Krona slimība

Krona slimībaLaura Vanka

MF 4. kurss, 14 grupa

13.01.13

Definīcija

Iekaisīgā zarnu slimība, pie šīs grupa pieder Čūlainais kolīts un Krona slimība.

Imūnās sistēmas mediēts hronisks zarnu iekaisums

Etioloģija/Patofizioloģija Multifaktoriāla slimība Iespējams,ka IZS nosaka process, kuram būtu

jānormalizē zarnu iekaisums, pēc enterokolīta, kā arī kontrolē «fizioloģisko iekaisumu» zarnu gļotādā. Respektīvi viņš nestrādā.

Kad tiek aizsākta imūnās atbildes kaskāde: Koagulācijas asinsvados

Metālproteināžu aktivizācija

Kolagēna veidošanās

Endogēnie faktori(zarnu

epitēlijs)

Speciāli vides apstākļi(smēķēša

na)

Eksogēnie faktori(zarnu

m/f)

Mikrosopiski

Transmurāls iekaisums Saplūstošas granulomas Sākotnējām čūlām padziļinoties, rodas

fissūras, par cauri visai zarnu sieniņai. Fistulozs trakts,lokāls abscess Granulomas iepējams atrast blakus

esošajos limfvados, mezentērijā, aknās, pankreasā.

Makrosopiski

Var skart jebkuri KZT daļu no mutes līdz anālajai atverei.

Segmentāls ģļotādas iekaisums. «Bruģis»

Perirektālas fistulas, fissūras, abscesi, anāla stenoze.

Attīstoša fibroze, kura var radīt zarnas lūmenā saaugumus.

Zarnas sieniņa piebriest, kļūst biezāka, kas noved pie hroniskiem, biežiem aizcietējumie

Fistulozu traktu veidošanās.

Klīniskie simptomi

Akūta/ Hroniska gaita

Fibrostenotiska obstrukcija/penetrējošs fiztulozs

Klīniskie simptomi ir atkarīgi no iesaistītās zarnas daļas.

ILEOKOLĪTS

Biežākā iesaistītā zarnas daļa.Sāpes apakšējā labajā kvadrantā,palpējama masa. Pacientam caureja.

Diferenciāļdiagnoze ar apendicītu. Izspīlējums var nospiest arī labo uretru- disūrija, drudzis.

Ar gadiem attīstās fibrostenozējošs sašaurinājums.

Smags iekaisums, lokalizēta sienas tūska ar mikroperforāciju un fistulu veidošanos: uz blakus zarnu, urīnpūsli, vagīnu.

Enterovezikulāras, Enterorektālas, Enterovaginālas.

JEJUNOILEĪTS

Gremošanas, absorbcijas virsmas zaudēšana.Attīstās malabsorbcijas sindromas ar osteoporozi, B12 anēmiju, pelagru (niacīna deficīts).

Baktēriju savairošanās, obstrukcijas, fistulizācija.

Žultskābju malabsorbcija.

Dēļ zarnu iekaisuma samazināta ūdens absorbcija, ar elektrolītu zaudēšanu: caureja.

KOLĪTS un PERIANĀLS IEKAISUMS

Kolītu raksturo zema temperatūra, caureja, krampju sajūta vēderā, hematohēzija.

Sāpes dēļ fēču virzīšanās sašaurināta, iekaisušam resnās zarnas lūmenam.

Ja ar kolonskopu nevar tikt pāri striktūrai- indikācija operācijai.

10% sieviešu, kas slimo ar Krona slimību izveidosies, rektovagināla fistula.

GASTRODUODENĀLA Slikta dūša, vemšana, sāpes epigastrijā.

EKSTRAINTESTINĀLAS KOMPLIKĀCIJAS Dermatoloģiskas

Erythema nodosum , korelē ar zarnu iekaisuma aktivitāti

Pyoderma gangrenosum, neatkarīgi no slimības aktivitātes, sākas kā pustula, līdz pat 30 cm diametrā.

Pyoderma vegetans, īpaši starp pirkstu virsmām.

Psoriāze

Aftamatozs stomatīts

EKSTRAINTESTINĀLAS KOMPLIKĀCIJAS

Reimatoloģiski

Perifērais artrīts- korelē ar zarnu stāvokli, biežāk KS

Ankilizējošais spondilartrīts

Sakralītis

Hipertrofiska osteopātija

Redzes

Konjuktivīts, uveīts, irīts, episklerīts

Aknas

Hepātiskā steatoze ½ no abnormālā aknu biopsijām.

No malnutrīcijas, GK, ilgstošas, hroniskas saslimšanas.

Žultsakmeņu, dēļ žults malnutrīcijas

Primārs sklerozējoš holangīts, bet tas vairāk saistāms ar primāru sklerozējošu holangītu.

Paaugstināts Kolorektālā vēža risks, skrīniks 1x gadā.

UROLOĢIJA

Vezikulāras fistulas.

Nefrolitiāze, dēļ hiperoksalūrijas, jo tiek pastiprināti absorbēts oksalāts.

Ekstraintestinālās komplikācijas apkopojums

IZMEKLĒŠANAS METODES

Rentgenogrāfija ar kontrastvielu

Kolonoskopija

Kapsulas endoskopija.

CT enterogrāfija- Jāapēd kontrasmateriāls, lai redzētu tievo zarnu un tās lūmenu. Norāda uz gļotādas tūsku, sabiezēšanu.

Perianālo fistulu izmeklēšana- MR,

Slēptās asinis fēcēs

Fibrogastroskopija

MEDIKAMENTOZĀ TERAPIJA

ĶIRURĢISKĀ TERAPIJA

TIEVAJĀS ZARNĀS

Zarnu daļu rezekciju un striktūru dialtāciju.

RESNAJĀS ZARNĀS

Biežāk nepieciešana ķirurģiska terapija, zarnu daļu rezekcija, līdz pat stomas izveidei.