Zirgu Pasts Nr.25

Cen

a1,90 Ls

25

Vācijas gudrības

Nr. 4 (25) 2009. gada aprīlis-maijs

Ziemas čempionāts

Nad

īnas

Zav

adili

kas

foto

Aksana KraukleTālrunis: +371 29669106

Fakss: +371 67934698E-pasts: [email protected]

www.antares-sellier.com

~�~aprīlis-maijs, 2009

Šajā numurāRedakcijas sleja

Laikraksts Zirgu Pasts, izdevējs Equus partneri. Iespiests Dardedze hologrāfija.Iznāk reizi mēnesī.Dace Štrausa – projekta vadītāja +371 26258326, Dace Millere – galvenā redaktore +371 29117718 Inese Ruskule – redaktore +371 26479579, Jolanta Lapiņa – redaktore, mārketings +371 26544243Nadīna Zavadilika – foto +371 29872679, Maija Gailiša – maketētāja.Elektroniskā pasta adrese: [email protected] pasta sūtījumiem:Latvijas Zirgaudzētāju biedrība, avīzei Zirgu Pasts, Republikas laukumā 2, Rīga, LV–1010.

Latvijas ziemas čempionātsPar Latvijas ziemas čempioni iejādē Lielajā balvā kļuva Terēze Rozen-berga ar Zalvi 4.-5. lpp.

L AT VIJĀSveiks, lasītāj!Vai bieži aizdomājies par to, –

cik laimīgs esi, būdams kopā ar zirgiem?

Ir pavasaris, zeme silst, putni dzied, daba zied. Zirgiem iespīdas acis, un rīta agrumā pa rasas pār-klāto pļavu tie brīvi auļo pretī le-cošai saulei... Kas var būt skaistāks par iespēju būt kopā ar šiem gra-ciozajiem un spēcīgajiem dzīvnie-kiem. Sajūta ir neaprakstāma un tik patiesa kā zirga dziļās, skaistās un godīgās acis.

Zirgs radīts brīvībai, un šo brīvību izjust tas māca nepa-cietīgajam, ambiciozajam cilvēkam, kuram jāsaņem visa sava cilvēciskā dūša kopā, lai spētu zirgu kontrolēt. Šķiet, tas ir tik vienkārši, – pakļaut spēcīgo dzīvnieku. Uzmet saglus, iedur sānos piešus un, aiziet. Tā nenotiek. Lai kāda loma zirgam arī nebūtu cilvēka dzīvē, sākotnēji viss bals-tās uz savstarpējām attiecībām un cieņu.

Kas īsti mums ir zirgs? Darbs, hobijs, aicinājums, draugs... Daudziem zirgmīļiem šis vārds vispirms nozīmē dzīvi. Satiekot zirgu, gribot negribot, smaidām, pat ja dvē-seli nospiež ikdienas problēmu nasta. Cilvēce izvēlējās pieradināt un pilnveidot savvaļas dzīvnieku, un tāpēc par to esam atbildīgi. Zirgam neinteresē ne politiskā situācija valstī, ne finansiālais stāvoklis, ne arī tas, ka citam klājas labāk vai sliktāk. Cilvēka prioritātes un valoda atšķiras no zirga uztveres, un, lai, cik viņš arī nebūtu naivs savās do-mās, ka ir savaldījis zirgu, patiesībā zirgs vienmēr zinās, ka ir uzvarējis cilvēku brīdī, kad viņš to atstāj mierā. Pat vis-augstākajā sporta līmenī rezultāts ir atkarīgs no zirga, un to tas apzinās. Veiksmīgas sadarbības rezultātā veidojas fantastiski sportistu tandēmi, kuru uzvaras vērojot, acīs saskrien asaras, jo prieks ir tik patiess.

Latvijas zirgu dzīvē ir ienācis īsts pavasaris, pēdējo gadu laikā atdzīvinot vairākas sporta disciplīnas, kā arī ie-pazīstinot zirgumīļus ar patieso zirga dabu. Sportistiem tiek dotas iespējas piedalīties semināros ar ārzemju trene-ru līdzdalību, kas zināšanu līmeni veicina īpaši jaunajiem sportistiem un atsvaidzina svarīgus sīkumus pieredzēju-šajiem jātniekiem. Beidzot ir iespēja pilnā sparā attīstīt pajūgu braukšanas kultūru, iesaistot draivinga sportā cilvēkus, kuriem tik populārās konkūra sacensības neiet pie sirds. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc kvalitatīviem, iebrauktiem sporta zirgiem pieaugs, kas nav mazsvarīgi Latvijas zirgu tirgum. Prieks par nesen notikušajām zirgu skatēm ar izsoli. Tas ir kas neredzēts jaunākajai paaudzei, kā arī laba iespēja parādīt ārzemju pircējiem Latvijā au-dzētus zirgus kopskatā, laužot iespaidu par „lētā gala” ho-bija zirgiem. Šķiet, Latvijā viss tikai sākas pa īstam.

Jauna sezona ir klāt. Ko tā mums sola, neviens nespēj prognozēt. Kāda tā būs, atkarīgs tikai no mums pašiem, no tā, – cik ļoti vēlamies celt debesīs mūsu dzīves līdz-gaitnieku – zirgu.

Lai veicas!

Nadīna Zavadilika

Pasaules kausa izcīņas posmiAizvadīti šīs sezonas pēdējie Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas posmi konkūrā un iejādē, lai gatavotos finālam Lasvegasā 9.-11. lpp.

ĀRZEMĒS

Izstāde EquitanaKo redzēja latviešu zirdzinieki, apmeklējot starptautisko zirgu un zirglietu izstādi Vācijā 16.-19. lpp.

CEĻOJUMS

Atgriežoties savos augstumosKonkūru sacensību arēnā ar pilnu sparu atgriežas Maira Leja, jau gūstot atzīstamus rezultātus 26.-27. lpp.

NUMUR A SARUNA

Kumeļu laiksTurpinām mūsu fo-tokonkursu, un šoreiz lasītāji iesūtījuši ļoti sirsnīgas bildes, rādot savus kumeliņus �2.-��. lpp.

FOTOKONKURSS

~4~ aprīlis-maijs, 2009

LATVIJĀ

Latvijas ziemas čempionātsJolanta Lapiņa

Latvijas ziemas čempionāta jāšanas sportā iejādē otrā pos-ma sacensības tradicionāli no-tika Kleistu manēžā, un ļāva sa-dalīt valsts labāko titulus. Šajā turnīrā Lielās balvas program-mā sacentās divi pāri. Uzvarē-ja Airisa Penele ar zemnieku saimniecībai Lielceri piederošo, zirgu Ravels, iegūstot vērtē-jumu 68,51%. Otrs pāris, kas startēja Lielās balvas shēmā – Terēze Rozenberga ar Zalvi – ieguva vērtējumu 58,79%. Nolikums paredzēja, ka katrā shēmā uzvarētājus nosaka pēc augstākās procentu summas divu posmu kopvērtējumā. Tā kā Airisa piedalījās tikai sa-censību otrajā posmā, Latvijas ziemas čempionāta uzvarētājas titulu izcīnīja Terēze, jo viņa, startējot abos posmos, ieguva visaugstāko procentu summu. Trešo vietu kopvērtējumā iegu-va Una Kiesnere ar Albertville.

Par otrā posma uzvarētāju Mazajā balvā kļuva LLU pār-stāve Anita Lapina ar piere-dzējušo zirgu Lagoss. Augstā izcīnītā vieta šajā posmā pārim gan nedeva iespēju cīnīties par

Kleisti, 4. aprīlis, iejādeaugstu vietu kopvērtējumā, jo tika izlaists pirmais sacensību posms. Par kopvērtējuma uz-varētāju kļuva Terēze Pētersone ar Kivi no Mežstrazdiņiem Rī-gas rajonā.

Vidējā balvā I šoreiz nestar-tēja Agnese Liepiņa, godpilno pirmo vietu ieguva Gundega Krīgere ar Kvatro. Tomēr Ag-nese ar Linzu noturēja uzvaru kopvērtējumā.

III grupas shēmā abu posmu uzvarētāja bija Aija Butāne ar zirgu Rubin Class, līdz ar to uz-vara kopvērtējumā. Ar pavisam nelielu starpību procentuālajā vērtējumā no uzvarētājas bija Sergejs Šakurovs ar diviem zir-giem – Guiness un Dāvana. Ie-jādes laukumā Sergejs sevi pie-teicis kā nopietnu konkurentu pašreizējai sieviešu sabiedrībai. Kāpēc gan ne, ja pieredze ir, un zirgi tam sagatavoti?

Par II grupas shēmas posma uzvarētāju kļuva Ance Kozu-lāne ar Parnasu, kopvērtējumā ierindojoties otrajā vietā aiz zirgaudzētavas Kocēni pārstā-ves Gunas Vasiļjevas.

Terēze Rozenberga.

Airisa Penele.

Mār

a M

iller

a fo

toM

āra

Mill

era

foto

Aizvadītie svētki Latvi-jas jātniekiem bijuši aktīvs treniņu un sacensību laiks. Kāds piedalījies sacensībās kaimiņvalstīs, kāds palīdzējis citam sportistam sasniegt la-bākos rezultātus, kāds pieda-lījies pārjājienos, kāds devies uz klasifikācijas sacensībām Kleistos.

Sacensību organizatore Natālija Šakurova saka: – Sa-censības notika ārā, smilšu laukumā, dalībnieku bija sa-līdzinoši maz, bet tie, kuri ieradās, cīnījās godam. La-bus rezultātus sasniedza Olga Šellere un viņas meita Anna,

Atklājam treniņsacensību sezonuJolanta Lapiņa

Kleisti, 11. aprīlis, konkūrskatra uzvarot pa maršrutam (ar 80 un 100 cm augstiem šķēršļiem). Maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 120 cm piedalī-jās seši dalībnieki. Jau ierasts, ka uz sacensībām ierodas Lie-tuvas sportisti no Klaipēdas, jo šeit organizētajās sacensībās var lēkt maršrutus augstumā līdz 110 cm, kas ļoti reti no-tiek Lietuvas sacensībās. Šāda līmeņa turnīri tiks organizēti regulāri, lūdzam sekot līdzi informācijai Latvijas Jātnieku federācijas mājas lapā www.ljf.lv par norises datumiem un laikiem.

~5~aprīlis-maijs, 2009

LATVIJĀ

Sacensības bija veiksmīgasLatvijas ziemas čempionāts iejādēII posmsLielā balva1. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri 68,51% 2. Terēze Rozenberga Zalve LSVC Kleisti 58,79%Mazā balva1. Anita Lapina Lagoss LLU 64,30%2. Jūlija Stepanova Dancing Queen LSVC Kleisti 63,68%3. Kristīne Lisovska Le Cowando LSVC Kleisti 58,79%Vidējā balva I1. Gundega Krīgere Kvatro JSK Temperaments 60,26%III grupas shēma1. Aija Butāne Rubin Class JSK Bajāri 66,58%2. Kristīne Lisovska Sir Lancelot LSVC Kleisti 66,15%3. Sergejs Šakurovs Guiness LSVC Kleisti 66,07%II grupas shēma1. Ance Kozulāne Parnass SIA ZA Kocēni 65,56%2. Agnese Kukaine Double Power JSK Temperaments 65,44%3. Gundega Krīgere Donnerwelle JSK Temperaments 65,11%KopvērtējumsLielā balva1. Terēze Rozenberga Zalve LSVC Kleisti 119,92%2. Airisa Penele Ravels z/s Lielceri 68,51%3. Una Kiesnere Albertville Jūrmala 55,32%Mazā balva1. Terēze Pētersone Kivi Mežstrazdiņi 128,86%2. Kristīne Lisovska Le Cowando LSVC Kleisti 127,54%3. Agnese Kukaine Luga JSK Temperaments 127,02%Vidējā balva I1. Agnese Liepiņa Linza LSVC Kleisti 66,40%2. Gundega Krīgere Kvatro JSK Temperaments 60,26%III grupas shēma1. Aija Butāne Rubin Class Bajāri 132,97%2. Sergejs Šakurovs Guiness LSVC Kleisti 132,37%3. Sergejs Šakurovs Dāvana JSK Saldus 131,30%II grupas shēma1. Guna Vasiļjeva Holda SIA ZA Kocēni 132,18%2. Ance Kozulāne Parnass SIA ZA Kocēni 129,54%3. Karīna Bogorada Dukāts LSVC Kleisti 128,26%

Latvijas Jātnieku federāci-jas ģenerālsekretāre Kristīne Lisovska ir arī viena no mūsu labākajām iejādes meistarēm, trenere un joprojām arī aktī-va sportiste. Viņa par šāgada Latvijas ziemas čempionātu šajā disciplīnā saka:

– Ļoti labi, ka arī ziemas sezonas laikā, kad ne visiem sportistiem ir iespēja tre-nēties atbilstošās manēžās, esam saglabājuši mūsu spor-ta disciplīnas līmeni, kas pē-dējos gados atkal ir audzis. Gandarījumu dod tas, ka va-rēja notikt sacensības Lielās balvas programmā, lai gan dalībnieku skaits tajā nebi-ja liels. Katrā no posmiem startēja tikai divas dalībnie-ces, un šī iemesla dēļ summā uzvarēja Terēze Rozenberga, kura bija abu ieskaites sacīk-šu dalībniece. Airisa Penele un Una Kiesnere piedalījās tikai vienās sacīkstēs. Prieks, ka jau tagad varējām redzēt mūsu labākās iejādes meista-res Airisas Peneles startu ar

Ravelu, un viņa jau tagad ga-tavojas braucieniem uz starp-tautiskām sacensībām. Bet, lai gan rezultāts atsevišķi vienā posmā Terēzei Rozenbergai ir zemāks, nevar noliegt viņas snieguma kvalitāti. Sportiste ir uzcītīga, ļoti daudz strādā pati un kopā ar treneri Ainu Mainieci, un tagad jau stabili sagatavojusies startam Lielajā balvā, ko pirmoreiz oficiālās sacīkstēs izmēģināja pagājušo-gad Latvijas olimpiādē. Esmu apmierināta, ka arī pati saga-tavojos startam sacensībās ar Lanselotu, kā arī par to, ka ļoti labi nostartēja mana audzēkne Jūlija Stepanova ar Dancing Queen. Lielākais dalībnieku skaits bija III grupas shēmā – 17 zirgi, un tas ir daudz, ņemot vērā, ka ne visi zirgi pieraduši startēt manēžā. Tāpēc vasaras sezonā gaidām vēl lielāku da-lībnieku skaitu, kas veicinātu konkurenci, – gan Mazajā bal-vā, gan Vidējā balvā II. Pēdējā ziemas sacīkstēs nemaz nebija iekļauta.

Latvijas čempione Terēze Rozenberga uzvaru guva tieši savā 25. dzimšanas dienā, kas to padarīja vēl priecīgāku:

– Priecājos, ka atalgojušās treniņos iegul-dītās pūles, jo man sportošana šobrīd jāsavieno

ar darbu un studijām Rīgas Biz-nesa augstskolā. Būtu jau ideāli, ja jāšanas sportu varētu pārvērst par profesionālu nodarbi, ar kuru startējot vai trenējot, varē-tu arī nopelnīt, taču diez vai Lat-vijā to vispār var paveikt. Taču par rezultātu, – pirmajā posmā tas man bija labāks, bet arī ar otrā posma startu esmu apmie-rināta. Bet vēl jau daudz darba jāiegulda. Patlaban startēju ar valsts aģentūrai Kleisti piede-rošu zirgu Zalvi un gūstu mil-zīgu pieredzi. Paldies visiem –

zirgam, skolai, trenerei. Bet ceru, ka kādreiz varbūt varēšu iegādāties arī savu, sportā pers-pektīvu zirgu.

Airisa Penele startēja tikai vienā no posmiem, kopvērtēju-mā līdz ar to iegūstot otro vietu, taču ar startu ir apmierināta:

– Latvijas zie-mas čempionātā nebija liels da-lībnieku skaits, jo ne visiem sportistiem ir iespēja trenēties

manēžās un sagatavoties star-tiem. Taču, skatoties uz rezul-tātu izteiksmi procentos, jāteic, ka tie bija salīdzinoši augsti, kas liecina, ka cilvēki sacīkstēm no-pietni gatavojušies. Vienīgais, manuprāt, mums vajadzētu rast iespēju ik pa brīdim mai-nīt tiesnešu kolēģijas sastāvu, lai vērtēšana būtu objektīvāka.

Latvijas ziemas čempionāts

Pati uzskatu, ka nostartēju labi, jo tās bija pirmās sacensības šo-gad. Pirmajā ziemas čempionā-ta posmā nolēmu nepiedalīties, jo tas manam zirgam Ravelam būtu par ātru, – sezona pare-dzēta gara un piesātināta. Tagad strādāju, gatavojos arī startiem starptautiskās sacīkstēs, lai tad, ja izdosies sameklēt finansē-jumu, uz tām varētu doties ar atbilstošu sagatavotības pakāpi. Šosezon, lai iegūtu kvalifikā-cijas punktus startam Eiropas čempionātā, man izvirzīti stin-grāki noteikumi. Ja pagājušo-gad punktu guvu par rezultātu trīs zvaigžņu statusa sacensībās, tagad man tās jāveic jau četru zvaigžņu turnīros. Bet šogad to tuvākajās valstīs ir krietni mazāk nekā pērn, laikam visus ietekmē finansiālās problēmas, un nav tik viegli sagādāt atbil-stošo balvu fondu.

Sportistes par sasniegto gandarītas

Gatavojoties maratonam Strigi, 13. aprīlī Salacgrīvā tika organizēts pasākums – pārjājiens pa apkārtnes me-žiem un gar jūras krastu. Va-rēja piedalīties ikviens intere-sents ar savu zirgu, tādējādi gūstot pieredzi garajās dis-tancēs, kā arī, lai sagatavotu zirgu maratona sacensībām. Pasākuma iniciators bija plā-notā maratona Strigi rīkotāji – rikšotāju braucēja Madara Laumane un zemnieku saim-niecības Strigi īpašniece Ieva Eglīte. Pārjājiena vieta šoreiz bija Salacgrīvā, kur laipni dalībniekus uzņēma klu-ba Fēnikss saimniece Laura Tomsone. Esat laipni gaidīti 3. maijā sacensībās Strigos, Ogres rajonā.

Gatavojas mara-tonu sezonaiJolanta Lapiņa


LATVIJĀ

Vērtē Latvijas zirgusDace Štrausa

Projekta Latvijas šķirnes labāko pārstāv-ju ģenētiskās vērtības noteikšana un jau-nu vērtēšanas elementu aprobācija skatēs, darbaspēju pārbaude pajūgu braukšanas sacensībās, Latvijas šķirnes popularizēšana starptautiskā mērogā ietvaros notika zirgu vērtēšanas skates divos Latvijas reģionos – Ludzas un Dobeles rajonos. Skate 28. mar-tā risinājās SIA Horses LA un 29. martā – AS Agrofirma Tērvete.

Skates sagatavošanas gaitā tika izstrā-dāta jauna vērtēšanas sistēma:

Sporta tipa jaunzirgiem. Braucamā tipa jaunzirgiem, kas pie-

mērojama arī ģenētiskajiem resursiem at-bilstošajiem jaunzirgiem.

Sporta tipa vaislas ērzeļu pirmajai sertificēšanai un sertifikāta apstiprināšanai pēc diviem gadiem (atkārtota sertificēšana atbilstoši vecumam, rezultāti sporta sacen-sībās, rezultāti speciālās zirgu vērtēšanas sacensībās iejādē un konkūrā uz atzīmi).

Braucamā tipa vaislas ērzeļu pirma-jai sertificēšanai un sertifikāta apstiprinā-šanai pēc diviem gadiem, kas piemērojama arī ģenētiskajiem resursiem atbilstošajiem ērzeļiem (atkārtota sertificēšana atbilsto-ši vecumam, rezultāti sporta sacensībās, rezultāti speciālos zirgu vērtēšanas testos pajūgu braukšanā).

Sporta tipa ķēvju vērtēšana ieskaitī-šanai vaislas sastāvā.

Braucamā tipa ķēvju vērtēšana ie-skaitīšanai vaislas sastāvā.

Līdz šim lietotajās vērtēšanas veidlapās jaunzirga eksterjera un darbaspēju vērtē-jums tika atzīmēts uz kopējās vērtēšanas la-pas un faktiski ir vērtējuma kopsavilkums, kur netiek aprakstītas ne zirga labās vai ne-vēlamās īpašības, ne arī zirga gaitu, lēciena un citu īpašību kvalitatīvie rādītāji. Šāda vērtēšanas sistēma apgrūtina selekcijas dar-bu, jo nav iespējams noteikt iedzimstošās īpašības, un vaislinieka vērtējums pēc pēc-nāceju kvalitātes ir grūti analizējams. Tāpēc turpmāk būtu vēlams katram jaunzirgam aizpildīt individuālu vērtēšanas veidlapu, kurā eksterjeru un darba spējas arī apraksta, ne tikai ieliek atzīmi. Turmāk šos aprakstus apkopojot un analizējot, veidosies kopaina par vaislas ērzeļu un ķēvju vaislas vērtību.

Atsevišķi vērtējami ir sporta un brauca-mā tipa ērzeļi. Izstrādājot Ciltsdarba prog-rammu nākamajam periodam, saistībā ar pajūgu braukšanas sporta strauju attīstību tiek strādāts pie Ciltsdarba programmas braukšanai piemērotu zirgu audzēšanu.

Ņemot vērā Latvijas šķirnes universālās īpašības, sertificējot vaislas ērzeļus un vēr-tējot vaislai domātās ķēves, būs iespējams, attiecīgi novērtējot vienu un to pašu vais-las dzīvnieku, to izmantot abu audzēšanas programmu ietvaros, atzīmējot sertifikātā tā izmantošanas virzienus.

Lai ieskaitītu ērzeļus vaislas sastāvā, pa-redzēts, ka tie tiks sertificēti ērzeļu vērtēša-nas pasākumos, kas notiks, vēlams, divas reizes gadā. Jaunie ērzeļi – 2,5 līdz 3 gadus veci saņems sertifikātu uz diviem gadiem, kuru laikā tiem jābūt sagatavotiem atbil-stoši vecumam, un, lai saņemtu sertifikāta apstiprinājumu, jāpiedalās:

sporta sacensībās;jauno zirgu speciālās vērtēšanas sa-

censībās uz atzīmi iejādē vai konkūrā, bet braucamo zirgu vaislas sertifikātu saņēmu-šajiem zirgiem jāiziet pajūgu braukšanas tests;

ērzeļiem, kas ir vecāki par 3 gadiem un tiek sertificēti pirmo reizi, sertificēšanas programma sertifikāta saņemšanai tiek pa-pildināta ar zirga pārbaudi zem segliem ar testa jātniekiem vai braucamā tipa ērzeļiem tiek organizēts pajūgu braukšanas tests;

jaunie ērzeļi, kas nav piedalījušies iepriekš minētajos pasākumos, tiek sertifi-cēti vēlreiz, bet sertificēšanas programma sertifikāta apstiprināšanai tiek papildinā-ta ar zirga pārbaudi zem segliem ar testa jātniekiem vai braucamā tipa ērzeļiem tiek organizēts pajūgu braukšanas tests.

Vaislas darbības novērtējums, pēc-nācēju kvalitātes analīze

Izvērtējot rezultātus sacensībās un ci-tos vērtēšanas pasākumos, augstvērtīgākie dzīvnieki saņem sertifikātu vaislas darbī-

bai uz mūžu, šaubu gadījumā – uz noteiktu laika periodu.

Vērtēšanas skatēm tika atlasīti augstas kvalitātes dažāda vecuma grupu un iz-mantošanas virzienu zirgi, kas testēti pēc iepriekš minētajām vērtēšanas sistēmām.

Ludzas rajonā SIA Horses LA manēžā:divgadīgo zirgu grupā piedalījās divi

zirgi,trīsgadīgo zirgu grupā piedalījās 11,četrgadīgo zirgu grupā – seši,piecgadīgo un vecāku zirgu grupā –

seši,iejādes zirgi zem segliem – divi,konkūra zirgi zem segliem – seši.

Kopā tika testēti – 33 zirgi.

Gada labākā ērzeļa goda nosaukuma ieguvējs Radiants (Royal Z x Grandis).

Ago

Ruu

sa fo

to

Landilio ( Le Grand x Didzis) no SIA Horses LA uzvarēja trīsgadīgo zirgu grupā.

Dac

es Š

trau

sas f

oto


no ārvalstīm. Tas ir sevišķi svarīgi šajā eko-nomiskajā situācijā, kad zirgaudzētājiem viņu produkcijas realizācija ir apgrūtināta. Uz vērtēšanas pasākumiem bija ieradušies viesi no kaimiņvalstīm – Lietuvas, Igauni-jas, Krievijas, pārstāvji no Somijas, Zvied-rijas un Vācijas. Vairākiem no viņiem šī bija pirmā iepazīšanās ar Latvijas zirgiem. Viesi no ārvalstīm par Latvijas zirgu kvali-tāti izteicās ļoti atzinīgi un izrādīja arī in-teresi šeit atgriezties, lai iegadātos Latvijā audzētos zirgus.

Zirgu skates izraisīja ļoti lielu interesi zirgaudzētāju, sportistu un zirgu turētāju un citu cilvēku vidū. Šādi pasākumi ir ļoti noderīgi, lai zirgkopības nozari padarītu arvien populārāku, tādējādi veicinot zirgu tirgu un palielinot interesentu skaitu, kas darbojas šajā jomā.

Ļoti svarīgi bija pulcēt tik daudz zirgu vienuviet, lai dotu iespēju gan zirgaudzē-tājem salīdzināt savus zirgus ar pārējiem, gan ekspertiem objektīvāk novērtēt zirgus.

Secinājumi un ieteikumi1. Latvijas šķirnes zirgi atbilst starp-

tautiskās klases sporta zirgu līmenim pēc

ģenētiskās kvalitātes, taču, lai uzlabotu konkurētspēju pasaules tirgū, tiem ir jābūt labāk sagatavotiem. Sevišķi tas attiecas uz jaunajiem ērzeļiem līdz piecu gadu vecu-mam, no kuriem daži nebija trenēti atbil-stoši to vecumam.

2. Nepieciešams pilnveidot jaunzirgu un vaislas zirgu vērtēšanas sistēmu, lai zirgau-dzētājiem būtu iespēja kontrolēt savu zirgu ģenētisko vērtību, kultivēt vērtīgo īpašību stiprināšanu savos ganāmpulkos un pēc iespējas izskaust nevēlamās īpašības.

3. Attīstīt pajūgu braukšanai derīgu zir-gu selekciju, sertificējot ērzeļus, testēt to piemērotību šim sporta veidam, kas ietver sevī labu vadāmību, pakļāvību, kvalitatīvas gaitas un lielu izturību, kā arī atbilstošu eksterjeru.

4. Ieviest stingrākus kritērijus dzīvnieku ieskaitīšanai vaislas sastāvā. Paaugstināt ne tikai vaislas ērzeļu ģenētiskās vērtības līmeni, kontrolējot to vaislas darbību un, ņemot vērā paša ērzeļa sasniegumus, bet stingrāk vērtēt arī vaislas ķēvju kvalitāti, cenšoties nepieļaut zemas vērtības ķēves izmantošanu vaislā, neieskaitot to valsts zirgu ciltsgrāmatā.

LATVIJĀ

Dobeles rajonā, AS Agrofirma Tērvete manēžā:

divgadīgo zirgu grupā piedalījās trīs zirgi,

trīsgadīgo zirgu grupā piedalījās 15,četrgadīgo zirgu grupā – seši,piecgadīgo un vecāku zirgu grupā –

11,iejādes zirgi zem segliem – četri,konkūra zirgi zem segliem – desmit,

Kopā tika testēti 52 zirgi.Viens no zirgiem – Korlandos tika de-

monstrēts gan pajūgu braukšanā, gan šķēr-šļu pārvarēšanā ar augstumu līdz 150 cm.

Izvērtējot vaislas ķēvju un ērzeļu vaislas darbību, par labāko vaislas ķēvi tika atzīta z/s Akmeņlauki vaislas ķēve Luanda, kas producējusi atzītus vaislas ērzeļus un veido ķēvju ligzdu audzētavā.

Par labāko vaislas ērzeli tika atzīts spor-tā panākumiem bagātais Radiants, kam šogad arī ievērojama dzimšanas diena – 20 gadi. Līdz šim tas ir producējis vairāk nekā desmit atzītus vaislas ērzeļus, vairākus desmitus vaislas ķēves, tā pēcnācēji ir labi sporta zirgi, kā arī tiek veiksmīgi pārdoti uz ārzemēm. Radiants ir tēvs Ravelam, kas 2008. gadā ieguva kvalifikācijas punktus, lai pretendētu uz līdzdalību olimpiska-jās spēlēs Ķīnā. Lai turpmāk pēc iespējas objektīvāk varētu izvērtēt, kuri ir labākie vaislas dzīvnieki, tiek izstrādāts nolikums labāko noteikšanai, kurā tiek ņemta vērā ērzeļa vai ķēves vaislas darbība, pēcnācēju kvalitāte un sasniegumi, kā arī tas, kā tie popularizē Latvijas zirgus pasaulē, tādējādi uzlabojot ne tikai selekcijas darbu, bet arī Latvijas zirgkopības marketingu.

Lai palielinātu zirgu novērtējuma objek-tivitāti, par vērtētājiem tika uzaicināti atzī-ti zirgaudzēšanas eksperti no ārzemēm – Ramune Jasiene no Lietuvas un Raigo Kol-loms no Igaunijas.

Nolūkā popularizēt Latvijas zirgu šķirni starptautiskā mērogā uz ģenētiskās vērtī-bas noteikšanas skatēm tika uzaicināti viesi

Veļičko ģimene ar skates uzvarētāju Kaļvadosu–Adidas un gada labāko gada ķēvi Luandu.

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Skates uzvarētājs divgadīgo zirgu grupā Ludvig (Levantos II x Didzis)no 3 Vītolu staļļiem.

Ragnars (Radiant x Gamid) no z/s Akmeņlauki demostrē labu lēciena tehniku.

~�~ aprīlis-maijs, 2009

LATVIJĀ

Burtnieku pavasaris Jolanta Lapiņa

Burtnieki, 4. aprīlis, konkūrs

Saulainā dienā un jaukās noskaņās, at-vadoties no ziemas, risinājās pēdējās šīs sezonas sacensības slēgtajā manēžā. Tās rīkoja JSK Burtnieku Rotors sadarbībā ar Burtnieku zirgaudzētavu. Par galveno tiesnesi tika aicināts Leonards Siņavskis, par maršrutu sastādīšanu rūpējās sportists Dainis Ozols. Kā ierasts, tradicionālās sa-censības pulcēja daudz startētgribētāju gan no tuvākās apkārtnes, gan no tālākiem Lat-vijas novadiem.

Šo sacensību nolikums paredzēja četrus dažādas grūtības pakāpes šķēršļu maršru-tus augstumā no 100 līdz 130 cm. Pirmajā maršrutā sacentās jātnieki ar zirgiem, kas startē pirmo sezonu. Varēja vērot, ka vai-rāki pieredzējuši sportisti ziemas sezonas laikā sagatavojuši jaunzirgus, protams, bija pamanāma arī jau ierastā tendence – jaunie jātnieki ar pavisam jauniem nepieredzēju-šiem zirgiem. Šajā maršrutā 33 dalībnieku konkurencē pirmo vietu izcīnija Dainis Ozols ar Alibi (t. Aromāts, m. t. Gvidons), otrajā vietā Guna Vasiļjeva ar septiņgadīgo Goltjēru (t. Guido, m. t. Seims), trešajā vie-tā Maira Leja ar Kingstonu (t. Koperniks,

m. t. Guido). Atsevišķā konkurencē startē-ja jātnieki līdz 16 gadu vecumam, kur 22 dalībnieku sāncensībā pelnīta uzvara tika Robertam Priedītim ar zirgu Remarks, aiz sevis atstājot Annu Raitu Vjaksu ar Neapol, bet godalgotā trešā vieta Lailai Bergsonei ar Gremiju.

Ātruma maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 110 cm visas godalgotās vietas tika ga-dos jaunajiem un ne tik pieredzējušajiem sportistiem. Sīvajā 49 dalībnieku konku-rencē uzvarēja Linda Anna Galviņa ar At-ēnu no Baldones, otro vietu izcīnīja Terēze Zalte ar Furioso no JSK Burtnieku Rotors, trešo vietu – Marta Rožkalne ar Turaidu.

Salīdzinoši grūtāks un straujāks bija sa-censību trešais maršruts, kurā uzvaru va-rēja izcīnīt tie sportisti, kuri distanci veica visātrāk. 120 cm augsto maršrutu ļoti ele-ganti un ātri veica Roberts Neretnieks ar pieredzējušo ķēvi Greisu, – viņiem godal-gotā pirmā vieta. Otrais rezultāts vienmēr „lidojošajam” pārim Lindai Višai ar Aronu. Trešo vietu ieguva pašmāju sportists Lau-ris Vilde ar Lagūnu. Šajā maršrutā startam bija pieteikušies 27 dalībnieku pāri, tostarp arī pieredzējuši sportisti – Ģirts Bricis, Andis Vārna, Dainis Ozols, Maira Leja un Guntars Siliņš.

Atgādinājums!Pēc aizvadītajām sacensībām atkal nākas

vērsties pie zirgu īpašniekiem un sportistiem ar atgādinājumu. Pagājušajā sezonā jau tika atklāts pāris negodīgu cilvēku, kuri kāroja pēc nepelnītām godalgām. Esiet godīgi pret sevi un pārējiem sacensību dalībniekiem, nepiesakiet neatbilstoša vecuma vai sagatavotības zirgus un jātniekus tajos maršrutos, kuros noteikti attiecīgi ierobežojumi! Lasiet cītīgāk sacensību nolikumus, neskaidrību gadījumā jautājiet sa-censību organizētājiem, lai pārpratumi neno-tiktu arī nezināšanas dēļ!

Salīdzinoši sarežģītajā maršrutā ar 130 cm augstiem šķēršļiem startēja 12 dalīb-nieku pāri. Pārlekšanas maršrutā piedalījās trīs no tiem. Uzvaru izcīnīja Andis Vārna ar Arabiku, otrajā un trešajā vietā Guntars Siliņš ar zirgiem Maclesias un Boričello. Jā-piemin, ka divi dalībnieki – Maira Leja ar zirgu Kapteinis Premium un Andis Vārna ar Klaidu neiekļuva pārlekšanā pārsniegtās laika normas dēļ, viņiem attiecīgi ceturtā un piektā vieta.

Sacensību laikā dalībniekiem un skatī-tājiem bija iespēja iegādāties dažādas zirg-lietas no firmas Marengo piedāvātā klāsta. Savukārt maršrutu uzvarētāji saņēma bal-viņas no zirgu barību firmām Eggersmann un Masterhorse.

Pirmā maršruta uzvarētājs Dainis Ozols ar Alibi atdod ziedus un balvas savam grūmam Ivetai.

Dainis Ozols ar jauno ērzeli Chanty.

Jauniešu maršruta uzvarētāja Linda Anna Gal-viņa uzklausa treneres Aigas Ozoliņas padomus.

Art

ūra

Ozo

liņa

foto

Art

ūra

Ozo

liņa

foto

Art

ūra

Ozo

liņa

foto


ĀRZEMĒS

Pasaules kausa izcīņas posmiDace Štrausa, pēc FEI materiāliem

Pēdējais FEI Pasaules kausa Rietumeiropas līgas šīs sezonas posms Nīderlandē bija klasisks, aizraujošs konkūra trilleris gan dalībniekiem, gan skatītājiem. Līdz pēdējai iespējai piepildīta-jās tribīnēs līdzjutēji varēja vē-rot, kā pasaules labākie jātnieki cits pēc cita pārspēj labākos lai-kus maršrutā, kamēr uzvarēja sacensību pēdējais dalībnieks Daniels Eters. Viņš maršru-tā „nogrieza” visus iepējamos stūrus, izdarīja asus un straujus pagriezienus, un lielā ātrumā veica taisnes, pēdējo okseri di-agonālē pārvarot auļos.

„Tas ir daudz patīkamāk, ja var pārspēt tādus jātniekus kā Markuss Enings un Maikls Vitikers, nekā nevienam ne-pazīstamus sportistus,” teica posma uzvarētājs. Daniels, ie-vērojama zirgu dīlera Gerharda Etera dēls, ar platu smaidu sejā vēl piebilda: „Varbūt tagad arī mani pazīs!” Etera sniegums šajās sacīkstēs bija liels pār-steigums. Līdzās tādām slave-nībām kā Ludgers Bērbaums,

Hertogenboša, 19.-22. marts, konkūrsStīvs Gerdats, Maikls Vitikers un Markuss Enings. Daniels sā-kotnēji nebija favorītu sarakstā. Taču konkūrā jebkurš topa jātnieks var arī jebkad uzvarēt augstākās klases sacensībās.

Lai gan izskatījās, ka Mar-kuss Enings ar Sandro Boy mar-šrutu veica apbrīnojami viegli, tomēr pāris nebija tik ātrs kā iepriekšējā gadā, kad šajā arē-nā guva uzvaru. Tomēr arī otrā vieta Eningam atnesa 20 ieskai-tes punktus un 30 000 eiro.

Piecpadsmit gadus vecajai Maikla Vitikera holandiešu ķēvei Portofino šis būs sestais Pasaules kausa fināls. Iegūstot trešo vietu, viņš saņēma arī 15 tik nepieciešamos ieskaites punktus, lai ceļš uz Lasvegasu būtu vaļā.

Pārlekšanā piedalījās desmit dalībnieku, un tikai divi no vi-ņiem gāza pa vienam šķērslim. Pārējiem visu izšķīra ātrums.

FEI Pasaules kausa finālam Lasvegasā no 15. līdz 17. aprī-lim apstiprināti 46 dalībnieki no 22 valstīm.

Dalībnieki no Rietumeiropas līgas (dalībnieki un zirgi)Gerko Šrēders (Nīderlande)/Eurocommerce Milano – Eurocommerce Seattle – Eurocommerce Pennsylvania.Daniels Eters (Šveice)/I Peu à Peu 4 – Wisper Zuid. Markuss Enings (Vācija)/Plot Blue – Sandro Boy – Leconte.Alberts Zoers (Nīderlande)/Oki Doki – Sam.Stīvs Gerdats (Šveice)/Trésor V – Ferrari – Jalisca Solier.Tomass Velins (Dānija)/Grim St-Clair – Godsend du Reverdy.Ruterfords Lathams (Spānija)/Valentina van ‘T Heike.Ludo Filiperts (Beļģija)/Kassini’Jac – Cavalor’s Winningmood.Larss Nībergs (Vācija)/Lucie 55.Mikaels Forstens (Somija)/Isaac du Jonquet.Helena Lundbaka (Zviedrija)/Madick – Bukowskis Erbblume.Bens Mahers (Lielbritānija)/Robin Hood W.Ludgers Bērbaums (Vācija)/Coupe de Coeur – All Inclusive NRW – Gotha.Maikls Vitikers (Lielbritānija)/Insul Tech Amai – Insul Tech Womani Van – Suncal Portofino 63.Marko Kučers (Vācija)/Cash 63 – Cornet Obolenski.Geirs Guliksens (Norvēģija)/L’Espoir – Cattani.Kristina Lībhera (Šveice)/LB Robin Hood – LB No Mercy.Makss Kūners (Vācija)/Acantus GK.Edvīna Aleksandera (Austrālija)/Isovlas Itot du Château – Isovlas Late Night 16 – Isovlas Socrates.Rodrigo Pessoa (Brazīlija)/Rufus.Dalībnieki no Cetrāleiropas līgasVladimirs Beļeckis (Krievija)/Larkanaro – Ragazza 36 – Lotos.Angels Niagolovs (Bulgārija)/Baloufino – Rue Blanche du Gibet – Stritzel.Hasans Senturks (Turcija)/Concept - Caro Ass - Pinot Grigio - Siec Janico.

Maikls Vitikers ar Suncal Portofino.

Daniels Eters ar I Peu a Peu 4.

Markuss Enings ar Sandro Boy.

Ludgers Bērbaums ar Coupe de Coeur.


ĀRZEMĒS

Pasaules kausa izcīņas posmiBrabantas CDI-W sacensī-

bas ir ne tikai Pasaules kausa kvalifikācija, bet arī svarīgas starptautiskas sacīkstes, tāpēc ir vērts ieskatīties arī citu bal-vu izcīņā, kur piedalās augstas klases sportisti.

Laura Behtolšaimere Herto-genbošā uzvarēja divas reizes – gan CDI Speciālajā Lielajā bal-vā, gan Lielajā balvā. Jājot ar 14 gadu veco dāņu šķirnes zirgu Mistral Hojris, Behtolšaimere sasniedza jaunu personīgo un britu rekordu, saņemot vērtē-jumu 76,533% par Lielo balvu.

Tik lieliski, kā Laura veica Speciālo balvu, viņa nespēja izjāt Lielās balvas kvalifikāci-jas shēmu, lai gan ieguva pir-mo vietu. Alf, kā jātniece dēvē savu zirgu, bija tik satraukts, ka Laura brīžiem ar to netika galā. Testā bija daudz sīku kļūdu: pietrūka nekustīgas stāvēšanas ieejas sveiciena laikā, pāreja lēkšos pirms pieņemšanas rik-šos, bija redzama novirzīšanās par diviem metriem no centra līnijas, un tika pieļauta vie-na kļūda, izpildot kāju maiņu vienā tempā. Tomēr kopējais iespaids bija labs, un daudzi elementi tika izpildīti tuvu ideālam: izcila pasāža un piafē, pieņemšanas lēkšos, kāju mai-ņa divos tempos, paplašinātie soļi – elementi, par kuriem tika saņemti devītnieki un desmit-nieki, bet rezultāts – 75,250%.

Otrās vietas ieguvējas Ankes van Grunsvenas Painted Black arī labāk sevi parādīja Specia-lajā nevis kvalifikācijas Lielajā balvā. Nevēlēšanos pakļauties jātniecei ērzelis demonstrēja, nepārtraukti skaļi griežot zobus un saspringti izpildot elemen-tus. Tomēr paplašinātie rikši bija fantastiski, kā arī labi tika izpildīta pieņemšana rikšos pa labi. Ērzelis pretojās, ejot sako-potos soļos pirms piafē, gaitu pārejā pasāža-lēkši nebija sako-pojuma, bet fināla piafē-pasāža, lai gan tika izpildīta ekspresīvi, tomēr iespaidu sabojāja ērzeļa krustu šūpošanās pa labi. Par

Hertogenboša, 19.-22. marts, iejāde

šādi veiktu testu pāris saņēma novērtējumu 73%.

Edvards Gāls ar Gribaldi meitu Sisther de Jeu ar rezultātu 72,5% ierindojās trešajā vietā. Pasāža un piafē ir šīs musku-ļainās ķēves vislabāk izpildītie elementi. Labi bija arī paplaši-nātie soļi, tomēr būtu vēlams, lai zirgs vairāk izstieptu kaklu. Bez kļūdām tika izpildītas kāju maiņas, bet šim elementam pietrūka līdzsvarotības.

68 gadus vecais japāņu olim-pietis Hiroši Hokecu ar Hano-veras šķirnes ķēvi Whisper (no Wolkenstein II) finišēja cetur-tais ar rezultātu 71,458%. Šī ķēve spēj parādīt izcilu pasāžu – perfekts līdzsvars, vienmērī-gums, spēks, elastīgums. Pāreja piafē-pasāža ir kā piemērs no mācību grāmatas. Saspringums nedaudz bija jūtams paplašinā-tajos soļos. Kļūda kāju maiņā divos tempos neļāva pārim ie-ņemt augstāku vietu rezultātu tabulā. Hokecu trenējas Vāci-jā pie Tona de Ridera Āhenē. Hiroši bija iekļauts Japānas olimpiskajā konkūra koman-dā 1964. gada olimpiskajās spēlēs. Līdz savai aiziešanai pensijā 2002. gadā viņš vadī-ja lielu farmācijas kompāniju, kurā ietilpa arī pasaulē pazīs-tamais Johnson&Johnson. Tad pēc sievas Motoko ieteikuma viņš pievērsās iejādei. Hiroši ir perfekcionists, kuru fascinē-ja precizitāte šajā sporta veidā, kas arī redzams viņa mierīgajā un līdzsvarotajā jāšanas stilā.

Salinero atgriešanās sacensību arēnā

Šo sacensību galvenā uzma-nība neapšaubāmi bija pievēr-sta Grand Prix CDI-W balvas izcīņai, jo tā bija Ankes van Grunsvenas ar Salinero atgrie-šanās starptautiskajā arēnā pēc olimpiskajām spēlēm Honkon-gā un pirmā „milžu” tikšanās Pasaules kausa kvalifikācijas sacensību laikā, kad sacentās abas iejādes dīvas Grunsvena un Verta, kā arī šīs sērijas jaun-atklātā zvaigzne Kornelisena.

Anke van Grunsvena jāja nākamā aiz Izabellas Vertas un Satchmo, kas testu veica bez lielām kļūdām, nopelnot 77,149%. Anke šo rezultātu pārspēja un ieguva 78,255%.

Adelinde Kornelisena ar dāņu siltasiņu šķirnes zirgu Parzival finišēja trešā. Ikviens gaidīja, kā viņa izskatīsies kom-pānijā ar Vertu un Grunsvenu. 29 gadus vecā jātniece sasnie-dza labu rezultātu – 74,978%,

iegūstot trešo vietu. Tests tika izpildīts daudz labāk, bez pa-manāmām kļūdām, ja nu vienī-gi bija vērojams neliels impulsa zudums nobeiguma piafē.

Uzvara bīstamajā „lauvu midzenī”

Kad holandieši sacenšas Vā-cijā vai vācu iejādnieki Holan-dē, mēdz teikt, ka tās ir sacīk-stes lauvu midzenī. Mājas sienas šeit nepalīdz un, ja pretinieka nometnē izdodas uzvarēt, šis sasniegums ir vēl vērtīgāks. Tā notika ar Izabellu Vertu CDI-W Hertogenbošā, Nīderlandē, kad vācu olimpiskā sudraba ieguvēja uzvarēja pēdējā Rie-

tumeiropas līgas kvalifikācijas sacensību testā – Lielās balvas brīvās izvēles programmā mū-zikas pavadījumā. Verta ar Ma-delaines Vinteres-Šulces Satch-mo (San Paulo x Legat) beidza testu bez kļūdām, uzstājoties

Fināla dalībnieki no Rietumeiropas līgas1. Izabella Verta (Vācija)/Satchmo vai Warum Nicht FRH 2. Adelinde Kornelisena (Nīderlande)/Parzival (Nīderlande) 3. Hanss Peters Minderhounds (Nīderlande)/Exquis Nadine 4. Monika Teodoresku (Vācija)/Whisper 5. Jans Brinks (Zviedrija)/Briar 6. Dženete Hāzena (Nīderlande)/Nartan 7. Minna Telde (Zviedrija)/Don Charly

Adelinde Kornelisena ar Parzival.

Japāņu sportists Hiroši Hokecu ar Whisper.

Uz Lasvegasu Anke van Grunsvena dosies ar IBS Painted Black.


Maikla Erdmana mūzikas pa-vadījumā, ko papildināja apbrī-nojamā Dufē soprāna balss, kas piešķīra priekšnesumam papil-du emocionalitāti un drama-tismu. Ļoti tehniski sarežģīto shēmu veicot praktiski bez kļū-dām, pāris nopelnīja 84,15%, ko neviens nevarēja pārspēt. Kāju maiņa divos tempos liektā līnijā, kas pārgāja kāju maiņā vienā tempā, un pieņemšana pasāžā, sniedza papildu punk-

tus. Izcili bija arī Satchmo pa-plašinatie soļi – atbrīvoti, ar izstieptu kaklu un skaidrām četrām taktīm. Visu testa lai-ku bija redzams Satchmo viegls kontakts ar jātnieci.

Adelinde Kornelisena ar Parzival prezentēja jaunu brī-vās izvēles programmu ar mū-ziku no Vāgnera operas Parzi-val. Labāk izpildīta tika lēkšu daļa un kāju maiņas frīstaila testā, kas precīzi saskaņojās ar mūzikas ritmu. Dubultpiru-etē Parzival nedaudz zaudēja impulsu un steidzās pirms no-beiguma apstāšanās. Dramatis-kā un pasmagā mūzika vijoļu izpildījumā nebija sevišķi labi piemērota testa rikšu daļai, kā arī piafē un pasāžai. Pāris saņē-ma atzīmi 82,5%, iegūstot otro vietu.

Ankei van Grunsvenai bija jājūtas kā zivij uz sauszemes, kad viņa cerētās uzvaras vietā ierindojās tikai trešajā pozīci-jā. Lai gan Salinero izskatījās spēkpilns, tomēr paplašinātajos rikšos gāja gandrīz pēdu pēdā, nebija arī nekustīgas stāvēša-

ĀRZEMĒS

nas. Pieņemšanas tika izpildī-tas lieliski, taču paplašinātajos soļos Salinero nespēja izstiept kaklu. Nesaprašanās notika starp jātnieci un zirgu, kad pār-ejā no paplašinātajiem lēkšiem Salinero izpildīja kāju maiņu nevietā, un Anke to izlaboja, pārejot rikšos. Arī dubultpiru-etē bija problēmas nobeiguma daļā. Atzīme 82,45% bija augsta tādam kļūdu daudzumam, lai gan tika demonstrētas arī dažas skaistas kustības.

FEI Pasaules kausa 24. fināls iejādē notiek no 15. līdz 19. ap-rīlim Lasvegasā.

Lai gan Grunsvenas part-neris un treneris Šjefs Jansens solīja darīt visu, lai sportiste saņemtu wild card un varētu piedalīties finālā ar Salinero, tā nenotika, un šīs kartes tika piešķirtas diviem amerikāņu jātniekiem. Anke van Grunsve-na piedalīsies finālā ar IPS Pa-inted Black kā uzvarētāja titula ieguvēja iepriekšējā finālā.

Finālā no Centrāleiropas līgas piedalās Mihaels Rapcevičs ar Randon no Poli-jas. Mūsu līgas finālā, kas no-tika Varšavā, Polijā, uzvarētāja Kataržīna Milžereka ar sirmo Ekwador (Heraldikxx x Corofi-noI) nolēma uz Lasvegasu ne-braukt un koncentrēties Eiro-pas čempionātam Vinzorā, kas notiks 2009. gada augustā.

Uzvarētāja FEI Pasaules kausa kvalifikācijas testā Izabella Verta ar Satchmo.

Anke van Grunsvena ar Salinero uzvar Lielajā balvā.

Laura Behtolšaimere ar Mistral Hojris no Lielbritānijas.

FEI pūles veicināt nulles pieļaujamības dopinga un aizliegto vielu lietošanas po-litiku nav guvušas īpašas sek-mes. Par to liecina gadījums ar FEI prezidentes prinseses Hajas vīra šeiha Al Maktuma

pozitīvo dopinga testu, kad princesei nācās sodīt pašai sevi.

Princese 3. aprīlī oficiāli paziņoja, ka viņas vīrs šeihs Mohameds Bin Rašids Al Mak-tums, AAE viceprezidents un premjerministrs, Dubaijas pil-sētas galva, ar sava pārstāvja starpniecību paziņojis FEI par sacīkšu zirgu pozitīvajiem do-pinga testiem, ar kuriem nupat piedalījies garo pārjājienu sa-censībās.

Princese Haja iesaka pre-zidenta lomu jautājumos, kas attiecas uz šī negadījuma izska-tīšanu lūgt uzņemties otrajam FEI viceprezidentam Krisam

Hodsonam (Jaunzēlande), kurš apguvis jurista profesiju.

Lai gan pārjājieni (enduran-ce) nav olimpiskā disciplīna, kā IOC (Starptautiskā Olimpiskā komiteja) locekle princese Haja nekavējoties informēja arī IOC Ētikas komisiju par savu lēmu-mu nodot prezidentūru dopin-ga lietā citai personai. Visos citos aspektos Haja paliek FEI prezidenta krēslā.

Arī šeihs izplatījis oficiālu paziņojumu. Viņš pazīstams kā cilvēks, kurš visu mūžu darbo-jies zirgkopības un sporta jomā, un cīnījies par zirgu labturību. Sacensību starpposmā, kur viņš bija līdera pozīcijā, pēc pozitī-

va dopinga testa Al Maktuma pieprasīja savu rezultātu anu-lēt un sacensības neturpināja. Dopinga gadījuma izmeklēša-nā Al Maktums solījies cieši sadarboties ar FEI.

FEI prezidente soda sevi vīra pozitīvā dopinga testa lietā

FEI prezidente princese Haja ar savu vīru šeihu Al Maktumu.

Al Maktums startē garo pārjājie-nu sacensībās.


ĀRZEMĒS

Jāšanas sporta spēles 2014. gadā NormandijāLaura Millere, pēc ārzemju preses

Starptautiskās Jāšanas sporta fede-rācijas (FEI) birojs 31. martā paziņoja, ka FEI Pasaules Jā-šanas sporta spēļu rīkošanas tiesības 2014. gadā piešķir-tas Normandijas reģionam Francijā.

2014. gada spēles būs septītās pēc kārtas, bet pirmās, kas notiks Francijā. Par gran-diozā pasākuma centru kļūs Kānas pilsēta, kurai ir senas ar zirgiem saistītas tradīci-jas. Pirmās auļošanas sacīkstes te risinājās jau 1837. gadā. Bet Normandija kopumā šobrīd ir Francijas zirgkopības un jāšanas sporta „sirds”.

Francija arī iepriekš ir cīnījusies par ie-spēju organizēt šo vērienīgo jāšanas sporta pasākumu un pat ieguvusi tiesības rīkot spēles 1994. gadā, bet diemžēl no šīs iece-res dažādu finansiālu un administratīvu negāciju dēļ bija jāatsakās.

Pasaules Jāšanas sporta spēles ir kom-binācija, kas veidojas no pasaules čempio-

nātiem visās FEI atzītajās jāšanas sporta disciplīnās – konkūrā, iejādē, trīscīņā, pa-jūgu braukšanā, pārjājienos, reiningā, vo-ltizēšanā un paraolimpiskajā iejādē, – kas notiek vienkopus. Šādas sacīkstes risinās ik pēc četriem gadiem, līdzīgi kā olimpiskās spēles.

Spēlēs, kas 2014. gada augustā notiks Normandijā, piedalīsies ne mazāk kā 900 zirgu un 800 jātnieku no vismaz 60 val-stīm. Paredzams, ka sacensību programma ilgs divas nedēļas, pulcējot ne tikai sportis-tus un zirgus, bet arī lielu daudzumu vien-kāršu jāšanas sporta entuziastu, skatītāju, interesentu, dažādu tirgotāju un tūristu.

FEI prezidente princese Haja Bint Al Huseina pieņemto lēmumu vērtē sekojoši:

– Tas, ka FEI Pasaules Jāšanas sporta spēļu norises vieta 2014. gadā ir Norman-dijas reģions Francijā, būs nozīmīgs iegul-dījums mūsu sporta veida attīstībā, kas svarīgs nākotnes sportam. Rīcības komi-teja sadarbībā ar Francijas Jātnieku fede-rāciju ir strādājusi astoņus gadus, lai pie-dāvātu izcilas kvalitātes projektu un vīziju par gaidāmajām sacensībām, ko atbalstīs Francijas valsts un reģionālās varas iestā-des. Spēlēs varēs skatīt jāšanas sportu uz

Ideja par Pasaules Jāšanas sporta spēļu sarīkošanu radās aptuveni pagājušā gad-simta astoņdesmito gadu vidū. Ja ne idejas autors, tad vismaz kaislīgs tās atbalstītājs bija toreizējais FEI prezidents Anglijas princis Filips. Pirmo spēļu rīkošana tika uzticēta Stokholmai, un šai izvēlei par labu droši vien nostrādāja fakts, ka kāds atcerē-jās, cik lieliski bija sarīkotas jāšanas sacen-sības 1956. gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs. Ļoti tuvu atklājēju godam bija arī Roma.

Tagad Pasaules Jāšanas sporta spēlēs ir pārstāvētas visas FEI atzītās disciplīnas, un spēles ir lielākais jāšanas sporta notikums, kas guvis arī milzīgu ievērību pasaules me-dijos. 2006. gadā Pasaules Jāšanas sporta spēles bija ieinteresējušas vairāk nekā 570 tūkstošus skatītāju savā mājas lapā, bet vēl neskaitāmi tūkstoši interesentu notiekošo vēroja ar televīzijas kompāniju starpniecī-bu visā pasaulē.

Patalaban pilnā sparā rit gatavošanās 2010. gada Pasaules Jāšanas sporta spēlēm, kuras notiks Kentuki zirgu parkā Lek-singtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiek plānots, ka šo spēļu budžets kopumā būs mērāms 150 miljonu dolāru apjomā. Paredzēts 16 sacensību dienās pārdot 500–

Pasaules Jāšanas sporta spēļu vēsture600 tūkstošus skatītāju biļešu. Zīmīgi, ka pirmo reizi sacīkstes notiks ārpus Eiropas.

1. Stokholma (Zviedrija), 1990. gads

Tika nolemts, ka par pirmo Pasaules Jāšanas sporta spēļu galveno arēnu Stokholmā kļūs 1912. gada olimpisko spēļu stadions. Protams, kopš 1912. gada tas jau piedzīvojis vairākas

renovācijas un dažādus uzlabojumus, bet tieši Pasaules Jāšanas sporta spēles bija par iemeslu tam, ka pilsētas vadība lēma par stadiona pilnīgu atjaunošanu. Līdz 1990. gadam nekad iepriekš te nebija tikušas rīkotas tik vērienīgas jāšanas sporta sacīk-stes, kurās būtu ietvertas tolaik visas sešas FEI atzītās disciplīnas. Ņemot vērā, ka līdz tam Stokholmā lielāki jāšanas sporta pasā-kumi gadiem ilgi nebija notikuši, rīcības komiteja bija paveikusi ļoti lielu darbu, lai sacīkstes izdotos labi.

Skatoties no sportiskā viedokļa, 1990. gada spēles bija lieliskas, panākumiem ba-gātas, turklāt neticami labu laika apstākļu lutinātas. Arī finansiāli spēles bija veiksmī-gas, – bija gan pietiekami daudz sponsoru, gan arī lieli ieņēmumi par pārdotajām ie-ejas biļetēm. Liela daļa šo spēļu panāku-

mu piedēvējami Zviedrijas Jāšanas sporta federācijai. Pateicoties 1990. gada Jāšanas sporta spēlēm, Zviedrijā sākās jauns zirgu sporta uzplaukuma vilnis.

1990. gadā spēlēs piedalījās dalībnieki no 37 valstīm.

2. Hāga (Nīderlande), 1994. gadsPēc Stokholmas spēļu pa-

nākumiem FEI toreizējais prezidents princis Filips teica nozīmīgus vārdus, – ikvienai sporta veida federācijai pirms tik vērienīga un veiksmīga

pasākuma nepieciešami vismaz trīs gadi,

tā vēsturiskā fona pašā Normandijas sirdī, kas dalīsies savā mīlestībā pret zirgiem.

Lorēns Buvē, FEI Pasaules Jāšanas spor-ta spēļu rīcības komitejas prezidents:

– Rīkojot tik nozīmīgu sporta pasā-kumu, Normandijas reģionam ir lieliska iespēja sevi parādīt augstākajā līmenī pa-saules kontekstā. Normandija Francijā ir pirmajā vietā zirgaudzēšanā, un lielākā daļa Francijas čempionu nāk tieši no šī reģiona. Normandijai bija visas tiesības kandidēt uz šī vissvarīgākā jāšanas sporta pasākuma uzņemšanu savās mājās, un mēs esam lepni par to, ka uzvarējām.

Kristians Lerits, Basse-Normandie re-ģiona prefekts:

– Normandija un Francija kopumā ir ļoti priecīgas par iespēju 2014. gadā sarī-kot FEI Pasaules Jāšanas sporta spēles. To noteikti atbalstīs arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Šis panākums ir dažādu institūciju sadarbības rezultāts. Būdams reģiona prefekts, es gribētu garantēt, ka spēles notiks mierīgā un drošā vidē, kā arī to, ka visi mūsu reģiona iedzīvotāji priecā-sies par iespēju uzņemt tik nozīmīgu starp-tautisku sporta notikumu.

Vērojot Hāgas spēles klātienē, nekas neliecināja par finansiālām un organizatoriskām problē-mām. Tas bija grandiozs un krāšņš pasākums.

Mār

a M

iller

a fo

to

~1�~aprīlis-maijs, 2009

ĀRZEMĒS

lai godam sagatavotos, un viss iecerētais tad izdotos, kā plānots.

Diemžēl dzīvē tas neizrādījās tik vien-kārši, un nākamo spēļu rīkošana visai no-sacīti atgādināja visiem vēl svaigā atmiņā esošās spēles Stokholmā. Otrās Pasaules Jāšanas sporta spēles pavadīja visaptverošs organizatorisks un administratīvs haoss, kas beidzās ar finansiālu bankrotu. 1991. gada martā spēļu rīkošanas tiesības tika piešķirtas Parīzei, bet franču projekts izgā-zās, un jau pēc dažiem mēnešiem rīkošanas tiesības tika uzticētas otrās vietas ieguvējai Hāgai. Tikai pateicoties holandiešu entu-ziasmam un Holandes labajai reputācijai lielu sporta pasākumu sarīkošanas jomā un sponsoru piesaistē, sacīkstes izdevās sa-rīkot un veiksmīgi aizvadīt.

Diemžēl Hāgas spēles tiešām palikušas atmiņā lielākoties ar finansiālajām prob-lēmām un dažādiem organizatoriska rak-stura sarežģījumiem, kas aizēnoja lielā notikuma sportisko pusi. Sports gan visās disciplīnās bija augstākajā līmenī, turklāt šajās Pasaules Jāšanas sporta spēlēs bija daudz ļoti interesantu brīžu. Arī apmeklē-tāju skaits bija ievērojams, bet pēc tam ar katru reizi apmeklētāju un pārdoto biļešu daudzums ir tikai audzis.

1994. gada Pasaules Jāšanas sporta spē-lēs piedalījās 37 valstis.

3. Roma (Itālija), 1998. gads1998. gada spēļu rīkošana

tika uzticēta Dublinai vēl pirms 1994. gada spēlēm. Bija izstrā-dāti ļoti labi plāni, diemžēl spēļu sarīkošanu atkal vajāja dažādas

organizatoriskas neveiksmes, līdz beidzot Dublinas rīcības komiteja atteicās no spēļu rīkošanas. Jau otro reizi pēc kārtas izvēlē-tais kandidāts nespēja sarīkot šo vērienīgo jāšanas sporta pasākumu, jo, neskatoties uz Dublinas rīkotāju solījumiem un en-tuziasmu, savu atbalstu liedza Īrijas valsts iestādes.

Spēļu rīkošanas pārcelšana uz citu val-sti bija ļoti skumjš solis, jo Īrija ir zeme ar senām jāšanas sporta un zirgkopības tradī-cijām. Šajā sarežģītajā situācijā FEI vadība bija priecīga, kad vairākas citas valstis iz-rādīja interesi par iespēju sacīkstes tomēr sarīkot. Atmetot divus pārējos kandidātus, FEI izpētīja iespējas spēles rīkot Āhenē (Vācijā) un Romā, beigās lemjot par labu tieši Itālijas galvaspilsētai.

Ja ņem vērā prinča Filipa izteikumus par to, ka FEI Jāšanas sporta spēļu sarīko-šanai nepieciešami vismaz trīs gadi, Roma paveica brīnumu un sarīkoja augsta līmeņa pasākumu daudz īsākā laikā. Pasaules Jāša-nas sporta spēles Romā 1998. gadā nevar dēvēt citādi kā vien par triumfu. Šo spēļu sportiskā programma bija lieliska, finan-siāli viss notika ideālā kārtībā un, pateico-ties lielajai mediju un skatītāju interesei, visi rīkošanas izdevumi pilnībā tika segti.


4. Hereza de la Frontera (Spānija), 2002. gads

Spānija Pasaules Jāšanas sporta spēles sagaidīja ļoti draudzīgi, bet visa pasaules jātnieku sabiedrība atvieglo-

ti uzelpoja, kad pēc divu iepriekšējo spēļu neveiksmēm ar sākotnēji izvēlētajiem rī-kotājiem Herezas spēles tomēr norisinājās plānotajā vietā. Tās bija izdevušās no vi-siem viedokļiem, jo bija finansiāli sabalan-sētas un veiksmīgas, sportiski interesantas, skatītāju atbalstītas. Lielu interesi bija izrā-dījuši arī sponsori, un šīs spēles kļuva par paraugu visām nākamajām, jo tieši Herezā de la Fronterā Pasaules Jāšanas sporta spē-les ieguva savu neatkārtojamo stilu.

Milzīgā preses un skatītāju interese, kā arī sacīkšu translācijas dažādos pasaules televīziju kanālos ne tikai veicināja jāša-

nas sporta popularitāti, bet sniedza to arī Spānijas pilsētai un visam reģionam kopu-mā. Vēl jo vairāk – Andalūzija, kur atro-das Hereza de la Frontera, ir īsta jātnieku paradīze, kur var izbaudīt cilvēka un zirga vēsturiskās sadarbības senākās tradīcijas. Herezā atrodas arī Karaliskā Andalūzijas Zirgu mākslas akadēmija (Royal Andalusi-an School of Equestrian Art).


5. Āhene (Vācija), 2006. gadsPiektās Pasaules Jāšanas

sporta spēles, kas notika Vācijā, Āhenē, daudziem jāšanas sporta faniem pa-liks atmiņā ilgu laiku. Sa-

cīkstes vēroja 576 tūkstoši skatītāju, un gan no skatītāju, gan sportiskā viedokļa spēles bija tuvas ideālam. Piedevām rīkotājiem bija izdevies piešķirt lielajam sporta pasā-kumam ievērojamu emocionalitātes devu. Āhenes spēļu finansiālais ieguvums bija 328 miljoni dolāru, televīzijas pārraides par Āhenes spēlēm tika demonstrētas 157 valstīs.

Daži fakti par Pasaules Jāšanas sporta spēlēm Āhenē: spēlēs darbojās 1700 ap-kalpojošo darbinieku un brīvprātīgo, 130 tiesnešu, 76 stjuarti, 100 veterinārārstu, 965 grūmi, 1200 žurnālistu, 300 fotogrā-fu, 380 televīzijas operatoru, 100 aptekšņu, 300 virtuves un servisa darbinieku, 120 au-tovadītāju.

6. Kentuki (ASV), 2010. gads

Āhenes trīscīņas krosa distance.

Vācijā tradicionāli sacensības bija labi organizētas un tās apmeklēja milzīgs līdzjutēju skaits.

Jāšanas spēļu 2006. gada čempiones voltizēšanā - Vācijas izlase.

Org

aniz

ator

u fo

to


ĀRZEMĒS

Baltijas valstu jātnieki FEI reitingos (uz 14.04.09.)Informāciju apkopoja Inese Ruskule

Konkūrs Jātnieks Vieta Vieta iepriek-

šējā reitingāPunkti

Pirmo vietu ieguvēji FEI reitingā Meridita Maikla – Bērbau-ma (Vācija)

1. 2. 3430,00

Ēriks Lamaze (Kanāda) 2. 1. 3425.83Markuss Enings (Vācija) 3. 3. 3260,00LATVIJAAndis Vārna 388. 387. 225,00Dainis Ozols 603. 618. 110,00Guntars Siliņš 1374. 1402. 15,00Kristaps Neretnieks 1453. 1471. 13,00Ģirts Bricis 1908. 1932. 4,00LIETUVABens Gutkausks 195. 186. 495,00Andrius Petrovs 226. 199. 441,00Kosts Gaigals 710. 728. 86,00Zigmants Šarka 921. 952. 54,00Stasis Jass 975. 1004. 45,00Rikards Vismeris 975. 1004. 45,00Rims Rimkuss 1031. 1060. 41,00Dominiks Malinausks 1221. 1249. 25,00Mants Jacikevičs 1467. 1485. 11,00Elena Railiene 1628. 1644. 6,00Vincs Civinsks 1965. 1986. 2,00IGAUNIJA Reins Pills 75. 90. 1032,00Urmass Rāgs 233. 224. 432,0Gunārs Kletenbergs 237. 206. 417,00Hanno Ellermanis 254. 333. 381,0Tits Kivisilds 279. 300. 347,50Olivers Karma 544. 554. 135,0Heiki Vatsels 601. 617. 111,0Andress Trēve 1221. 1249. 25,0Katrina Pilla 1221. 1249. 25,0Ivo Otss 1284. 1314. 20,0Andrus Kallaste 1447. 1465. 14,0Konstantīns Prohorovs 1642. 1658. 5,0Kullo Kenders 1932. 1954. 3,0Ebe Līsa Sinajalga 1932. 1954. 3,0Andress Udekulls 1965. 1986. 2,0

Jātnieks Vieta Vieta iepriekšējā reitingā

Punkti

Pirmo vietu ieguvēji FEI reitingāIzabella Verta, Satchmo 78 (Vā-cija)

1. 1. 2208

Anke Van Grunsvena, IPS Saline-ro (Nīderlande)

3. 2. 2098

Izabella Verta, Warum Nicht FRH (Vācija)

2. 2. 2086

LATVIJA Airisa Penele, Ravels 143. 161. 954

IGAUNIJA Marika Vundere, Orlando P 177. 197. 819Maria Čuletsa, Markus 280. 294. 494Marika Vundere, Frankfurt 591. 631. 51

Igaunijā, Nitvaljā, kas at-rodas 30 kilometru attālumā no Tallinas, izveidots viens no pazīstamākajiem jāšanas kom-pleksiem Baltijas valstīs. Zirgi šajā apgabalā turēti gadsimtiem ilgi, šīs nodarbes aizsākumi do-kumentēti jau 1860.-1870. gadu starplaikā.

Tagadējais jāšanas kom-plekss dibināts 1976. gadā. Tā galvenajā ēkā ir vairāk nekā 3000 kvadrātmetru platībā iz-

vietotu staļļu un saimniecības telpu. Netālu no galvenās ēkas atrodas zemes gabali desmit hektāru platībā. Ja nepiecie-šams, var ierīkot vēl vairākus hektārus zālāju. Ērta satiksme, turpat līdzās ir dzelzceļa staci-ja un iecienītais Nitvaljas golfa laukums. Līdz jūrai jāmēro ti-kai pieci kilometri.

Te risinājās ERL (Igaunijas Jātnieku federācijas) kausa iz-cīņas fināla sacensības. Pēc vai-rākiem aizvadītajiem ziemas turnīriem tika noskaidroti la-bākie Igaunijas jātnieki šķēršļu pārvarēšanā. Sacensībās pieda-lījās arī Latvijas sportists Andis Vārna, startējot ar pieciem zir-giem.

Pirmās dienas sacīkstēs mar-šrutā ar šķēršļu augstumu līdz 120 cm uzvaru izcīnīja Andress Udekuls ar zirgu Express. Andis ar AS Agrofirma Tērvete audzē-to zirgu Klaidu 37 dalībnieku konkurencē ieguva godpilno piekto vietu. 125 cm augstajā

ERL fināla maršrutā uzvaru iz-cīnīja Katlina Sehvere ar zirgu Saminka. Maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 135 cm uzvarēja Andruss Kallaste ar Opaal. An-dis Vārna šajā maršrutā startēja ar četriem zirgiem:11. v. Marmors 4 s. p./49,33 s14. v. Grand Libero 4 s. p./51,16 s20. v. Irasir 8 s. p./51,36 s24. v. Arabika 12 s. p./51,59 s

Otrās dienas sacensībās maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 115 cm uzvaru izcīnīja Sīms Sinijarvs ar zirgu P. Zida-ne. Savukārt maršrutā ar šķēr-šļu augstumu līdz 125 cm 28 dalībnieku konkurencē uzva-ra tika vienam no vadošajiem Igaunijas sportistiem – Urma-sam Rāgam ar Picasso (no Pal-laadium). Andis Vārna izcīnīja sekojošas vietas:3. v. Marmors 0;0 s. p./23,70 s14. v. Klaids 0;12 s. p./28,36 s21. v. Arabika 8 s. p./56,52 s

Sacensību galvenajā divu hītu maršrutā ar šķēršļu aug-stumu līdz 140 cm sešpadsmit dalībnieku konkurencē pirmo un trešo vietu izcīnīja Urmass Rāgs ar Axel du Beaumont un Laguna vd Roshove. Godpil-najā otrajā un ceturtajā vietā Andruss Kallaste ar Opaal un

Carry’s Son. Mūsu sportists An-dis Vārna šajā maršrutā izcīnīja piekto un sesto vietu, attiecīgi ar Grand Libero un Irasir.

Par ERL 2009 fināla uzvarē-tāju tika atzīts Andruss Kallaste ar Opaal, jo šis pāris sasniedza labāko rezultātu sacensību kop-vērtējumā.

Igaunijas kausa izcīņā

Nitvalja, 11.-12. aprīlis, konkūrs

Jolanta Lapiņa

Andruss Kallaste ar Opaal.

Ieeja Nitvaljas sporta kompleksā.


ĀRZEMĒS

Noskaidroti Centrāleiropas līgas līderiVaršava, 20.-22. marts, konkūrs

Polijā notika Centrāleiropas līgas fināla sacensības Torwar 2009, kas tradicionāli izvēršas par īstiem svētkiem, pulcē pro-fesionālus jātniekus, tajās tiek organizēti šovi un rādīti elpu aizraujoši priekšnesumi. Labā-ko konkūra jātnieku vidū bija arī mūsu sportists Andis Vār-na, kurš cīnījās par uzvarām ar līgas labākajiem jātniekiem un izcilākajiem zirgiem, kuru vēr-tība mērāma miljonos eiro.

Par sacenību galvenā marš-ruta Grad Prix uzvarētāju kļuva polis Mšivojs Kiecons ar zirgu Urbane, kas spraigajā pārlek-šanas maršrutā bija nedaudz ātrāks par otrās vietas ieguvēju Krievijas sportistu Vladimiru Beļecki. Igaunis Reins Pills ar lielisko zirgu A Big Boy mar-šrutā bija ļoti ātrs, praktiski ne-pārspējams, bet gāztais šķērslis liedza uzvarēt. Pills ar šo zirgu bija jau uzvarējis abu iepriek-šējo dienu „lielā apļa” marš-

Torwar 2009 Grand Prix rezultāti1. Mšivojs Kiecons (Polija) Urbane 0;0/42,02 s2. Vladimirs Beļeckis (Krievija) Larkonoro 0;0/47,25 s3. Reins Pills (Igaunija) A Big Boy 0;4/38,78 s4. Bens Gutkausks (Lietuva) Amarok 0;4/39,36 s5. Pāvels Kalicinskis (Polija) Potoman 0;8/44,55 s

Centrāleiropas līgas fināla sacensību kopvērtējums1. Vladimirs Beļeckis (Krievija) 108 40 1482. Angels Niagolovs (Bulgārija) 126 10 1363. Reins Pills (Igaunija) 95 34 1294. Hasans Senturks (Turcija) 77 18 955. Tīts Kivisilds (Igaunija) 59 26 856. Hanno Ellermanis (Igaunija) 51 24 757. Arsēnijs Špakovskis (Krievija) 57 12 698. Bens Gutkausks (Lietuva) 35 30 659. Avni Atabek (Turcija) 64 - 6311. Gunars Kletenbergs (Igaunija) 61 - 6112. Urmass Rāgs (Igaunija) 42 14 5613. Ulkans Delikans (Turcija) 55 - 5514. Rosens Raičevs (Bulgārija) 32 20 5215. Andis Vārna (Latvija) 28 22 5016. Andriuss Petrovs (Lietuva) 45 - 4517. Mihals Kazmierčaks (Polija) 41 2 4318. Gžegožs Psiuks (Polija) 42 - 4219. Kšištovs Ludvičaks (Polija) 21 16 3720. Omers Karaevli (Turcija) 20 8 2821. Staņislavs Pržedpeļskis (Polija) 17 6 23(Punkti pirms fināla; fināls; fināla kopvērtējums)

rutus. Stabilu sniegumu rādīja arī Bulgārijas sportists Angels Niagolovs ar Rue Blanche Du Gibet, kas uzvarēja abu dienu „mazā apļa” 140 cm augstos maršrutus.

Šī sacensības bija absolūts trīs sportistu triumfs – no sešiem maršrutiem katram sportistam pa divām uzvarām – Reins Pills (maršruts nr. 2 – 150 cm, nr. 4 - 145/150 cm), Mšivojs Kiecons (maršruts nr. 3 – 140 cm, nr. 6 - Grand Prix) un Angels Niago-lovs (maršruts nr. 1 – 140 cm, nr. 5 – 140 cm). Labu sniegumu šajās sacensībās arī rādīja šo-brīd vadošais Lietuvas sportists Bens Gutkausks, izcīnot četras godalgotās vietas.

Andis Vārna labākos rezul-tātus sasniedza 140 cm augstajā maršrutā ar zirgu Marmors, iz-cīnot godpilno ceturto vietu un

Ann

as P

avla

kas f

oto

Īrijas valdība bijusi spiesta paziņot, ka tiks realizēti bargi pasākumi, lai mēģinātu kon-trolēt augošo budžeta deficī-tu. Krīze skārusi visu valsts ekonomiku. Pēkšņais eko-nomikas sabrukums smagi ietekmējis gan cilvēkus, gan viņu dzīvniekus. Piemēram, dzīvnieku patversmē Dubli-nas pievārtē vērojams krass pamestu zirgu pieplūdums.

Bēdīgs ir stāsts par auļo-tājiem, – labākos laikos turī-gi biznesmeņi tos nopirkuši sava sociālā statusa apliecinā-jumam, bet tagad tie kļuvuši

Krīzes ziņas no Īrijaslieki. Diemžēl lielāko daļu šādu zirgu nošauj.

Džimmijs Kahils no Dub-linas Dzīvnieku aizsardzības biedrības saka, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, četras rei-zes pieaudzis to zirgu skaits, no kuriem saimnieki atsakās. Viņš lēš, ka kopā valstī ir ap-mēram 20 000 zirgu, kas ne-vienam nav vajadzīgi.

Kad cilvēkiem nav liekas naudas, pirmie no tā cieš zirgi. Tos vai nu pamet vai aizsūta uz „labākām ganībām”, –

saka misters Kahils.

Seminārs pajūgu braukšanā9. maijā Mālpils stallī.

Vada Tadeušs Kodzs no Polijas.Maksa par piedalīšanos seminārā:

kopā ar zirgiem Ls 20, bez zirgiem – Ls 5.Tālrunis uzziņām: 28329524, Andris.

Grand Prix maršrutā, ar zirgu Irasir kvalificējoties pārlekša-nas maršrutam un finālā izcī-not augsto astoto vietu.

Vladimirs Beļeckis no Krievijas.Reins Pills no Igaunijas ar A Big Boy.

Ann

as P

avla

kas f

oto


CEĻOJUMS

Kā latviešu zirdzinieki brauca izstādi lūkoties Inese Ruskule

Katru otro gadu ikvienu cilvēku, kurš saistīts ar zirgiem, vilina starptautiskā zirglietu izstāde Equitana. Kāds to jau ir apmeklējis vairākas reizes, cits – vispār nav bijis. Tā arī šī gada marta vidū sapulcējās zirdzinieku grupiņa, lai dotos apmeklēt izstādi. Brauciens ilga septiņas dienas, un visspilgtākos iespaidus guvām tajās četrās dienās, kad apmeklējām dažādus pasāku-mus un cilvēkus Vācijā.

Pirmā diena Vācijā – sacensības Braunšveigā

Esam braukuši cauri Lietuvai un Polijai bez apstājas. Agrā rītā ierodamies Vācijā, bet tās skaistās ielejas un kalni mūs sagaida ar pavēsām lietus lāsēm. Atšķirībā no tobrīd vēl sniegotās Latvijas, Vācija mūs sveicina ar pirmajām pavasara puķēm un zaļu zāli. Kad tuvojamies Braunšveigai, Līga Pēter-sone ieminas, ka tieši šajā dienā Volkswa-gen hallē notiek starptautiskas konkūra un iejādes sacensības CSI4*/CDI4*, kurām todien ir lielais noslēgums. Sacensības ir nozīmīgas, tajās piedalās slaveni sportisti, tāpēc nolemjam apmeklēt šo pasākumu.

Pirmo noskatāmies iejādes Grand Prix brīvās izvēles programmu. Daži no mūsu grupas dalībniekiem brīvās izvēles prog-rammu klātienē redz pirmo reizi mūžā. Sportistu priekšnesumi ir patiešām iespai-dīgi. Startē vairāk nekā desmit dalībnieku, cits par citu labāks. Mūzika un priekšne-sums aizved tālu no domām par ikdienu. Kā jau sportā – vienam veicas labāk, otram sliktāk. Halle ir mazāka nekā, piemēram, Tallinā esošā Saku halle. Neskatoties uz to, zirgi tajā jūtas droši, un nav nevienas reizes, kad kāds no zirgiem nobītos. Atšķi-rībā no Latvijā notiekošajām sacensībām, aplausi un prieka gaviles skan pēc katra sportista snieguma.

Vācijas sportistam Hubertam Šmitam šī diena ir veiksmīga, jo gūta uzvara brīvās izvēles programmā, un viņš ar šīsdienas

priekšnesumu un uzvaru atvadās no lielā sporta, kļūstot par Vācijas un Zviedrijas ie-jādes komandu treneri.

Konkūrā sportistiem jāveic Grand Prix maršruts, šķēršļu augstums ir 1,55 m. Līga

vērtē, ka maršrutā ir arī šķēršļi ar 1,60 m augstumu, un tas ir diezgan sarežģīts, no-sacīta atpūta maršrutā izdodas tikai vienu reizi. Pirms trim šķēršļiem jātnieki var iz-vēlēties sev tīkamāko tempu skaitu. Kā gan maršruts lai nebūtu sarežģīts, ja dalībnieku skaitā ir Larss Nībergs, Jeroens Dubeldams, Daniels Deusers, Markuss Enings, Lud-gers Bērbaums un citi pazīstami sportisti. Pavisam Grand Prix maršrutā piedalās 40 jātnieki no Vācijas, Nīderlandes, Dienvi-dāfrikas, Šveices un Norvēģijas. Spēcīgu jātnieku ir daudz, taču Daniels Deusers šodien gūst pārliecinošu uzvaru. Cildino-ši par šo panākumu raksta vācu interneta portāls www.reiterpost.de

Daniels Deusers uzvar Grand Prix sacensībās

Holandes pilsētā Valkensvardā dzīvo-jošais vācu konkūrists Daniels Deusers

uzvarējis Löwen Classics Grand Prix sacen-sībās Braunšveigā, saņemot 50 300 eiro. Ar zirgu Air Jordan Z 27 gadus vecais Deusers pārlekšanu veica 32,21 sekundēs bez soda punktiem un balvā ieguva Vācijā ražotu automašīnu.

„Tā ir mana pirmā izcīnītā mašīna,” Deusers paziņoja, apmierināti smīnot. Protams, jauniegūtais auto tūlīt tika iz-mēģināts, un zīmola pārstāvis profesors Dr. Verners Neibauers braucienā pavadīja jaunā Volkswagen Golf īpašnieku. Četru dienu sacensību noslēdzošajā galvenajā maršrutā pārlekšanai kvalificējās 11 no 40 dalībniekiem, tajā skaitā arī šveicietis Ver-ners Muffs ar zirgu Champione, kas uzva-rēja Veolia čempionātā, un Francis Jozefs Dālmanis no Alberslohas ar iepriekšējā gada uzvarētāju – zirgu Lunatic.

Zālē 5000 skatītāju vēroja, kā labākais vācu konkūrists Grand Prix maršrutā ie-rindojās otrajā vietā – Larss Nībergs no Hombergas ar Hanoveras šķirnes ķēvi vār-dā Lucie, kuru nākamais mērķis ir Pasaules kausa fināls Lasvegasā no 15. līdz 18. ap-rīlim. Aiz Lejassaksijā dzimušā sportista trešajā vietā palika Jeroens Dubeldams no Holandes ar kastrātu Whisper. Viņš bija viens no deviņiem Holandes pārstāvjiem, kas startēja astotajās Löwen Classics sacen-sībās.

„Viss ir vienkārši: mēs labprāt piedalā-mies tur, kur ir zirgiem un mums labvēlīgi apstākļi,” tā skanēja nacionālās komandas pasaules čempiona titula ieguvēja un ho-landiešu favorīta pamatojums, kāpēc viņš piedalās Löwen Classics sacensībās.

Iejādē Grand Prix brīvās izvēles prog-rammā uzvarēja pasaules čempiona titula ieguvējs Huberts Šmits no Austrumvestfā-les pilsētas Borhenas, izsakot atzinību or-ganizētājiem. Löwen Classics sacensības

Sacensību plakāts kādā no Braunšveigas ielām.

And

as P

avlo

vska

s fot

o

Huberts Šmits veic goda apli, skanot skatītāju ovācijām.

Daniels Deusers pārlekšanā.

And

as P

avlo

vska

s fot

o


CEĻOJUMS

esot lieliski piemērotas iejādei un ar lielu rūpību sarīkotas. Aiz viņa ierindojās an-gliete Džeina Gregorija ar septiņpadsmit-gadīgo Lucky Star, kas jātniecei pieder kopš sava ceturtā dzīves gada, – sākotnēji zirgs tika iegādāts tikai prieka pēc. Hon-kongas olimpisko spēļu dalībniece atzina: „Biju pārsteigta, pēkšņi nokļūstot Lielbri-tānijas izlases komandā” un izteica vēlmi 2010. gadā atkal startēt Braunšveigā. Trešo vietu ieņēma Anna Katarina Litgena no Bonnas ar tikai deviņus gadus veco Holš-teinas šķirnes zirgu Lamborghini. Šis zirgs atšķiras ar savu konkūram tipisko izcelsmi. Litgena paziņoja, ka ar dūkanbēro kastrā-tu, kas iejādes laukumā izpelnījās ievēroja-mu uzmanību, viņai esot lieli plāni.

Pēc sacensību noskatīšanās turpinām ceļu uz Eseni, kur arī notiek slavenā Equi-tana izstāde.

Otrā un trešā diena – Equitana apmeklējums

Esenē arī pavasaris jau ir pilnā spēkā, un savas ziemas drēbes varam atstāt nakts-mītnē. Šodien tad arī brauksim skatīt, ko mums piedāvā viena no lielākajām zirgu un zirglietu starptautiskajām izstādēm pa-saulē.

Kas ir Equitana? * Equitana ir starptautiska zirgu un

zirglietu izstāde, kas notiek Vācijas pilsētā Esenē reizi divos gados un pulcē zirgu mī-ļotājus no visas pasaules.

* Izstādi rīko kopš 1972. gada. * Izstāde notiek kompleksā, kurā ir 16

lielākas un mazākas halles un kura platība ir 90 000 m2.

* Izstādē piedalās vairāk nekā 850 uzņē-mumi no vairāk nekā 30 valstīm.

* Izstādes laikā visu dienu notiek arī šovi, sacensības, ērzeļu skates un semināri, kopā pasākumos piedalās apmēram 1000 zirgu.

* Izstāde notiek deviņas dienas. * 2007. gadā izstādi apmeklēja 207 000

skatītāju. Lai gan domājam, ka būsim pirmie iz-

stādē, tuvojoties izstāžu kompleksam pulk-sten desmitos no rīta, saprotam, ka esam vīlušies savās cerībās. Tuvākajās autostāv-vietās brīvas vietas neatrodam. Turklāt potenciālie izstādes apmeklētāji izraisījuši sastrēgumus apkārtējās ielās, meklēdami, kur atstāt savu auto. Pēc krietna laika atro-dam brīvu vietu attālākā stāvvietā, un, ejot līdz izstāžu kompleksam, varam izbaudīt pavasarīgo Eseni.

Pienākot pie izstāžu kompleksa, redzam daudzus saliekamos boksus, kuros izmiti-nāts simtiem zirgu. Visu laiku no staļļiem uz boksiem un otrā virzienā ved vairākus zirgus. Rindā pēc biļetēm nav jāstāv. Sa-maksājot pa 15 eiro katrs, dodamies hallēs. Visam iepriekš stāstītajam par šo pasāku-mu noticu tikai tad, kad ieejam izstāžu zā-lēs. To patiešām ir daudz, un arī apmeklē-tāju – jūra. Vienā zālē varam iepazīties ar

dažādu zirgu barību piedāvājumu, citā – ar Western stila apģērbiem un zirglietām, citā – zirgu pārvadāšanas transportlīdzekļiem. Pirmajā dienā staigājot, tas viss šķiet acīm neaptverams, bet tomēr izejam cauri vi-sām hallēm. Tiek piedāvāts daudz kas vēl Latvijā neredzēts, un tas piesaista lielāko uzmanību. Starp produktu piedāvājumu ekspozīcijām iekārtoti arī nelieli aplociņi, kur visu laiku notiek priekšnesumi. No-nākam arī līdz lielajai arēnai, kur risinās lielāka mēroga pasākumi, semināri, sa-censības un priekšnesumi. Te var pavadīt visu dienu, skatoties visdažādākās izrādes. Lielajā arēnā paredzētas 5000 sēdvietas, un tās visas dienas garumā gandrīz pilnībā ir aizpildītas. Jaukais komentētājs, labi izvē-lētā mūzika un burvīgie priekšnesumi spēj noturēt arēnā augu dienu. Ja mums tas viss būtu Latvijā, arī ar zirgiem saistīto sacensī-bu apmeklētāju būtu daudz vairāk. Tā arī abas dienas pavadām, pamīšus apmeklējot gan šovus, gan apskatot piedāvāto preci.

Šis trenažieris divu dienu laikā bija visnoslogo-tākais, jo uz tā visu laiku kāds mēģināja iejusties sacensību atmosfērā un veikt noteikto iejādes shēmu. Jātnieks nesēž tikai uz zirga modeļa, bet gan tura pavadas un kājas kā uz dzīva zirga, viss jāvada pašam un jāseko shēmai uz ekrāna.

Ines

es R

usku

les f

oto

Ines

es R

usku

les f

oto

Cool+Press kājsargi, kuriem ir atvēsinošs un sildošs režīms. Ieteicams lietot pēc intensīviem treniņiem un kāju traumām. Šos kājsargus var lietot ne tikai stāvošiem zirgiem, bet arī, piemē-ram, zirgu soļojot pie rokas.

Adaptīvās jāšanas priekšnesums. Lai zirgi nesabītos, aplaudēt šī priekšnesuma laikā nedrīkstē-ja. Pateicību bērniem varēja izrādīt, saliecot elkoņos rokas un kustinot plaukstas. Mūzika gan skanēja, un pavadones zirgus veda pie pavadas, izpildot ļoti profesionāli izveidotu shēmu.

Skaistie Andalūzijas zirgi.

Ines

es R

usku

les f

oto

Ines

es R

usku

les f

oto

~1�~ aprīlis-maijs, 2009

CEĻOJUMS

Daži jaunumi, ko piedāvāja Equitana 2009

* Pakaiši, ko piedāvā Vācijas uzņēmums Hoveler. Šie pakaiši ir ekoloģiski tīrs pro-dukts bez ķīmiskām vielām, kas izgatavoti no salmiem. Tie sasmalcināti un sapresē-ti apaļas formas pakaišos. Izmantojot šos pakaišus, ievērojami uzlabojas gaiss stallī, jo tiem ir laba mitruma uzsūkšanas spēja. Līdz ar to mazinās zirgu nagu problēmas, kā arī šie salmi novērš zirgu elpošanas sa-režģījumu risku.

* Ūdens trenažieris, ko ražo uzņēmums Horse Gym 2000. Iepriekš tika piedāvāti trenažieri zirgiem, kuros varēja trenēt iz-turību. Jaunums ir ūdens trenažieris ar vai-rākiem iespējamajiem režīmiem. Tā ir laba

izdevība trenēt sporta zirgus, kā arī dot ie-spēju tiem atgūt lielisku formu pēc ilgāka atpūtas brīža.

* Uvex jāšanas spor-ta aizsargķivere. Ļoti interesanta izskata galvassega, kas aprīko-ta ar izcilu ventilācijas un drošības sistēmu. Ķiveres aizdares slē-dzis viegli aizdarāms

ar vienu roku, taču kritiena gadījumā tas neatveras.

Tā esam pavadījuši izstādē Equitana di-vas dienas, iegūstot simtiem jaunu iespai-du. Protams, ikvienam ir vērts apmeklēt šo pasākumu. Abas dienas bijām izstādē no paša rīta līdz vakaram – aizvēršanas brīdim. Izstādi esam apskatījuši, bet rīt mūs gaida Hamburga un kāda latvieša ap-meklējums, kurš jau vairāk nekā desmit gadu strādā Vācijā par zirgu un jātnieku treneri.

Ceturtā diena – ciemos pie Ginta Pētersona

Atsveicināmies no Esenes un dodamies uz Hamburgu, lai tās tuvumā satiktos ar Gintu Pētersonu. Braucot uz turieni, pie sevis domāju – redz, kāda ir tā dzīve, ie-priekšējam Zirgu Pasta numuram rakstīju interviju ar Pētersonu ģimeni bez Ginta klātbūtnes, bet tagad ir iespēja turpināt stāstu par šo dinastiju. Priecīgi ir arī Gin-ta brālis un māsa, jo būs iespēja satikties. Taču Līgas acīs ir redzams smīns: „Ne jau tikai brāli gribas apciemot, bet mans mī-ļais Kapteinis Cukurs jau vairākus mēne-šus mitinās stallī, kurā strādā Gints.” Pēc vairāku stundu brauciena tuvojas mūsu tikšanās ar Gintu.

Gints piedāvā apskatīt staļļus, un, pro-tams, šim piedāvājumam piekrītam. Stallis ir salīdzinoši nesen celts, tam ir apmēram desmit gadu. Ejot garām apaļām būvēm, nospriežam, ka tie ir karuseļi, bet Gints mums atbild: „Nē, tie ir staļļi!” Tādas for-mas stallis pagaidām vēl nav redzēts. Kad ieejam iekšā, pārliecināmies, ka tie ir divi apaļi staļļi. Iekšpusē gar malām ir boksi, bet vidū ir iespēja piesiet apmēram trīs zirgus atsaitēs. Staļļa kompleksā ietilpst arī divas manēžas, un pat paredzēta trešā, ja kādreiz būs nepieciešama. Stallī, kurā strādā Gints, lielākoties izmitina iejādes zirgus, jo paši īpašnieki un viņu meita ir iejādes discip-līnas pārstāvji.

Ienākot vienā no staļļiem, Gints saka sa-vai māsai Līgai: „Redzi, kas tur stāv!” Līgas sejā paveras smaids, jo savu Kapteini Cu-kuru viņa tūlīt atpazīst. Vēlāk Līga atzīstas: „Domāju, ka man nepārskries skudriņas, ieraugot savu mīļāko zirgu, tomēr sirsniņa sarāvās...”

Septiņpadsmit gadus vecā meitene brauc ar poniju bez grožiem pilnos auļos.

Ines

es R

usku

les f

oto

Western stila paraugdemonstrējumi. Atrodo-ties zirga mugurā, ar vienu roku jāatver vārti, jādodas tiem cauri un jāaizver.

And

as P

avlo

vska

s fot

o

Čeha Honzas Blaha priekšnesumi. Viņš ir labā-kais Pata Pirelli audzēknis, kurš mēģina atrast tiltu starp dabīgo zirgu apmācību un jāšanas sportu. Viņš jāj bez pavadām, iemauktiem un segliem, tādējādi veiksmīgi pārvarot arī šķēršļus.

And

as P

avlo

vska

s fot

o

Mūļus izvadē demonstrē armijas formās ģērbti cilvēki, tādējādi parādot, ko šo ēzeļa un zirga krustojuma rezultātu ļoti plaši izmantoja kara laikā.

Kā latviešu zirdzinieki brauca izstādi lūkoties


CEĻOJUMS

Izejam apskatīt staļļa apkārtni, kur re-dzam vairākus aplokus, iejādes un konkūra laukumus. Viss ir sakopts, nekas lieks un nekā netrūkst. Īpašnieku māja ir piebūvēta

staļļa kompleksam. Satiekamies arī ar staļļa īpašnieku Hansu Zīmeru un viņa kundzi. Mūs uzņem ļoti laipni, piedāvājot arī pār-runas pie kafijas tases viesu pieņemšanas telpā, no kuras caur stiklotu sienu redzams viss, kas notiek manēžā. Protams, Latvijas zirgu īpašniekiem ir interesanti izzināt si-tuāciju savā nozarē Vācijā.

– Cik šajā stallī maksā zirga uzturēša-na mēnesī?

Hanss Zīmers: – Boksa īre vienam mē-nesim maksā 300 eiro. (Gints piebilst, ka, aprēķinot visas izmaksas, īpašniekiem peļ-ņa no viena boksa mēnesī ir viens eiro.)

– Zirgu nagu kopšanai vācieši pievērš ļoti lielu uzmanību, tāpēc interesē, – cik maksā zirga apkalšana uz visām četrām kājām?

Gints Pētersons: – Visparastākā apkal-šana visām četrām kājām maksā 100 eiro, ja zirga nagam ir kādi sarežģījumi, cenas ir nevis simtos, bet tūkstošos.

– Vai arī Vācijā maksā subsīdijas par zemes platībām, un cik tās ir lielas?

H. S.: – Jā, Vācijā maksā subsīdijas. Par vienu hektāru zemes apsaimniekotājs sa-ņem 400 eiro lielu pabalstu. Mēs zemi iz-nomājam – 40 hektārus, par vienu hektāru maksājot 400 eiro. Taču, tā kā esam zemes apsaimniekotāji, subsīdijas saņemam mēs.

– Kāpēc stallim ir tik neierasta – apaļa forma?

H. S.: – Agrāk biju futbolists, un jau tad sapņoju, – ja man būs stallis, tas būs apaļš, lai līdzinātos bumbas formai.

– Cik lieli nodokļi ir Vācijā, Latvijā ta-gad ir ļoti auguši?

H. S.: – Piemēram, sienam tagad ir 10 procentu liels nodoklis, pārtikai – septiņi procenti, vislielākie nodokļi ir alkoholam un tabakas izstrādājumiem – 19 procenti. (Autores piebilde, – par mūsu nodokļu ap-mēriem Zīmers šausminās. Pēc šo faktu iz-klāstīšanas saprotam, kāpēc Vācijas pārti-kas veikalu plauktos esošo produktu cenas ir krietni zemākas nekā Latvijā).

– Protams, nevaram nepajautāt – vai arī Vācijā ir krīze?

G. P.: – Protams, krīze ir visā pasaulē, tikai tā katrā valstī izpaužas savādāk. Pa-gaidām Vācijā krīze atspoguļojas mazāk, izņemot zirgu tirgu.

No sarunas ar staļļa īpašnieku uzzinām, ka pirms divām dienām Braunšveigā esam redzējuši arī viņa meitas Janīnas Zīmeres priekšnesumu ar melno skaistuli vārdā Walkingstar. Hanss ir priecīgs, ieraugot, ka esam nofotografējuši viņa meitas priekš-nesumu. Turpinām aprunāties ar staļļa īpašnieku, paralēli skatoties Ginta uznācie-nu ar Cukuru. Sākumā mēģinām pierunāt Līgu, lai pajāj, bet viņa šoreiz nevēlas. Taču treniņa beigās Līga atsoļo lielā brāļa zirgu un ir priecīga kā bērns. Tieši tobrīd Gin-tu apciemo arī Ģirts Bricis ar savu kolēģi, kuri ved kādu zirgu no Vācijas uz Latviju. Jauka latviešu zirdzinieku satikšanās.

Pēc viesošanās stallī mums ir uzaicinā-jums doties pie Ginta uz vakariņām. Tur jau saruna turpinās neformālākā noskaņā, taču lielākoties tomēr runājam par zir-giem, kā jau zirdziniekiem ierasts. Gints pats mums gatavoja ēdienu itāļu stilā, par ko visa latviešu tūristu grupa ir ļoti patei-cīga. Protams, grūti salīdzināt Vācijas zirg-kopības situāciju ar Latvijā valdošo. Tur tā ir vesela industrija, mums – izdzīvošana, un bieži vien nekvalitatīva. Vācietis nekad velti necerēs, ka zirgs varbūt kādreiz kaut ko sasniegs, ja jau uzreiz redzams, ka tas nav kvalitatīvs sporta zirgs. Latvietis to dara līdz pēdējam brīdim, kamēr tiešām pārliecinās. Lielajās Vācijas jaunzirgu au-dzētavās jau gada vecumā nosaka, – vai tiek turpināta zirga audzēšana, vai arī tas tiek pārdots, vai uz neilgu laiku to atstāj esošajā audzētavā.

Nakti pavadām viesnīcā Hamburgā un nākamās dienas rīts mūs ved atpakaļ uz Latviju, līdzi ņemot milzum daudz infor-mācijas un pārdomu.

Janīna Zīmere sacensībās Braunšveigā. Hansa Zīmera stallis no iekšpuses.

Gints ar Cukuru treniņā.

Līga atsoļo lielā brāļa zirgu.

And

as P

avlo

vska

s fot

oIn

eses

Rus

kule

s fot

o

Ines

es R

usku

les f

oto

brue

ning

hoff.

de fo

to


sli, nevis kurš nu kuru, un, visbeidzot, ka, cienot atnākušos skatītājus un tiesnešus, jātnieki uz apbalvošanas cermoniju ie-radās zirgos un veica goda apli. Protams, pieminama lieta ir tā, ka tiešām notiek zirgu pasu pārbaude, kas pie mums jau ir krietni piemirsta lielākajā daļā sacensību. Ir lietas, ko varam mācīties no saviem tuvākajiem kaimiņiem!

Lietuvieši beidz kvalifikācijas sēriju Diāna Dadzīte

LIETUVĀ

Mūsu kaimiņvalsts Lietu-vas zirgu audzētāju asociācijas (LAAAKK) sacensību sestais posms risinājās Latvijas piero-bežā, Žagarē. Tāpat kā iepriekš, arī šī posma maršrutu sastādī-šana tika uzticēta mūsu valsts speciālistam Ivo Miķelsonam. Savukārt Inga Miķelsone tika pieaicināta zirgu un jātnieku vērtēšanas komisijā. Sacensībās piedalījās arī divi Latvijas spor-tisti – Kristaps Neretnieks un Jolanta Lapiņa.

Vērtējot sacensības kopumā, šis posms bija īsts sporta kluba Audruvis triumfs. Maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 110 cm vislabāko vērtējumu ieguva Kristups Petraitis ar zirgiem Silvanos (8,22 balles) un Charly Vitz (7,42 balles). Šajā maršru-tā četrus līdz piecus gadus vecu jaunzirgu konkurencē nepār-spējams jāšanas stila un zirga vadības ziņā bija Audruvis pie-redzējušākais sportists un brāļu Petraišu treneris Kosts Gaigals ar zirgiem Bacardi (8,52) un Lordano (8,51).

120 cm augstajā maršru-tā jauno jātnieku konkurencē

augstāko vērtējumu atkal saņē-ma Kristups Petraitis, šoreiz ar zirgu Charon 02 (7,27), startā ar jaunzirgiem labākā atzīme tika Židrūnam Garbenim ar Herminas (7,78).

Klasiskajā maršrutā ar 130 cm augstiem šķēršļiem no 16 dalībnieku pāriem pārlekšanai kvalificējās 12, tostarp arī Lat-vijas sportists Kristaps Neret-nieks ar trim zirgiem. Godal-goto pirmo vietu izcīnīja Mats Petraitis ar Bolero, viņam seko-ja paša treneris Kosts Gaigals ar Cattio. Kristaps Neretnieks ierindojās sestajā, septītajā un astotajā vietā, attiecīgi ar zir-giem Lacapo, Carpaccio II un Rein Star. Šī maršruta uzvarē-tājiem tik pasniegtas arī firmas Eggersmann balviņas.

110 cm „atklātajā” maršru-tā pavisam niecīgā dalībnieku konkurencē pirmo vietu izcīnī-ja Jolanta Lapiņa ar Glazūru:

– Mani kārtējo reizi pār-steidza milzīgā atšķirība starp divām tik tuvu esošam valstīm. Pirmkārt jau tas, ka visi jaunzir-gu un jauno jātnieku maršruti tika vērtēti ar atzīmēm par sti-

lu, kas veicina kvalitatīvu, pār-domātu jāšanu, bez nejēdzīgas „dragāšanas” pāri šķēršļiem. Sacensību dalībnieka statusā es izjutu pārdomātu sacensību or-ganizāciju, – sākot jau no pie-teikumu nosūtīšanas. Uz to pat atnāca atbilde, ka pieteikums pieņemts. Tad iepriecināja kārtība iesildīšanās laukumā, kur visi sportisti, respektējot cits citu, pārvarēja vienu šķēr-

Pēdējais sacensību posms risinājās sporta klubā Miražas, kas ir Lietuvas vadošā sportista Bena Gutkauska treniņu bāze un Gutkausku ģimenes uzņē-mums. Sacensības, kā jau visi iepriekšējie posmi, notika pēc vienota nolikuma. Šis bija izšķi-rošais posms pirms LAAAKK fināla, kas paredzēts 18. un 19. aprīlī un kurā piedalīsies tikai

labākie aizvadīto sešu posmu sportisti un zirgi.

Pie maršrutu sastādīšanas atkal ķērās Ivo Miķelsons. Šo-reiz organizatori bija lūguši sastādīt tehniski grūtāku un augstāku 130 cm maršrutu, kas Ivo arī godam izdevās. Sacen-sībās dalību bija pieteikuši arī trīs Latvijas sportisti – Kristaps Neretnieks, Santa Šteinberga un Jolanta Lapiņa.

Maršrutā ar šķēršļu aug-stumu līdz 110 cm vislabāko vērtējumu ieguva Greta Ivas-kevičute ar Laton (7,60 balles). Jaunzirgu konkurencē visaugs-tāk novērtētais pāris bija Alekss Seilius ar Hegzametras (8,04).

120 cm augstajā maršrutā no 11 jaunajiem jātniekiem vislabākais vērtējums tika Ma-tam Petraitim ar Parnell (7,54),

Latvijas pārstāvei Santai Štein-bergai ar Conchevallier – astotā vieta.

Maršrutā ar 120 cm augs-tiem šķēršļiem līdz sešus gadus vecu jaunzirgu konkurencē uz-vara Rasai Kalvailienei ar Lar-danos As (8,07).

Galvenajam, 130 cm marš-rutam, savu startu bija pietei-kuši 39 dalībnieku pāri. Tehnis-ki grūto un „pilnu” augstumu maršrutu bez soda punktiem spēja veikt četri dalībnieki. Pār-lekšanas maršrutā pirmo vietu izcīnīja Sims Seilius ar La-Pass, otrajā vietā Kosts Gaigals ar Rover. Santa Šteinberga ar Conchevallier ierindojās aug-stajā devītajā vietā, bet Krista-pam Neretniekam šī nebūt ne-bja veiksmīgā diena, viņu vajāja dažādas neveiksmes.

Lietuviešu sportistu vidū tik nepopulārajos 110 cm augsta-

jos hobija klases un „atvērtās” klases maršrutos Jolanta Lapi-ņa ar Glazūru izcīnīja ceturto un trešo vietu.

Summējot aizvadītajos sa-censību posmos iegūtos punk-tus, noteikti dalībnieki, kuri piedalās fināla sacensībās. No 37 bērniem līdz 16 gadu ve-cumam finalā startē desmit labākie, no 26 jauniešiem līdz 18 gadu vecumam – 15 labā-kie pāri. Savukārt pa 15 dalīb-niekiem no četrus līdz piecus gadus vecu jaunzirgu un sešus gadus vecu jaunzirgu grupas. Galvenajā maršrutā no 68 da-lībniekiem finālā piedalās ma-zāk nekā puse – 33. Hobija jāt-nieki – desmit. Jāatzīmē tas, ka citu valstu sportisti fināla scen-sībās nepiedalās, jo, startējot atsevišķajos sacensību posmos, godalgotās vietas tika piešķir-tas, bet ieskaites punkti ne.

Žagare, 21. marts, konkūrs

Šauļi, 2�. marts, konkūrs

Santa Šteinberga ar Conchevallier.

LJF

foto

Dac

es Š

trau

sas f

oto

Kristups Petraitis no sporta kluba Audruvis.


Pirmais zirgaudzētāju priekšnieksDace Millere

Aprīļa beigās aprit 75 gadi, kopš mūžībā aizgājis viens no Latvijas pirmās brīvvalsts cienītākajiem politiķiem un sabiedriska-jiem darbiniekiem, tajā skaitā lauksaim-niecības speciālists un zirgaudzētāju inte-rešu aizstāvis Arturs Alberings.

Pagājušā gada vasarā Latvijas Zemkopī-bas ministrs Mārtiņš Roze intervijā Zirgu Pastam ļoti atzinīgi vērtēja sava kādreizējā priekšteča Alberinga centienus, kurš trīs-desmito gadu laikā Latvijas zirgaudzēšanā centās iedzīvināt Vācijā kopš ķeizara Frīd-riha III laikiem piekopto saimniekošanas modeli, pēc kura šī ļoti svarīgā nozare tika attīstīta ar valsts atbalstu. Tajā skaitā tika sniegts atbalsts 1921. gadā dibinātās Oktes šķirnes zirgu audzētavas attīstībai. Mārtiņš Roze bija arī tas cilvēks, ar kura atbalstu tika atjaunots uzraksts Alberingam veltīta-jam un Rūjienā restaurētajam piemineklim Sējējs. Bet par šo tēlniecības meistardarbu vēlāk. Tagad kā svarīgākais Artura Albe-ringa un ar zirgiem saistīto lietu ilustrācijā sekos pārstāts no 1934. gada žurnāla Latvi-jas Zirgkopis numura.

Arturs Alberings un Latvijas Zirgaudzētāju biedrība

Aprīļa vidū bija kļuvis zināms, ka Albe-rings, kurš reti slimoja, nopietni sasirdzis. Tomēr pat viņa tuvinieki līdz pēdējam brīdim negribēja ticēt, ka slimība pieveiks Alberinga spēcīgo organismu nelaikā, viņa 56. dzīves gadā. Bet plaušu karsonis, tam sekojošā sirds mazspēja un vidusauss ie-kaisums desmit dienās paveica savu ļauno darbu.

Artura Alberinga nopelniem bagātā lat-vju censoņa un valsts vīra dzīve un darbī-ba bija vispār katram latvietim pazīstama. Baudījis lauksaimniecības izglītību Krievi-jā un ieņemdams tur izdevīgu stāvokli un labi atalgotus amatus, viņš tomēr atsakās no šīm materiālajām priekšrocībām un, dzimtenes mīlestības dzīts, atgriežas Latvi-jā, jo viņa sirds un visas domas tiecās strā-dāt dzimtenē pie tās garīgās un materiālās kultūras pacelšanas.

Viņš vada toreizējās Rīgas Lauksaim-niecības centārlbiedrības kursus, ierosina dibināt zemnieku biedrības un pats tajās līdzdarbojas. Kad 1917. gadā dibina Lat-viešu Zemnieku savienību, viņš iestājas tajā un darbojas, politiskā ziņā organizējot zemniekus.

Pēc Latvijas proklamēšanas Alberings kā zemnieku pārstāvis darbojas Tautas pa-domē, tiek ievēlēts Satversmes sapulcē un

VĒSTURE

trijās Saeimās, kur ilgu laiku ir Saeimas priekšsēdētāja pirmais biedrs. 1926. gadā Alberings stājas valdības priekšgalā kā Mi-nistru prezidents un finanšu ministrs. Vai-rākus gadus un vairākas reizes Alberings ir zemkopības ministrs. Viscaur viņš dedzī-gi uzstājas valsts interešu labā un ar lielu enerģiju un neatlaidību aizstāv zemnieku centienus. Veikdams valsts vīra darbus, Al-berings atlicina pietiekami daudz laika, lai turpinātu līdzdarboties iemīļotajās zem-nieku biedrībās un organizācijās.

Vēl Latvijas brīvības cīņas nebija rimu-šas, kad Alberingā nobriest doma, ka lat-viešu zemniekam nepieciešams ķerties pie savas zirgkopības izkopšanas. Viņš tūlīt stājas pie darba, uzraksta nākamās pirmās latviešu zirgkopības biedrības statūtus. Tos, vēl divu personu parakstītus, Alberings ie-sniedz Rīgas apgabaltiesai, kur tos reģistrē 1920. gada 24. martā. Alberinga rakstītie Latvijas Zirgaudzētāju biedrības statūti iz-rādās apstākļiem ļoti piemēroti, un negro-zītā veidā pastāv vēl ļoti ilgu laiku. Pašas biedrības dibināšanas sapulci Alberings sasauc tā paša gada 24. oktobrī.

Latvijas Zirgaudzētāju biedrības dibi-nāšanā spilgti parādās Alberinga izcilā sabiedriskā darbinieka personība. Viņš gandrīz vienīgi pats uz savu roku liek pir-mo pamatu biedrībai, un tikai tad tai aici-na pievienoties visus, kuri par zirgkopības nozari interesējās. Dibināšanas sapulcē, kā tas redzams senos protokolos, Alberings gan taisnojās, ka statūtus sarakstījis un reģistrējis „uz daudzu lauksaimnieku vēlē-šanos”. Viņa priekšā likto darbības plānu, kur jau pašā sākumā paredzēta biedrības zirgu audzētavas dibināšana un zirgau-dzētāju kongresa sasaukšana, dibināšanas sapulce pieņem.

Alberingu saprotami ievēl par bied-rības valdes pirmo priekšnieku, un viņš ar lielu enerģiju vada jauno biedrību. Jau 1921. gada sapulcē Alberings var ziņot, ka audzētavas izveidei iegūta Košķeles muiža (Burtnieku novadā), ka pirmais zirgaudzē-tāju kongress 12. februārī izvirzījis vadošās līnijas Latvijas topošajā zirgkopībā.

Jau 1922. gada sapulcē Alberings iero-sina: „atklāt pēc iespējas daudzos novados Zirgaudzētāju biedrības nodaļas, kas ar sa-viem pārstāvjiem atrastos ciešā kontaktā ar Zirgaudzētāju biedrības valdi”. Tie ir pir-mie un svarīgākie pasākumi, kurus Albe-rings ierosina un kas vēlāk biedrības dar-bībā rod savu piepildījumu un dod plašu iespēju pašam zemniekam, zirgu turētājam un audzētājam līdzrunāt Latvijas zirgkopī-bas izkopšanas darbā un tās organizēšanā.

Alberingu vienmēr ievēl par biedrības priekšnieku. No šī amata viņš spiests at-kāpties tikai tad, kad kļūst par zemkopības ministru, bet arī tad turpina sniegt pado-mus un savu atbalstu.

Košķeles audzētavas organizēšana prasa daudz līdzekļu un rūpju. Tomēr to nostāda pienācīgā augstumā un, pateicoties tam, 1930. gadā valdība Košķeli piešķir biedrībai par īpašumu. 1932. gada ziemā Alberings ierosina jautājumu par zirgkopības žurnāla izdošanu, un jau nākamā gada martā, IV zirgkopēju kongresa priekšvakarā iznāk pirmais Latvijas Zirgkopja numurs.

Atskatoties uz biedrības veikto darbu Alberinga vadībā, 1933. gada pilnsapulce ievēl viņu par pirmo biedrības Goda bied-ru. Kad valdes sekretārs pasniedz Alberin-gam Goda diplomu, tad viņa acīs iemir-dzas asaras.

Zirgaudzētāju biedrība, pie kuras šūpu-ļa un pirmajām gaitām viņš cieši stāvējis, Alberingam bija sirdslieta. Valdes sēžu protokolu grāmatās var atrast tikai retu do-kumentu, zem kura nebūtu viņa raksturīgā paraksta.

Arturs Alberings1876. gada 26. de-

cembris – 1934. gada 26. aprīlis.

Dzimis Rūjienā.Latvijas politiķis, sa-

biedrisks darbinieks.Studējis agronomi-

ju, papildinājies ārzemēs – Vācijā un Norvēģijā.

Līdz 1906. gadam strādājis par mui-žu pārvaldnieku un lauksaimniecības skolu direktoru Krievijā.

Kopš 1910. gada strādājis Rīgas Lauksaimniecības centrālajā biedrībā, nodarbojies ar kursu rīkošanu un kop-moderniecību veidošanu.

Viens no Latviešu Zemnieku savie-nības dibinātājiem un pazīstamāka-jiem pārstāvjiem, savienības centrālās valdes loceklis.

1.-3. Saeimas deputāts.Bijis Latvijas Ministru prezidents no

1926. gada 7. maija līdz 18. decem-brim.

Ieņēmis arī Zemes bankas pado-mes priekšsēdētāja amatu, bija Lat-vju-igauņu tuvināšanās biedrības priekšnieks.

Pildījis finanšu, aizsardzības un zemkopības ministra posteni dažādās valdībās.


VĒSTURE

Arturs Alberings vadīja arī sapulci 1934. gada 25. martā, nāca kla-jā ar saviem ierosināju-miem, atkal tika ievēlēts par valdes priekšnieku un beigās piedalījās sa-pulces dalībnieku un nodaļu pārstāvju kopējā mielastā, kur risinājās sirsnīgas sarunas par iemīļoto zirgkopību un no tās nešķiramo zemnieku dzīvi. Tā bija pēdējā reize, kad Alberings bija kopā ar sa-vas biedrības saimes pārstāvjiem.

Jau 1. maijā Alberingu izvada uz dzim-tajiem Klāviem, lai nākamajā dienā viņa pašaudzētie zirgi viņu aizvizinātu dzimte-nes smiltājā. Latvijas Zirgaudzētāju biedrī-bas vārdā ardievas teic Augusts Kalniņš un noliek krāšņu baltu rožu un violetu liliju vainagu.

Laimīga tā valsts, kas savu nā-kotni dibina uz lauksaimniecību

Lasot to, ko citi trīsdesmito gadu preses izdevumi raksta par Alberingu, nevilšus rodas jautājums, – kāpēc tagad mūsu lauk-saimniecība nonākusi tādā pabērna lomā? Par laimi zirgkopība vēl turas ar galvu virs ūdens, un lai tai palīdz varbūt arī kādreiz Alberinga šai nozarei veltītā enerģija.

Izdevums Latvijas Kareivis, 1934. gada 27. aprīlis:

Visās trijās Saeimās Alberings bija lauk-saimniecības komisijas priekšsēdētājs un visu laiku cīnījās par to, lai mūsu lauk-saimniecībai nodrošinātu vietējo tirgu. Tanīs laikos, kad Latvijā vēl lielā vairumā ieveda maizes labību, Alberings uzsvēra, ka mūsu valstij jāiztiek pašai ar savu labī-bu. Tas tagad panākts. Alberinga loma bija ļoti liela pie mūsu agrārreformas likuma izstrādāšanas, aizstāvot jaunās zemniecī-bas – jaunsaimniecības dibināšanu. Ar Al-beringa vārdu saistīta sēklas piegādāšana plūdos cietušiem lauksaimniekiem un vai visi valsts pasākumi, ko mūsu valsts darī-jusi lauksaimniecības labā.

O. Siktars, Brīvā Zeme, 1937. gada 26. aprīlis:

Kad bij izcīnīta un nostiprināta valsts ārējā neatkarība un varēja stāties pie valsts stabilizācijas darba iekšienē, viens no pir-majiem atrisināmiem jautājumiem bij – agrārās reformas izvešana. Ja dažādo no-grupējumu vidū šinī laikā lielas domstar-pības nevaldīja par to, ka agrārā reforma nepieciešama, tad toties visdažādāko domu

juceklis valdīja tai jautājumā, uz kādiem principiem dibināt mūsu agrāro reformu. Un šeit nu Alberingam vajadzēja izturēt sīvas cīņas principu un ieskatu noskaidro-šanā, lai beigu beigās no šīm cīņām izietu kā uzvarētājs. Viņa plašie piedzīvojumi un vērojumi, objektīvais skats un autoritāte ag-rāros jautājumos ir tā, kas palīdz turēt kopā dažādos pilsoniskos nogrupējumus garajā un smagajā cīņā pret sociālistiskiem princi-piem agrārās reformas izvešanas gaitā.

Ja Alberings savā ne visai garajā mūža gājumā nebūtu pielicis pārdomu un roku vairāk ne pie viena cita darba, tad tomēr jau ar savu darbību mūsu agrārās reformas gaitās vien viņš sev nodrošinājis paliekošu vietu mūsu valsts izbūves darbā. Tas darbs, ko viņš darījis jaunās gruntniecības veido-šanas un nostiprināšanas laukā, tas palik-sies tik ilgi, cik ilgi mēs apzināsimies, ko mūsu tautai un valstij nozīmē šī reforma.

Ja Alberings kādreiz ir teicis, ka laimī-ga ir tā valsts, kura savu nākotni dibina uz lauksaimniecību, tad šodien, pie viņa kapa stāvēdami, varam teikt, ka liela nākotne ir tai tautai, kuras dēli nemitīgi rūpējas par savas tautas raksturam un taisnības prin-cipiem atbilstošas agrārās kārtības nodibi-nāšanu.

Latvijas Kareivis, 1939. gada 22. au-gusts:

Zemkopības ministrs Jānis Birznieks teica pieminekļa atklāšanas runu, starp citu sacīdams: „Ikvienā cilvēkā mājo divas īpašības: viena ir griba, otra saprāts. Ja šīs divas īpašības ir vienotas un saskaņotas darbam, tad viņas rada dzīvei un darbam pamatu. Viņas veido un nostiprina arī garu. Ja es šinī vietā pie Artura Alberinga piemi-nekļa to saku, tad es saku to tamdēļ, ka Ar-turā Alberingā šīs divas uz darbu mudino-šās īpašības mājoja. Mēs, kas esam Artura Alberinga darba biedri, zinām to neatlai-dību, to cīņas sparu, ko viņš nospraustam darbam veltīja, no tā nekad neatkāpjoties. Darbs nekad nav bijis viegls. Mēs, latvieši, vienmēr darbu salīdzinām ar cīņu. Un cīņa nav tikai tā, kurā asinis plūst, cīņa ir arī vi-sur tur, kur krietni ļaudis savu darbu dara. Latviešu dzīve bez darba nekad nav bijusi, un viņa bez darba arī nekad nebūs. Mēs mīlam savu zemi. Arī Arturs Alberings ir mīlējis zemi, mūsu latviešu zemi. Bet viņš ne tikai šo zemi mīlējis. Nepietiek ar to, ka zemi mīl; nepietiek, ka mēs savu tautu, savu valsti mīlam. Mums priekš viņām ir jāstrādā. Un zemi īsti mīl tikai tas, kas zemi kopj, kas upurē sevi zemei. To Arturs Al-berings ir darījis, sākot ar mūsu valsts lie-lāko darbu – agrārreformu, un beidzot ar

ikvienu darbu, kas zemniecībai ir gājis par labu. Ne tikai agrārreformai Arturs Albe-rings ir veltījis savu darbu. Vienmēr viņam bija tuva zemniecības saimnieciskā nostip-rināšana, un par to viņš bija gatavs cīnīties, strādāt un pūlēties, līdz tika sasniegti vēla-mie panākumi. Man ir gaišā atmiņā 1929. gada sākums. 1928. gads visu mūsu zemi piemeklēja ar plūdiem un neražu, un mūsu zeme, izņemot dažus pagastus, bija novesta tādā stāvoklī, ka nebija pavasarī sēklas, ko tīrumā kaisīt. Zemkopības ministram Ar-turam Alberingam tanī laikā vajadzēja at-rast līdzekli, kā apsēt mūsu tīrumus. Viņš atrada to, un tad es mācījos pazīt un cienīt vīra gribu un neatlaidību, kādu es toreiz redzēju Alberingā. Kad 12 000 000 latu lie-lais kredīts bija sadalīts, viņš panāca jaunu 6 000 000 latu kredītu, nebaidoties no dau-dzajiem uzbrukumiem un pareģojumiem, ka šī nauda aiziešot postā.

Viņš atrada līdzekli, ka mūsu zeme tika apsēta, un 1929. gads bija mūsu lauku ražu rekorda gads. Ja man šodien ir gods atklāt valdības vārdā šo pieminekli, tad es to uz-skatu patiesi par lielu goda parādījumu. Pieminekļi arvien ir mudinājuši uz augs-tiem un cēliem darbiem tos, kas pieminek-ļiem garām iet, un jo sevišķi jaunatni – jo jaunatne mācās no saviem priekšgājējiem. Ja mēs zinām, ka runas un vārdi un raksti mūs sajūsmina, tad priekšzīme un paraugs ir tas, kas mūs līdzi ved. Spēks un drosme vajadzīgi visos darbos un visos laikos./../

Gadu simtus mierā dzīvos latviešu tau-ta, ja latviešu tautas locekļos šī brīvības alkme, šī brīvības saglabāšanas vēlēšanās būs iekalta sirdīs, ja tā būs mūsu ģimenēs, mūsu jaunatnē un ikvienā mūsu pilsonī. Tādā pārliecībā es atklāju šo pieminekli Artura Alberinga piemiņai un nododu to tautas sargāšanai un glabāšanai, lai ikviens, kas pie šī pieminekļa nāk, smeļas te spēkus darbam, gribai un saprātam.”

Sējējs dzīvo otru mūžuInteresants ir Arturam Alberingam vel-

tītā pieminekļa Sējējs liktenis. To atklāja 1939. gada 20. augustā Rūjienā. Pieminek-ļa autors ir viens no slavenākajiem latviešu tēlniekiem Kārlis Zemdega – Rīgas Raiņa kapu memoriāla un Esplenādē novietotā Raiņa pieminekļa autors. Tēlnieks nav bijis Alberinga novadnieks, bet bijis labi pazīs-tams ar Rūjienas pagasta galvu Arnoldu Krēsliņu, tāpēc, respektējot viņa cieņpilno attieksmi pret Alberingu, nolēmis veidot šo darbu. Lai finansētu pieminekļa vei-došanu, 1935. gada janvārī tika izveidots Artura Alberinga piemiņas fonds, un tajā tika saziedoti 12 tūkstoši latu,

Pirmais zirgaudzētāju priekšnieks

Arturs Alberings.


atbalstītāju skaitā bijis arī valsts prezidents Alberts Kviesis un ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Piemineklī Zemdega at-tēlojis jaunu un stipru vīrieti, kurš tikko pabeidzis sējas darbu.

Padomju laikā – 1950. gadā – pieminek-lis tika nogāzts, un daļa no tā aprakta tur-pat uzkalniņā pie vecās Ternejas kapsētas Rūjienas centrā, bet galva iemesta Rūjas upē. Rūjienas vidusskolas audzēkņi 1977. gadā komunistiskās sestdienas talkas laikā atraka lielāko pieminekļa daļu, par ko sko-las vadība un pedagogi saņēma briesmīgus rājienus. Patiesi smieklīgi lasīt šo pavēli, kas strostē par skolēnu neuzraudzīšanu... Kad necerēti veiksmīgi upes dzelmē tika atrasta skulptūras galva, atmodas laikā pieminek-lis tika restaurēts un no jauna atklāts 1988. gada 18. novembrī. Rēta gan Sējēja kaklā atstāta kā liecība nežēlīgajiem vēstures notikumiem. Bet 2003. gada 5. novembrī ar Latvijas zemkopības toreizējā ministra Mārtiņa Rozes atbalstu piemineklis svin vēl vienus svētkus, atgūstot uzrakstu Artu-ram Alberingam, 1939 uz tā pamatnes.

Priekšgājēji rīkojušies gudriVaicāju tagadējam Latvijas Zirgaudzē-

tāju biedrības prezidentam Edgaram Trei-

bergam, kurš šajā amatā darbojas kopš 1992. gada, – kāds priekšstats viņam radies par šīs sabiedriskās organizācijas dibinātā-ju Arturu Alberingu, kā arī to, kāds liktenis piemeklējis Latvijas pirmās brīvvalsts laikā dibinātās zirgaudzētavas.

Edgars Treibergs: – Alberings un viņa laikabiedri, dibinot Latvijas Zirgaudzētāju biedrību, ļoti gudri organizēja tās darbu. Precīzi tika „uztaustīts” tas modelis, pēc kura vislabāk veidot Latvijas zirgu šķirni, tāpēc tās attīstība arī turpmākajos gados nodrošināja to, ka Latvijas šķirne ir atzīta par labāko Baltijas reģionā, un mūsu au-dzēto zirgu rezultāti ir daudz augstāki nekā igauņiem un lietuviešiem, sākot no sma-gumu vilkšanas līdz klasiskajām jāšanas sporta disciplīnām olimpiskajās spēlēs.

Sākot nopietni organizēt Latvijas zirg-audzēšanas darbu, no ārzemēm tika ieves-tas labas ķēves un ērzeļi, un tika dibinātas valsts zirgaudzētavas. Pirmā no tām – jau 1921. gadā Talsu rajonā Oktē, 1922. gadā – Limbažu rajona Svētciemā un vēlāk arī Valmieras rajona Košķelē. Jāpiebilst, ka Oktē lielākoties tika ievesti Oldenburgas šķirnes zirgi, bet Svētciemā – Hanoveres,

kuru pēcnācējus tika paredzēts audzēt arī kavalērijas vajadzībām.

Diemžēl Latvijas Zirgaudzētāju biedrība, atjaunojot savu darbu, nav saņēmusi man-tojumā dokumentus, kuros būtu stāstīts par šo audzētavu darbu, mūsu rīcībā nav arī nekādu vizuālo materiālu. Vienīgais – kādreiz kādā arhīva filmu skatē redzēju si-žetu, kur tika rādīta Oktes zirgaudzētava – skaistas ēkas, centrālajā laukumā no zie-diem veidots Latvijas ģerbonis, daudz labi koptu augļu koku un, protams, zirgi.

Zinu to, ka Svētciema audzētava beidza pastāvēt pirmā. Oktē vēlāk izveidoja pa-domju saimniecību, tad SIA Zirgaudzētava Okte, tika atjaunotas ēkas, bet zirgu skaits nepārtraukti samazinājās, un tagad vien zināms, ka tur tiek privāti turēti daži zirgi. Par Košķeli, – kopš es nodarbojos ar jāša-nas sportu, tātad no 1970. gada, vairs nav dzirdēts, ka tur būtu zirgi.

P. S. Par ierosmi un palīdzību publikā-cijas tapšanā sakām paldies Pērlei Strautai un Rūjienas izstāžu zāles vadītājai Līgai Si-liņai, pēc redakcijas lūguma sagādājot do-kumentālus materiālus un fotogrāfijas.

VĒSTURE

Piemineklis Arturam Alberingam Rūjienā – Sējējs, ko veidojis tēlnieks Kārlis Zemdega.

Rūjie

nas i

zstā

žu zā

les f

oto

MaijsP 4 11 18 25 O 5 12 19 26 T 6 13 20 27C 7 14 21 28P 1 8 15 22 29S 2 9 16 23 30Sv 3 10 17 24 31

Dac

es Š

trau

sas

foto

MaijsLatvijas mēroga sacensības3.05. pl. 12 maratons – Strigi 2009, Ogres rajons, Birzgales pagasts31.05. konkūrs – klasifikācijas sacensības, Rīga, Kleisti

Latvijas mēroga ieskaites sacensības2.05. konkūrs – LJF kausa izcīņas 1. posms, Rīga, Kleisti2.05. iejāde – LJF kausa izcīņas 1. posms, Rīga, Kleisti9.-10.05. konkūrs, iejāde – Pārdaugavas 11. sporta spēles, Rīga, Kleisti10.05. pajūgu braukšana – pajūgu braukšanas sacensības, Rīga, Brīvdabas muzejs16.-17.05. konkūrs – Latvijas čempionāts, Rīga, Kleisti23.05. konkūrs – Rīgas rajona atklātais čempionāts, Rīgas rajons, Kriķi30.05. iejāde – LJF kausa izcīņas 2. posms, Rīga, Kleisti

Kaimiņos Lietuvā, Igaunijā1.-2.05. konkūrs – Luunja Volber, Lūnja, Igaunija2.05. pl. 13 rikšošana – Tallina, Igaunija3.05. konkūrs – Liivimaa kauss 1. posms, Saksa RK, Igaunija9.05. konkūrs – ERL kauss GP 2. posms, Vāna, Igaunija16.05. pl.13 rikšošana – Tallina, Igaunija30.05. pl.13 rikšošana – Tallina, Igaunija

Starptautiska mēroga sacensības FEI Centrāleiropas līgā30.04.-2.05. iejāde – CDI***/CDIJ, Sanktpēterburga, Krievija14.-15.05. konkūrs – CSI*** -W, Čerņahovska, Krievija22.-24.05. iejāde – CDI****, Kijeva, Ukraina29.-31.05. konkūrs – CSI**, Viļņa, Lietuva

29.-31.05. iejāde – CDIJY, Zakržova, Polija29.-31.05. iejāde – CDI-W, Kijeva, Ukraina30.04.-3.05. konkūrs – CSI, Žduhovice, CZE1.-3.05. konkūrs– CSI** Le Mans, Du Boulerie Jump – jaunzir-gu, lēdiju, amatieru un jauniešu starptautiskās sacensības, Francija28.-31.05. konkūrs, iejāde – CSI***, CDI, Norčēpinga, Zvie-drija29.05.-1.06. konkūrs – CSIOP, Amadeus horse junior special, Zalcburga, Austrija

Zirgu Pasts redakcija aicina jūs sūtīt privātos sludinājumus, reklāmu, kā arī informāciju par sacensībām, semināriem un kursiem uz elektroniskā pasta adresi [email protected].


NUMURA SARUNA

Atgriežoties savos augstumos Inese Ruskule

Strikta, prasīga un, maršrutu veicot, vienmēr smaidīga. Kādu laiku mēs par viņu maz dzirdējām. Šķita, ka 1,40 un 1,50 m augstie maršruti nebūs vairs aicinājums Mairai Lejai, kura tikai pirms mēneša at-kal atgriezās savos augstumos, iegūstot labāko rezultātu 1,40 m konkūrā Latvijas ziemas čempionāta sacensībās, kas notika Kleistos. Kāda no Latvijas jātniecēm reiz teica: „Maira jūt zirgus, viņa zina, – kurš ir perspektīvs, un kurš ne!” Tiešām, tā ir. Kas tad ir šīs spējas, – vadīt un startēt ar gandrīz jebkuru zirgu, un kad tās Mairai radušās? To mēģinājām uzzināt sarunā ar sportisti.

– Vai arī tev aizraušanās ar zirgiem nāk līdzi kopš pašas bērnības?

– Jā, sāku trenēties jāšanas sportā kopš deviņu gadu vecuma. Bet jau divu gadu vecumā ar māsu Maiju līdām zirgiem zem kājām, un tie mums neko ļaunu nedarīja. Māsai arī patika zirgi, tikai viņa izvēlējās dejošanas nodarbības. Vecākiem nebija nekādas saistības ar zirgiem. Mamma no tiem baidījās, jo bija piedzīvojusi spērienu pa seju. Bet mums, abām meitām, zirgi bija vismīļākais radījums.

– Kur sāki trenēties un kurš bija tavs pirmais treneris?

– Jāšanas sporta apmācības sāku Iecavā, kur tolaik dzīvojām. Mana pirmā trenere bija Alda Šuvcāne. Viņa jau toreiz saskatīja manī talantu un palīdzēja progresēt. Viņa pati bija sporta meistare, viena no kādreizē-jās padomijas labākajām lauku jātniecēm, Latvijas čempione, un pārzināja visus jāša-nas sporta veidus. Arāvija bija Aldas veik-smīgākais zirgs, ar kuru viņa plūca laurus. Pateicoties Aldai, mani vecāki neuztraucās par manu aizraušanos ar zirgiem, jo viņa uzskatīja, ka man tas jādara.

– Cik gadu vecumā pirmoreiz startēji sacensībās?

– Sacensības pirmo reizi piedalījos des-mit gadu vecumā, pārvarot metru augstus šķēršļus. Sākums nebija viegls, jo kritieni sekoja cits citam. Lecām toreiz ar kumeļ-mātēm, jo, kas tad tādā vecumā dos labus sporta zirgus. Ar vienu zirgu sacensībās piedalījās trīs bērni. Man vienmēr iznāca lekt pirmajai. Zirgs parasti bija tramīgs, lecot maršrutu pirmo reizi. Bet pārējiem bērniem tad jau bija vieglāk, un viņi iegu-va gan otro, gan trešo sporta klasi. Bet es kā savu pirmo titulu ieguvu pirmo sporta klasi, jo otro un trešo nevarēju pieveikt zirga bailīguma dēļ. Tolaik gan mēs, bērni, daudz startējām, gan arī braucām kā palīgi lielajiem sportistiem. Uz sacensībām devā-mies smagajās automašīnās, protams, sēžot zirgiem pie galvām.

– Cik tolaik bija jāmaksā par zirga uz-turēšanu?

– Toreiz tie bija kolhozam piederošie zirgi, un par treniņiem mums, bērniem, arī neko nevajadzēja maksāt, jo trenera darbu atalgoja kolhoza vadība. Zirgs tolaik bija jānopelna. Lai jātu ar labāko sporta sekcijas zirgu, bija daudz jāstrādā, jātrenē-jas. Palīdzējām arī veikt staļļa darbus, pa-šas taisījām aplokus, palīdzējām vest sienu stallī. Tā kā zirgs bija viens no galvenajiem transporta līdzekļiem laukos, pašas arī mā-cējām sajūgt zirgus, jo vedām barību. Div-padsmit, trīspadsmit gadu vecumā mūsu

aprūpē nonāca arī jaunzirgi. Katrai no mums bija savs jaunzirgs, kuru kordojām, apjājām, bet turpmāk sacensībās ar tiem jau piedalījās pieredzējuši jātnieki.

– Trenējies arī Grobiņā. Kāpēc pārcē-lies no Iecavas sporta sekcijas?

– Uz Grobiņu pārcēlos tāpēc, ka to man ieteica Alda. Viņa pat iedeva līdzi zirgu, lai tikai es attīstu savu talantu. Grobiņā tolaik bija ļoti prestiža jāšanas sporta skola, kur bija izaugsmes iespējas. Dzīvoju pie radiem Liepājā un katru dienu braucu uz Grobiņas jāšanas sporta bāzi. Grobiņas laikā viens no maniem veiksmīgākajiem zirgiem bija ķēve Teiksma, ar kuru startēju līdz 1,50 metru augstos maršrutos. Taču mīļākais zirgs bija Variants, un ar šo zirgu es arī lecu līdz 1,50 m augstos konkūros. Tie bija parasti Latvijas šķirnes zirgi, Teiksmas tēvs bija Rēbuss, bet ne ievestie no ārzemēm. Ar Teiksmu esmu pārlekusi visaugstāko šķērsli savas jāšanas sporta karjerā – 1,80 metrus. Tas bija Čerņahovskā, piedalījos augstlēkšanas sacensībās. Grobiņas laikā 1991. gadā ieguvu pirmo vietu PSRS čem-pionātā jauniešiem (maršruts bija ar 1,50 m augstiem šķēršļiem). Savukārt komandu cīņā ierindojāmies otrajā vietā, mūsu ko-mandā bijām: es, Ģirts Bricis, Reinis Jurašs un Edijs Buls.

– Kurš no treneriem tevi mācīja Gro-biņā?

– Mani trenēja Rinalda Vanaga, pie ku-ras savulaik arī jāšanas sporta prasmi ap-

Maira Leja ar zirgu Vera sacensībās Inčukalnā.

Jaunā paaudze zina balvu vērtību. Maira ar dēliņu Ģirtu sacensībās.

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto


nēžas, Mairai bija jāmeklē jauna mājvieta Jurgena zirgiem, un diemžēl jāatvadās no Reičelas un Monopolijas.

Maira ar savā aprūpē esošajiem zirgiem pārcēlās uz zemnieku saimniecību Tī-raines staļļi, jo tur bija manēža un brīvas vietas stallī. Šajā laika posmā viņai nebija lielā sporta partneru, piedalījās ar privāta-jiem zirgiem maršrutos līdz 1,20 m. Tāds kā klusuma brīdis bija arī tāpēc, ka Maira gaidīja savu otro dēliņu – Ģirtu. Gadu pēc dēla piedzimšanas Maira iesaistījās Jauno jātnieku skolas projektā, un viņas pārrau-dzībā nonāca SIA Lautas un Raimonda Indrāna zirgi. Laika gaitā Maira ar saviem trenējamajiem zirgiem pārcēlās uz Agne-ses Kukaines stalli, kas atrodas Piņķos, kur viņa strādā arī pašlaik. Aizvadītajā gadā daudzi konkūra sacensību vērotāji pievērsa uzmanību jaunajai uzlecošajai zvaigznei – ķēvei vārdā Vera, ar kuru startēja Maira. Ņemot vērā bērās ķēves vārdu, šķita, ka zirgs audzēts tepat Latvijā, taču, izrādās, nācis no Beļģijas, tāpat kā pārējie SIA Lau-tas zirgi. Šogad Vera guva jau izcilus rezul-tātus 1,40 m augstā maršrutā.

– Vai Verai ir parādījies cīņas gars?– Jā, tā var teikt. Vera ir zirgs ar sarežģī-

tu raksturu. Nepārtraukti treniņos notiek cīņa, – kura kuru. Bet tagad jau tā sāk do-māt un respektēt manis prasīto.

Vasaras sezona šķēršļu pārvarēšanā tūlīt sāksies. Tas rādīs, – kuri tad būs vadošie Latvijas jātnieki. Mairai sevi vairs nav jā-pierāda, bet gan jāturpina veiksmīgi iesāk-tā karjera. Vēlam veiksmi!

māju līdz brīdim, kad laidām lekt to savā nodabā, tad sapratu, ka būs labs zirgs. Sāku strādāt ar to. Četru gadu vecumā Reičela jau piedalījās sacensībās, un “visi metri bija mūsējie”. Neviens neticēja, ka Reičela rādīs tik labus rezultātus. Kad lecām metru, visi teica, ka šis zirgs par 1,10 m augstāk ne-leks; kad lēcām 1,10 m maršrutus, teica, ka par 1,20 m augstāk neleks, bet lēca. Lēca, un pat 1,50 m maršrutus.

Pateicoties arī šim zirgam, Maira izcīnī-ja Latvijas čempiona titulu konkūrā 2004. gadā, sasniedzot labāku rezultātu par Dai-ni Ozolu, kurš toreiz startēja ar Gvidonu.

Monopolija jau divu gadu vecumā pati pārlēca 1,50 m augstus šķēršļus. Tas nozī-mēja, ka arī šis zirgs Mairai būs veiksmīgs. Tā arī notika. Kad Monopolija bija sasnie-gusi trīsarpus gadu vecumu, viņas sāka piedalīties konkūra sacensībās. Arī šī ķēve bija startējusi ne tikai Latvijas sacensībās, bet ārzemēs, pārvarot maršrutus līdz 1,50 m. Tas bija uzvarām pilns laiks, taču zie-mas kļuva arvien nepateicīgākas jāšanas sporta treniņiem un, tā kā Vigās nav ma-

NUMURA SARUNA

guvis Ģirts Bricis. Uzskatu, ka man ir bijuši trīs jāšanas sporta treneri: Alda Šuvcāne, Rinalda Vanaga un Sergejs Šakurovs.

– Vai aizraušanās ar zirgiem netraucē-ja mācībām skolā?

– Nemaz, jo es visu jauno apguvu stun-dās, cītīgi klausījos, un man nebija jāmācās mājās. Atzīmes bija teicamas.

Maira atzīst, ka, ja dzīve nebūtu saistī-jusi viņu ar zirgiem, labprāt būtu studējusi valodniecību. Valodas viņai padodas, jo tagad, līdztekus dzimtajai latviešu valodai, Maira brīvi spēj sarunāties gan krievu, gan angļu, gan arī vācu valodā.

Klausoties Mairas stāstījumā, tā vien šķiet, ka šo veiksmīgo sportisti dzīve ir mētājusi, kā jūra viļņus. Grobiņā treniņi bija jāpārtrauc, jo sākās pēcpadomju lai-ku jukas, un Grobiņas jāšanas skola izju-ka, zirgus iztirgoja, un nācās meklēt jaunu ceļu. Tas bija laiks, kad latviešu jātnieki un zirgaudzētāji sāka braukt uz ārzemēm pie-redzes meklējumos, jo Latvija bija atguvusi neatkarību, un izbraukšana uz ārzemēm nebija tik sarežģīta. Arī Maira nebija iz-ņēmums, ar Šakurovu ģimenes palīdzību viņa devās gūt pieredzi uz Vāciju. Dienā jāja ar deviņiem zirgiem un ar vienu pie-dalījās arī konkūra sacensībās. Pašai par brīnumu, ieguva uzvaru pirmajās vietēja mēroga sacensībās, kur leca 1,20 m augstu maršrutu stila sacensībās, ko agrāk nebija darījusi. Ar zirgu, kuru trenēja un startēja Vācijā, Maira bija atbraukusi piedalīties arī Volvo kausā, kas notika Kleistos. Pēc pāris gadiem viņai nācās atgriezties Latvijā, jo gaidīja savu pirmdzimto. Taču mērķis ne-bija palikt uz ilgu vai pat visu laiku ārze-mēs, galvenais bija iegūt pieredzi, – kā tas notiek daudz attīstītākās valstīs.

Pēc pirmā dēla Jāņa piedzimšanas viņas dzīvē bija iestājies neliels atelpas brīdis, jo Maira jāja un trenēja tikai hobija zirgus, kurus tirgoja ārzemniekiem. Nākamais nozīmīgākais posms Mairas dzīvē bija ķēves Monopolija un Reičela, kad viņa strādāja zemnieku saimniecībā Vigas. Tad Maira bija uz pāris mēnešiem aizbrauku-si strādāt ASV pie Nonas Garsonas, taču pati atzina: “Šajā valstī varēja gūt tikai labu grūma pieredzi, bet nevis sportista. Lai trenētos pie laba trenera, bija nepiecieša-mi lieli finansiālie līdzekļi.” Līdztekus Tat-janas Martinsones zirgu trenēšanai Vigās Maira izmitināja tur savus zirgus, tāpat kā viens no Vācijas zirgaudzētājiem – Jurgens Varzeša. Tādējadi Mairai pietika, ko darīt. Kamēr Monopilja vēl auga, Mairas pārziņā nonāca Reičela, kura, ienākot Vigās, bija diezgan nožēlojamā izskatā, jo no tās bija tikko nošķirts kumeļš.

– Sākumā, kad ieraudzīju Reičelu, nedo-māju, ka tai būs tāds potenciāls konkūrā. Nesaspringu jaunām cerībām, jo Reičela bija kandidāte, kura ātri jāpārdod. Tā do-

Maira Leja Dzimusi: 1974. gada 9. jūnijā

Liepājas rajona Priekulē. Mācījusies: Iecavas un Grobi-

ņas vidusskolās. Ģimenes stāvoklis: dzīves-

biedrs un divi bērni. Hobijs: hobijs apvienojies ar

darbu – jāšanas sportu.

Maira Mārupes kausa izcīņas sacensībās pagājušajā gadā ar Liedagu veic goda apli.

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto

~2�~ aprīlis-maijs, 2009

PERSONĪBA

Skaistākā Latvijas meitene zirgāDace Millere

Ieva Lase, Mis Latvija 2008, marta bei-gās atgriezās no Turcijas, kur Stambulā notika Miss Civilization of the World kon-kurss. No turienes atvests kronis un vice-mis – Miss Zeugma tituls kādreizējās senās pilsētas vārdā. Kādā intervijā pēc tam cita starpā Ieva bilda, ka bērnībā aktīvi no-darbojusies ar jāšanas sportu, tāpēc Zirgu Pasts nolēma aicināt viņu uz sarunu.

Ar divdesmit gadu veco jūrmalnieci sarunājām tikšanos Kleistos, kur todien notika sacīkstes. Ieva ieradās, gatavojusies sarunai, – viņa rādīja kādreiz sacīkstēs ie-gūtu diplomu un rozetes, arī fotogrāfiju no šī laikposma savā dzīvē. Tā kā iepriekš bi-jām vienojušās par kādu foto arī tagad zir-ga mugurā, meitene bija sameklējusi savu kādreizējo ekipējumu – ķiveri, zābakus, bridžas, un cimdus. Tiem pieskaroties, Ieva ar sirsnību bilda, – varbūt tur vēl kāda vi-ņas kādreiz jājamā zirga Labradora spalvi-ņa klāt palikusi... Bet todien Ieva iepazinās ar pieredzes bagāto iejādes zirgu Lagosu, ar kuru tagad jāj Anita Lapina, bet kādreiz labākos panākumus guva Kristīne Rozīte. Iepazinās, un, ja būtu vairāk laika, noteikti būtu ar prieku devusies kādā garākā izjā-des līkumā. Bet sacensību atmosfēra notei-ca savu toni, tāpēc vēlāk Ieva devās Kleistu staļļos, lai ar līdzpaņemtajiem cukurgrau-diem pacienātu vēl kādu citu zirgu.

Likteņa ironija, bet Ieva, mīlēdama zir-gus kopš agras bērnības, ar tiem tā īsti ie-pazinās tad, kad meitenei bija konstatētas kādas muguras veselības problēmas. Viņas tētis Guntars Lasis strādājis Vaivaru Reha-bilitācijas centrā, un deviņu gadu vecumā Ievu aizvedis uz reitterapijas nodarbībām, jo labi zinājis par to labvēlīgo iedarbību. Īsta ārstēšana gan nav bijusi nepieciešama, bet kontakts ar zirgiem bijis tik emocio-nāls, ka Ieva turpinājusi doties jau uz jāša-nas sporta nodarbībām pie treneres Olgas Bērziņas turpat Vaivaros.

Pēc kāda brīža par ierastu lietu kļuvu-si izjāde rīta agrumā jūras malā. Bet kāda no tām atstājusi pavisam citādas emocijas. Ieva jājusi ar zirgu vārdā Labradors, kas bi-jis milzu liels, bet ļoti gudrs un paklausīgs. Viņas draudzene – ar Šerifu. Esot lēkšos veikušas ierasto pastaigu, bet tad zirgi, vairs nevēloties klausīt mazajām jātniecēm, paši sākuši savu sacensību. Draudzene nokri-tusi, bet Ieva strauji sagriezusi Labradora galvu pret krūmiem, lai tas savu sāncensi vairs neredzētu. Kopā ar draudzeni tikušas līdz jāšanas centram, drīz pats pa savu ceļu ieradies arī Šerifs, bet rokas un sirds trīcē-jušas vēl krietnu brīdi...

Pēc Jāņiem Ieva dosies uz skaistumkon-kursu Kiprā, bet galvenais šāgada notikums būs Miss World, kas risināsies decembrī Dienvidāfrikā, Johannesburgā.

– Man skaistumkonkursi ir piedzīvo-jums, aizraujošs notikums, – saka Ieva. – Pat ja neiegūšu balvas, tā ir iespēja iepa-zīties ar meitenēm no citām pasaules val-stīm, māka rast saikni ar citiem cilvēkiem, kas noteikti noderēs turpmākajā dzīvē.

Tagad Ieva Lase Latvijas Universitātē bakalaura programmā studē starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju. Rit ot-rais mācību gads, un savienot studijas ar ci-tām aktivitātēm nav viegli. Bet pasniedzēji

esot pretimnākoši un saprotoši. Meitene paredz, ka, savienojot iegūtās zināšanas universitātē ar jau tagad iegūto pieredzi starptautisku kontaktu jomā, viņa kādreiz varēs strādāt kādā Latvijas vēstniecībā vai pārstāvniecībā ārzemēs un turpināt nest valsts vārdu pasaulē.

Jāšanas sportā Ieva trenējusies piecus gadus – šķēršļu pārvarēšanā, apguvusi arī pirmās iemaņas iejādē, bet tur īsti nekas nav sanācis. Viņa atzīst: – Lai gan man ne-bija lielu panākumu, sports palīdzējis vei-dot stāju, nostiprināt mugurkaulu, kas ta-gad ļoti noder, jo darbojos taču jomā, kur svarīgākais ir cilvēka ārējais veidols, nevis iekšējā pasaule. Taču mana sastapšanās ar zirgiem patiesībā bija kaut kas vairāk

Mis Latvija Ieva Lase viesojas Kleistos.

Mār

a M

iller

a fo

toPu

blic

itāte

s fot

o

Ieva Ēģiptes pludmalē.


INFORMĀCIJA

emocionāls, ne uz sporta rezultātiem vir-zīts. Dzīvoju netālu no Vaivariem un brau-cu uz turieni ar divriteni. Pavadīju ar zir-giem visas svētdienas, vēl reizes trīs nedēļā pēc stundām skolā un nodarbībām mūzi-kas skolā. Jutu milzīgu atbildību par man uzticēto zirgu – baroju, tīrīju to, iesildīju treniņiem un ar lielu prieku jāju. Lai tas viss notiktu, bija jāpanāk šī saikne ar zir-gu, un, tā kā tas izdevās, bija milzīgs gan-darījums. Vakarā braucu mājās un visiem stāstīju par to, kā aizritējusi mana diena ar zirgiem.

Taču tad pienācis brīdis, ka bija jāizšķi-ras par augstāku līmeni sportā vai ko citu. Kopā sakrita 9. klases un mūzikas skolas beigšanas eksāmeni. Būtu bijis jāiegādājas pašai savs zirgs, bet ģimene finansiāli to nevarēja atļauties. Tā nu nācās atvadīties no iemīļotās nodarbes, bet vēl joprojām Ieva ik pa brīdim atrod iespēju dažādās vietās aizbraucot un tagad jau „pavizinā-ties” ar zirgiem.

– Ir tāda sajūta, ka zirgi visu laiku ne-jauši atkal ienāk manā dzīvē, – saka Ieva. – Tas nav no lētākajiem sporta veidiem, tā-pēc nopietni ar to nevarēju nodarboties, taču izmantoju katru iespēju doties izjādē. Pagājušogad Jāņus svinēju pie draugu ģi-menes, kuriem bija pāris zirgu, un tā biju es, kura visu laiku „dīca”, ka vajag arī izjāt. Māsu, kad viņa vasarā svinēja kāzas, pie-runāju izbraukt zirgu pajūgā, jo tas taču ir skaisti. Bet nupat, kad izmantoju savu balvu par uzvaru aizvadītajā konkursā – braucienu uz Ēģipti, arī tur man piedāvā-ja pludmalē sēsties zirga mugurā un veikt dažādus vingrinājumus. Atceros, Vaiva-ros mums tādas nodarbības bija bieži, un jutos tagad apmierināta ar sevi, ka bez bailēm varēju saprasties ar zirgu. Jā, man ir arī kāds nākotnes sapnis, kas saistīts ar zirgiem, bet par to pagaidām klusēšu, lai labāk izdodas.

Tagad Ievas fizisko aktivitāšu sarakstā nav jāšanas sporta, bet galvenokārt kon-kursiem nepieciešamā forma tiek uzturēta, apmeklējot aerobikas nodarbības univer-sitātē. Tomēr kādreizējās prasmes, iespē-jams, noderēs, jo šā gada vasarā Latvijā paredzēts Mrs. Universe konkurss, kura programmā iekļauta arī jāšana ar zirgiem. Šajā sacensībā Ieva gan nepiedalīsies, jo tas paredzēts precētām sievietēm, viņa savu pieredzi domā likt lietā, piedaloties pasā-kuma organizēšanā. Bet līdz Miss World konkursam, kur izcīnītas līdzdalības tie-sības, viņa vēlas iegūt visu iespējamo pie-redzi šajā jomā, bet pēc tam lielāko uzma-nību veltīt mācībām. Varbūt Portugālē vai Itālijā, kur atrastas interesējošas mācību programmas un pakāpeniski tiek apgūtas arī valodas, lai to varētu īstenot.

Horsbols ir ļoti ātra un aizraujoša koman-du spēle. Tā radusies Francijā pagājušā gadsimta 70. gadu

beigās, kad Francijas Jātnieku federācija meklēja iespējas, kā ieviest dinamiku jā-šanas skolu nodarbībās, tā piesaistot vai-rāk dalībnieku, sevišķi zēnus. Spēle nav sarežģīta, un to iespējams noorganizēt jebkurā jāšanas skolā vai klubā.

ZirgiIesācēju līmenī jebkurš zirgs vai ponijs

ir piemērots horsbola spēlei. Var izman-tot zirgus, ko ikdienā trenē konkūrā un iejādē, kā arī citus. Starptautiska līmeņa sacensībās daži dalībnieki dod priekšroku angļu pilnasiņiem to ātruma dēļ, bet citi – vietējām šķirnēm, kas labi piemērotas šim sportam to īsā, kompaktā ķermeņa dēļ. Tomēr visiem zirgiem ir viena kopēja īpašība – tiem jābūt ļoti labi iejātiem, lai tiktu galā ar spēles uzdevumiem.

Jātniekam šī spēle ir laba skola jebku-rā vecumā, jo trenē līdzsvaru un māca lietot savu ķermeni un kājas, nelietojot pavadas. Turklāt komandas sports palīdz labāk veidot attiecības, savstarpējo sa-pratni un komandas garu, kas noder arī turpmāk.

SpēleSpēle notiek 20x60 m lielā laukumā,

tomēr laukuma izmēros ir iespējami da-žādi varianti atkarībā no spēles katego-rijas. Grozi diametrā sasniedz metru, tie tiek novietoti vertikāli, to zemākā mala atrodas 3,5 m no zemes. Arī šeit iespē-jami varianti. Piemēram, spēlējot poniju mugurā, grozi var būt zemāki. Grozus novieto uz stieņa 2,5 m no laukuma ga-liem.

Sacenšas divas komandas četru jāt-

Komandu spēle zirgu mugurāSagatavoja Dace Štrausa

nieku sastāvā, kuru uzdevums ir iemest bumbu pretinieka grozā. Komanda, kas iegūst lielāko iemesto grozu skaitu, ir uzvarētaja. Grozu, piespēļu, darbības āt-ruma dēļ horsbolu var salīdzināt ar bas-ketbolu.

Svarīga spēles iezīme ir tā, ka pirms iemetiena grozā, ir jābūt vismaz trim piespēlēm starp komandas spēlētājiem. Tādēļ komandas biedriem, veicot katru darbību, cieši jāsadarbojas.

Spēles noteikumi laika gaitā nopietni pārdomāti un nodrošina, ka horsbols ir ātra, bet droša spēle. Spēli kontrolē divi tiesneši, no kuriem viens atrodas zirga mugurā, bet otrs sēž tā, lai varētu pārre-dzēt visu laukumu. Parasti tie savā starpā sazinās ar rācijas palīdzību. Radies Fran-cijā, horsbols ļoti ātri izplatījās Eiropā un kļūst arvien populārāks. Kopš 1992. gada notiek Eiropas horsbola kausa izcī-ņa. Pašlaik šo spēli jau atzīst visā pasaulē, un, piemēram, Brazīlijā dažu gadu laikā izveidots desmitiem nopietnu komandu.

FIHB – Starptautiskā Horsbola fe-derācija tika nodibināta 1999. gadā, lai veicinātu šī sporta veida attīstību visā pasaulē. FIHB organizē startautiskas sa-censības, pilnveido spēles noteikumus un nodrošina sacensības ar starptautis-kās kategorijas tiesnešiem.

Pilnu spēles aprakstu un notei-kumus var atrast FIHB mājas lapā - www.fihb-horseball.org

Hempšīras glābšanas vienības saņēma satrauktus telefona zvanus no vairākiem cilvēkiem par to, ka nekavējoties jāsteidzas

Ponija „glābšana” palīgā ponijam, kas iestidzis dubļos. Izrā-dījās, ka tas bija tikai ponijs ar ļoti īsām kājām Mayflower, kas mierīgi ēda zāli upes krastā. Eksperti paskaidroja, ka tas ir šet-landes un Ņūforestas poniju krustojums, kas liek tam izskatīties kā cīsiņam.

Ponija īpašnieki tagad nolēmuši izlikt ceļmalā zīmes, kas lūdz garāmbraucējiem nezvanīt glābšanas brigādei. Kāds no glā-bējiem teica, ka Mayflower tiešām izskatās kā dubļos iestigusi, jo ir uz pusi zemāka kā pārējie bara poniji. Glābšanas brigādes vairākas reizes braukušas izpestīt „nabaga” dzīvnieku, un nodokļu maksātājiem tas kopā esot izmaksājis 8000 mārciņas.

~�0~ aprīlis-maijs, 2009

LAUKSAIMNIECĪBAS POLITIKA

Jauns izaicinājums un misijas apziņaDace Millere

Maira Dzelzkalēja nākusi no laukiem – Bauskas rajona. Tagad viņa savu kandida-tūru pieteikusi Eiroparlamenta deputātu vēlēšanās no saraksta Sabiedrība citai poli-tikai. Taču jaunā un enerģiskā sieviete uz-sver, – ir vienalga, kādu partiju pārstāvu, būtiski ir tas, lai lauksaimnieki apvienotos un balsotu nevis par partijām, bet gan par cilvēkiem, kuri Eiropas Savienības likum-došanas gaiteņos ar savu kompetenci spētu aizstāvēt mūsu valstij nozīmīgo lauksaim-niecības nozari. Maira savas partijas sa-rakstā ir otrā, vēl kāds zemkopju aizstāvis citā listē ir tikai padsmitais. Tāpēc tagad jau daudzi lauksaimniecības nozares en-tuziasti atzinuši, ka uz vēlēšanām jāiet, do-mājot par kopējo mērķu sasniegšanu, bet ne šaurām partijiskām interesēm.

– Man, iesaistoties šajā Eiroparlamenta priekšvēlēšanu procesā, galvenais ir izaici-nājums, un arī tas, ka vēlos panākt, lai pie lemšanas šajā organizācijā nonāktu cilvē-ki, kuriem būtu svarīga mūsu valsts viena no būtiskākajām ražošanas nozarēm – lauksaimniecība, – saka Maira Dzelzkalē-ja. – Vairāk nekā astoņus gadus esmu jau darbojusies lauksaimniecības politikas jomā. Mūsu ģimenei ir sava zemnieku saimniecība, un es spēju redzēt problē-mas, jau sākot ar ražošanu, un aiznest tās līdz politikas veidotājiem. Tieši tas arī ir sabiedrisko organizāciju un arī Zemnieku Saeimas darbības princips un panākumu atslēga. Ļoti gribētos šo pieredzi pārnest uz politisko vidi. Mūsu valstī likumdoša-nas un varas procesi ir ļoti politizēti, tāpēc nav citu iespēju, kā startēt kādas partijas sarakstā, lai panāktu ko savas valsts labā. Politiķiem patiesībā jau ir vienkārši sasolīt labus darbus un tos ātri aizmirst. Es nenā-ku no politiķu vides, man gluži vienkārši tā ir iespēja izdarīt laukiem vajadzīgus darbus, – jo lauki vienmēr bijuši manā sirdī. Lauksaimniecības atbalstam Eiropas Savienībā ir atvēlēts vairāk kā 40 procentu no tās budžeta līdzekļiem, – gan tradicio-nālajām, gan netradicionālajām nozarēm. Vairāk nekā puse likumdošanas aktu veltīti lauksaimniecībai. Tā ir ne tikai piensaim-niecība un kartupeļu audzēšana, bet arī zirgi, kazas, truši un pļavas. Bet, regulējot, piemēram, graudaugu audzēšanas vai pien-saimniecības noteikumus, tas atsaucas arī uz pārējām lauksaimniecības nozarēm, – ietekmē darbavietu skaitu un situāciju kopumā. Lieldienās mazliet izbraucu te-pat pa Bauskas rajona nomalēm, tie ir ti-kai nieka 60 kilometri no Rīgas, bet lauki ir aizauguši, mājas pamestas, nopostītas

saimniecības. Savukārt tepat pāri Baltijas jūrai – Zviedrijā katrs zemes kvadrātmetrs ir sakopts un apsaimniekots. Redzam, ka tur lauksaimniecība ir bizness, un lauki pievilcīga dzīvesvide. Mums ir ļoti lielas iespējas attīstīt pamatražošanu un dažā-das papildinošas nozares laukos, tajā skaitā arī zirgkopību. Klimatiskie apstākļi dod mums šīs iespējas, ir jāiegūst vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un cilvēkiem jānotic pašiem sev un valstij. Latvijas Lauksaim-niecības organizāciju sadarbības padomē, lai cik tas arī nebūtu neparasti, zirgaudzē-šana iekļauta netradicionālo nozaru skaitā.

Tas liekas dīvaini, bet salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā šī nozare nav liela. Diemžēl „vidējais latvietis” tai arī nepalīdz attīstīties, – labāk brauc atpūsties uz Tur-ciju, nevis iegādājas savu zirgu, to aprūpē, dodas izjādēs, tādējādi iegūstot pozitīvās emocijas un atpūšoties no ikdienas grūtī-bām. Pēdējos gados mēs esam gājuši dārgo automašīnu un māju iegādes ceļu, diemžēl zaudējot saikni ar dabu, tajā skaitā ar zir-giem.

Runājot par lauksaimniecības politiku kopumā, rodas dažādas pārdomas. Mums tiešie maksājumi par vienu hektāru lauk-saimniecības zemes ir mazākie Eiropā – vidēji 63 eiro, bet citās valstīs pat vairāk nekā 400 eiro, piemēram, Grieķijā, Nīder-landē un Beļģijā. Tāpēc ir nepieciešams rūpēties, lai Eiroparlamentā nokļūtu tie mūsu cilvēki, kuri var profesionāli aizstāvēt lauksaimnieku intereses. Šādu maksājumu struktūru noteica „lielā” Eiropas politika, jo ne jau mūs tur gaidīja atplestām rokām ar vienādiem līdzdalības noteikumiem. Vecās dalībvalstis vēlējās paplašināt savu tirgu, nepalielinot konkurenci. Iestāšanās sarunās mūsu politiķiem vajadzēja panākt vairāk, nekā tika izdarīts. Jaunās dalībvals-tis toreiz nebija vienotas, bet, ja visas des-mit būtu startējušas ar vienotām prasībām, būtu panākušas daudz vairāk savas attīstī-bas labā. Man šķiet, ka šis process bija ļoti līdzīgs brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikos ap-rakstītajam, kad katrs ar savu cibiņu brau-ca, lai mēģinātu ko vairāk dabūt sev.

Tagad jānodarbojas ar sev līdzīgo mek-lēšanu kopīgo problēmu risināšanai, un manāms ir tas, ka jaunās Eiropas Savienī-bas dalībvalstis sāk sadarboties. No tā, kā šī

Mār

a M

iller

a fo

to

Maira Dzelzkalēja nolēmusi startēt Eiroparlamenta vēlēšanās.

Maira DzelzkalējaVecums: 36 gadi.Dzimusi un augusi: Bauskas rajona Me-žotnes pagastā.Mācījusies:1995. gadā beigusi Latvijas Lauksaim-

niecības universitātes Agronomi-jas fakultāti un vēlāk – LLU Ekono-mikas fakultātē ieguvusi maģistra grādu.

Strādājusi: kopš 1995. gada Lauksaimniecības konsultāciju centrā, vadot gan starptautiskos projektus lauksaimniecības un vides aizsardzības jomā, gan arī lauksaimniecības nodaļu; kopš 2000. gada – biedrības Zemnie-ku Saeimas biroja vadītāja, divus gadus tās priekšsēdētāja, tagad – priekšsēdētāja vietniece un valdes locekle.

~�1~aprīlis-maijs, 2009

ma nauda, bet pārliecība. Jā, man tā ir gan spēle, gan izaicinājums, gan, galvenais, – misijas apziņa. Mūsu tautas paruna teic, ja ir aitas, ir cirpēji, – un daudzi lēmumi, kas piedēvēti Eiropas Savienībai, vispirms apspriesti un noraidīti vai atbalstīti tepat Latvijā, mūsu Ministru kabinetā...

Vaicāta par savu saikni ar zirgiem, Mai-ra stāsta, ka, pirmkārt, zirgkopības nozares pamatprincipus apguvusi Lauksaimniecī-bas universitātē. Tad ne reizi vien pie sa-viem studiju biedriem vai draugiem brau-kusi pavizināties ar zirgiem. Jā, bērnībā esot bijis sapnis – jāt, jo netālu no mājām, Saulainē, bijuši zirgi. Kad tie vesti uz upi peldēties, tā vien gribējies arī pašai sēsties kādam mugurā. Bet ne jau katram bērnam tas bija iespējams, ja autobuss kursēja tikai pāris reizes dienā līdz tuvākajai jāšanas sporta bāzei. Taču tagad Maira ar vislielā-ko prieku skatās uz tiem bērniem, kuri do-das uz jāšanas sporta nodarbībām, jo viņi, rūpējoties par dzīvniekiem un atrodoties to sabiedrībā, noteikti izaugs par labiem ļaudīm, gūstot emocionālu pārdzīvojumu un iemācoties atbildību par dzīvu radību.

Mairai lieliskākais kontakts ar zirgu, lai cik tas nebūtu absurdi, piedzīvots Austrāli-jā. Viņa tur ieradusies, lai iepazītos ar kāda fermera bioloģisko saimniecību. Bet vīrs, ieraugot jauno dāmu, vai nu redzējis viņā milzu apņemšanos, vai nu mēģinājis skarbi pajokot, un teicis: – Lūk, kvadracikls, lūk, divi suņi, un tur aiz tā kalna ir zirgi, atved tos mājās.

Maira atzīst, ja kaut ko vajag izdarīt, viņa saņemas, un to arī veic. Aizbraukusi, atdzinusi zirgus mājās un ielaidusi aplokā, lai gan šādu procesu pirms tam tikai filmās redzējusi. Bet, lai gan saimnieks pasmīnē-jis, varbūt tā bija lielākā atzinība par to, ka padarīts darbs.

LAUKSAIMNIECĪBAS POLITIKA

sadarbība visos līmeņos veidosies, arī būs atkarīga lauku attīstība nākotnē. Nākamais Eiroparlamenta sastāvs jau šoruden sāks sarunas par jauno lauksaimniecības politi-ku pēc 2013. gada. Būs smagas diskusijas par to, kā sabalansēt lauksaimniecisko ra-žošanu ar vides aizsardzību un panākt to, lai cilvēki brauktu nevis uz ārzemēm vai galvaspilsētu, bet paliktu un saimniekotu reģionos.

Lai cīnītos par lauksaimniecības stā-vokļa uzlabošanu valstī, arī es biju viena no tiem cilvēkiem, kas iesaistījās protesta akcijas sarīkošanā šā gada 3. februārī. Daži teica, – sabraukuši ar tiem dārgajiem trak-toriem, ko viņiem vēl palīdzēt... Mani tas aizvainoja gluži personiski, jo zinu, kādi bija noteikumi līdz 2006. gadam, lai lauk-saimnieki varētu iegādāties tehniku ar Ei-ropas Savienības atbalstu, – tai bija jābūt ar šīs ekonomiskās valstu apvienības izcelsmi, nevis no Baltkrievijas vai citām valstīm. Patiesībā, ja vēlamies attīstīt lauksaimnie-cību, mums ir tiešām jāstrādā ar šādiem la-biem traktoriem, jo tikai tā var intensificēt ražošanu un ar mazāku darbaspēka izman-tošanu panākt lielāku ražīgumu.

Es to labi zinu, jo mūsu ģimene darbo-šanos lauksaimniecībā sāka 1990. gadā ar 14 hektāriem zemes, tagad apstrādājamās platības svārstās no 400 līdz 500 hektāriem, atkarībā no nomas zemju izmantošanas. Mans tēvs, es un brālis esam lauksaimnie-cību apguvuši speciālisti, un zinām, kā šo darbu veikt, – vienalga, audzēt graudaugus vai, piemēram, ja tas būs nepieciešams, at-tīstīt zirgaudzēšanu.

Atgriežoties pie vēlēšanām, es gribētu teikt, ka cilvēkiem vajadzētu abstrahēties no partiju sarakstiem, bet balsot par cilvē-kiem, kuru kompetenci viņi zina un kuru pārstāvēto nozari atzīst par nepieciešamā-

ko Latvijas attīstībā. Kad cilvēks nokļūst Eiroparlamentā, tur nav svarīga partijiskā piederība. Latviju pārstāv astoņi deputāti, bet, ja tie būs no kreisajām partijām, viņi cīnīsies, piemēram, par krievu valodas ot-rās valsts valodas statusa atzīšanu. Bet ko no tā iegūs valsts tautsaimniecība? Mans mērķis, startējot vēlēšanu sarakstā, ir pilnī-gi skaidrs – aktīvi darboties Lauksaimnie-cības un lauku attīstības komisijā, kur šajā periodā nebija neviena Latvijas pārstāvja. Ja visu lauksaimniecības nozaru pārstāvji varēja šogad apvienoties lauksaimnieku protesta akcijā, kāpēc viņi to pašu nevarē-tu darīt, lai vismaz viens lauksaimniecības nozares pārstāvis tiktu ievēlēts Eiroparla-mentā. Par to es īpaši sāku domāt tad, kad izlasīju Jurģa Liepnieka interviju avīzē, kur bija sākti aprēķini par to, cik daudz tūkstošu latu nepieciešams, lai iegūtu vietu Eiropar-lamentā. Gribu cerēt, ka latviešu zemnieki un lauku ļaudis pierādīs, ka nav nepiecieša-

Zemnieku protesta akcija 3. februārī Rīgā bija viens no apliecinājumiem, ka lauksaimnieki spēj soli-darizēties, neskatoties uz dažādām nozarēm, ko pārstāv. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas pasākumā iesaistījās, lai tas notiktu iespējami organizēti.

Mār

a M

iller

a fo

to

Maira Dzelzkalēja Austrālijas fermera saimniecībā.

Mai

ras D

zelz

kalē

jas a

rhīv

a fo

to


Šajā fotokonkursa kārtā mūsu lasītāji pieda-lījušies ar īpašu mīļumu un sirsnību, rādot savus kumeliņus. Paldies par iesūtītajām fotogrāfijām! Arī par jaukajiem parakstiem un pat dzejoli, ko pavadvēstulē atsūtīja Inā-ra.Nākamā konkursa tēma – Sākam sacensību sezonu.Sūtiet savas fotogrāfijas uz elektroniskā pas-ta adresi [email protected] līdz 8. mai-jam. Labākos attēlus publicēsim nākamajā numurā. Lūdzam norādīt autora vārdu un bildes parakstu.Redakcija

Kumeļu laiks

FOTOKONKURSS

1. Ligita Jurecka. „Mazie lec, kā māk.”2. Iesūtīja Daiga. „Brīvdienas”.3. Ināra Ivanova no JSK Telfas Baldonē. „Ķēves piens

vislabākais. Kumeliņš Adriāns, kurš dzimis šogad 6. aprīlī; māte – Areola, tēvs – Atrejs.”

4. Madara Frēliha. „Ķēve Grafika ar divu dienu veco Bailey pagājušā gada 22. maijā Oktes muižas ābeļ-dārzā.”

5. Iesūtīja Signe Bērziņa. „Grāfija.”6. Ināra Ivanova. „Kumeliņš Galatejs, kurš dzimis šo-

gad 16. martā; māte – Lotta, tēvs – Giness.”7. Iesūtīja Elīza Elva Treija. „Ar kumeliņu vārdā Ara-

beska pagājušā gada jūlijā.”8. Evelīna Bite. „Mazajai Greisītei „zeķēm” jābūt tī-

rām.”9. Iesūtīja Līga. „Kāda izmēra zeķenes vajag?”10. Iesūtīja Laima. „Māte varone.”11. Iesūtīja Lauris Karpovs. „Sēdies, pieci!”

1.

2.

3.

4.

~��~aprīlis-maijs, 2009

FOTOKONKURSS

5.

6.

7.

8.

9.

10. 11.


ZIRGAUDZĒTĀJIEM

Šķībi zobi – līks zirgs Tulkojums un attēli no vācu žurnāla St. Georg nr. 3/2009

Jājamie zirgi ar muguras problēmām veido rindas pie hiropraktiķiem un fiziote-rapeitiem. Šķībi krusti, stīvs pakausis, par kakla locīšanu un pareizu stāju nav nemaz ko domāt, – te jāpastrādā dakterim. Zobu dakterim! Un ne tikai tāpēc, ka, iespējams, sāp kāds zobs.

Dr. Katarina Millere ir enerģijas pār-pilna. Kad viņa runā par problēmām, ar kurām ik dienu saskaras savā ārsta praksē, kas atrodas aptuveni pusstundas braucie-na attālumā uz ziemeļiem no Frankfurtes, dara to ar pilnu ķermenisko atdevi. Viņa noliecas, uz priekšu izstieptās rokas atda-rina zirga augšējo un apakšējo žokli. Viņa rāda zobus, savus zobus tajā skaitā, savelk uz augšu iegurni, sašķiebj galvu, iegrābjas sev sānā. „Išiass,” – viņa samocīti izdveš, ar plaukstām zīmējot lielus, horizontālus apļus. „Tā zirgs košļā uz kreiso pusi, tā uz labo, – ja tas vispār to var”. Spēt sakošļāt – tas ir galvenais. Daudziem zirgiem ir lieg-ta iespēja vispār pareizi košļāt. Pie tā vai-nīgs sakodiens: Katrina Millere ar to domā griezējzobu un dzerokļu izvietojumu. Vai-rāki no šiem kalcija veidojumiem pastāvīgi turpina augt līdz pat aptuveni deviņu gadu vecumam, burtiski izlienot no katra cauru-ma smaganās. Sliktākajos gadījumos cau-rumi veidojas kariesa rezultātā, tajos sa-krājas ēdiena paliekas, kas bojājoties kļūst par problēmu. Arī zirgi var ciest no tā, par ko mūs brīdina daiļās zobārstes baltos uzsvārčos no TV reklāmām jau gadu des-mitiem: kariess, parodontoze, sakņu iekai-sums, strutaini smaganu iekaisumi. Tomēr šī problēma ir krietni plašāka. „Zirgu sa-kodiens ir zaudējis savu stabilitāti selekci-jas un nepareizas barošanas rezultātā”. Sva-rīgs ir ne tikai sakodiens. Milleres skatiens neapstājas mutes dobumā, viņa vērtē zirga veselību kopumā. Žokļa locītava, kas sa-šķiebusies nepareiza zobu stāvokļa dēļ, var būtiski ietekmēt visu mugurkaulu. Žokļa locītavai salīdzinājumā ar citām locītavām ir lielāka tieksme „izkrist no eņģēm” – to savādāk nekā citas locītavas sāniskajā kus-tīgumā mazāk ierobežo kaulu struktūras vai saites un stiegras.

Vienlaikus šī locītava ir viena no vis-vairāk noslogotajām organismā. Cilvē-kiem problēmas žokļa locītavā izpaužas kā zobu griešana naktī un žokļu sakniebšana. Tiek runāts par kraniomandibulāro dis- funkciju – kaiti, kas kopā liek strādāt orto-pēdiem un žokļu ķirurgiem.

Mūsdienu problēmas veterinārārs-tei

Tieši mūsdienu zirgu turēšanas veids sagādā tik daudz darba veterinārstei, kura specializējusies zirgu zobu problēmās. Pētījumi ar savvaļas zirgiem pierāda, ka tiem pat ievērojamā vecumā ir teju ideāls zobu stāvoklis ar vienmērīgi nolietotām košļāšanas virsmām, pareiziem leņķiem starp dzerokļiem un griezējzobiem. Laika zobs vairāk ietekmē ASV mustangus, Čīles pampā mītošos Criollo šķirnes zirgus, pat Āfrikas zebras, bet šo zirgveidīgo zobu sa-kodiens par to neliecina. Ja paskatās mutē domesticētajiem zirgiem, paveras gluži cits skats. Miniponiji, tīrasiņi, aukstasiņi, iejādes vai konkūra zirgi: visus vieno tas, ka tie nevienmērīgi lieto savu sakodienu. Tā sekas ir nevienāda garuma zobi. Pastāv dzerokļi un griezējzobi (skat. attēlus).

Lai noteikto to ideālo novietojumu, jā-patur prātā, kā zirgs sākotnēji ir uzņēmis barību dabā. Zemu noliektu kaklu, tas plūc barību ar griezējzobiem. Līdz ar izmaiņām galvas novietojumā, automātiski mainās arī žokļa novietojums: ja zirgs plūc barī-bu pirms savām priekškājām, apakšžokļa griezējzobi tikai minimāli nonāk pirms augšžokļa griezējzobiem. To nosaka fakts, ka vienmērīga abu griezējzobu rindu sa-kļaušanās tiek panākta aptuveni tad, ja mute atrodas priekškāju apakšējo locītavu līmenī. Tātad tieši tādā pozā, kādu zirgs ieņem, mierīgi plūcot palielu zāles kušķi. Zāles stiebri nonāk rīkles virzienā, kur tos vienmērīgi sakošļā visi dzerokļi, veicot

vieglas apļveida kustības. Zirgi, kas tiek ba-roti ar granulētu spēkbarību vai auzām, pēc iespējas ātrāk novada graudus uz aizmugu-rējo dzerokļu daļu, kurā spēka iespaids uz žokli ir vislielākais, bet spēka daudzums, kas nepieciešams barības sasmalcināšanai, ir vismazākais. Šajā vietā zobi nolietojas visvairāk, rodas „civilizētajiem” zirgiem ti-piska zobu virsmas viļņveida forma.

Atrodoties boksā, zirgs reti kad ēd tā, kā to paredzējusi daba. Zirgs uzlasa sienu no zemes, paceļ galvu vai arī ēd no siles. Šajā procesā muskulatūra novirza apakšžokli uz aizmuguri: paskatoties mutē, var redzēt nepareizu griezējzobu leņķi, jo apakšžoklis atvirzīts uz aizmuguri. Asimetrija attiecas arī uz dzerokļiem: lielākoties apakšžokļa pēdējiem dzerokļiem, un augšžokļa priek-šējiem dzerokļiem sāk veidoties sāpīgi asu-mi. Spēks, kas iedarbojas šajā gadījumā, ir milzīgs: kādā pētījumā, ko veica Hano-veras Veterinārmedicīnas augstskola, tika noskaidrots, ka spēkbarības graudu vai struktūrbarības sagremošanai tika pielie-tots košļāšanas spēks, kas mērāms ar 200 kg uz kvadrātcentimetru.

Kraniomandibulārā disfunkcijaNereti arī cilvēki, kuri naktīs griež zo-

bus vai sakož žokļus, cieš no dažādām kai-tēm – galvassāpēm, reibuma, dzirdes trau-cējumiem, noguruma, nervozitātes, miega traucējumiem, alerģijas, nieru un urīnpūš-ļa slimībām, kā arī muguras sāpēm. At-tālums no žokļa locītavas līdz sprandai ir īss. Ja kāds labajā pusē košļā spēcīgāk nekā

Apakšžoklis pirms augšējiem griezēj-zobiem: ganoties apakšžoklis novirzās uz priekšu, zobi tiek vienmērīgi nolietoti.

Apakšžoklis aiz augšējiem griezējzobiem, – tipisks galvas turēšanas stāvoklis boksā, kas var radīt nevienmērīgu zobu nolietošanos.


ZIRGAUDZĒTĀJIEM

kreisajā, tam nākas noliekt galvu uz sāna un nedaudz uz priekšu, lai varētu vienmērīgi sakošļāt; tas novērojams, piemēram, rīša-nas procesā. Rezultātā tiek ieņemta nepa-reiza galvas poza, ko izraisa nevienmērīgs sakodiens, kas atsauksies tālāk mugurkau-lā un var izraisīt plecu un iegurņa šķībumu un šķietamu kāju garuma atšķirību.

Košļāšanas procesā iesaistīta arī mē-les muskulatūra un saites. Tās savukārt ir saistītas ar plecu un krūšu kaulu. Zobu problēmas var radīt daļēji nebrīvas zirga priekšējo ekstremitāšu kustības. Ja apakš-žoklis ir novietots tik tālu uz aizmuguri, ka griezējzobi vairs nesaskaras cits ar citu, jātnieks to, iespējams, sajūt ātrāk nekā tas, kurš zirgus ikdienā baro: nepareizais zobu sakodiens neļauj uzņemt kontaktu ar mu-tes dzelzi. Tādā situācijā zirga anatomija stingri pretojas jātnieka vēlmēm.

Ja zirgam ir radušās vienpusējas košļā-šanas problēmas, tas vairāk noslogo „ērto” pusi. Tā ir kaitīga parādība, kas var izrai-sīt ķēdes reakciju. Galva tiek turēta šķībi, saudzējošās pozas rezultātā muskulatūra pakauša un pirmo divu kakla skriemeļu apvidū mainās vienpusēji: vienā pusē mus-kuļi saīsinās, pretējā pusē tie attiecīgi kļūst garāki. Šis nevienmērīgums tālāk izplatās pāri skaustam, krūšu un mugurkaula skrie-meļiem līdz pat krustiem. Sekas: sāpīgas muskuļu blokādes, kas var novest pie atšķi-rīga iznākuma, sākot no neapmierinošas sadarbības, beidzot ar pilnīgu atteikšanos klausīt jātniekam. Sliktākajā gadījumā stin-gri savilktie muskuļi var izraisīt skriemeļu nobīdes, kuru rezultātā tiek iespiesti ner-vi. Pat pakaļējo ekstremitāšu klibums var būt griezējzobu šķībuma izraisīts. Ja ārsts nespēj atpazīt kopsakarību, var gadīties, ka blokāžu likvidēšana mugurā, krustos vai kakla apvidū sniegs tikai īslaicīgu atvieg-lojumu zirgam. Kamēr košļāšanas virsma nav atbilstoši vienmērīga un žokļa kustības zirgam rada sāpes, šīs problēmas izpaudī-sies citā kustību aparāta vietā.

Turklāt žokļa locītava atrodas tiešā iek-šējās auss tuvumā, kas ir līdzsvara sajūtas centrs. Jaunākie pētījumi Hanoveras Vete-rinārmedicīnas augstskolā liecina, ka visā zobu sakodiena aparātā atrodas receptori, kas novada informāciju tālāk uz smadze-nēm. Atslābināts apakšžoklis tādējādi ir būtisks līdzsvara vadības centram, jo kat-ras sāpes izjauc līdzsvaru. Atkal ir jāpievēr-šas visam zirgam kopumā. Sāpes žoklī var atstaroties uz visu trijzaru nerva ietekmes zonu, kas stiepjas pāri galvai.

Civilizācijas slimība Mērķis ir sasniegt trīs punktu līdzsva-

ru: žokļa locītavai, griezējzobiem un dze-rokļiem jābūt simetriskās attiecībās citam pret citu. Tieši griezējzobu rajonā izteiktu

problēmu gadījumā zobu veselīguma at-jaunošanas vārdā parasti mēģina novīlēt tik daudz masas, ka rodas vienmērīgi pla-kana košļājamā virsma. Millere uzskata: „Labāk vienreiz kārtīgi, tā, lai atjaunotu simetriju”. Pretēji ir ar griezējzobiem: ja apakšžoklis ir tik tālu aizvirzījies uz aizmu-guri, ka augšējie griezējzobi nonāk pirms apakšžokļa griezējzobiem, ne vienmēr var novīlēt centimetru biezu slāni. Žoklis ir veidojies gadu gaitā, reizēm tam nepiecie-šams ilgāks laiks, lai atkal atgrieztos ideālā pozīcijā. Pārāk garu augšējo griezējzobu problēma nereti kombinējas ar parodonto-zi, smaganas atvirzās no zobiem.

Pret šo civilizācijas kaiti var cīnīties, mainot barošanas veidu. Augošam zirgam kalcija un fosfora attiecības uzturā ir sva-rīgas ne tikai optimālai skeleta attīstībai, arī zobu veidošanās gūst no tām labumu. Zobu emalja veido „kronīšus”, kas ir pil-dīti ar zobu pildvielu. Ja šie kronīši nav aizpildīti, to starpās uzkrājas barības atlie-kas. Īpaši ar cukuru bagātīgas barības vie-las (āboli, banāni, kārumi, maize), kā arī spēcīgas skābes, kas rodas no skābsiena, var kaitēt zobiem. „Pēc tam, kad vienā no manis pārraudzītajiem staļļiem pārgāja no skābbarības uz sienu, jaunzirgu zobu stā-voklis ievērojami uzlabojās”.

Katarina Millere atzīmē vēl kādu novē-rojumu, kas radies lielāku zirgu baru ap-rūpē: „Kad kādu stalli vēroju trīs dienas, vispirms pievērsāmies zobiem, vienlaikus sastādot sarakstu ar dzīvniekiem, kuriem trešajā dienā vajadzētu veikt arī hiroprak-tisko terapiju. Divas dienas pēc veiksmīgas zobu labošanas daudzi zirgi bija kļuvuši krietni simetriskāki”.

Tā var atpazīt labu zirgu zobārstu Ja kalējs savu darbu neveic labi, to var

redzēt gandrīz ikviens, bet kurš tad skatās zirgam mutē? Tā strādā zirgu zobārsts:

Izmeklēšana. Pirms zirgam tiek uzlikts mutes atplētējs, ārsts pārbauda galvu un kaklu, novērtē pacienta gremošanas mus-kulatūru un žokļa locītavas. Košļāšanas pārbaude (zirgam tiek iedota sauja barī-bas) ļauj izdarīt slēdzienu par to, kā zirgs sakošļā barību. Sarunā ar īpašnieku ārsts var noskaidrot problēmu aprakstu. Svarīga ir tīrība un gaisma. Jābūt pieejamam siltam ūdenim, kā arī sukai un skalošanas ierīcei. Visu mutes dobumu apskatīt palīdz pie galvas piestiprināma lampa, spogulis un arī endoskops. Smagu problēmu gadījumā var rasties nepieciešamība pēc diagnozes noteikšanas ar attēlu palīdzību (sonogrāfs, rentgens). Smaganu izmeklēšanai nepiecie-šamas zondes, tādas pašas, kādas izmanto cilvēku zobārsti, tikai trīs reizes lielākas.

Ārstēšana. Lai varētu veikt darbu kār-tīgi, zirgam jāatrodas narkozes iespaidā.

Tas ne tikai mazina stresu zirgam, bet arī pašam ārstam atvieglo darbu. „Strādāt, kad laiks spiež, tas nekam neder,” apgalvo Dr. Katarina Millere. „Galu galā tas ir darbs uz milimetriem”. Jāizmanto ūdenī atdzesēti instrumenti. Sasiluši instrumenti var veici-nāt zobu pārkaršanu.

Dr. Katarina Millere iesaka novīlēt tā saucamos bit seats, – pirmie dzerokļi tiek noapaļoti. Daudziem zirgiem pēc šādas procedūras uzlabojas reakcija uz jātnieka komandām. Standarta procedūra ir malu noapaļošana un asumu novīlēšana. Ja kon-statēti vilka zobi, tie būtu jāizrauj. Ja zirgs nonācis pie zobārsta jājamības problēmu dēļ, galvenokārt ir svarīgi atjaunot žokļu simetriju. Tas nozīmē, ka dzerokļu koš-ļājamā virsma tiek novīlēta plakana un griezējzobi attiecīgi pieīsināti.

Košļājamajai virsmai vēlams 15 grādu leņķis, te redzams augšžoklis.

Dr. Katarina Millere Dzimusi 1976. gada 13. decembrī, jaunībā un studiju laikā veiksmī-gi darbojusies jāšanas sportā konkūrā un trīs-cīņā. Karjera: Veterinārmedi-

cīnas studijas Justus-Liebig Universi-tātē Gīsenā, 2005. gadā diplomdarbs Zirgu FSME. Viņa vada Zirgu Zobārst-niecības centru Riedmuhle Buhbahā uz ziemeļiem no Frankfurtes. Profe-sionālajā darbības jomā paralēli zir-gu zobārstniecībai saskaņā ar IAED (International Association of Equine Dentistry – Starptautiskā Zirgu zob-ārstu asociācija) tiek praktizēta arī ortopēdiskā muguras terapija (os-teopātija un amerikāņu hiroprakse), kas tiek pārbaudīta saskaņā ar IGFP (Starptautiskā Zirgu Zobu funkcio-nalitātes uzlabošanas sabiedrība, www.igfp-ev.de) noteikumiem.

Plašāka informācija mājas lapā: www.pzz-riedmuhle.de


PIEREDZE

Vācu klasika un pedantismsDace Millere

Ne viens vien Latvijas jātnieks strādā-jis un joprojām to turpina darīt Vācijā, arī dibinot tur ģimeni un izšķiroties par pa-likšanu. Šī valsts ir toņa noteicēja pasau-les jāšanas sportā, un mēs varam būt tikai gandarīti, ka turienes atsaucīgie cilvēki uzņēmuši mūsējos, gribējuši dalīties savā pieredzē. Tomēr ne visi ar Vācijas jāšanas sporta sistēmu varējuši iepazīties klātie-nē, tāpēc tagad sarunā ar kādreiz Latvijā pazīstamo treneri Zintu Lāci runāsim par vienu no būtiskākajiem aspektiem – jauno jātnieku sagatavošanu.

Zinta Lāce Vācijā strādā kopš 1993. gada. Viņa vada Egelsbahas jāšanas sporta klubu netālu no Frankfurtes – RSC Egels-bach, kurā darbojas 120 jātnieku un kura staļļos atrodas 45 zirgi. Zinta stāsta:

– Ar jāšanas sportu Vācijā bērni sāk no-darboties lielākoties sešu līdz septiņu vai pat piecpadsmit gadu vecumā. Taču, runā-jot par sporta pirmsākumiem, viņi tiek da-līti vecuma grupās no astoņiem līdz desmit gadiem un no 10 līdz 12 gadiem. Sākumā darbošanās klubos notiek bez īpašas papīru kārtošanas. Bērni ik pa laikam piedalās tā sauktajās darba sacīkstēs (Reitwettbewerb), kur laukumā iziet grupās un saņem tiesne-šu vērtējumu. Piemēram, konkūrā spor-tisti arī lielākās sacīkstēs var startēt bez jātnieku pasēm, bet tikai līdz distancēm ar 80 centimetru augstumu. To saucam par meistarības klasi „0” (Leistungsklasse).

Ja sportists vēlas turpināt līdzdalību sa-cīkstēs, viņam jau nepieciešama jātnieka pase jeb licence. Tad vajag piedalīties jāt-nieku apmācības kursos, kurus organizē klubu treneri, lai sportisti iegūtu šo kvalifi-kāciju līdz ar nozīmīti – Abzeichen. Trene-rim šādus kursus nav jēgas rīkot, ja klubā nav vismaz sešu septiņu bērnu, kas sasnie-guši šādu līmeni, tāpēc bieži klubi koope-rējas. Tad treneri pasniedz stundas, kurās vispirms stāsta par elementārajām jāšanas sporta lietām – teoriju. Piemēram, kā zirgs jāseglo, kā jāieved furgonā, kā jātīra, kā pa-šam jāuzvedas sacensībās un citām lietām. Tā darbojamies aptuveni divas nedēļas. Tad, kad bērni šķietami gatavi, piesakām Vācijas Jāšanas sporta centrā Varendorfā (*) to, ka attiecīgs bērnu skaits gatavs pir-majam kvalifikācijas eksāmenam. Pēc neil-ga laika, bet ne vēlāk kā nedēļu pirms pa-redzamā eksāmena, tiek paziņots, ka klubā ieradīsies attiecīgi sertificēti tiesneši. Viņi darbojas atšķirīgi. Citi iepriekš sagatavoju-ši anketas lapas ar jautājumiem, citi iztaujā jātniekus, viņus nostādot ierindā. Taču at-zīmes tiek liktas saudzīgi, un nepastāv vē-

lēšanās kādu „izgāzt”. Pēc teorijas pārbau-des stundas laikā seko lekšanas pārbaude un, pat ja sportists nolēmis startēt iejādē, tā jāveic arī viņam. Šķēršļu augstums ir 80 centimetri. Tiek vērots viss, – kā sportists pats uzvedas, kā prot tikt galā ar zirgu. Tad seko iejāde, kas savukārt jāveic arī sportis-tiem, kas izvēlējušies konkūru.

Beidzot šo pārbaudījumu, sportists var iegūt pirmo no meistarības (Leistungsklas-se) klasēm – sesto. Piebildīsim, ka pirmajā startē tādi sportisti kā, piemēram, Ludgers Bērbaums.

Kad es kopā ar sportistiem no Latvijas ierados Vācijā, Ģirts Bricis saņēma otro kvalifikācijas klasi, jo leca maršrutus ar 150 centimetru augstiem šķēršļiem. Bet Ērikam Elmim, Vitālijam Mutulim un man tika piešķirta trešā grupa, jo lecām 130 centi-metrus augstus maršrutus ar jaunzirgiem. Tagad, kad neesmu gadus desmit startējusi sacensībās, mana meistarība novērtēta ar piekto kategoriju, arī iejādē. Jāpiebilst, ka tad jau drīz Ģirts tika iekļauts Hesenes ze-mes jauniešu izlasē.

Atgriežoties pie pirmajiem sportistu ek-sāmeniem, – ja teorijā tiek saņemta atzīme septiņi, tas ir ļoti labi, ja astoņi – tu jau esi izcils. Pēc šiem pārbaudījumiem, arī prak-tiskajiem, sportists saņem sestajai meis-tarības pakāpei atbilstošu dokumentu un tiek iekļauts kopējā Vācijas jātnieku reģis-trā. Bet gada laikā viņam jāpierāda savi re-zultāti sacensībās, un tikai tad var saņemt īsto jātnieka pasi no Varendorfas.

Noteikumi ir stingri. Ja sacīkstes notiek A klasē, kurās paredzēti konkūra maršruti no 100 līdz 110 centimetriem, tajos drīkst startēt sestās un piektās meistarības gru-

pas sportisti, jo augstākas raudzes meistari šajā konkurencē nedrīkst nosacīti viņiem atņemt balvas. Jā, ja maršruti paredzēti jaunajiem zirgiem, var startēt līdz pat otrās kvalifikācijas grupas jātniekiem. Maršruti, neskaitot augstuma rangu, papildus tiek apzīmēti arī ar zvaigznītēm – platāki, sa-režģītāki, un tiek noteiktas pamata klases: MB – 130 cm, MA – 145 cm, S – 150 cm un citas.

Gada sākumā katras federālās zemes jāšanas sporta žurnālā tiek publicēti no-teikumi, kādas klases turnīri kādas klases maršrutos katrā sporta bāzē tiek paredzēti. Piemēram, 1. maijā Egelsbahā notiks vie-tējais turnīrs, un tā kategorija ir BC. Tātad lasām:Maršruts Meistarības grupa 1. A 5 un 62. A 4 un 53. A (5-g.v. zirgiem) 3 un 24. L 5 un 4

Tajā pat dienā desmit kilometru attālu-mā notiks arī citi turnīri ar citiem marš-rutiem citām meistarības grupām. Notei-kumi ir stingri, – jāpiesakās ne vēlāk kā mēnesi iepriekš. Katra sportista un zirga dati ir pieejami kopējā sistēmā, un, ie-sniedzot pieteikumu, sacīkšu organizētāji pārbauda, vai katrs atbilst startam katrā no maršrutiem vai iejādes shēmām.

Lai saņemtu nākamo kvalifikācijas kla-si, var jau steigties, bet parasti sportisti to nedara, un pēc gada piesakās nākamajam kvalifikācijas eksāmenam. Jo atkal notei-kumi ir stingri, – sezonā ir noteikts maču skaits, kuros nepieciešams sasniegt attie-cīgu rezultātu. Piemēram, trešajai meista-rības kategorijai trīs reizes sezonā jāiegūst

Zinta Lāce jau daudzus gadus strādā par jāšanas treneri Vācijā.

Mār

a M

iller

a fo

to


rīt kafiju un tēju, un saņemto naudu, tās apjomu uzrādot atskaitēs, bez jebkādiem nodokļu atvilkumiem izmantot savai iz-augsmei. To izmantojam, un tad iznāk kādam braucienam uz sacīkstēm, sacīkšu rīkošanai, bet vienmēr jārēķinās arī ar to, ka būs nepieciešama neparedzēta mediķu palīdzība zirgiem.

Visbeidzot Zinta saka, ka vācu kvalifi-kācijas sistēma ir gandrīz ideāla, jo skolo katru sportistu no pirmajām dienām par visaptverošākajiem zirga kopšanas jautāju-miem un sacensību noteikumiem.

* Varendorfā, milzīgā sporta komplek-sā, atrodas sekojošas jāšanas sporta orga-nizācijas: Vācu Jāšanas sporta federācijas birojs (Deutsche Reiterliche Vereiningung), Vācu Olimpiskās komitejas pārstāvniecība jāšanas sportā (Deutsche Olympiade Komi-tee Fuer Reiter) un Augstākās sporta meis-tarības centrs jāšanas sportā (Bundeslei-tungcentrum Reiter).

PIEREDZE

pirmā līdz trešā vieta attiecīgās kategorijas sacensībās, un tas nebūt nav viegli.

Kvalifikācijas sistēma izveidota tā, lai to nevarētu pārvarēt viegli, bet tikai, – pa pa-kāpienam tiecoties uz augšu, un tas ir arī Vācijas sportistu augstās meistarības skaid-rojums. Tu nevari „gurķoties”, jo, sākot no piektā kvalifikācijas līmeņa, ir nepiecie-šams regulārs starts sacīkstēs un arī aug-sti rezultāti. Uzskatu, ka šī sistēma ir ļoti pareiza, jo diemžēl redzam to, ka Latvijā bērni, kuri var pat veikt pirmos atzīstamos augstumus konkūrā, neprot sasveicināties ar tiesnesi. Vācijā tas nav iedomājams. Un arī par treneri tu nevari strādāt, ja pašam aktīvo sporta gaitu laikā nav iegūta vismaz trešā meistarības kategorija. Es joprojām apmeklēju dažādus seminārus, mācos, jo bez tā nav iespējams strādāt. Katru sezonu pārlasu arī Vācijas jāšanas sporta sacen-sību noteikumu grāmatas, kurās skaidri pateikts, kas un kā tiks vērtēts, vai par ko un kāda atzīme tiks samazināta. Es tik ļoti vēlētos, lai šīs grāmatas tiktu pārtulkotas Latvijā, un cilvēki no tām varētu mācīties. Jo Vācija taču ir tā valsts, no kuras, ja būtu atļauts, olimpiskajās spēlēs varētu startēt arī 40 jātnieku, un lielākā daļa no viņiem cīnītos par medaļām.

Man ir ļoti liels prieks, ka, liekot lietā arī Latvijas sportā apzinātās tradīcijas, esmu varējusi sava kluba darbu pilnveidot. Katru gadu katram jāšanas klubam jāiesniedz de-talizēta atskaite par paveikto, un pirms di-viem gadiem mūsu klubs tieši par mācību grupu paveikto, vērtējot treniņu kvalitāti konkursa fināla posmā pašā klubā, uzvarē-ja Hesenes zemes konkursā un no Sporta ministrijas saņēma 5000 eiro. Par šo sum-mu nopirkām vēl vienu zirgu jaunajiem sportistiem. Laba pieredze ir arī tā, ka ap-tuveni divas reizes gadā pilsētā tiek rīkoti svētki, kur katrs klubs, sporta vai cits, var piedalīties, – cept tortes vai pīrāgus, vā-

Saņemot prēmiju par labāko jāšanas sporta kluba darbu Hesenes zemē.

Zint

as L

āces

arh

īva

foto

Zint

as L

āces

arh

īva

foto

Zintas Lāces talantīgākā audzēkne Dominika Anthesa, kura viņas vadībā no iesācējas kļuvusi par Hesenes zemes čempioni iejādē.

AbonēšanaNenokavē abonēšanu JŪNIJAM!Latvijas pasts 2009. gadā izde-

vumiem, kuri iznāk reizi mēnesī vai retāk, noteicis citādus

abonēšanas termiņus nekā dienas laikrakstiem un nedēļas

žurnāliem.

Abonē Latvijas Pastā līdz 10. maijam, modernizētajās

pasta nodaļās - līdz 15. maijam.

Abonēšanas indekss 1238.1 mēnesim Ls 1,80

3 mēnešiem Ls 5,40 7 mēnešiem

(līdz gada beigām) Ls 12,60

Paldies!

Zirgu Pasts pateicas kolēģiem Ulda Podnieka informācijas un filmu studijā par jauko apsveikumu tele-vīzijas raidījumā Auzu motors avīzes gada jubilejā!

~��~ aprīlis-maijs, 2009

OFICIĀLA INFORMĀCIJA

Klasifikācijas prasības jāšanas sportāLR Starptautiskās klases sporta meistarsŠķēršļu pārvarēšanā1.-10. vieta individuāli olimpiskajās spēlēs vai pasaules čem-

pionātā;1.-5. vieta komandā olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempio-

nātā;1.-10. vieta individuāli Eiropas čempionātā;1.-5. vieta komandā Eiropas čempionātā;1.-6. vieta individuāli starptautiskās sacensībās (starptautis-

kais kalendārs), kurās piedalās ne mazāk kā 3 valstis, kuru ko-mandas ir starp 6 labākajām pasaulē, šķēršļu augstums 160 cm;

1.-3. vieta Pasaules kausa izcīņas sacensībās – Centrāleiropas līgā (sezonas rezultātu kopvērtējumā).

Iejādes sacensībās1.-10. vieta individuāli programmā Lielā balva olimpiskajās

spēlēs vai pasaules čempionātā;1.-5. vieta komandā programmā Lielā balva olimpiskajās spē-

lēs vai pasaules čempionātā;1.-5. vieta individuāli Eiropas čempionātā;1.-5. vieta komandā Eiropas čempionātā;1.-6. vieta individuāli starptautiskās sacensībās, kurās pieda-

lās ne mazāk kā 3 valstis, kuru komandas ir starp 6 labākajām pasaulē;

1.-3. vieta Pasaules kausa izcīņas sacensībās Centrāleiropas līgā (sezonas rezultātu kopvērtējumā).

LR Sporta meistarsŠķēršļu pārvarēšanā LR čempionātā vai kausa izcīņā un visās starptautiskās sacen-

sībās klasiskajos maršrutos ieguvis sekojošus rezultātus:Programma Augstākā klase B (160 cm) C (150 cm)Vienā hītā 4 s.p. 0 s.p.Divos hītos 8 s.p. 4 s.p.

Iejādes sacensībāsLR čempionātā vai kausa izcīņā un visās starptautiskās sacen-

sībās ieguvis sekojošus rezultātus: 65% (no iespējamās punktu summas) programmā Lielā balva.

LR Sporta meistara kandidāts Šķēršļu pārvarēšanā LR čempionātā vai kausa izcīņā un visās starptautiskās sacen-

sībās klasiskajos maršrutos ieguvis sekojošus rezultātus:Programma Augstākā klase Smagā klase B (160 cm) C (150 cm) A (140 cm)Vienā hītā 12 s.p. 8 s.p. 0 s.p.Divos hītos 28 s.p. 12 s.p. 8 s.p.

Iejādes sacensībāsLR čempionātā vai kausa izcīņā un visās starptautiskās sacen-

sībās ieguvis sekojošus rezultātus: 60 % (no iespējamās punktu summas) programmā Lielā balva; 65 % (no iespējamās punktu summas) programmā Mazā balva, Vidējā balva I, II.

I sporta klaseŠķēršļu pārvarēšanāLR kalendāra ieskaites sacensībās klasiskajos maršrutos iegu-

vis sekojošus rezultātus:Programma Augstākā klase Smagā klase B (160 cm) C (150 cm) A (140 cm) B (130 cm)Vienā hītā 20 s.p. 12 s.p. 8 s.p. 0 s.p.Divos hītos 32 s.p. 20 s.p. 12 s.p. 8 s.p.

Iejādes sacensībāsLR kalendāra ieskaites sacensībās klasiskajos maršrutos iegu-

vis sekojošus rezultātus: 60 % (no iespējamās punktu summas)

programmās Junioru un Jauno jātnieku shēmas; 59 % (no ie-spējamās punktu summas) programmās Mazā balva, Vidējā balva I, II.

II sporta klaseŠķēršļu pārvarēšanāLR kalendāra sacensībās klasiskajos maršrutos ieguvis se-

kojošus rezultātus:Programma Smagā klase Vidējā klase B (130 cm) C (120 cm) (110 cm)Vienā hītā 12 s.p. 8 s.p. 0 s.p. Divos hītos 16 s.p. 12 s.p.

Iejādes sacensībāsLR kalendāra ieskaites sacensībās klasiskajos maršrutos ie-

guvis sekojošus rezultātus: 58 % (no iespējamās punktu sum-mas) programmās Junioru un Jauno jātnieku shēmas; 55% (no iespējamās punktu summas) programmās Mazā balva, Vidējā balva I, II.

III sporta klaseŠķēršļu pārvarēšanāLR kalendāra sacensībās klasiskajos maršrutos ieguvis seko-

jošus rezultātus:Programma Vidējā klase Vieglā klase (110 cm) (100 cm)Vienā hītā 4 s.p. 0 s.p.

Iejādes sacensībāsLR kalendāra ieskaites sacensībās klasiskajos maršrutos ie-

guvis sekojošus rezultātus: 55 % (no iespējamās punktu sum-mas) programmās Junioru un Jauno jātnieku shēmas; 50 % (no iespējamās punktu summas) programmās Mazā balva, Vidējā balva I, II.

Kā piešķir sporta klases?Sporta klase Kas piešķir DokumentiSKSM; SM; SMK; I sporta klase LJF Protokoli, vēstuleII sporta klase NLSVS, Klubi Protokoli, vēstuleIII sporta klase NLSVS, Klubi Protokoli, vēstulePaskaidrojumi:SKSM – LR Starptautiskas klases sporta meistarsSM –LR sporta meistarsSMK –LR sporta meistara kandidāts

Ar klasifikācijas prasībām var iepazīties mājas lapā www.ljf.lv, sadaļā Jaunumi/Klasifikācijas prasības.

Apliecības par sporta klases piešķiršanu iespējams pieteikt un saņemt LJF ofisā, Kleistu ielā 75, Rīgā. Tālr. 29147772.

Mār

a M

iller

a fo

to


VETERINĀRIJA

Ķēvju mākslīgā apsēklošanaDace Štrausa

Mākslīgā apsēklošana kā dzīvnieku pa-vairošanas metode jau krietni sen ir atzīta produktīvo lopu industrijā, bet tikai salī-dzinoši nesen arī zirgaudzētāji atklājuši šīs metodes izmantošanas lielo potenciālu.

Kas īsti ir mākslīgā apsēklošana? Tā ir ķēves apsēklošana ar ērzeļa spermu, ko ievada ķēves dzemdē vai vagīnā ar instru-mentu palīdzību. Ķēves apsēklo ar svaigu, atdzesētu spermu, ko var izlietot 24 līdz pat 72 stundu laikā, vai sasaldētu spermu, ko var lietot pat pēc vairākiem gadiem.

Dažu sķirņu audzētājiem ir iebildes pret māksīgo apsēklošanu, piemēram, pil-nasiņu audzētāji ne labrāt to izmanto, bet Ahaltekes šķirnē mākslīgi apsēklot ķēves vispār ir aizliegts.

Pirmā rakstiskā informācija par sper-mas ieguvi un ķēves mākslīgo apsēkloša-nu lasāma jau 1322. gadā, kad stāstīts, ka arābu šeihs ar panākumiem apsēklojis savu labāko ķēvi, slepeni iegūstot spermu no ienaidnieku šeiha izcilā ērzeļa. Protams, tas nav īsts pierādījums, tomēr tas ir lielā mērā pieļaujami, ka senās ciltis izmantoju-šas mākslīgo apsēklošanu, spermas ieguvei izmantojot ķēves vagīnā ievietotu sūkli. Eiropā zirgaudzētāji sāka eksperimentēt ar sēklas ieguvi no ērzeļa un tās izmanto-šanu ķēvju apsēklošanā aptuveni ap 1890. gadu. Pirmie pētījumi tika veikti Francijā, Vācijā un Dānijā, jāteic, ka tieši šīs valstis kopā ar Holandi arī mūsdienās visvairāk sasniegušas ķēvju mākslīgās apsēklošanas metodes pilnveidošanā un izmantošanā. Ziemeļvalstu lopkopības konferencē Kopenhāgenā 1902. gadā mākslīgās apsēk-lošanas metodei tika pievērsta īpaša uzma-nība, uzsverot, ka tai ir liels potenciāls, lai uzlabotu mājlopu selekcijas kvalitāti.

Bet Krievijā jau 1899. gadā tika sākta praktiskā mākslīgās apsēklošanas meto-des izmantošana zirgkopībā. Krievijas cara zirgaudzētavas pārvaldnieka pieprasīju-mam sekojot, tika sākta metodes ievieša-na zinātnieka E. Ivanova vadībā. Tolaik Krievijā ķēves mākslīgi apsēkloja vairā-kās zirgaudzētavās, taču rezultāti nebija vienlīdz labi. Ivanovs komentēja, ka tajās audzētavās, kur šis darbs noticis viņa va-dībā, grūsnības pakāpe dažās vietās bijusi pat augstāka, nekā izmantojot dabisko le-cināšanu. Pēc veiksmīga darba ar zirgiem Ivanovs sāka mākslīgās apsēklošanas me-dodi pielietot arī govju un aitu audzēšanā. Šīs metodes nav sarežģītas, un tās var ap-gūt jebkurš zirgaudzētājs, lai izmantotu savā ganāmpulkā. Galvenais sēklošanas sekmīgai norisei un augstu ķēvju grūsnī-

bas rezultātu ieguvei ir svarīga precīza teh-noloģijas ievērošana.

Latvijā mākslīgā apsēklošana tikusi iz-mantota epizodiski, nesasniedzot izcilus rezultātus. Mūsdienās tikai AS Agrofirmā Tērvete un SIA Zviedru Birzes zirgi šādā veidā tiek iegūts pa kādam kumeļam. Daži Latvijas zirgu īpašnieki izmanto kaimiņ-valsts Igaunijas speciālistu pakalpojumus. Tā kā Latvijai ir laba aviosatiksme ar Eiro-pas valstīm, arī mūsu zirgaudzētājiem pa-veras lielas iespējas sēklot ķēves ar pašiem labākajiem pasaules ērzeļiem. Galvenais, trūkst apmācītu speciālistu. Lielākā daļa veterinārārstu ķēves sēklo nelabprāt, jo tas prasa zināmu drosmi, kā arī nepieciešama prakse, ko Latvijas Lauksaimniecības uni-versitātē studenti neapgūst. Tāpēc nevaja-dzētu lieki cerēt, un ganāmpulku pārvaldī-tājiem iesakāms organizēt sava speciālista apmācību vismaz pašu saimniecības vaja-dzībām. Zirga izaudzēšana nav lēts pro-cess, tāpēc nedrīkst atļauties lecināt ķēvi ar pirmo pagadījušos ērzeli.

Mākslīgās apsēklošanas priekšrocības:– Iespēja apsēklot ķēvi, ja ērzelis neat-

rodas tuvumā. Nav nepieciešams pārvadāt ķēvi vai ērzeli lielos attālumos, kas samazi-na izmaksas.

– Var celt sava ganāmpulka kvalitāti, iz-mantojot izcilus vaisliniekus.

– Slimību kontrole. Tiek novērsta dzīv-nieku saskarsme un izlēgtas dažādas tiešā kontakta, kā arī saskarsmes ceļā pārnēsā-jamas slimības. Sperma tiek pārbaudīta, kā arī tai pievieno antibiotikas vai citus anti-bakteriocīdos līdzekļus, kas novērš inficē-šanās iespējas.

– Mazinās zirgu traumatisms. Lielāko-ties pēc mākslīgās apsēklošanas program-mām spermu iegūst ne biežāk kā pēc pāris

dienām, kas jau samazina traumu gūšanas risku. Turklāt spermu no ērzeļiem iegūst, izmantojot fantomu, tāpēc ķēve, kas mek-lējas, nav nepieciešama. Lecinot ķēves da-biskā veidā, spērienu un kodienu rezultātā savainojumus bieži gūst gan ērzeļi, gan ķē-ves. Tas dažkārt rada arī tiesiskas problēmas dzīvnieku īpašniekiem.

– Mazinās cilvēku traumatisms, kuri piedalās lecināšanas procesā.

– Bioproduktu var iegūt arī no ērzeļiem, kam lecināšanas sezona rada uzvedības problēmas un spriedzi.

– Sperma tiek pārbaudīta katru reizi pirms mākslīgās apsēklošanas. Dabiskā lecināšanas metode to izslēdz, tāpēc nav zināms, vai spermatozoīdi ir aktīvi un pie-tiekamā daudzumā, lai ķēve kļūtu grūsna.

– Novērš ērzeļa pārāk aktīvu izmanto-šanu.

– Mākslīgās apsēklošanas metode ļauj ar viena ērzeļa ejakulātu apsēklot vairākas ķēves.

– Ļauj apsēklot ķēves ar uzvedības problēmām. Dažkārt ķēve psiholoģiski nav gatava pārošanās procesam, piemēram, ja tā pārāk uztraucas kumeļa dēļ.

Iebildumi pret mākslīgo apsēklošanu:– Nepieciešami speciāli instrumenti un

aparatūra.– Jābūt labi apmācītam personālam, jo

stingri jāievēro spermas ieguves un apstrā-des tehnoloģija, kā arī ķēves sagatavošanas un apsēklošanas process.

– Ar viena ērzeļa spermu iespējams ap-sēklot tūkstošiem ķēvju. Pārāk aktīva viena ērzeļa izmantošana nav vēlama ģenētisku apsvērumu dēļ, jo sašaurinās genofonds.

– Pastāv neliels risks, ka ķēve var tikt apsēklota ar cita ērzeļa spermu, jo iespē-jams kļūdīties.

Dac

es Š

trau

sas f

oto


Bridžas stallim un ne tikai Inese Ruskule

DZĪVESSTILS

Cilvēki, kuri nav ikdienā saistīti ar zirgiem, intere-sēsies, – ko tad īsti nozīmē vārds bridžas? Tas cēlies no angļu vārda breeches, un tul-kojumā nozīmē – bikses, kas zem ceļgala savilktas. Šo no-saukumu arī mantojušas jāt-nieku bikses. Jāšanas sporta bridžām ir speciāli veidots dizains, lai tās būtu pēc ie-spējas ērtākas, atrodoties zirgam mugurā. Kā arī, vei-dojot dizainu, ir darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu jātnieka drošību, piemēram, lai, krītot no zirga, neviena bridžu detaļa neaizķertos aiz segliem. Tāpēc parasti bri-džas ir apspīlētas no jostas vietas līdz pat potītei, taču daži iecienījuši arī tā sauca-mās galifē bridžas, kuras no jostas vietas līdz ceļgalam ir vaļīgas, bet savilktas tikai no ceļgala līdz potītei.

Pēdējā laikā Latvijas tir-gū ir arī parādījušās tā sau-camās Jodhpur bridžas, kas līdzinās parastajām biksēm, tikai to audums un dizains ir piemērots arī jāšanai. Ikdie-nā jātnieki var staigāt ar jeb-kuras krāsas bridžām, taču sacensībās ir savi noteikumi: iejādē jātniekiem jābūt ģērb-tiem baltās bridžās, savukārt konkūrā var ģērbt baltas vai smilškrāsas bridžas.

Jau kādu laiku arī Latvijā jātniekiem paredzētās bri-džas redzam ne tikai cilvē-kiem staļļos, bet arī kādam gājējam Rīgas vai citas Latvi-jas pilsētas ielās. Cilvēki tās izvēlas, jo bridžas ir skaistas bikses, un to krāsu un stilu dažādībai nav ierobežoju-mu. Piedāvājam nelielu mo-des apskatu, un varbūt arī jums iepatiksies šī skaistā un stilīgā apģērba sastāvdaļa!

Foto: Nadīna ZavadilikaVide: ZirgzandalesModeles: Laima un KatrinaApģērbs: veikals Zirgu stallis

Pikeur veste Ls 29,40, Pikeur bridžas Ls110.

Pikeur cepurīte Ls 9,50, Pikeur sporta krekliņš Ls 45, Pikeur treniņbikses Ls 42.


DZĪVESSTILS

Horze rūtainas bridžas Ls 49, Cavallo tumši rozā bridžas Ls 110, Pikeur T-krekliņi Ls 23.

Pikeur veste Ls 36, Cavallo gaiši zaļas bridžas Ls 75.

Cavallo pelēkas bridžas ar augstu jostu Ls 110, piederumu kaste HKM Ls 21.

Pikeur rūtainas bridžas, zilās Ls 98, melnbaltās Ls 110, Pikeur vestītes Ls 29,40.


ATPŪTAS BRĪDIM

Kustība franču stilā Dace Millere

Francija ir zeme, kas Eiropā stiprinājusi jāšanas sporta un hipodroma kultūru, un tas atspoguļojas arī mākslinieku darbos. Viens no pazīstamākajiem ar savām hipo-droma un zirgu sacīkšu ainiņām, protams, ir gleznotājs, grafiķis un tēlnieks Edgars Degā (1834-1917).

Viņš gleznojis arī vēsturiskus sižetus, bet vēlāk pievērsies lielākoties sava laika pilsētnieku dzīves dokumentēšanai – tās ir ainiņas no baleta, hipodroma, kabarē, kafejnīcām. Mākslinieks ļoti pētījis kustī-bu un gaismas spēli, kas arī kļuvis par viņa darbu panākumu pamatu, un savienojumā ar klasiskās mākslas tradīcijām ierindojis viņu arī starp pasaulē pazīstamākajiem impresionistiem. Taču Degā nav tipisks šī mākslas virziena pārstāvis, kuri ar mol-bertiem devās pilsētā un dabā, lai tvertu mirkli. Viņš savus darbus lielākoties radīja darbnīcā, ilgās apcerēs, studējot vecmeis-taru darbus.

Zināmā mērā to var pat uzskatīt par im-presionisma antitēzi, kā grāmatā Stāsti par māksliniekiem (Rīga, Zinātne, 1984) raks-ta Igors Dolgopolovs, citējot kāda Degā laikabiedra aprakstītu situāciju viesos pie mākslinieka: „Degā paņēma no galdiņa mazu koka zirdziņu: – Kad es pārnāku no hipodroma, tie ir mani modeļi. Vai tad īs-tus zirgus var piespiest vienmēr nostāties vajadzīgajā apgaismojumā?”

Jāpiebilst, ka Degā dzimis Parīzē, turī-gā baņķiera ģimenē, tāpēc viņam, sākot mākslinieka karjeru, nebija nekādu finan-siālu problēmu, un hipodroma apmeklēša-na kļuva par regulāru izklaidi.

Bet citviet citēts arī Ogists Renuārs. Pats būdams pirmā zvaigzne pie impresionisma debesīm, viņš neiedziļinās tajā, kā patiesī-bā tapa Degā darbi, bet slavinoši atzinis:

„Degā atradis paņēmienu, kā atveidot sava laika slimību, – es domāju kustību. Mums ir dziņa pēc kustības, bet Degā cilvēciņi un zirgi kustas... Te meklējams Degā dižums: kustība franču stilā.”

Ļoti cildinoši par Degā rakstījuši arī mākslas pētnieki Latvijā – Kristaps un Ģederts Eliasi savā apcerējumu krājumā Franču jaunlaiku glezniecība (Rīga, Māks-las apgādniecība, 1940):

„Atmetis vēstures sižetus, pēc 1865. g. Degā piegriežas reālajai dzīvei, un, proti, tur, kur vislabāki var izpausties viņa asās novērotāja un skatītāja spējas. Vispirms viņu pievelk hipodroms. Kā Žeriko gadu simteņa sākumā, tā arī Degā sirsnīgi no-dodas zirgu un to kustību studijām. Vese-lā sērijā gleznu un zīmējumu mēs redzam skriešanās laukumos tīrasiņu kumeļus un rikšotājus, ar un bez žokejiem, visdažādā-kos stāvokļos: saslienoties uz pakaļkājām, kūvējot, mīdoties pirms starta, joņojot galopā. Neviens no zirgu gleznotājiem, ne Žeriko, ne Verne, ne citi, nav spējuši zirgu žiglās un spontānās kustības tā atdarināt, kā to pratis Degā. Viņa asais skats uzķer katru kustību tādā fāzē, kur izpaužas viss tās raksturs, un veiklā roka to ar vislielāko precizitāti fiksē. Cik nepilnīga un nedzīva, salīdzinot ar Degā zīmējumu, ir momenta fotogrāfija! Tā faktiski kustību pārtrauc, sastindzina, un nekad nespēj dot īstu kus-tības iespaidu, kādu mēs sajūtam Degā darbos. Jā, Degā pazina savus zirgus, viņu dabu un anatomiju, pazina arī viņu jājē-jus!...”

Atoss, Portoss un Aramiss

Slavenais franču rakstnieks Alek-sandrs Dimā, sapelnījis krietnu nau-du par saviem romāniem, tajā skai-tā Trīs musketieri un Grāfs Monte Kristo, nolēma izveidot ekskluzīvu īpašumu, kuru nosauca viena no po-pulārākajiem paša daiļrades tēliem – musketiera D’Artanjana vārdā. Uz-ceļot vairākas ēkas, viņš izveidoja arī nelielu zvērudārzu, kurā bija gan eksotiski dzīvnieki, gan arī trīs zirgi – Atoss, Portoss un Aramiss.

Edgars Degā. Zirgu sacīkstes pie Granstandas, 1866-68.

Edgars Degā. Zirgu sacīkstes, 1883-85.

Edgars Degā. Zirgu skriešanās, amatieru žokeji, 1876-87.

Edgars Degā. Pirms sacīkstēm, 1882.


ATPŪTAS BRĪDIM

Mār

a M

iller

a fo

to

Iet vīrs pa ielu. Skatās – zirgs bez saimnieka. Paņem zirgu un ved. Priekšā iet po-licists:

– Ko tu ar zirgu staigā? – Atradu. – Tad ved to uz Zooloģis-

ko dārzu. – Labi! Nākamajā dienā iet tas

pats policists un skatās, – at-kal vīrelis ved zirgu:

– Es taču tev teicu – ved zirgu uz Zooloģisko dārzu!

– Es taču jau vakar vedu uz turieni, bet šodien mēs ejam uz kino.

– Ar ko atšķiras zirgs no

narkomāna?– Kā nu kurš lieto zālīti...

– Kā tev veicās auļošanas

sacīkstēs? Vai izvēlējies labu zirgu?

– Izvēlējos pašu stiprāko! Iedomājies tikai, bija nepie-ciešams vienpadsmit zirgu, lai apsteigtu šo vienu zirgu.

– Dakter, kāpēc uz manis

visi vēlas izbraukt? – Jūs seglus noņemiet...

Veterinārajā akadēmijā

semināra laikā pasniedzējs izsauc studentu un jautā:

– Kā jūs rīkotos, ja zirgs nokristu un salauztu atslēgas kaulu?

Students atbild: – Apstādinātu asins tecē-

šanu, nosietu ar marles saiti, uzliktu šinu...

Pasniedzējs: – Nepareizi! Vispirms

sauciet fotogrāfu, zvaniet uz zooloģisko muzeju un pazi-ņojiet par to, ka jūs esat pir-mais cilvēks pasaulē, kurš ir konstatējis, ka zirgam ir at-slēgas kauls!

Angļu sportiste Filipa Fannela (dz. 1968. g. 7. oktobrī), kura divkārt kļuvusi par Eiropas čempio-ni un ieguvusi arī olimpiskās godalgas trīscīņā (2004. gadā Atēnās – otrā vieta komandām, trešā vieta individuāli; 2000. gadā Sidnejā – otrā vieta ko-mandām), nolēmusi izmēģināt savus spēkus literatūras jomā.

„Esmu iecerējusi uzrakstīt sešas grāmatiņas bērniem, un, domāju, ka manu ieceru pie-

No jātnieces par rakstniecitiks vēl divtik lielam skaitam. Lielāko daļu sižetu es izdomā-ju, braucot furgonā ar zirgiem, dodoties uz vai no sacensībām,” saka Fannela.

Grāmatu galvenā varone ir meitene Tillija Redbrova, kura „ķerta” ar savu poniju un ku-rai ir īpašs talants saprasties ar zirgiem. Katra no grāmatiņām būs veltīta vienai jāšanas sporta disciplīnai – konkūram, trīscī-ņai, rikšošanai u. c. Grāmatas paredzētas bērniem no astoņu gadu vecuma. Pirmie divi no

sērijas darbiem nonāks pārdo-šanā pirms starptautiskā Bad-mintonas turnīra trīscīņā šā gada maijā.

Dievs gribējis tikt pāri pār vienu upi un lūdzis zirgu, lai tas pārnesot. Zirgs atbildē-jis: „Man nav vaļas, man jāēd.” Tad viņš lūdzis vērsi, kurš tad arī paklausījis un pārnesis. Tad dievs nolicis, ka zirgam nekad nebūšot vaļas, bet vēršam bū-šot brīv ēst zāli, cik patīkot. (P. Š., Rauna; 34933)

Velns gribējis dabūt sev puszemes, bet dievs tik vien novēlējis, cik zirgs izviļā. Tāpēc nu velns skubina zirgus viļāties. (J. Rubenis, Ērgļi; 34934)

Zirgs prasījis dievam, ko lai šis darot pēc sējas laika. Dievs teicis, lai sibījoties (kla-noties), ko zirgs arī sienlaikā dara. (J. Rubenis, Ērgļi; 34935)

Zirgiem dod vārdus pa-rasti pēc viņu spalvas: bēris jeb brūnis (bērs), sirmis, dzeltenis, melnis, baltiņš, raibis, laucis (ar lauku pieri). (P. Š., Rauna; 34936)

Zirgu tauta sauc par mēmo. (J. Jansons, Plāņi; 34937)

Zirgiem jātura galva stal-lī uz ziemeļiem jeb austruma pusi, bet ne uz dienvidus jeb vakara pusi. Cūkkūti nevajaga zirgu stallim blakus taisīt, nedz arī kādu cūku stallī turēt. Stallī gan daži glabā āzi. Vistas jāsar-gā no zirgu staļļa, lai viņu mēsli netiktu pie zirgu barības. Tāpat nav labi, ka kaķi guļ zirgam do-damā sienā jeb salmos. Zirgiem var dot samaisītus rudzu un

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto

Teicēji par zirgiem

miežu salmu griezumus. Bet nevajaga dot zirgiem kviešu, zirņu un auzu salmus. Lai gan zirgi labprāt ēd auzu salmus, bet no tiem viņi dabū slimu vē-deru. (S. Gūberts, 1688; 34938)

Kad zirgam sāk augt acu kaktiņos sarkana gaļa, ko zem-nieki sauc par nagatu, tad to vajag nogriezt dilstošā mēnesī un apkaisīt ar sāli. (S. Gūberts, 1688; 34939)

6. decembrī pie kādas zemnieku mājas Vidzemē ir zirgu labuma tirgus. Dārzā tur ir akmens, no kura ne tālu mā-jas saimnieks sakur uguni. Tir-dzinieki trīs reiz iet akmenim apkārt un nodod pie tā paša ak-meņa savu daļu, ko saimnieks saņem. (Latv. ļaužu draugs, 1836, 74; 34940)

Ja vēlas, lai zirgam būtu daudz pircēju, tad, tirgū nonā-kot, zirgam jānomazgā kreisā priekškāja un tas ūdens jādod

zirgam dzert. (F. Brīvzemnieks, 188, VI, 204; 34941)

Kad zirgu grib pārdot, tad viņa astē jāievelk diegs ar adatu un jāsaka: „Lai pircēji nāk, kā pie skrodeļa!” (F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 204; 34942)

Gavēnī vajagot trīs rī-tus priekš saules iet atsēsties uz bišu stropa, satīties vienīgi palagā un sēdēt līdz saules lēk-tam, tad zirgi labi padodoties. (J. Jansons, Plāņi; 34943)

Zirga ausu starpa ir saim-nieka daļa. (K. Jansons, Plāņi; 34944)

Zirgu uzturai tēvu tēvi rēķināja seši vezumi siena. (H. Skujiņš, Smiltene; 34945)

Ja barību sakapā ekseļos, tad pusbarības vien iziet. (H. Skujiņš, Smiltene; 34946)

Ja zirgs ausis tur stingri uz augšu, tad tas ir izturīgs, ja nolaidis – vājš. (A. Zvejniece, Piebalga; 34948)


IZSOLES

Pavasara izsoles Eiropā Sagatavoja Dace Štrausa

Vācijas un citu attīstīto zirgkopības val-stu zirgaudzēšanas centros notiek pavasara izsoles, kas dažviet saistītas arī ar ērzeļu li-cencēšanu un citiem šoviem.

Pavasara Elites izsole FehtāLicencētais un jau

sacensībās startējošais Oldenburgas šķirnes ērzelis Somerset kļuva par dārgāk pārdoto zirgu 2009. gada pa-vasara Elites izsolē 4.

aprīlī Vācijas pilsētā Fehtā. Dūkanais ērze-lis no Stedinger un Aimee (no Rubinstein I x Justinian xx) tika pārdots par 160 000 eiro. To no amerikāņu audzētājas un īpašnieces Hollijas Simensenas (Palmbīča Floridā, ASV) iegādājās klients no Spānijas.

Otrs dārgākais zirgs bija Sonnenreiter (no Sir Donnerhall x Lord Sinclair), kas piederēja tā audzētājiem Brigitei un Man-fredam Langeludekēm. Lielais ērzelis tika pārdots par 120 000 eiro Luksemburgas sindikātam LUX-dressge, kas 2008. gada ru-dens Elites izsolē par rekordcenu – 400 000 eiro iegadājās arī Statesman.

Jaukā ķēve Una Supra (no Sandro Hit x Sion Z) tika pārdota par 100 000 eiro uz Austrāliju. Šo ķēvi izaudzējis Aloizs Hinkslage. Par visdārgāk pārdoto poniju kļuva rudā ķēvīte Coppa Cabana (no Cha-rivari x Sandro Hit x Donnerhall). Tās cena bija 13 000 eiro, un jaunas mājas tai būs Bavārijā, Vācijā.

Pavisam Fehtas pavasara Elites izsolē tika pārdoti 52 sporta zirgi, kuru kopējā cena sasniedza 1,7 miljonus eiro. No jau-najiem zirgiem 21 paliks Vācijā (to vidējā cena ir 12 938 eiro), uz ārzemēm tika pār-doti 32 zirgi (vidējā cena – 61 310 eiro), no tiem 12 – uz ASV. Izsoles vidējā cena bija 32 000 eiro.

Nākamā Oldenburgas sporta zirgu iz-sole ir vasaras jauktā izsole, un tā notiks Fehtā 2009. gada 6. jūnijā

Minsteres pavasara Elites izsolePiecgadīgais sir-

mais Vestfāles šķirnes kastrāts Lennx Luis ir dārgākais pārdo-tais zirgs 2009. gada Vestfāles sporta zirgu pavasara Elites izso-

lē Minsterē, Vācijā 5. aprīlī. To audzējis Heinrihs Šterthofs. Konkūram piemērotais Lennox Luis no Lissabon un ķēves no At-hlet Z x Cantus pārdots par 82 000 eiro.

Četrgadīgais rudais ērzelis Belmondo

(no Belissimo M x Weltmeyer), ko audzējis Hermanis Ostermanis, pārdots par 65 000 eiro.

Trīs zirgu cena sasniedza 55 000 eiro. Par šādu cenu Matjē Bekmanis pārdeva savu piecus gadus veco licencēto ērzeli Bi-asini (no Belissimo M x Argentinus). Tādu pat „āmura cenu” sasniedza trīsgadīgais kastrāts Simply Black (no Stedinger x Fide-mark), kas audzēts Nīderlandē, un četrus gadus vecais bērais ērzelis Sternenfänger (no Show Star x Florestan).

Par labāk nosolīto poniju kļuva Champ of Class (Champion de Luxe x Dornik B). Tas ir iejādei piemērots ponijs, ko izaudzē-jis Haincs Baumanis, un kuru prezentēja Herberts Verts. Tā cena sasniedza 11 000 eiro. Augstākā cena par konkūra novirzie-na kumeļu Cornet’s Pleasure (no Cornet Obolensky x For Pleasure) bija 10 000 eiro.

Kopā izdevās pārdot 52 sporta zirgus, sasniedzot vidējo cenu par zirgu 25 244 eiro.

Klasiskā pārdošana Varendorfā 2009 (CSW)

11. aprīlī pirmo reizi Varendorfā no-tika zirgu izsole ar nosaukumu Klasiskā pārdošana Varendorfa 2009, kas noritēja ar milzīgiem panākumiem. Piedāvāto zir-gu kvalitāte bija pārliecinoši augsta, zirgi acīmredzot bija labi apmācīti un trenēti, tādēļ, neskatoties uz ekonomisko situāci-ju, pircēji nebaidījās investēt ievērojamas naudas summas zirgos.

Par augstāko cenu tika nosolīts sešus ga-dus vecais Oldenbur-gas šķirnes sirmais kastrāts Monét (Royal Diamond x Plaisir d’Amour). Tas ir iejā-

des zirgs, kas jau sasniedzis M līmeni iejā-dē un ar panākumiem startējis sacensībās. Zirga cena ir 150 000 eiro, un to nopirka kāds liels stallis Reinzemē.

Otrs dārgākais zirgs šajā izsolē bija Karajan (no Falkestern x Wander-bursch), septiņus gadus vecs Hanoveras šķirnes kastrāts, kas jau ir saga-tavots S klases iejādes

līmenim un ieguvis ievērojamu sacensību pieredzi. Zirgu iegādājās pircējs no Olden-burgas par 120 000 eiro.

Apdāvinātā četrus gadus vecā ķēve Die Callas (Dimaggio x Ragazzoni) savaldzinā-ja skatītājus jau rīta prezentācijas laikā, bet izsolē pircējs no Hamburgas to iegādājās par 60 000 eiro, taču ķēve paliks Varen-dorfā, lai turpinātu trenēties ar izsoles jāt-nieku Dirku Polmanu ar mērķi piedalīties bundesčempionātā septembrī.

Lētākais izsolē pārdotais zirgs bija Ha-noveras šķirnes kastrāts Händel (Florencio x Eldorado). Pircēji no Holandes to iegā-dājās par 13 000 eiro. Viņi par 40 000 eiro nopirka arī talantīgo trīsgadnieku Benja-min Britten (Dimagio x Rohdiamant), kas maksāja 40 000 eiro.

Izsolē tika pārdoti arī trīs poniji, dār-gākais no tiem bija Beethoven (Depardieu x Brilliant) par 25 000 eiro, kas jau gatavs sacensībām L līmenī. Jaukā A selekcijas Velsas poniju ķēvīte Afrika tika prezen-tēta, lai pārdotu labdarības mērķiem, – iegūtā nauda par viņu tika atdota Förder-centrum Mensch&Pferd, kur tiek trenēti un divgadīgā apmācībā grūma darbam sagatavoti profesionālam jaunieši ar spe-ciālām vajadzībām. Solīšanas sacensībā starp Forverkas zirgaudzētavu Bekmana ērzeļu staciju āmurs krita pie summas 2000 eiro.

Zirgi izsolē tika demonstrēti rokās pie pavadas, tā neradot lieku stresu dzīvnie-kiem, taču pirms izsoles notika prezentā-cija, kur tos varēja redzēt zem segliem - individuāli vai pa pāriem. Demonstrāci-ju komentēja Suzanna Mīsnere, stāstot ne tikai par zirgu izcelsmi un spējām, bet ie-pinot stāstījumā aizraujošus un smieklīgus gadījumus no šo zirgu dzīves, kas parādīja, cik labi izsoles komanda pazīst savus au-dzēkņus. Interesentiem tika piedāvāta ie-spēja zirgus izmēģināt jāšus.

Analizējot izsoles rezultātus, varēja se-cināt, ka dārgāk pārdotie zirgi nebija vis-daudzsološākie, bet gan vecākie un visla-bāk trenētie.

Pavisam tika pārdoti 22 zirgi par kopējo cenu 861 000 eiro, bet vidējā cena par zirgu bija nedaudz vairāk kā 43 000 eiro.

Lennx Luis.

Somerset.

Monét.

Karajan.


REKLĀMA/SLUDINĀJUMI

Portālā gleznot.lv un veikalos Zelma* Materiāli māksliniekiem – eļļas un akrila krāsas,

tempera, akvareļi, otas, papīri, audekli, molberti;* Hobija materiāli – dažādas krāsas keramikai,

porcelānam, stiklam, zīdam, lakas, veidošanas ma-teriāli un piederumi;

* Materiāli rokdarbiem – filcēšanai, pērļošanai, rotu izgatavošanai u. c.

Veikalu Zelma adreses: Cēsīs – Rīgas ielā 36, Valmierā – Rīgas ielā 60.


VĒSTULE REDAKCIJAI

Pasaules augstlēkšanas rekords Inese Ruskule

Zirgu Pasta lasītāja Zane Šteinberga iz-saka savu viedokli un vaicā: „Man ļoti pa-tīk šis žurnāls un dažādās tā sadaļas. Būtu ļoti jauki, ja katrā numurā būtu arī plakāts ar kādu pazīstamu jātnieku. Vēl man radās jatājums, – kāds ir pasaules rekords konkū-rā? Internetā atradu, ka tas ir 2,47 metri, bet neesmu pārliecināta.”

Bijuši vairāki mēģinājumi labot augst-lēkšanas rekordu jāšanas sportā. Taču tie pagaidām nav pārspējuši 1949. gada 5. februārī Čīlē uzstādīto rekordu – 2,47 m. Rekorda īpašnieks ir kapteinis Alberto La-raguibels Moraless ar zirgu Huaso. Tas bija Čīlē izaudzēts tīrasiņu zirgs, kas savu kar-

Mums raksta Gunta M.: „Jūsu laikraks-tā izlasīju ļoti interesantu ziņu, ka pētnieki atraduši pierādījumus, ka cilvēki pieradi-nājuši zirgus vismaz 1000 gadu agrāk, nekā iepriekš tas tika uzskatīts. Kādi tad bija šie agrāk paustie uzskati, ja starpība ir tik lie-la? Paldies, ja atbildēsiet!”

Sniedzam informāciju no Vladimira Agafoničeva grāmatas Dzīvniekterapija. Mūsu zāles – ūsas ķepas un aste un encik-lopēdijas Kur? Kas? Kad?

Cilvēka uzticamais draugs zirgs ir viens no planētas vecākajiem iemītniekiem. Pa-leontologi uzskata, ka zirga „biogrāfija” ir 40-50 miljonu gadu ilga. Zirgs cēlies no kāda neliela dzīvnieka (lat. – eohippus). Tā vissenākās atliekas atrastas Ziemeļameri-kā.

Eohips bijis truša lieluma dzīvnieks ar pirkstainām ķepām, uz priekšķepām to bija četri, uz pakaļējām ķepām – trīs. Evolūci-jas gaitā dzīvnieks kļuva lielāks, kustīgāks un lokanāks. Apmēram pēc 10 miljoniem gadu viņš sasniedza pieauguša mūsdienu ēzeļa lielumu, tā zobi bija gari un viegli sakošļāja zāli. Paleontologi to nosauca par ganību zirgu (merihippus).

Pagāja vēl 10 miljoni gadu, zirgs sasnie-dza mūsdienu ponija izmērus. Ekstremitā-tes kļuva garākas, bet pirkstu vietā izveido-jās nagi, kas, meklējot iztiku, ļāva noskriet lielākus attālumus, bet nepieciešamības gadījumā – vieglāk aizmukt no daudzajiem ienaidniekiem. Evolūcijas gaitā palika tikai tikai viena pirksta nags, kāds raksturīgs mūsdienu zirgiem.

Apmēram divus miljonus gadu p.m.ē. parādījās mūsdienu zirgu priekštecis equus.

jeru sāka kā auļotājs. Taču niķīgā rakstura dēļ ar Huaso sportisti pārstāja startēt sacīk-stēs, un tas nokļuva kavalērijas staļļos. Savu vēstures nozīmīgāko brīdi zirgs piedzīvoja 16 gadu vecumā. Augstlēkšanas sacensībās 2,47 m augsto šķērsli zirgs lēca trīs reizes. Pirmajā mēģinājumā tas atteicās pārvarēt šķērsli, otrajā – nogāza augšējās kārtiņas, bet trešajā izdevās šķērsli pārvarēt tīri. Jā-piemin arī fakts, ka jātnieks neizmantoja steku šķēršļa pārvarēšanas laikā, jo tas zir-gam būtu radījis uztraukumu. Zirgs lēciena laikā traumas neguva. Par godu spilgtajiem panākumiem Huaso vairs nekad netika iz-mantots sacīkstēs un laimīgi nodzīvoja līdz 29 gadu vecumam.

Viena no versijām, kā cēlies zirgsDace Millere Mūsdienu zirgu sugas nosacīti dalās silt-

asiņu un aukstasiņu sugās. Starp pirmajām ir tīrasiņu jājamzirgi un arābu zirgi. Tie cēlušies no Prževaļska zirga (Āzijas stepju zirga) un savvaļas tarpāna, Austrumeiro-pas stepju mazā zirdziņa.

Aukstasiņu ir smagie braucamie zirgi: šairi, Kleisdāles un Vladimiras zirgi.

Kā veidojās cilvēka un zirga attiecības?„Vēlu veiksmi jums, jūsu ģimenei un

jūsu zirgiem...” tā sākas Kipras valdnie-ka vēstule, kas rakstīta Ēģiptes faraonam pirms trīsarpus tūkstošiem gadu. Tā no-rāda uz lielo lomu, kāda zirgam bijusi tā laika cilvēku dzīvē.

Zirgam piemīt vairākas unikālas īpašī-bas. Zirga redzes lauks ir 360 grādu. Tas atšķir krāsas un pat tumsā redz vissīkākos

priekšmetus, tāpēc atrod ceļu arī bezmē-ness naktī. Zirgam ir laba atmiņa, tāpēc aizsnaudušos braucēju viņš nekļūdīgi at-vedīs mājās. Turkmēņiem ir paruna: „Zir-gi ceļu redz ar nagiem.” Zirga nagi ir ļoti jutīgi, gandrīz tikpat, cik cilvēka plauksta. Arī viss ķermenis ir jutīgs, tāpēc zirgam ir tik tīkama glaudīšana, bet sāpīga – piešu ieciršana sānos.

Arī dzirde zirgam ir ļoti laba, viņš sa-dzird vismazākos troksnīšus, spicēdams ausis. Zirgs slimo gandrīz ar visām cilvēku kaitēm, tikai gultas režīma tam nav, zirgs visu panes stāvus.

Apmēram četrus tūkstošus p.m.ē. cil-vēks zirgus pieradināja – vispirms, lai iegū-tu gaļu un ķēvju pienu. Bet vēlāk tas kļuva par sabiedroto ikdienas darbos, pārvieto-šanās līdzekli un „kaujas tehniku”.

Aizvēsturiskos laikos zirgu galvenās dzīves vietas bija Āzija, Ziemeļāfrika, Eiro-pa un Ziemeļamerika. Dažādie Amerikas zirgi izzuda pirms daudziem tūkstošiem gadu. Mūsdienu zirgus no Eiropas turp aizveda spāņi.

Gandrīz droši, ka Mazāzijas un Vidusjū-ras civilizētajās valstīs zirgi ir ienākuši no austrumiem. Sākumā tie parādījās Babilo-nijā 3000. gadā p.m.ē. Šos zirgus droši vien pieradināja Vidusāzijas ceļojošās ciltis.

Vissenākos zirgu attēlus un figūriņas iz-gatavoja Eiropas alu cilvēki aptuveni pirms 15 000 gadu. Zirgi, kas redzami šajos zīmē-jumos, ir ļoti līdzīgi Mongolijas ponijiem.

Faktiski tikai Mongolijā un Turkmēnijā var atrast pēdējo savvaļas zirgu – Prževa-ļska zirgu, kas kļuva par mūsdienu zirga priekšteci un tā nosaukts par godu cilvē-kam, kas to atklāja 1870. gadā.

Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto


Nad

īnas

Zav

adili

kas f

oto

Avīzi Zirgu Pasts var iegādātiesarī specializētajos zirglietu, suvenīru

un mākslas priekšmetu veikalos:

Zirgu stallis, Rīgā, Nometņu ielā 10;

Korsaro, Rīgā, Kleistu ielā 75;

Kentaurs, Rīgā, Kleistu ielā 75;

Jukka, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 45/47;

Zelma, Cēsīs, Rīgas ielā 36;

Zelma, Valmierā, Rīgas ielā 60.

Nad

īnas

Zav

adili

kas

foto

Zirgu Pasts Nr.25

Documents