ZIRGI RĀZNAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ ZIRGA MUGURĀ Rāznas nacionālais parks ir jaunākais no nacionālajiem parkiem Latvijā un vienīgais, kurā šādā mērogā pārstāvētas Latgales dabas un kultūras vērtības. Augstākā Latgales virsotne – Lielais Liepukalns, latgaļu jūra – Rāznas ezers ar Mākoņkalna ainavu, podnieku skolas tradīcijas, vecticībnieku un katoļu dievnami, poļu muižniecības mantojums. Dažādu laiku rokraksti latgaļu zemē, taču viennozīmīgi tā arī šodien ir tradīciju zeme. Tradīcijas arī zirgkopībā. Kā 1932.gadā rakstu krājumā „Latvieši” rakstīja valodnieks un etnogrāfs Pēteris Šmits: „Svarīga loma pie baltiem piederējusi zirgam (leit. žirgas, prūs. sirgis), un senie prūši lietojuši pat ķēvju pienu ēdienam. Vēl tagad leišu un latviešu tautas dziesmas daudzina zirgus ar tādu mīlestību, kādu varam vērot vienīgi pie jātnieku tautām.” Latgalē zirgkopība attīstījās savādāk nekā citos Latvijas novados. Šeit augstāk vērtēja ātras gaitas zirgus, kuri bija daudzu paaudžu lolojums. Latgale vēsturiski izveidojās par Latgales rikšotāju dzimteni. Tas bija saistīts gan ar garajiem smilšu ceļiem, gan mazo tīrumu skaitu, jo zirgus mazāk izmantoja lauksaimniecībā un mežu darbos, bet vairāk kā pārvietošanās līdzekli. Noteicošu lomu spēlēja arī latgaliešu temperaments – vēlme sacensties ar kaimiņu, kam labāks un ātrāks zirgs, kā arī Latgales novada ciešās saites ar Krieviju, no kurienes jau 19. gs. tika ievesti rikšotāju izcelsmes vaislinieki. Rikšotāju sacīkstes starp zirgu īpašniekiem notika gan uz lauku ceļiem, gan ziemā uz ezeru ledus. Šodien Latgales rikšotājs ir daļa no Latgales reģiona etniskās identitātes. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par 13 tūkstošiem zirgu (salīdzinot ar 1939. gadu, kad zirgu skaits valstī sasniedz maksimumu – ap 405 tūkst.) un zirgu skaits Latgalē ir vislielākais Latvijā. Zirgkopībā Rāznas nacionālais parks un tuvākā apkārtne ar pauguraino Latgales augstienes ainavu ir nozīmīga vairāku būtisku iemeslu dēļ: • Vismaz 80 saimniecības, kurās ir zirgi. • Saimniecība „Rudo kumeļu pauguri”, kur ikdienā pieredzēsiet Latgales rikšotāju. • Tradīcijas no 20. gs. pirmskara perioda – pajūgu skriešanās sacīkstes jeb saukts arī „tautas draivings”. • Izjādes, braukšana pajūgā vai karietē, sēšanās "vērsā" mugurā un daudzas citas interesantas pieredzes. Visa gada garumā, protams, īpaši gadalaiku skaistākajās izpausmēs: ievziedu laikā, ziedošo puķu pļavās, sārtajās rudens lapās vai dziļajās ziemas kupenās. Līdz Rāznas nacionālajam parkam no Rīgas ir 250 km, tāpēc neviens turp nedodas uz vienu dienu – rezervējiet vienu kārtīgu nedēļas nogali, vai mazāka kņada būs tieši darba dienās. Nacionālais parks ir ļoti daudzveidīgs: podnieku amata prasmes, vecticībnieku un katoļu kultūras mantojums, labiekārtotas dabas takas, kāpšana Mākoņkalnā vai izbraukums ar laivu Latgaļu jūrā – Rāznas ezerā, pārgājiens starp augstākajiem Latgales pauguriem, makšķerēšana salām bagātākajā Ežezerā. Daudzveidība ir nacionālā parka iezīme. Katrs pats ir atbildīgs par savu un savu bērnu drošību maršruta veikšanas laikā. Citus aktīvā tūrisma maršrutus meklējiet ! TŪRISMA PAKALPOJUMI Daļēji finansēts ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu granta palīdzību no Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas Rāznas nacionālajā parkā var staigāt, vērot augus, dzīvniekus un ainavas, ogot, sēņot, peldēties, sauļoties, braukt ar divriteni un laivu. Ar mehanizētiem transporta līdzekļiem drīkst braukt pa vispārējās lietošanas ceļiem. Jāievēro, ka Rāznas, Salāja, Zosnas ezerā un Ežezerā nav atļauts pārvietoties ar motorizētiem peldlīdzekļiem. Ugunskurus kurināt drīkst tikai speciāli ierīkotās vietās. Saudzēsim vērtības, kuru dēļ šeit esam ieradušies! : Osmany, + 371 29483600 Zīdu kolns, + 371 26640640 Rāznas līcis, +371 29176687 Pie Rāznas, +371 29125600 Vītoli, +371 29117570 Rāznas gulbis, +371 29994444 Vucini, + 371 29244926 Tinēji, + 371 26832249 Rāznas ezera dienvidaustrumos – Lamašu apkārtnē, Piļoru ozolu audzē. Lipuškos, Zosnā, Čornajā, Kaunatā, Ezerniekos, Dagdā, Andrupenē “Rāznas Gulbis”, (371) 29994444; “Ezerkrasti”, (371) 26450437; “Dīleri”, (371) 29277171 (Pirms ierašanās vēlams kafejnīcas sazvanīt un pieteikties). www.celotajs.lv , (371) 67617600 www.rezeknesnovads.lv , (371) 63124451 www.rezekne.lv , (371) 64605005, 26337449 www.daba.gov.lv , (371) 67730078 • Izvērtē, vai labāk vēlies sēdēt ratos vai zirga mugurā. • Velc ērtu apģērbu, kas nečab un neplivinās (zirgs var sabīties), un ir bez asām detaļām. • Kājās auj ērtus apavus ar zemiem papēžiem. • Atstāj aiz staļļa vārtiem savas ambīcijas, sociālo un materiālo statusu. • Veido cieņas pilnas attiecības ar zirgu. • Uzticies un ielāgo zirga saimnieka padomus. • Vaicā un lieto ķiveri – drošība tomēr ir pirmajā vietā. • Esi pacietīgs. • Pavaicā saimniekam, kā pateikties zirgam. zirgs nav mašīna, kurā iekāpj un brauc. Zirgs ir dzīva, domājoša un ļoti spēcīga būtne, kuram jāprot saprotamā veidā palūgt izdarīt to, ko cilvēks vēlas. Latgales rikšotājs
Welcome message from author
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
ZIRGI RĀZNAS NACIONĀLAJĀ PARKĀ
Rāzna aicina!ZIRGA MUGURĀLATGALES RIKŠOTĀJI
Rāznas nacionālais parksir jaunākais nonacionālajiem parkiem Latvijā unvienīgais, kurā šādā mērogāpārstāvētas Latgales dabas un kultūrasvērtības. Augstākā Latgales virsotne –Lielais Liepukalns, latgaļu jūra –Rāznas ezers ar Mākoņkalna ainavu,podnieku skolas tradīcijas,vecticībnieku un katoļu dievnami, poļumuižniecības mantojums. Dažādu laikurokraksti latgaļu zemē, tačuviennozīmīgi tā arī šodien ir tradīcijuzeme. Tradīcijas arī zirgkopībā.Kā 1932.gadā rakstu krājumā „Latvieši”rakstīja valodnieks un etnogrāfs PēterisŠmits: „Svarīga loma pie baltiempiederējusi zirgam (leit. žirgas, prūs.sirgis), un senie prūši lietojuši pat ķēvjupienu ēdienam. Vēl tagad leišu unlatviešu tautas dziesmas daudzinazirgus ar tādu mīlestību, kādu varamvērot vienīgi pie jātnieku tautām.”Latgalē zirgkopība attīstījās savādāknekā citos Latvijas novados. Šeitaugstāk vērtēja ātras gaitas zirgus, kuribija daudzu paaudžu lolojums. Latgalevēsturiski izveidojās par Latgalesrikšotāju dzimteni. Tas bija saistīts ganar garajiem smilšu ceļiem, gan mazotīrumu skaitu, jo zirgus mazākizmantoja lauksaimniecībā un mežudarbos, bet vairāk kā pārvietošanāslīdzekli. Noteicošu lomu spēlēja arīlatgaliešu temperaments – vēlmesacensties ar kaimiņu, kam labāks unātrāks zirgs, kā arī Latgales novadaciešās saites ar Krieviju, no kurienesjau 19. gs. tika ievesti rikšotājuizcelsmes vaislinieki. Rikšotājusacīkstes starp zirgu īpašniekiemnotika gan uz lauku ceļiem, gan ziemāuz ezeru ledus. Šodien Latgalesrikšotājs ir daļa no Latgales reģionaetniskās identitātes.Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par 13tūkstošiem zirgu (salīdzinot ar 1939.gadu, kad zirgu skaits valstī sasniedzmaksimumu – ap 405 tūkst.) un zirguskaits Latgalē ir vislielākais Latvijā.
Zirgkopībā Rāznas nacionālais parks un tuvākāapkārtne ar pauguraino Latgales augstienes ainavu irnozīmīga vairāku būtisku iemeslu dēļ:• Vismaz 80 saimniecības, kurās ir zirgi.• Saimniecība „Rudo kumeļu pauguri”, kur ikdienāpieredzēsiet Latgales rikšotāju.• Tradīcijas no 20. gs. pirmskara perioda – pajūguskriešanās sacīkstes jeb saukts arī „tautas draivings”.• Izjādes, braukšana pajūgā vai karietē, sēšanās"vērsā" mugurā un daudzas citas interesantaspieredzes.Piemērotākais laiks zirgu izjādēmVisa gada garumā, protams, īpaši gadalaikuskaistākajās izpausmēs: ievziedu laikā, ziedošo puķupļavās, sārtajās rudens lapās vai dziļajās ziemaskupenās.Maršruts un ilgumsLīdz Rāznas nacionālajam parkam no Rīgas ir 250km, tāpēc neviens turp nedodas uz vienu dienu –rezervējiet vienu kārtīgu nedēļas nogali, vai mazākakņada būs tieši darba dienās.AlternatīvasNacionālais parks ir ļoti daudzveidīgs: podniekuamata prasmes, vecticībnieku un katoļu kultūrasmantojums, labiekārtotas dabas takas, kāpšanaMākoņkalnā vai izbraukums ar laivu Latgaļu jūrā –Rāznas ezerā, pārgājiens starp augstākajiemLatgales pauguriem, makšķerēšana salām bagātākajāEžezerā. Daudzveidība ir nacionālā parka iezīme.Der zināt! Katrs pats ir atbildīgs par savu un savubērnu drošību maršruta veikšanas laikā.Neatliekamās palīdzibas dienesta tālrunis: 1 1 2
Citus aktīvā tūrisma maršrutus meklējiet www.celotajs.lv!
TŪRISMA PAKALPOJUMI
Daļēji finansēts ar EEZ un Norvēģijas finanšuinstrumentu granta palīdzību no Īslandes, Lihtenšteinasun Norvēģijas
Rāznas nacionālajā parkā var staigāt, vērot augus, dzīvniekus un ainavas,ogot, sēņot, peldēties, sauļoties, braukt ar divriteni un laivu. Ar mehanizētiem transportalīdzekļiem drīkst braukt pa vispārējās lietošanas ceļiem. Jāievēro, ka Rāznas, Salāja, Zosnasezerā un Ežezerā nav atļauts pārvietoties ar motorizētiem peldlīdzekļiem. Ugunskurus kurinātdrīkst tikai speciāli ierīkotās vietās. Saudzēsim vērtības, kuru dēļ šeit esam ieradušies!
Tūristu mītnes:3 Osmany, + 371 294836004 Zīdu kolns, + 371 266406404 Rāznas līcis, +371 291766873 Pie Rāznas, +371 291256004 Vītoli, +371 291175704 Rāznas gulbis, +371 299944444 Vucini, + 371 292449261 Tinēji, + 371 26832249Atpūtas vietas: Rāznas ezeradienvidaustrumos – Lamašu apkārtnē,Piļoru ozolu audzē.Veikali: Lipuškos, Zosnā, Čornajā,Kaunatā, Ezerniekos, Dagdā,Andrupenē.Ēdināšana: “Rāznas Gulbis”, (371)29994444; “Ezerkrasti”, (371) 26450437;“Dīleri”, (371) 29277171 (Pirmsierašanās vēlams kafejnīcas sazvanīt unpieteikties).Informācija:www.celotajs.lv, (371) 67617600www.rezeknesnovads.lv, (371) 63124451www.rezekne.lv, (371) 64605005,26337449www.daba.gov.lv, (371) 67730078
KĀ SAGATAVOTIESIZJĀDEI AR ZIRGU LATGALĒ
• Izvērtē, vai labāk vēlies sēdēt ratos vai zirga mugurā.• Velc ērtu apģērbu, kas nečab un neplivinās (zirgs varsabīties), un ir bez asām detaļām.• Kājās auj ērtus apavus ar zemiem papēžiem.• Atstāj aiz staļļa vārtiem savas ambīcijas, sociālo unmateriālo statusu.• Veido cieņas pilnas attiecības ar zirgu.• Uzticies un ielāgo zirga saimnieka padomus.• Vaicā un lieto ķiveri – drošība tomēr ir pirmajā vietā.• Esi pacietīgs.• Pavaicā saimniekam, kā pateikties zirgam.Noslēgumā: zirgs nav mašīna, kurā iekāpj un brauc.Zirgs ir dzīva, domājoša un ļoti spēcīga būtne, kuramjāprot saprotamā veidā palūgt izdarīt to, ko cilvēksvēlas.
Latgales rikšotājs
ZIRGU TRADĪCIJAS ĀRPUS RĀZNAS NACIONĀLĀ PARKA
"Lauku ceļotājs"Kalnciema iela 40, Rīga, LV1046, LatvijaT: +371 67617600, F: +371 [email protected], www.celotajs.lv
www. ce l o ta j s . l vTeksta autors: A. Klepers
Foto: J. Smaļinskis, A. Klepers,z/s Rudo kumeļu pauguri, z/s Klajumi
Izmantoti: elittesport.lv materiāli
1
2
• Untumi pie Rēzeknes; 26337449 – Ligita. Saimniecībā ir 11 dažāda vecuma zirgi –atpūta ar zirgu izjādēm un vizināšanu pajūgos. Sacensības un izjādes prasmjupadziļināta apguve. Kāzu apkalpošana.• Rikšotāju braucēju sporta klubs Pegazs Felicianovā pie Ciblas; 26479579 Inese, 28743132 – Sandra. Sporta klubā var iestāties ikviens Latvijas rikšotājuaudzētājs un entuziasts, lai kopīgi veicinātu un attīstītu rikšotāju audzēšanu un zirgurikšošanas sacensības. Rīko sacensības.• Zilupes stallis Lomašu sādžā pie Zaļesjes; 26161533. Audzē sporta zirgus,organizē pajūgu sacensības, īpaši manēžā.• Brīvība – Ozoliņos pie Dagdas; 29111983. Individuālās jāšanas apmācības, zirguizjādes laukumā, vizināšanās pajūgā, skolēnu grupām vizināšanās droškā, svinīgipasākumi ar zirgu iesaisti.• Zirgu sēta Rietumi Skaistā, Krāslavas novadā; 22039524, 28364614.Pamatvirziens ir laika pavadīšana ar zirgiem – zirgu tūrisms: izjādes ar zirgiem(vienlaikus ir pieejami 5 zirgi), svinīgu pasākumu organizēšana, zirgu izjāžu maršruti,piemēram, visdziļākā Latvijas ezera Drīdža apmeklēšana, izjādes maršruts pa mežatakām.• Akmeņi, viesu nams Franapolē pie Ciblas; 26454793. Zirgu izjādes.• Zirga Smaids Nirzas ezera krastā; 29474802. Zirgu tēmai atbilstoši iekārtoti viesunamiņi pašā ezera krastā. Latgales skaistums no „zirgu sedliem”. Izjādes unpieredzējušu instruktoru padomi. Ziemā vizināšanās trijjūga kamanās.
GADSKĀRTĒJI PASĀKUMI RĀZNAS NACIONĀLAJĀ PARKĀMāras diena (diena tiek precizēta atkarībā no sniega apstākļiem) –pavasara sagaidīšanas svētki kamanu vadīšanas sacensības (Rudokumeļu pauguros – vienīgās šāda veida sacīkstes Baltijā). Notiek arīamatnieku un zemnieku tirdziņš.Vasaras saulgrieži (19. jūnijs) pajūgu vadīšanas sacensības. Rudokumeļu pauguros un citviet. Notiek arī amatnieku un zemnieku tirdziņš.Mārtiņdiena, kad centrālais tēls gan ir gailis, taču arī zirgu pajūgi unizjādes netrūkst. Norisinās Lipušķos.Svētceļojums uz Aglonu ar zirgiem, zirgu pajūgiem (ap 50 km – vienalīdz divas dienas).Kāzu un citu godu noformēšana ar zirgu iesaistīšanu (karietes,kamanas, pajūgi, tērpi u.c.).
Rāznas pauguraines ainava
PIEDĀVĀJUMI NO ZIRGU VIETĀMRudo kumeļu pauguros (Šļakoti, Kaunatas pagasts, Rēzeknes novads; 26376917,26376917)1. Saimniecībā, kurā bez zirgiem mājo arī vērši, cūkas, āži, u.c. mājdzīvnieki,pieejami 20 braucami zirgi un 8 rati.2. Pajūgu un izjāžu (seglos) maršruts „Pa Rudo kumeļu pauguriem" (2 km, izjāde ~30min., ~1 stunda.). Īpašs piedāvājums – tas pats maršruts arī vērša pajūgā un papildussaimniecības apskate.3. Ceļojums zirga pajūgā (droškā) vai pārgājiens sedlos pieredzējušajiem (Maršruti 1līdz 5 dienām. Populārākais – īpaši ainaviskais 7 km posms MalukštaSinaiži).4. Īpaši ziemā: „Russkaja troika” – trijjūgs kamanās un skijorings.Tradīcijas un Pūdnīku skūlaKaunatas pagasta Pūdnīku skūlā saimnieko podnieks Evalds Vasilevskis un mākslaszinātniece Evija Vasilevska. Iepriekš sazinoties un vienojoties, Jūs varat būt šīsģimenes viesi un iepazīt māla masas sagatavošanu, apgūt "prasmju stundas",piedalīties podnieka cepļa kurināšanā un izņemšanā. Iespējami arī tuvāki un tālākiizbraucieni zirgu pajūgā.ZundiBrīvdienu māja Zundu ezera krastā ar plašu un netraucētu pludmali, makšķerēšanasiespējām un lauku pirti. Saimniecībā ir zirgs, ko iespējams izmantot nelieliemapkārtnes zirgu pajūga izbraucieniem.
Trijjūga kamanas Rāznas nacionālajā parkā Tūristu izjāde Rudo kumeļu pauguros Tūristu vizināšana pajūgā
Latgales keramika Pajūgu sacīkstes ziemā Tūristu izjādes grupā
Instrukcijas pirms došanās izjādē
Related Documents
