Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 85 ...Straupes zirgu pasts 21. augustā pēc renovācijas Straupes zirgu pasta stacija vēra durvis apmeklētājiem. Šis

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 85 2016. gada 26. augustā

Rudīte Vasile,Tūrisma organizatore Attīstības plānošanas nodaļa

17. augustā Jumurdas muižāpiekto gadu tika stāstīti “Vidzemes veiksmes stāsti”, godinot uzņēmējus un sa biedris ki aktīvus cilvēkus no visiem Vidzemes 26 novadiem. Šādu pasākumu ir

Godināti Vidzemes veiksmes stāsti 2016

“Vidzemes veiksmes stāsti” 2016. gadā. Foto: Rudīte Vasile

iedibinājis Vidzemes plānošanas reģions un ik katru nākamo gadu pasākums gūst arvien plašāku ievērību. Pasākums rada svētku sajūtu,

un, kā apgalvoja šogad sveiktais kalējs Jurģis Sīmansons no Burtnieku novada, tas iedvesmo strādāt tālāk un radīt jaunas idejas. Pašlaik Jurģis gatavojas

Astrīde Rozīte, biedrība “Vesels pilsētā un laukos”Aija Āboltiņa-Āboliņa, Straupes zirgu pasts

21. augustā pēc renovācijas Straupes zirgu pasta stacija vēra durvis apmeklētājiem. Šis unikālais kultūrvēsturis kais ēku komplekss atrodas Straupes pagastā, lielceļa Inčukalns– Valmiera 30. kilometrā. Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija Latvijā, kura saglabājusies kā vienots ēku komplekss un savus pirmsākumus rod jau 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata–Rīga. Straupes zirgu pasta stacijas komplekss šobrīd tiek atjaunots par privātiem līdzekļiem. Pirmo dzīvību atjaunotajā

kompleksā ienesis Straupes lauku labumu tirdziņš, kas svinīgi

jaunajā mājvietā tika atklāts 21. augustā, un, kā ierasts, būs atvērts katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā. Reizē ar Jurģu dienu Straupes tirdziņš atzīmēja vēl vienu svarīgu notikumu – pirmā tirgus reize jaunajā mājvietā notika zem Earth Market – Zemes tirgus logo. Tādejādi tirdziņš kļuvis par pirmo un pašlaik vienīgo zemnieku un mazo ražotāju tirdziņu Baltijas valstīs, kas, izpildot visus Slow Food International fonda kvalitātes kritērijus, iekļāvies starptautiskajā Earth Market aliansē. Produkcija, kas nonāk

tirdziņā, ir ražota atbilstoši Slow Food filozofijai – tā ir vietēja, droša un veselīga, kas audzēta godprātīgi, saudzējot dabas daudzveidību un domājot par vides ilgtspējību.

Turpinājums 5.lpp.

īstenot pavisam inovatīvu ideju – veidot kalēja stundas Rencēnu skolā.Pārgaujas novada pašvaldība

šogad Vidzemes veiksmes stāsta titula iegūšanai virzījusi novada uzņēmumu SIA “Straubek Furniture”. Uzņēmums cildināts par stabilu un pārdomātu izaugsmi ilgtermiņā – gan vietējā, gan

starptautiskā tirgū. Savukārt Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, sveicot SIA “Straubek Furniture” īpašnieku Janeku Savčenkovu, teica paldies par veiksmīgu sadarbību ar pašvaldību. Starp citu, tieši pašlaik

Ungurmuižā skatāma izstāde “Krēsls: senais un mūsdienīgais”, kas tapusi vietējo iedzīvotāju un vairāku uzņēmumu un pašvaldības sadarbības rezultātā novada svētku laikā – tā ir krēslu izstāde, kurā skatāmi arī SIA «Straubek Furniture» gatavoti

krēsli. Janeks Savčenkovs saka, ka ir iepriecināts, jo krēslus pamana – ir jau saņemti vairāki interesentu zvani, kas liecina, ka SIA “Straubek Furniture” darinājumu kvalitāte tiek atzinīgi novērtēta (krēslu izstāde Ungurmuižā būs apskatāma līdz augusta beigām – autores piezīme).Vairāk par visiem Vidzemes

veiksmes stāstiem 2016, lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā www.vidzeme.lv, kā arī Pārgaujas novada mājaslapā www.pargaujasnovads.lv.

Straupes zirgu pasts kļūst par mājvietu Straupes lauku labumu tirdziņam

Pārgaujas novada priekšsēdētājs Hardijs Vents kopā ar biedrības “Vesels pilsētā un laukos” pārstāvēm un Straupes zirgu pasta īpašniekiem. Foto: Baiba Zvejniece

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents pasniedz balvu SIA “Straubek Furniture” īpašniekam Janekam Savčenkovam. Foto: Rudīte Vasile

http://www.vidzeme.lvhttp://www.pargaujasnovads.lv

2

Cik bieži Jūs apmeklējat Pārgaujas novada mājaslapu?

Elīna Astahovska,sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciāliste

Aptaujas rezultāti parāda, ka Pārgaujas novada mājaslapas apmeklētāji to skatās regulāri – katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Turpināsim strā

Pārgaujas novada mājaslapas jūlija aptaujas rezultātu apkopojums par mājaslapas apmeklētības biežumu

Kas Jūs mudinātu no mai-nīt/uzlikt mājas norāžu zīmi pie ceļa?• paša vēlme;• pašvaldības aicinājums;• vecās norādes “nokalpošana”;• nevēlos likt norādi uz māju.

Atbildēt uz aptaujas jautājumu variet Pārgaujas

novada mājaslapā www. pargaujasnovads.lv

dāt pie mājaslapas satura piln veidošanas un papildi nāša nas. Aicinām sekot līdzi ziņām arī sociālajos tīklos. Aktuālā informācija tiek

atspoguļota arī pašvaldības sociālajos tīklos: Twitter kontā @ Pargaujasnovads un Facebook lapā “PargaujasNovads”. Iedzīvotāju ievērībai –

turpmākPārgaujas novadā

darbosies divi tirdziņiNo 21. augusta Straupes lauku labumu tirdziņa (Straupes

tirdziņa) mājvieta ir Straupes zirgu pasta stacijas ēku komplekss. Taču ar 11. septembri Plācī pie Straupes pienotavas savu darbību uzsāk vēl viens tirdziņš – Straupes Hanzas mājražotāju tirdziņš (Hanzas tirdziņš).

Straupes tirdziņš apmeklētājus Zirgu pastā gaidīs 4. un 18. septembrī (kā ierasts – katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā), savukārt Hanzas tirdziņš Plācī septembrī notiks 11. un 25. datumā!

1. septembris – Zinību diena – tiks atzīmēta:

• Stalbes vidusskolas struktūrvienībā Auciemā no 1,5 gada līdz skolas vecumam plkst. 9:00• Stalbes vidusskolā no 1,5 gada līdz pieciem gadiem plkst. 9:00 piecgadniekiem, sešgadniekiem un 1.–12.klasei plkst. 10:00• Straupes pamatskolā 1.9. klasei plkst. 9:00• Raiskuma internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā 1.9. klasei plkst. 11:30

Skolēniem, vecākiem, skolotājiem un skolu darbiniekiem vēlam, lai zināšanu apgūšanas

un dalīšanās prieks caurvij visu jauno mācību gadu!

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai atbilstīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības. Projektu iesniegumu

Ņemot vērā, ka Pārgaujas novada domes sēde notika 25. augustā, tās apskats tiks publicēts pašvaldības informatīvā izdevuma “Pārgaujas Novada Vēstis”

septembra numurā.

pie ņemšana notiek līdz 12. septembrim. Detalizētu informāciju

skatīt pašvaldības mājaslapā www. pargaujasnovads. lv – sadaļā “Projekti, fondu aktualitātes”.

Izsludināta projektu atlase par ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā

Vidzemes plānošanas reģions

Deinstitucionalizācijas (DI) pasākumu ietvaros bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kuriem noteikta invali ditāte, ir iespēja izmantot aprū pes un rehabilitācijas pakal pojumus tajās pašvaldībās*, kurās bērnam deklarēta dzīves vieta.

Piedāvātie pakalpojumi:1. Sociālās aprūpes

pakalpojums• nepieciešams VDEĀVK at

zi nums par īpašas kopšanas ne pie ciešamību;• bērniem līdz 4 gadu vecu

mam;• pakalpojums nodrošina

bērna aprūpi un uzraudzību, spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu;• līdz 50 stundām nedēļā.2. “Atelpas brīža pakal po

jums”• nepieciešams VDEĀVK atzi

nums par īpašas kopšanas ne pie ciešamību;• bērniem līdz 17 gadu ve

cumam (ieskaitot);• pakalpojums ietver: bērna

uzraudzību, pašaprūpes nodro šināšanu, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu;• līdz 30 diennaktīm gadā.

3. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi• ikvienam bērnam līdz 17

gadu vecumam (ieskaitot), ku ram noteikta invaliditāte;• lai saņemtu ir nepieciešams

veikt individuālo izvērtēšanu un sociālās rehabilitācijas plāna (Atbalsta plāna) izstrādi**;• izvērtēšanai līdz š.g. oktob

rim jāpiesakās pašval dības, kurā deklarēta dzīves vieta, sociālajā dienestā;• saskaņā ar Atbalsta plānā

noteikto varēs saņemt četrus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pa desmit reizēm (piemēram, reitterapijas, psihologa, logopēda, hidrote rapijas pakalpojumus).

* Piedāvājums pieejams visās pašvaldībās, izņemot Rīgas, Jūrmalas un Valmieras pilsētas, Cesvaines, Jaunjelgavas, Līvānu, Zilupes un Ciblas novadus, jo šīs pašvaldības nav DI pro jektu sadarbības partneri.* * SVARĪGI!Vecākiem/likumiskajiem pār

stāvjiem svarīgi pieteikt dekla rētās dzīvesvietas sociālajā dienestā bērnu ar FT uz indi vi duālu

Informācija vecākiem, kas audzina bērnus ar invaliditāti

izvērtēšanu (pie teikties iespējams jau tagad, pieteikšanās ilgs līdz oktobra beigām), kuras laikā tiks izstrādāts Atbalsta plāns un noteikti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi (piemēram, reitterapija, logopēda, psihologa kon sultā cijas u.c), kuri bērnam un viņa vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem visvairāk nepie ciešami. Izvērtēšanu veiks speciālisti (psihologs, fizio tera peits vai ergoterapeits un sociālais darbinieks), un tā vidēji ilgs 2,5–3 h (atkarībā no bērna spējām). Šajā laikā ietver ta arī saruna ar vecākiem, tādējādi bērns netiks pārāk no slogots. Par pakalpojumiem bērnu vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem nebūs jāmaksā.Lai uzzinātu vairāk par

Vidzemes plānošanas reģiona pro jekta “Vidzeme iekļauj” piedā vātajiem pakalpojumiem – aicinām interesēties pašvaldības Sociālajā dienestā

Papildu informācija: Laine Zālīte, projekta “Vidzeme iekļauj” eksperte, epasts: [email protected],tālrunis: + 371 26536286.

Augusta aptaujas

jautājums

“Publiskais iepirkums vienmēr būs labs ienākumu avots un nodrošinās darbu ļoti daudziem Latvijas uzņēmējiem. Tomēr nereti ir gadījumi, kad kļūdu dēļ labs piedāvājums netiek līdz iepirkuma līgumam... “

8. septembrī no plkst. 14.00 līdz 16.30 novada uzņēmēji aicināti apmeklēt Latvijas Tirdzniecibas rūpniecības kameras rīkoto semināru Valmierā (Valmieras integrētajā bibliotēkā), kas saistīts ar publiskajiem iepirkumiem!Dalības maksa seminārā: LTRK Biedriem – bezmaksas, pārējiem – 10,00 EUR+PVNElektroniskā pieteikšanās līdz 5. septembrim! Detalizētāka informācija www.pargaujasnovads.lv, vai

zvanot 20264530.

No piedāvājuma sagatavošanas līdz iepirkuma līguma noslēgšanai

21%

11%

17%

22%20%

9%

Reizi nedēļā (13 balsis)

2–3 reizes nedēļā

(24 balsis)

Katru dienu (26 balsis)

Dažas reizes mēnesī (27 balsis)

Reizi mēnesī (11 balsis)

Cits variants (21 balss)

http://www.pargaujasnovads.lvhttp://www.vidzeme.lv/lv/vpr_jaunumihttp://www.pargaujasnovads.lv/lv/socialais-dienests/http://www.pargaujasnovads.lv

3

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 6PAR PĀRGAUJAS NOVADA SIMBOLIKUASPSTIPRINĀTI ar Pārgau

jas novada domes 21.07.2016. lēmumu (protokols Nr. 7, 13.§) Izdoti saskaņā ar likuma „Par

pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 7. punktu, 43. panta trešo daļu.

I. Vispārīgie jautājumi1. Saistošie noteikumi “Par

Pārgaujas novada simboliku”, turpmāk – Noteikumi, nosaka Pārgaujas novada pašvaldības, turpmāk – Pašvaldība, simboliku un tās lietošanas, izgatavošanas un saskaņošanas kārtību un kontroli.

II. Simbolika un apraksts2. Pašvaldības simbolika

(1.pielikums*), kuras lietošanai saistoši ir šie noteikumi:

2.1. Pārgaujas novada ģerbonis;2.2. Straupes pagasts ģer

bonis;2.3. Stalbes pagasta ģerbo

nis;2.4. Raiskuma pagasta ģer

bonis;2.5. Straupes pagasta

karogs;2.6. Stalbes pagasta karogs;2.7. Raiskuma pagasta

karogs;2.8. Pārgaujas novada

karogs;2.9. Pārgaujas novada logo.

3. Pārgaujas novada ģerboņa heraldiskais apraksts:

3.1. Sudraba laukā divas zaļas kreisās spāres veidā liktas ozola lapas ar kātiem viena pret otru; augšā sarkana roze ar zaļām kauslapām un zelta auglenīcu, lejā – melns dzērvenes kātiņš ar zaļām lapām un sarkanu ogu.4. Straupes pagasta ģerboņa

heraldiskais apraksts:4.1. Zelta laukā divas sarka

nas rozes ar zaļām kauslapām un zelta auglenīcu, zem tām zils sešlapu zieds ar zelta auglenīcu.5. Stalbes pagasta ģerboņa

heraldiskais apraksts:5.1. Sudraba lauks dalīts

ar melnu siju; augšā melns labais šaurpālis un zaļš dzērveņu zars ar sarkanu ogu; lejā melns šaurpālis pa labi.6. Raiskuma pagasta ģerboņa

heraldiskais apraksts:6.1. Sudraba laukā sešas

zaļas ar zeltu ozola lapas spirālrozetes veidā.7. Pārgaujas novada logo

apraksts:7.1. Logo oriģināls, sastāv

no emblēmas un teksta “Pārgaujas novads” labajā pusē. Logo emblēmu veido stilizēti novada visu pagastu ģerboņos attēloti elementi – sešlapu zieds, dzērveņu zars ar sarkanu ogu, ozola lapa, kas visi kopā savijas apļveida laukumā. Oriģinālie logo krāsu kodi (pilnkrāsu logo): zaļš #016836, sarkans #B82631,

burtu šrifts tekstam: Trajan Pro. Logo var tikt izmantots arī bez teksta – tikai emblēmas veidā, vai arī ar centrētu tekstu, kas izvietots zem emblēmas.

III. Simbolikas lietošanas nosacījumi8. Pašvaldības noteikto sim

boliku lieto šajos noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā, izturoties pret to ar pienācīgu cieņu.9. Lietojot ģerboņu attēlus,

neatkarīgi no izmēriem, tiem precīzi proporcionāli jāatbilst apstiprinātajiem ģerboņu etalonparaugiem, nodrošinot, ka ģerbonis ir skaidri uztverams un nav mainītas tajā atveidoto objektu proporcijas un novietojums, un tas precīzi atbilst heraldiskajam aprakstam.10. Lietot izmainītu Pašval

dības ģerboņu, karogu un logo grafiskos attēlus ir aizliegts.11. Šajos noteikumos noteikto

simboliku aizliegts lietot, reklamējot alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un citu apreibinošu vielu lietošanu, azartspēļu vietās, ar erotiku un pornogrāfiju saistītos pasākumos un izdevumos, kā arī darbībās, kas saistītas ar vardarbību, nacionāla, etniska, rasu naida vai nesaticības kurināšanu.12. Fiziskām un juridiskām

personām jāsaņem Pašvaldības Simbolikas komisijas izsniegta atļauja Pašvaldības simbolikas izmantošanai.13. Personas, kuras pasākuma

organizēšanai saņēmušas Pašvaldības finansējumu vai pasākumam ir piesaistīts Pašvaldības līdzfinansējums, vai jeb kādā citādā veidā saņemts pašvaldības atbalsts, reklamējot vai prezentējot, pasākumu izmanto Pašvaldības simboliku reprezentējošos nolūkos. 14. Noteikumu 17. punkta

nosacījumus piemēro sporta pasākumu aktivitātēs, kā arī Pašvaldības simboliku atļauts izmantot Pašvaldības sportistu un sporta komandu sporta tērpu dizainā.15. Pašvaldībai, tās iestādēm

un kapitālsabiedrībām ir izņēmuma tiesības lietot Pašvaldības noteikto simboliku.

16. Pārgaujas novada un pagastu ģerboņu lietošana:16.1. Pašvaldībai, tās iestā

dēm un kapitālsabiedrībām, ir izņēmuma tiesības lietot Pārgaujas novada, Straupes pagasta, Stalbes pagasta un Raiskuma pagasta, ģerboņus.16.2. Pārgaujas novada ģer

boni Pašvaldība un pašvaldības iestādes lieto tās rekvizītos (uz veidlapām, zīmogā), izņemot gadījumus, kad ārējs normatīvais akts paredz lietot Latvijas valsts ģerboni. Ģerboni drīkst lietot Pašvaldības policijas zīmotnēs (atšķirī

bas zīmēs pie formas tērpa un žetonos un automašīnas trafarēšanai/marķēšanai), deputāta krūšu nozīmē, sociālā dienesta darbinieku darba apliecībā, vizītkartēs, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, pašvaldības apbalvojumos, diplomos un citos oficiālajos dokumentos, dažādos reprezentācijas materiālos un priekšmetos, Pašvaldības informatīvajā izdevumā „Pārgaujas Novada Vēstis”, Pašvaldības mājas lapā un sociālajos tīklos, kā arī izvietot pie Pašvaldības iestāžu ēkām, dienesta telpām un uz šīm iestādēm piederošajiem transporta līdzekļiem.16.3. Pašvaldība un tās ies

tādes drīkst lietot ģerboni/ņus to rīkotajos pasākumos, ēku fasāžu, iekštelpu, kā arī ielu gājienu noformēšanā sabiedrisko pasākumu norises vietās.17. Pārgaujas novada un

pagastu karogu lietošana:17.1. Pastāvīgi Pārgaujas

novada karogs ir pacelts pie Pašvaldības administratīvās ēkas – “Iktēs”, Stalbē, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā.17.2. Straupes pagasta ka

rogs un Raiskuma pagasta ka rogs pastāvīgi ir pacelts pie attie cīgās pagasta pārvaldes ēkas. 17.3. Saskaņā ar Pārgau

jas novada priekšsēdētāja vai izpilddirektora rīkojumu Pārgaujas novada karogs ir paceļams pie ēkām, kur izvietoti balsošanas iecirkņi – Saeimas, pašvaldību vēlēšanu dienās, kā arī tautas nobalsošanas dienās.17.4. Pēc brīvas gribas

Pārgaujas novada, Stalbes pagasta, Straupes pagasta vai Raiskuma pagasta karogs, kurš atbilst šo noteikumu prasībām, paceļams:17.4.1. tautas, novada, darba

vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cieņu pret karogu;17.4.2. valsts svētkos kopā

ar Latvijas valsts karogu, novietojot to valsts karoga labajā pusē, skatoties virzienā uz ēkas fasādi.17.5. Karoga masta un kāta

izgatavošanai piemērojamas tā das pašas prasības, kādas attie cas uz masta vai kāta izgatavošanu Latvijas valsts karogam saska ņā ar normatīvajos aktos no teiktajām prasībām.17.6. Telpās karogu lieto tam

īpaši paredzētā goda vietā. Lietojot to kopā ar Latvijas valsts karogu, karogs novietojams pa labi no tā, saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma noteikumiem. 17.7. Karogu aizliegts pa

celt:17.7.1. virs un pie ēkām –

kas ir avārijas stāvoklī, kurās tiek veikts kapitālais remonts, vai kurām tiek remontēta fasāde (izņemot pašvaldības administratīvo ēku);17.7.2. citās nepiemērotās

vie tās (pie saimniecības ēkām, nesa koptās teritorijās) un apstākļos;17.7.3. ja tas ir nekvalitatīvi

izgatavots, izbalējis vai bojāts vai neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.17.8. Proporcionāli sama

zinātu galda karogu – sarunu, konferenču, oficiālo pieņemšanu, svinīgo ceremoniju un citu reprezentācijas pasākumu laikā, novieto uz galda pa labi tās Pašvaldības amatpersonas priekšā, kas vada sarunas.17.9. Pašvaldībai un tās

iestā dēm ir īpašas tiesības karo gu vai galda karogu iz man tot kā apbalvojumu vai suve nīru.18. Pārgaujas novada logo lie

tošana:18.1. Pārgaujas novada logo

lieto kā Pašvaldības vizuālo identitāti, lai veicinātu Pārgaujas novada atpazīstamību Latvijā un ārpus tās. Pašvaldības logo lieto dažādos Pašvaldības reprezentācijas materiālos, Pašvaldības informatīvā izdevuma “Pārgaujas Novada Vēstis” vizualizācijai, Pašvaldības mājaslapas un Pašvaldības sociālo tīklu vizualizācijai, kā arī noteiktos objektos, ja Pašvaldība ir oficiālais pasākuma atbalstītājs.

IV. Atļaujas saņemšana Paš-valdības simbolikas izmanto-šanai komerciāliem nolūkiem19. Šajos noteikumos

II. nodaļā noteikto simboliku komer ciāliem nolūkiem drīkst izmantot fiziskas un juridiskas personas atribūtikas, suvenīru, utml. priekšmetu noformēšanā un ražošanā, nosaukumos vai noformējumos, kā arī sociālajos tīklos tikai ar Pašvaldības Simbolikas komisijas izsniegtu atļauju (2.pielikums*). Atļauja tiek izsniegta uz vienu gadu.20. Pieteikumus par simbo

likas izmantošanu izskata Pašvaldības Simbolikas komisija (5 Pašvaldības darbinieku (Attīstības nodaļas vadītājs, sabiedrisko attiecību speciālists, jurists, tūrisma organizators un kultūras pasākumu organizators) sastāvā), kuras lēmums ir apstrīdams Pārgaujas novada domē. 21. Atļaujas saņemšanai

fiziskām un juridiskām personām, izņemot Noteikumu 17. punktā minētajos gadījumos, komi sijā jāiesniedz:

21.1. Iesniegums (3.pielikums*);21.2. izstrādājuma skice vai

etalonparaugs;21.3. izmantošanas mērķis

un formas apraksts, plānotais

izstrādājumu skaits.22. Par šajos Noteikumos

noteiktās simbolikas lietošanu komerciāliem nolūkiem, tostarp reklāmā, suvenīru ražošanā u.c. gadījumos, izņemot Noteikumu 17., 18. un 19. punktā minētajos gadījumos, ir maksājama nodeva saskaņā ar Pašvaldības Saistošajiem noteikumiem Nr. 25 “Nodevas par Pārgaujas novada pašvaldībās izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu, simbolikas izmantošanu, izklaidējoša rakstura pasākumu organizēšanu un tirdzniecību publiskajās vietās”. 23. Tirdzniecības uzņēmu

miem, pieņemot realizēšanai jeb kura veida izstrādājumus ar šajos noteikumos noteikto sim bo liku, jāpieprasa ražotājam/piegādātājam Pašvaldības Simbolikas komisijas izsniegtās at ļaujas kopija, kurai tirdzniecības uzņēmumā jāatrodas šo izstrādājumu realizēšanas periodā. Aizliegts iekļaut tirdzniecībā priekšmetus ar šajos noteikumos noteikto simboliku, kas Pašvaldību vai tās teritoriālās vienības ataino negatīvi.

V. Saistošo noteikumu izpil-des, kontrole un administra-tīvā atbildība24. Kontrolēt saistošo no tei

kumu izpildi, fiksēt pārkāpumus, veikt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīga Pašvaldības policijas amatpersona.25. Atbildība par šajos notei

kumos noteikto prasību neievērošanu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.26. Saistošo noteikumu

neievērošanas vai pārkāpumu konstatēšanas gadījumā Pašvaldības policijas amatpersona sastāda administratīvo protokolu. Sastādītos administratīvā pārkāpuma protokolus izskata un lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem Pašvaldības Administratīvā komisija.27. Par necienīgām darbībām

pret Pašvaldības simboliku vai bez atļaujas lietojot Pašvaldības simboliku piemērojams naudas sods no 50,00 euro līdz 150,00 euro apmērā.

VI. Noslēguma jautājumi28. Saistošie noteikumi

stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Pašvaldības informatīvajā izdevumā “Pārgaujas Novada Vēstis”.

Domes priekšsēdētājs Hardijs VENTS

* Ar šo noteikumu pielikumiem iespējams iepazīties Pārgaujas novada mājaslapā www.pargaujasnovads.lv

4

Stalbe 06.30 06.30Kūduma pagrieziens 06.35 06.35Vārnas 06.40 06.40Daibe 06.45 06.45Kuņņi 06.51 06.51Daibe 06.58 06.58Vārnas 07.03 07.03Kalnozoli 07.13 07.13Kūduma pagrieziens 07.18 07.18Stalbe 07.25 07.25Stalbe 07.25 07.25Zeltiņi 07.31 07.31Zaķi 07.37 07.37Rozula 07.43 07.43Rucka 07.50 07.50Rozula 08.00 08.00Stalbe 08.10 08.10Stalbe 08.40 Unguri 08.47 Auciems 08.53 Gauja 09.00 Cēsu AO 09.10

Izpildes dienas3 1245Skolas dienās

Maršruts Nr. 5605 Cēsis–Daibe–Stalbe

Cēsu AO 12.35 Gauja 12.44 Auciems 12.52 Kūdums 13.01 Kūduma pagrieziens 13.07 Vārnas 13.12 Daibe 13.20 Vārnas 13.25 Kūduma pagrieziens 13.30 Stalbe 13.35 Stalbe 15.30 15.30Kūduma pagrieziens 15.36 15.36Kalnozoli 15.42 15.42Vārnas 15.52 15.52Daibe 15.58 15.58Kuņņi 16.05 16.05Vārnas 16.15 16.15Kūduma pagrieziens 16.20 16.20Stalbe 16.30 16.30Rozula 16.40 16.40Rucka 16.50 16.50Rozula 16.57 16.57Zaķi 17.03 17.03Zeltiņi 17.09 17.09Stalbe 17.15 17.15

Izpildes dienas 3 1245Skolas dienās

Pārgaujas novada pašvaldības Skolēnu autobusa maršrutu saraksts 2016./2017. mācību gadam

Maršruts Nr. 6250 Cēsis–Lenči–Kūdums–Cēsis

Cēsu AO 06.10 Cēsu AO 15.50Gauja 06.19 Gauja 16.00Dimdas 06.22 Dimdas 16.02Raiskums 06.26 Raiskums 16.08Auciems 06.33 Auciems 16.16Mežniecība 06.40 Kūdums 16.26Pielekši 06.47 Lenči 16.35Miglači 06.51 Vējakrogs 16.41Lenči 06.58 Lenči 16.46Kūdums 07.10 Miglači 16.51Auciems 07.22 Pielekši 16.55Raiskums 07.31 Mežniecība 17.01Dimdas 07.38 Auciems 17.09Gauja 07.40 Dimdas 17.13Cēsu AO 07.50 Gauja 17.15

Cēsu AO 17.25

Izpildes dienas 123456 Izpildes dienas 123456

Maršruts Nr. 6280 Cēsis–StraupeCēsu AO 07.10 07.10 07.10 09.10 11.40 14.35 15.20 15.20 16.10 17.30 20.25Gauja 07.18 07.18 07.18 09.18 11.48 14.43 15.28 15.28 16.18 17.38 20.33Raiskums 07.25 07.25 07.25 09.24 17.46 20.39Auciems 07.30 07.30 07.30 09.29 11.55 14.50 15.35 15.35 16.25 17.52 20.44Unguri 07.35 07.35 07.35 09.34 12.01 14.56 15.41 15.41 16.31 17.57 20.49Stalbe 07.41 07.41 07.41 09.39 12.08 15.03 15.48 15.48 16.38 18.02 20.54Plācis 07.45 07.45 07.45 09.42 12.12 15.52 15.52 16.42 18.07 20.57Straupe 07.50 07.50 07.50 09.45 12.15 15.55 15.55 16.45 18.10 21.00Izpildes dienassk.d.

12345 6 235 7 k.d. 12345 6 235 12345 k.d. 12345

sk.

brīvd. sk.d. vas.+sk.brīvd. sk.d.

Straupe 07.55 08.10 08.10 09.50 12.20 12.20 12.55 16.10 16.10 16.50 18.15 21.05Plācis 07.58 08.15 08.15 09.53 12.23 12.23 12.58 16.15 16.15 16.53 18.18 21.08Stalbe 08.03 08.20 08.20 09.58 12.28 12.28 13.03 15.50 16.20 16.20 16.58 18.23 21.12Ozoli 16.00 Unguri 08.09 08.25 08.25 10.04 12.34 12.34 13.09 16.06 16.25 16.25 17.04 18.29 21.16Auciems 08.15 08.30 08.30 10.10 12.40 12.40 13.15 16.12 16.30 16.30 17.10 18.35 21.20Raiskums 08.20 10.15 13.22 16.19 16.35 16.35 18.40 21.25Gauja 08.26 08.36 08.36 10.21 12.46 12.46 13.30 16.25 16.41 16.41 17.16 18.46 21.31Cēsis AO 08.35 08.45 08.45 10.30 12.55 12.55 13.40 16.35 16.50 16.50 17.25 18.55 21.40Izpildes dienassk.d.

12345 6 235 7 67 12345 12345 12345 6 235 12345 k.d. 12345

vas.+brivd. vas.+brivd. sk.d. sk.d.

sk.brīvd. sk.d.

Cēsu AO 06.50Gauja 06.58Auciems 07.04Unguri 07.09Klāmaņi 07.18Vārnkalni 07.23Lielstraupe 07.27Silēni 07.34Lielstraupe 07.40Brasla 07.45Strautiņi 07.49Priežkalni 07.59Straupe 08.05Straupes skola 08.10Plācis 08.15Stalbe 08.20Unguri 08.25Auciems 08.30Gauja 08.36Cēsu AO 08.45Izpildes dienas

sk.d. 12345

Cēsu AO 15.20Gauja 15.28Auciems 15.35Unguri 15.40Stalbe 15.47Plācis 15.51Straupes skola 15.55Straupe 15.57Priežkalni 16.03Strautiņi 16.09Brasla 16.14Lielstraupe 16.19Silēni 16.26Lielstraupe 16.32Vārnkalni 16.35Klāmaņi 16.41Unguri 16.50Auciems 16.55Gauja 17.01Cēsu AO 17.10Izpildes dienas

sk.d. 12345

Cēsu AO 07.10 15.20Gauja 07.18 15.28Raiskums 07.25 Auciems 07.30 15.35Unguri 07.35 15.41Stalbe 07.41 15.48Plācis 07.45 15.52Straupe 07.50 15.55Lielstraupe 07.58 16.03Straupe 08.10 16.10Plācis 08.15 16.15Stalbe 08.20 16.20Unguri 08.25 16.25Auciems 08.30 16.30Raiskums 16.35Gauja 08.35 16.41Cēsu AO 08.45 16.50Izpildes dienas 14 14

vasarā + sk.brīvd.

Maršruts Nr. 6491 Cēsis–Lielstraupe–Straupe–Cēsis

Šī gada jūlijs un augusta sākums lielā daļā Latvijas ir nesis daudz nokrišņu, kas daļai lauksaimnieku, īpaši lopkopībā iesais tītajiem, ir radījis pamatotas grūtības nopļaut un novākt sienu vai zāles masu lopbarības vajadzībām. Ziņas par siena un skābsiena ieguves grūtībām saņemtas no Lauksaim nieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un arī no pašiem lauksaimniekiem dažādos Latvijas novados, īpaši no lauksaimniekiem Vidzemē un Latgalē. Šogad, gaidot piemērotus laik

apstākļus siena vai skābsiena ieguvei, varēja rasties situācija,

ka daļu zālāju platības nevarēja pagūt nopļaut un novākt līdz 15. augustam. 15. augusts bija datums, līdz kuram zālājam jābūt noganītam vai nopļautam un novāktam, ja lauksaimnieks ir pieteicies ES platību maksājumu atbalstam, tai skaitā vienotajam platību maksājumam, zaļināšanas maksājumam, mazo lauksaimnieku shēmas maksājumam, maksājumam par bioloģisko lauksaimniecību, maksājumam par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Ņemot vērā radušos ārkār

tas apstākļus, pēc LOSP un daudzu lauksaimnieku ierosi

nājuma tiem lauksaimniekiem, kuri izmanto zālājus lopbarības vajadzībām, tiek sniegta iespēja nopļaut un novākt līdz šī gada 15. septembrim tos zālājus, kurus biežo nokrišņu un lielā mitruma dēļ nevarēja nopļaut un novākt līdz 15. augustam. Jāatzīmē, ka aizsargājamiem

zālājiem un bioloģiski daudzveidīgajiem zālājiem attiecīgais datums – 15. septembris – jau paredzēts noteikumos.

Informāciju sagatavoja:Rūta Rudzīte, sabiedrisko attiecību speciālisteVietne: www.zm.gov.lv

Termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai pagarināts līdz 15. septembrim

– izmaiņas uz 2016./2017. mācību gadu

http://www.zm.gov.lv

5

Straupes lauku labumu tirdziņš jaunajā mājvietā atklāts! Foto: Baiba Zvejniece

Tirdziņa apmeklētājus 21. augustā priecēja arī viens no Latvijas labākajiem pavāriem un restorānu īpašniekiem, novadnieks Ēriks Dreibants. Foto: Baiba Zvejniece

Turpinājums no 1. lpp.

21. augustā Straupes tirdziņa apmeklētājus priecēja arī viens no Latvijas labākajiem pavāriem un restorānu īpašniekiem, no vad nieks Ēriks Dreibants.Ārpus tirdziņa norisēm

ēku komplekss nākotnē tiks izmantots gan amatniecības, gan mākslas darbu izstādēm, koncertiem, semināriem un lekcijām un citiem publiskiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļa būtību. Īpašnieki plāno tajā iekārtot arī zirgu pasta kompleksa vēstures ekspozīciju. Kompleksa arhitektoniski

māksli niecisko inventarizāciju veicis arhitekts Pēteris Blūms, tajā īpaši atzīmējot unikālo bruģa segumu, kas atklājies zirgu pasta kompleksā pēc tā atseg šanas no zemas slāņa.Straupes zirgu pasta

kompleksa restaurāciju uzņēmu šās privātpersonas Aija un Guntis ĀboliņiĀboltiņi, kuru dibinātā SIA “Brasla” 2014 . gadā

iegādājas šo ēku kompleksu. “Mana inženiera daba un

interese par Straupes novada vēsturisko mantojumu ir tas dzinulis, kādēļ esam uzsākuši šī unikālā objekta atjaunošanu. Iedvesmojos arī no Kalnciema ielas kvartāla, kurš zināmā mērā ir inspirējis Lielstraupes zirgu pasta nākotnes redzējumu.”,

Straupes zirgu pasts top atkal pieejams un kļūst par mājvietu Straupes lauku labumu tirdziņam

stāsta projekta attīstītājs Guntis ĀboltiņšĀboliņš. Viņš uzsver, ka vīzija ir

kultūras pieminekļa vēsturisko funkciju un būtības sa glabāšana, maksimāli sagla bājot ēku ārējo autentisko iz skatu. Taču, lai nodrošinātu šī objekta dzīvotspēju, nepie cie šams rast komerciālu risinā jumu tā iz

Straupes lauku labumu tirdziņā piedāvātie labumi. Foto: Baiba Zvejniece

Ieskats Straupes lauku labumu tirdziņā. Foto: Dāvis Helmuts Zvejnieks

mantošanai un ap saim niekošanai. Īpašnieks Straupes lauku labumu tirdziņa svinīgajā atklāšanā visiem klātesošajiem arī norādīja, ka atjaunotais Zirgu pasta kom plekss būs pieejams ikvienam intere sentam. Pārgaujas novada pašval

dības priekšsēdētājs Hardijs Vents, apsveicot Straupes lauku

la bu mu tirdziņu ar jauno mājvietu, dāvāja gan biedrības “Vesels pilsētā un laukos” pārstāvēm, gan Straupes zirgu pasta īpašniekiem Pārgaujas novada karogu.

Teksts papildināts:Baiba Zvejniece,Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja

6


21. jūlija pēcpusdienā Plācī svinīgi tika atklāts SIA „Real Bread” veikals “Senā Hanza”. No biznesa uzsākšanas iedīgļiem līdz veikaliņa atklāšanai iets 8 gadus. Sarunā ar Intu Ekerti vairāk uzzinu par Rožkalnu produkciju un saimnieci.

Elīna Astahovska (E.A.): Esmu pārliecināta, ka vietējie Jūs pazīst, bet, lūdzu, īsumā atgādiniet, kad un kā sākās Jūsu bizness?

Inta Ekerte (I.E.): To vietējā publika noteikti ir ne vienu reizi vien dzirdējusi vai lasījusi (smejas). Izmantojām Latvijas ekonomiskās krīzes priekšrocības, bet galvenokārt pateicoties Straupes lauku labumu tirdziņam nodarbojos ar konditorejas un maizes cepšanu. Šis stāsts jau kļuvis par teiku. 2008. gadā pēc notikušajiem kapusvētkiem Straupē kopā ar vīra vecākiem devāmies uz Straupes lauku labumu tirdziņu, izstaigājām visu tirdziņu, un vīratēvs saka: “Kas tas par tirgu, ka nav pīrāgu!” Protams, pīrāgi bija, bet laikā, kad mēs bijām, tie jau bija izpirkti. Vīramāte sit man uz pleca: “Nu, re, tev ir laba iespēja! Tev tas tik labi sanāk!” Pīrāgu cepšana man tiešām padevās, to apstiprināja arī radi un draugi, kuri vienmēr mūs ciemos gaidīja kopā ar izceptiem pīrāgiem, kūciņu vai kliņģeri. Jau no bērnības mājās uz svētkiem – Lieldienas, Jāņi, Ziemassvētki, dzimšanas dienas – cepām dažādus gardumus. Tā es parunāju ar vienu otru, tiku iedro šināta un pamēģināju. Vīrs strādāja algotu darbu, es dzīvoju mājās ar bērniņu, tādēļ varēju to atļauties. Pirmo reizi uz tirdziņu aizbraucām ar trīs paplātēm: biezpienmaizi, ābolmaizi un pīrā dziņiem. Viss tika izpirkts. Tas mūs iedrošināja, ka varam! Un tā tas viss sākās.

E.A.: Un kad Jūs sapratāt, ka varat atļauties atvērt veikalu?

I.E.: No pirmsākumiem un vēl joprojām man ir ļoti svarīga atgriezeniskā saite. Jau pašā sākumā, kad mēs tikai ar vīru divatā strādājām, ieklausījāmies, ko saka par mūsu produkciju. Cilvēku atzinība bija alga mūsu dvēselei par lielo ieguldīto darbu. Ar laiku mēs esam kaut ko nopelnījuši, bet sākums bija grūts. Mēs skaitījām naudiņu, nopirkām vienu miltu paku, divas. Tirgus naudiņu ielikām nākamo produktu iegādei, pamazām attīstījāmies. Sākām mazā virtuves krāsnī ar četriem riņķiem augšpusē un cepeškrāsni apakšā. Vīrs visu nedēļu strādāja algotu darbu, bet, atgriežoties mājās, uzreiz palīdzēja man sagatavot produkciju tirdziņiem. Pēc tam, kad redzējām, ka viss tiek izpirkts, domājām

par sortimenta palielināšanu. Vadāmies pēc pieprasījuma, mūsu prece ir vairāk vai mazāk cilvēku pieprasīta. Gandrīz katram produktam ir savs stāsts. Piemēram, rudzu pīrāgus sāku cept, jo viens vīrs Kalnciema tirdziņā uzstājīgi to izlūdzās. Sākām eksperimentēt, un tagad mēs esam vieni no retajiem, kas piedāvā rudzu pīrāgus. Cilvēki paši pajautā to, ko viņi no mums grib. Ja vajag, tad būs! Arī veikaliņu mums pieprasīja, jautāja, kad maizīti varēs iegādāties arī ikdienā, lūk, tagad tas ir iespējams! Iepriekš individuālajiem pasūtījumiem bija jābrauc pakaļ uz mājām, bet, tā kā līdz mūsu mājām kāds gabaliņš ir jābrauc pa zemes ceļu, tad cilvēki, īpaši rīdzinieki, nelabprāt to darīja. Ziemas laikā pat bija jāizbrauc pretī uz Straupi, jo bedru dēļ dažas zemākas mašīnas pie mums netika, tagad individuālos pasūtījumus var izņemt Plācī.

E.A.: Kādu vēl produkciju, neskaitot savējo, veikaliņā tirgojat?

I.E.: Sākumā veikaliņa koncepcija bija tāda, ka galvenokārt tirgosim savu preci, tikai ļoti labas lietas un vietējo. Tomēr mēs sapratām, ka mūsu iecere ir pārāk idealizēta, laukos ar to nevar izdzīvot, būs garāmgājēji, kas vēlēsies nopirkt Coca-colu, alus pudeli, kaut ko grādīgu, cigaretes, tādēļ ir jaukta tipa veikaliņš. Tomēr tik un tā cenšos pieturēties pie savas sākotnējās idejas, tādēļ, manuprāt, veikaliņa klientiem piedāvāju daudz jaunatklājumu, kas diemžēl nav tikai Pārgaujas novada produkcija, bet ir mazliet veselīgāka par parastajā veikalā pieejamo. Esmu uzrunājusi arī vietējos uzņēmējus, bet ne visi ir ieinteresēti sadarbībā.

E.A.: Vai esat mācījusies par konditori?

I.E.: Nē, esmu uzņēmumu vadītājs (smejas). Agrāk gribēju

No trīs paplātēm līdz veikaliņam

būt kultūras darbinieks, bet tajā laikā, kad gribēju par to mācīties, bija jāprot labi dziedāt, tādēļ šo ideju atmetu. Vienu brīdi gribēju būt skolotāja, bet beigās kļuvu par uzņēmumu vadītāju. Tagad domāju, 2007. gadā beidzu augstskolu, bet vēl tajā brīdī mums nebija plānu par veikaliņu. Piedzima Jancītis, un tikai pēc pusgada sākās mūsu darbošanās. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek! Arī iepriekš man ir bijusi pieredze tirdzniecībā, no 1989. gada esmu strādājusi veikalos, esmu bijusi arī veikala vadītāja. Kad paskatos uz savu dzīves gājumu, saprotu, ka tas, ko daru šobrīd, ir ļoti likumsakarīgi nostājies savā vietā.

E.A.: Kāds ir ieguvums strādāt sev?

I.E.: Noteikti daudziem uzņēmējiem, ja strādā paši, ne tikai vada, slodze ir 24/7. Atceros, ka vienā no Straupes lauku labuma tirdziņiem, redzot mūsu plašo piedāvājumu, Jānis Tučs seniors man jautāja: “Cik Tavā diennaktī ir stundu?”, uz ko es atbildēju, ka 26, un ir par maz (smejas). Slodze ir liela, bet, arī strādājot citiem, es strādāju pēc labākās sirdsapziņas, sevi nodzinu, sabojāju veselību, pēc atgriešanās no slimības lapas es tiku izstumta, nenovērtēta, cilvēciskā faktora nebija nemaz. Tagad es pilnībā strādāju sev,

redzu papildu motivāciju. Es ceru, ka mani darbinieki ne kad nevarēs teikt, ka viņi nav no vērtēti. Patīk, ka pati varu veidot emocio nālo vidi sev apkārt, būt ar cilvēkiem, ar kuriem tiešām gribu būt kopā. Sapro tot, ka divatā vairs nevaram tik galā ar pie prasījumu, nācās meklēt darbiniekus, bet arī viņi pie mums ir atnākuši paši, kaut kā ļoti dabiski, bez īpašiem sludinājumiem. Sākumā gan biju nedaudz apjukusi, kā tas viss notiks, kā pieņemsim svešu cilvēku, bet viss ļoti harmoniski notika. Varu teikt, ka savus darbiniekus uztveru kā lielu ģimeni, mums ir ļoti laba komanda, viņi visi, man šķiet, ir neaizstājami, katrs savā vietā. Vēl noderētu viens maizes cepēja palīgs.

E.A.: Varam paļauties, ka Jūsu produkcija paliks tikai labāka? Uz kvantitātes rēķina nezudīs kvalitāte?

I.E.: Jā, noteikti! Mēs turamies pie kodola, un to arī plānojam turpināt. Lai gan ir tik daudz nekontrolējamu apstākļu, kas ietekmē gala rezultātu. Dabīgo ieraugu, ko izmantojam maizītē, ietekmē mēness fāzes, gadalaiki un laikapstākļi. Šobrīd jau esam atklājuši daudzas likumsakarības, bet vēl vērojam un pētām notiekošo. Piemēram, janvārī maize rūga ļoti lēnu, jo daba guļ,

bet mēs gribam miltu padarīt “dzīvu”, bet jūlijā uzrūgst strauji, jo arī daba ir pilnbriedā. Fiziskie apstākļi ir nemainīgi. Lai arī turamies pie receptes, reizēm gadās, ka kāda garšas nianse ir atšķirīga, piemēram, izmantotais cukurs ir citā salduma pakāpē, nekā iepriekš izmantotais. Ja pirmos gadus mēs strādājām ar Austri divatā, tad šobrīd tas ir kolektīva darbs, kurā strādā 11 cilvēki. Strādājam komandā, katrs var ierosināt kādu jaunu recepti. Maize gan ir Austra izauklējums, un tikai viņš mīca mīklu. Uz to Austris ir pedants, viņš ir atradis savu piepildījumu šajā nodarbē. Daudzi ir teikuši, ka mūsu maizītei ir bērnības garša, kā mammas ceptajai. To dzirdēt ir gandarījums! Austris parēķināja, ka kādu pusgadu meklēja pareizās proporcijas mīklai, lai sanāktu tā, kā tagad. Nebūs manās kūkās uzlabotāju, un necepsim mēs no pulveriem. Tik, cik jaudāsim, tik cepsim!

E.A.: Sākāt ar trīs veidiem, vai esat skaitījusi, cik daudz dažādu gardumu piedāvājat tagad?

I.E.: Es ik pa laikam eksperimentēju. Kā jau minēju, skatos pēc pieprasījuma. Ir prece, kas visu laiku vienmērīgi ir pieprasīta, bet ir arī tāda, kura vienu brīdi ir ejošāka, citu – mazāk. Tad to, ko tajā brīdī ne īpaši pieprasa, reizēm kādu laiku necepam vispār. Piemēram, pašā sākumā cepām biezpiena kukulīšus, bet pēc kāda laika redzu, ka cilvēki viņus ir “atēdušies”, tādēļ pārtraucām tos cept. Pēc kāda laika meitenes man paziņo, ka tirdziņā jautā pēc biezpiena kukulīšiem, kuri agrāk esot bijuši. Mazliet uzlabojām recepti, gatavojam tos nedaudz citādākā formā, un tie atkal ir “ejoši”. Kad nesen taisīju produkcijas aprakstu, skaitīju receptes, sanāca nedaudz virs 60 vienībām. Nesaku, ka es to visu vienlaikus cepu, bet kādā brīdī tirdziņā to esmu piedāvājusi. Receptes nāk tikai klāt, pavisam jauna recepte ir “Senās Hanzas klaips”. Ideju ir daudz, tagad aktuālas ir jaunas cepumu receptes.

E.A.: Kā Jūs nonākat līdz gala receptēm?

I.E.: Daudzām receptēm pamats ir nācis no manas bērnības, kā mēs mājās ar mammu un māsām cepām. Esmu strādājusi “Krūmiņa Beķerejā” par pārdevēju. Man vienmēr ir interesējusi šī nodarbe, tādēļ jau tajā laikā vēroju, ko manas kolēģes dara, kādas sastāvdaļas lieto, kādos daudzumos, kas pēc tam sanāk. Kā man brālēns vienā reizē smējās, ka konditoreja un pavārmāksla mums ir gēnos. Manas mammītes māsa bija liela kūku cepēja. Eksperimentējam un sekojam līdzi atsauksmēm.

Turpinājums 7. lpp.

Inta Ekerte pie maizes stenda “Senajā Hanzā”. Foto: Elīna Astahovska

“Senā Hanza” Plācī atvērta katru dienu. Foto: Elīna Astahovska

7

Turpinājums no 6.lpp.

E.A.: Kā radās nosaukums “Senā Hanza”?

I.E.: Mēs gatavojāmies izstādei “Vidzemes Uzņēmēju dienas”, pirms tam bija sapulce, kuras laikā Rudīte Vasile atgādināja par Straupes lomu Hanzā, no uzņēmējiem vēlējās uzzināt par suvenīru izgatavošanas iespējām. Pado māju, kāpēc gan nevarētu būt veikals “Senā Hanza”? Par nosaukumu savā starpā bijām apspriedušies, bet neviena ideja līdz galam neapmierināja. Mājās pa stāstīju par Hanzu, un neviens neiebilda. Tā arī radās veikala nosaukums – tāds sens un pamatīgs.

E.A.: Kā klientiem patīk veikaliņa nosaukums?

I.E.: Diemžēl tiem, kuri nav saskārušies ar Hanzu, “Senā Hanza” neizsaka neko, bet gribu cerēt, ka līdz ar veikaliņa nosaukumu arvien vairāk cilvē ku uzzinās, ka Straupe ir mazā kā Hanzas savienības pilsēta pasaulē. Ja par Hanzas tirgiem ziņas ir saglabājušās

vēl līdz mūsdienām, tad gribas domāt, ka šim vārdam ir spēks, un tas palīdzēs arī mums.

E.A.: Kas ir Jūsu klienti? Sākumā noteikti vietējie iedzī votāji nāca ciemos, kā ir tagad?

I.E.: Jūtu, ka būs klienti, kas būs regulārie apmeklētāji, ir tādi, kas pirks tikai mūsu maizīti un konditoreju, kā arī ir garāmbraucošie. Neesmu strādājusi apkārtējos veikaliņos, tādēļ šobrīd man nav skaidri zināmas šī brīža vietējo vēlmes, bet zinu, ka apmeklētāji man paši pateiks priekšā, ko viņi no manis vēlas. Varu teikt, ka tirdziņā ir pavisam cita publika ar citām vēlmēm, nekā veikalam. Zinu, ka vietējie šo veikaliņu gaidīja, tādēļ ļoti centīšos nepievilt.

E.A.: Ko Jūs pati no savas produkcijas vislabprātāk izvēlaties?

I.E.: Es ēdu rupjmaizi. Esmu dzirdējusi, ka daudzi savu produkciju ir “atēdušies”, man tā nav, man daudz kas garšo. Ciemos, kad aizvedu savu kūku, vienmēr to pagaršoju. Labprāt

Ņemot vērā bīstamo situāciju, kad Latvijas kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, kā arī Polijā šogad mājas cūkām ir konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), Zemkopības ministrija (ZM) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina visu cūku dzimtas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem – lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar šo bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību, ir stingri jāievēro biodrošības pasākumi. Tie jāievēro gan tradi cionālo mājas cūku, gan meža cūku un eksotisko

Cūku īpašniekiem joprojām stingri jāievēro biodrošības pasākumi

ēdu Vecrīgas, vakardien nopirku Gardumu, kūciņu ar biezpienu un vārīto krēmu. Saulespuķu rauši man ļoti garšo.

E.A: Kādi ir nākotnes attīstības plāni?

I.E.: Ambīcijas un idejas mums ir lielas! Tuvākais plāns ir salikt galdiņus veikala brīvajā nišā, lai tie, kuri grib uz vietas izbaudīt kafiju, mūsu kūciņas un pīrādziņus, to varētu izdarīt.

E.A.: Kādēļ izvēlējāties veikala atvēršanas svētkus svinēt 21. jūlijā?

I.E.: Konkrētam datumam – 21. jūlijam – it kā nav nekāda īpaša nozīme. Vienkārši process bija sācies, un veikaliņš bija jā atver, kā saka, zvaigznes tā sakrita, un tā notika. Kaut gan lielus darbus uzsākt tieši ceturtdienā esot labi. Pēdējās pāris nedēļas bija īpaši saspringtas – kārtojamas dažādas formalitātes, vēl pabeidzami pēdējie kosmētiskie darbi telpās, jāgādā prece, viss jāiekārto, bet tieši atvēršanas dienā, es, kā par brīnumu, biju pārsteidzoši mierīga. Priecīgs satraukums

No trīs paplātēm līdz veikaliņam

Pārgaujas novada pašvaldība gatava apturēt dabas piemēslotājusLai apturētu dabas piemēs

lotāju nosodāmo rīcību pret vidi un līdzcilvēkiem Pārgaujas novadā problēmzonās, kur tiek novērota nelegāla atkritumu izmešana, tiek izvietoti informatīvi baneri. Tajos paustais vēstījums „Nemēslo! Mēs šeit dzīvojam!” atgādina, ka piemēslotās vietas nepaliek nepamanītas, un tās rada nepieļaujamus dzīves apstākļus apkārtējai sabiedrībai.Baneru izvietošana ir Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), AS „Latvijas valsts meži” (LVM), Latvijas Pašvaldību savienības, Vidzemes plānošanas reģiona un SIA „ZAAO” kopīgais ieguldījums Latvijas simtgadei veltītajā vides iniciatīvā „100 darbi Latvijai”. Baneri tiek izvietoti visās

28 ZAAO darbības reģiona pašvaldībās. Pārgaujas novadā tie atrodas autoceļa P14 Umurga–Cēsis–Līvi 32. kilo met rā un pie Riebiņu ezera peldē tavas.Vides VARAM ministrs

Kaspars Gerhards: „Ikvienam iedzīvotājam jāatceras, ka nevietā izmesto atkritumu apsaim niekošana no tiek par pašu maksātajiem nodok ļiem. Jo vairāk līdzekļu pašval dībai jāatvēl negodprātīgu pilsoņu atstāto atkritumu savākšanai no mežiem, ceļmalām, ezeru krastiem un citām nepiemē rotām vietām, jo mazāk naudas paliek dzīves telpas kvalitātes uzlabošanai. Piemēram, bērnu rotaļu laukumu un sporta laukumu izveidei, publisko peldvietu ierīkošanai. Turklāt šādas informatīvas kampaņas palīdzēs iedzīvotājiem veidot izpratni par vidi, kurā dzīvojam, kā izdarīt videi draudzīgākas izvēles un nepiesārņot to. Šāda pieeja ir daudz efektīvāka un motivējošāka, nekā sodu piemērošana.” Vienlaikus VARAM atgādina,

ka atkritumu radītājam ir pienākums noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu ar savas pašvaldības izvēlētu

sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību. Administratīvo pārkāpumu kodeksā par sadzīves atkritumu radītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā paredzēts naudas sods fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 430 līdz 1400 eiro.„AS “Latvijas valsts meži”

(LVM) viens no stratēģiskajiem mērķiem ir veidot sabiedrības saudzīgu attieksmi pret vidi, tāpēc uzņēmums ik gadu organizē un iesaistās daudzos vides izglītības projektos, uzrunājot Latvijas sabiedrību, sākot ar mazākajiem pirmskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un skolēniem, līdz pat pedagogiem un vecākiem. LVM kopā ar tīru mežu aizstāvi Cūkmenu dažādās vides izglītības aktivitātēs mudina iedzīvotājus saudzēt Latvijas mežus, šķirot atkritumus un nemēslot mežā, rosina bērnos atbildību pret vidi, veicina videi draudzīgu domāšanu un vairo izpratni par vērtīgo un lieko dabā. Mežs klāj vairāk kā pusi Latvijas un koku mums pietiek, bet mēs negribam, lai arī atkritumi klāj pusi Latvijas,” stāsta LVM pārstāvis Ainārs Sedlenieks.„Pašvaldības iegulda nozīmī

gus resursus, tajā skaitā nodokļu maksātāju naudu, lai radītu atkritumu apsaimniekošanas sistē mu un veidotu pieejamu, lieto šanai ērtu infrastruktūru atkritumu izmešanai tiem paredzētās vietās. Talkas diena reizi

gadā, kad dodamies savākt citu izmestus atkritumus, neatrisina dabas piemēslošanas problēmu, visam pāri stāv cilvēka saprāts, inteliģence un sirdsapziņa. Baneri palīdzēs pašvaldībām kaut nedaudz izmainīt mēslotāju apziņu, atgādinot, ka šāda rīcība nav akceptējama visai sabiedrībai,” uzsver ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais. Jau ziņots, ka, gatavojoties

Latvijas simtgadei, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir uzsācis vides iniciatīvu „100 darbi Latvijai” un aicina iedzīvotājus apvienot savas

radās brīdī, kad ieraudzīju tik daudz sapulcējušos cilvēkus, kas bija ieradušies mūs sveikt un būt kopā ar mums šajā notikumā. Tik daudz ziedu un laba vēlējumu! Tas bija mulsinoši un skaisti. Paldies par to! Te ir īstais brīdis pieminēt, ka mūsu veikaliņš nebūt nav tikai mans nopelns, noteikti nav! Man visu laiku ir bijuši līdzās man tuvie cilvēki, kas ir mani atbalstījuši, pabikstījuši, ja vajag, un ļoti, ļoti daudz palīdzējuši, un dara to joprojām. Mūsu uzņēmums no paša sākuma ir bijis ģimenes uzņēmums: mēs ar Austri kā sākām, tā strādājam plecu pie pleca, lielais dēls Ritvars, lai arī ir izvēlējies smago ugunsdzēsēja darbu, visu laiku mūs atbalsta un brīvajā laikā palīdz cik var; viņa Maijiņa strādā pie mums par pārdevēju ir „mana labā roka”; mūsu mazais Jānītis – no pusgada vecuma ir izaudzis „starp miltu maisiem, mīklas bļodām” un tirdziņiem; arī mūsu vecāku atbalsts visu laiku ir bijis neatsverams. Milzīgs paldies mūsu darbiniekiem, mūsu komandai – mūsu lielajai

ģimenei. Paldies, ka esat mums uzticējušies un esat kopā ar mums. Paldies arī visiem, visiem tiem labajiem cilvēkiem, kuri mums ir palīdzējuši šo nelielo sapni īstenot!

E.A. Vai vēl piedalīsieties Straupes lauku labumu tirdziņā, ja arī svētdienās Jūsu veikals ir atvērts?

I.E.: Jā, noteikti piedalīsimies, jo, kā jau pieminēju, tirdziņu un veikala pircēju loks, iespējams, ir diezgan atšķirīgs. Turklāt vēl daudzi mūsu produkcijas cienītāji nemaz nezina, ka ir atvērts veikaliņš. Tā būs arī iespēja šo faktu pareklamēt.

Laipnas un smaidīgas pārdevējas pircējus “Senajā Hanzā” gaida katru dienu no 8:00 līdz 22:00, izņemot svētdienās, kad darba laiks ir no 8:00 līdz 20:00. “Senās Hanzas” komandai vēlam daudz klientu un spēku īstenot vispārdrošākās ambīcijas.

Izvietotais baneris “Nemēslo mežā” autoceļa P14 Umurga–Cēsis– Līvi 32. kilometrā. Foto: Elīna Astahovska

zināšanas, idejas, prasmīgās darba rokas un resursus, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un izglītībā. Savu labo vides darbu aicinām piereģistrēt iniciatīvas mājaslapā www.100darbilatvijai.lv. Visi darbu veicēji tiks iemūžināti „100 darbi Latvijai” liecībās, kas paliks vēsturē.

Papildu informācija: Līga Ivanovawww.100darbilatvijai.lv

šķirņu cūku dzimtas dzīvnieku (Mangalica, Pekinas cūka, Vjetnamas cūka, pundurcūka, cūku dzimtas mīļdzīvnieki u.c.) īpaš niekiem un turētājiem, gan zooloģisko dārzu un “minizoo” turētājiem, kā arī visiem, kuri cūkas tur savam priekam kā mājas vai istabas dzīvniekus.ĀCM ir nāvējošs visiem cūku

dzimtas dzīvniekiem!ZM atkārtoti vēršas pie cūku

dzimtas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, atgādinot par sva rīgākajām biodrošības prasībām.

Turpinājums 8. lpp.

8

Daļa no vēsturiskā dokumenta, kas apliecina Rozenu dzimtas pārstāvja tiesības pārvaldīt Straupes pilsētas teritoriju

Brīvkungs Klauss fon Rozens (Hamburga, Vācija)

Edmunds Cepurītis

Zvejniekciema vidusskolā noslēdzies Vides izglītības fonda rīkotais Ekoskolu Jūras forums, kurā piedalījās vairāk nekā 200 pārstāvju no 84 skolām visos Latvijas reģionos, tostarp Straupes pamatskolas pārstāvji: Laura Karlāne, Alise Ance Gulbe un skolotāja Evija Tiltiņa.Ekoskolu foruma nedēļu

at klāja foruma līdzfinansētāju Saul krastu novada domes priekš sēdētāja vietnieka Nor munda Līča uzruna, kurā uzsvērta Saulkrastu novada apņē mība ar vides izglītību risināt gan vietējās, ar jūras piekrasti saistītās, gan globālās problēmas. Foruma atklāšanā Ekoskolu programmas koordi nators Daniels Trukšāns apstiprināja, ka forums noteikti palīdzēs ne tikai izglītot par aktuālajiem vides jautājumiem, bet arī visas norises laikā veicinās dalībniekiem ievērot rīcības, kas samazina mūsu radītās slodzes uz vidi. Ņemot vērā mūsdienu industriālās lopkopības sis tēmas nesamērīgi lielo ietekmi uz sugu izmiršanu citās pasau les daļās, tika pieņems lēmums forumā piedāvāt veģe tāru ēdināšanu, ļaujot dalībniekiem iepazīt ēdienus un rosinot biežāk maltītēs aizvietot gaļas produktus ar veselīgākām alternatīvām arī pēc foruma. Saistībā ar foruma atrašanos pie jūras tika veidota sadarbība arī ar SIA “Greenwalk”, nodrošinot videi draudzīgākus tīrīšanas

līdzekļus.Foruma laikā bija iespējams

lekcijās uzzināt aktuālākos jautājumus par mūsdienu drau diem bioloģiskajai daudz veidībai pa saulē un Latvijā. Mežu, pļavu, jūras, upju, purvu dabas vērtības un to apdraudējumus skaidroja eksperti no Pasaules Dabas Fonda, Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes, SIA “Purvu bridēji”, bet kopumā dažādas ar dabas aizsardzību un vides izglītību saistītas no darbības vadīja vairāk nekā 30 lektori – tajā skaitā no UNESCO Nacionālās komisijas, SIA “ZAAO”, biedrības “homo ecos:”, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu depar tamenta, SIA “Edurio”, iniciatīvas “Datu skola”, kā arī vairākām citām orga nizācijām.Ekoskolu programma ir

viens no populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurš Latvijā darbojas jau četrpadsmit gadus. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 200 izglītības iestādes, bet visā pasaulē pro grammā ir iesaistītas vai rāk nekā 49 000 skolu.Pasākumu organizēja Vides

izglītības fonds sadarbībā ar Zvejniekciema vidusskolu un Saulkrastu novada domi. Ekoskolas programmas darbību un foruma norisi atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds un Meža attīstības fonds.

Ekoskolu pārstāvji mācās par dabas aizsardzību

Liene Zilvere,Projekta HANSA koordinatore

8. augusta pēcpusdienā Mazstraupes pilī (Straupes pamatskolā) Straupes vēstures interesenti tika aicināti uz otro Interesantās vēstures vakaru. Šoreiz stāstījums un sarunas tika veltītas Rozenu dzimtai. Galvenā stāstnieka lomā bija Rozenu dzimtas pēctecis Brīvkungs Klauss fon Rozens, kurš klausītājiem atklāja līdz šim

vēl nezināmus un arī „Straupes grāmatā” nepublicētus faktus par dzimtas gaitām Straupē un tās apkārtnē.Izrādās – Rozenu dzimtas

gaitas Straupes pusē aizsākušās Rozulas un Augstrozes apkārtnē, kur dzimtas pārstāvjiem piederējuši plaši zemes apgabali un Augstrozes pils. Ap 14. gs. beigām Rozeni kļuva arī par Straupes saimniekiem, kad pili un tās apkārtni sāka pārvaldīt Rīgas fogts Voldemārs no Rozenu

dzimtas. No šī laika Rozenu dzimta kā Rīgas arhibīskapa vasaļi Straupē uzturējās līdz 17. gs., kad to zaudēja. 19. gs. vidū Rozenu dzimta atkal atguva Straupi un tur saimniekoja līdz pat 20. gs. 30. gadu beigām. Raibs un samezglots bijis

Rozenu dzimtas valdīšanas laiks Straupē un tās apkārtnē. Vairāk kārt mainījušies pils pārvaldnieki, to pilnvaras un saimnieciskās darbības iespējas, ko apliecina dažādi dokumenti, kas

Cūku īpašniekiem joprojām stingri jāievēro biodrošības pasākumiTurpinājums no 7. lpp.

• Cūkas nedrīkst turēt āra aplokos, ir jānovērš to kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem;• nedrīkst pieļaut savvaļas

putnu iekļūšanu cūku novietnēs un barības uzglabāšanas vietās;• nedrīkst lietot pakaišus,

ja pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki;• cūkām nedrīkst izbarot

zaļbarību (arī pagalmos pļauto zāli), termiski neapstrādātus kar tupeļus, īpaši, ja cūku no vietne atrodas tuvu mežam;• cūkām nedrīkst izbarot

pārtikas atkritumus;• kopjot dzīvniekus, jāiz

manto tikai šim darbam pa redzēts apģērbs un apavi, kas netiek valkāti ārpus novietnes;• pie ieejas novietnē jāno

drošina apavu dezinfekcija, kā arī novietnē jāveic regulāri tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi;• ja cūkas izskatās neveselas,

nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.Bioloģiskā drošība ir pasā

kumu komplekss, ko ievē rojot ir iespējams pasargāt dzīv niekus no saslimšanas ar infekcijas slimībām un maksi māli samazināt infekcijas sli mību izplatīšanos apkārtējā teritorijā. Par biodrošības pa sā kumu ieviešanu un izpildi noviet nēs, kurās tur un

audzē cūku dzimtas dzīvniekus, t.sk. dezinfekcijas līdzekļu iegādi atbildīgs ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.PVD inspektori pārbauda

biodrošības prasību ievērošanu visās cūku turēšanas novietnēs. Ja tiek konstatētas neatbilstības, ņemot vērā slimības bīstamību un straujo izplatību meža cūku populācijā, PVD nosaka cūku pārvietošanas aizliegumu un tiek noteikts ļoti īss termiņš neatbilstību novēršanai. Pēc šā termiņa beigām, ja neatbilstības nav novērstas, PVD sāk piemērot administratīvas sankcijas, t.sk. naudas sodus.Ja šajā vasarā netiks konsta

tēti jauni saslimšanas gadījumi mājas cūkām ar ĀCM, ZM aicinās Eiropas Komisiju atcelt 3. ierobežojumu teritoriju, tādējādi atvieglojot cūku un cūkgaļas produktu apriti.Savukārt, ja mājas cūkām

tiks konstatēti jauni saslimša

nas gadījumi ar ĀCM, 3. ierobežoju mu teritorija tiks palielināta, kas var radīt plašākus ierobežoju mus cūkkopības nozarei – gan dzīvu cūku tirdzniecībai, gan gaļas un produktu realizācijai. Slimības uzliesmojuma teritorijā noteiktu laiku nevarēs pārvietot lauksaimniecības dzīvniekus, visas novietnes tiks pakļautas pār baudēm, PVD sadarbojoties ar Valsts policiju, organizēs auto mašīnu pārbaudes un tiks veikti citi ierobežojoši pasākumi.Dzīvnieku īpašniekiem ne

tiek izmaksāta kompensācija par viņu dzīvnieku novietnē uzlies mojušās dzīvnieku infekcijas slimības radītajiem zaudējumiem, ja PVD konstatē, ka dzīvnieku īpašnieks nav ievērojis biodrošības un citas normatīvos noteiktās prasības.

Informācijas sagatavotājs: Zemkopības ministrija

Interesantās vēstures vakars ar Brīvkungu Klausu fon Rozenu

saglabājušies Lībekas un Rīgas vēstures arhīvos. Gan po zitīvs, gan negatīvs pienesums bijis arī lielceļam, kas vedis cauri Straupei. Tā ietekmē attīstījusies tirdzniecība, un Straupe kļuvusi par Hanzas savienības locekli. Ceļš devis iespēju eksportēt arī apkārtnē ražotos produktus. Un, izrādās, Eiropā pazīstami bijuši aitas vilnas un tās izstrādājumi, kas ražoti Kūduma pusē!Lai gan vēsturisko notikumu

rezultātā Rozenu dzimtas pārstāvjiem daudzkārt ir nācies pamest Straupi, tie agrāk vai vēlāk ir atgriezušies. Arī mūsdienās. Ne kā ēku un zemju īpašnieki, bet kā vēsturisko liecību zinātāji un stāstītāji. 2009. gadā no Rozenu dzimtas apvienības, kas ir sapulcējusi lielu daļu no 500 dzimtas pēctečiem, pie Lielstraupes pils bija sabraukuši ap 70 dzimtas pārstāvju. Viņi priecājas un lepojas, ka aizvien ir iespējams aplūkot un izstaigāt ēkas, kuras sevī glabā stāstus

par notikumiem, kas saistīti ar Rozenu dzimtas vēsturi.Paldies visiem, kas ierādās

uz pasākumu, klausījās un piedalījās sarunā par Straupes un Rozenu dzimtas vēsturi. Īpašs paldies Ivaram Zemītim par stāstījuma tulkošanu no vācu valodas, tirgotavas „Senā Hanza” saimniecei Intai Ekertei par gardajām uzkodām un Senās Hanzas klaipa prezentāciju, kā arī Straupes pamatskolas kolektīvam par viesmīlīgo uzņem šanu.Pasākums īstenots projekta

“Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros.

9


Pārgaujas novada pašvaldības izdotajā galda kalendārā “Pārgaujas novada meistardarbi 2016” augusta mēnesis ir veltīts ādas aksesuāru darinātājai Ketijai NēringaiMartinsonei.

Elīna Astahovska (E.A.): Ar ādas aksesuāru darinā-šanu esat sākusi nodarboties ne sen – kopš 2015. gada sāku ma. Kas Jūs pamudināja uz to?

Ketija NēringaMartinsone (K.N.): Vispirms pastāstīšu priekšvēsturi. Kad apprecējos ar savu vīru Reini Martinsonu, no Vecumniekiem pārcēlos uz dzīvi Straupē. Piedzima bērniņš. Tajā brīdī biju sākusi studēt par vecmāti, bet bērna audzināšana ar mācībām Rīgā nebija savienojamas, jo negribēju pamest Straupi, man te ļoti patīk, tādēļ mācības pārtraucu. Sapratu, ka man ir jāizdomā sev nodarbe, ko varētu darīt uz vietas. Sāku mācīties šaut ar loku. Tur iepazinos ar Armandu Vilisteru, kurš klubam veidoja lokus. Sadrau dzējāmies. Pēc laika kopīgi izdomājām, ka varētu veidot ādas aksesuārus loku šāvējiem. Viņš mani apmācīja. Armands ir amatnieks, tādēļ viņam ir pareizais redzējums uz lietām. Viņš pašmācības ceļā ir apguvis šo prasmi, un tad mēs sākām to darīt kopā. Tagad man pašai šķiet, ka esmu izaugusi, un manas iemaņas ir līdzvērtīgas, lai gan vēl joprojām viņš ir mans lielākais skolotājs un ņemu vērā dotos ieteikumus. Ar to es sāku un arī šobrīd daru – veidoju ādas aksesuārus loku šāvējiem. Nezinu, vai es ar to nodarbošos visu turpmāko mūžu, bet šobrīd man tas patīk, ir interesanti, un to es darīšu tik ilgi, līdz man tas neapniks.

E.A.: Tātad tas nav tikai Jūsu hobijs, bet jau bizness?

K.N.: Jā! Priekš hobija tas ir pārāk laikietilpīgi. To nav iespējams darīt paralēli ar kādu citu nodarbi. Ir nepieciešama darbnīca un laiks. Sākumā to darīju pie Armanda, bet tad mans vīrs, kurš ir mans lielākais atbalsts, piedāvāja izremontēt kūti, ko pārvērstu par darbnīcu. Arī viņš pats tur darbojas, viņš apstrādā akmeņus, un tagad mēs varam darboties vienā vietā, kopā.

E.A.: Vai ir izgatavots kāds kopdarbs?

K.N.: Jā! Es uztaisīju somiņu, un man bija nepieciešama aizdare, ar ko aiztaisīt to ciet. Reinis ļoti skaisti uzpulēja akmeni. Tāda arī bija klientes vēlme – nopulēts laukakmens. Viņa priecājās par gala rezultātu.

E.A.: Kad ar sevi iepazīstināt, kā Jūs sevi dēvējat? Ādas apstrādes meistare? Ādas

aksesuāru darinātāja?K.N.: Neesmu to strikti

noteikusi. Brīžos, kad man ir jāraksta sava nodarbošanās angliski, ir grūti atrast pareizos vārdus. Angļu valodā ir “craftsman” kā amatnieks, tad man sevi būtu jādēvē par “craftswoman”, bet man nepatīk, kā tas skan. Tas nav pierasti, tā īsti pat nesaka. Daudzos vēl joprojām ir saglabājies stereotips, ka sievietes nav īsti spējīgas to izdarīt, nav tik spēcīgas. Tad nākas sevi pierādīt. Lai gan varu teikt, ka mana ģimene – vīrs un bērns – nekad darba dēļ nebūs atstāti otrajā plānā. Visi zina, ka es ar viņiem ļoti rēķinos. Caurām dienām un naktīm pie pasūtījuma nestrādāšu. Manuprāt, vīram ir jābūt tam, kurš finansiāli spēj nodrošināt ģime ni. Man ir ļoti paveicies, ka uz mani nav tāds spiediens, ka es varu sevi attīstīt atpūtas režīmā.

E.A.: Vai Jums pašai arī ir kāda sevis veidota lietiņa? Vai esat “kurpnieks bez kurpēm”?

K.N.: Man ir viena pašas veidota somiņa, bet es varētu teikt, ka šis teiciens man atbilst. Daudziem esmu izgatavojusi skaistus bultu makus, bet pašai ir tāds, kuru vajadzētu nomainīt. Man jau vairāki ir prasījuši, kad es pati sev uztaisīšu jaunu, bet nevaru atbildēt. Vajadzētu, bet es nevaru atrast laiku, lai varētu pieķerties savas lietas gatavošanai. Lai gan iespējams, ka nevaru saņemties, jo gribas

kaut ko īpašu, nevaru izdomāt dizainu, tādēļ to visu laiku atlieku.

E.A.: Vai dizainu izdomājat pati, vai ņemat kādu paraugu?

K.N.: No dizaina man ir jāskatās, ko es varu izveidot. Strādāju ar salīdzinoši biezu ādu (4,2 mm), tādēļ malām ir jābūt ieliektām, nevaru izveidot asus stūrus. Piemēram, parastās somiņas taisa no galantērijas ādām, ar to arī manis veidotās somiņas atšķiras no citām – piedāvāju robusto stilu – ir redzamas šuves, kas ir ar roku, nevis šujmašīnu veidotas, maliņas nav atlocītas, viss ir redzams. Esmu novērojusi, ka šobrīd aktuāls ir viss dabiskais, tiekšanās uz senlaicīgumu. To arī piedāvāju. Mēs ar Armandu sadarbojamies, lai gala rezultāts iznāktu labs. Viņam ir skatījums, es to izpildu. Man vēl ir ko mācīties! Parasti es izgatavoju lietiņu, un Armands to pielabo vai norāda, kas man vēl būtu jāizdara.

E.A.: Kur Jūs dabūjat izejmateriālus?

K.N.: Sākumā ādu varējām iepirkt tepat Latvijā, bet rūpnīca tika slēgta, tādēļ iegādājāmies to Lietuvā, bet šī āda neatbilda standartiem – bija pārāk sausa, grūti formējās. Beigu beigās atradām rūpnīcu Igaunijā, kurā izejmateriāls ir daudz dārgāks, bet atbilstošs mūsu vajadzībām – biezs, viegli formējas, izturīgs. Dažādas papildu lietiņas pasūtu arī no Amerikas. Daudzi domā, ka

es paņemu ādas gabalu, izgriežu detaļas un uzreiz ar šujmašīnu šuju kopā. Patiesībā process ir daudz laikietilpīgāks – āda tiek krāsota un apstrādāta ar vasku, lai būtu ūdens pretestība, un viss tiek darīts ar rokām. Sākumā ir tikai liels ādas rullis. Man ir jāveido piegrieztnes, un tās ir daudzas detaļas. Vienā dienā to nav iespējams izdarīt. Šūšana ir fiziski grūta, jo caurdurt biezo ādu prasa piepūli. Maliņu slīpēšanas procesā rodas daudz smalko putekļu. Šis darbs nav tik viegls, kā no malas tas dažreiz šķiet.

E.A.: Tam ir nepieciešamas īpašas atļaujas un sertifikāti, bet vai ir bijusi vēlme kaut ko izveidot no čūskas ādas?

K.N.: Nē! Man pašai nepatīk čūskas. Man nepatīk arī kažokādas. Man nepatīk, ja dzīvniekam dara pāri, speciāli to nogalina modes dēļ. Es tikai pēc kāda laika atskārtu, ka es pati darbojos ar dzīvnieka ādu. Es ļoti ceru, ka tās gotiņas, kuru ādu es iepērku, ir humāni nokautas, ka āda ir tikai papildu produkts. To varētu izmest, vai arī es šo ādu nopērku, un dodu tai otru dzīvi.

E.A.: Ko vēl bez somiņā, nažu makstīm un bultu makiem gatavojat?

K.N.: Ādas tauriņus. Pirmo uztaisīju savam brālim, jo viņš gribēja ar kaut ko izcelties. Tie, kas ir redzējuši, to novērtē, tādēļ ik pa laikam tādus tauriņus taisu. Vēl gatavoju dažāda veida jostas. Tās taisu pēc konkrētā valkātāja parametriem. Ir iespējams arī iegravēt iniciāļus. Atklāšu noslēpumu – šo uzdevumu uzticu savam vīram, jo viņam ir liela pieredze gravēšanā uz akmens, man ir bail kļūdīties, jo tas ir pēdējais darba posms. Ja tiek aizvilkts garām, tad viss darbs sabojāts.

E.A.: Vai ir kāds nerealizēts sapnis, ko gribētu izgatavot?

K.N.: Sākumā es sapņoju, ka varētu uztaisīt seglus, bet šobrīd man vēl joprojām liekas, ka tas ir kaut kas neiespējams. Esmu skatījusies vairākus video, kā tos veido, tas liekas pārāk traki un grūti. Mans tuvākais sapnis ir uztaisīt sev lielu somu. Detaļas jau ir izgrieztas, man tās jānokrāso un jāsašuj kopā.

E.A.: Vai Jūs jau bērnībā aizrāvāties ar rokdarbiem?

K.N.: Godīgi, man īpaši nepatika mājturība. Apkārtējie uzteica, ka tas, ko es daru, man padodas, piemēram, ēst gatavošana, palīdzēšana Reiņa māsai mājturības darbos. Arī man pašai tas bija pārsteigums – varbūt ar vecumu kļūstu kārtīgāka (smejas)! Es neteiktu, ka man ir īpašs talants ādas aksesuāru veidošanā, drīzāk es cenšos, tādēļ sanāk. Mana loku šaušanas trenere Kristīne Šilkina palīdzēja nonākt pie atziņas, ka ir jābauda arī pats darba process, ne tikai rezultāts. Un tagad es cenšos tā darīt, lai gan pirms tam man visu ir gribējies izdarīt cik vien ātri iespējams, jo esmu diezgan nepacietīga, gribas redzēt rezultātu.

E.A.: Kāds ir Jūsu redzējums, kā Jūs varētu attīstīties? Vai nākotnē atvērt interneta veikalu vai kā citādāk ar savu produkciju iepazīstināt potenciālos pircējus?

K.N.: Ir tā, ka es sadarbojos ar amatnieku brālību John Neeman Tools, viņi ir arī mani darba devēji. Viņi mani piesaistīja kā viņu produkcijas aksesuāru veidotāju, galvenokārt viņiem izgatavoju nažu makstis. Caur John Neeman Tools arī iegūstu savu klientūru, tas ir mans galvenais ienākumu avots. Lielākā daļa pasūtījumu ir no Amerikas, jo tur ir atļautas medības ar loku, tādēļ loku aksesuāri ir nepieciešami. Latvijā loku šaušana nav tik popu lāra. Manuprāt, manis veido tās lietas nav masu produk cija. Nākotnes plāni kopā ar domubiedriem mums ir, bet šobrīd par to būtu pāragri runāt.

E.A.: Ir patīkami no jaunieša dzirdēt, ka Pārgaujas novadā ir labi dzīvot un neko negribētu pret to mainīt. Kāpēc Jūs tā domājat?

K.N.: Manuprāt, Straupe ir ļoti pateicīga vieta, jo uz visām pusēm ir kāda liela pilsēta, bet tai pašā laikā esi laukos, kur ir mierīgi, skaisti un klusi. Zinu, ka Rīgā es nekad nevarētu nodarboties ar to, ko es daru Straupē. Darbnīcas uzturēšana Rīgā izmaksātu daudz dārgāk, un diez vai es maz atklātu šādu nodarbi. Man viss sagāja, man apkārt bija īstie cilvēki. Godīgi sakot, šo nodarbošanos man iedeva. Es nekur neskrēju, necīnījos, mani pat mudināja to uzsākt. Es ilgi gaidīju, kas būs tas, ar ko es nodarbošos, par ko strādāšu, kā tas viss notiek. Man to iedeva rokās, un es to paņēmu. Tā tiešām notiek! Manuprāt, tie, kas tam tic, ar tiem arī tas notiek. Jābūt atvērtiem!

Sarunas laikā jūtu, cik Ketijai NēringaiMartinsonei ir viegls, dažbrīd pat lidojošs skatījums uz dzīvi, un, manuprāt, tā arī ir panākumu atslēga. Kā domāsim, tā dzīvosim!

Dzīvi viegli tverošā ādas aksesuāru darinātāja Ketija

Ketija NēringaMartinsone. Foto: Elīna Astahovska

Ketijas NēringasMartinsones darinātie ādas aksesuāri. Foto: Anda Nordena

10

Arta Martinsone

30. jūlijs Straupē tika aizvadīts īpaši sportiskā gaisotnē – kopīgi svinējām Pārgaujas no vada sporta svētkus. Šogad programma bija īpaši plaša, lai uzrunātu gan lielus, gan mazus sportotājus, un rastu iespēju lieliski pavadīt laiku visai ģimenei kopā, kas arī izdevās! Ikviena disciplīna pulcēja

ievērojamu skaitu dalībnieku, un sacensība tiešām bija aizraujoša, pietam laikapstākļi sporta svētku apmeklētājus lutināja jo īpaši. Velobraucienā cīņa risinājās līdz pat pašam finišam – ne tikai par medaļām, bet arī jautrā noskaņā savā starpā ar vīru, brāli vai māsu. Vieglatlētikas disciplīnās rezultāti bija ļoti līdzīgi, un gan vīriešu, gan sieviešu grupās uzvarētāji tika noskaidroti pēc atkārtotiem skrējieniem. Tāpat ļoti daudz dalībnieku demonstrēja savu veiklību, ātrumu un precizitāti arī citās disciplīnās – basketbiatlonā, brau cienā ar velokartiem, lokšau šanā un citur. Komandu sporta veidos – futbolā, strītbolā, volejbolā – turnīri risinājās līdz pat vēlai pēcpusdienai, finālistiem sagaidot arī atsvaidzi nošu lietu. Kopā sporta svētki pulcēja

ap 300 dalībnieku, kā arī daudz apmeklētāju, kas dienu pavadīja, piedaloties citās atrakcijās – ūdensbumbās, sievu un draudzeņu nešanā, piepūšamajās atrakcijās, kā arī konkursā “Precīzā serve”. Volejbola servju konkursā izveidojās īpaši gara rinda, kas radīja ne tikai azartu, bet arī kopības sajūtu, ikvienam priecājoties par veiksmīgākajiem. Tieši šādu gaisotni vēlējāmies radīt, un ir gandarījums par paveikto. Paldies visiem sporta svētku apmeklētājiem un dalībniekiem! Uz tikšanos nākamajos Pārgaujas novada sporta svētkos Raiskumā!

REZULTĀTISTRĪTBOLS

1. VECIE (Ilmārs Urbāns, Oskars Urbāns, Aivis Zariņš) 2. MUUN (Uģis GruzdiņšCīrulis, Mareks GruzdiņšCīrulis, Nauris Vāravs) 3. VUDIJS (Elvijs Ņamis, Gatis Paeglis, Elvijs Kasparāns, Imants Nolbergs, Kārlis Ekerts)

PLUDMALES VOLEJBOLS Vīrieši: 1. ŠVEICE (Raimonds Rozītis, Artūrs Pakalns) 2. MUUN (Uģis GruzdiņšCīru lis, Mareks GruzdiņšCīrulis) 3. BRAČKAS (Ilmārs Urbāns,

Oskars Urbāns)Sievietes:

1. GULBIS (Elīna GulbeUrbāne, Sabīne Gulbe) 2. BELIJE ROZI (Kitija Dzērve, Arta Martinsone) 3. ĀBOLS (Lāsma Ekerte, Juta Mocāne)

FUTBOLS 1. LĪGATNES „ZENIT” (Aivis Greblis, Oskars Īzaks, Andris Akmens, Rinalds Vanags, Jānis Krūms, Arnis Ramulis) 2. BONĪTS (Ingus Balodis, Jānis Kārkliņš, Reinis Kārkliņš, Edmunds Eizentāls, Artūrs Gūtmanis, Sandis Ezers, Alvils Zauers, Edijs Hščanovičs, Kristaps Rubīns, Gvido Lauga) 3. TUK TUK PIE TAVIEM VĀRTIEM (Steinārs Brūveris, Gita Hofmane, Kristaps Bērziņš, Kristaps Čuličoks, Ēriks Lobuzovs, Egīls Lobuzovs, Aivis Kursītis, Artis Drička)

ZOLES TURNĪRS 1. Ainis Kopmanis 2. Ilgvars Kreitūzis 3. Jānis Šūmanis

ŠAUTRIŅU MEŠANA Jaunieši līdz 15 gadiem: 1. Kārlis Roberts Rudzītis 2. Tomass Abzalons 3. Matīss Zariņš 1. Dina Palsa

2. Elizabete Ella Zariņa 3. Dārta Anna Konca Pieaugušie: 1. Valdis Azacis 2. Kaspars Kārkliņš 3. Ritvars Kārkliņš 1. Klinta Kreitūze

2. Elīna Glinde 3. Junita Palavinska

LOKŠAUŠANA Jaunieši līdz 15 gadiem: 1. Kristers Rudzītis 2. Martins Ruberts 3. Matīss Zariņš 1. Samanta Zariņa

2. Elizabete Ella Zariņa 3. Sabīne Strazdiņa Pieaugušie: 1. Agnis Rudzītis 2. Tomass Jaunzems 3. Jānis Brūveris 1. Agnese Kārkliņa

2. Daiga Hofmane 3. Marta Jansona

60 METRU SPRINTS Jaunieši līdz 15 gadiem: 1. Matīss Zariņs 2. Martins Ruberts 3. Pēteris Martinsons 1. Sabīne Strazdiņa

2. Diāna Denīza Midika 3. Madara RudzītePieaugušie: 1. Tomass Jaunzems 2. Steinārs Brūveris 3. Ritvars Kārkliņš 1. Sabīne Gulbe

2. Marta Jansona 3. Agnese Kārkliņa

TĀLLĒKŠANA Jaunieši līdz 15 gadiem: 1. Matīss Zariņš 2. Pēteris Martinsons 3. Martins Ruberts 1. Anete Dzene

2. Beāte Novosade 3. Diāna DenīzaMidika Pieaugušie: 1. Steinārs Brūveris 2. Gvido Lauga 3. Kristers Kalniņš 1. Sabīne Gulbe

2. Diāna Volde 3. Sigita Dīcmane

BASKETBIATLONS Pieaugušie: 1. Mārtiņš Livkišs 2. Tomass Jaunzems 3. Aldis Pastars 1. Anete Dzene

2. Elīna GulbeUrbāne 3. Tatjana Pastare

MEŠANA MĒRĶĪ Bērni no 8 līdz 11 gadiem: 1. Renārs Ruža 2. Kristers Rudzītis 3. Tomass Turlajs 1. Evija Lilija Barkāne

2. Katrīna Kārkliņa 3. Terēze TurlajaJaunieši no 12 līdz 15 gadiem: 1. Emīls Barkāns �

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums Nr. 85 ...Straupes zirgu pasts 21. augustā pēc renovācijas Straupes zirgu pasta stacija vēra durvis apmeklētājiem. Šis

Documents