aduguns V Otrdiena ● 2015. gada 19. maijs Ugunsdzçsîbai - 150 ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS 13. Îsziòas ISSN 1407 - 9844 ● ● Nâkamajâ V adugunî 4. lpp. 8. lpp. Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta ● Nr. 36 (8732) CENA abonentiem 0,53EUR tirdzniecîbâ 0,65EUR 9771407 984026 1 2 Aizvada Muzeju nakti Balvos. Sveiciens no Alûksnes! Laikraksts “Malienas Ziòas” 90 gadu jubileju sagaidîja ar jaunu redaktori – Sandru Apini. Viòas vadîbâ avîzi veido kopð ðî gada sâkuma. Ziemeïlatgales ïaudîm redaktore vçlçja bût vienotiem piebilstot, ka laikraksti pastâv, tikai pateicoties saviem lasîtâjiem un sadarbîbas partneriem. Edgars Gabranovs Sestdien Alûksnes muzejâ kaimiònovada laikraksta “Ma- lienas Ziòas” kolektîvs kopâ ar bijuðajiem redakcijas darbi- niekiem, sadarbîbas partneriem un draugiem atklâja avîzes 90.jubilejai veltîtu izstâdi. Teatralizçtos lasîjumos klâtesoðie izdzîvoja 9 gadu desmitos rakstîto, tostarp, ka par pirmâ laikraksta numura iznâkðanu 1925.gada 14.maijâ alûksnieðiem pavçstîja avîþpuika saukdams: ““Malienas Ziòas” – karstas kâ bliòas!” Tâpat klâtesoðie, laika ratu pagrieþot atpakaï, uzzinâja daþâdus interesantus notikumus par laikraksta tapðanas vçsturi un tâ saturu laika grieþos. Piemçram, alûksnieðu atmiòâs palicis þurnâlists Câlîtis ar faktu, ka vienîgais no redaktoriem 7 dienas pavadîjis cietumâ. Zîmîgi, ka cietumsodu viòð saòçmis par neslavas celðanu Liepnas mâcîtâjam, turklât intîmâ kontekstâ. Ne mazâk interesanti ir citi fakti, kâ, piemçram, kad kâds pilsonis vçlçðanu iecirknî ieradies balsot ar íçves pasi. Viòð, slavinot zirga labâs îpaðîbas, vçlçðanu komisiju centâs pârliecinât, ka ir tiesîgs nobalsot. Turpretim komisija spriedusi, ka zirgi nevar deputâtus vçlçt. Laikraksta redaktore Sandra Apine, taujâta par noskaòojumu tik nozîmîgâ jubilejâ, atzina, ka kolektîvs ir rûpîgi strâdâjis, lai izceltu avîzes vçsturi: “Mums patieðâm ir ko stâstît, ar ko lepoties! Esam viens no senâkajiem reìionâlajiem laikrakstiem, tâpçc ðodien gribam parâdît avîzes tapðanas pamatus. Bez labiem pamatiem nav nâkotnes!” S.Apine neslçpa, ka sareþìîti, pat neiespçjami vienâ pasâkumâ atspoguïot 90 gadu vçsturi: “Bet mums ir uz ko tiekties – lîdz simtgadei.” Viòasprât, drukâtai presei ðajos sareþìîtajos laikos ir jâbût vçl radoðâkai. “Vadugunij” un Ziemeïlatgales lasîtâjiem redaktore vçlçja sasniegt tikpat lielu vecumu un vçl vairâk, kâ arî bût vienotiem, kad jâizdzîvo starp tehnoloìiju uzvaras gâjienu un drukâtas preses pastâvçðanu. “Ja mçs bûsim vienoti, tad pratîsim arî lasîtâju aizraut un ieinteresçt,” viòa piebilda. Sirsnîgus un emocionâlus vârdus savai avîzîtei vçlçja tagadçjie “Malienas Ziòu” darbinieki. Ilggadçjâ un pieredzçjusî þurnâliste Daina Siòeïòikova sprieda, ka vienâ teikumâ nevar pateikt par izdzîvoto un pârdzîvoto. Zîmîgi, ka viòas pirmais raksts publicçts pirms 48 gadiem, kad laikraksts saucâs “Oktobra Karogs”. “Ko man nozîmç avîze? Tas ir dzîvesveids!” secinâja reportiere. Viòa apòçmâs avîzîtç turpinât darbu lîdz simtgadei, kâ arî aicinâja klâtesoðos pieminçt tos kolçìus, kuri vairs nav starp mums. Savukârt Dace Plaude atklâja, ka viòu ar “Malienas Ziòâm” saista mîlestîba, jo vairâkkârt no redakcijas aizgâjusi un vienmçr atgriezusies. Savukârt SIA “Malienas Ziòas” valdes priekðsçdçtâja Aivita Lizdika svinîgâ pasâkuma noslçgumâ suminâja bijuðos redakcijas darbiniekus uzsverot, ka laikraksts ir daïiòa no Alûksnes, no valsts un tâs îpaðâs saimes, kas ir strâdâjuði un joprojâm strâdâ “Malienas Ziòâs”. Jâpiebilst, ka mûsu labâkajiem kolçìiem un kaimiòiem, kâ jau dzimðanas dienâ pieklâjas, neizpalika dâvanas. Piemçram, pavisam drîz Alûksne kïûs bagâtâka par vienu soliòu ar uzrakstu “Pasçdi un palasi! “Malienas Ziòâm” – 90”, ko uzstâdîs baznîcâ pie skvçra. Ðo dâvanu kolçìiem sarûpçja Alûksnes novada paðvaldîba. “Malienas Ziòas” – karstas kâ bliòas! Foto - E.Gabranovs “Malienas Ziòas” – karstas kâ bliòas! BVÌ skolçns uzstâjas vadîtâju konferencç. Kongresâ pieòem rezolûcijas Pagâjuðâs nedçïas nogalç Latvijas Paðvaldîbu savienîbas 26. kongresâ Smiltenç pieòçma vairâkas rezolûcijas, tostarp par vçlçðanu perioda palielinâðanu, kurâ aicinâts noteikt 5 gadu periodu paðvaldîbu vçlçðanâm un saskaòot paðvaldîbu un Eiropas Parlamenta vçlçðanas jau ar nâkamo vçlçðanu ciklu, vçlçðanas rîkojot vienâ dienâ. Ieraksta audio disku 9.-10. maijâ Ðíilbçnu pagasta Balkanos deviòas Ðíilbçnu etnogrâfiskâ ansambïa sievas izdziedâja 20 dziesmas, kuras plânots izdot audio diskâ “Ðíilbanu sîvas”. Jauno disku visticamâk prezentçs nâkamâ gada rudenî, kad etnogrâfiskais ansamblis svinçs 35 gadu jubileju. Labi rezultâti skatç 16.maijâ Balvu muiþâ norisinâjâs senioru, sievieðu un jaukto koru skate - koncerts “Dziesmas spçks var padarît pasauli labâku”. Skatç piedalîjâs 7 kori no Balvu, Baltinavas, Rugâju un Viïakas novadiem. Rezultâti iepriecinâja visus, jo iegûti 4 pirmâs pakâpes un 3 otrâs pakâpes diplomi. Pirmo pakâpi saòçma Balvu KAC senioru koris “Pîlâdzis” (vadîtâja Liene Akmeòkalne), Tilþas pagasta kultûras nama sievieðu koris (vadîtâja Rita Keiða), Balvu novada jauktais koris “Mirklis” (vadîtâjs Uldis Kokars) un Baltinavas novada jauktais koris (vadîtâja Aija Nagle). Jâpiebilst, ka kori ðogad piedalîsies 6.jûnijâ koru svçtkos Alûksnç, 7.jûnijâ Latgales Dziesmu svçtkos, 20.jûnijâ senioru dziesmu un deju svçtkos Dagdâ un daþâdos pasâkumos savos un kaimiòu novados. Kronç Turcijâ Rugâjiete Alise Feldmane, kura studç Latvijas Universitâtes Medicînas fakultâtç, Turcijâ kronçta par “Miss Bikini of the world”! Zîmîgi, ka Alise ir arî titula “Mis Balvi 2011” îpaðniece. Kad ðovs beidzies un fanfaras apklusuðas Raimonds Andersons un Evija Skulte par ðovu “Dejo ar zvaigzni” Drosmîgâs un atbildîgâs sievietes Onkoloìiskâs modrîbas gads
16
Embed
ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS Vadugunsvaduguns.lv/arhīvs/2015/maijs/19maijs.pdf · V aduguns Otrdiena 2015. gada 19. maijs Ugunsdzçsîbai - 150 ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS 13. Îsziòas
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
adugunsVOtrdiena � 2015. gada 19. maijs
Ugunsdzçsîbai - 150
ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS
13.
Îsziòas
ISSN 1407 - 9844
�
�
Nâkamajâ
Vadugunî
4. lpp.
8. lpp.
Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta � Nr. 36 (8732)
CENA abonentiem 0,53EUR
tirdzniecîbâ 0,65EUR
9 7 7 1 4 0 7 9 8 4 0 2 6 12
AizvadaMuzejunaktiBalvos.
Sveiciens no Alûksnes! Laikraksts “Malienas Ziòas” 90 gadu jubileju sagaidîja ar jaunu redaktori – Sandru Apini. Viòas vadîbâ avîzi
veido kopð ðî gada sâkuma. Ziemeïlatgales ïaudîm redaktore vçlçja bût vienotiem piebilstot, ka laikraksti pastâv, tikai pateicoties
Tâpat klâtesoðie, laika ratu pagrieþot atpakaï, uzzinâja daþâdusinteresantus notikumus par laikraksta tapðanas vçsturi un tâ saturulaika grieþos. Piemçram, alûksnieðu atmiòâs palicis þurnâlists Câlîtisar faktu, ka vienîgais no redaktoriem 7 dienas pavadîjis cietumâ.Zîmîgi, ka cietumsodu viòð saòçmis par neslavas celðanu Liepnasmâcîtâjam, turklât intîmâ kontekstâ. Ne mazâk interesanti ir citi fakti,kâ, piemçram, kad kâds pilsonis vçlçðanu iecirknî ieradies balsot aríçves pasi. Viòð, slavinot zirga labâs îpaðîbas, vçlçðanu komisiju centâspârliecinât, ka ir tiesîgs nobalsot. Turpretim komisija spriedusi, kazirgi nevar deputâtus vçlçt.
Laikraksta redaktore Sandra Apine, taujâta par noskaòojumu tiknozîmîgâ jubilejâ, atzina, ka kolektîvs ir rûpîgi strâdâjis, lai izceltuavîzes vçsturi: “Mums patieðâm ir ko stâstît, ar ko lepoties! Esam viensno senâkajiem reìionâlajiem laikrakstiem, tâpçc ðodien gribam parâdîtavîzes tapðanas pamatus. Bez labiem pamatiem nav nâkotnes!”S.Apine neslçpa, ka sareþìîti, pat neiespçjami vienâ pasâkumâ
atspoguïot 90 gadu vçsturi: “Bet mums ir uz ko tiekties – lîdzsimtgadei.” Viòasprât, drukâtai presei ðajos sareþìîtajos laikos ir jâbûtvçl radoðâkai. “Vadugunij” un Ziemeïlatgales lasîtâjiem redaktorevçlçja sasniegt tikpat lielu vecumu un vçl vairâk, kâ arî bût vienotiem,kad jâizdzîvo starp tehnoloìiju uzvaras gâjienu un drukâtas presespastâvçðanu. “Ja mçs bûsim vienoti, tad pratîsim arî lasîtâju aizrautun ieinteresçt,” viòa piebilda.
Sirsnîgus un emocionâlus vârdus savai avîzîtei vçlçja tagadçjie“Malienas Ziòu” darbinieki. Ilggadçjâ un pieredzçjusî þurnâliste DainaSiòeïòikova sprieda, ka vienâ teikumâ nevar pateikt par izdzîvoto unpârdzîvoto. Zîmîgi, ka viòas pirmais raksts publicçts pirms 48 gadiem,kad laikraksts saucâs “Oktobra Karogs”. “Ko man nozîmç avîze? Tasir dzîvesveids!” secinâja reportiere. Viòa apòçmâs avîzîtç turpinâtdarbu lîdz simtgadei, kâ arî aicinâja klâtesoðos pieminçt tos kolçìus,kuri vairs nav starp mums. Savukârt Dace Plaude atklâja, ka viòu ar“Malienas Ziòâm” saista mîlestîba, jo vairâkkârt no redakcijasaizgâjusi un vienmçr atgriezusies. Savukârt SIA “Malienas Ziòas”valdes priekðsçdçtâja Aivita Lizdika svinîgâ pasâkuma noslçgumâsuminâja bijuðos redakcijas darbiniekus uzsverot, ka laikraksts ir daïiòano Alûksnes, no valsts un tâs îpaðâs saimes, kas ir strâdâjuði unjoprojâm strâdâ “Malienas Ziòâs”. Jâpiebilst, ka mûsu labâkajiemkolçìiem un kaimiòiem, kâ jau dzimðanas dienâ pieklâjas, neizpalikadâvanas. Piemçram, pavisam drîz Alûksne kïûs bagâtâka par vienusoliòu ar uzrakstu “Pasçdi un palasi! “Malienas Ziòâm” – 90”, kouzstâdîs baznîcâ pie skvçra. Ðo dâvanu kolçìiem sarûpçja Alûksnesnovada paðvaldîba.
“Malienas Ziòas” –karstas kâ bliòas!
Foto
- E
.Gabra
novs
“Malienas Ziòas” –karstas kâ bliòas!
BVÌ skolçnsuzstâjasvadîtâjukonferencç.
Kongresâ pieòemrezolûcijas
Pagâjuðâs nedçïas nogalç LatvijasPaðvaldîbu savienîbas 26. kongresâSmiltenç pieòçma vairâkas rezolûcijas,tostarp par vçlçðanu periodapalielinâðanu, kurâ aicinâts noteikt 5gadu periodu paðvaldîbu vçlçðanâm unsaskaòot paðvaldîbu un EiropasParlamenta vçlçðanas jau ar nâkamovçlçðanu ciklu, vçlçðanas rîkojot vienâdienâ.
Ieraksta audio disku9.-10. maijâ Ðíilbçnu pagasta
Balkanos deviòas Ðíilbçnu etnogrâfiskâansambïa sievas izdziedâja 20 dziesmas,kuras plânots izdot audio diskâ“Ðíilbanu sîvas”. Jauno diskuvisticamâk prezentçs nâkamâ gadarudenî, kad etnogrâfiskais ansamblissvinçs 35 gadu jubileju.
Labi rezultâti skatç16.maijâ Balvu muiþâ norisinâjâs
senioru, sievieðu un jaukto koru skate -koncerts “Dziesmas spçks var padarîtpasauli labâku”. Skatç piedalîjâs 7 korino Balvu, Baltinavas, Rugâju un Viïakasnovadiem. Rezultâti iepriecinâja visus,jo iegûti 4 pirmâs pakâpes un 3 otrâspakâpes diplomi. Pirmo pakâpi saòçmaBalvu KAC senioru koris “Pîlâdzis”(vadîtâja Liene Akmeòkalne), Tilþaspagasta kultûras nama sievieðu koris(vadîtâja Rita Keiða), Balvu novadajauktais koris “Mirklis” (vadîtâjs UldisKokars) un Baltinavas novada jauktaiskoris (vadîtâja Aija Nagle). Jâpiebilst, kakori ðogad piedalîsies 6.jûnijâ korusvçtkos Alûksnç, 7.jûnijâ LatgalesDziesmu svçtkos, 20.jûnijâ seniorudziesmu un deju svçtkos Dagdâ undaþâdos pasâkumos savos un kaimiòunovados.
Kronç TurcijâRugâjiete Alise Feldmane, kura studç
Latvijas Universitâtes Medicînasfakultâtç, Turcijâ kronçta par “MissBikini of the world”! Zîmîgi, ka Alise irarî titula “Mis Balvi 2011” îpaðniece.
Kad ðovs beidzies un fanfarasapklusuðasRaimonds Andersons un EvijaSkulte par ðovu “Dejo ar zvaigzni”
Drosmîgâs un atbildîgâssievietesOnkoloìiskâs modrîbas gads
Latvijâ
Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2015. gada 19. maijsV2.
Vârds þurnâlistam
Maija sâkumâ Rîgâ un Cçsîs
notika Starptautiskâs tradicionâlâ
karate klubu alianses (ITKCA –
International Traditional Karate Club
Aliance) un karate kluba “Saxon”vadîtâja, 7.dana karate meistara
Leigh Smith vadîtais seminârs.
Tajâ piedalîjâs aptuveni 80 LatvijasTradicionâlâ karate federâcijas (LTKF)klubu dalîbnieki no Balviem, Cçsîm,Inèukalna, Liepâjas, Lîgatnes un Rîgas.Ðoreiz tika nostiprinâtas prasmessareþìîtâko tehniku izpildîðanâ un tokombinâciju praktiskâs pielietoðanasvariantos. Liela daïa no nodarbîbâm bijaveltîta cîòas (kumite) tehnikai untaktikai. Tâpat nodarbîbu dalîbniekiapguva iemaòas efektîva uzbrukuma unaizsardzîbas distances izvçlei unpretinieka maldinâðanai, izpildot viltusmanevrus pirms izðíiroðâ triecienaizpildîðanas.
Karate meistars Leigh Smith jaugandrîz 20 gadus ir pastâvîgs LTKF unBalvu karate kluba sadarbîbas partneris.Treniòu nodarbîbas viòa vadîbâ Latvijâorganizç divas lîdz trîs reizes gadâ. Ðoreiz
Balvu karate klubâ vçl divasmelnâs jostas
Seminârâ. Attçlâ (2.rindâ 6. no kreisâs) redzams karate meistars Leigh Smith
un Latvijas Tradicionâlâ karate federâcijas jauno melno jostu karatistu grupa
ar instruktoriem.
Panâkumi
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aArtûrs Loèmelis
seminârâ piedalîjâs 22 Balvu karatekluba dalîbnieki un visi veiksmîginokârtoja eksâmenu uz nâkoðajâmjostâm. Îpaði jâatzîmç ILZE LOGINA,kura otro reizi pçc kârtas parâdîja ïotilabu tehniku un ar vienu eksâmenunokârtoja divas jostas. Tâpat ðî vieso-ðanâs reize îpaði atzîmçjama, jo 15 LTKF
karatisti veiksmîgi nokârtoja eksâme-nus daþâdu melno jostu jeb dana kvali-fikâcijas pakâpju iegûðanai. 1.danamelnâs jostas (Shodan) kvalifikâcijuieguva septiòi sportisti. Viòu vidû arîdivi Balvu karate kluba sportisti –ANDREJS LOGINS un MÂRTIÒÐPUÐPURS.
Balvu Profesionâlâs un vispârizglî-
tojoðâs vidusskolas audzçkòi izveido-
juði Eiropas Parlamenta (EP) elektro-nisko pastkarti un ir gatavi piedalîties
EP Informâcijas biroja izsludinâtajâ kon-
kursâ “EUROSCOLA 2015”.
Skolotâja Vineta Muzaïevska stâsta, ka24 skolas audzçkòi konkursam sâka gata-voties jau februârî. Trîs mçneðu laikâ viòipiedalîjâs diskusijâs, kurâs noskaidrojaaktuâlâkos jautâjumus un problçmas, unto, kâ tos regulç Latvijas un Eiropas Savie-nîbas likumdoðanas normas, internetâ unbibliotçkâs izpçtîja pieejamo informâciju parEP uzbûvi un darbîbu. “Vienâ no tikðanâsreizçm skolçni saòçma uzdevumu internetâsameklçt informâciju par kâdu aktuâlujaunieðu problçmu, kâ rezultâtâ tapa îpaðssaraksts. Tâ pirmajâs rindâs kâ bûtiskâkâsproblçmas ierindojâs smçíçðana unalkohola lietoðana. Tieði tâdçï par galvenoizpçtes tçmu kïuva smçíçðanas problçma,tâs apkaroðana, ierobeþoðana, sekas unietekme uz nâkamajâm paaudzçm,” stâstaskolotâja. Pçtot pieejamo informâciju unizanalizçjot skolâ iegûtos aptaujas anketas datus, skolçni nonâcapie vairâkiem secinâjumiem. Viens no tiem norâda uz to, kasmçíçðana jaunieðu vidû ir ïoti izplatîta (aptuveni 15% jaunieðuLatvijâ smçíç regulâri). Tâpat jaunieði uzzinâja, ka ES parlamentsizstrâdâ, pieòem un apstiprina direktîvas par smçíçðanasierobeþoðanu (îpaði jaunieðu vidû), lai to padarîtu mazâkpievilcîgu. Viòi noskaidroja arî zinâtnieku pçtîjumu rezultâtus,kas norâda, ka smçíçtâju ìençtiskajâ fondâ var rasties mutâcijasun iedzimtîbas ceïâ pastâv liela iespçja nodot tâs nâkamajâmpaaudzçm, savukârt nesmçíçtâja nâkamo paaudþu veselîba irlabâka un dzîves ilgums - garâks. Taèu, neskatoties uz to, diemþçlsmçíçðanas popularitâte un atkarîba no tabakas izstrâdâjumiemievçrojami nemazinâs!
Vçloties mazinât tabakas izstrâdâjumu lietoðanu un izskaustsmçíçðanas atkarîbu, radâs komandas sauklis pastkartei: “KoTU atstâsi aiz sevis? Izvçlies nâkotni jau ðodien!”, kuru jaunieði
Jaunieði izveido elektronisko pastkarti
izveidoja kopîga darba rezultâtâ. Skolçni stâsta, ka pastkartesgalvenâ ideja ir mudinât smçíçtâjus aizdomâties par savu unnâkamo paaudþu veselîbu. Tajâ tika attçlots, kâ smçíçðanaietekmç cilvçka veselîbu un kâdas sekas gaidâmas nâkotnç.Izveidoto pastkarti nosûtîs EP interneta vietnçm un orga-nizâcijâm, kas saistîtas ar jaunieðiem, kâ arî tirdzniecîbas vietâm.
“Taèu arî tas vçl nav viss. EP nolçmâm izvirzît konkrçtuspriekðlikumus: pieòemt tabakas pârdoðanas likumus vçlstingrâkus, aizliedzot to pârdot lîdz 21 gada vecumam visâs ESvalstîs; tirdzniecîbas vietâs samazinât cigareðu redzamîbu,pârdodamo daudzumu, regulârâk uzraudzît tirdzniecîbas vietas,izslçdzot iespçju nepilngadîgajiem iegâdâties cigaretes; kâ arîsabiedrîbâ (îpaði jaunieðu vidû) aktîvâk popularizçt veselîgadzîvesveida ideju, akcentçt smçíçtâja izvçli un tâs negatîvo ietekmiuz savu, lîdzcilvçku un nâkamo paaudþu veselîbu,” par saviemierosinâjumiem stâsta elektroniskâs pastkartes autori.
“Zoodârza procedûra” nav iespçjama.Valstsprezidentu kandidâtu izvçlç “zoodârza procedûra” faktiskivairs nav iespçjama un sabiedrîba to neakceptçtu, uzskataEiropas Savienîbas Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru nacionâlâapvienîba “Visu Latvijai!”- “Tçvzemei un brîvîbai”/LNNKkopâ ar citiem deputâtiem plâno virzît prezidenta amatam.Komentçjot prezidenta kandidâtu izvirzîðanas procesu,Levits sacîja, ka process atbilst Satversmei, taèu tam jâbûtsaturiskâkam un caurspîdîgâkam. “Mana kandidatûra tâdçïir uzskatâma arî par simbolisku noraidîjumu lîdz ðimvaldoðajai shçmoðanas un intrigu kultûrai. Negaidîti plaðaisatbalsts pilsoniskajâ sabiedrîbâ manai kandidatûrai ir zîme,ka cilvçki ir noilgojuðies pçc demokrâtiskas politiskaskultûras,” pauda E.Levits.
Palielinâs nabadzîgo pensionâru skaits. Palielinâspensionâru skaits, kuri dzîvo uz nabadzîbas robeþas, betseviðíi slikta situâcija ir vientuïajiem pensijas vecumusasnieguðajiem sirmgalvjiem, atzinis Latvijas Pensionârufederâcijas vadîtâjs Andris Siliòð. Pensionâru federâcijaskongresâ plânots lemt par tâlâko rîcîbu un protesta formâmsaistîbâ ar Labklâjîbas ministrijas izstrâdâtajiem likumagrozîjumiem, kuri, kâ skaidroja A.Siliòð, ir apstâjuðies.
Maratonâ mirst jauns cilvçks. “Lattelecom” Rîgasmaratonâ, kas norisinâjâs svçtdien, miris viens no dalîb-niekiem, kurð veicis 10 kilometru distanci. “Mçs, maratonakomanda, izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu un esam domâskopâ ar maratona laikâ miruðâ 10 km distances dalîbniekatuviniekiem,” teikts skrçjiena rîkotâju oficiâlajâ paziòojumâ.Miruðais ir 25 gadus vecs vîrietis, kuram skrienot palicisslikti un viòð saïimis. Turpat blakus deþurçja brigâde, kasnekavçjoties uzsâka palîdzîbas sniegðanu. Ilgstoði veicareanimâciju, taèu vîrieti atdzîvinât neizdevâs.
Ekonomikas ministrija prasa atpakaï 800 000
eiro. Ekonomikas ministrija no komandîtsabiedrîbas “Expo2015” prasa atmaksât aptuveni 800 000 eiro saistîbâ argatavoðanos dalîbai starptautiskajâ izstâdç “World Expo2015” Milânâ, kurâ Latvija lçma nepiedalîties. Ministrenorâdîja, ka Ekonomikas ministrija rûpîgi analizçjusi arizstâdes saistîto finanðu plûsmu un secinâjusi, ka paratseviðíiem darbiem maksâts vairâkkârt. Maksâts parnenotikuðiem darbiem, kâ arî konstatçtas uzpûstas cenas.Par mâjaslapas izveidi samaksâti vairâki desmiti tûkstoði
eiro, kâ arî sadârdzinâtas cenas bijuðas saistîbâ ar aprîkojuma
izpçti.
Palielinâti sodi varçtu bût spçkâ ar 1.jûliju.
Palielinâti sodi par braukðanas âtruma pârsniegðanu varçtu
bût spçkâ ar 1.jûliju, atzinis Saeimas frakcijas deputâts
Gunârs Kûtris. Viòð norâdîja, ka tas ir iespçjams, ja priekðli-
kumi par sodu palielinâðanu treðajam lasîjumam tiks izskatîti
Saeimas Juridiskajâ komisijâ un nodoti balsojumam
parlamentâ lîdz Jâòiem. Deputâts uzsvçra, ka sodi par
bûs ievçrojami bargâki. Tikmçr Valsts policijas statistika
liecina, ka par atïautâ braukðanas âtruma pârsniegðanu
aizvadîtâs diennakts laikâ sodîti 186 autovadîtâji.
(No interneta portâliem www.delfi.lv un www.tvnet.lv)
Apòçmîbas pilni. BPVV audzçkòi, vçrtçjot savu paveikto, saka: “Sâkumâ darbsðíita vienkârðs, jo tçma bija labi saprotama, taèu nemaz tik viegli mums negâja.Kopumâ labi pavadîjâm laiku un iepazinâm viens otru tuvâk, uzzinâjâm daudzjauna un noderîga. Ceram, ka mûsu ideja nesîs labumu sabiedrîbai kopumâ.”
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
a
Maruta Sprudzâne
Nupat aizvadîtajâ nedçïâ pabiju divos jaukos
pasâkumos. Vairâk nekâ pusi dienas iznâca iejusties
meþinieku nodarbçs un ieklausîties viòu humorpilnâs
sarunâs. Redzçt, kâ ar gara stobra palîdzîbu eleganti
iestâda mazâs priedîtes. Ja nav jâloka mugura, varçtu
tâ staigât un stâdît vai visu dienu. Bet visvairâk klusîbâ
todien apbrînoju Aldi Puðpuru, kurð gadu pçc gada
meklç, krâj un atrod îsteno vietu kultûrvçsturiskâ
mantojuma lietâm. Savulaik Aldis iekârtoja un turpina
uzturçt dzîvotgaru Vçrðukalna muzejâ, bet pçdçjos
gados lîdz nepazîðanai pârvçrtis savas “Meþâbeles”
Egïavâ. Apbrînojami, ko spçj paveikt cilvçks, ja vien ir
mçríis un griba. Lîdzîgi kâ arî Zinaîda un Irçna Rugâjos,
kuras jau ziemâ bija nobrieduðas sarîkot bijuðo sovhoz-
� EK ierosinâjusi divu gadu laikâuzòemt 20 000 bçgïu un izmitinât tosvisâs ES valstîs, attiecîbâ uzLielbritâniju, Îriju un Dâniju nosakot, kaðîs valstis paðas varçs izvçlçties, vaitâs kâdu bçgli uzòem vai nç. Atbilstoðiizmitinâðanas kvotu shçmai, kas bûsbalstîta valsts izmçrâ, ekonomikasapjomâ un citiem parametriem, Vâcijauzòemtu visvairâk imigrantu, tai sekotuFrancija un Itâlija pieòemot, kaLielbritânija kvotu programmânepiedalâs.
� Atbilstoði bçgïu kvotu projektamLatvijai bûtu jâuzòem 220 bçgïi, kuri pat-laban atrodas ârpus ES un kuriem pie-nâkas starptautiskâ aizsardzîba, pa-matojoties uz Þençvas konvencijaskritçrijiem.
ReportâþaOtrdiena � 2015. gada 19. maijsV4.
Lappusi sagatavoja Z.Logina
Satiekas Muzeju naktî16.maijâ Balvu Novada muzejâ un Balvu Valsts
ìimnâzijâ, arî Balvu Bçrnu un jaunieðu centrâ aizvadîjaMuzeju nakti Raiòa un Aspazijas zîmç. Katrs muzejunakts apmeklçtâjs varçja atrast ko jaunu un interesantu,caur citu prizmu ieraudzît latvieðu dzejniekus Raini unAspaziju. Balvu Novada muzejâ ekspozîcijas bijaatvçrtas visu dienu lîdz pat pusnaktij. Muzeja pagalmâvarçja skatîties un noglâstît individuâlâ komersanta“Mieriòð un dçli” audzçtos truðus, pavizinâties arzirdziòu un poniju, no skatu laukuma pie ezera izbrauktBalvu ezerâ ar “Vilnîti”, lai lûkotos, kâ mçness starusstîgo. Ðo iespçju aukstâ laika dçï gan neviensneizmantoja. Muzeja pagrabiòâ noklausîjuðies vietçjodzejnieku sniegumu, apmeklçtâji devâs uz Balvu Valstsìimnâziju, lai uzzinâtu ko vairâk par Olîvu Mçtru – BalvuValsts ìimnâzijas skolotâju, Raiòa un Aspazijaslîdzgaitnieku. Debesis bija skaidras, un no skolas jumtaar teleskopu varçja vçrot pat zvaigznes.
Muzeju nakts atklâðanâ. Tâ sâkâs ar “Dzeju Saules dârzâ” - skatuves runas konkursa dalîbnieku uzstâðanos. Vçlâkapmeklçtâji varçja skatîties multfilmas, kurâs skançja Raiòa un Aspazijas dzeja “Sçd uz sliekðòa pasaciòa” un “Sauleun mçness”, kâ arî kopîgi rindu pie rindas rakstît dzejoli.
Balvu Novada muzeja direktorei darba pietiek. IvetaSupe Muzeju naktî mierâ nebija ne mirkli - te dâvanasjâpasniedz, te zîmogi jâsaliek, jâaprunâjas ar tuviem untâliem ciemiòiem, jâparâda ekspozîcijas.
Satiekas muzeja pagrabiòâ. Ðeit notika dzejas kafejnîca“Mçness dârzâ”, kurâ piedalîjâs vietçjie dzejnieki. Varçjaaplûkot Zinta Purena grafikas, paklausîties vokâloansambli “Par to”, kâ arî iemalkot kafiju vai tçju jaunajâkafejnîcâ. Mâris Lâpâns bija parûpçjies par apgaismo-jumu “Uguns un Nakts” noskaòâs.
Uz skolas jumta. 12.c klases skolniece Dita Alsiòa unskolotâja Ârita Andrejeva teleskopâ vçrot zvaigznesaicinâja ikvienu. Dita atzina, ka zvaigznes teleskopâ vçropirmo reizi.
Apmeklç “Zvaigznes” grâmatnîcu. Ilona Èakâne (vidû)izvçlçjâs grâmatas par jogu, ajûrvçdu, aplûkoja uniegâdâjâs grâmatas par psiholoìiju, darbiem mâjâs unvirtuvç. Vecâkâ pârdevçja Astrîda Loèmele atzina, ka,pateicoties lielajâm atlaidçm, tirdzniecîba iet no rokas. Arîpârdevçja konsultante Rudîte Lukste (no labâs) un veikalavadîtâja Lâsma Pundure (no kreisâs) priecâjâs, ka Muzejunaktî ir iespçja grâmatas tirgot arî vakarâ.
Pilsçtniecçm patîktruðu sçtiòa. Mieriòuìimenes audzçtostruðus “Saulainajâstûrîtî” aplûkoja unsamîïoja arî ArtaSmirnova un MontaLîna Saleniece.Jaunietes atzina, katruðus nenâkas bieþiredzçt, kur nu vçlpaglâstît, jo abas dzîvopilsçtâ.
Vizinâs “mazâ sirmâ kumeliòâ”. Patrîcija Znotiòa arAgritas Proles poniju vizinâjâs ar lielu prieku. Ðo iespçjuizmantoja daudzi bçrni. Agrita pastâstîja, ka ponijam bçrnipatîk un viòð tos vizina labprât.
Dzeju lasa Zane Staìe. Tilþasinternâtpamatskolas 4.klasesskolnieces un citu daiïlasîtâjukonkursa dalîbnieku, kuri bijaizvçlçjuðies Raiòa vai Aspazijasdzeju, sniegums ïâva atcerçtiesskolas gados mâcîto arîpieauguðajiem Muzeju naktsapmeklçtâjiem. “Katru skolçnugatavoja cits skolotâjs, nu viòi irsatikuðies kopçjâ uzvedumâ,"paskaidroja pasâkuma reþisoreIlga Oplucâne.
“Vilnîtis” pietauvojies.Tâ saimnieks Çriks
Kanaviòð baþîgi skatîjâsuz ezera viïòiem, bet tie
uztrauca mazâk nekâaukstais vakars. “Diezin
vai ðovakar bûsbraucçji, taèu droði
nâciet siltâkâ laikâ. Manjau pirmie ciemiòi bija
no Þîguriem unSiguldas. Ðogad bûs
jaunums - uz “Vilnîða”varçs gatavot zupu!”pastâstîja kapteinis.
Balvu Bçrnu un jaunieðu centra kafejnîca. Ðeit kurçjâsugunskurs, vârîjâs tçja, uz galda bija cienasts, un
Amanda Sirmâ ar Agitu Melbergu uz meiteòu vaigiemkrâsoja sirsniòas un taureòus. Visu vakaru ðeit skançja
Raiòa un Aspazijas mûzikâ ietçrptâ dzeja.
Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2015. gada 19. maijsV 5.
Zootehniíes noorganizçja balliLai kâdi laiki bijuði vai arî nâk, ïaudîm, kuri dzîvo
tieði tad, svarîga apziòa, ka tâ ir viòu dzîve, viena vienîgâun îstenâ, tâtad lielâkâ bagâtîba. Novçrtçjot to, aicinâ-jumu saredzçties, atcerçties bijuðo un uzsmaidît viensotram saòçma kâdreizçjâs padomju saimniecîbas“Rugâji” strâdâjoðie. Zootehniskâ dienesta aktîvistesbija centuðâs uzdâvinât prieku un patîkamu atpûtu.Aizvadîtajâ sestdienâ Rugâjos notika bijuðâs kopsaim-niecîbas “Rugâji” strâdâjoðo salidojums.
Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne
Kâdreizçjie priekðnieki. Padomju saimniecîba “Rugâji” izveidojâs 1958.gadâ, apvienojoties mazajiem kolhoziòiem.Par direktoriem strâdâjuði Kârlis Jansons, Benedikts Ozoliòð, Antons Þubulis, Kârlis Pçtersons, Andris Kudrjavcevs,Staòislavs Rakstiòð. Par rugâjieti sevi sauc arî bijuðais direktors Vitâlijs Kuïðs (foto no labâs). Viòð joprojâm atceras, kâpçc kompleksa atvçrðanas 600 govîm vîri divas nedçïas dresçjuði lopus, lai iemâcîtu govis pakïauties slaukðanasprocedûrai. Humorâ pârvçrtâs norâdîjums vasarâ obligâti slaukt trîs reizes, uz ko slaucçjas direktoram aizrâdîjuðas:barojam govis divreiz dienâ, bet slaukt gribi trîs reizes! Staòislavs Karelis (foto no kreisâs) arî piepulcçjâs vadîtâjukârtai, strâdâjot par direktores vietnieku. Salidojuma vakara vadîba bija uzticçta Rugâju novada kultûras nodaïasvadîtâjai Guntai Grigânei (foto no labâs).
Priecîgas satikties. Anna Vizule (no labâs) atceras, kabijuðajâ saimniecîbâ bija daudz strâdâjoðo, lielsraþoðanas apjoms, tâpçc arî grâmatveþiem daudz darba.Velta Zelèa Rugâjos nostrâdâja 17 gadus, bija grâmatvedeun ekonomiste. Labi atceras, kâ iekârtojuði Rugâju parku.Velta ar ìimeni dzîvo Jûrmalâ un priecâjas par saviemseðiem mazbçrniem.
Priekðnesumi. Atpûtas vakaru kuplinâja novadapaðdarbnieki. Ar aplausiem uzòçma deju kopu “Junora”un arî dramatiskâ kolektîva “Zibðòi” skeèus, kas pamatîgisasmîdinâja skatîtâjus.
Ciemiòð no tâlienes. Valentînai (foto no kreisâs) ir pâri 70un viòa joprojâm strâdâ. Tagad dzîvo Tukumâ, bet Rugâjosbija slaucçja. Viena no tâm lopkopîbas jomas darbiniecçm,kuras direktore sauca par fermas dvçselîtçm.
Salidojuma organizatores. Aplausus izpelnîjâszootehniskâ dienesta bijuðâs speciâlistes Zinaîda Popova(no labâs) un Irçna Paidere. Tâs bija viòas, kuras uzòçmâssalidojuma organizatoriskâs rûpes, pulcinot kopâ bijuðossovhozniekus.
Labâ noskaòojumâ. Viktors Eisaks (no kreisâs)saimniecîbas laikâ strâdâja par ðoferi. Bieþi vadâjagalveno zootehniíi Zinaîdu Feldmani, kuru atceras kâstingru un prasîgu, reizç taisnîgu vadîtâju. Bet DainisAvotiòð (no labâs) bija iecirkòa agronoms vadîtâjs.Atceras, ka viòa iecirknî labi auguði kvieði, mieþi un rudzi.
Kâ gan bez galdiòiem! Arî padomju laikos Rugâjos pratasarîkot un svinçt svçtkus. Pavasarî rîkoja apsçjîbas, notikapat gâjiens cauri centram. Vienâ gadâ ciema padomespriekðniece Valentîna Circene bija savâkusi lielu tulpjugrozu, ko izdalîja mehanizatoriem. Arî graudu kulðanuiesâka svinîgi - Kurmenes ielâ izbrauca visi kombaini, aiztiem - graudu maðînas. Saimniecîbas vadîba sveicavadîtâjus. Rugâju specializâcija bija piena un liellopu gaïasraþoðana. Vçsturç paliks daudzu jo daudzu ðeit strâdâjoðoun nozaru galveno vadîtâju vârdi: agronoms Loèmelis,zootehniíe Feldmane, inþenieris Èakâns, grâmatvedeÐkena, ekonomiste Serga, veterinârârsts Maslovskis,dispeèers Karelis…
Ilggadçja direktore un lopkopîbas nozares vadîtâja.Zinaîdas Feldmanes (priekðplânâ) atmiòâs daudz jaukubrîþu no kopsaimniecîbas laika. Toreiz notika lopkopçju,arî ðoferu un mehanizatoru ballîtes, godinâja un pasnie-dza apbalvojumus, svinîgi izvadîja pensijâ. Maijâ, kadlopus laida ganos, rîkoja rumulçðanos. Tie bija îsti svçtkiar pasçdçðanu, uzkodâm un pat dejâm. Pçc saimniecîbaslikvidâcijas, kad viss bruka un juka, direktorei ilgi sâpçjasirds, atceroties lielfermas ar bagâtîgo lopu pulku. Viòajoprojâm jûtas pateicîga saviem kâdreizçjiem speciâlis-tiem, ar kuriem pavadîts daudz laika, kopîgi strâdâjot undomâjot par nâkotni.
Vârds jaunieðiemV6. Otrdiena � 2015. gada 19.maijs
Kuri gan ir visinteresantâkie, atraktîvâkie un patîkamâkie
dzîvnieki? Manuprât, tâs ir kazas! Katram cilvçkam noteikti
ir kâds mîïâkais dzîvnieks, bet man tâs ir kaziòas. Kad es
vasarâs ciemojos Susâju pagasta Kulpenes ciemâ pie savas
vecvecmâtes Teklas un omîtes Vairas, jautri pavadîju laiku
ar ðiem mâjdzîvniekiem. Liels draugs man bija âzîtis
Dþonijs. Ko tik es viòam neiemâcîju! Kazlçns bija labs
skolnieks, prata pçc komandas stâvçt uz divâm kâjâm, lçkt
pâri ðíçrslim, mçs abi pat spçlçjâm paslçpes. Dþonijam
vienmçr izdevâs mani sameklçt, jo man kabatâ gardi
smarþoja maizes rieciens - viòam tik tîkama balva. Kâdu
reizi es Dþoniju ietçrpu savâ jakâ, kazlçnam nebija nekâdu
pretenziju pret ðo modes skati, bet citas kazas, ieraudzîjuðas
âzîti, bçga pa lauku kur nu kurâ!
Kazâm ïoti patîk, ja tâs pacienâ ar mazi. Kaziòa Lelle ïoti
mîïi mâcçja paòemt maizîti, bet vakarâ kâ atalgojumu par
kârumu omei iedeva daudz pieniòa.
Kad es atnâcu uz ganîbâm, kazas jau no tâlienes skrçja
man klât, jo zinâja, ka tukðâm rokâm nekad nenâkðu. Reiz
es tâs pacienâju ar kukurûzas nûjiòâm!
Kazu bija ïoti daudz, tâm devu daþâdus vârdus -
Sjuzanna, Bens, Miíelis un citus. Mazie kazlçni bieþi bija
dvîòi vai pat trînîði. Ðogad gan kazas mît pie citiem
saimniekiem, jo vecvecmâmiòai un omîtei savos gados ir
grûti sapïaut sienu un veikt ikdienas soli. Ceru, ka jaunie
saimnieki ïoti atbildîgi rûpçjas par kaziòâm un tâs viòiem
Top dâvana skolai. Sâkotnçji skolçni strâdâja uz grîdas, skolotâjas sagatavotopamatzîmçjumu ievelkot melnâs kontûrâs, lai pçc tam klasçs nedçïas garumâ ar krâsupalîdzîbu radîtu no tâ neizsakâmi koðu un neparastu ziedoðu pïavu.
Ziedoðâ pïava. Lielformâta mâkslas darbâ atainoti daþâdu krâsu un formu ziedi unziedlapiòas. Katrs Balvu Mâkslas skolas skolçns tajâ ielicis daïu no sevis un savasiztçles, kas spçj pateikt vairâk nekâ vârdi.
Mans mîlulis
Man ïoti patîk zirgi! Gan lieli, gan mazi...visâdi. Patîk
tâpçc, ka viòi âtri skrien, tiem ir skaists kaþoks, kâ arî
draudzîgas acis. Es ar mammu, tçti un lielo mâsu dzîvojam
lauku mâjâs, bet mums nav zirgu, ir tikai suòu meitene
Grçta un kaíi Bocis, Èika un Muris. Tâpçc es jau ïoti sen
krâju mazos zirdziòus - rotaïlietu ponijus. To man jau ir
ïo-oti daudz! Kad man ir kâdi svçtki, visi zin, ka man
patîk zirgi, un dâvina tos. Arî mamma ik pa laikam nopçrk
kâdu jaunu zirdziòu, ja man tâda vçl nav. Man patîk, ka
rotaïlietu zirgi ir daþâdâs krâsâs (lillâ, balti, dzelteni,
rozâ...) ar garâm un skaistâm krçpçm. Tad es pinu tiem
bizes un sprauþu sprâdzes, kas zirgiem nâk lîdzi komplektâ
ar íemmîtçm. Kad zirgus nopçrkam, daudziem uz
iepakojuma jau ir norâdîts vârds. Kuriem vârda nav,
izdomâju pati. Mani mîïâkie zirgi - Taurenîte, Rozîte,
Âbolîte, princese Debestiòa. Idejas vârdiem, kâ arî daþâdus
komiksus, spçles, plakâtus, uzdevumus, krâsojamâs
lappuses, stâstus no TV seriâliem un notikumus no poniju
dzîves es izlasu þurnâlâ “My Little Pony” (Mans mazais
ponijs), ko man regulâri reizi mçnesî nopçrk mamma. Tas
ir ïoti interesants! Jâ, arî dodoties uz skolu, man vienmçr
kâds zirdziòð ir lîdzi, jo daudzi no tiem ir ïoti mazi -
paòemami rokâ un ieliekami kabatâ. Vçl man savus zirgus
ïoti patîk zîmçt, pçc tam ðîs lapas sasprauþu kopâ un
veidojas zîmçjumu grâmata. Mamma saka, ka mums jau
pilna mâja ar ðâdâm manâm grâmatâm! Ïoti ceru, ka
kâdreiz mums bûs îsts mazs ponijs!
ELIZABETE BREZINSKA, Rugâju novada vidusskolas1.klases skolniece
Mani mazie spçïu draugi
Man ïoti patîk dzîv-
nieki. Mâcos Rçzeknes
1.vidusskolâ. Tâ kâ vecâki
strâdâ, tad vasaras
brîvlaiku pavadu pie
vecmammas un vectçva
Balvu novada Bçrzpils
pagasta Golvaros (z/s
“Ozoli”). Tâ kâ vecvecâ-
kiem ir zemnieku saim-
niecîba un arî lopiòi, tad
man tur ïoti patîk
piedalîties visos darbos,
kas saistâs ar lopiem.
Mâcos braukt ar trakto-
ru. Parasti palîdzu vectç-
vam dzît govis ganos un
no ganiem. Vienmçr patîk
pakasît govîm pieri, tad
viòas mani pateicîbâ
nolaiza ar savu aso mçli.
Vçl man patîk iekâpt pie rukðiem aizgaldâ un spçlçt ar viòiem
íçrâjus. Es gribu viòiem pakasît vçderu, bet viòi no manis
bçg, es íeru, un tas ir ïoti smieklîgi. Vçl labs draugs pie
vecvecâkiem man ir suns Argo - abi skraidâm un spçlçjamies,
es íeru viòu, viòð no manis bçg, tad bçgu es, un viòð mani
íer. Arî tad, kad braucu ar riteni, Argo skrien lîdzi. Viòð prot
ganît vistas - vajag tikai pajautât: “Argo, kur gailis?” - tâ
viòð metas meklçt gaili un vistas. Pie vecmammas Vectilþâ
man patîk mazie kazlçniòi un truði. Jau gaidu vasaru, kad
atkal varçðu doties ciemos un piedalîties lauku darbos. Arî
es gribu bût zemnieks!
Mçs dzîvojam lauku mâjâs piepilsçtâ. Mâjâs mums ir suns
Èiko un kaíis Dþesis. Èiko ir mâjas sargs, diezgan dusmîgs
un piesiets íçdç, tâpçc spçlçties nesanâk, bet kaíis Dþesis
gan ir izlutinâts un îsts ìimenes mîlulis. Viòð nostâjas pie
ledusskapja un prasa çst kaíu barîbu. Kad ejam pastaigâties,
vienmçr nâk lîdzi. Viòam ïoti patîk, ka viòu buþina un
èubina, ka glauda ûsas, tad no prieka Dþesim pil siekalas,
bet mçs ar mâsu Agnetu smejamies...Tâpat viòð labprât no
rîta dodas mûs apraudzît gultâ, glauþas un murrâ, guï zem
Darbs izcirtumâ. Þîguru pagasta 215. kvartâlâ izcirtumâpasâkuma dalîbniekus gaidîja darbs. Þîguru meþa iecirkòavadîtâjs Aldis Zaremba izdalîja “Latvijas valsts meþu”sarûpçto stâdâmo materiâlu – ar vasku apstrâdâtuspriedîðu stâdiòus, un meþinieki íçrâs pie darba. Viensotrs atzina, ka meþa stâdâmo stobru rokâs tur pirmo reizi,taèu jau pçc pâris mçìinâjumiem ierîce klausîja pavisamlabi. Ar prieku priedîtes stâdîja Aivars Vanags un AntonsPuþulis, kuriem palîdzçja Dace Vanaga (foto). Darbs nebijailgs, jo priedîtes pusç kvartâla ðeit jau bija iestâdîjuðiskolçni.
Kontroli arî vajag. Ingai Ðvalbei kâ “Latvijas valsts meþu”darbiniecei pienâkums raudzîties, vai meþa stâdîðana noritkârtîgi. Viòas atziòa: “Pçdçjos gados kontrolçtâjiem navkur piesieties. Vienâ hektârâ jâiestâda 3200 jaunâs prie-dîtes, un ðî norma parasti ir ievçrota.” Aizvadîtajâ nedçïâMeþa dienu pasâkumâ aktîvi iesaistîjâs Stacijas skolasaudzçkòi. Balvu meþa iecirkòa vadîtâja Aiòa Galvanovskauzraudzîbâ viòi iestâdîja priedîtes meþa kvartâlâ aiz bijuðâgaïas kombinâta, kâ arî uzlika 15 paðu bçrnu sarûpçtosbûrîðus.
Pârsteiguma balvas. Atmiòai no Meþa dienu pasâkumaA.Puðpurs iedâvinâja koðumaugus pieredzçjuðajâmmeþiniecçm Anitai Elksnîtei un Dacei Vanagai. Þîgurumeþniecîbas meþzine Anita Elksnîte aktîvâs darba gaitasbeidza 2005.gadâ. Viòai prieks, ka viòas dzimtâ jauceturtajâ paaudzç ir meþinieki. Tagad par tâdu skolojasAnitas mazdçls Ogres meþa tehnikumâ. “Tas man sagâdâgandarîjumu zinot, kas vispâr notiek meþsaimniecîbasjomâ mûsu valstî. Izteikti samazinâs darbinieku skaits.Noprotu, ka meþiniekiem ir liela darba slodze. Mâcîtiesmeþa tehnikumâ bija mazdçla paða iniciatîva. Es par tonebrînos. Mazbçrni daudz laika pavadîjuði kopâ ar mani,esam daudz dzîvojuðies pa meþu. Puikam bija seði gadi,un mçs abi dzçsâm meþa ugunsgrçku. Ar mazmeitupçtîjâm meþa rûsgano skudru taciòas un domâjâm, kâviòas tur îsti dzîvo,” atceras Anita Elksnîte.
Paldies pasâkuma organizatoram. Meþa dienas pçcsavas izdomas un iniciatîvas sarîkoja Aldis Puðpurs, joviòð aizvien jûtas piederîgs meþinieku saimei. Aldisatceras, ka viens otrs pedagogs, uzzinot, ka viòð dosiesstudçt uz Jelgavu meþsaimniecîbu, stipri brînîjies par tâduizvçli. Bet pats saka: “Skaidrs, ka pareizi darîju. Taèu80.gadu nogalç, kad mani ievçlçja par Susâju ciema pado-mes priekðsçdçtâju, nebija ticîbas, ka meþsaimniecîbaLatvijâ spçs pastâvçt un attîstîties, tâpçc aizgâju prom noðîs jomas. Es nebûtu spçjis pârdzîvot to, ko Latvijâ izdarîjaar meþu sistçmu.”
Meþa dienu pârsteigums. Pârsteigums bija iepazîðanâsar “Meþâbelçm” Egïavâ, kas ir Alda Puðpura îpaðums. Aldisatjaunojis un sakârtojis kâdreizçjo vçl pirms Otrâ pasauleskara bûvçto meþziòa Kârïa Dzçrves dzîvojamo mâju unarî kâdreizçjo saimniecîbas çku – lopu kûti. Agrâk mâjasaugðstâvâ atradâs arî Egïavas meþniecîbas kantoris.Vienâ no mazajâm pirmâ stâva istabiòâm vairâkus gaduspçc studiju beigðanas dzîvoja arî pats Aldis. Savukârt biju-ðajâ lopu kûtî skatâmi Alda savâktie meþa atjaunoðanas,kopðanas, koksnes apstrâdes darbarîki un senas foto-grâfijas. Tepat arî mâjîga virtuve un liela maizes krâsns.
Vçl viens pârsteigums. Ieskatîties savas ìimenes spç-kiem iekoptajâ dârza plantâcijâ pasâkuma dalîbniekiematïâva bijuðais meþu ministrs Kazimirs Ðïakota. Skaistastulpes, koðumaugi, sakopts mauriòð – tas prasa cîtîgudarbu.
Garðîgas pusdienas. Meþa dienu pasâkumi parastinoslçdzas ar kopîgu maltîti. Tâ arî ðoreiz, kad
“Meþâbeïu” sçtsvidû galdu ar sabiedroto atbalstuuzklâja Aldis Puðpurs.
Vçrtç prieþu audzi. Anita Elksnîte aicinâja apskatît1999.gadâ stâdîto prieþu audzi un izteikt vçrtçjumu. Daþimeþinieki uzsvçra, ka audze nav atzarota un koku skaitstajâ par lielu.
Tikðanâs
V8. Otrdiena � 2015. gada 19. maijs Vietçjâs ziòas
Balvu Valsts ìimnâzijâ ar lekciju par Baltijas un ASVvalstu starptautiskajâm attiecîbâm viesojâs þurnâlists,televîzijas ziòu moderators un docents Rîgas Stradiòauniversitâtes politikas zinâtnes katedrâ EDIJS BOÐS.
Viòð atzina, ka patîk braukt vieslekcijâs pie topoðajiem stu-
dentiem, un arî Balvu Valsts ìimnâzijas 11. un 12.klaðu
audzçkòiem docents mçìinâja dot ieskatu, ko mâca Rîgas
nu pagastâ 11,61 ha platîbâ, atdalot no tâ zemes vienîbu
1,27 ha. Pieðíîra atdalîtajai zemes vienîbai nosaukumu
“Zîïuki”. Uz atdalîtâs zemes vienîbas esoðajâm çkâm un
bûvçm saglabâs adresi Lauku iela 5, Upîte, Ðíilbçnu pagasts.
Atdalîtajai zemes vienîbai 1,27 ha saglabâs iepriekð noteikto
lietoðanas mçríi - zeme, uz kuras galvenâ saimnieciskâ
darbîba ir lauksaimniecîba. Atlikuðajam zemes îpaðumam,
kas sastâv no trim zemes vienîbâm, saglabâs nosaukumu
“Kalnupes”.
30. aprîïa sçdes lçmumi
Viïakas novada domç
Runâ par valstu attiecîbâm
mos, tad mçríis ir sasniegts,” teica E.Boðs. Uz jautâjumu par
situâciju Latvijâ, Krievijas pierobeþâ, Edijs Boðs atbildçja:
“Zinu, ka politikas un ârpolitikas veidotâji mçìinâjuði neskai-
tâmas reizes skaidrot, cik ïoti svarîgs ir fakts, ka mçs esam
Eiropas Savienîbas dalîbvalsts un esam NATO sastâvâ. Ja runâ
par militârâs droðîbas jautâjumiem, tad tas, salîdzinot ar
situâciju Ukrainâ, jau ir garants droðîbai. Ilgtermiòâ gan Lat-
vijas un arî pierobeþas droðîbas jautâjumi ir saistîti ar valsts
ekonomisko attîstîbu. Bez militârâs droðîbas nevar rasties arî
ekonomiskâ attîstîba. Ko dos militârâ droðîba, ja nebûs sakâr-
tota ekonomika? Svarîgi veidot tâdu politiku, lai pierobeþâ
ir cilvçki, ir darbavietas, un lai ðîs vietas tîri fiziski nepaliek
tukðas. Bezdarbs - tas ir gremdçjoðs un potenciâli destabilizçjoðs
faktors.”
Edijs Boðs Balvu Valsts ìimnâzijâ. Viòð par savuveiksmes atslçgu sauc spçju strâdât daudz, strâdâtgodprâtîgi un ar izdomu.
Lappusi sagatavoja Z.Logina
27.martâ jau otro gadu pçc kârtas norisinâjâs prestiþâkonference “EBIT 2015”, kas pulcçja daþâdu nozaruvadîtâjus un lîderus, lai savstarpçji dalîtos ar pieredzçgûtajâm atziòâm. Konferencç piedalîjâs un uzstâjâs arîBalvu Valsts ìimnâzijas 11. klases skolçns GATISIRBÎTIS.
“Man ðo iespçju piedâvâja uzòçmuma UAB “Cinfinn”
projektu vadîtâja Latvijâ un Igaunijâ Gunita Kaða, kura stâdâ
pie konferenèu un seminâru organizçðanas,” atklâj Gatis Irbîtis.
Gatim konferencç vajadzçjis stâstît par diviem cilvçkiem
mûspusç, kuri ir ne vien labi vadîtâji, bet stingri seko un turas
pie saviem mçríiem, un viòð izvçlçjies Latvijas lielo uzòçmumu
vadîtâjus iepazîstinât ar Egonu Salmani un Staòislavu Prikuli.
“Konferencç piedalîjâs apmçram 400 cilvçku, bet es îpaðu
satraukumu nejutu. To, ko stâstîðu, uzrakstîju pats. Man bija
sava pârliecîba, ka par mûsu labajiem cilvçkiem jâuzzina visiem.
Egons Salmanis vada Tautas pûtçju oríestri “Balvi”, mûzikas
skolu. Tas ir cilvçks, ko es ïoti cienu. Es redzu, kâdu darbu viòð
iegulda skolas un oríestra attîstîbâ, audzinot jaunos mûziíus.
Zinu, ka, tieði pateicoties viòa darbam, esam vieni no labâka-
jiem oríestriem Latvijâ, es tajâ spçlçju trompeti. Esmu vçrojis,
kâ viòð izturas pret ikvienu mûziíi, - katrs cilvçks ir vissvarîgâkais
instruments, neatkarîgi, labâk vai sliktâk veicas muzicçðana.
Mçìinâjumâ jâbût obligâti, nekâdas atlaides netiek dotas.
Stingrs, mçrítiecîgs. Savukârt priesteris Staòislavs Prikulis ir
skautu vadîtâjs un ðîs kustîbas koordinators Latgalç, darbojas
Eiropas skautu organizâcijâ. Priesteri Staòislavu pazîstu kopð
kâdiem gadiem astoòiem, redzu, kâ viòð strâdâ ar jaunieðiem.
Priesteris zçniem palîdz turçties pie Dieva, ar ðîs organizâcijas
palîdzîbu ievirza ticîbâ sev un Dievam,” stâsta Gatis Irbîtis.
Otro konferences daïu klausîjies un domâjis, kâdam jâbût
veiksmîgam uzòçmçjam. “Pirmais – jâizveido labs un uzticams
kolektîvs, tad bûs labs produkts un izaugsme,” uzskata
jaunietis.
“Pamatojoties uz konferences apmeklçtâju aizpildîtajâm
aptaujas anketâm, varu teikt, ka Gata uzstâðanâs konferencç
novçrtçta ïoti atzinîgi. Divas nedçïas pirms pasâkuma, strâdâjot
pie konferences programmas, ar vadîbu nolçmâm tajâ iekïaut
acîm par to, kas ir lielisks vadîtâjs un lîderis. “EBIT 2015”
Iespçja
Uzstâjas vadîtâju konferencç. Gatis Irbîtis Latvijas lielouzòçmumu vadîtâjiem stâstîja par veiksmîgiem cilvçkiem,personîbâm, kuri seko saviem mçríiem - Egonu Salmaniun Staòislavu Prikuli.
Uzstâjas vadîtâju konferencç
konferences laikâ Lietuvâ kolçìi pie jaunieða prezentâcijas un
viòa uzstâðanâs strâdâja vairâkus mçneðus, Gatim savu
(“Lîdere”), Baiba Sipeniece-Gavare un daudzi citi.
*EBIT - peïòa pirms procentu un nodokïu atrçíinâðanas.
Foto
- n
o p
ers
onîg
â a
rhîv
aF
oto
- Z
.Login
a
Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2015. gada 19. maijsV 9.
No Balvu novada domes 14 deputâtiem vislielâkieieòçmumi pirms nodokïu nomaksas 2014.gadâ bijuðideputâtam Aivaram Kindzulam, vispieticîgâkie –Arvîdam Raciborskim un Pçterim Kalniòam.
Joprojâm ieòem divpadsmit amatus. Balvu novada
domes priekðsçdçtâjs ANDRIS KAZINOVSKIS pçrn ieòçma
12 amatus: Latgales plânoðanas reìiona un Latvijas Paðvaldîbu
savienîbas valdes loceklis; zemnieku saimniecîbas Susâju
pagastâ “Râtnieki” îpaðnieks; centriskâs partijas “Latvijas
Zemnieku savienîba” Balvu nodaïas vadîtâjs; Latgales reìiona
attîstîbas aìentûras padomes priekðsçdçtâjs; deputâts;
mednieku kluba “Nastrova” valdes priekðsçdçtâjs; Eiroreìiona
“Pleskava, Livonija” un volejbola kluba “Balvi” prezidents;
Balvu novada paðvaldîbas Zemes komisijas, Civilâs
aizsardzîbas komisijas un Administratîvo strîdu komisijas
priekðsçdçtâjs. Viòam pieder 7 zemes gabali un 4 bûves Susâju
laiva un 1991.gada traktors MTZ-80. Skaidrâs naudas
uzkrâjums – EUR 2 000. Pçrn lîdz nodokïu nomaksai
A.Kazinovskis nopelnîja EUR 37 993,75, tajâ skaitâ Latgales
plânoðanas reìionâ – EUR 284,56; ienâkums no îpaðuma
pârdoðanas – EUR 145,36 un EUR 150; ienâkums no
saimnieciskâs darbîbas un komercdarbîbas – EUR 180,08 un
EUR 11 370 (kokmateriâlu pârdevums); Lauku atbalsta
dienestâ – EUR 1 604,34; Balvu novada paðvaldîbâ – EUR 24
259,41.
Nomainîjis auto. Novada domes priekðsçdçtâja
vietniekam JURIM BOLDÂNAM pieder pieci nekustamie
îpaðumi un trîs kopîpaðumi. Îpaðumâ viòam ir dzîvoklis Rîgâ,
zeme Balvos, Kubula pagastâ, Rîgâ un Grâveru pagastâ. Tâpat
deputâtam joprojâm pieder 391 kapitâla daïa Latvijas-
Krievijas kopuzòçmumâ SIA “Bolid” EUR 2 781,71 vçrtîbâ.
Ja 2013.gada deklarâcijâ J.Boldâns uzrâdîja viòam piederoðo
1994.gada piekabi un 2002.gada vieglo automaðînu SubaruLegacy, tad pçrn, kâ liecina amatpersonas deklarâcija, Subarunomainîts pret 1994.gada Mercedes Benz Vito. Skaidrâs naudas
un 1998.gada paðbûvçtas airu laivas. Pçrn lîdz nodokïu
Kas mûsu deputâtu maciòos?Valsts ieòçmumu dienesta mâjaslapâ www.vid.gov.lv ikvienam pieejama informâcija par valsts amatpersonu ienâkumiem. Katru gadu “Vaduguns” ielûkojas mûsu
deputâtu maciòos zinot, ka saòems pârmetumus, ka rakòâjamies sveðâ veïâ. Atbilde, kas nemainâs, ir viennozîmîga – ðîs veïas nçsâtâji lemj par mums svarîgâm lietâm,turklât viòi paði lçmuði kalpot sabiedrîbai. Òemiet vçrâ, ka deputâtu algas norâdîtas pirms nodokïu nomaksas.
SIA “Zîïukrasti” – EUR 1 285,33; ienâkumi no îpaðumu
pârdoðanas – EUR 7 754,65, EUR 9 001 un EUR
1289,24; ienâkums no saimnieciskâs darbîbas un
komercdarbîbas – EUR 2 406,26; SIA “Zeiles” – EUR
825,26; Latvijas Republikas Saeimâ – EUR 5 418,76.
Viòam pieder garâþa, 6 zemes gabali un mâja Balvu
novadâ, 9 kapitâla daïas SIA “Zeiles” 9 eiro vçrtîbâ,
2009.gada automaðîna Audi A6 Avant, 2013.gada
piekabe Respo, 2005.gada automaðîna Land RoverFreelander. Bezskaidrâs naudas uzkrâjums – EUR
4457,53, vçrtspapîri – EUR 3 295, EUR 1 049,22 un
EUR 2 204,02 vçrtîbâ.
Lappusi sagatavoja E.Gabranovs
2013.gads 2014.gads
Andris Kazinovskis Ls 30 920,25 EUR 37 993,75
Juris Boldâns Ls 11 376,48 EUR 30 841,63
Aivars Kindzuls Ls 8 569,37 EUR 46 822,66
Egons Salmanis Ls 19 132,68 EUR 26 119,91
Sarmîte Cunska Ls 17 805,02 EUR 28 877,05
Ivans Baranovs Ls 3 968,71 EUR 11 306,40
Pçteris Kalniòð Ls 3 761,95 EUR 3 374,50
Svetlana Pavlovska Ls 9 110,25 EUR 32 150,64
Aigars Puðpurs Ls 10 533,45 EUR 19 727,03
Dmitrijs Usins Ls 7 460,52 EUR 17 931,07
Valdis Zeltkalns Ls 11 862,54 EUR 15 148,52
Inâra Òikuïina Ls 17 115,59 EUR 19 438,55
Vilnis Dzenis Ls 84 786,91 EUR 18 929,31
Arvîds Raciborskis x EUR 3 160,08
X - stâjâs amatâ 2014. gada 13. novembrî
DzîveOtrdiena � 2015. gada 19. maijsV10.
Lappusi sagatavoja S.Karavoièika
Jaundzimuðie
Tik skaista un mîïa, ka nosauc par Vasilisu.4.maijâ pulksten 20.50 piedzima meitenîte. Svars– 3,700kg, garums 57cm. Meitenîtes mammaiAlînai Skalovai no Alûksnes ðis ir pirmais bçrniòð.“Nezinu, kâdçï, bet jau no paða sâkuma sapòoju,ka pirmais bçrniòð man bûs meitenîte. Tiesa gan,gaidâmâ mazuïa dzimumu uzzinâju tikai paðâsgrûtniecîbas beigâs – treðajâ ultrasonogrâfijâ. Lîdztam brîdim no apkârtçjiem dabûju dzirdçt daþâdasprognozes. Vieni centâs iestâstît, ka gaidu puiku,citi apgalvoja, ka bûs meitiòa. Lai vai kâ, dienâ,kad uzzinâju, ka bûðu mamma meitenîtei, biju ïotilaimîga,” atminas Alîna. Jaunâ mâmiòa stâsta, kasâkumâ bija nolçmusi mazulîti saukt par Veru,taèu, kad Alîna pirmoreiz ieraudzîja jaundzimuðo,viòa saprata,- iepriekð izdomâtais vârds meitiòainederçs. “Viòa bija tik skaista un mîïa, ka, daudznedomâjot, meitu nosaucu par Vasilisu. Tiesa gan,ar savu ieraðanos ðai pasaulç viòa lika manpagaidît, jo ârstu noliktais datums bija 26.aprîlis.Vasilisa savu dzimðanas dienu izvçlçjâs pati, unpar to man liels prieks,” teic jaundzimuðâs mammaAlîna.
Jau laikus nolçma, ka meitu sauks par Emîliju.3.maijâ pulksten 12.20 piedzima meitenîte. Svars –3,200kg, garums 56cm. Meitenîtes mammai InitaiOzoliòai no Alûksnes ðis ir otrais bçrniòð, mâjâs irdçliòð Daniels, kuram ir 1,6 gadi. “Puika mâjâs mumsjau ir, tâdçï otro ïoti gaidîjâm meitenîti. Tikai ziòu parmazuïa dzimumu gan nâcâs gaidît ïoti ilgi, jo touzzinâju vien dzemdîbu dienâ,” teic jaunâ mâmiòa.Lai arî lîdz pat bçrniòa dzimðanai topoðajiemvecâkiem nebija skaidrs, pasaulç nâks puika vaimeitenîte, viòi jau laikus nolçma,- ja bûs meitiòa,viòu sauks par Emîliju. “Piemçrotâkâ vârdameklçjumos neðíirstîju vârdadienu kalendâru,meitiòas vârds pats ieðâvâs prâtâ. Izstâstîju par savuideju mâjiniekiem, arî viòiem patika. Tâpçcvienprâtîgi nolçmâm - bûs mums sava Emîlija,”skaidro nu jau divu bçrnu mâmiòa. Viòa stâsta, kauz Balvu slimnîcas dzemdîbu nodaïu brauca armierîgu sirdi, jo pirms vairâk nekâ pusotra gada ðajâslimnîcâ pasaulç nâca arî Daniels. “Zinu, ka tagadmâjâs ar diviem maziem bçrniem bûs grûtâk, taèudaudz nebçdâju, jo bçrnu audzinâðanâ piedalîsiesarî mans draugs Ivo,” skaidro Inita.
Vçl dzimuði:29.aprîlî pulksten 7.26 piedzima puika. Svars - 4,220kg, garums
Vîrs ar sievu vienojas - dçlu sauks par Kârli. 9.maijâ pulksten 20.27piedzima puika. Svars - 3,510kg, garums 56cm. Puisçna vecâkiemMârîtei un Armandam Kraujâm no Gulbenes ðis ir pirmais bçrniòð.Jaunie vecâki stâsta, ka par gaidâmâ mazuïa dzimumu bijapârliecinâti jau kopð paða grûtniecîbas sâkuma: “Mums paðiem tasbija skaidrs, ka gaidâm puiku, pat bez visâm ultrasonogrâfijaspârbaudçm. Un arî vârdiòu viòam izvçlçjâmies krietnu laiku pirmsdzimðanas. Abi ar Armandu gribçjâm, lai dçlam ir latvisks un skaistsvârds, un tâdu arî izvçlçjâmies. Mûsu puika bûs Kârlis!” priecîgi stâstajaunâ mâmiòa. Izrâdâs, maijs Krauju ìimenes lokâ jau lîdz ðim bijisjubilejâm un daþâdâm svinîbâm bagâts mçnesis, bet tagad bûsvçl par vienu dzimðanas dienu vairâk. Jaunie vecâki stâsta, kapaðiem pirmajiem par bçrniòa nâkðanu pasaulç paziòoja abuvecâkiem un brâïiem, kuri arî ar nepacietîbu gaidîja ierodamiesKârli ðajâ pasaulç. Izrâdâs, Mârîtes mammai ðis ir jau treðaismazbçrniòð, savukârt Armanda mammai - otrais. Jautâti, kâdçïizvçlçjâs tieði Balvu dzemdîbu nodaïu, Mârîte un Armands teic, kaviòu abu dzîve saistîta ar ðo pilsçtu. Piemçram, Mârîte Balvosmâcîjusies, tâdçï ðî pilsçta viòai tikpat labi zinâma kâ Gulbene.“Ne mirkli nenoþçlojam, ka atbraucâm uz Balviem. Ðeit ir ïoti jaukspersonâls, bet jaunajiem vecâkiem pieejamas ìimenes palâtas,kas arî nav mazsvarîgi. Mçs slimnîcâ dzîvojam trijatâ jau kopðpirmâs dienas,” teic jaunie vecâki.
5.maijâ apritçja mçnesis, kopð pasaulç nâca balvenietes IlzesKopmanes dvîòu meitenîtes Karîna un Kristîne. Tagad Ilze ir ïoti bagâtamamma, jo 27 gadu vecumâ viòai ir septiòi bçrni.
Kad ierodamies ciemos pie jaunâs mâmiòas, mûs sagaida bariòð priecîgi
èalojoðu daþâda vecuma bçrnu. Ilze stâsta, ka nu ìimenç bçrnu pulciòð
sakuplojis lîdz èetriem dçliem un trîs meitâm - vecâkajam puikam Kirilam ir
un jaunatnes radoðais festivâls “Zem zilâs debesubïodas plaða pasaule veras…”. Pasâkums sâkâs ardalîbnieku gâjienu no Viïakas novada domes lîdzpilsçtas estrâdei, kur norisinâjâs dalîbnieku koncerts.
Visus piecus gadus svçtku reþisore ir bijusi Ineta Lindenberga.
“Kad izveidojâs novadi, skolu pulciòu darbu organizçja
atseviðíi no Balviem. Radâs ideja, ka ðie pulciòi savu darba
veikumu visa gada garumâ varçtu parâdît noslçguma
koncertâ, kuru mçs nodçvçjâm par festivâlu. Ðis gads ir îpaðs,
jo sakrît ar Dziesmu un deju svçtku gadu, tas mums lika
gatavoties gan dziesmu svçtkiem, gan paralçli domât par
festivâla programmu,” atklâja I.Lindenberga.
Gâjiens. Bçrnu un jaunieðu kolektîvus uzraudzîja Sprîdîtis un Lienîte. Viòi kopâ ar dalîbniekiem devâs uz pilsçtasestrâdi, kur norisinâjâs festivâls, kas bija sadalîts èetrâs daïâs - “Mâjas – apburtâ loka skavas!”, “Vçja zirgi sauli veda,es tiem lîdzi taisîjos!”, “Lielâ pasaule atver durvis!” un “Mâjâs svçtîba zied!”.
Mçìinâjums. Balvu Kultûras un atpûtas centra dejustudijas “Terpsihora” dalîbnieces pirms uzstâðanâs kârtîgiatkârtoja deju soïus, lai uzstâjoties neko nesajauktu.Meitenes atzina, ka tikai ar cîtîgu dabu un mçìinâjumiemir iespçjams iemâcîties visu repertuâru.
Saulîtes.Kaut arî
dienanebija
saulaina,katra
kolektîvanosaukumsbija lasâms
uzsaulîtçm,
kas starojapasâkuma
epilogâ.
“Cûkas driíos”. Skatîtâju smaidus un varenus aplausus izpelnîjâs Rekavas vidusskolastautas deju kolektîvs, kurð kârtîgi uzmundrinâja skatîtâjus ar savu priekðnesumu.
Priekðnesumi visâm gaumçm. Viïakas novada bçrnuun jaunieðu radoðâ festivâla skatîtâjiem bija iespçja vçrotgan daþâdus deju stilus (foto), gan noklausîties daþâdasdziesmas, kâ arî baudît ìitâristu un vijoles ansambïusniegumu.
Izstâde. Skatîtâjiem bija iespçjaaplûkot Viïakas novada mâkslasskolas skolçnu darbus, kas bijaizvietoti visapkârt pilsçtas estrâdei.
Pirmâ uzstâðanâs. Rugâjunovada pirmsskolas izglîtî-bas iestâdes audzçkne TînaLeone pârstâvçja deju ko-lektîvu “Íipariòi”. Tîna atzina,ðis ir viòas pirmais koncerts.Tâpat viòa sprieda, kanoteikti uzstâsies arî citoskoncertos.
rugâjieðu lîdzatvesto cienastu, dzçra kafiju un runâja par
dzîvi, skolu un ikdienas notikumiem, Rugâju novada
1.klases skolçni kopâ ar Rîgas Evaòìçliskâs Svçtdienas skolas
bçrniem atseviðíâ telpâ spçlçjâs, çda saldumus un saòçma
piemiòas balvas no rîdziniekiem. Tad visi gida pavadîbâ
devâs nelielâ ekskursijâ pa Vecrîgu, kur iepazina vecpilsçtu,
kâ arî apmeklçja Rîgas Svçtâ Pçtera baznîcu. “Tâ tieðâm bija
jauki pavadîta diena kopâ ar bçrniem,” atzîst pirmklasnieces
Elizabetes mamma Sanita Brezinska.
S.Gugâne
Notikums
Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2015. gada 19. maijs
A.Loèmeïa teksts un foto
Svinot 150.ugunsdzçsîbas gadadienu Latvijâ un
Ugunsdzçsçju un glâbçju dienu, Valsts ugunsdzçsîbas
un glâbðanas dienests (VUGD) 17. un 18.maijâ aicinâja
ikvienu nâkt ciemos uz ugunsdzçsçju depo visâ Latvijâ.Suminot ugunsdzçsçjus jubilejâ, Atvçrto durvju dienu
rîkoja arî VUGD Balvu daïa.
Par godu apaïajai gadadienai, aizvadîtajâ svçtdienâ Balvudaïas ugunsdzçsçji piedalîjâs dievkalpojumâ Balvu VissvçtâsTrîsvienîbas Romas katoïu baznîcâ un Balvu Kultûras unatpûtas centrâ vçroja Baltinavas dramatiskâ kolektîva“Palâdas” uzstâðanos. Savukârt vakar no rîta VUGD Balvudaïâ notika Atvçrto durvju dienas pasâkums, kuras laikâikviens interesents varçja ne tikai saòemt atbildes uz visieminteresçjoðiem jautâjumiem un nofotografçties ar VUGDtehniku un paðiem ugunsdzçsçjiem, bet arî iepazîties arugunsdzçsçju glâbçju ikdienu, izmçìinât, cik tad îsti sverugunsdzçsçju ekipçjums, kâ arî pamçìinât, vai iespçjams 30sekunþu laikâ uzìçrbt ugunsdzçsçju glâbçju aizsargtçrpu. Tovisu steidza pârbaudît arî Bçrzkalnes pirmsskolas izglîtîbasiestâdes mazie audzçkòi, kuri ugunsdzçsçju depo viesojâspirmo reizi.
Ugunsdzçsçji svin apaïu jubileju
Izrâda ugunsdzçsçju tehniku. VUGD Balvu daïas virsleitnants IVARS LEONS (attçlâ)
Atvçrto durvju dienâ pastâstîja, ka ugunsdzçsçjos strâdâ jau 19 gadus. Pieredzç-
juðais VUGD darbinieks mazajiem ciemiòiem uzdeva arî daþâdus jautâjumus, uz
kuriem bçrni atbildçja raiti un pârliecinoði. Piemçram, uz virsleitnanta jautâjumu,
kâds ir vienotais ârkârtas palîdzîbas izsaukumu numurs, bçrni vienbalsîgi atbildçja:
komandas gars un patiesadegsme palîdzçt citiem,riskçjot ar to, kas paðam
visdârgâkais. Tâs ir vçrtîbas,kas raksturîgas
ugunsdzçsçjiem visos laikos!
Re, kâ!
Otrdiena � 2015. gada 19. maijsV14. Projekti
Izveidots atpûtas nams “Ezermalas”2014.gada nogalç Ivars
Frolovs realizçja Leader projektuNr. 13-07-LL04-L413101-000014 “Atpûtas nama“Ezermalas” izveide”. Idejupar atpûtas nama izveidi IvarsFrolovs loloja jau 2012.gadâ,kad uzsâka darbu un ieguldîjapersonîgos lîdzekïus, lai uz mûraçkas pamatiem uzliktu guïbûvi,bet, lai turpinâtu îsâkâ laikâîstenot sapni par atpûtas namaizveidi Balvu ezera krastâ,nolçma startçt projektu kon-kursâ. Pirmo reizi iesniedzot projekta ideju, tâ netika atbalstîta, jo nepietika finansçjuma.Ivars Frolovs projekta pieteikumu iesniedza uz nâkamo Leader projektu konkursa kârtu.
Projekta mçríis bija veikt akmens mûra çkas rekonstrukciju, ierîkot telðu vietu, piedâvâjotjaunu nakðòoðanas un pasâkumu norises vietu, tâdçjâdi attîstot tûrismu un daþâdojotuzòçmçjdarbîbu Balvu novadâ.
“Ja projekts nebûtu guvis atbalstu, tad atpûtas namiòa rekonstrukcija par saviem lîdzekïiemnotiktu lçnâk. Bûtu rekonstruçjis tikai 1.stâvu, bet nepietiktu lîdzekïu, lai nosiltinâtu unizveidotu 2.stâvu – istabiòas nakðòoðanai, neierîkotu bioloìisko kanalizâciju un apkuressistçmu - kamînu ar siltâ gaisa izpûðanu pa visâm telpâm. Pateicoties projektam, atpûtasnamiòâ jau iespçjams palikt, lai atpûstos lîdz pat 20 cilvçku lielas kompânijas. Namiòâpieejama arî sauna. Vçl bûs jâiegulda privâtie lîdzekïi, lai labiekârtotu apkârtni, uzlabotupiebraucamo ceïu un iegâdâtos mçbeles atpûtas namiòam. Nâkotnç labprât piedalîtos projektukonkursos, lai uzlabotu pakalpojumu, kâ viesiem, tûristiem lietderîgâk pavadît brîvo laiku.Ðobrîd vasaras sezonâ ir iespçjams iznomât katamarânus un doties izbraukumâ pa Balvuezeru,” stâsta Ivars Frolovs.
Projekta kopçjâs izmaksas bez PVN ir EUR 19901,70, ELFLA finansçjums - EUR 11941,02 unprojekta lîdzfinansçjums – EUR 7960,68. Projekta îstenoðanas laikâ iesniegti trîs maksâjumapieprasîjumi Lauku atbalsta dienestam, tâdçjâdi uzòçmçjam iespçjams plânot projekta naudasplûsmu un nav nepiecieðama uzreiz visa summa, kurai jânodroðina projekta izdevumupriekðfinansçðana.
LEADER projektiUzòçmçjdarbîbas daþâdoðana
Projekti îstenoti Eiropas Lauksaimniecîbas fonda lauku attîstîbai (ELFLA) LatvijasLauku attîstîbas programmas 2007. - 2013. gadam pasâkuma “Lauku ekonomikas daþâdoðanaun dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ” ietvaros.Balvu rajona attîstîbas stratçìijas 2009.-2013.gadam rîcîbas plâna 2.rîcîbâ“Uzòçmçjdarbîbas daþâdoðana”. Aicinâm iepazîties ar projektiem, kas îstenoti Balvunovadâ. Informâcija par citiem projektiem pieejama biedrîbas “Balvu rajona partnerîba”mâjaslapâ: www.balvi.partneribas.lv, sadaïâ LEADER - îstenotie projekti.
Informâciju sagatavoja biedrîbas “Balvu rajona partnerîba” stratçìijas administratîvâ vadîtâja
Lâpânu un SIA “AMATI” direktoru Andreju Andrejevu.
*Apmaksâts
Gaismas nekad nav par daudz!Biedrîba “Balvu Teâtris” jau vairâk nekâ desmit gadus
nodarbojas ar teâtra izrâþu, daþâdu kultûras un atpûtaspasâkumu organizçðanu vai atbalstîðanu gan Balvunovadâ, gan arî ârpus tâ robeþâm. Tâs ir bijuðas izrâdes“Mçs uzcçlâm pili...”, “Mazâ raganiòa”, starptautiskaisteâtru festivâls “Íirðu dârzs”, Bçrnîbas svçtku unZiemassvçtku sarîkojumi bçrniem, Jâòu sarîkojumuveidoðana Balvos un daudzi citi pasâkumi. Lai varçtudaudzpusîgâk un kvalitatîvâk turpinât iesâktos darbus,kâ arî realizçt jaunas idejas, biedrîba “Balvu Teâtris”2014.gadâ izstrâdâja un 2015.gada martâ realizçjaEiropas Savienîbas Lauksaimniecîbas fonda laukuattîstîbai (ELFLA) LEADER programmas projektu Nr.14-07-LL04-L413101-000007 “Gaismas nekadnav par daudz".
Projektâ tika iegâdâta jauna gaismu sistçma parkopçjo summu EUR 8860,93, no kuras 60% (EUR5316,56) bija publiskais finansçjums no ELFLA, betatlikuðos 40% sedza biedrîba par saviem lîdzekïiem.Gaismas sistçmu komplektâ ietilpst 10 LED RGBAWPAR tipa proþektori, 6 LED BAR TCL tipa proþektori,dators ar gaismu pulti un savienojoðo vadu komplekts.
Lai arî projekts ir tikko noslçdzies, tomçr jau paspçtsjauno gaismas iekârtu izmantot vairâkos pasâkumos, tâdâ veidâ atbalstot vietçjâs kultûrasdzîves norises, vienlaicîgi atvieglojot ðo pasâkumu organizçðanu un arî padarot to krâsainâkuun spilgtâku.
SIA “AMATI”, Ezera ielâ 30,Balvos, îstenojis LEADER program-mas projektu Nr. 14-07-LL04-L413101-000010 “Inþenier-komunikâciju servisa darbuoperativitâtes veicinâðana”.Projekta laikâ iegâdâtâs iekârtas untehnika ir radîjusi infrastruktûru, laivietçjiem iedzîvotâjiem spçtunodroðinât specifisku, kvalitatîvupakalpojumu sniegðanu.
Projekta îstenoðanai saòemtaisELFLA finansçjums ir 60% (EUR6112) no projekta attiecinâmajâm
izmaksâm (EUR 10 186,66). Leader programmas projekts ir pirmais realizçtais SIA “AMATI”Eiropas Savienîbas projekts, kâ rezultâtâ iegâdâtas ikdienas darbam nepiecieðamâs iekârtas:
� datortehnika, kas ïauj regulçt un kontrolçt apkures sistçmas attâlinâti un no jebkurasvietas, kur vien pieejams internets;
� mobili, ar akumulatoru darbinâmi urbðanas un grieðanas instrumenti, ar kuriem varstrâdât vietâs, kur nav pieejama elektrîba;
� videoskops, ar kura palîdzîbu var ielûkoties dziïi cauruïu tîklu iekðienç, apkures katluslçgtajâs kamerâs, kâ arî bûvkonstrukciju nepieejamajâs vietâs, lai varçtu atrast bojâjumus unvizuâli noteikt to stâvokli;
� papildinâts dimanta caurumu urbju klâsts, kas nepiecieðami, lai izveidotu visdaþâdâkâdiametra caurumus betonâ, íieìelî, akmenî;
� cauruïu aizsaldçtâjs, ar kuru iespçjams salabot apkures sistçmu vai ûdensvadu pat tad, janav iespçjams piekïût noslçgarmatûrai, lai varçtu apturçt ûdens plûsmu. Iekârta aizsaldçcauruïvadu, to nesabojâjot, un izveido droðu ledus koríi. Meistari var salabot bojâjumu,neuztraucoties par nenoslçgtajiem ûdens krâniem. Pçc darbu pabeigðanas atliek vien atslçgtiekârtu un gaidît, kamçr ledus izkûst.
Visas iegâdâtâs iekârtas ïauj specifiskus darbus padarît ïoti îsâ laikâ, ekonomiski izmantotenerìiju un darbaspçka resursu.
Projekta sagatavoðana nav sareþìîts process - pats galvenais ir laba ideja un atbildîga pieejadokumentu aizpildîðanâ. SIA “AMATI” direktors Andrejs Andrejevs atzîst, ka atbildîgâsiestâdes, kas nodroðina ðo projektu realizçðanu, ir ïoti atsaucîgas, sniedz konsultâcijas, lailabas idejas tiktu realizçtas. Ikvienam, kas vçlas realizçt projektu, jârçíinâs ar kapitâliegul-dîjumiem projekta sâkumâ, kâ arî jâòem vçrâ, ka no projekta iesniegðanas brîþa lîdz realizâcijaivar paiet ilgs laiks. SIA “AMATI” projekta idejas îstenoðana ilga gadu. SIA “AMATI“ veiksmespamatakmens – bût vienmçr soli priekðâ kvalitâtç, inovâcijâs un jaunajâs tehnoloìijâs.
Sîkâk: www.amati.lv, sekojiet jaunumiem Facebook - SIA AMATI
Ir sâpes, ko nevar dalît uz pusçm,Nav tâdu vârdu, kas mierinât spçtu...Nostâjas blakus tev draugi un klusçKaut vai tâ, lai tev palîdzçtu.Skumju un atvadu brîdî mûsu klusa
un patiesa lîdzjûtîba tuviniekiem, uzmûþu no NORMUNDA
Tas ir visskumjâkais brîdis, kad mîïa sirdsUz mûþu mûþiem pârtrûkst un stâjas,Tad zvaigznes pie debesîm asarâs mirkstUn tukðas kâ klajums kïûst mâjas.
Skumju brîdî, kad noslçdziesÇVALDA STEPÂNA mûþa gâjums,
izsakâm patiesu lîdzjûtîbu LîgaiBondarei un pârçjiem
tuviniekiem.Bijuðie klasesbiedri Bçrzpils
vidusskolâ
Dvçselîte dodas dusçt, sâpçs nogurusi klusi,Klusîtçm kâ dzîvojusi,Gaismu apkârt starojusi,Aizslîd prom uz saules pusi...Sâpju un atvadu brîdî mûsu klusa unpatiesa lîdzjûtîba Irçnai Jasinskai ar