Zemkopības ministrijas subsidēts zinātniskais pētījums

Zemkopības ministrijas subsidēts zinātniskais pētījums

BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS EKONOMISKAIS PAMATOJUMS

ĢENĒTISKI MODIFICĒTO KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS

GADĪJUMĀJānis Vanags, RTU profesorsInāra Turka, LLU profesore

RĪGA– 2009.

BRĪVĀS ZONAS SKAIDROJUMS UN EKONOMISKAIS SATURS

brīvā bioloģiskā zona - noteikta valsts teritorijas daļa, kurā iespējamā ĢM kultūraugu audzēšana kļūst ekonomiski neizdevīga, izpildot valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības un/vai var radīt reālus ražošanas dabisko apstākļu pasliktināšanās (zaudējumu) draudus citiem saimnieciskās darbības subjektiem, kā arī apkārtējās vides ilgtspējīgai attīstībai, dzīvnieku un cilvēku veselībai.

ES ATTIEKSME PRET ĢENĒTISKI MODIFICĒTO PRODUKTU AUDZĒŠANAS

IZPLATĪBU DALĪBVALSTĪS

Eiropas Savienības normatīvie akti neaizliedz kādai lauku saimniecībai nodarboties ar bioloģiski modificētu kultūraugu audzēšanu, ja tā ievēro visas dalībvalsts valdības un pašvaldības noteiktās prasības.

Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem jānodrošina izvēles brīvība lauku saimniecībām - nodarboties ar konvenciālo vai bioloģisko lauksaimniecības sistēmu, jeb audzēt ģenētiski modificētos produktus.

Izvēles brīvība nenozīmē pastāvīgi atrasties ģenētiskā piesārņojuma apdraudējumā.

ES NORMATĪVAJOS AKTOS IEKĻAUTIE PRINCIPI SAISTĪBĀ AR VIDES PIESĀRŅOŠANU

ES normatīvajos aktos tiek noteikti šādi pamatprincipi, kas attiecināmi uz dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem:

princips „piesārņotājs maksā” paredz, ka izmaksas, kuras rodas, novēršot, likvidējot vai neitralizējot videi nodarīto kaitējumu, sedz piesārņotājs;

preventīvo pasākumu princips piesārņojuma draudu mazināšanā vērsts uz profilaktiskajiem pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu piesārņojuma draudus;

piesardzības princips nosaka rīcību neskaidros gadījumos. Tas prasa izvairīties no darbības, kuras sekas attiecībā uz vidi un cilvēku veselību nav prognozējamas vai prognozes ir neskaidras;

integrētas pieejas princips nosaka nepieciešamību vides aizsardzības prasības iekļaut visos ekonomiskās attīstības plānošanas līmeņos – uzņēmums, reģions, nozare, valsts;

POTENCIĀLI BRĪVĀS BIOLOĢISKĀS ZONAS EKONOMISKAIS NOSACĪJUMS

Brīvās bioloģiskās zonas funkcionēšanas pamatprincipu var definēt šādi: Brīvās zonas teritorijā lauksaimniecības produktu

ražošana, izmantojot konvenciālās un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu tehnoloģijas, dod lielāku peļņu, salīdzinājumā ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām, ja pēdējais izpilda visas tehniskās, organizatoriskās un ekonomiskās prasības, kuras noteiktas, lai nodrošinātu ES deklarēto brīvās izvēles principu un vides piesārņojuma samazināšanas principus.

BRĪVO BIOLOĢISKO ZONU IEDALĪJUMS

Brīvās zonas pēc to izveidošanas rakstura un aizņemtās platības var iedalīt šādās grupās: vietējās nozīmes Brīvā zona - izveidota vienas pašvaldības

teritorijā; novadu nozīmes Brīvā zona - izveidošanā piedalās vairākas

pašvaldības; reģiona nozīmes Brīvā zona tiek veidota, savstarpēji

vienojoties vairāku novadu pašvaldībām par vienotām prasībām ĢM kultūraugu potenciālajiem audzētājiem;

starpvalstu nozīmes Brīvā zona - tiek veidota, savstarpēji vienojoties pierobežas pašvaldībām dažādās valstīs par vienotām prasībām ģenētiski modificēto produktu audzētājiem.

BRĪVO BIOLOĢISKO ZONU IZVEIDOŠANAS PRIEKŠNOTEIKUMI

Brīvās zonas būtu veidojamas, ņemot vērā šādus aspektus: teritorijas piemērotību lauksaimniecības

kultūraugu intensīvai audzēšanai; bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību

izplatība attiecīgajā teritorijā; tūrisma attīstība attiecīgajā teritorijā; attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskās tradīcijas; citi nozīmīgi aspekti saistīti ar ĢM kultūraugu

audzēšanas negatīvajiem blakusefektiem.

IESPĒJAMĀS PAPILDUS IZMAKSAS ĢM PRODUKTU RAŽOTĀJIEM

informācijas izplatīšanas izmaksas; papildus agrotehnisko pasākumu izmaksas, lai mazinātu

nejaušu ĢM kultūraugu izplatību citu saimniecību sējumos; pasākumu izmaksas ĢM produktu izplatības ierobežošanai

produktu pirmapstrādē, glabāšanā un transportēšanā; ĢM produktu marķēšanas izmaksas par ĢM produktu klātbūtni; pārbaudes paraugu sagatavošanas un nogādāšanas izmaksas

laboratorijas izmeklējumiem; maksājumi par laboratorijas analīzēm; personāla papildus apmācības izdevumi; valsts uzraudzības dienestu izveidošanas un uzturēšanas

izdevumi – tā vajadzētu būt!; ĢM kultūraugu sējumu apdrošināšanas izdevumi un citu

preventīvo pasākumu izmaksas.

ĢM PRODUKTU AUDZĒŠANAS IZMAKSAS

Kopējās lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas ĢM kultūraugu audzētājam aprēķināmas, izmantojot šādu vienādojumu:

TCGM = (∑VCGM + ∑FCGM) + ∆CGM ,

kur TCGM – kopējās izmaksas ĢM produktu ražošanā;

∑VCGM - mainīgās izmaksas ĢM produktu ražošanā;

∑FCGM - pastāvīgās izmaksas ĢM produktu ražošanā;

∆CGM - papildus izmaksas ĢM produktu ražošanā.

ES VALSTU PIEREDZE PAR PAPILDUS IZMAKSĀM PĀRTIKAS PRODUKTU

RAŽOŠANĀ NO ĢMP

Saražotā pārtikas produkta veids

Izmaksu pieaugums %

Laborat. Izejvielas Personāls

Milti un putraimi 57 29 29

Konditorijas izstrādājumi 44 26 30

Maizes izstrādājumi 36 23 29

Piena produkti 28 17 38

Augļu un dārzeņu produkti 42 8 54

Gaļas produkti 23 8 40

Pārtikas rūpniecībā 28 14 33

ĢMKA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA PAMATNOSACĪJUMS

ĢMKA audzēšanas ekonomiskais izdevīgums izsakāms ar šādu matemātisko modeli:

kur ∑TRGM – kopējie ieņēmumi lauku saimniecībām, kuras audzē ģenētiski modificētus kultūraugus noteiktā platībā;

∑SGM - ģenētiski modificētu kultūraugu kopējā platība;

∑TRGM – kopējie izdevumi lauku saimniecībām, kuras audzē ģenētiski modificētus kultūraugus noteiktā platībā;

∑ECSB,GM - netiešās izmaksas sabiedrībai, kuras rodas, ja valstī tiek audzēti ģenētiski modificētie kultūraugi.

ĢMKA AUDZĒŠANAS IZDEVĪGUMA EKONOMISKAIS SATURS

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas izdevīguma nosacījumam ir šāds ekonomiskais saturs: ĢM kultūraugu audzēšana kļūst

ekonomiski izdevīga tikai tajā gadījumā, ja ienākumi no izaudzēto ĢM kultūraugu realizācijas ienākumi attiecināti uz platības vienību ir lielāki par izmaksām uz platības vienību.

BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA SATURS

ĢM kultūraugu audzēšana valstī vai kādā no tās reģioniem kļūst ekonomiski neizdevīga, ja kopējie ieņēmumi, ko dod ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana uz vienu platības vienību ir mazāki par kopējiem ražošanas izdevumiem uz platības vienību, kuriem pieskaitīti sabiedrības izdevumi saistīti ar ĢM kultūraugu audzēšanas, novākšanas, glabāšanas, transportēšanas, pārstrādes un realizācijas procesa uzraudzīšanu.

BRĪVĀS ZONAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA GRAFISKIE MODEĻI

Ls

TCKKA

PLKKA

FCKKA

TRKKA

neizdevīgi audzēt

izdevīgi audzēt

TRKKA = TCKKA

FC0

PL1

KONVENCIONĀLĀ KULTŪRAUGA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA MODELIS

BRĪVĀS ZONAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA GRAFISKIE MODEĻI

Ls

TCKKA

PLGM

FCGM

TRKKA

neizdevīgi audzēt

izdevīgi audzēt

PL0,KKA

TRGM = TCGM

FC0

PL0.GM

ĢM MODIFICĒTĀ KULTŪRAUGA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA MODELIS

TCGM

POTENCIĀLO ZAUDĒJUMU SUBJEKTI ĢM KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS GADĪJUMĀ

Identificētie potenciālo zaudējumu subjekti ĢM kultūraugu audzēšanas gadījumā: bioloģiskās lauku saimniecības; lauku saimniecības, kurās tiek audzēts rapsis; sēklkopības lauku saimniecības, kurās audzē

bioloģiski apdraudēto kultūraugu sēklu; saimniecības, kurās audzē bites; lauku tūrisma uzņēmumi un veselības

rehabilitācijas uzņēmumi laukos.

POTENCIĀLO ZAUDĒJUMU NOVĒRTĒŠANA

PZ subjekts Potenciālā zaudējuma novērtējums

bioloģiskās lauku saimniecības

ne mazāk par 8 - 15% no gūtajiem ienākumiem

LS, kurās audzē rapsi

ne mazāk par 10 - 30 % no gūtajiem ienākumiem

sēklaudzēšanas saimniecības

līdz 100%, ja tiek audzēti bioloģiski apdraudēto KA sēklas

LS, kurās audzē bites

ne mazāk par 50-60% no gūtajiem ienākumiem

lauku tūrisma un VR uzņēmumi

ne mazāk par 8 - 15% no gūtajiem ienākumiem

RAPŠA AUDZĒŠANAS POTENCIĀLAIS

EKONOMISKAIS IZDEVĪGUMS

Rādītājs

Rādītāji uz platības vienību

Ražība(t)

Izmaks.(Ls/ha)

Ieņēm.(Ls/ha)

Rentabil.%

 Zemas auglības lauki

3,0 568,7 510 -10,3

3,25 568,7 552,5 -2,8

Vidējas auglības lauki 

3,5 568,7 595 4,6

3,75 568,7 637,5 12,1

Augstas auglības lauki -

apdraudētā zona 

4,0 568,7 680 19,6

4,25 568,7 722,5 27,1

4,5 568,7 765 34,5

POTENCIĀLIE ZAUDĒJUMI ĢM KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS GADĪJUMĀ

PZ subjekts Potenciālā zaudējuma

apmērs (milj.Ls)

Bioloģiskās lauku saimniecības

vismaz 2.04

LS, kurās audzē rapsi vismaz 9.64

Sēklaudzēšanas saimniecības vismaz 1.47

LS, kurās audzē bites vismaz 2.46

Lauku tūrisma un VR uzņēmumi

vismaz 0.52

POTENCIĀLIE ZAUDĒJUMI REĢIONOS

Reģions Potenciālais zaudējums

summa (milj.Ls) struktūra %

Vidzeme 4,44 27,5

Kurzeme 4,22 26,2

Latgale 2,33 14,5

Zemgale 3,01 18,7

Pierīga 2,12 13,1

Valstī 16,1 100,0

BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS NOVĒRTĒJUMS RAJONOS

Brīvo zonu izveidošanas novērtējumam rajonos izmantotā metode: tiek noteikti 5 absolūtie un salīdzinošie saderīgi

rādītāji, kas attiecas un brīvo zonu veidošanu; katram no rādītājiem tiek piešķirts svars; rajoni tiek ranžēti pēc attiecīgo rādītāju

absolūtās vērtības; iegūtie rangi tiek koriģēti ar svariem un iegūts

vērtējums ballēs; balles tiek saskaitītas un iegūts kopējais

rezultāts.

VĒRTĒŠANĀ IZMANTOTIE KRITĒRIJI

Absolūtie rādītāji Salīdzinošie rādītāji

Bioloģisko saimniecību skaits rajonā

BS īpatsvars kopējā saimniecību skaitā rajonā

BS rīcībā esošā lauksamniecībā izmantojamā zeme

BS rīcībā esošās LIZ īpatsvars kopējā izmantojamā LIZ rajonā

Apdraudētās platības bioloģiskajās saimniecībās

Apdraudētās platības īpatsvars BS rīcībā esošās LIZ platībā

Rapša sējumu platības visās lauku saimniecībās

Rapša sējumu platību īpatsvars kopējā izmantojamā LIZ rajonā;

Bišu saimju skaits visās saimniecībās rajonā

Bišu saimju skaits uz 1000 ha izmantojamās LIZ.

VĒRTĒŠANĀ IZMANTOTO KRITĒRIJU SVARS

Rādītāja satursSvars

Rādītāja satursSvars

BS skaits rajonā 0,15BS īpatsvars kopējā saimniecību skaitā rajonā

0,1

BS rīcībā esošā LIZ 0,4BS rīcībā esošā LIZ īpatsvars LIZ rajonā

0,45

Apdraudētās platības BS

0,1AP īpatsvars BS rīcībā esošā LIZ platībā

0,1

Rapša sējumu platības

0,1RS platību īpatsvars izmantojamā LIZ rajonā;

0,05

Bišu saimju skaits rajonā

0,25Bišu saimju skaits uz 1000 ha izmantojamās LIZ.

0,3

APDRAUDĒTĀKIE RAJONI

RajonsRajona rādītāji

Novērtējums Ballēs Reģions

Cēsu rajons 42,4 Vidzemes

Limbažu rajons 42,1 Pierīgas

Madonas rajons 38,5 Vidzemes

Aizkraukles rajons

38,0Zemgales

Valkas rajons 37,9 Vidzemes

Preiļu rajons 34,8 Latgales

VIDĒJI APDRAUDĒTIE RAJONI

RajonsRajona rādītāji

Novērtējums Reģions

Talsu rajons 32,8 Kurzemes

Liepājas rajons 31,6 Kurzemes

Alūksnes rajons 30,7 Vidzemes

Balvu rajons 30,3 Latgales

Daugavpils rajons 30,1 Vidzemes

Saldus rajons 29,9 Latgales

Krāslavas rajons 28,5 Latgales

Kuldīgas rajons 28,4 Kurzemes

Ventspils rajons 28,0 Kurzemes

Jēkabpils rajons 26,2 Zemgales

Valmieras rajons 26,2 Vidzemes

Gulbenes rajons 25,4 Vidzemes

MAZĀK APDRAUDĒTIE RAJONI

RajonsRajona rādītāji

Novērtējums Reģions

Tukuma rajons 21,4 Pierīgas

Rēzeknes rajons 21,2 Latgales

Ludzas rajons 18,3 Latgales

Ogres rajons 16,0 Pierīgas

Bauskas rajons 12,5 Zemgales

Dobeles rajons 12,3 Zemgales

Rīgas rajons 10,6 Pierīgas

Jelgavas rajons 9,3 Zemgales

VĒRTĒJUMA REZULTĀTI SADALĪJUMĀ PA REĢIONIEM

ReģionsApdraudētības līmenis

AUGSTS VIDĒJS ZEMS

Vidzeme 3 2 0

Kurzeme 1 3 1

Latgale 2 3 0

Zemgale 1 1 3

Pierīga 1 0 4

APDRAUDĒJUMA TERITORIĀLAIS IZVIETOJUMS

PALDIES PAR UZMANĪBU!