrīk-stēšanai. Pārliecībai, ka tas ko darīs ir jādara, un
uzdrīkstēšanās, ka to varēs izdarīt.
Kad pirms turpat kā simtspiecdes-mit gadiem mācītājs Juris
Neikens no-domāja Dikļos rīkot vīru koru koncer-tu, vai viņš varēja
iedomāties, ka no tiem izaugs varenie Latvijas Dziesmu svētki,
kādus mēs tos pazīstam tagad?
Kad Jūsu vecvecāki, vai vecvecve-cāki iebrauca Austrālijā un
1951. gadā,
Dziesmu svētku pa-raugā, sarīkoja pir-mās Kultūras dienas, vai
viņi varēja iedo-māties, ka nākamgad tās tiks rīkotas jau 58.
reizi?
Un kad 1962. gadā Melburnas jauniete Ruta Priedkalne, būdama
neapmierināta ar to, ka jau-nieši netiek pie teikšanas Kultūras
die-nu rīkošanā, nodomāja, ka jauniešiem būtu pašiem jārīko savas
Jaunatnes dienas, vai viņa un viņas līdzgaitnie-ki varēja
iedomāties, ka šodien pēc 57 gadiem, tepat Melburnā, Jūs svinēsiet
36. Jaunatnes dienas?
Sveiciens Jaunatnes dienāmLatvijas Republikas kultūras
ministrs
Lai kur mēs būtu, lai ko darītu, lai kādā valodā ikdienā runātu
un domātu, pienāk laiks, kad mūsos ierunājas senču balss, kas
skaidrā latviešu valodā saka – es esmu Latvija! Un šī balss kļūst
spēcī-gāka, ja ikdienā to izkopjam – ar saziņu, pulcēšanos
dziesmām, dejām, sarunām un jokiem. Esmu drošs, ka šajās Jaunat-nes
dienās Austrālijā būs viss, lai latvis-kā vitalitāte sakuplotu un
saziedētu, lai
mūsu tautas mantojums ievibrētu jau-najās sirdīs. Un ticiet man
– attālumam un kilometriem nav nozīmēs: tā latvieša sirdi, kas māk
dziesmu dzirdēt un danci vest, var dzirdēt arī pāri okeāniem un
kontinentiem. Mēs Latvijā, kur šobrīd ir vismaz 30 grādus vēsāks,
jūs jūtam un dzirdam! Radiet un rādiet!
Nauris PuntulisLatvijas Republikas kultūras ministrs
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA,
VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais
latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 574 2020. gada 1. janvārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrālijas ziņas ....1, 2, 3, 4, 5, 9, 10, 11, 15Latvijas
ziņas ......................1, 8, 9, 10, 11, 15Latvieši pasaulē
............1, 2, 4, 5, 9, 12, 13Redakcijā
.............................................................3Kultūras
ministrs Nauris Puntulis ..........1LAAJ
.................................................................
1, 3PBLA
............................................................4, 6,
736.JD ............................................................
1, 4, 5ALA
.........................................................................5Eva
Brennere .............................................5, 16Māra
Branča skatījums ................................8Sanita Dāboliņa
..............................................8Pēteris Saulītis
...........................................9, 15Lasītāju vēstules
....................... 2, 10, 11, 15Daina Jefimova
..................................... 12, 13Astrīda
................................................................14Datumi
...............................................................16Sarīkojumi,
ziņojumi...................................16Eiro kurss
...........................................................16
Turpinājums 3. lpp.
36. Jaunatnes dienu atklāšana 2019. gada 27. decembrī, Melburnā.
Skat. rakstus nākamajos laikraksta „Latvietis“ numuros.
FOTO
Kal
vis Š
volm
anis
-
2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1.
janvārī
Pirms dažām die-nām, mēs ar Birutu pie-dalījāmies Ziemassvētku
tirdziņā Brisbānes Lat-viešu namā. Bija jauki redzēt tik daudz
apmek-lētāju, it sevišķi bērnus, tik omulīgi baudot pus-
dienas un sagaidot Ziemassvētku vecīti.Cepuri nost
rīkotājiem.Kad man atgādināja seno parašu
svētvakarā piedalīties dievkalpojumā un pēc tam doties uz mājām
un baudīt ģimenes svinības, tad nāca atmiņā, cik tagad daudz ir
mainījies, salīdzinot ar toreiz.
Agrāk vairums radu dzīvoja vienā pilsētā, bet tagad daudzi ir
izkaisīti un ne tik vien par Austrāliju.
Pie mums Melburnā agrāk pastā-vēja trīs luterāņu un viena katoļu
drau-dzes. Visas aktīvas ar saviem mācītā-jiem.
Svētvakarā gājām uz agro diev-kalpojumu, lai pēc tam dotos mājās
uz svētku vakariņām.
Nāk prātā gadījums vienā gadā. Pēc dievkalpojumu es ar
vecākiem
devāmies uz mājām. Turpretim mani abi brāļi – Jānis un Juris pa
ceļam vēl gribēja paskatīties Sydney Myer Music Bowl, kur katru
gadu notika Carols by Candlelight koncerts.
Pēc kāda laika Jānis ar Juri atnāca mājās drusciņ saburzīti.
Izrādījās, ka tiem bija uzbrukuši boogies hulogāņu banda, domājot,
ka labi tērpti zēni būs salds kumoss. Tomēr tie bija
pārskatī-jušies ar latviešu spēkiem un drīzi aiz-bēguši prom. Šeit
vēl ir jāpiemin, ka to-reiz ieroči – kā naži... etc. netika
lietoti.
Vēl kas cits toreiz, salīdzinot ar tagad. Toreiz pirms svētkiem
saņēmu daudz pastkartes ar apsveikumiem. Šoreiz pienāca septiņi:
piecas no ra-diem, viena no nelaiķa biznesa drauga atraitnes,
Vācijā un vēl viena no bizne-sa firmas šeit pat.
Saprotams, ka palieku vecs, zūd arī kontakti, jo ar tiem notiek
tas pats.
Novēlu visiem lasītājiem piedzīvot skaistus Kristus piedzimšanas
svēt-kus un veselīgu, panākumiem pilnu 2020. gadu.
Sirsnībā,Edis Lēmanis
pieaugušajiem tautiešiem un viņu bēr-niem tā ir neatņemama daļa
no Zie-massvētkiem.
Zane Mellupe,no Šanhajas,
speciāli laikrakstam „Latvietis“
Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.au
www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam
laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260
par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.
Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.
Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā
numurā.
Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar
autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne
katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām
neuzņemas atbildību. Redakcija
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts
honorārus nemaksā.
Jau trīspadsmito gadu Ilma Siks-na ar dzīvesbiedru Endrjū un
dēliem Jāni un Ingusu savā mājā pulcina Ķīnā dzīvojošo latviešu
ģimenes. Kas tur notiks, tas jau ir zināms – Ziemassvēt-ku
melodijām skanot, virtuvē rosīsies piparkūku cepēji. Vispirms jau
Ilma pati tikusi galā ar grūtāko darbu – mīklas mīcīšanu, un ne
vienam vien to uzdāvājusi. Virtuvē valda prieks acīm un smarža
deguniem, bet rokām – no-pietns un precīzs darbiņš – piparkūku
veidošana latviskās formās.
Ir par ko aizdomāties un ir ko sa-līdzināt; ķīnieši ziemas
saulgriežus
sagaida ar pelmeņiem un savu senču pieminēšanu. Arī mēs pieminam
sa-vus mīļos aizgājējus, viņu piedzīvo-to, pārrunājam ģimenē
iecienītākās receptes un latviešu gardākos ziemas ēdienus.
Pārspriežam arī gandrīz ne-ticamos pagriezienus latviešu tautas
kultūrā un vēsturē. Arī mēs, Ķīnā dzīvojošie latvieši, esam
latviešu tau-tas daļa. Tikai tagad mēs par to visu, salīdzinot ar
mūsu totalitārisma lai-kos dzīvojušajiem vecākiem, varam runāt
skaļi.
Esam pateicīgi Ilmas iedibinātajai tradīcijai un tās uzsākšanai;
šejienes
Piparkūku diena Šanhajā SaulgriežosPulcējas Ķīnā dzīvojošas
latviešu ģimenes
Lasītāja vēstuleAtmiņas
Piparkūku cepšana.
FOTO
Zan
e M
ellu
pe Ilma ar iepriekšējo Ziemassvētku pi-parkūku cepšanas
fotogrāfijām.
FOTO
End
rjū
Vilk
inso
ns
-
Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 3.
lpp.
Toms Dārziņš 2019. gada decem-brī ieguva civilinženieru zinātņu
ba-kalaura grādu ar uzslavu (Bachelor of Engineering (Honours –
Class 1)) Jaundienvidvelsas Universitātē (Uni-versity of New South
Wales), Kanberā. Toms sastāvēja Austrālijas bruņoto spēku
Komandiera izlases program-mā (Chief of Defence Force Students
Program). Toma pētniecības darbs, par ko aizstāvēja tēzi, apskatīja
asfalta ceļu pastiprināšanas metodes, lietojot iestarpinātus
ģeofiziskus līdzekļus, un kā pastiprinājumu mērīt un citādi
kvantificēt.
Toms sāka studijas Jaundienvi-dvelsas Universitātē 2015. gadā,
vien-laicīgi esot Austrālijas bruņoto spēku akadēmijā (Australian
Defence Force Academy). Pagājušā gadā Toms beidza Austrālijas
bruņoto spēku (Australi-an Defence Force) virsnieku kursu
Karaliskajā Militārā koledžā Dantrūn (Royal Military College
Duntroon); to beidzot, viņu iecēla par virsnieku – leitnanta
pakāpē.
Bruņotajos spēkos Toms ir Aus-trālijas Karaliskajā inženieru
divīzijā (Royal Australian Engineers). Toms jaunajā gadā pārceļas
uz Holsvortī mi-litāro bāzi Sidnejā (Holsworthy Bar-racks), kur
līdz gada vidum turpinās specializētas militāro inženieru
apmā-cības, pirms saņems komandējumu.
Toms ir beidzis Melburnas Lat-viešu biedrības Daugavas skolu,
Mel-burnas Latviešu vidusskolu un Annas Ziedares Vasaras
vidusskolu. Viņš ir dejojis Melburnas tautas deju kopā Ritenītis.
Viņš ir spēlējis lauka hokeju Dantrūnas un ADFA komandās Kan-berā,
kā arī, kad dzīvoja Melburnā, Melburnas vidusskolas (Melbourne High
School) un Noksa (Knox) hokeja kluba komandās.
Dāvids V. DārziņšLaikrakstam „Latvietis“
RedakcijāSveicināti, lasītāji!Sācies jaunais gads.
Laiks gatavot Jaunā gada apņemšanos. Šo-gad es... Un tā katru
gadu.
Ziemassvētku / Jau-nā gada laikā Latvijā ir piecas oficiālas
brīvdienas – Ziemassvētku vakars, Pir-mie Ziemassvētki, Otrie
Ziemassvētki, Vecgada diena, Jaungada diena. Tas dod daudz iespēju
padomāt par to, kas ir paveikts aizgājušā gadā, un kas būt vei-cams
nākamajā gadā. Austrālijā maz-liet mazāks oficiālo brīvdienu
skaits, bet Ziemassvētku laiks parasti sakrīt ar gadskārtējiem
atvaļinājumiem.
Jaunā gada apņemšanās visbie-žāk attiecas uz personiskiem
jautāju-miem – vingrošu vairāk, iemācīšos kaut ko jaunu, pavadīšu
vairāk laiku ar ģimeni un draugiem... Varbūt šogad vajadzētu tēmēt
mazliet tālāk nekā mūsu pašu mūžu?
Pārdomu laikā Rīgā nevarēja neie-vērot, ka trūkst viena svarīga
Ziemas-svētku sastāvdaļa – sniegs. Austrālijā toties nebija
trūkums, bet pārpilnība – augstas temperatūras un meža uguns-grēki
reti redzētā niknumā. Kaut gan ne viens, ne otrs apstāklis pats par
sevi nepierāda klimata maiņa būtību, tomēr zinātniekiem ir skaidrs,
ka klimata maiņa – pasaules sasilšana notiek, un ka cilvēces
darbība ir zīmīgs faktors.
Cilvēkam var būt divas dažādas re-akcijas uz draudošām briesmām
– izmi-sīgi cīnīties pretī ar visiem spēkiem, vai bezspēcīgi
sastingt un gaidīt neizbēga-mo likteni. Klimata maiņas jautājumā,
izrādās, ir vēl trešais variants – noliegt zinātniskos faktus,
apsaukāt tos, kuri visskaļāk cenšas izplatīt zinātnieku aprēķinus,
un uzskatīt visas draudošās briesmas kā sazvērnieku
izgudrojumu.
Protams, aprēķini par nākotnes klimatu nav perfekti, un tie var
kļū-dīties vienā virzienā vai otrā. Bet ten-dence ir pilnīgi
skaidra.
Planēta pārdzīvos. Tā arī pārdzīvo-ja dinozauru bojāeju dabas
katastrofas rezultātā. Bet būtu ļoti žēl, ja cilvēku civilizācija
beigtos stulbuma dēļ.
Kāda būs jūsu Jaunā gada apņem-šanās?
GN
Laikraksta „Latvietis“ redakcija un valde vēl
visiem lasītājiem
Laimīgu Jauno gadu!
Leitnants Toms Pēteris DārziņšIeguvis civilinženiera zinātņu
bakalaura grādu
Leitnants Toms Dārziņš.
FOTO
Dāv
ids D
ārzi
ņš
Esmu pārliecināts, ka atbilde uz vi-siem šiem jautājumiem ir –
nē!
Viņi visi darīja un rīkoja, jo bija pārliecināti, ka tas, ko
darīja tajā brīdi, bija vajadzīgs un ka tas ir jādara. Nā-kamie,
kas tad nāca aiz viņiem, redzē-ja, ka visi šie pasākumi ir labi un
vērtī-gi, un ķērās pie darba, lai tos atkārtotu un papildinātu.
Tiesa, kā Dziesmu svētkiem, tā Kultūras dienām un Jaunatnes
dienām ir bijuši brīži, kad bija grūtības tos sa-rīkot, un daudzi
šaubījās, vai ir vērts, vai ir iespējams, turpināt. Jaunatnes
dienām šis brīdis bija, kad 1980. un 90. gados Austrālijas valdības
nolē-ma, tūrisma labā, izretināt maija skolu brīvdienas, un vairs
nebija neviena no-
gale, kad pavalstīs sakrita brīvdienas.Kad nolēma Kultūras
dienas rīkot
tikai katru otro gadu, tad uzreiz kalen-dārā pavērās spraudziņa,
un Jaunatnes dienas varēja atkal atdzimt visā savā agrākajā
greznumā.
Jums, jauniešiem, ir spēja lietas saredzēt, kā tās varētu būt,
un ja ir degsme un griba to īstenot, tad panā-kumi ir garantēti.
Paldies visiem, kas jau ir darījuši, un veiksmi tiem, kas šajās
dienās vēl darīs!
Novēlu visiem – gan rīkotājiem, gan dalībniekiem, gan
skatītājiem jau-kas un priekiem pilnas 36. Jaunatnes dienas!
Jānis Čečiņš,Latviešu apvienības
Austrālijā un JaunzēlandēKultūras fonda priekšsēdis
2019. g. 27. decembrī
36.JD ... priekšsēdeiTurpinājums no 1. lpp.
PaziņojumsAr 2020. gadu Austrālijas pasts ir pacēlis izmaksas
vēstuļu sūtīšanai; laikraksta iespiešanas izdevumi arī ir
palielinājušies pēdējo 4 gadu laikā, kopš bijām mainījuši cenas.
Līdz ar to mēs esam spiesti pacelt laikraksta abonēšanas cenas.
Turpmāk tās būs: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260
par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Sludinājumu cenas turpmāk
būs $7 par 1 centimetra telpu vienā slejā (vienā numurā).
-
4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1.
janvārī
Pasaules Brīvo latviešu apvienī-ba sirsnīgi sveic visus latviešu
jau-niešus Austrālijā jūsu lielajos svēt-kos – Latviešu jaunatnes
dienās, kas Austrālijā notiek jau 36. reizi! Visi latviešu svētki
ārpus Latvijas ir mūsu tautas vienotāji un pašapziņas
stiprinātāji.
Paldies jums, latviešu jauniešiem
Austrālijā, ka savedat kopā latviešu jauniešus no tuvienes un
tālienes un dodat iespēju ikvienam, kas to vēlas, neaizmirstami
piedzīvot latviešu kul-tūru un latvietību visās tās izpausmēs. Jūs
visi esat daļa no Latvijas un latvie-tības nākotnes!
Ar patiesu cieņu,– Pasaules brīvo latviešu apvienība
Man jāatzīstas, ka par to, ko lai jums novēlu, esmu domājusi jau
kriet-nu laiku. Darbošanās latviešu sa-biedrībā Austrālijā ir
patriotisma un neaizmirstamu emociju pilns mūsu latviskās
identitātes un piederības ap-liecinājums. Lielāko daļu no jums es
pazīstu jau visu jūsu mūžu. Tāpēc šo rakstot, jūtos bezgala lepna
un saviļ-ņota. Lepna par to, ka tik bezgala tālu no mūsu Latvijas
jau trešajā paaudzē esat jūs – latviešu jaunieši, kas esat gatavi
brīvprātīgi un nesavtīgi strādāt latvietības labā! Paldies
ik-vienam no jums par to, ka esat un darbojaties! Paldies, ka
uzturat dzīvu mūsu latviešu valodu, dziesmu, deju un tik ļoti
īpašās latviešu draudzības! Lai jums skaisti jūsu svētki!
Kristīne SaulītisPBLA priekšsēde
Sveicu visus 36. Jaunatnes dienās!Paldies, ka jūs esat
sabraukuši
Melburnā. Bija izaicinājums kopā ar manu komiteju sastādīt
programmu un tad jums to nogādāt. Es pati neva-ru sagaidīt redzēt
visu, ko mūsu jau-nieši spēj darīt – no uzstāšanās līdz rīkošanai
un būt kopā latviskā vidē.
Baudīsim šo nedēļu kopā – vai esat jaunietis, vai vecāks, kā arī
visi, kas jūtas jaunieši sirdīs!
Lija Andersone,36. JD priekšsēde
27.12.2019.Melburnā
Red.: Uzruna bija latviešu un angļu valodā. Visas uzrunas
tulkojumu publicēsim nākamā laikraksta „Latvietis“ numurā.
Melburnā aizvadītas 36. Jaunatnes dienas36. jaunatnes dienu
priekšsēdes uzruna Atklāšanā
Lija Andersone 36. Jaunatnes dienu atklāšanā. FOTO
Lūk
sa E
lber
ts
PBLA priekšsēdes Kristīnes sveiciensMīļie jaunieši!
Kristīne Saulīte 36. Jaunatnes dienu atklāšanā. FOTO
Lūk
as E
lber
ts
PBLA sveiciens36. Jaunatnes dienām Melburnā
Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem,
paziņojumiem.
Cena $7 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš
izmaksās tikai $48.
-
Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 5.
lpp.
Melburnas Kausu iegūst uzvarētājs zirgu skriešanas sacīkstēs,
kas notiek katru gadu no-vembra pirmajā otrdienā Melburnā, un ir
publiska brīvdiena visā Viktorijas
pavalstī.Sacīkstēs piedalās zirgi un viņu
žokeji no visas pasaules, bieži ārzem-nieki ir vinnētāji. Tie ir
lieli svētki, tur pulcējas reizēm pāri par 100 000 ap-meklētāju,
tur arī notiek modes skates, īpaši cepuru sacensības. Tiek servēti
ļoti labi ēdieni un dzērieni, var naudu paspēlēt vai vinnēt – kā
laimējas!
Svarīgi ir arī laika apstākļi. Ja līst lietus, nav patīkami
stāvēt ārā. Melburnā bija lietains laiks, bet tieši Melburnas kausa
dienā laiks bija brī-nišķīgs – spīdēja saule un lietus nebija,
pamatīgs lietus atgriezās divas dienas vēlāk.
Zirgu skriešanas sacīkstes notiek tikpat kā visu dienu, bet
galvenais skrējiens, kur uzvarētājs iegūst Mel-burnas Kausu –
brīnišķīgs ornaments, ko pasniedz zirga īpašniekam, notiek ap
plkst. 15 pēcpusdienā.
Esam Austrālijā nodzīvojuši pie-tiekoši ilgi, lai ar prieku arī
piedalītos mūsu mītnes zemes svētkos, un otr-dien, 5. novembrī,
plkst. 13 Ciema lielajā zālē baudījām Melburnas Kausa
sarīkojumu.
Sēdējām pie skaisti klātiem gal-diem, baudījām lauku pavardā
gatavo-tas pusdienas, kā arī pīrāgus, maizītes, dažādas kūkas un
tortes, dažādus dzē-rienus – tēju vai kafiju.
Gandrīz visām sievietēm bija ce-pure vai kāds cits rotājums uz
galvas,
un bija tiešām jāpriecājas par lielo iz-domu.
Notika arī cepuru sacensības. Žū-rija – Daila Piksone un Ingrīda
Bie-zaite novērtēja visas un izlēma, kuras bija godalgojamas īpašās
kategorijās un ko valkāja:
Visredzamākā – Ieva Kaina, Vise-legantākā – Anna Švalbe,
Visspožā-kā – Betija Plūme, Sportiskākā – Elvīra Latiša un Mister
Don Žuan – Visval-dis Sniedze.
Tad notika fotografēšanās ar cepu-rēm, un vinnētāji saņēma
balvas.
Ap plkst. 15 visi koncentrējās uz televizora ekrānu, kurā varēja
vērot gatavošanos un pēc tam Melburnas Kausa skrējienu; tajā
piedalījās 32 zir-gi. Ar aizturētu elpu vērojām zirgus, kas visi
ļoti centās, un pašās beigās trīs zirgu galvas tikpat kā vienā
reizē sasniedza mērķi; tiešām, jāsaka, ka at-šķirība bija par purna
tiesu.
Vinnētājs bija Austrālijas zirgs ar vārdu VOW And Declare, kas
tulkoju-mā no angļu valodas uz latviešu (ko at-radu vārdnīcā)
nozīmē NOSOLĪTIES. Tad nu sanāk, ka tas, ko zirgs bija solī-jis, to
arī izpildīja! Žokejs Kreigs Vil-jams (Craig Williams). Tad īsu
brīdi
Melburnas Kausa diena Latviešu ciemāNotika arī cepuru
sacensības
Amerikas Latviešu apvienības un Sveika, Latvija! vadības vārdā
sirsnīgi sveicu jūs 36. Jaunatnes dienās!
Vairākus gadus jaunieši no Austrā-lijas ir bijuši aktīvi
Amerikas Latviešu apvienības rīkoto izglītojošo ceļojumu Sveika,
Latvija! dalībnieki. Vairāki no jums pirms ceļojuma jau bija
apmek-
lējuši Latviju, daži – pat vairākas rei-zes. Bet esam
pārliecināti, ka ceļojums kopā ar sava vecuma jauniešiem no
Austrālijas, ASV un Kanādas Sveika, Latvija! grupā jums ir bijis
īpašs pie-dzīvojums!
Mums – Sveika, Latvija! organi-zētājiem – ir prieks, ka bijusi
iespēja iepazīties ar latviešu izcelsmes jau-niešiem no Austrālijas
un ka viņos re-dzam patiesu lepnumu par savām sak-nēm un senču
dzimteni, viņu prieku un gatavību sarunāties latviski, kopā
dziedāt, dejot un draudzēties ar citiem pasaules latviešiem.
Esam priecīgi par ikvienu, kurš piedalījies mūsu Sveika,
Latvija! pie-dzīvojumā, ir 36. Jaunatnes dienu da-lībnieks, un esam
pateicīgi, ka savas latviešu saknes, kultūras mantojumu un dzimtas
tradīcijas esat padarījuši par savu dzīves daļu.
Lai Jaunatnes dienas izvēršas par radošiem, iedvesmojošiem un
vienojo-šiem svētkiem!
Marisa Gudrā,Amerikas Latviešu apvienības
izpilddirektore un „Sveika, Latvija!“ programmas vadītāja
Apsveikums 36. Jaunatnes dienāsDārgie Jaunatnes dienu vadītāji,
organizētāji, un dalībnieki!
Melburnas Kausa diena Latviešu ciemā.
FOTO
Ingr
īda
Bie
zaite
No kreisās: Ieva Kaina, Elvīra Latiša, Anna Švalbe, Betija
Plūme, Visvaldis Sniedze.
FOTO
Ingr
īda
Bie
zaite
Turpinājums 16. lpp.
-
6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1.
janvārī
Pasaules brīvo lat-viešu apvienība (PBLA) ir aizvadītajā gadā
sek-mīgi darbojusies Latvijā caur tās pārstāvniecību Rīgā,
iestājoties par ār-valstīs dzīvojošo latvie-šu interesēm, kā un
arī
caur tās dalīborganizācijām pasaulē, nesot Latvijas vārdu
pasaulē.
Kaut arī aizvadītā gada redzamā-kie notikumi apvienības darbā ir
Pa-saules latviešu kultūras konference Cēsīs (PLKK), Pasaules
latviešu eko-nomikas un inovāciju forums Valmie-rā (PLEIF) un
gadskārtējā valdes sēde Rīgā, aktīva darbība ir notikusi visa gada
garumā. PBLA ir bijušas tikšanās kā ar Valsts prezidentu, Latvijas
valdī-bu, ministrijām un valsts iestādēm, tā arī ar atsevišķiem
politiķiem, Saeimas deputātiem un arī ar nevalstiskajām
organizācijām. Esam arī veiksmīgi koordinējuši Kultūras ministrijas
at-balstītos iesāktos Latvijas simtgades un kultūras projektus visā
pasaulē, ka arī uzturējuši diasporas latviešu skolu tīkla darbu
roku rokā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valo-das
aģentūru.
Caur savām dalīborganizācijām un pārstāvniecību Latvijā PBLA ir
darbo-jusies saskaņā ar tās pamatvērtībām – uzturēt latviešu
organizēto sabiedrību ārpus Latvijas, veicināt kultūras
sa-glabāšanu un jaunradi, kā arī koordi-nēt izglītības sistēmu
ārvalstīs, gādāt par Latvijas valsts drošību, stiprināt ekonomiku
un popularizēt Latvijas vārdu neskaitāmos pasākumos ārpus
Latvijas.
2019. gads iesākās ar, nu jau par tradīciju ir kļuvušajām, PBLA
vadības sadarbības un kontaktu uzturēšanas vizītēm pie Latvijas
valdības pārstāv-jiem. Aizvadītajā gadā tas bija sevišķi aktuāls
jautājums, jo bija jāuzsāk darbs ar jaunizveidoto Krišjāņa Kariņa
val-dību un ministrijās jāpārrunā uzsāktā sadarbība jaunajā
realitātē, kad bija sā-cis darboties Diasporas likums.
Ar šādu mērķi Rīgā no Vašing-tonas ieradās PBLA vicepriekšsēdis
Pēteris Blumbergs, lai kopā ar valdes priekšsēdi Kristīni Saulīti,
izpilddi-rektoru Raitu Eglīti un pārstāvniecības vadītāju Jāni
Andersonu 2019. gada februāra izskaņā tiktos ar Ministru prezidentu
un Latvijas valdības pār-stāvjiem. Nedēļas laikā PBLA vadība tikās
ar Ministru prezidentu Krišjā-ni Kariņu, ārlietu ministru Edgaru
Rinkēviču, Kultūras ministri Daci Melbārdi, Izglītības un zinātnes
mi-nistri Ilgu Šuplinsku un Ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un
VARAM ministru Juri Pūci. Katrā no šīm tikša-nās reizēm tik
pārrunāts PBLA darbs un diasporas potenciālais ieguldījums Latvijas
valsts attīstībā un drošībā, meklētas jaunas sadarbības iespējas.
Pēcāk notika arī tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci,
kuras rezultātā viena ALA (Amerikas Lat-viešu apvienība) programmas
Pava-di vasaru Latvijā jauniete nostrādāja savu prakses laiku
Latvijas Republi-kas Saeimā. Nākošgad tiek plānota vēl viena
papildus prakses vieta – Ārlietu ministrijā.
Pasaules latviešu Kultūras konfe-renci septembra beigās PBLA
rīkoja
kopā ar Kultūras ministriju un Cēsu pilsētas domi. Plānošanas un
organi-zēšanas darbs iesākās jau agrā pava-sarī, un šī darba
rezultātā divu dienu garumā dažādu kultūras un mākslu nozaru
personības pārrunāja latvie-šiem aktuālo kultūrā kā Latvijā, tā
ārvalstīs. Diskusijās tika skarti trīs tematiskie loki – latviskās
identitātes nozīme kultūrā, dziesmu un deju pie-augošā nozīme
latviskās kopības uztu-rēšanā ārpus Latvijas, kā arī kultūras un
mūzikas jaunrade.
Konferences pirmā diena iesākās pārpildītās Pasaules latviešu
mākslas centra telpās Cēsīs ar diskusiju par latviešu mākslas
jaunradi, tās izdzīvo-šanu un iekļaušanos pasaules kultūras kopējā
ainā. Diskusijai sekoja atklāša-nas koncerts, kurā Jāzepa Vītola
Lat-vijas Mūzikas akadēmijas orķestris un koris un solo vijolniece
Eva Bindere atskaņoja speciāli apgūtu Tālivalža Ķeniņa koncertu
vijolei un simfonis-kajam orķestrim.
Koncerta otrajā daļā skanēja Al-frēda Kalniņa kantātes.
Konferencē piedalījās bijusī kultūras ministre Dace Melbārde un
esošais kultūras ministrs Nauris Puntulis, kā arī māks-linieki,
komponisti, kultūras darbinie-ki un viedokļu līderi.
Atgriežoties Rīgā no Kultūras konferences, PBLA valde gatavojās
gadskārtējai sēdei. Dienu pirms sēdes svinīgās atklāšanas valdes
locekļus un darbiniekus uz sarunu Rīgas pilī ai-cināja Valsts
prezidents Egils Levits. Tikšanās laikā viņš uzsvēra PBLA
PBLA aizvadījusi spraigu darba gaduAtskats uz 2019. gada
galvenajiem notikumiem
PBLA valde Rīgas pils Ģērboņu zālē 2019. gada 1. oktobrī,
tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. No kreisās: Eiro-pas
Latviešu apvienības (ELA) Izglītības nozares vadītājs Māris Pūlis,
ELA pārstāve Justīne Krēsliņa, Amerikas Latvie-šu apvienības (ALA)
pārstāvis Dzintars Dzilna, Latviešu Apvienības Austrālijā un
Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāvis Jānis Čečiņš, PBLA kasieris Jānis
Grāmatiņš, ALA Informācijas nozares vadītāja Tatjana Žagare-Vītiņa,
Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā (LNAK) prezidents Andris
Ķesteris, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, ALA pārstāvis Mārtiņš
Ander-sons, Valsts prezidents Egils Levits, PBLA izpilddirektors
Raits Eglītis, PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis Pēteris
Blumbergs, PBLA Kultūras Fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš
(aizmugurē), Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova
(priekšplānā), ALA „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītāja Kaija
Petrovska, LAAJ priekšsēdis Jānis Grauds, LNAK Izglītības nozares
vadītāja Elita Pētersone (priekšplānā), ALA Kultūras nozares
vadītāja Līga Ejups (aizmugurē), ELA pārstāve Lelde Vikmane, PBLA
pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, ALA izpilddirektore
Marisa Gudrā.
FOTO
Ilm
ārs Z
notiņ
š, V
alst
s pre
zide
nta
kanc
elej
a
Turpinājums 7. lpp.
-
Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 7.
lpp.
darba nozīmi Latvijas valsts vēsturē un neatkarības atjaunošanā,
kā arī pār-runāja ar PBLA valdi vairākus diaspo-rai aktuālus
jautājumus – Diasporas li-kuma iedzīvināšanu, diasporas preses
izdevumu darbību un nākotni, kā arī PBLA lomu iedzīvotāju
remigrācijas veicināšanā.
Valdes sēdes laikā tika pārrunāts PBLA dalīborganizāciju darbs
mīt-ņu zemēs, un arī notika interesanta saruna ar ministriju
administratīvās vadības pārstāvjiem par praktiskā dar-ba niansēm
kultūrā, izglītībā un taut-saimniecībā.
21. novembrī un 22. novembrī Valmierā aizvadītais Pasaules
latvie-šu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) bija jau sestais
pēc kārtas. To organizēja PBLA un Valmieras pilsētas pašvaldība
sadarbībā ar Lat-vijas Republikas Ārlietu ministriju, biedrību
Valmieras Attīstības aģen-tūra Amerikas Tirdzniecības palātu
(AmCham), biedrību The Red Jacketsun biedrību Ar pasaules pieredzi
Lat-vijā. Šajā latviešu uzņēmēju forumā piedalījās vairāk nekā 300
dalībnieku no 14 dažādām valstīm – no Latvijas, Brazīlijas,
Kanādas, Vācijas, Horvā-tijas, Norvēģijas, Īrijas, Lielbritānijas,
Austrālijas, ASV, Ķīnas, Singapūras, Zviedrijas un Taizemes.
Forumam pa-ralēli turpat Valmierā norisinājās Izglī-tības un
zinātnes ministrijas rīkotais Diasporas izglītotāju seminārs, kurā
piedalījās arī ministre Ilga Šuplinska.
Forumā tika secināts, ka Latvijai ir ko piedāvāt ārzemju
talantiem, kas primāri meklē drošību, mājokli un lab-vēlīgu vidi
savam darbam un ģimenei. PLEIF dalībnieki runāja, ka šobrīd
vērojams vispārējas valsts stratēģijas trūkums talantu piesaistei
un ar talan-tu piesaisti jānodarbojas uzņēmējiem, saskaroties ar
daudziem birokrātis-kiem šķēršļiem. Turklāt sabiedrībā ir izteikti
jūtams iecietības trūkums, saskaroties ar profesionāļiem no
citām
valstīm. Diskutējot par to, ko stāstīt darījumu partneriem
ārzemēs par Lat-viju, forumā tika uzsvērts, ka jāstāsta par mūsu
izcilajiem sasniegumiem, uzņēmumiem, indivīdiem un valsti kā tādu,
tas palīdz izglītot, saprast, ka mums patiesi ir ar ko lepoties un
mēs visi esam Latvijas vēstneši pa-saulē. Dienas noslēgumā uz
kustības The Red Jackets biznesa izcilības bal-vas pasniegšanu
Valmierā ieradās arī Valsts prezidents Egils Levits, tādējā-di
izrādot atzinību par padarīto visiem foruma rīkotājiem,
dalībniekiem un viesiem.
2019. gadā PBLA pārstāvji pēc iespējas centušies piedalīties
dažādos sadarbības partneru un valsts iestā-žu rīkotajos pasākumos
– Diasporas konsultatīvās padomes sēdēs, šīs pa-domes darba grupu
sēdēs, Pasaules latviešu izglītotāju seminārā, LVA skolotāju
semināros, Tieslietu minis-trijas un ASV vēstniecības rīkotajos
semināros, kā arī Ārlietu ministrijas pieņemšanās. PBLA vadība
tikusi ai-cināta uz Valsts svētku pieņemšanu Rīgas pilī un uz
svinīgajiem pasāku-miem Rīgas Latviešu biedrībā un ci-tur.
Vēl viens veiksmīga panākuma piemērs ir pēc PBLA iniciatīvas
sa-rīkotā Saeimas saliedētības komisijas sēde par Diasporas
arhīviem. Daļēji
šī jautājuma uzrunāšanas rezultātā valsts piešķīra līdzekļus
ārpus Lat-vijas arhīvu vajadzībām 51 000 EUR apmērā, sākot ar 2019.
gadu. Atkārtoti tiek izcelta Minsteres arhīvu sakārto-šanas
nepieciešamība. Ir aktivizēju-sies ASV latviešu grupa, izveidojot
Amerikas latviešu vēsturiskā man-tojuma biedrību. Ir gandarījums,
ka Saeima sākusi saprast nepieciešamība saskaņot visus pieejamos
līdzekļus un izveidot plānu – stratēģiju, kā siste-mātiski apzināt
un sakārtot arhīvu va-jadzības visās latviešu kopienās ārpus
Latvijas.
Pārstāvniecības darbs ir tiešām daudzpusīgs. Aizvadītā gada
laikā PBLA cieši sadarbojusies arī ar Ame-rican Latvian Chamber of
Commerce (AmCham) un ar Michigan National Guard (MNG) pārstāvjiem
Latvijā, uzņemti sakari ar jauno ASV vēstnie-ku Latvijā John
Carwile un daudziem diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. PBLA
sadarbības partneru lokā ir arī organizācijas kā Ar pasaules
pieredzi Latvijā, Latvijas Okupācijas muzejs, Vītolu fonds,
Daugavas Vanagu apvie-nība, fonds Namejs un citi.
Vēlam visiem mūsu atbalstītājiem un draugiem veiksmīgu un
darbīgu 2020. gadu!
Raits Eglītis,PBLA izpilddirektors
PBLA aizvadījusi...Turpinājums no 6. lpp.
Diasporas arhīvu saglabāšanai veltīta sēde Latvijas Republikas
Saeimas Sa-biedrības saliedētības komisijā.
FOTO
Rai
ts E
glīti
s
Cena $35 (+$10 piegāde Austrālijā).
PO Box 6219, South Yarra, Vic. [email protected]
Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Var maksāt ar pārskaitījumu
uz:
Account Name: Sterling Star Pty Ltd BSB: 013445Account No.:
285628968
2020. GADA KALENDĀRS
ILZE ŠĒNBERGA NĀGELANoskaņasVārda dienu kalendārs ar
Latvijas Republikas svētku un atzīmējamām dienām
Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām
-
8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1.
janvārī
Ir cilvēki, kuri aiz sevis atstāj dziļas pēdas, neatlaidīgi,
nenogursto-ši un sistemātiski veicot paša izraudzīto darbu. Tāds,
manuprāt, ir fo-togrāfs un foto vēstur-nieks Pēteris Korsaks.
Atzīmējot savu dzimšanas dienu, pa-gājušā gada 15. decembrī viņš
Jelga-vas Kultūras namā atklāja foto izstādi Personības manā dzīves
ceļā.
Pasaulē viņš nāca vēl pirms pēdē-jā kara – 1937. gadā Rēzeknes
apriņķa Maltas pagasta Viškeru ciemā. Par fo-tografēšanu viņš sāka
interesēties kopš bērnības, taču noteiktākas aprises šī aizraušanās
ieguva, kad 1972. gadā iestājās tolaik populārās tautas
uni-versitātes žurnālistikas fakultātē, kas bāzējās Rīgas rajona
kultūras nama paspārnē. Te viņš sastapa visiem labi zināmo
fotogrāfu Gunāru Bildi. Tālāk viss aizritēja foto zīmē, lai kas arī
bijis dzīvē jādara.
Paralēli fotografēšanai Pētera Kor-saka skats vērsās arīdzan
pagātnē, kurā, kā izrādījās, ir daudz neizpētītā, aizmirstā,
neievērotā, taču tik bezgala pievilcīgā, atklājot, cik ārkārtīgi
daudz-veidīga Latvijas kultūrvēstures aina pa-veras. Lūk, saistībā
ar Jelgavu foto vēs-turnieks izceļ 20. gs. 20. gados Jelgavā
dibināto Jelgavas fotogrāfu biedrību, kuru kādu laiku vadīja
Eduards Gaiķis, Jaunsvirlaukas muižas kalēja dēls, kurš izgāja tālu
jo tālu pasaulē, pat Japānā ie-pazīts un godāts par izcilajiem
darbiem.
Bez izstādēm un lekcijām par fotog-rāfijas attīstību Pēteris
Korsaks ir arīd-zan rakstījis dažādiem izdevumiem. Jā-uzsver, ka
izstādes autors tāpat ir viens no Latvijas fotogrāfijas muzeja
dibinā-tājiem un pirmās ekspozīcijas autors. Pēc viņa iniciatīvas
1985. gadā iznāca pagaidām vienīgā Latvijas fotogrāfijas vēsturei
veltītā grāmata Latvijas fo-tomāksla. Vēsture un mūsdienas. Par
savu ieguldījumu Pēteris Korsaks sa-ņēmis Triju Zvaigžņu ordeni,
Gaismas balvu un ir Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.
Nupat apgāds Ne-putns izdevis viņa grāmatu Latviešu fotogrāfi –
kara liecinieki.
Runājot par izstādi Jelgavā, Pēte-ris Korsaks uzmanību
koncentrējis uz ievērojamām personībām, ar kurām ticies savā garajā
mūžā un kuras ir sa-vas pēdas atstājušas Latvijas kultūrā: Gunārs
Birkerts, Vaira Vīķe-Freiber-ga, Boļeslava Martuževa, Lidija
Doro-ņina-Lasmane un citas. Šie fotoportreti atklāj ne tikai
fizisko līdzību, bet arī ie-lūkojas portreta personības raksturā un
dvēselē. Te gribas atzīmēt, piemēram, gleznotāja Kurta Fridrihsona
ģīmetni, kurā, ja vērīgāk ielūkojas, jaušams, cik garīgi trausla
bijusi mākslinieka dvēse-le. Būdams Kultūras fonda pirmais
sti-pendiāts, viņam bija vairākkārt iespēja apciemot tautiešus
Amerikā, tā ticies ar avīzes Laiks izdevēju Helmāru Rudzīti. Viņš
fiksējis arī dzejnieces Elzas Ķez-
beres tikšanos ar vīru pēc 50 gadiem Jelgavas pievārtē, kur viņš
dzīvoja.
Solīdais vecums nav apturējis Pē-tera Korsaka sparu – ik reizes
satiekot šo cilvēku, uzzini, kaut ko jaunu, allaž pabrīnies, cik
viņš ir darbīgs.
Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“
Māra Branča skatījumsIelūkoties cilvēka dvēselē
Priekšplānā Kurta Fridrihsona portrets, aiz viņa Jānis
Stradiņš.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
Gunārs Birkerts.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
Gan veicas, gan veicās ir darbības vārda veikties formas, kas
lietojamas literārajā valo-dā, vienīgi jāzina, kad: viena – runājot
par ta-gadni, otra – par pagātni.
Jautājums jāskata mazliet plašāk. Kļūdāmies ne tikai darbības
vārda veikties tagadnes formu lietojumā, bieži tiek aizmirsta arī
citu darbības vārdu formu veidošana. Savu valodu vieglāk revidēt
tiem, kuri kopš skolas laikiem atceras pantiņu „-īt, -īties, -ināt,
-ināties”: tieši ar šo ne-noteiksmes izskaņu esamību pamatojams
garā ā lietojums darbības vārdu tagadnes formās.
Kā pārbaudīt?VEIKTIES: nevienas no četrām minētajām
izskaņām nav, tātad a – VEICAS.
DOTIES: minēto izskaņu nav, tātad a – DO-DAS.
SVEICINĀTIES: ir izskaņa -ināties, tātad ā – SVEICINĀMIES,
SVEICINĀTIES, SVEICINĀS.
RADĪT: ir izskaņa -īt, tātad ā – RADĀM, RADĀT.
Sanita DāboliņaLaikrakstam „Latvietis“
#latviešuvaloda #dzimtāvaloda#raksti
#rakstītprieks#komunikācijakākvalitātesinstruments#ceļāuztavugrāmatu#valodairkāupe
Valoda, valodiņa...Lai VEICAS vai lai VEICĀS?
-
Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 9.
lpp.
Sidnejas Latviešu teātris (SLT) pa-gājušajā gadā ar uzvedumu
Kabarē de Rīga priecēja ne tikai skatītājus Austrā-lijā – Sidnejā,
Melburnā un Adelaidē, bet arī sniedza izrādes vairākās Latvi-jas
pilsētās. Pirms došanos uz Latviju Lauma Reinfelde savā rakstā
laikrak-stam Latvietis Nr.546 SLT novēlēja: „...novēlam ansamblim
laimīgu ceļu un veiksmīgu turneju Latvijā. Lai Latvija jūs mīl
tikpat stipri, kā mīlam jūs mēs!“
(http://laikraksts.com/raksti/8826).
Inta Rodžersa (Rogers) savā recenzijā laikrakstam Latvietis
Nr.547 SLT novēlēja: „Tagad ansamblis gatavojas drīzam ceļam uz
plašu turneju Latvijā. Tas viņus ņems projām no pazīstamās skatuvju
atmosfēras latviešu namos/zālēs un siltās saņemšanas no
skatītājiem, kas izslāpuši pēc latviešu teātra. Būs nepierasti
apstākļi, citāda atmosfēra, citādas publikas. [....] Vēlu jums
vislabākās sekmes!“ (http://laikraksts.com/raksti/8855).
Par viesizrādēm Latvijā laikraksta lasītāji jau varēja lasīt
Nr.549 Lanas Kazlauskienes rakstu
(https://www.laikraksts.com/raksti/8884), kā arī Māra Branča rakstu
laikraksta Nr.555 (http://www.laikraksts.com/raksti/8994).
Pēc atgriešanās Austrālijā uzrunā-ju Kabarē de Rīga aktierus: kā
tad gāja Latvijā? Katram kāda no izrādēm, kāda no Latvijas
pilsētām, kāds no Kultūras namiem, kur notika izrāde, kāda no
publikām iespējams palikusi atmiņā ar kaut ko īpašu.
Savās atmiņās laikraksta Nr.559 dalījās Latvijas Nacionālā
teātra ak-trise Indra Burkovska:
http://www.laikraksts.com/raksti/9061
Šajā numurā publicējam ALT ak-tiera Pētera Saulīša atmiņu
stāstīju-mu.
Ilze Nāgela* * *
„Paldies, ka jūs mums atvedāt latviešu valodu!“
Ar divpadsmit izrā-dēm Latvijā, lielākā daļa no kurām bija
Latvijas re-ģionos, bija tā, ka dažreiz izrādes sanāca viena pēc
otras, un dabūjām pār-nakšņot kaut kur vietēji pirms nākamās
izrādes.
Tā arī mums sanāca kopā Limbažu un Ludzas izrādes – divas dienas
pēc kārtas. Skatītāju ziņā šīs divas izrādes stipri atšķīrās viena
no otras.
Mums jau vairākās vietās Latvijā lepojas, ka šī ir vislatviskākā
pilsēta Latvijā! Katrs jau šo latviskumu mēra savā veidā, tā ka
grūti spriest, kurai pilsētai īsti var piešķirt šo godu, bet
jā-
saka, ka vairākas no pilsētām, kur mēs uzstājamies, jutās tiešām
ļoti latvis-kas. Limbaži, būdami īstā Vidzemē, bija viena no šīm
pilsētām.
Limbažos arī bija ļoti pretimnāko-ša un aktīva vietējā komanda,
kas ļoti aktīvi mūs izreklamēja un mudināja vietējiem skatītājiem
iedzīvoties mūsu sniegtajā izrādē. Līdz ar to izrādei tik-pat kā
piepildījās 200vietīgais Kultū-ras centrs. Izrāde un noskaņojums
bija labs, un aktieri un muzikanti noguru-ši, bet gandarīti vakara
beigās devās uz kādu ainavisku Vidzemes lauku guļbūves atpūtas
bāzi, kur pārnakšņo-jam. Ļoti Latviski!
Nākamajā rītā devāmies ar busiņu 250 km braucienā uz Ludzu,
dziļā Lat-galē, netālu no Krievijas robežas.
Uzstāšanās Ludzā arī ir Tautas namā, un mūs sagaida vietējā
organi-zētāja, kura ar manāmu slāvu akcentu mūs sveicina un ierāda
telpas izrādei. Zālē kapacitāte ir 320 vietas, bet līdz šim laikam
pārdotas... tikai 40 biļetes.
Skaņu operators arī tiek iepazīsti-nāts. Viņš nav īpaši runīgs,
bet latviski ar mums prot sarunāties, kaut gan arī ar manāmu slāvu
akcentu. Savā starpā šie abi sarunājas krieviski.
Kamēr pārējie Kabarē de Rīga da-lībnieki sāka mēģināt un
iekārtoties, es, kā ierasts, gāju iegādāties dažus dzeramos
rekvizītus, kas mums uz skatuves vajadzīgi. Maxima veikals atrodas
tieši iepretim Tautas namam; tā, ka nekur tālu nebija jāiet.
Pa ceļam uz ielas dzirdēju apkārt skanot tikai slāvu valodu.
Veikalā arī vienīgie latviešu vārdi, ko dzirdēju, bija no kādas 7
vai 8 gadus vecas mei-tenītes, kas saviem krieviski runājo-šiem
vecākiem iemeta dažus latviešu vārdus pa starpām. (Nez vai, lai
viņus nerrotu?)
Pie kases apkalpotāja man nosauca kopsummu krieviski. Kad
jautāju viņai: Kā lūdzu?, viņa pat nemēģināja latviski pateikt
summu, bet tikai pagrieza savu ekrānu uz manu pusi un rādīja ar
pirkstu.
Gāju atpakaļ uz Tautas namu ar mazliet nošļuku-šu omu. No
div-padsmit izrādēm Latvijā varēja jau sagaidīt, ka varbūt kāda no
tām arī neizdosies, skatī-tāju apmeklējuma ziņā. Šī varētu būt tā
izrāde. Ko mēs šeit meklējam? Arī ja sanāks skatītāju diezgan, vai
viņi vispār sapratīs mūsu novecojošā
stila latviešu valodu?Nekas, jāuzstājas ir, uz skatuves ru-
nāsim skaidri un centīsimies uz labāko.Beigās arī uz izrādi
sanāca ap
simts skatītāju. Kaut gan bija manāms, ka skatītāji ar smiekliem
reaģēja no-teikti citās vietās ne tikai kā Austrā-lijā, bet pat arī
kā citās vietās Latvijā, tomēr viņi iedzīvojās un pozitīvi bau-dīja
mūsu sniegumu.
Kaut gan šī bija vismazāk apmek-lētākā no mūsu Latvijas izrādēm
(es rēķinu, ka Kabarē de Rīga izrādes Lat-vijā noskatījās kopumā
pāri par 2 500 skatītāju), varēja tomēr just, ka tiem, kuri bija
ieradušies, tā izrāde ļoti gāja pie sirds.
Pēc izrādes mūsu vietējā organiza-tore uznāca uz skatuves mūs
uzrunāt ar publisku apsveikumu (kā jau dau-dzās citās vietās arī
mēdza darīt). Viņa pati bija sajūsmā un manāmi aizkusti-
„Kabare de Rīga“ LatvijāAtmiņu stāsti (2)
Turpinājums 15. lpp.
Pēteris Saulītis mēģinājumā LNKC Rīgā, 2019. g. 17. jūlijā.
FOTO
And
ris K
arik
s
„Cik soli par ābolu manu?“ Pēteris Saulītis un Sandra Birze
izrādē Adelaidē 26. maijā.
FOTO
Pēt
eris
Str
azds
-
10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1.
janvārī
Mīļie radi un draugi! Pagājuši jau gandrīz seši mēneši kopš
Uldiņa pel-nus guldījām Gulbenes kapos un brāli Juri Ēr-mani –
Burtnieku kapos.
Vēlreiz sirsnīgs paldies Jums visiem, kas šai laikā ar darbiem
vai domām dalījās ar mani un manu ģimeni. Vēl tagad dzīvoju
atmi-ņās par šīm ar maniem trim bērniem un trīs mazmeitām kopā
pavadītajām trim nedēļām.
Pirmā nedēļā braucējas bijām tikai Nora ar Dainu, Maija ar Tianu
un es. Tālis un Lia pievienojas pēdējā nedēļā Latvijā uz Uldiņa un
brāļa Jura Ērma-ņa izvadīšanu.
Piecas diennaktis mēs pavadījām Helsinkos. Bija karsta, saulaina
diena, un kamēr meitenes apstaigāja pilsētu, es iegāju pirtī, lai
atvieglotu piepam-pušās potītes.
Nākamajā dienā ielidojām Rīgā, kur radi un draugi mūs mīļi
lidlaukā sagaidīja ar bučām un ziediem. Brau-cot uz dzīvokli
Brīvības ielā, iebrau-cām pie Sanitas un Edgara Kvaļiem Mārupē uz
pēcpusdienas kafiju, pīrā-giem un ogām.
Vakarā biļetes uz sezonas pēdējo Skroderdienas Silmačos izrādi;
mūsu mīļā Indra Burkovska tās bija uzdā-vinājusi. Mūsu sēdvietas
bija ceturtā rindā, un tā man laimējās noķert Ulda Dumpja ozolu
vainagu, un meite-nēm – Indras mestos jāņuzaļu pušķus. Paldies,
paldies Indrai un Aigaram. Izrāde gara, bet kulturāli labi
apgais-mota tautas sadzīve. Starpbrīdī teātra kafejnīcā pabijām ar
Kvāļiem. Pēc te-ātra izrādes Nora un Maija tikās ar sa-viem
Melburnas skolas biedriem Arni Grosu un Ēriku Cīruli, lai pakavētos
vietējos naktslokālos.
Mēs apmetāmies Brīvības iela čet-ru istabu dzīvoklī, iepretim
Vidzemes tirgum. Mums septiņiem cilvēkiem bija mazliet jāsaspiežas,
bet mūsu va-jadzībām ļoti piemērots. Vieta centrāla ar labu
satiksmi un tuvu Mārtiņa be-ķerejai. Dzīvoklī mūs gaidīja pāris kg
smaržīgas Latvijas zemenes un divi saldie tomāti! Paldies
Baibai!
Nākamajā dienā bija Zāļu tirgus Vecrīgā! Skaista, ļoti silta
diena. Mei-tenes nopirka savus pirmos dzintarus un apstaigāja
tirdziņus. Es uz pusstun-du iegāju Doma baznīcā, kur laimējas
dzirdēt ērģeļu koncertu!
Vakariņas bija pie Egles ar no Austrālijas iebraukušajiem
latviešiem. Kopā bijām 12... cik tā pasaulē gan maza!
Sigulda bija nākamā apskatāmā vieta. Tur mūs sagaidīja mana
brālēna radi - Liepiņu ģimene. Par mums gā-dāja Margarita Liepiņa.
Viņa mums parādīja Siguldu. Meitenes dabūja
nobraukt ar bobsleju un aizbraukt un izstaigāt Krievu bunkuru
Līgatnē. Pie-vakarē Siguldā baudījām kafiju, pīrā-gus un
smalkmaizītes Ievas un Egīla Kvāļu skaistajā dārza. Tur arī
tikāmies ar siguldiešiem – Uldiņa brālēnu Vis-valdi un Ināru
Zvejnieku.
23. jūnijā mēs devāmies uz Rais-kumu, lai līgotu ar mana brālēna
Mod-ra Kleinberga radiem un viņa jauko ģimeni. Pa ceļam visas
nopirkām vai-nagus. Mans skaistais rudzpuķīšu vai-nags ātri izira.
Vēlāk Vita iedeva man savu no jāņuzālēm pīto, atkal skaists!
Ieradāmies Jāņa un Ingas Dālma-ņu skaistajā guļbūves mājā Mārsiļos
Raiskumā. Tur mastā plīvoja sarkan-baltsarkanais karogs. Skaista,
saulaina diena. Jaunie apskata Cēsis.
Vakarā gājām līgot uz Ungurmui-žu, kur saimnieko Jāņa Dālmaņa
brā-ļa ģimene ar vecākiem. Ungurmuižā bija ļoti skaista,
tradicionāla līgoša-na... Tur mūs sagaidīja jaunā saim-niece Guna
un ar vīru Didzi. Vecais saimnieks (arī Jānis) Ungurmuiža
saimniekošanu ir atdevis jaunai paau-dzei. Kamēr jaunie
saimniekoja, ve-cie sēdēja un priecājas. Galds bagātīgi klāts ar
uzkodām un alu. No kaimiņu sētas dziedādami nāk vairāki radi un
draugi. Notiek apdziedāšanās un de-jošana. Krēslai metoties,
aizdedzināja lāpu gara staba galā. To veica ar bul-tas šaušanu, bet
viegli arī tas negāja darītājam. Arī manas mazmeitas to izmēģināja,
bet viņām neveicās. Mēs vēlu pēc pusnakts devāmies mājās, mūsu
Jānis palika līdz rītam. Visas mūs uzņēma Ingas un Jāņa skaistajā,
viesmīlīgajā mājā kalna galā pie Rais-kuma ezera. Gulējām gultās,
uz dīvā-niem un matračos uz grīdas. Pēdējo reizi, kad pie viņiem
apmetāmies, es no rīta redzēju mazu stirnu iznākot no blakus meža.
Vai šoreiz man arī lai-
mēsies kaut ko tādu pieredzēt?Atpakaļ Rīgā; vēl paspējām
pastai-
gāt pa Vecrīgu un ieiet Baltu Rotas vei-kalā. Tur mēs atstājām
savu pirmo nau-diņu. Pēc tam vakariņas pie Neiburga.
Nākamajā dienā notika pēršanās. Gribēju, lai meitenes izbauda
kārtīgu latviešu pirti ar pēršanos utt. Sanita un Edgars Kvāļi mūs
aizveda uz Ērgļiem. Tur viņu draugam Mārim Puriņam pieder varena,
liela pirts. Pirts gandrīz izmaksāja vairāk nekā pati māja. Pēc
pēršanās bija jālec mājas dīķī, un tad dārzā vēl baudījām visādus
gardumus. Par tādu pēršanos manējās tikai bija dzirdējušas no Noras
jaunākās meitas Lūcijas, kura pirms pāris gadiem to baudīja savā
ciemošanās laikā Latvijā. Vēlreiz paldies Edgaram un Mārim. Tas
bija neaizmirstams piedzīvojums, jo pēršana nav nemaz tik viegls
darbs. Mana radiniece Burtniekos – Rudī-te Kleinbergs pat ir
izgājusi pēršanās kursus!!
Otrajā nedēļā ielidoja Tālis un Lia. Lia ir izcila trampolina
lecēja un cerē-ja pārstāvēt Japānā Austrāliju pasaules trampolina
sacensības šogad decem-brī. Tāpēc arī pāris reizes Latvijā aiz-gāja
palēkāt.
27. jūlijā mūsu mīļie radiņi Dai-ga un Dairis Ozoliņi,
alūksnieši, mūs septiņus iesēdināja autobusiņā un veda rādīt savu
skaisto Alūks-ni. Bijām neizsakāmi priecīgi, ka šo mīļo radiņu
pakalpojumu baudījām visu nedēļu. Pēc nedēļas negribējām šķirties,
jo likās, ka viņi ir daļa no ģimenes. Daiga daudz palīdzēja ar
Uldiņa pelnu novietošanu Gulbenē. Šie jaunie, enerģiskie cilvēki ir
jau divas reizes ciemojušies Austrālijā un apmetušies mūsmājās, tad
arī baudīja Austrālijas skaistumu.
Lasītājas vēstuleAtmiņas par Latvijas apciemojumu
Turpinājums 11. lpp.
Jāņos Raiskumā. Daina, Nora, Ilze, Maija un Tiana.
FOTO
no
Ilze
s Šte
rnas
per
sonī
gā a
rhīv
a
-
Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 11.
lpp.
Izbaudījām Alūksnē skaistu, sau-lainu dienu. Tur staigājām pāri
jauna-jam ezera tiltam, kurā katru pusstundu atskan kāds klasiskās
mūzikas gabals. Daži no mums uzkāpa jaunajā skatu tornī. No torņa
paveras burvīgs skats Alūksnes apkārtnē. Pēc tam turpat, ezera malā
pie Martas pusdienojām.
Pievakarē devāmies uz Gulbeni. Skaista ir Vecgulbenes muiža. Tur
pa-vadījām divas diennaktis, un nākamajā dienā tur notika Uldiņa
bēru mielasts. Uldiņa pelnu urnu guldīšanas rīts bija saulains, bet
vēss (labi, jo tad nebija odu, knišļu). Svētbrīdi Gulbenes kap-ličā
vadīja mācītājs Jānis Zvirgzdiņš un dziesmas pavadīja uz
sintezatora. Tad visi pa skujotu taku dzērvju gā-jienā devāmies uz
Uldiņa vectēva Jē-kaba Šterna ģimenes kapu vietu. Jau priekšlaikus
Uldiņam sagatavotā kapa vieta bija noklāta ar egļu zariem. Ar
mācītāja svētību Uldiņa pelni paliek dzimtenes smiltājā, Gulbenes
Vecajos kapos. Vecgulbenes muižā mielastam rezervējām ap
astoņdesmit sēdvietas. Dienām ejot, tas skaits lēnam pieauga, pat
saimniece Ilga brīnījās par šādu notikumu. Sirsnīgie atvadu vārdi
un dziesma no Lettonia filistriem Pētera Ločmala un Rodzģera
Miķelsona man mūžīgi paliks atmiņā, jo korporācija Lettonia ir
bijusi daļa no mūsu dzī-ves. Katrā ziņā izsaku visiem, visiem
paldies par klātbūtni, labajiem vār-diem un skaistajiem ziediem.
Manas mazmeitas man teica, ka viņas tagad saprot, kāpēc Opaps
gribēja gulēt Lat-vijas smiltājā.
Nākamajā dienā, svētdienā, mums bija Likteņdārzā sarunāta
tikšanās ar Viļa Vītola ģimeni. Pēc Likteņdārza apskates vakarā
bijām ielūgti pie Vīto-lu ģimenes uz vakariņām. Kā jau visi zinat,
Likteņdārzs bija Uldiņa iemīļotā vieta dzimtenē. 2011. gadā bijām
pa-godināt būt klāt Martas un Viļa zelta kāzu svinībās viņu
viesnīca Orinoko, Koknesē. Tai reizē arī kopīgi ar Vītolu ģimeni
stādijām savu kociņu Likteņ-dārzā. Uldiņa un manas dārznieku
spējas, ha ha... ir tik labas, ka egles vietā iestādījām priedi.
Šogad vecāki
izmaksāja savai meitai Mārai Vi-tols-Hrgetic četru dienu
lidojumu no Zagrebas, lai viņa atkal varētu tikties ar maniem
bērniem. Māra jau pirms daudziem gadiem tikās ar maniem bērniem, un
viņi kopīgi ap-skatīja Kanberu un Sidneju. Tad ciemošanās
papil-dināja ar vairākām nedēļām, pavadot tās Annas Zieda-res
Vasaras Vidus-skolā Dzintaros netālu no Adelai-des. Uldiņš, Nora un
Tālis katrs savā laikā ciemojas pie Vītoliem, kad viņi vēl dzīvoja
Vene-cuēlā. Mēs Māru uzskatam kā au-džumeitu!! Rīgā pie Vītoliem
paš-laik arī dzīvo Māras dēls Kristiāns, kurš Latvijas Universitātē
ieguva arhi-tektūras grādu un pašlaik strādā Rīgā un dzīvo pie
vecāsmātes un vectēva.
Pirmdienu atļāvu bērniem pavadīt bez manis. Jaunajiem kā gide
bija sa-runāta Sanita Bite. Sanita ar tēvu Igo Biti un Iveti Rutku,
visi no Alūksnes, pirms pāris gadiem ciemojas pie mums Austrālijā.
Sanita tekoši runā angliski, tāpēc jau laikam arī bija izredzēta kā
Austrālijas braucēja un manu mazbēr-nu gide. Kopā ar Sanitu jaunie
esot no-staigājuši ap 20 km. Apskatīja Vecrīgu un Daugavas abas
malas, dzēruši inte-resantus kokteiļus un ēduši garšīgus ēdienus.
Ar vilcienu aizbrauca arī uz Jūrmalu.
Es toties aizgāju uz Stabu ielu pie mūsu bijušās saimnieces
Birutas Balo-des-Britāles un māsas Aijas (Dzintara un Magdas Veides
radinieces). Aija cī-nās ar Parkinsona slimību, Biruta par viņu
rūpējas.
Nākamajā dienā – 6. augustā visi devāmies uz Vecajiem Burtnieku
ka-
piem, kur ezermalā guldījām mana brāļa Jura Ērmaņa pelnus. Viņa
pel-nus guldīja manas vecāsmātes Emmas Ozoliņas kapa vietā.
Burtnieku mācī-tājs Jānis Kalcinavs teica svētvārdus. Pēc tam visi
bija lūgti Burtniekos uz mielastu viesu namā Rīts. Tur saimnie-ko
mana radiniece Rudīte Klainberga ar ģimeni. Vēl pirms gulēt iešanas
aiz-braucam uz Jaunajiem Burtnieku ka-piem, kur guļ mani vecāki un
vecākais brālis Jānis Ērmanis. Tiem vieta pie mammas māsas
Kristīnes Rullis. Ap-skatījām arī manas tēva mājas Puķes, kur esmu
dzimusi. Pirms gulētiešanas vēl vēlu pasēdējām un tērzējam viesu
namā ar radiņiem.
Nākamajā dienā visi devāmies at-pakaļ uz Rīgu.
Šeit jāpiemin liela palīdzība no Ievas un Egīla Kvāļiem par
Uldiņa skaisto kapakmens nokārtošanu un In-gai un Jānim Dālmanim
par Jura izcilo kapakmeni.
Vēl pirms mājā braukšanas Šter-niem un Dimitiem bija jāizņem
Lat-vijas pases, jāizstaigā Stūra māja un Okupācijas muzejs.
Bērniem jau par mūsu sēru gadiem bija stāstīts, bet ta-gad viņi pēc
muzeja apciemojuma vai-rāk saprot par mūsu pagātni. Atceros, kā
mazmeitai Tianai skolā bija pro-jekts par senčiem. Viņa uz skolu
aiz-nesa mazu koka koferīti ar latviskām mantām un stāstīja kā
viņas vecāmāte ar līdzīgu koferi bēgusi krievu ienāk-šanas
laikā.
Tāpat vēl mums noteikti atkārtoti jāiegriežas Baltu Rotas
veikalā, un Tā-lis, pārnākot no veikala, atnesa mums ziņu, ka
Šternu ģimene ir ielūgta au-gustā uz Baltu Rotas 50 gadu
jubileju.
Lasītājas vēstuleTurpinājums no 10. lpp.
Gulbenes Vecos kapos.
FOTO
no
Ilze
s Šte
rnas
per
sonī
gā a
rhīv
a
Turpinājums 15. lpp.
„Likteņdārzā“. Lia Šterna, Tālis Šterns, Daina Andersona, Nora
Andersona, Māra Vītola-Hrgetić, Ilze Šterna, Maija Dimits, Tiana
Dimits.
FOTO
no
Ilze
s Šte
rnas
per
sonī
gā a
rhīv
a
-
12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1.
janvārī
2x2 seminārs Kanādas „Saulainē“Jauniešu referātu pēcpusdienas
referāts
2x2 seminārs pir-mo reizi pēc 30 gadiem notika Kanādā, Toronto
Latviešu kopienas īpa-šumā Saulainē netālu no Toronto. Seminārs ir
paredzēts jauniešiem no 19 līdz 30 gadiem. 2x2
organizēšana ir balstīta uz brīvprātī-bas principa – visi,
apmēram, 20 orga-nizatori to dara brīvprātīgi.
2x2 norisi atbalsta Latvijas Repub-likas kultūras ministrija,
PBLA, Dau-gavas Vanagi un Amerikas Latviešu apvienība.
Nometnē piedalījās 67 dalībnieki; 21 – no Latvijas, un 46
ārzemēs dzī-vojušie latvieši no septiņām valstīm: 22 – no ASV, 13 –
no Kanādas, 3 – no Anglijas, 1 – no Īrijas, 1 – no Somijas, 2 – no
Zviedrijas, 1 – no Dānijas, 1 – no Igaunijas, 1 – no Beļģijas, 1 –
Krie-vijas un 1 no Austrālijas – tā biju es.
Seminārā mēs visi piedalījāmies, lai pilnveidotu zināšanas,
diskutētu, dziedātu, dejotu, izjustu savu latvie-tību un dalītos
iedvesmojošā pieredzē.
Semināra programma bija ļoti, ļoti intensīva. No rīta bija
lekcijas, projekti bija pēcpusdienā, diskusijas – pieva-karē un
Puduri. Puduri bija pēc disku-sijām, kur mēs turpinājām diskusijas
par pirms vakariņām diskutētām tē-mām. Visas diskusijas bija ļoti
labas, bet daudzreiz man galva sāpēja, jo tās bija ļoti intensīvas.
Pēc vakariņam bija vairāk sarunas un arī pasākumi.
Šogad dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vairākas ievirzes:
Uzņēmēj-darbība, Vēsture un politika, Latvis-kā gadskārta,
Pašizziņa, Vadi sevi un vadi citus un Globālais Latvietis. Mana
ievirze bija Globālais Latvietis. Nezināju, ko gaidīt no ievirzes;
vai mēs runāsim par vēsturi, vai slaveniem latviešiem? Nē,... šajā
ievirzē domājam par to, ko nozīmē latvietība. Katru die-nu mums
bija viens jautājums, un tad mēs visas ievirzes laikā, kas bija
trīs stundas, šo jautājumu pārrunājām. Jautājumi bija tik ļoti
saistoši, ka pār-runas turpinājās pat starpbrīžos.
Pārrunājām praktiskas iespējas, kā iejusties Latvijā vai ārpus
tās, kā vei-dot latviešu sabiedrību katrā vidē un vēl nopietnāk, ko
nozīmē būt Latvijas pilsonis, kas ir latvietis diasporā? Vai Rothko
ir latvietis? Vai bērni, kas ne-māk runāt latviski, bet viņiem ir
lat-viešu vecmāmiņa, ir latvieši vai tikai pilsoņi?
Es vēl nezinu atbildi, un es lieku jums priekšā pārrunāt šo
jautājumu ar draugiem. Mūsu diskusijas bija tik intensīvas, ka
vienu dienu es pat do-māju, kāpēc man ir Latvijas pase? Bija ļoti
laba ievirze, un esmu laimīga, ka biju kopā ar gudriem un
domājošiem jauniešiem. Pēcpusdienās bija pro-
jekti. Bija aktīva atpūta, tautas dejas, blogsfēra, metāla
darbi, koris, rotu kalšana,video, māksla visiem. Es izvē-lējos
Rokdarbus, jo gribēju iemācīties, kā adīt un šūt. Klausīju
daiļamatnie-kus labāk nekā mammu, kad viņa man mēģināja to
iemācīt.
Katru vakaru mums bija divas va-kara rotaļas. Pirmajā vakarā
bija deju vakars. Skatījāmies Kannu Filmu fes-tivālā apbalvoto
filmu Četri balti krek-li. Bija paneļdiskusijas: Krievu valoda
Latvijā, Diasporas likums ar Kristīni Saulīti un Diasporas
jautājumi ar vēst-nieku Aivaru Grozu un Kā uzturēt lat-vietību, ja
visi ģimenē nerunā latviski? Paneļdiskusiju vadīja Lilita Tain, un
uz paneļa bija Indra Ekimane no Mineap-oles, Elizabete Ludvika –
Amerikas latviete, Michael Glashow – amerikā-nietis, kurš apprecēja
Amerikas latvie-ti un Andra Eddy – Amerikas latviete. Viņi visi
emocionāli un atklāti dalī-jās ar saviem stāstiem. Bija Dziesmu
karš, Viktorīnas vakars, Talantu Bez Talantu Vakars, kur īstenībā
visi bija ļoti talantīgi; kāds pat pūta uz pudeles popdziesmu
Ballējam, neguļam. Nakts rotaļā mums bija misija atrast Lielvār-des
jostai iztrūkstošus gabalus. Arī bija šķēršļu gājiens, kurā bija
vairāk sporta izdarbību.
Daudzinājuma vakarā mēs visi uzvilkām svētku drēbes. Šajā
vaka-rā katrs izdzīvoja savu individuālo daudzinājumu. Šī bija
reize, kuru pa-tiešām es nemēģināšu ietērpt vārdos, kas notika. To
bija jājūt, un katrs, es domāju, to noglabāja pie sevis, un arī uz
visu mūžu nesīs sev līdz. Notika arī ugunskurs ar daudz odiem. Visi
atkal dziedāja un skatījās priekšnesumus.
Izbraukums bija pārsteigums. Izbraukuma dienā mums tikai bija
teikts, lai uzvelk peldkostīmu un ūdens kurpes, un ieteicams ņemt
līdzi saules krēmu. To es izdarīju. Pie bu-siem redzēju daudz
riņķus, un mums paziņoja, ka mēs ar riņķiem plosto-sim pa upi.
Woow! Kas par pārsteigu-mu – četras stundas uz riņķa! Mums katram
bija savs riņķis. Plostojām, dziedājām, runājām ar blakus riņ-ķiem,
gulējām un kārtīgi izvingrojā-mies. Šad un tad upes krastā cilvēki
bija pārsteigti, ieraugot 60 riņķus!!! Bija ļoti saulaina diena, un
būdama no Austrālijas, uzliku daudz saules krē-mu. Kaut es
brīdināju daudzus, visi no Latvijas teica: nē, nē, nē, mums
nevajag. Nu pēc 4 stundām saulē viņi visi bija tik sarkani kā
tomāti! Šī eks-kursija bija vienreizēja, jo arī plosto-jot skats uz
laukiem, mežiem, upmalu bija neticami skaists.
2x2 seminārs ir unikāla satikšanās vieta, kur pulcējas latviešu
jaunieši un iedvesmo lektori no visas pasaules. Tā bija intensīva
nedēļa, kur dalībnieki,
ieskaitot mani, ieguva jaunas zināša-nas par latviešu kultūru un
mākslu, sevis un citu vadīšanu, latviešu valo-du, politiku vēsturi
un uzņēmējdar-bību. Mēs visi apguvām jaunas pras-mes,
sadziedājāmies un sadejojāmies, meklējām latvisko identitāti
pagātnē, tagadnē un nākotnē, kā arī diskutējām par aktuāliem
jautājumiem Latvijā un pasaulē.
Kā Austrālijas pārstāve es varēja runāt par Austrālijas
jauniešiem un mūsu skatu uz diasporas pasauli un Latviju. Visi
patiešām bijām priecīgi dzirdēt, ko mēs, arī kā latvieši diaspo-rā,
darām, veicam un ka mēs esam gla-bājuši mūsu latvietību un turpinām
to glabāt. Īpaši vēlos pateikt lielu paldies Daugavas Vanagiem, kas
man deva ie-spēju piedalīties šajā seminārā.
Dziesmu SvētkiRainis 1909. gadā rakstīja: Pa-
stāvēs, kas pārvērtīsies. Tie vārdi ir tikpat aktuāli arī
šodien. Amerikā un Kanādā kopš 1953. gada ir skanējuši Dziesmu
svētki.
Tā šogad, 2019. gadā no 4. līdz 7. jūlijam, notika 15. Latviešu
dzies-mu un deju svētki Kanādā. Svētki Amerikā un Kanādā ir daudz
citādāki nekā mūsu Kultūras dienas. Toronto Dziesmu svētku komiteja
bija aizrunā-juši Hiltona viesnīcu tieši pilsētas cen-trā. Protams,
visas istabas bija aizņem-tas ar latviešiem, kaut bija daži
tūristi, kas staigāja apkārt un iekļuva zālēs un prasīja: What’s
happening here? There is so much going on everywhere?* Bija viņiem
viss jāizskaidro. Arī Garezera Vasaras vidusskolas jaunieši ieradās
un dzīvoja hotelī. Negribētu būt nelat-vietis blakus istabā!
Viesnīcā veidojās vairāki sabied-riskie centri – viens foajē pie
bāra un tās apkārtnē; ieejot šeit, varēja domāt, ka patiešām esam
Latvijā. Visur ska-nēja latviešu balsis. Vēl vienu stāvu zemāk, kur
tirdziņā vizuļoja tautiskas rotas, ēdieni, mākslas, drēbes,
grāma-tas... utt., un tur pie ziņojumu dēļa ļau-dis meklēja biļetes
uz izpārdotajiem sarīkojumiem.
2. stāvā notika Mākslas izstāde, kurai bija dots nosaukums Nesot
gais-mu. Izstādes rīkotāji piesaistījuši visu vecumu māksliniekus,
īpaši – jaunos māksliniekus. Neatkarīgi no mākslas vides, visi
mākslinieki radot mākslu, apzināja vai neapzināja, ka strādā ar
Gaismu. Gaisma ir ticības simbols.
Blakus zālē notika izstāde Latvie-šu rakstainie cimdi, ko
organizēja Sar-mīte Vilks un Latviešu daiļamatnieku savienība
Kanādā. Mana mamma bija piektajās debesīs, un droši vien (nē, es
zinu!) viņa uzņēma bildi no katra cim-da, kas bija izstādē.
Turpinājums 13. lpp.
-
Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 13.
lpp.
Varēju redzēt cimdus, kādus lat-vieši turpināja adīt caur gadu
simtiem no katra Latvijas novada. Varēju re-dzēt darbarīkus, ar
augu palīdzību krāsotas dzijas un rakstu paraugus. Arī varēju
redzēt šodienas cimdus, pērļotus maučus, cepures, šalles, so-mas,
Ziemassvētku dekorācijas un citus priekšmetus, kuri lietoja senos
etnogrāfiskos dizainus.
Vakaros Hiltonā arī notika saviesī-gie vakari. Kabarē vakars Zem
Mēness stariem, Iepazīšanās vakars Sveika, Toronto!, Svētku balle
un Atvadu bal-le. Godināja nesen mūžībā aizgājušos izcilos mūziķus
un sabiedriskos dar-biniekus: Albertu Legzdiņu un Andri Ritmani.
Spēlēja grupas Raxstu Raxs-ti, Penzionāri, Letts un dziedāja
vai-rāki dziedātāji, piem. Alnis Ceris un Pauls Berkolds un daudz
citi. Savie-sīgie vakari bija interesanti, alkohols bija 10 reizes
dārgāks nekā šeit. Atva-du ballē pat nebija ēdiens!
Bet sajūta bija tāda pati kā Aus-trālijā – varējām dancot visu
nakti un dziedāt, kamēr hoteļa sargi un vadība mūs meta ārā.
Katru dienu arī uz ārpuses balkona starp plkst. 12 un 14 bija
bezmaksas koncerti, kur dejoja tautas dejas gru-pas, dziedāja
dziedātāji un ansambļi. Pirmajā dienā dziedāja 2x2 koris, un 2x2
tautas grupa dejoja.
Dziesmu svētki sākās oficiāli 4. jū-lijā Hiltona hotelī, kur
notika atklāša-na; tā bija savādāka nekā Austrālijā. Nebija karoga
ienešanas ceremonija, bet bija goda viesi – Latvijas Republi-kas
Ārlietu ministrs Edgars Rinkevi-čs, PBLA priekšsēde Kristīne
Saulīte, Kanādas valdības pārstāve un daudz citi kas, runāja starp
priekšnesumiem. Vislabākais priekšnesums bija Toronto latviešu
skolas bērni, kuri dziedāja Al-berta Legdziņa Šūpuļdziesmu un Seši
mazi bundzinieki.
Ļoti daudz citu sarīkojumu vietas bija izraudzītas kaut cik tuvu
Hiltona hotelim. Tas nozīmēja, ka varējām vai tur ātri aiziet,
izvingrinot kājas, vai mēģināt noķert taksi, uber vai pat
vil-cienu.
Iespaidīgs bija Rīgas Tautas deju ansambļa Līgo koncerts, Jāņa
Purviņa vadībā, kur ar izteiksmīgām deju kus-tībām, mūzikas un
gaismu efektiem dejotāji izveda mūs caur latviskiem
gadalaikiem. Interesanta bija tautas tērpu dažādība katrā
dejā.
Arī Tautas deju lieluzvedumā, kurā piedalījās ap tūkstoš
dejotāju, apbrīnojams bija Latvijas deju kopu vieglais solis un
precīzās kustības, bet zini ko... braši turējās citas kopas no
Eiropas, ASV un, protams, Kanādas.
Publika dejotājiem skaļi aplaudē-ja, īpaši atkal jaunāko skolas
paaudžu un īpaši māmiņas ar saviem bērniem. Noslēgumā, kad arēnā
saplūda visi de-jotāji, tur varēja redzēt dejotāju prieku,
draudzību un jautrību. Grupas veidoja savus oriģinālus gājienus,
pat dažkārt uzmetot kādu meiteni gaisā. Ugunīgu mūziku spēlēja
Raxtu Raxti.
Pirmo reizi kādos svētkos aizgāju uz Jaundeju skati, un tas,
patiešām, bija to vērts. Jaundeju skates mēr-ķis ir cildināt
latviešu tautas deju un atbalstīt horeogrāfus, kas turpina
lat-viešu deju tradīcijas Ziemeļamerikā, Latvijā un citur pasaulē.
Fokuss ir uz vadošo procesu un dejas veidošanu. Šoreiz skatei
žūrijas nebija. Dejas vēr-tēja paši horeogrāfi un deju kopas, kā
arī skatītāji. Dejas patiešām bija labi dejotas un horeogrāfētas.
Dejotāji dejoja ne tikai tradicionālus soļus pie tautas mūzikas,
bet arī pie modernas šodienas mūzikas. Tautas deju Lieluz-vedumā
ziņoja, ka pirmo vietu ieņēma Toronto kopa Daugaviņa – horeogrāfi
Andra Dzintara un Ariāna Ezera ar deju Svētku Sēta. Varu pateikt
jums visiem, ka bija ļoti daudz Toronto lat-vieši šajā
sarīkojumā.
Daugavas Vanagu teātris Kanādā... kas ir darbojas 68 gadus pie
Daugavas Vanagu zemes valdes kā autonoma vienība, uzveda Rūdolfa
Blaumaņa 2 cēlienu komēdiju No saldenās pude-les – režisore bija
Sandra Citerfone. Lugā Blaumanis vēlējās parādīt vien-kārša cilvēka
jūtas, domas un darbo-šanos neparastos apstākļos, kā piemē-ram, kā
lauku sētu vada sieviete.
Kopkora Koncerts... Nu kas par koncertu!! Koncerts notika sporta
sta-dionā, kurā starp citiem notikumiem spēlē arī ledus hokeju. Tā
kā šie svētki bija zem Latvijas Simtgades zīmes, Ju-ris Ķeniņš šim
koncertam bija izvēlē-jies vienu dziesmu no katra apdzīvotā
kontinenta. No Austrālijas koris dzie-dāja Ellas Mačēnas komponēto
Vec-māmiņa svešumā (Ainas Andersones teksts).
Kopkora dalībnieku skaits bija ap 800, kas laikam ir lielākais
koristu
skaists dziesmu svētku vēsturē. Kon-certu klausījās aptuveni 2
200 cilvēki. Svētku koncerts bija izpārdots. Kon-certa laikā
sumināja trīs goda diriģen-tus: Brigitu Alku, Andreju Jansonu un
Arvīdu Purvu; viņi visi diriģēja, bet Arvīds Purvis bija
skatītājos.
Svētku orķestrī spēlēja 30 mūzi-ķi – visi latvieši, ieskaitot
mūsu Ade-laides Jāni Lauru. Dziesmas kuplināja 7 solisti. Šis
koncerts ieies vēsturē ar to, ka koncerta ceturtās dziesmas lai-kā,
kad Māris Sirmais diriģēja Lec, Saulīte tieši pie dziesmas vārdiem
tā Pērkons lēma pēkšņi ar skaļu klikšķi visā zālē gaisma pazuda.
Bet dziedā-tāji turpināja dziedāt dziesmu ar or-ķestra pavadījumu
melnā tumsā līdz beigām.
Nu! Drīz visiem kļuva skaidrs, ka tumsa ir neparedzēta. Rīcības
komite-ja ātri uzzināja, ka tajā pilsētas rajonā pazudusi elektrība
un ka elektriķi jau steidzās to atkal atgūt, bet nezināja, cik ilgi
tas ies. Stadiona priekšniecība esot gribējuši koncertu pārtraukt.
Bet visi stadionā teica skaļi: Nē! – Tauta protams gribēja, lai
koncerts turpi-nās. Iedegās blāvs ārkārtas apgaismo-jums... bija
grūti redzēt kori un diri-ģentus. Galu galā, koris skanēja labi,
pateicoties dziedātājiem, kas dziesmas droši vien zināja no galvas,
vai kas va-rēja uzspīdināt viedtālruņa spuldzīti. Jāpateicas arī
diriģentiem, kas spēja arī pustumsā kori saturēt kopā. Vīrie-šu
kārtas diriģenti novilka žaketes, lai baltajos kreklos viņus var
labāk sare-dzēt. Nezinu, kā orķestris tika galā. (aizmirsām
paprasīt Jānim Laurim.) Radās tāda kā Jāņu nakts noskaņa ti-kai bez
ugunskura. Tad gandrīz pie programmas beigām, skanot dziesmai Šķind
zemīte, rīb zemīte arēna sāka ie-gaismoties. Iemirdzējās koristu
tērpi, kļuva redzams diriģents, sāka skanēt elektriskās klavieres
un solistu balsis. Gaismu sauca, Gaisma ausa! Turpi-not tradīciju,
beigās izskanēja Pūt, vējiņi! – visiem klātesošajiem dziedot korim
līdzi.
Ar plašajiem dziesmu un deju svēt-kiem Toronto latviešu saime
sevi aplie-cina par vienu no stiprākajiem latviešu centriem ārpus
Latvijas. Dziesmu un deju svētki vienā dziesmā, vienā dejā apvieno
mūs vienā tautā.
Daina JefimovaReferāts nolasīts
DV Melburnas nodaļas mītnēSvētdien, 15. septembrī
2x2 seminārs ... „Saulainē“Turpinājums no 12. lpp.
Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu
krāsās!Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai
$260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.
Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South
Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“
-
14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1.
janvārī
Mārtiņš un Kristī-ne Puteņi ir Andas sti-pendijas ziedotāji un
ir Amerikas latviešu trim-das bērnu bērni. Mār-tiņš ir dzimis 1957.
gadā Ņūdžersijā, un savām studijām saņēma stipen-
diju no mammas darba devēja. Viņš izstudēja ķīmiju Kornelā
(Cornell University) un vēlāk turpināja studi-jas Čikāgā
Nordvesternas Universitātē (Northwestern University), kur ieguva
grādu marketingā. Viņš strādā vienā no pasaules lielākajām zāļu
firmām Novartis.
Kristīne ir dzimusi 1961. gadā Či-kāgā. Viņas mamma Dace
Šmidchena bija skolotāju bērns mūsu nometnē Bernsenā, un visa
ģimene man bija labi pazīstama. Kristīne bija arī vie-na no
studentēm Kalamazū Latviešu Studiju centrā. Kristīne studēja
arhi-tektūru Ilinojas Tehniskajā institūtā (Illinois Institute of
Technology). Vē-lāk viņa ieguva skolotājas izglītību un tagad
strādā kādā pamatskolā ar bēr-niem, kam vajadzīga palīdzība
lasīša-nā, rakstīšanā un matemātikā.
Puteņi abi bija latviski audzināti, ar visām latviskām skoliņām
un va-saras nometnēm, ar koriem un tautas dejām. Viņi apprecējās
1985. gadā un arī savus 4 bērnus ir izaudzinājuši latviski.
Simtgades dziesmu svētkos Latvijā abi dziedāja svētku noslēgu-ma
koncertā. Visa ģimene ir Latvijā viesojusies vairākas reizes jau
kopš 1998. gada.
Puteņu ģimene atzīst, ka izglītī-ba ir ne tikai ceļš uz
personisku lab-klājību, bet arī uz mieru, saticību un labklājību
visām pasaules tautām un valstīm. Viņi zina, ka Latvijā ir daudz
studentu ar idejām, degsmi un spējām, bet kam vajadzīgs finansiāls
atbalsts, lai viņiem atvērtos kādas durvis. Viņi ir pateicīgi, ka
ir izveidots tāds Vītolu Fonds, kur arī viņi var piedalīties un
palīdzēt jauniešiem tāpat kā kādreiz kāds bija palīdzējis
viņiem.
Līdz šim Putenu ģimene ir izsko-lojusi 19 Latvijas studentus, un
viņu ziedojumu summa fondam ir jau ļoti tuvu pusmiljonam eiro. Manā
skatīju-mā viņi ir īsti superletiņi.
Anda Arklina ir dabūjusi baka-laura un maģistra grādus tūrisma
zi-nībās. Ar savu labvēļu ģimeni viņa iepazinās jau pirms vairākiem
ga-diem, vienmēr viņus atceras un ziņo par saviem panākumiem. Nesen
viņa Puteņu ģimenei atkal uzrakstīja garu vēstuli:
„Jau pagājis pusotrs gads, kopš esmu absolvējusi Vidzemes
Augst-skolu bakalaura studijās. Vēl joprojām spilgti atmiņā palicis
brīdis, kad no Vītolu fonda saņēmu ziņu, ka man būs
iespēja saņemt finansiālu atbalstu stu-dijām. Bet vēl spilgtāk
abas tikšanās ar jūsu ģimeni. Jo viens ir zināt, ka kaut kur mīt
ļoti labi cilvēki, kas nesavtīgi un augstāku mērķu vadīti tev
sniedz palīdzību, bet pavisam kas cits, satikt dzīvē, sajust un
redzēt, cik dzīvesgud-ri, atvērti un prieka pilni ir šie cilvēki!
Mēdz teikt, ka katra satikšanās nav ne-jauša, un tāpat arī
mūsu.
Jau minēju, pusotrs gads, kopš absolvētas bakalaura studijas, un
dzī-ve metusi dažādus līkumus. Lai arī studiju laikā ar degsmi
deklamēju, ka es nestrādāšu 8 stundu darba dienu 5 dienas nedēļā un
maģistra studijas tik drīz nedomāju uzsākt, tieši pēc studijām sāku
arī strādāt par tūrisma un atpūtas studiju virziena speciālis-ti
Vidzemes Augstskolā. Likās tikai pašsaprotams process, un tomēr jau
2018. gada septembrī turpināju stu-dijas maģistrantūrā turpat
Vidzemes Augstskolā Tūrisma stratēģiskās vadī-bas programmā.
Esot savas dzīves vietas patriotei, savu bakalaura darbu
izstrādāju par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kas bija
veiksmīgs un ļāva piedalīties gan starptautiskā konferencē, gan
ie-gūt starptautiskus kontaktus un sadar-bības iespējas.
Saistībā ar biosfēras rezervātu, šobrīd izstrādāju savu maģistra
dar-bu – vēlos izprast jauniešu (16-25 gadu) doties dabā un to
ietekmējošos faktorus. Pētījums tiek izstrādāts kopā ar Klarionas
Universitāti (Clarion Uni-versity) Pensilvānijā, ASV, kā arī esmu
zinātniskā asistente Valsts pētījumu programmas projektā
Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp
pētniecību un sa-biedrību, jo rezultātiem būs praktisks pienesums
šim projektam. Kas zina, varbūt rudenī došos apskatīt arī jūsu zemi
– ASV.
Maģistra studiju ietvaros nepiecie-šams iet arī praksē, tāpēc
šovasar gūšu jaunu pieredzi, darbojoties Valmieras Tūrisma
informācijas centrā. Šķiet, tūrisms ir un paliks mans darba lauks,
tikai vēl kristalizējas – vai tas būs vai-rāk saistīts ar
pētniecību, vai praktisku ikdienas darbu tajā.
Lai arī šķiet, ka viss notiek pats no sevis un pasaulē valda
kāda labās ener-ģijas un notikumu plūsma, kas skārusi arī mani,
zinu, ka bez jūsu stipendi-jas tas nebūtu izdevies. Stipendijas
iegūšana man radīja papildus atbildī-bu – man studijas un studiju
rezultāti vairs nebija kaut kas vienkāršs un pats par sevi
saprotams, man tās nozīmēja daudz vairāk, un pat vienkāršo mājas
darbu pildīšana netika darīta tikai tā-pēc, ka tas nepieciešams,
bet gan arī tāpēc, lai es patiešām iegūtu vērtību arī sev.
Darot darbus jēgpilni, ar rūpību un izpratni, paveras arvien
vairāk iespēju ceļu. Tas, ko gribēju pateikt – stipendija man
iemācīja uzņemties atbildību par lietām, ko apņemos iz-darīt. Un,
ja apņemos izdarīt, tad ir tikai viena iespēja, izdarīt to, cik
vien labi varu.
Tāpat neesmu aizmirsusi aktīvās lietas – braukšana ar riteni,
ceļoša-na un savas Latvijas ainavu un vietu iepazīšana, skriešana,
volejbols un smiekli ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa.
Un grāmatas – arī tām ir nozīmī-ga vieta ikdienā, lai arī darba
dienas paskrien Valmierā, ļoti mīļas ir manas lauku mājas – gan
vecāku, gan savas. Ikkatru nedēļu dodos turp ar maza bērna prieku,
kāpju ārā no mašīnas, lai redzētu, kas ir izaudzis, kas
uzziedē-jis, kā mainās Svētupes ainava, maino-ties gadalaikiem.
No jums esmu paņēmusi to vieg-luma sajūtu, siltumu un smaidu, ko
dāvājāt tikšanās reizēs. Lai vai kā dzīvē notiktu, smaids un labs
vārds spēj atrisināt daudz vairāk nekā jeb-kas cits.
Nobeidzot gribētos vēlreiz teikt sirsnīgu, lielu un
dzīvespriecīgu PALDIES! No sirds vēlu, lai ik dienu spējat saskatīt
labo un prieku, lai ne-pietrūkst enerģijas turpināt iesākto, un
mēdz teikt, ka dodot, atpakaļ sa-ņemam vēl vairāk. Ceru, ka jūsu
labie darbi pie jums atgriežas ar vēl lielāku vērtību.“
Trimdas latvieši atkal ir izskoloju-ši vienu burvīgu un ļoti
strādīgu Lat-vijas jaunieti, kam nav nekādas inte-reses pārcelties
uz kādu citu zemi, vai kā citādi laimi meklēt ārpus Latvijas. Viņa
ir pateicīga, ka ir laimējies atrast latviešu ģimeni, kas ir
uzaugusi tālu prom no Latvijas, tomēr savas saknes Latvijā nav
aizmirsusi.
AstrīdaLaikrakstam „Latvietis“
Trimdas izskolotie (4)Anda Arkliņa
Anda Arkliņa.
FOTO
Vīto
ļu fo
nda
arhī
vs
-
Trešdien, 2020. gada 1. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 15.
lpp.
nāta, un ar savu izteikto slāvu akcentu kā pirmo ļoti sirsnīga
deklarēja: Pal-
dies, ka jūs mums atvedāt latviešu valodu!
Man pašam arī tajā brīdī sametās kamols kaklā, un jebkādas bažas
par Ludzas izrā-des vērtību galīgi izzuda.
Protams! Šie cilvēki ikdienā nedzird latviešu valodu! Ludzas
ie-dzīvotāji, tāpat kā es šodien uz veika-lu iedams, sev vis-
apkārt ikdienā dzird tikai svešvalodas. Šiem cilvēkiem tā
latviešu valoda vēl ir svarīga, un kaut gan mēs viņiem to valodu
atvedam kā kaut kādu eksotiku, viņi to ļoti novērtēja.
Šis tad man stāv kā spilgts piemērs, kāpēc mums trimdā bija tik
svarīgi vairāk nekā 70 gadus uzturēt latvie-šu valodu. Busiņš pilns
ar Austrālijas latviešiem, kas gandrīz visi dzimuši trimdā un tagad
atgriež latviešu valo-du tādam Latvijas stūrītim, kur tā reti ir
ikdienā dzirdāma.
Ar to apziņu tajā momentā, šī, mūsu vismazāk apmeklētākā izrāde
Latvijas turnejā tomēr man paliek at-miņā kā varbūt
visvērtīgākā.
Pēteris SaulītisLaikrakstam „Latvietis“
Prasījām...kur tad ir lidmašīnu biļe-tes!!!!
Trešdienas vakarā vēl radiņiem bija atvadīšanās vakars Indras un
Ai-gara skaistajā dzīvoklī Pārdaugavā! Indra mūs uzjautrināja ar
īsam skicēm un dziesmām, un tad vēl tas vareni skaistais un
garšīgais aukstais galds. Šķiršanās bija grūta, jo nezināju, kad
mēs atkal visi tiksimies. Nākamajā dienā, lai nebūtu atvadīšanas
bēdas uz lidlauku devāmies mēs vieni lielā tak-sometrā.
„Mēs debess mājās tiksimies, kur sirds ar sirdi
vienosies...“
Austrālijā ļaudis mums bieži pra-sa, kā mēs Latvijā
pārvietojāmies? Ar Uldiņu esmu laimīga, ka abi nākam no lielām
ģimenēm. Uldiņa mamma ir otrā jaunākā deviņu bērnu ģimenē, bet tēvs
jaunākais bērns sešu bērnu ģime-nē. Tāpat mana māte jaunākā septiņu
bērnu ģimenē, bet tēvs – četru bērnu ģimenē. Vairākums radi,
krieviem ie-nākot, palika aiz dzelzs aizkara. Daļa pat izstaigāja
Sibīriju un atgriezās mājā.
Mēs ar Uldiņu un mūsu ģimenēm 1944. gadā nonācām uz dzīvi
Vāci-jā, latviešu bēgļu nometnēs! Uldiņa ģimene – Oldenburgā,
Ziemeļvāci-jā, lielā latviešu nometnē, bet mana ģimene – mazajā
nometnē Singenā, Dienvid vācijā.
Mana ģimene Austrālijā iebrauca Melburnā 1949. gada Jāņos, bet
Uldi-ņa ģimene – 1950. gadā Ņūkastlē.
Uldiņš ar Austrālijas Latviešu Te-ātri nodarbojās lielu savu
mūža daļu, un sakarā ar to esam uzņēmuši vairā-kus aktierus!! Tāpat
mūsmājās ar prie-ku uzņemti daudz radi un viņu draugi. Arī pa
gadiem kopā mēs esam apcie-mojuši trimdas radus un draugus brī-vajā
pasaulē. Mūsu dzīvi esam pavadī-juši, kopā ceļojot pa skaisto
pasauli, un tagad, kad mans ceļabiedrs no manis ir šķīries, kavējos
neaizmirstamās at-miņās.
Pēc divām nedēļām Latvijā atkal tikai mēs piecas: Nora ar Dainu,
Maija ar Tiānu un ar mani lidojām uz Japā-nu, pavadīt nedēļu
Tokijā. Tālis un Lia devās uz Franciju satikt sievu Lyndu un kopīgi
viņu ģimenes draugam no-svinēt 50. dzimšanas dienu. Pēc tam viņi
devās mājās, lai Lia varētu pieda-līties trampolina nometnē
Austrālijā. Pašlaik, kamēr rakstu šo vēstuli, nāk ziņas no Tokijas
– 9.12.2019, ka Lia ir ieguvusi trešo vietu pasaulē Double Mini
15-16 gadu vecumā trampolina sacīkstēs.* Pirmajā vietā krieviete,
otrajā vāciete, bet trešajā – mūsu Lia Šterns no Austrālijas. Visi
esam ļoti lepni!
Pirmajā vakarā Noriņa bija sarunā-jusi gidu, lai ar mums
apstaigā vietē-jās ielas un parāda kā nopirkt vilciena biļeti utt.
Ēdām pelmeņus (dumplings) un šašlikus vietējos veikalos un tad vēl
suši uz apkārt slīdošā galda... gliemežu suši gan negribēju
mēģināt.
Tokijā būdama, katru dienu kopā ar saviem mīluļiem; viņi mani
pamatī-gi lutināja! Mani veda, stūma un vilka pa visādām pilsētas
ielām un stacijām. Braucienā Fuji kalns bija mākoņos un kalnu
redzējām tikai uzstādītā plakā-tā, bet tas mūs neuztrauca, jo
priecā-jāmies par redzēto dabu. No Fuji kalna tūres daļu no ceļa
braucām ar slaveno ātrvilcienu, pēc tam iekāpām parastajā vilcienā
skubas laikā. Tur visi sabāzti kā siļķes, un ārā kāpjot, meitenes
mani burtiski paņēma aiz rokas un izvilka laukā. Viss gan notika
pieklājīgā vei-dā. Japānā cilvēki ir ļoti pieklājīgi un arvien
glīti ģērbušies. Uz ielas staigā-jot, nedrīkst nedz ēst, nedz
dzert. At-kritumu kastes uz ielas nav, katram ir jānes nevajadzīgā
manta mājā vai jāat-stāj ēstuvē.
Dienas braucienā pa pilsētu, ostu, dārziem un tempļiem reizēm
līņāja silts lietus, bet tas mūsu izpriecu ne-traucēja.
Interesants piedzīvojums. Dienas autobusa tūrē viens jauns
grieķu pāris divreiz ieradās autobusā atpakaļ par vēlu. Kad viņi to
atkārtoja trešo reizi,
gids piezvanīja uz biroju un dabūja at-ļauju atstāt bez viņiem.
Mēs autobusā visi aplaudējām!!!
Baudījām arī kultūru Tokijas mu-zejā. Muzejs atrodas
debesskrāpī, un tur bija interesanta izstāde par japā-nietes
darbiem. Japāniete bija Berlīnē 1989. gadā tad, kad sāka lauzt
Berlīnes mūri. No griestiem karājas koka kofe-ri, un tālāk istaba
ar sarkaniem zīdu tīkliem vēlāk ar melniem... atgādināja atkal
manus trimdas gadus.
Noriņa arī bija noorganizējusi pus-dienas ar sumo cīkstoņiem.
Speciālos traukos katram mums pasniedza suti-nātu liellopa gaļu.
Pašlaik nebija cīnī-šanās sezona, bet viņi mums demons-trēja
laušanos un pastāstīja par savu kultūru.
Bija interesanti novērot bērnus ik-dienā, pēc tik daudz gadiem,
kad viņi ir atstājuši mājas. Ģimenē mums ir trīs bērni, piecas
mazmeitas un divi mazdēli. Visi savā starpā labi satie-kam.
Novēroju, ka Nora ir līdzīgākā Uldiņam, visu ātri aptver un
nokārto. Maija visvairāk padomā par manām spējām un vecākā mazmeita
Daina mani arvien bez teikšanas paņem pie rokas. Esmu droša, ka
Uldiņš būtu par mani lepns, jo domāju, ka visu Latvi-jas braucienu
samērā labi noorganizē-ju. Katras dienas izdarības Latvijā jau
laicīgi bija izprogramētas, tā kā Uldi-ņa laikā. Ļoti trūka Uldiņa
padomi, un zinu, ka šis un tas varēja Latvijā būt labāk
izkārtots.
Mīlot, kas dzīvo, Atstāj mīlestību. Gaisu, kā smiltisBaltas
jūras malā,Rītdienas dziesmuJaunās skaņās dziedāsNākamās
ciltis.
Veronika Strēlerte.Novēlu visiem maziem un liela-
jiem gaišus SVĒTKUS un veselības un prieka pilnu 2020. gadu!
Mīlestībā,Ilze ar savējiem
*Red. http://laikraksts.com/raksti/9272
Lasītājas vēstuleTurpinājums no 11. lpp.
„Kabare de Rīga“ LatvijāTurpinājums no 9. lpp.
Jānis Čečiņš pie „Kabarē de Rīga“ reklāmas Ludzā.
FOTO
Pēt
eris
Sau
lītis
-
16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 1.
janvārī
Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 27.
decembrī.€1 = 1,59960 AUD€1 = 0,85130 GBP
€1 = 1,66550 NZD€1 = 1,11530 USD
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēCeturtdien, 2 .
janv. – 18. janv., An-nas Ziedares Vasaras vidusskola
Dzin-taros.Ceturtdien, 9. janv., plkst. 10.00 ALB namā Scrabble
klubiņš, spēlēsim Scra-bble un ēdīsim siltas pusdienas. Lūdzu
pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5.Ceturtdien, 16. janv.,
plkst. 10.00 ALB namā Scrabble klubiņš, spēlēsim Scrabble un ēdīsim
siltas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa
$5.Ceturtdien, 16. janv., plkst. 10.30 Lai-mas Kino rīts.
skatīsimies dokumentā-lo filmu Dāma. Gleznotāja Džemma Skulme par
nesen mūžībā aizgājušo mākslinieci Džemmu Skulmi. Adelaides Sv.
Pētera draudzePrāv. Dr. J. Priedkalns.Svētdien, 12. janv., plkst.
11.00 Annas Ziedares Vasaras vidusskolas dievkal-pojums.
BrisbanēKvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita
Saiva.
KanberāKanberas latv. ev. lut. draudze
MelburnāCeturtdien 2 . janv., – 8. janv., 3x3
saiets Howmans Gap Alpine Centre, Falls Creek.
[email protected]ētdien 5 . janv., – 11. janv., Tēr-vetes
Bērnu vasaras nometne latvie-šu Gaidu un Skautu īpašumā Tērve-te,
stundas braucienā no Melburnas.
https://tervetevasarasbernunometne.wordpress.comSestdien, 18.
janv., plkst. 14.00 Mel-burnas Latviešu namā koncerts un lat-viešu
danči; Skaņumājas muzikanti: Il-mārs Pumpurs, Sandra Lipska un Māra
Raģe. Biļešu iegāde pie ieejas; pieaugu-šiem $35; pensionāriem $25,
bērniem $20; līdz 6 gadiem ieeja bez maksas. IEVĒROT MAINĪTO LAIKU!
Melburnas latv. ev. lut. draudzeSvētdien, 5. janv., plkst. 11.00
Zvaig-znes dienas dievkalpojums Sv. Krusta baznīcā. Kalpos
arhibīskape Lauma Zušēvica.Pertā Pertas ev. lut. Sv. Pāvila
draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 5. janv., plkst. 10.30
diev-kalpojums.Svētdien, 19. janv., plkst. 10.30
diev-kalpojums.
SidnejāPiektdien, 10. janv., plkst. 18.00 Lat-viešu namā
koncerts un latviešu danči; Skaņumājas muzikanti: Ilmārs Pum-purs,
Sandra Lipska un Māra Raģe. Biļešu iegāde pie ieejas;
pieaugušiem
$35; pensionāriem $25, bērniem $20; līdz 6 gadiem ieeja bez
maksas. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc.
Kolvins Makfersons. Sidnejas latv. ev. lut