RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS 2007. GADA PĀRSKATS LR IZM Zinātniskās institūcijas reģistrācijas apliecība nr. 172039 izdota 2006. gada 17. janvārī RTU Izdevniecība RĪGA-2008
RGAS TEHNISKS UNIVERSITTES
ZINTNISKS DARBBAS
2007. GADA PRSKATS
LR IZM Zintnisks institcijas
reistrcijas apliecba nr. 172039
izdota 2006. gada 17. janvr
RTU Izdevniecba
RGA-2008
Izdevums Rgas Tehnisks universittes zintnisks darbbas 2007. gada prskats izdots saska ar Latvijas Republikas Zintnisks darbbas likumu un
Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumiem nr. 397 Noteikumi par zintnisko institciju reistr reistrt zintnisk institta gada publisko
prskatu.
Autori: L. Ribickis G. Grasmanis
J. Valeinis
L. Lazdia
S. Vasievska R. Reklaitis
V. Veckalns
S. Rendore M.
Baltvilka
Rgas Tehnisk universitte
RTU zintu prorektora dienests
Leonds Ribickis Zintu prorektors,
profesors
Bruno Grasmanis Zintu prorektora vietnieks,
profesors
Elna Lomele Zintu prorektora paldze
Mra Baltvilka
Patentu daas vadtja
Laila Elia Inovciju un tehnoloiju prneses centra direktore
Sandra Vasievska projektu direktore
Lita Lazdia projektu vadtja
Renrs Reklaitis
projektu vadtjs Daina Ostrovska
projektu vadtja Santa Borisenoka
juriskonsults Viesturs Veckalns
projektu vadtjs
Doktorantras daa
Jnis Valeinis
Doktorantras daas vadtjs, asoc.prof.
Santa Rendore Doktorantras daas vadtja vietniece
Alna Galkina projektu vadtja
5
SATURS
Ievads.............................................................................................................................. 6
I RTU zintnisks darbbas 2007. gada prskata kopsavilkums ......................... 7
1. Kopsavilkums un attstbas plni.................................................................................... 7
2. Darbbas ilgtermia un vidja termia mri ................................................................ 8
3. Galvens funkcijas un uzdevumi.................................................................................... 8
4. Juridiskais statuss un struktra ....................................................................................... 9
5. Zias par zintnisks darbbas rezulttiem RTU 2007. gad ..................................... 11
5.1. stenotie ptjumu projekti un to rezultti ........................................................... 11
5.2. Zintnisks publikcijas....................................................................................... 12
5.3. Dalba zintniskajs konferencs ........................................................................ 12
5.4. Veiktie lgumdarbi ................................................................................................ 12
5.5. Aizstvtie promocijas, maistra un bakalaura darbi ....................................... 13
5.6. Izgudrojumi ........................................................................................................... 14
5.7. Apbalvojumi .......................................................................................................... 15
5.8. Sasniegumi zintn ............................................................................................... 16
6. Prskata gad notikus btiskks prmaias institcijas struktr......................... 20
7. Prskats par saemto finansjumu un t izlietojumu .................................................. 20
8. stenotie IZM-RTU 2007. gada ptniecbas projekti un to rezultti .......................... 21
II Zias par zintnisks darbbas rezulttiem RTU struktrvienbs
2007. gad ............................................................................................................. 52
1. Arhitektras un pilstplnoanas fakultte .................................................................. 52
2. Bvniecbas fakultte .................................................................................................... 61
3. Datorzintnes un informcijas tehnoloijas fakultte ............................................... 103
4. Elektronikas un telekomunikciju fakultte .............................................................. 153
5. Enertikas un elektrotehnikas fakultte ................................................................... 179
6. Materilzintnes un lietis mijas fakultte ......................................................... 223
7. Transporta un manzinbu fakultte .......................................................................... 290
8. Inenierekonomikas fakultte..................................................................................... 354
9. Humanitrais institts ................................................................................................. 411
10. Valodu institts ........................................................................................................... 415
11. Zintnisk bibliotka ................................................................................................... 420
6
Ievads
Rgas Tehnisk universitte (RTU) ir veck tehnisk universitte Baltijas valsts un
otra lielk universitte Latvij, kas veic zintnisko ptniecbu un piedv mcbu
programmas inenieru, tehnoloiju, dabas un vides zintns, k ar arhitektr un
inenierekonomik.
RTU vsture sks 1862. gad, kad tika nodibinta privt augstskola Rgas
Politehnikums. 1896. gad Rgas Politehnikums tika reorganizts un kuva par Rgas
Politehnisko instittu. 1919. gad Latvijas Augstskola tika nodibinta uz biju Rgas
Politehnisk Institta bzes. 1922. gad mcbu iestde ieguva Latvijas Universittes (LU)
nosaukumu. 1958. gad atkal izveidoja Rgas Politehnisko instittu no LU ineniertehniskm
fakulttm. 1990. gad Institts ieguva msdiengo nosaukumu - Rgas Tehnisk universitte.
nosaukuma maia nav tikai formalitte, bet ptniecbas neprtrauktas un mcbu
programmu ilgstoas reorganizcijas rezultts, kura mris bija apliecint mcbu iestdes
statusu, kas atbilstu Eiropas Universittes augstkajiem standartiem.
Zintnisk ptniecba universitt ir mcbu procesa sastvdaa, realizta visu mcbu
programmu ietvaros. Fundamentlas un lietias ptniecbas stratiskais mris ir analizt
un dot risinjumus pieprastm tehniskm un socilm problmm.
RTU priorittes inenierzintu un dabas zintu joms ir: materilzintne,
enertika, datorzintnes, informcijas tehnoloijas un manbve; socilo zintu jom:
inenierekonomika. Prioritte ir ar arhitektra un vides zintne. RTU ir jnostiprina saites
starp zintni un raoanu, jpalielina zinanu pielietoanas lmenis tautsaimniecb.
obrd Rgas Tehniskaj universitt ir sekojoas fakulttes un struktrvienbas:
Arhitektras un pilstplnoanas fakultte, Bvniecbas fakultte, Datorzintnes un
informcijas tehnoloijas fakultte, Elektronikas un telekomunikciju fakultte,
Elektrotehnikas un enertikas fakultte, Materilzintnes un lietis mijas fakultte,
Transporta un manzinbu fakultte, Inenierekonomikas fakultte, Humanitrais institts,
Valodu institts, Rgas Biznesa skola, Zintnisk bibliotka, Publisk aentra Neorganisks
mijas zintnes institts.
Ptnieciskaj darb ir iesaistti 796 RTU darbinieki, no kuriem 429 ir zintniskais
personls (neskaitot Publisko aentru Neorganisks mijas zintnes institts).
Zintnisk ptniecba tiek finansta no dadiem avotiem: no valsts budeta, Latvijas
Zintnes padomes, valsts un nozaru programmm, vietjm un rvalstu programmm,
Eiropas Savienbas un citm starptautiskajm programmm. Katru gadu starptautisku
ptjumu nozme kst plaka. Visu iepriekjo gadu garum RTU ir izvietotas uniklas
ptnieciskas iekrtas. Te strd pieredzjui un prasmgi specilisti, td RTU ir vadoas
pozcijas viss inenierzintu joms, k ar dabas un socils zintns Latvij.
RTU 2007. gada zintnisks darbbas prskats sastv no divm dam, uzrakstts uz
420 lapm, satur 8 attlus.
Pirmaj da sniegta apkopota informcija par zintnisko darbbu RTU, doti RTU
darbbas ilgtermia un vidja termia mri, galvens funkcijas un uzdevumi, juridiskais
statuss un struktra, prskats par saemto finansjumu un t izlietojumu, k ar informcija
par stenotajiem IZM-RTU konkursa Zintnisks darbbas attstba augstks izgltbas
iestd ptniecbas projektiem 2007. gad un o projektu anotcijas.
Izdevuma otr daa veltta zintnisks darbbas atspoguojumam RTU struktrvienbs.
Taj apkopota informcija par pakrtotajm struktrvienbm, personlu, ptjumu
virzieniem, dalbu konferencs, publikcijm, izdotm monogrfijm, stenotajiem
projektiem, inovciju aktivittm un tehnoloiju prnesi, patentiem, aizstvtajiem bakalaura,
maistra un promocijas darbiem un zintnisko aparatru.
7
I RTU zintnisks darbbas 2007. gada prskata
kopsavilkums
1. Kopsavilkums un attstbas plni
Rgas Tehnisks universittes zintnieki turpina pirms 145 gadiem ieskts tradcijas.
obrd RTU ir Latvijas tehnisks un inenierizgltbas centrs ar plam augstks
izgltbas ieganas iespjm, ar prdomti veidotu ptniecbas attstbas bzi (30
laboratorijm un centriem, 33 ptniecbas instittiem, 103 katedrm un profesoru grupm).
RTU mris ir stimult un paaugstint visu cilvka intelektulo formu attstbu skot no
dabas un socilajm zintnm ldz augstajm tehnoloijm inenierzintns.
RTU kopjais zintnes un ptniecbas finansjums 2007. gad ir 8,78 miljoni lati.
Prskata gad RTU zintnieki ir aktvi strdjui dados vietjos un starptautiska
rakstura ptniecbas projektos, kuru kopjais skaits ir 361.
RTU zintnisks ptniecbas un studiju darba rezultt 2007. gad ir pieirti 982
bakalaura un 866 maistra akadmiskie grdi, k ar 32 zintu doktora grdi.
Msu zintniski-ptniecisk darba aktivitti un kvalitti apstiprina 1120 publicti
zintniski raksti un 29 izdotas monogrfijas. RTU uztur 35 patentus un 2007. gad ir veikusi
30 patentu pieteikumus, kas ir divreiz vairk k 2006. gad. RTU zintnisko rakstu 11 srijs
2007. gad ir izdoti 23 zintniskie urnli.
2007. gads ir bijis aktvs ar msu zintnieku starptautisks sadarbbas jom. RTU
zintnieki 2007. gad ir piedaljuies konferencs ar 1743 ziojumiem. Esam nolasjui 398
ziojumus konferencs rzems, uz kurm organizts 541 komandjums. 473 rzemju
zintnieki ir piedaljuies RTU organiztajs konferencs un seminros Latvij.
Msu zintnieku devums tiek atzingi novrtts. T 2007. gad dados Latvijas
zintnisks ptniecbas konkursos balvas ir ieguvui 5 zintnieki. RTU akadmiu un
korespondtjloceku rindas papildinja 1 akadmiis un 1 korespondtjloceklis.
Jau otro gadu RTU konkursa krtb nosaka labko zintnieku un gada labko jauno
zintnieku.
Apkopojot RTU zintnisks darbbas rdtjus 2007. gad var secint, ka:
attstba ir strauja un dinamiska,
finansjums zintniskajai ptniecbai 2007. gad ir palielinjies par 27%
saldzinot ar iepriekj gada finansjumu,
ptniecisk kapacitte pieaug, pamatdarb iesaistto ptnieku skaits
prsniedz 400, augsts ir jauno zintnieku patsvars 34% no kopj
zintnisk personla skaita;
oti aktvi tiek publicti zintniski raksti un ir daudz uzstans nozmgs
starptautisks konferencs,
notiek aktva darbba izgudrojumu patentanas jom vietj mrog;
tehnoloiju prneses un inovatvs darbbas joms ir juzlabo jauno ideju
prdoanas mehnisms.
Nkotnes plni 2008. gadam un turpmkajos gados RTU zintnieku saimei ir ar lielu
attstbas perspektvu un pai vartu izdalt sekojoo:
8
aktvi piedalties visos ESF un ERAF projektu konkursos un programms maksimlai iespjamai finanu ldzeku piesaistei;
aktvi piedalties ES 7. Ietvara programmas 2007.-2013. gadiem
starptautisko projektu realizcij;
2008. gad palielint zintnisks ptniecbas kapacitti, lai kopjais ptnieku
skaits sasniegtu 500;
turpmkajos 5 gados iesaistt doktorantras studijs ap 500 doktorantu gad,
kas katru gadu aizstvtu 80-100 promocijas darbus;
turpint aktvi darboties izgudrojumu patentanas jom ne tikai vietj
mrog, bet ar starptautiski;
turpint RTU zintnisk aprkojuma modernizanu, piesaistot ES
struktrfondu finansjumu.
2. Darbbas ilgtermia un vidja termia mri
RTU stratiskie mri ir:
Zintnisks darbbas izcilba kvalitatvi zintniskie ptjumi integrti studiju
proces ar plau iesaisti starptautiskajs, valsts un nozaru ptniecbas programms, kas sekm
tehnoloiju prnesi un inovciju attstbu.
Studiju izcilba augstas kvalittes, prestias, starptautiski atztas studijas, kas
iemca kritiski uztvert un radoi apstrdt informciju, analtiski domt, attstt jaunrades
spjas un paizgltoties ma garum, sagatavojot starptautiskaj darba tirg konkurtspjgus
specilistus.
Organizcijas izcilba un atpazstamba demokrtiska, efektva un moderna
universittes darba organizcija, kas veicina studiju un zintnisks darbbas izcilbu, k ar
RTU atpazstambu pasaul.
Infrastruktras izcilba integrts un moderns studiju un zintnisko darbbu
veicinos informatvais un teritorilais komplekss ar centru psal un attsttu filiu tklu.
3. Galvens funkcijas un uzdevumi
RTU galvens funkcijas:
veic zintniski ptniecisko darbbu inenierzintns, dabas zintns, socils zintns, vides zintns un pedagoij;
nosaka studiju saturu un formas, izstrd studiju programmas un nodroina to kvalitatvu realizciju, nosaka papildu uzemanas noteikumus,
imatrikulcijas krtbu, k ar RTU zintnisk darba pamatvirzienus;
pieir zintniskos un akadmiskos grdus un profesionlo kvalifikciju, izsniedz RTU diplomus, veic cits valsts izdoto diplomu pieldzinanu. RTU
nodroina pieirto grdu, nosaukumu, diplomu, profesionls kvalifikcijas
un apgto studiju programmu dau atbilstbu Latvijas izgltbas standartiem;
patstvgi nosaka savu organizatorisko un prvaldes struktru, veido
personlsastvu;
nosaka savu darba krtbu;
9
inform sabiedrbu par savu darbbu un piedv tai iegts zintnisks, mksliniecisks un profesionls atzias, attsta sadarbbu ar citm
augstskolm un zintniskiem instittiem, veicina studjoo un darbinieku
apmaiu, nodroina jauno zintnieku sagatavoanu un to iekauanos pasaules
akadmiskajos procesos.
RTU uzdevums ir gatavot starptautiska lmea zintniekus, inenierus, ekonomistus,
prvaldes un vadbas specilistus, arhitektus un pedagogus, nodroint studiju un ptniecisk
darba nedalmbu un attstt RTU profilam atbilstos zintnes nozares, pau uzmanbu
pievrot Latvijas tautsaimniecbas prioritrajm zintnes nozarm.
4. Juridiskais statuss un struktra
RTU ir valsts dibinta atvasinta publiska persona ar autonomm paprvaldes
tiesbm.
RTU ir zintnisko institciju reistr reistrta zintnisk institcija. LR IZM
Zintnisks institcijas reistrcijas apliecba nr. 172039 izdota 2006. gada 17. janvr.
RTU STRUKTRA
1. att. RTU struktra
Mcbu
prorektors
Rektora vietnieks saimnieciskajos
jautjumos
8 fakulttes ar 31 instittu, 3 fililes, 2 rpusfakultu institti, Publisk aentra Neorganisks mijas zintnes institts,
Rgas Biznesa skola, saimnieciskais dienests, grmatvedba, k ar citas struktrvienbas
Rektors
SENTS
Akadmisk sapulce
Studentu
parlaments
Fakultu
studentu paprvaldes
Padomnieku konvents
Revzijas
komisija
Satversmes tiesa
Rektora vietnieks IT jautjumos
Rektora vietnieks stratisks attstbas
jautjumos
Zintu
prorektors Kanclers
10
RTU fakulttes un fakulttm pakauts struktrvienbas:
1. Arhitektras un pilstplnoanas fakultte (APF): Arhitektras un pilstbvniecbas katedra;
Tlotjas mkslas katedra; Arhitektras vstures un kultras piemineku restaurcijas
profesora grupa;
2. Bvniecbas fakultte (BF):
Transportbvju institts; Bvniecbas un rekonstrukcijas institts; Siltuma, gzes un dens tehnoloijas institts;
Bvraoanas institts; Materilu un konstrukciju institts; Bvzintnes centrs;
3. Datorzintnes un informcijas tehnoloijas fakultte (DITF):
Lietio datorsistmu institts; Datorvadbas, automtikas un datortehnikas institts; Informcijas tehnoloijas institts;
Varbtbu teorijas un matemtisks statistikas katedra; Ineniermatemtikas katedra; Vides modelanas centrs;
4. Elektronikas un telekomunikciju fakultte (ETF):
Radioelektronikas institts; Telekomunikciju institts; Transporta elektronikas un telemtikas katedra;
Tlmcbu studiju centrs;
5. Enertikas un elektrotehnikas fakultte (EEF):
Enertikas institts; Industrils elektronikas un elektrotehnikas institts;
Vides aizsardzbas un siltuma sistmu institts;
6. Materilzintnes un lietis mijas fakultte (MLF):
Biomaterilu un biomehnikas institts; Lietis kmijas institts;
Polimrmaterilu institts; Siliktu materilu institts; Tehnisks fizikas institts;
Tekstilmaterilu tehnoloiju un dizaina institts; Bioloiski aktvo savienojumu mijas tehnoloijas katedra; Visprjs mijas tehnoloijas katedra;
7. Transporta un manzinbu fakultte (TMF):
Mehnikas institts; Raoanas kvalittes institts; Manbves tehnoloijas institts;
Biomedicnas inenierijas un nanotehnoloiju institts; Avicijas institts; Autotransporta institts;
Dzelzcea transporta institts; Transportmanu tehnoloiju institts; Datoriztas projektanas centrs;
Siltumenertisko sistmu katedra;
11
8. Inenierekonomikas fakultte (IeF):
Raoanas un uzmjdarbbas institts;
Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institts; Tautsaimniecbas un reionls ekonomikas institts; Darba un civils aizsardzbas institts.
RTU ir 2 rpusfakultu institti: Humanitrais institts un Valodu institts.
RTU fililes atrodas Daugavpil, Liepj un Venstpil.
Publisk aentra Neorganisks mijas zintnes institts atrodas Salaspil un
izstrd neatkargu zintnisk institta 2007. gada prskatu.
5. Zias par zintnisks darbbas rezulttiem RTU 2007. gad
5.1. stenotie ptjumu projekti un to rezultti
RTU zintniskais personls 2007. gad ir darbojies 361 projekt. Saldzinot ar
2006. gadu kopjais projektu skaits ir palielinjies par 5%.
Skaita zi 35% no visiem RTU projektiem ir Latvijas Zintnes padomes (LZP)
fundamentlo un lietio ptjumu projekti un citi LZP finansti projekti. RTU zintnieki ir
slgui 91 lgumu ar komercsabiedrbm. Saldzinjum ar 2006. gadu lgumdarbu skaits
palielinjies par 13%. Savukrt uz pusi ir samazinjies Tirgus orienttu ptjumu skaits un
2007. gad RTU zintnieki ir stenojui tikai 9 Tirgus orienttus ptjumus.
2.att. stenoto projektu struktra
2007. gada IZM-RTU konkursa Zintnisks darbbas attstba augstks izgltbas
iestd ptniecbas projekti un to rezultti doti izdevuma 8. noda.
5
8
128
9
25
27
60
91
8
0 130
LZP projekti
Lgumdarbi
IZM-RTU ptniecbas projekti
Starptautisko programmu projekti
RTU ptniecbas projekti
TOP
Valsts ptjumu programmu projekti
ERAF projekti
Ministriju pasttie ptjumu projekti
12
5.2. Zintnisks publikcijas
2007. gad RTU zintnieki ir publicjui 1120 zintniskos rakstus Latvijas Zintnes
padomes atztos zintniskajos izdevumos un izdevui 29 monogrfijas.
No 2007. gada RTU izdevniecba izdod RTU zintniskos rakstus jau 11 srijs.
Esos 9 srijas papildina RTU zintniskie raksti srij Arhitektra un srij eomtika.
2007. gad tika izdoti 23 zintnisko rakstu urnli (krjumi).
No 2007. gada RTU zintnisko rakstu krjumi atrodami Krievijas Zintnisks un
tehnisks informcijas institta VINITY datu bz.
RTU zintnisko rakstu krjumi tiek pielgoti ievietoanai Thomson Scientific, EBSCO
un CSA datu bzs.
5.3. Dalba zintniskajs konferencs
2007. gad RTU zintnieki un studenti piedaljs konferencs ar 1743 ziojumiem, no
tiem:
ziojumi konferencs Latvij
(neiekaujot ziojumus RTU 48. starptautiskaj
zintniskaj konferenc, RTU 48. studentu zintniskaj
un tehniskaj konferenc un
RTU Inovciju un jauno tehnoloiju konferenc)
176
ziojumi RTU 48. starptautiskaj zintniskaj konferenc 520
ziojumi RTU Inovciju un jauno tehnoloiju konferenc 78
ziojumi RTU 48. Studentu zintniskaj un tehniskaj konferenc 571
ziojumi konferencs rvalsts 398
Ziojumu skaits konferencs saldzinot ar iepriekjo gadu ir pieaudzis par 18%.
Prskata gad pirmo reizi organiztas RTU Inovciju un jauno tehnoloiju konferences, kurs
RTU zintnieki prezentja realiztos RTU un Izgltbas un zintnes ministrijas finanstos
ptniecbas projektus, kuru rezultt atrasti jauni risinjumi dadiem materiliem, veikti
nozmgi atkljumi un izstrdtas jaunas tehnoloijas vairkm tautsaimniecbas nozarm.
5.4. Veiktie lgumdarbi
RTU zintnieki 2007. gad veikui 90 lgumdarbu komercsabiedrbm par kopjo
finansjumu Ls 857 882. No RTU fakulttm visvairk lgumu ir slgusi Bvniecbas
fakultte 23 un piesaistjusi finansjumu no komecsabiedrbm Ls 301 594 apmr, kas ir
35% no kopj no komercsabiedrbm saemt finansjuma lgumdarbu veikanai.
Zintnisks laboratorijas zintu prorektora pakautb 11 pastjuma darbu veikanai ir
13
samuas finansjumu Ls 232 318 apmr. Citu fakultu veikto lgumdarbu skaits un
piesaisttais finansjums attlots 3. un 4. attl.
23
16
64
1614
1
11
0
10
20
30
BF DITF EEF ETF MLF TMF IeF Labor.*
302
30 41 24
60
294
232
0
100
200
300
Tkstoi
BF DITF EEF ETF MLF TMF IeF Labor.*
4.att. Piesaisttais finansjums lgumdarbu veikanai RTU struktrvienbs 2007. gad
5.5. Aizstvtie promocijas, maistra un bakalaura darbi
2007. gad RTU ir iegti 982 bakalaura grdi (2. lmea profesionls un
akadmisks bakalaura studiju programms), 866 maistra grdi (profesionls un
akadmisks maistra studiju programms) un 32 zintu doktora grdi.
Zintnisks laboratorijas zintu prorektora pakautb
3.att. Veikto lgumdarbu skaits RTU struktrvienbs 2007. gad
14
5.att. RTU doktorantras studentu skaita dinamika no 2003. ldz 2007. gadam
(dati uz katra gada oktobri)
5.6. Izgudrojumi
Iesniegto patentu pieteikumu skaits saldzinot ar 2006. gadu 14 pieteikumi - ir
pieaudzis vairk k divas reizes. Struktrvienbu aktivittes sadals di Enertikas un
elektrotehnikas fakultte 16 pieteikumi, Materilzintnes un lietis mijas fakultte 7
pieteikumi, Bvniecbas fakultte 4 pieteikumi, Transporta un manzinbu fakultte un
Datorzintnes un informcijas tehnoloijas fakultte attiecgi 2 un 1 pieteikums. Enertikas
un elektrotehnikas fakulttes ptnieki veiksmgi sadarbojas ar A/S Latvenergo un Fizikls
enertikas institta zintniekiem, iesniedzot kopgus patentu pieteikumus, ar doktoranti aj
fakultt strd aktvi un ir ldzautori lielkajai daai pieteikto izgudrojumu. Sadarbb ar
Latvijas universittes un Lodzas universittes (Polija) zintniekiem ir pieteikui izgudrojumus
Transporta un manzinbu fakulttes un Materilzintnes un lietis mijas fakulttes
ptnieki.
Patentu pieteikumu iesnieganas nodevm un pieirto patentu uzturanai 2007. gad
ir izlietoti 6 360 lati no Patentu atbalsta fonda ldzekiem.
6.att. RTU pieteikto un uzturto patentu un preu zmju dinamika no 2003. ldz 2007. gadam
235
337377
393418
0
100
200
300
400
2003 2004 2005 2006 2007
14
6
16
7
19
13
12
20
14
12
35
30
12
0
10
20
30
40
2003 2004 2005 2006 2007
Uzturtie LR patenti Pieteikumi rzemju patenti Preu zmes
15
5.7. Apbalvojumi
Goda nosaukums RTU Gada zintnieks 2007. gad tika pieirts MLF Tehnisks
fizikas institta direktoram un profesoram M.Knitem.
Goda nosaukums RTU Gada jaunais zintnieks 2007. gad tika pieirts EEF
Industrils elektronikas un elektrotehnikas institta vadoajam ptniekam I.Galkinam.
RTU zintu prorektors, prof. L.Ribickis 2007. gad ievlts par LZA akadmii,
savukrt korespondtjloceku rindas no RTU ir papildinjis APF docents J.Zilgalvis.
Latvijas Zintu akadmijas un Latvenergo rkot konkursa Gada balvas enertik
galveno balvu profesora A.Vtola balvu par izcilu devumu enertik 2007. gad sama
EEF prof. J.Gerhards, kura zintnisk darbba saistta ar ptjumiem enertikas attstbas
veicinan un inovciju vides veidoan.
SIA Itera Latvija un RTU Attstbas fonda 2007. gada balvas par ieguldjumu vides
zintn sama EEF Vides aizsardzbas un siltuma sistmu institta direktore prof.
D.Blumberga.
Latvijas Zintu Akadmijas, valsts A/S Latvijas gaisa satiksme un nodibinjuma
Latvijas Izgltbas fonds 2007. gada Kra Irba stipendija pieirta asoc.prof.
P.Trifonovam-Bogdanovam par metodisko darbu Rokasgrmata gaisa kuu elektronisko
iekrtu ekspluatcijas prakses veikanai.
Paula Valdena medaa pieirta MLF Lietis mijas institta profesoram
akadmiim E.Liepiam par ievrojamu devumu organisko vielu un protenu struktras
atifran ar KMR spektroskopijas paldzbu, k ar via skolotjam profesoram Kurtam
Vitriham (Wtrich, veice), 2002. gada Nobela prmijas lauretam mij. P.Valdena medaa
pieirta ar MLF deknam, Lietis mijas institta direktoram un profesoram
V.Kamparam par devumu organisko savienojumu donorakceptoru mijiedarbbu
likumsakarbu noskaidroan un jaunu fotojutgu materilu radan.
Werner von Siemens Izcilbas balvu laureti:
Maistri: Ilze Dzene (EEF, darbs Limbau rajona energoapgdes esos situcijas
izpte, darba vad. prof. I.Veidenbergs), Gatis Valters (ETF, darbs CRAIMOT funkciju
izmantoana latvieu valodas runas analz un sintz darba vad. prof. P.Misns), Marina
Petova (EEF, Naftas produktu uzglabanas un transportanas automatizcijas uzdevumi
un to realizcija, darba vad. prof. I.Rais).
Nomincij Labkais Promocijas darbs Werner von Siemens atzinbas rakstus
sama Aigars Vtols (EEF) par promocijas darbu Pilstas elektrotransporta vilces
apakstaciju divvirzienu enerijas plsmas energoelektronisko prveidotju izpte, darba
vad. prof. L.Ribickis, Sergejs Rubcovs (EEF) par promocijas darbu Energosistmu avrijas
remu vadbas metodes, izmantojot adaptvo atslodzi pc frekvences, darba vad. prof.
V.uviins un Alla Anohina (DITF) par promocijas darbu Adaptvas apmcbas un zinanu
vrtanas intelektula atbalsta sistmas izstrdana, darba vad. prof. J.Grundspeis.
A/S Grindeks fonda Zintnes un izgltbas atbalstam izcilkajiem un jaunajiem
Latvijas zintniekiem, mcbspkiem un mcbu iestdm balvu Sudraba pci par
nozmgiem atkljumiem sama MLF inenierzintu maistre mij Imanta Brvere par
darbu 4Aril un 4piridilaizvietoto 1,4dihidropiridnu sintze un alkilana.
Latvijas Mobil telefona un Latvijas Izgltbas fonda rkotaj studentu zintnisko
darbu un projektu konkurs telekomunikciju inenierzintns par uzvartjiem atzti ETF
maistri: Aleksejs Jegorovs par maistra darbu Kvazirezonanses baroanas avoti , darba
zin.vad. prof. J.Jankovskis, Gatis Valters par maistra darbu Craimot funkciju izmantoana
latvieu valodas runas analz un sintz, darba zin. vad. prof. Pteris Misns, Oegs Stasjuks
16
par maistra darbu Bezvadu datortkla standarta 802.11 g laika parametru ptana, darba
zin. vad. prof. E.Ptersons.
A/S Latvijas dzelzce balvu nomincij Par ptjumiem Latvijas dzelzcea
transporta nozar sama TMF Dzelzcea transporta institta maistrs Fjodors Mihailovs par
maistra darbu irotavas stacijas darba rdtju matemtisk modelana.
A/S Latvijas Gze prmijas pieirtas BF Siltuma, gzes un dens tehnoloijas
institta studentiem Kasparam Priedolam, Jeenai Peinajai, inenieriem Vilmram
Pavlovam, Edgaram Lcim, maistrantiem Aleksejam Batrakovam un Innai Lukjaecai.
A/S Latvijas Gze un Latvijas Izgltbas fonda stipendijas pieirtas MLF
studentiem: Kristnei apasei, Raimondam Auziam un Aleksejam Smirnovam.
Latvijas Izgltbas fonds sadarbb ar A/S Latvijas gze, valsts A/S Latvijas
dzelzce, valsts A/S Latvijas valsts cei, SIA Cemex un SIA Domenikss piera
stipendijas MLF studentiem Ludmilai Mahickai, Zanei Grigalei, Laurai Laiveniecei, Jurim
Biteniekam, Agnesei Stundai; ETF studentiem Sergejam Tjukovam, Leondam Medvedevam;
EEF studentiem Dvim Meikem, Elmram Korotkovam, Oegam Petrikam; TMF studentiem
Dmitrijam Muhinam, Mstislavam Zubkovam, Viktoram Jurim, doktorantam Fjodoram
Mihailovam; stipendijas saems ar studenti Sergejs Dombrovskis, Pteris Kligas, Antons
Rjabuha, Eva Kidala, Kaspars Grieze, Krlis urkste, Edvards Zanders, Karina
Krasnopjorova, Andrejs Gusjkovs; BF studenti: Andis Malnacis, Kamila Grukevia, Anna
Augustinska, Mrti Pankars, Normunds Osts, Natlija Suvorova; Transportbvju institta
studenti Marina Bistrova, Jnis tekels, Jnis Smirnovs, Linda ae, Dmitrijs Soldatenko, k
ar koledas programmas studentes Laura Circene un Anda Kleinovska.
EEF doktorantam Artram Purviam pieirta Geberta Rifa fonda Swiss Baltic Net
Graduate Award balva par ptjumiem deraa enertik.
5.8. Sasniegumi zintn
Latvijas Zintu akadmija, apkopojot universitu, zintnisko instittu un centru
sasniegumus 2007. gad, par nozmgu sasniegumu atzinusi jaunu hologrfisk ieraksta
materilu izstrdi, ko veikui MLF zintnieki V.Kokars, A.Ozols, D.Saharovs, akadmiis
V.Kampars, A.Maeckis, G.Meinskis, A.Pldons.
RTU 2007. gad par nozmgm atzinusi das RTU zintnieku izstrdnes:
Izstrdti jaunas paaudzes fibrobetoni ar netipiski augstu iedru koncentrciju
Fibrobetoniem piemt augsta stiepes stiprba, triecienizturba, augstas noguruma
pabas. ie fibrobetoni, nelietojot trauda armatru, ir spjgi aizvietot dzelzbetonu daudzs
atbildgs konstrukcijs (tuneos, debesskrpjos u.c.).
Autors: A.Krasikovs (Betona mehnikas laboratorija)
Izstrdts jauns pamiens biodzedegvielas uzglabanas laika palielinanai ar no biomasas iegtu antioksidantu, k ar mint antioksidanta ieguves metodika
Tas aus nodroint kvalitatvas biodzedegvielas raoanu bez tdu piedevu
paldzbas, kuras iegtas no fosilajm izejvielm.
Autors: V.Kampars (MLF Lietis mijas institts sadarbb ar Latvijas Valsts Koksnes
mijas instittu)
17
Jauni termoplastiski un termoelastoplastiski kompoztmaterili
Izstrdti savietotu polimrkompoztu izveides principi un metodes kontroljami
rssaistot komponentus (polimerizcijas un polikondenscijas polimrus) fzs un ko-
rssaistot starpfu robeslos. Iespjams iegt termoplastiskus un termoelastoplastiskus
kompoztmaterilus ar paredzamu reoloisko, stiprbas-deformjambas, termorelakscijas un
adhzijas rdtju kopumu.
Kompozti paredzti plaa tehnik izmantojamu izstrdjumu spektra (taj skait
termonosdelementu) izgatavoanai, izmantojot tradicionls termoplastu prstrdes metodes
(spiedlieanu, ekstrziju u.c.).
Pardta polimrkompoztu izveides iespja, k atsevius komponentus izmantojot
ar otrreizjus polimrus.
Autori: M.Kalni, J.Zicns, R.Merijs-Meri (MLF Polimrmaterilu institts)
Unikls prsienamais materils
Izstrdts jauna veida kompoztmaterils, kur izmantojams k efektvs prsienamais
materils dadas izcelsmes bru rstanai.
Kompozta matricu veido antiseptiskas, organismam nekaitgas, biosavietojamas
daudzkomponentu sistmas uz termoplastisku polimru (polihidroksibutirts, polivinilspirts
u.c.) pamata un reta pinuma kokvilnas auduma stiegrojums.
Kompozta specifisk daji dezintegrt struktra nodroina matric ievadto
antiseptisko un antibakterilo vielu un/vai lokls anestzijas ldzeku kontroljamu
prolongtu izdalanos, optimlu materila stiprbas deformcijas rdtju kompleksu,
barjerpabas (dens tvaiku un gaisa caurlaidba).
Izstrdtais prsienamais materils sterilizjams ar visprpieemtm metodm vai -
radiciju (25 kGy).
Latvijas Valsts apdegumu centr veiktie klniskie ptjumi apliecina izstrdto
prsienamo materilu efektivitti dadu apdeguma bru loklai rstanai un donora vietu
noseganai. Prsienamais materils nodroina pacientu komfortu (materils nepielp,
netraum apdegumu virsmas, prsieana izdarma retk).
Izstrdts un apstiprints antiseptisko prsienamo materilu eksperimentls raoanas
tehnoloiskais reglaments pilotapstkos.
Autori: M.Kalni, V.Tupureina, A.Dzene (MLF Polimrmaterilu institts)
Jauns, pilnveidots hidroeoloisks modelis Rgas pazemes densgtu izptei
kompleksam Baltezers, Remberi, Zaumuia, no kura Rga tiek apgdta ar
kvalitatvu dzeramo deni
Ir radtas iespjas modelt saretos nestacionros procesus pazemes dens plsm.
Tas nepiecieams, lai SIA Rgas dens atrastu pieemamu kompromisu starp tdiem
pretrungiem kritrijiem k dens izmaksas, t kvalitte, droba pret densgtu
piesroanu un gatavba strauji palielint iegt dens daudzumu (ja notiek avrija Daugavas
densgtn).
Autori: A.Spalvi (DITF Vides modelanas centrs)
18
Izstrdta adaptvas apmcbas un zinanu vrtanas intelektula atbalsta sistma
Jdzienu tklos sakoto zinanu vrtanas sistmu un intelektulu mcbu sistmu,
var izmantot izgltbas iestu mcbu proces.
Autori: J.Grundspeis, A.Anohina (DITF Lietio datorsistmu institts)
Izstrdta jauna statistisk pieeja energosistmu aizsardzbas algoritmu sintz un testan
Bojjuma vietas noteikanas algoritmus un programmas var tie veid pielietot, lai
apstrdtu sslguma remu digitlos ierakstus, k ar noteiktu optimlo lnijas apgaitas zonu
bojjuma cloa meklanai. Pieeja paaugstina distantaisardzbas efektivitti.
Izstrdto distantaisardzbas un bojjuma vietas noteikanas algoritmu var realizt
relejaizsardzbas iercs. Rgas Tehnisks universittes Enertikas institta problmu
laboratorij izgatavoti un Latvijas energosistm ieviesti du aizsardzbas terminlu
prototipi.
Autori: A.Sauhats, M.Bokarjova (EEF Enertikas institts)
Izstrdtas jaunas energosistmu avrijas remu vadbas metodes, izmantojot adaptvo atslodzi pc frekvences
Izstrdts metodes un ldzeki paaugstina aktvs jaudas deficta radto
energosistmas avrijas remu vadanas efektivitti. Ts var tikt izmantotas avrijas
situciju praktiskai analzei.
Autori: V.uviins, S.Rubcovs (EEF Enertikas institts)
Jauni heterogni poliolefnu un elastomru kompozti
Pirmo reizi tika veikti kompleksi poliolefnu un elastomru maisjumu struktras un
pabu ptjumi pla to izejas komponentu - divu atirgu kristalizjoos poliolefnu
prstvju (augsta blvuma polietilna (HDPE) un zema blvuma polietilna (LDPE) un amorfa
elastomra (EPDM) - attiecbu diapazon. Sistmas tika modifictas miski, izmantojot
tradicionlo saanas aentu kompleksu uz sra bzes, un apstarojot ar mazm starojuma
dozm (ldz 150 kGy). Tika ptts plas kompozciju struktras, stiprbas-deformcijas,
reoloisko, adhezvo un termonosdes pabu klsts. Pardts, ka ar radiciju modifictos
maisjumos veidojas starpfu slnis, kura amorf struktra ir daudz pilngk sakrtota, nek
izejas komponentiem. Aprinu ce noteikts, ka saans reakciju rezultt starpfu
robevirsm pastiprins saistba starp kompoztus veidojoajiem komponentiem. Tas viss auj
iegt materilus ar tdu pabu spektru, kds nepiecieams visdadko izstrdjumu
izgatavoanai.
Iegts kompozcijas, sev piemtoo uniklo pabu d, var pielietot automobiu
detau, termonosdes uzmavu-bandu, blvju, kabeu izolcijas un citu izstrdjumu
izgatavoanai.
Autori: M.Kalni, J. Zicns, T.Bocoka (MLF Polimrmaterilu institts)
19
Jauna metode investciju lmumu pieemanai riska apstkos
Ir izstrdta universla metode investciju lmumu pieemanai riska apstkos
noteiktas pakpes rezulttu neiestans (iestans) varbtbu izmantoanas metode.
metode ietver vairku noteiktas pakpes nelabvlgu rezulttu neiestans
(iestans) varbtbu kopgu lietoanu, investciju projektu novrtanas shmu, kas balsts
uz investciju projekta novrtanu pc visiem metodes rdtju sistm iekautajiem
rdtjiem, metodiku vienaldzbas lku konstruanai pc noteiktas pakpes nelabvlgu
rezulttu neiestans (iestans) varbtbm, funkciju grafiku transformcijas
(deformcijas) pabu izmantoanu riska profila pieej, risinjumus riska pakpes
samazinanas pamienu novrtanai, iespjas darjumu (opciju) novrtanai, kolektvu
investciju novrtanai.
Metode ir izmantojama dadu komercilu lmumu praktiskai pieemanai riska
apstkos.
Autori: N.Baranovskis, A.Auzi (IeF Raoanas un uzmjdarbbas institts)
Izstrdta jauna invaldu ratiu konstrukcija
Ratiiem ir kombint piedzia: tie kustas ar rokas pievada mehnisma paldzbu,
izmantojot divus apaus rokturus, k ar ar lab aizmugurj ritea elektrisk pievada
paldzbu. Piedvtais ratiu variants atiras ar kompaktumu, k ar tam ir uzlabotas
tehnoloisks un ekspluatcijas pabas
Papildinformcija:
Saemts Eiropas sertifikts raoanas paraugam Nr.000762778-0001 no 31.07.2007.g;
Rgas domes Finanu un administrcijas lietu komiteja atbalstja Labkljbas
departamenta prieklikumu pieirt finansjumu 12 000 latu apmr RTU Transportmanu
tehnoloiju institta izstrdt modea elektrisko invaldu ratiu eksperimentl parauga
izgatavoanai.
Autori: A.Urbahs, R.avinskis, N.Kueovs, J.Korhs (TMF Transportmanu tehnoloiju
institts)
Izstrdti gaisa kuu knieu savienojumu neprtraukts, integrts uz konstrukciju, nesagraujoas kontroles sistmas pamati
Viena no aktulkm problmm msdienu civil avicij ir gaisa kuu neprtraukts,
integrts uz konstrukciju, tehnisk stvoka kontroles sistmas (NIKS) veidoana. Tda
sistma no vienas puses jauj automtiski un neprtraukti kontrolt gaisa kua konstrukciju,
nekavjoties un droi atklt visu veidu bojjumu raanas un novrtt to bstambu gaisa kua
ekspluatcijai. No otras puses, tds sistmas esamba auj izslgt gaisa kua dkstves
konstrukcijas kontrolei un radikli paaugstintu avicijas transporta ekspluatcijas efektivitti.
NIKS izstrdanai nepiecieami atrisint dads sarets zintnisks un tehnisks
problmas: optimls nesagraujos kontroles metodes un aprkojums, pas sistmas augstais
droums, korelcijas sakarbas signls-bojjums, paliekoas stiprbas un ilgizturbas
prognozana, visu sistmas komponenu plai izminjumi un t.l. Eiroprojekt AISHA
(Aircraft Integrated Structural Health Assessement, 2004-2007) RTU Avicijas institta
ptniecisk grupas galvenais uzdevums bija NIKS pamatu un tehnisks komponentes
izstrdana un izminjumi alumnija (un citu metlu) konstrukcijai. T galvens
ekspluatcijas bojjumu mezgli ir knieu un bultu savienojumi. Bija atrisints NIKS s
daas galvens zintnisks un tehnisks problmas, pamatoties uz ultraskaas un akustisks
emisijas nesagraujoas kontroles modernu tehnoloiju, izmantojot msdienu piezokeramikas
sensorus, plu teortisku un eksperimentlu ptjumu knieu savienojumu stiprbas un
20
ilgizturbas pabm, pilna mroga avicijas konstrukcijas izminjumiem. Tiks turpinti
sistmas ptjumi ekspluatcijas apstkos.
Autori: V.Pavelko, .Ozoli, I.Ozoli, I.Pavelko, S.Kuzecovs (TMF Avicijas institts)
6. Prskata gad notikus btiskks prmaias institcijas struktr
2007. gad RTU btiskas izmaias RTU struktr nav notikuas.
7. Prskats par saemto finansjumu un t izlietojumu
RTU saemtais zintnes un ptniecbas kopjais finansjums 2007. gad ir
Ls 8 778 144, kas saldzinot ar 2006. gadu ir pieaudzis par Ls 2 394 286 jeb 27%.
Lielko pieauguma dau veido Bzes finansjuma gandrz sekrtgs pieaugums
saldzinot ar 2006. gadu un ESF finansjuma pieaugums projektam Atbalsts RTU
doktorantras attstbai (Doktorantras grants), kas ir dubultojies saldzinot ar 2006. gadu.
Tpat, saldzinot ar 2006. gadu, ir pieaudzis finansjums no Latvijas Zintnes padomes (par
20%), finansjums Tirgus orienttiem ptjumiem (par 7%), Valsts ptjumu programmm
(par 55%), IZM finansjums Zintnisks darbbas attstbai augstks izgltbas iestds
(IZM-RTU projektiem par 6%) un RTU ptniecbas projektiem (par 45%).
Savukrt, samazinjies, saldzinot ar 2006. gadu, ir finansjums Starptautisko
programmu projektiem, Valsts atbalsts dalbai starptautiskos projektos, finansjums Eiropas
Reionls attstbas fonda projektiem, lgumdarbiem ar komercuzmumiem un ministriju
pasttiem ptjumiem.
7.att. RTU saemt zintnes un ptniecbas finansjuma struktra 2007. gad
21
98
1 033976
1 196
694
227
2 145
1 023
257
0
500
1000
1500
2000
Tkstoi
AF BF DITF EEF ETF IeF MLF TMFLabor.*
8. stenotie IZM-RTU 2007. gada ptniecbas projekti un to rezultti
Lai sekmtu zinanu ietilpgu produktu izstrdi un raoanu, nodrointu zintnisks
darbbas attstbu augstskols, sagatavotu jaunus zintniekus un paaugstintu Latvijas
augstskolu konkurtspju Eiropas Savienbas izgltbas un zintnes telp, RTU zintniskais
personls 2007. gad stenoja 60 IZM-RTU konkursa Zintnisks darbbas attstba
augstks izgltbas iestd ptniecbas projektus.
Projektu saraksts:
Arhitektras un pilstplnoanas fakultte
1. Jnis Krasti Rgas arhitektras mantojuma enze un stilistika
2. Jnis Briis Baltijas jras piekrastes zonas arhitektoniski telpisko attstbu
veicinoie faktori
Bvniecbas fakultte
3. Andris Krsli Pazemes siltuma akumulatori
4. Jnis Rubulis Dzeram dens sadales tkla baktriju skaita izmaiu modea
verifikcija
5. Kaspars Kalni Kompozto konstrukciju nestspjas pabu skaitlisk modelana un
eksperimentla testana
6. Jevgnijs Barknovs Moderno hiperelastgu materilu un konstruktvo komponentu
pabu noteikana un modelana
7. Aleksandrs Korjakins Alternatvo dolomta pildvielu izpte un pielietojums betona
raoan
8. Dina Bajre Al un Al2O3 saturou rpniecisko atkritumu izpte un pielietojums
bvmaterilu raoan
8.att. RTU zintnes un ptniecbas finansjuma izlietojums fakultts 2007. gad
(Finansjuma izlietojum nav iekauts RTU infrastruktras atskaitjums)
22
Datorzintnes un informcijas tehnoloijas fakultte
9. Zigmunds Markovi Bezvadu lokl tkla WLAN izmantoana cilvka fizioloisks
informcijas prraidei rel laik
10. Jnis Grundspeis Ontoloijs sakotas intelektulas sistmas izstrde uzdevumu
eneranai jdzienu tklu form un zinanu vrtanai
11. Aivars Spalvi Nestacionru telpisku piesrojumu koncentrcijas lauku
aprinana Baltezera, Remberu un Zaumuias densgtvju
kompleksam un t mkslgs infiltrcijas sistmas modelana
12. Mrte Kirikova Multifraktlu informcijas sistmu projektanas metodiku izstrde
Elektronikas un telekomunikciju fakultte
13. Ansis Klga Sateltu pozicionanas sistmu testanas kompleksa ar
programmnodroinjumu izstrde un prbaude
14. Guntars Balodis Elektrotehnisko un elektronisko ieru elektromagntisks saderbas
metou harmonizcija
15. irts Ivanovs Nelineru efektu novrtjums WDM sistms
Enertikas un elektrotehnikas fakultte
16. Leonds Ribickis Frekvences prveidotja izstrde sistm PEM degvielas na
maistrvas piedzia
17. Jnis Dirba Ar pastvgiem magntiem aprkoto elektromehnisko prveidotju
izpte un optimizcija
18. Antans Sauhats Mazas un vidjas jaudas koenercijas staciju tehniski-
ekonomiskais pamatojums
19. Vladimirs uviins Energosistmu pretavrijas vadbas ldzeku izstrdes problmas
20. Dagnija Blumberga Saules kombisistmas modelana vienimenes mju apkurei
21. Ija Galkins Saules enerijas fotoelektrisko prveidotju pozicionanas sistmas
uzstdana, spka prveidotja izstrde un sistmas analze
22. Ivars Veidenbergs Ietekmes uz klimata prmaim modelana atkritumu poligonos
atkarb no infiltrta attranas procesu energoefektivittes
23. Jeena aiko Elektroiekrtu izvles intelektulas programmatras izstrde uz
mkslgo neironu tklu bzes
24. Anatolijs evenkovs Maistrvas elektronisko prveidotju virtulo laboratoriju
izstrde
25. Anastasija iravecka Matricveida frekvenu prveidotja spka daas izstrde
integrtai asinhronai piedziai
26. Ivars Rais Divvirzienu jaudas plsmas kontrollera ar sinusoidlu tkla strvas
izveide elektrotransportam
27. Nadeda Kuicina Elektroenerijas procesu optimizcija transporta intelektuls
sistms
Materilzintnes un lietis mijas fakultte
28. Gundars Meinskis Nanoizmra ZnO un WO3 nanodaiu ieguve un izmantoana
luminescentu un scintiljou materilu ieguvei
29. Remo Merijs Meri Polimru un kompoztmaterilu barjrpabu noteikana un
starptautiskajm normm atbilstoas laboratorijas metodikas
izstrde
30. Lga Brzia-Cimdia Sorbcijas procesu ptjumi uz bio- un ekomateriliem
31. Viktorija Kancvia Modifictas struktras artriju implantu radana, to
biomehnisko un morfoloisko raksturlielumu izpte
23
32. Gaida Sedmale Daudzkomponentu pulveru sintzes ietekme uz augsttemperatras
keramikas materilu saepanu un pabm
33. Ivars Knts Uz hitna bzes veidota biodegradjoa fikscijas biomaterila izstrde
kaulaudu rekonstrukcijai un t mehnisko pabu noteikana spied
un liec
34. Raimonds Valters Elektronu donoru-akceptoru dides un trides uz 1,4-benzohinona
atvasinjumu bzes, to sintze un pabu izpte
35. Jnis Zicns Jauni hitozna veidi un kompozcijas, to ieganas tehnoloija,
pabas un potencilais pielietojums iepakojuma materilos un
prtikas rpniecb
36. Valdis Kampars Biodzea (taukskbju metilesteru) satura noteikana jaukts
degviels
37. Ineta Rozentrauha Jauniegto rpniecisko atkritumu stiklkeramikas materilo
pabu novrtana
38. Artrs Medvids Radicijas defektu enercijas un telpisko sadaljumu
pusvadtjos mehnismu ptana
39. Ausma Viumsone Bezkontakta 3D pozicionanas metodes izmantoana
antropometriskaj modelan
40. Mris Turks Tetrahidrofurn--aminoskbju (cukuraminoskbju) oligomru k
sinttisku biopolimru iegana un to otrjo struktru ptjumi
41. Laimonis Mlers Kompoztmaterils uz nolietotu riepu reciklta un polimru
saistvielas bzes
42. Aleksandrs Miko Pusvadtju struktras veidoana ar aizliegtas zonas gradientu
Transporta un manzinbu fakultte
43. Jnis Vba Braukanas mehnismu pa kpnm dinamisk sintze
44. Aleksandrs Januevskis Vibro triecienpresanas iekrtas 3D eometrisk un
aprinu modea izstrde
45. Daniels Turlajs Metodikas izstrde gzes plsmas ptanai ar ekperimentlm un
skaitliskm metodm
46. Jurijs Dehtjars Kombinta ekstreml starojuma ietekme uz eikariotisks nas modeli
47. Valrijs Uakovs Universlas datormodelanas sistmas izstrde lietiu
nestacionru aerogztermodinamikas uzdevumu risinanai
48. Mihails Zakreevskis Tehnisko katastrofu prognozana ar jaunm metodm: teorija,
eksperimenti un rekomendcijas
49. Pteris Balckars Pilstas elektrotransporta intelektulo tklu modelana
50. Semjons Cifanskis Spiediena radts kavitcijas ietekme uz patogno
mikroorganismu izdzvoanu dzeram den
51. Francis Sudnieks Mehatronikas sistmu elementu darbbas precizittes izpte
52. Vitlijs Pavelko Konstrukciju no kompoztmateriliem neprtraukt, integrt
novrtana: trieciena bojjumi
Inenierekonomikas fakultte
53. Elna Gaile-Sarkane Dinamisks uzmjdarbbas vides analzes iespjas: ptjumu
sistmas attstba
54. Ineta Geipele Nekustam pauma tirgus un bvniecbas nozares attstbas
problmas un risinjumi
55. Konstantns Didenko Atkritumu savkanas un prstrdanas vadana Latvij
56. Regemijs Pos Latvijas bvniecbas nozares un nekustm pauma tirgus attstbas
prognozanas modea izstrdana
57. Jnis Ievi Pieaujam ugunsgrka riska zintniskais pamatojums Latvij
24
rpusfakultu laboratorijas
58. Janna Stia Ar vsturiskiem materiliem sadergu restaurcijas minerlo saistvielu
izstrde, testana un novecoans procesa modelana
59. Inga aenko Austo bioloisko asinsvadu implantu ar antitrombognm pabm
tehnoloiju izstrde praktiskai ievieanai raoan
Daugavpils filile
60. Raisa Smirnova Jauns paaudzes haotisks vibromanas
Projektu rezultti:
ARHI TEK TR AS UN PILS TP LN O ANAS FAK UL TTE
Rgas arhitektras mantojuma enze un stilistika
Projekta vadtjs: Jnis Krasti
Pasaules kultras mantojuma vietas, Rgas arhitektras mantojuma izptes lmenis un ldz ar
to t izpratne un publicitte joprojm ir nepilnga. Neskatoties uz to, ka Rgas jgendstila
mantojumam ir galven vieta Rgas visprj tl, vl aizvien plaas publikas uztver ar o
stilu arhitektr saists viengi jdziens skaista ka. Joprojm ir neskaidrbas Rgas
vsturisko apbves kompleksu pilstbvnieciskaj vstur, kas atspoguojas nepilngajos un
nekorektajos pilstbvnieciskajos dokumentos Rgas pilstas attstbas pln un Rgas
vsturisk centra saglabanas un attstbas pln. Projekta izpildes gait veiktie ptjumi,
analzes un citas iestrdes ir ieskicjuas bzi esoo problmu zintniski pamatotai
atrisinanai. Projekta izstrdes gait par ptjuma tmu izdotas divas monogrfijas:
Krasti J. Rgas jgendstila kas. Cevedis pa jgendstila metropoles arhitektru / Art
Nouveau Buildings in Riga. A Guide to Architecture of Art Nouveau Metropolis. Rga:
ADD projekts, 2007. 408 lpp. (Latvieu un angu val.) un Tipne A. (autoru kolektv
Banga V., oldere D., Levina M., Sprtis O., Zilgalvis J.). Rgas dievnami. Arhitektra un
mksla. / Die Kirchen Rigas. Architektur und Kunst. / Rigas Churches. Architecture and
Art. / . . Rga: Zintne, Mantojums, 2007.
748 lpp.
Baltijas jras piekrastes zonas arhitektoniski telpisko attstbu veicinoie integrcijas
faktori
Projekta vadtjs: Jnis Briis
Projekta novitte balsts uz spk esoo teritorijas kopplna izveides ideju visiem Baltijas
jras krasta raksturgkajiem sektoriem paredzot, ka nkotn katrs plnoanas lmenis
nacionlais, reionlais un vietjais tiks precizts ar indikatoriem plnojumu realizcijas
monitoringam, kvalitatvo, kvantitatvo, k ar vizuli arhitektonisko (ainavisko) ietekmju
izvrtanai. Darb tika modeltas jaun izkliedt plnojuma ietekme uz esoo apdzvotu
vietu, k ar vietjo urbno centru veidoanos iespju konkrtaj dabas un kultrainav, k ar
identifictas apdzvoto vietu arhitektoniski telpisks attstbas iespjas. Konkrtaj izstrdes
posm analizta ar lielko apdzvoto centru Liepjas, Ventspils un Kuldgas ietekme
reiona attstbas kontekst.
Darba gait izmantotas gan attiecgo teritoriju telpisk modelana un grafoanaltisk izpte,
gan iesaistta vietjo iedzvotju aptaujas rezultt iegt informcija. Rezultt viens no
ptjumam izvirztajiem galvenajiem uzdevumiem noteikt jauno apdzvojamo struktru
telpisks ietekmes prognozes un integrcijas iespjas jras piekrast aktuls tirgus
25
ekonomikas apstkos, k ar konkurtspjai reionl un starptautisk kontekst, ir izpildts,
sagatavotas iestrdes tlkai padziintai tmas izptei. Tlk piekrastes zonas izpt aktvi
jizmanto telpisks modelanas metodes reionls plnoanas administratvi teritorils
reformas kontekst, ievrtjot ar novadu veidoanas ietekmi.
BVNIECB AS F AK ULTTE
Pazemes siltuma akumulatori Projekta vadtjs: Andris Krsli
Projekta mri bija iegt teortisku un eksperimentlu apstiprinjumu iespjai izmantot jaunu
siltuma akumulanas tehnoloiju Latvijas apstkos: izptt iespju Latvijas apstkos
realizt centraliztai apkurei nepiecieamo lielas jaudas pazemes siltuma akumulatoru; izptt
iespju izmantot im mrim Latvijai raksturgs densnesos kupolveida kembrija
eoloisks struktras; eksperimentli prbaudt vji cementta smilakmens papildus
cementciju pie augstm temperatrm. Projekta izpildes gait ir veikti teortiski centralizts
apkures sistmu akumulatora termodinamisk cikla aprini pie orientjo griestu seguma
mlu sla dziuma 250 m; pierdts, ka mintaj dzium var izveidot karsta gaisa
akumulatoru bez adiabatiska kompresora darba vielas (gaisa) starpsekciju dzesanas;
izpttas izmaias smilakmen pie temperatrm 650-800C, izmantojot dada sastva
Latvijas (Rembates un Csu-Valmieras) smilakmens paraugus. Projekta rezultt
eksperimentli konstatts, ka ldz 600C materil nenotiek btiskas izmaias, skot no
700C samazins smilakmens blvums, palielins densuzsce un pieaug karsanas zudumi,
bet pie 800C materils sairst prvras smilts; mints smilakmens pabu izmaias
izskaidrotas ar termisks analzes un rengenografiskiem ptjumiem kalctam CaCO3,
dolomtam CaMg(CO3)2 un kvarcam SiO2; var secint, ka Latvijas apstkos akumulatora
gaisa temperatrai nevajadztu prsniegt 600C.
Dzeram dens sadales tkla baktriju skaita izmaiu modea verifikcija
Projekta vadtjs: Jnis Rubulis
Balstoties uz literatras ptjumu, projekta ietvaros izstrdts matemtiskais modelis dzeram
dens kvalittes izmaiu prognozanai dens apgdes sistm. Saldzinot ar literatr
mintajiem modeiem, izstrdtais modelis ir vienkrots un taj ietverti procesi kuri pc
statisks analzes visvairk ietekm dens kvalittes. Izstrdtais matemtiskais modelis auj
padziinti izprast densapgdes sistm notiekoos bioloiskos procesus un tos ietiekmjoos
faktorus.
Ptjums pardja, ka ir nepiecieams precizt bioplves un dens baktriju barbas vielu
patria konstanti, kas esoajos modeos pieemts vienda vism baktrijm. Noskaidrojm,
ka Ziemeu reionos, dzeram dens avoti ir bagti ar humnvielm, tpc pc tda dens
attranas baktriju attstbu dens apgdes tkl iespjams limit fosfors, nevis ogleklis, k
iepriek tika uzskatts. Tpc esoajos matemtiskajos modeos baktriju attstba tiek
aprakstta tikai organisk ogleka ietekm. Projekta ietvaros matemtiskais modelis
papildints ar fosfora konstantm un modelis eksperimentli prbaudts laboratorijas
apstkos.
Projekta ietvaros galvenie plnotie mri ir sasniegti, t.i.:
eksperimentli precizta organisk ogleka patria konstante bioplves un dens
baktrijm;
model iestrdtas konstantes fosfora patriam, kas turpmk auj modelt baktriju attstbu atkarb gan no organisk ogleka, gan no fosfora. Modelis prbaudts
eksperimentli laboratorij.
Matemtiskaj model iestrdts scenrijs, kad baktriju attstba iespjama divu
26
konkurjou baktriju apstkos.
Ptjum izstrdtais baktriju auganas modelis tiek prbaudts Rgas un Oslo dens apgdes
sistms. Modelis prognoz dens kvalittes izmaias tkl un auj optimizt dzeram dens
apgdes sistmas ekspluatciju (piem. izvlties hlora dozas), td veid samazinot potencili
kaitgo mikroorganismu skaitu dzeram den.
Literatras ptjums pardja, ka baktriju adsorbciju galvenokrt ietekm dens apgdes
sistm esos nogulsnes (korozijas produkti, dadi produkti no attranas iekrtm utt.),
tpc paam caurules materilam ir pakrtota nozme uz adsorbcijas procesiem. Tpc
nkotn btu jpta korozijas produktu, u.c. nogulumu ietekmi uz dzeram dens
mikrobioloisks kvalittes izmaim sadales tklos.
Kompoztu konstrukciju nestspjas pabu skaitlisk modelana un eksperimentla
testana
Projekta vadtjs: Kaspars Kalni
Projekta ietvaros aizskta un piln mr sasniegta Materilu un konstrukciju institta (MKI)
koordinta ptniecbas sadarbba ar Latvijas kompozto materilu konstrukciju raotjiem.
Sadarbbas rezultt izstrdtas optimls projektanas vadlnijas Latvij raotu kompozto
materilu konstrukciju kvalittes uzlaboanai un raoanas tehnoloiju uzlaboanai,
apvienojot mehnikas, materilzinbas, lietis matemtikas un datorzinbas ptniekus -
rezultt veicinot ilgspjgu nacionls tautsaimniecbas konkurtspjas attstbu.
Projekt gait tika identificti galvenie kompozto materilu raoanas ar tanas tehnoloiju
kvalittes trkumi. To novranai izmantotas daudz efektvkas uz vakuma spiedienu balsttas
raoanas metodes. Natras testos saldzinot konstrukciju nestspju abiem raoanas
procesiem tika veikta raoanas izmaksu ietekmes novrtjumu no raoanas tehnoloijas un
konstrukciju optimlas projektanas viedoka.
Projekta izpildes gait izstrdta optimla projektanas (balsttu uz skaitliskajiem
eksperimentiem un parametriskm un bez-parametriskm aproksimcijm), un testanas
metodika kompoztu stieu, siju un cilindrisku konstrukciju nestspjas prbaudm. Nestspjas
natras eksperimenti veikti adaptjot nostiprinjumu izveides un deformciju mrtju
izvietojuma metodikas. Iegtie metamodei validcijas proces ar natras eksperimentiem
uzrda precizitti, kas nepiecieama ineniertehnisku aprinu sertificanai. obrd izveidoti
stieu un siju demonstrciju paraugi, k ar tiek pabeigta cilindra demonstrcijas parauga
izstrde, kas tiks iekauti RTU MKI bakalaura un maistrantras studiju lekciju kursos.
Nostiprinta sadarbba starp kompozto materilu un konstrukciju testanas laboratorijm
Latvij RTU MKI un Latvijas Universittes Polimru Mehnikas laboratoriju (LU PMI) un
Milnas Politehnisk institta, Aeronautikas fakulttes laboratoriju, tdejdi nodroint
turpmku sadarbbu ptniecb, pieredzes prnes un testanas prbauu rezulttu savstarpj
saldzinan.
Moderno hiperelastgu materilu un konstruktvo komponentu pabu noteikana un
modelana
Projekta vadtjs: Jevgnijs Barknovs
Projekta mris bija izstrdt sauszemes un jras transporta hiperelestgu materilu detau
(amortizatori, blvjumi, u.c.) projektanas metodiku, izmantojot skaitliskos parametriskos
modeus un eksperimentos iegtos datus. Parametriskie modei dod iespju veikt detau
atsevio parametru skaitlisko lielumu ietekmes novrtanu, k ar iegt o parametru
skaitlisko vrtbu optimlu kombinciju dadu projekta vrtanas kritriju sasnieganai pie
prastiem projektanas uzdevuma ierobeojumiem.
Izstrdts metodikas ticamba tika prbaudta, saldzinot iegtos analtiskos un skaitliskos
27
risinjumus ar literatr pieejamiem un eksperimentliem datiem. Rezulttus plno ieviest
Latvijas un Eiropas rpniecbas organizcijs, kas nodarbojas ar transporta ldzeku
projektanu un izgatavoanu.
Alternatvo dolomta pildvielu izpte un pielietojums betona raoan
Projekta vadtjs: Aleksandrs Korjakins
Projekta ietvaros tika ptti dolomta ieguves un apstrdes rpniecisko uzmumu raoanas
atkritumi, k ar tika paredzts risint ekonomiskos un ekoloiskos jautjumus, kuri ir saistti
ar raoanas atkritumu un blakusproduktu prstrdi vai apstrdi un izmantoanu jaunu
bvmaterilu raoan.
Projekta mris bija izstrdt betona sastvus, pielietojot alternatvas dolomta pildvielas, lai
iegtu betonu pc fizikli mehniskajm pabm un ilgmbas ldzvrtgu betonam, kas
izgatavots ar tradicionlm pildvielm.
Projekta gait apkopoti dolomta izstrdanas procesi karjeros un pildvielu ieganas
tehnoloijas, izptti dolomta atsiju sastvi un to pabas, saldzintas betona maisjumu
pabas, izmantojot gan tradicionls smiltis, gan dolomta smiltis.
Tika izgatavoti alternatv betona paraugi, kur k pildvielas izmantotas tradicionls smiltis
un dolomta smiltis, k ar veikta alternatv betona fizikli mehnisko pabu un ilgmbas
izpte. Iegtie rezultti saldzinti ar tradicionl betona pabm.
Darba priorittes bija ekonomiskie un ekoloiskie jautjumi, kuri ir saistti ar raoanas
atkritumu un blakusproduktu prstrdi vai apstrdi un izmantoanu jaunu bvmaterilu
raoan. Ldz ar to ir risintas vides aizsardzbas problmas, k ar vairkas ekonomik
saspjuas problmas.
Ptjuma rezultti pierdja iespju izmantot dolomta apstrdes atkritumu kvalitatvu betonu
raoanai. Betona sastv k pildvielu iespjams izmantot ne tikai dolomta smiltis, bet ar
puteku frakciju.
Al un Al2O3 saturou rpniecisko atkritumu izpte un pielietojums bvmaterilu
raoan
Projekta vadtja: Dina Bajre
Alumniju saturou metllu prstrdes proces rodas raoanas atkritumi, kuru lietderga
izmantoana palaik Latvij netiek praktizta. Viens no iemesliem ir tas, ka o atkritumu
miskais sastvs nav konstants un tas ir maings atkarb no prstrdjamo metllu veida
un raoanas procesa. Pie tam raoanas proces rodas atkritumi ar dadu granulometrisko
sastvu. Katras frakcijas miskais sastvs ir nedaudz atirgs. T k raoanas atkritumi ir
uzkrjuies daudzu gadu laik, tas vl jo vairk palielina misk sastva neviendabgumu.
Projekta mris ir veikt alumnija metllu prstrdes atkritumu misko un fizikli
misko izpti, ar mri noskaidrot to prstrdes vai apstrdes iespjas, lai paplaintu to
pielietojuma iespjas funkcionlu bvmaterilu raoanai, k ar nodrointu drou atkritumu
uzkanu un uzglabanu.
Alumniju saturou metllu prstrdes atkritumiem noteikts miskais, mineraloiskais un
granulometrsikais sastvs. Alumnija metllu prstrdes atkritumi nav stabili dens vid,
pai srmain un skb vid. misks reakcijas rezultt izdals gzveida vielas, kuras
identifictas k amonjaks un sra dioksds. Nestabilitte dens vid apgrtina o atkritumu
lietdergu izmantoanu jaunu materilu ieganai, bet to uzglabana atklt teritorij nav
pieaujama, jo rada btisku kaitjumu apkrtjai videi, piesrojot grunti, gruntsdeus un
btiski pasliktinot gaisa kvalitti.
Apstrdjot alumnija metllu prstrdes atkritumus augst temperatr, ievrojami
paaugstins atkritumu stabilitte dens vid un paplains to lietdergas izmantoanas
28
iespjas. Atkritumu apdedzinanas laik veidojas jauni, stabili savienojumi, kuri nav kaitgi
apkrtjai videi.
Izmantojot karbontu saturous mlus (Liepas mlus) un alumnija metllu prstrdes
atkritumus (nepastrdtus vai iepriek apstrdtus), iegti keramiskie paraugi, kuriem pc
apdedzinanas dads temperatrs noteiktas fizikls un mehnisks pabas.
DATOR ZINTN ES UN INFO RM CIJAS TE HNOLO IJ AS FAK UL TTE
Bezvadu lokl tkla WLAN izmantoana cilvka fizioloisks informcijas prraidei
rel laik
Projekta vadtjs: Zigurds Markovis
Projekta mris bija bezvadu lokl tkla WLAN (IEEE 802.11 b/g) izmantoana cilvka
elektrokardiogrammu jeb EKG bezvadu prraides sistmu izveidoanai, nodroinot datoriztu
uzraudzbu jeb monitoranu rel laik.
Pareiz visbiek lietots monitoranas sistmas jeb t.s. holteri, neatbilst msdienu prasbm,
jo veic tikai EKG reistrciju veselu diennakti vai ilgk, bet datu apstrde un analze iespjam
tikai retrogrdi novroanas perioda beigs. Tas izsldz iespju iejaukties proces
novroanas laik dzvbai bstamos momentos. EKG ieraide dator, kas auj veikt ts analzi
rel laik, apgrtina pacienta prvietoanos savienojoo kabeu d. Risinjums rodams,
veidojot bezvadu saiti starp mobilo kardiogrfu un uztveroo datoru.
Konkrtaj projekt risints variants pacientu uzraudzbai jaunajos vai moderniztajos
stacionros, kuru infrastruktra ietver bezvadu lokl tkla WLAN piekuves punktus,
nodroinot pacienta prvietoanos vis stacionra teritorij bez informcijas zuduma. EKG
analze dator auj veikt diagnostiku rel laik un pieemt lmumus par iejaukanos proces
nepiecieambas gadjum.
Ir izprojektts, izgatavots un praks prbaudts bezvadu sistmas piloteksemplrs, noteikts
prraides trums un sakaru stabilitte.
Ontoloijs sakotas intelektulas sistmas izstrde uzdevumu eneranai jdzienu
tklu form un zinanu vrtanai
Projekta vadtjs: Jnis Grundspeis
Semantisks attieksmes starp jdzieniem var tikt novrttas, izmantojot ontoloijas. Sekmgai
ontoloiju transformcijai par uzdevumiem jdzienu tklu form ir nepiecieams ne tikai
transformcijas algoritms, bet ar metodika un rks to konstruanai. Tdjdi, projekta mris
bija, pamatojoties uz iepriekjos projektos sasniegtajiem rezulttiem, izstrdt zinanu
vrtanas sistmu, kur studentu zinanas tiek prbaudtas, izmantojot jdzienu tklus, kas
sakojas mcbu kursa ontoloij. stenojot projekta mri, ir izstrdta jdzienu tklos
sakota intelektula zinanu vrtanas sistma, kur ir realizta ontoloijas konstruanas
metodika, pamatojoties uz jdzienu un attieksmju aprakstoo fru sinonmu uzdoanu.
Izstrdt sistma tika prbaudta mcbu kurs Sistmu teorijas metodes (J.Grundspeis,
RTU DITF). Kopum savas zinanas prbaudja 40 studenti. Pc testanas tika saemtas un
apstrdtas 37 aptaujas lapas.
Projekta rezulttu zintniskais nozmgums ir saistts ar algoritmu izstrdanu OWL
ontoloiju transformcijai jdzienu tklos, kas ldz im nav aprakstts nevien cit darb par
ontololijm un jdzienu tkliem.
Projekta rezulttu praktiskais nozmgums un ieguldjums informcijas tehnoloij ir saistts
ar izstrdto jdzienu tklos sakotu intelektulu zinanu vrtanas sistmu, kura nodroina
iespjas uzdot jdzienu un attieksmju aprakstoo fru sinonmus, kas paaugstina sistmas
elastgumu. Turklt, sistma ir papildinta ar funkciju, kas savc informciju par tdm
attieksmm studentu jdzienu tklos, kuras atiras no pasniedzja defintajm attieksmm,
29
un auj pasniedzjam caurskatt s attieksmes un, iespjams, atzt ts par pareizm, tdjdi,
pilnveidojot pasniedzja izveidotus jdzienu tklus.
Izstrdt sistma var tikt izmantota mcbu procesa un mcbu programmu kvalittes
uzlaboanai gan Rgas Tehniskaj universitt, gan ar cits augstskols.
Nestacionru telpisku piesrojumu koncentrcijas lauku aprinana Baltezera,
Remberu un Zaumuias densgtvju kompleksam un t mkslgs infiltrcijas
sistmas modelana
Projekta vadtjs: Aivars Spalvi
Uz Baltezera, Remberu un Zaumuias densgtvju kompleksa reionl hidroeoloisk
modea bzes izveidoti lokli modei, ar kuru paldzbu var aprint telpiskus nestacionrus
piesrojuma koncentrcijas laukus un veikt optimizciju Baltezera densgtves mkslgs
infiltrcijas sistmai. Pdjais uzdevums ir pai aktuls, jo tikai ar nestacionru modeu
paldzbu var atrast pieemamu kompromisu starp tdiem pretrungiem kritrijiem k dens
izmaksas, t kvalitte, densgtves darba stabilitte norml un forst remos, iespja
novrst piesrojuma iekanu densgtv u.c. Laboratorijas apstkos veiktie eksperimenti
nordja, ka bioloiskiem apaugumiem nav btiska ietekme uz patognu mikroorganismu
adsorbciju iez un modeljot bakterioloisko piesrojumu transportu infiltrcijas sistm ir
jem vr iea materila minerlais sastvs. Sasniegto rezulttu kopums veido stabilu bzi
tlko zintnisko ptjumu veikanai.
Multifraktlu informcijas sistmu projektanas metodiku izstrde
Projekta vadtja: Mrte Kirikova
Projekta mris bija ielikt pamatus multfraktlu informcijas sistmu teorijai, noskaidrojot,
vai ir iespjams izstrdt multifraktlas informcijas sistmas projektjumu. Tika izstrdts
divas multifraktlu sistmu projektanas metodikas, viena objektorientta, otra - procesu
orientta. Abas metodikas tika prbaudtas ar vairkiem saldzinoi vienkriem sistmu
izstrdes piemriem. Projekta rezultti pierdja multifraktla informcijas sistmu
projektjuma iespjambu. Turklt iegtie risinjumi uzrdja augstku elastbu projektjuma
loiskaj lmen (objektorientts pieejas gadjum) un labku caurredzambu servisu sasaist
ar biznesa procesu (procesu orientts pieejas gadjum) nek tradicionls informcijas
sistmu projektanas pieejas. Tai pat laik neapstiprinjs hipotze par prasbu noteikanas
darbietilpbas samazinanas iespjm, izmantojot multifraktlo paradigmu informcijas
sistmu projektan. Daos gadjumos darbietilpba bija pat lielka nek tradicionlm
pieejm, jo multifraktl pieeja prasja pievrst lielku uzmanbu informcijas sistmu
lietotju vajadzbu dadbai. Projekta ietvaros multifraktl paradigma tika analizta ar
piegdes u, zinanu vadbas sistmu un intelektulo aentu kontekst. Zinanu vadbas
jom, izmantojot multifraktlu informcijas sistmu paradigmu, tika izstrdts multifraktlas
zinanu vadbas sistmas modelis innierizgltbas ekosistmai.
ELEK TR ONIK AS UN TE LEK OM UNIK CIJU FAK ULTTE
Sateltu pozicionanas sistmu testanas kompleksa ar programmnodroinjumu
izstrde un prbaude
Projekta vadtjs: Ansis Klga
Projekts tika izstrdts ETF Transporta elektronikas un telemtikas katedr piedaloties DITF
maistriem un RTU Elektromagntisks saderbas un Elektrodrobas ptniecbas centr
zintniekiem. Projekts deva neatsveramu ieguldjumu sateltu pozicionanas sistmu lietotja
30
aparatras kontroles pilnveidoan. Projekta stenoanas gait tika iegdta, uzstdta un
kalibrta unikla re-references ierce ar kuras paldzbu iespjams telps veikt sateltu lietotja
aparatras funkcionanas un precizittes prbaudi. Ierce izmantojama ne tikai zintniskiem
mriem, bet pielietojama ar mcbu proces sateltu ieru ptanai. Bez tam tika iegdta
ar specila Spirent firmas sateltu signlu simulcijas aparatra STR4500. T k aparatras
cena prsniedza projekta summu ts iegdei tika piesaistti ldzeki no valsts ptjumu
programmas Informcijas tehnoloiju zintnisk bze. Ar s aparatras paldzbu var tikt
veikti lietotja aparatras prbaudes testi viendos apstkos gan statik, gan dinamik.
Projekta gait tika izstrdtas programmas dada veida lietotja aparatras datu nolasanai
un uzkranai datu bz, k ar to vlkai apstrdei. Tika veikti daudzi eksperimenti, kas
pardja aparatras un programmnodroinjuma darbspjas. Eksperimenti notika Transporta
elektronikas un telemtikas Sateltu sistmu laboratorij k ar RTU ETF izveidot RTU
Elektromagntisks saderbas un Elektrodrobas ptniecbas centr.
Elektrotehnisko un elektronisko ieru elektromagntisks saderbas metou
harmonizcija
Projekta vadtjs: Guntars Balodis
Projekta izpildes rezultt ir papildinta elektromagntisks saderbas parametru mranas
metodika, kura noderga elektrotehnisks un elektronisks aparatras parametru testanai
Latvij, lai paaugstintu Latvij raoto preu konkurtspjai tirg.
Apkopota informciju par drou un ticamu mranas metou pielietoanu cits Eiropas
laboratorijs. Apkopoti materili par mranas atkrtojambu augsts frekvencs virs 900
MHz. Tas tiek izmantots mranas aparatras iziranas spjas un mranas precizittes
uzlaboanai.
Mranas telpas parametru uzlaboanas proces noskaidrots, ka bezatbalss kamerai jbt ar
samr lielu mranas ass garumu, un is nosacjums patreiz neizpilds RTU testanas
centra kamerai, lai os nosacjumus ievrotu, jveic papildus ptjumi.
Nelineru efektu novrtjums WDM sistms
Projekta vadtjs: irts Ivanovs
Nepiecieamba pc piekuves informcijai ir kuvusi par pdjo desmitgau aktulko
uzdevumu gan zintniekiem, gan telekomunikciju tehnoloiju izstrdtjiem, gan ar
raotjiem. Nepiecieambu pc platjoslas prraides kanliem nosaka tas, ka elektronisk
komunikcija ir prgjusi no pasv rema (interneta mjas lapu apskate, elektronisko vstuu
stana u.c.) uz aktvo remu (videokonferences, darbba virtulajs vids u.c.). K viens no
jaunkajiem risinjumiem ir optisks prraides sistmas (OPS) ar multipleksanu
(blvanu) pc via garumiem (WDM). RTU TI ptnieku grupas uzdevums bija apgt
visjaunks teortisks, tehnisks un komercils zinanas par optisko sakaru spektrls
blvanas sistmm, to projektanu un ekspluatciju. Izmantojot OPS laboratorij iegdto
uniklo aparatru un optisko mrjumu galdu, izstrdt jaunus mrjumu stendus un metodes,
k ar nelinero optisko efektu novrtanu un aprinu metodikas.
Darba gait galvenie iegtie rezultti ir sekojoi:
1. Izptti optisk signla zudumu raans iemesli WDM sakaru sistms un piedvtas to
kompenscijas metodes.
2. Izpttas jaunks optisk signla pastiprinanas sistmas un izvlta Ramna pastiprinanas sistma. Darb ir pierdts ka obrd t ir uzskatma par perspektvu.
3. Novrtti nelinero efektu ietekme uz NRZ un RZ kodu formtiem WDM sistms. 4. Ir atrasts perspektvs modulcijas formts 40 Gbit/s trajm optiskajm sakaru
sistmm.
31
5. Sagatavoti specilisti, kas vartu veikt projektanas un konsultciju darbus WDM sakaru sistmu ievieanai Latvij.
6. Izgatavots WDM 2 kanlu sakaru sistmas makets un veikta t raksturlku analze.
ENER TIK AS UN ELEK TR O TEHNIK AS FAK UL TTE
Frekvences prveidotja izstrde sistm PEM degvielas na maistrvas piedzia
Projekta vadtjs: Leonds Ribickis
Projekta ietvaros ir izptts un izstrdts energoelektronikas prveidotjs, kas auj protonu
emisijas membrnas deraa degvielas nu izmantot maistrvas piedzias sistms. Ir
veikta dadu energoelektronikas prveidotju spka un vadbas shmu analze un
modelana, izstrdjot jaunu, projekta mrim piemrotu prveidotja spka shmu un
vadbas sistmu. Izmantojot izstrdto iekrtas modeli, uzbvts frekvences prveidotja
laboratorijas prototips un veikta t eksperimentl prbaude.
Projekta rezultti dod pamatu tlkiem ptjumiem par deraa degvielas nu pielietojumu
elektrotransport, radot elektroenerijas ekonomijas un vides aizsardzbas iespjas.
Ptjums ir devis nozmgu ieguldjumu energoelektronikas un elektropiedzias nozars
Latvij, k ar deraa enertik, kas pasaul ir viena no daudzsolokajm alternatvs
enertikas apaknozarm globls enertisks krzes perspektv.
Ar pastvgiem magntiem aprkoto elektromehnisko prveidotju izpte un
optimizcija
Projekta vadtjs: Jnis Dirba
Izstrdtas un izpttas jaunas elektrisko manu konstrukcijas ar pastvgajiem magntiem:
pamatotas optimls konstrukcijas eneratoriem ar pastvgajiem magntiem, veikta
magntisk lauka analze un racionlas zobu eometrijas un tinumu shmas izvle. Mintos
eneratorus var izmantot nelielas jaudas vja enertiskajs iekrts. Saldzinot ar
induktortipa eneratoriem, piedvtajm manm ir augstks lietderbas koeficients,
patnjais moments, droums un uzlabota izgatavoanas tehnoloija.
Tiek piedvts paplaint asinhrono manu izmantoanas iespjas ar ties piedzias
daudzpolu eneratoriem vidjm un mazm jaudm. Veikti ptjumi transformatoru
diagnostik ar gzu hromatogrfijas analzes metodi.
Mazas un vidjas jaudas koenercijas staciju tehniski-ekonomiskais pamatojums
Projekta vadtjs: Antans Sauhats
Eiropas ziemeu valsts klimatiskie apstki, nepiecieamba samazint enertikas ietekmi uz
klimata izmaim un energoapgdes struktra veicina dadas jaudas koenercijas staciju
izmantoanu. Lai nodroint tdu staciju efektvu darbbu oti svargi pareizi izvelties stacijas
struktru, jaudu un vadbas algoritmus. Lmumu pieemana notiek nenoteiktbas un brv
tirgus apstkos. Uzdevumu analze paradja, ka racionlu lmumu pieemanai ir lietdergi
izmantot spu teorijas pamienus.
Darba mris - uzlabot mazas un vidjas jaudas koenercijas staciju tehniski-ekonomiska
pamatojuma metodiku sasniegti sekojoi uzdevumi:
Izstrdts uzdevuma matemtiskais formuljums. Pamatoti un savkti izejas dati staciju struktras un parametru izvlei. Sintezti vadbas algoritmi.
Risinti konkrtie piemri (uz Rgas energoapgdes attstbas plna pamata) un pamatoti racionlie tirgus un nenoteiktbas apstkos lmumi.
32
Piedvtaj projekt izmantoti kooperatvo spu teorijas pamieni, kas dod btisku efektu
un sastda projekta teortisks un zintniskas novittes pamatu. Formults optimizcijas
uzdevums un iesaistto brv enerijas tirg spltju mra funkcijas. Analiztas koalciju
radanas iespjas un nosacjumi. Izmantots epli vektors un piedvta pieeja, kura izskata
koalciju izveidoanas ceus un iniciatora priekrocbas. Izskatta papildus ienkumu sadales
problma un dots problmas risinjums. Izskattas problmas, kuras rodas avrijas remos
mazas jaudas eneratoru nestabilittes d.
Darba rezultti var bt pielietoti pilstu energoapgdes plnoan un Sabiedrisko
pakalpojumu Regulatora darbb.
Kooperatvo spu teorijas pamieni koenercijas plnoanas uzdevumos ldz im netika
pielietoti ne tikai Latvij, bet ar rzemes.
Energosistmu pretavrijas vadbas ldzeku izstrdes problmas
Projekta vadtjs: Vladimirs uviins
Ptniecbas projekta ietvaros, izmantojot datorprogrammu PSCADTM
v4.2.1 Pro (Manitoba
HVDC Research Centre Inc.), izveidots visai preczs Baltijas reiona matemtiskais modelis,
kur sev ietver Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energosistmu apvienbas.
Iegtais modelis ir prbaudts, izmantojot datus par 2003. gad veikt aplkojam reiona
atdalans eksperimenta pirmajiem diviem posmiem (saldzinot faktisks eksperimenta gait
uzemts oscilogrammas ar rezulttiem no matemtisk modea):
1. Atdalanos no Krievijas vienots energosistmas, atsldzot elektroprvades lniju
Ignalinas AES Polocka ar jaudas prpldi 169 MW Ignalinas AES virzien (tdejdi
radot aktvs jaudas defictu izoltaj sistm);
2. Viena ska rem strdjoa agregta atslganu Krou HAES, radot 220 MW aktvs
jaudas prumu un frekvences paaugstinanos apvienb.
Saules kombisistmas modelana vienimenes mju apkurei Projekta vadtja: Dagnija Blumberga
obrd Latvij aktuls jautjums ir ne tikai siltumenerijas tarifu pieaugums, bet ar ietekmes
uz klimata prmaim samazinjums, maksimli izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Saules enerija ir par brvu gan odien, gan nkotn. Tikai vienmr aktuls ir jautjums, cik
maks saules kolektori un tehnoloisk sistma kopum. obrd arvien interesantka kst
kombints sistmas izveide. Konkrtaj gadjum izpte veikta balstoties uz koncepciju, ka
maksimlu siltumenerijas daudzumu rao ar saules kolektoriem, bet parjo ar granulu
katlu. Atrasts pilotprojekta realiztjs privtka Rg.
Izptes rezultt iegti dati, kas apliecina iespjas izmantot saules eneriju ne tikai karst
dens sistm, bet ar ku apkures sistms. Lai konstattu, cik liels vartu bt saules
enerijas patsvars siltumapgdes sistmas vajadzbu nodroinanai, izveidots laboratorijas
stends saules kombisistmas elementu darbbas optimizcijai.
Iegtie eksperimentlie rezultti saldzinti ar skaitlisk eksperimenta datiem, kas veikts ar
datormodea TRNSYS simulcijas paldzbu. Rezultti apliecina labu sakritbu starp aprina
un laboratorijas rezulttiem.
Saules enerijas fotoelektrisko prveidotju pozicionanas sistmas uzstdana, spka
prveidotja izstrde un sistmas analze
Projekta vadtjs: Ija Galkins
Tie saules starojuma izmantoana elektrisks enerijas ieganai pasaul tiek plai ptta k
viens no atjaunojamajiem enerijas avotiem. Latvij saules fotoelektrisko prveidotju
33
izmantoana nav tik efektva k, piemram, ekvatorilaj reion, tau izmantojot
prveidotju pozicionanas sistmas, ir iespjama to darbbas efektivittes palielinana.
Apskatm projekta ietvaros uz RTU EEF kas jumta tika uzskta fotoelektrisk prveidotj
un t pozicionanas sistmas uzstdana, ar mri turpmk saldzint dadas saules
elektrostaciju konfigurcijas.
T k elektroenerijas raoana no saules radicijas ir iespjama tikai diennakts gaiaj laik
pie pietiekamas starojuma intensittes, fotoelementi plai tiek pielietotas dads mobils un
autonoms iercs kop ar enerijas uzkrjjiem (akumulatoriem, superkondensatoriem,
degvielas nm). Lai btu iespjama iegts elektrisks enerijas izmantoana ar
saimnieciskajm elektroprecm, vai ts atdeve maisprieguma elektriskaj tkl, ir
nepiecieams atbilstos enerijas prveidotjs.
Projekta ietvaros tika eksperimentli un modelanas veid saldzinti gan pai fotoelementi,
gan ar tiem saisttie spka prveidotji autonomajai darbbai vai darbbai ar tklu. Tika
izvlti du shmu perspektvie varianti turpmkajai uzlaboanai. Fotoelektrisko
prveidotju ptanai tika izveidots specils laboratorijas stends.
Izveidota eksperimentl bze un iegtas zinanas spka shmu izstrdes jom sastda labu
pamatu saules enerijas ieguves ilgtermia izptei un fotoelektrisko prveidotju efektivittes
noteikanai Latvijas klimatiskajos apstkos.
Ietekmes uz klimata prmaim modelana atkritumu poligonos atkarb no infiltrta
attranas procesu energoefektivittes
Projekta vadtjs: Ivars Veidenbergs
Atkritumu poligonos izveidojusies situcija, kad, lai samazintu vides piesrojumu, tiek
izvirztas augstas prasbas gruntsdeos nonko dens kvalittei. Tas nozm, ka jveic
efektva infiltrta attrana. Attranas tehnoloijas patr elektroeneriju iekrtu
hidraulisks pretestbas un osmoz spiediena prvaranai reverss osmozes attranas
iekrt. Elektroenerijas raoana ar ietekm vidi.
Izptes darb ietverti divu Latvijas atkritumu poligonu (Liepjas un Csu rajon) dati. Izpte
ietver gruntsdeu modelanu zem poligona un dens attranas iekrtu darbbas analzi,
galveno uzmanbu pievrot elektroenerijas patriam un dens attranas pakpei. Aplkoti
ar citi elektroenerijas patriu ietekmjoi ar attranas iekrtas darbinanu saistti faktori.
Iegtie rezultti liecina, ka, izmantojot reverss osmozes infiltrta attranas iekrtas,
patnjas elektroenerijas patri pieaug par 14%, ja attranas pakpe pieaug par 5% (no
94% ldz 95%).
Elektroiekrtu izvles intelektulas programmatras izstrde uz mkslgo neironu tklu
bzes
Projekta vadtja: Jeena aiko
Msdiens elektrisks iekrtas attsts strauj temp, ineniertehniskie risinjumi pilnveidojas
elektroiekrtu raotji piedv jaunas idejas un jaunus risinjumus, lietotjam ir saldzinoi
sareti orientties tirgus aprit esos elektroieru daudzveidb, un izdart optimlo izvli.
Izstrdt programma auj izvlties elektroierces atbilstoi izvltajiem kritrijiem.
Programma satur konkrtu tehnisko informciju, rasjumus, pieslguma shmas.
Programmnodroinjumam Gudrais inenieris ir sekojoas grupas: AC motors, DC motors,
Unipolar motors, High Voltage motors, Motors for Hasards Area, Special motors. Katra grupa
satur elektroniskos katalogus un elektrodzinja izvles iespju Detailed Search. Ektroniskais
katalogs satur lielu skaitu elektrodzinju.
Ar programmas paldzbu izvloties elektrodzinju, iespjams varit ar dadm prasbm
pret elektrodzinju, konstrukcijas izpildjumu un ekspluatcijas nosacjumiem. Sou procedra
34
un intuitvi saprotams interfeiss (saskarne) atvieglo darbu un padara elektredzinja izvli
vienkru un rtu.
Apskatsim piedzias izvles procedru izmantojot programmu uz asinhron elektrodzinja
piemra. Ieskum programma piedv izveidot galvenos elektrodzinja izvles parametrus:
Dzinja jauda;
Fzu skaits; Izejo rotora grieans bieums; Ekspluatcijas koeficients utt.
Visas elektrodzinju kombincijas, kas atbilst uzstdtajiem nosacjumiem, tiek apkopotas
tabul ar su piedvjam varianta aprakstu. No piedvtajiem elektrodzinju variantiem,
lietotjs izvlas sev atbilstoko. Tlk nepiecieams izvlties elektrodzinja konstrukciju,
montas pozciju (elektrodzinja izvietojumu telp). Dialoga noslgum, atveras jauns
programmas logs ar elektrodzinja raksturlielumiem.
Nosakot specilu konstrukciju, iegstam galgo elektrodzinja marjumu un tam atbilstoos
tehniskos raksturlielumus.
Tpat iespjams apskatt un izdrukt izvlt elektrodzinja gabartrasjumus, montas
pozciju lapu, pieslguma shmas.
Izmantojot informcijas klstu, ko piedv programma Gudrais inenieris, jebkur
aprkojuma dzves cikl, lietotjs saem optimli izvltu elektrodzinju.
Maistrvas elektronisko prveidotju virtulo laboratoriju izstrde
Projekta vadtjs: Anatolijs evenkovs
Projekts ir saistts ar Eizgltbas attstbu studiju programm Elektrotehnoloiju
datorvadba un ir izstrdts, lai nodrointu attstbu, ievieot moderno virtulo laboratoriju
bzi ptjumu veikanai globl tkla vid, ko var izmantot ar mcbu proces.
Darba rezultt tiek izstrdti virtulo laboratorijas darbi trsfzu maistrvas dm. Tam ir
ne tikai mcbu, bet ar zintniskais jauninjums, jo ldz im virtul vide netika plai
izmantota trsfzu maistrvas procesu un elementu ptjumiem globl tkla vid.
Izstrdto laboratoriju bzi var izmantot ne tikai ptjumu veikanai un studentu apmcbai,
bet ar saistto specialitu cilvku apmcbai elektrotehnik. Moderni IT rki var bt
izmantoti nodarbintiem specilistiem, kuri stud RTU elektrotehnoloiju datorvadbas
specialitt, izveidojot maistrvas elektronisko prveidotju virtuls sistmas. Virtuls
laboratorijas atauj nodroint pttas pardbas uzskatmbu, k ar pieejambu metodiskiem
materiliem, turklt tie ir pieejami globl tkla vid. Ldz ar to virtuls laboratorijas dod
iespju paaugstint mcbu procesa lmeni un kvalitti.
Projekta vadba un projektam nepiecieamo resursu piesaiste tika nodrointa, izmantojot
RTU mcbspkus, jaunos zintniekus un studjoos.
Matricveida frekvenu prveidotja spka daas izstrde integrtai asinhronai piedziai
Projekta vadtja: Anastasija iravecka
Msdienu pusvadtju tehnikas straujs attstbas d ir iespjams integrt matricveida
prveidotju asinhronaj man. da iekrta auj samazint sistmas izmrus un palielint
ts droumu. aj projekt izstrdjam iekrta sastv no asinhrons manas ar sslgtu
rotoru un matricveida prveidotja, kas ir iebvts manas korpusa priekj vai aizmugurj
da. Modulr kopu sistma, kas ir izstrdta tiei matricveida prveidotja komutcijas
procesu uzlaboanai, auj izvietot pusvadtju sldus un komutcijas vadbas shmu oti
kompakt veid starp manas tinumiem un korpusa vku, td veid nav nepiecieamas
nekdas rjs des.
35
Projekta laik ir izstrdti vairki modulro kopu sistmas varianti, kas paredzti tiei
matricveida frekvenu prveidotju integranai asinhronaj man. Eksperimentli
prbaudta kopu sistmas efektivitte matricveida prveidotja gadjum. Eksperimentli
prbaudti vairki komutcijas (draiveru) des varianti divvirzienu slda vadbai. Ir
izveidots matricveida prveidotja vienas komutcijas cilpas matemtiskais modelis PSpice
modelanas vid, kas auj novrtt paraztisks induktivittes ietekmi uz komutcijas prejas
procesu. Ir izveidots matricveida spka prveidotja matemtiskais modelis Matlab Simulink
modelanas vid, kas paredzts vadbas algoritmu izstrdei un optimizcijai.
K galvens grtbas projekta izstrd var mint ilgos pastjumu piegdes laikus, tas attiecas
uz modelanas programmatru un specifiskm elektroniskm iekrtm, piemram,
divvirzienu tranzistoru moduli.
Rezumjot var secint, ka darbs nav pabeigts ldz galam sava apjoma d. Projektu ir
nepiecieams turpint sadalot to divs das nepiecieams veikt ptjumus, kas saistti ar
kopu sistmu un komutcijas di divvirzienu sldiem, un atsevii jveic ptjumi
matricveida frekvenu prveidotja vadb asinhronajai piedziai.
Divvirzienu jaudas plsmas kontrollera ar sinusoidlu tkla strvu izveide
elektrotransportam Projekta vadtjs: Ivars Rais
Projekta uzdevum tika noteikts izveidot principilo realizcijas shmu pilstu
elektrotransporta apakstaciju divvirziena jaudas plsmas baroanas blokam kontaktvadu
baroanai ar ldzspriegumu 600 V, kas sptu novadt atpaka maistrvas tkl
elektrotransporta bremzanas eneriju, pie tam nodroinot praktiski sinusoidlu tkla strvu,
kas sekmtu du apakstaciju elektromagntisko saderbu ne tikai invertanas rem, bet
ar darbojoties tieaj elektrotransporta baroanas rem. Uz iepriekjo ptjumu bzes tika
izveidota principil shma ikvienai no prveidotja sem fzm. Shmas tika modeltas ar
datorprogrammu, uzrdot normlas funkcionanas raksturojumus, k ar tika izveidots
nelielas jaudas (ap 3 kVA) fiziklais modelis vienai fzei, kas ietvra sev elektronisko
vadbas sistmu, strvas formanas reaktoru un tiltveida tranzistoru augstfrekvences
(aptuveni 5 kHz) komutatoru. Vadbas sistma ar izveidoto kontrolleri prbaudta un visum
nodroinja paredzto darbbas remu. Vienlaikus tika konstatti ar nepiecieami