-
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA,
VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais
latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 627 2020. gada 9. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrālijas ziņas ..............2, 4, 5, 6, 7, 10, 12,
13Latvijas ziņas ..................................... 1, 2, 8, 11,
14Latvieši pasaulē ..............................................1,
3, 9Redakcijā
......................................................................3LV
prezidents ..................................................... 1,
15LR Ārlietu ministrija ........................................ 1,
15Ieva Liepiņa
.................................................................2Reneka
Hart
................................................................2Arhibīskape
Lauma Zušēvica ...........................3Eva Brennere
..............................................................4Debra
Filipsa (Philips) ...........................................5Jānis
Purvinskis .................................................6,
12Ingrīda Biezaite
.........................................................7Māris
Brancis
..............................................................8LaPa
muzejs
................................................................9Ilze
Nāgela
................................................................10Ivars
Štubis
...............................................................
11Ingrīda un Andris Eimaņi ..........................12, 13Līga
Dārziņa
.............................................................
13Guntis Vīksna
..........................................................14Datumi
........................................................................
15Sarīkojumi, ziņojumi
...........................................16Eiro kurss
..................................................................16
Valsts prezidents ANOPar COVID-19 pandēmijas apkarošanuValsts
prezidenta Egila Levita uzruna ANO Ģenerālās asamblejas īpašajā
sesijā par COVID-19 pandēmijas apkarošanu
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs!Ekselences!
Laikā, kad pasauli ir pārņēmusi pan-dēmija, man vispirms jāsaka
sirsnīgs paldies visas pasaules mediķiem par neatlaidīgo un
ārkārtīgi prasmīgi veikto darbu. Tāpat vēlos izteikt savu
visdzi-ļāko pateicību citu sabiedrībai svarīgu funkciju
nodrošināšanā būtisku jomu
speciālistiem un zinātniskajiem darbi-niekiem, kuri šobrīd
strādā pie visiedar-bīgākās vakcīnas atrašanas.
Šobrīd vairāk par visu mums nepie-ciešams saliedēties, parādīt
solidaritāti un kopīgiem spēkiem pārvarēt pandēmi-ju un tās
graujošās sekas. Tas būs iespē-
Turpinājums 15. lpp.
„Atbilde infodēmijai“Latvijas organizēts ANO pasākums par
dezinformācijas draudiem Covid-19 krīzes laikā
2020. gada 2. de-cembrī, ANO Ģenerālās asamblejas īpašās sesijas
par Covid-19 priekšva-karā, Latvija sadarbībā ar Austrāliju,
Franciju, Indiju un Indonēziju
tiešsaistē rīkoja tematisku pasākumu Atbilde infodēmijai.
Diskusiju vadīja Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pil-degovičs un tās
mērķis bija dalīties ar labāko praksi infodēmijas apkarošanā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvi-čs, uzrunājot starptautisko
auditoriju, aicināja stiprināt noturību pret dezin-formācijas
izplatīšanos pandēmijas laikā: „Katru dienu vīruss prasa ar-vien
jaunus upurus. Ievērojama vīrusa izplatība ir saistīta ar
dezinformāciju, kas skar ikvienu cilvēku visā pasaulē.
Dezinformācija atvieglo vīrusa izpla-tību, kavējot vakcināciju
un atveseļo-šanos. Šeit valdībām ir plašāka loma – līdzās Covid-19
ierobežošanas pūlēm ir jācīnās pret dezinformāciju, kas ar to
saistīta,“ uzsvēra ministrs.
E. Rinkēvičs iepazīstināja ar Lat-vijas pieredzi cīņā pret
dezinformāci-ju, sniedzot iedzīvotājiem pārbaudītu, faktos balstītu
informāciju un sabied-rības informēšanā iesaistot jomas ek-spertus
un profesionāļus. Vienlaikus E. Rinkēvičs norādīja, ka tādām
starp-tautiskajām organizācijām kā ANO, Pasaules Veselības
organizācija un UNESCO ir unikāla loma globālās de-zinformācijas
apkarošanā, apvienojot visus iesaistītos un sasniedzot nozīmī-
Turpinājums 15. lpp.
Sidnejas Daugavas Vanagu nams 18. novembrī.
FOTO
Gun
dega
Zar
iņa
-
2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9.
decembrī
Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.au
www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels
Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam
laikrakstam: $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai $260
par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.
Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.
Sludinājumu cena: $7 par 1 cm telpu vienā slejā vienā
numurā.
Content and design:© Sterling Star 2020.All rights reserved.
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar
autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne
katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām
neuzņemas atbildību. Redakcija
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts
honorārus nemaksā.
Latvijas dzimšanas dienas svētkiLatvijā, Ērgļu novada aprūpes
centrā
Pandēmija ir skārusi arī mazo ciematu Ērgļos, kur mūsu aprūpes
cen-tram jādzīvo pēc noteikumiem, lai pasargātu mīļos, kas dzīvo
pie mums.
Bet par spīti visam, ievērojot šos noteikumus, ir iespējams
radīt un dot prieku mūsu klientiem. Tā jau 11. novembrī, godinot
Lāčplē-ša dienu, nu jau kā tradīciju visi kopā skatījāmies filmu
Rīgas sargi. 11. novembra vakarā dedzām sveces karoga krāsās pie
aprūpes cen-tra fasādes un izgaismojām karogu.
12. novembrī čaklākie klienti pievienojās radošajās darbnīcās,
lai kopā izveidotu dekorācijas svētkiem, kuras jau 13. novembrī
visi kopā izvietojām, lai radītu svētku sajūtu.
16. novembrī kopā ar klientiem skatījāmies filmu Dvēseļu
pute-nis, kas atstāja lielu emocionālu iespaidu. Lai arī filmā tiek
ataino-ti 1. pasaules kara notikumi, daudzi no mūsu klientiem vēl
atceras 2. pasaules karu. Lai arī tad vēl bijuši bērna gados, ir
lietas, kas at-stāj neizdzēšamu iespaidu…
Svētku nedēļas noslēgumā 17. novembrī kopā skatījāmies skaistu
koncertu Mūsu dziesmas Latvijai. Kopā ēdām svētku torti un
seci-nājām, cik mūsu Latvija skaita un visi lepojamies, ka esam
Latvieši.
Visbeidzot 18. novembra vakarā atkal dedzinājām sveces karoga
krāsās pie aprūpes centra, lai godinātu Latviju.
Lai arī nedrīkstam aicināt viesus, kas mūs iepriecinātu svētku
reizēs ar saviem priekšnesumiem, visi kopā tik un tā varam radīt
svētku sajūtu. Latvija esam mēs, un, tikai esot kopā, šajā laikā
gan ievērojot distanci, varam veidot svētku sajūtu.
Liels paldies visiem aprūpes centra darbiniekiem, kas katru
svētku reizi padara iespējamu, paldies visiem aprūpes centru
darbi-niekiem plašajā pasaulē, kas rūpējas par mūsu senjoriem un
neska-toties ne uz ko dod un rada prieku.
Ieva LiepiņaĒrgļu novada aprūpes centra sociālā darbiniece
Valsts svētku svinēšana Ērgļu novada aprūpes centrā.
FOTO
Ieva
Lie
piņa
Video stāstu „Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“ skatoties„Vārdu
sakot, pirmklasīgs sarīkojums“
Šī gada Covid apstākļos, kad mums visiem pietrūkst tuvība un
parastās kulturālās izpriecas, ar tehnoloģis-kiem līdzekļiem
panākam pieņemamu alternatīvu. Satiekamies virtuāli Zoom un
līdzīgos portālos. Skaidrs, ka ideāli tas nav, toties labāk nekā
nesatikties.
Virtuāls liktenis bija šogad Valsts Svētkiem 2020. Ko no tādiem
sagai-dīt?
Vārdu sakot, pirmklasīgs sarī-kojums. Raidījums bija
interesants, skaisti filmēts dažādās pasaules malās un veikli
salikts. Karogu ceļš par tuk-šo, kluso Latviešu namu un pazīstamo
St. Kildas apkārtni aizkustinoši pa-svītroja mūsdienu Covid laika
dzīves apstākļus.
Plašās virtuālās iespējas tika labi izmantotas – no amatpersonu
apsveikumiem Latvijā, Japānā un Melburnā, līdz Pētera Saulīša
tēloju-mam – kā Baumaņu Kārlis (Latvijas himnas autors), kas bija
ierakstīts senlaiku sēpijas brūnos toņos. Vir-tuāli pat dziļāk
varējam iepazīties ar balvu saņēmējiem nekā normālos apstākļos.
Solveiga Silkalna, stāvēdama zālā-jā pie Rīgas pils, teica
skaistu, intere-
santu un aizkustinošu goda runu. At-ceroties skolas dienas
Melburnā, viņa jautāja, kāpēc mums censties paturēt latvietību, ja
australizēties būtu vieg-lākais ceļš.
Skatoties apsveikumus no šeit dzimušajiem un augušajiem skolas
bērniem un vērojot to cīņu ar latviešu valodu, pierāda, cik grūti
tas tiešām ir.
Vēl grūtāk ir tiem, kas ieprecē-jušies cittautās. Ar laiku tie,
kas nav cieši piesaistīti mūsu sabiedrībai, at-tālinās un eventuēli
pazūd. Kaut tiem latviskā sirds klusāk pukst, tā tomēr pukst.
Diemžēl tā ir realitāte, un tādā ceļā mēs zaudējam daudzus, jo ceļš
at-gūt to, kas tiem kādreiz pūrā bijis, nav viegli. Tāpēc liels
prieks bija redzēt angļu valodā subtitrus 2020. sveicie-nam.
Uz karstām pēdām laidu to tālāk draugiem, kuru bērni
atsvešinājušies, un arī austrāļu draugiem, kas izturēju-ši
latvietības ātro kursu.
Liels paldies Anitai Andersonei un visiem, kas palīdzējuši
filmas tap-šanā. Malači!
Reneka HartLaikrakstam „Latvietis“
-
Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3.
lpp.
pilnīgi piepildījis savus apsolījumus!Pateicos Dievam par Viņa
žēlastī-
bu un mūsu Baznīcu pasaulē! Pateicos Prezidijam, Virsvaldei,
katrai drau-dzei, ka tik uzticīgi, atjautīgi un svē-tīgi kalpojat!
Lai Dievs turpina dzie-dināt šo pasauli un svētī mūsu darbu!
Tuvojoties Ziemsvētkiem – kā Latvijā, tā pasaulē – lai jūsu sirdis
kļūtu gaišā-kas un cerībā atjaunotas! Novēlu Die-va mīlestības un
Kristus gaismas ba-gātus Viņa dzimšanas svētkus!
Jūsu+ Lauma ZušēvicaLELBP arhibīskape
Adventa laika cerībā gaidot ZiemsvētkusArhibīskapes
novēlējums
Adventa laiks ir gai-dīšanas laiks, kam pa-rastā iezīme ir
cerība. Jo grūtāki un juceklīgāki, tumšāki laiki, jo spēcī-gāka
cerība, ka patiesi Dieva apsolījumi vēl
spēkā. Tā Bībele definē cerību. Tā ir pārliecība, ka Dievs
izpildīs savus ap-solījumus. Reiz Dievs bija solījis: „Tavā priekšā
ir droša nākotne, un tava gaidī-šana tevi nevils.“ (Sak. 23:18)
Pirmajā Ziemsvētku brīnumā Vārds tapa miesa un Dieva solījumi
piepildījās. Piedzi-ma Jēzus Kristus, kurā bija dzīvība, un dzīvība
bija pasaules gaisma!“ (Jņ 1:4)
Bija klusa nakts, gandrīz kā apburtā skaistumā. Dievs likās tik
tuvu. Nekas 9. februārī neliecināja, cik drīz vīruss ielauzīsies
pasaulē un to pārvērtīs. Ie-ejot Adventa laikā, ap mums pandēmija,
konflikti, krīzes un asākas cilvēku dom-starpības vairo tumsu, maz
dāvā cerību. Kristus to atjauno, mums atgādinot: „Es esmu pasaules
gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvī-bas
gaisma.“ (Jņ 8:12) Un aug cerība pasaulē, kad dodamies no tumsa
Viņa gaismā! Gadu simteņiem ilgi šī gaisma atspīdējusi ticīgo
sirdīs un dvēselēs, pat ja nācies gaidīt, izturēt pārbaudījumus,
pārvarēt ciešanas. Šogad mācītājam Paulim Urdzem būtu bijusi 100
gadu dzimšanas diena. Vācu bēgļu nometnē, 1948. gadā, kad latvieši
dzīvoja lielā ne-drošībā un neziņā par savu nākotni, vēl būdams
teoloģijas students, izdevumā Dzirkstele, viņš bēgļus iedrošināja,
jo sevišķi šādā laikā neaizmirst, ka:
„Kristīgajai draudzei jāparāda pasaulei, kas ir patiesa kopība,
ka mīlestība nav tikai tukšs vārds. Mēs tagad redzam, cik ļoti mums
tomēr šīs mīlestības trūkst. Lūgsim, lai Dievs sūta savu Garu, lai
dod mums patiesu draudzi, lai dod kopību, lai dara mūs par Kristus
mācekļiem, kuru pazīša-nās zīme ir mīlestība. Virs zemes nav
pilnības, šeit viss ir tikai pa pusei. Bet mums ir droša cerība, ka
tas Kungs mūs ved pilnībai pretī…“
Šajā Adventā daudziem varētu lik-ties, ka viss ir tikai pa
pusei. Neskaitā-miem cilvēkiem augušas rūpes par pa-saules, savu un
bērnu fizisko, garīgo un finansiālo veselību. Aug bailes par to,
kāds būs 2021. gads. Turēsimies drošā cerībā, nenomaldīsimies tumšo
domu mežā, atcerēsimies, ka mēs piederam Tam, Kurā „mājo visa Dieva
pilnība miesā, un jums ir dota pilnība viņā, kas ir galva ikvienai
valdīšanai un varai“! (Kol.2:9) Ne pa pusei mums ir dota pilnība
Viņā! Ja ne dievnamos, tad virtuālajā pasaulē, dalīsimies lūgšanās
un dziļā pateicībā Dievam, ka Viņš tik
RedakcijāSveicināti, lasītāji!Visi būs iepazinušies
ar vārdu „pandēmija“,bet tagad uz tā vārda pa-mata tiek
izveidoti vēl citi līdzīgi vārdi. Pirms nedēļas Latvija
sadarbī-
bā ar Austrāliju, Franciju, Indiju un In-donēziju tiešsaistē
rīkoja tematisku pa-sākumu „Atbilde infodēmijai.“ Latvijas ārlietu
ministrs deklarēja, ka: „Šeit valdībām ir plašāka loma – līdzās
Co-vid-19 ierobežošanas pūlēm ir jācīnās pret dezinformāciju, kas
ar to saistīta“.
Dezinformācija nāk no visām pu-sēm, bet vēl arvien ir skumji
konstatēt, ka cilvēkiem, kuriem vajadzētu zināt labāk, palīdz
izplatīt nepatiesas vai mal-dinošas ziņas. Rodas iespaids, ka
pēdē-jos dažos gados vārds „patiesība“ ir kļuvis par apzīmējumu
ļoti relatīvam jē-dzienam. Tas, kopā ar nespēju civilizēti pārrunāt
jautājumus, norāda uz lieliem izglītības un audzināšanas
trūkumiem.
Kādreiz skolās, vismaz Austrālijā, mācīja, kā kritiski vērtēt
kādu „ziņo-jumu“, bet tagad viss, kas Feisbukā, Instagramā, Tviterī
vai Jūtjūbā (You-Tube) sakrīt ar lasītāja/skatītāja pārlie-cību
tiek pieņemts kā svētā patiesība, bet viss, kas nesakrīt, tiek
noraidīts. Sociologu pētījumi sen jau atklājuši, ka pārliecināto
cilvēku ir ārkārtīgi grūti novest uz citādu domāšanu, pat ar it kā
neapstrīdamiem pierādījumiem.* Visi pierādījumi mēdz tikai
pastiprināt jau izveidoto uzskatu, vienalga, vai pierā-dījumi
atbalsta vai noliedz šo uzskatu.
Nevar šo norakstīt uz „padomju mantojumu“, jo tas ir izplatīts
visā Rietu-mu pasaulē. Beidzot galvenie viltus ziņu izplatītāji
(tie paši Feisbuks, Instagrams, Tviteris un Jūtjūbs) sākuši mēģināt
kaut ko darīt – piemēram, pielikt brīdināju-mu pie melīgu vai
maldinošu ierakstu, ka, iespējams, tas nav pareizs. Šāda rīcī-ba,
protams, izraisa pretreakciju „ticīga-jos“, ka viņiem uzliek
cenzūru.
ASV vēl ir tāda nianse, ka minētie sociālie mediji neskaitās
izdevēji, un tāpēc nenes nekādu atbildību par to, ko viņi izplata.
Juridiski tie ir tādi paši, kā telefona tīkli, kuri nenes atbildību
par to, ka ir nodevuši tālāk to, ko kāds runā savā telefonā. Kad
Tviteris sāka pievienot brīdinājumus prezidenta Trampa
izteicieniem, tad viņš solījās atcelt sociāliem medijiem šo
neaizska-ramības statusu.
Tas ir mūžīgais jautājums – kurš un kā noteiks, kas ir
„patiesība“, un kā-das „nepatiesības“ drīkstēs pastāvēt. Cenzūra
nav labākais atrisinājums, bet dezinformācija var kļūt bīstama.
Labā-kais ir celt domātspēju un laipnību. Bet vai tas vispār ir
iespējams?
GN*
https://www.bbc.com/future/article/20170131-why-wont-some-people-listen-to-reason
Cena $35 (+$10 piegāde Austrālijā).PO Box 6219, South Yarra,
Vic. 3141
[email protected]Čeki rakstāmi: „Sterling Star“
Katrs mēnesis ir uz divām A4 lapām.
2021. GADA KALENDĀRS
ILZE ŠĒNBERGA NĀGELA
Ziedi,ziedi vēl...
Vārda dienu kalendārs ar Latvijas Republikas svētku un
atzīmējamām dienām
FOTO
Lau
ma
Zušē
vica
-
4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9.
decembrī
Valsts svētki Latviešu ciemāSvinības korona vīrusa aizliegumu
ēnā
Šogad paiet 102 gadi kopš Latvijas valsts di-bināšanas 1918.
gada 18. novembrī. Ir bijuši labi gadi, ir bijuši grūti laiki.
Latvija labi attīstī-jās, var teikt – plauka un
ziedēja līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad Rīgas ielas bija pilnas
ar sarkanarmijas tankiem un sākās Padomju Savienības okupācija, kas
ilga līdz 1941. gada jūni-jam. Tad to nomainīja vācu okupācija, kas
ilga līdz 1944. gada rudenim, kad to atkal pārņēma Padomju
Savienības okupācija. Rezultātā – mūsu bēgļu lai-ki un izceļošana
uz dažādām pasaules mālam, līdz beidzot 1991. gadā Latvija atguva
savu neatkarību un varēja at-jaunot savu valsti, un šogad tai
svinam 102. dzimšanas dienu. To dara latvieši ne tikai Latvijā, bet
visur pasaulē, kur tagad dzīvo latvieši.
Kopš mūsu Latviešu Ciema pastā-vēšanas arī šeit to svinam. Mūsu
karo-gu masti, kas agrāk atradās pie Ciema galvenās ieejas,
pagājušā gadā tika pārcelti uz laukumu pie zāles durvīm.
Iepriekšējos gados svinībās piedalījās ne tikai Ciema iedzīvotāji,
bet bija arī labs skaits ciemiņu no ārpuses. Pēc akta visi Ciema
zāle baudīja šampa-nieša brokastis.
Šogad, sakarā ar korona vīrusa aizliegumiem, lietas ir
citādākas. Pie-dalīties 18. novembrī drīkstēja tikai Ciema
iedzīvotāji. Ārpusē, netālu no karogu mastiem, bija salikti krēsli
ar atstarpi, kur sēdēja ap 30 dalībnieku no mājiņām, otrā laukuma
pusē ne-daudz no ārpuses nama, bet vairums no aprūpes nama
iedzīvotājiem pieda-lījās no Ciema zāles.
Ciema mājiņu iedzīvotājiem iero-doties, bija jānodod iepriekš
izpildīta anketa par savas veselības stāvokli, tika pārbaudīta
temperatūra un tikai tad varēja apsēsties. Starp apmeklētā-jiem
bija arī vairākas sievietes tautas tērpos, kas vairoja svētku
sajūtu. Pal-dies viņām par to!
Bija skaists, saulains pavasara rīts.
Plkst. 8.30 no rīta. Ceremoniju iesāka mācītājs Aldis Elberts,
sveicot visus dalībniekus un pieminot, ka esam pirmie pasaulē, kas
šodien svin šos svētkus. Sekoja karogu uzvilkšana – Latvijas un
Austrālijas. To veica mūsu Ciema pārvaldniece Ingrīda Houka (Hawke)
un Anita Elberte – abas tērpušās tautas tērpos. Tad visi kopā
nodziedājām Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju!
Mācītājs turpināja uzrunu, mi-not, ka Dievs mums ir palīdzējis
tikt pie savas valsts, un turpināsim viņam pateikties par to un
lūgt viņa svētību mūsu himnas vārdos Dievs, svētī Lat-vjiu un lūgt
viņa palīdzību korona vī-rusa radītās grūtības pārvarēt.
Mūsu konsulārais pārstāvis un Latviešu Ciema valdes priekšsēdis
Jānis Dēliņš mūs sveica svētkos un novēlēja Latvijai gaišu nākotni,
Die-va svētību un visiem pārvarēt korona vīrusa grūtības. Mācītājs
turpināja ar svētrunu Svētīga tā tauta, nobeidzot ar dziesmu Dievs
Kungs ir mūsu stiprā pils. Pēc akta beigām aprūpes nama
iedzīvotājiem sekoja svētku brokastis ēdamzālēs un mājiņu
iedzīvotājiem bija sagatavotas brokastis līdzi ņemša-nai, arī ar
pudelīti šampanieša!
Kā katru gadu 18. novembrī pie Ciema 57. mājiņas plīvoja
Latvijas karogs.
Citu dienu bija iespēja noskatīties VIRTUĀLOS VALSTS SVĒTKUS
MELBURNĀ 2020, pieslēdzoties ar saiti. Aprūpes nama iedzīvotāji to
no-skatījās pirmie un mājiņu iedzīvotāji to varēja noskatīties
sabiedriskajā na-miņā pirmdien, 23. novembrī, no rīta Ingrīdas
Houkas vadībā.
Klausījāmies Latvijas Valsts pre-zidenta Egila Levita apsveikumu
un vēl citus; noklausījāmies bijušās mel-burnietes Solveigas
Silkalnes saistošo svētku runu (tagad, prezidenta ārlietu
padomniece), tad paziņojumus par PBLA KF apbalvojumiem; ar
prieku
Valsts svētku dalībnieki.
FOTO
Ingr
īda
Bie
zaite
Mācītājs Aldis.
FOTO
Jāni
s Dēl
iņš
Karoga pacelšana. No kreisās: Anita Elberte, Ingrīda Houka
(Hawke).
FOTO
Ingr
īda
Bie
zaite
Ingrīdas Houkas (Hawke) īpaši Ciema ļaudīm ceptais
kliņģeris.
FOTO
Ingr
īda
Bie
zaite
Turpinājums 5. lpp.
-
Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 5.
lpp.
Sestdien, 21. novembrī, Sidnejas Latviešu namā mani sagaidīja
Linda Ozere, Ilona Brūvere un Jānis Če-čiņš. Es sapratu, ka šī
pieklājība ne ti-kai lika man justies laipni gaidītai, bet arī bija
regulāra mana apmeklējuma Sidnejas latviešu sarīkojumu iezīme.
Vispirms Jānis izdalīja visiem ar šam-panieti piepildītās glāzes un
atklāja svētkus ar tostu par Latvijas brīvību.
Katrs galdiņš bija dekorēts ar baltu audumu un vāzi galda vidū,
atspogu-ļojot sarkanbaltsarkano tēmu. Uz katra galda bija arī
groziņš, kurā bija bagā-tīgs rupjmaizes un pīrāgu daudzums. Kamēr
mana sirds ir pieķērusies ma-zajiem bekona rullīšiem, sēņu
pīrādzi-ņi mani vilināja; pagaršoju – cik gardi! Tik gardi, ka
apēdu trīs!
Pirmais ēdiens bija aukstā biešu zupa. Kefīrs bija iekrāsots ar
sārtu rozā krāsu, un tajā bija smalki sagriezti kar-tupeļu, biešu
gabaliņi, svaigi gurķīši un citi labumi, kopā ar dillēm, protams!
Tas apstiprināja zupu kā būtisku, at-svaidzinojošu gardumu, bet ne
smagu.
Latviešu aukstais galds bija ie-dvesmojis galvenu ēdienu. Katram
gal-dam bija savs šķīvju komplekts, un, kā vienmēr, un, kā jau
tradīcija nosaka, šķīvji tika dāsni piekrauti ar tradicio-nālo
latviešu ēdienu sortimentu. Ga-lerts man kļuvis par atmiņu
katalizato-ru, un man atgādināja par notikumiem manā bērnībā. Es
biju pieradusi redzēt, kā mana māte vārīja cūku kājas, lai taisītu
tēvam galertu jeb brawn, – kā austrālieši to sauca. Es biju
pārsteigta, kad tēvs kādu vakaru pārnāca mājās ar cūkas galvu. Es
atceros viņa lepnumu, ka viņš ir spējis sagādāt cūkas galvu, un es
nezinu, no kurienes; atceros ma-nas mātes pārsteigto skatienu.
Bez tam uz aukstā galda paplātes
bija arī zivs tomātu mērcē, smalki sa-griezti kartupeļu salāti –
daudz smalkāk nekā austrālieši taisa, mazsālītie gurķi, vista un
lapu salāti ar riekstiem un žāvē-tiem augļiem. Atkal galvenā ēdiena
sa-stāvdaļas – krāsas un garšas tika lieliski veidotas, lai
papildinātu viena otru.
Saldā ēdienā bija debessmanā. Viegli saputots, taisīts no
dzērvenēm un pasniegts, kā parasti, ar pienu. Tam bija ideāls
līdzsvars starp skābumu un saldumu.
Bet ar to jau nebeidzās! Bija vēl medus kūka! Nu kā gan var
atteikties? Un tā kā svinējām valsts svētkus, kūku rotāja trīs
zvaigznes, atgādinot Brīvī-bas pieminekļa zvaigznes.
Svētku pusdienu noslēgumā mums tika pasniegta kafija un tēja ar
divu veidu petit fours – ar Melnā balzāma bumbiņām šokolādē un
piparkūkām ar latviešu rakstu formām. Šis pēdējais kurss deva
lielisku iespēju, lai turpi-nātu sarunas ar tikko satiktiem
cilvē-kiem, kā arī sarunāties ar tiem, kas sēdēja pie citiem
galdiem.
Es biju priecīga, ka mani uzai-cināja uz Valsts svētku svinībām
2020. gadā. Lai gan mērogs šīs atšķī-rās no 2018. gada svētku
svinībām, biedrības, koleģialitātes un sirsnības izjūta paliek
nemainīga. Es vienmēr jutos pagodināta, kad esmu uzaicināta uz
Sidnejas latviešu sarīkojumiem, un vēl jo vairāk, kad sarīkojums
atzīmē Latvijas valstij nozīmīgu svētkus.
Debra Filipsa (Phillips)Laikrakstam „Latvietis“
Sarkanbaltsarkanās pusdienasSvētkus atklāja ar tostu par
Latvijas brīvību
Sidnejas Latviešu biedrības priekšsēdis Jānis Čečiņš uzsauc
tostu Latvijai.
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
Debessmanā.
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
Saimnieces un palīdzes. No kreisās: Ilona Brūvere, Laura
Strauta, Sandra Dragūna, Lolita Jurāne.
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
Torte par godu Latvijai.
FOTO
Ojā
rs G
rest
e
noskatījāmies Melburnas latviešu bēr-nu un jauniešu
priekšnesumus.
Paldies Ciema vadībai par šo jauko
iespēju! Dievs, svētī Latviju!Eva,
Ciema mājiņas iedzīvotāja
P.S. Pieminot Latvijas vēsturi, vai kāds atceras, ka Latvijā
dzīvoja pa-
reģotājs EIŽENS FINKS, kas jau agri Latvijas okupācijas laikā
pareģoja, ka Latvija atgūs savu valsti gadā, kas la-sāms vienādi no
abām pusēm – un tas notika 1991. gadā! Vai vēl kāds, ko at-ceras,
vai zina par to?
Valsts svētki Latviešu ciemāTurpinājums no 4. lpp.
-
6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9.
decembrī
Kā jau Pertā ierasts, mēs mūsu Valsts Svēt-kus svinam vienmēr
tie-ši 18. novembrī. Tā arī šogad jau plkst. 7.00 no rīta kopiņa
Pertas latvie-šu bija pulcējusies Pertas Latviešu Centra priek-
šā pie augstajiem karogmastiem, lai svinīgi sveiktu mūsu
dzimteni, viņas 102. dzimšanas dienā, karogmastos uz-velkot mūsu
sarkanbaltsarkanos karo-gus, kuri visu dienu rādīs tuvākā
apkār-tnē, ka šodien šeit ir kaut kas sevišķs. Jā gan, šeit Pertas
latviešu kopiņa svin sa-vas dzimtenes Latvijas Valsts svētkus.
Pēc Uzmanību karogiem! Latvi-jas sarkanbaltsarkanie karogi lēni
un svinīgi uzvijās mūsu abos augstajos mastos. Pēc Daugavas Vanagu
Pertas nod. valdes priekšsēdis Ilmāra Ru-daka īsas uzrunas, sveicot
klātesošos, Ilmārs aicināja visiem vienoties mūsu valsts himnā:
Dievs, svētī Latviju! Ar to tad Pertas latvieši bija iesākuši
svinēt Latvijas 102. dzimšanas dienu. Atkal nāksim šeit kopā ar
saulrietu plkst. 18.00., Latvijas karogus svinīgi atkal noņemt no
karogmastiem.
Sveiks Svētkos! mēs sveicām viens otru jau ar saulrietu, mūsu
Valsts svēt-kos 18. novembrī. To tagad jau bie-ži dzirdējām, skanot
Pertas Latviešu Centra pagalmā, otrdienas pievakarē, kad visi atkal
salasījāmies ap mūsu augstu plīvojošo karogu mastiem, kad Latvijas
sarkanbaltsarkanie karogi šo-reiz lēni slīdēja zemē no Nama abiem
karogmastiem. Vēl turpinot pēc mūsu pertiešu tradīcijas nodziedājām
jau pie-rasto korāli: Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils un ar to tad
Pertas kopienas Valsts svētku svinības bija beigušās. Tas bija
drusku neparasti, bet tikām aicināti uz Daugavas Vanagu klubu, kur
tad nā-
kamajā svētdienā svētki turpināsies ar svētku aktu.
Saulrietā Lat-vijas karogu no-laišanu šogad mūs kuplināja
pieaugu-šu latviešu valodas klases audzēkņi, kuri bija ieradu-šies
druscīt agrāk nekā parastajos plkst. 18.30 uz savu valodas stun-du,
bet bija aicināti ierasties agrāk, lai redzētu un piedalītos
Latvijas valsts svētkos, jo arī viņi visi ir Latvijas pil-soņi. Ar
to mums radās iespēja divām tautumeitām asistēt pie mūsu diviem
karogiem. Šoreiz klātesošie nevis de-vās uz DV klubu, bet mājās, un
valo-das klase devās mācīties par to, ko viņi nupat bija redzējuši
un piedzīvojuši.
Arī Pertā notika 18. novembra Atceres akts
Svētdien, 22. novembrī, plkst. 13.00, DV kluba telpās notika 18.
novembra veltītais Svinīgais akts, kurš iesākās, kad mācītājs Gunis
Balodis ieveda DV Per-tas nod. priekšsēža Ilmāra Rudaka pa-vadībā
un Jāņa Vucēna nesto Latvijas Valsts karogu.
Gandrīz visus mūsu sarīkojumus esam vienmēr iesākuši ar
Svētbrīdi, kad pateicamies Dievam par to, ko Viņš mums ir devis un
izlūdzamies Viņa palīdzīgo roku arī mūsu nākotnes darbos. Mācītājs
Balodis iesāka Svēt-brīdi, uzaicinot mūs nodziedāt pirmo dziesmu:
„Bez krāšņiem vainagiem un ziediem.“ Dziesmai sekoja mācī-tāja
lasījums no Bībeles un lūgšana, kur viņš sevišķi uzsvēra pateicību
par
Dieva svētību mums un mūsu tautai un izlūdzās, lai mūs visus
vienu vie-notības spēks darbā mūsu tautas un valsts labklājībai.
Svētbrīdi beidzām, nodziedot: Šī zeme Tava Dievs.
Svētbrīdim sekoja DV Pertas no-daļas priekšsēža Ilmāra Rudaka
at-klāšanas runa, kurā Ilmārs apskatīja viedokli, ka Latvija nav
maza, bet ir gan neliela. To viņš atspēkoja ar sta-tistiskajiem
skaitļiem, kuri nekur nerā-dīja Latviju pēdējā vietā, bet gan kaut
kur pa vidu vai vietām pat tuvāk aug-šai. Statistika rādīja gan
zemes platību, ļaužu skaitu, produktu ienākumus uz cilvēku un jo
daudz, daudz citu. Tātad, Latvija un latviešu tauta nemaz tik
nie-cīga nav un jo sevišķi Eiropas mērogā dažreiz ar savu darbu pat
pārsniedz lie-lākas tautas un izceļas vēl vairāk ar da-žādiem
panākumiem – kā ekonomiku, datorzinībām u.c. Jā, Latvija tiešām
nemaz nav tik maza citu tautu saimē.
Sekoja LAAJ vicepriekšsēža Rie-tumaustrālijā Jāņa Vucēna Svētku
uz-runa, kurā viņš mums stāstīja par ASV diplomātijas lomu Latvijas
liktenim mūsu 50 gadu Latvijas valsts okupācijas sākumā un
okupācijas laikā. Savā runā viņš jo sevišķi uzsvēra lielo nozīmi
Rie-tumvalstu, it sevišķi ASV, nostāju mūsu Latvijas de jure
statusa uzturēšanā un atzīšanā, bez kura mums būtu bijis vi-sai
grūti atgūt mūsu valsts statusu uz 1918. gada Valsts Statūtu
pamatiem.
Pēc Jāņa Vucēna uzrunas dzirdē-jām Valsts Prezidenta Egila
Levita uzrunu tautiešiem ārzemēs, kuras bei-gās vienojāmies,
nodziedot Latvijas Valsts himnu Dievs, svētī Latviju!
Pēc himnas sekoja LAAJ vice-priekšsēža Pertā ziņojums par LAAJ
Atzinības rakstiem, kuri bija piešķirti tautiešiem Austrālijā.
Bijām saņēmuši apsveikumu arī no PBLA priekšsēdes Kristīnes
Saulītes. Tad Latvijas goda konsuls Jānis Purvinskis nodeva arī
savu sveicienu un vēlējumu Latvijai un nolasīja Latvijas vēstnieces
Austrālijā ar rezidenci Japānā Daces Treijas-Ma-sī apsveikumus un
sveicienus Valsts
Sveiks Svētkos Pertā!Pulcējās divās dienās
Pertas Latviešu centrs 2020. g. 18. novembrī.
FOTO
Jāni
s Pur
vins
kis
Latviešu valodas klase goda konsulāta telpās mācās par 18.
novembra nozīmi.
FOTO
Jāni
s Pur
vins
kis
Turpinājums 12. lpp.
-
Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 7.
lpp.
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlan-dē (LAAJ) piešķīra
atzi-nības rakstu:
Latviešu Ciema Melburnā vadībai un darbiniekiem – par
pašaizliedzīgu un izcilu aprūpi Lat-viešu Ciema iedzīvotājiem,
gādājot par vecākā gadagājuma un visneaiz-sargātajiem latviešiem
koronavīrusa pandēmijas laikā.
Ingrīdai Houkai (Hawke) – par pašaizliedzīgu un ilggadīgu darbu
Melburnas Latviešu Ciema un Dauga-vas Vanagu labā!
Anita Andersone Laikrakstā Lat-vietis raksta: „Latviešu Ciemam
vislie-lākais izaicinājums ir bijis nodrošināt savu iedzīvotāju –
un līdz ar to darbi-nieku – veselību un labklājību. Korona vīrusam
izceļoties, Ciema vadība ātri noreaģēja, pieņemot grūto lēmumu,
noslēgt Aprūpes namu, nepieļaujot viesošanos, pat pirms Valdības
no-teikumi nāca spēkā. Ciema vadība ir strādājusi mērķtiecīgi un
pašaizliedzī-gi, lai iedzīvotājiem nodrošinātu ne ti-kai veselību,
bet arī ierastās ikdienas dzīves turpināšanu. Nodarbības un
sarīkojumi ir turpinājušies, ievērojot veselības nodrošināšanas
likumus. ...
...Mēs Melburnā varam būt lepni
un pateicīgi, ka par mūsu sabiedrības vecākajiem un vismazāk
nodrošināta-jiem locekļiem gādā ar tik lielu sirsnī-bu, nesavtību
un apzinību.“
* * *Pasaules brīvo latviešu apvienī-
ba – Kultūras fonds 2020. gadā pie-šķīra apbalvojumu:
Latviešu Ciema mājiņas iedzīvo-tājai Elvīrai Latišai par
ilggadēju un izcilu darbu Austrālijas latviešu sa-biedrībā, it
īpaši darbojoties Melbur-nas etniskās raidstacijas 3ZZZ radio
programmā.Atzinības rakstus Ingrīdai Hou-
kai (Hawke) un apbalvojumu Elvīrai Latišai pasniedza Anita
Anderso-ne, LAAJ vicepriekšsēde (Viktorijā) MLOA valdes priekšsēde
Melburnā piektdien, 20. novembrī, pēc tam, kad Aprūpes nama
iedzīvotāji, kopā ar Ciema vadību noskatījās 18. novem-brim veltītu
filmu Taisīšu tiltu pār pla-šu jūru... – MELBURNAS VALSTS SVĒTKU
SVEICIENS 2020.
Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“
Atzinības raksti Latviešu ciemāLAAJ un PBLA Kultūras fonds
piešķīra
Lai arī šogad Kausa diena Melburnā bija citā-dāka, krietni
klusāka, nekā visus citus gadus, Latviešu Ciemā tā tika svinēta
skais-ti un pēc šodienas mērauk-las – pat ar vērienu. Rozes,
plūktas no Latviešu Ciema dārziem, tika skaisti kārtotas daudzās
vāzēs, un ļaudis, skaisti saposušies, ieradās Lielajā zālē, lai
kopīgi noskatītos zirgu skriešanas sacen-sības un pēc tam sadalītu
godalgas.
Vispirms katrs varēja izvilkt lozi – vienu zirgu un tad atlika
turēt īkšķus, lai tieši izlozētais zirgs atskrietu pirmais.
Pirmo godalgu saņēma Astra B.,
otro – Visvaldis S. un trešo – Velta H. Uzvarētāji saņēma
kausiņus ar saldu-miem. Tad bija laiks vērtēt daudzās, skaistās
cepures, kuras bija sagatavotas divas nedēļas pirms kausa dienas,
kad iedzīvotāji kopā ar lifestyle darbiniekiem tās vairākas stundas
dienā bija veidojuši.
Tā kā cepures bija krāsainas un ļoti elegantas, tad arī šajā
gadā katrs iedzīvotājs tika pie godalgas – lielas piespraudes ar
uzrakstu, raksturojot ne tikai cepuri, bet visu koptēlu. Daži no
tiem bija – vasaras dārzs, jūras pla-šums, zelta rudens, saulriets,
dārgak-mens un daudzi citi nosaukumi.
Viena no atnākušajām kundzēm nevēlējās platmali likt galvā,
sēdēja, vēroja visu notiekošo un visu laiku smaidīja. Arī šī viešņa
saņēma godal-gu ar nosaukumu SMAIDS.
Kad godalgas bija sadalītas, tad bija laiks dziesmām, uzkodām un
at-spirdzinošiem dzērieniem.
Paldies visiem, kas piedalījās, lai šo dienu padarītu par svētku
dienu – ar daudz un dažādiem ziediem, skaistām cepurēm, gardām
uzkodām un mīļām godalgām katram!
Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“
Tradicionālā Melburnas Kausa dienaLatviešu Ciemā svinēta ar
vērienu
Melburnas Kausa diena Latviešu ciemā.
FOTO
no
Latv
iešu
cie
ma
arhī
va
Anna Švalbe.
FOTO
no
Latv
iešu
cie
ma
arhī
va
No kreisās: Ingrīda Houka (Hawke) un Elvīra Latiša ar Atzinības
rakstiem.
FOTO
no
Latv
iešu
cie
ma
arhī
va
-
8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9.
decembrī
Divus mēnešus šī gada nogalē un nākošā gada sākumā Jelgavas
Svētās Trīsvienības baz-nīcas tornī viesojas Mai-ja Nora Tabaka ar
savu gleznu izstādi Dzimusi Jelgavā. Nosaukums
nav maldīgs – māksliniece patiesi ir dzimusi šajā pilsētā vēl
pēdējā miera gadā pirms Otrā pasaules kara. Tēvs bija inženieris,
pilsētā labi zināms cil-vēks, turīgs un izglītots, māte slavējās kā
augstas klases modiste. Bet sākas karš, Tabaku ģimenei piespiedu
kārtā nācās pamest Jelgavu. Tas noteica arī Tabakas tālāko dzīvi.
Pēc daudziem gadiem māksliniece atzinās: „Daudz-kārt esmu domājusi,
kāda būtu mana dzīve, ka Latvijā viss palicis, kā tolaik bija.
Iespējams, ka es nebūtu māksli-niece, bet kā bagātnieku bērns
aizietu pa citu līniju.“
Taču notika tā, kā tas notika, bet Maija Nora Tabaka kļuva
daudzu iecienīta, atzīsim, arī apskausta un
pretrunīgi vērtēta gleznotāja. Dzīve viņai nav bijusi ziediem
klāta, bet krietni vien vēju un negaisu svaidī-ta un pērta, tādēļ
ir ar spēcīgu rakstu-ru un augstu pa-šapziņu. Galerijas Daugava
vadītājas Andas Treijas ie-cerētais, pamatīgi uzrakstītais un
ba-gātīgi iekārtotais albums, kas die-nasgaismu ierau-dzīja 2018.
gadā, jaunākām paau-dzēm atgādina par viņas daiļrades posmu pirms
gadiem četrdesmit piecdesmit, kad skatītājus apbūra Kāzas Rundālē,
Tatjanas Bē-mas un Tatjanas Sutas portrets, maz-liet mistiskais
Rīts mežā, tāpat Rietum-berlīnes cikls. Šīs lielās kompozīcijas
vēlāk nomainīja cita stila darbi, kuros māksliniece arvien
vairāk ļāvās fantā-zijas ierosinātām tēmām un krāsu priekam.
Patlaban Jelgavā ska-tāmas 14 pēdējo gadu gleznas, kurās viņa
mūs iztēlē aizved te pie Zvār-tes ieža, kuras krastos di-vas
meitenītes sastapušas papagaiļus, te esam kādā senā pilsētā ar
statujām centrā, kas mums atgādi-na par Eiropas pielūgsmi, vai
ostā, kurā elegantas dāmas priekšā nometies senlaicīgā tērpā
ģērbies pielūdzējs un senu dienu cepurē ar greznām spal-vām. Turpat
kaut kur ek-sotiskos dārzos ar kaktu-siem un pēc franču modes
apgrieztiem krūmājiem un kokiem pie eleganta galdi-
ņa malko kafiju divas lepnas daiļavas un izbauda sarunu
gurdenumu. Kaut kur savu jubileju krāšņā lielveikala atmosfērā svin
pavisam jauns puikiņš.
Pēdējā laikā Maija Nora Tabaka glezno darbus bez cilvēkiem.
Jelgavā tāds ir šīgada Dārzs vai iekšpagalms, kas ir īpaši
izceļams. Tajā lielu gleznas laukumu aizņem ģeometriskas sienas,
kas veido koridoru un kas ved dziļu-mā, bet tur pašā galā rodams
neliels dārza stūrītis. Nekas no bijušā greznu-ma, krāsu
uguņošanas. It kā iestājies miers pēc dzīves ņirboņas.
Mākslinieces darbi jau no laika gala izceļas ar harmonijas
izcēlumu, ar dzīvesprieku, plaši mutuļojošu fan-tāziju, kas
skatītāju aicina ienirt viņas iedomu valstībā, kurā valda prieks,
miers, garīgs līdzsvars un saule cauru diennakti. Tā ir sapņu zeme,
kas var-būt šobrīd, kad pasaulē ir tik daudz dramatiskā, traģiskā,
kad cilvēkiem pietrūkst dvēseliska līdzsvara un kad viņi neprot
atrast sevī un apkārtnē spēku, lai pastāvētu, lai uzmundrinātu
sevi, līdzsvarotu savu garīgo pasaule, ir nepieciešama Maijas Noras
Tabakas skaistuma piesātināta māksla.
Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“
Māra Branča skatījumsSkaistuma un miera ilūziju zemē
Izstādes skats.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
Maija Tabaka. „Meitenes ar papagaiļiem“. 2013.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
Maija Tabaka. „Dārzs“. 2020.
FOTO
Mār
is B
ranc
is
-
Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 9.
lpp.
Mīļie muzeja un pētniecības cen-tra „Latvieši pasaulē“ biedri,
drau-gi un atbalstītāji!
Visiem 2020. gads ir bijis neie-rasts. Jums. Mums. Ceram, ka
turaties veseli, vingri!
Šogad muzeja krājumu, kurā ir 18 000 vienību, papildināja
Indijas latvietes steigā sašūta aizsargmaska no lina; Igaunijas
latvietes Lauras Šmidebergas trauslās stikla rotas COVID-19 vīrusa
formā. Izveidojām Rīga 1944 orientēšanos pilsētvidē, ko var veikt
svaigā gaisā vienatnē vai mazās grupās. Populārie Rudens LaPa
pasākumi šogad noris nevis Vecrīgā, bet virtuālajā internacionāli
pieejamā pasaulē, tāpat kā 8 stundu garais Valiant filmas atbalsta
ZOOMatons. Atjaunotajā muzeja mājas lapā www.lapamuzejs.lv izceļam
nodaļas Muzejs runā un Muzejs rāda. Nemainās tas, ka Latvieši
Pasaulē ir nevalstiska organizācija, kuras darbību 13 gadu garumā
uztur un atbalsta galvenokārt ZIEDOTĀJI!
Mums nepieciešami $40 000 nākamā gada sekmīgai darbībai, lai
paturētu visus darbiniekus, kas īstenojuši tik veiksmīgās,
ietekmīgās, pat inovatīvās muzeja un pētnie-cības centra
programmas. Mums apsolīti divi ziedojumi, viens – $5 000, otrs –
5000 eiro, JA vien līdz šī gada bei-gām no sabiedrības saņemam $30
000!
LŪDZU, palīdziet mums sasniegt summu, kas pievie-nos šos
papildus $10 000!
Ko paveicām 2020. gadā par pagājušā gada nogalē sa-ziedotajiem
$48 000 un papildus piesaistītajiem grantiem projektu konkursos?1.
Pieņēmām uz gadu vēl vienu krājuma glabātāju – Uldi
Dimiševski. Krājuma glabātāji un muzeja kuratori ne-mitīgi
strādā pie dāvināto priekšmetu aprakstīšanas, dāvinātāju
intervēšanas, fotogrāfiju atšifrēšanas, lai katra dāvinātā
priekšmeta nozīme būtu skaidra un ska-tāma vēsturiskā
kontekstā.
2. Sagatavojāmies muzeja valsts akreditēšanai un akredi-tācijas
komisijas vizītei 2020. gada 28. oktobrī.
3. Uzņēmām 2400 skolēnu, ģimenes un draugu grupas iz-laušanās
spēlē un izstādē Bēgļu gaitās. Spēle un izstāde Bēgļu gaitās ieguva
2. vietu Latvijas Muzeju biedrības konkursā Gada balva 2020!
4. Muzejs izveidoja un nu Vecrīgā piedāvā interaktīvu
orientēšanos pilsētvidē Rīga 1944, kas palīdz iepazīt Latvijas
iedzīvotāju dzīvi Otrā pasaules kara laikā.
5. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku ir pieejama
datubāze Latvieši pasaulē – fotogrāfiju krājums
(https://latviesipasaulefoto.lv). Katru mēnesi bibliotēkā no muzeja
krājuma tiek izstādīts Mēneša priekšmets, kura stāstu publicē arī
diasporas presē.
6. Kopā ar režisori Māru Pelēci turpinās darbs pie piln-metrāžas
dokumentālās filmas Valiant!, kas rādīs ār-zemju jauniešu
paņēmienus 20. gs. 80. gados uzturēt dzīvu ideju par Latvijas
neatkarības atjaunošanu. Vē-rienīgā Nyet, Nyet, Soviet izstāde
pandēmijas dēļ tika pārcelta un nu notiks 2021. gadā Latvijas
Dzelzceļa vēstures muzejā.
7. Ar 2020. gada rudeni ar nepilnu slodzi muzejā darbu sāka
izpilddirektore Ieva Vītola, kuras iesaiste admi-nistratīvajā
darbā, organizācijas reprezentācijā un inte-rešu lobēšanā vairos
muzeja Latvieši pasaulē redzamī-bu un finansējuma piesaistes
iespējas.
8. Šogad pandēmijas ierobežojumu dēļ pasākumu cikla Rudens LaPa
vakarus rīko virtuāli: 12. novembrī – Rakstnieku cēlienu Sarmas
Muižnieces Liepiņas vadī-bā, decembrī – Laumas Cennes un Mariannas
Aulicie-mas stāstu par muzeja trimdas tautas tērpu kolekciju un tās
aizraujošo izpēti.
9. Ir iegādātas profesionālas foto lampas ar statīviem krā-juma
priekšmetu fotogrāfēšanai un digitalizēšanai.
10. 2019. gada nogalē muzejs Latvieši pasaulē saņēma ļoti dāsnu
$100 000 mērķziedojumu no Maijas Hinkles, muzeja dibinātājas un
ilggadējas valdes priekšsēdes. Ziedojums, veltīts Maijas dēla
Kristapa Hinkles piemi-ņai, iecerēts kā sēklas nauda paliekošu
muzeja telpu – īpašuma iegādei.Ar savu ziedojumu lūdzam Jums
palīdzēt mums turpi-
nāt īstenot muzeja Latvieši pasaulē krājuma apstrādi, iz-stāžu,
filmu, dažādu interaktīvu nodarbību un skolu prog-rammu
attīstību!
Sirsnīgs paldies!Sarma Muižniece Liepiņa,
LaPa valdes priekšsēdeIeva Vītola,
LaPa izpilddirektore
Biedrībai „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs“ var
ziedot vairākos veidos un valstīs:• Muzeja mājas lapā
https://www.lapamuzejs.lv/iesaisties/
ziedot/, maksājot ar kredītkarti;• ASV var sūtīt čeku, adresētu
LDMF (Latvian Diaspora
Museum Fund) c/o Marcis Voldiņš, 131 Langdon Street, Newton, MA
02458. (LDMF ir 501c3 bezpeļņas organi-zācijas statuss);
• Kanādā, lai saņemtu nodokļu atlaidi, čeku var rakstīt uz
„Latvian Relief Society of Canada – Daugavas Vana-gi“ vārda,
atzīmējot, ka ziedojums ir muzejam Latvieši pasaulē. Čeku lūgums
sūtīt: Ms. Gunta Reynolds, Dau-gavas Vanagi Kanādā, 4 Credit Union
Drive, Toronto, ON M4A 2N8
• Latvijā un citur pasaulē var veikt naudas pārskaitījumu uz
biedrības kontu: „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecī-bas
centrs“, AS Swedbank, LV15HABA0551018556914, SWIFT HABALV22,
reģistrācijas numurs 40008119789
Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē“Aicinājums
atbalstīt
Tekstilmākslinieces Laumas Cennes kvadrātiņš, vei-dots muzeja
„Latvieši pasaulē“ projektam „Stāstu sega“ 2018. gadā.
FOTO
muz
ejs „
Latv
ieši
pas
aulē
“
-
10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9.
decembrī
Svētdien, 29. novembrī, Mel-burnas Latviešu nama kooperatīva
(MLNK) valde tika aicinājusi uz savu gadskārtējo pilnsapulci.
Šogad, kā tas gadiem bija ierasts, nepulcējāmies Melburnas Latviešu
nama Mazajā zālē, bet gan palikām katrs savās mā-jās pie datora un
piedalījāmies pilnsa-pulcē, izmantojot ZOOM.
Sapulci atklāja un vadīja Ēriks Cī-rulis. Viņš iepazīstināja ar
pilnsapul-ces dienas kārtību.
Pilnsapulces sākumā Jānis Dēliņš angļu valodā nolasīja pagājušā
gada MLNK pilnsapuces protokolu, kas tika vienbalsīgi pieņemts.
Turpinājumā pilnsapulces valoda bija latviešu.
Bite Švolmane sniedza 2019./2020. gada darba pārskatu
„Kas par gadu! Došu pārskatu par 2019./2020. gadu dar-bību
Melburnas Lat-viešu namā. Daudzi no klātesošajiem bija klāt 23.
Jaunatnes dienu noslēguma Vecgada bal-
lē 2019. gada nogalē. Kas par sekmī-giem svētkiem, ko mūsu pašu
jaunieši novadīja un kurā viņi piedalījās ar lie-lu prieku. Visi
sarīkojumi notika Dic-kens ielā 3. Ne tikai šie sarīkojumi bija
vērtīgi mūsu jauniešiem, bet arī plašā-kai latviešu sabiedrībai.
Šajos svētkos kafejnīcas Rīga darbība palielinājās, un tādēļ arī
ienākumi MLN kooperatī-vam. Priecājos redzot, ka mūsu jaunie-ši
gandrīz uzskata Melburnas Latviešu Namu par savām otrajām
mājām.
Noslēguma ballē ievadījām 2020. g. ar priecīgām sejām un cerī-bu
uz sekmīgu Nama 2020. g.darbību. Nākamie mēneši tomēr neizveidojās
tā, kā mēs bijam sagaidījuši. Iesākam darbību Namā, Daugavas skolā,
MLV, Rīgas kafejnīcā.
Sakarā ar Covid-19 izplatīšanās Melburnā, darbība Namā strauji
iz-beidzās marta beigās. Līdz ar to arī izbeidzās daudzi Nama
ienākumi no telpu īrēm un kafejnīcas darbības. Bija jāatliek
vairāki kapitālremon-ta projekti, par ko Henrijs pastāstīs. Tomēr
izdevumi Namam ir turpināju-šies, par ko mūsu kasieris Juris
Drē-ziņš pastāstīs.
Bet šim stāstam ir arī pozitīvas beigas. Ar prieku paziņoju, ka
vakar atsākās Nama darbība pēc Covid-19 ierobežojumu
atvieglināšanas.
MLV noturēja savu gadskārtējo noslēguma sarīkojumu nama
priekš-dārzā, un Daugavas skola atgriezās Brighton ielas nama
telpās. Pirms varējām atsākt darbību, bija cītīgi jā-
piestrādā pie Covid safe plāna, lai mūsu brīvprātīgajiem
darbiniekiem, Nama pārvaldniekam un Nama ap-meklētājiem būtu droša
vide, ko ap-meklēt. Pagaidām mums visiem būs jāpieņem un jāpierod
pie Covid-cau-tious apstākļiem arī mūsu Namā, bet varam cerēt, ka
nākotnē tie lēnam at-kritīs.
Ceram, ka varēsim atgriezties uz mūsu iepriekšējiem plāniem,
piemēram, noturēt Nama Labad – 2021. gadā un turpināt ar
kapitālre-monta darbus.
Ar to nobeigšu savu pārskatu, pa-teicoties visiem Nama labvēļiem
un darbiniekiem. Liels paldies.“
Henrijs Pacers sniedza pārskatu par Nama projektiem 2019./2020.
gados
„Patreiz galvenais uzdevums mums ir ie-kārtot Namu, lai to
va-ram atvērt sabiedrības lietošanai un mums sāk-tu nākt
ienākumi.
Labi, ka Viktorijas valdība sāka atcelt dau-
dzos Covid 19 vīrusa ierobežojumus. Nams ir tagad izstrādājis
vīrusa Co-vid safe plānu, un varam sākt lēnām atvērt Namu.
Nams ir izdzīvojis gandrīz gadu, lietojot savu kapitālu. Esam
apturēju-ši visus kapitālos Nama uzlabošanas darbus līdz laikam,
kad Nams atkal sāks pelnīt naudu. Projektus plānojam atsākt
pakāpeniski, cik atļaus Nama finanses. Turpināsim strādāt bez
pa-rādiem.
Pagājušā finansiālajā gadā veicam tikai dažus uzlabošanas
darbus; viss apstājās, kad sākās vīrusa ierobežoju-mi.
Daži darbi, ko varējām veikt, bija: 1. Uzlabot Nama drošības
sistēmu, jo
nama Key safe tika nozagta un bija jāmaina atslēgas. Iekārtojām
papla-šinātu CCTV sistēmu. Tagad namam ir divas kameras iekšā un
četras ārā, kopā 6 aktīvas kameras, kuras strā-dā 24/7. Ir arī
jauns Key safe drošā vietā.
2. Ūdens pievads Fire Hydrant, kurš atradās zem skatuves,
saplīsa, un ūdens pludoja zem nama grīdas/pamatiem. Bija diezgan
sarežģīts darbs, lai atrisinātu problēmu. Va-jadzēja iekārtot jaunu
Fire Hydrant, lai ievērotu ugunsdrošības likumus. Tagad viss
kārtībā.
3. Nams ir iegādājies jaunu High qu-ality portable skaņu
sistēmu, piemē-rotu augsti kvalitatīviem muzikā-liem
sarīkojumiem.
4. Iesākām projektu atjaunot veco fil-mu projektoru un ekrānu,
kopā ar
skatuves apgaismošanu. Projekts apstājās Covid 19 vīrusa dēļ,
bet ce-ram to drīzi atsākt.
5. Tāpat sākām kopā ar skolu uzlabot bērnudārza telpu un
iekārtu. Šo pro-jektu arī drīz ceram atsākt.
Ir daži citi nākotnes projekti, veiksim tos, kad finanses to
atļaus, tie ir: pievienot namu pie NBN un ie-kārtot liftam mobilo
telefona sistēmu; uzlabot saimnieka ļoti veco virtuvi un vannas
istabu; pārbūvēt Lielās zā-les virtuves skapīšus; nomainīt vecos
sarūsējušos Coolroom plauktus ar s/s plauktiem; turpināsim uzlabot
Nama dārzu; atvietosim vecos krēslus ar ērtākiem... utt. Projektu
Namam ne-pietrūks.“
Nama finanses un budžetsJuris Drēziņš nolasīja Revīzijas
komisijas ziņojumu, detalizēti iepazīs-tināja ar MLNK pašreizējo
finansiālo situāciju, kā arī ar nākamā gada bu-džetu. Nama ienākumi
cieta Covid-19 dēļ, bet, pateicoties jaunatnes dienu ienākumiem,
ziedojumiem un ieguldī-jumiem, varējām izdzīvot Nama dar-bības
pārtraukumu.
Sekoja direktoru un revīzijas ko-misijas vēlēšanas. MLNK
direktori ir: Beatrise Švolmane, Gita Pūpēde, Henrijs Pacers, Jānis
Dēliņš, Juris Drēziņš, Ēriks Cīrulis un Ivars Ne-iburgs.
Revīzijas komisijā ir divi reviden-ti – Gunta Vagare un Gunta
Delvere.
Pilnsapulces noslēgumā tika pār-runāti nākamā gada plāni, cerot,
ka Covid–19 izraisītajai situācijai uzlabo-joties, Melburnas
Latviešu nams varēs atsākt savu darbību.
Kafejnīcas Rīga vadītājai Linda Drēziņai bija ierosinājums
atsākt jau tik populāras kļuvušās Pīrāgu cepša-nas klases, tiklīdz
Nama darbība at-jaunosies, kā arī aicināja piebiedroties palīgus
kafejnīcā. Linda piemetināja, ka viņas sagatavotais video par
pīrāgu cepšanu internetā noskatīts ap 6000 reižu!
Henrijs Pacers izteica priekšli-kumu atsākt Svētdienas
Kinoklubi-ņu, lai varētu atkal izrādīt latviešu filmas.
Anita Andersone pateicās Henri-jam Paceram un Nama direktoriem
par nesavtīgo darbu un rūpēm par Nama uzturēšanu.
Noslēgumā Ēriks Cīrulis pateicās visiem direktoriem, kas šajā
pandēmi-jas laiku regulāri sazinājušies un tirpi-nājuši darbu,
tiekoties ZOOM.
Visi vienojās, ka būtu lieliski, ja nākamgad tautieši atkal
varētu pulcē-ties arī uz tik populāro Nama Labad sarīkojumu!
Ilze NāgelaLaikrakstam „Latvietis“
MLNK gadskārtējā pilnsapulce – 2020Šogad – Zoom
-
Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 11.
lpp.
Šomēnes es diezgan steidzīgi un pēdējā brīdī rakstu savu rakstu.
Lat-vija ir atpakaļ uz lock-down un dzīvi koncerti ir atcelti. Bet
tas neno-zīmē ka nav ko darīt – tagad ir laiks ierakstīt
jaunu mūziku! Es gribēju daudz ko jums stāstīt, un mēģināšu ātri
to izda-rīt. Varbūt nākam mēness man sanāks laiku sīkāku
rakstīt!
„Covid 19“Temats, kas ģimenei un draugiem
Austrālij ir svarīgs. Vārdu sakot, vī-russ ir diezgan
nekontrolētā veidā uz-liesmojis visā Eiropā. Robežas starp valstīm
ir lielākoties ciet un pilsētas uz lokdaunu. Latvijā pašreizējs
lokdauns nozīmē, ka krodziņi ir ciet, publiski pasākumi ir atcelti,
restorāni drīkst ti-kai pārdot ēdienu līdzņemšanai un ir jāvelk
maskas iekštelpās un sabiedris-kā transportā. Skola vecākiem
bērniem un studentiem ir pasniegta tālmācībā.
Diemžēl līdz šim drošības pasā-kumi īsti nav apturējuši Covid
izplatī-bu. Skaitļi aug, un es ceru, ka Latvija nenokļūs līdzīgā
situācijā kā Itālija vai Beļģija, kur ir bijis vietu trūkums
slimnīcās. Šoreiz publika un valdībā neņem tik nopietni to vīrusu
kā pava-sarī. Ārkārtējā situācija pašlaik paliks spēkā līdz 6.
decembrim.* Redzēsim, kas notiks nākamajās nedēļās.
Svētku dienasNu protams, sakarā ar Covid uzlies-
mojumu, 11. un 18. novembra svētki bija daudz klusāki un
rezervētāki nekā parasti. Salūts un parādes bija atceltas, kā arī
dzīvie koncerti. Uz televīziju no-tiku dažas tiešraides koncerti
bez ska-tītājiem, un cilvēki vēl arvien atnāca nolikt sveces un
puķes gan pie Brīvības pieminekļa, gan pie Rīgas mūra. Man ir
žēli, ka man nebija iespēja kārtīgi bau-dīt Latvijas valsts
svētkus, bet no ot-rās puses, viss, kas pašlaik notiek pa-saulē, ir
vēsturisks, un, kad es būs vecs onkulītis, es varē-šu stāstīt
saviem mazbērniem par to reizi, kad valsts pa-sākumi bija atcelti
pandēmijas dēļ.
Laika apstākļiDienas ir tagad
īsas. Saulriets jau sākās pirms plkst.16.00, un slapjdraņķis ir
gandrīz neizbēgams. Sākumā es do-māju, ka es viegli tikšu galā, bet
tagad man sāk trūkt saules staru. Nu labi, tad jāiedzer vitamīnu D
un jādedzina sveces un gaismiņas kā vietējiem. Šogad ir bijis
nenormāli silts novembris. 18. novem-brī bija apmēram 13°C pa
dienu. Tas ir siltākais 18. novembris Latvijas vēsturē. Tas ar
klimata lietām arī nav īsti jauks stāsts. Klimats mainās, un
Latvijā tas ir manāms ar gadalaika maiņām – kaut kas nav, kā
kādreiz bija. Es ļoti ceru, ka būs vismaz mazliet kārtīgs sniegs
šogad, bet pašlaik izskatās, ka būs īsa, silta un slapja ziema kā
2019. gadā.
MūzikaNu šeit es varēšu jums beidzot stās-
tīt kaut ko pozitīvu. Ar mūzika esmu patreiz dikti aizņemts, un
vairāki pro-jekti veicas. Reiņa Jauno albuma, kur es ierakstīju
basģitāra partijas Zeme tika atklāta pāris nedēļas atpakaļ un
dziesma Atceries ir pašlaik 1. vietā Radio NABA Top 10 Latvia
izlasē! Man ir mazliet tāds iekšējais lepnums, ka dziesma, kur es
piedalījos, ir sasniegusi tādu mērķi.
Var klausīties Zeme uz Spotify, Youtube, iTunes utt.
Es pašlaik rakstu jauno albumu ar Rāmi Riti. Man ir bijušas
labas iespējas palielināt savu studiju ierakstu pieredzi un strādāt
kopā ar feiniem mūziķiem un arī ar Aigaru Grāveri. Izskatās, ka
albums būs gatavs 2021. gada sākumā. Man liekas ka Austrālijas
latviešiem varētu patikt šī nomierinošā mūzika ar īpaši atlasītām
latviešu dainām.
Rāmi Riti mūziku var noklausīties uz YouTube.
Šomēnes esmu arī piestrādājis pie Tautasdziesmas lietotni, ko ir
vei-dojis austrāļu latvietis Arnis Gross. Esmu atradis un ar MIDI
ierakstījis 101 jaunas melodijas un vārdus, tās ir pieejamas no 29.
novembra. Tiem kas nezin, – Tautasdziesmas lietotni var lejuplādēt
gan no AppStore, gan no Google Play. Šajā lietotnē varēs atrast
vairāk nekā 200 tautas melodijas ar
vārdiem un īsu melodiju ierakstu. Ideja ir, ka cilvēki var
jebkurā vietā un situa-cijā atrast dziesmu vārdus un melodi-jas.
Pēc manām domām, šī lietotni va-rēs palīdzēt skolotājiem un
mūziķiem gan Latvijā, gan latviešu diasporā!
Un tas vēl nav viss! Esmu ļoti prie-cīgs, ka varēju strādāt kopā
ar TDA Ri-tenītis un Liju Andersoni un veikt jauno skaņu darbu un
deju Melburnas 18. novembra video. Var atrast video linku TDA
Ritenītis – Facebook lapā, un audio ir tagad pieejams Spotify,
Youtube un Bandcamp – dziesmas no-saukums Voi, Dīveni, dai grūta
dzeive.
Nāk spēkā arī vēl divi jauni pro-jekti. Man beidzot būs iespēja
ierakstīt jaunu solo EP, un trešdien es atkal būšu studijā kopā ar
jaunu grupu, lai rakstī-tu divas latviešu un divas skandināvu
dziesmas ar ideju tās atklāt pirms Zie-massvētkiem. Bet par šiem
projektiem es rakstīšu vairāk nākamreiz.
Var sekot man un atrast tuvāko in-formāciju Facebook un
Instagram, ie-rakstot Ivars Stubis Music un nospiest
like/follow.
Visu labu! Atsūtīšu arī bildes.Ivars Štubis
Laikrakstam „Latvietis“23.11.2020.
* Red. Ārkārtējā situācija Latvijā pa-garināta līdz 11. janvārim
ar stingrā-kiem ierobežojumiem.
Ivars Štubis no RīgasNovembris – atpakaļ uz „lockdown“
Ivars un Laila Lāčplēša dienā pie Rīgas pils mūra.
FOTO
no
Ivar
a Št
ubja
per
sonī
gā a
rhīv
a
Helovīnu vakars.
FOTO
no
Ivar
a Št
ubja
per
sonī
gā a
rhīv
a
Svecīšu vakars Rīgas kapos.
FOTO
no
Ivar
a Št
ubja
per
sonī
gā a
rhīv
a
-
12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9.
decembrī
Cik jauki, ka pēc tik ilga laika un dau-dzām ZOOM stun-dām mēs
varējām atkal visi kopā satik-
ties kā skolas saime un atzīmēt beidza-mo 2020. gada skolas
dienu sestdien, 28. novembrī.
Kopš 1972. gada Melburnas Lat-viešu vidusskolā (MLV) ir daudziem
latviešiem bijis sirds darbs, kurā viņi ir ieguldījuši ne tikai
laiku, bet naudu un pūles, lai turpinātu audzināt mūsu Melburnas
jauniešus latviskā vidē. Mudinām visiem skolēniem nākotnē
izvēlēties turpināt aktīvi kopt mūsu lat-viešu valodu un kultūru.
Mēs visi esam daļa no mazā ekskluzīvā kluba... tā ir latviešu
tauta, kura ir izkaisīta plašā pasaulē jeb diasporā. Prezidents
Levits šogadu atkal uzsvēra, ka Latvija 21. gs. intensīvi meklē, kā
iesaistīt diasporu ar Latvijas nākotni. Meklēsim tās ie-spējas un
veidus, kā turpināt mūsu lat-viešu sabiedrību šeit – Melburnā un
arī kā sadarboties ar Latviju, lai mēs lepni varam teikt – Es arī
esmu latvietis.
Izsakām liels paldies visiem mūsu burvīgajiem MLV skolotājiem
par aktī-vo darbību, pavadot jūsu brīvās sestdie-nas rītus,
audzinot Melburnas jauniešus latviskā vidē. Šogad mums MLV saimē
bija skolotājas Līga Dārziņa, Ieva Kai-na un Karīna Jaunalksne.
Atsevišķās valodas klases mācīja Kārlis Brēma-nis, Ieva Kaina un
Edīte Atvara. Jau-niešu kori vadīja Jolanta Lārmane.
Jāpasakās arī MLV kasierim Kal-vim Jaunalksnim par ciešo naudas
kontroli, kā arī latviešu nama koope-
ratīvam par ilggadīgo atbalstu ar tel-pu apgādi un kafejnīcas
darbiniekiem (pirmajā ceturksnī), kuri sestdienas rītos cītīgi
gādāja par mums visiem.
Šī gada beigās mūsu skolai būs lie-las pārmaiņas, jo no mūsu MLV
vides mēs atvadīsimies no mūsu ilggadīga-jām trim skolotājām:
Līgas, Ievas un Karīnas. Mīļi sakām viņām paldies par ilgi
nostrādātajiem gadiem, kuros viņas visas ar tādu lielu sajūsmu
devās vai nu uz Latviešu namu, vai šogad, kad mā-cīja stundas
internetā – ZOOM video.
MLV ir pašreiz vienīgā latviešu vidusskola, kura vēl aktīvi
darbojas Austrālijā. MLV varēs tikai turpināt, ja skolēni vēlas
piedalīties mācībās, sko-
lotāji turpina ziedot savu laiku un ve-cāki atbalsta MLV skolas
darbību. Nā-kotnē vajadzēs vēl aicināt klāt jaunus, papildus
darbaspēkus. Tālāk par jauno skolas vadību un skolotājiem tiks
izzi-ņots pirms nākamā – 2021. gada sko-las sākumam, jo turpmākie
MLV plāni mums vēl veidojas, bet izskatās pozi-tīvi – MLV vēl spēs
turpināt darbību.
Šogad vidusskolas klasēs sadalī-jums bija šāds:• pirmajā klasē
ir 2 skolēni (iesākam
gadu ar 5 studentiem);• otrajā klasē ir 2 skolēni;• trešajā
klasē ir 7 skolēni, kuri šodien
kā abiturienti atstās mūsu skolas sai-mi.
• Pieaugošo valodas klasēs mums šogad bija 15 audzēkņi, kurus
arī attalināti mācīja Kārlis Brēmanis, Edīte Atvara un Ieva
Kaina.
Šis bija trešais gads Ingrīdai un man – kā MLV skolas
vadītājiem. COVID slimības dēļ mēs kopš marta mēneša esam visi
bijuši attālināti no skolēniem un skolotājām. Pateicoties jaunai
interneta tehnoloģijai ZOOM, MLV, vēl spējām aktīvi turpināt savu
darbību katru sestdienas rītu.
Atskatoties uz šiem trim gadiem, mēs esam lepni uz to, ko MLV ir
vei-kusi kā skolas saime. Šis arī būs mūsu
MLV gada noslēgumsMelburnas Latviešu vidusskola spēs turpināt
darbību
No kreisas: Roberts Meiberlijs (Maberly), Oskars Eimanis,
Andrejs Cīrulis, Jāna Rone, Maija Dārziņa, Karmena Drēziņa, Čarlija
Veiklina (Wakelin).
FOTO
Ingr
īda
Eim
ane
MLV skolotāji un kasieri. Pirmā rindā no kreisas: Karīna
Jaunalksne, Ieva Kaina, Līga Dārziņa. Otrā rindā: Kārlis Brēmanis,
Kalvis Jaunalksnis, Edīte Atvara. Aizmugurē Edmunds un Lija
Roņi.
FOTO
Dāv
ids D
ārzi
ņš
svētkos. Goda konsuls arī nolasīja Spe-ciālo uzdevumu vēstnieces
diasporas jautājumos Elitas Gaveles sveicienu tautiešiem plašajā
pasaulē, kur vēstnie-ce sevišķi uzsver, un es citēju: „Šajā svētku
laikā aicinu mūs visus – atbal-stīsim savu valsti, priecāsimies
par
mūsu cilvēkiem, palīdzēsim cits citam saprast, ka tikai kopā
esot un sadar-bojoties, mēs saglabāsim svarīgo, kas mums pieder,
mūsu zemi – Latviju.“
Akts beidzās, kad mēs, kājās pie-cēlušies, pavadījām Latvijas
karogu no telpas. Tad viesi tika aicināti noskatī-ties filmu par
Latvijas Valsts himnas autoru Baumaņu Kārli un himnas gaitu caur
tās vēsturiskiem posmiem, kura
tiešām bija mums vēl nezināma un ļoti interesanta. Pēc filmas
tikām aicināti uz glāzi vīna un uzkodām, un vēl pasē-dējām,
parunājāmies un tad uz mājām.
Paldies Daugavas Vanagiem par labi sarīkotajām 18. novembra
atceres svinībām!
Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“
2020. g. 22. novembrī
Sveiks Svētkos Pertā!Turpinājums no 6. lpp.
Turpinājums 13. lpp.
-
Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 13.
lpp.
Katram 2020. gadā būs viens, ja ne vairāk, Kovida stāstu, un
tāpat arī mums – Melburnas Lat-viešu vidusskolā (MLV). Gads sākās
ar īpašu dedzī-bu, jo lielā skaitā gatavoja-
mies piedalīties Jauniešu dziesmu svēt-kiem Rīgā, jūlijā. Otrajā
skolas dienā pie mums iegriezās ar mūsu kori strādāt labi
pazīstamais diriģents Ints Teterovskis.
Bet drīz arvien vairāk sākām dzir-dēt par jauno, ļauno sērgu,
kura ātri un efektīgi bija izplatījusies visā pasau-lē – tiešām,
visā pasaulē! Dažās Eiro-pas zemēs Kovida saslimstība bija ļoti
augsta, un sāka rasties jautājumi par šī gada sapņiem un
plāniem.
Kad Kovids beidzot skāra Austrālijas skolas, parastajām skolas
gaitām pienāca ass un ātrs gals. Pirmo skolas ceturksni
nenobeidzām, un pēdējo stundu – Lieldie-nu stundu – noturējām
neklātienē. Jaunie-ši savas Lieldienas ilustrēja ar pantiņiem un
fotogrāfijām MLV Facebook lapā. Pa ceturkšņa brīvdienām kļuva
skaidrs, ka tik drīz vairs nevarēsim atsākt kārtējās stundas skolā.
Iesākam 2. ceturksni mā-cīties neklātienē ar ZOOM tehnoloģiju,
dziļā ticībā, ka tas būs tikai īslaicīgs trau-cējums parastajai
skolas darbībai.
Satikāmies ZOOM stundās katru sestdienu. Pieminējām Baltā
galdauta dienu, apskatījām Latvijas pilis, mācī-jāmies par Tobago
un Gambijas kolo-nijām, veicām Anzaku dienas, Ģime-nes dienas un
Jāņu nodarbības.
Otrā ceturkšņa otrajā pusē angļu
skolās vecākās klases drīkstēja iet at-pakaļ savās skolās. Drīz
jau mēs arī varēsim, vai ne? Nu 3. ceturksnī taču noteikti
varēsim...
Nē, un nē. Viktorijas slavenais otrais vilnis mūs pārņēma, un
tagad visiem, vi-siem bija jāsēž mā-jās. Drīkstējām iziet no savām
mājām tikai labi pazīstamo 4 iemeslu dēļ...
ZOOM stundās apskatījām latviešu simboliku, runājām par latviešu
māksli-niekiem, izpētījām Jurjāna mozaīku* un mācījāmies par visām
trim Latvie-šu tautas atmodām.
Un tad atkal bija skolas brīvdienas, kurās nedrīkstējām atstāt
savu māju tā-lāk par 5 km.
Lai gan pēdējā ceturksnī Kovids
Viktorijā beidzot tika pievarēts, mazās valodu skoliņas vēl
nedrīkstēja atsākt parasto darbību. ZOOM stundās turpi-nājām pētīt
savu skaisto valodu, iepa-zināmies ar Latvijas ziņām, ieskaitot ar
Latvijas Kovida ziņām, ievērojām Lā-čplēša dienas nozīmi un Valsts
svētkus.
Nu beidzot MLV noslēgumā mūsu pirmā satikšanās kopš marta, un
mūsu pēdējā satikšanās šogad, un absolven-tiem – pēdējā latviešu
skolas diena vispār! Gads, kā neviens cits, gads, ko nekad
neaizmirsīsim.
Apsveicu visus mūsu skolas audzēk-ņus, kuri nepadevās
nelabvēlīgajiem skolas apstākļiem un turpināja pieda-līties skolas
piedāvātajās stundās. Īpaši apsveicu mūsu absolventus, kuri
no-slēdz šodien 13 latviešu valodas mācī-bu gadus
visinteresantākajos apstākļos. Saka, ka šis gads mums mācījis
izturību un spējas pārvarēt visādus šķēršļus un grūtības. Tā
patiesībā ir liela dāvana.
Līga Dārziņa
* Red. Mākslinieka Gunāra Jurjāna darinātā mozaīka, kas atrodas
Mel-burnas Latviešu nama fuajē.
MLV 2020. gada darbības apskats„Gads, kā neviens cits, gads, ko
nekad neaizmirsīsim“
Melburnas Latviešu vidusskolas izlaidums Latviešu nama
pagalmā.
FOTO
Ingr
īda
Eim
ane
Melburnas Latviešu vidusskolas izlaidums. Runā Andris
Eimanis.
FOTO
Dāv
ids D
ārzi
ņš
Melburnas Latviešu vidusskolas skolēni. No kreisās: Toms
Veiklins (Wakelin) (1. vidusskolas klase), Markus Rolavs (2.
vi-dusskolas klase), Emīlija Cīrule (2. vidusskolas klase) un
Zen-tis Mīens-Lauriņš (Meehan-Lauriņš) (1. vidusskolas klase).
FOTO
Ingr
īda
Eim
ane
beidzamais gads ar MLV, jo atkāpsi-mies no vadības amata.
Pateicamies šī gada skolēniem par
jūsu pacietību, sadarbību, humoru un laika ziedojumu sestdienās
mācoties mūsu tautas un ģimenes valodu. Mēs šogad atvadāmies no
septiņiem abitu-rientiem, kuri ir – Andrejs Cīrulis, Maija Dārziņa,
Karmena Drēziņa,
Oskars Eimanis, Roberts Meiber-lijs (Maberly), Jāna Rone un
Čarlija Veiklina (Wakelin). Novēlam viņiem visiem gaišu
nākotni!
Andris un Ingrīda EimaņiMLV vadītāji
MLV gada noslēgumsTurpinājums no 12. lpp.
-
14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9.
decembrī
Piektdienas pēcpusdienā Valmie-ras integrētajā bibliotēkā
pārdesmit ciemiņu un mediju klātbūtnē notika izcilā valmierieša
Jāņa Daliņa pie-miņas pasākums, kura nagla bija Lat-vijas Pasta 100
tūkstošos eksemplāru nule izdotā viņam veltītā pastmarka, kas kopā
ar tikai 1000 eksemplāros iz-doto īpašo aploksni gan ar pirmās
die-nas zīmogiem, gan bez tiem jau drīz kļūs par sporta tēmu
filatēlistu iekāres objektu visā plašajā pasaulē.
Pastmarkas vizuālajā noformēju-mā izmantots fotoattēls no
Valmieras muzeja arhīva. To muzejs saņēmis no kādas valmieriešu
ģimenes, savulaik dedzīgiem Jāņa Daliņa atbalstītājiem. Izcilais
soļotājs uz pastmarkas redzams sacensībās Rīgā pagājušā gadsimta
trīsdesmitajos gados, savas sportista karjeras pašā pilnbriedā.
Savukārt uz aploksnes redzams soļotāja Jāņa Dali-ņa vārdā
nosauktais stadions Valmierā divās versijās – krāsainā izpildījumā
tā šodienas skats, bet viegli jaušamā pe-lēcīgā miglas fonā – tā
iepriekšējās ap-rises. Filatēlijas jaunumu dizains tapis sadarbībā
ar Valmieras pilsētas paš-valdību. Pastmarkas nominālvērtība ir 1
eiro, un tā atbilst vēstuļu korespon-dences apmaksai svara
kategorijā līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā.
Interesanti bija atgriezties Jāņa Da-liņa sporta slavas takās,
kuras pasāku-mā atgādināja aktieris Januss Johan-sons, par jauku
muzikālu noskaņu rūpējās ģitārists Mārtiņš Puncītis.
Ar uzrunām uzstājās Valmieras domes priekšsēdis Jānis Baiks,
Latvi-jas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Jāņa Daliņa
mazdēls Pēte-ris Daliņš, kurš ar savu ģimeni nu jau apaļu gadu kopš
atgriešanās vectēva dzimtenē nodzīvojis Latvijā.
Vēlreiz pieminēsim Jāņa Daliņa sasniegumus, galu galā viņš
joprojām ir viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas sportistiem.
Olimpiskā sudra-ba – pirmās medaļas Latvijai olimpis-kajās spēlēs –
ieguvējs 50 km soļoju-mā 1932. gadā Losandželosā, pirmais Eiropas
čempions 50 km soļošanā Turīnā, trīskārtējs sacensību Šķērsām cauri
Berlīnei uzvarētājs un ceļojošā kausa ieguvējs, trīsdesmitajos
gados labojis 70 pasaules rekordus soļošanā dažādās distancēs, tai
skaitā vairāk nekā 40 reizes arī Latvijas rekordus!
Kā pieminēja Januss Johansons, Jānis Daliņš neslimoja ar
zvaigžņu slimību, viņš bija sportists, kas iedves-moja, kuram
gribējās līdzināties, ku-ram gribējās just līdzi. Valsts novērtēja
viņa ieguldījumu ar Triju Zvaigžņu or-deni, Jānis Daliņš kā
vienīgais Latvi-jas sportists saņēmis arī augstāko Lat-vijas
apbalvojumu – Tēvzemes balvu.
Pasākuma izzinošo daļu kuplināja valmierieša un filatēlijas
entuziasta Jura Mūrnieka kompaktā ekspozīcija ar 18 speciālajiem
Valmierai veltītajiem pir-mās dienas zīmogiem, viņa komentārs
Liesmai varbūt rosinās atbildīgus ļaudis vēl uz pāris izcilu
mūspuses sportis-
tu – olimpisko medaļnieku atzīmēšanu Daliņam līdzīgā veidā:
„Priecājos, ka šāda marka tagad ir. Man jau šķiet, ka Daliņš sen to
bija pelnījis, iespējams, uz 2004. gadu, kad bija viņa simtgade. Un
ar ko Adalberts Bubenko sliktāks? Arī valmierietis, viņam bija
bronza 50 km soļojumā Berlīnē 1936. gadā. Skatoties šo Daliņa
vēsturi, atklāju vēl vienu ķe-cerību... Vispār pirms kara Latvijai
bija trīs olimpiskie medaļnieki – Daliņš, Bubenko un Edvīns
Bietags, dzimis rūjienietis, kurš arī Berlīnē 1936. gadā izcīnīja
sudrabu grieķu – romiešu cīņā.
Es uzskatu, ka vajadzētu piespies-ties un vismaz Bubenko vēl
marku iz-dot. Ar precīzi tādu pašu pamatni, kā tā tagad Jāņa Daliņa
pastmarkai. Uz Valmieras simbola kombinējam iekšā Bubenko, malā
liekam citu tekstiņu, un visa filatēlistu publika būs stāvā
sajūs-mā! Un visi Valmieras kantori, kuri grib sevi popularizēt,
lai lipina šo marku uz aploksnes un sūta. Tas ir tas, ko sen
vajadzēja izdarīt! Kādreiz, deviņdesmi-to gadu sākumā, šādas pirmās
dienas zīmogošanas par godu katram puslīdz ievērojamam pasākumam
bija baigais modes kliedziens, tagad, ja pa visu Lat-viju ir kādas
četras piecas zīmogošanas gadā, neskaitot tās ar markām, tas arī
viss. Kaut kā tagad uzskata, ka tas vairs nav aktuāli. Kaut gan, no
otras puses, pašvaldības un interesenti jau var pie-teikt, rakstīt
iesniegumu un cerēt, ka varbūt šādu marku dabūs.“
Guntis VīksnaLaikrakstam „Latvietis“
Jānim Daliņam veltīta pastmarkaAr dāvinājumu no vectēva
pilsētas
Pastmarka veltīta Jānim Daliņam.
Pēteris Daliņš tikko no Jāņa Baika saņēmis Valmieras domes
dāvanu, viņam pienāksies arī Jānim Daliņam veltītās pastmarkas
lielformāta fotogrāfija (fonā).
FOTO
Gun
tis V
īksn
a
Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu
krāsās!Abonements $55 par 10 numuriem, $105 par 20 numuriem vai
$260 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.Sterling Star Pty Ltd,
PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling
Star“
Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī –
http://www.laikraksts.com
-
Trešdien, 2020. gada 9. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 15.
lpp.
DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi10.
decembrisGuna, Judīte1930. vēsturnieks Andrievs Ezergailis.1933.
ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks, akadēmiķis Jānis Stradiņš.1974.
sabiedrisks darbinieks Austrālijā Reinis Dancis.
11. decembrisValdemārs, Valdis, Voldemārs1910. aktrise,
dziedātāja Anna Lauce.1930. aktieris, režisors, skatuves mākslas
pedagogs Arnolds Liniņš.1935. aktrise Māra Zemdega.
12. decembrisIveta, Otīlija
1850. latgaliešu dzejnieks Pīters Mig-linīks.1951. psihologs,
sabiedrisks darbi-nieks Austrālijā Aldis Putniņš.
13. decembrisLūcija, Veldze1890. rakstniece, publiciste, Austra
Ozoliņa-Krauze.1939. bibliotekāre Anda Purena.1980. latviešu
futbolists Kristaps Gre-bis.
14. decembrisAuseklis, Gaisma1965. ekonomists, diplomāts Marģers
Krams.
15. decembrisJohanna, Hanna, Jana1960. aktieris Ainars
Krūms.2000. pilnībā izbeigta Černobiļas atomelektrostacijas
darbība, apturot tās trešo energobloku.
16. decembrisAlvīne1860. pedagogs, vēsturnieks, literāts Pēteris
Abuls.1940. dziedātāja Margarita Vilcāne.1945. Hanavā (Vācijā)
dibināta Latvie-šu Preses Biedrība.1980. Rīgā, Lielvārdes ielā 24
atklāj Zinātņu akadēmijas Fundamentālas bibliotēkas jauno ēku.
■
jams tikai tad, ja darbs noritēs daudz-pusējās sadarbības formā.
Tas, ka uz šo īpašo sesiju mūs ir pulcējusi Ap-vienoto Nāciju
Organizācija (ANO), ir apliecinājums tam, ka tā ir gatava
uz-ņemties vadošo lomu kopīgi nospraus-to mērķu sasniegšanā.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir vadošā veselības
organizāci-ja pasaulē, kuras pienākumos ir strā-dāt arī pie
pasaules mēroga veselības problēmu risināšanas. Veicot attie-cīgas
reformas, mums ir jāuzlabo tās darbs, lai PVO strādātu
produktīvāk.
Atsaucoties uz ANO Ģenerālsekre-tāra aicinājumu pasaules valstīm
apvie-not spēkus un parādīt solidaritāti, Latvi-ja ir veikusi
iemaksu Pasaules Veselības organizācijas Globālā humānās
palīdzī-bas plāna cīņai ar COVID-19 budžetā.
Latvijas zinātnieki līdztekus citu valstu speciālistiem aktīvi
strādā pie vakcīnas.
Mūsu valdības operatīvie lēmumi un izlēmīgā rīcība ļauj mums
izsekot kontaktēšanās gaitu, nodrošināt dis-tancēšanos citu
klātbūtnē, pietiekamu
analīžu skaitu, kā arī digitālu risinā-jumu izstrādi. Tiek
rūpīgi strādāts pie tā, lai sabiedrības veselības pasākumi minimāli
kaitētu ekonomikai.
Kopā ar privātā sektora pārstāv-jiem valsts pārvaldes vadībā ir
izstrā-dāti šādi trīs būtiski digitāli risinājumi:1. Platforma
e-Saeima, kuras mērķis ir
nodrošināt nepārtrauktu Latvijas Re-publikas likumdevēja darbu
ārkārtē-jās situācijas laikā (arī valdības sēdes šādos apstākļos
notiek attālināti);
2. Kanāls Tava klase un citi attālinā-tajām mācībām paredzēti
digitāli produkti;
3. Pirmā valsts mēroga kontaktper-sonu noteikšanas lietotne
Apturi Covid, kas ir saslēdzama arī ar citu Eiropas valstu
kontaktpersonu at-pazīšanas lietotnēm. Lietotni savos aparātos ir
ielādējusi jau ceturtā daļa mobilo operatoru abonentu. Lietot-ne
garantē konfidencialitāti un aiz-stāv inficēto personu privātās
dzīves neaizskaramības tiesības.
Runājot par ekonomikas atgūša-nos, Latvija pilnībā iestājas par
ANO Ģenerālsekretāra ieteiktā principa „strādāt pie tā, lai
atkopšanās dotu stabilāku tautsaimniecību“ ievēroša-
nu. Nav nekādas nepieciešamības vai pat vajadzības censties
atgriezties pie agrāk pastāvējušās struktūras. Pandē-mija ir
neatgriezeniski mainījusi to, kā tiek organizēts ražošanas process
un mēs patērējam preces. Vienlaikus ar kopīgiem centieniem glābt
tautsaim-niecību un atjaunot tās darbību, mums ir iespēja padomāt
arī par to, kā un ar kādām metodēm padarīt ekonomiku ilgtermiņā
stabilāku.
Noslēgumā vēlos uzsvērt to, cik svarīgi pandēmijas laikā, kā arī
pēc tam, ir aktīvi iestāties pret informācijas sagrozīšanu. Ir
svarīgi panākt, ka uz zinātniskiem faktiem balstīta informā-cija
nāk no neatkarīgiem, uzticamiem plašsaziņas avotiem. Šāda
nepiecieša-mība ir jāsaredz, un šajā darbā aktīvi jāpiedalās kā
atsevišķu valstu valdības struktūrām, tā arī starptautiskajām
or-ganizācijām. Latvija nepagurstoši tur-pinās aicināt savus ANO
partnerus no-pietnāk vērsties pret dezinformāciju.
Strādāsim kopā, lai pasargātu mūsu pilsoņu veselību un atgrieztu
pa-sauli līdzsvarotas attīstības gultnē!
Paldies!Valsts prezidents Egils Levits
3.12.2020.
Valsts prezidents ANOTurpinājums no 1. lpp.
gu pasaules iedzīvotāju daļu.ANO Ģenerālās asamblejas pre-
zidents Volkans Bozkirs atklāšanas uzrunā uzsvēra uzticības
nozīmību institūcijām, lai nodrošinātu pārbaudī-tas un korektas
informācijas sniegša-nu. Tāpēc ir jāstiprina institucionālais
ietvars nacionālā, reģionālā un starp-tautiskā līmenī. Ģenerālās
Asamblejas
prezidents izteica pateicību Latvijai par tematiskā pasākuma
organizēšanu.
Diskusijā piedalījās arī pārstāvji no ar Austrālijas, Francijas,
Indijas un Indonēzijas, Pasaules Veselības orga-nizācijas,
nevalstiskās organizācijas Reportieri bez robežām, kā arī ANO
Globālās komunikācijas departamenta pārstāvis.
Diskusijas tiešraide tika pārraidīta ANO televīzijā. Ierakstu
(angļu valo-dā) iespējams noskatīties Ārlietu mi-
nistrijas Youtube kontā: https://youtu.be/ot9OG44v-z0.
Termins infodēmija tiek lietots, runājot par dezinformācijas
pandēmi-ju Covid-19 krīzes laikā. Lai iestātos pret dezinformācijas
pavairošanu, 2020. gada jūnijā ANO sistēmā tika izplatīts Latvijas
iniciēts Starpreģionu paziņojums par infodēmiju saistībā ar
Covid-19, kuru parakstīja 130 ANO dalībvalstis un 2 ANO
novērotāji.
LR Ārlietu ministrija
„Atbilde infodēmijai“Turpinājums no 1. lpp.
Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem,
paziņojumiem.Cena $7 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis
laukumiņš izmaksās tikai $40.
-
16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2020. gada 9.
decembrī
Eiro kurssEiropas Centrālās bankas atsauces kurss 8. decembrī.€1
= 1,63340 AUD€1 = 0,91143 GBP
€1 = 1,72200 NZD€1 = 1,21140 USD
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiTiešsaistēPBLA un LNKC
attālinātās sarunas cikls #Kultūranepadodas. Visi trīs semināri
no-ritēs PBLA izkārtojumā Zoom platformā, un jauni interesenti
katram no tiem vai vi-siem var pieteikties, rakstot e-pastu uz
ad-resi [email protected], temata lodziņā ierakstot „Pieteikums dalībai
#Kultūranepadodas“.Ceturtdien, 17. dec., plkst. 14 (Lat-vijas
laiks) Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas
vadītājas Dainas Kraukles vadītais seminārs Latviskās zīmes, to
veidi un attēlojums dažādos priekšmetos.
AdelaidēJA SITUĀCIJA AR COVID-19 NORMALIZĒSIS un SARĪKOJU-MI
BŪS ATĻAUTI, TAD PROG-RAMMA BŪS SEKOJOŠA:Ceturtdien, 10. dec.
plkst.10.00, ALB namā spēlēsim Scrabble un ēdī-sim siltas
pusdienas. Lūdzu pieteikties LAIMAS birojā. Mēneša maksa $5.
Ceturtdien, 10. dec., ALB namā Lai-ma kino rīts; skatīsimies filmu
Mērijas ceļojums. Pēc filmas pasniegsim siltas pusdienas. Maksa
LAIMAS klientiem $5. Pārējiem $7. Sestdien, 12. dec., plkst.11.00,
Tālavas Lielajā zālē skolas Ziemassvētku eglī-te – liecību
izsniegšana un koncerts. Šogad apvienosim liecību izsniegšanu,
koncertu un Ziemassvētku vecīša gai-dīšanu. Līdzi ņemiet groziņus,
būs lote-rija un varēsiet jautri pavadīt laiku svēt-ku noskaņās.
Ieeja pret ziedojumiem! Pasākums nenotiks, ja būs ierobežoju-mi
sakarā ar Covid-19 pandēmiju!Sestdien, 12. dec., plkst.15.30 ALB
Namā LAAJ kopsanāksme. Lūgums visām organizācijām nokār-tot biedru
maksas laicīgi. Delegātiem, kuri vēlas piedalīties, jāpiesakās līdz
4. decembrim, atsūtot savu vārdu un e-pasta adresi uz
[email protected]ētdien, 13.dec., plkst. 9.30., Tālavā novuss
treniņi.Otrdien, 17.dec., plkst.10.00 ALB namā spēlēsim Scrabble un
ēdīsim sil-tas pusdienas. Lūdzu pieteikties LAI-MAS birojā. Mēneša
maksa $5. Sestdien, 19.dec., plkst.11.00 ALB namā Pavārmākas kursa
eglīte. Visi čaklie cepēji un vārītāji ir aicināti uz eglīti.
Lūdzam atnest groziņu ar savu mīļāko ēdienu, lai dalītos ar citiem,
kā arī mazu dāvaniņu $10 vērtībā Laimī-gajam katlam. Pieteikšanās
obligāta.Sestdien, 19. dec., plkst.16.00 DV namā DV
eglīte.Svētdien, 20. dec., plkst. 9.30., Tālavā novusa treniņi. Pēc
treniņa ASK Zie-massvētku eglīte.
Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J.
Priedkalns.Dievkalpojumos jāievēro COVID-19 noteikumi; jāsagatavo
dalībnieku sa-
raksts ar adresēm.Ceturtdien, 24. dec., plkst. 18.00 Kristus
piedzimšanas svētvakara dievkalpojums ar dievgaldu.
BrisbanēKvīnslandes latv. ev. lut. draudze
Kanberā Kanberas latv. ev. lut. draudzeTrešdien, 23. decembrī,
plkst. 18.00 Sv. Pētera baznīcā Ziemsvētku diev-kalpojums ar
dievgaldu. Reid. Dievkal-pojumā kalpos māc. Kolvins Makfer-sons
(Colvin MacPherson) no Sidnejas draudzes. Līdz ar Covid 19 sērgu un
vēl joprojām ierobežotiem pulcēšanās notei-kumiem, mūsu visu
iecienītais Svētku saiets pēc dievkalpojuma šogad nenotiks.
MelburnāSestdien, 12.dec., SLĒGTS SARĪ-KOJUMS – Melburnas
Latviešu namā MLB Daugavas skolas Ziemas-svētku eglītes
sarīkojums.Piektdien, 18. dec., plkst. 19.00 JA IEROBEŽOJUMI TO
ATĻAUS Krodziņa vakars DV mītnē.
Melburnas latv. ev. lut. draudzeCeturtdien, 24. dec., plkst.
18.00 Ziemas-svētku vakara dievkalpojums Sv.Krusta baznīcā. Kalpos
māc. Aldis Elberts.Piektdien, 25. dec., Ziemassvētku dienas
dievkalpojums Latviešu ciemā TIKAI APRŪPES NAMA
IEDZĪVOTĀJIEM.
PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis
Balodis.Svētdien, 20. dec., plkst. 10.30. diev-kalpojums. 4.
Advente.Otrdien, 24. decembrī, plkst. 10.30 dievkalpojums.
Ziemsvētki.
SidnejāOtrdien, 15. dec., plkst.13.00 Zolīte Latviešu
namā.Piektdien, 18. dec., plkst.11.00 Senio-ru Ziemassvētki
Latviešu namā.Sidnejas Latviešu teātris piedāvā SLT izrādi Makss un
Morics SLB mājas lapā tīmeklī:
http://slb.org.au/SLB_new/Pages_supplementary/SLT_MakssMorics_LV.htm
Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāMāc.
Kolvins Makfersons.Gan baznīca, gan draudzes nams at-bilst valsts
noteikumiem un ieteiku-miem sakarā ar Covid-19, ieskaitot
elektronisko reģistrēšanos. Lūdzu uz-lieciet uz sava telefona
Service NSW APP, lai vieglāk var reģistrēties, iero-doties
Dievnamā, lietojot QR Code.No 1. decembra dziedāšana atkal at-ļauta
dievkalpojumā, bet dalībniekiem, kas vēlās dziedāt, jāvalkā
maskas.Svētdien, 13. dec., plkst. 10.00 diev-
kalpojums.Svētdien, 20. dec., plkst. 10.00
diev-kalpojums.Ceturtdien, 24. dec., plkst.18.00 Kristus dzimšanas
svētvakara dievkalpojums.Piektdien, 25. dec., plkst.10.00 Kristus
dzimšanas svētku dienas dievkalpojums.2021. gadā dievkalpojumi
atsāksies 31. janvārī.Svētrunas var noskatīties YouTube gan
latviešu, gan angļu valodā. Saites var atrast draudzes mājas lapa
tīmeklī: http://www.sydneylatvianchurch.org.au
Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds
Sokolovskis.Svētdienas dievkalpojumi notiks saskanī-gi ar
sabiedriskajām regulām. Lūgums sa-zināties ar mācītāju R.
Sokolovski, lai uz-zinātu par nākamajiem dievkalpojumiem.
Zelta piekrastēZoom tikšanās neklātienē notiek kat-ra mēneša
pirmā un trešā ceturtdienā plkst. 15.00. Zoom saite tiek izsūtīta
atsevišķi pirms katras tikšanā.
LatvijāĀrkārtējā situācija Latvijā pagari-nāta līdz 11. janvārim
ar stingrā-kiem ierobežojumiem.
Sabiedriskajā transportā un ārpus mā-jām telpās, kur ir vairāk
par vienu cilvēku, visiem jānēsā sejas maska. Sejas maskas var
nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecu-mam un cilvēki, kuri
acīmredzamu funk-cionālu traucējumu dēļ tās nevar
lietot....Ikvienam ikdienas gaitās jāievēro 2+2 princips – divi
metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un
tikša-nās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem....Līdz 11. janvārim ir
pārtraukta visu kultūr-vietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā
Ziemassvētku tirdziņu darbība. Biblio-tēkas drīkst klātienē
izsniegt grāmatas līdzņemšanai un, ievērojot epidemiolo-ģiskās
drošības pasākumus, apmeklētā-jiem joprojām ir pieejami
muzeji....Nedrīkst notikt privāti pasākumi, izņe-mot vienas
mājsaimniecības ietvaros. Drīkst apciemot cilvēkus, kuri dzīvo
vieni un ir nepieciešama aprūpe, ievē-rojot 2+2
principu....https://mk.gov.lv/lv/aktualitates/rikojums-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu ■