Zirgu Pasts 1

frEl{ a T e n R R

AndisVerna ar Grand Libero - 2009. gada Grand Prix Riga uzvarCtajiMara Millera foto

S e n v r s s

- t ^T E R R A I s E R V I S S

$"\t

altkomffi)

ALTREUSKAPNTAN-S-MODULS

RIGA-

7* ..*z

---P R I K E

Rigas Dome

Avalon hote l

PASAULES KAUSS =;;Fry@

God6tie Pasaules kausa izcinas dalibnieki! Godijamie Pasaules kausa jaianas

Cien-rjamie skatit6ji un jaianas sporta fani! sporte CentrSleiropas ligas posmadalibnieki, atbalstitaji, lidzjut6ji!Sveicu visus Pasaules kausa

izcrlas Centraleiropas ligasposma dalibniekus musu valstsgalvaspilscta Rig;! Mums ir lielsgods uz4emt Latvija labakos5i patieiam skaistd sportaveida parstevjus. Zirgu sportsv ienmCr i r b i j is un v ienmer bosviens no visskatamakajiem unvisiecienitAkajiem, jo ir taau tikbriniikigi vdrot cilveka meistaribuun zirga graciozitati, saska!u starpcilveku un dzivnieku sporta arcna.

Man ir liels prieks, ka ari Latvija zirgu sports klost aizvienpopularaks, aizvien vairak cilveku paii iegadajas zirgus,arvien vairak notiek augsta limer,ra jaianas sporta sacensibu.Mums zirgu audzeiana ir senas tradicijas, Tarveteszirgaudzctava ar saviem zirgiem zinama visa Eirope, tagadzirgaudzaiana attistas ari citviet Latvija. Lidz ar zirgkopibaspopularitati palielinas ari to cilv€ku skaits, kuri nopietnipievCrsasjiSanas sportam - tatad 5im sporta veidam Latvijair nakotne. Un, protams, es ceru ieraudzit mosu zemCizaudzeto zirgu muguras pasaules vadoSos jatniekus. Esmuperliecinats, ka starp vi!iem pavisam driz redz€sim kadu nom0su sportistiem.NovClu visiem sportistiem panakumus, bet skatitajiem -

90t patiesu baudijumu un gandarrjumu par redzCto iajasdienas Kleistos!

Patiesa ciena - Janis Dtklavs.Latvijas Republikas zemkopibas ministrs

Sportisti, lidzjut6ji un jSSanas sportaatbalstitdji!

VClos izteikt pateicibu Pasaules kau-sa posma organizatoru komandaiun pasAkuma atbalstitajiem parlielo ieguldijumu, lai CSl2xW-Riga2010 k!0tu par gada lielAkajiemjaianas sporta svotkiem LatvijA!Koptgiem spekiem mums ir izdeviessarlkot starptautiska mCrogasacensibas Riga tik augsta limeni, -

saglabajot divu zvaigZ!u statusu.Esmu gandarits, ka musu centienus atzist Latvijas lzglitibasun zinatnes ministrija, Latvijas Zemkopibas ministrija, Rigasdome un citi sacensibu atbalstitaj'. Sacensibu riko5anaprofesionali strada sporta centra K/eisti un sporta klubutreneri, tiesnesi, marSrutu sastadit;ju komanda, stjuarti unciti pasakuma organizeiana iesaistitie specialisti. Tas laujizteikt parliecibu, ka ari Sogad sacensibas tiks aizvaditasgodam, tas atzinigi novertas gan Starptautisk; Jatniekufederacija, 9an dalibnieki un skatitAji.Ceru, ka m0su sportisti paredis vislabdko sniegumu, radotprieku un sajusmu Latvijas jaianas sporta lidzjutEjos!

Pateicibe un cerot uz turpmako sadarbibu, -Agris Blaus,Latvias Jatnieku federecijas prezidents

Sveicu visus, kuri gaidtuii Latvijajeianas sporte gada nozimrgakopasakumu - Pasaules kausaCentraleiropas posma iempionatitula izcilas sacensibas! Tas irklStlNacionAlaja jaianas sporta centraKleisti jau kopi 1992. gada notiekjatnieku kvalifikacijas sacensibasprestizajam Pasaules kausafintlam, sportistiem no daudzamEiropas valstim sacen5oties5!eri!u parvare5anas disciplind.

Tadajadi konk0ramsporta veidu.

k!0stot par LatvUa populerako jaianas

Sena gudriba,,Kad cilveks zaude dusu, tad ari vina zirgsvairs nespCj aulot" Latvija apliecinas ar plus zimi. Proti,Latvijas Jatnieku federacija, kas ir ii Pasaules kausa posmaorganiz€taja, attrstes, klast arvien spCcigeka, m0su valstssportistiem gustot daudzas starptautiskas uzvaras. TurklatLatvuas himna Pasaules kausa izcine ir skanCjusi tris reizes:'1993., 200i. un 2009. gada.Zirga vadisana tiek atzita par vienu no augstakajamvadi5anas makam, salidzinot jatnieku pat ar ku0a sturmani.Lai virzitos turp, kur nepiecieiams, un ta, ka nepieciesams,japdrvalda daudzas garigas un fiziskas prasmes, kas jaSanassportu padara vCl godajam;ku. Paldies par lielo iegulditodarbu!Jaianas sports esot radies no cilv6ka prieka par zirgadinamiskajam kustibam, gr;ciju un spEku. Vclu, lai ari sissacensibas sagddd prieka un gandarijuma mirklus gansportistiem, gan lidzjutEjiem!

Ar cie!u - Tatjana Kohe, profesore,Latvijas Republikas izglitrbas un zinatnes ministre

r&. !..<,

Cien-rjamie sacensibu dalibnieki unvErotiji!

Man ir patiess prieks sveiktJus Riga Pasaules kausaposma sacensibas.Jatnieku sacensibasvienmer piesaista patiesuskatitAju interesi. Tas irviegli izskaidrojams, jom€s vcrojam ne viensportistu sacensibas, bet

ari priecajamies par sacrksu zirgu skaistumu un graciju.Tapec pateicos Latvijas Jatnieku federacijai par darbu,ko vi4i iegulda, audzinot m0su sportistus un rikojot Rigastarptautiska limena sacensibas.Esmu parliecinats, ka an iis sacensibas sniegs priekuskatitajiem un dalibniekiem. Aicinu viesus baudit Rigasviesmrlrbu un musu pilsCtas iarmu!

Ar cie4u - Nils Uiakovs,Rigas domes priekiscdetajs

jnnUs-jnlijs, 2010 -3-

tlltlltifl

World Cup CSl2tF-W Riga-z0l 0Sacensibu programma

Wv

e. jnlijsr0.00MarSruts nr. I (12O1\25 clrr)Art.27 4.5.3. Ar handikapu. Sacensibas dives fazes. Piedales 6/7 g.v zirgi. Balvu fonds: EUR 2500, (700; 600; 500; 350; 250; pedCja,mazakd balva 20)13.00Mariruts nr. 2 (130 cm)Att. 274.5.3. Sacensibas divas fiz€s. Balvu fonds: EUR 2500,-(700; 600; 500; 350; 250; pedeja, mazaka balva 20)16.00Marsruts nr. 3 (140 cm)Sacensibas uz laiku, bet pie vienada soda punktu skaita un laikapretendentiem uz pirmo vietu notiek pdrlekiana. Balvu fonds:EUR 3000,- (800; 650; 550; 400; 300; pedeja, mazaka balva 20)LfF sacensibas (l l5 cm)Art. 274.5.3. Sacensibas divds fizds. Starta jatnieki lidz l8 g. vBalvu fonds: LVL 300, (100;80;50;30; 20;20)LJF sacensibas (1151120 cm)Ar1.274.5.3. Sacensibas divas l izds. Piedalis zirgi lrdz 5 g. v. vaitie, kuri starta pirmo sezonu. Balvu fonds: LVL 500,- (120; 100;80; 60; 50; 40; 30; 20)

10. jnlijsr0.00Mar6ruts nr. 4 (1251135 cm)Art. 263. Tabula C, Arl. 239. Sacensibas ar handikapu. Piedalas617 g. v. zftgi.Balvu fonds: EUR 2500,- (700; 600; 500; 350; 250;pedejd, mazdka balva 20)13.00MarSruts nr. 5 (140 cm)Art. 269.5. Akumulacijas sacensibas uz laiku ar dZokeri. Balvufonds: EUR 3000,- (800; 650; 550; 400; 300; pedejn, mazakdbalva 20)16.00Marsruts nr. 6 (140 cm)Art.238.2.2.Yiena parlekiana uz laiku. Balvu fonds: EUR 3200,-(850; 700; 550; 400; 300; p€d€ji, mazaka balva 20)

r r julijs10.00Mar5ruts nr. 7 (130/135 cm)Art. 238.2.2. Pretendentiem uz pirmo vietu notiek pdrlekianauz laiku. Sacensibas ar handikapu. Piedalds 6/7 g. v. zirgi. Balvufonds: EUR 3000, (800; 650; 550; 450; 400; pCdCja, mazakabalva 20)13.00Mariruts nr. 8 (135 cm)IOHNNIE WALKER balvaArt. 238.2.2. Pretendentiem uz pirmovietu notiek parlekiana uz laiku. Balvufonds: EUR 3500, (850; 750; 650; 550;450; pedeja, mazakd balva 20)l6.ooMariruts nr. 9 (150 cm)TERRA SERVISS balvaArI. 238.2.2. Pasaules kausa posmsCSI2*-W Pretendentiem uz pirmo vietunotiek parlek5ana uz laiku. Balvu fonds:EUR 10 000,- (2400: 2000: 1600; 1200;1000; 800; 600; 400)

Kopdjais balvu fonds: EUR 33 200,-,LVL 800,-

tKEEPWALKING '

I E R R A I 5 E R v T S S

Andis Yarna un Tafleta audzatais zirgs Grand Libero priecajas parpanakumu.

Andis Varna sa4em uzrarcfaja kdusu Pasaules kausa izcafas RtgasposfiA.

Kristaps Neretnieks ar Lacapo izcinija augsto piekto',/iefu Grand PrixRiga hxar:rutA.

€

€

e

I€

o

-4- jnnijs-jnlijs, 2010

L,

World Cup CSl2fF-W Riga-20l 0Daily programmee. july10.00Competition Nr. I (l20ll25 cm)Art.27 4.5.3. Competition in two phases. 6/7 years old horses.Prize money: EUR 2500,-(700;600; 500;350;250; last prize min.20)r3.00Competition Nr. 2 (130 cm){rt.274.5.3. Competition in two phases.Prize money: EUR 2500,- (700; 600; 500; 350; 250; last prize min.20)16.00Competition Nr. 3 (140 cm)Arr' 238.2.1. Competition against the clock. Prize money: EUR3000,- (800; 650; 550; 400; 300; last prize min. 20)LJF competition (115 cm)Art.274.5.3. Competition in two phases. For funiors (18 yearsold) Latvia. Prize money: LVL 300, (100; 80; 50; 30; 20; 20)LfF competition (115/120 cm)Att.27 4.5.3. Competition in two phases. 5 years old horses. Prizemoney: LVL 500,- (120; 100; 80; 60; 50; 40; 30; 20)

10. july10.00Competition Nr.4 (1251135 cm)Art.263. Table C,Art.239. Speed and Handiness competition.6/7years old horses. Prize money: EUR 2500,- (700; 600; 500; 350;250; last prize min. 20)13.00Competition Nr. 5 (140 cm)Art. 269.5. Accumulator competition against the clock withJocker. Prize money: EUR 3000,- (800; 650; 550; 400; 300; lastprize min. 20)16.00Comp€tition Nr. 6 (140 cm)Art. 238.2.2. Accuracy competition with one jump off Prizemoney: EUR 3200,- (850; 700; 550; 400; 300; last prize min.20)

r r. july10,00Competition Nr. 7 (130/135 cm)Art.238.2.2. Acctracy competition with one jump off.6/7 yearsold horses. Prize money: EUR 3000,- (800; 650; 550;450; 400; lastprize min. 20)13.00

,K E E P W A L K I N G ' ,

Competition Nr. 8 (135 cm)fOHNNIE WALKER CupAtt- 238.2.2. Accttracy competition withone jump off. Prize money: EUR 3500,-(850; 750: 650:5501 450; las t p r ize min .20)16.00Competition Nr. 9 (150 cn)TERRA SERVISS CupArt. 238.2.2. FEI World Cup qualifiescompetition CSI2*-W.Accuracy competition with one jumpoff Prize money: EUR 10 000, (2400;2000; 1600; 1200; 1000; 800; 600;400; lastprize min. 20)

Total prise money: EUR 33 200,-, LVL800,-

- t ^I E R R A l 5 E R V r S S

€

Andis VAr tl at uz1)arAtAjd kaus11.

Ballu no LSFP prczidefita Afldra Kalnifa satlefl l<ristaPs Neretnieks.

Starft Santa MaspAne.

jnnijs-jnlijs, 2010 -5-

:-Zirgu lPsstdS PASAULES KAU55

Vispdr6jd informdcijaWorld Cup C5l2*-W Riga-2O10Sacensibu statuss/StatussCSI2* WNorises laiks/Date9 .07 .2010. 1L07.2010.Norises vieta/PlaceSporta centrs KlelJ/i/SPort Centre Klei-s/iKleistu iela 75, I{iga, LV 1067

Organizetaj i/OrganizerLatvijas Iatnieku federiciia/Latvian Equestrian Icderation

Kleistu iela 75, It lga, LV 1067Talr./fakss +37 1 67 427 1 35E pasts: leflatvia@1efl atvia.lv; rvww.lellatvia.lv

Sporta cerrtrs Kldisl//SPort Centre Klel.sliKleistu iela 75, Riga, LV-1067Talr/fakss +37 | 67426727

Ricibas komiteja/Organizing CommitteeGoda prezidents/Honorary President: Agris Blaus (LAT)

Sacensrbu prezidents/President of the Event: Edgars Treibergs(LA r ' )Sacensibu sekretare/Show Secretary: Nalaliia Sakurova (l,r\T)

Preses dienests/Press Olficer: Dace Millere (l,AT), Kate

Ar.rsone llerz-ir1a (LAl')Sacensibu direktors/EYent Director: Kristine Lisovska (t,AT)

Tiesneiu kol€gija/Ground JuryPrezidents/President: Kari Jalasolla (F lN)Tiesneiu kol€gija/Member: Dainis Livm.Inis (LA'l')' Hillars

Talts (EST), Inga Mi\elsone (LAT)

Arzemju tiesnesis/Foreign fudge: Henriks Arle (FlN)

Marirutu sastaditais/Course Designer: Vladinirs Plalovs(RUS)Asistenti/Assistant: Sergejs Sakurovs (LAT)' Aleksejs

Jermolajevs (RUS), Ivo Nlikelsons (l.AT)

Galvenais rikotajs/Chief Steward: Indra Gabaliqa (LAT)

Asistents/Assistant: Svctlana Ruclmieze (l,AT)

FEI veterinarais delegats/FEI Veterinary Delegate: Andress'luvi (EST)Sacensibu veterinararsts/Show Veterinarian: Aiia Pavlovska(I,AT)

:2

7

Snrcrrsif rr nlllrl-irrrras c (r'eLtl ol1ij ct 2009. gi dA.

Grlrhrri -SilJr-i rrf Krlgdri.

St,r? tr' Gir l-\ ,Bri.is.

( . ; i l ts l l r ic is sa4.m kt lLtsu.

j U n i j s j a l i j s , 2 0 1 0

tr PASAUTES KAUSS zirqup!frm

Centrileiropas ligaPK Rigas posma Grand Prix mariruta visiuzvardteji un LatvUas labikie sportistiWorld Cup CSI-W Riga qualifies competition1992. gads ,1. Vladimirs Zukauskis). I r. )ergejs JaKurovs

Reinis furaisEdijs Buls

1993. gads1. Vitilijs Mutulis1994. gads nenotika1995. gads1. Vincs Civinskis5. Sintija Orlova1996. gads1. Reins Pil ls4. Olga Sniedze1997. gads1. Vincs Civinskis2. Guntars Silins1998. gads1. Rims Rimkuss2. Guntars Sili461999. gadsl. Reins Pil ls7. Guntars Sil iqi2000. gads1. GZego2s Kubiaks2.-6. Sinti ja Orlova2001. gads1. Guntars Sil i+i2002. gads,1. Roberts Selbergs5. 11. Guntars Sil ini2003. gads1. Gunars Kletenbergs8. 13. Dainis Ozols2004. gads1 Pernila Krusa Madsena2. 9irts Bricis2005. gadsl. GZegoZs Kubiaks3. Dainis Ozols2006. gadsl. Hanno Ellermanis5. Andis Varna2007. gadsl Reins Pills3. Andis Varna2008. gads _l Arsenijs Spakovskis4. Andis Varna2009. gadsl. Andis Varna

StromFinalsFilipinaFeatra

LietuvaLatvijaLatvijaLatvija

Balzamins Latvija

CutlArs Klelznbergs ar Palladium no Igaunijas yeic uzvaifija goda apli2003. gtl.|o.

Yitdlijs Nlutulis bija Pirnais no Latvijds sPortistiem, kuri uz|dr1jaPosnules kausa Rigas posml 1993. gadA- Vifu sveic toreizAjdis Pasauleskausa direktors Makss Ammans no Sveices.

Yitlcs Cirinskis no LieluNds priecAjds par pirmo vietu 1995. glda-.daersibd_s.

Gr.tntars Sili4i posma sdcensibAs uzroraja 2001- gada un tika urrarotsun sreikts dr tAdAm ovacijAm, kAdas Kleistos vil nebija dzirtl€tas.

RajonasHamlets

BambukDisko

GrandasRadiants

LosjonasRadiants

PalladiumGvidons

Marcob DelightLiberato H

Turbud TempoGvidons

PoncordeGrand Libero

RitualGrand Libero

Campino 51Grand Libero

Grand Libero

LietuvaLatvija

IgauntaLatvija

LietuvaLatvta

LietuvaLatvija

IgaunijaLatvija

Krievi.jaLatvija

LatvU a

Mitjutland IgaunijaSalana Radiants Latvija

Orkisz Poli jaGuido Latvija

Salana Radiants Latvija

Aktiv ASVSalana Radiants Latvija

2.aI=

2

IgaunijaLatvija

DinijaLatvija

PolijaLatvija

IgaunijaLatvta

€

:

€

2

j0n i js- jn lUs, 2010

Hr

I

PASAULES KAUSS

Sacensibu noteikumiWorld CuP CSI2*-W Riga-2010 sa-

censibu programma ir iek]auti mariruti,

kurus tie;a pec FEI (Starptautiskas Jaianassporta federici.ias) apstiPdnatiem notei-

kumiem saskaqa ar katra marSruta no

teikto artikulu. Mcginasim isi un saPro-

tami paskaidrot skatitajam, par ko jatnieki

,u."rrribo l"ika tn4"m soda punktus, un ko

nozimd 5o sacensibu mar6rutiem pie6$rtie

artikuli.Pirms sacensibam konkura laukumi

dalrbnietti kajam dr' ikst ierastie\ t ikai \ ie-

nu reizi, ieskaitot ari parlekianu Apskates

laike spodista apg€rbam jabut tiram un

kartisam. Jabut zabakos,baltas jajambikses'

baltJvai gai6i ton€ta virskrekli at baltu

kaklasaiti. PCc apskates dalibnieki dodas

iesildit savus zirgus un tikai Pec tiesneiu

uzaicinajuma dflkst ierasties sacensibu

laukumi. Atskanot zvanam, dal-rbniekam

45 sekuniu laika jni\erso starta linija,

kura, lidzigi ka i\er6li' tiek atzim€ta ar

sarkanu karodzi4u labajd pus€ un baltu -

keisaji. Tiesa, ir daii sacensibu veidi,

kuro' i\erJlus. starta un 6ni(a l iniju var

Skersot iebkura virziena. Par sacensibu

uzvaretaiu ki,ust dalibnieks, kuri atkaribi

no sacensibu veida sa4em vismazak soda

punklu. beidz marsrutu vis;lrak vai 'alem

visvairak gratifikacijas Punktu.' Par katru gaztu s\€rsli sods ir 4 soda

punKIl.' Pirmi zirga nePaklausrba - 4 soda

punkti.' Pirma zirga nePaKausiba ar gaztu

;iia

Starptautisko -sacensibustatusa apzrmerumrCH - sacensibas, kuras ieklauta vairak

neka viena disciPlina.CS - tikai 5\cr5|u Pervaresana.CD - tikai ieiede.CC - tikai tdscl4a'CA - tikai Pajigu braukiana.CV - tikai voltizEsana.CN - nacionalas sac. (Piem. CSN).

CI - starptautiskirs sacensibas (CSl)'

W - sac., kurds notiek Pasaules kausa

izciqras sac-rkstes (piem., CSI-W).

CtO - oficidlas starptautiskas sacensi-

bas (piem., CSIO).Y - sacensibas iaunaiiem iatniekiemlidz 2lg. v. (piem., CSIOY).j - sacensrbas junioriem lidz 18 g. v'

(piem., CDII).P - sac. ponijiem (Piem', CDNP)'

Ch - sac. b€rniem (Piem., CSICh).

2' - zvaigZrlu skaits norada balr'r.r fon-

da l ielumu (piem. CSl5'- balw fon-

dam jabut CHF 500 000 un vairal<)

]Afuieki iepazistas at sacensibu nar;rutu'

i\€rsli - 4 soda punkti plus laika korekcija

par o .ekundEm.. Otra zirga nepaldauslbd noztme

dalibnieka izsl€gianu' Laika normas Parsniegiana tiek

sodita ar 1 soda Punktu Par katram 4

sekund€m (vai frakciiu no 4 s) ar vai bez

laika ieveroSanas.. Jetnieka vai jatnieka un zirga kritiens

nozime dalibnieka izsl€gianuArtikuls 238.2'1. Sacensibas uz laiku

nozime, ka. nosakot rezullatu. izikiroiais

bus laiks, un par uzvaretaiu k]us sportists'

kuri marirutu bus veicis ar vismazak soda

punktiem vai vispar bez soda, visatr'kaja

iaika. Ati<arrbi no nolikuma, iaja mariruta

var notikt parlekiana, tadu tad pretenden-

tiem jauzlada vienadi rezultati (iev'rojot

sekundes simtdalas). Pasaules kausa Pos-ma galvenais mariruls Grand Prix no-

tiek iaska4d ar artikulu 238.2.2 Ar1 tds ir

sacensibas uz laiku' bet dalibniekiem ar

vienadiem rezultaliem. kas pretendF uz pir

mo vietu, ir tiesibas piedalities pirlekiana

Ta notiek Pec tiem Pa(iem noteikumiem

un sodu tabulas ke Pamatsacensibas,ievCrotot Sada veida sacensibu parlekianas

noteikumus.Pnr€jie dalibnieki ierindo.jami vietas

atkariba no soda punktiem un uzradita

hita laika.Artikuls 274.5.3. Sacensibas divis

fbzes pielieto bieii, it iPasi, ja pare-

dzams, ka Piedalisies daudz sportistu Sis

sacensibas ietver divas l izes. kuras javeic

bez partraukuma ar identisku vai ati\lrigu

kusirbas atrumu. Pirmas fhzes finiia linija

ir rtarla l inija otrdjai fazei. Mariruta pirma

faze saslav no sePlirl iem vai devi4iem

ikeriliem, bet ofid faze - no ietriem lidz

seiiem. Dahbnieki, kuri sa4emuSi sodus

oirmaia fizd, tiek aptureti ar zvana signalu,

iad vi$i parlec pedcjo i\6rsli vai pdrsniedz

laika normu, kad ir i\ irsota finiSc l iniia'

Vi4iem jaapstajas Pec PirmAs fini5a linijas

llerso3anas. Dalrbnieki. kuri nav salemuii

sodus pirmaia {h.ze, turpina marSrutu, kas

beidzai p€c otris finiia liniias Sk€rsoianas

tlz-var dalibnieks, kuri otro {izi veic bez

soda punktiem {vai ar mazako \oda

punktu ska i tu . ia l r r i ne iz lec nev iens) un

vlsatraK.Artikuls 26g.Akumulaciias sacensibas,

kuris dalbnieks cenias iegut pEc iespdias

vairik pozitivo jeb gratifikaciias Punktu Sis

sacensibas notiek ar seiiem, asto+rem val

desmit Skadliem, kuriem pakapeniski pie-

a ug parva reia na\ gr ut rbas pakape G rut ibas

palapi panik ne l ikai ar ikCrslu augstuma

un ol"tu-n palielina(anu' bet ari ar tra

;ektorilas sareZfiianu Gratifkicijas punk

lus pieilar sekoioii: I Punkts Par plrmo

parr ar€to 3kenli. 2 punkti par otro skCrrl i '

i ounkti par treio u.t t. Punktus nePieil;ir

par gart,t i(er' l i Parasti i is sacen<ihas ir

ar dzokeri, kas dalibnielam dod divas rei-

zes vairak punktu nekd pedejais !(erslis

veiksmiga lEciena gadiiuma. Neveiksmes

sadiium"a no kopei;\ iau ieguto punktu

lummas t iek a t4emls ska i t l i s . kur ( i r d i r

reiz lieldks par p€d€ja 3\6r5la numum. Ci-

tas kludas tiek soditas pec tabulas A'

Artikuls 239. Tas nozime, ka Par katru

sazlu (kersli j ;tnieks tiek sodits ar 4 (daios

iacenribu reidot ar J) soda sekunddm'

kura' pieskaita hila laikam. Pirma zirga

nepaklausiba netiek sodrla. Pirma zir-

qa nepaklausiba ar lkFrila sagasanu -

l-aika korekciia par 6 sekundem' olra zirga

nepaklausrba nozimd dalibnieka izslegianu'

I aila normu nenosaka. bet lai-k'a l imits ir

divas minutes, ja distance ir isaka Par 600

m, un tris minutes, ja distance ir garaka

par 600 m. fa laika limits tiek pirsniegts'

dalibniel$ tiek izslegts.

-8- jnnijs-jnlijs, 20'10

--- -a-;@

Ztrsu lpedtdrliG

Ricibas kodekss zirga aizsardzibai19 Visos jaianas pas-kumos zirgs verlejams visaugstak.2. Nacionalajai l-edericijai jakontrold tas jurisdikcija esoicr

personu un organizaciju rupes par vit lu zirgu labsajutu.

3. Pret zirgu jeizturas ar pelnitu s.Ipratrl i .4. Visparejai attieksmei un veterinarajai apkalpoianai

j igaranta zirga labsaj[ta un veseliba.5. Jaievero visaugstakas prasibas zirgu €dinasana, to ve

selibas aizsardziba, apkopiana un droirba.6. Zirgu transportl idzek]os janodroiina nepiecieiama

ventilaci. ja, edinaiana, dzirdinaiana un veseliga vide.

7. Iapaaugstina treneru un sportistu zinaSanu lrmenis zir-gu treni+a metodika un nciba ar zirgu, javecina zinatniskiepetijumi hipologgn.

8. febkuras treni1ru vai jaianas metodcs j ipak]auj zirgalabsajutas nodroiinadanai, un tas neclrikst balstit ies uz FEI(Starptautiskar Jiianas sporta ledericila) nosodrtas tehnikaslzmantosanu.

9. Zirga labsajitas nodrodinirdanas pasakumiem jadoninipir audzatAju, treneru, jatnieku, ipainieku, organizatoru vai cituofi cialu pcrsonu interesenl.

10. Starptautiskie un nacionalie l ikumi un reglamenti, kas irlt iecas uz jaianas sportu un zirgu labsajirtu,jaiev€ro ka sacensibas,tt trerri los. Visi l ikun.ri, kas skar jaianu, pastavrgi jaaktualize unjnpilnveido.

Sis Kodekss tiek publicdts, sakot ar 1992. gada 1. jan\'ari,saska4a ar FEI Etikas komisijas 1€niumu, 1ai nodroiinatu zir.gulabsajirtu, ka ari vislieliko labvelibu j i!anas sportam.

PASAULES KAU55

E:

=2

2

2

-

=z

:

=

-a.

; t > , , t i , t n o ' ' p u ' t , , : " , , n : ' L t n t , t l ' , J t l r i i r l p t i ' u t ' t r a t t : t i p t n k o

tnediju LtztnantbL!.

F;-g:rr, i l , is.1ris 'arras para ugtla in onstraj unti .

Pajtgu bftiukldt1ds demotlsttajul i Natilijas Dreimales izpildljuma. \ iy ' t r :csr l r , r - l r r i l r resrrnr .

jan i js- j0 l i js , 2010

ry4

Pasaules kausa izci4a LatvijiDace Millere

Jaianas sporta sabiedriba un lidzjut€ji ar patikamu satrau-kumu gaida gada svarigako pasakumu Latviias ,aianas sportePasaules kausa izci4as posma sacensibas i\€r5|u parvareiana.Tad varam redz€t labako sniegumu, ko spej demonstret mususportisti, ari izbaudit augsta lime4a sacensibu organizaciju unskatitaju atsaucibu.

Pasaules kausa izci4as serialu saka organizet i978. gada,pakapeniski sacensibas sarikojot ietrpadsmit ligas vairalos pos-mos ar prestiio finaluvienreiz gada. Lidz 1998. gadam sacensibu$enerdlsponsors bija zviedru automobilu raZotajs koncerns Vol-vo, kuri pdc divdesmit gadiem !o sadarbibu ar godu beidza, untagad galveno saciksu patronaZu veic pati FEI StarptautiskaJa5anas sporta federacija.

Latvijas konkuristi Pasaules kausa pirmo reizi startoja 1990.gade - CentrAleiropas ligas sacikstes Vdcijas pilsCta Gdra.

P€c tam, kad toreizejais Pasaules kausa direktors un iosacensibu idejas autors Sveicietis Makss Ammans ieradas viziteLatvUa, ar vi+a vertCjumu tika nolemts, ka sporta baze Kleistosir piemerota vieta iis ligas posma sacensibu sarikoianai. Pirmassacikstes Rige notika 1992. gada.

Lidz $im augstakais Latvijas jitnieku panakums ir izciniteotra vieta PK CentrAleiropas ligas kopverteiuma. 1999. gada tospCja Guntars Siliqi ar Radiantu.

PCc iepriekdejiem pieteikumiem paredzams, ka Rigas posmasacikstCs Sogad startes aptuveni 50 sportistuar90 zirgiem.Pirmassavu lidzdalibu apsliprinajuSas: Lietuva, lgaunija. Krievija. lr i ja.Belgija, ASV un LatvUa. Taiu pieteikumu sa4em$ana bridi, kadiespie5anai tika sagatavots Sis izdevums, vel turpinajas.

Otro gadu pec kartas sacensibam saglabats divu zvaigi4ustatuss. Audzis turnira balvu fonds, - Sogad tas ir 33 200 eiroun 800 lati. Tas uzskatdms par lielu Latviias Jatnieku federaciiaspanakumu Sajos apstak]os, kad ikvienam sporta veidam ir lotisareigiti piesaistit atsaucigus atbalstitaius.

Maili Pefieli apsreic sacensibu galvenais tiesnesis Kari Jalasolla utrjalanas sporta atbalstitdjs OjArs Petrevics.

AranA saru tndku rdda vieniga Bahijas rolstu pAEtAw Eiopas iejAdestempiohAtA Airisa Penele or Ravel .

€

,h

I

:

Firmas Prike Latvija pdrsfiyji sveic Qirtu Bici.

Iejddes paraugdemonstrejumus sniedz lilija Stepafiora.

- lo- jnnUs-jnlijs, 2010

PASAUIES KAUSS Zirsu SasrtEil

Tiesit - ar gudribu un eleganciDace Millere

Dainis Livmanis kidreiz bijaaugstakis klases trisci+as sportists,iekludams PSRS izlases kandiditu skaiti,un apguya visplaiako jaianas sportapraktisko zinaianu spektru. Tad kluvapar treneri Grobirla un paraleli peda-goga darbam saka apgut l ie rne ia p rasmi .kas starptautiskaja hmeni ir atsevii\s ungodat . amal . . Tagad ia ja joma r i4s i rkluvis par FEI starptautiskas kategorijast iesne(a land ida tu . rada va l ' t . ga lvena.\ac iks tes . p rak t ize jas i rzemes un jauvairakus gadus strada Pasaules kausaizc inas R igas posma t ie 'ne .u ko le$ i ja .

Lidz ar Daini Latvi. jas jaianas sportaarbitruvide ienakusi ne tikai profesionalaattieksme pret darbu, skrupuloza no-teikumu nianiu analize, sveivaloduapguianas nozimes apzinaiana, bet arivirii\iga elegance un iarms.

Ka, budams Latvijas sacik6u gal-venais tiesnesis, jutaties, kad stradajietcita galvena arbitra vadiba Pasauleskausa posma sacikstes Riga?

- Tas ir ]oti svarrgs darbs - stridit iadaranga sacikstas savas majas.It ka ir mazakdarba neki, piemeram, galvenajam tiesnesim Latvijas Jatnieku federacijas kausaizc igas po 'ma ! a i va ls t5 iempiondta . laduir daudz l ielika atbildiba.Ir j iprot risinatari tie jautajumi, ko sacikiu organizEtajinav pat paredz€juii,. jo daiadas neizpratnes un stridus situacijas sportistl v1spirms nak l[gt palidzibu pie vieteial ie5ne ia . Rrg . r - p ie rnan i r . lgaun i ja unLietuva - pie kaimigvalstu kol€giem.Esmu pr iecrgs . ka varu pa l idzFt . la i ganlabpratak veiktu tieio arbitra darbu.ln le resen la i r s i tuac i . ;a , ka . p iemeram.pede jo . gados Somi ja var Norve$ i ,1a . r r -sinoties Neciju kausa sacikstam, tiesnesukolegija ar nelieliem iz4emumien.r, re-skaitot galveno tiesnesi, t iek veidotano vietejiem specialistiem, iz+emotarzemju t ie \ne \ i . la r i r a t .ev i i \ . . tatuss sacensrbas un atkariba no sacikiuranga atbilstoiu cilveku var izraudzitiesorganizeteji vai deleget FEI. Uzskatu,ka tas ir pareizi - pec jespejas vairakdot iesp€ju tiesat sacensibas vietejiemspecialistiem, tadu ir savas nianses. Kat-ru sacensibu rangs prasa ati\ ir igukvalifikdciju, un tikai jacer, ka laika gaitajaunie tiesneSi vel€sies un spCs iegftstarptautisko kategoriju, lai visaugstakasraudzes sacens ib is vare tu 5 t rada l 5a \a5majis. jebkura valsti tas butu izdevigakorga n izCta i iem. jo .amaz inAtos t ie \ne iucela izdevumu apmaksa, Iai gan apmak

su par starptautisku sacensibu tiesasar'rureglamente FEI.

Esat apguvis krietnu starptautiskusacensibu pieredzi gan verotaja, gantiesnesa amata. Ka vertejat Rigas pos-ma organizatorisko kvalitati?

FEI mani suti iusi staZeties uzvairakam saciksten'r arzemes, unr ienmer t iek va ic ; t . . \ ' a i c \mu t ie .a j i \sacensibas Rietumeiropa... Ji, tas ir citsl imenis, ja vertejam pasekumu norisijaianas sporta l ielvalsti \racija. Taiu, jasalidzinu sacensibas Norvegi.ja vai v€lcitas Eiropas valstrs, varu droii apgalvot,ka divu zvaigZqu turnirs pie mums tieksarikots daudz augstake lrmeni neka triszvaigZqu sacensrbas daies citas valstrs.Gribu piebilst, ka ne tikai Pasaules kausaposm. . be t l ie l i sk i o rganrzc ta . b r ja a r rBalti jas posma sacikstes pirms diviemgadiem Marup€, ko sala saimnieciba paveica Mairis Penelis.

Ar kadarn izjutam gaidat 6agadaPasaules kausa posmu Rigi?

- Iepriecina.ja tas, ka Latvijas Jatniekufederac i ja pede jos gado. r rko renr inarurtiesneiiem un marirutu sastaditajiemLatvija, ka ari atbalsta l idzdalibu t<ur-sos un seminaros analstrs. Tas palidzkvalif ikici jas cel5anai. Prieks, ka ir

Parvare la \ sauba ' .a r i . o t r a l ' t s mEroga

Dainis Livma is tiesA stila ntarirutu.

sacensibas ar jatnieka darbrbas unzirga kustibas sti la novert€jumu. Taspalidz jatniekiem pilnveidot meistaribu,l rene l \avu5 z i rgu . , k " a f l l i e .ne i iem

L]F kausa izcllJds gah'endis tiesnesis DdmtsLivmanis apbalvo Anitu K.1uliqu.

argumentCt savu vie-dokli. Divritenisnav jaizgudro r-ro jauna, - esam nonaku5ipie jaianas sporta l ielvalstu pieredzes,un domaju, ka iogad ari musu sportistusniegums Pasaules kausa posma daiadosmarSrutos bns kvalitativaks. Tadulielakais gandarijums ir par to, ka Lat-vijas fatnieku federacija ari iajos ekono-miskajos apstaklos spCj sarikot Pasauleskausa izci4as posmu, turkldt sagJabajotsaciksu augsto divu zvaigir,-lu statusu.

It ka starptautiskas sacensibas tiesatir vieglik, jo ir vairaki arbitri, notiekrotacija, un process nav tik vienmuli. Betkatru bridi jadon.ra par sekam, kadas varbut vissikakajai klndai. Atzilos, Latvijassacikstas reizem par klumi var pietikt ardraudzigu atvainoSanos sportistam uninformacijas pazi4oianu ska]runi, betstarptautiskas sacikstes var sekot protes-l i . l i nans ia la ' 'dnLL i ja . o rga n i iC la i iem.

Cik liela mera tiesneSa darbsatkarigs no ta, cik profesionals irmarSrutu sastaditejs?

- Faktiski tas musu darbu daudzneietekma, lai gan tiesneiu kole$ijaijaveic mariruta parbaude pirms tam,kad ar to sakuii iepazities sportisti.Nepat ik ianar gadas , kad mazaka merogasacensibas organizdtaji tauptbas nolukosuztic marirutu veidoianu,,gadijuma"marSrutu sastaditajiem. Tapec esmu lotip r iec ig . . ka iogad R iga ' po .ma par ga l -veno marsrutu sastaditaju stradas starptautiski augsti atzits specialists Vladin.rirsPlatovs no Krievijas, kas, domaju, padarisinteresantekas sacensibas sportistiem.

€

:z:

2

jnnijs-julijs, 2010 - l t -

LJF kausaizclnas otrais posmsDace Millere

Kleisti, 12.-13. j0nijs, konk0rsSporta centra Kleisli dsinajAs

Latvljas Jatnieku federacijaskausa izci4as otrd posmasacensibas 5\drilu pdrvar€$annvispardja konkurencc, po-niju jasana un amatieriem. Japirmaja posma kopa sacikstestika registrati 267 staftr, tagadto bija vCl mazliet vairak 278.Tas liecina, ka dalibnieku interese ir noturiga, jo ja4emv€ra fatts, ka dazi jatnieki bi.iadevuiies ari uz sacensibimarzem€s. Diemidl netikaatklata sezona uz Kleistu Iielizales laukuma, jo Sddu l€mumuietekmeja laika apstaui.

Liehka intdga bija pirmasdienas septitaia, sarezgitakajamarsruta ar 135 cm augstiemS\erifiem. Pamatmarirutu bezsoda punktiem veica septi4idalibnieki. Taiu parlek5andsaisindto distanci nekludigiveica tikai divi lietuvieSi -

Kosts Gaigals ar Cashmirun Daneliuss Gutkausks arLakvelu. Vir,ri attiecigi ie4Cmaari pirmo un otro vietu pac lai-ka rezultatiem 39,42 sn 46,85sekundes. VCI tds dallbniekifiniieja ar detriem soda punkti-em, ieqemot turpmakas vietas:Andis Vdrna ar Arabiku (SK

Quattro) - 40,98 s,Guntars Sili46ar Kalgari (SK Melstrazdir,ti)45,84 s un Ti.ja Alise Jurjane ar

Jasmin (SK Temperctments)46,38 s.

Iev€rojama atsauciba atkal bija marirutos ar .iatniekadarbibas un zirga kustibas stila

vartejumu ar atzimem. Prieks,ka stabili attistas poniju.jaianasun amatieru kustiba kopuma.

Sacensibu galvenais ties-nesis Dainis Livmanis: - Esmu

loti priecigs par to, ka Latvijas

Jatnieku federAcira pie+amusipareizu lemumu - atjaunotmarirutu tiesasanu ar atzrm€mpar jatnieka darbibas vai zirgakustibu stila novertajumu.Reizem gan nakas uzklausitjatnieku neizpratni par vilriemdoto novartejumu, tadutiesneii cenSas to skaidrot,konfliktsituaciju praktiskinav, bet ar katram sacikstemredzama izaugsme visas trisgrupas - visparqa konkurence,poniju jniana un ama-tieru konkurenc,!. Sacensibaspiedalijas daudz Lietuvas spor-tistu un guva ari go dalgotas vietas. Domaju, tas ir labi vairakuiemeslu d€1. Pirmkart, tas aPlie-cina rnusu sacensibu organi-zatorisko kvattati, ja kaimir,riv€las Seit startet. Otrkart,tas ir labs pamudinajumsmusu sportistiem censtiesvairdk. fi, Andis Vaha un valdaii sportisti regulari startCesemds un prot novertCt turnotiekoSo sacensibu limeni unsavu startu kvattati. Bet dau-dziem Sadu iespdju nav Tapeclabi, ka lietuvieiu lidzdalibamusu sportistiem nelauj iesligtpasapmierinatiba un domat, jajau vi4i ir pirmie sava stalli, tadta bus ari citur...

I€

Laima Lace.

Guntars Silif!. Jevgenijs Bibikovs.

jnn i je jn l i js , 2010

LATVI.'A

€

€d

Latvijas fitnieku federacijas kausa izcr4aII posmsKonkirsVards, uzvdrds Ziga v-ards Ipainieks Komanda Rezullats

Marsruts nr. f (5!Cr3!u augstums lidz 105 cm, sacensibas ar jatnieka darbibas stilanoverteiumu, piedalis bdrni lidz 16 g. v.; 24 dalibnieku starts)1. Krista K. Alksne Kamene D. Tihomirova SK Sport de Lux 7,2 b.1. Gabija Gelazute Feniksas - Lietuva 7,2 b.3.Ieva Brazite Latonas - Lietuva 7,0 bMar6ruts nr. 2 (Skarilu augsturns lidz 115 cm, sacensibas ar jatnieka darbibas stilanovertcjumu, piedalas iuniori lidz 18 g. v.; 24 dalibnieku starts)l .Dovi le Malul i le Paulchen Panlher -

2. Do\ i le Matul i te Herminas3. Couda Kajalula BossanovaJ. Monila Calrte Karmena

Lletuva /, / o,Lietuva 7,6b.

6,7 b.6,7 b.

LietuvaSKXri\i

Marsruts nr. 3 (ikErslu augstums lidz 120 cm, divas fizcs, piedahs jaunie ietnieki lidz 2lg. v.; 17 dalibnieku starts)l. Kdstine Baradovska Corinte2. Kristaps Neretnieks Ishors II

A. Luse ]SK Princis 0 s.p./46,59 sK. Neretnieks SC Kleisti 4 s.p.147,86 s

3. levgeniis Kulepovs Karmena SK Krqi 4 s.p./49,55 sMardruts nr. 4 (6!er3!u augstums lidz 105 cm, sacensibas a.r zirga kustibas stila novCrtCiumu,piedales zirgi lidz 5 g. v. \'ai tie, kas startE pirmo sezonu;40 dalibnieku starts)1. Girts Bricis Lady Lora K.Ansone SK Sport de Lux 7,63 b.

2. Sarmite Patercone La Valetta TIK2. Zidruns Garbenis Bayern Star

Talsu fK 7 ,37 b.

Mariruts nr. 5 (6[<€r5!u augstums lidz 1 l5 cm, sacensibas ar zirga kustibas stila novdrtaiumu,piedalas zirgi lidz 6 g. v.i 20 dalibnieku starts)

Lletuva / , i / D,

l . Kosls Caigdl l Balardi Lieluva 8,30 b.

2.Andis\hrna Quirasi D. Bdrzir,ra SK Quattro 8,13 b.

J. Mals Petrait is Lordano Lietuva 7,70 tt.

l qirts Bricis2. Linda Ansule LemonsJ.sarmne fetersone Lanlos ) TIK Talsu JK 65 p./70,I5 s

Mariruts nr. 6 (ikerllu augstums lidz 125 cm, ar diokeri uz laiku; 49 dalibnieku starts)Force Guy K.Ansone SK Sport de Lux 65p./6t, t5s

L.Ansule SK Tinines sta-l l i 65p./70,10s

Marsruts nr. 7 (S\€rslu augstums lidz 135 cm, ar perlekianu; 27 dalibnieku starts)

4. Guntars Sili43 Kalgari5. Tija Alise Jurjane fasminPoniiu jaianaMarsruts nr. I (vafibas marSruts, sacenslbas uz atzimi, piedales jdtnieki ar I . un 2. glupasponijiem; 12 dalibnieku sta:rts)Atzimi ,,loti labf'sa+ema: Arta Zidele ar Toby (lsK Princis),Anna Emilija starta ar Les Paaze(lSK AtCna), Darja Berkova ar Rabana (SK Tiraines st4!i), Madara Petersone ar Toby, AndaZidele ar Next Star (abas fSK Princis), Zane Steinberga ar Dzelda (Saldus ISS)Mariruts nr. 2 (3!€r3lu augstums lidz 50 cm, divas 6zes, sacensibas ar iatnieka darbibasstila nov€rtciumu, piedahs jatnieki ar 1. grupas ponijiem; 10 dalibnieku starts)

I . Kosts Caigals Cashmrr2. Daneliuss Gutkausks LalcvelsL Andis Varna Arabika

2. R€zija Rumpe3. Anna Sellere

l Kate Ansone2. Jevgenijs Bibikovs DZesika3. Jevgenijs Bibikovs Asi etis

L Monta Pareiza DZipa Saldus JSS 7,2 b.

l . Ani la Kauli la MaTepaTangoLes Padze

Clarence 22

Lietuva 0 s.p./39,42 sLietuva 0 s.p./46,85 sSK Quattro 4 s.p./40,98 s

t. Meinieks SK Meistrazdiqi 4 s.p./45,84 s

T.Iurjane SK Temperaments4 s.p./46,38 s

stila

t. Bibikova ISK I l inas stall i 7.6 b.E. Bibikova ISK flrnas 5r4li 7.0 b.

LjSAA 0 s.p./43,79 sSK Tiraines staUi 0 s.p./46,16 s

2. Monta Pareiza Dzipsijs3. Margarita Prokoteva Karnene

- Saldus |SS 7,0 bA. Ozolir ,ra ISK Atena 6.2 b.

Mariruts nr. 3 (ik€rilu augstums lidz 90 cm, sacensibas ar iatnieka darbibasnov€rteiumu, piedalas iatnieki ar l. un 2. grupas ponijiem; 15 dalibnieku starts)

Saldus ISS 7,2b.Saldus JSS 7,0b.JSK Atena 6,9 b.

AmatieriMar6ruts nr. I (3ber3!u augstums lidz 105 cm, sacensibas ar iatnieka darbibas stilanovErtciumu 2l dalibnieka starts)

SK Sport de Lux 8,0 b.

Mar&uts nr. 2 (Skarilu augstums lidz I l0 cm, divas fizcs; 19 dalibnieku starts)l . I ng r rdaL i zbovska Nos t rdamus2. Laima Lece Dalida3. Mareks Samohvalovs QuandelJa S. Samohvalova RVA 0 s.p./46,81 s

Kdte Ansofie.

Qirts Bricis.

j0nijs-j0lijs, 2010 - 1 3 -

ffit.IF

TreSoreiz LJF prezidenta amata Agris BlausDace Millere ieprieki) un krietni audzis ari dalibnieku

skaits. Bet Riga jau daudzus notiekoiasPasaules kausa Centraleiropas ligas pos-ma sacensibas FEI alzinusi par vienamno vislabdk sarikotajam Saia liga. L]Fprezidents pateicas visiem kolektiviemre$ionos,kas sp€j sarikot savas sacensibas,ka ari atgadineja, ka to organize(anu nujau piecu LIF sekciju ietvaros (5\dr5!uparvar€5ana, iejdde, pajngu braukiana,poniju jaiana un paraolimpiska iejade)federdcija.atbalsta ar elektroniskas startaiekartas, tai nepiecieiamas datortehnikasun personala nodroiinaianu.

o Populariz€jot jaianas sportu, iz-veidojusies laba sadarbiba ar izdevumuZirgu Pasts, portdl:u elittesport.lv v\

o vairakiem citiem medijiem, kas regulari

{ pubhce LJF informaciiu par sacensibam-E un citem aktualitatem. AktualizCta= federaciias interneta meias lapa, un ta-

$ gad jau pirms sacensibam sportistl var- iepazities ar paredzeto starta kartibu,ka ari operativi uzzinat rezultatus,informaciju par seminariem, musu sportistiem piedAvAtaiiem startiem SrzemCs.

o Tiek atbalstiti Latviias sportistu star-ti arzem€s, gan samaksdjot starta naudu,gan, atkariba no ranga, sedzot citus iz-devumus, ka tas bi.ia, kad-pagajuSogadpilniba tika finansets Airisas Penelesstarts Eiropas iempionata ieiade, kasbija pirmais iads Baltiias valstu sportistui , . i n i i . h , n a I / r r m c

. Paaugstinot tiesneSu, treneru,marirutu sastaditaju kvalifikdcija,L IF ne t i ka i pa t i r i ko seminarus armisu un irzemju labako specialstupiedaliSanos, bet atbalsta lidzdalibusemindros arzemcs misu aktivakajiemtiesneSiem un marsrutu sastAditaiiem,piemFram, lvo Mikelsonam. SergejamSakurovam (marirutu sastadiSana),

Sporta centra Kleisti26. maija notika LatvijasJatnieku federacijas biedrusapulce. Vispirms izskanejalidziin€ja LfF prezidentaAgra Blaua zi4ojums par

paveikto aizvadito tetru gadu laika, no-lika LIF prezidenta vele3anas un jaunaprezidija sastava apstiprinesana. Uztreso terminu LJF prezidenta amata tikaievelets Agris Blaus.

Sekojot izmair,ram Latviias Sporta likuma, Sogad notika LJF biedruparregistrecija, jo io statusu tagad variegut tikaijuridiskas personas. Sdkot savuzi4ojumu par aizvadito ietru gadu dar-bu, Agris Blaus vispirms izteica pateicibujasanas sporta saimei par aktivitAti, jobiedru statusam parregistrajuSies 42klubi, SIA, zemnieku saimniecibas un citikolektivi. Turklat uz sapulci tie ari bijaieraduiies kupld skaitd, bija parstevati39 biedri.

LJF prezidents uzsvera, ka aizvaditajosastollos gados, kopi vi4am uzticdts iisamats, federaciias vadiba stingri sekojusi paias izvirzitajiem uzdevumiem, kasformuleti ilgtermi+a d.okumenta laianass p o rta at ! i s! iba s progra m m q s pa mat v i rz i e -

ri. istenojot taja teikto, galvena uzmanibapievarsta sekojo$iem virzieniem:

. Ja5anas sporta vadiba unkoordin€iana valsti, nodroiinot LJFikdienas darbu. sacikiu organizaciju,ke an ak t iv i p ieda lo t ies va ls ts merogaorganizaciju darbi ar federacijuparstavniecibu - Latvijas Sporta federa-ciju padomes un Latvijas Olimpiskaskomitejas pasakumos. Ar katru gadufederacijas darbs kluvis aktivaks, un

Ttelo reizi pic kArtus par LJF prezidentuiel,alats Agris Blaus.

Sobrid svarigdkais uzdevums ir rfpCtiespar to, lai Sporta centra Kleirti tiktusaglabats jeianas sports, jo valsts bazesfinansdianu no l inliia partrauc. LJFizstradAjusi savus priekllikumus sportacentra apsaimniekoSana, $emot vera, kaii sporla baze ir stratCgiskj svariga leir vieniga vieta Latvija, kur var sarikotsacensibas visaugstakaja l imeni. ki ariapmecit jaianas sportd tik lielu audzek4uskaitu.

. Latvijas meroga un starptautiskusacensibu organiz€5ana katru gadu,neskatoties uz sareigito ekonomiskos i tuac i ju , no t iek a r labakam sekmem unlieliki skaita. Piemdram, LJF kausa izcr4assacensibas i\er$!u parvareiana iosezonnotiks jau piecos posmos (nevis trijos, ka

T

I:

€

Jautrite ufi Raimoflds Krumi\i er aDlausiem sveic valelafiu rczuh.tus. Sandksmes laika Zirgu Pasts bija Pieprasita lasamviela.

-14- junijs-julijs, 2010

Uz parvElelanu sanak*ki bija iefidu:ies gal1.lriz visu Latlijas JAhieku federacijas biedruPatstdvji.

Dainim Livmanim (konkura tiesdiana),An i ta i Manga le i un Nata l i ja i Sakurova i(paraolimpiskas iejades tiesaiana).Sobrid turpinas Latvijas tiesneiu unmar( ru tu sas tad i ta iu par , l tes lec i ja uniaunu sagatavoiana.

. Aktivi risinas darbs jau minatajaspiecas LfF sekcijas, patiecoties to vaditajuun entuziastu darbam. Starptautiskalimeni ipa3i pama nita darbosanasparaolimpiskds iejades Ioma, un Latvijaitiek pieddvats sarikot Eiropas dempionatuspecialas ohmpiades programma.

Nobeidzot savu zi4o.jumu, Agris Blauspateices visiem sekciju vaditejiem, trene-riem, tiesneiiem, sacensibu stjuartiem unsportistiem, kuru aktivitate lavusi sportaveidam nemitigi attisti l ies. Protams, ipaS<paldies skaneja LJF valdes locek]iem, kuripratuSi iesaistit federacijas darba sponsorus, jo bez to atbalsta darbs nebltuiespejams Sajos apstakJos, kad valsts atbalsts federacijai, tapat ka citam, lr ne-liels.

Pec LJF prezidenta vele5anam, kurasjau tre6o reizi uz ietriem gadiem 5isdarbs t i ka uz l i (C ts Agr im B lauam. v ig3 ,ka paredz LJF statuti, nosauca savuskandiddtus LIF prezidija sastavam, kasari tika apstiprinati. So amatu turpmakie4ems:

Aivars Muravskis,Aleksejs Tjurkins,Mdris Millers,fautrite Krumina,Dainis Liymanis,Gita Skoka,Edgars Treibergs,Ojers PetrCyics,furis MeZnieks,Evalds Goba.Izra'udzitie cilvdki jaianas spor-

ta sab iedr rba lab i z indmi . jo va i nudarbojuiies iepriekSejos LJF sasau-kuma prezidijos, vai apliecinijuii sevika attistibas procesa ieintereseti zrrguipainieki, klubu pdrstavji, pasakumuatbalstitdji.

Revizijas komisiji tika ievCletas: VijaGlizere, Dace Stlre un Anita Mangale.

Var vaicat, vai darba tieiam nav bijistrukumu? Protams, stridigi jautajumipaslev. taiu LIF prezidijs tos censasrisinat nekaveioties, apsprieiot sekciiasun to treneru padomCs, un neatliekotuz velaku laiku, lai problemas nesamilztu. Ari tas ar katru gadu izdodas labakjo cilv€ki iemacijuiies savas ambicijaspArvaret jeSanas sporta varda, ja jautam nolemuii veltit savu muZu. Izman,tojot iespaiu tikties, tika apspriesti arir airaki darba iauti jumi. Piemeram,nepiecieiamiba sertificet sacikiu lauku-

^ mus,kuru Lat'vijak]ust arvien vairak,veiktS nelielas izmai4as sacensibu dalibnieku; ieda l i juma vecuma grupas . fo rmule t . a ri kad iem note ikumiem Latv i jas sac iks tes; var s la r tCt a rva ls tn iek i , ia v in i k lus t par'

La tv i las k lubu b iedr iem u . c . A tb i ldoruz iau le jumu. va i nevarEtu radr r ie rpe jusacensties sporta klubiem sava starpa,Agr is B laus jau 7P iepr iekse ja numure .tapat ka sapulce sacrja, ka tiks izveidotinoteikumi sporta klubu vertejumam nonakama gada sakuma.

LJF gefierAlsekrefircs amatu otkal pildisKristlne Lisovska.

€

2

€

:

Andim Vdrnam panekumi MaskaviDiana Dadzite

Andis Varna uz Krieviju -sacen\rbam Maskava devas ar SIAKurzemes se-ftlcs piederoSo zirguIrasir, AS AgroJirma Taryete zfuguGrand Libero un Dianas B€rzigaszirgu Marmors. Vairakos mariutostika guti labi panakumi.

Sacensibu pirmaja diend Andis arMarmoru ie r indo jas ce tur la ja v ie la .kur i ker ' lu augs lums b i ja l idz 135cm. Sestdien. sacensibu otraje dienr.,

skaneia Latvtas valsts himna par goduVarnas uzvarai ar Marmoru, savuk,xtar Grand Libero tika ieguta ceturta vie.ta mar5rute ar 5\er3fu augstumu lidz140 cm. Svetdien ar Grand Libero dai.assekundes simtdalas Andi Skira no uzvaras, lidz ar to otra vieta konkura ar5\6rilu augstumu Ildz 1.45 cm. GrandPr lx mar iu ta ( lb0 cm) And is s ta r te jaar l /as i r . ta iu ja tn iek i d i ( tanc i ne !e icalidz galam un nolema izstaties.

Darbu LIF prezidija !urpinA" Gita Skoka.

jnnijs-jnlijs, 2010 - l t -

Anda Varnas iesPaidi DoryeckiDiAna Dadzite

Andis Varna no 14. lidz 23. maijam

piedalijas CSI2* un CSI3* sacenslbas

Ukainas pils€ta Do+ecke. Andim iaias

sacensibas labakie rezultati bija divas

tresas vietas: pirmaja ned€la ar Marmoru

mariruta ar 140 cm augstiem s\€rSliem

un otrajA nedala - ar Arabiku 135 cm

augsta konkura.

Baiba Dinsberga, Anda Paligspar sacensibim Donecke:

Uz Do4ecku otro reizi

- Bijam tur jau rudeni.Mums loti Patika, jo tur no

tiek kvalitativi organizatassacensibas, viss ir Pardomats.Iebraucot sacensibu teritorijair tada sai[ta, ka iebrauc

,,mazaja Vacija'l

Bniiem 51,<ita, ka jaturas

pie stur€s, lai nenokristu

- CelS ir tils, 2400 km uz

vienu pusi. Braucam ar divammaiinam, mas un Lietuvassportists Bens Gutkausks.Sareigits process bi.ia robeZasi\€rsoiana, jo janokarto lotidaudzas formalitetes. Taaupatrkami bija tas, ka sacensibuorganizEtaji deleleja cilveku,

kuri palidz€ja ikarsot robeZu.

70 km p€c Ukrainas robeZas

i\€rsoSanas,L,vovaatPutinaj amzirgus, tad sePti4os no rita

turpinajam 22 stundu garo

celu lidz Do4eckai. SacensibuorganizCtaji regulari zvanija un

interesejas, vai viss ir kartiba,un pat piedavaja Policijas kon-

vo.ju no robeias lidz sacensibuvietai. Mes gan neizmantojam

sacensibu vieta, zirgam nekav€ioties tika

sniegta mediciniskd palidzrba' ia tida bija

nepieciesama.

Viss ir pardomats lidz Ped€jams-rkumam

- Sacensibu dalibniekiem tika pieddvats

vasaras stallis. Pie katras ejas bija to val

r tu karog i . kur iem tu r s tave ;a z i rg i Z i r

giem bndis skaidas lield daudzuma, kas

ir retums, aizbraucot uz sacensibam citur'

Turklat skaidas un siens bija bez mak-

sas. Sacensrbu vieta viss izdomats lidz

padejam sikumam. Skatitaji un sPortisti

Sarunai Pievienojas AndisVarna:

Sk€rslis - zebra- Dor,recka bija 5\er5li, kidus nebiju

parvar€iis. Tie bija dizainera veidoti t ieii

lai sacensibu vietai, tatad nestandarta,

piemeram, i\erslis ka zebra. Tas bija kas

taun. un in te resan ls 8an man ' gan 7 i r

giem.

Laukoms tika PaPildinats ar

speci6,lu malerialu un noblietets- PCc pirmas nedelas sacensibdm spor-

tisti izteica viedokli, ka lau-

kums ir nedaudz Par mikstu

Un daZds dienas lidz otras

nedelas sacensibam laukumstika uzarts, PaPildinats ar

speciaiu materialu un atkal

noblietets. Otraja nedEla uz

Lia tads lietus ka Kleistos, LJF

kausa pirmaja Posma, viss

laukums bi.ja liela Pel\e, bet

driz vajadzeja sakties startam

skarSli tika atri Parkartotita, lai nebutu jalec Pa lielampet\€m, bet Patiesiba Pirmsstarta laukums bija jau teju

noiuvis. Luk, ko nozim€

kvalitativs laukums.

Viss bez steigas- Tur viss notika mierigi,bez

steiqas un nervozitates. SPor-

tistam nebija jaiet sacensibu

laukuma, kamEr iePriekS€jaisnebija finisejis. Gluii Pretcji,stjuarts teica, - mieriglk, gan

visu pasPesi.

Tada sajuta, ka tevi

gaida atkal- Sacensibu oryanize13ji

regulari interesejas Par sPor-

tistiem, un bija tada sajuta, kaio piedavdjumu, r.rebija tadas

valadztbas. Celi gan ir sliktas kvalitates,

lai neteiktu vairnk. Viddjais atrums 60

km/h. bri i iem iFla. ka j;turas pie stures.

lai nenokristu no krEsla. Parmai+us Ples tures rddo" 8an e \ ' gan And is . kamer v i -

ens brauca, tikm€r otrs Paguleja.

Mirsu zirgi celu Parcieta labi- Irasir w Marmors jutas labi, jo abi

uz Dogecku brauca jau otro reizi Arabikagan b i ja maz l ie l sagurus i ' jo l i k garu ce lu

mdroja pirmo reizi. Taiu. salidzinol ar

Vac i jas z i rg iem. kur i ce lu mero id 'e l ras

d iennakt is . muse j ie ju t i s lab i Da i iem

vacu zirgiem radas veselibas probl€mas'

piemeram, transporta slimrba. Ierodoties

pilniei atdaliti cits no cita. Bija tribines

specili sportistiem, kas atradas iesildes

l iukuma pu*e . un s la t r ta i i lu r nevare ia

ieklut, - sportistam vai pahgam nebija

jamek le k ida br iva v ie ta . ta rP *ka l r la i iem'

lai apsCstos.Ari kafe;nica" bija atsevii[ i no

skatitajiem. Mus adinaja tris reizes diena,

ari starP sacensibam, brivajis diends

Mmm, ta gariiga laia zuPa.. Notika ari

paris banketu, viena no tiem uzstajAs

Ukrainas humoristi. Galdi, protams' bija

bagatigi klati. Krievijas sportisti .lokoja, ka

beigsies ikri, bet vienigais' kas aPtrukas'

bija dakii4as.

vinito dara nevis Piekldjibas d€!'bet tapec,

ka vi4iem tieiam interese, kA tu juties ia

rad.i ' kadas problemas. tad teju vai piecu'

minuiu laikd viss tika atrisinats.

Ieteikums organiz€taiiem Latviia- Mazliet vairak pieklajibas, mazliet

smaidigikas sejas un nedaudz_ vairak

velmes painteresaties par to, ka sPor-

tists atbraucis lidz sacikiu norises vietai

un ka intas zirgi. Nevar salidzinat CSI

sacensibas Riga ar sacensibam tur, kaut

vai no >adztvi 'ka viedok]a. Bet tas nozime

tikai to, ka ir vdl kas, ko macities un uz ko

tiekties. Lai izdodas!

€

:

tt

Andis Yarna.

-16- junijs-j0lijs, 2010

Kannu legendasSagatavoja Dace Strausa

Vieta, kur norisinaias divas pasaulesdargakas jaSanas sporta sacensibuiergas -konkura Globala dempionu ture (GCT) uniejade Pasaules iejddes meistari (WDM), irlefenddra ne tikai ar Kannu kinofestivalu

Kennu apkaimL

nusdienas, bet ar romantikas apdvestostastu par dzelzs masku. kas apspeldtaneskailames fi lmas. romanos un telerizijasraidijumos. 17. un 18. gadsimta uz nelieiassali4as Santa Margarita kadu judzi noKannu krasta atradas slavens cietums, kurtika ieslodziti Franctas ienaidnieki. 1687.gada Seit vienpadsmit gadus atradas kadscietumnieks, kura identitate hdz pat iimlaikam nav atklAta. Varbut tas bija LuijaXIV plinpratigais dvi4u brdlis vai varbutslavenais al<tieris un aktivists Moljers, betvarbut kdds anglu augstmanis, kuri gribejagazt SauJes karali? Pilnigi iespejam5, ka tdb i ja v ina nev isv inS,p iemeram,kara la I u i jaXIU pirmdzimta meita. Valsts stabi[tatesvirda. io karalis gribeja. iai troni mantodals. vil i meiru vareja arr ieslodzit kautkur taldkno Parizes. Protams, iie stdsti lielamCra ir vestures spekulacilas. Tom€r daindidokument i l i ec ina . ka iads ies lodz i ta is pa-tiesi ir bi.jis cietuma un varbut pat vairaki,

,o tas tajos laikos nebija kaut kas ipais,kad cietumos tureja cilvekus ar neatklatuidentitali. \4usdiena\ cietumu, las irKaraliskt forta sastavdala, var apskatit,veicot nelielu braucienu ar laivu no Kannuostas. Caur trrskarSi restoto logu var redzetKannu krastmalu, kur izvietoti st4li, unarenu, kur norisinas sacensibas jaSanassporta.

Globdld iempionu t0reKannas, 10.-I2. junijs, konk[rs

Australiete Edvina Aleksandere sakavatadas pasaules slavenibas ki KevinsStauts, Dzesika Kurt€na, Markuss Eningsun Marko Kuders aizraujoSa parlekdanasmarinlja Grarul Prix de Ville de Can-res, sanEmot balva 9i 000 eiro. Vina jdjapedeja un zinaja,ka vienigais, kas jaizdara,ir iaveic marsruts tid, jo visi iepdeksejieparlekSanas dalibnieki iau biia paspejuiisa4emt pa detriem soda puktiem. MazaisCevo ltot du Cftafeari, kam ,,sirds ir lielakapar paiu'lveica marirutu, ne reizes pat nepieskaroties kidai i(er5!a karti4ai. Milzigaatruma jAja gan francuzis Kevins Stauts,kuri ie4€ma otro vietu (57 000 eiro), ganD,esika Kurtena, kura ierindojis treiajavieta (38 000 eiro). tomer abi nogaza pak;rtitai. Celurtaj; un piekraja viete vdcietiMarko Kuiers un Markuss Enings, kurivel joproiam atroda\ i is sacensibu sdrijaskopvertejuma galvgali.

Viend no galvenajiem atrumamarirutiem uzvareja brazilietis Alvarode Miranda Neto ar AD Norsor. Viqij; ia treiais pec klrtas 4i lori specigudalibnieku konkurence, kas sportisiuiepdecina.ia,jo patieiam nav viegli sagaiditvisu parejo stadus, lai saprastu, ka ir gutauzvara. Miranda pastiprina musu interesiari ka igau4u jatnieka Reina Pilta bijuiajiLjamzftga Big Bry jaunais ipasnieks

Ndkamas iis sdrtas sacensibas notiekMonato no 24. Iidz 26. junijam.

Pasaules iejddes meistariKannas, 12. junijs, iejede

Izabella Verta ar Warum Nicht FkH,vercol Exquis WDM Lielas balvas fristailu,beidzot guva uzvaru kop$ atgrieianasstarptautisko sacensibu arCna pec pus-gada partraukuma dopinga skandali unddla piedzimianas d€1. Izabella piedalijasiau treiaias 100 000 eiro vCrtajas WDMCDI5+ sacensibas un uzvareja ar rezultdtu77,95o/o. Otro vietu izcinta belgis Stefansvan Ingelgems ar Withney van't Genthof arrezultatu 70,90%, bet treiaja vieta jatnieksno Polijas Mihaels Rapcevids ar Randon,kura rezultats bta 69,20010.

Izabella priecigi smaidija apbalvoianasceremonija, kas notika jau pec pusnakts,

Atf uma mafiruta uzvarEtajs braziliefis Alvarode Miranda Neto ar AD Norson.

Australiete Edyina Aleksandere ar Cevo Itot iluChateau cifA par uzvaru.

Izabella Verta ar Warum Nicht FRH uzvurfrktaila.par uzvaru kopa ar 2007. gada PasauJe,kausa uzvarelaju zitgu Warum Nicht.

lzabellas un Warum Nicht sniegumabija daZas srkas kludas. Piemeram, izpildotkaju mainu, Vorum Nkht interesi izraisijanevls veja purinatas ar€nas dekoracijas, betkads vads, ladei proqrammas izpilde ne-daudz saiuka. Tome-r lopuma

'Verla ar

savu uzstaianos fu loti apmierinata, un6is dienas Kannas uzskata gandriz var parjautu atva]inajumu.

Pec ii starta vila ienem pirmo pozicijuWDM sacensibu serija.

Speciala.ja Lielas balvas izcina uzvarejaitaliete, 24 gadus veca Valentina Trupa ar-Eremo del Castegno - re )ltdts 7I,O42o/o.Sr ir vi4as pirma uzvara erpus savasvalsts robeiim kops 2007. gada Firopasaempiontta Vacija, kad jauno jatniekukonkurence tika g[ta uzvara Lielas balvasfristaila. Otraje vieta jaunais vacu jatnieksMatiass Aleksanders Rats ar Trlviaf UNI-CEF - 69,6670/0, bet treSaje - ari vacieteAnja Ploncke ar le Mont d'Or ar rea)ltatu68,792o/o.

Nakamas WDM s€rijas sacensibasrisinas Zviedrija Falsterbo no 3.lidz tt.j tam. Saia vieta WDM sacikstes notikspirmo reizi.

Ualefiti\a Trupa ar Eremo ilel Castegno un,arspeciAldjA LielAs bab,as shAmA.

janijs-jtlUs, 2010 - 1 7 *

Meydan FEI Niciiu kaussSagatavoja Dace Strausa

Roma, 28. maijs, konkirs

Francijas komanda

neatlaidigi virzas uz PriekiuMeydan FEI Naciju kausa

3is sezonas izcr4a' jau at-

kal ie4emot augstako -vietusacensrbu posma Roma. Soreiz

sacentas an ltilijas kon.randa'

kas uz punktiem necer, jo itali

no augstakes Nactu kausa ligas

izkrita, tomCr komanda sPeja

izcinit septito vietu Otro vietu

ie4ema briti, bet aiz vi+iem ar

vienadu punhu skaitu sekoja

Irija un jaunpienacEji MeYdan

ligd - Spanij as komanda.Vacieii{ini6€ja piektie, bet aiz vi+iem

ASV Sveicei Soreiz astota vieta

un zviedriem devita. Jau atkal

lirderlandes komandai koPd

ar poliem vajadzeja re4emt

vietas skatitaju tdbines, jo sis

komandas starteja visvajak un

iz3\iroiaja sacensibu mariruta

nevar€ja piedalitiesMariruta sastaditajs Uliano

Vecani zindja skaidri, ko grib

sasniegt ar savu 12 i\€rilu

marlr.rlu Piazza di Siena arl:ne'

,,Es dodu priekiroku tam, ka

labak, ja sportisti Pie!auj nelielas

k]udas nevis lauZ kaulus sev un

zirgiem. Dro6ibas asPekts man

ir galvenais, Pirmkart, zirgiem

un tad arr jA,tniekiem;' vi4i

teica pirms sacensrbu sakuma'

Vieniga liela drAma mariruta

bta negaidita Riiarda SP[rnera

izlegiana, kad vi4a CristalLo

atteicas l6kt.

Frdtictais Kevi s Stduts t:tr siLrdnd'

Pec pirme mar5ruta Parlideriem bija k]uvu6i francuZi

un speciga jaunPienac€ju

Spinijas komanda tikai ar

aetriem soda Punktiem lrijas,

Sveices, Vdcijas, Lielbritnnijasun Zviedijas komanddm biia

vienads soda Punktu skaits

asto4i, tePac var teikt, ka ista

cita sakas tikai otraja marsruta

Itali bija saqen.ruSi jau 12 soda

punktus, bet ASV ar 16 bijap€deje komanda, kas izcinila

tiesibas piedalities sacensibu

otraja dalt.Holandieiiem ar 17 soda

ounktiem sacensibu dienas

iarbi bija beiguiies, bet Polija,

neskatoties uz AndZeja Leman-

ska un 1l gadus veca Casfig-

lione tiri veikto marirutu tikai

ar vienu soda Punktu Par laika

normas Parsniegianu tom'r

ar 21 soda Punktu koPa ari

nokluva skatltalu rlnqasOtraja sacensibu raunda

Francijas url Lielbritanijaskomandas savu soda Punktunastu nePalielinaja, ie$emot

pirmo un otro vietu SPanijas

komanda neiztureja trancu

spiedienu un k]irdijis, Pievie-nojot savam snlegumam vel

astonus soda Punktus, ta dalot

treSo vietu ar lielisko irijas ko-

mandu, kas Soreiz neizbega no

ietriem soda Punktiem, un

kope tas bta 12 soda Punktu.Vaci.jas komandas Parstave

Hanne Friderike Meijere bija

viena no trim, kura sPeja abus

marirutus Pieveikt bez neviena

soda punkta, ta Palidzot savai

komandai ar 16 soda Punktiemierindoties piektaja vieta.

Francijas komanda sa4em balvas

Rezultatii.-rian"l;u - + t.p. - Mylord Carthago (Penelope LePrevosta)

010, Silvana (Kevins Stauts) 4lO, Luccianno (Nikolass Demote)

8lO, Katchina Mail (Patdks Delevu) 0/Nestart6'j.

- i i"fU.itanii" - 8 s.p. - Carlo tNils Skelton't 410' Murkas

Pom D'Ami(Prters Ca;l7s) 014, Robin Hood l{ t Bens Mahers)

4lO. PeDDermill lDzons Vitekers) 4/0'

3. Iri i j 'r z - s'p. - Southwincl VDI {Kamerons HenUis) 8/0'

Obel;l (ourag"kettljs) 418,K CIub Lady (Kians O'Konors) 4/0'

7 inka's Serenade lBrll i js Tumiis) 8/4

i. Spanii" - 12s.p.- Heratd tPl,ara Kordona ) 0/0' i a tnac (Hu-

iin i, i iuJ ru", n f olq. tord du Mon Milon { Hesus Carmendija

Eievarlja) 414, Julia des Brumes (Pikardo Hurado) 8/8'

i. va.i ln - l6 s.p. cellagon Lambrasco (Hanne Friderikc

ii4"i l.r"t O/0, r-o"r, de l ion iMak's Kuner(l 8/l2 Lassen Peak

(Rebeka Golaia) 8/0, Soulenir (Filips Vaishaupts) 0/8'

i. eSv - 2o s.p. - Cristdllo (Ridards Spuners) .izsl'l}' Mde-

moiselle (Beiziji Madena) 4/0, Urico (Mario Deslauriers) 4/4'

Sapphlre (Maklins Vards) 8/4.

;".'itilj; - i+ s.p. - Ab'oyeur w (DLan.'i DLovoni) 0l' Larul-

"ri 1oiot"p" o'o"ofrioi +/+' SNA| Americax Blu van Eeklelec

(Gabriele G'rassi) 8/ 4, SNAI Seldano di Canpallo (Natale Kiau

dani) 8/4.8. Sveice - 28 s'p. - Carfas (Niklauss Surtenbergers) 0/12'Ze-

kina Z (HaneRiiarda) 818'Uptown Boy (Janita Sprungere) 4/8'

Ulysse X (Piuss Svicers) 4/49.'Zviedrlia - 32 s.p. - Lunali( { len\s Fredriksonr} 4/4' HdM

Aclri.e (M;lina Baiarde lohnsonet 818'Clory Davs (Daniels

Cetermanis) 0112, Bukowskis Erbblum (Freldna Lundbaka) 4/

izst..10. Niderlande - 17 s.p. PirmajA mariruta - VDI Groep Uta-

-.cia (Erils van der Vleuiens) o,VDL Groep Sant6n't B (Leo-

polds van Astens) 9, Ural'a (Alberts Zoers) 12' TTsor (Leons

Ttsens) 8.fi. folila - zf s.p. pirmaja mariruta - Caniglione L (AndLeis

i"-nrr"i.it l, list'Cruising (Jans eZanovskis) 12' Torado 2

(Kiistofs Ludviiaks) 8, Ekwador (Aleksandra Lusina)'

FaktiTa bija 19. Francijas ko-

mandas uzvara 78 gadus

garaja Romas Naciju kausa

vCstura.Tabija otra frandu uzva-

ra 2010. Meldaa FEI Ndciju

kausa serijas sacensibas.Kopa piedalijns 1l ko-

mandas, jo Itahjai atlava

piedalities ka sacensibu

organizetaju Parstavei.Tris dalibnieki vei-

ca abus marirutus bez

kl,udam: francuziete Pe-

nelope LePrevosta,spiniete Pilara Kor-dona un vaciete Han-ne Friderike Meijere

- 18 - jan i js- jn l i js , 2010

W.

Meydan FEI Niciju kaussSagatavoja Dace Strausa

St. Gallena,4. jfinijs, konk[rsSacensibas Sveice beidzas ar

ci4u starp divam komandam -iespejamajiem uzvarCtajiemfrancuiiem un vacu konkurameistariem. Francijas ko-manda pirmo raundu beidzaar ietriem soda punktiem,bet vaciesi ar tikai vienu sodapunktuvairak. St. Gallena atkalveiksme smaidija francuZiem,un ad io posmu komandabeidza ar uzvaru. Treiajavieta Lielbritanijas komanda,bet aiz virliem iri ceturtajavieta. PaSmaiu jatniekiemSveicieiiem neizdevas pariditsaviem lidzjutejiem visu, ko tiespdj, lai gan komanda start€javislabakie Sveices sportisti, unierindojas piektaia vieta pirmsASV komandas, kas bija sesta.Holandie6iem ioreiz veicasmazliet labak neka divos pir-majos posmos, - komandaizcinija iespaju piedalitiesnosledzolajd aph, bet to bei-dza tomCr tikai astota. Zvie-

drijas un Polijas komandasotraja mariruta necinijas. PactreSa posma Polijas komandajoprojam ir bez neviena punk-ta.

MarSruta sastaditajs RolfsLudi brja izveidojis trasi ar

loti ierobeiotu laika normu,kas uzlika sportistiem pa-pildu spiedienu. Pec pirmodalibnieku starta laika normunacas nedaudz palielinat.

Kopv€rtejums pec trimposmiem1. Francija 30,02. Lielbritaniia 18,53. Veciia 16,54. ir i ja 13,55. Spdnija I2,s6. ASV I2,O7. Sveice 8,08. Zviedril'a 2,09. Mderlande 1,010. Poli.ja 0

€

€

Rezultati1. Francija - I s.p. - Krqque Booz (Kevins Stauts) 0/0, To-pinambour (Penelope Leprevosta) 0/0, Lucciarro (NikolassDelmote) 914, Lord de Theize (OlivjE Gijons) 4/9.2. Vaclja - 13 s.p. - Casft (Marko Kuders) 4/4, Corradinq.(Karstens Oto Negels) 4i0, Gorfta (Ludgers Berbaums) 1/4,Plot Bft.re (Markuss Enings) o/nestarte.3. Lielbritnniia - 19 s.p. - Murkas Pom D A/r?i (Piters earlzs)ll4, Robin Hood (Bens Mahers) 9/0, GIG Amai (Maikls Vite-ker-s) 17lnestarte, Pepperrxill (Dzons Vitekers) 5/0.4. Irija - 28 s.p. - Carmena Z (Seins Brins) 5l5,Obelix (Da-rags Kenijs) 5116, K CIub Lady (Kians O'Konors) 9/4, /eT'Aime Flamenco (Bilijs Trlmij$ 9/0.5. Sveice - 30 s.p. - Jalkca Solier (Stivs Gerdats) 014, Louis(Bets Mandli) 9/5, Peu a Peu (Daniels Eters) 20/12, Carlina V(Piuss Svicers) 8/4.6. Spnnija - 32 s.p. - Guarana Champeix (Ruterfords Lat-hams) 2/9, Monark (Paskals Levijs) 914, Rico RewI (Eduard.oAlvaress Aznars) 18/5, Wisconsin (Sergio Alvaress Moija)at4.7. ASV - 39 s.p. - Crlstallo (Riiards Spuners) 8/0, Rofhchild(Maclins Vards) 13/8, Mademoiselle (Beizlja Madena) 9/12,Urico (Mario Deslauriers) 5/9.8. Mderlande - 42 s.p. - Tyson (Leons Tijsens) 5/8, Audi'sAlpapillon-Armanie (Vincents Vorns) 8/8, Exqals Walnut deMuze (Harijs Smolders) 518, Opium (Marks Houtcangers),izsl.l9.9. Zviedrija - 33 s.p. pirmaie mariruta: HdM Arctic AuroraBorealis (Pederss Fredriksons) 8, Glory Days (Daniels Ceter-manis) 16, LB Paola (}{enrks van Ekermanis) 12, Caramell(Svante Johansons) 13.10. Polija - 44 s.p. pirmaja mariruta: Castiglione L (Andi.ejsLemanskis) 29, Torado (KiiStofs Ludvitaks) I3, Carfello (Alek-sandra Lusina) 26, fu st Cruising (Ians ai.anovskis) 5.

Ludgers Berbaums ar Gotha.

FaktiTikai divi dalibnieki abus Viens dalibnieks tika

mar3rutus veicabezklfdam, izlegts no sacensibam -un tie abi bija no Francijas Marks Houtcangers nokomandas: Kevins Stauts ar Mderlandes. Vi4a zirgsKraque Boom un Penelope Opiriz jau pie pirmd 5\€rilaLeprevosta ar Topi, ambour, speji apstdjds, un dalibnieksbet ietri dalibnieki veica tiri ievelas S\ersli.pirmo apli.

OIit je Gijons ar Lord De Theize no Frcncijas komandas.

DZons Vitekers ar Peppermill.

j0nijs-jnlUs, 20i 0 -19-

FEI Pasaules kausa izci4aAnda Pavlovska

Vindzora, 12.-16. maijs, pajIgi

FEI Pasaules kauss pajugubraukiana notiek kopi 2001.gada ar m€r\i perbauditpasaules labnko pajngubraucdju sp€jas un prasmes.

Jaatgadina, ka par Pasauleskausu sacendas tikai zirgudetrjugu klases brauc€ji.Kvalifikacijas sacensibusdrija risinas vasaras sezondCAIO un CAIA lime4os, kurbrauceji sacenias, vadotiesp€c klasiskajiem FEI notei-kumiem, un vCra tiek +emtikatra brauc€ja detri labakierezdteti. Pec kvalifikacijassacensibu beigam tiek no-teikts labako brauccju desmit-nieks, kas ci4u turpina ziemassezona p€c FEI Pasaules kausaizci+as noteikumiem. Vietufindld iegirst seias ekipaZas.

Sosezon paredzctas 18kvalifikecijas sacensibas.Vienas no tam ir Karaliskais Vindzoras zirgu iovsLielbritinija. Ta vesture sakas1943. gada, un ta katru gadumaijn vai jnnija piecas dienasVindzoras pils parka notiekjaianas sporta sacensibas.Sogad organiz€taji paredzEja5\Cr5|u parvare$anas unpajugu brauk$anas sacensibas,kas vienlaikus bija vienasno kvalifikacijas sacensibamFEI Pasaules kausa Top 10brauc€ju noskaidroSanai. Ka-raliskais Vindzoras zirgu Sovsir vienas no svarigdkajampajngu braukianassacensibim Lielbritanijassacensibu kalendtua. LandRover Starptautiskas Paiugubraukianas sacensibas GrandPrir atkal pulceja labakaszirgu un poni.ju divjngu unietrjfigu ekipaZas. Ar britubraucajiem sacentes parstavjino 12 valstim - Argentinas,

Rezultati zirgu €etrjugiem

Australiias, Belgiias, F!ancijas,Vicijas, Irijas, Mderlandes,Polijas, Spanijas, Sveices, ASVun Urugvajas.

Dalibnieki aetras die-nas sacentas kombin€topajugu braukianas sacensibudisciplinas. Ceturtdien, Pir-maja sacensibu diena, notikazirgu ietrjugu klasefrmandZasbraukianas pdrbaudijums.Piektdien maneZas braukianastestu veica pir€jie sacensibudalibnieki - poniju tetrjugiun zirgu divjngi. Sest-dien notika aizraujoiakasacensibu dala - maratons, unsacensibas beidzas sv€tdien,kad dalibniekiem bija javeicniderlandieia fohana fakobaveidotais konusu 5\er5!umarSruts.

Cetrjugu ekipaZas maneZasbraukianas shEmu veica p€cfEI I A parbaudlruma Pro-grammas, maratona Posmakopejais garums bija 18km, kur E posmi bija javeicasto4i il<ersfi, taja skaita ariviens udens 5\6rslis. Konusubraukianas mariruts, ka jau

ierasts, bija ,,sacensiba uzkt l roam.

Sacentas 20 zirgu detrjuguekipiZas, un par uzvaretajukopvdrt6juma kluva Boids Ek-sels no Austrilijas. Jau mandZasbraukianas parbaudijumiBoids Eksels ierindojaslidera poziciji, iegustot izcilurezultatu - tikai 36,22 sodapunktus. Parliecinoiu snie-gumu austrA[etis radija arimaratona distance, un vie-na gazra bumbi4a konusumariruta Ekselam netrauceiakJut par sacensibu uzvafttaj!.

Par veiksmigam sacensibudienam Vindzora Boids varpateikties zftgiem CaPone,

Boids Eksels.

Winston, Rambo, Spitfre unMotltf, kd ari savai paligukomandai.

Boidam Ekselam Vindzoralieliski veicies ari 2008. gade,kad vi45 k]uva par uzvarCtaju,un pagijuiaja gada, kad tika

fikacijas sacensibam zirgudetrjugu klases lideris FEI

ieguta otra vieta.Pcc aizvaditajam

Pasaules kausakopvertdjuma ir Zoltans La-zars no Ungarijas.

Vieta Dalibnieks Valsts Maneias br. Vieta Maratons Vieta Konusi - Skcrili Vieta Kopa

1 . Boids Eksels AUS 95,52 1 . 3,00 6. 134,74

2. Tukers DZonsons USA 49,41 2. 97,50 2. 3,00 5. r49,91

3. Rainers Duens GER 56,96 7. 101,02 3. 0,00 157,98

-20- junUs-j0lijs, 2010

zr.ils.dfrry

Srs praktiskas atziqas ir pamudinajuiasmeklet bez erCjam pazimem vel kadusc i tu . ob iek t rvus p ie tu ras punk lu \ z i rgadarba sp€ju nov€rteiana.

Pa l ieko t p ie d iezgar r pav i r ia uz-skata, ka zirga mechaniskais darbs butupielidzinams maiinas darbam, varamteikt,ka kadas magrnas darba sp€ju l ielumsr lepav isam r )ed lkdrd jd \ no v isu masrnasr i t e n u u n . v i r u . p e c m e c h a n i k r s l i k u m i e mpareizi apre\inatas un uzbuvatas sistemasvien, bet loti liela mare ari no motoraaugstvCrtibas un stipruma. Attiecibi uzz i rgu v i :u to . ko p ie ma i rnar apz ime jampar mechanismu, apskata un verte macibapar zirga statiku, vai plaiakn nozime eksterjera maciba. Tuvak paskaidrot, kas teir motors, jau daudz grut-k, ur.r prasltuplaiaku iztirzajumu. Bet vienkarslbasdEl par zirga motoru varam uzskatit visumuskulu darbam nepiecieiamu vielu ulripaii skabekla pjegAdateju 3\idrumuasinis un asinis dzineju sukni - sirdi. Tatad z i rga spe jas lo l i l i e l l mera d tkdr ; jaqno labi attistita sirds ntuskula un labasasi4u apgedes.

Par zirga asi+u sastavu, tur notiekoian]pdrgroziban intensiva darba laiknir izdarita vesela rinda interesantupFt i iumu. Sk ibekJr . . i i o rgan i \mamdarbl tik nepiecieiame gdze, plauiast iek uznemta as in r r . kur .a is ta , p iesarkanam asinsiuni+am jeb eritrocitiem,kas sirds dziti to pier.ada nodarbinAtiemmusku l iem un c i t iem organ iem. Organisms nu spaj 5o skabekla piegadi pecvajadzibas pastiprinat dainda veida;vispirms jau paatrinot un padzil inote lpo ianu. Bez tam lo r i \ \anga no / imeir organisma spejdm vajadzrbas biidistrauji palielinat asins vados cirkul€joiosarkdno as ins iun inu ska i tu un kope joiais iuni4as ieslegto haimoglobina daudzumu (ha imog lobrnr i r ta r ie ia . kas sa is -ta skdbekli). Organisms, prasibam palie-linoties, varetu teikt, laiL apgroziba savasasins rezerves. Sis rezerves var izraditiesieverojami lielas. Ta atrasts, ka smaga-jiem vezumu vilcejiem eritrocitu skaitsviena kubikcentimetra tuli4 pCc smagadarba ve ik ianas i r b i j i . caurmera par1,44 miljoniem lieliks, neka dikd stavot;te saucamiem pilnasiqu zirgien.r par 2,72miljoniem (individudli pat par 7,2 miljoniem) l ielnks.Arihaimogobina daudzumsasins 3r1nas (un ta tad skabek]a saistiSanasspejas) p€c darba ir l ielaks. Srs asins re,zer \es , ka pe l r jumi p ie rada. o rgan ismag laba jas ga lvenokar t l ie \ ; . no kur iene\loti isa laika var tikt izsviestas asins vados.

Turpi ajums 22.lpp.

Ar barclanu un darba higienu jAattlstaritlu spAki, jApierudina pie cilrleka, kalla as,koplana! segloianas un jdtniekl sl,drct.

Ar lekiu polidzlbu zirgs tiek osadinats uzpakaldalu un rcizA dr tu tiek visLdbak attastltivi4a elpoianas organi.

Jd zirgs atsakas doties uz prieklu, tad vi4s uzrietas jAgrieZ ri/Jkl.

Atpitds laikA brducAjiem jAraugas,lai zirgienoldistu pArAk zefiu gdhias, jo caur to

skausta yor egli rasties nospiedumi.

Atzinas par zirga darba sp6jimSagatavoja Laura Millere

Ne reizi vien Zirgu Pasta yistlreslappus€s saviem lasitajiem esamdemonstreju6i to, ka attistijuSies pCtr.jumipar zirgiem, to raksturu, veterinariju undaudziem citiem aspektiem.

Soreiz publicejam Vet. arsta K.Ka4epa rak . tu launa ' a tz inas par z i rgddarba spEjam no iurnala Aizsargs 1937.gada 12. burtnicas. Saglaba.jam ari ta laikarakstibu, lai var€tu redzat, ka evolucijupiedzivojuii ne tikai pdti.jumi, betmainrjusies ari musu valoda.

Ilustractem piedavajam E. Rirdanakarikaturu sCrijas turpinajumu no ZurnalaAizsargs, kas tapuias, ironizejot par armijas instruktoru rokasgramat-n.r jaSanasun zirgu iejaianas specialistiem.

V isos Ia i los z r rgkop ju cen(anas unpu lu merk is i r b i j i r i zaudzFt aus tver l rgu .etrus, izturigus zirgus. Visa plaiah ipo log i ias l i te ra tu ra . c i l t ' ra ls t i . jaun-zirgu izlases, sacikstes un maciba par ek-sterjeru vadis no vienas dzin€jas domas -meklet un atrast objektrvas metodes, kapazit un novCrtet zirga darba spEjas v€lpirms ilgstoiekas to praktiskas pdrbaudesattieciga darba: ka paredzet, vai zirgs busderigs, piem€ram, smagajam jatniekudienestam, straujam kustiban1, augstui(er6lu parvareianai u.t.t., vai nC.

Maciba par zirga miesas arajo uzbuvi(eksterjeru), par to, kadas rpaiibas nomechanikas un statikas viedok]a veiamas,kadas nevelamas, ir loti siki izstradatas.Prasibas, Iai zirgam butu platas un dzifaskru t is . lab i a l l rs l r l \ skaus ts . pare iza. l ipuma p lec ' . pare i / i lenko las loc r tava5u.t.t. - visas tas ir pamatotas un armechanikas likumiem pieradamas ekster-ie ra pamatpras iba , Lu las nav noveco ju iasari tagad un nekad nevares klut liekas. Uz!oti rupigu m€rijumu pamata ir uzstaditassiki izstradatas ,,ideala zirga" eksterjeranormas, kulam atbilstot zirgam vaiadzCtudarba pieradit vislieldkas spC.jas. protams, zinetnes vesturiska attistiba irma inr ju i ies uzskat i par to . Lur \ ek \ te r je rapunkts stedams pirma vieti; ari cilvekaaistetiskas un individualas gar$as prasibasi r spe le iu ias l idz savu lomu. la .p iemeram.viena, i\iet, anatomiski un fiziologiski tikpamatota prasiba, ka labam l€cejam jnbutar dzilem, liela apmera kr[tim, izradAs,praks€ vislabakiem sacikiu zirgiem ne,maz nav jap i lda . l i p ie rad i jus i lo r i ruprg iizdaritie io zirgu merijumi. Ari citos ek-sterjera punktos daii vislabakie sacikiuz i rS i nemaz neatb i l r t tam eks ter je raprasibam, kadas atzistam par ideilam.

jnn i js- jn l i js , 2010 -21-

Atzinas pa r zirga darba spEjim

n

I

I

Turpinajums no 21.lpp.

Netieis ii uzskata apstiprinajums var bltari tas fakts, ka angfu pilnasi4u zirgiem,kas, izrddas, loti strauji sp€j mobilizetsava5 as jns rezerves . l iesa i r I ,8 l re izessmagaka neka caurmara zirgiem.

S ie rsuma minet ie z in i tn isko pe t r jumurezultati pamudinajuSi taisit praktis-kus secinejumus. Ja eksterjers nereti vil,vertejot zirga darba spejas, vai nebutunepiecieiami +emt vera an rpat4aasinsapgedi, ta asins rezerves tikkoapradita nozime?

Ar zinatniskiem faktiem pamatotuatbildi uz 30 jautajumu ir meklejuiivairaki petnieki, no kuliem .jdmin Hanoveras Veterinaras augstskolas profesorsOppermanns un vi4a hdzstradnieki. (Novi4u jaunakd darba, kas nesen publicetsLvnala Zei.tschrif fir Veterintirkunde arilemti Sini rakstiqa minetie skaitli unciteti sl€dzieni.) Jautajuma noskaidroianaitie izmeklCiu5i pavisam 180 HanoverasKavalerijas skolas un citu kalasp€kavienibu zirgus, no kuliem lielnka dalaizcilus augstvCrtigi, ari Latvija pazistamisaciksu zirgi. Saqemot kopi so petrjumurezultatus, var teikt, ka tieiem zirgiemar lieldkam speiam ari asins rezerves irlielikas. Laba asi4u apgade var atsv€rtdaZu labu eks ter je ra t rukumu. kamer

Vieta skdtei jaizvAlas ta,lai saule krisfu uzzirgiem, het espidAtu priek:niekam acis.

eksterjera priekirocibas daudz retakispajigas aizstat trucigo asinsapgadi. Tadalzirga izvale, pirmam kartdm, javadas nodatiem, ko var dot zirga asins apgadesparbaudes, bel nav jdpieikir ta pirmerrgiliela uzmaniba eksterjeram, kA tas daritslidz 5im. Protams, butu iau loti velams,

ia ipatnis atbilstu ka vienam ta otramprasibam.

Sis atzi+as par sakaribam starp asinsrezervdm un darba spejam, i\iet,dod atbil-di ari uz jautajumu, ka izskaidrot daZkartgruti atrisinamo miklu par daZa laba ek-steriera zi+a pavisam nepie4emama zirga

Krapes fiolldzil1ot, garakos sarus apcarpj vaii2rau1 ta,lai ta5 pie galvas bulu isaka. un picskausta garakas.

leicamiem sasniegumiem sacikstCs uncita, pCc eksterjera spriezot, vCrtiga zirgaw ; i i a m r p , ' r l r ; i i a m

Idpiedrr'a, ka asins sastava ipaiibas,asins apgade ir iedzemd€jama, kibiologija parasts teikt - homozigotaipaiiba un tadel svarigi uz to griezt visuzirgaudzetaju uzmanibu.

Pavisam nost no temas, bet lo$iskasakara ar tikko teikto var pieminat, kalidzigi pCtijumi par salaribu starp miesasbrivi un asins sastava mai4am ir tikusiizdariti ari pie cilv€kiem, galvenokartsportistiem.

Projekts Dabas zirgilnese Ruskule

Pavisam netalu no Rigas centra,I{ekavas novada Plakanciema, <iiez-gan dz i l i me2a te r i to r i ja a t rodas LrgasT is i4as sa imn iec iba , kura mi l a r ivairaki zirgi. Nesen interesentiem bijaiespF ia . iepazr t ies a r jaunu L igas iz -ve ido t u ma jas lapu www.daba<z i rg i . l v .

Par io projektu stdsta Liga Tisina:- Dabas zirgi ir projekts, kas tapis,piepildot sapni un balstoties uz ideju, kas k]ust arvien popularaka ganLatvija, gan pasaul€. Tas ir atzinums,ka zirgam, lai tas justos komfortabligan fiziski, gan emoclonil i, jadzivoapstak]os, kas maksimali pietuvinatidabiskiem. Attrecigi. Dabqs zirgostadus iespeju robeias esam centusiesnodroiinat: - zirgi dzivo atvartetipa stalli, t. i. ar iespeju 24 stundasdiennakti augu gadu dzivot ara;

- tie €d ekologiski tiri vid€ auguSu

zali, sienu un auzas;mecam zirgus un cilvekus

savstarpCji saprasties un sarunaties, izmantojot dabigas metodes, konkretiParelli apmacibas modeli.

D ab as zir gu p amatpakalpojumu klastaie l i lps t apmac iba komunikac i ja i a r z i r -gu, jatnieku apmdciba, iz.jades apvidu(ar iespeju atp[sties piknika vieta vainoslegt vakaru omuligd lauku pirti4n).

Uzsvaru liekam sz attiecibuveidoSanu ar zirgu. Ir interesanti redzet,ka mainas klientu attieksme pret zirgu,kad vi4iem dod uzdevumu verot zirguun tad aprakstit, ko vir1uprat zirgs doma,ko saka ar savu \erme4a valodu u.t.t.C i l rek i nere t i i r Io t i pArs te ig t i pa i to ,ka zirgi spCj tik skaidri iztejkt savu attieksmi, turklet ir tik atvarti attiecibem.Macdm ari spoldties ar zirgu gan \z zemes, gan jasus, izmantolot Parelli 7 spElumodeli.

Lepojamies ar saviem zirgiem, kas,

lai gan kadreiz bijuii ar daiadam rak-stura vai veselibas probl€mam, iobrid,pateicoties iegulditajam darbam, ne ti-ka i spe j ve ido t vese l igu komunik ic i juar cilveku, bet ari ir gatavi but par la-biem skolotajiem.

€

i

z

-22- j0nijs-julijs. 2010

-

pirmo reizi lgauniia starptautisks piriSjiensKaroline Aune

Pi rmas FLI 5acen ' ibas CFI2 '

parjaiienos, ko sponsor€ja iada veida

'acen.ibu proletionalis no APv ienotaiiem

Ardbu Emiritiem Ali Mohameds Muhairi'

no t i ka lgaun i j i . Han ja no 2 l l idz 23 mai -

jam.

Jau vairakus gadus Heigo un Anne

Rohtlas uzq€muii Igauni.ias nacionalos

cempinatus Slernain; \ iela KurgjervE

Han i i . Soead ' pa te ico t ie ' m i \ le ram

,qli Mohn.""du* Muhairi ieil iTdevas

noorqanizCt FEI sacikstes.Hinja ir pauguraina vieta, kas atrodas

Igauniias dienvidaustrumos un Pazrstamaai skaistam ainavam, ipa5i cienits tiek Bal-

tiias valstis augstakais kalns Munamegis

(jts m). Sl tikaitzita par labd,ko vietu iada

mdroga sacensibu organizeSanai lgauniia'

Saiensibds piedalijds 23 jdtnieki no

seiam valstim: Somijas' Zviedrijas, Po-

l i ias . L ie tuvac ' Norveg i ias un Tgaun i las '

DiemZ€l pats sacenslbu sponsors' Kurs arl

bija iecerdjis sacensties Igaunija' iemsties

nevar€ja islandes vulkana pelnu mako4u

del, kas traucdia aviosaliksmi visa EiroPa'

Mariruta apsprieianas sanaksme galve-

Sp or ti s ti do da s .li stanca

nais tiesnesis Aleksandrs Andrijevskis no

Krievijas visiem dalibr.riekiem atgadinaja,

ka vini nepiedalisies auloianas sacensibas

un ka pariajiena uzvar€t nozim€ distanci

veiksmigi pievardt, nevis ati sekt un atri

beist.iitni"ki taku sacensibas seias daiidds

kateqor i ia . 120 un 80 k i lomel ru d i ' lanLes '

La i l - ' b i 'a kars ts . un temPerd lu ra tu re ja )

ap 26 grediem. Se6os no rita tika dots

starts CEI2", CElYl2* un rgauntas

nacionala iempionata dalibniekiem 120

km distanc€. CEII* ur.r CEIYJl* 80 kilo-

metru distance dahbnieki devas sePti4os

no rita, bet val Pec Pustundas starteia

iatnieki, kuri piedalijns nacionilaja 80

iilometru distanc€ Tikai tris zirgi no 23

nenokluva lidz finiiam.CEI2* 120 kir.r distance uzvar€ja Mrge

Laura ar \€vi Filly Bella, distanci veicot

7.14:14. Tikai viena dalibniece piedalijas

CEIY)2" kategorija un sa+oma uzvarCtajas

balvu, - Kairiie Kalbre no Igaunijas ar Bal-

tiru or sacensibas verca 7 .50107 '

Par lqaun i ias tempion i 120 km d i5 lancE

kluva l.iariana Kikasa ar Oop's, kas ir Tori

i k i rnes z i rgs . rezu t la ts 7 14 : lJ V ide j i s

dtrum' gan CEl2- kevei Fil ly Bella' gan

Ooousbiia 16,6 km/h.'cEtt; so km distancc atrakais bita

norvegis Olauqs Espelis Karstensens ar

a.toq,i, gadu" Jeco Al rhaka Mellengaa.rd

ar la iku 5 .19 : l7 A t rum5 dr \ lance s lm

parim bija 15 km/h. CEIYll. 80 km garo

celu atrak veica sportiste no Lietuvas Ieva

Lape ik r te a r s l l tonas . Nac iona la ia 80 km

distance uzvareja Egle Kaleva ar frank-

Dalibnieki un tiesneiu komanda augstu

noverteja sacensibu organizCtaju Paveiktodarbu.

Lappuses sponsors Vasilijs BaimakovsB all) a s p t:trj aj i e n a u zv ar Et aj i e m

JaSanas sporta speles bez Ankes van GrunsvenasIejades Pasauli ParSalca neliels

Soka vilnis, kad Anke van Grunsvenapazi4oja ka nePieddlrsie' Pasaules

1a lunnt .po t tu spF lds ' kas no t iks Ken-

tuki,ASV Sibus pirma reize koPS 1991'

gada, kad Sada lime4a starptautiskas

iacen<iba" norites bez triskarlEi;s

olimoiskas iempiones lidzdalibas.

Iniervijn Holandes Jdtniekufederacijas Preses parstavim JakobamMelisenam van Grunsvena atzinusi, ka

tiesam te ir taisniba' un galvenais ie-

mesls ir Salirero savainojums, kas dzist

loti ldni. Tadu Gtunsvena neizjirt lielu

vilianos.Ankei ir augstakas klases sportistes

mentalitate, un vienigais, ko vi4a velas,

ir beiqt sacensibas uz apbalvo6anaspledesiala, nevis tikai piedalities Ar

savu otru Lielas balvas zirgv' Painted

Black, kas ari guva savainojumu gada

sakumd, vi4a nejutas tik stiPra, lai iegutu

vietu pirmaie piecnieka. Turklat Grunsve-

na atzist, ka Niderlandes komanda daudz

necietis, ja virla nepiedali"ies. io taia ir ar' i

citi augstakas klases sPortisti.Aniei tikai iautats, vai viqa Plano

startCt reiniga sacensibas, aizsta]ot

iejadi, jo sportiste jau piedalas atla-

ses sacensibis ar septi4us gadus veco

Ceturtdaludzes 5\irnes zirgu Whizashi-

ninswall; BB. ,,Redzesim, ka man veik-

sies'turpmakajas sacensibis, bet' godigl

sakot, nedomaju' ka esmu pietiekaml

laba 6ajn disciplina patlaban' lai mant

sutitu uz pasaules iempionatui' piebilda

van Grunsvena.Ankes treneris un dzivesbiedrs Sjefs

lansens atzina, ka villa Partneres dzlve

o€dEios gados i r bu t isk i ma inr jus ies '

L r i eun -u inu

j ; j t i kPa l in lens iv i ka

aomiram pirms desmil Sadiem tomer

v ina uE lor ies bu t a r r laba mate sav iem

diviem b€rniem. DaZkart ir loti gruti

savienot sis lietas - but par pasaules

augstakas klases jatnieku un labu mati

jnn i js- j0 l i js , 2010-23-

Gada lielikd zlrgu izstide Spinij6Gunas Freivaldes teksts un foto

JunijaotrAs nedelas nogale Spanijas Ek-stremaduras regiona pils€tas Badajosas.kas izsenis slavena ar savem izkoPtajamzirgu audzeianas tradiciiam, izstezucentra notika gada nozimigakais pa-sdkums valsts un regiona zirgaudz€tdjiemun vienkar5i zirgu milotijiem - izstadeEcuextre 2010.

Izstadi apmekleja aptuveni 25 000skatitaiu, pavadot laiku zirgu apskate,da2adu pasakumu veroiana, ka ar' im€ginot vienoties par labako cenu zrgiem, kas iepatiku6ies. Izstid€ piedalijas120 dalibnieki - vairak neka 50zirgatdzatavas, zirglietu razotaji un citasar zirgkopibu saistitas firmas. Tie, kas jaunodarbojas ar zirgaudz€ianu vai jdianassportu, Sajas divas izstades dienas devdsmaiup ar daudziem izdevigiem pirku-miem. Ari zftgau.dzctqi, kas atveda uzizstadi savus zirgus,bija apmierinati - lotidaudziem zirgiem izdeves atrast pirc€jus.

fiSanas paraugdemonstrCiumiem unpirdodamo zirgu gaitas noverteianaibija ierikota man€Za izstades paviljonatelpas, kamer arpuse bija skatami daudzino izstades priekinesumiem. Gandriz vi-sus atvestos zirgus bija iespejams aPskatrtblakus izstdZu zalei izvietotajos boksos,un daZi no tiem bija ari iekitelpas.

Pavisam uz pasakumu bija atvesti vai-rak neka 200 zirgu, no kuriem visvairakbija parstavets Andaluzijas zirgs (d€vets

ari par tiri\irnes Spa4u zirgu ieb Pararaza espafrol), Arabu, Lusitanijas (kam

pieversta galvena uzmaniba, jo 5ie zirgiizkopti tie5i Ekstremaduras regiond),spi4u-arabu, angfu-ardbu un luso-arabu3kirlu krustojumi. To skaistumu vareiaizbauditunnov€rt€tdaudzajospasakumos,piem6ram, S\irnes dempionu noteikiana,reininga, klasiskajos Spi4u ji5anas

skolas reperluara demonstrejumos,iejirde, pajngu braukiana un j i ianas

skolu paraugdemonstrCiumos. Dienasrepertuara ietilpa ari paivaldibas poli-

cijas Jatnieku eksadrilas paraugdemon-strejumi. Toties vakara pasakumam,kas sakas no plkst.21.30 un ieilga lidzpat pusnaktij, tika sagatavota ipaia pro-gramma Spa4u zirgu un Lusilafi i jaszirgu tradicijas un magija. Sis pasikumstika paredzets 2000 skatitdjiem, kuriemtika rezerveti galdi4i, lai gan ieinteresetoskaits krietni vien parsniedza min€toskaitl i . jo daudzi bija Crti ier' ikojuSjes uzlidzpa4emtajam segem un tikPat kom-fortabli izbaudrja izcilo priekinesumu.Taji tika apvienota muzika, tradiciiasun labako spa+u un portugalu jatnieku

demonstrCjumi.Tas bija skaists pasakums, kas Pa-

liek atmi4a ar daudziem neierastiempriek3nesumiem, ki ari prieku pariespEjuapmeklEt labi organiz€tu izradi, kuri bijadomats gan par zirgu ipaSniekiem, ganlielajiem, gan ari mazajiem skatitajiem.no kuriem lieldki da!a visvairdk priecijdspar iespaju paiiem pabarot zirdzinus unpaglastit tos.

Zinas no Tralg6nes Sllirnes audz6tijiem Vicijit t ,

Sagatavoja Dace Strausa

Tra\€nes zirgu audzctaju asocidcijair izveidojusi grantu sistdmu, ko pie5\irtiem Trakenes zirgu audz6tdjiem, kassal-us jaunos sporta zirgus nododprofesioniliem, Iai tos trenetu un saga-tavotu sporta karjerai.

Dafa no 5is programmas finansejumaatbalstis tos stallus, kuros tiks apmacititds un ietrus gadus veci iaunie zirgi tdsmEne5us,lai t ie butu sagatavotj pirmajamsacensibam vai \Cvju testiem. Zirgi tikstreneti,vispusigi apmacot pamatiema4asdaZados jiSanas sporta veidos.

Sis grants stimul€s audzetajus savujaunzirgu apmicibu uzticet Profe-sioniliem. Izraudzitie treni4stallinedrikstes prasit vairak neki 500eiro m€nesi, no kuriem 300 eiro segsipainieks, bet 200 eiro par zirgu maksasasociacija.

Tra(6nes zirgu audzEianas asociaciiasprezidente Petra Vilma skaidroja 5oiormulu:,,Sobrid sliktas ekonomiskdssituecijas del izveidojuiies ipasi apstdkli,un vajindjies zirgu tirgus. Sis ir laiks, kadjS.izdara kaut kas pozitivs, lai motivCtumrlsu biedrus nakotnei. Pdd€jos gadosesam smagi stradaiuii un tagad atroda-

mies tada pozicijA, ka varam atlautiesatbalstit savus biedrus. Mds gribamredzet jaunos zirgus zem segliem!"

Lai sa4emtu So granlu, gan jaievero

daLi zirga kvalitetes noteikumi untas ir pieejams tikai asociicijas bied-riem. Ka piedeva pie treni4iem busIabu fotogrdfi ju un video veidoiana,ka ari iesaislisana kopejd marketingastrategija.

Pec gada sis proiekts tiks Parskatits,tadCl asociaciia aicina ikvienu naktklaja ar savim ide.jam, jo tikai tad Sadspasakums var gut panakumus.

jnnijs-jnlijs, 2010

Konknrs

Jatnieks Vieta Vietaiepriekiejareitinga

Punkti

Pirmo vietu ieguvdii FEI reitinqa

Piuss Svicers (Sveice) I 3328,33Markuss Enings (Vaciia) 2. 3 . 3193,33i r rKs Lamaze (Nanaoal 3. 2. 3148 ,12

LATVIJAAndis Varna 240. 274. 367,00Dainis Ozols 818 . 796. 65,00Kristaps Neretnieks 1242. t273. 26,00Guntars Silina \ 326 . 1366. 20,00Girts Bricis 1707. t744. 5,00Andrejs Bistrovs 2r00. 2144. 1,00LIETIIVABens Gutkausks 241. 288. 366,00Andrius Petrovs 474. 405. 161 ,00

Kosts Gaiqals 1037. 736. 40,00fums fumkuss 1 1 1 2 . 1133. 35,00Zigmants Sarka 1707. t7 44. 5,00Valds Urbons 1707. t7 44. 5,00IGAUNIJATrts Kivis ds t93 . r99. 461,00

Gunars Kletenberqs 209. 200. 425,00Reins Pills 248. 249. 3s8,00Hanno Ellermanis 431 . 395. 180,00Urmass Regs r60,00Heiki Vatsels 14L3. 1461 . I5,00Ebe Lisa Sinejalga 1707. t744. 5,00Andress Trave 2000. 2043. 4,00

Baltijas valstu jitnieki FEI reitingos(uz 15.06.1O.)

Sagatavoja lnese Ruskule

Igdunis Reins Pills labprat sturtajis un arl uzrorajis PK Rigas PosmasacenslbAs.

Latvijas fatnieku federicijas sekcijasKonkura sekcija

Vaditaia Natahja Saku rova,lall- 297 53828Ieiades sekcija

Vaditaj a Anita Man gale, 1e1j'. 29 37 3 524Poniju jS5anas sekcija

vaditaja Marite Pinte, tah. 29727835Paraolimpiska j aSanas sekcija

Vaditaja Daria Tihorniova, tak. 29277923Pajugu braukdanas sekcija

Vaditdis Andis Pavlovskis. tah 29372544

€

Konkursa Latvij as Republikas lab akaisi atnieks 20 1 0 rezulteti

uz 10.06.2010. g.

KonkrlrsPieauguiiel.AndisVirna 105*/12372. Kristaps Neretnieks 12"/231

SagatavojaLatvijas Jatnieku federacija

13. I inis Buiers 1014. Solija Lavrenoviia 515. Paricija Kokina 316. Vitelijs Djadenko 217. Santa Ivanova IB€rni1. Krista Kristiana Alksne 1642. Karline Ciemi+a 1383. Laura Penele 1353. Monika Calte I355. Klistine R$tene 806. Karina Pavere 75/_ Janote LamDerre / z8. Anna Sellere 709. Monta Klavi4a 6510. Solija Lavrenoviia 5l11. Patr icta Kokina 4I12. Laila Bergsone 38l3.Inga Kalni+a 30l4.IevaApalupa 2815. Elina Pavare 2516. Marta Bruni+a-Buile 2217. Santa Ivanova t818. Viktorija Juraia 1619. Marta Tamane t420. Katrina Labzova 1021. Bogdana Gerasimeca 7

22. Inta VEja 624. Anete Kivite 525. Nelda Kalni+a 4

* Pirmie tiek vErtdti marsrutiar 150 cm augstiem Sk€r3]iem.

3. Girts Bricis4. Dainis Ozols5. Guntars SilirlS

501284193

1 5t48

206t99t4472703 l3 1301 81 5t27t)543

4003861065852504039373024t 2

6. Sarmite Petersone 977. Aleksandrs Sakurovs 558. Krista Kliesmete 328. Maira Leja 3210. Tija Alise Jurjane11. Linda Ansule12. Lauris Vilde

Jaunie jatnieki1. Linda Viia2. Kristaps Neretnieks3. Kristine Egle4. Madara Fr€liha5. Vija Ceri4a6. Regina Rapa6. Elina Millere8. Santa Steinberga (RVA)

9. Svetlana Rudmieze10. Aleksandra DeiinaJ. 1. Zane Qile12. Anda Zvirgzdiqa13. Aleksandrs Losevs14. Kristine Baradovska15. Roberts Neretnieks16. Ance Kozulane

Juniori1. Linda Vila2. Santa Steinberga3. Nlarija Dubrovska,1. Katrina Barievska5. Elina Ozoli4a6. Karina Pavare7. Roberts Neretnieks8. Aleksandrs losevs9. Zane Qile10. Laura Penele11. Elza Muiiniece12. Krista Kristiana Alksne

Iejnd€, poniju jasana unamatieriem aizvadrta mCneialaika ieskaites sacenslbas navnotikuias, un nav mainijusiesrezultati kopvartejuma tabule.

ffiL.IF

jnnijs'j0lijs, 2010 -27-

G.Gu nas

stremikas izrzirgucentrasakumun Yi€Ecuexl

Izstskatitadaiadrmeginglem,r20z].I8a1)ar ztrgnodarlsportumajupmiem.izstididaudz

zi

lr lz\tiem

tris lm€n,sacel

Saga

TI

savuprofttavol

Datbal

tren(daLa

Hanoveras 5!irnes€rzelis Brentano llSagatavoja Dace Strausa

No smagam kolikim 9. jnnija kdtisviens no svarigaka.jiem vaislas €rzefiemHanoveras illirnE Brentano -I1 (no Bolero x Grande x Ferdinand). Tumii rudoerzeli nebija iespejams glabt, tadCl tas tikaiemidzinats.

Erzela audzetajs ir Makss Sulcs-Stellenflets. Brentano II 1985. gada k]uvapar Hanoveras ik i rnes l i cencF ianasiempionu, bet 1986. gadd - par rezervesCrzelu testa uzvar€taju. 2003, Brentano IIieguva Gada €rzela titulu.

Ar Honoveras s\irnes degzimi irapzimdti 1880 ta pecnac€ju, taja skaita 23licenc€ti erzeli un 514 Vaciia registrCtasvaislas \eves.

Slavendkie no p€cnecdjiem riejadnieces Debijas Makdonaldar jatiBrentina (no Lungau \Eves) un SvenaRotenbergera Barday l l. Abi veik<migipiedalrjas olimpiskajas spClC\ AtCnas.

Pasaules jaunozirgu tempionSts

Sobrid intensivi norit atlases sacensibasFEI/WBFSH pasaules audzdianasdempionatam jaunajiem zirgiem iejdd€,kas ari Sogad notiks Vdcijas pilsetigi.Ferdene no 4 . l rdz 8 . augus tam.5 is i rv iens no svar igaka j iem no l i kumiemVaciia un ari citu valstu specialistiem,kuru ik gadu apmekla ap 40 000 skatitajuno visas pasaules. Audzetaji, instruktori,treneri un .iatnieki, kd ari citi interesentiierodas zirgu pilsata Ferdene, lai redzetunakotnes aempionus to jaunibas gados.Turklat ta ir iespeja labi pavadit laikuatbrivota atmosfCra, apskatot ari lieloizstddi Ferdenes lauku dienas. Sis nav tikai sacensibas, bet ari vieta, kur satie-kas biznesa, mediju un daZida cita veidasabiedriba. Ar katru gadu jasanas sportsun ar to saistita industrija VaciiA aug unapgoza miljardus eiro gada.

Sis dempiondts sdkas 1997. gadaFerdend ka pilotprojekts, kas tika mo-

-26- j0nijs-jalijs, 2010

delets pec pasaules jauno zirgltiempionata . kas no t ika LanaLena unko organiz€.ja Zangersheides asdz1tavaBe l ! i ja . 19o9. un 2000. gadd jaunozirgu pasaules (empionit. iejadE notika Arnheimd, Niderland€, bet Sdgadacempionats bus jau v ienpadsmi t i re ize, kad tas notiek Ferdene. Pec ilgamdiskusijdm FEI noteica tadus selekcijaskritdrijus,lai katra grupa (piecus un seiusgadus veci zirgi) iempiondtd startetu nevairak kd 50 dalibnieku.

Sacens ibas p ieda l rs ies daudz i ie -verojami jatnielci. bel vismaz pu5e no zir-giem bus sertificeti vaislastrzeli.

Ar katru gadu aug dalibvalstu skaits.2009. gadn dempionata piedahjas jau 21valsts, taja skaita: Australija, Austrija,Belgija, Brazilija, Danija, Spanija, Somi ja . F ranc i ja , L ie lb r i t ;n i ja . L ng ; r i ja .Kanrida. Ukraina, Cehija, Luksemburga,Niderlande. Norve$ija. Poli ja, Krievija,Zviedrija, ASV un Vacija.

Uzrafttajs 2009. gada iempionafi piecgadlgozitgu gtupa Honnerups Drfuet ar AfidteasuHelgstrafldu seglos.

Poetin klonsPoetin Z apsEklota

Holandes Zurndls De Hoefslag zi4o,ka Poetin klons (no Sandro Hit x Bren-tano ll) ir apseldola ar Tofi l,rs. [rancijasaudzEtavai Haras de Hus piederoio pa-saules dempioni Poefir klon€ja pirms trimgadiem tiedi pirms tas naves, un kumelunosauca par Poetin Z. To apsekJoja arTotilas, err.brijt izskaloja un implantejasurogatkdvei.

Fiziska slodze pasargalocitavasSigita Eltcena (PetNet), pEc ;rzemjupreses

Jaunzirgu fiziska noslodze ir droisveids,ka attistit un pasargatlocitavas -

to noskaidrojusi Kolorddo Statauniversitates (ASV) zinatnieku komanda asocieti profesora un zirgu

$rurga Kr isa Kavaka vad ib i . Ia inoteiktu, kadu iespaidu uz jaun-z i rgu vez i ia loc i tavas aud iem a ts ta jf i z is la s lodze, z in ; tn iek i i zman lo jadatortomografiias izmekl€jumus12 ztugrem, petot locitavu skrimsluvielmai4u un locitavu audu mikro-skopisko strukturu. Seii no Siem zir-g iem uz turC ias l i ka i ganrbas . p i re j ieseii tika fiziski nodarbinati, sakotno tris nedelu lidz 18 mEne5u vecumam. Secinajumi, kas tika iegutieksperimente, bija sekojoii: fiziskinodarbinatajiem zirgiem locitavuaudos bija mazak defektu, piemeram,osteohondrozu veidojumu u. c.; tiembija ari augstaks kaulu blivums, kauliveidojas atrak. Kavaks secinaja, kafiziskas slodzes nodroiini5ana jaun-z i rg iem lo t i agr ina vecuma i r d ro iaun ne tikai nerada muskulu-kaulubojijumus, bet ari dod mdrenupozitivu efektu.

Antioksidanti - ar meruAntioksidanti ir laba lieta, bet ar

m€ru i Ant ioks idan l i ke v i tamin iE un C lieti noder sporta zirgiem,taiu obJignti jaievero rekomendeusdeYas - to noskaidrojusi RutgersaUniversitates Zirgu izpCtes centra(ASV) zinatniece Keri.ja Viljamsa.Oksidncija ir bio$misks process,kura rezultata tiek radita energija,kuru iunas izmanto, lai varCtu pilditsavas funkcijas. )a viss skabeklis ne-tiek izmantots oksidicijas Iaikd.rodas kaitigie reaktivie skabek]a sa-vienojumi, kas bojd DNS, lipidusun veicina degenerativos proce-sus, piem€ram, novecoianos unv€zi. Antioksidanti var palidzetnoverst to kaitigo darbibu: spor-ta zirgiem ir pieradits pozitivaisv i tamrnu E un C e fek ts , tomErjauzmanAs, lai neperbarotu zirguar s iem v i tamin iem. ipa i i ja izva i rasno E vitamina pardozeianas -

piemeram. desmitkartiga deva varkait€t beta-karotina vielmaiqaspirstrades procesam. un rezullala vartikt trauceta A vitamina uz4emianaun izmantoiana.

Poetin Z kumela vecuma.

€

:

Esmeraldas kop6ja valoda ar ztrgiemInese Ruskule ,,Un kas var but jaukaks par

pastaigam pa meiu! Kad zirgsiziet arpus sava ierasta smilsulaukuma, tas klust pavisamcitaddks," priecajas Esmeralda.Ari aktrises jaundkd meita di-ezgan ilgu laiku jdja at ztugiem,taiu vecdka.lai bi.ja bail. Lrdz arto jaatzist, ka ne katram cilv€kampiemit dotibas atrast kontaktu ario dzivnieku.

Esmeralda savulaik aripiedalijusies mazajAs konkurasacensibas. Paris gadu aktrise arsavu dzivesbiedru rikoja aktieruarhitektu konkura sacensibas,kuras piedalijas ari cilvdki, kuritikai daias reizes bijuii zirgammugura. Aktieru komandu tadparstav€ja aktieri: EsmeraldaErmale, Ivars Auzi45, GundarsAboli4S un Dainis Gaidelis.Savukert arhitektus: Juris Paegle,Maris Kdrkligi un Armands Bi-senieks. Tas bija jautrs pasekums,kura valdija |oti draudziganoska4a.

Kddulaik brja ari doma parsava zirga iegadi. TomCr ta ir lielaatbildiba. Vienu vasaru aktrisesgimene bija pa+amusi aprupedivus treneres Perslas zirgus, iz-mitinot tos lauku majds Piebalgd.T- bija skaista vasara, jo katru

laukuma man nav bijusi iespdja. Vienigifrlma Pit, l,Cjini! Gathi mani (Baibi+u)uzs€dinaja zirgd, kd ari nelielas epizodesoua Kinonlma rsa pqmactoa fitresafia.

Aktrise atzist, ka film€ianas laika ku-r iozu nav b i j i s , d r rzak gan negadr jumrdarba Isa pamaclba mil1iana tz4ernianaslaiki. Kdves. ar kuru brauca galvenaisvaronis Janis, kumels traumeja kaju

parvadaianas laika, un nacas nomainitz i rgus , la iu las . ka f i lmas rakuma i rviens kumeli un beigas cits, nav uzkritoiipamanams.

Pirms vairakiem gadiem aktrisekopa ar savu dzivesbiedru devas izjad€pa Turaidas skaisto apkartni. Tas bijapamudinajums sakt treneties jaiana. Vi4aar savu g imen i i zva le ia5 K le i ( to ' eso iosporta skolu,io ta ir netalu no Rigas cen-tra, un apmacibas notiek profesionalutreneru vadiba.

Tagad gan Esmeralda ar noielunoskatas, ka skola grizsf valsti raduiosfinansialo grntibu dal. Ja to nolikvid€s,tad uz visiem laikiem. Aktrise baidas, kavar notikt tapat ka ar Rigas kinostudliu.Pirma vi4as trenere nomas grupi bijaPar ' la S lEge lmi lha . ' lacu ar la iku ak t r i sesaka vairak pieversties iejadei, lidz arto devas treneties pie iejades meistaresA inas Main iecer . La i p ie ras tu p ie z i rga ,nepieciedams laiks. Kad atrasts kontakts,tad to var ddv€t par draudzibu un jdianassporta baudiSanu. Esmeraldai Ermaleispilgti atmiqa palicis zirgs varda Arguss,kas bija |oti nervozs. Sakuma bi.jis grntipierast pie 6i sareZ$ita zirga, tadu ar laikuvi4i kfuva par saskanigu pari.

vakaru kopa ar viru vi4i devas izjad€sapkartnes celos.

Esmeralda labi apzinas, ka zirgauzturCiana ir loti laikietilpiga nodarbe -

trendSana, baroiana un regulara kopiana.Tam nav la ika .be l mr les t rba ip re t z i rg iem

Tapat ka vienai no galvenajamvaronem Ilzei kinofilma Isapamaciba n eianA, ari Dailes teatra aktrisei EsmeraldaiErmalei patik but pie zirgiem, kopt tos un doties izjade.)au b€rnibi, ko izcila aktri-se pavadija Iecava, ir radu-sies milestiba pret io majestatiskodzivnieku.

,,Tolaik piemajas darbus veicaar zirga palidzibu. Vecaki bieZir,rema zirgus no vietaje stalla. Unman loti patika s€sties zirgammugura, kad vajadzeja parvest tono vai uz ganibami' atzist Esme-ralda Ermale.,,Romantiskakaispiedzivojums gadijds kdda fd4uritd, kad, kopd ar skolas biedruatgrieZoties no balles, pa celamatsajam kAdu zirgu ganibas unatlikuSo cela dalu turpinajimzirga mugura - tapat bez segliemun iemauktiem."

Sakot studet un dzivot Rrga,iespeja tikties ar zirgiem aktriseiuz kadu laiku pazuda. Tajos lai-kos reti uz4dma kinofilmas, kuruneat4emama sastevdala bija zir-gi. Taiu pati Esmeralda ar noZdlunosaka: ,,DiemZel ar zirgiem tanopietni sadarboties film€3anas

Esmeralda Ermale. Dzimianas gads: 1956.

. lzglitiba: 1977 Latvtas Valsts kon-servatorijas Teatra fa ku ltate.

a Darba pieredze: Dailes teatra ak-trise, TV raidijuma Daudz loimes! unDzivite vadfteja, filmu iekaloiana TV

. Filmogr;fija: Sve!;o dzive(2007/2008), Liepojas blizs, Liktelalldumnieki (2004, 2002/03), LielAJAUnqAOA nAK$ \t9 | /) , 5ts OtStAmASbalkona durvis (19761, Isa pamacbamlleiand (1975), Meistars (1974), Pdt,veji ! (1973).

Esmeraldo Ermdle pirms ',,'airakiem gadiem,stutt'jot cmlatieru sacenslb As Kleistos.

frt 3

gan.

jInijs-j0lijs, 20i 0 -29-

G Tirgu fig[riryas uzlabo garastivoklilnese Ruskule

Jrstrekaszirgcenlsakru n 'Ecur

Lskatoaza-e€gren120zfigl

ar zl

nod,sPol-nj,mierizstedau<

Dace Kupce Ktierifa Pie sat'a zirgu skapja

neatradu iespejas papildinat savu zirguplauktu. Tad, viend no pddejiem kursiemdraudzene uz dzimianas vai varda dienuman atkal uzdavinaja vienu eksemplaru.Un a$s lnpd! Kopi ta briZa regulari pildasmans, nu jau zirgr skapis. Sobrid reizi gadipapildinu savu skapi ar jatno Shckichkolekciju un regulari ieeju kada humpaluveikali4a, kurd tirgo bernu manti4as. Var5o to loji interesantu atrast.

- Uzskati sevi par Profesionalukolekcionari?

- Kadu bridi biju ielt,4asi internetakolekcionaru plauktos. SaPratu, ka tas,kas ir mana rpaiuma, noteikti nav ko-lekcija. Noteikti nekad ari nebus, ja tikne(uSu par miljon6.ri! Piemeram, arzemFskolekcioniri savus krajumus veido ne-daudz citidak. Vi+i vac tikai konkCtaraioteja vai konkreta izmera, vai Pat tikaikonkFtas krasas modeli3us. Es kriju visu.

ko varu atrast. 1r tik daudz firmu, kas no-darbojas ar normaliem cilv€kiem nesapro-tamu biznesu - zirgu modeliSu veidoianuun ra2oSanu. DaZu firmu modeliSi maniepatikas vairAk neka citi, un es saku tosmedit. vacu firma Schleich raZo reiz€ gankvalitatrvus, gan an cena Pie4remamusmodelgs, tap€c mand kolekcija ir gandrizvisi, kas raZoti p€deja laika. Savukart ASVftma Breyer veido daZadu lielumu, auten-tiskus un |oti skaistus model,us, taau tosvaru atlauties retak Sal'us pirmos dir,-usBreTer modefus sa4€mu ka davanu no ASVTas bija satraucois bddis! Tagad ari Latviiavar iegadaties iis firmas raZojumus.

- No kddiem prieldmetiem iobridsastaY taYa kolekciia?

- Kopa mand skapt tr ap 240 ztrgumodeliSu, kuru izm€rs un izgatavo5anas

jas dala, taiu skapi vietu sev atradusikalendari. paslkartes (6ziski veidi aptaiu kompaktdiskos vairak neka 7000,iegddajos pie kadas vacubloci4i, vdstu]u paPiri ar zirgujuveliedzstradajumi (auskari,

monetas ar zirgu attCliem), phkati,ti aviiu un Zurnalu att61i, dazadi rakstizirgu sportu, intervijas ar cilvekiem,saistiti ar zirgiem. Zurnali, gramatasfihnas par zirgiem, Par filmam runajot,

u ltiersav

z5ag

PIOtavl

latbrtrism€rsacltIeIdai.

Par Daci Kupci-Krievi4u ZurnalisteLaura Drezi4a ir rak"ti jusi: ,,Dace irdaudzpusiga, aizr&utiga un var lepo-

es ar interesantien hobijiem. Vi4a ir

daudzkarteja Latvijas iempione minigolfA,gatavo rotas, audzina meitirlu Karfienu,zlme, un no 1991. gada vi1as kaisliba pretzirgien pakapeniski malerializejusics iodzivnieku modelriu kolekcija. Daces arhivair ari 70 makslas filmu par zirgiem, untas nemiqgi tiek pqpildinats. Buiatta kopaar zirgu'tir,ru pace! sparnos, bet, kad irnegarastatoklis, kolekcijas aplikoiana un

fguriqu paryemiana rokds nomierina un uz-Iabo omul'Ylss iepdeks min€tais labi rak-sturo daudzpusigo liepi.jnieci Daci, kuraizirgi ir mili un klpvuii par neat+emamudzives sastavdal,u.

- Kad sA&i kret zirgu figuri4as?- Manu zirgu figuri4u, un ne tikai, ko-

lekciias apzinetais sdkums mekldjams ap90. gadu sdkumu. Pirmo skcisto Fguriqumamma atveda no Gotlandes sa-las Zviedrija. Tas bija analogs zviedruvietejiem zirdzi4iem Gotlands Russ. TepatLiepaja vareja iegadaties Barbiju lielumazirgus ar samta kaZoci4iem. Atminos, kapietaupiju savu kabatas naudu.lai par pie-ciem latiem varCtu iegadaties savu lieloBefta. Normundam Kisnicam kddreiz bijadukans zirgs varda Beks, no ta tad an iisvards.

- Vai citam zirgu figuri4am ari ir savivardi?

- le, man sakotndji visiem modeli6iembija verdi, ari tagad tos visus atceros!

- Ka laika gaita kolekcija tikapapildinata?

Kolekcijas papildinaiani p€c vidus-skolas laikiem iestaias neliela pauze, jo tapalika vecaku maja, pati aizbraucu uz lel-gavu stud6t. Ziniet to teicienu: ,,No acimprom, no sirds ara!" Negribu teik, kata notika ari ar modeli5iem, taiu Jelgava

Bronzas zitdzi4i, ko Daces rirc atveda no

Marokas.

materials ir daiads. Daudzumatiesi mode[Si ir lielaka manas

No Breyer kolekcijas. Autentiski widotais

Aflkes van Gtuflswnas Salifiero ar Pa,as Ahkd

autograJu uz modela ftdera.

-30- jnnijs-julijs, 2010-26-

jus ziadtu, cik daudz to ir par Siem celajiemdzivniekiem, un vel vairak filmu, kuras trenav galveno lomu telotaji, bet fona aktieri.

- Ar kedam lietam sAkikolekcioneSanu?

- Ka es saku krat hetas ar un par zir_giem? Pirmais, ko atceros, - kopa ar masulimCjam ktaditC bildes ar dzivniekiem, unpasa pirmaja lapa bija salimetas tris zugubildes, to gaitas - soli, rikii un l6kii. Tadmes sadomaiam, ka citi dzivnieki jaLmeotra ldadE, Sajn lksim tikai zirgu bildes!Ta tas ari sdkds. V€lak jau naca pieminetasfigriri4as, kalenddri un citas lGtinas, kasvien ta.jd laikd bija pieejams.

- Var leikt, ka zirgi tev patika jaukopS b€rruaas? Kas teizirgs ir - drougs,skaists dziynieks...

- - Ja, zirgi noteiki man patikuii jau kopi

bernibas. tacu dzivnieki man bijuii tuvi vi-sos laikos. Bet konketi zirgs ir dzivnieks,kuru man paticis verot, nodastit, butkopa. Es varetu vienkarsi sedet aploki unverol, ko zirgs dara. Draugs? la es ta teiJcu,tad visi tie, kuriem zirgs ir lidzas ikdienaun kud tiesem ir cieid kontakta ar iiemdzivniekiem, pasmietos par mani. Draugsir janopelna, 5i varda visdaZadakajasnozimes. Man zirgs rada foti plaiu emo_ctu gammu, pozitivu. skaistu un paliesu.la, noteikri, zirgi man (lsier vissk;istahedzir.niekiI

- Esi nodarbojusies ari ar jAsanassportu?

- Skolas laika piecus gadu trenejos

Daces Kup ces- Kl i eviq as zim aj um|

Pried.uktjos pie Dai4a Livmaqa. Kontaktsar zirgu man ir loti svarigs. Ne vienmer iz-dodas but saskarsme ar dzir.u eksemplaru.lapec man perqonrgi Si kolekcija ir ki psi-hologs, kas palidz aizmirst nebuianas unrast iedvesmu kadam jaunam darbam unzimejumam.

- Vai kadreiz nav parrd€jusi doma parsavu darbu - zrmejumu, fotogre6iu, ro_taslietu parediSanu kade izstadC?

- Reizmanbijadoma sapulcat Si iurnalalasitajiem pazistamas makslinieces NadinuZavadil iku un Annu Bril janti (domijams.ja ideja bntu istenojusies, pievienotos velkada), un izveidot Liepija, Karosti zirgu

SimCjumu izstadi. Taiu par nelaimi tajalaikd galerija bija loti aizgemta un velakizputCja pavisam. Es neuzskatu savuszimCjumus vai fotogrefijas par makslasdarbiem, vismaz pagaiddm ne. Rotas... Tasiau tads bdva laika un ideju izpausmesveids. Turldat vards izsfide mana izpratnCir kaut kas prolesionals, i lga laika un ruprgitapis. Ja, nenoliedzu, es justos pagodinata,ja kads kidreiz piedavatu piedalit ies izstadear saviem zimejumiem, jo man loti patrkzimet, patik sa4emt komplimentus par sa-viem darbiem, jo tas lau ir tas motivCjoiaismoments atziniba!

Vaislas Erzeli gan6s kop6?Dace Strausa

, Kjt

":tt_.\, ja piecus Erzelus izlali. €rze]iem. Kad €rzelus, kuru vecums'bija

kopa ganibas? no g lidz 18 gadiem pirmo reizi kopa izlai_Iespejamas atbildes: da ganibas, petniekibija gatavi iejaukties,a) Kentuki derbijs.bez iokejiem, ja tas butu;epiecieiamsi Bet tas nebtab) jauna basketbola komanda, vajadzigs. pirmas 45 minutes Seit notikac) dramatisks haoss. spiegiana, zviegiana, celianas pakaftnjdsVar ticCt, vai ne, bet Sveices zirgu un spardiSanas, taiu praktiski bez fizis_

uzvedibasp€tniekiiratraduiiatbildi,,dt- kas saskarsmes. p€c iiias izrddiSanas visinekas no ieprieki minete. Zinatnieki sika mierigi ganities.Sabrinas Briferes vadiba Sveices valsts Tomar waitgi zinat,ka iadi,,panakumi,,zirgaudzetava Aveniesa petija erze]us un nav iesp€jami,la netiek 4emti vera daZi

,atfaia, ka pec piris nedelu iepazisanis nosacijumi. Svarigakais ir tas, ka €rzeli

lalka tre ne Jikai kluva par miermiligu bija talu prom no citiem zirgiem, jo ipa6izirgu baru, bet pat izradija draudzibis \Evem, un tiem tika dota iespeja nedelupazimes, cits citam kasot skaustu. iepazities, dzivojot viena stalli. Visiem

,,,1]e]a.lo?iTe l.ija nodibinatajai hie erzeliem tika nolremti pakavi un ganibas

rarhiiai. Kad erzeli ro bija akceptejuii, apjoza papildu 2ogs.stnd! nebiia, stAstija Brifere. Dzivojot bara, zirgiem veidojas cits_

Pec vaislas sezonas beigdm pdtamos uzvedibas modelis un laika sadahjumserzelus ievietoja stalli lidzds citu citam daZddam aktivitatCm. Labums nouz vienu nedelu. Saja perioda tie pa vie- dzivoianas bara ir acimredzams. Zireinam iepazines ar 4,5 hektarus lielajam pec dabas ir sociali dzivnieki, rapec 6e;i

apstak! tiem ir labv€ligi gan fiziska, ganmentala zi4a.

.Lai dotu rekomendacijas zirgaudzetajiem un €rzelu turetajiem, vel irvajadzigi p€tijumi," apgalvoja Brifere.

junUs-j0lUs, 2010 -31-

F

E

G(

stlkazt l

ceselunEc

skrdamigicl2 lzi

nosp(m;miizsldar

Uzvcik

komenteriSintijaVarnot

ka manas !€veskodigo gundegudes nosaukums -negar5o! Pfavu gundeguizdaiJo, bet, ka izlasijuAze ta satur indiiziavets, zaudC indigas ipaiibas.kada veida tom€r zina, kas vi4arn pld$

laed. I a l€ tuvoras la(ru lalKs, olra DUqedvesmo ja4uzdlu lasiianai."

Diemzcl dazu autoru ar sirsnibufotogrdfijas, kuras papildinaja arikomentdri, nevar€jam publicCt, jobija pnrnk mazs (piedodiet, f

., paredzEti fotoaparati ngvis mob.

1 1 .12.

I5a,

1I

tresa\prta\

atttdrmasa(treda;

-32- j0nijs-jnlijs, 2010-26^

ztrgugem't'.ii{t::*:.$-ffi,s

.r:i:,.

j0n i js jn lUs, 2010 -33-

Starptautiskas sacensibas Ruiliceremonije. Treda vieta SidaIngas MilJelsones teksts un foto

lgaunija, 27.-30. maiis,3.-6. jInijs, konk0rs

Maija beigas un jrlnija sdkumaIgaunija, Ruila risinajes divas starptautis-kas sacensibas konkura.

Pirme nedelaPirmas bija CSI\" (Baltic Riders Tour

fa4. Sadas sacensibas notika jau 2008.gade un lo pamalideja bija - katrd no

trim Baltijas valstim katru sezonu sarrkotvienu posmu,tadejadi dot katras sis valsts

iatniekam vCI vienu iespCju startCt augstalime4a sacensibas savas majas.

Patikami. ka musu valsti Parstaveja netikai sportisti, bet ari marSruta sastaditaisIvo Mi\elsons, ka ari galvenas tiesneSukolE$ijas biedri Dainis Livmanis unInga Mi\elsone.

Protams, priecCja ari musu sPor-tistu rezultati. Junioru un jauno jatnieku

konkurenc€ labako rezultdtu rpainiecebija Linda Visa ar Aronu, kura pirmajadiena izcinija treio vietu, bet tre$aja dienapalika otra, lai gan pati jatniece ar saviemrezdtatiem isti apmierinata nebiia.

Linda Vi6a: - GdbCtu, Protams, lekt

,,tiri', bez soda punktiem. Piebilst varu,ka, manuprat, tapat ka man, ari zirgam iodivu nedefu laiki biia loti gruti atPisties,jo apkart nemiligi bija \ada, troksnis unneierasti apstakli.

Mariruta sastaditais Ivo Mil,<elsonsalzist: - lunioriem un jaunaiiemjdtniekiem treSas dienas marSruts bijagruts gan 5\6rd!u augstumu, gan an dis-tances zila. ta ka vizinaties te nevarCia.

Jauno zirgu konkurence visveiksmi-geka izrediias treia diena, kad Pirmo vie-tu izcinija Dainis Ozols ar Limoiu unotro vietu - Qirts Bricis ar Esmeraldu,bet godalgoto seinieku noslEdza SarmitePetersone ar Amadeo.

Uzvar Qirts Bricis ar Chandra H.

Sarmite Petersone: - Sodien startetbija visvie$nk, jo mans zirgs visasrekJamas gar sacensibu laukumu bija jau

,,izlasijis", ja vien pati nebutu pielaidusik][du marsruta otraja Aze, rezultats butubijis hbaks.

Un tomer, ja uz apbalvoianas ceremo-niju tiek aicinati se3i labakie, un tris no

tiem ir Latvijas parstevji, piekdtisiet - tas

ir patikami.,,Mazaje apli" visu dienu garuma

vislabakos rezultdtus uzrddija Tija Alise

Jurjane ar zirgu Jasmin, kura no astotesvietas pirmajd diena PakaPas uz treio vie-

tu treiaja dieni.Tija Alise jurjane: - Patikams

parsteigums bija tas, ka mani apsvei-ca dzimianas diena skalru4os gan p€c

mar5ruta veikianas, gan ari apbalvoianas

sacensibas ir vislabaka ddvana

Protams,,,pilnai laimei" Pietrukatikai viena uzvara, par ko paruPajasBricis ar zirgu Chandra H, izcrnotviefi IZZI Graxd Prit mariruta.

Zirga ipainiece Kate Ansonesavos priekos: - Katrs sPortiskaisniegums nes sev lidzi milziguieguldijumu, ne tikai fi nansialu.zirga ipainieka pienekums tu atrastvam zirgam vispiemCrotakopihiba uzticCties vi4am un atbalstitveiksm€s, gan neveiksmes. UzvaraPri:c ir musu veiksmigds komandasaugli. Ikviens Sads sasniegums sagadatiesu gandarijumu.

Otra nedelaOtraja nedeli risineias CSII *

B Raila sacensibas. Latvijasskaits samazinajas, jo daZi Pecsacensibam devis majas. Jatnieki teica

balvu fonds nav tik liels, lai paliktu,vieniga iespEja,,dabut atPakaf' startadu - jatzvar Grand Prit marSruta.sportistiem otraja neddla pievienojaskai junioru konkurence starteio5aPavare ar zirgu Lavi4d. LabikosSaja konkurencd no musu sPortistiemniedza Santa Steinberga ar zirgukura pirmajd diena ieguva ceturto vietu.

Vi4as panekumu vCrtekole!i jas biedrs Dainis Livmanis: -

ta iau LJF rikotaji ziemasstarteja loti labi, un ar katramvi4a rdda arvien parliecinoiakulabiku sniegumu, kas atsPogulojasrezultatos.

ViensnoSonotikumiem bija derbtJs kurS 6eitnemainigi norisinas iau 19 gadus unkluvis par tradici)u. Ta ka zirgiari,,dabiskos 5\eri!us:', sportistu

dieni!

sdn

Izansll]

II

izd

I

tsIt

I

atlustid

Ruilas sporta bazes galle ais IPalnieLs Marti HAIS.

-2'Ttja Alise Jurjdne ar Jasmitl.

jnnijs-jnlijs, 2010

Hanno Ellermanis Grand Prix uzvaratajs. Ruilas d.erbija pEdEjo ilgArsli parrlar uzvarAtajs Stasis Jass ar zitgu Gnfitas.skatitaju interese ir liela, jo Sis sacensibuveids ir vel skatameks un aizraujoiaks.UzvarCtais tika noskaidrots parlekiana,kura pagajuia gada uzvardta.js Reins pills(Igaunija) ar zl.rgu Tourans piekapes Lie-tuvas sportistam StasimJasam ar Grantas-La igan par leksanas marsru tu p i rme ve icaLietuvas sportiste Viktorija Navickaite arzirgu Echor un pArEjiem lika saprast, kaci+a par uzvaru nebus viegla, tadu beigisvinas sasnieglais rezultats sportisti ierin_doja treiajd vietd.

Reins Pills: - Ikdiena starteiotsacensibas Eiropa, tas ir k]uvis par darbu,beL mdjas startet vienmir ir patikamak,lai gan Soreiz neuzvarEju derbija.

Protams, neizpalika ari tradicionalafutbola spele . lgaunija pret,,parCio pa-sauli l Sai nozimigaiai ciqai sportisticltigi gatavojas jau ieprieki€jos vakaros,j irpiebilst, ka viereja komanda trenCias netikai sportisti, bet ari sporta bdzes gal-venais ipadnieks Marti Hals. Sestdienasvakara Igaunta siva ci4a ar rezultatu 2:1uzveica ,,pdr€jos'i

Galvenaja marSruta Alexela Grand prixar 3!€r5lu augstumu 140 cm pirmo vietuizc in r ja igau4u spor l i s ts Hanno E l le rman isar zirgt Camelot Van Dorpshoele, otrqavieta Lietuvas sportists fumants Babraus_ks ar La Pass, un tre5aja vietd ierindojasari paimaju sportists Tits Kivisilds ar Tor_rero. Jdpiebilst, ka iie igaur}u sportisti ti_kai nosaciti ir..majin ieki ' l jo vjni trenEjasun starte Eiropa (Hanno - Niderlandeun Tits - Belfija). Labako rezultitu noLatvtas sasniedza Kristaps Neretnieks arzirg:d Lacqpo, pamatmarirutu veicot arasto+iem soda punktiem un ierindojoties15. vieta.

_ _ParCjie starti musu sportistiem nebUaslikti. tacu ne rik veikmigi ke pirmasnedelas nogalE. ,q,r ko tis izskaidro.iams? Protams, tas var but saistits gan arjatnieku, gan ar zirgu nogurumu, tadu, kateica Liga PEtersone: - Busim reali mesSeit esam tik, cik mCs esam, turklat cikun kadi igaunu, lietuvieiu jatnieki staias

mums ir preti.Rezum€jot,5$et, ka iis eksperiments _

divas sacensibas pec kartas - izdevas.Tadu ir savi plusi un ari minusi. Manuprat,bija lotiveiksmigs izkarrojums - maSinas,sta!!i, treniqlaukumi lidzds sacensibulaukumam. Protams - jo lieldks balvufonds, jo apmierinataki sportisti. Varbltotrajd nedefa sacensibu atmosfCra tapecbija mazdk pacildjoia. Ka to novdrst?Tespejams. ja neliek mainila norises vieta, varbut vajadziga tiesnesu, marsrutu

Nofilija Siliq.a, Qirts Bricis u4 KristapsNeretnieks.

sastadltaja vai paiu 3!er5[u mai4a, lailiktu mums justies citadak. Gruti spriest,mana pieredz€ Sadas sacensibas, proti, -divas detru dienu sacensibas pac kartas,bija pirmo reizi. Ko par to doma vrensno sacensibu tiesne5iem un BRT idejasautors?

Hillars Talts: - Ide.ja rikot sacensibaspec kartas bija jatnieku sporta bazes Ral-la Riding Ceflter galvenajam ipaSniekamMarti Helam. Manas personigas domas -tas, protams, ir labi visiem jatniekiem,jo cela izdevumi ir mazaki, neka braucot uz divam daiadem vietam. Tapat arijaunajiem zirgiem tiek dota iespCia atrakiejusties sacensibu atmosfCra, un jebkurizirgs jau otrajd nedeln bns apradis arjauno ,,majvietu'i Bet galvenais pluss, koes saskatu - ii ir laba iespeja jatniekiem,kuri vel tik daudz nebrauc arpus valstsrobezam, sacensties sava starpa, - dotiespaju ne tikai vadoiajiem sportistiem,bet,ja ta varCtu teikt, otrajai izlasei startetaugstAkd fime+a sacensibas un noskaidrot,kuri tad ir spacigakie musu vidu. Kaut kasldds lgaunijd notika pirmo reizi, repec .vai tas bija labi vai ne, varCsim spriest ti-Kal vetaK.

Baltic Riders TourKopverteiums pec pirma posmaL Ketlins Sehvers lgauniia 58 p.2. Reneks Rosenbergs )gaunija 53 p.3. Tjornvens Siboja lgaunija 48,5 p... .5. Linda Viia Larvi ja 43.5 p... .6. Kristaps Nerernieks Latvi la :S,S p... .8. Sanra Steinberga Larvi ja 29,5 p.-.14. Marija Dubrovska Latvija 15 p.Iaunzirgi1. LilnoZa M. Raidevska 46 p.2. Esmeralda C. Bricjs 44.5 p.3. Crann Baloubet G. Marrinkiene 40.5 r '... 15. Amadeo S. p"t"..on" ri. i i ....16. Ishor Il K. Nerernieks i; ;.Atklala kbsel. Urmass Rags lgaunija 49,5p.2. Girts Bricis Lawija a5 p.J. Margita Miagi lgaunija 31.5 p....I8. cuntars Sil ini Latvija t2 p....20. Kristaps Neretniek\ LaMja l t p.

Balvu salem Dainis Ozols ar Limoiu.

junijs-j0lts, 2010 -35-

ZirSu lFsstd radr IGAUNIJA . - t

,,

5 l

kzc

uE

dt l

cI

Kombinetaj ir sacensibudisciplin:i pieclali jas clivaszirgu divjirgLr ekipalas, viena pon i ju v ien jugu ek ipaZaun ilstorl i ls rirgu vienjuguekipaias.

Sacensibas sakas ar parircli,galvena ties n cia Nlarl<o \i i lentsonil ur'r sacensibLrorganizat;rj Lruzlunu dalibniel(iem. Pa.tam kltrtesoios plicciLr

I)t1ra Stt1rc kattusu tnti r:t t.! t n.

gi Lil lesti un ietrus gaclusveco Vlaclimilas vezumniekuikirncs zirgrL YE.rlrf lod. ApbaLvoja ali Janusa Kallastes\,idilo cli\, jugu.

Saccnsibu organizataji bij i lracli jLri i icspaju ikvicnambraucejam saurenrt zinoiumaneias bf .ruli ianirs tiesneiulnditiclualus konlentarus parsniegumu. Galvena tiesnese

. r \ u P u , r l r

ekipaiarl trukst sakopojumir,enelgiskas un clroias virzibasuz priekiu."

Sestclienil nosl€clzas arpErkona negaisu, kas, kfizjnidalrrs, biidinaja braucijusplr gaidfrrro rraralorl i l trasi, kur i\6ri l i bija izkartotiizsu-:rc1attr grants l(i lr j cr:r.

Otra dienaOtra sacensibu cliena,

gluli ki pdc pieprasiiurra,

bija vesilka r.rn vcjainaki:Dalibnieki cits aiz cit i startat:5,4 knr garaja brivas gaitr.posn]il, lacl vcica 900 nr gnflso lu posmr l , un pec desm: :rninuiLr atpfrtns devas krosi! cl islanca, kura bija picci i l ieri l i . -;\t i \ ir lba no visirn:iepriekiejam sacensibanli lsFril i ieit bija veidoti tf..lai zirgus varatu vadit pe:r e \ P e J J \ . ] t l J K J g J r r J . ) K c r 5

nebija sarelgil i , taiu pictiekami gali, cl ivi rto l ienr bii.ndens i(-ri l i , vair. ihos bii,:kustibt arLgiqr un lcjup p:nogazi, i\dri lu pamals bii:akn1e!ains. Neskatoties u:i lpsli l<!ienT, zirgi labprat urdroii virzrjrrs uz prlekiu, ur-l<h izr.adfrs, daii ]oti lalri spFj-i\€ri lus veikt lEkiu gaitf.Diem2el neveicas Zanei ar ziIgu Nlaeistro, kas otraja i(drs-atteicas kapt f ideni, t iddiac:

Pienenu un cerinu laikaAnda Pavlovska

Rapla, 22.-23. maijs, pajUgiPienequ uu cerirlu ziedu

laika uz pajugu braukianassacensibam lgaunij i der.asLris brauc€ju komanclas nol-atviias Zancs Ilralleres unliduarcla Krrimina ekipiria,kas, l ia icr-irsts, slartajaaf c1i\. icrr zirgicnr \ laeistro Lllr (Jr-l<hnu, KocenuZirgnudzatavo ptrsli ivajirDaces Stfrres girrclre nr II ipiiu, bet Pavlor-sku gimene noRigas starteja ar \riskiju.

Kopa piedahjis 16 ekiph2as,kirs pec siicensibu nolikumatika dirl i tas atsevii\as klases:actrlrs giidus veci zilgi vlrEjasacenstics tikai divcirla(n;trelas blaukiana ulll<orusu i\ ir i lu nar!rLrtfr);piecus gadus vcci zirgi untie, kas starta pirlno sezolr-t,dnksteja stirtet divcirl i i vaikombilietajr,r sacensibir; zirgr,run poniju vienjfgi un zir.gudivjugi cinrj is kolnbinetajlsacensiba. Divcrr,ra piedall jasviena zirgu divjugu ekipaia un

surlu dresfir as parilulademonstrejumi.

Pirma dienaPirmaji sacensrbu clieDa,

kad notika rnaneZas braukianas un konusu !\Er l lumarir.rts, bijr ]oti karsts, kasno zirgiem un braucejiemprasiir papildu energijuLur iztLrribu. Skatit i j i abassacensibu disciplir l irs !arcji lvi lol pirir i iLrs, jo Its noti l(auz d iv ienr laukunr iem v icnlir ikus. l(onusu il<er.i l i blja iz'vieLoli I<oii dzelteni ziedoiri

ir icncnu plavfr, kur dzeltenasburrrbirlas tlk t ikko vareja. i t i l< i f l no p ie |e4u z led iem.lc'spajams, l iardani tas traucCja,tiraLl ne Zanei, kura, br aucot arOr-kirrrr, r ' ienlgh no r.isiem l6driibniekierl mirr!rutu veica,trenogiiot nevienu bumbiqu.Pr vieniri giztai bunbinai bijaI)lrces un T,rincs irr, l ldel.Jlrokontir, bet Anclis g;rza clivas,kas nrancias blaul<ianar icguLopirr sr'.tru sar-nazin;rja l iclz min inrLDIam, stirpiba stali ll) ir.cs un Anda cli ip:lzarn, pac

firrnas die nils sacensibanrl)l j ir t lkai viens soda punkts.l iopvartajunra pec pirmasLlienas pirmas aetras vietasaizrlenra latvieiu braucEji.

D jenas noslEguma apbalrtrja dir-crgas uz\-aratajus,pimo vietu ieguva brauc€jsUmrass Sakss ar pahgu Hel

Zt i t le l l tuutr t to1 ELl ln:ds Kl l i t l i t -1 . i l ( ) rhnu l ie l isk i l ikst L : l .Lrs

(lu!!t.tp pa rcgLizi.

Zirsu lFueta63Abon€t ir l6t6k!

Abon€ internetdwww. pasts . lv sadala e-abonCSana,

abonementa noformesana *bez maksas!

Zirgu Pastu AUGUSTAM abone pastain terneta v id€ l idz 15. j i l i jam.

Pasta nodaJas, pie pastnieka,pa ta l run i 67008001 l idz 11. j i l i jam.

j0n i js Jn i js , 2010

tika zaudets ddrgais laiks, unkopvCrteiuma ieguta septitavieta. Tikai paliga tulitaja re-akcija nelava apgizties Viskjjaratiem, kas bistami sasverasceturta 5\er5!a vartos. Orkanssavukart paradija izcilasl€kioianas spejas i(erilos,kas nodroiindja treSo vie_tu kopvartCjuma. Iespejams,ka Daces ekipaZas rezultatsmaratona butu biiis vellabaks, ja vien Hipijas pakavsnebutu palicis viena no udens3\er5!iem.

Ta Dace pagajusaie gadaZ.iryu_ Pasrd rakstiia parekstremo maratonu Igaunija,Sogad tas bija v€l sareZfitdks.Nevar nepieminat igau4uviesmilibu un izpalidzibu,kad nomaldijudies cefiniekino Latvijas nakts stundd tikasagaiditi tuvakaja krustojumeun pavaditi lidz pat stalladurvim. PCc Srm sacensibimne viens vien braucejs secinaja,ka vilra zirgs spej ko vairak _paradit atdevi darbi, atrumu,iznesibu un uzticibu.

Dalibnieku viedoklisDace Stire: - Ta ka igau4i

mani vairs seviS\i neparsteidzar savu izaicinajumu, sissacensibas bija vi4u stild -atri, ekstremi un mili. Taduiasecina un japrieceias, kames, latvieii, esam k]uvuii velpargalvigiki un spejam, sevinenogalinot, apbraukt visasigaur,ru ekipaZas.

Zane Brauere: - patikasacensibu atmosfera, labi jutaszirgi gan stalli, gan trasC, ne-skatoties uz to, ka pirmaiadiend savu startu nacas gaidittris stundas klaja lauka diez-gan liela karstuma. pozitiviv€rteju, ka p€c pirmas dienassacenianas bija iespejamsuzklausit tiesnesu vertCjumupar mrlsu sniegumu. Iero,sinu - vajadz€tu Sadu iespEjuieviest ari Latvija rikotajassacensibas, jo sportisti, kurinekotne velas startet talak, grib

zinat savas kJudas un to, ka tasnepielaut turpmek.Maratondbija interesanta, pietiekamisarezgita trase, runajot parsegumu. Domaju, ka Latvi-jas ekipdiu limenis krietniaudzis, un esam sapratuii, kamaratona disciplina jdstrnddvienlidz smagi gan zirgam,gan braucejiem. Protams,sportistam japadoma, ku-ras vletas trase var sagadatzirgam grutibas un ka tesvieglak apiet vai kopigiparvaret. Sajas sacensibasmusu ekipala guva lielu pie-redzi Sdda veida trase, un irskaidrs, kidas vietds (nogazes,maksligie, dabiskie tramplini)jabut uzmanigakiem. Kopumaliels prieks par latvieSiem undomdju, ka Sogad LietuvdBaltijas kausa izci4as posmabusim daudz sivaki konkuren-ti kaimi4valstu braucajiem.

Andis Pavlovskis:- Sacensibas man patika, jo

radas iespaids, ka esi gaidits.Paldies jnsaka 3o sacensibu,ka ari citu organizetajiem, jo,pateicoties vi+iem, mumsir iespeja piedalities unmeroties prasmC. Sacensibas,kas organizetas pardomati,ar izdomu un rupeiotiespar dalibniekiem, lai tiesacensibas iustos ke svetkos,vienmCr ir saistoias un gustatsaucibu dalibnieku vidu.Protams, sacensibas ir jdvadapCc visparpieqemtiem no-teikumiem, tad ari vares saktrunat par sportu. Sobrid m€sbraucam laba hobija limeni,taiu, ja turpinasim ka lidzsim, bus ari sports. RunajotkonkrCti par 5im sacensibam,bija labi veidoti maratonaikCr5li - tie bija viegli brauca-mi, plaii, nebija daudz jadomeun,jalaui" zirgi. Vienigas bai-les bija par akmer,raino segu-mu, jo pastaveja hela traumugusanas iespeja,tadu tas ir kat-ra sportista zi4d - brauk vaine, un - ka braukt.

Rezdtetil. Andis Pavlovskis, IGistaps Caune Viskijs 90,43 s.p.2. Dace Stlre, Dana Sture, Karlis Sturis Hipija 101,43 s.p.3. Zane Bmuere, Eduards Kruni$i Orkins 10g,56 s.p.7. Zane Btauere,Edvards IGumilJ Maeistro 159,2g s.p.Plaiikus rezultdtus var aplutot www.paiugubrauksana.com

€

I

Viskijs pla:ajA udens ik1rcli.

Stalla saimriece Ere Hagi ufl Varju KAsemets ar zirgu Velissa..

junijs-julijs, 2010 -37-

Baltijas kausa izci4aAnda Pavlovska

s1kzcsuT

sdnIIzal:

sf

f

I

C

Bendori, 1 1 .-1 3. jnnijs, paj[giVilqas pievart€, Bendori

ciemate notika pirmais Bal-tUas kausa izcir,ras posmspajngu braukSana. Idejadkot kaiminvalstu braucejusacensibu radas pagajuin gadaseptembri, kad pirmo reizisacensibis Igaunija sp€kiemmCroias Lietuvas, Latvtasun Igaunijas brauceji zirguvienjrigu klas€. Sacits - darits,un tika nolemts, ka pirmaisposms bris Lietuva, otrais -Latvija, bet treiais - Igaunija.

Uz pirmo posmu bijaieraduias desmit zirgu vienjuguklases ekipaZas, kas parstavejaLietuvu un Lawiju, un divaszirgu divjugu ekipaias no Po,Iijas un Igaunijas.

Sacensibas notika LietuvasNaciondlaja pajugu brauk6anascentra, kur saimnieko Elena unAlmutis Railas. Organizetajisacensibu disciplinas izkdrtojaseciba, ka to paredz klasiskienoteikumi - sestdien no ritabraucCii sacentes manCzasbrauk5ana, pecpusdiena notikamaratona sacensibas, svetdienkonusu 6\erilu braukianassacensibas.

ManEias brauk5anaKn jau bija paredzams,

teicamu sniegumu rddijamajinieka un organizCtaja Al-muta Railas un zirga Bondasekipdia. Tikai par nepilniem

pieciem soda punktiem at-palika Anda Pavlovska vaditaekipaZa, kuras sniegums bija nemazak parliecinois.

DiemZel daZiem sportis-tiem, ari no Latvijas, ni.cassa4emt soda punktus par gluZimu!\igiem parkapumiem -

braukianu bez Zaketes uncimdiem, paliga stavdianukajas. laatzist, ka vairakiemdalibniekiem vertejums varEjabut labaks, ja vien ikdienas

Sacefis,b11 uzvarAtAjs Almutis Raila M paligu Petru Railu ufl zirguBondas.

treni+os btu pievdrsta lielaka hmenis sniedzas lidz zireauzmanrba zirga ieliekumam un kutim. kas ir krietni vairat.nostadnem. neka to paredz noteikumi.

IpaJi patikami bta vCrot DaZi ikerdli bija buveti lotidivjugu brauceja pola Barto6a kompakri, kas brauceiiem likaNiezgoda sniegumu - glits dot zirgiem loti preiizas ko-ekipiias noform€jums, zirgu mandas. Seit uzskitami vareiavadiba, braukianas stils un novCrtet sasatavotibu manF2aszirgu aprupe liecinija par brauksanai labi lren6tie zirsiprofesionaliuti. bez problemim sp€ja vef,t

ManEZas braul<sanas sareZfitos Slerifus, bet citiemparbaudijumu tiesaja tris tie biia istas ,,karatavad'. Beztiesneii, pa vienam no kalras 5sd3 punktiem A (brivas gai-valsts - igaunis Urmass Sakss, tas) un D (solu) posrnus sf6jaGinta Vilde no Latvijas un gal- veikt tikai divas i Almuta iai-venais tiesnesis Aruls ]urgaitis las un Anda pavlovska ekipaZas.no Lieluvas. Visitrakos 3\€r3lu parvareSanas

Maratons rezultatus sasniedza Raila, kurazirg< Bondas teicami paldavas

.,f* :: l i l , stundu atP-llas ikvienai brauceja komandai'3,i:

, T*itl3 :"':*lo:: un bija viegli vaddms. Daces

"":'":l::'T.:1i ,"I1' -il i Stures ekipizas rresa pozicta

Kal .8ara

olslance un lt"tt pda manezas braukSanastf-"":.,

il .li='IT .Yl"lt iika zaudeta pec pielautas:,?=1 lTl-'

t'{:t-t]'t -ul'u (ndas !(irsli, lai gan td tikasKersosanas vleta udens nekavcjoties laboia. Cunta

Priedes ekipaZa no sacensibamtika izsl€gta, jo vienus noS\erifa vartiem veica nepareizdvirziena, un k]udu neizla-boja. Neaizmirstamus skatussagadaja abi drvjngi PolijasekipaZatreiajnS\€rslipiedzivojakdtienu rati apgazas, braucdjsun paligs izkrita no ratiem,taau viss beidzas laimigi unbez traumam, ekipaZa varejaveiksmigi turpinet marsrutu.

9 Savutart igau4a fanusa Kal-: lastes vaditais div.jugs iespruda! udens 5\€rsli, un, lai spdtu nof ta izbrauk, grieza zirgus dzilik! udeni,lidz tikai zirgu un cilv€kun{ galvas bija nra no udens. Patei-

coties paliga tulitejai ricibai,

zirgi nenoslika un speja tiktkrastd.

Konusu 6\er5fubraukiana

Spitaiot aukstajam,veiainajam ur lietainaiamlaikam, tikai tris dalibnieki -Almutis Raila ar Bondas, An-dis Pavlovskis ar Mskiju unZane Brauere ar Orkanu spejaveik divdesmit 5!er6fu garomarirutu bez soda punktiem.DiemZEl Dace Sture un HiptasallCma 0,82 soda punktus parpArsniegto laiku un zaudejavisas ceribas iegut tre6o vie-tu kopvCrtCjuma. Konusubraul<ianas sacensibam bijaparedzeta pdrbraukiana, tadutaia piedaljas tikai OrkanaekipaZa un velreiz pierddija, kaspej marirutu veik bez sodapunktiem un vel atrak.

Dzintrai Blumai un Gun-tim Priedem dis bija pirmasstarptautiskas sacensibas, kastika aizvaditas godam, iegistottik |oti nepiecieiamo pieredziun jaunus iespaidus. Railu

fimenes rikotas sacensibasari Sogad nebija vieglas, tapecliepajnieki jauzteic vel iovairak.

Galvenis sacensibu ties-nesis Arins Jurgaitis atzina:

Salidzinajuma ar pagdjuidgada sacensibam, iogadlidzvErtiga ci4a ir starp visamekipiiam.

21. un 22. augusta braucdjitiksies otraja Baltijas kausaizci+as posma, kas notiksLatvija.

Rezdtatil Almutis Raila, Petrs Raila Bondas 94.93 s.D.2. Andis Pavlovskis, Kristaps Caune Viskijs I t0,05 i.p.3. Elena Rail iene, A.Laume[te/V Mainausk Diei;sas t38.72s.D.4. Dace Sture, Dana Sture/Kerlis Sturis Hipija I3S.78 s.i.5. Zane Brauere, Eduards Krnmi4i Orkdns 174,90 s,p,7. Dzintra Bluma, R. Amidi4i/A. Kadi\is Gaiziqi 203,11 s.p.8. Za[e Brauere, Eduards l(rumiqi Maeistro 268,77 s.p

Zane Brauere, Eihlatds Krumif! utt OrkAns.

j0nUs-j0lijs, 2010

Mazis valsts lielie avant[ristiDarja Tihomirova

Soreiz stistiiu par Latvijasparaolimpiskas komandas piedali!anosZiemelvalstu dempionata CPDE3". Komandas sastavs Soreiz bija sekojois: trenere OIga Sellere, komandas direktoreDarja Tihomirova un sportists RihardsSnikus ar zirgu Telfa.

Kadreiz ir vienkarri j jsak. l i<per pir-mais solis. Tik parasta patiesiba, bet - kdla i to i zdara? Kur to so l i la i speram - m€s.maza valsts, kura viss tikai sdkas? Ka laiiesolo milZu perfekti iestradata sistame?

Bail, protams, izgazties tu! starpviqiem. Bail nespet tur pat noklut. Unvisvairak bail, ko teils savejie. Ti mes arOlgu Selleri baidijamies, bet nolamam: tagad vai nekad! Rihards Snikus nebaidijasvispdr Telfa vienkar5i nezinaja, ka irjabaidas.

Iekdpam diipa, pievienojim piekabiun devimies cela. Varetu teikt, - pretinez ina i . L jdz K la ipeda i . lad ar p ramip ; r iBaltijas jurai lidz Kalrshamnai Zviedrijdun talak - lidz Danijas pilsetir,rai Valens-bekai. Visi pret mums bija laipni, Telfa(26 gadus veca Olgai piederoia \eve)mierigi eda sienu. Ne reizi neapmaldoties,no{uvam l idz sacens ibu v ie ta i . V isp i rm.rnums ,,atkaras Zokli'l Visas komandasbija atbraukuias ar lepnam, lielammairnam, no kuram veda ara izcili skais-tus zirgus, segtus valsts krasu segas. Paiaskomandas (tris lidz pieci sportisti, treneris, daii grumi, zirgkopeis, komandasdireltorr) bija terpli valsts Lrasu [ormas.Mes sa.jutamies mazini, mazi4i...

Nu un! Lepni izvedam Telfu (starpc i tu , l ie l i sks z i rgs : ) , iev ie to jam boksa, p iekura bija piestiprinats Latvijas karodzi46un paci4a ar uzrakstu Welcome, kas bijapildita ar burkdniem. Iedevam sienu unskrE jdm uz organ izac i ias komi te ias b i ro ju .Ve ler iner i apskat r ja z i rgu . pabr rn i ja . parta cienijamo vecumu un atlava piedalities.Klasifikators savukart apskatija sportistu un pieS$ra starptautisko la lime4aklasifikiciju (ta ir solu lime4a iejddesshCma). Bet Rihards velajas startet puso-tru pakapi augstakaje, sarezgitaka.ja otra.jahmeni (tas savukart ir rikiu limenis). Turari tika pieteikts. Tad sekol'a v€l daud-zas formalitates, kam€r visi tika aicinati

WWW.SPORTHORSES.LV

Musu komanda saka paldiesatbalstitajiem: Latvijas Paraolimpiskajaikomitejai. Lat vijas Jatnieku federacijai.Latvijas Invalidu jaianas federdcijai, Pa-rer bankai, SIA Alpha-Osta, SIA Eirokon-s?ltaflts un SIA t. Gulbja Laboratorija.

e

aKuplais sacensibu dallbnieku pulk.

uz vakari4am ar pilsetas mCra uzrunudalibniekiem.

Nakamaja un aiznakamaja dieneRihards starteja. Pirmaja - ne pdrakveiksmigi, bet otraja paradrja lieliskuspeju sa4emties un skaisti veikt shemu.Salidzinajuma ar konkurentiem, rezultdtsb a zems (52 .8uo pr rmaja un 5 l ,7oo o t ra jastarta). Kluva skaidrs, ka jasak no sava -la limerla, kur, atbilsto6i fiziskajnm.pejam. butu vieglak konkuret. Bel an tasbija jnnoskaidro!

Mes ar Olgu skati jamres. br' inijamiesun macijimies. Sportisti jaja izcili. Daudzrunajam ar treneriem, tiesneiiem, FEI teh-niska.jiem delegatiem. Attisritajas valstisparaolimpiskA ie.iade ir loti cieii saistita arparasto. Parasportistus trena tie pasi tre-neri, kas arr valsts iejades izlasi, sacensibasorganize tie paii veselo sporta specidlisti.Valsts atbalsts bagetigs, un ari privatosponsoru erzemju komandam ir daudz.Tur, Zvtedrija, Denija, Vacija, Belgiia,para ie j ides a l ba l \ l r iana uz4emej iem i rgoda lieta. Protams, mums daudz veljaapgnst. Bet vienigais veids, ka to darit,ir darrt.

Atpakalceli bija mierigs (ja neskaitapramja meZonigo Supoianu vEtra) unpardomu pilns. Viss piedzivotais unredzCtais atstaja dzilu iespaidu. Galvenais, ko mes parvedam majas noDen i jas , i r apz ina . ka v i .s i r iespe jams.ari mums ir viss, lai sasniegtuparaolimpiskas virsotnes, vajag tikai dar-

Prieklplafl A Darj a Tihomirara, aizmugurARihards Snikus, vErojot sacenslbas.

bu, pirliecibu par sevi un tadu sikumu -daudz naudas. Beigas jdpiebilst, kaDanijas, Vacijas un vel daiu valstu himnuesam gandriz vai iemacrjuies. Bet tas ti,kai sekme velmi kadreiz noldausrlies arisavdjo !

PlaSnku informaciju par sacensibammdjas lapa: www.cpedi-den

€

:

f

var iegutmark.dk

jnnijs-j0lijs, 2010 -39-

,*.-,;--:l:i':',1, l:, T,il 5::irx: ;' l:"i:,':U; Ili""i.,l:i? "':i:'JJi1?:, :lll;, *:: Ipr iek i i . L rdzrg i ka ska t iens manFias Ispoguli - ta zirgs redz apk,rtejo Pasauli. I

::*i'"i,ltHi il:::u;J$:,1,":il Iil :, :lT i : r;iH:: [:l :* ":: i" :il'; I;:: i;",'"",i',:: H -;,xTi"l f;" l:1T ,;il

Igs v isu redz t r i s d imen: i jas t i ka i v iena. Iapmeram o0 q0 gradu liela leqli. Pareio Iredzes lauku deve par mono lu la ru -

|to spe j saskat r l t iLa i v iena acs . Tomer lzirgi redz telpiski ar' i si lauka ietvaros. jo It ie ma.;s no pieredzes. Tapat ka cilvehs Ispej bez problemim pacelt kaFjas tasi Iun p ie l i k t p ie mu les ar i tad , ja v iena acs Ii r a izsegta . z i rg5 spe i nover le t a t td lumu. Imonolulara redzes lauka ietvaros. Lai Iver \ lu uz Pr iek imetu pec ie<pe ias a .aku I[oku 'u , z i rgam tomCr i r jaPagr ie2 ga l Iva pr iek ime la v i rz iena. T ika i tad z i rgs IrpFj redzFl binokulari. las ir. dr ab;m Iacim. Sada veida redzei ir nepieciesama Ia tb i l s t iba s ta rp no te ik t iem abu acu It iklenes arealiem. Abu acu redzes iespai Id i iauz tver v ien la ikus - ta i r ta saucama Ivienlaiciga redze. Turhlat Siem iespai Idiem ir jasaplust kopa par vienu attelu. ITikai abu (o faktoru ietekme var rasties Itelpiska redze. Ta5 asums gan neatbilst Ici lvEka redzes a5umam. Prolesors,Jozefs

ITots no Hohmorar Veterinaras ldinikas Isla5la:.,Zirga acs leca nedarboias ar ladu Ismalku motoriku ka cilvckam, tapcc zirgi Inespdj saskatit priekimetus tik izteikti asi Ika mer." Visu. kas atrodas talik pa r desmit Imetriem, zirgs redz izpluduiu.

IPeleki ikdiena IZirga evohicijas gaita hasu redzei un

Zirga redzes lauksPCc:urn;la St. Georg materialiem

VisaptveroSais panoramasskats

Bailigi zirgi var jatniekam sabojat visuprieku par jiSanu. Tomer - ki rsti zirgiredz?

Profesors Dr. fozefs Tots kopS 2003.gada ir Hohmoras veterinaras klinikas\adit; js, ists korilej ' acu slimrbu ioma.No 1984.lidz 1991. gadam strada.jis Buda-pe\ tas Un iver \ iU te savd dz imta j i Ungdr i ia ,kur ieguva profesora gradu. Tots public€jisvairdk neka 200 zinatnisku rakstu.

Tikai reizit i spit redzet ar zirgaacim - tas liela mera veicinatu saprat-ni pret 50 jutigo dzivnieku, kuru vadabCgianas instinkti. Zirgi spCj atpazitiespejamds briesmas krietni atrak Parjatnieku. Sayvala tad€jadi tie spej laikusaizbegt no plEsejiem. Ipaii labi zirgi uz-tver kustibas (uzmanrbu: pl€sEjs krumos!)ari no lieldka atteluma, kas nereti radajetniekam neizprotamas situactas.

Zirgs atpazlst krAsas fipat ka cilvEki(qttals pa kreisi). Taiu tas uztver krAsas netik koii, bet ka caur pelecigu fltru.

Kam€r musu redzes lauks ir varsts uzpriekiu, zirgs redz krietni platald lellJi: tas

butu pielidzinams platle4\a objektivam,kur! aptver aptuveni 180 gradu lielu re-dzes lauku ar virzibu lejuP, lai zirgs sPCtualpazlt \rz zemes esoSos draudus. TieSi 5iiemesla del zirgi tik bieZi jutigi reagC uzpriekimetiem, kas atrodas uz zemes tasvar but kads saulesstars uz man€Zas pa-mata vai dna uz laukuma smilSu seguma,Rikiotaiu sporte bailigiem zirgiem ceniasierobeZot skatu uz leju: uz purnenes tiekuzlikts liels, apjomigs apvalks.

Biezie, pukqinie apvalki, kurusrikioianas sporta entuziasti nereti uzliekzirgiem uz deguna, ierobeZo skatu uz leju.

Priekimetus, kas atrodas talak Pqrdesmit metriem, zirgs redz neasi. Taduspriekimetus, kas atrodas aptureni 1,30 met-ru aftAlumA uz zemes, zirgs redz asi tikaitad, ja nolai2 galvu.

Tapetum Lucidum ir ipaiiba, kas Piemtt ne tikai zirgiem, bet ari kalgiem un su4iem. Tas

ir vEI viens slanis, kas atrodas tieii aiz fiklenes un atstaro ienakoio gaismu Tadljadi iie

dzivnieki soii labi orientaties tumsA.

atil,<irianai ir bijusi mazaka nozime. Pro-fesors Tots skaidro: ,,Pasaule, ko zirgs redzar savam acim. nav tik krasaina ki musdjiZirgs visu redz pelEcigak, ta uztveramokrasu spektrs ir ierobeZotsl' Iemesls irvienkarii izskaidroiams: tiklena atrodasnoteiktas malu 3unas. ko deve Parnuji4am un va[tdm, kas butiski ati$raspCc savam funkcijim. Nuji4as ir jutigas

pret gaismu, bet tas neuztver krasas, to-ties tas reage uz krdslas un nakts gaismu:tad zirgs redz visu tikai melnbaltos to4os.Vdlites reale uz spEcigdku gaismu unnodro$ina krasu redzi. Tas aktivizcjas tikaidienasgaisma. Spilgta gaisma toties ne-

Neasa redze,

-FAklais lertkis.

Asa redze.

j0nijl julijs, 2010

d arbojas nIl iqas. Tas izskaid ro, piemeram,kapec cilvEks jutas teju atcls, kad no spilg-tas dienasgaismas nonak tumia telpa.

Cilv€kiem ir aptuveni 125 miljoninuji4u un se5i miljoni valiSu. ,,Zirgiemir mazdk vali5u neki cilvdkiem. To krdsuspektrs zinatniski vel nav precizi izpetits.Skaidrs ir [as. ka zirgi spei atpazrt unatskirt krasas, ber ne- tdd-a iztei_ksme undaudzveidibd, kd mes," skaidro pro-fesors Tots. Vahtes tiek iedalitas trisdaZados tipos: sarkands, zalas un zilas.Sie apzim€.jumi attiecas uz gaismas vi!4ugarumu, kas attiecigi l iek visspecigdkabsorbEti. Jauktu krasu redzi nosakaati(ir igi specigais vdli iu kairinajums.Krasu aklums rodas valiSu trukuma varbojajumu rezultata. Cilv€kiem rr trisvalisu tipi, zirgiem - tikai divi, kas atbildpar z4o un zilo gaismu. Tomer citiemdzivniekiem ir krasu spektrs, kas pirspejcilv€ka krdsu spektru, kas atrodai vilnugaruma retvaros no 380 lidz 790 nano_metriem. Zelta zittir,ras krasu spekrssakas jau no 356 nanometriem - tddejadita spei redzel ari ultravioletos saismasvil4us. Zemdkajiem mugurkaulniekiem irpat aetri valiSu veidi. Arr vistas :6ajd zindir parikas par mums: tam tiekurveijadziedzeri papildus ir v€l viens pigmenrs,ka ari noteil(ti krasu filtri, kas iarii vistailabak atiljrt krdsas. Tur, kur m€s iedzamtikai zilu krasu, papagail iSi spCi redzetdazadas krasu atifiriba.

Zirgs piefksd kustibu sey aiz mugurss,ta(u- neredz neko konkretu. Baillgi zirgimedz iadfu situAcijas spert.

Acs uzbriveAci no.. arpuses aizsarga ciets, balts

audu apvatks r ta saucama cipslene, zemkuras atrodas plana, pigmentCta dzislene.Uz cipslenes atrodas plana epiteli ja iunukerta, ta saucame konjunktiva, kas aciuzlur mitruma. Sldnis, kur cipslene ircaurspidiga un kur to nesedz konjunktiva,tiek saukts par radzeni, caur to aci nonakgaisma. Acs krdsu, kas arj zirgam medzbut daiados to4os - l ielikoti is brunos,taeu ir sastopamas ari zilas acis _ nosakavaraviksnene. Ta regule gaismas daudzu-

mu, kas nonak aci caur ziliti. Acs lielakoapjomu veido stiklveida lermenis. Tasatrodas aiz lecas, kas pie4auias zilitei.Acs ciliarais l,<ermenis nepartrauktiraZo skaidru kameras Skidrumu - ja tanolece ir aizsprostota, acs ieksCiais spie-diens pieaug, un rodas glauloma. Ka-meras i[<idrums un stiklveida fermenisdarbojas ka Slgdruma l€cas un ietekmegaismas fokus€ianos uz t-rklenes. TiklenepieklaujastieSi dzislenei,_veidojot iek5ejoacs sunu shnl, un satur totoreceDtorus

nujiqas un valites. Gaismas ietekme fo-toreceptori izsuta signalus, kuri caur re_dzes nervu tiek novaditi uz smadzenem,kur tiek apstredati.

. Ia. zivis spei regulCt asumu, pateico-tres kameras principam - izstumiot unievelkot lecu, mugurukaulnieki izmainapaiu lecas formu. Zirgiem tas ir lidzigika cilvekiem - fiks€jot kadu tuvdk esojuprieksmetu, leca kJust apafa, bet tilakupriek5metu, - plakana.

Kd zirgl lzv,Elas zefi?Sigita Eitcena (PetNet),pCc arzemju preses

Zigi izvElas zali pec tas baribasvtrtibas, Ja piedavasiet savam zirgamdivus daZadus zales veidus - garuun isu, kuru tas izvelesies? Atbildeatkariga no zdles kvalitates un baribasvielu satura, to noskaidrojusi frantuzinetnieki.

Francijas Zirgu un jasanas sportainstitrlta zinatniece Dieraldine Floren-sa noskaidrojusi. ka zirgi spej pieldgorbaroSanas uzvedrbu (laiku, atrumu,vietas izveli) atkariba no baribas

pieejamibas un kvalitates. Eksperimen-ta laikd divus gadus vecu zirgu grupail ika piedavata svaiga zale: viena ekspe-nmenta varianta zirgi vareja izv€ldtiesstarp vienAdas, labas kvalitates isuun garu zali; otraja variante zir-giem piedavdja sliktas kvalitates garuzali, vid€jas kvalitates vid€ju zdli unaugstas kvalitates isu zali. pirmajdeksperimentd zirgi izvdlejas garo zdli,jo baribu varCia uz4emt atrdk, raiuotraia eksperimenta tie palielinajaproteina uz4emsanu, izvaloties isakuzali, toties labakas kvaltates.

junijs-julis, 2010 -41-

E -

(

Gu

strkazuce:salurEc

skdtm

1 tzi

nsll1

nizd

TeicEjipar zrrgrem

e Kad brutei, uz baznicu braucot, ra-tos ie l iek z i rqu paks t i , kura dev in i z i rn i .tad zirgi ne par ko neiet. (RKr. 6; 35035)

o ludzot zirgu braukianai uz kazam.zirgam nesis jaiepud sava dvaia un arpatagu prieki zirga galvas jamet krusts,tad neviens nevar zirgu apturCt. (A. Done,Liepnja;35036)

o la zirgu dziianai laui stuku vai za-rus. tad nevajaga lauzt aigarni. tad zirgamspalvas iet adgnrni. (A. Milgrava, Riga;3so37)

e Cela ari sabrauktam zirgam var dotauzas, tikai jdpasaka: ,,8d, zirdzi4, Sodiensvetki!" (A. Zilite, B€rzpils; 35038)

o Lai cela sabrauktam zirgam varetudot auzas, vajaga pasacit: ,,Ed, zirdzig,iodien svetki!" (L. Reiteris, Lubana;35039)

o Ja zirgam pa purnu sit, tad Slupstspaliek. (V. Hdzena, Nitaure; 35040)

. Zirgi ne par ko nevelk, kad diselesgalu apsm€rd ar laia taukiem. (RKr.6;3s041)

. Kod zyrgs, r.Tlkdams lielu vazumu,pakdss, itei pizim€j, ka saimineiks kunugaisynous. (V Podis, R€zekne; 35042)

o Raibu zirgu ieraugot, jasaslape

pirksti siekalam un jabei kabata, tad nau-du dabun. (L. eapa, Riga;35043)

o Kas sliktu zirgu grib tirgu izdot, taslai izgrie| sirdi dzivai vardei un dzivamkrupim. lai ieSuj tos kopa seglu viducr unar tiem segliem lai jaj pa tirgu apkart, tadp ie i zdo ianas buSot laba la ime. tK . S i l ings .1832,Tft4a;35044)

. Ka braucut zyrgs suoc sprauslot, tadjau muojuos gaida. (H. Z.Valainis, Egluna;3s0s7)

r Ja braucot zirgs sprauslo, tad majadoma par brauceju. (A. Bileniteina ro-

kraksts, Nereta; 35058). Kad, braucot uz ciemu, zirgs

sprauslo. tad l iekot gaidits. (R. Berzi4i,Dinkste;35059)

r Kad zirgs braucot sprausla, tadmdjis gaida. (K. Corbiks, lelgava. L. Alz-purve, Lubana; 35060)

r Ja brauc uz ciemu un zirgs sprauslo,tad tur tiek gaidits. (M. Valtere, Tcrvete;3s061)

. Ja braucot zirgs zviedz jeb sprausld,tad majis gaida. (K. Corbiks, lelgava;3s062)

,a

Blondines pulc6jis RigiAnda Pavlovska

mam. Ta seipadsmit pakavotu kajudipo4a Vecrigai leva atgut sen aizmir-5lo romantiku. Daudzi zirgus apbrinojaun valejas ar tiem kopa nofotografeties.Zirgu pieda)iSanos pasdkumir organizejajatnieces Zane Kozlova, Agnese Liepi4aun Ilga BCrzi+a no Ja1ra stalliem, k:u:.tta ic ina jumam atba ls l r l pasakumu a tsaucas

ari Anda Pavlovska, KrislaPa Cau-nes un Viskija ekipaia. Pajugam tikauzticets vest Latvilas un Starptautiskasblondir,ru asociacilas vaditajas Mariku

Gederti un OIgu Uikovu. Zirdziniektlabprat piedalijas, jo viens no blondi4uasociacijas darbibas virzieniem irlabdariba.

Riga 2q. maija notika tiropi Jielakablondi4u pardde. Galvaspils€tas unpasakuma viesu uzmaniba, protams,tika pievdrsta notikuma galvenajampersonam - blondinEm, ka aridetdem zirgiem, kuri vadija gajienuno Ratslaukuma lidz Doma lauku-

€

3

-42- j0nij5-j0li js, 2010

Gudrais zirgsJanis JaunsudrabiDi

No stastu krAjumq Redzets, dzirdCts unjusts (iznacis 140. gadn maija, stAstu pir-miespiedums Jaunako zitlu 1936. gada 289.numurA)

Rigas nomale, ja nemaldos, tad tiesiAnni+muizas rajona, nesena pagatne dzi-voja liels, b€rs, stiprs, bet par visam lietam -gudrs zirgs. Tik gudrs, ka asprat-rbas bieiivren sacentas ar sa.\,'u saimnieku

Lasitajs varbut vaicas, kamde! tikaspratigam zirgam bija vajadzigs vel saim-nieks. Vai vi45 nevareja dzivot uz savuroku?

Te nu autoram iaatbild, ka uz savu rokuneviens zirgs dzivot nevaf jo vi4amroku nav Vi4i nevar ne iejuglies, neiziugties. Vi46 nevar sev sienu unauzas nopirk. Ar sal.u vienu pirkstuvi(ri nespej ne dot, ne nemt. Un tapdcvisgudrakajam lopam vajadzigs saim-nieks, kas vinu apgadatu. ta sakot. tirimatedah zi+a, kas dotu vi4am est,turetu kuti, jugtu raspuska un dirzuapstrddaianas laild ari arkla un eceia,ki to darija vecais Crauds, musu gudraBera saimnieks.

Ai, Sis Grauds bij viend zQa stipripaviegls. Ne par velti kaimi4i vir;usautaja par Pelavu. Vi45 tieiirn nebgatik svarigs, ka butu var€jis atsvCrt sa!'uisto vardu. Vi4u, 5o vieglo Grau<iu,ka daudzus citus, kas brauc smagajosormar,ros, bieZi mocija degvtta velns.Bet, kad bija krietni dzerts, Graudssar,ruJ<art mocrja zirgu. Un, kamerGrauds ne druskas nevairijas no savamocrlaja,ia pat labprat tam padevas. -zirgs darija, ko speja, lai izbegtu vr-siem tiem launumiem, kas parasti uz-bruka, tiklidz saimnieks ndca drd nr.rkroga. Sa4emis tddos briios ne vie-nu vien petagas cirtienu, B€ris, kas citadibij kntraks par kutru, velak, saozdamsdegvura smaku, slejas gaisd un drdzas tikpeksni uz priekau. ka braucejs nedabuja negroius satvert. Bet, ja bij groZi ari satverti,tad nepaspeja uzvelties uz drega malas.

,,Tprrru! Tprrru!" Grauds ldiedza,raudzidams, kur pie\erties.

Ar katru dienu cilv€ka un zireasavstarpCjas afliecibas kluva asikas. ljdzbeidzot, matidams groZus dzeraja rokas,lops nebija vairs novaldams. V1,15 begaka no nelabd. Labi, ka Grauds pasp€ja velierapties, groius nesatveris. Bet lielakotiesu biia ta, ka, iekaries groZos, vi45 lavasevi vilkl, Lidz zirgam piek-usa galva vaipaiam rokas. Pedeja gadijumn nekas citsneadikas, ka raidit trakajam pakal krtetnulastu un sevi mierinat ar to, ka gan jau ne-

kur nemetisies, jo vienmer, mAja pargajis,vi+S zirgu atrada iau priekSa izj[gtu unnovietotu.

Reiz tada skrejiena Grauds bija tiknelaimigi klupis, ka pagrudis abas kajaszem rite+iem, pec kam bija nogulCjis di-vas ned€las pils€tas slimnica un tikpat

gi mnjas. KopS ta laika saimdeks ar zir-gu vel vairak sacentas varas un viltibaspielietoiana.

Ja Grauds bija uz4Emies Anninmuiiasddrzniekam uz tirgu aizvest zemenes vaitomatus, zirgs staveia mierigs pie kautkuras auglu budas Centralaja tirgn, Idzvezums tika iztuksots. Bet vajadzeja vinutikai pieturet, kur logos redzEja pudeles. -

tas bij uz vietas prom, tiklidz saim,nieks nozuda aiz durvim. Prom un tiediuz Anni4muiias ielu. Nu nebij te vien ne-laime, ka Graudam vajadzeja kajam cilpotmaja ar visu adas skoteli priekia un petaguroka ki nerram daZreiz cauri visai pilsetai,tad pari tiltam; laundkais bij tas, ka zrrgslidz ar savu ieraianos seta ikreiz bii Grau-da apsudzCteis pie vir,la sievas, kas nebijagan sliktaka par citam sievam, bet labakaad ne. Aizvien tad viram bija jndzird, kavai nu jaatmet dzeriana, vai jap€rk auto, jocit idi zirgs vinu parspeSol prAta ziBa.

Tedos parmetumos cilveks var klausitiestikai lidz zinamam laikam, bet, kad vadzispilns. tad tas lust. Ta ari Grauds reiz sjevaipaleica ruglo patiesibu,ka vi4a ir izdarrjusilielu aplamibu, 4emdama par viru cilv€ku,

ia iau pretam piegriei tik lielu veribu.Pateica, nobijas pats no saviem vardiem unsirdi ap4dmas neganto lopu ta samulsinat,ka tas nezinas ne rita, ne vakara.

Crauds l ika redniekam pieiut Bera ie-mauktiem labaja pus€ tik lielu adas klapi,ka td liedza ne vien tieii skatities, bet aiz-sedza aci pavisam.

,,Tev nav jaredz, kana]a, kur es tevi pie-turu un kur paliekul'vi4S smejas, tagadapstajies pie kroga vai degvrna pardotavas.

Grauds tomar nedabnja ilgi priecatiespar sav'u viltibu. Otra vai tre5a diene zirgsjau bij tik talu lietas kursi, ka apstadinAtsuzkapa ar priekikdjam uz ietnes, parlikazodu pari ilksij un ar savu svabado aci

apskatija logu un durvis.Ka tad! Te nebii nekas cits ka

degvina pardotava. Tagad Zigli promuz majam!

Nu Crauds jutds pilnigi apak3a. Zir-gs biia tie5am ja ne gudraks par vir,ru,tad vismaz tikpat gudrs. Graudam tonacas atzit ar gandarijumu, bet ari arl ielu saiutumu. No vienas puses. vareiapar tik gudru lopu tikai priecaties, bet,no otras, bija Sausmigi atzit, ka sievazirga spCjas bija novert€jusi daudzagrik neka vi4i. Nu cilas izeias vairsnebija kd zirgu izmainit, lai tiktu vafdno sievas kauninajumiem un kaiminuzobgalibam. Un vi45 to izdarija.

Bet no nelaimes cilveks nekad ne-var izbegt tapat ka no laimes, ja ta nak.Jau otrd diena, pirbraucis s€ta, Graudsieraudzija pagaLma sveius vafus. Un,kad nojudza iauno zirgu un gribejanovietot larti4a, tad tur prieksd jaustavCja vecais BCris. Tas pagrieza galvupret btu5o saimnieku un bubinaja, itka teikdams:

,,Labvakar! Bet esi gan tu mani at-devis labds rokas. Mans jaunais saim

nieks nav ne par matu gudrnks."Sada alzina un pie(eriba no zirga pu-

ses pagarija Graudu tik sentimentalu,ka tas izlaida ja:urLa zirga pavadu no ro-kas, ap4ema BFra kaldu, glaudrja ti pieri.kertoja sajukuias krepes, appli\€ja gurnus.Vieniga doma tagad vi4am bija: uz vietasmainit zirgu atpaka], tiklidz ieradisles tatagadCjais saimnieks. So ap4emianosnespeja pat grozit sievas jautrais iautajums.kad vi45 iznaca no kuts:

,,Ko nu tu teiksi? Es nojudzu, ievedukuti un tad tikai atcerejos, ka virli nepiedervairs mumsi'

Un Grauds atbildeja:,,Labi esi darrjusi, sieva. Vi45 ir gudrdks

par mums abiem. Butu greks no tdda zirga5\irtiesil

j0n is- ju l is , 2010 -43-

Gandar-rjums piedivit kvalitativu preciFraniu uz4emums Vitoquifiol A.G.

ir viena no lielakam veterinaro zeluraZotnem pasaule, kuras izaugsmes unattistibas strategija balstas uz jaunu ide-

.ju ieviedanu. Latvrja Vdtoquinol parstavSIA Vef fiae, kas piedava ari Vdtoquinolspecialds papildbaribas zirgiem F4uist/o (locitavu, muskulu, aknu, elpoianasun gremoianas sistemu darbibasuzlaboianai, atl'aunoianas procesuveicinaianai, adas un nagu veselibai,vitaminu un mineralvielu nepiecieiamodevu uz4emiana i , nervu s is lema 's tab i l i zESana i . ener f i ias nodro i ina(ana izirgiem lielas slodzes laika). Uz4€mumsspei nodroiinat vispiem€rotakosrisinajumus zirgu papildbanbu izvdld,jo notiek veiksmrga sadarbiba ar franiukoldgiem - veterinararstiem.

SIA yef tire direktore veterinararsteIveta Kezika ir gandarita par to, kapatCrCtaiiem Latvija var pieddvitkvalitatrvus un augstvertigus produk-tus, kas atziti visa pasauld. Eqriislroproduktus I. Kezika uz4emusies izplatitl ;pE., ka pasai jau kopi bernibas zirgib i ju< i v ien i no mi l i ka j iem dz ivn iek iem.Lai pilnveidotu savas zinaianas parEqalstro produkciju zirgieri., Vet Linedirektore katru gadu apmekl€ Vltoquinol organizCtos seminarus, kadspagajuSogad notika Italta. Ti ir labaiespdja apmainities ar viedokliem, kaari uzzinal par kolegu pieredzi visa

pasaul€. Lai inform€tu par Equistro pro-dukciju plaiak ari Latvijas zirgaudzCtajus,jasanas sporta parstavjus un citasieinteresates personas, SIA Vel lire planoorganizet seminaru Latvta, pieaicinotpalmAju veterinararstus. Sobrid izveido-jusies veiksmiga sadarbiba ar Latvijasiejades sportisti Unu Kiesneri, mekldjotizdevigakos risinajumus Equistropapildbaribu pielietoiu ma sporta zirgiem.Daudzi no Latvijas zirgaudzeta.jiem unsportistiem jau izv€l€juiies Equistro produkciju saviem zirgiem, ka arr kvalitativubarrbu su4iem (CIBAL4 un kal;iem (CIM/AQ), ko ari piegada 5lA Vet Line.

5r gada l l . run l . ia I rKa a lKra ts p l rma lsSIA Vet Line zooveikals RIga, Brivibasieli 271, kur var regddaties Equistropapildbaribu zirgiem, ka ari izstradajumuscitiem majdzivniekiem. Lidzas veikalamatrodas ari veterinara klinika (www.vet-klinika.lv). fgristro produl<.cij u iespdjamsiegadaties ari internetveikala www.pet-l ine . lv . nodroSino l p ieg ;d i jau nakamajadieni pdc pasutijuma noformdianas, kaari zirglietu veikalos Korsaro un Zirgustallis.

Latvijas vadodie sportisti parEquistro

Andis Varna, konkirrs: 1,, vEJEjimiesEquistro produkciju, jo atradamin formac i ju , ka to .av iem z i rg iemuztura lieto ari Vacijas vadosie sportisti,

piem€ram, Markuss Enings.Sikotn€ji papildbaribas tikasutitas no Vacijas, tagad tasiegadajamies SIA Vet Lineun esam apmierindti ar savuizvdli.

Inga BistroYa, iejade:- Equistro produkcijuiegidajos jau tad, kad tov€l nepiedavaja neviensuzqemums Latvije,jo mantoieteica kol€les no Vacijas

ar/FTn ilNt

Zin la lace un R ina lda Vanaga. ku-ras man ari sutija 5o produkciju. Bijuprieciga, uzzinot, ka Latvija pirms kadalaika Equistro produkciju saka izPlatitSIA Vet Lifle. Saviem zirgiem esmuizmanlo jus i p roduk tus no va i rakamserij im gan elpo3anai, gan locitavam.Priek6rociba ir ari ta, ka varu iegadatiestieii vienas lirmas izstradajumusdaZidiem mdr(iem. Esmu fotiapmierinata ar Equistro papildbaribuiedarbibu uz zirgiem!

SIA Vet Line direktore Iveta Kezika.

AIio K zoo',/eikals Riga, Brivibas iela 27 L

@e"*rpr - REKTAMA/STUDINAJUMI' : , :w

ReklamaZirgu Pasta

[email protected].:26544243

-44- j0nijs-j0lijs, 2010

Labs paligs zirgkopjiemJau 70 gadu Weidemann ir

BAut Asc|ItNEt{/fr neaizstajami partneris un paligsLr r f l l no9r ' z i rgkop i iem. t lg ta ic ig i .adu.bo

ioties ar klientiem, ir izstredatsipaii veiksmrgs tehniskais risinajums un radits produktsar rrniversdlu pielielojumu un izsmalcinaru tehnolo$iju.Weidernann tehnikai ir plais modefu klasts un daudzvei"dissapr rko iuma p iedava jums: la i ieves tu bar rbu s ta l los , I iizlidzinatu segumu maneZa vai laukumos, lai uzceltu $pas,vai lai vienkirSi sakoptu pagalmu un noplautu zali _ mumsKatram uzdevumam ir piemerots un erti nomainamsaprikojums. Veclja ruLo6 tehnika ir auqstas kvalitates unvienmFr soli priekii sava nozarF. Inie,teiot hdzeklus musutehnikas iegade, tie ]ums noteikti atmaksasies: ilss kalooianaslaiks, zemas ekspluatacijas izmaksas un augsta line4a servisanodroiindiana jdSanas sporta.

Musu firma SIA Baumaschinen Lettland ir oficialaisWeidernann parstavis Latvije. Musu mehani$ ir beiguiiapmacibas kursus cija un var nodro6inat atru un kvalitaiivuservisu Jusu tehnikai.

Pla6aka informacij a pa ti.Jtr.. 67260\20 rvai 2}49OOS3.Esat laipni gaiditi misu biroja Riga, Maskavas ieli

4441Ar cie4u www.bl.lv

.;!

Alveja - ierocis pret,"^ii,,,"1,,Y,^".,,.., slimibdmParAloe Vera produktiem no firmas

Forever Living Product zirgiem,citiem dzTvniekiem un to saimniekiem

l0dzam interes€ties pa Elruni26258326.

a

e

I-*j--

.

C zirgam.lvjnnijs-jnlijs, 2010 -45-

izirsu sustss INFORMACIJA

Somijas prezidente viesojas TErvetCInformacija un foto no Valsts Prezidentakancelejas

Somijas Republikas Prezidentes'larjas Halonenas valsts vizites laikaI-atvija 8. junijA Latvijas Valsts Prezidents Va ld is Za t le rs , ' lh r ja Ha lonenaun vi4u dzrvesbiedri apmekleja Aglo

.ftnnas Tir,,,ete zirgaudzatavu un \ralsls. rug l loprb" . in . t i tu ta Pe lera Upt i . t .e t i r r ,a l 3 r 7 u l r o D e l e .

Apmekldjumu laika Sonijas Preziden-te izredija l ielu irTteresi par zirgaudzatavuun ceri4u darzu. Prezidente uzdeva daudzjautajunu un ar interesi klausijas Agt.o-

hrmas Tarrete valdes priekisadetaja N1oJr l eob. r . un Ter !e le \ z i rg . ruJz .L- r ' r .\ Jd i t i j , r . Tevar NebJre . . l ; . l t ' r t t t )4 .AgroJirna s Terlcfe valdes priekisFdetaispastastrja, ka iepriekiEja gacla l ielakaiseksports ir bij is uz Somiju - no 58p i r d o t : r l i e r r r u i r g i c m l - l i z c c , ' - i r t z . u

draudzrgo valsti.

P r e z i d e r r t c ' k . r n d z c p a . t . t . r t t . r . k , r i r r . ,atbalsta Somija audz€tu zirgu i\ irniun, ka ari vigai paiai pieder i ls i\ i lneszirgs. Si zirga att-lu irr kunrelir;u Halonenas kundze uzdavinaja Yalsts Prezidentam Valdim Zatleram ar kundzi. Slei-ciens, grozs ar burkaniem un ibolicmtika nodots ari Valsts Prezidenta VirldaZatlera "krustmeiti+ai" kuneli4an.tReil i jai.

ffil , l r Z r r r k o p i h x \ n , i r i ( ! i i r

Laikraksts zi tgu Pasts,izdev Ejs E q u u s p a t tn e I i.lespiests Do I d ed 2e h o I a g rA fi j o.lznek relzi mCnesi.Dace Strausa - projekta vaditala+37126254326,Dace l \4i l lere - galvena redaktore+37129117718nese RuskuLe redaktore+37126479579 ,Jolanta Lapi!a redaktore, rnarket ngs+37 1 26544243Inga Mife sone konkars +371 29469825,Anda Pav ovska - palr lg! braukiana+37126347125Nadina Zavadilika faro +353 861922762,Maija Gal i ia rnaketeteja.

Elektroniska pasta adrese: info@z rgupasts.Jv.Adrese pasta sati jumiem:Latvi jas Zirgaudzetaju biedriba, avizei ZiguPd5tr, Republikas laukuma 2, Riga, LV-1010.nformac i jas parpub lc€ iana !n l zmanto tanap elaujanra, ieverojot LR autorti€sjbu ik!mdoianuun atsaucoties uzZrquPriruk, avotu !n/vai darba autoru . Jebkada c l ta ve ida in fo .mac jas parpLrb l i ce iana,pava i ro iana !n i zmanto iana komerc ia los no lukosbez 5!A Equri pa ftneri ra kstveida atlalja, a, iegta unuzskatama par aLr to r t es bu p ; rk ;pumu.

AS Agrofrma Tarvete vlldes Priek:sedafijs Modris Goba un zirgaudzEtth',ts |'dditaja leva Nebare

iepazlslina ar saim iectbu Somijas Prezide ti Tarju Holanenu un Ldtvijds Prezidentuvaldi

Zatleru.

Zirgu de toustrAjuL i Agro_hrIni Tirrcte.

Somijas Prezitlente Tdrja Hdlotrcna stdlli zirgus cienaja ar burkaniem.

-46- jun i js- jn l i js , 2010