aduguns V Piektdiena ● 2015. gada 20. novembris Vajadzîgas ðuvçjas ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS 14. Îsziòas ISSN 1407 - 9844 ● ● Nâkamajâ V adugunî 12. lpp. 4. lpp. Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta ● Nr. 88 (8784) CENA abonentiem 0,53EUR tirdzniecîbâ 0,65EUR 9771407 984057 7 4 Paldies par darbu! Svinîgs brîdis. Balvu un Gulbenes slimnîcu apvienîbas mediíi (no kreisâs) Valentîna Capurniece-Kaïva, Rûta Aborinska, Irçna Sîle, Inese Dadþâne, Ïubova Grînberga izmantoja izdevîbu iemûþinât vçsturisko mirkli kopâ ar veselîbas ministru Gunti Belçvièu (vidû). Diemþçl pneimonoloìe Jûlija Landsmane un internâs aprûpes mâsa Ilzîte Ziediòa pasâkumâ ierasties nevarçja, tâdçï viòâm ðos apbalvojumus pasniedza svçtku svinîgajâ pasâkumâ Gulbenes kultûras namâ 18.novembrî. Ar Gulbenes novada Atzinîbas rakstu par ilggadçju un godprâtîgu darbu medicînas nozarç godinâja arî medicînas statistiíi Benitu Kïaviòu un operâciju mâsu Inesi Vîtolu. Savukârt Balvu novada Atzinîbas rakstu par ilggadçju un godprâtîgu darbu valsts svçtku pasâkumâ Balvos pasniedza apvienîbas ginekoloìei - dzemdîbu speciâlistei Rudîtei Ikerei un bçrnu nodaïas vecâkajai mâsai Tatjanai Aleksejevai. Ðogad Latvijas valsts dzimðanas dienas priekðvakarâ patî- kamu vçsti saòçma Balvu un Gulbenes slimnîcu apvienîbas ko- lektîvs – 11 apvienîbas darbinieki, kuri daudzu darba gadu laikâ veselîbas nozarç izpelnîjuðies savu pacientu atzinîbu, pagodinâti arî ar Veselîbas ministrijas, kâ arî Balvu un Gulbenes novadu Atzinîbas un Pateicîbas rakstiem. Svçtku pasâkumâ 13. novembrî Rîgâ veselîbas ministrs pasniedza nozares ministrijas apbal- vojumus, tostarp arî mûspuses medicînas darbiniekiem. Par ilggadçju, godprâtîgu darbu un nozîmîgu ieguldîjumu iedzîvotâju veselîbas aizsardzîbâ ministrijas apbalvojumu – Atzinîbas rakstu - saòçma oftalmoloìe Rûta Aborinska, savukârt pneimonoloìei Jûlijai Landsmanei to pasniedza par ilggadçju, godprâtîgu darbu un nozîmîgu ieguldîjumu reìiona iedzîvotâju veselîbas saglabâðanâ un profilaksç. Pateicîbas rakstus saòçma vecmâte Inese Dadþâne - par radoðu un organizatorisku ieguldîjumu nozîmîgu pasâkumu organizçðanâ veselîbas nozarç; bçrnu aprûpes mâsa Irçna Sîle - par godprâtîgu attieksmi pret darbu un nozîmîgu ieguldîjumu pacientu veselîbas aprûpç; internâs aprûpes mâsas Ïubova Grînberga, Valentîna Capurniece-Kaïva un Ilzîte Ziediòa - par ilggadçju un nevainojamu darbu veselîbas nozarç. Daktere Rûta Aborinska Atzinîbas rakstu no veselîbas ministra rokâm saòçma pirmo reizi 47 darba gadu ilgajâ mûþâ un atzina, ka tas patieðâm bija saviïòojoðs notikums. “Neliegðos, saòemt sava darba novçrtçjumu vienmçr ir patîkami – vienalga, tas ir ministrijas vai novada domes pasniegts Atzinîbas raksts. Patîkams, ïoti pozitîvs un sirsnîgs izvçrtâs arî mediíu godinâðanas pasâkums, bet jo îpaðâku to padarîja mûsu slimnîcu apvienîbas valdes priekðsçdçtâja Marìera Zeitmaòa un valdes locekles Alîdas Vânes klâtbûtne.” Jautâta, vai nozares ministra dâvâtais Atzinîbas raksts jau nolikts îpaðâ vietâ, daktere atklâja, ka pagaidâm vçl nevar izðíirties, tam îstâ vieta bûtu mâjâs jeb savâ darba kabinetâ. Gandarîta par darba novçrtçjumu ir arî Balvu dzemdîbu nodaïas vecmâte Inese Dadþâne. Viòa stâsta, ka ziòa par apbalvojuma pieðíirðanu bija ïoti negaidîta, taèu patîkama: “Protams, bija prieks un arî saviï- òojums. Uzskatu, ka ikviens godprâtîgs savas profesijas pârstâvis vismaz reizi dzîvç bûtu pelnîjis saòemt ðâdus paldies vârdus par darbu, ko dara ikdienâ.” Ar savu kolçìu darbu, panâkumiem, mazâkâm un lielâkâm uzvarâm lepojas, pârdzîvo un dzîvo lîdzi neveiksmçm, no kurâm nav neviens pasargâts, arî pârçjie slimnîcu apvienîbas mediíi. Izpilddirektore Inâra Òikuïina saka: “Dâsna sirds, vieglas rokas un laipns, sirsnîgs vârds – tieði tik daudz reizçm nepiecieðams cilvçkam, lai slimîbai vieglâk varçtu pretoties. Mçs pateicamies par medicînas jomâ strâdâjoðo nesavtîgo ziedoðanos lîdzcilvçku labâ. Esam gandarîti, ka to ievçro un atbalsta novada un valsts lîmenî. Kolektîva vârdâ, îpaði sveicot apbalvojumiem nominçtos darbiniekus un visu kuplo mediíu saimi valsts dzimðanas dienâ, vçlam labu veselîbu, ik dienu katram izjust prieku un gandarîjumu par savu darbu, par ìimeni, par Latviju.” Sanita Karavoièika Foto - no personîgâ arhîva Paldies par darbu! Saòem valsts apbalvojumu Latvijas Republikas Proklamçðanas dienâ, 18.novembrî, Melngalvju namâ notika Triju Zvaigþòu ordeòa, Viestura ordeòa un Atzinîbas krusta pasniegðanas svinîgâ ceremonija. Par Triju Zvaigþòu ordeòa virsnieku iecçla arî mûsu novadnieku, Jaunâ Rîgas teâtra aktieri Andri Keiðu par nopelniem Latvijas kultûrâ, spilgtu radoðo devumu Latvijas profesionâlâ teâtra un kino mâkslâ. Sumina labâkos Latvijâ 19.novembrî Ministru kabinetâ apbal- voja labâkos valsts pârvaldes klientu apkal- poðanas speciâlistus, kurus visatzinîgâk ir novçrtçjuði pakalpojumu saòçmçji. Ar Klientu apkalpoðanas goda balvas svinîgo pasniegðanas ceremoniju noslçdzâs pirmais “Laba servisa kustîba valsts pârvaldç” kampaòas gads. Valsts kanceleja informç, ka par ðî gada otro labâko klientu apkalpoðanas speciâlisti atzîta Valsts meþa dienesta Austrumlatgales virsmeþniecîbas Balvu meþniecîbas vecâkâ referente Lorija Trepcova. Ðodien – Mazo biznesa diena! “Ziemeïlatgales biznesa un tûrisma centrs” mudina iedzîvotâjus atbalstît Mazo biznesa dienu, kas notiek ðodien - 20.novembrî. Balvu un kaimiòu novadu uzòçmçji aicinâti reìistrçties interneta vietnç www.mazabiznesadiena.lv, tâdçjâdi gûstot iespçju reklamçt savu uzòçmumu un veicinât vietçjâs produk- cijas noietu un atpazîstamîbu visâ Latvijâ. Aicina veikt bezmaksas eksprestestu No 20. lîdz 27. novembrim norisinâsies Eiropas HIV un hepatîta testçðanas nedçïas akcija, kuras laikâ Slimîbu profilakses un kontroles centrs aicina ikvienu interesentu veikt anonîmu, konfidenciâlu un bezmaksas HIV un C hepatîta eksprestestu. Ðos testus bûs iespçjams veikt kâdâ no 23 vietâm visâ Latvijâ, tostarp Balvos, Daugavpils ielâ 73a (vçlams ar iepriekðçju pierakstu, t. 28674458. Darbdienâs no plkst. 9.00 lîdz 11.00). Svin svçtkus Balvos. Baltinavâ godina gada cilvçkus. Vai tu nçsâ atstarojoðo vesti? Kopâ ar policiju dodamies reidâ Cîniòð ap tualeti turpinâs Pretçju viedokïu saskarsme
16
Embed
ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS Vadugunsvaduguns.lv/arhīvs/2015/novembris/20novembris.pdf · V aduguns Piektdiena 2015. gada 20. novembris Vajadzîgas ðuvçjas ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
adugunsVPiektdiena � 2015. gada 20. novembris
Vajadzîgas ðuvçjas
ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS
14.
Îsziòas
ISSN 1407 - 9844
�
�
Nâkamajâ
Vadugunî
12. lpp.
4. lpp.
Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta � Nr. 88 (8784)
CENA abonentiem 0,53EUR
tirdzniecîbâ 0,65EUR
9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 5 7 74
Paldies par darbu!Svinîgs brîdis. Balvu un Gulbenes slimnîcu apvienîbas mediíi (no kreisâs) Valentîna Capurniece-Kaïva, Rûta Aborinska, Irçna Sîle, Inese
Dadþâne, Ïubova Grînberga izmantoja izdevîbu iemûþinât vçsturisko mirkli kopâ ar veselîbas ministru Gunti Belçvièu (vidû). Diemþçl
pasniedza svçtku svinîgajâ pasâkumâ Gulbenes kultûras namâ 18.novembrî. Ar Gulbenes novada Atzinîbas rakstu par ilggadçju un
godprâtîgu darbu medicînas nozarç godinâja arî medicînas statistiíi Benitu Kïaviòu un operâciju mâsu Inesi Vîtolu. Savukârt Balvu novada
Atzinîbas rakstu par ilggadçju un godprâtîgu darbu valsts svçtku pasâkumâ Balvos pasniedza apvienîbas ginekoloìei - dzemdîbu speciâlistei
Rudîtei Ikerei un bçrnu nodaïas vecâkajai mâsai Tatjanai Aleksejevai.
Ðogad Latvijas valsts dzimðanas dienas priekðvakarâ patî-kamu vçsti saòçma Balvu un Gulbenes slimnîcu apvienîbas ko-lektîvs – 11 apvienîbas darbinieki, kuri daudzu darba gadu laikâveselîbas nozarç izpelnîjuðies savu pacientu atzinîbu, pagodinâtiarî ar Veselîbas ministrijas, kâ arî Balvu un Gulbenes novaduAtzinîbas un Pateicîbas rakstiem. Svçtku pasâkumâ 13. novembrîRîgâ veselîbas ministrs pasniedza nozares ministrijas apbal-vojumus, tostarp arî mûspuses medicînas darbiniekiem.
Par ilggadçju, godprâtîgu darbu un nozîmîgu ieguldîjumu iedzîvotâjuveselîbas aizsardzîbâ ministrijas apbalvojumu – Atzinîbas rakstu - saòçmaoftalmoloìe Rûta Aborinska, savukârt pneimonoloìei Jûlijai Landsmaneito pasniedza par ilggadçju, godprâtîgu darbu un nozîmîgu ieguldîjumureìiona iedzîvotâju veselîbas saglabâðanâ un profilaksç. Pateicîbas rakstussaòçma vecmâte Inese Dadþâne - par radoðu un organizatoriskuieguldîjumu nozîmîgu pasâkumu organizçðanâ veselîbas nozarç; bçrnuaprûpes mâsa Irçna Sîle - par godprâtîgu attieksmi pret darbu unnozîmîgu ieguldîjumu pacientu veselîbas aprûpç; internâs aprûpes mâsasÏubova Grînberga, Valentîna Capurniece-Kaïva un Ilzîte Ziediòa - parilggadçju un nevainojamu darbu veselîbas nozarç.
Daktere Rûta Aborinska Atzinîbas rakstu no veselîbas ministra rokâmsaòçma pirmo reizi 47 darba gadu ilgajâ mûþâ un atzina, ka tas patieðâmbija saviïòojoðs notikums. “Neliegðos, saòemt sava darba novçrtçjumu
vienmçr ir patîkami – vienalga, tas ir ministrijas vai novada domespasniegts Atzinîbas raksts. Patîkams, ïoti pozitîvs un sirsnîgs izvçrtâs arîmediíu godinâðanas pasâkums, bet jo îpaðâku to padarîja mûsu slimnîcuapvienîbas valdes priekðsçdçtâja Marìera Zeitmaòa un valdes loceklesAlîdas Vânes klâtbûtne.” Jautâta, vai nozares ministra dâvâtais Atzinîbasraksts jau nolikts îpaðâ vietâ, daktere atklâja, ka pagaidâm vçl nevarizðíirties, tam îstâ vieta bûtu mâjâs jeb savâ darba kabinetâ.
Gandarîta par darba novçrtçjumu ir arî Balvu dzemdîbu nodaïasvecmâte Inese Dadþâne. Viòa stâsta, ka ziòa par apbalvojuma pieðíirðanubija ïoti negaidîta, taèu patîkama: “Protams, bija prieks un arî saviï-òojums. Uzskatu, ka ikviens godprâtîgs savas profesijas pârstâvis vismazreizi dzîvç bûtu pelnîjis saòemt ðâdus paldies vârdus par darbu, ko daraikdienâ.”
Ar savu kolçìu darbu, panâkumiem, mazâkâm un lielâkâm uzvarâmlepojas, pârdzîvo un dzîvo lîdzi neveiksmçm, no kurâm nav nevienspasargâts, arî pârçjie slimnîcu apvienîbas mediíi. Izpilddirektore InâraÒikuïina saka: “Dâsna sirds, vieglas rokas un laipns, sirsnîgs vârds – tieðitik daudz reizçm nepiecieðams cilvçkam, lai slimîbai vieglâk varçtupretoties. Mçs pateicamies par medicînas jomâ strâdâjoðo nesavtîgoziedoðanos lîdzcilvçku labâ. Esam gandarîti, ka to ievçro un atbalstanovada un valsts lîmenî. Kolektîva vârdâ, îpaði sveicot apbalvojumiemnominçtos darbiniekus un visu kuplo mediíu saimi valsts dzimðanasdienâ, vçlam labu veselîbu, ik dienu katram izjust prieku un gandarîjumupar savu darbu, par ìimeni, par Latviju.”
Sanita Karavoièika
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Paldies par darbu!
Saòem valsts apbalvojumuLatvijas Republikas Proklamçðanas
dienâ, 18.novembrî, Melngalvju namânotika Triju Zvaigþòu ordeòa, Viesturaordeòa un Atzinîbas krusta pasniegðanassvinîgâ ceremonija. Par Triju Zvaigþòuordeòa virsnieku iecçla arî mûsunovadnieku, Jaunâ Rîgas teâtra aktieriAndri Keiðu par nopelniem Latvijaskultûrâ, spilgtu radoðo devumu Latvijasprofesionâlâ teâtra un kino mâkslâ.
Sumina labâkos Latvijâ19.novembrî Ministru kabinetâ apbal-
voja labâkos valsts pârvaldes klientu apkal-poðanas speciâlistus, kurus visatzinîgâk irnovçrtçjuði pakalpojumu saòçmçji. ArKlientu apkalpoðanas goda balvas svinîgopasniegðanas ceremoniju noslçdzâspirmais “Laba servisa kustîba valstspârvaldç” kampaòas gads. Valsts kancelejainformç, ka par ðî gada otro labâko klientuapkalpoðanas speciâlisti atzîta Valsts meþadienesta Austrumlatgales virsmeþniecîbasBalvu meþniecîbas vecâkâ referente LorijaTrepcova.
Ðodien – Mazo biznesadiena!
“Ziemeïlatgales biznesa un tûrismacentrs” mudina iedzîvotâjus atbalstît Mazobiznesa dienu, kas notiek ðodien -20.novembrî. Balvu un kaimiòu novaduuzòçmçji aicinâti reìistrçties internetavietnç www.mazabiznesadiena.lv,tâdçjâdi gûstot iespçju reklamçt savuuzòçmumu un veicinât vietçjâs produk-cijas noietu un atpazîstamîbu visâ Latvijâ.
Aicina veikt bezmaksaseksprestestu
No 20. lîdz 27. novembrim norisinâsiesEiropas HIV un hepatîta testçðanas nedçïasakcija, kuras laikâ Slimîbu profilakses unkontroles centrs aicina ikvienu interesentuveikt anonîmu, konfidenciâlu unbezmaksas HIV un C hepatîta eksprestestu.Ðos testus bûs iespçjams veikt kâdâ no 23vietâm visâ Latvijâ, tostarp Balvos,Daugavpils ielâ 73a (vçlams ar iepriekðçjupierakstu, t. 28674458. Darbdienâs noplkst. 9.00 lîdz 11.00).
SvinsvçtkusBalvos.
Baltinavâgodinagadacilvçkus.Vai tu nçsâ atstarojoðo vesti?
Kopâ ar policiju dodamies reidâ
Cîniòð ap tualeti turpinâsPretçju viedokïu saskarsme
Lasîtâju lapaPiektdiena � 2015. gada 20. novembrisV2.
Òemot vçrâ 6.novembrî laikrakstâ “Vaduguns” publicçtosBalvu novada domes priekðsçdçtâja Andra Kazinovskaizteiktos pârmetumus, vçlos izteikt arî savu viedokli. Gribuatgâdinât gan iedzîvotâjiem, gan aizmârðîgajamA.Kazinovskim, ka par autokombinâta vadîtâju kïuvusituâcijâ, kad novada vadîtâja pârraudzîbâ esoðâ iestâde bijanokïuvusi dziïâ krîzç – iepriekðçjais vadîtâjs nespçjanodroðinât pat reisu regularitâti, respektîvi, uzòçmumsnepildîja savas tieðâs funkcijas. Es ðo situâciju mainîju. TâpatA.Kazinovskis man pârmet, ka esmu mainîjis vairâkas partijas.Atgâdinâðu A.Kazinovskim, ka ne tik sen, 2005.gada vçlçðanâs,viòð pârstâvçja partiju “Jaunais laiks”, bet pirms tam solîjalabâku dzîvi Viïakas iedzîvotâjiem kâdâ vçlçtâju apvienîbâ.Lielummânijas apmâkts, A.Kazinovskis min: “...tâpatneiebildu, ka viòð ieiet politikâ...” Reâlâ situâcija ir tâda, kanedz A.Kazinovskis, nedz arî kâds cits darbonis nevar aizliegtvai atïaut jebkuram pilsonim nodarboties ar politiku.Savukârt politiíim mandâtu sniedz tauta – atgâdinâðu, kapar manis veidoto sarakstu nobalsoja 12% Balvu novadabalsstiesîgo iedzîvotâju un tieði viòi ir tie, kuri ïâva manatgriezties politikâ, nevis domes priekðsçdçtâjs. Viòð min, kakoalîcijas izjukðana sâkâs jau agrâk – tiktâl pareizi, taèu tasnotika nevis tad, kad par paðvaldîbas policijas priekðnieciiecçla Ritu Kravali, bet krietni agrâk. Koalîcijas izjukðana sâkâstad, kad A.Kazinovskim piemetâs tâda nelaba slimîba kâlielummânija. Koalîcijas izjukðanas sâkâs tad, kadA.Kazinovskis un viòa partijas biedri nodomâja, ka varatïauties ignorçt koalîcijas partneru viedokli. Koalîcijasizjukðana sâkâs tad, kad Kazinovskis un viòa komandagalvgalî lika augstprâtîbu, nevis vçlmi sadarboties un lçmumuspieòemt kopîgi. Koalîcija izjuka tad, kad A.Kazinovskisiedomâjâs, ka visu var lemt vienpersonîgi, pârçjos tautasvçlçtos deputâtus paturot statistu lomâ. Es neesmu statists.
Atgrieþoties pie balsojuma par paðvaldîbas policijaspriekðnieka amata kandidâtiem, ir skaidri redzams, kaA.Kazinovskis sirgst ne vien ar lielummâniju, bet arî arkoncentrçðanâs spçju zudumu vai arî ar atmiòas problçmâm.Pretçji A.Kazinovska apgalvotajam: “...arî Juris Boldâns unDmitrijs Usins nevçlçjâs atbalstît ðo kandidatûru. Viòiem bijapavisam cits kandidâts no Gulbenes puses, Balvos nepazîstamscilvçks...”, es nekad un nekur neesmu izteicies vai atbalstîjiskâdu kandidâtu no Gulbenes puses. Un balsoju ‘pret’
R.Kravales kandidatûru, jo uzskatu, ka Balvu novadâ irpietiekami daudz gados jaunâku, enerìiskâku un tâdçjâdiperspektîvâku kandidatûru, kas bûtu spçjîgi veikt savuspienâkumus ilgâku laiku, nevis saòemtu patîkamu piemaksupie pensijas, kâ tas notiek paðlaik.
Visbeidzot A.Kazinovskis, nu jau atkârtoti demonstrçjotsavu apbrînojamo aizmârðîbu, stâsta par paðvaldîbasinstitûcijas jauno modeli – bûðot priekðsçdçtâjs unizpilddirektora vietnieks. Atgâdinâðu, ka pirms pâris gadiemðâds modelis jau bija. Skaidri redzams, ka visi ðâdi (jaunie)modeïi tiek ieviesti, domâjot par savu un savu lîdzgaitniekulabklâjîbu un politisko pozîciju stiprinâðanu, nevis parnovada iedzîvotâjiem un novada attîstîbu.
Galu galâ par kâdu attîstîbu un reâlu jauninâjumuievieðanu var runât, ja domes priekðsçdçtâjs A.Kazinovskisuzskata: “...koalîcija ir tad, kad politiíi balso vienâdi...”?
JURIS BOLDÂNS, Balvu novada domes deputâts
Vecmeitu kora dziesma
Kas vispâr dzîve ir – vai dâvana, vai sods?Ne Erots teiks, ne Amors pasacîsNo likteòa daudz sirdspuíîðu iznerrots.Un krûtis þçlums spieþ, un uguns absints lîst.Ja dzîve dâvana un svçts ðis dâvinâjums,Tad kâpçc no tâ mûþdien pavçss prieks?Tad kâpçc tukðs ir jûsmas vilinâjums –Nâkt laimei aizòemtîbâ brîtiòð neatliek...Ja dzîves sods – nu kam tad bûtu skâde?Jo Temîda par noziedzîgâm mûs vçl neatzîst.Sâp ilgu kliedzieni, çd kodes pûra lâdesUn nenoplûktas rozes sapòu dârzos vîst.Bet mûsu neveiklîði – stiprais dzimumsKâ akli nodzîvo un daili neizraugâs.Ir Vençra un Afrodîte mîlas brînums,Aiz apvârðòa tâs meklç mûþam Dullie Daukas.Bet mûsu Laima – vai to kâdreiz piedos,Kas notiek te pie Daugavas un Gaujas?Reibst mûsu puisieði ne tikai ievu ziedos,Bet melnos nezinâmos atvaros lekt ïaujas.Kâ íirmji grauþas daþkârt sapòi sekli,Tak valkâtu jau gredzenu, ne uzpirksteni.Vai rûgtâm asarâm vairs var bût kâda jçga?!Lai smaidi, smiekli nievâm pretî sprçgâ!
BRUNO VILKS
Laikraksta “Vaduguns” 13.novembra numurâpublicçjâm kâdas balvenietes viedokli un ierosinâjumusHelovîna dienas svinçðanai. Aizvadîtajâs dienâs redakcijasautoatbildçtâjam piezvanîja arî lasîtâja no Viïakasnovada Ðíilbçniem. Sieviete pastâstîja, ka viòa pulciòâkopâ ar saviem domubiedriem ir pret ðo svçtkusvinçðanu. “Spoþâs reklâmas un informâcija dara savu.Jaunieði uzíeras uz visu neparasto un sveðo - apzîmçsavas íermeòa daïas un caurdur tâs ar pîrsingiem. Tâdair ðodienas pasaule. Paldies kultûras darbiniekiem, kuri
tur godâ latvieðu kultûras tradîcijas,” dalîjâs pârdomâssieviete.
“Kur palikuði Rugâju novada jubilâri cienîjamâ vecumâ?Saòçmu otrdienas avîzi, citu novadu jubilâru vârdus unuzvârdus sarakstâ atradu, bet mûsçjo tur nav? Lazdukalnapagastâ zinu vismaz divus cilvçkus, kuri novembrî svindzimðanas dienas. Viòu vârdi speciâli nav ierakstîti?” jautâjazvanîtâja.
Zvanîtâjai varam paskaidrot, ka no novembra mçneða
Rugâju novada paðvaldîba atteikusies publicçt savanovada cienîjamâ vecuma cilvçku jubilejas, pamatojotiesuz fizisko personas datu aizsardzîbas likumu un citiemnormatîvajiem aktiem, kas it kâ tiekot pârkâpti,publiskojot cilvçku vârdus un uzvârdus.
17.novembra laikrakstâ lappuses “Dzîve” rubrikâ “Vçldzimuði” ieviesusies neprecizitâte. 29.oktobrî rugâjieteiInitai Briedei piedzima puika. Svars - 3,820kg, garums57cm. Atvainojamies jaundzimuðâ vecâkiem!
Artûrs Loèmelis
Kâ vçrtçjat pirmâs instances tiesasspriedumu par Ivana Baranova deputâtapilnvaru anulçðanu?
JURIS no Tilþas: -Manuprât,tiesas spriedums ir pareizs. Kasrakstîts deputâtu zvçrestâ? Jareiz viòð darbojas ðâdâ institûcijâun, vçl jo vairâk, ieòem ðâduamatu un ir deputâts, ir jârunâlatvieðu valodâ! Neatkarîgi no tâ,cilvçks strâdâ valsts vaipaðvaldîbas institûcijâ, viòð irzobârsts vai policists, mçs galugalâ dzîvojam Latvijâ. Tâdçïvisiem, pildot savus darbapienâkumus ðâdâs iestâdçs,
RUSLANS, balvenietis: -Parðâdu spriedumu neesmuinformçts. Jebkurâ gadîjumâmans viedoklis ir, ka cilvçkiem,strâdâjot ðâdâs institûcijâs, jâzinalatvieðu valoda. Lîdz ar to rodasðaubas, kâ viòð var pârstâvçtsavus vçlçtâjus? Manuprât,spriedums ir taisnîgs. Kopumâgan par politiku neinteresçjos.
DACE, dzîvos Balvos: -Pilnîbâatbalstu, ka deputâtiemjâpârvalda latvieðu valoda. Viòitaèu dzîvo Latvijâ! Turklât latvieðuvaloda ir oficiâlâ valsts valoda.Nezinot latvieðu valodu, deputâtapienâkumus nedrîkst pildît. Jâteic,man interesç politika. Cenðos bûtinformçta un sekoju lîdziaktuâlâkajiem notikumiem Latvijâ.
ALLA, balveniete: -Deputâtiemnoteikti jâzina latvieðu valoda. Viòisatiekas ar iedzîvotâjiem, unamatpersonâm ar sabiedrîbujârunâ latvieðu valodâ unjâaizstâv vçlçtâju intereses. Grûtispriest, vai Ivans Baranovspârsûdzçs Balvu rajona tiesasspriedumu. Jebkurâ gadîjumâlasu avîzes un skatos jaunâkâsziòas, bet îpaði politikâiedziïinâties nevçlos.
ALBERTS, dzîvo Balvos: -Balvurajona tiesas spriedumu vçrtçjunegatîvi. Ivanu Baranovudeputâta amatâ izvirzîja vçlçtâji,tâdçï kâdâ sakarâ un kas tiesaidevis ðâdas tiesîbas, proti, anulçtdeputâta pilnvaras? Uzskatu, kaðâdos gadîjumos latvieðu valodaszinâðanas nav primârais. Jacilvçks nerunâ latvieðu valodâ,tas nenozîmç, ka viòð nevarsekmîgi pildît savus pienâkumus
un pârstâvçt savu vçlçtâju intereses. Jebkurâ gadîjumâpolitika ir visnetîrâkâ lieta. Ierindas iedzîvotâji neko ietekmçtnevar, bet par aktualitâtçm cenðos bût informçts.
Ðî darba nedçïa pagâja valsts svçtku noskaòâs. Emocionâlipiepildîta bija pagâjuðâs nedçïas piektdiena, kad sagaidîju vîruno darba Londonâ, kâ arî no dzemdîbu nodaïas kopâ ar dçliòuDzintaru atgriezâs mâsa ar vîru. Arî darbiòâ bija piepildîtanedçïa, kur suòiem, kaíiem veicu íirurìiskas operâcijas, sniedzudzemdîbu palîdzîbu, vakcinâcijas, mikroèipçðanas, kâ arîdzîvniekiem bija vairâkas vîrusâlas saslimðanas. Otrdien atcçluvisus darbus, jo dçliòam bçrnudârzâ bija svçtku pasâkums, kurviòð skaitîja dzejoïus un dziedâja svçtku dziesmas. Savukârt17.novembra vakarâ Viïakas novada paðvaldîbas rîkotajâpasâkumâ saòçmu Atzinîbas rakstu nominâcijâ par nozîmîguieguldîjumu praktiskâ veterinârâ darba attîstîbâ Viïakas novadâ. Cik jauki tomçr dzirdçt komplimentus un labu darbanovçrtçjumu!
Vietçjâs ziòas Piektdiena � 2015. gada 20. novembrisV 3.
Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne
Ainâra Laminska dibinâtâ uzòçmuma pastâvçðanaun darbîba vismaz mûspuses novadu mçrogâ noteiktiir vçrâ òemams fakts. 90.gadi Latvijas mûþâ bijapârvçrtîbu laiks, ïaujot atdzimt privâtîpaðumu apsaim-niekoðanai, ïaujot izmçìinât spçkus un pierâdît sevijauniem vadîtâjiem, kïûstot par saimniekiem un notei-cçjiem turpmâkajâ dzîvç. Uzòçmumus dibinâja daudzi,bet kas ar tiem notika vçlâk, atceramies paði. Arî SIA“Hestijai” bijuði daþâdi laiki. Saruna ar uzòçmumadibinâtâju un îpaðnieku Ainâru Laminski.
Novembris ir valsts svçtku laiks, bet ðajâ mçnesî irarî Jûsu uzòçmuma dzimðanas diena. Vai var vçlatcerçties pirmsâkumus?
-Protams, atceros. Biju jauns, enerìijas un degsmes pilnscilvçks. Kâdreiz varçja strâdât caurâm naktîm. Bija iespçjas,bija ticîba un liela vçlme, ka viss izdosies.
No kurienes tâda pârliecîba tolaik radâs?-Padomju laikos strâdâju “Agroapgâdç” par sagâdnieku.
Braucâm uz tâlâkâm zemçm, meklçjâm preci, un jau tad manïoti iepatikâs ðâda veida nodarboðanâs. Pçc tam strâdâju firmâ“Niko”. Pamazâm sâku domât, kâpçc to visu nevaru darîtarî pats? Bija iedibinâti kontakti, zinâmas adreses. Labâkais,kas ðajos gados ir gûts un saglabâts – savstarpçjâ uzòçmçjuuzticîba. Arî pats tâdçï esmu spçjis noturçties un pârdzîvotgrûtîbas, jo gribçju un pratu bût godîgs. Bijuði ïoti grûti gadi,krîzes laiks, kad preci nevarçja pârdot pat par zemâku cenu.Taèu nekad nebija domas preèu piegâdâtâjus piemânît vaisarunâto vârdu neturçt.
21 gads vietçjâ uzòçmuma mûþâ. Par ko tasliecina?
- Latvijas mçrogâ tas noteikti ir maz, bet kâdreizçjâBalvu rajona mçrogâ tomçr daudz. Iedzîvotâji unpircçji reìionos ir krasi atðíirîgi. Mûspusç pçrkpreci, kas Kurzemç, piemçram, vispâr neiet, vai arîotrâdi. Izskaidrojums tam ir pirktspçja. Latgalçcilvçki ir daudz praktiskâki. Ja vien varçs,uzmeistaros paði, lai nav jâizdod nauda un jâpçrkveikalâ.
Uzòçmuma paði pirmsâkumi bijatagadçjâ Balvu Brîvprâtîgo ugunsdzçsçju biedrîbasmâjâ Baznîcas ielâ 49. Pircçji pçc preces tur stâvçjagarâ rindâ.
-Mçs ðîs telpas îrçjâm. Sâkâm ar saimniecîbas preèu sagâdiun tirdzniecîbu. Tapetes, krâsas, naglas, skrûves… Kâds prieksbija skriet un meklçt ðo preci! Pulksten èetros rîtâ braucâm uzRîgu, pavadîjâm tur visu dienu. Paði nesâm, krâvâm, vedâm,izkârtojâm. Vçlâk pavçrâs iespçja braukt un ievest ârzemjupreci. Tas bija aizraujoðs un interesants darbs.
Nebûs pârspîlçti teikts, ka arî “Hestijai” bijuðidaþâdi laiki. Tirdzniecîba gâja gan plaðumâ, ganarî saruka. Teikðu, ka nevaru vienaldzîgi paietgarâm lielajam namam Teâtra ielâ 7 arî tâpçc, kakâdreiz tur bija mûsu laikraksta redakcija.
-Ðim namam, ko pârbûvçjâm, bija ïoti laba aura. Cçlâmun iekârtojâm tur visu no sirds. Taèu dzîvç daudz kas mainâs.Uzòçmçjdarbîba neveicas, ja ir problçmas ìimenes dzîvç. Bija
jâizðíiras: vai nu visu slçgt, vai tomçr pârkârtoties un turpinâtcitâdâk. Paliku pie viena tirdzniecîbas nama – Tehniskâ centra.Bija man piedâvâjums atvçrt arî veikalu Rîgâ. Priekðlikumunepieòçmâm un tagad par to ïoti priecâjos – tas nebûtu devisvçlamo rezultâtu. No Latvijas aizbraukuði tûkstoðiem cilvçku.Tagad valda nesaimnieciskums, neprasme, nevçlçðanâsstrâdât. Var tikai pabrînîties, kâ to visu neredz augðas, un cikilgi tâ dzîvosim?
Pieminçjât ìimenes problçmas. Sarunâs dzirdçtaapbrîna Jûsu spçjai tikt tâm pâri un nepazaudçtuzòçmumu. Daþkârt cilvçki iegrimst tâdâ purvâ, kanekad vairs netiek ârâ.
-Protams, toreiz bija milzîgs ðoks. Jâ, ne viens vien manpareìoja uzòçmuma galu. Es tolaik daudz ko pârdomâju.Par savu darbu, bçrniem, par… Es saòçmos. Taèu vâjumabrîþi uznâk katram. Man tâds sliktais posms bija arî ðogad,kad no dzîves aizgâja par mani gados nedaudz vecâkais brâlis.Arî bizness ðogad tâds dîvains - neprognozçjams - bijis. Untad vçl veselîbas problçmas. Jâ, traks pesimisms uznâca.
Laikam jau katram bijuði lîdzîgi brîþi un izjûtas,kad domâ par dzîves jçgu, par sevi, bçrniem,kad it kâ vairs neredzi jçgu un mçríi… Paldiestuvajiem cilvçkiem, ìimenei par atbalstu. Pçctam, skatos, viss iegriezâs citâdâs sliedçs. Nâkpie manis cilvçki, rit veiksmîgas sarunas,notiek sadarbîba, paveras jaunas iespçjas, unarvien vairâk izraujos no ierastâs vides. Atkalir darba un dzîves prieks!
Tuvojas barikâþu jubilejasgadskârta. Bijât aktîvs tâ laika notikumuatbalstîtâjs, uz Rîgu, janvâra ugunskuriem,vairâkkârt vedât malku. Ko tagad teiktu?
-Bijuðas daþâdas domas. Gribçjies teikt - par velti toreizgâjâm un cînîjâmies! Kâda jçga, ja tagad Latvija palikusi tukða,tûkstoðiem jaunu cilvçku aizbraukuði projâm. Kâda tad valstijpaveras nâkotne? Paskatîsimies uz jaunieðiem mûsu paðuBalvos. Visvairâk viòiem te pietrûkst relaksâcijas un atpûtasiespçju. Varbût kâds iebildîs manam uzskatam, taèu bijudomâjis, ka dzîve pçc barikâdçm patieðâm kïûs daudz, daudzcitâdâka. Laiks iet, bet… Nevis deputâti ir tautas kalpi, kâtam vajadzçtu bût, bet viòi atïaujas pârkâpt robeþas, ignorçtmorâles un tikumîbas normas. Arî Balvos vietçjâs politikasritenis grieþas ïoti nesaprotami. Var tikai iedomâties, kas unkâ darâs Rîgâ.
Uzòçmuma Tehniskajâ centrâ ir pietiekami daudzdaþâdu tehnisku ierîèu. Vai par visâm esat zinoðs
Labâkâ reklâma – no kaimiòa mutesSIA “Hestija”
ÎPAÐNIEKS: AINÂRS LAMINSKIS.UZÒÇMÇJDARBÎBA: meþa, dârza, auto tehnikas
preèu tirdzniecîba, meþa un dârza tehnikas apkope
un remonts, automazgâtavas un autoservisa
pakalpojumi.
JUBILEJA: 2015. gada 23.novembrî uzòçmumam
aprit 21 gads.
UZÒÇMUMÂ STRÂDÂ: 10 darbinieki.
ATZIÒA: “Ðodien vari bût karalis, bet neaizmirsti,
ka rît viss var mainîties. Vienmçr cieni citus, tad arî citi
cienîs tevi un vajadzîgâ brîdî atbalstîs.”
un protat rîkoties?-Teikðu, ka 90% apjomâ zinu un protu. Kad sâku strâdât
veikalâ kâ pârdevçjs, vakaros mâjâs cîtîgi lasîju informâcijupar konkrçto agregâtu un skatîjos arî atsauksmes. Klientiempatîk, ja pârdevçjs pastâsta informâciju, nevis nolasaanotâciju. Pircçjam parasti jautâju, kâdam nolûkam precevajadzîga? Svarîgi, lai klients paliek apmierinâts, nevis tikaiprece pârdota. Teiksim, cilvçks vçlas pirkt traktoriòu zâlespïauðanai, taèu pïaujamâ platîba viòam pavisam neliela. Tâbûs naudas izmeðana, labâk izvçlçties citu agregâtu. Taèu eskâ pârdevçjs par kâdu jaunumu varu stâstît, cik ilgi vçlos,tas maz ko dos. Labâkais reklâmdevçjs ir kaimiòð vai draugs,kurð iegâdâjies ðo preci un par to pastâstîjis savam kaimiòam.Tas darbojas pârliecinoði.
Vai ir kâda prece, ko pats gribçtu iegâdâties savâveikalâ?
-Interesants jautâjums! Par to man jâpadomâ.
Vai Jûsu uzòçmums ir peïòu nesoðs ik gadu?-Nç! Smags bija 2004.gads, kad Latvija iestâjâs Eiropas
Savienîbâ. Uzskatu, ka ar to laiku uzòçmçjdarbîbai sâkâsizteikta lejupslîde. Cçlâs cenas, sâkâs nelabvçlîga konkurence,kredîtu piedziòas, peïòas meklçjumos no valsts sâka izbrauktiedzîvotâji. Ïoti grûts mums bija arî 2008. gads, kad ðíita, kajau patieðâm vajadzçs aizvçrt sava uzòçmuma durvis.Noturçties palîdzçja savstarpçjie kontakti un uzticîba. Tagadmums ir nostabilizçjies kolektîvs, varam dzîvot.
Ko nozîmç tagadçjos laikos bût sava uzòçmumaîpaðniekam un vadîtâjam?
-Daudzi domâ, ka îpaðniekiem ir ïoti viegli: viòi nekonedara, saòem naudu, pçrk maðînas, vârdu sakot, dzîvolepni. Tâ notiek tikai filmâs. Tagadçjos laikos uzòçmçjiemgalvenais ir spçt noturçties un neizputçt. Viòiem noteiktijâbût zinoðiem par visâm precçm, maksâjumiem, jâorientçjasgrâmatvedîbâ. Manas darbdienas sâkas pçc pulkstenseptiòiem rîtâ, kad neviens netraucç: pârskatu pastu, izlasujaunâko informâciju, atbildu uz vçstulçm. Pçc tam nâkklienti, strâdâju veikalâ, rit sarunas ar viòiem. Bija laiks, kadveikalâ paliku un strâdâju lîdz vienpadsmitiem vakarâ.Tagad gan tâ vairs nedaru.
Vai bûs nopelnîta pensija?-Noteikti nç! Es neticu mûsu valdîbai. Viòi sev piemet 180
eiro, pensionâriem – 3 eiro. Latvijas valdîba vispâr tautaslabâ neko labu nav darîjusi. Paliek retorisks jautâjums: kâdçïârzemçs cilvçki, kuri strâdâ, var labi dzîvot, kâpçc mçsnevaram?
Uzòçmuma îpaðnieks Ainârs Laminskis atzîst, ka viòam ïoti patîk strâdât veikalâ par pârdevçju. “Tâ ir iespçja bûtsaskarsmç ar cilvçkiem, ar pircçjiem. Mans uzskats: preci vajag nevis pârdot par katru cenu, bet pierâdît, ka pircçjamtâ patieðâm ir nepiecieðama. Tad viòð nopirks sev vajadzîgo un bûs apmierinâts,” teic uzòçmçjs.
Foto
- M
.Spru
dzâ
ne
Tagad vajag,lai prece âtrâkapgrozâs unnonâk piepircçja, nevisilgi guï plauktâ.
ReportâþaPiektdiena � 2015. gada 20. novembrisV4.
Lappusi sagatavoja E.Gabranovs
Latvijas Republikas proklamçðanas dienabalvenieðiem un pilsçtas viesiem paliks atmiòâ ar jaukupasâkumu “Nekur nav tik labi kâ mâjâs”, kurâneizpalika mûspuses paðdarbnieku sarûpçtiepârsteigumi, kâ arî Valsts prezidenta Raimonda Vçjoòauzruna tieðraidç no Latvijas Nacionâlâ teâtra un viòaîpaðâ dâvana Latgalei - Rîgas Doma zçnu korauzstâðanâs koncerts Balvos. Svçtku pasâkumu vadîjaAnita Strapcâne un Mâris Pîlâcis.
“Nekur nav tik labi kâ mâjâs”
Mûsçjie! Balvu novada paðdarbnieki kârtçjo reizi apliecinâja, ka prot pârsteigt jebkâda lîmeòa pasâkumos, tostarpvalsts dzimðanas dienas svçtkos.
Mîïi ciemiòi. Rîgas Doma zçnu kora dziedâtâjisavaldzinâja ne vienu vien sirdi. Ne velti, jo viòu sniegumsnovçrtçts gan ar Lielo Mûzikas balvu, gan ar daudzâmGada balvâm par labâkajiem mûzikas ierakstiem.
Priesteri. Svçtkos piedalîjâs visu tradicionâlo konfesijugarîdznieki, tostarp prâvests Alberts Budþe (no kreisâs)un bîskaps Einârs Alpe.
Labi dzîvot Latvijâ! Bçrnu vokâlâs studijas “Notiòa” bçrnineðaubâs, ka ir labi dzîvot Latvijâ. Viòiem piekrita skatîtâji,savu atbalstu apliecinot ar vçtrainiem aplausiem.
Pasniedz Atzinîbas rakstus. Pçc Balvu novada domesAtzinîbas rakstu saòemðanas apbalvotos mûspusesdarbarûíus suminâja radi, draugi un kolçìi. Uz skatuves(no kreisâs): zobârste Laurija Suharþevska, kura ar katrupacientu atrod saskaòu; Balvu nodaïas ceïu meistarsVoldemârs Meiers – darbu uzsâcis pirms 39 gadiem (tâ irviòa vienîgâ darbavieta); slimnîcas bçrnu nodaïas vecâkâmâsa Tatjana Aleksejeva – saòçmusi titulu “Sirdsmâsiòa”,kolektîva dvçsele; ginekoloìe-dzemdîbu speciâlisteRudîte Ikere – 36 darba gadu laikâ rûpçjusies par sievieðuveselîbu; uzòçmçjs Andris Luksts – viens no lielâkajiemlauksaimniekiem, apsaimnieko 1500 ha zemes; deputâteSarmîte Cunska – ilggadçja pedagoìe, skolai veltîjusi 23darba gadus.
Kopâ ar kundzi. Balvu novada domes priekðsçdçtâjsAndris Kazinovskis, uzrunâjot klâtesoðos, atgâdinâja, kapasaulç ir tikai mazâk par 200 tautâm, kurâm ir savaneatkarîga valsts: “Mums ir! Vai mçs spçjam novçrtçt ðopriekðrocîbu? Vai nav tâ, ka bieþi vien prasâm pârâk daudzno savas valsts? Tomçr bûtu jâatceras, ka paðu labklâjîbuun visas valsts labklâjîbu sekmç mûsu nesavtîgs ungodprâtîgs darbs ikdienâ.”
Starpbrîdî. Pasâkuma apmeklçtâji, tostarp Vilmârs Kubaksar kundzi, pirms Valsts prezidenta uzrunas tieðraidçpârrunâja aktualitâtes pasaulç. Jâpiebilst, ka Vilmârs 22darba gadus pavadîjis Balvu novada paðvaldîbas policijâ.Viòa darbs nav palicis nepamanîts – arî viòð 18.novembrîsaòçma Balvu novada Atzinîbas rakstu.
Tieðraide. Pçc Valsts prezidenta Raimonda Vçjoòauzrunas tieðraidç pasâkuma dalîbnieki, kâ arî Rîgas Domazçnu koris, vienoti nodziedâja valsts himnu.
Reportâþa Piektdiena � 2015. gada 20. novembrisV 5.
Lappusi sagatavoja I.Tuðinska
“Iezîmç Latviju sirdî”17. novembrî Viïakas Valsts ìimnâzijas sporta hallç
notika Latvijas Republikas proklamçðanas gadadienaiveltîts pasâkums “Iezîmç Latviju sirdî”, kura laikâ Viïa-kas novada paðvaldîbas Atzinîbas rakstus un Pateicî-bas saòçma daþâdu jomu aktîvâkie un èaklâkie novadaiedzîvotâji. Pasâkumu vçl emocionâlâku darîja Dobeleszemessargu, folkloras kopas “Upîte”, Viïakas kultûrasnama vokâlâ ansambïa priekðnesumi un “Smilðu kino”.Noslçdzot svçtku pasâkumu, Viïaku izgaismojasponsoru sarûpçts krâðòs svçtku salûts, bet grupa“Otto” visus aicinâja uz balli Viïakas kultûras namâ.
Apbalvotie. Pçc ïoti emocionâlas novada domes priekðsçdçtâja Sergeja Maksimova uzrunas notika apbalvoðana,kurâ novada domes Atzinîbas rakstus un Pateicîbas daþâdâs nominâcijâs saòçma 23 nominanti: Inese Circene,Normunds Orlovs, Gatis Augustâns, Inese Rçvalde, Georgijs Logins, Biruta Miòina, Inese Prava, Edgars Bondars,Inese Smirnova, Emerita Loèmele, Vineta Zeltkalne, Artûrs Sliðâns, Malvîne Loèmele, Valentîna Þigurova, TatjanaAleksejeva, Ivars Kupriðs, Juris Puþuls, Dainis Vçvers, Edgars Dupuþs, Aina Keiða, Inta Adamova, Kristiâns Brçmanisun Oskars Akmens.
Smilðu kino. Ar vieglâm roku kustîbâm mâksliniece GunaZandere no Rîgas daþâdus smilðu tçlus pârvçrta par visiempazîstamiem Viïakas un Latvijas simboliem.
Nominâcija “Izglîtîba”. Par nozîmîgu darbu izglîtîbâ unkultûrâ, bçrnu un jaunieðu radoðo spçju festivâlu orga-nizçðanâ un kultûrizglîtojoðas vides veidoðanâ Atzinîbasrakstu saòçma Inese Circene, kura vienmçr ir radoðâmidejâm bagâta un atvçrta daþâdiem jauninâjumiem.
Nominâcija “Sabiedriskâ darbîba”. Atzinîbas rakstu parpaðaizliedzîgu sabiedrisko darbu un nesavtîgu palîdzîbasorganizçðanu un sniegðanu lîdzcilvçkiem pasniedzaGeorgijam Loginam. Aktîvais seniors piedalâs ne tikai pa-gasta sabiedriskajâ dzîvç, bet darbojas arî Viïakas pilsçtassenioru biedrîbâ, vienmçr cenðoties bût notikumu centrâ.
Nominâcija “Mûþa ieguldîjums”. Par nozîmîgu iegul-dîjumu izglîtîbas darbâ, jaunatnes nacionâli patriotiskajâaudzinâðanâ, kultûrvçsturiskâ mantojuma saglabâðanâun popularizçðanâ ar Atzinîbas rakstu apbalvoja BirutuMiòinu, kura 30 no 40 sava darba gadiem nostrâdâjusiViïakas vidusskolâ, vçlâk Viïakas Valsts ìimnâzijâ, mâcotbçrniem vçsturi un sociâlâs zinîbas. Viòas skolçni ne reizivien guvuði panâkumus mâcîbu olimpiâdçs ne vien no-vada, bet arî valsts mçrogâ.
Nominâcija “Paðaizliedzîga rîcîba lîdzcilvçku labâ”.Atzinîbas rakstu par ilgstoðu, nesavtîgu un nozîmîgu sa-biedrisko darbu Èilipînes kapsçtas sakoptîbâ un lab-iekârtoðanâ pasniedza Emeritai Loèmelei, kura ar lieluatbildîbas sajûtu pilda Èilipînes kapu vecâkâs pienâ-kumus.
Ciemos Saeimasdeputâts. Pasâkumukopâ ar ìimeniapmeklçja un uzrunuteica arî 12.Saeimasdeputâts JânisTrupovnieks.
Uzstâjas braðie zemessargi. Tikko uzkâpuði uz skatuves,Dobeles zemessargi uzslavçja zâles noformçjumu. “Varredzçt, ka pret svçtkiem ðeit izturas ïoti nopietni,” teicadzejnieks un komponists, ansambïa vadîtâjs, zemessar-dzes serþants Artûrs Reiniks. Viòð atklâja, ka ðis gadskolektîva vîriem ir îpaðs ne tikai ar Latvijas mçrogâ nozî-mîgâm jubilejâm – Brâïu kapu simtgadi, Brîvîbas piemi-nekïa 80 gadu jubileju, bet arî paðu kolektîva dzimðanasdienu, jo tieði pirms 20 gadiem 11.novembrî nodibinâjâsðis zemessargu ansamblis. Ar savu emocionâlo uzstâ-ðanos zemessargi tik ïoti aizkustinâja klausîtâju sirdis, kakoncerta noslçdzoðo dziesmu “Es esmu latvietis” visi dzie-dâja, kâjâs stâvot.
Saòem ministrijas apbalvojumus. Izglîtîbas un zinâtnesministrijas un Valsts izglîtîbas satura centra Pateicîbu parieguldîjumu un atbalstu XI Latvijas skolu jaunatnesdziesmu un deju svçtkos saòçma dziesmu un deju svçtkukoordinatore Inese Circene. Pateicîbas par radoðu,paðaizliedzîgu veikumu dziesmu un deju svçtku tradîcijasstiprinâðanâ pasniedza Akvilinai Jevstigòejevai, ElitaiLoginai, Andrim Sliðânam un Ligitai Spridzânei.
Foto
- A
.Kirsa
novs
Foto
- A
.Kirsa
novs
Brîvbrîdis6. Piektdiena � 2015. gada 20. novembrisV
EkspresintervijaJa durvis ciet, atrod izeju pa logu
-Latvijas labâkajâuniversitâtç mçìinuatkost ekonomikuun to, kâ darbojaspaðvaldîbas.
Kâ sâkas Tavsrîts?
- Ar priecîgasdienas vçlçjumiemdraugam!
Kad Tu variteikt - ðî diena irizdevusies?
-Diena ir izde-vusies, ja tajâ ir bijiskas vairâk nekâikdieniðíie soïi.
Daþi savu dzîviplâno ïoti rûpîgi. Un Tu?
- Man ir redzçjums par to, ko vçlos, bet noteikti navbiezu râmju, kas iegroþotu spontânas un trakas idejas.
Patîk ieklausîties citu domâs?-Patîk klausîties cilvçkos, kas var dalîties ar savu pieredzi
un domâm.Kâdi notikumi Tevi iedvesmojuði ilgâkam
laikam?-Ðajâ vasarâ man bija lieliska iespçja doties uz Ameriku,
kas iedvesmoja mani tik ïoti, ka nâkamvasar doðos vçlreiz!Ko labprât uzdâvinâtu pati sev?-Sev labprât uzdâvinâtu durvis, kuras atverot, nokïûtu
20.gadu Amerikâ.Kâda redzçtâ filma Tev likusi par dzîvi padomât
dziïâk?-Noskatîjos filmu “No Escape”, kurâ paralçles var vilkt
ar tagad Parîzç notikuðo. Filmas notikumi lika aizdomâtiespar to, cik cilvçka dzîve ir trausla un cik daudz viòð irgatavs darît ìimenes dçï.
Kas ir Tavs labâkais padomdevçjs?- Mans labâkais padomdevçjs ir diena, jo tâs laikâ satieku
cilvçkus, kuru padoms ir zelta vçrts!Kur ir tâda vieta, kur vari pilnîbâ relaksçties
un atpûsties?-Jau kopð mazotnes mieru rodu ðûpolçs, ieslçdzot sev
tîkamu mûziku. Ir gadîjies, ka esmu pavadîjusi tajâs vairâknekâ divas stundas.
Ja modes salonâ Tev ïautu sapucçties par velti,ko izvçlçtos?
-Dzeltenu kleitu!Vai tici, ka pateicîba kâ burvju mâjienâ pârvçrð
pasauli?-Pateicîba ir tâ, kas ïaus novçrtçt esoðo un sasniegt vçlamo.Vai ir kâds moto jeb atziòa, kas Tevi spârno vai
iedvesmo?- “..jo nav tâda vârda ‘bezizeja’!” man teica mamma,
kad biju Amerikâ. Katru reizi, kad man liekas, ka durvis irciet, es vienkârði atrodu logu!
Kâdu padomu dotu cilvçkiem, kuri uzskata, kanovembris ir tumðs un drûms? Kâ to pavadît,izdzîvot?
-Novembris nav tumðs, jo vakaros iedegas laternas unmanâ istabâ vienmçr deg lampiòas! Ikvienam iesaku izòemtno skapja kâdu Ziemassvçtku virteni un apçst kâdumandarînu, jo tad iezagsies tas prieks, ko cilvçki atliek malâlîdz pat svçtkiem!
Mâksla un mûzika netraucç lasît ogasGuntars Logins stâsta, ka lîdz 9.klasei apmeklçjis Balvu Valsts
ìimnâziju, bet turpinât mâcîbas izvçlçjies Rîgas Âgenskalna Valstsìimnâzijâ. “Jau tobrîd zinâju, ka ðajâ skolâ iegûðu vçl vairâkvçrtîgu zinâðanu, kas man jau noderçjuðas un vçl noderçsturpmâkajâ dzîvç,” saka Guntars. Ðobrîd viòð ir absolvçjisStokholmas Ekonomikas augstskolu, ieguvis bakalaura grâduekonomikâ un uzòçmçjdarbîbâ. “Izturçju konkursu un studçjuèetrus gadus klâtienç, viss bija angïu valodâ. Pasniedzçji ieradâsno ârzemçm, un tas ïâva labâk izprast starptautisko vidi undaudzas citas nianses ðajâs nozarçs,” skaidro Guntars. Jaunietijau skolas laikâ varçja satikt gan Balvu Mâkslas skolâ, gan BalvuMûzikas skolâ, kuras viòð arî absolvçja. Kopâ ar Tautas pûtçjuoríestri “Balvi”, kurâ spçlçja tubu, Guntars piedalîjâs Dziesmuun Deju svçtkos. Jaunietis uzskata, ka gan klavierspçlesapgûðana, gan treniòi basketbolâ, gan zinâðanas mâkslâ cilvçkupilnveido kâ personîbu. Guntars skolas laikâ nav baidîjies darîtarî visparastâkos darbus kokzâìçtavâ, kûdras purvâ, meþâ lasîjisogas.
Èetras vasaras gûst darba pieredziAmerikas ðtatos
Sâkot studçt 1.kursâ, Guntars sâka lûkoties pçc studentuapmaiòas programmâm un darba iespçjâm ârzemçs. Nu jauèetras vasaras viòð ir pavadîjis, darbojoties “Southwestern”studentu vasaras programmâ, dzîvojot un strâdâjot daþâdosASV ðtatos – Soltleiksitijâ, Jûtas ðtatâ, Èikâgas piepilsçtâs,Ilinoisas ðtatâ, Aïaskas galvaspilsçtâ Dþûno, kâ arî Tenesijasðtata mazajâs austrumu daïas pilsçtâs. “Katrs ðtats ir kâ mazavalsts, atðíiras cilvçku mentalitâte, pat runas akcents. Cilvçki irtik daþâdi! Esmu dzîvojis arî pie vietçjiem cilvçkiem ìimençs,tâpçc droði varu teikt, ka vidçjais amerikânis ir daudz atvçrtâksnekâ vidçjais latvietis, bet arî tur cilvçki ir ïoti daþâdi,” secinajaunietis. Viòam katra vieta ðíiet îpaða, bet vairâk tomçr paticisstrâdât Aïaskâ. Guntars skaidro, ka “Southwestern” ir vecâkâtieðâs pârdoðanas kompânija ASV, kas darbojas jau kopð1855.gada. Tâ ir izdevniecîba, kas izdod daþâdas izglîtojoðasbçrnu grâmatas un vasarâs ïauj studentiem iegût darba pieredzi,ðîs grâmatas pârdodot. “Diezgan âtri sapratu, ka cilvçka dzîvivçrtç pçc tâ, ko viòð reâli ir izdarîjis, kâdas piedâvâtâs iespçjas irizmantojis. Es taèu savâ CV nerakstîðu, ka man bija iespçja darîtto vai citu ko. Jâ, protams, pirmo reizi dodoties uz Ameriku,vilku paralçles ar laiku, kad pçc 9.klases atbraucu dzîvot unmâcîties uz Rîgu,” neslçpj jaunietis. Katru gadu programmâpiedalâs aptuveni divi tûkstoði studentu, lielâkoties no ASV.“No Latvijas ik gadu turp dodas aptuveni 60 - 80 studenti, kasaugstskolâs pârstâv daþâdas jomas. Programma sniedz iespçjasceïot, iepazît jaunu kultûru, uzlabot komunikâcijas prasmes,iegût pârliecîbu par sevi, kâ arî uzlabot angïu valodas zinâ-ðanas,” skaidro Guntars. Viòð pastâsta, ka jâstrâdâ ir komandâ.Kompânija nevarçtu pastâvçt 150 gadus, ja neprastu apmâcît,kâ pârdot grâmatas. Apmâcîbas notiek jau Latvijâ, un arî ASVtâm velta pirmo nedçïu. “Pirmajâ vasarâ es neiemâcîjos pârdot,bet tikai sapratu, ko tas nozîmç - iet pie cilvçkiem, klauvçt unpiedâvât savu preci. Savarîgâkais, kas ðajâ darbâ jâiemâcâs, irspçja izturçt atraidîjumu. Atteikumu ir tûkstoðiem, apmçram98%-99%, tâpçc pârdevçjam jâbût psiholoìiski stipram, uzklau-sot daudzos ‘nç’,” stâsta Guntars. Viòð uzskata, ka lielâkieieguvumi no ðî darba ir pârliecîba par sevi, jâ, arî briedums. Jaèetrâs vasarâs aptuveni 12 tûkstoði cilvçku tev ir pateikuði ‘nç’,bet tu turpini strâdât, tâ ir liela pârliecîba par savu varçðanu.“Smaidot stâstu, ka daudzi cilvçki savas dzîves laikâ diez vai irpiedzîvojuði tik daudz ‘nç’ kâ es. Tas attîsta komunikâcijasprasmes, dod ticîbu sev, ka ne no kâ tu vari radît kaut ko. Un eseju un klauvçju pie durvîm. Eju un klauvçju… Vçl un vçl…,”pârdomas atklâj Guntars. Lai saòemtu darbu ðajâ kompânijâ,ir jâbût studentam, tikai tad var saòemt Amerikas vîzu. Tâ iriespçja iziet ârpus savas komforta zonas, jâ, arî nopelnît.
Treðais - kalnu skrieðanâ, otrais - çstgatavoðanâ
Skaistumkonkursu pieredze Guntaram Loginam ir pietiekami
Piedalâs konkursosGUNTARS LOGINS ir 23 gadus jauns puisis, kuru ðobrîd interesç personîgâ izaugsme un pilnveidoðanâs.
Viòam patîk atrasties ârpus komforta zonas un to vçl vairâk paplaðinât. 2013.gada sâkumâ viòð piedalîjâs konkursâ“Mis un Misters Balvi 2012”, kurâ ieguva titulu “Vice Misters Balvi 2012”. Nav daudz jaunieðu, kuri îsâ laika posmâbûtu noskrçjuði tik daudz pusmaratonu un maratonu, pastrâdâjuði vairâkos Amerikas ðtatos un piedalîjuðiesskaistumkonkursos visâ pasaulç kâ Guntars. Turklât viòð ðobrîd absolvçjis Stokholmas Ekonomikas augstskoluRîgâ, iegûstot bakalaura grâdu ekonomikâ un uzòçmçjdarbîbâ.
liela. Pavisam nesen viòð atgriezies no konkursa “Mister Europe-Euronations 2015-2016”, kas norisinâjâs ðoruden Francijaipiederoðajâ Mayotte salâ Indijas okeânâ netâlu no Mada-gaskaras. Guntars mâjâs pârbraucis gandarîts, jo ðis izrâdîjieslîdz ðim veiksmîgâkais starptautiskais konkurss. “Individuâlopârbaudîjumu nedçïas laikâ bija daudz, un tos visus vçrtçjaatseviðíi. Starp visiem dalîbniekiem ieguvu 3.vietu kalnu skrie-ðanâ, kâ arî 2.vietu çst gatavoðanâ,” saka Guntars. Dalîbniekino visâm valstîm bijuði draudzîgi, arî gados vecâki par Guntaru,tâpçc viòð no visiem varçjis ko mâcîties. “Braucâm arî ar kanoelaivâm kopâ ar vienu vietçjo salas iedzîvotâju, bet diemþçl mûsulaiva pusceïâ noslîka,” smaidot atceras Guntars un piebilst:“Bija forði!”
Viòð neslçpj, ka savulaik iegûtais tituls “Vice Misters Balvi2012” bija kâ sâkums pârçjâm aktivitâtçm. Tajâ pat pavasarîjaunietis piedalîjâs konkursâ “Mis un Misters Latvija 2012”,kurâ arî ieguva “Vice Misters Latvija 2012” titulu. Pçc pusotragada viòð piedalîjâs pirmajâ starptautiskajâ konkursâ ar nosau-kumu “Best Model of the World 2014” Turcijas galvaspilsçtâStambulâ, bet ðopavasar Taizemç - konkursâ “Mister Global2015”. “Skaistumkonkursi ir viena no iespçjâm pilnveidot sevi.Arî iegûti draugi daudzâs valstîs. Ja tagad gribçtu doties uzkâdu no tâm, noteikti internetâ uzmeklçtu draugus un vçlçtossatikt viòus,” atklâj Guntars.
Noskrien pat simts kilometrus“Es ïoti daudz skrienu,” bilst jaunietis. Ar skrieðanu Guntars
Logins sâka nodarboties jau pamatskolâ, kad sacensîbâs Rekavâveica 11 kilometrus garu distanci. Ar gadiem tâs palikuðas arviengarâkas. “Pçdçjo piecu gadu laikâ esmu veicis ap 40 pusmara-toniem (21,0975 km), èetrus pilnus maratonus (42,195 km), kâarî vairâkus ultramaratonus, ieskaitot divus 12 stundu skrçjienusar pieveiktu 100 km distanci,” statistiku apkopo Guntars.“Igaunijâ jau divus gadus piedalos 12 stundu skrçjienâ, kassâkas 12 dienâ un finiðç tieði gadumijâ - divpadsmitos naktî.Pirmajâ gadâ es ðajâ laikâ noskrçju 92 kilometrus, bet pagâjuðajâgadâ sasniedzu savu mçríi - pieveicu 100 kilometrus. Man patîkskriet, tas ïauj uzturçt sevi labâ fiziskâ formâ,” atzîst GuntarsLogins.
Latvijâ kâ mâjâsLai arî Guntars uzskata, ka Amerikâ ir vairâk iespçju, cilvçki ir
atvçrtâki, ar plaðâku domâðanas amplitûdu, Latvijâ viòð jûtaskâ mâjâs, jo te ir dzimis, gâjis skolâ un studçjis. Amerikâ darbsir sezonâls, un pçc atgrieðanâs viòð dodas uz dzimto pusi.Guntars arî ðoruden ir aicinâts uz skolâm, runâjis ar jaunieðiempar mâcîbâm, par iespçjâm studçt, pelnît, jo viss, ko uzkrâsisavâ dzîves bagâþâ, noderçs.
Redakcija atvainojas visiem, kurus “Cilvçkziòas”aizvainojuðas vai aizvainos
CILVÇK ZIÒAS
NEDÇÏAS CITÂTS
Brîvbrîdi sagatavoja Z.Logina
un iepazîst Ameriku
Velosipçds - universâls pârvietoðanâs lîdzeklis.Skolas laikâ Guntars nodarbojies ne tikai ar
basketbolu, volejbolu, bet arî slçpojis un braucis arvelosipçdu. Sâkotnçji arî pie grâmatu pircçjiem ASV
devies ar velosipçdu, un tikai pçdçjâ - ceturtajâ - gadâAmerikas ceïos sçdçjis pie maðînas stûres.
Pieklauvç, durvis atveras un… Un sâkas darbs, kas apgûts mâcîbâs. “Iepazîstinu ar sevi, nodibinu pirmo kontaktu, mçsapsçþamies un es izstâstu savu piedâvâjumu. Daudzus baida fakts, ka ðajâ darbâ nekas nav garantçts, ir tikai komisijasmaksa no pârdotajâm grâmatâm. Viss atkarîgs tikai no prasmes un neatlaidîbas. Strâdâjam 12 stundas dienâ. Mumskatram no komandas ir sava teritorija, plâns. Runât ar cilvçkiem nâkas ne tikai angliski, jo daudzi arî ASV ðo valodu vçlnezina,” skaidro Guntars Logins. Viòð uzskata, ka ðajâ darbâ Ameriku var iepazît no vidienes, redzçt cilvçku îsto dzîvi viòumâjâs, kâ amerikâòi pieòem lçmumus, kâ izturas un dzîvo, nevis tikai slavenos tûrisma objektus. Arî slavenie ‘amerikâòusmaidiòi’, kuri mums ðíiet mâkslîgi, viòaprât, tur ir îsti un nemâksloti.
Skaistumkonkursâ. Ðâdu, arî starptautisku konkursu,pieredze Guntaram Loginam ir pietiekama, lai zinâtu toaizkulises, plusus un mînusus. Guntars atzîst, ka kâdâ dzîvesbrîdî veidos savu biznesu un tad noderçs viss, ko uzkrâjislîdzðinçjâ dzîvç.
ASV kopâ ar komandu. Guntars (vidû) stâsta, ka ðovasarprogrammâ piedalîjâs vçl viena mûspuses jauniete - SantaKomane. Tagad Guntara darbs ir veikt studentu atlasi vasarasprogrammai.
Svinîbu galds un dziesmasSirsnîgs valsts svçtku pasâkums notika Viïakas novada
kultûrvçstures lauku sçtâ “Vçrðukalns” Susâju pagastâ.Svinîgo pçcpusdienu kuplinâja allaþ dzîvespriecîgi azartiskâfolkloras kopa “Atzele”, uzrunu teica pagasta pârvaldnieksI.Locâns.
Vçstures muzeja vadîtâjs Aldis Puðpurs atzîst: “Tâ kâ nomûsu pagasta labâkos cilvçkus neiekïauj Viïakas novadaapbalvojamo skaitâ, tad jau otro gadu paði izvçlamiesiedzîvotâjus, kurus îpaði sveikt ðajos svçtkos.” Ðogad îpaðisuminâja aktîvo un enerìisko zemnieku Jâni Circeni noGruzdovas, kurð ïoti daudz pûïu veltîjis gan saimniecîbas,gan ìimenes stiprinâðanai. Darbus îsti zemnieciskâpamatîgumâ un mierâ, bez skaïas plâtîbas dara Anita unEvita Zarembas no Egïavas ciema. Lîdz ar saimniekoðanusavâ saimniecîbâ viòas apguvuðas seno amatu – tautiskujostu auðanu - un ar ðo prasmi kïûst arvien populârâkas.Çriks Eizâns ieguldîjis milzum daudz pûïu, enerìijas unlîdzekïu pazîstamâkâ Susâju teritorijas sporta objekta –mototrases “Baltais briedis” attîstîbâ.
Par tradîciju kïuvis rîkot svçtku mielastu ar saimnieèuceptâm kotletçm. Ðogad gardumus gatavoja Anna Strupkano Svilpovas, Anna Prancâne no Egïavas un Mârîte Puþuleno Þîguriem.
Svçtkos. Gardi çduði, pagasta ïaudis kopâ ar “Atzeles”dalîbniekiem savçrpa îstu dziesmu un jautrîbaskaruseli. Daudz laimes, Latvija!
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
“Ir cilvçku kategorija, kuri bieþi izsakâs gudri,bet turpina dzîvot kâ idioti.”
(No þurnâlista sarunas ar lasîtâju)
Ne viss ir tâ, kâ izskatâsUzrunâjot valsts dzimðanas dienai veltîtâ pasâkuma
dalîbniekus, Viïakas novada domes priekðsçdçtâjs SergejsMaksimovs pastâstîja aizkustinoðu stâstu par diviemeòìeïiem. Tâ galvenâ doma bija: “Ne viss dzîvç ir tâ, kâizskatâs”, jo daþkârt it kâ slikti notikumi patiesîbâ paglâbjmûs no vçl lielâkâm nelaimçm. “Mums ir mazas algas unniecîgas pensijas, cilvçki aizbrauc no valsts. Ar skumjâmnoskatâmies uz notikumiem Ukrainâ un Sîrijâ. Mûs satriecanotikumi Francijâ. Gribçtos teikt, ka mûs jau tas neskar,bet prâtâ nâk eòìeïa vârdi: “Ne viss ir tâ, kâ izskatâs.”Iespçjams, ðîs mazâs pensijas un mazâs algas mûs pasargâno milzîgâs bçgïu plûsmas... Vakarâ, pârnâkot no darba,varu kopâ ar mazo dçlu priecâties, ka viòð, pastiepjotiespirkstgalos, jau var aizsniegt elektrîbas slçdzi, aiz sienasistabâ jaunâkâ meita zîmç, un katrâ zîmçjumâ ir saule.Vecâkâ meita spçlç klavieres, bet no virtuves, kur sievagatavo vakariòas, nâk garðîgas smarþas, un man nav jâ-baidâs no tâ, ka caur sienu var izurbties reaktîvâs raíeteslâdiòð, sagraujot to visu. Un man nav jâdodas bçgïu gaitâs,jo mana valsts var nodroðinât mieru un kârtîbu,” ar aiz-kustinâjuma asarâm acîs teica domes priekðsçdçtâjs.
V12. Piektdiena � 2015. gada 20. novembris Vietçjâs ziòas
Lappusi sagatavoja I.Zinkovska
Latvijas Republikas dibinâðanas97.gadskârtas svinîbâs Baltinavâ kâvienu no konkursa “Baltinavas nova-da gada cilvçks 2015” godinâja VIORI-KU LOÈMELI, kura ðogad atzîta par“Gada cilvçku uzòçmçjdarbîbâ”.
Svinîbu dalîbnieki uz pasâkumu ieradâssaposuðies - svçtku drânâs un ar svçtkufrizûrâm, vairâkiem no viòiem par goduðim notikumam tâs bija veidojusi arî Vio-rika Loèmele, kura ir vietçjâ, Baltinavasfriziere. Viorika nav no sievietçm vai jau-nietçm, kuras, bûdamas bezdarbnieces,izvçlas apgût profesiju, kâda viòâm vispârdzîvç nav bijusi vai ir vçlme savâ dzîvç komainît, uzsâkt no jauna, vai lîdzðinçjâ pro-fesijâ nav iespçjams atrast piemçrotudarbu. Viorika frizieres darba iemaòasapguva vçl padomju laikos, kad Baltinavâpastâvçja padomju saimniecîba un, kâjebkurâ sevi cienoða attîstîta sociâlismaapdzîvotâ vietâ, atradâs arî sadzîves pa-kalpojumu nams ar ðûðanas, friziera, vil-nas apmaiòas un citiem pakalpojumiem.Vietçjâ friziere gatavojâs doties projâm noBaltinavas, bet no vadîbas puses viòai bijalûgums apmâcît savâ vietâ jaunu darbi-nieci. Par apmâcâmo kïuva Viorika. Viòaatceras, ka dienâ nâcâs ieveidot lîdz desmitíîmiskajiem ilgviïòiem, kas tolaik bija lielâcieòâ, veidot frizûras, apgriezt un krâsotmatus. Lai arî frizçtava atradâs sadzîvespakalpojumu çkâ, ûdens un kanalizâcijastajâ nebija. Ûdeni matu mazgâðanai nesano kaimiòiem, sildîja uz gâzes plîts kastrolî,vçlâk ar spaini nesa ârâ. Kad sadzîves pa-kalpojumus laukos likvidçja, tos likvidçjaarî tâdçï, ka nebija iespçjams izpildîtuzraugoðo dienestu prasîbas. Kâdu laikuViorika strâdâja savâ lauku saimniecîbâ,bet tad Baltinavâ nopirka mâju, kurâ
Lai sievietes skaistas un vîrieði kopti
Pati sev priekðniece un strâdniece. Viorika Loèmele frizçtavâ ir gan friziere,gan apkopçja, gan sçtniece. Viòai ir latvisks uzvârds, bet nedzirdçts vârds.“Tas laikam tâpçc, ka esmu no Ukrainas - no tâs valsts daïas, kas tuvâkMoldâvijai,” saka sieviete, kura jau sen iedzîvojusies Latvijâ un labi runâlatvieðu valodâ.
ierîkoja frizçtavu. Un jâteic, veiksmîgi - ielâ,kur atrodas frizçtavas çka, bija gan kana-lizâcija, gan ûdensvads. Tik daudz klientukâ padomju gados frizçtavâ, protams,nav, arî katru dienu frizçtava nestrâdâ,taèu vietçjie iedzîvotâji ðeit iegrieþas labprât,seviðíi vecâka gadagâjuma. Uz frizçtavunâk arî studenti, kuri atbrauc mâjâs noRîgas, jo galvaspilsçtâ cenas frizieru pakal-pojumiem ir, oi, oi,- cik augstâkas, salî-dzinot ar laukiem. Pârçjâs no frizçtavasdarba brîvajâs dienâs Viorika ar vîru saim-nieko savâs lauku mâjâs - sçj labîbu, audzçlopiòus. Starp citu, viòa nâk no Ukrainas.Uz Latviju atbraukusi pagâjuðâ gadsimta80. gados, apprecçjusies ar vietçjo puisi,
latvieti. Âtri vien iemâcîjusies runâtlatviski, jo vîra vecmamma ar viòusarunâjusies tikai latviski. Viorika runâ-jusi krievu valodâ, bet palçnâm pa kâdamvârdam un teikumam mâcîjusies sarunâiestarpinât arî latvieðu valodas vârdus unteikumus. Kamçr vecâki bijuði dzîvi, uzUkrainu ciemos braukusi katru gadu,tagad ar radiem sazinâs ar interneta palî-dzîbu vai skaipâ. Kâ smejas, tagad navjâbrauc ciemos un jâtçrç nauda dâva-nâm, atliek tikai ieslçgt datoru un jûtiesgluþi kâ ciemos pabijis vai ciemiòus savâsmâjâs uzòçmis. Latvijâ Viorika nodzî-vojusi trîs gadu desmitus un ðeit jûtas kâsavçjâ.
Re, kâ!
Pirms svçtkiem, taisni kâ no ezera nâcis vai, pareizâksakot, braucis, redakcijâ iegriezâs Balvu novada Kubulupagasta iedzîvotâjs SERGEJS BELEVIÈS. Copçjot nolaivas, Pçrkonu ezerâ viòð bija izvilcis pamatîgu lîdaku.Sergejs prognozçja, ka zivs varçtu svçrt aptuveni 20kilogramu vai vismaz 18. Tâ kâ redakcijâ nav svaru, tadveiksmîgais makðíernieks ar steigu devâs meklçt, kurnosvçrt lomu, jo arî paðam kârojâs âtrâk uzzinât, cik sverizvilktâ zivs. Nosvçris lomu, Sergejs jutâs nedaudz vîlies- lîdaka svçra 16 kilogramus un 200 gramus, bija metruun 20 cm gara. Viòð pastâstîja, ka zivi izvilcis appusdienlaiku. Lai ûdens iemîtnieci ievilktu laivâ, cîòailgusi aptuveni 10 minûtes, labi, ka kopâ ar Sergeju rudenszvejâ bija devies arî draugs, kurð ðajâ cîòâ par lielo lomupalîdzçja uzvarçt. Sergejs atzina, ka ir izdevies izvilkt lielaszivis, bet tik lielu nç. Jautâts, ko darîs ar brango guvumu,prognozçja, ka visdrîzâk lîdaku kûpinâs. “Èetru cilvçkuìimenei tas bûs labs mielasts,” sprieda Sergejs.
Svinîgâ pasâkumâ 14. novembrî Baltinavasiedzîvotâji un paðdarbnieki tikâs kultûras namâ, laipiedalîtos svçtku koncertâ, veltîtâ Latvijas Republikasproklamçðanas gadadienai. Pasâkumu atklâja ar pûtçjuoríestra izpildîto valsts himnu.
Pasâkuma laikâ par nopelniem kâdâ jomâ apbalvoja aktîvosbaltinavieðus. Klâtesoðie suminâja paðvaldîbas darbinieci SilvijuZelèu 60 gadu dzîves jubilejâ un pateicâs par augstuprofesionalitâti un apzinîgu, ilgstoðu darbu Baltinavas novadapaðvaldîbâ. 3.jûlijâ Balvu pilsçtâ pirmo reizi notikaZiemeïlatgales Uzòçmçju diena, kurâ piedalîjâs uzòçmçji,zemnieki, mâjraþotâji, amatnieki un biedrîbas no Balvu,Baltinavas, Viïakas un Rugâju novadiem. Koncerta vadîtâjaGunta Pudnika kopâ ar domes priekðsçdçtâju Lidiju Siliòuapbalvoja ðî pasâkuma dalîbniekus no Baltinavas novada -zemnieku saimniecîbu “Amatnieki” (Guntaru Bartkevièu),Valentînu Dauksti, Anitu Kaðu. Ziemeïlatgales Uzòçmçju dienasprogrammas neatòemama sastâvdaïa bija kultûras programma,kurâ piedalîjâs visu èetru Uzòçmçju dienas pârstâvçto novadu
Gaidîtâkais brîdis - “Gada cilvçku” godinâðanaradoðie cilvçki un kolektîvi. Par dalîbu kultûras programmâPateicîbas saòçma baltinavieði - sievieðu deju kopa “Gaspaþa”,Rita un Mâris Keiði, Loginu ìimenes pârstâves – Solveta, Sonoraun Elija, Laganovsku ìimenes pârstâvji – Mârtiòð un Mâra.
Pasâkuma gaidîtâkais brîdis bija konkursa “Gada cilvçks”laureâtu apbalvoðana. Apbalvojot titulu saòçmçjus, GuntaPudnika nolasîja konkursa anketâs rakstîtos labos vârdus parkatru nominantu. Katrs konkursa uzvarçtâjs saòçma novadadomes Atzinîbas rakstu un îpaðu stiklâ atveidotu apbalvo-jumu par saòemto titulu. Par “Gada jaunieti” Baltinavâ atzîtsMÂRIS KEIÐS, par “Gada cilvçku sportâ” - ARVILS KEIÐS, par“Gada cilvçku paðvaldîbas iestâþu vai paðvaldîbasadministrâcijas darbâ” – AGRIS MEÞALS, par “Gada cilvçkukultûrâ” - IRÇNA KAÐA, par “Gada cilvçku izglîtîbâ” - INTAVILKASTE, par “Gada cilvçku uzòçmçjdarbîbâ” - VIORIKALOÈMELE. Kâ “Gada cilvçku” baltinavieði bija vçlçjuðies redzçtSTAÒISLAVU PRIKULI, bet balvas “Mûþa ieguldîjums”saòçmçju – VALENTÎNU ZELÈU.
Pasâkumu muzikâli kuplinâja Baltinavas vidusskolas vokâlaisansamblis “Vçrmelîte”, Baltinavas Mûzikas un mâkslas skolasskolotâjs Aigars Bukðs ar izpildîtu Francsa Grothes skaòdarbu,Jâòa Ivanova mûzikas vidusskolas audzçkne Diâna Logina,deju kopa “Gaspaþa” un dziedoðâs ìimenes - Keiðu ìimene,Aija Logina ar meitâm Diânu un Daci.
Pasâkuma izskaòâ, stiprinot patriotisko noskaòu, klâtesoðievienojâs kopîgâ dziesmâ - Baltinavas novada himnâ.“Sagaidîsim mûsu valsts dzimðanas dienu ar gaiðâm domâmun vârdiem, pârliecîbu un stingru ticîbu mûsu Latvijas gaiðajainâkotnei!” vçlçja kultûras nama vadîtâja Gunta Pudnika.
Madara Siliòa, Baltinavas novada domes
sabiedrisko attiecîbu speciâliste
Izvelk brangu lîdaku
“Gada cilvçks 2015”. Par “Gada cilvçku 2015” balti-navieði bija izvirzîjuði Baltinavas Romas katoïu draudzesprâvestu Staòislavu Prikuli. Svçtku pasâkumâ klâtesoðiegodinâja viòu, apliecinot to ar Atzinîbas raksta un balvaspasniegðanu, kâ arî sveicot ar ziediem.
Pasâkums
Foto
- A
.Kirsa
novs
Foto
- A
.Loèm
elis
Foto
- M
.Sili
òa
Knapi spçj noturçt. Kad redakcijas darbinieks devâsnofotografçt lielo lomu, ko makðíernieks ar pûlçmvarçja noturçt, mirkli steidza izmantot arî daudzigarâmgâjçji, iemûþinot to savos mobilajos telefonos.
Uzòçmçjdarbîba
Tiesu lietas
Informç policija
Trîspadsmitâ V 13.Piektdiena � 2015. gada 20. novembris
Lappusi sagatavoja A.Loèmelis
Balvu rajona tiesâ izskatîtas kriminâllietas unoktobrî stâjuðies spçkâ spriedumi par transport-lîdzekïa vadîðanu alkohola reibumâ un bez autovadî-tâja apliecîbas, laupîðanu un zâdzîbâm.
Brauc dzçrumâÐî gada 13.augustâ pulksten 15.30 agrâk nesodîtais
DMITRIJS GOSTEVS Rugâju novada Lazdukalna pagastâ,pa ceïu Liepari – Ozolnes, virzienâ uz krustojumu ar ceïuRçzekne – Gulbene, 2,55 promiïu alkohola reibumâ un beztransportlîdzekïa vadîðanas tiesîbâm (tâs atòemtas ar Balvurajona tiesas 2012.gada 18.decembra lçmumu uz 48 mçne-ðiem par administratîvâ pârkâpuma izdarîðanu) vadîjamotociklu ar dzinçja tilpumu 125 cm3 bez valsts reìistrâcijasnumura.
Tiesas izmeklçðanâ apsûdzçtais sevi par vainîgu viòamizvirzîtajâ apsûdzîbâ atzina pilnîgi, izdarîto noþçloja unvaïsirdîgi atzinâs, ko tiesa konstatçja kâ atbildîbu mîksti-noðus apstâkïus. Atbildîbu pastiprinoðus apstâkïus tiesanekonstatçja un nosprieda D.Gostevu sodît ar nosacîtubrîvîbas atòemðanu uz èetriem mçneðiem, ar pârbaudeslaiku uz seðiem mçneðiem, atòemot transportlîdzekïa vadî-ðanas tiesîbas uz pieciem gadiem, bez mantas konfiskâcijas.
Zog pârdevçjas klâtbûtnçÐî gada 13.augustâ pulksten 11.20 kâdâ veikalâ Balvos
agrâk sodîtais NIKOLAJS TIHOMIROVS (pçdçjo reizi Balvurajona tiesâ 2014.gada 4.jûlijâ, kad vîrieti sodîja ar brîvîbasatòemðanu uz pieciem mçneðiem un desmit dienâm, sodsizciests 2014.gada 25.oktobrî, sodâmîba nav dzçsta) atklâti,veikala darbinieces klâtbûtnç, nozaga vienu divu litru til-puma pudeli alus “Apinîtis” 1,91 eiro vçrtîbâ. Savukârt ðîpaða gada 25.augustâ pulksten 18 tajâ paðâ veikalâ vîrietisatkal atklâti, veikala darbinieces klâtbûtnç, nozaga vienudivu litru tilpuma pudeli alus “Lîvu Rubenis” 1,59 eirovçrtîbâ. Ar to gan viss nebeidzâs. N.Tihomirovs nometa uzletes 62 eiro centus un, neskatoties uz pârdevçjas iebildu-miem, aizgâja no veikala un nesamaksâja pilnu precesvçrtîbu.
Cietuðâ pârstâvis tiesas sçdç paskaidroja, ka veikala pâr-devçja bija ðokâ no izdarîtâ un viòai ir bail no apsûdzçtâ.Cietuðais ar apsûdzçto izlîgt nevçlçjâs. Savukârt apsû-dzçtais tiesas izmeklçðanâ sevi par vainîgu viòam izvirzîtajâapsûdzîbâ atzina pilnîgi, kâ arî atzina cietuðâ kompen-sâcijas pieteikumu 2,88 eiro apmçrâ.
Tiesa apsûdzçtajam kâ atbildîbu mîkstinoðus apstâkïuskonstatçja savas vainas atzîðanu, izdarîtâ noþçloðanu, kâarî òçma vçrâ, ka vîrietis daïçji atlîdzinâjis zaudçjumus.Savukârt kâ atbildîbu pastiprinoðu apstâkli tiesa konstatçjanoziedzîgo nodarîjumu recidîvu un kâ galîgo soduapsûdzçtajam noteica piespiedu darbu uz 60 stundâm.Tâpat tiesa nosprieda no N.Tihomirova cietuðâ labâ piedzît72 eiro centus (zaudçjumu neatlîdzinâtâ daïa).
Zog sveðâ îpaðumâ un veikalâPagâjuðâ gada septembrî, izmeklçðanâ precîzi
nenoskaidrotâ laikâ, agrâk sodîtais OÏEGS TALAMANOVS(sodâmîba dzçsta, vidçjâ izglîtîba, precçjies, strâdâ savâpiemâjas saimniecîbâ) zâdzîbas nolûkâ ar kâdu citu personu,tai nezinot, ka îpaðums nepieder, O.Talamanovs devâs uzkâdai sievietei piederoðu îpaðumu. O.Talamanovs mâjainorâva jumta klâjumu – loksnes “Onduline” 81 m2 platîbâ,481,14 eiro vçrtîbâ (1 m2 vçrtîba – 5,94 eiro ). Nozagtovîrietis aizveda uz savu dzîvesvietu un izmantoja savâmvajadzîbâm. Tâdçjâdi O.Talamanovs cietuðajai nodarîjazaudçjumu 756,76 eiro vçrtîbâ, kas ir jumta klâjuma vçrtîba.
Cietusî tiesas sçdç liecinâja, ka nekustamais îpaðumspieder viòai, ko apstiprina Zemesgrâmatu apliecîba,Apliecîba par tiesîbâm uz mantojumu pçc likuma un mâjasinventarizâcijas akti. Cietusî arî pastâstîja, ka viòa kopâ arradiniekiem veikusi mâjas remontu, bet no 1993.gada mâjuneviens neapdzîvo. Sieviete bija lûgusi kaimiòam, laipieskata îpaðumu. Savukârt gadîjumâ, ja to bojâ vai apzog,lai ziòo policijai. Pati periodiski apmeklçja ðo îpaðumu,kâdâ no reizçm arî konstatçjot, ka nozagts jumta segums,ko kâdreiz paði par saviem lîdzekïiem likuði, kâ arî izgrieztigriestu dçïi. Tâpat cietusî kriminâlprocesâ iesniedza
Aizòemas jumta segumumateriâlâs kompensâcijas pieteikumu 2992,02 eiro apmçrâprecizçjot, ka zaudçjuma summa sakarâ ar jumta segumazâdzîbu ir 1136,26 EUR - jumta klâjuma un atjaunoðanasdarbu vçrtîba. Sieviete arî papildus pieteica morâlâkaitçjuma nodarîðanu 2000 EUR apmçrâ un jaunbûveinodarîtos zaudçjumus lietus un sniega ietekmç 2000 EURapmçrâ, kâ arî uzturçja transporta izdevumu piedziòu131,24 EUR apmçrâ. Savukârt apsûdzçtais sevi par vainîguizdarîtajâ atzina, taèu norâdîja, ka îpaðums nepiederminçtajai sievietei, bet gan viòas brâlim, kurð jau ir miris.Tâpat apsûdzçtais norâdîja, ka nekâdus citus bojâjumusnav nodarîjis, arî dçïus nav òçmis. Savukârt paòemtaisjumta segums jau bijis daïçji norauts vçja brâzmu ietekmç.Apsûdzçtais atzina, ka nodarîjis materiâlu kaitçjumu.
No lietâ esoðajiem materiâliem izrietçja, ka îpaðums piedersievietei. Savukârt, kas attiecas uz cietuðâs kompensâcijaspieteikumu par mantisko zaudçjumu, tiesa, òemot vçrânoskaidrotos apstâkïus, atzina, ka tas apmierinâms daïçji– 1136,26 eiro apmçrâ.
Tiesa uzskatîja, ka ar tiesas sçdç noskaidroto un lietasmateriâlos esoðajiem pierâdîjumiem apsûdzçtâ vaina irpilnîbâ pierâdîta, un nosprieda O.Talamanovu sodît arpiespiedu darbu uz 100 stundâm un piedzît cietuðâs labâ1136,26 eiro. Tiesa pârçjâ daïâ kompensâcijas pieteikumudaþâdu apstâkïu dçï nolçma atstât bez izskatîðanas(detalizçtâk ar tiesas argumentâciju ðajâ un citâskriminâllietâs iespçjams iepazîties interneta mâjaslapâwww.tiesas.lv ). Pieteikuma atstâðana bez izskatîðanas gannav ðíçrslis kaitçjuma atlîdzinâðanas prasîbas celðanaiCivilprocesa likumâ noteiktajâ kârtîbâ.
Ðî gada 15.aprîlî pulksten 15.12 Balvos, kâda veikalatirdzniecîbas zâlç, agrâk vairâkas reizes sodîtais VIKTORSCUPIKOVS (pçdçjo reizi 2014.gada 22.decembrî Balvurajona tiesâ ar piespiedu darbu uz 120 stundâm, sodâmîbanav dzçsta) nozaga vienu 0,5 litru tilpuma pudelialkoholiskâ dzçriena “Komandors 4PET” 4,89 eiro vçrtîbâ.Garnadzis nozagto preci paslçpa virsjakas kabatâ un pagâjagarâm kasei, par to nesamaksâjot.
Uz tiesas sçdi apsûdzçtais neieradâs, nepaziòojot parneieraðanâs iemesliem. 2015.gada 25.maijâ tiesâ saòemtsValsts policijas Balvu iecirkòa Kârtîbas policijas nodaïasinspektora ziòojums, ka tiesas lçmumu par piespieduatveðanu uz tiesas sçdi nav iespçjams izpildît, jo apsûdzçtâcivilsieva norâdîja, ka viòð jau divas nedçïas atrodasKrievijas Federâcijâ un viòa konkrçta atraðanâs vieta navzinâma. Kriminâlprocesa likums ðâdos gadîjumos paredz,ka kriminâllietu var iztiesât arî apsûdzçtâ prombûtnç.
Tiesa apsûdzçtajam atbildîbu mîkstinoðus apstâkïusnekonstatçja. Savukârt kâ atbildîbu pastiprinoðu apstâklikonstatçja noziedzîgo nodarîjumu recidîvu un nospriedaV.Cupikovu sodît ar îslaicîgu brîvîbas atòemðanu uz 20dienâm, kâ arî piedzît cietuðâ labâ 4,89 eiro un valsts labâprocesuâlos izdevumus 47,67 eiro apmçrâ par viòa aizstâvesdarbu.
Ðî gada 24.maijâ ap pulksten 14.56 agrâk vairâkkârtsodîtais ANDREJS KLEINS (sodâmîbas dzçstas) kâdâveikalâ Balvos nozaga vienu 0,7 litru tilpuma pudelidegvîna “Moskovskaja 40 %” 9,69 eiro vçrtîbâ. Vîrietis precinoslçpa zem virsjakas un pagâja garâm kasei, nesamaksâjotpar to. Tiesa apsûdzçtajam kâ atbildîbu mîkstinoðu apstâklikonstatçja savas vainas atzîðanu un izdarîtâ noþçloðanu.Atbildîbu pastiprinoðus apstâkïus tiesa nekonstatçja unnosprieda A.Kleinu, kurð pçc paða vârdiem ir neprecçjies,iztiek no 3.grupas invalîda invaliditâtes pensijas, strâdâgadîjuma darbus, ir darba spçjîgs un var strâdât fiziskudarbu, sodît ar piespiedu darbu uz 80 stundâm. Tâpat tiesanolçma no apsûdzçtâ cietuðâ labâ piedzît 9,69 eiro.
Ðî gada 18.jûnijâ ap pulksten 13.25 agrâk piecas reizessodîtais PÇTERIS IVANOVS (pçdçjo reizi 2015.gada 13.aprîlîBalvu rajona tiesâ ar piespiedu darbu uz 50 stundâm,sodâmîbas nav dzçstas) no kâda veikala Balvos alkoholareibumâ no plaukta paòçma vienu 0,7 litru tilpuma pudelidegvîna “Meistaru darbs” 7,59 eiro vçrtîbâ un paslçpa toaiz bikðu jostas. Turpinâjumâ garnadzis pagâja garâmkasei, nesamaksâja par preci un izgâja no veikala.
Tiesa apsûdzçtajam kâ atbildîbu mîkstinoðu apstâklikonstatçja savas vainas atzîðanu un izdarîtâ noþçloðanu.Kâ atbildîbu pastiprinoðus apstâkïus tiesa konstatçja
noziedzîgâ nodarîjuma recidîvu un noziedzîga nodarîjumaizdarîðanu alkohola reibumâ. Tiesa nosprieda P.Ivanovusodît ar piespiedu darbu uz 120 stundâm un no viòa cietuðâlabâ piedzît 7,59 eiro.
Nolaupa automaðînuÐî gada 4.jûnija vakarâ MÂRIS KOKOREVIÈS alkohola
reibumâ atradâs ciemos pie kâdas paziòas, kur mâjas istabâar citâm divâm personâm lietoja alkoholu. Pçc kâda laikaM.Kokoreviès sâka prasît, lai viena no minçtajâm personâmviòu ar automaðînu aizved uz Viïaku. Kad automaðînasîpaðnieks atteicâs to darît, M.Kokoreviès nolçma prettiesiskiiegût transportlîdzekli. M.Kokoreviès piegâja pieautomaðînas îpaðnieka, kurð tajâ brîdî sçdçja uz gultas, unviòam ne mazâk kâ èetras reizes iesita ar kâju un dûri paseju un krûtîm, nodarot maznozîmîgus miesas bojâjumus(asinsizplûdums zem kreisâs acs). Cietuðais, baidoties parsavu veselîbu un dzîvîbu, atdeva uzbrucçjam automaðînasaizdedzes atslçgas. Savukârt M.Kokoreviès paòçma atslçgas,kâ arî automaðînâ esoðo spçkrata îpaðniekam piederoðomobilo telefonu “Nokia” (vçrtîba – 10 eiro) un aizbraucauz Viïaku. Laupîðanas rezultâtâ apsûdzçtais cietuðajamnodarîja ne tikai miesas bojâjumus, bet arî materiâlokaitçjumu 325 eiro apmçrâ (automaðînas vçrtîba – 300 eiro,telefona vçrtîba – 10 eiro, desmit litru benzîna vçrtîba – 15eiro).
Tiesas sçdç cietuðais ar apsûdzçto noslçdza izlîgumu.Savukârt tiesa nosprieda apsûdzçtajam kâ galîgo sodunoteikt brîvîbas atòemðanu uz astoòiem mçneðiem, sodaizcieðanas termiòâ ieskaitot iepriekð aizturçðanâ pavadîtâsdienas, probâcijas uzraudzîbu uz seðiem mçneðiem, bezmantas konfiskâcijas. Tâpat tiesa nosprieda atbrîvotapsûdzçto no 447, 53 eiro samaksas par advokâtes darbuun 8,02 eiro ceïa izdevumu samaksas, lietas dalîbniekiemierodoties uz tiesas sçdi, izdevumus sedzot no valstslîdzekïiem.
Informç ugunsdzçsçji
Nodara miesas bojâjumus13.novembrî Balvu autoostas teritorijâ 2000.gadâ
dzimis jaunietis nodarîja miesas bojâjumus 1988.gadâdzimuðam vîrietim. Notiek pârbaude.
Brauc dzçrumâ ar velosipçdu17.novembrî autoceïa posmâ Gulbene – Balvi
izsaukumu uz Rugâju novada Lazdukalna pagastu, kurnodega vieglâ automaðîna “Volvo S80”. Uz notikumavietu devâs VUGD Balvu daïas un Tilþas posteòaugunsdzçsçji. Iespçjamais ugunsnelaimes cçlonis –elektroinstalâcijas îssavienojums.
Kopumâ no 18. lîdz 19.novembrim VUGD visâ Latvijâsaòçma 30 izsaukumus: 10 - uz ugunsgrçku dzçðanu un12 - uz glâbðanas darbiem. Astoòi no izsaukumiem bijamaldinoði. Kâdâ ugunsgrçkâ gâja bojâ arî cilvçks. Tâpatugunsdzçsçji glâbçji devâs uz izsaukumiem, kuros degaatkritumi, sadzîves mantas, elektrîbas sadales skapis, divasvieglâs automaðînas, dârza mâja un bez uzraudzîbasatstâts piededzis çdiens, kâ arî palîdzçja nelaimçnokïuvuðam sunim, kurð bija iestrçdzis vienstâvu mâjaspagrîdç un netika saviem spçkiem laukâ.
Vietçjâs ziòasPiektdiena � 2015. gada 20. novembrisV14.
Verot kâdreizçjâs Meþvidu pamatskolas durvis, topskaidrs – uz brîdi pamestâs çkas telpas ieguvuðas otro elpu,arî smaids no strâdâjoðo sejâm nepazûd. Arî SIA “SRCBrasa” izpilddirektors OÏEGS KRAUJA stâsta, ka darbsuzòçmumâ rit raiti. Sâkotnçji gan bija nepiecieðams laiks,lai darbinieki raþotnes darbam pielâgotos.
Lielâkajai daïai cilvçku pçdçjâ ðûðanas pieredze bijapirms vairâkiem gadiem, daïai ðis darbs bija kaut kas jauns,savukârt vçl daïa darbinieku teju pçdçjo divdesmit gadulaikâ vispâr nebija strâdâjuði algotu darbu. Tâdçï paðsa-protami, ka darba tikums, disciplîna un tiekðanâs pçcrezultâtiem daïai jauno darbinieku zinâmâ mçrâ bija sveða.Arî mçrot raþotnes darbu skaitïos, uzòçmuma izpilddirek-tors stâsta, ka uzòçmums Viïakas novadâ savâ attîstîbâspçris tikai pirmos soïus, lai gan izaugsme ir salîdzinoðistrauja un acîmredzama. Ja oktobris raþotnç noslçdzâs araptuveni 30% darba raþîgumu, tad novembra pirmajâs11 dienâs darba raþîgums bija jau aptuveni 50%. Salîdzi-nâjumam - 100% darba raþîgums ir, kad visâs astoòâsdarba stundâs notiek lietderîga produkcijas raþoðana.Tâdçï pirmâs raþotnes darba organizçðanas nedçïas sevlîdzi nesuðas arî jaunas idejas un vajadzîbas. Viena notâm ir ne tikai pakâpeniska darba raþîguma celðana, betarî nepiecieðamîba pçc jaunâm darbarokâm. Kâ stâstauzòçmuma izpilddirektors, tuvâkajâ laikâ raþotneisteidzami nepiecieðami vismaz 10 – 15 pieredzçjuði ðuvçji,kas ir iespçja vçl vairâkiem mûspuses cilvçkiem sevnodroðinât atalgotu darbu. Savukârt nâkotnç ðûðanasceha darbinieku skaitu plânots pakâpeniski palielinât lîdzpat 100 cilvçkiem. “Ðobrîd uzòçmumâ ir situâcija, kadviens darbinieks spiests veikt vairâkas ðûðanas operâcijas,kas samazina darba raþîgumu. Raþotnei gan nav stingraplâna noslçgt darba lîgumus ar konkrçtu cilvçku skaitukonkrçtâ laika periodâ. Tas arî jâdara pakâpeniski, jodarbiniekus nepiecieðams apmâcît. Tajâ paðâ laikâ uzòemtjaunus darbiniekus esam gatavi jau ðobrîd – to atïauj gandarba iekârtu daudzums, gan arî telpu platîbas. Uzòç-muma attîstîbai ïoti labi bûtu darbinieku skaitu pakâ-peniski vairâkos piegâjienos palielinât par 10 – 15cilvçkiem,” stâsta O.Krauja.
Viòð piebilst, ka dzirdçjis arî daþâdus viedokïus undomas, kas acîmredzot balstîtas uz Latgales biznesa piere-dzi. Proti, ðajâ reìionâ ienâk jauns uzòçmçjs, brîdi padar-bojas, un uzòçmums, kâ saka, tiek aizklapçts ciet. Tâdçïraþotnes izpilddirektors pieïauj, ka vietçjiem iedzîvotâjiemnav îsti pârliecîbas, ka ðûðanas cehu nepiemeklç lîdzîgsliktenis. O.Krauja skaidro, ka situâcija ir gluþi pretçja.Raþotne Viïakas novadâ izveidota ar ilgtermiòa mçríiem.Uzòçmums piedzîvo arî attîstîbas kâpumu, un darbiniekiarvien vairâk aprod ar to, ka jâsasniedz zinâmi rezultâti.Savukârt jautâts, vai cilvçki pçc raþotnes atvçrðanasregulâri izrâda interesi par iespçju iekârtoties darbâ,O.Krauja stâsta, ka situâcijas ir daþâdas. “Protams, cilvçkiinteresçjas. Pavisam nesen darbâ pieòçmâm trîs jaunusdarbiniekus. Diemþçl ir arî situâcijas, kad darbiniekusnâkas atlaist. Pçdçjais no ðâdiem gadîjumiem bijapagâjuðajâ nedçïâ, kad no darba atlaidâm divas sievietes,kuras pârlieku bieþi skatîjâs glâzîtç. Potenciâlie darbiniekiapsver arî visus “par” un “pret”, piemçram, kâdi bûs ceïaizdevumi, jo problçmas var radît attâlums lîdz nokïûðanaidarbâ. Ðâdos gadîjumos krietns palîgs ir Nodarbinâtîbasvalsts aìentûras mobilitâtes pabalsti, kurus pieðíirbijuðajiem bezdarbniekiem, tostarp mûsu paðreizçjiembezdarbniekiem, kâ arî Viïakas paðvaldîba, kas palîdz artransportu un citâdi izlîdz ikdienas problçmu risinâðanâ.Esam gatavi arî paði iegâdâties transportu darbiniekuveðanai, ja, piemçram, no Balviem bûs kâdi desmit jaunidarbinieki,” skaidro uzòçmuma izpilddirektors O.Kraujaun aicina pievienoties ðûðanas ceha darba kolektîvam.
Raþotnes kolektîvs. SIA “SRC Brasa” izpilddirektors Oïegs Krauja (attçlâ – pirmajâ rindâ pirmais no kreisâs)pârliecinâts, ka raþotnes izveidoðanu nepârspîlçjot var dçvçt par varoòdarbu, jo tâ savu darbîbu Viïakas novadâuzsâkusi no nulles. “Jau ðobrîd raþojam piecu veidu sareþìîtus izstrâdâjumus – Nacionâlo bruòoto spçku formastçrpus un trikotâþu jeb apakðveïu, kâ arî trikotâþu Norvçìijas tirgum. Savukârt no nâkamâ gada janvâra plânojamuzsâkt raþot augstvçrtîgus darba apìçrbus meþstrâdniekiem, kas ceïos uz Norvçìijas, Somijas un Anglijas tirgu.Turklât tâs paðas tehnoloìijas, kas atrodas mûsu uzòçmuma divâs rûpnîcâs Rîgâ, atrodas arî ðeit – Viïakas novadâ.”
Artûrs Loèmelis
Daïa no produkcijas. Ðûðanas ceha priekðniece IntaAdamova demonstrç darbinieku saraþoto produkciju –Nacionâlo bruòoto spçku formas tçrpus.
Apguvuðas daudz. “Strâdâju jau no paða raþotnesatvçrðanas sâkuma. Bija patieðâm grûti, jo zinâðanu, kurasvajadzçja apgût, netrûka. Tagad kopâ ar kolçìiem esamapguvuðas daudzas ðûðanas operâcijas un ir patiessprieks, ka mums sniegta iespçja strâdât tepat, mûspusç,”stâsta Viïakas pilsçtas iedzîvotâja Inga Kozlovska. Uzpiebildi, ka droði vien nav tâlu tas laiks, kad paðas ðûtoapìçrbu varçs pamanît mugurâ karavîriem kâdâ nopasâkumiem, Inga ar smaidu sejâ atzîst, ka tâ patieðâmvarçtu bût.
Foto
- A
.Loèm
elis
Foto
- A
.Loèm
elis
Foto
- A
.Loèm
elis
Foto
- A
.Loèm
elis
Modernas ðujmaðînas. Uzòçmuma darbiniekiikdienâ strâdâ ar mûsdienîgâm darba iekârtâm.Tâs vienlîdz labi apguvuði gan jaunâka, gan arîvecâka gadagâjuma cilvçki.
Veic ÇKU SILTINÂÐANU arekovati. Siltinâm horizontâlas,
slîpas, vertikâlas virsmas.AIZPILDA GAISA SPRAUGAS
starp guïbaïíi un íieìeli, fasâdesizskatu nebojâjot (urbums ðuvç),
kâ arî tukðumus aiz reìipðaapdares iekðtelpâs.
Tâlr. 29436296, Raimonds.
29.novembrî tiek organizçts
brauciens uz VARSKAS SPA.
Tâlr. 29107268.
Jauni vâcu akumulatori
traktortehnikai veikalâ “Balvi Agro”,
Stacijas ielâ 32 (blakus DUS “Gotika
auto”). Tâlr. 29297569.
Pârvietojamais gateris izbraucot
zâìç ar elektrîbu 10,7 m garus un
ar benzîbu 6,5 m garus baïíus un
stabus. Augsta kvalitâte.
Tâlr. 26161501.
Veic atçnoðanas darbus.
Tâlr. 27856532.
Sestdienâs t/c “Plançta” telpâs
“Pakalnieði” tirgos sierus.
Izgatavo pirtskrâsnis.
Tâlr. 26493318.
Nakts DienaVeiksmes prognoze
Pareìe Ilga
* Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî vaduguns.lv, tâlr. 29365609
21.novembris. Mîïie vîrieði, ðodien mans padoms Jums ïoti patiks un ïaus ietaupît naudu, tâpçc lasiet uzmanîgi! Savasmîïâs sievietes: sievu, meitu, mâti vai mîïoto ðodien turiet tâlâk no veikaliem, tirgiem un citâm tirdzniecîbas vietâm.Vediet viòas labâk pastaigâ uz meþu, ezeru vai Munameìi. Citâdi dabûs trûkties gan Jûsu nervi, gan bankas konts.22.novembris. Ðodien kâ jau svçtdienâ visu uzmanîbu veltîsim saviem ìimenes locekïiem - vîram un 10 bçrniem vaivienîgajam mîlulim – kâmîtim Herkulesam. Ieteicamas daþâdas kopîgas nodarbes, izòemot vienu: kopîgu sçdçðanukatram pie sava datora. Ðodien mazâk skatîsimies TV vai datora ekrânâ, bet vairâk – viens otram acîs vai mâkoòos.23.novembris. Melnâ pirmdiena ar tukðajâm stundâm no plkst. 00.00 lîdz 18.26, kad labâknedarît, nevis darît, jo darot iebrauksim vçl lielâkâs auzâs. Kâ tur bij’: septiòas reizes nomçri unvienu reizi nogriez? Mçrît Tu vari jau ðodien, bet ar to nogrieðanu gan labâk pagaidît lîdzrîtdienas pçcpusdienai. Norunâts?24.novembris. Lîdz plkst. 15.40 vçl darbosies vakardienas melnâ svîtra. Daudzi, atverotmaku, nesapratîs: kur palikusi nauda? Tâdâ dienâ tikai trakais var mçìinât pirkt ìimenei auto,ledusskapi vai veïas automâtu. Tomçr visumâ cilvçki bûs atbildîgi un izturîgi, un pratîs saplânotìimenes budþetu tâ, lai izvilktu lîdz algai.