-
Latvijas ārlietu mi-nistrs Ģirts Valdis Kris-tovskis,
solidarizējoties ar Lietuvas valsti un sabiedrību, pauž dziļu
nožēlu par Austrijas ģe-nerālprokuratūras lēmu-mu atbrīvot un
neizdot
Lietuvai bijušo PSRS īpašo uzdevumu vienības Alfa komandieri
Mihailu Go-lovatovu.
Austrijas policija bija aizturējusi Krievijas pilsoni
Golovatovu, uz kuru ir attiecināts Eiropas aresta orderis, taču pēc
tam ātri atbrīvoja. Latvijas ārlietu ministrs pauž atbalstu
Lietuvas valdībai, kā arī pārliecību, ka Austrijas puse nekavēsies
ar savas rīcības tiesis-kā skaidrojuma sniegšanu.
Kristovskis uzsver faktu, ka tieši
Mihails Golovatovs vadīja vardarbīgo un asiņaino izrēķināšanos
ar Lietuvas neatkarības aizstāvjiem 1991. gada janvārī pie Viļņas
Televīzijas torņa. Tāpēc Latvijas ārlietu ministrs Aus-trijas varas
iestāžu rīcību vērtē kā Ei-ropas Savienības solidaritātes garam
neatbilstošu un tādu, kas liedz M. Go-lovatovu saukt pie
kriminālatbildības par ES dalībvalsts Lietuvas teritorijā un pret
Lietuvas pilsoņiem pastrādā-tiem noziegumiem. Šādu Austrijas valsts
nostāju ir neiespējami attaisnot arī tāpēc, ka šīs valsts
teritorijā ir iz-vietotas ANO iestādes un runa ir par genocīdu, par
noziegumiem pret cilvē-ci, kuriem nav noilguma.
Ģirts Valdis Kristovskis norāda,
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA,
VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]
Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais
latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 156 2011. gada 19. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrālijas ziņas .......2, 4, 5, 6, 11Latvijas ziņas
...........1, 3, 8, 9, 14Latvieši pasaulē ...................9,
15Redakcijā ...................................3Ceļojums
....................................6LAAJ
..........................................7Atis Skalbergs
............................7Elīna Kerre
.........................10,
13Līgo..........................................11Zinātnieku
kongress .................12Jancis par austerēm ...........12,
13Lasītāju vēstules ......................13Sēru vēstis
...............................14Datumi
......................................15Sarīkojumi un ziņojumi
.............16Lata kurss ................................16
Atlaidīsim Saeimu!Ar norunu, ka ievēlēsim labāku
Prezidents Valdis Zatlers mēnesi pirms savu pilnvaru beigšanās,
izman-tojot Satversmes 48. pantā paredzētās tiesības, ierosināja
atlaist Saeimu. Tau-tas nobalsošana par Saeimas atlaišanu notiks
nākamsestdien, 23. jūlijā.
Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu: „Vai
Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?“.
Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par
Saeimas
atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas
jaunas vēlēša-nas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc
Saeimas atlaišanas.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir atbalstījusi Ārlietu
ministrijas priekšlikumus 23. jūlija tautas nobal-sošanā par 10.
Saeimas atlaišanu ār-valstīs izveidot 78 vēlēšanu iecirkņus 41
valstī.
Ziņas par vēlēšanu iecirkņiem ār-
valstīs atrodamas:http://web.cvk .lv/pub/upload_
f ile/TN_ 2011/Velesanu_ iecirkni_arvalstis.doc
Saskaņā ar likumu Par tautas no-balsošanu un likumu ierosināšanu
ir divas iespējas, kā tautas nobalsošanā var piedalīties vēlētāji,
kuri uzturas ārvalstīs:
10. Saeimas deputāti 2011. gada 4. maijā.
FOTO
Sae
ima
Austrija atbrīvo Viļņas slepkavuKristovskis: Austrijai jāsaprot,
ka par 1991. gada noziegumiem Viļņā un Rīgā nav noilguma
Turpinājums 3. lpp.
Turpinājums 3. lpp.
-
2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19.
jūlijā
Varējām atkal pasmieties par dzīves īs-tenību, kas nemaz tik
jocīga nav.
Programma beidzās ar Vanadžu an-sambļa nodziedātām četrām
dziesmām: Stāvēju, dziedāju, Kur tu biji, bāleliņi? ko pavadīja
Inese uz kokles, Koklītes koklēja (bez kokles!) un Saulaina sirds.
Ansambļa vadītājai Inesei pasniedza pateicības rakstu par ilggadīgo
darbu un katram dalībniekam tika pa skaistai sar-kanai rozei.
Kopdziesmas ar akordeonu pavadīja Imants Kronītis, jo Adelaides
simfoniskais orķestris diemžēl nevarēja atnākt. Kamēr baudījām
Vanadžu klātā kafijas galda gardumus, izvilka visus loterijas
laimestus. Man, kā parasts, ne-tika nekas. Droši vien labāk
veiktos, ja es nopirktu kādu biļeti. Tava draudzene,
Gunta
Published by Sterling Star Pty LtdABN
54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box
6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com
Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas
cena izdrukātam
laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem)
ar
piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“
vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā
numurā.
Content and design:© Sterling Star and individual
authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN
1837-6991
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem
parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst
redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību.
Redakcija
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts
honorārus nemaksā.
Nāc pie mums,...ar draugiem kopā pabūt!
Mīļā Mildiņ!Nedzird no Tevis
ne pušplēsta vārda, bet gribas Tev pastāstīt par sarīkojumu, kur
dabūju pamatīgi gan izsmieties, gan izdziedāties.
Vakar, 16. jūlijā, Adelaides Vanadžu Raibā Pēcpusdie-na
sapulcināja pilnu DV nama zāli, jo lustīgi sarīkojumi visiem iet
pie sirds. Programmas sastādītāja un vadītāja Gunta Rudzīte
priekšnesumus sāka punktīgi noliktā laikā ar Vanadžu mu-zikālo
Ansambli Ineses Laines vadībā. Dzirdējām trīs dziesmas, kuras gan
sveica publiku (Nāc pie mums), gan apdziedāja puišu un meitu
attiecības (Rindām auga ozoliņi), gan brīdināja par nesaskaņām,
kuras rodas, ja jauna meiča sapinas ar vecu vīru (Man mā-miņa
piesacij, meitiņ, veci nebučo!). Šai trešajai dziesmai Vilnis
Jankovs-kis piestrinkšķināja ģitāru.
Sarīkojumam bija arī sava nopiet-nā puse, jo viss sarīkojuma
atlikums tiks sūtīts uz Latviju, lai palīdzētu daudzbērnu un
grūtībās nonākušām ģimenēm. Dzirdējām izvilkumus no pateicības
vēstulēm, kas saņemtas par iepriekšējiem sūtījumiem. Gandrīz vai
palika neērti, ka mums te tik labi iet, kamēr Latvijā vecāki,
vecvecāki un audžu vecāki cīnās, lai iegādātos bērniņiem pat ziemas
apavus. Mums jāpalīdz, cik varam.
Labākais veids, kā kaut ko padarīt, ir vienkārši likties klāt un
darīt, taču ir ļaudis, kuriem ir tendence atlikt ne-patīkamus
darbus, kā krāsns tīrīšanu, zāles pļaušanu vai gludināšanu; un
ku-ram no mums nav kāds skapis vai šķū-nis, kas tik sen nav
kārtots, ka tur vairs lāgā iekšā netiek? Dzirdējām par kāda
nepatīkama darba malā nobīdīšanu aiz visādiem pēkšņi ļoti svarīgiem
iegans-tiem kā kafijas vārīšana, runāšana ar kaimiņieni un
staigāšana ar sunīti. Pēc otrās (trešās?!) vīna glāzes ir vēl
grūtāk sākt. Un kas bija šis grūti iesākamais darbs? Rakstīšana!
Taisni apbrīnojami, cik daudzos veidos cilvēks var noildzi-nāt kāda
uzdevuma iesākšanu. Jāatzīs-tas, ka arī man šī tendence nav
sveša!
Jānis Lindbergs un Ilga Vēvere demonstrēja, kas notiek ar mūsu
mīļo latviešu valodu, kad sarakstās brālis Austrālijā ar māsu, kas
augusi Padom-ju Latvijā. Nevar saprasties, jo katram valoda tā
piebārstīta ar vietējo valodu, kas otram sveša, ka pārpratumi
neiz-bēgami. Mīļā Mildiņ, šinī gadījumā tas bija humors, bet ja tā
dziļāk pado-mā, nemaz tik jocīgi tas nav. Tīru lat-viešu valodu
vajag sargāt un glabāt kā savu acuraugu, vai ne?
Rasa Feja pastāstīja par pārmaiņām viņas dzīvē, kas radušās uz
pleciem uzkrauto gadu dēļ. Kā angliski saka:
Dzīvē drošas ir tikai divas lietas: nodokļi un nāve, tādēļ uz
dzīvi jā-skatās pozitīvi, vienalga, vai Tev ir gadi 20 vai 80.
Noteikti pavisam pozitīvi uz dzīvi skatījās Minna, par kuras
šņākšanu mums dziesmiņu nodziedāja Elīna, aicinot mūs dziedāt līdz.
Vēl par vecu-ma likstām pastāstīja Jānis Lindbergs, kur pat velns
sūdzas, cik viņam ir grūti dzīvot, jo visiem pret viņu ir tik tālu
zudis respekts un ticība, ka neviens no viņa un no elles vairs
nebīstas. Moder-nais cilvēks kļuvis pārgudrs, un senais lāsts Kaut
tevi velns parautu! nevie-nam vairs nāves bailes neiedveš.
Ka vecumam piemīt gudrība, va-rētu pat teikt, viltība, parādīja
Ilga Vēvere, Jānis Priedkalns un Jānis Lindbergs skečā par vecomāti
ar svina zābaku kājā, kuru satiksmes policists aptur par atļautā
ātruma pārsniegšanu. Tādās situācijās vajag tikai graut po-licista
ticamību, viņa seržanta priekšā pataisīt viņu par meli, un viss būs
kār-tībā. Vecuma gudrība.
Labi, ka ap šo brīdi bija starpbrī-dis, jo man no smiešanās un
dziedāša-nas (arī publika viscaur dabūja pavin-grināt plaušas
kopdziesmās) bija galīgi izkaltusi mute, un vajadzēja aiziet uz
bāru pēc dzēriena.
Otrā daļā dzirdējām atkal no Ra-sas, šoreiz par smaidīšanu, un
mūs iepriecināja Vilnis ar savu dziesmu par Jāņiem. Šo apdāvināto
dzejnie-ku/komponistu/ģitāristu/dziedātāju ir vērts klausīties, jo
viņam visas dzies-mas nāk no sirds ar kārtīgu, viegli sa-protamu
tekstu. Nav arī pārāk skaļi ar visu pastiprināšanu. Nevaru ciest
tos bļaurus, kas kliedz par neko.
Ja vīrieša sirdi spiež kādas rūpes, raizes vai nepatikšanas, tad
bez liekas prātošanas, atrisinājums ir pavisam vienkāršs: jāaiziet
uz krogu piedzer-ties. Turpretī, ja sievieti spiež līdzīgas rūpes,
viņa uzmeklē draudzeni, jo bieži gadās, ka viņas rūpju cēlonis ir
tieša tas krogā sēdētājs, un saprotoša draudzene aiz līdzjūtības
var dalīties arī savā līdzīgā pieredzē. Ilga un Gun-ta izkratīja
viena otrai savas sirdis, un tūliņ palika labāk. Bet vai pie visām
attiecību problēmām ir vainojams tikai vīrietis? Jānis Lindbergs,
stipro dzimu-mu aizstāvēdams, apskatīja šo lietu no otras puses, ar
Ārijas Elksnes vārdiem runājot: „viņš apprecējās ar princesi, kas
pēc pāris gadiem par pelnrušķi pārvērtās; viņš apprecējās ar
eņģeli, kas pēc pāris gadiem pārvērtās par raganu, turklāt ar
krāsotiem matiem.“
Gunta Rudzīte pasniedz ansambļa vadītājai Inesei Lainei
pateicības rakstu par ilggadīgo darbu.
FOTO
Kār
lis Ā
tren
s
-
Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 3.
lpp.
Sveicināti, lasītāji!Demokrātija ir tāda
dīvaina lieta. Katrs to saprot pa savam. Latvijā to saprot
savādāk nekā Austrālijā, bet līdz šim Saeimas deputāti to ir
sapratuši tāpat, kā caurmēra Latvijas pavalstnieks – balsotājs.
Proti, pirms vēlēšanām partijas apsola, ka viss būs labi un jauki
(bieži pat bez konkrētām detaļām par to, ko taisās darīt, ja tiks
ievēlētas). Pēc vēlēšanām ir četri gadi, kad var brīvi rīkoties –
deputāti dara savu, un vēlētāji netraucē.
Šāda situācija, ar kārtējiem čet-riem miera gadiem sāka
šķobīties 9. Saeimas laikā ar tā saukto Lietus-sargu revolūciju,
kad bija protesti pie Saeimas pret Alekseja Loskutova at-laišanu no
KNAB vadības.
Četri miera gadi nenozīmēja vien-mēr to, ka visi deputāti apzaga
tautu. Latvijā ir bijuši un ir tagad daudz ļoti godīgu deputātu,
bet šis četru mieru gadu sindroms ir nozīmējis, ka nav bijušas
derīgas atskaites par paveikto, un ka vēlētāji arī nav tādas
atskaites pieprasījuši.
Un kāpēc lai būtu šāds pieprasī-jums, ja masu mediji ir to
cilvēku ro-kās, kuri vēlas uzturēt tautas neieinte-resētību
politiskos procesos – aitu bars ir vieglāk apcirpjams un
nokaujams.
Pateicoties ļoti sliktai vēlēšanu kampaņai, Latvijā populārākā
politis-kā apvienība Vienotība neieguva vai-rākumu 10. Saeimā. Lai
gan oficiāli veidoja koalīciju ar oligarham Aiva-ram Lembergam tuvo
Zaļo un zemnie-ku savienību (ZZS), tomēr pietiekami bieži parādījās
īstā koalīcija ZZS (t.i. Lembergs) – Par labu Latviju (t.i.
Šle-sers un Šķēle) – Saskaņas centrs (SC) (Maskava). Bija arī
vairāki gadījumi, kad Vienotības balsojums Saeimā bija pilnīgi
nesaprotams.
Pa visu šo laiku trūka dzīva saite starp vēlētājiem un viņu
priekšstāv-jiem – deputātiem. Visus procesus va-jadzēja un varēja
labāk skaidrot.
Laikraksts Latvietis jau rakstīja par ZZS un SC mēģinājumu 16.
jūnija Saeimas sēdē sākt procesu, lai atņem-tu vēlētājiem
demokrātijas svarīgāko balstu – vēlētāju tiesības uz brīvām un
aizklātām vēlēšanām. Saeimas sēdes dienas beigās radio raidījumā
Frak-ciju viedokļi par dienas svarīgākiem notikumiem Saeimā runāja
četru frak-ciju pārstāvji: E. Cilinksis (VL-TB/LNNK), A. Loskutovs
(Vienotība), V. Agešins (SC) un A. Barča (ZZS). Lai gan šāds
mēģinājums ar šādu balsoju-mu Austrālijā noteikti būtu katra
laik-raksta pirmās lapas ziņas, NEVIENS no frakciju pārstāvjiem to
neminēji.
Atlaidīsim Saeimu! Bet ar norunu, ka ievēlēsim labāku.
GN
RedakcijāINFORMĀCIJA PAR
TAUTAS NOBALSOŠANAS NORISI AUSTRĀLIJĀ
Sestdien, 2011. gada 23. jūlijā notiks tautas
nobalsošana.Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz
jautājumu:
„Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?“.
Latvijas pilsoņiem ārvalstīs, kuri balsošanas dienā ir
sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir derīga Latvijas pilsoņa pase
ir tiesības balsot tiešā
veidā paredzētajos iecirkņos.
Vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu dienā, 23. jūlijā, būs atvērti
Adelaides, Brisba-nes, Sidnejas, Melburnas un Pertas latviešu
centros no pulksten 07.00 –
22.00. Ierašanas vēlama starp pulksten 09.00 un 18.00.
Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa
pase.
Pasēm, kurām nav beidzies derīguma termiņš, kā arī pases ar
derīguma termiņu “BEZTERMIŅA”, ir derīgas balsošanai.
Kur var nobalsot Austrālijā?Adelaidē: Latviešu namā (Tālava), 4
Clark St, Wayville.
Brisbanē: Latviešu namā, 24 Church Ave. Buranda.Melburnā:
Latviešu namā, 3 Dickens St. Elwood.
Pertā: Latviešu centrā, 60 Cleaver Terrace, Belmont.Sidnejā:
Latviešu namā, 32 Parnell St, Strathfield.
1) tautas nobalsošanas dienā, 2011. gada 23. jūlijā, balsot kādā
no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecir-kņiem;
2) balsot pa pastu. Pasta balsošanai bija jāreģistrējas iepriekš
– līdz 1. jū-lijam.
Vēlētāji, kuru pastāvīgā dzīves-vieta ir ārvalstīs, bet kuri
tautas no-balsošanas dienā uzturēsies Latvijā, drīkst balsot
jebkurā no Latvijā izvei-dotajiem vēlēšanu iecirkņiem.
Vēlētāji, kuru pastāvīgā dzīves-vieta ir Latvijā, bet kuri
tautas no-balsošanas dienā uzturēsies ārvalstīs, drīkst balsot
jebkurā no ārvalstīs iz-veidotajiem vēlēšanu iecirkņiem.
Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs tau-tas
nobalsošanas dienā, 23. jūlijā, būs
atvērti no pulksten 7.00
līdz 22.00 pēc vietējā laika.
Lai
nobal-sotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Aktuāla informācija par tautas no-balsošanas norisi atrodama CVK
mā-jas lapā www.cvk.lv ■
Atlaidīsim Saeimu!Turpinājums no 1. lpp.
ka līdzīgos notikumos arī Rīgā dzī-vību zaudēja neatkarīgas
Latvijas Republikas aizstāvji. Kristovskis, kā viens no janvāra
barikāžu vadītājiem Rīgā, atgādina, ka nebūt ne visi PSRS bruņoto
spēku virsnieki pakļāvās brū-košās padomju impērijas pavēlēm. Kā
liecina tā laika pieredze, virkne PSRS virsnieku atteicās vērst
ieročus pret Latvijas valsts aizstāvjiem. Īpaši tāpēc Austrijas
valstij ir jāsaprot, ka toreiz bija izvēle, kādas pavēles pildīt un
kā-das nē. „Par 1991. gada noziegumiem Viļņā un Rīgā nav noilguma,“
uzsver ārlietu ministrs.
Ministrs šodien sazinājās ar savu
Lietuvas kolēģi Audroni Ažubali, lai izteiktu atbalstu Lietuvas
valdībai un tās prasībām un lai koordinētu kopē-ju nostāju un
sadarbību, kas vērsta uz Eiropas nesenās totalitārās vēstures seku,
komunistiskā režīma noziegumu pret Baltijas tautām nesodāmības
no-vēršanu.
2010. gada decembra vidū Latvijas Lietuvas, Bulgārijas, Čehijas,
Rumāni-jas un Ungārijas ārlietu ministri izpla-tīja kopēju
paziņojumu, kurā aicināja Eiropas Komisiju atzīt par krimināli
sodāmu komunistu režīmu noziegumu noliegšanu.
Informāciju sagatavojaārlietu ministra padomniece
preses jautājumosDace Balode
Austrija atbrīvo slepkavuTurpinājums no 1. lpp.
-
4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19.
jūlijā
Jaunatnes Dienu gaidu ietvaros, kas šo-gad norisināsies
Sidnejā no 26. - 31. decembrim, aizvadītās
sestdienas, 9. jūlijā vakarā Latvi-jā mazāk zināmais, bet
Sidnejā, popularitāti pamazām ieka-rojošais, mākslinieks Igors
visus Sid-nejā dzīvojošos latviešus, un ne tikai, mīļi aicināja uz
joku un deju vakaru. Šoreiz pasākumam tika izvēlēta tēma L burts,
kas nozīmēja, ka viesiem bija ne tikai jāierodas skatīties un
klausī-ties, kā ierasts, bet arī jāietērpjas tēlā, kas sākas ar
burtu L.
Tā nu vakara gaitā ar savu klātbūtni Mārtiņa Siliņa zāli pamazām
piepildīja interesanti viesi, starp kuriem varēja satikt gan
laumiņas, līķus, vienkārši lillā cilvēkus, dažas lauvas, lampas un
citus interesantus tipus, kas no malas vērotājam šķita savā starpā
sapratās tīri labi un pārāk lielu traci necēla.
Ar nelielu nokavēšanos pienāca arī paša Igora laiks viesus
uzrunāt un iepriecināt ar jokiem un savu pēdējo muzikālo hītu
Potato Boy jeb Kartu-peļu zēns. Šis ir jaunākais muzikālais
gabals no Igora jaunrades pūra lā-des, kas stāsta par viņa paša
dzīvi un rudens kartupeļu talkām Latvijā. Igors neslēpj, ka ir
vienkāršs puisis no laukiem ar ļoti patriotiskām jūtām pret
Latviju.
Pēc Igora dziesmas pirmat-skaņojuma, uz-stājas publikai jau
mazliet labāk zināma apvienība – sid-nejieši
Ella Mačēna, Ivars Štubis un viņu muzikālais
kompanjons Tims. Jaunieši dziedāja sev mīļas un pašu aranžētas
dziesmas, kuru izpildījums priecēja gan pašus muzikantus, gan
klausītājus. Tam sekoja Sidnejas Šļau-ku muzikanti, kuru mainīgajā
sastāva šoreiz dalību ņēma arī pats Igors, bet vakara neoficiālajā
daļā tika uzsāktas muzikālas improvizācijas, kas uz de-jas grīdas
sasauca visus klātesošos!
Pats pasākuma organizators Igors atzīst, ka būtu bijis
priecīgāks, ierau-
got mazliet vairāk viesu un atbalstītā-ju, bet viņš ir
pārliecināts, ka tiem, kas ieradās, vakars patika un bija izdevies.
Tāpat Igors neslēpj prieku par mūsu kaimiņu igauņu klātbūtni un
atbalstu šim pasākumam.
Nākošais sarīkojums, kas tiks rīkots Jaunatnes Dienu ietvaros,
norisināsies septembrī Sidnejas Latviešu namā. Šajā reizē aicināsim
Jūs visus uz latviešu dančiem! Plašāka informācija sekos pa-visam
drīz! Nāciet un atbalstiet!
Rita VīksniņaLaikrakstam „Latvietis“
Dzīvojot dienvidu puslodē, Ziemassvētki iekrīt vasaras siltumā.
Jauka tradīcija dažās iestādēs ir svinēt Zie-massvētkus ziemas
vidū. Uzsvars nav tik
daudz uz Ziemassvētku garīgo nozī-mi, bet uz tradicionālo
Ziemassvētku ēdienu.
Šogad nolēmām pievienoties jau-kam pasākumam un svinēt
Ziemas-svētkus ziemā draudzes namā. Pirmo reizi mūžā pušķoju eglīti
vēsā dienā, un Linda cepa piparkūkas nevis vasa-ras karstumā, bet
ziemas vēsumā.
Aukstā Sidnejas svētdienā pēc dievkalpojuma visi pulcējās
draudzes
namā, kur jau pie durvīm varēja iegā-dāties Ivara Birzes
sagatavotu karstvī-nu. Tas patīkami iesildīja iekšas un ie-eļļoja
mēli kopdziedāšanai. Draudzes zāle bija skaisti izdekorēta ar
svētku eglīti uz skatuves, un uz balti klātiem galdiem bija
sarkanas un zaļas salve-tes, kas izskatījās kā mazas eglītes. Pie
sienas bija dažādi Ziemassvētku pan-tiņi.
Soprāns Tāra Viljamsa (Williams) iepriecināja mūs ar piecām
skaistām dziesmām Imanta Līča pavadījumā. Vienā dziesmā ar
deklamāciju pieda-lījās Kristīne Kaugare.
Pēc kopdziesmas Ak eglīte, ak eg-līte baudījām garšīgas, karstas
pusdie-nas. Bija šniceles ar kartupelīšiem un
saknītēm. Viss tika noēsts ar baudu.Labi paēdušiem, uznāca
luste
dziedāt, un Imanta Līča pavadījumā dziedājām iemīļotās latviešu
dzies-mas. Dziedāšana uzbudināja apetīti no jauna, un baudījām
garšīgo saldo ēdie-nu. Pie kafijas galda bija piparkūkas un
Ziemassvētku augļu kūka.
Viena laimīga dalībniece paņēma uz mājām Ziemassvētku grozu, ko
iz-lozēja loterijā no pusdienas biļetītēm.
Labi paēduši, labi izdziedājušies, pavadījuši jauku pēcpusdienu,
visi de-vās uz mājam ar labsajūtu.
Kolvins Makfersons(Colvin MacPherson)
Laikrakstam „Latvietis“
Ziemassvētki ziemāSvinības aukstā Sidnejas svētdienā
Svinību dalībnieki.
FOTO
Kol
vins
Mak
fers
ons
Ivars Birze ar karstvīnu.
FOTO
Kol
vins
Mak
fers
ons
Īsumā par Igora „L“ burta pasākumu SidnejāSarīkojums Jaunatnes
dienu ietvaros
Igors ar viesiem. No kreisās: Igors, Romāns Lauva, Andrejs
Lillā, Iveta Lampa, Viktorija Lillā, Stina L.
-
Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 5.
lpp.
FOTO
Bri
gite
Sig
ura
ALB Laimas meistarpavāru stun-das notiek katru mēnesi sestdienas
rī-tos, Tālavā.
Meistarpavāru stundas dod iespēju visām paaudzēm kopīgi pavadīt
laiku, mācoties kā gatavot mūsu tradicionālos un iemīļotos
tautiskos ēdienus. Tie var būt no mātes vai vecmāmiņas receptes vai
arī no vecām pavāru grāmatām, ku-ras atrodas daudzu latviešu mājās,
bet maz tiek lietotas šodien. Pēc stundas visi klātesošie nobauda
jauniemācīto ēdienu un pakavējas pie kafijas tases.
Sestdien, 14. maijā Dace Dārziņa pasniedza stundu, kurā
mums iemācīja cept Aleksandra torti. Visiem bija iespē-ja pielikt
roku un, kā parasti, pēc tam arī priecāties par labi padarīto
dabu.
Paldies Brigittei Sigurai par veiklo darbu un organizēšanu,
skolotājām un skolniekiem, kuri mūsu kulināro kul-tūru saglabā
nākotnei!
Ināra Kalniņa
Svētdien, 10. jūlijā, Pertas Daugavas vana-dzes bija
atkal parūpē-jušās mūs pacienāt ar garšīgām pusdienām. Pertā bija
atnākusi mūsu īstā ziema: sākumā tikai izskatījās, ka varbūt
līs
lietus, bet laiks bija auksts un nelab-vēlīgs. Tieši nezinu, ko
šis teiciens no-zīmē laika ziņās, bet laiks bija tāds, ka ne visai
gribējās kustēt ārā no mājām.
Tomēr parastā ļaužu saujiņa uz-drīkstējās un ap plkst. 13.00
sāka pil-dīt Daugavas Vanagu kluba krēslus pie jau agrāk glīti
klātiem galdiem. Kaut ārā bija nelāgs laiks, klubā bija silti un
omulīgi. Sēdējām, pļāpājām, iedzērām pa glāzītei Viktora piegādāto
vīnu vai pat kaut ko stiprāku, kas sasildīja iek-šas. Tā nu drīz
vien uz galdiem parādī-jās kūpoši šķīvji ar siltām pusdienām.
Šķīvji bija labi kārtīgi piepildīti, bet, ja nu kāds bija jo
sevišķi agrāk jau taupī-jies, tas varēja dabūt vēl piedevas.
Uz ekrāna parādījās gaismas, un
drīz vien arī ska-tuves: Sveiki Kul-dīgā, kur kādreiz dzīvojis
pats Kur-zemes Hercogs, Jēkabs. Viss uz-vedums Kad vēji dzied burās
ir zvejnieku ciemā gan ar zvejnie-kiem, gan jūrnie-kiem un viņu
mei-tenēm. Tā nu visi dancoja, dziedāja un dzēra alu. Kā par
pārsteigumu, te piepeši parādījās Pirāti no Holandes un mūs
iepriecināja ar dziesmām viņu valodā. Izrāde beidzās ar vairāku
so-listu uzstāšanos ar saviem devumiem.
Kad klubā atkal iedegās gaismas, vanadzes mūs aicināja pie
kafijas gal-da ar, saprotams, kafiju, bet klāt arī brīnišķīgas
smalkmaizītes, ābolmaizī-te un dažādas citas gardas kūkas. Nu gan
bijām ēduši, dzēruši un mieloju-
šies, un laiks pienāca doties mājup.Paldies vanadzēm par jauki
pava-
dītu pēcpusdienu! Kamēr ārā bija ne-jauks, auksts un lietains,
mēs mielojā-mies ar gardiem ēdieniem un baudījām skaistu uzvedumu
Kuldīgā. Paldies vēlreiz un ar nepacietību gaidīsim nā-košās
pusdienas!
Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“
Kooperātivam ir nauda ko
Aizdot
6.49% gadā, uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo
obligāciju
pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 6.49% gadā un pēc tam
aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 7.49%
gadā.
Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 7.43%
gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25
gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.
Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.
Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:
Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese:
[email protected]
Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au
LS008-03/11
Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā
„Kad vēji dzied burās“Daugavas vanadžu pusdienas un video
izrāde
Nācām ēsti, nācām dzerti, nācām jauki padzīvot.
FOTO
Jāni
s Pur
vins
kis
Aleksandra torte
No kreisās: Dace Dārziņa (demons-trē), Ināra Kalniņa, Astrīda
Urmane.
-
6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19.
jūlijā
Ir burvīgs rīts. Apmācies, smi-dzina sīks lietutiņš. 22.
jūnijā Laima brauc no Adelaides uz lauku krodziņu Stratalbainā
(Strathalbyn) pusdienās.
Kalnos pelēka, brūngana, bieza migla. Iespējams atklīdis Čīles
vulkā-na atsūtītais putekļu mākonis, no kā pat lidmašīnas bēg. Otrā
pusē kalniem sau-līte rotaļājās, zaļajās pļavās iepriecinot
jēriņus, un tie lec savas jēru dejas.Pusdienas lētas, garšīgas.
Mani
galda biedri priecājas par zivtiņu, lau-ku desiņu un es par
krūmu bullīša bie-zajām šķēlēm. Nav ēdienkartē cūciņa, vistiņa. To
lai ēd pilsētnieki.
Paldies Laimai par jauko izbrau-cienu!
Vitauts Mengelsons
Ir ziema. Rīts ir auksts – tik auksts, ka dažviet uz zālājiem ir
salna. Bet Sidnejas lat-viešu nama kafejnīca 8. jūlijā ir
silta un omu-līga. Sanāk kādi 45 se-
niori. Apmēram puse ir vīrieši!Senioros ir veca paraža
neturēties
pie izsludinātās programmas. Apsola vienu, bet pasniedz citu!
Šoreiz bija izsludināts, ka Jānis Grauds rādīs fotogrāfijas
un stāstīs par ceļojumu Latvijā. Bet Jānis mūs pārcēla pavi-sam
citā eksotiskā pasaulē – Marokā veclaicīgā un Spānijā modernā.
Beigās tomēr parādīja dažas fotogrāfijas ar draugiem Latvijā.
Jānis divatā ar draudzeni Mēriju (Mary Atkinson) aprīlī/maijā
ceļoja pa Maroku (2 nedēļas), Spāniju (3 ne-dēļas) un Latviju (1
nedēļu). Spānijas pilsētā Seviljā 27. martā tika atklāts jauns
arhitektūras brīnums – Metropol Parasol. Šo pasaules jaunumu Jānis
un Mērija ir jau paspējuši apbrīnot, nostaigāt un nofotografēt.
Protams, ka arī Barselonas lielākais brīnums, An-tonio Gaudi
projektētā Svētās ģimenes katedrāle (La Sagrada Familia), bija
jāapbrīno un jāfotografē.
Maroku Jānis un Mērija izbraukā-ja īrētā mašīnā līdz pat Sahāras
tuks-nesim. Kalni bija sausi un pliki, aug-stumos sniegs, bet
ielejas zaļas. Laiks bija silts, ceļi labi, pie katras pilsētas
policijas pārbaudes. Visur jutās droši. Vecpilsētu viesnīcās
apmešanās bija lepna, bet ielas šauras un piebraukt ar mašīnu
nevarēja. Visu piegādā un at-kritumus aizved ar ēzeļiem. Mošejās
ieiet drīkst tikai musulmaņi. Ēkas iz-greznotas ar dakstiņiem.
Cilvēki drau-dzīgi, sazināties var franciski. Tirgū dārzāji un
augļi ļoti svaigi. Apelsī-ni neticami garšīgi! Veikali krāšņi.
Daudz garšvielu.
Pēc starpbrīža noskatījāmies jau-nākās ziņas no Latvijas. Rīgā
Jāņi bija skaisti! Latviešu jaunieši bija atgrie-zušies no Atēnu
speciālās olimpiādes ar daudz medaļām. Skatījāmies filmu par Rīgas
priekšpilsētu Imantu – jauka laucinieciska vieta, bet ir arī daļas
bez kanalizācijas un mājas, kuras applūst, kad sniegs kūst.
Redzējām video filmu par spiegošanu un sarunu noklausīša-nos
viesnīcās komunistu laikos. No-klausīšanās aparāti bijuši ļoti
dārgi. Puse no tā laika budžeta Latvijā izgā-jusi par
noklausīšanos.
Interesantas bija arī Ulda Misiņa un Ivara Šeibeļa atmiņas par
piedzī-vojumiem un noklausīšanās aparātiem septiņdesmitajos gados
Latvijā. Ivars 1978. g. esot braucis no Parīzes uz Lat-viju caur
Maskavu nevis ar grupu, bet viens pats ar biznesa vīzu. Ivaram
bi-jušas grūtības tikt prom no Latvijas un Padomju Savienības.
Tallinā nokļuvis, Ivars bija paredzējis tālāk braukt ar kuģīti uz
Helsinkiem. Biļete bija. Bet
Tallinā Ivaru aizturēja pusotru dienu. Uz kuģīša nelaida. Ivaram
esot jābrauc ar vilcienu uz Ļeņingradu. Kad Ivars mēģināja viesnīcā
ar istabas kopēju, igaunieti, sarunāt pieņemamāku gājie-nu, viņam
brīdinoši rādīja uz interko-mu istabā pie sienas. Ivars saprata, ka
interkomā bija mikrofons! Beigu bei-gās Ivars bija spiests pret
savu gribu lidot ar lidmašīnu uz Ļeņingradu. Tur bagāžu pamatīgi
izkratīja, izskatīja darba dokumentus, izlasīja viņa pie-zīmju
grāmatiņu un Ivaru pašu izģēr-ba pliku. Beidzot tomēr laida braukt
uz Helsinkiem!
Saiets beidzās ar 53. Austrālijas latviešu Kultūras Dienu
uzveduma Dancot gribu! video. Latviskā vidē pavadītā pēcpusdiena
bija silta, jauka un interesanta!
Baiba Vītola HaringtonaLaikrakstam „Latvietis“
Ceļojums pa Maroku, Spāniju un LatvijuSenioru saiets Sidnejā
Jānis Grauds Senioru saietā.
FOTO
Bai
ba H
arin
gton
a
Mērija Atkinson un Jānis Grauds Sahāras tuksnesī.
FOTO
Kam
ieļu
jātn
ieks
„Metropol Parasol“ Seviljā, Spānijā.
FOTO
Jāni
s Gra
uds
Stratalbaina izbraukums
No kreisās: Vitauts Mengelsons, Jānis Gravis.
FOTO
Bri
gite
Sig
ura
-
Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 7.
lpp.
jošo rakstu izsūtīs Latvijas, Amerikas un Kanādas latviešu
presei.
Pēc otrā pasaules kara, laikā no 1948. līdz 1951. gadam, kā
emigranti no Eiropas bēgļu nometnēm, Austrā-lijā un Jaunzēlandē
ieradās ap 30 000 latviešu. Šos bēgļus bija saliedējusi grūtā
pēckara Vācijas dzīves apstākļu pieredze.
Šīs saliedēšanas pamatā bija ne-lokāma politiska pārliecība
saglabāt ticību cilvēktiesībām, demokrātiskiem principiem un
pasargāt savas tautas kultūras mantojumu, ko otrās pasaules karš un
tā sekas savā nežēlībā mēģinā-ja iznīcināt.
Šīs kultūras tradīcijas, kā bagāts mantojums, paņemtas līdz no
dzim-tenes, tika koptas bēgļu nometnēs, neļaujot to iemītniekiem
iegrimt pēc-kara pesimismā vai depresijā. Ekono-miskais sabrukumus,
kas izraisīja lielu bezdarbu, radīja iespēju pašdarbībai: nometnēs
uzsākot skolas un pievēr-sties latviešu kultūras tradicionālām
nodarbībām. Tā iesākās sabiedriskā rosība – draudzes, kori, teātri,
kon-certi, rokdarbi, gleznu izstādes, tautas dejas, skauti,
nometnes un dažādi jau-niešu pulciņi.
Iebraucot Austrālijā un Jaunzēlan-dē, sabiedriski kulturālās
nodarbības tika atdzīvinātas un turpinātas. Tās deva iebraucējiem,
kam tagad bija darbs un politiski sociāla drošība, pa-matu
veselīgas garīgās dzīves veidoša-nai jaunā, svešā vidē.
Katrā lielākā centrā atsāka darbo-ties kori, tautas dejas,
teātri un saviesī-gu izziņu vakari, kur iebraucēji varēja
pārrunāt un savstarpēji apmainīties ar informāciju par vietējiem
dzīves apstākļiem. Drīz vien nodibinājās lat-viešu biedrības, un
iepirktie latviešu nami deva jaunu, vēl liekāku dzinuli
sabiedriskai rosībai.
Iesāktā pašdarbība atsevišķos cen-tros bija iemesls izveidot un
attīstīt lat-viešu centrālo organizāciju, kas palī-dzētu
lietderīgāk izmantot finansiālos līdzekļus un atvieglināt
savstarpēju sadarbošanos. Tā 1951. g. 22. jūlijā no-dibinājās
Latviešu apvienība Austrāli-jā (LAA) un gadu vēlāk ar to saistītais
Kultūras fonds. 1972. gadā, paņemot savā paspārnē arī Jaunzēlandes
latvie-šus, LAA pārvērtās par LAAJ.
LAAJ darbība aptvēra ne tik vien Austrālijā un Jaunzēlandē
dzīvojošo latviešu etnisko kopību – tā izpaudās arī sociālpolitiskā
virzienā, uzņemot sakarus ar līdzīgām latviešu organi-zācijām citās
brīvās zemēs. Austrālijā LAAJ politiskā darbība iezīmējas,
at-gādinot zemes iedzīvotājiem un valdī-bai komunisma draudus
demokrātijai
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlan-dē (LAAJ) prezidijs
no-lēmis ziedot $6000 Lik-teņdārza projektam, lai atzīmētu LAAJ 60
gadu jubileju. Uz salas pie Kokneses tiek veidots
dārzs par piemiņu visiem tiem, kas Latvijai zuduši pēdējo
gadsimta karos, gulagos vai trimdā. Publicitātes vaja-dzībām,
Kokneses fonda vadība seko-
LAAJ ziedojums LikteņdārzamLAAJ Preses ziņojums Nr. 29
KAUNS2011. g. 15. jūlijā
radioraidījumā Krust-punkts, kas ir brīvais mikrofons, ko vadīja
Aidis Tomsons, tika spriests par nesen iznā-kušo grāmatu Nākotnes
melnraksts, ko sacerēju-
ši partiju apvienības Saskaņas Centrs (SC) vadītājs Urbanovičs,
žurnālists Juris Paiders no avīzes Neatkarīgā un viens Maskavas
krievs – Igors Jurgens. Pie mikrofona bija aicināts Paiders un
vēstures profesors Valters Ščerbinskis.
Sarunas būtība ir par to, ka grāma-tas autori noliedz Latvijas
okupāciju 1940. gadā. Paiders ilgi skaidro, kas ir okupācija, ka
viņam ir tiesības rakstīt, kā pats to saprot. Vēstures profesors
saka, ka darbā nav izmantots neviens arhīva materiāls, tikai dažādi
citāti no avīžu rakstiem, spriedumi ir tādi, lai patiktu partiju
apvienībai Saskaņas Centrs.
Piezvanīja profesors Kārlis Daukšs un pateica, ka okupācijas
fakts nav ap-šaubāms, ka tā ir vāja grāmata, kas vajadzīga SC.
Paiders visādi taisnojās, runāja apkārt un riņķī, demagoģiski
skaidroja savu rīcību, tīši novirzījās no temata un centās un
meklēja apzīmē-jumu šim apšaubāmo faktu savirknē-jumam, nosaucot to
par dokumentālo prozu.
Visa raidījuma laikā neviens ne-piezvanīja, lai aizstāvētu
žurnālistu. Viss raidījums izvērtās par publisku tiesu tiem, kas
izplata melus un pie-kopj nelietības politisku mērķu vadīti. Kā
saka – kauns pa visu ģīmi visas LATVIJAS radioklausītāju
priekšā.
Varētu varbūt par to nerakstīt, bet svarīgi ir ka safabricēti
meli ir publiski jāatmasko, un tas tika izdarīts.
Krievijas vēstnieks Vešņakovs ne-sen plātījās, ka viņš drīz
pierādīšot, ka okupācija Latvijā nav bijusi. No Kremļa nāk šie
politiskie meli, kas visā pasaulē saņem pretsparu.
Kauns šiem vēstures viltotājiem!Atis Skalbergs
Laikrakstam „Latvietis“
Turpinājums 9. lpp.
-
8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19.
jūlijā
Kolkas Līvu centrā Kūolka 5. jūnijā tika at-klāta trešā
lībiešu izcel-smes mākslinieku darbu izstāde Līvõd kuņšt (Lī-biešu
māksla), kuru sa-rīkoja Lībiešu kultūras
centrs (Līvõ kultūr sidām). Pagājušā gada nogalē biedrība Līvõ
Kultūr si-dām un Starptautiskā lībiešu draugu biedrība izsludināja
2011. gadu par starptautisko lībiešu valodas un kultū-ras gadu, un
izstāde ir viens no plašās gada programmas pasākumiem.
Tēlotājmāksla kā reāli pastāvoša lībiešu kultūras dzīves
sastāvdaļa lī-dzās tradicionāli pētītām un koptām nozarēm parādījās
pavisam nesen – tikai 1994. gadā, kad, nodibinoties Lībiešu
kultūras centram, pirmoreiz tika aizsākta lībiešu izcelsmes
māks-linieku apzināšana un sarīkota pir-mā stājmākslas izstāde
Līvõd kuņšt. 1998. gada septembrī – Lībiešu kultū-ras dienās Rīgā –
notika otrā un pla-šākā lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde
Līvõd kuņšt, ko papil-dināja jaunatklātu autoru darbi un arī
tēlniecība. Abas izstādes tika parādī-tas ne tikai Latvijā, bet arī
Tallinā un vairākās Somijas pilsētās.
Trešajā izstādē ir apkopoti vien-padsmit mākslinieku 32 darbi:
eļļas gleznas, akvareļi, grafika un tēlniecī-bas darbi. Tajā
iekļauti darbi gan no lībiešu mākslas zelta fonda, ko pār-stāv
pirmais zināmais lībiešu izcel-smes mākslinieks Jānis Belte un viņa
vecākā meita Zelma Belte, kā arī pir-mais profesionālu izglītību
guvušais gleznotājs Andrejs Šulcs un Vilnis Blažēvics, gan tādu
Latvijā labi pazīs-tamu mākslinieku kā grafiķes Baibas Dambergas,
kura organizējusi abas ie-priekšējās izstādes Līvõd kuņšt un arī
šo, akvarelistes Lilitas Līces, tēlnieces Solveigas Lamsteras,
gleznotājas Ri-tas Leles un Tairas Haļāpinas darbi. Jauno paaudzi
pārstāv Anete Ozoli-ņa un Valts Ernštreits – vairāku
per-sonālizstāžu autors un izstāžu Līvõd kuņšt galvenais
iedvesmotājs un aktīvs dalībnieks. Izstāde būs apskatāma ne tikai
Kolkā, bet arī Ventspilī, Rīgā,
Tallinā un citās Igaunijas pilsētās. Izstādes Līvõd kuņšt
atklāšanas
dienā pie Līvu centra Kūolka pulcējās Kolkas lībiešu grupas
biedri un citi interesenti. Klātesošos sveica Kolkas tautas nama
direktore Inora Sproģe, uzsvērdama, ka lībiskā klātbūtne cie-ma
kultūras dzīvē palīdz veidot inte-resantākas kultūras programmas,
kā arī popularizēt Kolku visā novadā un citās Latvijas vietās.
Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga savukārt
atzīmēja, ka Kolkā ne viens vien pasākums ir noticis pirmo reizi.
Arī šī izstāde savu pirmo sastapšanos ar skatītāju piedzīvo tieši
Kolkā. Ne-daudz pastāstot par Līvod kunšt tap-šanu, Gundega
uzsvēra, ka kultūras centram lībiešu lieta ir sirdsdarbs un daudzi
projekti tiek veikti bez papildus finanšu ieguldījuma. Šī izstāde
varētu būt sākums pastāvīgai lībiešu māks-las ekspozīcijai, ko
varētu veidot tieši Kolkā. Tā būtu vienīgā vieta Latvijā, kur būtu
šāda lībiešu mākslas ekspo-zīcija. Visu Gundegas Blumbergas teikto
Valts Ernštreits tūlīt iztulkoja lībiski.
Izstādes kuratore un grafiķe, biju-sī kolceniece Baiba Damberga
aicināja klātesošos Līvu centra telpās, kur kopā tika aplūkota visa
ekspozīcija. Tās ap-skati papildināja Baibas profesionā-lais
stāstījums par māksliniekiem un viņu darbiem. Izstādes atklāšanā
klāt
bija arī divi izstādīto mākslas darbu autori. Valts Ernštreits
pastāstīja, ka ideju izveidot piecu darbu ciklu viņu rosinājuši
jūras veidotie raksti smiltīs. Viens no Baibas Dambergas ofortiem
veltīts izcilajam lībiešu valodas zinātā-jam Pēterim Dambergam, bet
par savu ofortu Monēta māksliniece skaidroja: „Te es zīmēju Līvu
republikas naudiņu iekšējai lietošanai. Gribētu uz katras naudiņas
uzzīmēt kādu lībieša portre-tu. Tā nu gadījās, ka iesāku ar sevi“.
Turpat blakus ir arī izstādes jaunākās dalībnieces Anetas Ozoliņas
darbs Laimes māte. Iespaidīgi ir savdabīgās gleznotājas Ritas Leles
jaunākie dar-bi, īpaši 2011. gadā gleznotais Pēc Ar-magedona.
Vidzemes lībiešus pārstāv Lilitas Līces un mākslas zinātnieces
Tairas Haļāpinas gleznas. Lībiešu vec-meistaru Jāņa Beltes, Zelmas
Beltes un Andreja Šulca darbi ir vērtības, kas runā pašas par
sevi.
Nobeidzot Gundegas Blumber-gas teiktais: „Tāpat kā iepriekšējās,
arī šī izstāde vispirms uzlūkojama kā kultūrvēsturiska parādība, kā
lībiešu esamības īpaša veida apliecinājums, kas ļauj sajust būtisko
lībiešu pasaules redzējumā. Tā mūsdienu lībietim ļauj atpazīt savu
identitāti, bet apkārtējai pasaulei – bez valodu barjeras iepazīt
lībiešus.“
Baiba Šuvcāne, KolkāLaikrakstam „Latvietis“
Lībiešu mākslas izstādes atklāšana Kolkā Tā ļauj apkārtējai
pasaulei bez valodu barjeras iepazīt lībiešus
Valts Ernštreits pie saviem akvareļiem.
FOTO
Bai
ba Š
uvcā
ne
Lībiešu mākslas izstādē.
FOTO
Bai
ba Š
uvcā
ne
Grafiķe Baiba Damberga iepazīstina ar saviem darbiem.
FOTO
Bai
ba Š
uvcā
ne
-
Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 9.
lpp.
Latvijas pašreizē-jais administratīvais iedalījums devis jaunu
saturu vārdam novads. Bija laiks, kad novada jēdzienu pamatā
saistīja ar trijām Latvijas da-ļām – Kurzemi, Latgali
un Vidzemi. Pēc Livonijas sabrukuma 16. gadsimtā šim teritorijām
pa laikam bija atšķirīga attīstības gaita un poli-tiskā pakļautība.
Latgales puses sav-dabība pētīta un uzsvērta jau ilgāku laiku,
pievērsta uzmanība arī atsevišķi Kurzemei. Nu sācis veidoties arī
iestā-dījums tieši dziļākai Vidzemes izzinā-šanai.
29. jūnijā Valmierā, Vidzemes augstskolā tika parakstīti
biedrības Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma pētniecības centrs
statūti. Bez augst-skolas – pirmā rosinātāja, kā dibinātāji
parakstījās arī Cēsu, Madonas, Turai-das un Valmieras muzeju
pārstāvji.
Biedrība nosauc mērķi apzināt, pētīt un popularizēt Vidzemes
kul-
tūrvēsturisko mantojumu Latvijas un Eiropas kontekstā, atklāt
Vidzemes reģionālās identitātes veidošanās pro-cesus. Statūti
paredz 9 dažādus virzie-nus šo mērķu pildīšanai. Rīcības ie-tvers
vēstures izpētes veicināšanu un saskaņošanu, pētījumu publiskošanu
konferencēs, rakstos, arī plašsaziņas līdzekļos, līdzdalību
izglītības prog-rammu sagatavošanā, konsultācijas par
kultūrvēsturiskā mantojuma ob-jektiem, sadarbību ar citām līdzīgām
organizācijām un privātpersonām.
Par biedrības valdes priekšsēdē-tāju ievēlēta Vidzemes
augstskolas docente Beata Paškevica. Institūci-jas, kas
apņēmās iekļauties biedrībā, protams, turpinās savus ierastos
dar-bus, taču reizē tos savstarpēji vairāk koordinēs. Kā pirmais
koppasākums vēl šī gada beigās iecerēts novada vēs-tures
izzināšanas novērtējums. Savā ziņā tieši muzeji ir tie, kas izzina
še-jienes pagātnes notikumus, norises, to saistību ar pārējo
pasauli. Savulaik vismaz viens tāds muzejs bija katrā ra-
jonā. Ievadā pieminētā administratīvi teritoriālā reforma
stāvokli mainījusi. Savu ieguldījumu var dot arī augstsko-la, kurai
nosaukumā Vidzemes vārds. Izpētē var iekļauties studenti, kas nāk
no dažādam vietām.
Tālākas ieceres saistās ar Vid-zemes skolotāju semināra
veidotāja un pirmā vadītāja 1939.-1881. g. Jāņa Cimzes (1814-1881)
200. dzimšanas dienu. No šīs mācību iestādes nāca daļa tautas
atmodas darbinieku, pirmo lauku kultūras kopēju, koru dibinātā-ju.
Skolotāju skolotājs dzimis netālu no Raunas, pats mācījies Vācijā,
iepa-zinies arī ar Austrijas, Itālijas, Švei-ces tālaika izglītības
sistēmu. Viņa vadītais seminārs atradās Valmierā, pēc tam Valkā.
Seminārā skolojās arī Dienvidigaunijas cilvēki, kas tāpat tolaik
dzīvoja Vidzemes guberņā. Tā nu Cimze sasaista Vidzemi ar pārējo
Eiropu.
Indulis ZvirgzdiņšLaikrakstam „Latvietis“
Ar šo saukli tautie-ši Amerikā gatavojas
2012. gadā no 4.-8. jūli-jam, Milvokos,
Viskon-sinā svinēt savus Dzies-mu svētkus.
Jauktā kora koncer-tā, kas atskanēs 3 000
sēdvietu zālē, būs tautas dziesmas, klasiskais zelta repertuārs,
kā arī jau-nas dziesmas. Svētku laikā būs arī Čikāgas Piecīšu
koncerts, muzikālais teātris Hotel Paradiso, garīgais kon-certs,
jaundeju skate un tautas deju Lieluzvedums.
Programmā ir paredzēta arī iz-
klaide, ieskaitot kuģīša braucienu pa Mičiganas ezeru,
iepazīšanās balle, rakstnieku cēliens, tautas tērpu ska-te, svētku
balle un atvadu pusdienas. Svētkus noslēgs Dievturu daudzinā-šana
un Ekumeniskais dievkalpojums.
No Latvijas, Jāņa Zirņa vadībā, būs viesu koris Ogre, kas
piedalīsies visos koncertos, kā arī sniegs patstāvī-gu koncertu,
kas paredzēts senā Eiro-pas stila koncertzālē Pabsta teātrī.
Austrālijas Apvienotais koris At-balsis ir saņēmis ielūgumu no
Dzies-mu Svētku vicepriekšsēža un mūzikas nozares vadītāja, Ernesta
Brusubārda III piedalīties šajos svētkos jauktā
kora rindās. Ja ir kāds tautie-tis, kam patīk dziesma un
ceļošana, gai-dīsim mūsu pulciņā, pie-sakoties līdz šī
gada jūlija beigām.
Papildus informāciju var atrast:www.latviansongfest2012.com
Marija PerejmaKora „Atbalsis“ vadītāja/diriģente
[email protected] „Latvietis“
Dziedāsim, dejosim – latvju tautu vienosimAicinājums
dziesmu cienītājiem piedalīties ASV XIII Vispārējos Latviešu
Dziesmu Svētkos
Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanaParakstīti
pētniecības centra biedrības statūti
FOTO
Indu
lis Z
virg
zdiņ
š
FOTO
Indu
lis Z
virg
zdiņ
š
un cilvēktiesībām. Šinī ziņā attiecīgos gadījumos tika
iespaidota Austrālijas ārpolitiskā nostāja. Tas bija latviešu
imigrantu devums, palīdzēt uzturēt možu demokrātijas un
cilvēktiesību principus brīvajā pasaulē.
LAAJ prezidijs ir nolēmis atzīmēt
apvienības 60 gadu dibināšanas jubi-leju ar $A6000 (ap Ls3000)
ziedojumu Likteņdārzam. Esam daļa no tālu iz-kaisītās latviešu
tautas, kura tik zīmīgi tiek pieminēta šai svētā atmiņu vietā.
Ceram, ka citas organizācijas plašā pa-saulē arī atzīmēs savas
lielās jubilejas ar devumu Likteņdārzam.
LAAJ ziedojums tiks ieguldīts Likteņdārza amfiteātra
būvniecības
darbu turpināšanā. Katrs ir aicināts līdzdarboties Lik-
teņdārza tapšanā – iegādājoties zie-dojumu zīmes, iestādot koku,
atvedot pelēko akmeni amfiteātrim, ziedojot līdzekļus uz
Likteņdārza norēķinu kontu vai dāvinot mākslas darbus. Tu-vāka
informācija par projektu – www.liktendarzs.lv
Linda Ozere
LAAJ ziedojums LikteņdārzamTurpinājums no 7. lpp.
-
10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19.
jūlijā
Dzīvojot Austrāli-jā, esmu secinājusi, ka ir pāris lietas, kas
te ir būtiski atšķirīgas no Ei-ropas un Latvijas. Ja tur-pināsiet
uzvesties tāpat kā esat paraduši mājās,
jūs ne tikai izpelnīsieties neizpratnes pilnus skatienus,
aizmugurēju aprunā-šanu, bet arī diezgan nopietni aizvai-nosiet
vietējos austrāļus un nodarīsiet ļaunumu sev. Vārdu sakot, te ir
sa-raksts ar lietām un uzvedības veidiem, par kuriem vēlams
piedomāt, dodoties uz šo kontinentu pasaules otrā malā.
Jūs Austrālijā nesapratīs, ja:1. Pludmalē
nēsāsiet īsās peld-
bikses (tas attiecas uz vīriešiem).Protams,
pludmales patruļas darbi-
nieki un policisti jums neko neaizrādīs, ja nēsāsiet īsās,
apspīlētās peldbikses, taču vietējie jūs uzskatīs par lūzeriem
(angl.: loser – neveiksminieks), pa-smīkņās un noteiks: Ak,
redzams, ka no Eiropas... Austrālijā pludmalēs un baseinos vīrieši
nēsā peld-šortus, kuri nosedz gurnus līdz pat ceļgalam (angļu
valodā boardies). Tos var nopirkt katrā veikalā, kurā pārdod
peldēšanās pie-derumus, sērfa dēļus un peldkostīmus. Protams, nekas
traks nebūs, ja nēsāsiet Latvijā ierastās peldbikses, taču jūs
no-teikti uz visu pārējo fona izcelsieties.
2. Uzturoties saulē,
nelietosiet aizsargkrēmu ar vismaz +30 SPF.
Bērni Austrālijā peldoties nēsā speciālus krekliņus un šortus,
jo, pirmkārt, šis apģērbs pasargā mazos no saules stariem. Otrkārt,
mazie un lielie austrāļi bagātīgi sevi nosmērē ar saules
aizsargkrēmu vai arī slēpjas zem cepurēm, saules sargiem vai
plud-males teltīm. Iemesls tam ir fakts, ka Austrālija pasaulē ir
pirmajā vietā ar iedzīvotāju skaitu, kas slimo vai mirst no ādas
vēža. Tā izraisītājs – kaitīgā saule. Ja vasarā vai pavasarī bez
aiz-sargkrēma saules staros pavadīsiet il-gāk par pusstundu (pat
ēnainā dienā), rēķināties ar varbūtēju apdegumu. Saule te tiešām
ķer. Nevar nemaz sa-līdzināt ar trīs dienu marinēšanos Lat-vijas
pļaviņā ar ceļmallapu uz deguna un cerībām uz brūnu ādas krāsu. Te
viss notiek ātri, zibenīgi un... diemžēl arī kaitīgi. Sevišķi,
bērniem.
Atceros, kā Taunsvilā (Townsvil-le) nolēmu pusstundas gājumā
aizstai-gāt līdz pludmalei. Bija ēnaina diena, viena no pirmajām
Austrālijā, par aiz-sargkrēmu aizmirsu. Laiks turpejot,
pastaigājoties promenādē, un atpa-kaļejot bija pietiekams, lai mana
seja kļūtu sarkana kā tomāts un sāpētu. Nekādi krēmi mani nespēja
glābt. Tā bija mana pirmā sāpīgā stunda par to, kā uzvesties
Austrālijā.
3. Peldēsiet neapsargātās plud-
malēs.Lielākajā daļā Austrālijas pludma-
ļu visu cauru gadu strādā pludmales patruļas, kuras ar modru aci
vēro pel-dētājus un pludmales robežās esošos sērferus. Diemžēl
statistika liecina, ka 90 – 95% cilvēku, kurus glābt do-das
pludmales patruļas darbinieki vai brīvprātīgie, ir ārzemnieki, kas,
pirm-kārt, nav pieraduši pie okeāna viļņiem un, otrkārt, nenieka
nesajēdz no oke-āna zemūdens straumēm.
Apsargātās pludmalēs smiltīs vienmēr būs iesprausti dzelteni un
zili karogi, kas liecinās par to, cik pla-ša pludmales daļa tiek
apsargāta un ka tieši šajā strēlītē ir vēlams šobrīd peldēties. Ja
viļņi būs augsti vai laika apstākļi nelāgi, vienmēr tiks izkārts
paziņojums par to, ka jums jābūt ļoti modriem peldoties.
Austrāļi jau no bērnudārza laikiem apmeklē peldēšanas stundas,
skolā kat-ru gadu piedalās peldēšanas sacensībās gan kraulā, gan
visādos citādos peldē-šanas stilos. Tāpēc nebrīnāties par
pus-audžiem, kas, pasituši sērfa dēli padu-sē, dodas peldēt tur,
kur viļņi ir lielāki un kur līdz pludmales patruļai ir pāris
kilometri. Taču nepievilieties. Ja mazi austrāļu bērni jums teiks,
ka peldēša-nā viņi ir lieliski un viens otru spēs iz-glābt, un
aicinās jūs doties peldēt uz ne-apsargātu pludmali, neticiet pat
viņiem. Mana personīgā pieredze liecina, ka pat vispieredzējušākie
mazie peldētāji var iekļūt dzīvībai bīstamās situācijās, sevišķi,
ja reģionā plosījusies vētra un viļņi ir daudz lielāki nekā
parasti. Pal-dies Dievam, viss beidzās labi, bet otra sāpīgā mācība
man ir kārtīgi ielāgota.
4. Būsiet nepieklājīgi. Šis noteikums gan
lielākoties attie-
cas uz mazākām Austrālijas pilsētām un miestiem. Sidnejā un
Melburnā, tāpat kā visās pasaules lielpilsētās, cilvēki pārvēršas
par anonīmu pūli, kurā viegli kādam uzkāpt uz kājas un par to
neatvainoties, vai paspraukties garām rindā uz transportu, vai
nejauši iebukņīt kādu ar elkoni.
Pārējās Austrālijas vietās cilvēki lielākoties ir ļoti laipni.
Sagaidot au-tobusu, skolēni parasti jūs palaidīs pa priekšu. Ja
tirdzniecības veikalā kāds nejauši trāpīsies jums ceļā, jums
parasti atvainosies, sakot: Sorī (angl.: sorry – nožēloju,
atvainojos), un ļaus turpināt ceļu. Vietējie, nerakstītie likumi
saka, ka jums jādara tāpat. Jābūt pieklājīgiem un, ja nu rodas
kādas nesaprašanās, jāsteidzas ar atvainošanos. Tas pats attiecas
uz situāciju, ja jums ko saka, bet jūs teikto nesaprotat. Nesakiet:
Vot? (angl.: What? – Ko?) Pareizi būtu: Sorī vai Ekskjūz mī (angl.:
Excuse me – pie-dodiet) un uzklausīt jautājumu vēlreiz.
5. Nebūsiet gatavi sarunai uz ie-las ar svešinieku (lielākoties attiecas
uz mazākām pilsētām, taču
mēdz notikt arī lielpilsētās).
Viena no neatņemamām dzīves sastāvdaļām te ir draudzīga saruna
ar svešinieku uz ielas, gaidot auto-busu, saruna ar laipnu
pārdevēju vai vienkārši bankas klerku. Tam jums jābūt gataviem. Ja
zināt angļu valodu, tad jums noteikti jāpraktizē arī pāris
vienkāršas sarunvalodas frāzes. Esiet gatavi, ka austrāļi
nepārtraukti jūs uz-runās par meit (angl.: mate – biedru, čomu) –
tas attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem, un jūs pat var
nosaukt arī par darling (angl.: darling – dār-gā), ja esat
sieviete.
Pieradusi ātrumā traukties cauri Rīgas veikaliem, man šī prasme
veidot sarunu uz ielas vai veikalā ar svešinie-kiem paņēma veselu
gadu. Pirmkārt, jutos ļoti dīvaini, kad cilvēki, izdzirdē-juši manu
akcentu, mēģināja uzzināt, no kurienes es nāku un ko es te
Aus-trālijā daru. Otrkārt, nejutos nemaz tik brīvi, lai, braucot
liftā, nepiespiesti veidotu sarunu ar cilvēku, kuru otrreiz dzīvē
vairs nesastapšu. Tagad, ejot uz ielas, esmu gatava, ka kāds man
var kaut ko pajautāt vai uzrunāt pat visne-gaidītākajās
situācijās.
6. Nesapratīsiet humoru. Austrāļi ir ļoti
dzīvespriecīga tau-
ta un ar lielāko prieku pasmiesies par kādu joku vai smieklīgu
situāciju. Vietējā televīzijā vienmēr tiek rādīti humora šovi, un
kaut kādā mistiskā veidā visiem austrāļiem ir daudz maz vienāda
humora izjūta – viņi aši saprot jokus, bet humora raidījumos īpaši
smejas par sarkastiskiem komentā-riem. Ja Austrālijā draudzīgi
(citkārt – arī sarkastiski) pajokosiet, jūs ne tikai sapratīs, bet
pat atjokos jums pretī. Te sabiedriskās situācijās – uz ielas,
ben-zīntankā, veikalā – pāris gados esmu pieredzējusi tik daudz
jokošanos no nepazīstamiem cilvēkiem, cik Latvijā diezin vai
izbaudīšu visā savā dzīves laikā. Protams, ja humora izjūta nav
jūsu stiprā puse, tad jums atliks tikai pasmaidīt. To dariet, pat
ja joku nesa-protiet. Neviens taču jums ļaunu nevēl.
Te būs pāris piemēri par smieklī-gām situācijām iz dzīves.
Ļoti agrā rītā benzīntankā izkāpu no mašīnas un, kā parasts
pirms pir-
Jūs Austrālijā nesapratīs, ja…Elīna Kerre par Eiropas un
Austrālijas atšķirībām
Turpinājums 13. lpp.
FOTO
Elīn
a K
erre
-
Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 11.
lpp.
60 darbības gadu atzīmēšanai, trešais uz-vedums ir uzticēts man.
Esmu izvēlējies lugu, ko sarakstījis Ēriks Lanss Nacionālajam lugu
kon-kursam 2008. gadā. Šo lugu uzvedīsim kā ska-
tuvisku lasījumu. Mums iepriekš ir izdevies gūt skatītāju
atsauksmi šāda veida izrādēm, kur vienīgā starpība ir, ka aktieriem
rokā teksts. Kostīmi, de-korācijas, kustība un gaismas ir tāpat kā
vienmēr!
Šo lugu es izvēlējos vispirms tās uzbūves dēļ – kā uz sliekšņa
starp drāmu un prozu, otrkārt, ka varam pa-smaidīt par to kā
dzīvojam, un, treš-kārt, jo tā dod plašu iespēju vizuālai
pasniegšanai. Tādēļ arī teātra zāle būs apgriezta otrādi, un
aktieru darbība notiks zāles vidū.
Ēriks Lanss ir pseidonīms kino-scenāristam Jurim Vīksnem, kurš
dzi-mis 1940. gadā un dzīvo Rīga. Viņš vairākkārt apbalvots par
filmu scenā-rijiem.
Lugā Galds viņš attēlo cilvēku sadzīves epizodes mūsdienu
Latvijā, kādā mazpilsētā. Galds parādās pilsē-tiņas laukumā un it
kā ap sevi pulcina dažādus cilvēkus, darbība risinās ar reizēm
neparedzamiem pagriezie-niem.
Izvilkumi no autora piezīmēm konkursa iesniegumam:
Ir lasītāji, kas lugas joprojām lasa un arī lasīs turpmāk. Un šī
te intere-sentu daļa varētu tapt krietni vien lie-lāka, ja vismaz
dažs no lugu autoriem panāktos lasītājam pretī, demokrati-zējot
lugas pieraksta formu, taču reizē saglabājot drāmas pamatprincipus,
skatuvisko lokalizāciju un reizē iespē-
ju lugu jebkurā brīdi bez zudumiem transformēt tās
tradicionālajā formā. Šajā gadījumā drāma tuvotos prozai. Turklāt
kāda prozas darba tuvošanās drāmai vienmēr ir apliecinājusi
vienī-gi šīs prozas spēku un daudzveidību.
Un tā bezgalīgi mazā un reizē bezgalīgi lielā telpas daļiņa, kas
tiek lugās nodalīta no plašās un varenās pasaules un ko mēs mēdzam
dēvēt par skatuvi, šādā gadījumā brīnumainā kārtā izrādās vēl
plašāka un lielāka un sniedz neierobežotas iespējas brīvāk paceļot
lugas izvēlētajā vidē.
Šī rakstiņa autoram ir trīsdesmit-gadu pieredze kinojomā. Taču
tas ne-tiek teikts pašslavināšanās nolūkos, bet gan aizstāvot kādu
sen viscaur zināmu patiesību. Jo kinojomā pastāv tāds jēdziens kā
„literārais scenā-rijs“. Un šis literārais scenārijs var būt
bezgala specifisks, graboši sauss, lasītājam nebaudāms un tikai
režiso-ram vien saprotams. Bet tas var būt arī kā nopietna, pat
reizēm aizraujo-ša lasāmviela, kā to pierāda pasaules pieredze. Arī
šī rakstiņa autoram ir publicēti pāris mākslas filmu scenāri-ji.
Vēl pavisam nesen žurnālā „Māks-la“ ir nopublicēts dokumentālas
filmas scenārijs. Un tas noticis ne tādēļ, ka tur tiek
popularizētas kaut kādas au-tora pasniegtas un izcilas
kinemato-grāfiskas vērtības, bet gluži vienkārši tādēļ, ka pats
teksts ir bez ambīcijām un puritānisma pāris solīšus panācies pretī
lasītājam, kuru autors, tāpat kā skatītāju, dziļi ciena.
Dažās konkursam iesniegtajās lu-gās autors ir atļāvies skatuvei
pieiet ar cieņu, taču reizē vērtē skatuvi arī kā uzticamu un
bezaizspriedumainu draugu. Tādēļ dažā lugā ir izmantoti prozas
pieraksta elementi, dažā stili-
zēts prozas pie-raksts, bet dažā t r a d i c i o n ā l ā lugas
pasnieg-šanas forma.
Un šie pie-raksta elementi un iespēja tos izmantot bija pirmais,
kas mani pievilka šai lugai.
Tēlotajā lasījumā piedalīsies Klāra Brūvere, Jānis Čečiņš, Jānis
Daniklifs, Ojārs Greste, Andris Kariks, Tija Lo-diņa, Linda Ozere,
Lija Veikina un, kā autors, Juris Zemītis.
To varēsiet noskatīties sestdien, 30. jūlijā
plkst. 19.00 un svētdien, 31. jūlijā
plkst. 13.00 Sidnejas Lat-viešu namā.
Jānis GraudsLaikrakstam „Latvietis“
Saulgriežu laiks ir brīdis dabā un cilvēkā, kad varam harmonizēt
viens ar otru. Tas ir spēcīgs dabas brīdis. Senos laikos senās
tautas šo saulgrie-žu laiku izmantoja, lai veiktu rituālus
auglībai, spēkam, labvēlīgai lietu gai-tai un veiksmei. Šobrīd, kad
pasaulē ir nojaukts līdzsvars starp garīgām un materiālām vērtībām,
visā pasaulē cilvēki meklē tos atskaites punktus, uz kuriem
balstītos, lai izdzīvotu. Un tādas drošas liecības ir atrodamas
ik-vienā tautā, arī latviešiem.
Katrā apvidū ir spēka vieta, kurā cilvēki sanāk, lai kopā
svinētu svētkus. Jaunpiebalgā šī spēka vieta ir Viņķu kalns. Nu jau
četrus gadus Saulgriežu laikā ugunskurs tiek iekurts šajā kal-nā.
Šo tradīciju izauklējusi mākslinie-ce Sandra Strēle.
Šogad, pateicoties Inesei Lei-
tei (LMA, Vides mākslas katedras m aģ i s t r a n t ū r a s
studentei), nodibi-not Vides radošo darbnīcu Jaun-piebalgā, tika
ie-dzīvināta sena ideja – par uguns skulptūru kal-na galā. Veidot
mākslas darbu tika uzaicināti LMA tēlniecības kated-ras studenti
Jānis Noviks, Andris Maračkovskis un gleznotāji Linda Vigtorčika un
Raitis Krulovičs.
Uguns iekuršana Saulgriežos sena tradīcija – nakts tumšākajā
brīdī ie-
degt gaismu, kas izkliedētu tumsu un palīdz sagaidīt sauli.
Sandra Strēle
Līgošana un ugunsskulptūras Jaunpiebalgā
Jāņuguns Jaunpiebalgā.
„Galds“ Sidnejas Latviešu teātrī
Lugas „Galds“ autors Ēriks Lanss.
FOTO
Gun
ārs N
āgel
s
-
12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19.
jūlijā
Šī gada 24.-27. oktobrī Rīgā aici-nāti pulcēties zinātnieki
un pētnieki no visas pasaules, lai piedalītos Apvie-notajā Pasaules
latviešu zinātnieku III kongresā un Letonikas IV kongresā, kura
tēma šoreiz būs Zinātne, sabied-rība un nacionālā identitāte.
Kongresa mērķis ir apkopot sasnie-gumus zinātnē aizvadīto 10
gadu laikā kopš Pasaules latviešu zinātnieku II kongresa (pirmais
kongress notika 1991. gada jūnijā), veicināt sadarbību ar ārzemēs
strādājošiem zinātniekiem, stiprināt saites starp politiķiem un
sa-biedrību, informēt par zinātnes sasnie-gumiem un problēmām.
Paredzēts, ka šis kongress tāpat kā iepriekšējie kļūs arī par
zinātnes un zinātnieku svēt-kiem, ko veicinās vairāki saviesīgi
pa-sākumi, to skaitā arī Rundāles pilī.
Kongresa ietvaros notiks vairākas plenārsēdes. Paredzēts, ka
tajās uzru-nas teiks un ziņojumus sniegs ne tikai oficiālās
personas no Latvijas un Eiro-pas Savienības, kā arī vairāku valstu
vēstnieki, bet arī labi pazīstami zināt-nieki – Vaira
Vīķe-Freiberga, Jānis Stradiņš, Egils Levits u.c.
Kongresa ietvaros darbosies 45 dažādu zinātņu nozaru sekcijas,
kurās risinās kultūras un nacionālās iden-titātes, literatūras un
valodniecības, vēstures, tehnisko zinātņu, lauksaim-niecības un
medicīnas un daudzus citus jautājumus. Norisināsies disku-sijas par
prioritārajiem pētījumu vir-zieniem, jaunatnes iesaisti zinātnē,
globālā un nacionālā saikni zinātnē, zinātnes popularizēšanu
sabiedrībā.
Vienā no diskusijām runās par latvis-ko identitāti un tās
izpausmēm, un to vadīt uzņēmies režisors un LZA goda loceklis Jānis
Streičs.
Kongresā paredzēts pievērst līdz šim nebijušu uzmanību latviešu
trim-das lomai Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā padomju
okupācijas laikā un Latvijas neatkarības atgūšanas un atjaunošanas
procesos. Šim jautāju-mam veltīta viena no sekcijām, kurā diskutēs
par latviešu trimdas organi-zācijām, to svarīgākajām politiskajām
akcijām un trimdas arhīvu stāvok-li. Sekcijā ziņojumus sniegs:
Valters Nollendorfs un Uldis Grava (Latvi-ja), Ēriks Ingevics
(Austrālija), Daina Gūtmane (Brazīlija), Anita Tērauda (ASV) un
citi. Muzikālus sveicienus nest esam aicinājuši brāļus Grašus.
Šajā sekcijā runāsim arī par topo-šo dokumentu krājumu, kurā
tiek ap-kopoti trimdas politiskās aktivitātes apliecinoši
svarīgākie dokumenti, t.sk. vēstules, petīcijas un citi iesniegumi
savu mītnes zemju valstu pārvaldei. Šo krājumu gatavojas izdot
Latvijas Zinātņu akadēmija 2012. gadā. Bijušās trimdas
organizācijas un to aktīvisti, kā arī politisko norišu dalībnieki
aici-nāti šādu dokumentu kopijas iesniegt Latvijas Zinātņu
akadēmijai iespējami
drīz, lai varam vērtīgākos dokumentus izmantot publicēšanai.
Kongresa pirmajā dienā tiks arī at-klāta izstāde Četras
svarīgākās latvie-šu trimdas politiskās akcijas ārzemēs padomju
okupācijas laikā. Pie Latvi-jas Zinātņu akadēmijas izveidotajai
Latviešu trimdas jautājumu konsulta-tīvajai padomei nenācās viegli
izšķir-ties, kuras publiskās akcijas tad atzīt par svarīgākajām, un
kopīgs viedoklis radās pēc garām diskusijām. Kāds tas ir – lai
paliek pagaidām neatklāts. Kat-rā ziņā mēs ceram, ka šī izstāde ne
ti-kai rosinās diskusijas, bet arī pievērsīs sabiedrības uzmanību
Latvijā latviešu trimdas būtiskajai nozīmei Latvijas valstiskās
neatkarības atgūšanā. Izstā-des materiālus pēc tam domāts parādīt
arī citās Latvijas kultūras un izglītības iestādēs, un ne tikai
Rīgā.
Kongresā un tā sekcijās aicināti piedalīties ne tikai
zinātnieki, bet ik-viens interesents. Iepriekšēja reģistrā-cija
Kongresa mājas lapā no 15. jūlija līdz 15. septembrim www.plzk.lv
Tik-simies kongresā!
Tālavs JundzisLatvijas Zinātņu akadēmijas
viceprezidents,Kongresa rīcības komitejas
priekšsēdētājs
Pasaules latviešu zinātnieku III kongress RīgāSākusies
reģistrācija
Par austerēmTas ir ļoti laipni no
tiem zinātniekiem, ka viņi turpina mani uz-jautrināt ar saviem
sen-sacionālajiem atklāju-miem. Drīz varbūt būs jāsāk uzskatīt
viņus par
draugiem; ja jau viņi uztur mani labā omā, tad nevar par viņiem
zirgoties.
Pēdējais pētniecības sasniegums ir, ka cilvēki apēduši tik daudz
auste-res (angl.: oysters), ka funkcionāli tās izmirušas (angl.:
functionally extinct), jo tikai viens procents no agrākās
pār-pilnības esot vēl palicis.
Tā kā austeres dzīvo un vairojas visos pasaules okeānos, tad to
vienu procentu sadalot pa visiem okeānu krastiem, austeres būtu tā
izklīdinātas, ka noteikti būtu ļoti lielas grūtības tās saskaitīt.
Bet zinātnieki ir drošsirdīgi šo lielo darbu uzņēmušies un to godam
veikuši. Tikai viens procents palicis!
Viena lieta skaidra, mana vaina tā noteikti nav, es neesmu
piedalījies
austeru iznīcināšanā. Tikai vienu rei-zi mūžā esmu tās
noprovējis un ar to pietika. Likās, ka tādi kā varžu kurku-ļi
slīdēja uz leju un tūlīt taisījās slīdēt atpakaļ. Man steidzīgi
jāpiezīmē, lai nebūtu pārpratumi, ka varžu kurkuļus es arī neesmu
baudījis – es tikai viņus minu skata pēc – man abi liekas
vie-nādi.
Pirmo reizi ar austerēm satikos, kad strādāju naktsmaiņā pie
dzelzce-ļu vagonu izkraušanas. Bieži kravā bija zupurmaisi pilni ar
austerēm, kas bija ceļa uz restorāniem. Dažiem no maniem darba
biedriem tad bija īsts bankets. Viņiem kabatā bija nazītis un
svārku atlokā lāpāma adata ar at-tiecīgās krāsas diegu. Ar nazīti
tika uzšķērsta maisa vīle, izņemtās auste-res atlauztas un šļurkt,
šļurkt, šļurkt – gatavs!
Čaulas jeb vāki tika sabāzti atpa-kaļ maisā, ar lāpāmadatu
aizšūta vīle, un viss kārtībā. Viņi bija tik izvēlīgi, ka, ja no
viena maisa negaršoja, paķē-
ra citu. Tad kādu laiciņu dūšīgi strādā-jām, tad atkal – maiss
vaļa un šļurkt, šļurkt.
Darba biedri, protams, labvēlīgi piedāvāja arī man, bet man
pietika no skatīšanās vien, gribējās meklēt kādu tumšāku kaktu. Tā
kā kabatas un so-mas, no rītiem mājās ejot, pie vārtiem pārbaudīja,
tad neviens tās iznest ne-mēģināja, lai nezaudētu darbu, bet
vē-derus jau neviens nevarēja pārbaudīt.
Es savu vienīgo nobaudīšanu iz-darīju restorānā, kad draugi,
austeru cienītāji, izaicināja mani kompānijas pēc norīt vismaz
vienu jēlo (ne cepto). Nav brīnums, ka kompānijas pēc var pakārties
– droši vien arī bija darīšana ar austerēm.
Bet vai vagonu krāvēji un restorānu apmeklētāji tiešām varēja
norīt 99% no visas pasaules austerēm? Varbūt vairāk vainīgas ir
dāmas, kam patīk tīt baltās bumbiņas ap kaklu? Ir jau gan vēl
viens
Turpinājums 13. lpp.
-
Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 13.
lpp.
Lasītājas vēstule – Paldies Jānim Daniklifam!Paldies Jāni, ka
iz-
lasījāt manu rakstu, un paldies, ka esat lepns uz savu vecāku
doto vārdu Jānis! (Skat. LL Nr. 154). Vai vēl kāds Jānis varētu
pieteikties? Mēs varētu
dibināt jauno Jāņu saimi Austrālijā.Pastāstīšu, ka dažreiz arī
atmaksā-
jās, ja vārds ir Jānis.Šis stāstījums ir par Bērziņu ģime-
ni, kas 1950tos gados, līdzīgi visiem pārējiem Vācijas nometnēs
dzīvojo-šiem latviešiem, izceļoja uz kādu no lielajām pasaules
zemēm, šinī gadīju-mā – Ameriku. Bērziņu ģimenē bija diezgan
pasīks, 12 gadu vecs dēls Jā-nis. Māte viņu mīļi dēvēja par
Jānīti,
bet kaimiņi par špicbuku, jo Jānīts bija diezgan liels
palaidnieks.
Uzkāpjot uz kuģa, izceļošanas va-dība tēvu ielika kabīnē ar
citiem vīrie-šiem, bet Jānīti ar māti ielika kabīnē, kur bija vēl
citas 20 sievietes. Jānītim tas ir bijis milzīgs trieciens, un visu
vakaru viņš ir pavadījis asarās. Bet, to-reiz, katrs bija priecīgs,
ka tiek no no-metnes ārā, un māte Jānītim bija patei-kusi palikt
mierīgam un turēt muti ciet.
Bet otrā rītā Jānītim ir uzsmaidī-jusi laime – kad viņš
lielajiem puišiem ir sūdzējies par savu nelaimi, tie pie-peši ir
kļuvuši draudzīgi un prasījuši, lai Jānīts kārtīgi noskatās šīs
sievietes, sevišķi, kad tās ir Ievas kostīmā, un vi-ņiem to
atstāsta. Jānīts tūlīt ir izpratis
savu svarīgo lomu, un par katru stāstu ir pieprasījis šokolādi
(uz kuģa ir iz-sniegta normēta šokolādes deva). Jā-nīts ir bijis
labs stāstītājs, un drīz vien viņa soma ir bijusi pilna ar
šokolādi, un māte ir brīnījusies, ka dēls neēd pa-rastās kuģa
maltītes.
Bet vienu dienu, Jānītim rakājoties pa savu somu, kabīnē ir
ienācis viens no kuģa apkalpes, un, ieraugot puiku sie-viešu
kabīnē, nolēmis, ka tas ir zaglis, un Jānīti pie čupra saņēmis,
aizvedis to pie kuģa vadības. Un nu ir atklājies, ka sarakstos
esošā Dženis ir puika ar vār-du Jānis. Un Jānīts atlikušās
brauciena dienas tika ielikts kabīnē pie tēva.
Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“
mās rīta kafijas, esmu ļoti neveikla un ar roku ietriecos mūsu
mašīnas sānu spogulī. Uzreiz pamanu, ka 15 metru attālumā manu
neveiklo manevru ir pamanījuši divi kungi. Viņi apstājas un man
uzsauc: „Cik ilgi tavai mašīnai tur atrodas tas spogulis?“ Es
attraucu: „Vienmēr“. „Nu, un kas tad šorīt ir ci-tādāk?“ viņi man
atsmej pretī. Es no-skurinos, eju pirkt kafiju un pasmaidu. Jauki
tā tomēr pajokot.
Kamēr veikalā mēru džinsas, mans vīrs (austrālis, ar tipisku
austrāļu humoru izjūtu) turpat veikalā pastai-gājas. Pārdevējas
viņam jautā: „Kā labi iet? Ko vēlaties?“ Viņš mierīgi at-bild: „Tā
neko, es te bišķi zogu“. Visi smejas. Kad eju maksāt par biksēm pie
kases, vīrs pabāž zem krekla apģērba
gabalu, kas acīmredzami veido neda-biski milzīgu vēderu, un
dodas man līdzi pie kases, sakot: „Es te tā neko.“ Visi smej līdz
asarām.
Iekāpjam liftā, kurā pirms tam ie-kāpušas divas sirmas dāmas un
sirms kungs. Pirms tam ievērojām, ka sirm-galvji šajā vēlajā vakara
stundā nekādi nevarēja atrast mūsu dzīvojamā kom-pleksa ieeju.
(Galvenās durvis vakarā tiek slēgtas, tāpēc jāizmanto sānu ie-eja).
Kamēr novietojam autostāvvietā savu mašīnu, vecīši ieeju atraduši
un jau iekāpuši liftā pirms mums. Vīrs, tā-tad, viņiem saka –
prieks, ka ieeju atra-dāt, mēs jau grasījāmies jums palīdzēt.
„Paldies, paldies, tas gan būtu bijis ļoti jauki no jūsu puses,“
atbild viena no kundzītēm. „Jā, jā, mēs par to tikai pie-cus
dolārus paprasītu,“ saka vīrs. Visi smej, bet dāmītes atcērt, ka
viņām ir stipras kājas un varētu mūs arī atspār-
dīt, nevis naudu iedot. Visi
smejamies.7. Par algām un cenām runāsiet
mēneša izmaksās.Austrālijā algu un rēķinus maksā
reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās (an-gļu valodā – once a
fortnight), tāpēc sarunā ar vietējiem par dzīves dārdzī-bu Latvijā
vai algām, vai īres cenām jūs nesapratīs, ja minēsiet, cik latus
sa-ņemat mēnesī un cik maksājat par īri mēnesī. Jums aši jāliek
lietā matemā-tika, un viss jādala ar četri. Tāpat arī vietējo
minētos faktus reiziniet ar čet-ri. No vienas puses, algas
saņemšana reizi nedēļā ir laba lieta – ja esat pār-tērējies, josta
jāsavelk uz pavisam īsu brītiņu – tikai līdz nākamajai nedēļai.
Latvijā, pēc pieredzes, jāiet prasīt al-gas avanss pie bosa, nauda
jāaizņemas vai jāēd kartupeļi trīs reizes dienā.
Elīna KerreLaikrakstam „Latvietis“
Jūs Austrālijā nesapratīs, ja…Turpinājums no 10. lpp
Lasītāja vēstule – Cerības stariņšNesen prospektīvam
pasažierim
teicu, ka auto novietnē mūsu auto būs viegli atrodams pēc Jaunā
Laika uz-līmes uz aizmugures loga. „Jaunais Laiks,“ pārsteigts
izsaucās prospek-tīvais pasažieris: „Ko tad Jaunais Laiks ir
izdarījis savā valdīšanas lai-kā?“ Toreiz saruna pagriezās uz citu
pusi, jo bijām atraduši meklēto auto, bet atbilde ir pārāk svarīga,
lai to aiz-mirstu, jo tuvojas jaunas Saeimas vē-lēšanas.
Jaunais Laiks, ministru preziden-ta Dombrovska vadībā, lai gan
mino-ritātes valdības sastāvā, nostabilizēja
bankrota priekšā stāvošo Latvijas valsts saimniecību, par ko
saņēma ES, sevišķi Vācijas kancleres Merkeles, apbrīnu. Latvijas
saimniecība ir sā-kusi pamazām atkopties no saimnie-ciskās krīzes,
kamēr citas ES valstis, kā Grieķija, Portugāle, Itālija, Īrija, un
pat Vācija, vēl cīnās ar krīzes seku problēmām.
Nupat presē lasījām, ka pēc pirmās Demogrāfijas Padomes sēdes
(Jaunā Laika) ministru prezidents Dombrovs-kis ir teicis, ka pēc
svarīgākās Latvijas problēmas, ekonomikas, atrisināšanas valdība
var ķerties pie nākošās valstij
svarīgākās problēmas, demogrāfijas/dzimstības, risināšanas.
Tas norāda, ka beidzot Latvijai ir valdība, kas ir ieinteresēta
strādāt valsts labā un ir pierādījusi, ka ir spē-jīga to darīt.
Mums ir svarīgi nākošās Saeimas vēlēšanās balsot par to partiju vai
grupējumu, kura sastāvā ir Jaunais Laiks un Dombrovskis, bet pirms
tam ir absolūti svarīgi balsot par esošās Saeimas atlaišanu, jo
tikai tā varēs nodrošināt valsts un tautas nodevēju grupējumu
nodošanu nebūtībā.
Arnolds TolksMelburnā
izskaidrojums – austeres tiek uzskatī-tas kā palīglīdzeklis
mīlēšanās darī-šanās – Aphrodisiac* (Manā vārdnīcā tāds vārds nav –
nezinu, kā sauc latvis-ki, laikam Baltijas jūrā austeres nav.).
Bet tas arī ir ļoti apšaubāmi – man viens paziņa žēlojās, ka
nopircis vese-lu duci, lai pārbaudītu, vai tiešām tas tiesa kā
stāsta, un tikai viena no viņām esot darbojusies.
Ja nu daudziem ir tāda pat piere-dze, tad tie taču otrreiz vairs
dārgās austeres nepirks.
Nē, man liekas, ka zinātniekiem te vēl būs daudz un dikti
jāpiestrādā, lai to austeru lietu noskaidrotu.
JancisLaikrakstam „Latvietis“
* Red.: dzimumtieksmi uzbudinošs līdzeklis (angliski).
Par austerēmTurpinājums no 12. lpp.
-
14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19.
jūlijā
21. jūnijā plkst. 14 Rīgas Raiņa kapos pie Jāņa Grestes
pieminekļa uz atceres brīdi sapulcē-jās Rīgas Skolu muzeja
darbinieki, Latvijas Uni-versitātes Ģeogrāfijas
fakultātes un Pedagoģijas muzeja, kā arī Daugavpils Pedagoģiskās
augst-skolas pārstāvji, arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas 1939. g.
absolvente Biruta un tagadējā skolas muzeja veidotāja Dzintra
Meijere.
Piemiņas brīdis bija pulcinājis daudzveidīgu publiku, un tas
bija ap-liecinājums tam, cik plašs bijis Grestes dzīves darbības
lauks. Vēsturē pali-kuši viņa veidotie muzeji, uzrakstītie raksti
pedagoģijā, izveidotā filma par Latvijas dārgakmeni – kaļķakmeni,
vairākas skolas glabā viņa veidotās minerālu kolekcijas, bet muzeji
– at-stātos dokumentus un citas vērtīgas un vēl apzināmas laikmeta
liecības.
Par tradīciju pirmsjāņu dienās pul-cēties pie Grestes kapa
jāpateicas Rī-gas Skolu muzeja pētniecei Z. Soboļe-vai. Viņa arī
uzrunāja sapulcējušos.
Plašāk par veiktajiem pētījumiem un studentu uzrakstītajiem
darbiem stās-tīja pedagoģijas zinātņu doktore Aida Krūze, bet
literatūrzinātnieks Grāpis nolasīja fragmentu no A. Dravnieka
atmiņām par Gresti un viņa dēlu. Tur-pat arī izraisījās pārrunas
par šo lielo personību. Piemiņas brīdis noslēdzās ar ziedu
nolikšanu un norunu satikties rudenī turpmākai darba koordinācijai
Rīgas skolu muzejā.
Latvijas pedagoģijas vēsturē bija cilvēki, pedagogi, kas sevi
dēvēja par grestiešiem, kas sapulcējās pat padom-ju gados dažādās
Latvijas vietās, kopa savu bijušo skolotāju kapus, uzlika tiem
piemiņas zīmes, atcerējās viņus. Daudzi pat vairs nestrādāja par
sko-lotājiem, jo pēc atgriešanās no izsūtī-juma tas bija liegts.
Viņu vidū bija arī mūsu skolas absolventi, skolotāji, LU darbinieki
u.c.
Varbūt atdzims latviskās peda-goģijas un tās darbinieku
iedibinātās tradīcijas?
Dzintra MeijereJVĢ. 24.06.2011.
Laikrakstam „Latvietis“
Pāris vārdu atvadām Gulbīšu Jānim
Pūšat taures, bāleliņi,Lai skan visa pasaulīte,Nu iet mana
dvēselītePie Dieviņa dziedādama.
Jānis Gulbītis (Jānis Viesiens)*1916.V.3. Kalugā, Krievijā
†2011.VI.24. Upsalā, Zviedrijā
Pārbraucis no Mazsalacas Rīgā, es saņēmu ziņu, ka Jāņu dienā,
plkst. 12.30 pēc pusdienas uz Dieva dārziem devies mans draugs,
dievtu-ris, rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs, režisors un
dzejnieks Gulbīšu Jānis (1916-2011). Mūsu gaitas ir gājušas kopā
vai paralēli turpat 30 vai vairāk gadus. Arī Sidnejas latviešu
teātrinie-kiem viņš ir labi pazīstams. Jānis man mēdza teikt, ka
viņa sapnis esot reiz spēlēt kopā ar Liju Veikinu. Viņš bija
erudīts, ļoti patīkams cilvēks ar jauku humora dzirksti. Atceros,
ka viņam bija viens (gan jau bija vairāki) labs viesību joks lielā
pieprasījumā – viņš lieliski mācēja atdarināt dažādu mācī-tāju
runas veidus.
Kādu laiciņu atpakaļ mūsu ne se-višķi biežā sarakste apstājās
pavisam, un es nopratu, ka ir sākušās problēmas
ar veselību.Jāņa dzimtās mājas ir Viesienā,
no kurienes nāk pseidonīms Jānis Vie-sēns. Viņš ir publicējies
daudzos trim-das periodiskos izdevumos, darbojies radio Brīvā
Eiropa, darbojies teātrī, rakstījis lugas, dzejoļus, kas iznākuši
krājumā Māla bezdelīgas (1968). Šī gada sākumā iznāca viņa izlases
dar-bu pirmā daļa.
Dzirdu, ka viņš pats esot sacījis, ka nu pienācis laiks iet.
Ardievu draugs, paldies par visu, ieskaitot labos vārdus, ko par
mani esi teicis!
Šai saulē, šai zemēViesiem vien padzīvoju,Viņa saule, viņa
zemeTā visam mūžiņam.
Uldis Siliņš, RīgāLaikrakstam „Latvietis“
Pēters Brūveris1957. g. 24. aprīlis –
2011. g. 16. jūlijs
Sestdien, 16. jūlijā no rīta, Vents-pilī, Starptautiskā
Rakstnieku un tul-kotāju mājā, aizgājis mūžībā dzejnieks un
atdzejotājs Pēters Brūveris.
Dzejnieks dzimis 1957. gadā Rīgā. 1980. gadā beidzis Latvijas
Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultāti.
Latvi-
jas Rakstnieku savienības biedrs kopš 1988. gada. Kopš 1977.
gada publicējis savas dzejas presē.
1988. gadā kopā ar Uldi Bērziņu atdzejojis un sastādījis turku
dzejas iz-lasi Baložu pilni pagalmi. Tulkojis un atdzejojis no
lietuviešu, azerbaidžā-ņu, Krimas tatāru, mordviešu, gagau-
zu, krievu, vācu un prūšu valodām.Viņš ir teksta autors
animā-
cijas filmai Neparastie rīdzinieki (2001. gadā). Pēters Brūveris
saņēmis Klāva Elsberga prēmiju 1987. gadā, Dzejas dienu balvu 2001.
un 2005. gadā, 2004. gadā – Baltijas Asamblejas balvu. ■
Piemiņas brīdisTradicionālā pirmsjāņu pulcēšanās pie Jāņa
Grestes kapa
Jāņa Grestes un Paulīnas Grestes pie-mineklis Rīgas Raiņa
kapos.
FOTO
Jāni
s Rob
ežni
eks
-
Otrdien, 2011. gada 19. jūlijā Laikraksts „Latvietis“ 15.
lpp.
8. maijs – dievkalpo-jums Svonsijā (Swansea) sākās ar
kristībām un iesvētībām. Gita Vītola, kura Svonsijā ar ģimeni
ieradusies no Balviem, mācītājas Elīzes Zikma-
nes vadībā izgājusi iesvētes mācības kursu un tagad,
dievkalpojumā, bez mācītājas Elīzes Zikmanes, piedalo-ties arī
arhibīskapam un prāvestam, viņa saņēma svētību kļūt par
pilntiesī-gu draudzes locekli Latviešu luterāņu Baznīcā.
Dievkalpojumā piedalījās arī viņas meitas – Diāna ar mēnesi veco
meitu Nikolu un Endija, kura mācās Svonsijas skolā. Kopā ar viņām
bija arī māsīca Kristīne. Klātesošie draudzes locekļi, bet it īpaši
Gita Vītola izteica daudz siltus, atzinīgus vārdus par mā-cītāju
Elīzu Zikmani – par viņas iejū-tību, sirsnību, atsaucību un
vienlaikus arī erudīciju teoloģijas jautājumos.
Pēc dievkalpojuma sekojošā drau-dzības pēcpusdienā klāt bija
visu pa-audžu latvieši: gan Ansis un Benita Lī-kumi, kuri šeit
iebraukuši 1948. gadā un viņu vienaudži, gan arī jaunākās paaudzes
izceļotāji, kuri Latviju atstā-juši pēdējos gados.
Ansis Līkums sākuma gados strā-dājis Svonsijā ogļraktuvēs, bet
pēc iegruvuma sapratis, ka tas ir bīstami, tāpēc pārcēlies darbā uz
skārda fabri-ku, kas vēlāk pārveidota par tērauda fabriku. Viņš tur
nostrādājis 28 gadus. 1952. gada decembrī apprecējies, un viņiem ar
Benitu ir divas meitas – Rita un Ilga, un 4 mazbērni. Viņi abi
visus gadus esot darbojušies latviešu lute-rāņu draudzē. Sākumā
mācītājs bijis Slokenbergs, vēlāk – prāvests Mužiks un pēc tam –
prāvests Juris Jurģis. Ag-rāk Svonsijas draudzē bijuši 100 cil-
vēki. Visvairāk bijuši vieninieki, kuri dzīvojuši strādnieku
hosteļos un strā-dājuši skārda fabrikā. Ziemassvētkos bijusi
eglīte, visiem – dāvanas. Prā-vests Mužiks viņu esot iesvētījis,
vē-lāk salaulājis, nokristījis un iesvētījis meitas, salaulājis
meitas un apbedījis Benitas vecākus. Prāvests Mužiks al-laž esot
palicis viņu mājās pa nakti, jo braucis ar vilcienu.
Ansis saka, ka daudzus latviešus esot uzņēmuši savā mājā, arī
mācītāju Elīzu Zikmani un Jānu Jērumu Grīn-bergu. Viņš esot aktīvi
darbojies Dau-gavas Vanagu organizācijā dažādos amatos.
Dievkalpojumā piedalījās arī Pēte-ris Kuks (Kuck), jau
cienījamos gados. Viņam tēvs bijis latvietis, bet māte – īriete.
Viņš pieder Velsas Baltiešu sa-vienībai. Interesanti, ka viņš
izteica vēlēšanos mācīties latviešu valodu.
Rūta Šova – pēc tautības lietuviete, jau no 1942. gada, kad
ieradusies Liel-britānijā, vienmēr piedalījusies latvie-šu
sabiedriskajā dzīvē. Viņa joprojām labi jūtas latviešu sieviešu
sabiedrībā, dažus vārdus saprot latviski, bet saru-nājas angļu
valodā.
Dzidra Ozoliņa Svonsijā dzīvo jau septīto gadu un mājas vietu
atradusi pie vietējā latvieša Paula Vanaga, kurš pa simbolisku cenu
viņai izīrējot ista-bu. Dzidra strādā rūpnīcā Fresh Food. Viņa
palīdz savai ģimenei Latvijā ar naudu – studijām un maksājumiem par
dzīvokli. Dzidra Ozoliņa savā lai-kā strādājusi slavenajā restorānā
Sēnī-te, bet pēc tā likvidēšanas palikusi bez darba.
Viņa saka: „Tagad neredzu atdevi Latvijā kāja kā priekšā, tā
priekšā, viss ir galīgi šķērsām. Ja kādreiz stā-vēju un kritu par
Latviju, tad tagad?...
Valsts nedomā par cilvēkiem. Ja pa-balsts bērnam ir 7 lati
mēnesī, ja kāds no ģimenes zaudē darbu, ja bērniem ar augstāko
izglītību Latvijā nav dar-ba... Nav spēka vairs cīnīties Latvijā.
Sirds ir Latvijā, bet liekas, ka nekā cilvēciska tur vairs nav. Ja
būtu pozitī-va ekonomiskā stabilitāte, es uz dienu aizskrietu uz
Latviju atpakaļ.“
Maira Cinovska sākusi pulcēt lat-viešu bērnus Daugavas Vanagu
telpās, kur Rūta Abakuka pielikusi savu palī-dzīgo roku. Darbs ar
bērniem esot ti-kai nesen aizsācies, tāpēc Maira meklē domu biedrus
un palīgus, kuriem jau ir pieredze darbā ar bērniem.
Viņas e-pasta adrese:[email protected]ālijā,
Amerikā, Kanādā vai
kādās citās mītnes zemēs, kur prog-rammas jau izstrādātas un kur
darbs ar bērniem jau turpinās gadu desmitiem, varētu sniegt
palīdzīgu roku Mairai Ci-novskai, lai latviešu bērni arī Svonsijā
varētu kopt savu latvietību. Tā veidotos arī draudzības saites
skolotāju starpā.
Mācītāja Elīza Zikmane izteica ļoti pravietiskus vārdus mūsu
tautai, citējot Jaunās Derības tekstu: „Kas sīksti sēj, tas sīksti
pļauj“. Viņa uzsvēra laju un skolotāju apmācīšanas nepieciešamī-bu.
„Mēs esam atbildīgi par nākamo latviešu paaudzi. Ko mēs sējam
šodien, tas nesīs augļus nākotnē. Ja nesēsim mēs, atradīsies citi
sējēji, ieskanēsies citas balsis. Tāpēc mēs nedrīkstam pa-likt
vienaldzīgi vai skeptiski.
Jā, mēs šodien nezinām, kādus augļus pļausim, sējot labāko, ko
katrs spējam, mūsu tautas nākotnes vārdā. Bet, ja mēs paļaujamies
uz Dievu, va-ram būt droši, ka Viņš to zinās.“
Mag. Paed. Vera RozīteLaikrakstam „Latvietis“
DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi
notikumi21. jūlijsMelisa, Meldra, Meldris1906. (v.s., pēc j.s.
3. augustā) latviešu agroķīmiķis un politiķis Jānis Peive.
22. jūlijsMarija, Marika, Marina1940. Kārli Ulmani deportē
uz Krieviju.1944. Sarkanarmija sasniedz 1940. g Latvijas/PSRS
robežu.1966. Latvijas tenisiste Larisa Neilande.
23. jūlijsMagda, Magone, Mērija, Magdalēna1812. naktī,
gaidot Napoleona ie-brukumu, Rīgas ģenerālgubernators Magnuss
Gustavs Esens pavēlēja no-dedzināt Rīgas priekšpilsētas.
1940. ASV valdība paraksta deklarāci-ju neatzīt Baltijas valstu
inkorporāciju PSRS.
24. jūlijsKristīne, Krista, Kristiāna, Kristiāns1931.
pedagoģe, MLĢ direktore Ilga Grava.1956. arhitekte un politiķe,
Latvijas Kultūras ministre (2002. g. 7. nov. – 2004. g. 9. marta)
Inguna Rībena.
25. jūlijsJēkabs, Žaklīna1211. Rīgā likti pamati Doma
baznīcai. 1215.g. ziemā ugunsgrēkā iet bojā pir-mā Doma baznīca un
bīskapa sēta.1876. Krievijas un Latvijas jurists,
vēsturnieks un dzejnieks, LU profe-sors Vasilijs Sinaiskis.
26. jūlijsAnna, Ance, Annija1901. Latvijas politiķis,
pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas
Centrālās Padomes priekšsēdētājs (1943-1945) Konstan-tīns
Čakste.1940. Britu valdība atzīst Baltijas val-stu aneksiju de
facto, bet ne de jure.
27. jūlijsMarta, Dita1906. rakstnieks Jānis Baltiņš.1936.
baletdejotājs, kinoaktieris Māris Liepa. ■
Rietumanglijas un Velsas latviešu luterāņu draudzesVera Rozīte
par arhibīskapa vizitācijām (4)Noslēgums. Sākums laikrakstā
„Latvietis“ Nr. 148, 150, 155.
-
16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2011. gada 19.
jūlijā
AdelaidēTrešdien, 20. jūl., plkst. 11.00 auto-buss
aties no ALB nama Laimas iz-braucienam uz Hahndorf pusdienās. Maksa
atkarīga no izvēlētā ēdiena. Pieteikties Laimas birojā līdz 15.
jūli-jam.Sestdien, 23. jūl., plkst. 7.00 – 22.00 Tautas
nobalsošana par jautājumu Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?
Latviešu namā (Tālava), 4 Clark St., Wayville.Trešdien,
27. jūl. – 29. jūl., Laimas izbraukums uz
Clare Valley. Aptuvena maksa $150. Ieinteresētos lūdz zvanīt
„Laimas birojam līdz 25. jūn. Adelaides Sv. Pētera
draudzeSvētdien, 7. aug., plkst. 11.00 Astotā svētdiena
pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojums ar dievgaldu.
BrisbanēSestdien, 23. jūl., plkst. 7.00 – 22.00 Tautas
nobalsošana par jautājumu Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?
Latviešu namā, 24 Churc