PĻAVIŅU NOVADA ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2012.-2018.GADAM PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN ANALĪZE I daļa 1.versija PĻAVIŅU NOVADA DOME 2011
PĻAVIŅU NOVADA
ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA
2012.-2018.GADAM
PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS
RAKSTUROJUMS UN ANALĪZE
I daļa
1.versija
PĻAVIŅU NOVADA DOME
2011
3
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Saturs
IEVADS ............................................................................................................................................................. 7
1 VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA ....................................................................................................................... 9
1.1 NOVADA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA .................................................................................................................... 9 1.2 ĢEOGRĀFISKĀ ATRAŠANĀS VIETA UN TERITORIJA ............................................................................................. 10
2 CILVĒKRESURSI ....................................................................................................................................... 12
2.1 DEMOGRĀFIJAS RĀDĪTĀJI ........................................................................................................................... 12 2.2 IEDZĪVOTĀJU NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBS .................................................................................................. 17
2.2.1 Nodarbinātība ................................................................................................................................. 17 2.2.2 Bezdarbs ......................................................................................................................................... 18
2.3 CILVĒKRESURSU NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................................... 19
3 DABAS RESURSI ...................................................................................................................................... 20
3.1 ZEMES ................................................................................................................................................... 20 3.2 MEŽI UN PURVI ........................................................................................................................................ 21
3.2.1 Meži ................................................................................................................................................ 21 3.2.2 Purvi ................................................................................................................................................ 23
3.3 ĢEOLOĢISKIE RESURSI ............................................................................................................................... 23 3.4 ŪDENS RESURSI ....................................................................................................................................... 26 3.5 AIZSARGĀJAMĀS UN AINAVISKI NOZĪMĪGĀS TERITORIJAS ................................................................................... 28
3.5.1 Dabas liegumi un mikroliegumi ...................................................................................................... 28 3.5.2 Dabas pieminekļi ............................................................................................................................ 31 3.5.3 Ainava ............................................................................................................................................. 31 3.5.4 Dižkoki ............................................................................................................................................ 32
3.6 DABAS RESURSU NOVĒRTĒJUMS .................................................................................................................. 32
4 TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .................................................................................... 34
4.1 TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................... 34 4.1.1 Autoceļi un ielas .............................................................................................................................. 34 4.1.2 Dzelzceļa transports ........................................................................................................................ 37 4.1.3 Sabiedriskā transporta pakalpojumi ............................................................................................... 37 4.1.4 Velotransports ................................................................................................................................ 38
4.2 BŪVES.................................................................................................................................................... 38 4.2.1 Dzīvojamais fonds ........................................................................................................................... 38 4.2.2 Neiznomātās nedzīvojamās telpas ................................................................................................. 39
4.3 ŪDENSSAIMNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI ................................................................................ 39 4.3.1 Ūdensapgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 39 4.3.2 Kanalizācijas infrastruktūra un pakalpojumi .................................................................................. 40 4.3.3 Ūdenssaimniecības projekti Pļaviņu novadā .................................................................................. 42
4.4 ENERĢĒTIKAS INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI .......................................................................................... 44 4.4.1 Siltumapgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 44 4.4.2 Gāzes apgādes infrastruktūra un pakalpojumi ............................................................................... 44 4.4.3 Elektroapgādes infrastruktūra un pakalpojumi .............................................................................. 45
4.5 SAKARU INFRASTRUKTŪRA UN PAKALPOJUMI ................................................................................................. 45 4.5.1 Telekomunikācijas .......................................................................................................................... 45 4.5.2 Internets, datu pārraides pakalpojumi ........................................................................................... 46 4.5.3 Pasta pakalpojumi .......................................................................................................................... 46
4.6 ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA .................................................................................................................. 46 4.7 KAPU SAIMNIECĪBA ................................................................................................................................... 46 4.8 MELIORĀCIJA .......................................................................................................................................... 47 4.9 TEHNISKĀS INFRASTRUKTŪRAS NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................ 47
5 PAŠVALDĪBAS PĀRVALDES RESURSI ....................................................................................................... 49
5.1 PĀRVALDES RAKSTUROJUMS ....................................................................................................................... 49
4
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
5.2 SNIEGTO PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS .......................................................... ERROR! BOOKMARK NOT DEFINED.
6 FINANŠU RESURSI UN INVESTĪCIJAS ....................................................................................................... 52
6.1 PAŠVALDĪBAS BUDŽETS .............................................................................................................................. 52 6.2 ĪSTENOTIE INVESTĪCIJU PROJEKTI .................................................................................................................. 56 6.3 FINANŠU RESURSU NOVĒRTĒJUMS ............................................................................................................... 63
7 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE ....................................................................................................................... 64
7.1 UZŅĒMĒJDARBĪBAS AKTIVITĀTE ................................................................................................................... 64 7.2 PĻAVIŅU NOVADA UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS ............................................................................................. 68 7.3 UZŅĒMĒJDARBĪBAS NOZARES ...................................................................................................................... 72
7.3.1 Lauksaimniecība un mežsaimniecība .............................................................................................. 72 7.3.2 Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi ......................................................................................... 73 7.3.3 Tūrisms ........................................................................................................................................... 75
7.4 UZŅĒMĒJDARBĪBU BREMZĒJOŠIE UN VEICINOŠIE FAKTORI ................................................................................. 80 7.4.1 Novada sociālekonomiskā attīstība ................................................................................................ 80 7.4.2 Ģeogrāfiskais izvietojums ............................................................................................................... 82 7.4.3 Pieejamie resursi ............................................................................................................................. 83 7.4.4 Uzņēmējdarbību reglamentējošā likumdošana, administratīvās procedūras ................................ 84 7.4.5 Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ........................................................................ 86
7.5 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDES NOVĒRTĒJUMS ...................................................................................................... 86
8 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDE...................................................................................................................... 88
8.1 IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS UN IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU PIEEJAMĪBA .................................................................................... 88 8.1.1 Pirmsskolas izglītība........................................................................................................................ 88 8.1.2 Pamatizglītība un vidējā izglītība .................................................................................................... 91 8.1.3 Profesionālās ievirzes un interešu izglītība ..................................................................................... 94 8.1.4 Neformālā izglītība ......................................................................................................................... 96 8.1.5 Mūžizglītība un tālākizglītība .......................................................................................................... 96
8.2 VESELĪBAS APRŪPE UN SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA ................................................................................................. 97 8.2.1 Veselības aprūpe ............................................................................................................................. 97 8.2.2 Sociālā aizsardzība .......................................................................................................................... 98
8.3 KULTŪRVIDE, KULTŪRAS IESTĀŽU UN PASĀKUMU PIEEJAMĪBA .......................................................................... 105 8.3.1 Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti) ........................................................................................ 105 8.3.2 Aizsargāmie nekustamie kultūras pieminekļi ............................................................................... 106 8.3.3 Muzeji ........................................................................................................................................... 107 8.3.4 Bibliotēkas .................................................................................................................................... 107 8.3.5 Kultūras iestādes un aktivitātes .................................................................................................... 108
8.4 SPORTA UN AKTĪVĀS ATPŪTAS IESPĒJAS ....................................................................................................... 108 8.5 PĻAVIŅU NOVADA NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU DARBĪBA ................................................................................ 111 8.6 SABIEDRISKĀ DROŠĪBA UN KĀRTĪBA ............................................................................................................ 111 8.7 VIDES KVALITĀTE .................................................................................................................................... 111
8.7.1 Vides riski rūpnieciskie riski, uguns riski........................................................................................ 112 8.7.2 Gaisa kvalitāte .............................................................................................................................. 113 8.7.3 Pazemes ūdeņu kvalitāte .............................................................................................................. 113 8.7.4 Virszemes ūdeņu kvalitāte ............................................................................................................ 113 8.7.5 Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas ......................................................................... 115 8.7.6 Jonizētais starojums un kodoldrošība ........................................................................................... 116 8.7.7 Troksnis ......................................................................................................................................... 116
8.8 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDES NOVĒRTĒJUMS ................................................................................................... 116
9 PĻAVIŅU NOVADA SADARBĪBAS RAKSTUROJUMS ............................................................................... 117
9.1 STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA ...................................................................................................................... 117 9.2 SADARBĪBA AR CITĀM PAŠVALDĪBĀM .......................................................................................................... 117
10 SVID ANALĪZE ....................................................................................................................................... 119
10.1 PIEEJAMIE UN ATTĪSTĪBAI NOZĪMĪGIE RESURSI ............................................................................................... 119
5
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
10.2 UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE .......................................................................................................................... 120 10.3 IEDZĪVOTĀJU DZĪVES VIDE ......................................................................................................................... 124
PIELIKUMI ..................................................................................................................................................... 130
Izmantotie saīsinājumi:
Saīsinājums Skaidrojums
AP Attīstības programma
AS Akciju sabiedrība
ATR Administratīvi teritoriālā reforma
ATR Administratīvi teritoriālā reforma
CSP LR Centrālā statistikas pārvalde
CSS Centralizētās siltumapgādes sistēma
EK Eiropas Komisija
ELFLA Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ESF Eiropas sociālais fonds
GMI Garantētais minimālais ienākums
ha Hektārs
IAP Integrētās attīstības programma
IIN Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
IK Individuālais komersants
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
KF Kohēzijas fonds
km Kilometrs
km2 Kvadrātkilometrs
KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments
LAD Lauku atbalsta dienests
LR Latvijas Republika
Ls Lats
LVAF Latvijas vides aizsardzības fonds
MK Ministru kabinets
6
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Saīsinājums Skaidrojums
NĪN Nekustamā īpašuma nodoklis
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
PFIF Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
TAI Teritorijas attīstības indekss
TIC Tūrisma informācijas centrs
TP Teritorijas plānojums
UR Uzņēmumu reģistrs
VA Valsts aģentūra
VARAM Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VAS Valsts akciju sabiedrība
VIP Valsts investīciju programma
VKPAI Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
VMD Valsts Meža dienests
VRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūra
VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VZD Valsts Zemes dienests
7
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Ievads Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gadā tika izveidota Pļaviņu novada
pašvaldība, apvienojot Pļaviņu pilsētu un 3 pagastus – Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas.
Lai novada ietvaros nodrošinātu līdzsvarotu attīstību, ir nepieciešams pārskatīt līdzšinējos
novada teritorijā esošo pagastu un Pļaviņu pilsētas attīstības mērķus un pieejamos resursus un
izstrādāt vienotu attīstības plānu jaunizveidotā novada teritorijā, kas veicinātu gan Pļaviņu
pilsētas, gan pārējās novada teritorijas izaugsmi.
Kopš 2010.gada Pļaviņu novadā ir vienots budžets, kura izlietošana jāplāno ņemot vērā
ekonomisko, sociālo, kultūrvēsturisko un ģeogrāfisko situāciju katrā pašvaldības
administratīvi teritoriālajā vienībā. Lai nodrošinātu pamatotu un ilgtspējīgu attīstības
plānošanu, novadā ir jāveic resursu izvērtējums, jāizstrādā politikas resursu attīstībai un
vairošanai.
Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā”, kas
apstiprināts LR Saeimā 2005.gada 26.oktobrī, definē, ka par izaugsmes mērķi ir jāizvirza
ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana. Tāpat arī jānodrošina
ilgtspējīgas attīstības principu ievērošana, kas paredz sabiedrības labklājības, vides un
ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, lai apmierinātu iedzīvotāju pašreizējās sociālās
un ekonomiskās vajadzības un nodrošinātu vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo
paaudžu dzīves kvalitāti un nodrošinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
„Pļaviņu novada attīstības programma 2012.-2018.gadam” (turpmāk tekstā AP) ir vidēja
termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas izstrādāts ievērojot integrētu pieeju attīstības
plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu
saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām
pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.). Tāpat arī AP sastāvā
esošais finanšu plāns izstrādāts atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem un prioritātēm.
Atbilstoši RAPLM metodiskajiem ieteikumiem attīstības programmu izstrādei vietējā un
reģionālā līmenī un RAL 11. un 13.pantu prasībām, Pļaviņu novada AP ir ietvertas sekojošas
nodaļas:
1. Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze;
2. Stratēģiskā daļa;
3. Rīcības plāns;
4. Programmas uzraudzības kārtība;
5. Pārskats par sabiedrības līdzdalības pasākumiem.
Pļaviņu novada AP tiks sagatavota ņemot vērā sekojošus plānošanas dokumentus:
Valsts līmeņa plānošanas dokumenti:
- Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam;
- Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gadam;
- Ilgtermiņa konceptuālais dokuments „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā
vietā.”;
- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.
Reģionāla līmeņa plānošanas dokumenti:
- Zemgales plānošanas reģiona attīstības programma 2008.-2014.gadam;
8
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
- Zemgales plānošanas reģiona ekonomiskais profils (redakcija 01.03.2011);
- Zemgales plānošanas reģiona teritoriālais plānojums 2006.-2026.gadam.
Vietēja līmeņa plānošanas dokumenti:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums.
Pļaviņu novada AP izstrādē tiks izmantoti sekojošie informācijas gūšanas avoti:
- Pļaviņu novada pašvaldības un tās institūciju sniegtie dati (t.sk. gada pārskati u.c.);
- LR Centrālās statistikas pārvalde;
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra,
- Nodarbinātības valsts aģentūra,
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,
- Valsts ieņēmumu dienests,
- Valsts zemes dienesta,
- LURSOFT,
- VSIA „Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” u.c.
Tapat tiks izmantota AP izstrādes sabiedriskajā apspriedē iegūtā informācija, un cita
informācija (viedokļi), kas iegūta AP izstrādes procesa komunikācijā ar ieinteresētajām
pusēm, piemēram, iedzīvotāju un uzņēmēju aptaujas rezultāti.
Šis dokuments ir AP 1.nodaļa „Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze” un sagatavota
izmantojot resursu un uzņēmējdarbības vides pieeju. Dokumentā ir ietverta informācija, kas
raksturo Pļaviņu novada teritorijā pieejamos un attīstībai būtiskos resursus, uzņēmējdarbības
vidi un iedzīvotāju dzīves vidi. Šajā AP daļā tiek analizētas Pļaviņu novada attīstības
tendences, problēmas un izaugsmes resursi.
Pašreizējās situācijas raksturojums un analīze ir pamats Pļaviņu novada pašvaldības
specializācijas noteikšanai, attīstības prioritāšu un mērķu definēšanai. Novērtējot Pļaviņu
novada rīcībā esošos resursus, piedāvāts skaidrs redzējums un risinājumi to izmantošanai un
attīstībai.
9
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
1 Vispārīga informācija
1.1 Novada vēsturiskā attīstība
Ciemi un miesti Latvijā kā kompaktas apdzīvotās vietas sāka veidoties XVI-VXII gs.,
pateicoties aktīvai tirgotāju un amatnieku darbībai. Parasti tās attīstījās muižu tiešā tuvumā.
Daži miesti attīstījās pie transporta maģistrālēm, kā Gostiņi. Pļaviņas ir viena no jaunākajām
Daugavas baseina pilsētām, kaut gan, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu domāt, ka arī še
pilsētas pirmsākumi būtu meklējami mūsu vēstures agrākās lapas pusēs. Ziņas par teritoriju,
kur šodien atrodas Pļaviņas sākas no1600.gada, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā atradusies
zviedru karaļa nometne un uzceltas skanstes. Šie zviedru laiku nocietinājumi ir uzglabājušies
līdz pat mūsu dienām. Pļaviņas, kā blīvi apdzīvota vieta, sākušas attīstīties tikai 20.gadsimta
sākumā – ap 1903. gadu un it sevišķi pēc tam, kad tika atklāts Pļaviņu– Gulbenes - Valkas
dzelzceļš, kā arī atcelti noteikumi, kuri liedz atvērt Pļaviņās tirgotavas un uz puspūrvietas
zemes celt vairāk kā vienu ēku. Tai laikā tagadējās pilsētas vietā atradās vecs plostnieku krogs
un Stukmaņu stacijas ēkas. Nedaudz vēlāk jau visa ziemeļaustrumu Vidzemes un Latgales
tirdzniecība gāja caur Pļaviņām. Līdz ar to arī pašā pilsētā uzplauka tirdzniecība un attīstījās
rūpniecība. Tika uzceltas stikla un dolomīta apstrādes fabrikas, kas deva darbu un maizi
lielam iedzīvotāju skaitam. Tomēr līdz I Pasaules karam Pļaviņas joprojām bija tikai ciems
Stukmaņu pagastā. Šis apstāklis lielā mērā ir iespaidojis pilsētas ārējo izskatu, kā arī kavējis
tās pilnīgāku izveidošanos. Posta un šausmu dienas pilsēta piedzīvoja kara un lielinieku
valdīšanas laikā. Ēkas tika sagrautas un nopostītas. Iznīcināta tirdzniecība un rūpniecība.
1919. g. lielinieki Pļaviņas pārvēta par apriņķa pilsētu.
Lai gan Pļaviņu pašvaldība savu darbu pēc I Pasaules kara uzsāka ar niecīgiem līdzekļiem,
tomēr pilsētas sakārtošanā bija sasniegti ievērojami panākumi, it sevišķi pēc 1934. gada. Tika
izbūvētas galvenās ielas, tirgus laukums ar gaļas apskates un svaru ēku, elektriskās
apgaismošanas tīkls tika iekārtots visā pilsētā. Uz bijušās stikla fabrikas drupām, kuru
sagruvušās ēkas 1919.g. tika izmantotas kā koncentrācijas nometne un cietums, tika ierīkota
pilsētas pamatskola.
Par pagājušām sīvām brīvības cīņām Daugavas krastos pilsētas apkārtnē liecina zemās pelēkās
betona krustu rindas Pļaviņu brāļu kapos, skaistajā Bāru kalnā, no kura paveras izteiksmīga
skatu panorāma uz pilsētu un Daugavu.
Kara ministram un armijas virspavēlniekam ģenerālim Jānim Balodim, pie nama, kurā atradās
viņa štābs atklāta piemiņas plāksne. Vienības parkā atrodas par godu valsts prezidentam
Kārlim Ulmanim 1935.gadā stādīts ozols.
Gostiņu pirmsākums meklējams 19.g.s. sākumā, kad tagadējās pilsētas vietā bija uz Krustpils
muižas īpašnieka zemes nodibinājies miests (ap 1830.g.). Tā izcelšanās saistīta ar Krievijas
likumu, ar kuru ebrejiem bija noliegts iegūt īpašumus un tirgoties Vidzemes un Kurzemes
guberņās. Miestu sākumā apdzīvojuši galvenokārt ebreji, jo tas atradās Vitebskas guberņas
attālākajā stūrī, kas kā ķīlis iespiedās starp Vidzemes un Kurzemes guberņām. Liela nozīme
pie Gostiņu izveidošanās un uzplaukumam bija arī divu ūdensceļu, Aiviekstes un Daugavas
satekai. I Pasaules kara laikā Gostiņi stipri cietuši. Krievu karaspēks atkāpdamies toreizējo
miestu izlaupījis un nodedzinājis. No 192 miesta namiem tika nopostīti 152. Taču sākot ar
1920.g. miests sācis atkal uzplaukt, jo tas atradās pie svarīga satiksmes ceļa starp Latgali,
Vidzemi un Kurzemi. Pilsētas tiesības un Gostiņu vārds pilsētai piešķirts 1933. g. Galvenā
pilsētas iedzīvotāju nodarbošanās bija: tirdzniecība, sīkrūpniecība, zvejniecība, plostu
pludināšana. No tā laika rūpniecības uzņēmumiem jāmin plašā Vestermaņa ādu rūpniecība,
10
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
elektriskā spēkstacija un dzirnavas. Pilsētā darbojās vairākas sabiedriskas organizācijas:
aizsargu nodaļa, ugunsdzēsēju biedrība, kultūrveicināšanas biedrība, Latvijas Aerokluba
nodaļa, mazpulks, draudzes padome u. c. Gostiņu pilsētā bija 2 pamatskolas (latviešu un
ebreju) un 1 bibliotēka.
No 1940.gada līdz 1941.gadam Pļaviņas ietilpst Rīgas apriņķī, bet vēlāk Jēkabpils apriņķī.
1950.gadā tika izveidots un līdz 1960.gadam pastāvēja Pļaviņu rajons, kur Pļaviņas bija šī
rajona centrs.Taču padomju laikā rajonu administratīvās robežas vairākkārt mainījušās -
Pļaviņas ir bijušas gan Krustpils, gan Jēkabpils, gan Stučkas (tagadējās Aizkraukles) rajonā.
1957.gadā Pļaviņu teritorijai pievienoja Gostiņu daļu. 1960.gadā Pļaviņām pievienoja
likvidēto Aiviekstes ciemu un Klintaines ciema padomju saimniecības “Pļaviņas” teritoriju.
Šo lauku teritoriju 1975.gadā pievienoja atkaļ jaunveidojamam Aiviekstes ciemam. 1977.gadā
Pļaviņām tika pievienota vēl daļa Klintaines ciema teritorijas.
Pilsētas teritorija platības ziņā būtiski samazinājās pēc Pļaviņu HES uzcelšanas 20. gs. 60-to
gadu sākumā. Appludinātā teritorija ietvēra vērtīgu Daugavas ielejas ainavu ar tās dabas
veidojumiem kā Staburaga klints un ievērojamu skaitu lauku saimniecību.
1.2 Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un teritorija
Administratīvā teritorija: Pļaviņu novads
Novada administratīvi teritoriālās vienības: Pļaviņu pilsēta, Aiviekstes pagasts, Klintaines
pagasts un Vietalvas pagasts
Novada administratīvais centrs: Pļaviņas
Atrašanās vieta: Zemgales plānošanas reģions
Robežteritorijas: Kokneses, Ērgļu, Madonas, pa Aivieksti Krustpils un pa Daugavu Salas un
Jaunjelgavas novadi
Novada kopējā platība: 376,4 km2 (Pļaviņas – 7 km2, Aiviekstes pagasts – 144,84km2,
Klintaines pagasts – 94,13 km2, Vietalvas pagasts – 130,43 km2)
Iedzīvotāju skaits novadā: 6239 iedz. uz 2011.gada 1.janvāri1
Attālums no novada administratīvā centra: līdz Rīgai 120 km, līdz Aizkrauklei 35 km, līdz
Jēkabpils 21 km.
1 Pēc CSP datiem, 2011.g.
11
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 1-1. Pļaviņu novada izvietojums Latvijas kartē
Avots: http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:P%C4%BCavi%C5%86u_novada_karte.png
Novietojums pie tranzītkoridora - Pļaviņu pilsēta atrodas izdevīgā transportģeogrāfiskā
stāvoklī gan Latvijas, gan reģiona kontekstā. Pateicoties novietojumam pie galvenajām
maģistrālēm, Pļaviņu pilsētā ir gan autobusu sabiedriskie pārvadājumi, gan dzelzceļa
pasažieru pārvadājumi, kas savieno Pļaviņas ar Madonu, Gulbeni, Ērgļiem, Cēsīm. Pļaviņas ir
nozīmīgs transporta mezgls, kur transporta plūsma sadalās vairākos virzienos. Kravas
pārvadājumu apjomam ir tendence pieaugt. Tas rada priekšnosacījumus turpmākai loģistikas
attīstībai. Taču bīstamās kravas, ir arī liels riska faktors Pļaviņu pilsētā.
Aiviekstes pagastu šķērso maģistrālais gāzesvads “Rīga- Daugavpils”, no kura iespējams
veidot atzarus dabas gāzes saņemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums aktīvākai rūpniecības
attīstībai.
Apvedceļa esamība ļauj novirzīt smagā autotransporta plūsmu apkārt pilsētai, kas ir nozīmīgs
faktors Pļaviņu pilsētas iekšējās satiksmes intensitātes mazināšanā. Pļaviņu pilsētas apvedceļa
attīstības apjomi un veidi ietekmēs Pļaviņu pilsētas transporta infrastruktūru un intensitāti,
samazinot ielu noslodzi un, līdz ar to arī nepieciešamību pēc palielinātām investīcijām to
uzturēšanai labā stāvoklī. Smagā transporta plūsmas novirzīšana no pilsētas centra ir
uzlabojusi arī apkārtējās vides kvalitāti – samazinājies troksnis un uzlabojusies gaisa
kvalitāte.
Novietojums pie Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) - pilsēta atrodas Daugavas
krastā. Šis apstāklis tiešā veidā iespaido pilsētas attīstību – pilsētai nav iespēju attīstīties
dienvidu virzienā. Taču tas nav vērtējams kā negatīvs faktors, jo vienlaikus Daugavas tuvums
ir tūrisma un pakalpojumu attīstību veicinošs faktors, kas paver iespējas izmantot atklāta
ūdens ainavas priekšrocības, krastmalas izmantošanai atpūtai un pakalpojumu attīstībai,
labiekārtojot un atbalsta infrastruktūru veidojot pilsētas iekšienē, tādējādi arī izvairoties no
būvniecības iecerēm paaugstināta applūšanas riska teritorijā. Jāpiebilst, ka Daugavas ieleja
posmā no Rīgas līdz Lielvārdei ir viens no visurbanizētākajiem Daugavas posmiem.
Nodrošinājums ar inženierinfrastruktūru - cieši saistīts ar iedzīvotāju dzīves līmeņa
paaugstināšanu un tam ir tieša pozitīva ietekme uz ekonomisko un sociālo situāciju. Viena no
galvenajām darbības prioritātēm Pļaviņu pilsētas pašvaldībai ir ūdensapgādes un notekūdeņu
kanalizācijas sistēmas uzlabošana.
Tuvākie centri - nozīmīgi ekonomiski centri (darba vietu un pakalpojumu nodrošinātāji) ir
tuvākās lielākās pilsētas - Jēkabpils ar 26062 iedzīvotājiem (astotā lielākā pilsēta Latvijā) un
Aizkraukle ar 9863 iedzīvotājiem (Aizkraukles novada administratīvais centrs).
12
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
2 Cilvēkresursi
2.1 Demogrāfijas rādītāji
Pļaviņu novadā pēc PMLP datiem 2011.gada 1.janvārī dzīvoja 6239 iedzīvotāji. Pēdējo piecu
gadu laikā iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Kopš 2007.gada iedzīvotāju skaits
samazinājies par 370, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2007.gadā (skat. Attēls 2-1).
Attēls 2-1. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Pļaviņu novadā 2007.-2011.gadā (dati uz gada sākumu)
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Lielākais iedzīvotāju skaits pašreiz ir Pļaviņu pilsētā – 3672, jeb 58,9% visu novada
iedzīvotāju.
Attēls 2-2. Pļaviņu novada iedzīvotāju skaita sadalījums pa teritoriāli administratīvajām vienībām, 2011.gada
1.janvārī2
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Arī iedzīvotāju blīvums visaugstākais ir Pļaviņu pilsētā – 525 iedzīvotāji uz vienu km2.
Visretāk apdzīvots ir Aiviekstes pagasts, kurā dzīvo tikai 5,6 iedzīvotāji uz vienu km2.
Klintaines un Vietalvas pagastā iedzīvotāju blīvums ir 9,1 un 6,9 iedzīvotāji uz 1 km2
attiecīgi. Pļaviņu novada vidējais apdzīvojuma blīvums ir 16,6 iedzīvotāji uz vienu km2.
2 Aprēķinam izmantoti PMLP dati
13
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Kā negatīvs faktors jāmin, ka bērnu skaits Pļaviņu novadā pastāvīgi samazinās, kas raksturīgi
Latvijā kopumā vērojamām tendencēm.
Attēls 2-3. Bērnu skaits Pļaviņu novadā, 2006.-2010.g.
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Attēls 2-4. Bērnu skaits iedalījumā vīrieši/sievietes, 2006.-2010.g.
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva liecina par ievērojamu latviešu iedzīvotāju
pārsvaru Pļaviņu novadā (skat. Attēls 2-5). Tādēļ novads etniskā ziņā vērtējams kā izteikti
latvisks.
14
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 2-5. Iedzīvotāju skaits pēc nacionālā sastāva, 2007.-2010.g.
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Pēc LR PMLP datiem Pļaviņu novadā pārsvarā dzīvo Latvijas pilsoņi (vidēji 89% apskatāmā
periodā). Iedzīvotāju struktūra pēc valstiskās piederības saglabājās praktiski nemainīga laika
periodā no 2007.gada līdz 2010.gadam.
Attēls 2-6. Iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības, 2007.-2010.g.
Avots: LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010.gadā Pļaviņu novadā iedzīvotāju skaitu
papildinājuši 33 jaundzimušie, bet miruši 109 iedzīvotāji, kas nosaka negatīvu dabisko
pieaugumu -76. Kā tas redzams attēlā zemāk Pļaviņu novadā dabiskais pieaugums 2010.gadā
samazinājies salīdzinot ar 2009.gadu, ko galvenokārt ietekmē dzimušo skaita samazināšanās.
15
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 2-7. Pļaviņu novada dabiskās kustības rādītāji
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Noslēgto laulību skaits pēdējo divu gadu laikā palicis vienā līmenī: 2009.gadā – 24 un 2010.
gadā – 28.
Mehāniskās migrācijas saldo 2010.gadā bija negatīvs -28. Pļaviņas novadā uz dzīvi pārcēlušies
124 iedzīvotāji, bet izbraukuši 152.
12,7% Pļaviņu novada iedzīvotāju ir vecuma grupā līdz darbspējas vecumam (jaunāki par 15
gadiem), 64,7% darbspējas vecumā (15 – 62 gadi) un 22,6 virs darbspējas vecuma (vecāki par 62
gadiem).
Attēls 2-8. Pļaviņu novada iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām, 2011.gada sākums
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Atbilstoši statistiskajiem datiem par 2011.gada 1.janvāri, demogrāfiskās slodzes līmenis Pļaviņu
novadā ir 547. Demogrāfiskās slodzes līmenis ir lielāks nekā Zemgales reģionā un Latvijā
kopumā. Bez tam jāatzīmē, ka iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam ir daudz lielāks par
iedzīvotājiem virs darbspējas vecuma, kas ilgtermiņā vērtējams kā pozitīvs faktors, lai gan
nerisina novada kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu.
16
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 2-9. Demogrāfiskā slodze Pļaviņu novadā, gada sākumā
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Skatot demogrāfiskās slodzes līmeni Pļaviņu novada administratīvo teritoriju dalījumā, var
atzīmēt, ka visaugstākais un tādējādi arī visnelabvēlīgākais demogrāfiskās slodzes rādītājs ir
Klintaines pagastā (563). Viszemākais demogrāfiskās slodzes rādītājs ir Vietalvas pagastā -
505.
Pēc LR Statistikas pārvaldes datiem 2011.gada 1.janvārī Pļaviņu novadā dzīvoja 2964 vīrieši
(48%) un 3276 sievietes (52%).
Attēls 2-10. Pļaviņu novada iedzīvotāju skaits (iedalījumā vīrieši/sievietes), 2002.-2011.g.
Avots: LR Centrālā Statistikas pārvalde
Neskatoties uz izmaņām kopējā iedzīvotāju skaitā, dzimumu proporcionālā attiecība
apskatāmajā periodā palikusi nemainīga.
Vecuma grupā līdz darbspējas vecumam sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu - attiecīgi
novadā līdz darbspējas vecumam ir 403 sievietes un 392 vīrieši. Darbspējas vecuma grupā
dzimumu sadalījums ir cits - 2105 vīrieši un 1927 sievietes. Savukārt pēc darbspējas vecuma
vīriešu skaits ir gandrīz divas reizes mazāks par sieviešu skaitu tajā pašā vecuma grupā - tikai
466 vīrieši un 946 sievietes.
17
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
2.2 Iedzīvotāju nodarbinātība un bezdarbs
2.2.1 Nodarbinātība
Saskaņā ar VID informāciju apkopoto uz 2011.gada 21.jūniju 2011.gadā aprīlī Pļaviņu
novadā iestādēs un uzņēmumos, kuri reģistrēti novada teritorijā, ir 877 darba ņēmēji, kas ir
aptuveni 22% no visiem Pļaviņu novada iedzīvotājiem darba spējas vecumā.
Attēls 2-11. Darba ņēmēju skaits Pļaviņu novadā sadalījumā pa darbības veidiem, 2011.gada aprīlis
Avots: „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba
ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2011.aprīlī”, VID apkopota
informācija uz 2011.gada 21.jūniju
Kā tas redzams attēlā, nozīmīgākās jomas (darba ņēmēju skaits lielāks par 100), kurās ir
nodarbināti iedzīvotāji Pļaviņu novadā ir valsts pārvalde un aizsardzība (38,0% no viesiem
darba ņēmējiem) un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (12,5% no visiem darba
ņēmējiem). Detalizētāka informācija par Pļaviņu novada darba ņēmējiem pa darbības jomām
ir sniegta pielikumā (skat. Pielikums 1).
Attēls 2-12. Pļaviņu novada darba ņēmēju sadalījums pa darba devēja uzņēmējdarbības formām
Avots: „Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba
ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2011.aprīlī”, VID apkopota
informācija uz 2011.gada 21.jūniju
18
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
2.2.2 Bezdarbs
Pēc NVA informācijas uz 2010.gada 31.decembri Pļaviņu novadā bija reģistrēti 462
bezdarbnieki, no kuriem 50,6% sievietes un attiecīgi 49,4% - vīrieši.
Bezdarbnieku iedalījums pēc izglītības līmeņa atspoguļots attēlā zemāk.
Attēls 2-13. Pļaviņu novada bezdarbnieku iedalījums pēc izglītības līmeņa, 2010.gada 31.decembris
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra
Uz 2010.gada 31.decembri Pļaviņu novada bezdarba līmenis ir 11,5%, kas ir nedaudz
augstāks par vidējo bezdarba līmeni valstī (11,1%). Taču uzmanību piesaista augstā
bezdarbnieku proporcija ar profesionālo izglītību – 37,7%, bet kopā ar bezdarbniekiem,
kuriem ir augstākā izglītība, tie ir 44,6%. Citiem vārdiem, Pļaviņas ir raksturojamas kā novads
ar zemu kvalificētu darba resursu izmantošanas līmeni. No perspektīvās attīstības viedokļa to
var vērtēt kā būtisku, šobrīd neizmantotu resursu.
Pēc NVA datiem uz 2011.gada 31.decembri Pļaviņu novadā vairāk nekā puse (262)
bezdarbnieku reģistrēta Pļaviņu pilsētā. Kā redzams attēlā vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru
veido cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kas papildus liecina, ka novadā ir ne tikai
neizmantoti kvalificēta darbaspēka resursi, bet tie ir arī ar pietiekamu uzkrāto darba pieredzi.
Attēls 2-14. Pļaviņu novada bezdarbnieku skaits pēc vecuma grupām, uz 2010.gada 31.decembri
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra
19
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Tādēļ pašvaldībai, plānojot novada perspektīvo attīstību, t.sk. arī bezdarbnieku atbalsta
politiku, vēlams ņemt vērā šos brīvos darba resursus un politikas mērķus jāvērš uz darba vietu
radīšanu un iepriekšminēto darba resursu un sociālā riska grupu integrēšanu vietējā darba
tirgū.
Salīdzinot datus par bezdarbnieku īpatsvaru (pret iedzīvotāju skaitu darba spējas vecumā)
katrā no Pļaviņu novada teritoriālajām vienībām, vislielākais tas ir Vietalvas pagastā – 14,3%,
pārējos pagastos un Pļaviņu pilsētā tas svārstās ap 11%. (skat. Attēls 2-15).
Attēls 2-15. Bezdarbnieku īpatsvars iedzīvotāju skaitā darba spējas vecumā sadalījumā pa Pļaviņu novada
teritoriālajām vienībām, uz 31.12.2010
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra
2.3 Cilvēkresursu novērtējums
Pļaviņu novadā pēc CSP datiem uz 2011.gada sākumu ir 6240 iedzīvotāji, no kuriem 4043 ir
vecumā no 15 līdz 62 gadiem, jeb darbspējas vecumā. Kopējam iedzīvotāju skaitam ir
tendence samazināties. Pļaviņu novadā tāpat kā visā Latvijas teritorijā novērojamas
nelabvēlīgās iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas tendences.
Raksturīga iedzīvotāju koncentrēšanās Pļaviņu pilsētā, iedzīvotāju blīvums novada pagastos ir
ievērojami mazāks.
Uz 01.04.2011 Pļaviņu novadā (uzņēmuma/iestādes birojs vai pamatdarbības vieta atrodas
novada teritorijā) ir 887 darba ņēmēji, kas ir aptuveni 22% no visiem Pļaviņu novada
iedzīvotājiem darba spējas vecumā.
Nozīmīgākās jomas (darba ņēmēju skaits lielāks par 100), kurās ir nodarbināti iedzīvotāji
Pļaviņu novadā ir valsts pārvalde un aizsardzība (38,0% no viesiem darba ņēmējiem) un
ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (12,5% no visiem darba ņēmējiem).
Saskaņā ar NVA informāciju uz 2011.gada 31.decembri Pļaviņu novada bezdarba līmenis ir
11,5%, kas ir nedaudz augstāks par vidējo bezdarba līmeni valstī (11,1%).
Pieejamo cilvēkresursu apjoms un kvalitāte ir atkarīga ne tikai no novadā dzīvojošajiem
iedzīvotājiem. Nodrošinot labvēlīgus dzīves apstākļus un augstu transporta pakalpojumu
pieejamību ir iespējams piesaistīt resursus arī no tuvākām un tālākām teritorijām. Arī esošo
resursu saglabāšanai ir svarīga dzīves kvalitātes nodrošināšana.
20
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
3 Dabas resursi
3.1 Zemes
Saskaņā ar nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem (uz 01.01.2011), iedalījumā pa
nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupām, 62% jeb 23213,2 ha no visas Pļaviņu novada
teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme, bet gandrīz 32% jeb 11857,7 ha - mežsaimniecības
zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar LR
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pārējās desmit grupas kopā aizņem 6,6% sadalījumā
kā tas redzams tabulā zemāk (Tabula 3.1).
Tabula 3.1. Pļaviņu novada zemju sadalījums, 01.01.2011.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa Kopplatība, ha Īpatsvars, %
Lauksaimniecības zeme 23213,2 61,82%
Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar
normatīvo aktu
11857,7 31,58%
Ūdens objektu zeme 866 2,31%
Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas 166,7 0,44%
Dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme 38,4 0,10%
Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme 268,7 0,72%
Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme 57,6 0,15%
Komercdarbības objektu apbūves zeme 8,6 0,02%
Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme 93,3 0,25%
Ražošanas objektu apbūves zeme 134,4 0,36%
Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme 778,8 2,07%
Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves
zeme
65,2 0,17%
Kopā: 37548,6 100,00%
Avots: LR Valsts Zemes dienests
Lauksaimniecības zemes savukārt iedalās aramzemēs, augļu dārzos, pļavās un ganībās.
Lielāko daļu lauksaimniecības zemju aizņem tieši aramzeme – 6787 ha jeb 57,8% no kopējās
lauksaimniecības zemju platības. Nākamais izplatītākais lauksaimniecības zemju veids pēc
nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupām ir ganības – 3398,7 ha jeb 28,9%. 1463 ha
(12,5%) Pļaviņu novadā aizņem pļavas un 92 ha (0,8%) - augļu dārzi (skat. Attēls 3-1 ).
21
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 3-1. Pļaviņu novada lauksaimniecības zemju sadalījums, 2010.gads
Avots: LR Valsts Zemes dienests
Pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas par Lauksaimniecībā izmantojamo zemju (turpmāk
tekstā LIZ) apsekošanas rezultātiem, kas publicēti Lauku atbalsta mājas lapā (03.11.2010),
Pļaviņu novadā tika apsekoti 11682 ha (apsekotas tika tikai zemes vienības, kuru platība pārsniedz
1 ha). Kā koptas LIZ tika atzītas 80% no apsekotajām teritorijām jeb 9384 ha. Šis rādītājs ir
zemāk nekā vidēji Latvijā (~84%). Atlikušās jeb neapstrādātās LIZ ir 2298 ha, no kurām 2053 ir
nekoptas teritorijas, 223 – aizaugušas, bet 22 noris būvniecība (avots: Lauku Atbalsta dienests
www.lad.gov.lv)
3.2 Meži un purvi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
- http://www.vmd.gov.lv
3.2.1 Meži
Pļaviņu novadā pēc Valsts meža dienesta datiem par 2011.gadu meži aizņem 20369,4 ha
teritorijas (neskaitot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas). No tiem 49,2% ir valsts meži, 50,1% ir
privātie meži un tikai mazāk par 1% ir pašvaldības īpašumā esoši meži. Nedaudz vairāk kā puse
no mežiem ir skuju koku meži (10889,04 ha), kuros ir priedes (6018,24 ha, vai 55,3%), egles
(4854,7 ha, vai 44,6%) un nenozīmīga daļa lapegles (16,1 ha, 0,1%). Mīkstu lapu koku mežos
savukārt visbiežāk sastopamais ir bērzs (5699,68 ha), baltalksnis (1430,38 ha), kam seko apse
(1271,74 ha).
22
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 3-2. Meži Pļaviņu novada pagastos, ha
Aiviekstes pagasts
Aiviekstes pagastā meža platība ir 8824,6 ha. Mežainums Aiviekstes pagastā sasniedz 60%.
Lielākie meža masīvi atrodas pagasta ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Mežā valdošās koka
sugas:
skuju koki – 65,6% (priedes, egles, lapegles);
cietie lapu koki – 0,1% (ozols, osis, vīksna, goba, kļava);
mīkstie lapu koki – 34,3% (bērzs, melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis, vītols).
Mežos ir sastopami aļņi, brieži, mežacūkas, bebri, stirnas, lūši, vilki, zaķi, āpši, vāveres, kā arī
kažokzvēri – lapsas, caunas, jenoti, ūdri. Sastopami arī medņi un rubeņi.
Pagasta teritorijā atrodas VAS „Latvijas valsts meži” Pļaviņu kokaudzētava.
Mežiem, līdztekus ainavu veidošanas un koksnes ieguves funkcijām, ir liela nozīme arī
ekoloģijā, erozijas samazināšanā, rekreācijā un gaisa attīrīšanā. Meži ir arī izkliedētā
piesārņojuma avots – slāpekļa un fosfora notece. Jebkura īpašuma vai lietojuma veida mežu
teritorijas izmantošanu pārrauga Valsts meža dienesta Sēlijas virsmežniecības Pļaviņu
mežniecība un apsaimniekošanu veic AS „Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas
mežsaimniecība.
Klintaines pagasts
Saskaņā ar VZD datiem Klintaines pagasta teritorijas 5240,3 ha aizņem meži. No tiem 2950,8
ha jeb 56,3% ir valsts meži, 2281,4 ha jeb 43,5% - privātie meži un 8,1 ha jeb 0,2%
pašvaldības meži.
Visu Klintaines pagasta teritorijas ziemeļu daļu aizņem meži. Tie ir viena no lielākajām un
visdinamiskāk izmantojamām pagasta dabas bagātībām. Meža koka sugas:
skuju koki – 56,0% (priedes, egles);
cietie lapu koki – 0,9% (ozols, osis u.c.);
mīkstie lapu koki – 43,1% (bērzs, melnalksnis, liepa, apse, baltalksnis)
Klintaines pagasts ietilpst Latvijas 50. ģeobotāniskajā mikrorajonā, kas raksturojams ar viļņoti
līdzenu reljefu un mežainumu līdz 40%. Šajā mikrorajonā ainavu galvenokārt veido bērzu
gārša un mitrāji. Egļu meži ir saglabājušies nelielā daudzumā, tie galvenokārt ir gāršas un
23
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
damakšņi. Šie egļu meži saistās ar karbonātus saturošām morēnu smilšmālu un mālsmilts
augsnēm.
Kopš 2000.gada Klintaines pagasta mežu platības atrodas Kokneses virsmežniecības Pļaviņu
mežniecības pārraudzībā. 2003. gadā pagastā koku ciršana veikta 342,9 ha platībā 17191 m3
apjomā. 2003.gadā Klintaines pagastā tika veikti meža atjaunošanas darbi: valsts mežā - 19,8
ha, privātā mežā - 18,3 ha lielā platībā, no kuriem 4,3 ha tika atjaunoti Klintaines pagasta
pašvaldībai piederošā mežā. Kopumā atjaunoti meži 38,1 ha platībā (tai skaitā 11,7 ha
mākslīgi atjaunoti egļu stādījumi). Arī 2004.gadā tika atjaunoti 12,8 ha meža.
Vietalvas pagasts
Mežs ir nozīmīgs pagasta dabas resurss, to izmanto ne tikai kokmateriālu ieguvei, bet arī
iedzīvotāji aktīvai atpūtai – ogošanai, sēņošanai un medībām. Mežu apsaimniekošanas
galvenie kritēriji ir ekoloģisko, ekonomisko un sociālo interešu mijiedarbība. Vietalvas
pagasta mežu platības atrodas Valsts meža dienesta Sēlijas reģionālās virsmežniecības
pārraudzībā. Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas apsaimnieko AS „Latvijas valsts meži”
Vidusdaugavas mežsaimniecības Kokneses iecirknis.
Meži aizņem 6266,5 ha pagasta teritorijas. Lielākie masīvi – Tautonas un Mailes mežs.
Vesetas upes apkārtnē dabas lieguma teritorijā sastopami slapjie meži ar niedrāju, dumbrāju
un purvāju; sausieņu meži ar damaksni, lānu un vēri. Izplatītākās koku sugas ir priede, egle un
bērzs, bet nedaudzos nogabalos dominē melnalksnis, baltalksnis un vītols. Mežos pārsvarā
ziemeļu dzīvnieku fauna – aļņi, staltbrieži, stirnas, bebri, mežacūkas u.c.
Vietalvas pagasta teritorijā atrodas AS „Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas
mežsaimniecības zemes dzīļu atradnes: „Vietalva” (smilts-grants) un „Rušēni” (smilts –
grants), kā arī aizsargājamā teritorija dabas liegums „Vesetas palienes purvs” teritorija 251,3
ha.
3.2.2 Purvi
Lielākie purvi Aiviekstes pagastā atrodas pagasta austrumu daļā: Bokstu purvs (zemais purvs,
platība 335 ha), Vesetnieku purvs (zemais, platība 283 ha), Ķeģeļu purvs (augstais purvs,
platība 177 ha), Alaižu pārejas purvs (platība 165 ha).
Purvi Vietalvas pagastā aizņem salīdzinoši nelielu teritoriju – 2% (265,5 ha) no visas pagasta
aizņemtās teritorijas. Lielākais - dabas liegums „Vesetas palienes purvs”, kurš pagastā aizņem
251,3 ha lielu aizsargājamu teritoriju (kopēja teritorija 400 ha). Purviem daba atvēlējusi savu
īpašu lomu – tie ir nozīmīgi hidroloģisko ciklu posmi un darbojas kā ūdens glabātāji.
Nozīmīga ir purvu spēja attīrīt gan piesārņoto lietus ūdeni, gan virszemes ūdeņus, kas plūst no
lauksaimniecības zemēm. Purvos ir īpatnēja augu un dzīvnieku valsts, lielākā daļa tur
sastopamo sugu nevar pastāvēt citos apstākļos. Lielākie draudi purviem ir nosusināšana vai
norakšana. Nosusinot purvus, mazinās to stabilizējošā loma, bet norokot kūdru, tiek
iznīcinātas vispārējās purva bioloģiskās vērtības. Tikai vispusīga, uz dabas vērtībām balstīta
purva ekosistēmu izvērtēšana ļauj izvairīties no neatgriezeniskām sekām. Purvi jāvērtē pēc to
nozīmes dabā, nevis tikai pēc kūdras daudzuma tajos.
3.3 Ģeoloģiskie resursi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
24
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
Aiviekstes pagasts
Aiviekstes pagastā ir sastopami visai neparasta derīgo izrakteņu dažādība viena pagasta
robežās. Pagasta dienvidaustrumos izpētīti ļoti bagātīgi dolomīta krājumi, pagasta centrālajā
daļa un pie pašas ziemeļu robežas izveidotas perspektīvas smilts un grants iegulas, piecos
ezeros konstatēts biezs sapropeļa slānis. Bez tam pagastā ir viena izpētīta būvkeramikas
ražošanai derīgu mālu atradne, viena kūdras atradne ar rūpnieciski izmantojamiem krājumiem
un divas nelielas specifisku smilšu atradnes.
Pagasta nozīmīgākā atradne ir 1974. gadā izpētītā dolomītu atradne „Aiviekste – labais
krasts”. Atradnē pētīti Daugavas svītas dolomīti kā izejviela celtniecības šķembu ražošanai.
Zemes dzīlēs tie veido vienlaidu, aptuveni 6-8 km biezu slāni, kuru sedz līdz 3-5m bieza
irdeno kvartāra nogulumu segkārta. Pēc atsūknēšanas pārtraukšanas un bijušā karjera
appludināšanas zemes dzīlēs atlikuši ievērojami dolomīta krājumi, tai skaitā izpētītie – 36
milj.m3. Uz rietumiem un ziemeļiem no izpētīto krājumu teritorijām vēl aptuveni 3 km2 lielā
platībā veikta izpēte ar retu urbumu tīklu, kuras rezultātā novērtēts, ka šeit ieguļ vēl 24 milj.
m3 dolomītu. Pagastam ir praktiski neizsmeļami dolomīta krājumi. Aiviekstes atradnes
dolomīts ir slāņains, un atsevišķu slāņu dolomīti ir ļoti cieti.
Perspektīvākā atradne ir 1991.gadā atklātā smilts – grants atradne Līdace. Šeit aptuveni 1km2
lielā platībā ieguļ 7 milj. lieli smilts – grants krājumi. Derīgais izraktenis atradnē – nešķirots
materiāls, kas sastāv no grants, oļiem un smilts un vietām satur ievērojamu daudzumu dažāda
izmēra akmeņu. Derīgā slāņa biezums svārstās no 4-30 m, vidēji – 10 m.
1997. gadā apsekotajā Juču atradnē vēl atlikuši 448,8 tūkst.m3 lieli smilts krājumi un 1962.
gadā izpētītajā Juču atradnē atlikušie krājumi nav zināmi. Abas šīs atradnes ir jau tuvu
izmantošanas beigām. Krājumi Pļaviņu smilts atradnē – 500 tūkst.m3, Mālkalnu atradnē –
34,0 tūkst.m3.
Informācija par rūpnieciski izmantojamo sapropeli Aiviekstes pagasta ezeros sniegta tabulā
zemāk.
Tabula 3.2. Informācija par rūpnieciski izmantojamo sapropeli Aiviekstes pagasta ezeros
Ezera
nosaukums
Sapropeļa
izplatīšana,
ha
Vidējais
biezums,
m
Apjoms,
tūkst.m3
Krājumi pie
nosacīta
mitruma
60%, tūkst. t
Sapropeļa
tips
Sapropeļa
pielietojums
Aklais 3,2 6,0 141 16 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,
mēslojums, lopbarība,
būvniecība
Dāmenes 15,3 6,5 970 135 organogēnais,
karbonātiskais
Ārstniecība, ķīmija,
mēslojums, lopbarība,
būvniecība
Līdaces 5,0 3,8 155 24 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,
mēslojums, lopbarība,
būvniecība
Odzes 200 4,3 8600 1120 organogēnais-
silikātu
Mēslošana, ārstniecība
Spīganu 6,4 5,8 137 38 organogēnais Ārstniecība, ķīmija,
mēslojums, lopbarība,
būvniecība
25
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Avots: Aiviekstes pagasta teritoriālais plānojums, 2009-2021
1957. gadā izpētītā kvartāra mālu atradne „Mālkalni” aizņem 5ha lielu teritoriju pie Mālkalnu
mājām. Līdz sešdesmito gadu sākumam to ķieģeļu ražošanai izmantoja Pļaviņu rūpkombināts.
Atradni veido aptuveni 10m biezs brūnu bezakmens mālu slānis, kurā īsteno māla daļiņu
(frakcija < 0,005 mm) saturs sastāda 40%. Atlikušie māla krājumi atradnē 500 tūkst.m3.
Neskatoties uz to, ka Aiviekstes pagasta robežās reljefa pazeminājumi bieži ir pārpurvoti, ir
tikai viena rūpnieciskās nozīmes kūdras atradne – Riekstu purvs, kurš atrodas ziemeļos no
Odzes ezera. Tas ir pārejas tipa purvs. Rūpnieciski izmantojama kūdra izpētīta 28 ha platībā
un tās krājumi pie 40% mitruma – 120 tūkst. tonnas.
Klintaines pagasts
Klintaines pagasta teritorija ir samērā bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, te atrodams dolomīts,
smilts-grants un kūdra.
Klintaines pagastā ir atklātas un izpētītas četras dolomītu atradnes – Rīteri II, Selga, Pļaviņas
un Klintaines. Pļaviņu dolomīta atradne ir izstrādāta jau agrākajos gados, bet Klintaines
atradne pēc Daugavas kaskādes hidrostaciju uzbūves tika appludināta. Rīteri II un Selga
dolomīta atradnēs pagasta robežās ir 13613 tūkst.m3 liels novērtēto dolomīta krājumu apjoms.
Neviena no pagastā pētītajām atradnēm pašlaik netiek izmantota.
Klintaines pagastā atrodas trīs smilts un smilts–grants atradnes – Sēlišķes, Mūrnieki un
Pļaviņas (I iecirknis), kurās izpētīto krājumu apjoms noteikts – 2,20 milj. m3. Sēlišķu smilts
iegula atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā, apmēram 2 km ziemeļaustrumos no Alotenes
dzelzceļa stacijas, pie ceļa Rīteri – Sēlišķas. Atradnes robežās smilts iegulas laukums
lielākoties ir apmežots. Hidroģeoloģiskie apstākļi atradnē ir apmierinoši, jo gruntsūdens
konstatēts diezgan dziļi – 6 līdz 9 m zemāk par pieņemto izstrādes robežu. Atradnes platība –
17,0 ha, derīgā slāņa biezums mainās 6,1 – 30,9 m robežās (vidēji 10,3 m), krājumu apjoms –
1,76 milj. m3. Smilts materiāls derīgs izmantošanai ceļu būvēs. Atradne Mūrnieki atrodas
Daugavas ielejā starp Mežaku un Mūrnieku mājām. Atradnes reljefu veido viegli viļņots
līdzenums ar pazeminājumu dienvidaustrumu virzienā. Derīgais slānis – dažāda rupjuma
smilts un grants. Maksimālais grants un akmeņu saturs sasniedz 68%. Derīgā slāņa biezums
mainās no 1,3 m līdz 5,7 m (vidēji – 4,2 m), segkārtas vidējais biezums – 0,5 m. Atradnes
platība – 5,7 ha. Krājumu atlikums 2006. gada 1. janvārī bija 203,6 tūkst.m3. Tā kā pagasta
teritorijā smilts un grants krājumi ir ierobežoti, ceļu būvēm un citām vajadzībām
nepieciešamais smilts – grants daudzums varētu būt ievedams no tuvākajiem karjeriem
kaimiņu pagastos, kur izpētītajās atradnēs ir pietiekoši lieli smilts un grants krājumi.
Klintaines pagasts nav īpaši bagāts ar kūdras iegulām. Pēc Kūdras fonda datiem (1980.g.),
pagasta teritorijā atrodas četras kūdras atradnes. Pagasta kūdras resursi nav precīzi noteikti, jo
izpētes lauku darbi veikti pagājušā gadsimta vidū, un dati par atradnēm ir aptuveni. Tādēļ gan
purvu platības, gan kūdras slāņa dziļumi, gan arī noteiktie kūdras krājumi var būtiski atšķirties
no faktiskā stāvokļa. Saskaņā ar Kūdras fonda datiem, kūdras atradņu platība pagasta teritorijā
mainās no 65 līdz 344 ha, kūdras slāņa maksimālie biezumi iegulās svārstās no 1.2 līdz 7 m.
Visu atradņu kopplatība ir 604 ha un tajās ir apmēram 15460 tūkst. m3 kūdras resursu. Vienā
kūdras iegulā (Rācenāju pļavas) sastopama gan zemā gan pārejas tipa kūdra, divās (Salas,
Silmaču) – tikai zemā tipa kūdra, vienā (Gņevu) – augstā tipa kūdra. Lielākā kūdras iegula ir
Gņevu atradne (Nr.3557). Atradnes kopējā platība ir 344 ha, rūpnieciski izmantojamā dziļuma
robežās – 279 ha. Tajā pavisam aplēsts 12555 tūkst. m3. Atradnē noteikti arī rūpnieciski
izmantojamie kūdras resursi - pavisam 1415 tūkst. tonnas (pie 40 % mitruma). Iegulas kūdra
ir piemērota izmantošanai lauksaimniecībā.
26
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Vietalvas pagasts
Vietalvas pagastā ir piecas smilts-grants atradnes:
1) Kaivēni – platība 4,6 ha, izpētītie krājumi 79,4 milj.m3;
2) Rušēni – platība 13,2 ha, izpētītie krājumi 2668,5 milj.m3;
3) Veseta – platība 83,1 ha, izpētītie krājumi 7407,9 milj.m3;
4) Veseta II – platība 324 ha, novērtētie krājumi 59345,7 milj.m3;
5) Vietalva – platība 1,4 ha, izpētītie krājumi 141,9 milj.m3.
Augstvērtīgākais sapropelis ir Aklezerā un Garajā ezerā, jo tā vidējā pelnainība ir ap 10%.
Garajā ezerā sapropelis ir visā ezera garumā 5 ha, sapropeļa slāņa biezums – 6,2 m (max.) un
3,9 m (vid.), sapropeļa krājumi – 195 tūkst. m3, tas izmantojams mēslojumā un
dziednieciskajās dūņās.
Pagaidām neapgūts derīgo izrakteņu veids ir laukakmeņi. Pēc masveida meliorācijas
laukakmeņi atrodas kaudzēs lauku malās. Tie sastāv no izturīgiem iežiem – gneisiem,
randītiem, amfibolītiem un kvarcītiem un izmantojami būvniecībai, tēlniecībai, bruģakmeņu
izgatavošanai, drupināšanai šķembās.
3.4 Ūdens resursi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
Ūdeņi ir viens no novada nozīmīgākajiem resursiem. Ūdens resursu raksturojums sniegts
tabulā zemāk.
Tabula 3.3. Ūdenstilpes un ūdensteces Pļaviņu novadā
Nr.p.k. Nosaukums Platība,
garums Pagasts Piezīmes
Ezeri
1 Odzes ezers 268,7 ha Aiviekstes
pagasts
Flora: niedres, grīšļi, meldri, vilkvālīte,
ūdensrozes, glīvenes
Zivis: zandari, plauži, līņi, raudas, asari,
karpas
Sateces baseins: Daugava
2 Dāmenezers 46,1 ha ar
niedrāju
15,3
Aiviekstes
pagasts
Flora: niedres, grīšļi, retas, glīvenes
Zivis: līdakas, līņi, raudas, asari
Sateces baseins: Daugava
3 Līdacis 11,0 ha Aiviekstes
pagasts
Flora: niedres, grīšļi, kosas, lēpe, vilkvālīte
Zivis: līdakas, plauži, līņi, raudas, asari
Sateces baseins: Daugava
4 Spīganas ezers 6,4 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
5 Apaļais ezers 3,6 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
6 Neļaubītis 1,8 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
27
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Nr.p.k. Nosaukums Platība,
garums Pagasts Piezīmes
7 Baltenītis 1,6 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
8 Līkais ezers 1,6 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
9 Tulmanītis 1,3 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
10 Skaidrais ezers 1,2 ha Aiviekstes
pagasts
Sateces baseins: Daugava
11 Būdas Dzirnavu ezers 2,4 ha Klintaines
pagasts
Izveidots uz Maltupītes, lai darbinātu
ūdensdzirnaviņas. Līdz 1969.gadam ezeru
izmantoja zivkopībai
12 Garais ezers 5 ha Vietalvas
pagasts
13 Alvīšezers 14 ha Vietalvas
pagasts
14 Apezers 3 ha Vietalvas
pagasts
15 Vabulītis 3 ha Vietalvas
pagasts
16 Miķelēnu ezers Vietalvas
pagasts
17 Zvanezers Vietalvas
pagasts
Lielākās upes
1 Aiviekste 114 km Pļaviņas,
Aiviekstes
pagasts
Pēc baseina lielāka Daugavas pieteka,
baseina platība 9160 km2; kopējais kritums
26,9 m
Lielākās pietekas: Iča, Piestiņa, Pededze,
Liede, Kuja, Svētupe, Arona, Veseta, Zvidze,
Izliena.
Bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas,
raudas, asari, ruduļi, sami)
2 Veseta 56 km Aiviekstes,
Vietalvas
pagasts
Aiviekstes pieteka, kritums 144 m.
Bagāta ar zivīm (līdakas, asari, raudas,
vēdzeles, foreles)
3 Pērse 50 km Klintaines,
Vietalvas
pagasts
Daugavas 1.pakāpes pieteka
Lielākās pietekas: Iršupīte, Paskule, Atradze,
Pelava
Zivis: līdakas, līņi, asari, raudas, sapali plauži
4 Pelava 22 km Aiviekstes,
Klintaines un
Vietalvas
pagasts
Pērses pieteka, baseina platība 115 km2,
kopējais kritums 46 m.
Pietekas: Odze, Nsakāne
5 Odze 7 km Aiviekstes,
Klintaines,
pagasts
6 Skanstupīte Aiviekstes
pagasts
Daugavas pieteka. Pie ietekas dolomīta kālpe
veido 0,7 m augsto Skanstupītes
ūdenskritumu.
7 Maltupīte (Klintainīte) 6 km Aiviekstes,
Klintaines
pagasts
Pie Klintaines pie Maltupītes izveidots Būdas
Dzirnavu ezers. Ap 200 m aiz dzirnavu ezera,
līdz ietekai Daugavā Maltupīte pazūd zemē,
veidojot sauso gultni. Šī teritorija iekļauta
valsts aizsargājamo dabas teritoriju statusā kā
ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas
28
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Nr.p.k. Nosaukums Platība,
garums Pagasts Piezīmes
piemineklis "Klintaines sausgultne un krasta
kritenes"
Pārējās nelielas novada upes ir Riekstiņa, Rīterupīte, Piešupīte, Naskāne, Labonīte, Šubraka,
Barisu upīte, Lašupe.
Novada teritorijas hidrogrāfiskais tīkls pieder gan Pērses upes baseinam, gan Daugavas (no
Aiviekstes līdz Pērsei) upes baseinam. Pilnvērtīgai ūdens resursu izmantošanai rekreācijas
mērķiem nepieciešami ieguldījumi krastu sakopšanā un peldvietu ierīkošanā.
Publiku ūdeņu statuss ir Aiviekstes upei, Odzes ezeram, Dāmenezeram un Līdaces ezeram. Kā
izmantošanas veids peldūdeņi ir noteikts Odzes ezers (peldvieta „Mežezers”).
Novada teritorijā atrodas Pļaviņu ūdenskrātuve, kura ir lielākā Latvijā pēc tilpumā (509,9
tūkst.m3), kā arī dziļākā (līdz 49 m, vidēji 14,6 m) un garākā (45 km) no Daugavas
ūdenskrātuvēm.
Jāatzīmē, ka Klintaines pagastā nav dabiski veidojošos ezeru, taču ir daudzi dažādi mākslīgi rakti
dīķi un kanāli. Lielākā ūdenstilpne Klintaines pagastā ir Būdas Dzirnavu ezers, kurš ir ļoti
gleznains un nozīmīgs ainavas elements. Ja dzirnavu ezers tiktu iztīrīts, šeit varētu ierīkot
peldvietas un tam būtu nozīmīga loma rekreācija un tūrismā. Nākotnē varētu apsvērt iespēju
izstrādāt Būdas ezera apsaimniekošanas plānu. Lai dzirnavu ezers varētu tikt izmantots
zivsaimniecībā, nepieciešams atjaunot aizvarus, kas regulē caurteci.
Lielākās ūdenstilpnes Vietalvas pagastā ir Dīriķu ūdenskrātuve un Alunēnu dīķis.
Citas ūdenstilpnes Aiviekstes pagastā:
- Karjeru dīķis – 4,9 ha, mākslīgs;
- Krievciema dzirnavezers – mākslīgs, uzpludināts uz Vesetas kanāla sānu atzara,
Krievciema HES ( nodota ekspluatācijā 2001.g., jauda 175 kW);
- Krievciema ūdenskrātuve – mākslīgs, bijušais dolomīta karjers;
- Aiviekstes karjera ūdenskrātuve – 80 ha, mākslīgs, bijušais dolomīta karjers.
Pļaviņu pilsēta atrodas Daugavas un Aiviekstes upes krastā, pie Aiviekstes ietekas Daugavā.
Pēc upju baseinu principa, daļa pilsētas teritorijas pieskaitīta pie Daugavas baseina starp
Aivieksti un Pērsi, daļa – pie Daugavas baseina lejpus Kūjai. Pļaviņu pilsēta piekļaujas
Daugavai vietā, kur izveidota Pļaviņu HES ūdenskrātuve (lielākā HES Baltijā).
3.5 Aizsargājamās un ainaviski nozīmīgās teritorijas
Pļaviņu pilsētas teritorijā neatrodas neviens dabas objekts vai teritorija, kurai būtu piešķirts
īpaši aizsargājama objekta vai teritorijas statuss. Aiviekstes upes labajā krastā pie Gostiņiem
ir maurloka atradne. Tā ir Latvijas sarkanajā grāmatā ierakstīta suga, atradnei nav īpaši
aizsargājamas teritorijas statuss.
3.5.1 Dabas liegumi un mikroliegumi
Pļaviņu novadā atrodas divi dabas liegumi – Klintaine (Klintaines pagasts) un Vesetas
palienes purvs (Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagasts, Madonas novada Kalsnavas
pagasts) un divi mikroliegumi.
29
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Klintaine ir dabas liegums, kurš nodibināts 2004.gadā un kuram piešķirts Natura 2000
teritorijas statuss. Kopēja lieguma teritorija ir 83 ha. Lieguma dabas vērtības: teritorija
izveidota kaļķiežu (dolomīta) atsegumu, kā arī divu ES Biotopu direktīvas 2. pielikumā pļavu
biotopa saglabāšanai. Nozīmīgu teritorijas daļu aizņem mēreni mitrās pļavas, kas mozaīkveidā
mijas ar sausām pļavām, kaļķainās augsnēs. Teritorijā konstatētas vairākas īpaši
aizsargājamas augu sugas, piemēram, krustlapu drudzene u.c. Daļa pļavu nav bijušas uzartas,
regulāri apsaimniekotas un tās ir tipisks dabisko pļavu etalons ar neielabotu pļavu
indikatorsugām. Konstatēta meža silpurene.
Attēls 3-3. Klintaines dabas lieguma shēma
Avots: http://www.daba.gov.lv
Vesetas palienes purvs ir dabas liegums, dibināts 1999.gadā, piešķirts Natura 2000 teritorijas
statuss. Kopēja platība ir 424 ha. Dabas lieguma nozīmīgākās vērtības ir purvu, palieņu pļavu
un slapjo mežu biotopu komplekss, kurā sastopamas daudzas retas un aizsargājamas augu
sugas. Konstatētas vairākas ES Biotopu direktīvas augu sugas, piemēram, dzeltenā
akmeņlauzīte, Lēzeļa lipare u.c. Īpaši aizsargājamā dabas teritorija izveidota, lai nodrošinātu
vienota mitrāju kompleksa – pārejas purvu, slapjo mežu un palieņu pļavu saglabāšanu.
30
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Teritorijai 2006.gada 16.janavārī ir apstiprināts „Dabas lieguma „Vesetas palienes purvs”
dabas aizsardzības plāns 2005.-2015.gadiem”. Individuālo aizsardzības un izmantošanas
noteikumu nav.
Attēls 3-4. Vesetas palienes purva shēma
Avots: http://www.daba.gov.lv
2008.gadā Vietalvas pagastā noteikts mikroliegums ar kodu 1846 Pļaviņu mežniecības AS
„Latvijas valsts meži” teritorijā 317.kvartālā 17-1., 14., 18 nogabalos 2,5 ha platībā.
31
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Aiviekstes pagastā Pļaviņu mežniecības AS „Latvijas valsts meži” teritorijā 468.kvartāla 22.
nogabalā 0,5 ha platībā noteikts mikroliegums ar kodu 780. Savukārt šīs pat mežniecības 196.
(14.,15.,19.,25.nogabali) un 197. (4.,5.,7.,10.-12.,14.,15.,17.,24. nogabali) kvartālos ar kopējo
platību 23,5 ha noteikti mikroliegumi ar kodu 1905.
3.5.2 Dabas pieminekļi
Dabas piemineklis Klintaines sausgultne un karsta kritenes. Platība 14,9 ha. Aizsardzībā
kopš 1977.gada (lēmums: LR MK Noteikumi Nr. 175 par ģeol. un ģeom. Dabas
pieminekļiem, stājās spēkā 25.04.2001). Šis dabas piemineklis daļēji atrodas dabas Klintaines
lieguma teritorijā (13,6 ha). Karsta procesu izpausme - nelielā Klintaines upīte, nesasniedzot
Daugavu, pazūd pazemē, Daugavas svītas dolomītos. Tipiskas karsta procesu izpausmes.
Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītos pavasara ūdeņi tek pa gultni un nozūd pēdējā,
lielākajā karsta piltuvē. Nedaudz uz Pļaviņu pusi pie Daugavas ir konstatēta karalisko zalkšu
apmešanās vieta.
3.5.3 Ainava
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
Pļaviņu novadam ir Vidzemes augstienei raksturīga ainava. Atsevišķos novada apgabalos
manāmas Zemgales līdzenuma pazīmes. Izcila ainaviskā parādība ir Daugava, kas tek gar
Pļaviņu pilsētu.
Aiviekstes pagasta ainava raksturojas kā mežiem, pļavām un ūdeņiem bagāta teritorija. Meži
pagasta ainavā ieņem dominējošo lomu. Ainavu veido lauka un meža mozaīka. Mežu masīvi
ieskauj platības ziņā daudz mazākos lauksaimniecības zemju veidotos plankumus. Meži
izvietoti lielos masīvos pagasta teritorijas ziemeļu un ziemelaustrumu malā. Pagasts atrodas
Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma rietumu malā. Reljefs ļoti daudzveidīgs –
pagasta vidusdaļu aizņem Pļaviņu valnis, kura augstums Kurmēnu kalnos sasniedz 159 m vjl.,
uz austrumiem no Odzes ezera ir Pudulu sīkpauguru masīvs. Austrumu daļa atrodas Odzes
valnis ar Kāršu kalniem, ziemeļaustrumu malā Vesetas – Aronas ieplaka, ziemeļrietumu malā
Odzes ieplaka, kuras zemākā vieta ir 89 m vjl. Pagasta dienvidaustrumu robeža iet pa
Aivieksti, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu daļā tek Veseta, ziemeļrietumu daļā Pelava un
Odze. Teritorijā atrodas vairāki ezeri - lielākais Odzes ezers, kā arī Dāmenezers, Līdacis,
Spīganas ezers, Apaļais ezers, Neļaubītis, Baltenītis, Līkais ezers, Tulmenītis, Skaidrais ezers.
Nosusinātas lauksaimniecības zemes atsevišķās vietās netiek apstrādātas un tās atrodas atmatu
veidošanās sākumstadijās, kas padara ainavu nepievilcīgu. Atsevišķās vietās notiek ainavas
degradācija, kur neapsaimniekošanas rezultātā notiek pļavu, tīrumu apaugšana ar krūmiem,
samazinās augu sugu sastāvs. Ainavas kā vērtīga dabas resursa zudums lauksaimnieciskās
darbības intensitātes samazināšanās rezultātā.
Klintaines pagasta teritoriju veido lēzeni viļņots reljefs ar lēzeni slīpu zemes virsas apvidu,
kas pazeminās dienvidu virzienā un izbeidzas pie Daugavas ar stāvu senlejas krastu.
Daugavas senleja veido unikālu reljefu, ielejas terasveida pamatkrasti vēl labi redzami pie
Stukmaņiem. Abos Daugavas krastos ir labi iekultivētas un auglīgas lauksaimniecības zemes,
kas ir kultūrainavas neatņemama sastāvdaļa. No Daugavas senkrasta terases paveras tālas
skatu panorāmas uz Daugavas līkumiem un mežiem pretējā krastā. It sevišķi krāšņi skati
32
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
vērojami ap Stukmaņiem gan no Vīna kalna, gan muižas ratnīcas torņa, gan no kādreizējo
vējdzirnavu drupām. Pašreizējo dzīves telpu un raksturīgo pagasta kultūrainavu veido gan
pazīstamākie kultūras pieminekļi Stukmaņu muižas ansamblis un Oliņkalns, gan mūsdienu
ēkas, gan arī vēl daudzās tradicionālās lauku viensētas kopā ar laukiem, mežiem un ceļu tīklu.
Daugavas ielejas ainavisko telpu veido nepārtraukta, lineāra trīs galveno ceļu ainavu telpu
sistēma, kas vietām attālinās, vietām pārklājas un saplūst: Daugavas ūdensceļa ainavu telpa,
Daugavas labā krasta autoceļa ainavu telpa un Daugavas kreisā krasta ainavu telpa. Katra no
šīm telpām pati par sevi arī ir sistēma, kas sastāv no daudzām atsevišķām, savstarpēji
saistītām, lielākām vai mazākām ainavu telpām. Ceļu ainaviskā telpa ir sevišķi nozīmīga, jo to
ikdienas šķērso ļoti daudzi cilvēki, kurus tā ne tikai emocionāli iespaido, bet sniedz
informāciju un veido priekšstatus par kultūru, tradīcijām, ekonomisko situāciju šajā vidē. Var
teikt, ka savā ziņā Klintaines pagasta ainavas ir arī pagasta vizītkarte. Daugavas posms no
Pļaviņām līdz Koknesei kādreiz bijis viskrāšņākais, populārākais, un ekskursantu visvairāk
apmeklētais tūrisma objekts, taču pēc applūdināšanas tas ir pilnīgi pārveidots un zaudējis
savas iepriekšējās kvalitātes.
Daugavas ieleja pirms applūdināšanas ir bijusi arī viens no savdabīgākajiem floristikas
reģioniem visā Baltijā. Arī tagad vēl vietām saglabājušās unikālas reto augu atradnes,
Daugavā vēl tagad ir liela zivju daudzveidība, tās krastus apdzīvo daudzi putni un zvēri. Kaut
gan iepriekšējās telpiskās kvalitātes ir neatgriezeniski zudušas, arī pašreizējai, jaunveidotajai
telpai ir sava kvalitāte un vērtība, kas līdz šim nav tikusi apzināta un novērtēta. Pilnīgi
neapgūts ir Daugavas ūdensceļš, tā potenciāls pašlaik netiek izmantots. Daugavu, it īpaši
posmā no Pļaviņām līdz Rīteriem, pārsvarā izmanto tikai zvejnieki un makšķernieki. Labais
krasts vietām ir stāvs un nepieejams, tur vairs nav ceļu, tāpēc daudziem šis Daugavas posms ir
“terra inkognita”, pilna pārsteigumiem. No upes vidus paveras neatkārtojami skati. Dziļais
Daugavas ielejas kanjons tagad ir piepildīts ar ūdeni un atgādina fjordu, stāvie dolomīta krasti
ir pieejami tikai retās vietās.
Vietalvas pagasta ainavai ir raksturīgs paugurains reljefs un Vidzemes augstienes dabas
krāšņums. Virsmas vidējais augstums pagasta dienvidrietumu daļā 92,6 m vjl. Augstājkie
pauguri – Aizkalnes (211,6 m vjl.), Birznieku (207,7 m vjl.) un Ragāru (193,4 m vjl.) kalns.
Caur pagastu tek straujā Vesetas upe, kuras tīro ūdeņu krāces vilina foreļu makšķerniekus.
Pērses upe met līkločus starp Vietalvas un Iršu pagastiem. Tāpat pagasts bagāts ar ezeriem –
Vabulītis, Alvīšezers, Tulmanītis, teiksmām apvītais Zvanezers un citi. Pie Jaunāsmuižas aug
viens no Latvijas varenākajiem dižkokiem, kura apkārtmērs 7,8 m. Vesetas upes senlejas
augstos krastus klāj mežs, bet tālāk abpus upei atrodas pļavas.
3.5.4 Dižkoki
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Vides datu bāzi, Klintaines
pagasta ir apzināti 23 dižkoki. Tie visi ir ozoli, izņemot vienu vīksnu pie Silriešu mājām. 4
ozoli aug Stukmaņos, muižas kompleksā. Tāpat vairāki dižkoki koncentrēti māju tuvumā –
pie Arnīšiem, Sildārziem, Silriešiem, Caunām, Puķītēm. Jāatzīst, ka vairāki dižkoki ir ļoti
sliktā stāvoklī, bet dažu atrašanās vieta nav precīzi nosakāma.
Vietalvas pagastā ir atrodami 8 dižkoki. No tiem 3 parastās kļavas, viens osis un 4 parastie
ozoli. Atrodas Adamovičos, Kalēņos, Odzienas parkā un Jaunā muižā.
3.6 Dabas resursu novērtējums
Viens no Pļaviņu novada dabas resursiem ir plašās lauksaimniecības zemju teritorijas, kuru
īpatsvars ievērojami pārsniedz mežu aizņemto teritoriju īpatsvaru. Lauksaimniecības zeme
33
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
kopumā aizņem 23213 ha, bet nav raksturojamas kā auglīgas, tāpēc lauksaimniecībā izmanto
tikai pusi no visas lauksaimniecības zemes.
Pļaviņu novadā pēc LMD datiem par 2011.gadu meži aizņem 20369 ha teritorijas (neskaitot
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas). No tiem 49,2%% ir valsts meži, 50,1% ir privātie meži
un mazāk par 1% ir pašvaldības īpašumā esoši meži. Nedaudz vairāk kā puse no mežiem ir
skuju koku meži (10889,04 ha), kuros ir priedes (6018,24 ha, vai 55,3%), egles (4854,7 ha,
vai 44,6%) un nenozīmīga daļa lapegles (16,1 ha, 0,1%). Mīkstu lapu koku mežos savukārt
visbiežāk sastopamais ir bērzs (5699,68 ha), baltalksnis (1430,38 ha), kam seko apse (1271,74
ha).
Pļaviņu novadā ir sastopamas dažādu ģeoloģisko resursu atradnes (dolomīts, mals, smilts-
grants, sapropeli un kūdra).
Pļaviņu novada teritorijā atrodas divi dabas liegumi un divi mikroliegumi, kuru esamību
varētu izmantot kā iespēju attīstīt dabas tūrismu Pļaviņu novadā.
Vēl viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem Pļaviņu novadā ir ūdens resursi – vairāki ezeri
un upes, vairākas no kurām ir bagātas ar zivīm.
34
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
4 Tehniskā infrastruktūra un pakalpojumi
4.1 Transporta infrastruktūra un pakalpojumi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
- VAS „Latvijas valsts ceļi” interneta mājas lapa
Pļaviņu novada transporta infrastruktūru veido gan valsts galvenie ceļi, gan valsts un pašvaldības
autoceļi un dzelzceļš (skat. Attēls 4-1).
Attēls 4-1. Pļaviņu novada transporta infrastruktūra
Avots: Latvijas Valsts ceļi (http://www.lvceli.lv/LV/PC/PageImages/Original/1502.jpg )
4.1.1 Autoceļi un ielas
Pļaviņu pilsēta ir viegli sasniedzama. Gar pilsētas ziemeļu robežu iet un austrumu daļā
pieslēdzas Valsts un starptautiskās nozīmes autoceļš (E22; A6) “Rīga- Daugavpils- Krāslava-
Baltkrievijas robeža (Paternieki)”. Šis ceļš šķērso arī Klintaines un Aiviekstes pagastus.
Pļaviņu pilsētai ir divi izvadi uz 1.šķiras valsts autoceļiem, t.i. pilsētas teritorijā P78 autoceļa
turpinājums ir Odzienas iela un P37 autoceļa turpinājums ir Daugavas iela. Tapāt ir vairāki
izvadi uz 2.šķiras valsts autoceļiem:
1) V944 „Pļaviņas-Jaunmuiža” – Jaunmuižas iela posmā no Vietalvas ielas līdz pilsētas
robežai
2) V999 „Pļaviņas-Kaķkalns” – Odzienas iela posmā no 1.maija ielas līdz pilsētas
robežai
35
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
3) V960 „Pievadceļš Pļaviņu dolomīta kombinātam” – Rīgas iela posmā no A6 līdz
pilsētas robežai
4) V924 „Pļaviņas-Krievciems” – Vidzemes iela posmā no autoceļa V959 līdz pilsētas
robežai
5) V959 „Pievedceļš Pļaviņām” – 2 posmi (Gostiņos): (1) no Daugavas ielas līdz pilsētas
robežai un (2) krustojas ar Vidzemes ielu.
Pļaviņu novada valsts autoceļu raksturojums sniegts tabulā zemāk (Tabula 4.1). Valsts
autoceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā ir 73,3 km un Vietalvas pagastā – 50,3 km.
Tabula 4.1. Valsts autoceļi Pļaviņu novada pagastos
Autoceļa
šķira Kods Ceļa nosaukums Administratīvā teritorija
I šķira P78 Pļaviņas - Ērgļi Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas
pagasts
P37 Pļaviņas - Madona - Gulbe Aiviekstes pagasts
II šķira V772 Apšusala - Vilkukrogs Klintaines pagasts
V915 Koknese - Odziena - Jāņukalns - Bērzaune Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas
pagasts
V916 Jaunbebri – Odziena – Vietalva – Indrāni Vietalvas pagasts
V917 Vietalva - Sausnēja - Irši Vietalvas pagasts
V923 Alunāni - Bites - Salānieši Vietalvas pagasts
V924 Pļaviņas - Krievciems Aiviekstes pagasts
V942 Alunāni - Irši Vietalvas pagasts
V943 Mežezers - Bunduļi Aiviekstes pagasts
V944 Pļaviņas - Jaunmuiža Aiviekstes pagasts
V945 Pļaviņas - Juči Aiviekstes pagasts
V946 Skujaiņi - Mālkalni Aiviekstes pagasts
V947 Staburags - Sēliškas Aiviekstes, Klintaines pagasts
Pašvaldību ceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā sastāda 42,9 km, Klintaines pagastā –
68,2 km un Vietalvas pagastā – 51,9 km.
Kopējais ielu garums Pļaviņu pilsētā ir 35,35 km, no kuriem 15,4 km ir ar melno un 19,9 km
ar grants segumu, grunts un uzlabota grunts 0,32 %.
Ielu garums Klintaines pagastā ir 23,3 km, Aiviekstes pagastā – 2,94 km.
Starptautisko automaģistrāļu (E -ceļu) tīkls
Starptautisko E-ceļu tīklu veido koordinēta bāzes ceļu sistēma ar vispārēju ziemeļu–dienvidu un
rietumu–austrumu orientāciju, kas ietver arī starpceļus, kuri atrodas starp bāzes ceļiem, un ceļu
atzarus, pievedceļus un savienojošos ceļus. Kā jau minēts, Pļaviņu novadu šķērso intensīvs
starptautiskās automaģistrāles E 22 posms (skat. Attēls 4-2).
36
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 4-2. Starptautisko automaģistrāļu (E-ceļu) tīkls
Avots: Latvijas Valsts ceļi
Trans-Eiropas autoceļu (TEN-T) tīkls
Trans-Eiropas autoceļu tīkla (TEN-T) maršrutos kopumā iekļaujas gandrīz viss esošais valsts
galveno autoceļu tīkls, kas ir esošā ceļu tīkla augstākā kategorija un tehniski kvalitatīvākā daļa,
kura arī pašreizējos apstākļos funkcionāli pilda starptautiskās satiksmes vajadzības. Trans-Eiropas
tīkla (Trans-European Networks) izveidošana un paplašināšana paredz atsevišķu valstu transporta
tīklu apvienošanu vienotā Eiropas tīklā, labu sakaru nodrošināšanu starp ES dalībvalstīm un
dažāda attīstības līmeņa ES reģioniem.
Līdz ar to Pļaviņu novadu šķērsojošais valsts galvenais autoceļš E22 (A6) ir iekļauts Trans-
Eiropas autoceļu tīklā.
Attēls 4-3. Trans-Eiropas autoceļu (TEN-T) tīkls
Avots: Latvijas Valsts ceļi
37
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
4.1.2 Dzelzceļa transports
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Pļaviņu pilsētas teritorijas plānojums
Pļaviņu pilsētu šķērso valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kas savieno Rīgu ar Krustpili
un Daugavpili. Pļaviņu stacija uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas sadala
transporta plūsmas un uzņem arī vietējo kravu, galvenokārt, dolomītu pārstrādes materiālus.
Dzelzceļa infrastruktūra aizņem 28,2 ha jeb 4% no pilsētas teritorijas.
Pļaviņas diennakts laikā caurbrauc 81 vilcienu sastāvs (abos virzienos), no tiem 26 ir
pasažieru vilcieni un 55 kravu pārvadājumi, no tiem savukārt bīstamas tranzīta kravas sastāda
80%.
Aiviekstes pagastu šķērso trīs dzelzceļa līnijas: stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija
Rīga – Krustpils - Daugavpils, kā arī divas reģionālas nozīmes dzelzceļa līnijas Pļaviņas -
Gulbene un Jaunkalsnava - Veseta. Dzelzceļa līnijas iecirknī Skrīveri – Krustpils ir paredzēta
otra galvenā sliežu ceļa izbūve (orientējoši 2010. -2014.g.).
Klintaines pagasta teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Krustpils – Daugavpils. Pa to
notiek gan kravas, gan pasažieru pārvadājumi. Klintaines pagastā nav savas dzelzceļa stacijas,
ir tikai pietura „Alotene”, kur piestāj daži pasažieru vilcieni. Tuvākā dzelzceļa stacija ir
Pļaviņas, kas atrodas tikai 5 km attālumā no pagasta centra Stukmaņiem, līdz ar to pagasta
iedzīvotājiem ir samērā ērta pieejama dzelzceļa satiksme abos virzienos. Pēc VAS „Latvijas
Dzelzceļš” Infrastruktūras pārvaldes sniegtās informācijas dzelzceļa iecirknī Rīga – Krustpils
paredzēts:
- veikt otrā sliežu ceļa izbūvi iecirknī Aizkraukle – Krustpils (2006. – 2010.g.),
- aprīkot iecirkni ar sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmu (2004. – 2006.g.),
- veikt vilcienu radiosakaru sistēmas modernizāciju – vienotās dzelzceļa mobilo
komunikāciju GSM-R ieviešanu (2007. – 2010.g.).
Publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstību plānots veikt esošas dzelzceļa zemes nodalījuma
joslas robežās.
Kaut gan dzelzceļš pašlaik ir ļoti noslogot, tā tehniskais stāvoklis ir samērā apmierinošs.
4.1.3 Sabiedriskā transporta pakalpojumi
Pateicoties novietojumam pie galvenajām maģistrālēm, Pļaviņu pilsētā ir gan autobusu
sabiedriskie pārvadājumi, gan dzelzceļa pasažieru pārvadājumi.
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumus nodrošina AS “Pasažieru vilciens”, bet starptautiskos
pasažieru pārvadājumus veic VAS „Latvijas Dzelzceļš”.
Pļaviņu pilsētu šķērso starptautisko pārvadājumu reisi uz Sanktpēterburgu, Maskavu, Gomeļu
un Minsku.
Pasažieru pārvadāšanu veic arī piepilsētas un starppilsētu, kā arī pilsētas sabiedriskais
transports. Pa autoceļu A6 “Rīga- Daugavpils- Krāslava- Baltkrievijas robeža (Paternieki)”
katru dienu kursē aptuveni 30 satiksmes autobusi (abos virzienos). Pilsētas sabiedriskais
transports kursē līdz Gostiņiem un nodrošina satiksmi arī ar Klintaines pagastu.
38
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Klintaines pagasta iedzīvotājiem pieejami gan dzelzceļa, gan autobusu pasažieru
pārvadājumu pakalpojumi.
Dīzeļvilcienu satiksme nodrošināta Rīgas un Jēkabpils virzienos no Pļaviņu dzelzceļa stacijas.
Dzelzceļa pieturā „.Alotene” pietur 5 vilcieni virzienā no Rīgas un 6 vilcieni uz Rīgu.
Diennakts laikā no Pļaviņām uz Rīgu kursē 11 vilcieni, tikpat arī no Rīgas.
Tālsatiksmes pasažieru autobusu satiksme Klintaines iedzīvotājiem nodrošina 14 reisus
diennaktī Rīgas virzienā un 16 Jēkabpils virzienā. Šī pakalpojuma izmantošana ir izdevīgāka
tiem pagasta iedzīvotājiem, kuri dzīvo autoceļa A6 tiešā tuvumā. Rīgai pretējā virziena
galapunkti ir visdažādākie: Preiļi, Krāslava, Rēzekne, Dagda, Madona, Jēkabpils, Lubāna,
Daugavpils un Aglona, tomēr ne visi minētie autobusi kursē katru dienu. Bez tam dažu
autobusu maršrutu pieturvietām pagasta teritorijā ir ierobežojumi. Pagastā kursē „Aizkraukles
ATU” vietējās satiksmes autobusi Aizkraukle – Pļaviņas – Ērgļi.
Satiksmes iespējas ar rajona centru dienas aktīvajā periodā ir pietiekami labas– vidēji viens
reiss stundā, taču šāds sabiedriskā transporta kursēšanas grafiks nodrošina to pagasta
iedzīvotāju vajadzības, kuriem nepieciešams atrasties Aizkrauklē darba aktīvajās stundās,
tomēr ir problemātiski nokļūt Aizkrauklē vai Pļaviņās un atgriezties mājās vakarpusē. Līdz ar
to daļai pagasta iedzīvotāju iespēja apmeklēt dažādus kultūras un izklaides pasākumus rajona
centrā ir problemātiska.
Vietalvas pagasta teritoriju pasažieru pārvadājumu jomā apkalpo SIA „Aizkraukles ATU”
(maršruts: Aizkraukle – Vietalva Aizkraukle) un SIA „PATO 1” (maršruti: Pļaviņas –
Vietalva – Pļaviņas; Pļaviņas – Silajāņi – Pļaviņas; Pļaviņas – Koknese – Vietalva –
Pļaviņas). Satiksme ar Pļaviņām samērā laba. Vietalvas pagastu starppilsētu satiksmē apkalpo
divi maršruti: Madona – Pļaviņas– Ērgļi (SIA „Madonas ceļu būve”) un Daugavpils – Līvāni
– Cēsis (AS „CATA”).
4.1.4 Velotransports
Pļaviņu novadā veloceliņu tīkls nav izveidots.
4.2 Būves
4.2.1 Dzīvojamais fonds
2009.gada beigās Pļaviņu novadā bija 3068 mājokļi, dzīvojamo māju skaits 1745 ar kopējo
platību 255,8 tūkst. m2.
Pļaviņu pilsētas dzīvojamā apbūvē dominē savrupmājas. Lielākā daļa ēku ir tipveida
vienstāva un pusotra stāva savrupmājas. Aptuveni 62 % iedzīvotāju dzīvo privātmājās,
savukārt 38 % cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Daudzdzīvokļu apbūve nav augstāka par
pieciem stāviem, taču lielāko īpatsvaru sastāda ēkas līdz trīs stāviem.
Pļaviņu pilsētai ir raksturīga jaukta tipa dzīvojamā apbūve. Nav atdalīta mazstāvu un
daudzstāvu apbūves teritorijas, izņēmums ir Gostiņu daļa, ko pārsvarā veido mazstāvu koka
un ķieģeļu apbūve. Privātmāju rajons ar koptiem dārziem izvietojies pāri dzelzceļam.
Teritorija vietām praktiski saplūst ar Aiviekstes pagasta Kriškalnu ciemu.
Aiviekstes pagasta teritorijā uzceltas 228 viendzīvokļa mājas ar kopējo dzīvojamo platību
17851 m2, kā arī 9 trīs un vairāk dzīvokļu mājas (3883 m2).
39
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
4.2.2 Neiznomātās nedzīvojamās telpas
4.3 Ūdenssaimniecības infrastruktūra un pakalpojumi
Sadaļas sagatavošanai izmantota informācija no sekojošiem avotiem:
- Aiviekstes pagasta teritorijas plānojums 2009.-2021.gadam
- Klintaines pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
- Vietalvas pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadam
4.3.1 Ūdensapgādes infrastruktūra un pakalpojumi
Kopumā Pļaviņu novadā pastāv 10 ūdensapgādes sistēmas (2 Pļaviņās, 3 Aiviekstes pagastā,
2 Klintaines pagastā un 3 Vietalvas pagastā), kuras apkalpo Pļaviņu novada pašvaldība, SIA
„Pļaviņu komunālie pakalpojumi” un Odzienas pamatskola. Ūdens apstrāde (atdzelžošana)
pirms padeves tīklā notiek septiņās no visām sistēmām. Kopējais ūdens ieguves avotu skaits ir
11.
Tabula 4.2. Ūdensapgādes sistēmas Pļaviņu novadā
Ūdens
piegādātājs
Publiskās
ūdensapgādes
sistēmas
nosaukums
Adrese
(faktiskā)
Dzeramā
ūdens
ieguves
avotu
skaits
Ūdens
patērētāju
skaits
Vidējais
diennaktī
piegādātais
ūdens
daudzums,
m3
Ūdens
apstrāde
pirms
padeves tīklā
Pļaviņu
komunālie
pakalpojumi,
SIA
Pļaviņu
pilsētas
ūdensapgādes
sistēma
"Centrālā"
Raiņa 21d,
Pļaviņas,
Pļaviņu nov.
1 1874 305 Atdzelžošana
Odzienas
pamatskola
Odzienas
pamatskolas
ūdensapgādes
sistēma
Odzienas skola,
Vietalvas pag.,
Pļaviņu nov.
1 148 9,81 Atdzelžošana
Pļaviņu
novada dome
Kriškalnu
ūdensapgādes
sistēma
Kriškalni,
Aiviekstes pag.,
Pļaviņu nov.
2 320 98 Netiek veikta
Pļaviņu
novada dome
Stukmaņu
ūdensapgādes
sistēma
Kūlīši,
Klintaines pag.,
Pļaviņu nov.
1 164 24 Atdzelžošana
Pļaviņu
novada dome
Rīteru
ūdensapgādes
sistēma
Rīteri,
Klintaines pag.,
Pļaviņu nov.
1 112 15 Atdzelžošana
Pļaviņu
novada dome
Vietalvas
centra
ūdensapgādes
sistēma
Vietalva,
Vietalvas pag.,
Pļaviņu nov.
1 266 44 Atdzelžošana
Pļaviņu
novada dome
Nākotnes
ūdensapgādes
sistēma
Odziena,
Vietalvas pag.,
Pļaviņu nov.
1 115 9,03 Atdzelžošana
40
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Ūdens
piegādātājs
Publiskās
ūdensapgādes
sistēmas
nosaukums
Adrese
(faktiskā)
Dzeramā
ūdens
ieguves
avotu
skaits
Ūdens
patērētāju
skaits
Vidējais
diennaktī
piegādātais
ūdens
daudzums,
m3
Ūdens
apstrāde
pirms
padeves tīklā
Sistēmas, uz kurām neattiecas 29.04.2003. MK noteikumu Nr.235 prasības par monitoringa veikšanu
Pļaviņu
komunālie
pakalpojumi,
SIA
Gostiņu
ūdensapgādes
sistēma
Mazā iela 2,
Pļaviņas,
Pļaviņu nov.
1 20 9 Atdzelžošana
Intelco SIA
ūdensapgādes
sistēma
Mežezers,
Aiviekstes pag.,
Pļaviņu nov.
1 nav datu nav datu nav datu
Mežezera
ūdensapgādes
sistēma
Mežezers,
Aiviekstes pag.,
Pļaviņu nov.
1 nav datu nav datu nav datu
Avots: Veselības inspekcija
Ūdensapgādes tīklu garums Aiviekstes pagasta Kriškalnos ir 5,5 km. Lielāko daļu ūdens
patēriņa veido dzīvojamais sektors un piemājas saimniecības, pārējie pakalpojumu lietotāji ir
budžeta iestādes un atsevišķi uzņēmumi.
Ar centralizētu ūdensapgādi daļēji nodrošināti ir Klintaines pagasta Stukmaņi un Rīteri.
Stukmaņos ūdensapgādes sistēma ir 35 gadus veca un ievērojami nolietojusies. Tās ierīkošana
bija uzsākta 1964.g., kad tika veikts pirmais artēziskais urbums, uzbūvēts ūdenstornis un tīkli,
sākumā apgādājot trīs daudzdzīvokļu mājas un kolhoza sabiedriskās ēkas. Vēlāk ūdenstornis
nojaukts un tā vietā uzstādīts pašreizējais tornis, kurā pēdējos gados bijuši vairāki plīsumi.
Pēdējo desmit gadu laikā pastāvīgi notikušas avārijas ūdensvados. 2003.gadā tika izbūvēta
atdzelžošanas stacija, ierīkojot arī jaunu dziļurbuma aku. Pašreiz ūdenstornis ir atslēgts, ūdens
padevi nodrošina sūknis un hidrofors, taču biežo cauruļvadu plīsumu dēļ nav iespējams
uzturēt optimālo spiedienu. Stukmaņiem un Rīteriem ir veikta ūdensapgādes tīklu
rekonstrukcija un Rīteros ir uzstādīta atdzelžošanas stacija. Rīteros izveidots jauns urbums un
vecais ir tamponēts. Ne Stukmaņos, ne Rīteros nav ierīkoti ugunsdzēsības hidranti.
Vietalvas pagastā ierīkotas centralizētas ūdensapgādes sistēmas Vietalvas un Odzienas
ciemos un Odzienas pamatskolā. Ar centralizētu ūdensapgādi nodrošinātas sabiedriska
rakstura ēkas Vietalvas un Odzienas ciemos, Odzienas pamatskola, kā arī daļa individuālo
dzīvojamo māju Vietalvas un Odzienas ciemos.
Vietalvas ciemā ūdens tiek padots no 3 artēziskajiem urbumiem - AA3 Centrs Nr.1, AA4
Centrs Nr.2 un AA2 „Noras”. Ūdens apgādes režīms ir 24 stundas diennaktī.
4.3.2 Kanalizācijas infrastruktūra un pakalpojumi
Aiviekstes pagasta Kriškalnos ierīkota centralizēta kanalizācijas sistēma ar atdalītiem lietus un
sadzīves kanalizācijas kolektoriem, tomēr daļa drenāžas ūdeņu tiek ievadīta sadzīves
kanalizācijā. Sakarā ar skataku un tīklu slikto tehnisko stāvokli, kanalizācijā ieplūst arī
gruntsūdeņi un virsūdeņi. Sadzīves kanalizācijas tīklu kopgarums - 1,3 km. Tīkli izbūvēti
80.gs. beigās, izņemot atsevišķus māju pieslēgumus, kas ierīkoti vēlāk. Notekūdeņi tiek
savākti pašteces kolektoros. Notekūdeņus novada uz Aiviekstes NAI BIO 100. Iekārtas
pilnībā ir tehniski nolietojušās, iekārtu darbība tiek nodrošināta bioloģiskā režīmā. Attīrīšanas
41
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
efektivitāte ir neapmierinoša. Notekūdeņu dūņu apstrāde netiek veikta, izņemot izsaldēšanu
uz lauka. Vidēji gadā saražotais dūņu sausnas daudzums gadā – 10 tonnas. Kanalizācijas
sistēmai pieslēgta tikai daļa ciema ūdensapgādes patērētāju. Centralizētās kanalizācijas
sistēma nav izbūvēta Odzienas un Ievu ielas rajonā, kā arī Ķiršu ielas un Lakstīgalu ielas
rajonā privātmāju apbūvē. Centralizētās kanalizācijas sistēmas ierīkošana šajās teritorijās
būtiski paaugstinātu to vērtību.
Klintaines pagasta Stukmaņos ir izbūvēta un darbojas centralizēta notekūdeņu savākšanas
sistēma ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. 1998.gadā tika veikta kanalizācijas sistēmas
rekonstrukcija un uzbūvētas jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas BIO 80. Pašlaik Stukmaņos
kanalizācijas sistēmas darbība ir apmierinoša.
Vietalvas pagastā centralizētas kanalizācijas sistēmas ir izbūvētas Vietalvas un Odzienas
ciemos, kā arī pie Odzienas skolas, kas apkalpo 437 iedzīvotājus (pieslēgts pārsvarā
dzīvojamais sektors un budžeta iestādes). Ārpus Vietalvas un Odzienas ciemu teritorijām un
Odzienas skolas teritorijas, tiek izmantoti individuāli notekūdeņu savākšanas un novadīšanas
risinājumi.
Vietalvas ciema kanalizācijas sistēma ekspluatācijā nodota 1974.gadā, kanalizācijas tīklu
kopgarums ir 2,96 km. 2007.gadā izbūvētas jaunas bioloģiskajās notekūdeņu attīrīšanas
iekārtās BIODRY-S-50 „Bruņinieki”, kas apkalpo ~ 280 Vietalvas ciema centra iedzīvotājus.
Attīrīšanas iekārtu projektētā jauda ir 18,250 m3 notekūdeņu gadā jeb 50 m3 diennaktī.
Notekūdeņi uz attīrīšanas iekārtām nonāk pašteces ceļā. Attīrītie notekūdeņi pa kanalizācijas
cauruļvadu tiek novadīti uz esošo nosēddīķi un tālāk Vesetas upē. Attīrīšanas iekārtu teritorijā
notekūdeņu nosēdumi un dūņas netiek ilgstoši uzglabātas, gadā veidojas 12 t dūņu, kas tiek
atsūknētas un nogādātas uz SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi”.
Odzienas ciemā un pie Odzienas pamatskolas ir divas savstarpēji dalītas kanalizācijas
sistēmas. Kanalizācijas sistēmas objektos „Odzienas centrs” un „Odzienas pamatskola”
rekonstruētas un no jauna izbūvētas 2005. un 2006. gadā. Odzienas ciema centra kanalizācijas
sistēmas kanalizācijas tīklu kopgarums ir 0,378 km, tā darbojas pašteces ceļā. Notekūdeņu
attīrīšanai paredzētas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas BioDRY-S-25 ar jaudu 9125
m3/gadā jeb 25 m3/dnn. Ciema teritorijā ir dažas savrupmājas ar notekūdeņu krājtvertnēm, kas
nav pievienotas kanalizācijas sistēmai. Notekūdeņi no šim tvertnēm tiek izvesti uz attīrīšanas
iekārtām. Attīrītie notekūdeņi tiek novadīti meliorācijas novadgrāvī, pēc tam – Samalas upē.
Notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte: suspendētām vielām līdz 90%, BSP5 līdz 90%, Nkop līdz
70%, Pkop līdz 50%.
Odzienas pamatskolas kanalizācijas sistēmas kanalizācijas tīklu kopgarums ir 0,281 km. Uz
attīrīšanas ietaisēm tiek novadīti sadzīves notekūdeņi no dzīvojamām mājām (12 iedzīvotāji)
un skolas (154 skolnieki un skolotāji). Notekūdeņu attīrīšanai izmanto mehāniskās skeptiķu
tipa attīrīšanas ar smilts-grants pildījuma filtru (SmGF) ar jaudu 2190 m3/gadā jeb 3-6
m3/dnn. Attīrītie notekūdeņi tiek novadīti uz pārtīrāmo grāvi blakus esošajā pļavā.
Notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte: suspendētām vielām līdz 85%, BSP5 līdz 30%, Nkop līdz
20%, Pkop līdz 50%. Atkarībā no novadītā notekūdeņu daudzuma, Odzienas ciema NAI
darbības rezultātā rodas 9-18 m3 notekūdeņu nosēdumu un dūņu, bet Odzienas pamatskolas
mehānisko attīrīšanas ietaišu iekārtu nosēdakās nogulsnējas 1-2 m3 notekūdeņu nosēdumu
gadā. Attīrīšanas iekārtu teritorijā dūņas netiek uzglabātas un kompostētas. Atsūknētās dūņas
tiek nogādātas SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” pārziņā esošajā Pļaviņu pilsētas
notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu kompostēšanas laukumā.
42
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
4.3.3 Ūdenssaimniecības projekti Pļaviņu novadā
Pašlaik tiek īstenots ūdenssaimniecības projekts Aiviekstes pagastā Kriškalnu ciemā, kura
kopējās plānotās izmaksas sastāda 411357 Ls. 290 tūkst. latu ir ERAF līdzfinansējums.
Projekts paredz:
- nodrošināt ciema iedzīvotājus ar dzeramā ūdeni, kura kvalitāte atbilst normatīvo aktu
prasībām (dzelzs koncentrācija <0,2mg/l, duļķainība <NTU);
- ūdens vada rekonstrukciju, kas ļaus samazināt ūdens zudumus;
- kanalizācijas tīkla paplašināšana, nodrošinot iedzīvotāju pieslēgšanos centralizētai
kanalizācijas sistēmai, tādējādi samazinot vides piesārņojumu;
- kanalizācijas tīkla rekonstrukcija, kuras rezultātā samazināsies infiltrācija.
2010.gada novembrī Pļaviņās noslēgusies notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas
tīklu rekonstrukcija. Pļaviņu pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projekta kopējas izmaksas
sastādīja 2038 tūkst. latu. Projekts tika līdzfinansēts no KF, valsts un pašvaldības budžeta
līdzekļiem.
Projekta ietvaros tika veikts sekojošs:
- izbūvētās jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;
- izbūvētas 7 jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas, 4 no tām palielināta jauda
- jauno kanalizācijas tīklu izbūve (~2,6 km);
- esošā kolektora rekonstrukcija (950 m)
Projekta mērķis ir uzlabot notekūdeņu aprīkojumu un pakalpojumus Pļaviņu pilsētas
administratīvajā teritorijā. Galvenais uzdevums ir dot iespēju sasniegt Latvijas vides
aizsardzības politikas mērķus attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu, atbilstoši pilsētu
notekūdeņu direktīvai 91/271/EC,HELCOM, 80/7878/EEC, 98/83/EC un 75/440/EEC
direktīvām par dzeramo ūdeni un dzeramā ūdens avotiem.
Realizējot projektu Pļaviņās tiks nodrošināts 71 jauns kanalizācijas pieslēgums, tiks
pievienots JIIC „Ideja” centralizētai pilsētas kanalizācijas sistēmai, tiks nomainīti
kanalizācijas cauruļvadi, kam ir nepietiekama hidrauliskā caurlaides spēja, pievienojot jaunus
pieslēgumus, tiks palielināta kanalizācijas sūkņu jauda, katra jaunā KSS tiks nodrošināta ar
diviem kanalizācijas sūkņiem, lai avārijas gadījumā pārsūknēšanas process neapstātos, kā arī
jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārta nodrošinās notekūdeņu izplūdi atbilstošu ES pilsētvides
notekūdeņu direktīvas standartiem.
No 2005. līdz 2007. gadam tika realizēts ūdenssaimniecības attīstības projekts Vietalvas
pagasta Vietalvā, Odzienā un Odzienās pamatskolā. Kopējās investīciju izmaksas sastādīja
360190 Ls, no kurām ERAF līdzfinansējums bija 223623 Ls. Projekta ietvaros realizētie
pasākumi ir:
Vietalvā:
- artēziskā urbuma rekonstrukcija
- jauna artēziskā urbuma ierīkošana
- ūdensvada izbūve
- ūdensvada rekonstrukcija, pieslēgumu atjaunošana
43
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
- dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas uzstādīšana
- kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve
Odzienā:
- artēziskā urbuma rekonstrukcija
- ūdensvada rekonstrukcija, pieslēgumu atjaunošana
- dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas uzstādīšana
- kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve
- kanalizācijas izsmeļamo bedru rekonstrukcija
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve
Odzienas pamatskolā:
- artēziskā urbuma rekonstrukcija
- ūdensvada rekonstrukcija, pieslēgumu atjaunošana
- dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas uzstādīšana
- kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve
Projekta rezultāta 409 Vietalvas un Odzienas ciematu iedzīvotāji un 40 Odzienas pamatskolas
internāta audzēkņi, kā arī 115 Odzienas pamatskolas audzēkņi tiek nodrošināti ar
nepārtrauktas padeves kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kā arī tiek nodrošināta kvalitatīva
notekūdeņu attīrīšana atbilstoši pastāvošajiem normatīviem. Bez tam samazinās
elektroenerģijas patēriņš ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu ekspluatācijā.
2003.-2004.gados notika Klintaines pagasta Stukmaņu ciema ūdensapgādes sistēmas
rekonstrukcija, kuras kopējas investīciju izmaksas bija 38255 Ls, kuras līdzfinansēja Latvijas
Vides aizsardzības fonds. Projekta ietvaros veikti sekojošie pasākumi:
- dzeramā ūdens artēziskā urbuma izbūve
- ūdenstorņa rekonstrukcija
- atdzelžošanas stacijas uzstādīšana
- ūdensapgādes tīklu skalošana.
Pēc projekta realizācijas 300 Klintaines pagasta Stukmaņu iedzīvotāji saņem kvalitatīvu
dzeramo ūdeni (ar samazinātu dzelzs un amonija saturu).
2005.-2007.gadā tika realizēts vēl viens ūdenssaimniecības attīstības projekts Klintaines
pagastā - Ūdenssaimniecības attīstība Stukmaņu un Rīteru ciemos. Kopējas projekta
īstenošanas izmaksas sastādīja 255395 Ls (ERAF līdzfinansējums sastādīja 157625 Ls).
Projektā realizētie pasākumi ir šādi:
- ūdensvada izbūve (1 200 m) un rekonstrukcija (2520 m) Stukmaņu ciemā
- jauna artēziskā urbumu izbūve, esošā urbuma tamponēšana Rīteru ciemā
- ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Rīteru ciemā
- attīrītā ūdens padeves spiediena nodrošināšana
- ūdensvada izbūve (405 m) un rekonstrukcija (1260 m) Rīteru ciemā.
Projekta rezultātā 425 Stukmaņu un Rīteru ciemu iedzīvotāji tiek nodrošināti ar kvalitatīvu,
nepārtrauktas padeves dzeramo ūdeni, kā arī samazinājās ūdenssaimniecības objektu
ekspluatācijas izmaksas elektroenerģijai.
44
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
4.4 Enerģētikas infrastruktūra un pakalpojumi
4.4.1 Siltumapgādes infrastruktūra un pakalpojumi
Pļaviņu novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas Pļaviņu pilsētā (2 CSS) un
Vietalvas pagasta Vietalvas ciemā (CSS).
Pļaviņu pilsētas centralizēto siltumapgādi nodrošina divas katlu mājas Rīgas un Raiņa ielā.
Centralizētās siltumapgādes patērētāju kopējā maksimālā siltumslodze ir aptuveni 5,3 MW
(3,0 MW Rīgas ielas katlu māja, 2,3 MW Raiņa ielas katlu māja). Abas katlu mājas
apsaimnieko Pļaviņu novada pašvaldības uzņēmums SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi.”
Kopējais CSS siltumtīklu garums sasniedz 2,4 km, no kuriem aptuveni 1,4 km pieslēgti Rīgas
ielas katlu mājai un 1,0 km – Raiņa ielas katlu mājai.
Lielākie Pļaviņu pilsētas CSS patērētāji ir dzīvojamais sektors un budžeta iestādes. Pārējie
patērētāji – sabiedriskās iestādes, tirdzniecības un ražošanas objekti.
Visi katli ir paredzēti koksnes sadedzināšanai. Maksimālās slodzes nodrošināšanai, kā
kurināmo izmanto arī kūdru un skaidu briketes.
Lai samazinātu ražošanas izmaksas, uzlabotu siltumapgādi un paaugstinātu CSS efektivitāti,
katlumājās uzstādīti jauni optimālas jaudas bāzes slodzes katli, paredzot maksimālu
kokapstrādes uzņēmumu atkritumu izmantošanu..
Projekta „Pļaviņu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” ietvaros tika
veikti šādi darbi:
2003.gadā pilnībā tika rekonstruēta Rīgas ielas katlumāja un uzsākta Raiņa ielas
katlumājas rekonstrukcija;
2004.gadā tika veikta Raiņa ielas katlumājas rekonstrukcija koksnes kurināmā
sadedzināšanai; individuālo siltummezglu komplektēšana un uzstādīšana Daugavas,
Raiņa, Dzirnavu ielās; siltumtīklu rekonstrukcijas darbi.
Pļaviņās ir viens no lētākajiem siltumapgādes tarifiem Latvijā – 33,38 Ls par vienu MW/st,
kas ir spēkā no 2010. gada.
Klintaines pagastā centralizēta siltumapgāde vairs nepastāv. Stukmaņos daudzdzīvokļu mājās
ir ierīkotas autonomas apkures sistēmas. Individuālajās dzīvojamās mājās jau sākotnēji bijušas
izbūvētas lokālās apkures sistēmas. Kā kurināmais tiek izmantota malka. Rīteros centralizēta
siltumapgāde iepriekš nekad nav bijusi.
Vietalvas pagastā centralizēta siltumapgādes sistēma pastāv tikai Vietalvas ciemā, kura
teritorijā esošajām daudzdzīvokļu mājām un sabiedriskajām iestādēm karstais ūdens un
siltums tiek piegādāts no ciema centrālās katlumājas. Kā kurināmais tiek izmantota malka.
Individuālās mājās pārsvarā ir krāšņu apkure ar malku.
Lai nodrošinātu siltumapgādes turpmāku attīstību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu
Pļaviņu novadā, vidējā termiņā ir nepieciešams veikt pašvaldības ēku energoefektivitātes
pasākumus siltumnoturības uzlabošanai.
4.4.2 Gāzes apgādes infrastruktūra un pakalpojumi
Pļaviņu novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga-Daugavpils ar spiedienu P>1,6MPa un
diametru 500 mm. Aiviekstes pagastā 8m attālumā no maģistrālo gāzes vada ass atrodas
sakaru kabeļi. Klintaines pagasta teritorijā atrodas šī gāzes vada sakaru kabeļi, pretkorozijas
elektroķīmiskās aizsardzības stacijas (KAS), anodu kabelis un anodu zemējums.
45
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Neviena no novada teritorijām nav pieslēgta pie gāzes maģistrāla vada.
Pļaviņu pilsētas gāzes apgādi nodrošina sašķidrinātās gāzes apgādes tīkli, kas piegādā gāzi
esošos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pavardiem, kā arī individuālo dzīvojamo māju
pavardiem. Gāzes spiediens līdz nepieciešamajam tiek samazināts ar skapja tipa gāzes
regulēšanas iekārtām (SGRP), kuras gāzi piegādā pa zemā spiediena gāzesvadiem līdz gāzes
patērētājiem. Esošā sašķidrinātās gāzes apgādes sistēma ir apmierinošā tehniskā kārtībā, tās
remonts notiek saskaņā ar iekārtu un tīklu ekspluatācijas instrukcijām.
Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastos iedzīvotāju vajadzībām tiek izmantota šķidrinātā
gāze, kuru nodrošina SIA “Latvijas propāna gāze”. Individuālās mājās tiek lietota arī balonu
gāze.
Gāzes piegādes trūkums ir šķērslis plašākai uzņēmējdarbības attīstībai novadā, jo
saimnieciskās izmaksas, aizvietojot gāzi ar citiem, alternatīviem enerģijas avotiem, ir
augstākas. Tādēļ novada gazifikācija būtu uzskatāma par vienu no svarīgākajiem perspektīvās
attīstības virzieniem.
4.4.3 Elektroapgādes infrastruktūra un pakalpojumi
Atšķirībā no gāzes apgādes, ar elektroenerģiju Pļaviņu novads ir apgādāts pietiekamā apjomā.
Pļaviņu novada pagastu teritorijās elektroapgādes līnijas apkalpo AS „Sadales tīkls”, kura
pārziņā ir vidēja sprieguma (20kV) un zemsprieguma (0,4kV) elektrolīnijas un 20/0,4kV
transformatoru apakšstacijas.
Augstspriegumu līnijas apkalpo AS „Augstspriegumu tīkli”. Visus novada pagastus šķērso
augstsprieguma 110 kV līnijas.
Elektroapgādi Pļaviņu pilsētā nodrošina 24 20/0,4 kV transformatoru punkti, no tiem 13
slēgtie transformatoru punkti.
Lielākie elektroenerģijas patērētāji ir Pļaviņu pilsētas uzņēmumi un pašvaldība.
Ar elektroenerģiju ir nodrošinātas visas esošās mājsaimniecības novada teritorijā.
Aiviekstes pagasta teritorijā darbojas 2 HES:
- Krievciema HES uz Vesetas upes nodota ekspluatācijā 2001.gadā (jauda 175kW)
- Spridzēnu HES uz Aiviekstes upes nodota ekspluatācijā 2002.gadā (jauda 973 kW)
4.5 Sakaru infrastruktūra un pakalpojumi
4.5.1 Telekomunikācijas
Pļaviņu novadā telekomunikācijas nodrošina fiksēto un mobilo telekomunikāciju
infrastruktūra.
Fiksēto telekomunikāciju nodrošinātājs ir SIA „Lattelekom”, tomēr ne visās novada teritorijās
ir pieejams šis pakalpojums it īpaši novada pagastu lauku teritorijās ārpus ciemiem. SIA
„Lattelekom” nodrošina klientiem dažādus pakalpojumus: balss telefonu, ISDN, dažāda
ātruma datu pārraides līnijas un interneta pakalpojumus izmantojot telefona līnijas (DSL).
Mobilo sakaru pakalpojumus Pļaviņu novadā piedāvā SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, SIA
„Tele 2”, SIA „Bite Latvija” un AS "Telekom Baltija" (Triatel). Nepietiekams mobilo sakaru
pārklājums ir Aiviekstes pagasta Līdaces un Mežezera apkārtne, kā arī Spridzēnos.
46
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
4.5.2 Internets, datu pārraides pakalpojumi
Interneta un datu pārraides pakalpojumi Pļaviņu novadā tiek nodrošināti ar mobilajām
telekomunikācijām, t.i. mobilais internets un datu pārraide, ko piedāvā visi mobilo sakaru
operatori, ar fiksēto publisko telekomunikāciju tiklu, t.i. SIA „Lattelekom” pakalpojumi,
kurus nodrošina ar fiksētajām tālruņa līnijām, kā arī ar kabeļtīklu pieslēgumiem.
Pļaviņu novadā ir vairāki interneta pieejas punkti, kuri izvietoti bibliotēkās, novada Domē,
pagastu pārvaldēs).
4.5.3 Pasta pakalpojumi
Pļaviņu novadā pasta pakalpojumus nodrošina VAS „Latvijas Pasts” 3 pasta nodaļas – pa
vienai Pļaviņu pilsētā, Klintaines un Vietalvas pagastā.
Pasta nodaļas, kas atrodas pagastos, pārsvarā strādā 5 dienas nedēļā trīs stundas dienā, bet
Pļaviņu pilsētā pasta pakalpojumus ir iespējams saņemt sešas dienas nedēļā un pilnā darba
laikā.
4.6 Atkritumu apsaimniekošana
Pļaviņu novada pašvaldība organizē un kontrolē atkritumu apsaimniekošanu atkritumu
apsaimniekošanas zonā, kas ir visa Pļaviņu novada teritorija, saskaņā ar normatīvajiem
aktiem:
- Pļaviņu novada saistošie noteikumi „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi
Pļaviņu novadā” (projekts);
- Vidusdaugavas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu;
- Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu.
Sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu Pļaviņu novadā un Aiviekstes pagastā
nodrošina SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi”.
Pļaviņu novadā atrodas četras šobrīd jau slēgtas izgāztuves – Āžukalns (0,4 ha) Klintaines
pagastā, Rūcejkalns (1,3 ha) un Sidrabītes Vietalvas pagastā, Pļaviņas (1,5 ha, uz privātās
zemes) Aiviekstes pagastā.
Pļaviņu novads ir ieklātus Vidusdaugavas SA apsaimniekošanas reģionā. Šobrīd tiek realizēts
Vidusdaugavas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts. SA poligona „Dziļā
vāda” būvniecība Mežāres pagastā, kura viena no pamat komponentēm ir CSA poligona
„Dziļā vāda” izveide Jēkabpils novada Mežāres pagastā (kopēja platība – 20 ha, atkritumu
krātuves platība – 6,4 ha). Projekta kopējās investīcijas plānotas 14 milj. latu apmērā, no tiem
9,1 milj. latu līdzfinansēti no Kohēzijas fonda.
4.7 Kapu saimniecība
Pļaviņu novadā atrodas 12 kapsētas (skat. Tabula 4.3).
Tabula 4.3. Pļaviņu novada kapsētas
Teritoriālā vienība Kapsētas nosaukums Statuss
Aiviekstes pagasts Krūmēnu kapi Atvērtā
Ķūģu kapi Atvērtā
47
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Ebreju kapi Slēgtā
Brāļu kapi Slēgta
Klintaines pagasts Brīvkapi Atvērtā
Rīteru kapi Atvērtā
Senkapi Slēgtā
Baronu kapu Slēgtā
Vietalvas pagasts Vietalvas kapi Atvērtā
Vietalvas brāļu kapu memoriāls Slēgtā
Avots: Pļaviņu novada Dome
Pļaviņu novadā ir šāda jaukta tipa kapsēta:
- Bārukalna kapu 3a un 3b sektors – daļēji slēgta kapsēta;
- Bārukalna pārējie sektori – atvērta tipa kapsēta.
Kapsētas ir Pļaviņu novada domes īpašums. Izdevumus kapsētu uzturēšanai sedz no Pļaviņu
novada domes budžeta un finanšu resursiem, kas iekasēti, sniedzot kapsētā noteiktos maksas
pakalpojumus. Maksas pakalpojumu sarakstu, izcenojumus, maksas pakalpojumu
atvieglojumus un samaksas kārtību apstiprina ar Pļaviņas novada domes lēmumu.
Pašvaldība veic regulāru kapu teritoriju apsaimniekošanu, nodrošinot konteineru izvešanu,
žogu un vārtu labošanu, teritoriju labiekārtošanu.
4.8 Meliorācija
Meliorācijas sistēmai Pļaviņu novadā vairākus gadu desmitus nav veikti regulārie uzturēšanas
darbi, līdz ar to tā funkcionē nepilnīgi. Iemesls ne vienmēr ir finansējuma trūkums. Arī
sadrumstalotās īpašumtiesību sistēma ierobežo iespējas privātīpašniekiem veikt meliorācijas
sistēmu uzturēšanu funkcionējošā kārtībā.
4.9 Tehniskās infrastruktūras novērtējums
Pļaviņu novada tehniskās infrastruktūras galvenais elements ir plašā un nozīmīgā (arī valsts
līmenī) transporta infrastruktūra, kuru veido gan valsts galvenie ceļi, gan valsts un
pašvaldības autoceļi un dzelzceļš.
Valsts autoceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā ir 73,3 km un Vietalvas pagastā – 50,3
km. Pašvaldību ceļu kopējais garums Aiviekstes pagastā sastāda 42,9 km, Klintaines pagastā
– 68,2 km un Vietalvas pagastā – 51,9 km. Kopējais ielu garums Pļaviņu pilsētā ir 35,35 km,
no kuriem 15,4 km ir ar melno un 19,9 km ar grants segumu, grunts un uzlabota grunts 0,32
%. Ielu garums Klintaines pagastā ir 23,3 km, Aiviekstes pagastā – 2,94 km.
2009.gada beigās Pļaviņu novadā bija 3068 mājokļi, dzīvojamo māju skaits 1745 ar kopējo
platību 255,8 tūkst. m2.
Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Pļaviņu novada pilsētā un pagastos
nodrošina SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi” un pašvaldība.
Pļaviņu novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas ir izveidotas tikai Pļaviņu pilsētā un
Vietalvas pagasta Vietalvas ciemā. Kā kurināmais tiek izmantota malka, kūdru un skaidu
briketes.
48
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Atkritumu apsaimniekošanu Pļaviņu novadā organizē un kontrolē Pļaviņu novada pašvaldība
saskaņā ar normatīvajiem aktiem: Pļaviņu novada saistošie noteikumi „Sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas noteikumi Pļaviņu novadā” (projekts); Vidusdaugavas reģionālo atkritumu
apsaimniekošanas plānu; Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu. Sadzīves atkritumu
savākšanu un pārvadāšanu Pļaviņu novadā un Aiviekstes pagastā nodrošina SIA „Pļaviņu
komunālie pakalpojumi”. Pļaviņu novads ir ieklātus Vidusdaugavas SA apsaimniekošanas
reģionā.
49
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
5 Pašvaldības pārvaldes resursi
5.1 Pārvaldes raksturojums
Pamatojoties uz "Administratīvi teritoriālās reformas likumu” 2009. gada 1. jūlijā tika
izveidots Pļaviņu novads, kas apvienoja četras pašvaldības:
- Pļaviņu pilsētu
- Aiviekstes pagastu
- Klintaines pagastu
- Vietalvas pagastu.
Novada administratīvais centrs atrodas Pļaviņu pilsētā. Pašvaldības pakalpojumu
nodrošināšanas vietas ir administratīvais centrs Pļaviņās, pakalpojumu centri Klintaines,
Aiviekstes un Vietalvas pagastos.
Novada pārvaldi īsteno Pļaviņu novada Dome un tās struktūrvienības un iestādes (skat.
Pielikums 1). Pļaviņu novada dome atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes
vēlēšanu likumam sastāv no 15 deputātiem. Domes darbu reglamentē Pļaviņu novada domes
nolikums, kas apstiprināts 2009. gada 31.jūlijā. Pašvaldības dome pieņem lēmumus, nosaka
pašvaldības institucionālo struktūru, lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu
īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un
pārvaldes uzdevumu izpildi, izstrādā un apstiprina pašvaldības budžetu.
Pašvaldības dome atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku
darbību un finanšu līdzekļu izlietojumu.
Pļaviņu novada Domes pakļautībā ir 2 pagastu pārvaldes, 2 iestādes, 1 pašvaldības
kapitālsabiedrība un 16 struktūrvienības (skat. Attēls 5-1).
Lai paaugstinātu pašvaldības administratīvo kapacitāti, Pļaviņu novada Domes darbinieki,
pašvaldības iestāžu vadītāji un darbinieki regulāri apmeklē dažādus kursus, seminārus, studē
augstākajās mācību iestādēs.
Lai nodrošinātu savu darbību un izstrādātu domes lēmumprojektus, dome no pašvaldības
deputātiem ir ievēlējusi:
- finanšu un teritoriju attīstības komiteju;
- sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju.
50
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 5-1. Pļaviņu novada Domes struktūrshēma
Pļaviņu novada domes finanšu un teritoriju attīstības komiteja
Komitejas sastāvā darbojas 15 deputāti. Tā nodrošina pašvaldības budžeta projekta
izstrādāšanu un iesniedz to izskatīšanai domes sēdē, sniedz atzinumu par budžeta projektu,
tajā izdarāmajiem grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā - izskata
51
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
jautājumus, kas saistīti ar finansējuma piešķiršanu, aizņēmumiem un akceptē pašvaldības
piedalīšanos projektos.
Pļaviņu novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja
Komitejas sastāvā darbojās 7 deputāti. Komitejas uzdevumi un pienākumi ir:
- sagatavot izskatīšanai domes sēdē jautājumus par izglītības jautājumiem, par sociālo
palīdzību, par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, par veselības aprūpi un
aizsardzību;
- virzīt un koordinēt kultūras politikas pasākumus novadā;
- izvērtēt analītiskus pārskatus par kultūras jautājumiem;
- koordinēt fiziskās kultūras un sporta jautājumus;
- sniegt atzinumus un priekšlikumus par domes lēmumu projektiem, kas skar sporta un
kultūras jautājumus;
- savas kompetences ietvaros sagatavot budžeta līdzekļu pieprasījumu un iesniegt to
domes izpilddirektoram;
- izskatīt visus iesniegumus, sūdzības, priekšlikumus, kas saistīti ar sociālo, izglītības,
kultūras un sporta jautājumiem.
Lai nodrošinātu novada domes nodoto funkciju izpildi saskaņā ar LR likumiem un
normatīvajiem aktiem pēc 2009.gada 6.jūnija vēlēšanām no deputātiem, speciālistiem un
iedzīvotājiem ir izveidotas 11 komisijas (skat. Pielikums 1).
52
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
6 Finanšu resursi un investīcijas
6.1 Pašvaldības budžets
Saskaņā ar teritoriālo reformu 2009.gadā apstiprināts novada konsolidētais budžets, kurā
apvienoti Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu budžetu ieņēmumi un
izdevumi.
Līdz 2008.gadam visu pašvaldību budžeta ieņēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts
dotāciju, ko pašvaldības saņēma administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk - ATR)
pabeigšanai 2008.gadā. Kopējie ieņēmumi 2009.gadā strauji samazinājās, t.i. par 35%
salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2010.gadā budžeta ieņēmumi palielinājās par 13%. 2011.gadā
budžeta ieņēmumi plānoti 2,8 milj. latu līmenī, kas par ~ 30% mazāk nekā 2008.gadā.
Ieņēmumu samazināšanās būtiski ietekmēja arī pašvaldības funkciju veikšanu.
Kā redzams attēlā zemāk (skat. Attēls 6-1) arī Pļaviņu novada pamatbudžeta izdevumi ir
samazinājušies, tomēr ne tik strauji kā ieņēmumi. Jāatzīmē, ka 2009.gadā Pļaviņu novada
pamatbudžeta izdevumi būtiski pārsniedza ieņēmumus, t.i. par 462 tūkst. latu. Tomēr
2010.gadā pamatbudžeta deficīts gandrīz divreiz samazinājās un sastādīja 212 tūkst. latu.
Attēls 6-1. Pļaviņu novada ieņēmumi un izdevumi, 2008.-2011.g., Ls
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Aplūkojot detalizētāk pamatbudžeta ieņēmumu struktūru, var secināt, ka lielāku daļu
ieņēmumos Pļaviņu novadā veido nodokļu ieņēmumi un transferti vidēji 49% un 43%
attiecīgi. Ievērojami mazāku daļu veido nenodokļu ieņēmumi un citi ieņēmumi (skat. Attēls
6-2). Ņemot vērā to, ka nodokļu ieņēmumi, kuru lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieņēmumi (vidēji 93% apskatāmā periodā) ir tieši saistīti ar valsts nodokļu politiku,
kas pēdējos gados ir ļoti mainīga, pašvaldībai ir grūti prognozēt, vai nākotnē šī ieņēmumu
daļa pieaugs vai samazināsies.
Nenodokļu ieņēmumi veido pavisam nelielu kopējo ieņēmumu daļu.
53
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Pašvaldību budžetu transferti sākot ar 2010.gadu būtiski samazinājās sakarā ar rajona
pašvaldības reorganizāciju, jo daļa valsts budžeta transfertu saņemta ar rajona pašvaldības
starpniecību.
Attēls 6-2. Pļaviņu novada pamatbudžeta ieņēmumu struktūra 2008.-2011.g., Ls un %
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Konsultanta aprēķini
Analizējot pamatbudžeta izdevumu struktūru (skat. Attēls 6-3), redzams, ka nemainīgi lielāko
Pļaviņu novada izdevumu daļu veido izdevumi izglītībai. Pieaug izdevumi sociālajai
aizsardzībai. Pēc ATR pašvaldībā būtiski samazinās izdevumi pārvaldei. Plānots būtisks
izdevumu samazinājums 2011.gadā ekonomiskajai darbībai, kā arī kultūrai un atpūtai,
salīdzinot ar 2010.gadu.
54
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 6-3. Pļaviņu novada pamatbudžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 2008.-2011.g., Ls
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Pļaviņu novada speciālā budžeta gan ieņēmumu, gan izdevumu daļa kopš 2008.gada ir strauji
samazinājies un sākot ar 2009.gadu izdevumi pārsniedz ieņēmumus (skat. Attēls 6-4).
Saskaņā ar 2011.gada plānoto budžetu izdevumu daļa pārsniedz ieņēmumus par 10,8 tūkst.
latu.
55
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 6-4. Pļaviņu novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi, 2008.- 2011.gads, Ls
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
Pļaviņu novada speciālā budžeta ieņēmumus (skat. Attēls 6-5) veido autoceļu (ielu) fonda
ieņēmumi, dabas resursu nodoklis un pārējie ieņēmumi. Jāatzīmē, ka 2009. un 2010. gadā
ievērojami samazinājušies ceļu (ielu) fonda ieņēmumi. 2010. gadā ievērojami pieauga dabas
resursu nodokļa ieņēmumi.
Attēls 6-5. Pļaviņu novada speciālā budžeta ieņēmumu struktūra, 2008.-2011.g., Ls
Avots: 2008.gads - Pļaviņu novada domes publiskais pārskats par 2009.gadu
2009.-2011.gads – www.kase.gov.lv
56
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Sarūkot speciālā budžeta ieņēmumiem, pēdējā gada laikā būtiski samazinājušies arī speciālā
budžeta izdevumi (skat. Attēls 6-3).
Attēls 6-6. Pļaviņu novada speciālā budžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, 2009.-2011.g., Ls
Avots: www.kase.gov.lv
Pēc LR Valsts kases datiem uz 2011.gada aprīli Pļaviņu novada pašvaldības saistību apjoms
attiecībā pret pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām PFIF vidēji
sastāda 10,7% (2011.-2017.).
6.2 Īstenotie investīciju projekti
Pļaviņu novada pašvaldība nopietnu darbu iegulda publiskās infrastruktūras un pakalpojumu,
kā arī kopējās iedzīvotāju labklājības un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, piesaistot
finansējumu gan no Eiropas Savienības Fondiem, gan citiem finanšu instrumentiem.
Līdz 2011.gada jūnijam Pļaviņu novadā kopējais piesaistīto un pašu finanšu līdzekļu apjoms
sastāda 6,8 milj. latu, par kuriem ir īstenoti vai tiek īstenoti pašreiz 25 Pļaviņu novadam
nozīmīgi projekti.
Pašlaik tiek realizēti vai iesniegti vērtēšanai deviņi projekti, no tiem 65,7% projektos tiek
piesaistīti ERAF līdzfinansējums (skat. Attēls 6-7, Tabula 6.1).
57
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 6-7. Pļaviņu novada investīciju projektu finansējuma sadalījums pa finansējuma avotiem, LVL
Avots: Pļaviņu novada pašvaldība
Piezīme: Attēlā atspoguļots projektu sadalījums pēc līdzfinansēšanas avotiem, norādot to kopējās attiecināmās
izmaksas, nevis līdzfinansējuma apmēru.
Lielākais investīciju projektu īpatsvars, kas ir pabeigti vai pašreiz tiek īstenoti ir Pļaviņu
pilsētā un kopsummā sastāda 80,6% jeb 4953 tūkst. latu (ieskaitot novada nozīmes projektus).
Pārējās Pļaviņu novada administratīvajās teritorijās realizēto vai pašreiz realizēšanas procesā
esošo projektu finanšu apjoms ir 547,3 tūkst. latu jeb 8,9% Klintaines pagastā, 341,2 tūkst.
latu jeb 5,6% Aiviekstes pagastā un 302,6 tūkst. latu jeb 4,9% Vietalvas pagastā. Jāuzsver, ka
ir arī tādi projekti, kuru realizēšana ir attiecināma uz visu novada teritoriju kopumā.
Attēls 6-8. Pļaviņu novada investīciju projektu sadalījums pa novada teritorijām, LVL
Pļaviņu novadā realizēto projektu saraksts sniegts Tabula 6.2.
59
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 6.1. Pļaviņu novada projekti īstenošanas stadijā
Nr. p.k. Projekta nosaukums un numurs Līdzfinansējuma
avots
Atbalsta institūcijas
nosaukums
Projekta
īstenošanas stadija
Projekta
īstenošanas
laiks
Attiecināmo izmaksu
summa, LVL
1 ,,Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas
materiālas bāzes nodrošināšana Marijas
Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā”
2009/0018/3DP/3.1.3.1.0/08/IPIA/VIAA/0044
ERAF Valsts izglītības un
attīstības aģentūra
Projekts pašlaik
tiek īstenots
02.2009.-
12.2010.
98392
2 ,,Ūdens saimniecības attīstība Aiviekstes pagastā
Kriškalnu ciemā”
Nr.3D/3.4.1.1.0/09/APIA/CFLA/070/037
ERAF Centrālā finanšu līgumu
aģentūra
Projekts pašlaik
tiek īstenots
11.2009.-
12.2012.
341179
3 ,,Vietalvas pagasta Odzienas pamatskolas
informatizācija”
Nr.3DP/3.2.2.1.2/09/IPIA/VIAA/522
ERAF Valsts izglītības un
attīstības aģentūra
Projekts pašlaik
tiek īstenots
09.2009.-
03.2011.
4389,61
4 „Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcija”
Nr.3DP/3.4.1.5.1/0/IPIA/VIDM/002
ERAF Vides ministrija Projekts pašlaik
tiek īstenots
04.2010.-
08.02.11
624094,11
5 ,,Satiksmes drošības un organizācijas uzlabošana
Daugavas ielas posmā no Upes ielas līdz Rīgas
ielai Pļaviņu pilsētā, 1.kārta”
3DP/3.2.1.3.1./10/APIA/SM/005
ERAF LR Satiksmes ministrija Projekts iesniegts
vērtēšanai
2011 155908,66
6 ,,Satiksmes drošības un organizācijas uzlabošana
Daugavas ielas posmā no Upes ielas līdz Rīgas
ielai Pļaviņu pilsētā, 2.kārta”
3DP/3.2.1.3.1./10/APIA/SM/006
ERAF LR Satiksmes ministrija Projekts iesniegts
vērtēšanai
2011 264678,44
7 ,,Daudzfunkcionālais jauniešu centrs Pļaviņu
novadā”, projekta numurs nav paziņots
Latvijas – Šveices
finanšu
instruments
LR Izglītības un
zinātnes ministrija
Projekts iesniegts
vērtēšanai
01.2011.-
12.2012.
61515,64
8 ,,Speciālistu piesaiste Pļaviņu novadam”
1DP/1.5.3.1.0/10/IPIA/VRAA/074
ESF Valsts Reģionālās
Attīstības aģentūra
Projekts iesniegts
vērtēšanai
09.2010.-
08.2011.
18500
9 ,,Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu
emisiju samazināšanai Pļaviņu novada ģimnāzijā
un PII ,,Bērziņš”
KPFI LR Vides ministrija Projekts iesniegts
vērtēšanai
01.2011.-
11.2011.
696660,12
Avots: Pļaviņu novada Dome
60
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 6.2. Realizētie projekti Pļaviņu novadā
Nr.p.k. Projekta nosaukums Realizācijas
periods ES fonds
Kopējās att.
izmaksas, LVL Projekta apraksts/joma
2004.-2006. programmēšanas periods
1 VPD1/ERAF/CFLA/04/APK/1.2.2.1./000077 Satiksmes drošības
uzlabošana Pļaviņu pilsētā
12.10.2005-
11.10.2007
ERAF 172 960 Pilsētas transports
2 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0343 SIA "Bezdelīga1"
piedāvāto sabiedriskās ēdināšanas paklpojumu dažādošana,
paplašināšana un jaunu tehnoloģiju ieviešana
24.07.2006-
30.03.2007
ERAF 143 747 Materiāli ieguldījumi
(mašīnas un iekārtas, valsts
palīdzības līdzfinansējums)
3 VPD1/ERAF/CFLA/05/NP/1.1.1./0001/000005 Ūdenssaimniecības
attīstība Vietalvas pagasta Vietalvā, Odzienā un Odzienas pamatskolā
05.08.2005-
31.12.2007
ERAF 298 165 Dzeramais ūdens (ieguve,
uzglabāšana, apstrāde un
sadale)
4 VPD1/ERAF/CFLA/04/GS/2.2.1.1./000001/000012 Jaunas maiznīcas
izveide Aizkraukles rajona Klintaines pagastā
03.02.2005-
31.12.2005
ERAF 259 592 Materiāli ieguldījumi
(mašīnas un iekārtas, valsts
palīdzības līdzfinansējums)
5 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0135 Pamatlīdzekļu
iegāde koksnes plātņu sagatavju ražošanai, Klintaines pagasts
15.05.2006-
15.12.2006
ERAF 155 534 Materiāli ieguldījumi
(mašīnas un iekārtas, valsts
palīdzības līdzfinansējums)
6 VPD1/ERAF/CFLA/06/GS/2.2.1.2./000001/0161 Frontālā iekrāvēja
iegāde Pļaviņu DM ražotnes produktivitātes paaugstināšanai atbilstoši
darba vides un patērētāju aizsardzības prasībām, Pļaviņas
01.05.2006-
31.12.2006
ERAF 182 500 Materiāli ieguldījumi
(mašīnas un iekārtas, valsts
palīdzības līdzfinansējums)
7 VPD1/ESF/NVA/05/APK/3.1.2.2./0051/4 Darba prakšu vietu
nodrošināšana jauniešiem - bezdarbniekiem tirdzniecības un
sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā SIA "Bezdelīgas - 1", Pļaviņas
01.09.2006-
31.05.2007
ESF 68 426 Darbaspēka tirgus politika
8 "Ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcija Stukmaņos", Klintaines
pagasts
08.2003-
04.2004
LVAF 38 255
9 "Ūdenssaimniecības attīstība Vietalvā, Odzienā un Odzienas
pamatskolā", Vietalvas pagasts
08.2005-
12.2007
ERAF 360 190
10 "Ūdenssaimniecības attīstība Stukmaņu un Rīteru ciemos", Klintaines
pagasts
09.2005-
12.2007
ERAF 255 395
2007.-2013. programmēšanas periods
1 „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Pļaviņās”
Nr.3.DP/5.1.1.0/08/IPIA/VIDM/024
-11.2010 KF 2 037 572 Jauno NAI būvniecība,
kanalizācijas tīklu
61
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Nr.p.k. Projekta nosaukums Realizācijas
periods ES fonds
Kopējās att.
izmaksas, LVL Projekta apraksts/joma
rekonstrukcija un
paplašināšana
2 „Pļaviņu novada publiskās infrastruktūras uzlabošana” Nr. 10-04-
L32100-000078
02.2010.-
12.2011.
ELFLA 89 593
3 ,,Pansionāta ,,Pļaviņas” apkures sistēmas rekonstrukcija” Nr.08-04-
L32100-000332
05.2009-
12.2010.
ELFLA 57 240
4 ,,Klintaines pagasta publiskās infrastruktūras uzlabošana” Nr.08-04-
l32100-000301
06.2009.-
12.2010.
ELFLA 132 158
5 Pļaviņu novada centra infrastruktūras uzlabošana” Nr. 10-04-l32100-
000004
01.2010.-
12.2010
ELFLA 280 000
6 ,,Jauniešu informācijas punkts Pļaviņu novadā” Nr.07.4-16 07.2010.-
11.2010.
Valsts budžeta
apakšprogramma
06.05.00.
1 400
Avots: Pļaviņu novada Dome, www.esfondi.lv
63
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
6.3 Finanšu resursu novērtējums
Saskaņā ar teritoriālo reformu 2009.gadā apstiprināts novada konsolidētais budžets, kurā
apvienoti Pļaviņu pilsētas, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu budžetu ieņēmumi un
izdevumi.
Līdz 2008.gadam visu pašvaldību budžeta ieņēmumi būtiski palielinājās, ieskaitot valsts
dotāciju, ko pašvaldības saņēma administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai 2008.gadā.
Kopējie ieņēmumi 2009.gadā strauji samazinājās, t.i. par 35% salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
2010.gadā budžeta ieņēmumi palielinājās par 13%. 2011.gadā budžeta ieņēmumi plānoti 2,8
milj. latu līmenī, kas par ~ 30% mazāk nekā 2008.gadā. Ieņēmumu samazināšanās būtiski
ietekmēja arī pašvaldības funkciju veikšanu.
Līdz 2011.gada jūnijam Pļaviņu novadā kopējais piesaistīto un pašu finanšu līdzekļu apjoms
sastāda 6,1 milj. latu, par kuriem ir īstenoti vai tiek īstenoti pašreiz 22 Pļaviņu novadam
nozīmīgi projekti. Pašlaik tiek realizēti vai iesniegti vērtēšanai deviņi projekti, no tiem 65,7%
projektos tiek piesaistīti ERAF līdzfinansējums.
Lielākais investīciju projektu īpatsvars, kas ir pabeigti vai pašreiz tiek īstenoti ir Pļaviņu
pilsētā un kopsummā sastāda 80,6% jeb 4953 tūkst. latu (ieskaitot novada nozīmes projektus).
Pārējās Pļaviņu novada administratīvajās teritorijās realizēto vai pašreiz realizēšanas procesā
esošo projektu finanšu apjoms ir 547,3 tūkst. latu jeb 8,9% Klintaines pagastā, 341,2 tūkst.
latu jeb 5,6% Aiviekstes pagastā un 302,6 tūkst. latu jeb 4,9% Vietalvas pagastā
64
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
7 Uzņēmējdarbības vide Faktori, kas nosaka uzņēmējdarbības veikšanu, ir gan novada teritoriālais izvietojums, gan
nepieciešamo resursu (cilvēkresursu, dabas resursu, atbilstošas infrastruktūras un finanšu
resursu) pieejamība un kvalitāte, gan normatīvā vide, kuru lielā mērā regulē valsts mēroga
likumdošana, tomēr arī pašvaldības rīcībā ir atbalsta instrumenti, ar kuru palīdzību var
nodrošināt uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi un sekmēt Pļaviņu novada uzņēmēju
konkurētspēju un novada izaugsmi kopumā.
Šajā nodaļā raksturota Pļaviņu novada uzņēmējdarbības vide, analizējot uzņēmējdarbības
aktivitāti, t.sk. uzņēmumu skaita dinamiku un struktūru, plašāk pārstāvētās nozares un tajās
strādājošos uzņēmumus, kā arī identificējot uzņēmējdarbību veicinošus un bremzējošus
faktorus un pašvaldības darbību uzņēmējdarbības vides attīstības sekmēšanai.
7.1 Uzņēmējdarbības aktivitāte
Pēc Lursoft datiem 20 gadu ilgā laika posmā (no 1991.gada 1.janvāra līdz 2011.gada
22.jūnijam) Pļaviņu novadā kopum ā ir reģistrēti 458 uzņēmumi. Vislielākā uzņēmējdarbības
aktivitāte bija vērojama perioda sākumā. Pirmo trīs gadu laikā pēc Latvijas neatkarības
atgūšanas tika reģistrēta 261 komercstruktūra, no kurām 197 bija zemnieku saimniecības
(ZEM).
Attēls 7-1. Pļaviņu novadā reģistrēto uzņēmumu dinamika un struktūra pēc uzņēmējdarbības veidiem, 1991.-
2011.g.
40
161
60
2620
15
5 7 5 512
7 4 511 8
1620
3
25
3
~ Reģistrēto uzņēmumu skaits - 458
Statistika aktualizēta 22.06.2011
Sabiedrība ar ierobežotu
atbildību (SIA)31%
Individuālais komersants
(IK)3%
Individuālais uzņēmums
(IND)8%
Zemnieku saimniecība
(ZEM)53%
Kooperatīvā sabiedrība
(KB)3%
Pārējas uzņēmējdarbības
formas2%
Pēdējo gadu laikā visbiežāk reģistrētā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu
atbildību (SIA). No 75 uzņēmumiem, kas ir reģistrēti, sākot no 2006.gada: 64 – sabiedrības ar
ierobežotu atbildību (SIA), 8 – individuālie komersanti (IK) un tikai 3 – zemnieku
saimniecības (ZEM) (Tabula 7.1).
65
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.1. Pļaviņu novadā uzņēmumu reģistrācijas dinamika sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām, 2091.-2011.g.
19
91
19
92
19
93
19
94
19
95
19
96
19
97
19
98
19
99
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
(I-V
I)
Kopā
Komercreģistrs
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 2 2 4 5 2 3 2 1 2 1 6 3 2 2 7 6 13 16 2 24 3 108
Individuālais komersants (IK) 0 1 0 1 1 0 0 0 0 0 1 0 1 0 2 0 3 4 0 1 0 15
Uzņēmumu reģistrs
Filiāle (FIL) 0 0 2 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 2
Paju sabiedrība (PAJ) 0 4 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 4
Pašvaldības uzņēmums (PSV) 0 0 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1
Valsts uzņēmums (VU) 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1
Individuālais uzņēmums (IND) 3 4 11 7 4 4 1 2 1 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 38
Kooperatīvo biedrību savienības uzņēmums (KSS)
0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 1
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) 6 5 9 3 2 2 0 3 1 3 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 35
Zemnieku saimniecība (ZEM) 29 142 26 8 10 6 1 1 1 1 4 3 1 3 2 2 0 0 1 0 0 241
Kooperatīvā sabiedrība (KB) 0 2 7 2 0 0 1 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 0 12
KOPĀ 40 161 60 26 20 15 5 7 5 5 12 7 4 5 11 8 16 20 3 25 3 458
Avots: Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011
67
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Līdztekus jaunu uzņēmumu dibināšanai daļa no uzņēmumiem tiek likvidēti (Attēls 7-2Attēls
7-2). Sākot no 1995.gada, ir reģistrēta 171 komercsabiedrība, bet likvidētas 116
komercsabiedrības (faktiskais pieaugums – 55 uzņēmumi). Ekonomiskās aktivitātes
pieaugumu 2007-2008.gadā, kas bija raksturīgs valstij kopumā, nomainīja tās kritums
2009.gadā, kas atspoguļojas reģistrēto uzņēmumu dinamikā. Pārvarot krīzi, pieaug reģistrēto
komercsruktūru skaits. 2010.gadā ir reģistrētas 25 jaunas komercstruktūras (salīdzinājumam
2009.gadā ir reģistrētas tikai 4 komercstruktūras).
Attēls 7-2.Uzņēmumu reģistrēšanas un likvidēšanas dinamika, 1995.-2011.g.
20
2723
117
36
10 912
711
20
36 35
53 55
0
10
20
30
40
50
60
Reģistrēti
Likvidēti
Uzņēmumu skaita pieaugums
Avots: Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011
Pēc Lursoft datiem Pļaviņu novadā darbojas 340 uzņēmumi3 ar kopējo reģistrētā
pamatkapitāla apjomu 1 639 606 Ls. Vidēji tie ir 4822 Ls uz vienu uzņēmumu. To novadu
vidū, kuros iedzīvotāju skaits ir robežās no 6000-6350 un kuros ir līdzīgi nosacījumi
komercdarbībai, Pļaviņu novada rādītāji ir zemāki par vidējiem (Tabula 7.2).
Tabula 7.2. Pļaviņu un līdzīgo novadu komercdarbības rādītāji
Iedzīvotāju
skaits
Uzņēmumu
skaits
Reģistrētais
pamatkapitāls
Pamatkapitāls
uz vienu
uzņēmumu
Viļakas novads 6331 245 1 448 902 5 914
Amatas novads 6323 642 5 275 161 8 217
Ķeguma novads 6272 474 2 712 320 5 722
Pļaviņu novads 6240 340 1 639 606 4 822
Riebiņu novads 6118 385 753 472 1 957
Rūjienas novads 6105 361 3 164 874 8 767
Alojas novads 5998 459 2 543 299 5 541
Vidēji 415 2 505 376 5 849
Avots: LR CSP, Lursoft, Statistika aktualizēta 22.06.2011
3 Statistikā iekļauti dati par nelikvidētiem uzņēmumiem līdz 22.06.2011.
68
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Tas sasaucas ar augstāk apskatīto situāciju ar nodarbinātību Pļaviņu novadā: no vienas puses
salīdzinoši maz uzņēmumu ar nelielu to pamatkapitālu, no otras puses, samērā augsts
bezdarba līmenis, lai gan ievērojama daļa bezdarbnieku uzskatāmi par kvalificētiem
darbiniekiem.
Pļaviņu novadā praktiski nav lielu un vidēju tirgus sektora dalībnieku. Pārsvarā (93%) ir
mikrouzņēmumi (Attēls 7-3).
Attēls 7-3. Pļaviņu novadā tirgus sektora ekonomiski
aktīvās statistikas vienības sadalījumā pa lieluma
grupām, 2009.g.
Mikro93%
Mazās6%
Vidējās1%
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija
Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un
vidējo uzņēmumu definīciju:
Mikrouzņēmums
max nodarbināto skaits – 9
gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība
nepārsniedz 1.4 miljonus latu
Mazais uzņēmums
max nodarbināto skaits – 49
gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība
nepārsniedz 7 miljonus latu
Vidējais uzņēmums
max nodarbināto skaits – 249
gada apgrozījums nepārsniedz 35.1 miljonus latu
un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 30.2
miljonus latu
Lielais uzņēmums
nodarbināto skaits – 250 un vairāk
gada apgrozījums pārsniedz 35.1 miljonus latu
vai gada bilances vērtība pārsniedz 30.2 miljonus
latu
7.2 Pļaviņu novada uzņēmumu raksturojums
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009.gadā Pļaviņu novadā ekonomiski aktīvo tirgus
sektora statistikas vienību4 skaits sastādīja – 216.
Galvenā uzņēmējdarbības joma ir lauksaimniecība (87 ekonomiski aktīvās statistikas
vienības), otrajā vietā – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (40 komercsabiedrības). 17
komercsabiedrības sniedz dažādu veidu pakalpojumus (S), 14 komercsabiedrības darbojas ar
nekustamo īpašumu, 12 komercsabiedrības ir reģistrētas apstrādes rūpniecībā, 11 - veselības
aizsardzības jomā, 5 - būvniecībā, 5 – transporta un uzglabāšanas jomā, 4 - ieguves
rūpniecībā, 4 – informācijas tehnoloģijās, 4 – izmitināšanā un ēdināšanā, 4 – atpūtā, 3 -
administratīvo dienestu darbībā, 1 – izglītībā, 1 – komunālos pakalpojumos. (Attēls 7-4.).
4 Tirgus sektora statistikas vienības: pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības,
zemnieku un zvejnieku saimniecības.
Ārpus tirgus sektora statistikas vienības: fondi, nodibinājumi un biedrības, valsts budžeta iestādes, pašvaldību
budžeta iestādes.
69
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 7-4. Pļaviņu novada ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības sadalījumā pa galvenajiem
darbības veidiem (NACE 2.red.), 2009.g.
87
40
17
14
12
11
5
5
4
4
4
4
4
3
1
1
0 20 40 60 80 100
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un…
Vairumtirdzniecība un…
Citi pakalpojumi (S)
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)
Apstrādes rūpniecība (C)
Veselības aizsardzība (Q)
Būvniecība (F)
Transports un uzglabāšana (H)
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde…
Izmitināšana un ēdināšanas…
Informācijas un komunikācijas…
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie…
Māksla, izklaide un atpūta (R)
Administratīvo un apkalpojošo…
Elektroenerģija, gāzes apgāde,…
Izglītība (P)
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Atbilstoši Lursoft 2010.gada datiem Pļaviņu novadā tikai 14 uzņēmumu gada apgrozījums
pārsniedza 100 tūkstošus latu (Tabula 7.3).
Vienīgā komercsabiedrība, kuras gada apgrozījums pārsniedz vienu miljonu latu, ir „Pļaviņu
DM”. Šis uzņēmums atbilstoši NACE (2.red.) klasifikācijai nodarbojas ar „Ieguves rūpniecību
un karjeru izstrādi (B)”. Kompānija ražo un realizē dolomīta produkciju (šķembas, šķembu
maisījumus, dolomīta atsijas un dolomīta akmeni), kas tiek izmantota betona ražošanā,
būvniecībā un ceļu būvniecībā.
Aktīvi attīstās kokapstrādes uzņēmumi SIA „Kamuss”, SIA „LAKTIŅI K” (koka taras
ražošana) un SIA „LV BLACK BULL” (zāģēšana, ēvelēšana, impregnēšana
Strauji (vairākkārtīgi) ir palielinājusi apgrozījumu celtniecības kompānija SIA „J.S.C.”, kā arī
izklaides un atpūtas organizēšanas kompānija SIA „A.A.Mežmalas”.
Kopumā vairumam kompāniju, kuru apgrozījums pārsniedz 100 tūkstošus latu, 2010.gadā ir
izdevies uzlabot vai stabilizēt finanšu darbības rādītājus. Tikai divām kompānijām ir
saglabājušās negatīvas tendences.
Restorānu biznesu pārstāvošā uzņēmuma SIA „Bezdelīgas 1” apgrozījums no 2.2 miljoniem
latu ir krities līdz 410 tūkstošiem latu.
Otrs uzņēmumus, kas zaudējis 76% no apgrozījuma, salīdzinot ar laiku pirms krīzes
2007.gadā, ir SIA „Būvmateriāli”. Pieprasījums pēc celtniecības materiāliem,
(metālizstrādājumi, krāsas, stikls) samazinājās, jo Latvijā kopumā kritās dzīvojamo ēku
būvniecības apjoms. Tomēr apgrozījuma samazinājuma tempi 2010.gadā palēninājās, kas ļauj
prognozēt turpmāku pozitīvu vietējā būvmateriālu tirgus attīstības dinamiku.
70
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.3. Pļaviņu novada uzņēmumi ar 2010.gada apgrozījumu virs 100 tūkst. Ls
NPK Uzņēmums
Apgrozījums
2010.g.
(LVL)2010/2009 2010/2008 2010/2007 Darbības veids
1 SIA "PĻAVIŅU DM" 1 391 080 2.19 reizes -20% -71%Grants un smilts karjeru izstrāde;
māla un kaolīna ieguve
2 SIA"Kamuss" 574 818 2.05 reizes 16.39 reizes nav datu Koka taras ražošana
3SIA "Pļaviņu Komunālie
pakalpojumi"572 586 -2% 5% 27%
Tvaika piegāde un gaisa
kondicionēšana
4 SIA "Spāre Būvfirma" 453 909 -2% -56% -63%Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku
būvniecība
5 SIA"Bezdelīgas 1" 410 004 -81% -82% -79%Restorānu un mobilo ēdināšanas
vietu pakalpojumi
6 SIA "LV BLACK BULL" 285 535 2.09 reizes 2.23 reizes 2.05 reizesZāģēšana, ēvelēšana un
impregnēšana
7 SIA "BŪVMATERIĀLI" 251 902 -30% -65% -76%Metālizstrādājumu, krāsu un stikla
mazumtirdzniecība
8 SIA "J.S.C." 249 128 2.39 reizes 3.13 reizes nav datuGrīdas un sienu apdare. Dzīvojamo
un nedzīvojamo ēku būvniecība
9 SIA "Simols" 204 699 50% -37% 2.21 reizes Plastmasas būvelementu ražošana
10SIA "I.Nipartes
uzņēmums"195 422 2% -8% 52%
Mazumtirdzniecība
nespecializētajos veikalos, kuros
galvenokārt pārdod pārtikas preces,
dzērienus vai tabaku
11 SIA "LAKTIŅI K" 178 582 72% -4% -32% Koka taras ražošana
12Vietalvas pagasta ZEM
"GRANNES"116 455 nav datu nav datu nav datu
Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu
un eļļas augu sēklu audzēšana
13 SIA "A.A. Mežmalas" 114 703 61% 5.95 reizes 10.76 reizes Izklaides un atpūtas darbība
14Aiviekstes pagasta ZEM
"VECAPĒNI"101 236 35% 23% 12%
Garšaugu, aromātisko un
ārstniecisko augu audzēšana
Avots: Lursoft
Pļaviņu novada uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 10000 līdz 80000 latu, vissaspringtākā
situācija ir tiem, kas darbojas kravu autopārvadājumu jomā (SIA „Bezdelīgas”),
lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanā (ZEM „KĻAVAS”), konsultāciju biznesā (SIA
„RURAILS”), istabas dzīvnieku un to barības mazumtirdzniecībā (SIA „SVARĒNI”) (Tabula
7.4). Stabilāks ir aptieku bizness (SIA „APTIEKA ĀLANTE”, SIA „Gostiņu aptieka”) kas
raksturīgi gan Latvijā kopumā, gan arī citās Eiropas valstīs.
Saskaņā ar Lursoft datiem tām kompānijām, kuru apgrozījums ir mazāks par 10 tūkstošiem
latu, pārsvarā ir raksturīgas negatīvas apgrozījuma samazinājuma tendences. Tas varētu
liecināt, ka lielākie uzņēmumi bauda mēroga ekonomijas priekšrocības un ir mazāk atkarīgi
no tirgus svārstībām, kā arī tie algo kvalificētākus uzņēmuma vadošos darbiniekus.
Jāatzīmē, ka komercdarbību Pļaviņu novadā pārstāv salīdzinoši neliels tirgus vienību skaits.
Galvenokārt pārstāvēta ir pakalpojumu joma, kas orientējas uz vietējā tirgus pieprasījumu.
71
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.4. Pļaviņu novada uzņēmumi ar 2010.gada apgrozījumu no 10 līdz 100 tūkst. Ls
NPK Uzņēmums
Apgrozījums
2010.g.
(LVL)2010/2009 2010/2008 2010/2007 Darbības veids
1 SIA "APTIEKA ĀLANTE" 78 508 -7% -7% nav datuFarmaceitisko izstrādājumu
mazumtirdzniecība
2 SIA "Idegra" 67 576 64% nav datu nav datu Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība
3 SIA "PATO-1" 55 705 18% -5% 6%Pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes
pārvadājumi
4 SIA "RURAILS" 53 928 -19% -41% -66%Sabiedrisko attiecību un komunikāciju
vadības pakalpojumi
5Klintaines pagasta ZEM
"SKALBES"39 770 67% -10% nav datu
Metāla kalšana, presēšana, štancēšana un
velmēšana; pulvermetalurģija;
lauksaimniecība, medniecība un ar to
saistīti pakalpojumi;mežsaimniecība,
kokmateriālu sagatavošana
6 SIA "SVARĒNI" 37 352 -18% -42% -44%
Ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu,
istabas dzīvnieku un to barības
mazumtirdzniecība specializētajos veikalos
7 SIA "AKCENTS TTI" 35 179 49% -17% nav datu
Mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas
preces, dzērienus vai tabaku
8 SIA "SIMEKSS" 33 265 24% nav datu nav datuAutomobiļu rezerves daļu un piederumu
mazumtirdzniecība
9 SIA "Gostiņu aptieka" 29 022 4% -9% -3%Farmaceitisko izstrādājumu
mazumtirdzniecība
10 SIA "Bezdelīgas" 21 634 -66% -84% 70% Kravu pārvadājumi pa autoceļiem
11
Aizkraukles rajona
Aiviekstes pagasta ZEM
"KĻAVAS"
13 887 -33% -44% nav datuLauksaimniecības dzīvnieku barības
ražošana
12Klintaines pagasta
A.Kačkāna ZEM "LAKTIŅI"12 651 72% 48% 45%
Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un
eļļas augu sēklu audzēšana
13 SIA"AUSTRIŅI" 11 458 2% -64% -26% Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana
Avots: Lursoft
Kā liecina tabula augstāk, vairums lielāko Pļaviņu novada uzņēmumu, par kuriem ir pieejami
dati, krīzes rezultātā cietuši ievērojami – dažiem apgrozījuma kritums 2010.gadā pret
2007.gadu sastādīja no 40 līdz pāri par 60%. Taču vērojami arī izņēmumi. Tā, SIA
„Bezdelīgas” minētajā laika periodā palielinājis apgrozījumu par 70%, lai gan iepriekšējos
gados atsevišķi kritums bijis vēl lielāks, nekā jau minētais. Šeit gan jāatzīmē, ka pie
salīdzinoši neliela bāzes apgrozījuma – daži desmiti tūkstoši latu gadā, svārstības var būt
ievērojamas. Dažreiz tās jūtami var ietekmēt daži atsevišķi veiksmīgi vai neveiksmīgi
darījumi. Nelielais pat vadošo uzņēmumu apgrozījums ir viena no vājākajām Pļaviņu novada
vietām un arī būtisks riska faktors. Tikai uzņēmējdarbības apjoma un nodarbinātības
pieaugums ir garantija veiksmīgai novada perspektīvai attīstībai.
Papildus jāatzīmē, ka īpaši nozīmīga varētu būt rūpnieciska rakstura uzņēmumu attīstība.
Acīmredzot tie nevarētu būt saistīti ar liela apjoma rūpnieciskas produkcijas ražošanu. Drīzāk
tās varētu būt nelielas, specializētas nišas ražotnes. Taču tās, kā saimnieciskas diversifikācijas
elements, ir svarīgas no novada attīstības stabilitātes.
72
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
7.3 Uzņēmējdarbības nozares
7.3.1 Lauksaimniecība un mežsaimniecība
Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem Latvijā kopējā lauksaimniecības zemju platība ir
2.15 milj. hektāru. No tām Pļaviņu novadā atrodas mazāk kā 0.5% vai 9940 ha
lauksaimniecībā izmantojamo zemju, no kurām apstrādāti tiek 80%.
Atbilstoši statistikas datiem 2009.gadā lauksaimniecības nozarē (NACE 2.red.
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība) Pļaviņu novadā darbojās 87
komercsabiedrības. Galvenais to darbības veids – lopkopība.
Starp lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar augkopību, ir minami:
Vietalvas pagasta zemnieku saimniecība "GRANNES" specializējas graudaugu
(izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanā (apgrozījums – 116 tūkst.
latu);
Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecība „VECAPĒNI” nodarbojas ar garšaugu,
aromātisko un ārstniecisko augu audzēšanu (apgrozījums – 101 tūkst. latu).
Salīdzinoši jauns lauksaimniecības novirziens ir bioloģiskā lauksaimniecība.
Latvijā 2011.gada 1.janvārī sertificētās lauksaimniecības platības aizņēma vairāk kā 166
tūkstošus hektārus. No tiem vairāk kā 140 tūkstoši hektāri bija bioloģiskās lauksaimniecības
platības, 6 tūkstoši hektāri bija pārejas periodā un 20 tūkstošos hektāru uzsākts pārejas
periods. 2010.gada beigās saimniecību skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību,
bija 3534 saimniecības. No 2010.gadā sertificētajām saimniecībām 3314 ir bioloģiskās
lauksaimniecības uzņēmumi, 7 saimniecības ir saņēmušas pārejas perioda uz bioloģisko
saimniekošanu sertifikātu un 213 saimniecības uzsākušas pārejas periodu.
2011.gadā Pļaviņu novadā ir reģistrētas 9 bioloģiskās saimniecības. Kopējā sertificētā platība
Pļaviņu novadā 2011.gadā ir 226,74 ha. No tiem 190,83 ha ir Aiviekstes pagastā, 12,35 ha ir
Klintaines pagastā un 23,56 ha ir Vietalvas pagastā.
Tabula 7.5. Bioloģiskās saimniecības Pļaviņu novadā
Uzņ
ēmu
ma
no
sau
ku
ms
/fiz
isk
ai
per
son
ai
vā
rds,
uzv
ārd
s
Pa
ga
sts/
iela
Uzņēmu
ma
darbība
Saimnie
cības
statuss
Bioloģisko produktu ražošanas joma
Ra
žoša
na
( A
)
Bio
loģ
isk
ā
lau
ksa
imn
iecī
ba
Au
gk
op
ība
- A
Dā
rzeņ
ko
pīb
a -
D
Au
gļk
op
ība
- A
U
Pie
na
lo
pk
op
ība
- P
L
Ga
ļas
liel
. a
ud
z.-
GL
Cū
kk
op
ība
- C
Pu
tnk
op
ība
- P
Tru
ško
pīb
a -
T
Ait
ko
pīb
a -
AT
Cit
i
Mārīte Nimroda Aiviekstes 1 1 1
z/s "Lejas Eglīši" Aiviekstes 1 1 1 1
Jānis Lapšuks Aiviekstes 1 1 1 1 1
z/s "Lucernas" Vietalvas 1 1 1 1 1
Dzintra Putniņa Vietalvas 1 1 1 1 1 1
Ilga Zeiļa Vietalvas 1 1 1 1 1 1 1
73
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Uzņ
ēmu
ma
no
sau
ku
ms
/fiz
isk
ai
per
son
ai
vā
rds,
uzv
ārd
s
Pa
ga
sts/
iela
Uzņēmu
ma
darbība
Saimnie
cības
statuss
Bioloģisko produktu ražošanas joma
Ra
žoša
na
( A
)
Bio
loģ
isk
ā
lau
ksa
imn
iecī
ba
Au
gk
op
ība
- A
Dā
rzeņ
ko
pīb
a -
D
Au
gļk
op
ība
- A
U
Pie
na
lo
pk
op
ība
- P
L
Ga
ļas
liel
. a
ud
z.-
GL
Cū
kk
op
ība
- C
Pu
tnk
op
ība
- P
Tru
ško
pīb
a -
T
Ait
ko
pīb
a -
AT
Cit
i
VECAPĒNI ZS Aiviekstes
pag.
1 1 1
KALNIŅI ZS Aiviekstes
pag.
1 1 1 1
KALNIEŠI ZS Klintaines
pag.
1 1 1 1 1 1
Avots: Pārtikas un veterinārais dienests
Analizējot tabulas datus var secināt, ka bioloģiskā saimniecība Pļaviņu novadā orientējas
pārsvarā uz augkopību. Ar to nodarbojas praktiski visas uzskaitījumā parādītās saimniecības.
Taču vairums saimniecību papildus nodarbojas arī ar piena lopkopību. Savukārt augļkopībā,
gaļas liellopu audzēšanā, cūkkopībā, truškopībā un aitkopībā, specializējušās tikai pa vienai
saimniecībai. Būtu dziļāk analizējams jautājums, vai novada saimniecībām arī turpmāk
izdevīgāk profilēties nedaudzās – 1-3 jau apgūtajās bioloģiskās saimniecības nozarēs, jeb būtu
vēlams paplašināt arī mazāk izplatītās ražošanas jomas, t.i. diversificēt ražošanu. Katrs no
risinājumiem atkarīgs no virknes faktoru – saimnieku zināšanām un pieredzes, pieejamiem
resursiem, lauku atbalsta dienestu kapacitātes u.c.
7.3.2 Tirdzniecība un citi komercpakalpojumi
Pļaviņu novadā aptuveni puse no visām komercsabiedrībām darbojas pakalpojumu jomā.
Visplašāk no pakalpojumu sfēras uzņēmumiem pārstāvēta ir tirdzniecība (37%), tai seko
operācijas ar nekustamo īpašumu (13%) un veselības aizsardzības pakalpojumi (10%). Vēl
16% no pakalpojumu sfēras uzņēmumiem ir vienmērīgi sadalīti starp transporta
pakalpojumiem (4%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem (4%), informācijas
pakalpojumiem (4%) un zinātniskajiem pakalpojumiem (4%). Atlikušie 24% uzņēmumu
sniedz citu veidu pakalpojumos (Attēls 7-5).
74
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 7-5. Pļaviņu novadā komercsabiedrību sadalījums pēc pakalpojumu veidiem, 2009.g.
Vairumtirdzniecība un
mazumtirdzniecība
37%
Operācijas ar nekustamo
īpašumu 13%
Veselības aizsardzība
10%
Transports 4%
Izmitināšana un ēdināšanas
pakalpojumi 4%
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
4%
Profesionālie, zinātniskie un
tehniskie pakalpojumi
4%
Citi24%
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Lai izvērtētu attēlā augstāk redzamo komercsabiedrību strukturālo sadalījumu, apskatīsim
konkrētus uzņēmumus, kas darbojas šajā sfērā.
Tabula 7.6. Pļaviņu novada pakalpojumu sfēras uzņēmumi ar 2010.g.apgrozījumu virs 20 tūkst. Ls
NPK Uzņēmums
Apgrozījums
2010.g.
(LVL)2010/2009 2010/2008 2010/2007 Darbības veids
1SIA "Pļaviņu Komunālie
pakalpojumi"572 586 -2% 5% 27%
Tvaika piegāde un gaisa
kondicionēšana
2 SIA"Bezdelīgas 1" 410 004 -81% -82% -79%Restorānu un mobilo ēdināšanas
vietu pakalpojumi
3 SIA "BŪVMATERIĀLI" 251 902 -30% -65% -76%Metālizstrādājumu, krāsu un stikla
mazumtirdzniecība
4SIA "I.Nipartes
uzņēmums"195 422 2% -8% 52%
Mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos, kuros galvenokārt pārdod
pārtikas preces, dzērienus vai tabaku
5 SIA "A.A. Mežmalas" 114 703 61% 5.95 reizes 10.76 reizes Izklaides un atpūtas darbība
6 SIA "APTIEKA ĀLANTE" 78 508 -7% -7% nav datuFarmaceitisko izstrādājumu
mazumtirdzniecība
7 SIA "PATO-1" 55 705 18% -5% 6%Pilsētas un piepilsētas pasažieru
sauszemes pārvadājumi
8 SIA "RURAILS" 53 928 -19% -41% -66%Sabiedrisko attiecību un
komunikāciju vadības pakalpojumi
9 SIA "AKCENTS TTI" 35 179 49% -17% nav datu
Mazumtirdzniecība nespecializētajos
veikalos, kuros galvenokārt pārdod
pārtikas preces, dzērienus vai tabaku
10 SIA "SIMEKSS" 33 265 24% nav datu nav datuAutomobiļu rezerves daļu un
piederumu mazumtirdzniecība
11 SIA "Gostiņu aptieka" 29 022 4% -9% -3%Farmaceitisko izstrādājumu
mazumtirdzniecība
12 SIA "Bezdelīgas" 21 634 -66% -84% 70% Kravu pārvadājumi pa autoceļiem
Avots: Lursoft
75
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Kā redzams tabulā augstāk, Pļaviņu novada pakalpojumu sfēru pārstāv visai neliels skaits
uzņēmumu. Ja skaitīt uzņēmumus, kuru gada apgrozījums ir vismaz Ls 100 tūkstoši, tad tādu
ir tikai pieci. Turklāt uzņēmumu, kas sniegtu industriālos pakalpojumus – tehnoloģiskas
izstrādnes, inovācijas, rūpnieciskais dizains un tml., novadā nav vispār. Tas arī neizbrīna, jo,
kā augstāk redzēts, arī industriālo uzņēmumu novadā nav daudz un tie ir nelieli.
7.3.3 Tūrisms
Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ūdens un mežu resursi, attīstīta transporta
infrastruktūra, ievērojami kultūrvēsturiskie objekti veido nepieciešamos priekšnosacījumus
tūrisma nozares attīstībai Pļaviņu novadā.
Pēc CSP datiem 2010.gada beigās Pļaviņu novadā tūrisma mītnēs bija 144 gultas vietās, kas
izvietotas 51 numurā. Kopskaitā 2010. gadā tūristu mītnes apkalpojušas 870 personas, no kurā
tikai 10 bija ārzemnieki (Attēls 7-6). Salīdzinājumā ar 2009.gada rezultātiem apkalpoto tūristu
skaits ir palielinājies par 16%.
Attēls 7-6.Tūrisma nozari raksturojošā statistika Pļaviņu novadā, 2010.g.
144
51
870
10
Gultasvietuskaits
Numuru skaits Apkalpotāspersonas
tai skaitāārzemnieki
Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde
Pļaviņās darbojas tūrisma informācijas centrs (TIC), kas sniedz informāciju tā
apmeklētājiem, apkalpo klientus pa tālruni, elektronisko pastu, sagatavo informāciju bukletu
izveidei par Pļaviņu novadu. Regulāri aktualizē informāciju interneta lapā www.plavinas.lv
sadaļā Tūrisms. Sniedz informāciju par savu darbību masu medijiem (Pļaviņu novada ziņas,
Staburags, www.travellatvia.lv, www.travelnews.lv, www.zemgale.lv, www.plavinas.lv u.c.).
Šobrīd Pļaviņu novadā izmitināšanas sektorā naktsmītnes iespējas piedāvā 11
komercstruktūras (Tabula 7.7.).
Tabula 7.7. Pļaviņu novadā naktsmītnes
Nosaukums Adrese, kontakti Piedāvājums
Lauku tūrisma
atpūtas un sporta
komplekss
„Mežezers”
„Mežezers”, Aiviekstes pag.
www.mezezers.lv [email protected]
Tālr: 65133042 un 28809550
Sporta spēļu organizēšanaTabula t.t., nometņu
vieta, makšķerēšana, aktīvā atpūta, kafejnīca,
telšu vietas un kempings, telpas pasākumiem,
pirts
Atpūtas centrs
“Gostiņi”
Pļaviņas, Lielā iela 60
www.gostini.com 65133311
Viesnīca, restorāns, spēļu zāle, krievu pirts,
makšķerēšana, laivu noma
76
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Nosaukums Adrese, kontakti Piedāvājums
Motelis “Bu-Bu” Rīga- Daugavpils šos. 118 km,
Klintaines pag. Tālr: 65133273
Vietu skaits 10. 5 numuriņi, blakus atrodas bārs
Viesu māja “Arita” Daugavas 30, Pļaviņas Tālr:
26757742.
Vietu skaits 27. Kopā 5 numuri
Lauku māja “Salas” Klintaines pag. “Salas” Daugavas
malā www.salas.viss.lv Tālr:
29491863
Vietu skaits līdz 25 pers. 5 Ls/pers.2 pirts ēkas
(katrā 3 istabas), kamīns, dīķis.
Lauku māja
“Krastiņi”
Klintaines pag. Tālr: 29491863. Pieejama laivu noma, pirts, biljards
Atpūtas vieta
“Baikāls”
www.baikals.lv [email protected]
Tālr: 26579505
Pieejama laivu noma (6,00-9,00 Ls/diena),
lapene ar elektrību 10-15 pers. (10,00-40,00 Ls),
zivju žāvētava, zveja no laipas un laivām 3,00
Ls/diena. Karjerā līdakas, līņi, plauži, karpas.
Sporta un atpūtas
bāze “Mailes”
www.mailes.lv Tālr: 28626845. Piedāvā naktsmītnes, pirts, virtuve, telšu vieta,
stadions, spēļu laukumi, makšķerēšana, ziemā
distanču slēpošana.
Tūristu mītne
"Odziena"
„Zemgaļi”, Odziena, Vietalvas
pagasts, Pļaviņu novads tālr.:
22030438, e-pasts:
Piedāvājums: āra aktivitātes Odzienas muižas
parkā, telšu vietas, makšķerēšana dīķī, iespēja
izmantot pils parku atpūtas pasākumiem, u.c.
Koplietošanas virtuve, dušas un WC telpa
Viesu māja
"Upmalas"
"Upmalas" Aiviekstes pag. Pļaviņu
novads Tālr: 29704220.
Vasaras viesu māja. 2 divvietīgas istabas, 1
vienvietīga istaba. Pirts, autostāvvieta, laivu
noma, peldvieta.
Kempings "Paegļi" "Paegļi" Klintaines pag. Pļaviņu
novads Tālr: 29284285, e-pasts:
Kempings. Telšu vietas. Sporta spēļu
organizēšana. Makšķerēšanas sacensību
organizēšana.
Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam
Tabula 7.7. liecina, ka Pļaviņu novadā tiek piedāvāts samērā plašs naktsmītņu klāsts un
tūristiem ir izvēles iespējas. Tiesa, problēma daļai šo naktsmītņu varētu būt pakalpojumu
sniegšana ziemas sezonā. Attiecīgo pakalpojumu paplašināšana būtu uzskatāma par vienu no
attīstības virzieniem tūrisma jomā.
Ne visām naktsmītnēm ir interneta adrese, bet dažām nav pat e-pasta adreses. Tas ierobežo to
atrašanu un kontaktēšanos, jo, gan tūristi, gan kravas auto arvien plašāk lieto dažādas
navigācijas ierīces, kur viens no meklēšanas un kontaktēšanās kritērijiem ir elektroniskā
informācija.
Kopumā vērtējot ēdināšanas iespējas Pļaviņu novadā uzņēmumu daudzums ir pietiekams
(Tabula 7.8). Ēdināšanas uzņēmumi ir koncentrēti Rīgas - Daugavpils šosejas malā. Taču
pastāv šo pakalpojumu plašākas attīstības iespēja arī pie Pļaviņu apvedceļa.
Arī daži ēdināšanas objekti nepietiekami izmanto informātikas tehnoloģijas, kas ir viens no
galvenajiem dažādu pakalpojumu meklēšanas līdzekļiem plašā ceļotāju vidē.
Tabula 7.8. Pļaviņu novadā ēdināšanas objekti
Nosaukums Adrese, kontakti Cenas, vietu
skaits Piedāvājums
SIA „Liepkalni”
maiznīcakafejnīca
Klintaines
pagasts. Tālr: 26449567
1,50 Ls/pers. Iepazīšanās ar maizes cepšanas
procesu, maizes degustācija,
ekskursijas pa Klintaines
kultūrvēsturisko taku, piknika
77
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Nosaukums Adrese, kontakti Cenas, vietu
skaits Piedāvājums
Liepsalas www.maiznicaliepkalni.lv vieta.
Kafejnīca
“Ūdensrozes”
Daugavas iela 72,
Pļaviņas, 29267824
Līdz 50
personām
Banketu zāle (līdz 150 vietām) 2
konferenču zāles ar aprīkojumu
Kafejnīca
“Savija”
Raiņa iela 51a, Pļaviņas
65134573, 29817514
Līdz 35
personām
Klāj galdus dažādām
svinībām.
“Retrobars” SIA
Laimes lācis
Daugavas iela 2, Pļaviņas
65134223,
www.laimeslacis.com
Atpūtas centrs
“Gostiņi”
Pļaviņas, Lielā iela 60
www.gostini.com, 65133311
Līdz 60 vietām
banketi
Piedāvā uzklāt dažāda veida
banketus, seminārus, kāzas,
jubilejas
Lauku tūrisma
atpūtas un sporta
komplekss
„Mežezers”
„Mežezers”, Aiviekstes
pag. www.mezezers.viss.lv
Tālr: 65134069; 20288898;
20288868
Līdz 30 vietām
kafejnīcā
Banketu zāle līdz 80 vietām
Bārs, Bistro "Velniņi"
„Lokstiņi", Klintaines pagasts,
šosejas malā, tālr: 65129281
Rīko banketus divas bāra zāles
Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam
Atpūta pie ūdens - viens no pieprasītākajiem aktīvās atpūtas veidiem vasaras sezonā visā
Latvijā. Šajā piedāvājumā ietilpst: peldvietas, makšķerēšana, braucieni ar laivām un ūdens
motocikliem, burāšana. Pļaviņu novadā populārākās vietas, kur atpūsties pie ūdens ir Odzes
ezers, pie kura atrodas atpūtas komplekss „Mežezers” un „Intelco”. Šī apkārtne ir sakopta,
ierīkotas peldvietas, iespējamas naktsmītnes. Sakopta ir ezera Līdacis apkārtne, atpūtniekiem
pieejamas peldvietas ar ierīkotām atkritumu tvertnēm un nojumītēm ar soliņiem, taču nav
norādes uz šīm peldvietām. No novadā esošajām upēm, publiskas peldvietas ierīkotas
Daugavā un Vesetā pie viesu mājas „Mailes”.
Pļaviņu novadā ir daudz mazu ezeru, kuri labi būtu pieejami atpūtai pie ūdens, it īpaši
cilvēkiem, kuri priekšroku dod klusumam un dabas baudīšanai vienatnē. Problēma -
aizaugušie krasti, nav ierīkotas ugunskuru vietas, atkritumu tvertnes, kā arī attiecīgas
informācijas nepietiekamība.
Pļaviņu novadā ir daudz kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu, kuri ir nozīmīgi interešu objekti
plašai sabiedrībai. Pļaviņu pilsētas teritorijā ir kultūras pieminekļi ar Valsts aizsargājamo
kultūras pieminekļu statusu (skat. sadaļu Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti)).
Virkne objektu, kas ir saistīti ar leģendām, vēsturiskiem notikumiem, iedzīvotājiem zināmām
vietām, varētu tikt iekļauti tematiskos tūrisma maršrutos. (Tabula 7.9.)
78
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Tabula 7.9. Pļaviņu novada potenciālie apskates objekti
Apskates objekti Īss apraksts Adrese/Kontakti
Emīlijas Prūsas-
Dzenītes māja
Rakstniece 28 gadus nodzīvoja Pļaviņās (jaunības uzvārdā
Dzenīte - Vidzemniece.) Rakstniece pazīstama kā stāstu,
romānu un lugu autore.
Meža iela 21,
Pļaviņas
Jāņa Jaunsudrabiņa
un Aleksandra Štrāla
māja
1918.-1935.g. Jaunsudrabiņš dzīvo Pļaviņās, saraksta un izdod
tēlojumu krājumus „Senā sētā” (1918), „Skolā” (1924), stāstu
krājumu „Dzērājam laime” (1924), „Sliņķu virsnieks” (1935),
stāstu „Uršulīte” (1935). Šī īsproza balstīta dzimtās puses ļaužu
dzīves un dabas vērojumos, izmantots mātes stāstījums par
seniem laikiem, te izpaužas rakstnieka humors un sirsnīgais
skatījums uz dzīvi un cilvēkiem. 1915. gada vasarā Štrālu
iesauca zemessargos, no 1917. līdz 1921. Gadam viņš bija
zīmēšanas skolotājs Kubaņā. Pēc tam Štrāls apmetās Pļaviņās
un līdz 1929. gadam strādāja par zīmēšanas skolotāju ģimnāzijā.
Kalna iela 11a,
Pļaviņas
Cigoriņa kalns Vairākas slēpošanas trases.
Aiviekstes pagasts
www.cigorins.times
.lv
Tālr:
+37129203537
+37165134091
Robežakmens Saukts arī par Zviedru akmeni vai Lielo akmeni (garums 2,6m,
platums 2 m, augstums 1,9m) Apvīts ar dažādiem
nostāstiem.
Rīgas- Daugavpils
šosejas
120.km pie
Pļaviņām
Piemiņas akmens
Bebrulejai
Piemiņas akmens izveidots Bebrulejas ciemam, kas tika
appludināts sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību.
Bebrulejas ielas
galā, Pļaviņās
Pļaviņu Sv. Pētera
luterāņu baznīca
Celta 1911.-1912.gadā Stukmaņu muižas nomnieka barona
R.Noldes ierosmē. Tā būvēta no dolomītakmeņiem, kā daudzas
citas Pļaviņu ēkas.
Raiņa iela 18,
Pļaviņas
Piemiņas plāksne
1949.gadā
izsūtītajiem uz
Sibīriju
Stacijas laukums,
Pļaviņās
Katoļu baznīca 2007. gada 16. decembrī iesvētītā katoļu baznīca ir veltīta
Kristus debeskāpšanas godam. Baznīca ir atvērta katru dienu no
9.00 līdz 17.00.
Raiņa iela 47,
Pļaviņas
Piemiņas plāksne
J.Balodim
Pļaviņu iedzīvotāji tautas un zemes atbrīvotājam no svešām
varām ģenerālim J. Balodim - Pļaviņās pie nama, kur atradās
viņa štābs, 1934. g. 17. Jūnijā atklāja piemiņas plāksni ar
uzrakstu: "Šai namā 1919. gadā atradās Austrumfrontes štābs,
un šeit ģenerālis Jānis Balodis uzņēmās Latvijas Nacionālās
armijas virspavēlniecību." No Pļaviņām tika dotas pavēles un
rīkojumi visām armijas daļām. Katru dienu cauri Pļaviņām gāja
simtiem karavīru, kas devās uz Latgales fronti, kur vēl turējās
lielinieku Sarkanā armija.
Odzienas iela 2,
Pļaviņas
Piemiņas akmens
Pļaviņu kora 100
Daugavas iela 49,
Pļaviņas
79
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Apskates objekti Īss apraksts Adrese/Kontakti
gadiem
Skanstupītes
ūdenskritums
Gostiņos
Zviedru skansts-
viduslaiku
nocietinājums
Atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, tā celta 17.gs sākumā kā
zviedru nocietinājums pret poļiem. Skansts ir samērā labi
saglabājusies un ir ievērojama ar 4 izteiktiem bastioniem un
skansts malas stāvinājumiem.
Pie Aiviekstes
ietekas Daugavā
Piemineklis 1905.
gada
revolucionāriem
Pirms Gostiņiem,
Daugavas malā
Piemiņas plāksne
R.Pārupam partizānu
kustības vadītājam)
Lielā iela 17
Gostiņu ev. Luteriskā
baznīca
1828.gadā Nikolaus fon Korfs licis sākt celt baznīcu. 1830.gadā
baznīca tika pabeigta. Baznīca ir ievērojams klasicisma
piemineklis.
Lielā iela 30a
Odzienas pils Viena no izteiksmīgākajām neogotikas pilīm Latvijā. Pils celta
19.gs vidū
Odziena
+37129467881
Stukmaņu muiža Muižas centra apbūvi veido vairākas ēkas. Muiža vairākkārt
degusi, tādēļ savu sākotnējo izskatu nav saglabājusi.
Klintaines pagasts
Vietalvas luterāņu
baznīca
Baznīca celta 1817.gadā. 1944.gadā baznīcas tornis izpostīts
karadarbības rezultātā. Ugunsgrēka rezultātā izpostītas
iekštelpas. Baznīca mūsdienās daļēji atjaunota, baznīcā notiek
dievkalpojumi.
Vietalva
Vietalvas
memoriālais
ansamblis
Izveidots 1968.gadā, pieminot 2.Pasaules kara notikumus. Vietalvas pagasts
Trīslaidumu akmens
tilts pāri Vesetas upi.
Mūra tilts pār Vesetas upes veco gultni. Šādi tilti, kuri veido
arkas Latvijā saglabājušies maz.
Aiviekstes pagasts
Oliņkalns - pilskalns Visintensīvāk tika apdzīvots 10.-13.gs Sakarā ar Pļaviņu HES
celtniecību daļēji appludināts.
Klintaines pagasts
Pļaviņu pilskalns jeb
Kaķu kalns
Virs tuvākās apkārtnes paceļas 20 m augstumā. Iespējams, ka
viduslaikos šeit bijusi soda vieta.
Aiviekstes pagasts
Vīna kalns- pilskalns Kalnā atrodas Stukmaņu muižas muižnieku kapenes Klintaines pagasts
Draudzības parks Pļaviņas
Ausekļa ozols Dzejnieks Auseklis vairākas reizes (1873.- 1875.) ciemojās
Vietalvā pie Jura Kalniņa un draudzes skolā. Dzīvojot draudzes
skolā, viņš bieži uzturējās pie ozola, kas atradās netālu no
draudzes skolas. 70.gados Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju
grupa šo ozolu nosauca par Ausekļa ozolu. 1981.gadā pie ozola
atklāja piemiņas akmeni.
Vietalva
Akmens ar iekaltām Akmenī iekalts 1717 Julij2 un garens krusts. Šķiet, ka akmens Raiņa ielā 26,
80
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Apskates objekti Īss apraksts Adrese/Kontakti
zīmēm atrodas tā sākotnējā atrašanās vietā, kas varētu būt kā
robežakmens vai saistīts ar kādu notikumu.
Pļaviņas
Rīteru muiža Šobrīd apskatāmas tikai drupas. Klintaines pagasts
Piemiņas akmens
Aiviekstes forsēšanas
vietai 2.Pasaules karā
Aiviekstes pagasts
Izstāžu zāle veltīta
Jurim Kalniņam
Aktīvs pirmās Atmodas darbinieks, skolas direktors Vietalvas
ministrijas skolā, arī literatūras kritiķis, Ausekļa un R.Blaumaņa
draugs.
Vietalvas pagasts,
Odzienas
pamatskolā
Vikingu laiva
„Lāčplēsis”
Laiva uzņem 24 pasažierus, maršruts pa Daugavu līdz
Oliņkalnam no maizes ceptuves Liepkalniem, vai līdz Koknesei.
Klintaines pagasts
Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam
Svarīgs tūrisma attīstību ietekmējošs faktors ir transporta infrastruktūra, t.sk.:
autoceļu tīkla kvalitāte (autostāvvietas, atbilstība velotransporta vajadzībām),
tūrisma objektu sasniedzamība ar sabiedriskā transporta palīdzību,
tūrisma pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,
autoostas serviss.
Šobrīd ne visi tūrisma objekti Pļaviņu novadā ir sasniedzami ar sabiedrisko transportu, tāpat
arī objekti nav piemēroti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, māmiņām ar bērnu ratiņiem u.c.
grupām. Nepieciešama arī autoostas infrastruktūras uzlabošana, raugoties no Latvijas ceļotāju
un ārvalstu viesu ceļotāju redzesloka (pilsētas plāns, autobusu kustības saraksts, norādes uz
apskates objektiem, WC, sēdēšanai paredzētie soliņi).
Tūrisma nozares attīstība Pļaviņu novadā, konkrētu tūrisma objektu un infrastruktūras
labiekārtošana un uzturēšana – ir perspektīvs virziens pašvaldības un privātās
uzņēmējdarbības sadarbībai.
Ievērojama daļa pieejamo ceļvežu un kultūrvēsturisko objektu aprakstu ir samērā formāli –
sausu faktu apkopojums. Ceļotājus vilina leģendas, romantiski nostāsti, vēsturiski notikumi
un tml. Tādēļ nepieciešama plašāka novada vēstures izpēte un attiecīgās informācijas
publicēšana pieejamos medijos. Piemēram, dzejas un literatūras pasākumi Pļaviņās un
apkārtnē par godu E.Prūsei-Dzenītei, J.Jaunsudrabiņam, vai ģenerāļa J.Baloža godināšana un
tml.
7.4 Uzņēmējdarbību bremzējošie un veicinošie faktori
7.4.1 Novada sociālekonomiskā attīstība
Katru gadu VRAA aprēķina Latvijas administratīvo teritoriju attīstības indeksu (turpmāk tekstā
TAI), kas ļauj novērtēt šo teritoriju sociālekonomisko attīstību un salīdzināt ar vidējo attīstības
līmeni valstī.
Kopš administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas 2009.gadā TAI tiek aprēķināts tikai
plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu grupām, līdz ar to informācija par katru no
Pļaviņu novada teritorijā ietilpstošajiem pagastiem pēc reformas ir nepietiekama un nav iespējas
veikt objektīvu, pilnvērtīgu pagastu attīstības salīdzinošo analīzi.
81
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Teritorijas attīstības indeksu aprēķina, ņemot vērā četrus faktorus (rādītājus)5:
bezdarba līmenis, % (reģistrēto bezdarbnieku skaits pret darbspējas vecuma
iedzīvotāju skaitu);
iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju, latos;
demogrāfiskās slodzes līmenis (bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaits pret
darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, reizināts ar 1000);
pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, % (starpība starp
pastāvīgo iedzīvotāju skaitu perioda beigās un perioda sākumā pret iedzīvotāju skaitu
perioda sākumā, reizināta ar 100).
Tabula 7.10 sniegti Pļaviņu novada trīs pagastu un vienas pilsētas attīstības indeksu līmeņi un
dinamika no 2003. līdz 2007. gadam.
Negatīva TAI vērtība visās Pļaviņu novada administratīvajās vienībās liecina, ka
sociālekonomiskās attīstības līmenis ir zemāks par vidējo valstī.
Pagastu rangs parāda pagasta vietu pēc teritorijas attīstības indeksa visu pagastu kopskaitā
(445), attiecīgi pilsētu rangs sarindo pilsētas pēc to attīstības indeksa starp 77 Latvijas
pilsētām.
Tabula 7.10. Teritorijas attīstības indekss Pļaviņu novada teritorijā, 2003-2007.g.
Attīstības indekss Rangs
2003 2004 2005 2006 2007 2003 2004 2005 2006 2007
Aiviekstes pagasts -0.08 -0.051 -0.011 -0.04 -0.112 166 163 148 160 176
Klintaines pagasts -0.019 -0.148 -0.16 -0.223 -0.291 153 189 193 210 243
Vietalvas pagasts -0.522 -0.388 -0.256 -0.433 -0.238 300 368 230 292 218
Pļaviņas* -0.692 -1.101 -1.269 -1.277 -1.114 38 45 50 51 47
Avots: VRAA pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2008” 1.pielikums
Teritorijas attīstības indeksi novadu griezuma sniegti Tabula 7.11.
Tabula 7.11. Teritorijas attīstības indekss Pļaviņu novadā un līdzīgās (pēc iedzīvotāju skaita) pašvaldībās
Novads
Attīstības gada indekss
pēc 2008 g. datiem pēc 2009 g. datiem pēc 2010 g. datiem
Vērtība Rangs Vērtība Rangs Vērtība Rangs
Alojas novads -0.316 68 -0.419 73 -0.439 74
Amatas novads -0.271 64 -0.160 55 0.044 44
Ķeguma novads 0.725 17 0.625 16 0.556 17 Pļaviņu novads -0.158 56 -0.442 74 -0.330 69
Riebiņu novads -1.488 104 -1.350 102 -1.393 102 Rūjienas novads -0.102 50 -0.167 56 -0.265 66
Viļakas novads -1.712 105 -1.591 105 -1.423 103
Avots: VRAA pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2009” 4.pielikums, LR MK Noteikumi Nr.482 2.pielikums
Novadu grupā teritorijas attīstības līmeņa indeksi 2010.gadā 47 novados bija pozitīvi, pārējos
63 novados - negatīvi.
5 LR MK noteikumi Nr. 482 „Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām”
82
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Pēc 2010.gada datiem 110 novadu grupā Pļaviņu novada TAI ir -0.330, kas Pļaviņu novadu
rangā ierindo 69. vietā. Būtībā tas nozīmē, ka 2010.gada laikā Pļaviņu novada attīstība arī
pēdējos gados ir norisinājusies lēnāk nekā vidēji Latvijā.
Attēls 7-7. Rangi novadu grupā no 1 līdz 110 pēc 2010.gada datiem
17
44
66
69
74
102
103
Ķeguma novads
Amatas novads
Rūjienas novads
Pļaviņu novads
Alojas novads
Riebiņu novads
Viļakas novads
Veiktās atlases ietvaros no 7 pēc iedzīvotāju skaita savstarpēji salīdzināmiem novadiem
visaugstākais attīstības indekss ir Ķeguma novadam (TAI=0.556, rangs-17), viszemākais
indekss - Viļakas novadam (TAI= -1.423, rangs-103).
Tajā pat laikā augstāk veiktā novada dažādu sociāli ekonomisko aspektu (nodarbinātība,
bezdarbnieku kvalifikācija, uzņēmumu profils un to mērogs u.c.) analīze norāda, ka patiesībā
Pļaviņu novada attīstības potenciāls ir pietiekams, lai tas varētu ieņemt daudz nozīmīgāku
vietu apskatītajos attīstības indeksos un rangos. Tajā skaitā jāmin arī ģeogrāfiskais
izvietojums, ko apskatīsim zemāk.
7.4.2 Ģeogrāfiskais izvietojums
Kā tika atzīmēts sadaļā 1.2, Pļaviņu novada ģeogrāfiskajam izvietojumam ir virkne būtisku
priekšrocību, lai attīstītu komercdarbību, tai skaitā:
Atrašanās multimodālā tranzīta koridora Austrumi-Rietumi maršrutā rada
priekšnosacījumus turpmākai loģistikas attīstībai;
Attīstīts autoceļu tīkls, dzelzceļa transporta esamība nodrošina:
- pasažieru pārvadājumu mobilitāti,
- operatīvu preču piegādi gan reģionam, gan aiz valsts robežām;
Aiviekstes pagastu šķērso maģistrālais gāzesvads “Rīga - Daugavpils”, no kura
iespējams veidot atzarus dabas gāzes saņemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums
aktīvākai rūpniecības attīstībai;
Novietojums pie Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) ir tūrisma un pakalpojumu
attīstību veicinošs faktors;
Lielu pilsētu (Jēkabpils, Aizkraukle) tuvums paaugstina potenciālo pieprasījumu pēc
tūrisma pakalpojumiem, kā arī specializācijas un kooperācijas iespējas uzņēmumu
starpā
Izdevīgo Pļaviņu ģeogrāfisko izvietojumu var nosacīti salīdzināt ar papildus bezmaksas
subsīdiju novadam, ko tam nav nepieciešams investēt, lai veicinātu dažādu
uzņēmējdarbības veidu attīstību, salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, it īpaši tiem,
83
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
kuriem ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir nevis priekšrocība, bet trūkums – tie atrodas atstatus
no transporta maģistrālēm, maz tūrismam pievilcīgu vietu un objektu un tml.
7.4.3 Pieejamie resursi
Pļaviņu novadā pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi detalizēti raksturoti un analizēti
iepriekšējās nodaļās, bet kopumā no uzņēmējdarbības veikšanas viedokļa ir jāņem vērā šādi
resursus raksturojoši aspekti:
Cilvēkresursi
• Pļaviņu novadā pēc PMLP datiem 2011.gada 1.janvārī dzīvoja 6239 iedzīvotāji, no
kuriem 4034 ir vecumā no 15 līdz 62 gadiem, jeb darbspējas vecumā. Kopējam
iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties, kā arī pieaug iedzīvotāju skaits virs
darbspējas vecuma, kā rezultātā Pļaviņu novadā tāpat kā visā Latvijas teritorijā
novērojamas nelabvēlīgās iedzīvotāju novecošanās un depopulācijas tendences.
• Uz 2010.gada 31.decembri Pļaviņu novada bezdarba līmenis ir 11,5%, kas ir augstāks
par vidējo bezdarba līmeni valstī (11,1%). Salīdzinot datus par bezdarbnieku īpatsvaru
(pret iedzīvotāju skaitu darba spējas vecumā) katrā no Pļaviņu novada teritoriālajām
vienībām, vislielākais tas ir Vietalvas pagastā – 14,3%, pārējos pagastos un Pļaviņu
pilsētā tas svārstās ap 11%.
Dabas resursi
• Nozīmīgākais Pļaviņu novada dabas resursu veids ir plašās lauksaimniecības zemju
teritorijas, kuru īpatsvars ievērojami pārsniedz mežu aizņemto teritoriju īpatsvaru. 62%
jeb 23213,2 ha no visas Pļaviņu novada teritorijas aizņem lauksaimniecības zeme, bet
gandrīz 32% jeb 11857,7 ha - mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar LR spēkā esošajiem
normatīvajiem aktiem.
• Viens no novada nozīmīgākajiem resursiem ir ūdeņi. Pļaviņu novada teritorijā atrodas
17 ezeri, tam cauri tek 7 lielas (neskaitot Daugavu) un 8 mazas upes, kas rada
priekšnosacījumus atpūtas zonu izveidei, ūdens tūrisma attīstībai, zivju audzēšanai
u.c..
• No ģeoloģiskiem resursiem Pļaviņu novada pārsvarā tiek iegūti visā Latvijas teritorijā
plaši sastopamie māli, smilts un grants, kas pielietojami celtniecībā, kā arī kūdra, kas ir
populāra Latvijas eksportprece. Aiviekstes un Klintaines pagastos ir atklātas un
izpētītas bagātas dolomītu atradnes. Novada septiņos ezeros konstatēts biezs sapropeļa
slānis, tas izmantojams kā mēslojums un dziednieciskās dūņas.
Tehniskā infrastruktūra
• Pļaviņu novadā ir attīstīta transporta infrastruktūra. Pasažieru un kravu pārvadājumiem
iespējams izmantot gan autoceļus, gan dzelzceļu. Pļaviņu novadu šķērsojošais valsts
galvenais autoceļš E22 (A6) ir iekļauts Trans-Eiropas autoceļu tīklā. Attīstīts autoceļu
un dzelzceļa tīkls sniedz iespējas attīstīt loģistikas un transporta pakalpojumus.
• Pļaviņu novadu šķērso maģistrālais gāzes vads Rīga-Daugavpils, taču neviena no novada
teritorijām nav pieslēgta pie maģistrāla gāzes vada. Ir iespēja veidot atzarus dabas
gāzes saņemšanai, kas ir priekšnosacījums novada gazifikācijai un aktīvākai
uzņēmējdarbības attīstībai.
• Pļaviņu novads ir apgādāts ar elektroenerģiju pietiekamā apjomā.
• Sakaru infrastruktūra nodrošina fiksēto un mobilo telekomunikāciju, interneta un datu
pārraides pakalpojumus, pasta pakalpojumus.
84
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Līdz ar to, Pļaviņu novads kopumā ir pietiekami labi apveltīts ar dažādiem dabas
resursiem. Lielāka problēma ir infrastruktūra, tajā skaitā jau pieminētais gāzes apgādes
trūkums, kā arī sliktā ceļu kvalitāte. Nerisinot šīs infrastruktūras problēmas, arī dabas
resursu un cilvēkresursu izmantošanas iespējamība ir visai ierobežota. Tādēļ
infrastruktūras pilnveidošana uzskatāma par vienu no galvenajiem Pļaviņu novada
ilgtermiņa attīstības priekšnosacījumiem.
7.4.4 Uzņēmējdarbību reglamentējošā likumdošana, administratīvās procedūras
Visbiežāk tieši uzņēmējdarbību reglamentējošā likumdošana un administratīvās procedūras,
lai uzsāktu un veiktu uzņēmējdarbību, tiek minētas kā uzņēmējdarbību bremzējoši faktori. Lai
saprastu, kā atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu, vispirms ir jāizvērtē, kas
apgrūtina vai pasliktina uzņēmējdarbības veikšanu. Pasaules praksē, Pasaules Bankas projekta
„Doing Business”6 ietvaros kopš 2002.gada objektīvi tiek izvērtēts uzņēmējdarbības
veikšanas vieglums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 183 pasaules valstīs.
Uzņēmējdarbības vides izvērtējumam tiek izmantoti 10 aspekti un saskaņā ar tiem Latvija
2010.gadā kopumā ir ierindota 27.vietā, bet 2011.gadā - 24.vietā (Tabula 7.12), kas kopumā ir
ļoti augsts novērtējums, lai gan virknē vērtēto aspektu vērojama situācijas pasliktināšanās.Tā,
piemēram, pasliktinājusies situācija uzņēmējdarbības uzsākšanā, investoru tiesību aizsardzībā,
nodokļu maksāšanā un būvniecības atļauju kārtošanā. Jāatzīmē, ka tās jau ir ilgstošas visas
Latvijas problēmas, kuru risināšanā izšķirošs lūzums tā arī nav panākts.
Tabula 7.12. Latvijas uzņēmējdarbības vides novērtējums
Izvērtējuma aspekts Vieta 2011.gadā Vieta 2010.gadā
Kredītlīdzekļu saņemšana 6 6
Līgumu izpilde 14 14
Ārējā tirdzniecība 16 16
Uzņēmējdarbības uzsākšana 53 51
Īpašuma reģistrēšana 57 61
Investoru tiesību aizsardzība 59 57
Nodokļu maksāšana 59 56
Būvniecības atļauju kārtošana 79 77
Uzņēmējdarbības slēgšana 80 89
Avots: http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/
Katra no 9 minēto aspektu izvērtēšanai tiek izmantoti tādi rādītāji, kā laiks, procedūru vai
kārtojamo dokumentu skaits un izmaksas, kas galvenokārt ir valsts regulējošo normatīvu
noteiktas, taču daļu no aspektiem uzņēmējdarbības veikšanai pozitīvi ietekmēt var arī
pašvaldība, piemēram, būvniecības atļauju kārtošanas ātrumu vai nekustamā īpašuma nodokļu
atlaižu piemērošanu.
Valsts līmenī pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai tiek plānoti, sagatavoti un ar
Ministru kabineta rīkojumu apstiprināti ik gadu dokumentā „Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas plāns”. 2010.gada Pasākumu plāna mērķis bija „ātrāk, lētāk, mazāk procedūru”
un tas tika koncentrēts uz tādām jomām kā elektronisko pārvaldi, uzņēmumu dibināšanu,
nodokļu administrēšanu, ārējo tirdzniecību, nekustamā īpašuma reģistrēšanu un būvniecības
6 http://www.doingbusiness.org/data/exploreeconomies/latvia/
85
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
regulējuma pilnveidošanu7. Būtiskākie pasākumi, kas paredzēti plānā un kuros plānots iesaistīt
pašvaldības, ir būvniecības atļauju procedūru un elektroniskās pārvaldes jomā.
Pašvaldībai ir būtiski apzināt uzņēmējdarbības bremzējošos faktorus un iespējamos
pasākumus to atbalstam un izaugsmei.
Šajā sakarā 2001.gada pavasarī Pļaviņu novada dome veica uzņēmēju aptauju. Aptaujā
piedalījās 16 uzņēmumu pārstāvji. Kaut arī izlases apjoms nav uzskatāms par pietiekami
reprezentablu, tomēr aptaujas dalībnieki pārstāvēja visas novada teritoriālās vienības
(Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagasts, Pļaviņas pilsēta), ka darbojas dominējošās
tautsaimniecības sfērās (lauksaimniecība, pakalpojumi, celtniecība). Tādēļ to viedoklis var
kalpot par orientieri, izstrādājot uzņēmējdarbības vecināšanas aktivitāšu plānus Pļaviņu
novadā.
Attēls 7-8.Pļaviņu novada uzņēmēju aptaujas rezultāti (2011.gada marts-aprīlis)
Galvenās problēmas, ar kurām ikdienā saskaras uzņēmēji Būtiskākie faktori, kas nepieciešami, lai sasniegtu
straujāku uzņēmuma izaugsmi
Nozīmīgākie Pļaviņu novada uzņēmējdarbības virzieni,
kas varētu veidot novada ekonomisko profilu
(specializāciju)
Kas būtu nepieciešams, lai palielinātu darba vietas
Jūsu uzņēmumā?
Valsts līmenī: - Uzlabot nodokļu politiku;
- Valsts nākotnes attīstības redzējuma "izveide“
- Produkcijas noieta iespējas, kas saistītas ar valsts
ekonomiskās dzīves aktivizāciju.
Pašvaldības līmenī: - Nākotnes attīstības redzējuma "izveide“
- Krietni labāks un attīstītāks ceļu tīkls
Uzņēmēju līmenī: - Jāpaplašina pakalpojumu skaits no mūsu pašu
puses
- Ražošanas jaudas palielināšana
- Palielināt zemes platības
Iedzīvotāju līmenī: Cilvēku vēlēšanās strādāt
Tā kā plaša Pļaviņu novada uzņēmēju aptauja par uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā nav veikta,
tad nav iespējams izdarīt secinājumus par konkrētiem tieši uz Pļaviņu novadu attiecināmiem
7 Ministru kabineta rīkojums Nr.164, Rīgā, 2010.gada 24.martā (prot. Nr.12 43.§) Par Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumu plānu 2010.gadam
86
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
veicinošiem un bremzējošiem faktoriem, bet indikatīvus rezultātus var ņemt no 2009.gada
aptaujas, kuru veica biedrība Līdere un LDDK un kurā tika aptaujāti vairāk nekā 230 Latvijas
mikro un mazo uzņēmumu vadītāji. Šīs aptaujas ietvaros kā lielākos uzņēmējdarbību
bremzējošos faktorus uzņēmēji minēja finansējuma trūkumu, nodokļu slogu, administratīvos
šķēršļus, kā arī konsultāciju trūkumu par uzņēmējdarbības uzsākšanu un tās attīstību. Arī
pavisam neliela daļa Pļaviņu novada uzņēmēju, atbildot uz jautājumiem šīs IAP izstrādes
ietvaros, visbiežāk kā aktuālākās problēmas min augstos nodokļus, kontrolējošo institūciju
lielo skaitu, ES struktūrfondu apguvi, kvalificēta darbaspēka trūkumu un grūti pieejamus
kredīta/finanšu avotus.
Valsts līmenī 2010.gadā mikrouzņēmumu atbalstam Ekonomikas ministrija sadarbībā ar SIA
„HansaWorld Latvia” ir izstrādājusi pirmo bezmaksas grāmatvedības programmu
mikrouzņēmumiem, ar kuras palīdzību uzņēmuma vadītājs varēs kontrolēt uzņēmuma finanšu
rādītājus, veikt realizācijas un piegādes uzskaiti, norēķinu skaidrā naudā, avansa norēķinu un
darba samaksas uzskaiti, kā arī noliktavas atlikumu uzskaiti. Programmā ir iespējams sastādīt
mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņu deklarācijas un sagatavot pievienotās vērtības nodokļa
pārskatus.
7.4.5 Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai
Nozīmīgākais atbalsts, kādu vietējās pašvaldības var sniegt uzņēmējdarbības sekmēšanai
Latvijā ir sekojošs:
- Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides;
- Tehniskās infrastruktūras attīstība;
- Sociālās infrastruktūras attīstība;
- Uzņēmējdarbības izvietojuma stimulēšana;
- Uzņēmējdarbību veicinošu institūciju attīstības sekmēšana;
- Iesaistīšanās uzņēmējdarbībā;
- Privātās publiskās partnerības īstenošana;
- Privatizācija;
- Pašvaldības iepirkumu veikšana;
- Uzņēmēju nodrošināšana ar informāciju;
- Informācijas par uzņēmumiem izplatīšana;
- Uzņēmēju pārstāvēšana starptautiskās vizītēs (pasākumos, izstādēs u.c.);
- Pilsētu mārketinga koncepcijas īstenošana.
Šobrīd no augstāk minētā saraksta Pļaviņu novada dome ieguldījumu uzņēmējdarbības
sekmēšanā veic galvenokārt caur tehniskās un sociālās infrastruktūras veidošanu, kā arī caur
šo jomu publiskajiem iepirkumiem.
7.5 Uzņēmējdarbības vides novērtējums
Pēc Lursoft datiem uz 2011.gada 22. jūniju Pļaviņu novadā ir reģistrēti 340 uzņēmumi8 ar
kopējo reģistrētā pamatkapitāla apjomu 1 639 606 Ls.
Saskaņā ar CSP datiem 2009.gadā Pļaviņu novadā bija 218 ekonomiski aktīvas tirgus sektora
statistiskās vienības. Uz 1000 iedzīvotājiem Pļaviņu novadā bija 34 tirgus sektora statistiskās
vienības (Latvijā vidēji – 57, Zemgales reģionā – 45). Pēc darbības formas pašnodarbinātās
8 Statistikā iekļauti dati par nelikvidētiem uzņēmumiem līdz 22.06.2011.
87
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
personas sastāda – 36.2%, individuālie komersanti – 5.1%, komercsabiedrības - 33.5%,
zemnieku un zvejnieku saimniecības – 25.2%.
Sadalījumā pa galvenajiem darbības veidiem, saskaņā ar CSP datiem par 2009.gadu, puse
(50%) no ekonomiski aktīvajām uzņēmējdarbības vienībām pārstāvēja pakalpojumu jomu,
t.sk. tirdzniecību, transporta pakalpojumus, operācijas ar nekustamo īpašumu, veselības
aizsardzības jomu un citus, 40% - lauksaimniecību, 8% - ieguves un apstrādes rūpniecību, 2%
- būvniecību.
Pļaviņu novada ģeogrāfiskais izvietojums savienojumā ar attīstītu tehnisko infrastruktūru
rada virkni būtisku priekšrocību komercdarbības attīstīšanai tai skaitā:
- Atrašanās multimodālā tranzīta koridora Austrumi-Rietumi maršrutā rada
priekšnosacījumus turpmākai loģistikas attīstībai.
- Attīstīts autoceļu tīkls, dzelzceļa transporta esamība nodrošina pasažieru un krāvu
pārvadājumu mobilitāti, sniedz iespējas attīstīt transporta pakalpojumus.
- Pļaviņu novadu šķērso maģistrālais gāzesvads „Rīga - Daugavpils”, no kura iespējams
veidot atzarus dabas gāzes saņemšanai pilsētā, kas ir priekšnosacījums novada
gazifikācijai un aktīvākai rūpniecības attīstībai.
- Novietojums pie Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) ir tūrisma un pakalpojumu
attīstību veicinošs faktors.
- Lielu pilsētu (Jēkabpils, Aizkraukle) tuvums ir papildus kvalificēta darbaspēka avots
un tai pat laikā paaugstina potenciālo pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.
- Pļaviņu novads ir apgādāts ar elektroenerģiju pietiekamā apjomā
- Moderno sakaru līdzekļu pieejamība veido labvēlīgu vidi biznesam.
Pļaviņu novada dabas resursi, t.sk. lauksaimniecības zemju teritorijas, derīgie izrakteņi
(dolomīts, māli, smilts, grants, kūdra), ūdens resursi (upes, ezeri, mākslīgi veidotās
ūdenskrātuves) ir nepieciešamais priekšnosacījums lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un
tūrisma biznesa attīstībai. Tieši šie komercdarbības virzieni tiek vērtēts kā visperspektīvākie.
88
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
8 Iedzīvotāju dzīves vide
8.1 Izglītības iespējas un izglītības iestāžu pieejamība
Kopskatu uz Pļaviņu novada izglītības iespējās sniedz attēls zemāk.
Attēls 8-1. Izglītības iespējas Pļaviņu novadā
Nākamajās sadaļas tiek sniegts detalizētāks izglītības iespēju raksturojums.
8.1.1 Pirmsskolas izglītība
Sadaļas sagatavošanai izmantotie avoti: Pļaviņu novada izglītības nodaļa
Pļaviņu novadā pirmsskolas izglītību bērniem nodrošina pirmsskolas izglītības iestāde
„Jumītis” ar filiālēm „Bērziņš”, „Rūķītis” un „Zīļuks”. PII „Jumītis” ir Pļaviņu novada domes
dibināta un pakļautībā esoša vispārējās izglītības iestāde (struktūrvienība). Visās iestādēs ir
licenzēta pirmsskolas izglītības programma.
PII „Jumītis” juridiskā adrese atrodas Kriškalnos, Aiviekstes pagastā, tā filiāles „Bērziņš”
atrodas Pļaviņās, „Rūķītis” atrodas Gostiņos (Pļaviņu pilsētas daļa), „Zīļuks” Vietalvas
pagastā.
PII „Ŗūķītis” un PII „Zīļuks ” ir sava īpaša darba specifika, jo šis iestādes pedagoģisko
procesu īsteno jaukta vecuma bērnu grupās, kur ikdiena līdzinās ģimenes mikrovidei, kas
veicina bērna prasmju, saskarsmes un komunicēšanās spēju veiksmīgu attīstību. Savukārt PII
„Jumītis” un PII „Bērziņš” katrā ir četras grupiņas.
PII nodrošina dienas tikai grupiņas taču, kā iecere tiek izskatīta veidot diennakts grupiņu
Vietalvā, taču pirms tam pašvaldība izvērtēs pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma.
Materiāli-tehniskais nodrošinājums pedagoģiskā procesa nodrošināšanai visos PII ir
kvalitatīvs. Savukārt attiecībā uz infrastruktūru jāatzīmē, ka PII filiālēs nepieciešami telpu
remonti, ūdensvada, kanalizācijas un apkures rekonstrukcija, kā arī PII „Rūķītis” un PII
„Jumītis” nepieciešama laukumu iekārtošana un žoga rekonstrukcija.
89
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
2010.gada 1.septembrī pirmsskolas izglītības iestādēs strādāja 30 pedagogi, no tiem 27 ar
augstāko pedagoģisko pirmsskolas izglītību, 1 ar citu augstāko izglītību un 2 ar izglītības
zinātņu maģistra grādu. Tas ir nemainīgs pēdējo trīs gaduu laikā un uzskatāms par pietiekošu.
Iestādes pedagogi kvalifikācijas celšanai piedalās Aizkraukles Izglītības pārvaldes
organizētajos pasākumos, semināros, apmeklē lekcijas un kvalifikācijas kursus.
Apkalpojošās funkcijas nodrošina tehniskais personāls - 29 speciālisti.
Savukārt analizējot pedagogu sastāvu pēc vecuma struktūras var novērot, ka vairāk kā 2/3 no
tiem ir vecumā līdz 45 gadiem, taču tam ir raksturīga tendence pakāpeniski samazināties
pēdējos trīs gados (skat. Attēls 8-2).
Attēls 8-2. PII pedagogu vecuma struktūras dinamika
Kopējais vietu skaits četros bērnudārzos pēdējos trīs gados ir nemainīgs - 216 vietas, t.sk.:
- PII „Bērziņš” – 84 vietas
- PII „Zīļuks” – 24 vietas
- PII „Jumītis” – 84 vietas
- PII „Rūķītis” – 24 vietas.
Novadā tiek nodrošināta visu bērnu uzņemšana bērnudārzos. Gandrīz visas vietas bērnudārzos
ir piepildītas un bērnu skaits 2010/2011.gadu periodā sasniedza 215.
Attēls 8-3. Kopējais bērnu skaits Pļaviņu novada PII
90
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Analizējot bērnu skaitu pa bērnudārziem aina ir līdzīga – bērnus skaits bērnudārzos svārstās
nebūtiski – PII „Zīļuks”, PII „Jumītis” un PII „Rūķītis” visas vietas ir aizpildītas, savukārt PII
„Bērziņš” 2008/2009. un 2009/2010/gadu periodos visas vietas nebija aizpildītas.
Attēls 8-4. Bērnu skaits katrā PII
Arī analizējot datus par bērnu skaits rindā katrā no PII, tendences ir atšķirīgas (skat. Attēls
8-5):
- PII „Zīļuks” – ir nemainīgs stāvoklis, visas vietas aizpildītas, rinda nepastāv;
- PII „Bērziņš”, PII „Jumītis” – rindā esošo bērnu skaits ar katru gadu samazinās;
- PII „Rūķītis” – pēdējos trijos gados rindā stāvošu skaits ir pieaudzis no 6 līdz 10
bērniem.
Attēls 8-5. Bērnu skaits rindā uz vietām Pļaviņu novada PII
Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, kas liecina, ka kopējais iedzīvotāju skaits un līdz ar to
arī bērnu skaits vecumā līdz 6 gadiem Pļaviņu novadā pakāpeniski samazinās, pašvaldība
izvērtēt PII optimizācijas iespējas novadā ilgtermiņā. Optimizācijas ietvaros šobrīd tiek
izskatītas sekojošas projektu idejas:
- PII „Rūķītis” nav īpaši būvēts PII vajadzībām, tas ir izvietots dzīvojamā mājā, kas
piemērota bērnudārza vajadzībām. Tādēļ tiek izvērtēta iespēja šo filiāli pārvietot
91
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
pašvaldībai piederošās tukšās ēkās pie Gostiņu stadiona bijušajā Pļaviņu mežniecības
ēkā. Tās ir iespējams atbilstošāk pielāgot PII vajadzībām. Turklāt, kā tika analizēts
augstāk, PII „Rūķītis” ir tendence pieaugt rindā esošo bērnu skaitam.
- Savukārt PII „Bērziņš” ir telpas, kas netiek pilnībā izmantotas, turklāt PII „Bērziņš” ir
baseins, kas būvēts periodā līdz 1980.gadam un šobrīd netiek izmantots, jo
nepieciešams pilnīga rekonstrukcija.
8.1.2 Pamatizglītība un vidējā izglītība
Pamatizglītību un vidējo izglītības iespējas Pļaviņu novadā nodrošina Pļaviņu novada
ģimnāzija ar filiāli Odzienā.
Pļaviņu novada ģimnāzija izveidojās 2009.gada augustā, kad Marijas Brimmerbergas vārdā
sauktā Pļaviņu vidusskola tika pārdēvēta par Pļaviņu novada ģimnāziju un tai tika pievienota
Odzienas pamatskola, kļūstot par Pļaviņu novada ģimnāzijas filiāli Odzienā.
Skolā piedāvā sekojošas izglītības programmas:
Pamatizglītības programma
Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programma
Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma
Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena
programma
papildus tiek realizētas arī interešu izglītības programmas.
2010/2011.mācību gadā pedagoģisko procesu nodrošināja 40 pamatskolas pedagogi un 16
vidusskolas pedagogi ar nepieciešamo izglītību un atbilstošu kvalifikāciju un kuri sistemātiski
paaugstina savu profesionālo meistarību. Pedagogu skaits ir pietiekošs.
Skolēnu skaita analīze liecina par negatīvām tendencēm, kas balstītas uz kopējo demogrāfisko
situāciju novadā, t.i. iedzīvotāju skaits samazinās un līdz ar to samazinās arī audzēkņu skaits.
Rezultātā skolēnu skaits 2009./2010. mācību gada sākumā no 603 skolēniem līdz
2010./2011.mācību gadam ir samazinājies 547 skolēniem (skat. Attēls 8-6).
Attēls 8-6. Skolēnu skaits Pļaviņu novada pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs
* 2008/2009.mācību gada dati sniegti bez skolēnu skaita Odzienā.
92
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Skolēnu samazinājums ir novērojams gan pamatskolas grupā, gan arī vidusskolas grupā.
Taču jāatzīmē, ka demogrāfiskās tendences ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē skolēnu
skaitu. Kā parāda sniegtie dati attēlā zemāk (Attēls 8-7), tad līdz minimumam ir samazinājies,
to skolēnu skaits, kas Pļaviņu novadā mācās no kaimiņu novadiem, savukārt stabilu
pieauguma tendenci uzrāda Pļaviņu novada skolēnu skaits, kas mācās kaimiņu novadu skolās.
Attēls 8-7. Skolēnu skaita dinamika starp Pļaviņu un kaimiņu novadu mācību iestādēm
Kā viens no iemesliem šādām tendencēm ir darba vietu trūkums Pļaviņu novadā. Tā rezultātā
Pļaviņu novada iedzīvotāji meklē darba iespējas kaimiņu novados, un līdz ar to arī optimizējot
transporta izmaksas iekārto bērnus kaimiņu novadu skolās.
2009.gadā ar ļoti labiem panākumiem norisinājās skolas akreditācija, kura rezultātā skola tika
akreditēta uz maksimāli iespējamo laiku – sešiem gadiem. Skolas darbības kvalitātes augsto
novērtējumu apliecināja akreditācijas komisijas ekspertu ziņojums.
Arī novada iedzīvotāji kopumā pozitīvi vērtē Pļaviņu novada ģimnāzijas darbu - veiktā
iedzīvotāju aptaujā aptuveni 90% respondentu atzīmējuši, ka ir apmierināti (45%) un daļēji
apmierināti (45%) ar vispārējās izglītības pakalpojumu.
Skolā skolēniem tiek sniegts daudzveidīgs atbalsts. Skolā veiksmīgi darbojas atbalsta
personāls – psihologs, logopēds, sociālais pedagogs, karjeras izvēles koordinators, bibliotekāri
un medmāsa.
Sākumskolas skolēniem tiek nodrošinātas pagarinātās dienas grupas nodarbības.
Visiem skolēniem tiek nodrošinātas arī individuālā darba aktivitātes. Individuālā darba
aktivitātes jeb konsultācijas tiek piedāvātas pilnīgi visos skolas izglītības programmās
iekļautajos mācību priekšmetos pie visiem skolotājiem. Konsultāciju mērķis ir sniegt atbalstu
skolēniem ar grūtībām mācībās, kā arī talantīgiem skolēniem, lai paplašinātu viņu zināšanas
un prasmes un palīdzētu sagatavoties dalībai olimpiādēs, konkursos, projektos un sacensībās.
Tā rezultātā skola audzēkņi regulāri uzrāda augstus sasniegumus mācību priekšmetu
olimpiādēs un valsts pārbaudes darbos.
Skolēnu atbalstam visās skolā realizētajās izglītības programmās ārpus kopējās mācību
slodzes tiek piedāvātas arī fakultatīvās nodarbības.
Pļaviņu novada ģimnāzija ir aktīvi iesaistījusies Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas
Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektos. 2009.gada decembrī tika pabeigta ERAF
projekta "Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar
funkcionāliem traucējumiem“ realizācija un ekspluatācijā nodots ilgi gaidītais pacēlājs. Skolā
93
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
veiksmīgi tiek īstenots arī otrs ERAF projekts „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas
materiālās bāzes nodrošināšana”.
Daudzi skolas pedagogi veiksmīgi piedalās divos ESF projektos: ESF darbības programmas
”Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.1.2.2. apakšaktivitātes projektā „Atbalsts
vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (Vienošanās
Nr.2008/001/1DP /1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002) un darbības programmas „Cilvēkresursi un
nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitātē "Pedagogu konkurētspējas veicināšana
izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.
2009.gadā tika realizēts projekts ,,Vietalvas pagasta Odzienas pamatskolas informatizācija”
Nr.3DP/3.2.2.1.2/09/IPIA/VIAA/522.
Ļoti būtiski ir uzlabota un modernizēta skolas materiāli tehniskā bāze, paverot visplašākās
iespējas jaunāko informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai mācību stundās.
Skolā ir iegādāti, uzstādīti un mācību procesā veiksmīgi pielietoti mūsdienīgi mācību
tehniskie līdzekļi – interaktīvās tāfeles, digitālās dokumentu kameras, balsošanas pultis,
multimediju projektori, digitālie un stereoskopiskie mikroskopi un citi materiāltehniskie
resursi.
Savukārt Pļaviņu novada ģimnāzijas infrastruktūras tehniskais stāvoklis tiks uzlabots līdz
2011.gada beigām realizējot projektu „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanai Pļaviņu novada ģimnāzijā un PII "Bērziņš"”. Projekta ietvaros tiks veikta:
- Ēkas ārsienu siltināšana.
- Ēkas cokola siltināšana.
- Jumta virmas siltināšana, Ūdens novadīšanas sistēmas tīrīšana un remonts.
- Atlikušo koka durvju un logu nomaiņa.
- Apkures sistēmas renovācija: .
- Spuldžu nomaiņa uz luminiscentām spuldzēm vai LED gaismekļiem koplietošanas
telpās
- Piespiedu ventilācijas izbūve ar siltuma atgūšanas (rekuperācijas) sistēmu izbūve
sporta zālē.
Projekta attiecināmās izmaksas ir LVL 696660, ko finansēs 65% -Klimata pārmaiņu finanšu
instrumenta, 35% - Pļaviņu novada domes līdzfinansējums.
Kā viens no būtiskiem Pļaviņu novada ģimnāzijas attīstības virzieniem tiek izskatīts
profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana skolā, kas varētu kalpot kā piesaistes
faktors kaimiņu novada studējošiem Pļaviņu novada jauniešiem.
Papildus augstāk minētajam pozitīvi ir vērtējams fakts, ka gan Pļaviņu novada ģimnāzijai gan
filiālei Odzienā ir internāts.
Pie Ģimnāzijas esošais internāts atrodas ēkas 2.stāvā, vienā ēkā ar Izglītības nodaļu. Diemžēl
ģimnāzijas internātu skolēni neizmanto. Kaut arī kopš 2009.gada internāts ir daļēji apgādāts ar
mēbelēm, sadzīves tehniku un citu nepieciešamo internāta aprīkojumu, tas nodrošina
nepilnīgas ērtības (internātā nav dušas, tualetes ir tikai pirmajā stāvā). Ņemot vērā augstāk
minēto tiek izskatīta iespēja ģimnāzijas internātu pielāgot citam izmantojumam (piemēram,
Mākslas skolai).
Attiecībā uz skolēnu pārvadāšanu, skolas autobusi nodrošina skolēnu nokļūšanu uz/no skolas.
Taču skolēnu pārvadāšana lauku teritorijā (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem bērniem,
94
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
lai tie varētu regulāri apmeklēt Mūzikas skolu un Mākslas skolu, kā arī sporta nodarbībām,
nav pietiekoša. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc liela daļa šo ciemu ģimenes izvēlas vest
bērnus uz mācībām Koknesē.
Visiem sekmīgajiem vidusskolēniem tiek nodrošinātas iespējas saņemt B klases autovadītāja
apliecību.
8.1.3 Profesionālās ievirzes un interešu izglītība
Pļaviņu novadā profesionālās ievirzes un interešu izglītības jomā pakalpojumus sniedz
sekojošas iestādes: Pļaviņu mākslas skolas un Pļaviņu mūzikas skola. Pļaviņu Ģimnāzijā tiek
nodrošināti 32 interešu izglītības licencētas programmas. Daudzveidīgas interešu izglītības
programmas tiek piedāvātas arī Pļaviņu novada ģimnāzijas audzēkņiem.
Pļaviņu Mākslas skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība, kurā mācību process
sastāv no teorētisko un praktisko zināšanu apguves, izmantojot darba grupas, kā arī
diferencētu apmācību.
Pedagoģisko procesu nodrošināja 5 pedagogi.
Mākslas skolā nodarbības tiek nodrošinātas dažādās vecuma grupās:
- skolas audzēkņiem,
- pieaugušo interešu izglītības dalībniekiem,
- pirmsskolas vecuma interešu izglītības dalībniekiem,
- sagatavošanas grupas „Mazā darbnīca” interešu izglītības dalībniekiem.
Pļaviņu Mākslas skolā 2010/2011.mācību gadā apmeklēja 138 audzēkņi. To kopējais skaits
pēdējos trīs gados ir pieaudzis, kaut arī nodarbību apmeklētāju skaita dinamika pa vecuma
grupām ir atšķirīga.
Attēls 8-8. Pļaviņu Mākslas skolas audzēkņu skaits
Skolas audzēkņi piedalās novada, citu Latvijas novadu izstādēs, kā arī Valsts konkursos.
Pļaviņu Mūzikas skola ir Pļaviņu novada domes profesionālās ievirzes izglītības iestāde
profesionālās ievirzes mūzikas izglītības programmu īstenošanai.
Pļaviņu Mūzikas skolā 2010/2011.mācību gadā apmeklēja 77 audzēkņi.
95
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Mūzikas skolā audzēkņiem ir iespēja apgūt klavierspēles, pūšaminstrumentu, (galvenokārt,
flautas un saksofons), akordeona spēles un vijoles spēles pamatus. Populārākā ir klavierspēles
programma, kuru apgūst katru gadu aptuveni puse audzēkņu.
Mūzikas skolā ir katru gadu tradicionāli koncerti. Skolas audzēkņi katru gadu piedalās Valsts
un citu mūzikas skolu rīkotos konkursos.
Pedagoģisko procesu nodrošina 10 pedagogu kolektīvs. Visi pedagogi ir ar augstāko
pedagoģisko un profesionālo izglītību. Mūzikas skolas pedagogiem notiek individuāla
sadarbība starp specialitātēm ar kaimiņu novada skolām.
No infrastruktūras viedokļa jāatzīmē, ka:
- Mākslas skolas ģeogrāfiskais novietojums ir īpaši labs – pilsētas centrā, blakus
Pļaviņu ģimnāzijai, kas nodrošina bērnu nokļūšanu no Ģimnāzijas Mākslas skolā,
nešķērsojot ielas. Taču Mākslas skolas telpas ir sliktā stāvoklī un to platība ir
nepietiekoša kvalitatīva pedagoģiskā procesa nodrošināšanai visiem interesentiem;
- labs Mākslas skolas un Mūzikas skolas tehniskais nodrošinājums.
Ņemot vērā augstā minēto turpmākajos gados nepieciešamās aktivitātes ir sekojošas:
- Pļaviņu Mākslas skolai nepieciešams atbilstošas telpas. Kā viena no iespējām ir
pielāgot Pļaviņu Ģimnāzijas internātu tieši Mākslas skolas vajadzībām
- Uzlabot sabiedrisko transportu pasažieru (skolēnu/audzēkņu) pārvadājumiem pēc
skolas nodarbībām, lai no lauku teritorijām (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem
bērniem būtu iespējas nokļūt uz Mūzikas skolu un Mākslas skolu, kā arī sporta
nodarbībām.
- Uzlabot bērnu un iedzīvotāju pārvietošanās drošību diennakts tumšajā laikā (it īpaši
ziemas vakaros) nodrošinot ielu apgaismojums Pļaviņās un pagastu centros.
Interešu izglītības jomā katru gadu Pļaviņu ģimnāzija nodrošina aptuveni 30 licencētas
interešu izglītības programmas (t.sk. deju kolektīvi, kori, dažādas sporta nodarbības u.c.), kura
apmeklē vairāk kā 400 audzēkņi (skat. Attēls 8-9).
Attēls 8-9. Pļaviņu ģimnāzijas interešu izglītības programmu un to dalībnieku skaits
Katru mācību gadu interešu izglītības programmas apmeklē vairāk kā puse ģimnāzijas
audzēkņu.
96
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Kopumā Pļaviņu novadā tiek nodrošināts diezgan plašs interešu izglītības programmu klāsts.
Pie tam ir vērojams liels pieprasījums pēc moderno deju kursiem, tomēr nelielā atalgojuma
iespēju dēļ neizdodas piesaistīt moderno deju pedagogu.
Papildus augstāk minētajām interešu izglītības iespējām Pļaviņu novadā ir iecerēts projekts
,,Jauniešu informācijas punkts Pļaviņu novadā” Nr.07.4-16.
8.1.4 Neformālā izglītība
Neformālās izglītības iespējas sniedz Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs
„Pepija” un Jaunatnes iniciatīvu centrs „Ideja”. Pļaviņu novada dome līdzfinansē šo iestāžu
vadītāju atlīdzību un komunālos maksājumus.
Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs „Pepija” (BAC „Pepija) ir paredzēts
ikvienam Pļaviņu novada bērnam vecumā no 7 līdz 12 gadiem.
Jaunatnes iniciatīvu centrs “Ideja” (JIC „Ideja”) ir Pļaviņu pilsētas domes struktūrvienība,
kuras mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus jauniešu pašiniciatīvai un līdzdalībai sabiedriskajā
dzīvē, kur noteiktas apdzīvotas vietas jaunieši var ierasties centra darba laikā un, atbilstoši
savām interesēm, pavadīt brīvo laiku draugu lokā un centra darbinieka uzraudzībā.
JIC “ Ideja” darba pienākumus veic 1 algots darbinieks un 1 brīvprātīgais palīgs. JIC “Ideja”
dienā apmeklē līdz pat 70 bērniem/jauniešiem. paplašināsies, tiks remontētas telpas otrpus
kāpnēm.
Ar 2011. g. 31. maijā parakstītu līgumu aizsāksies Latvijas-Šveices sadarbības programmas
projekta „Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos” aktivitātē „
Multifunkcionālu jaunatnes iniciatīvu centru izveide” realizācija Pļaviņu novadā.
Jaunizveidotais multifunkcionālais jauniešu centrs ar neformālās izglītības metodēm veicinās
atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz jauniešiem orientētus pasākumus un piedāvājot
iespējas brīvā laika lietderīgai izmantošanai. Jauniešu centri būs arī informācijas ieguves
punkts un atbalsta vieta jaunatnes organizāciju aktivitātēm.
Neformālās izglītības ietvaros Pļaviņu novada ģimnāzijas filiālē Odzienā ir iecerēts
Observatorijas izbūves projekts. Projekta mērķis – izveidojot Pļaviņu novada ģimnāzijas
filiālē Odzienā Pļaviņu novada observatoriju, nodrošināt visa novada bērniem un pieaugušiem
brīva laika pavadīšanas iespēju, kā arī iespēju daudzpusīgai attīstībai un izglītībai vides jomā,
veicinātu padziļinātu izpratni un interesi par dabu un tās daudzveidību, tā sniedzot
ieguldījumu sabiedrības dabas vides apziņas attīstīšanā un veicinātu dabas saglabāšanu.
Projekta ietvaros Pļaviņu novada dome iecerējusi pielāgot tām Pļaviņu novada ģimnāzijas
filiāles Odzienā trešo stāvu un uzstādīt tur rotējošo kupolu teleskopam. Aktivitāšu īstenošanai
paredzēts izveidot astronomijas pulciņus bērniem un pieaugušajiem, kur stāstījums par
zvaigznēm būs balstīts arī uz teikām un mītiem, piemēram, par Mazo Lāci un Lielo Lāci,
uzzināt, kā astronomijas sasniegumi tiek izmantoti cilvēku ikdienas dzīvē.
8.1.5 Mūžizglītība un tālākizglītība
Mūžizglītības iespējas Pļaviņu novadā piedāvā Pensionāru apvienība „Daugavas rīts” un
biedrība „Pļaviņu tautskola”, kas organizē dažādus pulciņus, nodarbības psiholoģijā, ētikā,
vēsturē un kultūrvēsturē, mājsaimniecībā un ekonomikā, sabiedrības integrācijā un politikā.
Mūžizglītība novadā netiek koordinēta, katra organizācija pati piedāvā savu iespēju robežās
nodarbības, bet nav pieaugušo izglītības centrs, kurš skatītos plašāk un piesaistītu kvalificētus
97
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
lektorus, apmācību programmas vai koordinētu informācijas pieejamību par kaimiņu novados
sniegtajām iespējām.
Lai pilnveidotu mūžizglītības un tālākizglītības iespējas, Pļaviņu novada dome ir ieplānojusi
izveidot mūžizglītības centru Pļaviņu bibliotēkā.
Tālākizglītības iespējas Pļaviņu novadā piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra, kas
pārkvalifikācijas programmu ietveros sadarbībā ar izglītības iestādēm nodrošina iespēja
bezdarbniekiem apgūt jaunas iemaņas un prasmes.
Lielākas mūžizglītības un tālākizglītības iespējas tiek sniegtas kaimiņu novados – it īpaši
Jēkabpilī. Kā parādīta iedzīvotāju aptauja, tad ap 20% no respondentiem ir atzīmējuši, ka
izmanto apmācības iespējas kaimiņu novados (Koknese, Jēkabpils), kā arī attālākās pilsētās kā
Daugavpils un Rīga.
Augstākās izglītības iespējas Pļaviņu novadā netiek piedāvātas.
Kopumā raksturojot Pļaviņu novada iedzīvotāju viedokli, kas izriet no veiktās iedzīvotāju
aptaujas var secināt, ka pašvaldība risina izglītības jautājumus labā un apmierinošā līmenī, jo
šādu atbilžu variantu ir izvēlējušies aptuveni 80% aptaujāto iedzīvotāju.
8.2 Veselības aprūpe un sociālā aizsardzība
8.2.1 Veselības aprūpe
Pļaviņu novadā ambulatora medicīniskā palīdzība ir pieejama Pļaviņās un Vietalvas pagastā -
darbojas 4 ģimenes ārsti un laboratorija.
Viena no ģimenes ārsta praksēm darbojas kopš 2000.gada (Pļaviņās un filiāle Vietalvā).
Kopējais klientu skaits ar ap 1800, galvenokārt tie ir novada iedzīvotāji, bet daļa ir no
Krustpils, Kalnsnavas un Rēzeknes. Saskaņā ar Ārsta likumu un ģimenes ārsta norīkojumu
ārstu-speciālistu konsultācijas galvenokārt klienti izmato Jēkabpilī, Aizkrauklē, Rīgā un citur
konkrētā speciālista pieejamības darba vietā. Ģimenes ārsta praksē strādā veselības mājas
aprūpes medicīnas māsa, vienīgā visā novadā. Fizioterapijas procedūras daļēji ir pieejamas
ģimenes ārsta prakses vietās, līdz ar to atsevišķi veidot procedūru kabinetu nebūtu lietderīgi.
Iespējami, ka iedzīvotājiem nav pietiekama informācija par šo pakalpojumu pieejamību
(Avots: intervija ar speciālistiem medicīnas nozarē 2011.gada 31.maijā)
Ģimenes ārstu pieejamība novada iedzīvotājiem ir vērtējama kā pietiekama.
Pļaviņu novadā strādā laboratorija, kura darbojas kopš 2000.gada un apkalpo klientus ar trīs
ģimenes ārstu norīkojumiem, apmēram 45-50 klienti nedēļā. Laboratorijas klienti ir
galvenokārt Pļaviņu novada iedzīvotāji. Notiek sadarbība ar novada Domi. Pašvaldība finansē
maznodrošinātajām personām klīniskās analīzes. (Avots: intervija ar speciālistiem medicīnas
nozarē 2011.gada 31.maijā)
Pēc veselības nozares speciālistu viedokļa novadā būtu nepieciešams organizēt obligātās
profilaktiskās apskates pirmsskolas izglītības iestādēs un izglītības iestādēs.
Novadā strādā trīs aptiekas – Pļaviņās, Vietalvā un Gostiņos.
Zobārstniecības pakalpojumi ir pieejami tikai Pļaviņās. Tāpēc daļa novada iedzīvotāju
izmanto zobārstu pakalpojumus arī ārpus savas dzīves vietas. Pļaviņu novadā iedzīvotājiem
nepieciešams attīstīt zobu higiēnista pakalpojumu pieejamību.
98
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Sekundārā un terciārā stacionārā veselības aprūpe novada iedzīvotājiem pieejama SIA
”Jēkabpils rajona centrālajā slimnīca”, Madonas novada pašvaldības SIA "Madonas slimnīca"
un SIA „Aizkraukles slimnīca”.
Neatliekamo medicīnisko palīdzību novada iedzīvotājiem nodrošina SIA „Aizkraukles
slimnīca” NMP brigāde.
8.2.2 Sociālā aizsardzība
Sociālo pakalpojumu sistēmas organizatorisko struktūru no 2003.gada 1.janvāra noteic
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un uz tā normu pamata pieņemtie LR MK
noteikumi.
Sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Pļaviņu novadā plāno, realizē un koordinē
Pļaviņu novada sociālais dienests (skat. Attēls 8-10).
Pļaviņu novada domes sociālais dienests ir Pļaviņu novada domes izveidota iestāde, kas
nodrošina Pļaviņu novada iedzīvotājiem noteikta veida sociālās palīdzības un pakalpojumu
sniegšanu - materiālu vai morālu atbalstu personai, kura nespēj nodrošināt sevi vai savu
ģimeni, un patstāvīgi, tikai ar saviem spēkiem, pārvarēt radušās sociālās grūtības un, kurai
aktīvi līdzdarbojoties, ir vēlēšanās mainīt savu patreizējo dzīves situāciju.
Sociālā dienesta struktūrshēma apstiprināta 28.08.2009.
Attēls 8-10. Pļaviņu novada sociālā dienesta struktūrshēma
Avots: Pļaviņu novada sociālais dienests
Sociālo situāciju novadā raksturo skaitliskie dati par izmaksāto pabalstu apjomu, kā arī par
personu skaitu, kas saņēmuši sociālos pakalpojumu (skat. Tabula 8.1)
Sociālo darbu novadā kopā ar dienesta vadītāju nodrošina 6 cilvēki, t.sk. katrā novadā ir viens
sociālā darba organizators. No tiem četri dienesta darbinieki ir ar augstāko izglītību (no tiem
viens tieši ar augstāko izglītību sociālajā darbā), viens darbinieks šobrīd turpina augstākās
izglītības studijas. Šis skaits uzskatāms par nepietiekošu, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu
sniegšanu nepieciešamajā apjomā, t.i. viens sociālais darbinieks uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Turklāt sociālajiem darbiniekiem netiek nodrošināta regulāra „supervīzija”, kam par iemeslu
ir novada finansiālās iespējas.
Pļaviņu novada Sociālais dienests ģeogrāfiski atrodas, ārpus Pļaviņu pilsētas centra. Dienesta
telpas ir neatbilstošas kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai, jo atrodas daudzdzīvokļu mājas
99
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
dzīvoklī, kas ir par šauru dienestam, jo tā darbs ir saistīts ar lielu apmeklētāju skaitu. Dienestam
netiek nodrošināts arī transports ikdienas pienākumu veikšanai.
Sociālās jomas nozīmīgumu novadā raksturo skaitliskie dati par izmaksāto pabalstu apjomu,
kā arī par personu skaitu, kas saņēmuši sociālos pabalstus sniegti tabulā zemāk.
Tabula 8.1. Izmaksāto pabalstu dinamika (LVL)
Rādītājs 2008.g. 2009.g. 2010.g.
GMI 7254 27868 71 012
Pusdienu apmaksa skolā 7605 13442 16 293
Dzīvokļa un apkures pabalsti 6055 5991 13 070
Medicīnas pabalsti 2047 4753 1329,75
Bērnu izglītošana 3250 2550 1840
Ārkārtas situācijā (apbedīšanas) 1188 4262 x
Transporta pakalpojumi 521 710 x
Bērniem bāreņiem 400 2425 x
Uzturēšanās aprūpes iestādē 18257 27333 x
Bērnu namā 7900 6980 x
Laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam Sociālā dienesta budžets ir pieaudzis
vairākkārtīgi, it īpaši GMI (garantētā minimālā ienākuma pabalsts) pabalsta izmaksas ir
pieaugušas gandrīz 10 reizes, atbalstot vairāk kā 500 novada iedzīvotājus.
Šādas tendences vērojamas arī citos novados un tās neliecina par ekonomiskās situācijas un
iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos valsī.
Tabula 8.2. 2010. gadā pabalstus saņemošo personu un ģimeņu skaits
Rādītājs Pers.
GMI 180 ģimenes / 538 personas
Pusdienu apmaksa skolā 184 personas
Dzīvokļa un apkures pabalsti 207 ģimenes
Medicīnas pabalsti 35 personas
Bērnu izglītošana 51 ģimenes
Ārkārtas situācijā (apbedīšanas) x
Transporta pakalpojumi x
Bērniem bāreņiem x
Uzturēšanās aprūpes iestādē x
Bērnu namā x
Sociālajam dienestam atbilstoši domes apstiprinātajam nolikumam ir noteikti sekojoši
uzdevumi:
Veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām;
Sniegt sociālos pakalpojumus vai organizē to sniegšanu ģimenēm ar bērniem,
audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem,
invalīdiem, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem
un citām personu grupām, kurām tas ir nepieciešams;
Novērtēt klienta vajadzības, materiālos un personiskos resursus;
100
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Noteikt klientu līdzdarbības pienākumus;
Sniegt sociālo palīdzību Pļaviņu novada teritorijā deklarētām ģimenēm (personām)
finansiālo iespēju robežās;
Informēt iedzīvotājus par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, to
saņemšanas kārtību;
Nodrošināt saņemtās informācijas konfidencialitāti;
Izveidot datu bāzi par sociālās palīdzības saņēmējiem, sniegtās palīdzības vai
pakalpojuma veidu un apmēru;
Sagatavot un iesniedz domē izskatīšanai priekšlikumus par jaunu sociālo
pakalpojumu ieviešanu un esošo pakalpojumu pilnveidošanu;
Administrēt pašvaldības budžeta līdzekļus, kas novirzīti sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības sniegšanai;
Iesniegt grāmatvedībā sarakstus ar sociālo pabalstu summām izmaksāšanai domes
kasē, kā arī sarakstus ar naudas pārskaitījumiem par sociālajiem pabalstiem vai
pakalpojumiem;
Sadarboties ar valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī ar citām juridiskām un
fiziskām personām, nevalstiskām organizācijām un reliģiskām konfesijām sociālo
jautājumu risināšanā.
Pabalstus piešķir personai (ģimenei), kura deklarējusi savu dzīvesvietu pašvaldības
administratīvajā teritorijā un kuras atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.299, „Noteikumi
par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.1., 2.2. un 2.3.punkta
nosacījumiem.
Pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti ir:
1) Latvijas Republikas likumos noteiktie pašvaldībai obligāti izmaksājamie sociālie
pabalsti:
2) Pļaviņu novada noteiktie papildus izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti
atbilstoši novada budžeta iespējām.
Novada sociālais dienests izvērtē pamatotību un izmaksā Latvijas Republikas likumos
noteiktos pašvaldībai obligāti izmaksājamos sociālos pabalstus:
garantētā minimālā ienākuma pabalsts;
pabalsts ārkārtas situācijā;
dzīvokļa pabalsts;
pabalsts audžuģimenei;
pabalsts bārenim.
Pabalstu garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai sociālais dienests var izmaksāt naudā,
var daļēji vai pilnībā aizstāt ar pabalstu natūrā:
samaksājot bērnu ēdināšanas izdevumus skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē;
sedzot parādus par bērna ēdināšanas izdevumiem pirmsskolas izglītības iestādē;
101
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
samaksājot pakalpojuma sniedzējam par ģimenes locekļu ēdināšanas izdevumiem
(saskaņā ar līgumu par pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju ēdināšanu) vai piešķirtā
pabalsta apmērā izsniedzot pārtikas produktus;
sedzot īres un komunālo maksājumu parādus, pabalsta summu pārskaitot
apsaimniekotājam, pakalpojumu sniedzējam vai dzīvojamās telpas izīrētājam;
sedzot uzturēšanās izdevumus sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūcijās vai
patversmē, kas saistīti ar pamatvajadzību nodrošināšanu.
Pabalstu ārkārtas situācijā (stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzami apstākļi, t.sk.
ģimeneslocekļa nāve) piešķir līdz 250,- Ls vienai personai (ģimenei), neizvērtējot personas
(ģimenes) ienākumus, bet ņemot vērā iepriekš neparedzamo apstākļu radīto zaudējumu sekas,
un tikai tajos gadījumos, ja nepienākas cits valsts noteiktais pabalsts vai tas ir nepietiekams
minimālo izdevumu segšanai.
Pabalstu piešķir, ja prasītāja iesniegums saņemts ne vēlāk kā trīs dienu laikā no ārkārtas
situācijas rašanās.
Pabalstu ārkārtas situācijā, personas nāves gadījumā, piešķir mirušā ģimenes loceklim
(apgādniekam) vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu:
pabalsta apmēram jākompensē neatliekamo apbedīšanas pakalpojumu izmaksas (zārka
iegāde, transporta pakalpojumi, morga pakalpojumi, kapavieta, rakšana, nešana un
apģērbs u.c .) līdz 250,-Ls;
gadījumā, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā pabalsta summa
nekompensē neatliekamos apbedīšanas izdevumus, pabalsta apmēru aprēķina kā
starpību starp neatliekamajiem apbedīšanas izdevumiem un Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pabalsta summu.
pabalstu neizmaksā gadījumos, ja mirusī persona ir atradusies valsts vai pašvaldības
pilnā vai daļēji apmaksātā ilgstošas sociālās aprūpes iestādē.
Gadījumā, ja mirusi persona, kuras dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā
teritorijā un kurai nav apgādnieku vai personas, kas uzņemtos apbedīšanu, pašvaldība vai tās
deleģēta institūcija vienojas ar juridisku personu par šī pakalpojuma organizēšanu un sedz ar
apbedīšanu saistītos izdevumus.
Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldības sociālais pabalsts trūcīgām ģimenēm (personām) dzīvokļa
apkures un komunālo maksājumu segšanai, ja ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 50% no
2011. gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī:
vienistabas dzīvoklim līdz LVL 40
divistabu dzīvoklim līdz LVL 50
trīs istabu dzīvoklim līdz LVL 60.
Dzīvokļa pabalstu izmaksā 2 reizes gadā neatkarīgi no dzīvoklī dzīvojošo personu skaita, to
iemaksājot attiecīgā pakalpojuma sniedzēja kontā.
Dzīvokļa pabalsta saņēmēji, kas pieslēgti centralizētai siltumapgādei, nevar pieprasīt pabalstu
kurināmā iegādei.
Savukārt dzīvoklim vai mājai, kura nav pieslēgta centrāla siltuma apgādes sistēmā, bet ir
malkas apkure, piešķir pabalstu kurināmā iegādei Ls 60,- vienu reizi kalendārā gada laikā;
vientuļajiem pensionāriem uz mājsaimniecību, kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteikto
minimālo algu pabalsts Ls 60,- 1 reizi gadā dzīvokļa apmaksai vai kurināmā iegādei.
102
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Pabalstu bāreņiem piešķir:
pastāvīgās dzīves uzsākšanai 100,-Ls. To izmaksā vienu reizi;
dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai, ieskaitot komunālos maksājumus, līdz
pašvaldība nodrošina ar dzīvojamo telpu;
sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei 180,-Ls apmērā vai par šo summu
izsniedz sadzīves priekšmetus un mīksto inventāru;
pabalstu ikmēneša izdevumu segšanai 45,- Ls, ja bērns nepārtraukti turpina mācības
vispārējās vidējās, profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā ir sekmīgs tās
audzēknis, nav stājies laulībā.
Pabalsts audžuģimenēm tiek noteikts bērna uzturam līdz LVL 200.00 mēnesī, kā arī
vienreizējs pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei 100,- Ls.
Atbilstoši Pļaviņu novada sociālā dienesta gada budžetam un, ja ir apmierināts pamatots
pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums uz augstāk minētajiem pabalstiem, novada
domes papildus noteiktie izmaksājamie sociālās palīdzības pabalsti ir:
pabalsts bērna izglītībai un audzināšanai;
pabalsts daļēju medicīnisko izdevumu apmaksai;
vienreizējs pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai.
Šos pabalstus var saņemt ģimenes, kas Pļaviņu novadā ir deklarētas vismaz pēdējos
divpadsmit mēnešus.
Pabalstu bērna izglītībai un audzināšanai var saņemt ģimenes, kurās ir nepilngadīgi bērni un
ienākumi uz vienu personu nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās
minimālās darba algas valstī. Pabalsts tiek piešķirts:
skolas piederumu un mācību grāmatu iegādei Ls 20,00 katram pamatskolas skolēnam,
ko izmaksā vienu reizi gadā no 01.jūlija – 30. septembrim;
skolēnu ēdināšanas ( pusdienu apmaksai skolā) izdevumu segšanai Pļaviņu novada
izglītības iestādēs 2 reizes gadā – uz I un II mācību semestri.
Pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai tiek piešķirts ģimenei (personai), invalīdiem un
pensijas vecuma pensionāriem, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz valstī
noteikto minimālo darba algu stacionārās ārstēšanas izdevumu kompensēšanai 30% no
samaksas, bet ne vairāk kā 50% no attiecīgā gada 1. janvāra spēkā esošās minimālās darba
algas valstī.
Pabalsts sodu izcietušai personai, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas vietas pēc soda
izciešanas, piešķir vienreizēju pabalstu Ls 20,00 apmērā, neizvērtējot viņas finansiālo un
materiālo stāvokli.
Pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai ir vienreizējs pabalsts atsevišķu situāciju
atrisināšanai (dokumentu noformēšanai, atjaunošana, darba zaudējums, nelaimes gadījums
u.c.) tiek piešķirts trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm (personām), individuāli izvērtējot
situāciju, līdz LVL 50,- gadā. Atsevišķos gadījumos tas tiek piešķirts arī pensionāriem un
invalīdiem (aprūpējams, gulošs, garīga rakstura traucējumi u.c.), kā arī krīzes situācijā.
103
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Pabalsts aprūpei vientuļiem pensionāriem un invalīdiem, kuru ienākumi nepārsniedz valstī
noteikto minimālo algu izvērtējot konkrēto situāciju ģimenē, pabalstu Ls 20,00 mēnesī var
piešķirt aprūpējamiem pensionāriem un invalīdiem, kuriem saskaņā ar ģimenes ārsta un
sociālā darbinieka atzinumu nepieciešama aprūpe un kuri neizmanto sociālā dienesta aprūpes
mājās pakalpojumu.
Lai sociālais dienests spētu izvērtēt, pieņemt lēmumu par sociālās palīdzības sniegšanu, kā arī
lai sekotu līdzi sociālās palīdzības saņemšanas nepieciešamībai Sociālā dienesta nolikums
paredz sociālās palīdzības saņēmējam līdzdarbības pasākumus.
Sociālais dienests un citas novada pašvaldības un nevalstiskās organizācijas sniedz sekojošus
sociālos pakalpojumus:
Pļaviņu novada pašvaldības Veco ļaužu un invalīdu pansionāts „Pļaviņas” ir Pļaviņu
novada domes struktūrvienība, kas nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu
sniegšanu pilngadīgām personām. Tas ir reģistrēts Latvijas Republikas Labklājības
Ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atrodas Pļaviņu novada domes
pakļautībā.
Pansionātā sociālos pakalpojumus arī var saņemt krīzes situācijā nonākušas personas
darbspējīgā vecumā, kā arī personas no citām pašvaldībām, ja pansionātā ir brīvas vietas
un attiecīgā pašvaldība par personas saņemtajiem pakalpojumiem veic nepieciešamo
apmaksu.
Veco ļaužu un invalīdu pansionātā „Pļaviņas” 2009.gadā uzturējās 44 iemītnieki, kuru
vidējais vecums pārsniedz 70 gadu robežu, t.sk. arī no kaimiņu novadiem nākušie
iemītnieki. 2009.gadā pansionātā strādā 23 darbinieki. 2009.gadā tika nodrošināta
pansionāta centrālās apkures pievienošana pie centralizētās pilsētas apkures sistēmas.
Uzdevumi tuvākajai perspektīvai ir kvalitatīvi uzlabot sociālās aprūpes pakalpojumu
sniegšanu iemītniekiem, kā arī dzīves apstākļu uzlabošanai nepieciešams remonts
pansionāta telpās.
Mājas aprūpētāji sniedz pakalpojumus - pensijas vecuma cilvēkiem un invalīdiem
(vientuļajiem), un individuālās konsultācijas par sociālās un veselības aprūpes jautājumiem.
2011.gadā tiek aprūpētas 22 personas.
Pašvaldība ir izveidojusi savu iniciatīvu „Pārtikas pakas” maznodrošinātām un
trūcīgām personām.
Pļaviņu novada dome sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru programmā „100 latu
stipendija” iesaista vietējos bezdarbniekus.
Novads nodrošina ar transporta pakalpojumiem bērnus, kuri mācās Bebru
vispārizglītojošajā internātpamatskolā un Kokneses speciālajā internātskolā-attīstības
centrā.
Pļaviņu novads sadarbojas ar kaimiņos esošo Kokneses novada domes Ģimenes krīzes
centrā "Dzeguzīte". Tā struktūrvienībā „Bērnu nams” ik gadu no Pļaviņu novada tiek
ievietoti bērni, kuri tiek veikts individuālais darbs ar ģimenēm, lai bērni atgrieztos šajās
ģimenē. 2009.gadā no Pļaviņu novada tika ievietoti 20 bērni. Veicot individuālo darbu
ar ģimenēm, astoņi bērni atgriezās ģimenēs.
Pļaviņu novada dome maznodrošinātām un trūcīgām personām sniedz palīdzību
dzīvokļu jautājumu risināšanā, t.sk. izīrē novada domei piederošas dzīvojamās telpas,
sniedz palīdzību dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu dzīvojamo telpu.
104
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Pļaviņu novada Bāriņtiesa nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgās personas tiesību un
tiesisko interešu pārstāvību novada.
Biedrības „Mājas palīgs” sniedz sociālos pakalpojumus. Biedrība „Mājas palīgs”
sadarbībā ar pašvaldību 2010.gadā bija izstrādājusi pieteikumu ERAF finansējuma
piesaistei projektam „Būsim tīri!”, kas ietvēra publisko dušas un pirts telpu
rekonstrukciju Pļaviņās. Diemžēl šobrīd projektam nav virzības.
Pie sociālo pakalpoju sniedzējiem jāatzīmē arī Pensionāru apvienība „Daugavas rīts”,
kas nodrošina veco ļaužu psiholoģisko atbalstu, kā arī Sākumskolas vecuma bērnu
rotaļu un attīstības centrs „Pepija”, kas citu pakalpojumu vidū piedāvā arī sociālo
problēmu risināšanu un integrēšanu sabiedrībā, sniegt sociālo, pedagoģisko un
psiholoģisko palīdzību bērniem, kas nāk no sociālā riska ģimenēm.
Papildus minētajam centrs piedāvā iespējas bērnu ar funkcionāliem traucējumiem
pieskatīšanu un socializēšanos, konsultācijas un sarunas ar psihologu. Centra sniegtie
pakalpojumi ir bezmaksas.
Kaut arī augstāk ir uzskaitīta virkne pieejamo sociālo pakalpojumi Pļaviņu novadā, tomēr liela
daļa nozīmīgu sociālos pakalpojumu, kas tomēr ir nepieciešami Pļaviņu novadā, netiek
sniegti, piemēram:
- preventīvais darbs,
- sociālā māja,
- papildus mājas aprūpētāji,
- nakts patversme,
- higiēnas centrs,
- mobilā aprūpes brigāde ar mediķi tās sastāvā,
- specializēta transporta pakalpojumi u.c..
Par pabalstu aktivitātes īpatsvaru kopējā Pļaviņu novada sociālās aizsardzības sistēmā liecina
pabalstu un pakalpojumu saņēmēju skaits Sociālajā dienestā - kopumā sociālo palīdzību
saņēmušo skaits periodā no 2008.gada līdz 2009.gadam ir pieaudzis no 600 līdz 860
iedzīvotājiem, 2010.gadā skaits ir vēl lielāks.
Veiktajā aptaujā aptuveni 70% novada iedzīvotāju novada domes darbu sociālās aprūpes jomā
ir novērtējuši kā apmierinošu un labu atzinuši, savukārt ap 20% novērtējuši kā neapmierinošu
un ap 10% vispār nav informēti par novada domes darbu sociālās aprūpes jomā.
Mazliet atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums ir par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu
kvalitāti:
- mazliet virs 60% aptaujāto ir apmierināti vai daļēji apmierināti ar pakalpojumu
kvalitāti;
- ap 40% aptaujāto ir neapmierināti vai daļēji neapmierināti ar sociālās palīdzības
un sociālo pakalpojumu kvalitāti.
Rezumējot sociālo pakalpojumu apjomu un kvalitāti izkristalizējas virkne nepieciešamo
uzlabojumu, par kuriem daļēji ir apzinātie arī iespējamie risinājumi, t.i.:
- attīstīt dienas centru pensijas un pirmspensijas vecuma grupām (Pļaviņu novada
pašvaldības rīcībā ir piemērota ēka Raiņa ielā 65, kurā var sekmīgi izvietoties un
105
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
darboties dienas centrs kā alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojuma vieta. Dienas centra izveide sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībai Pļaviņu novadā
ļaus būtiski uzlabot veco cilvēku dzīves kvalitāti. Šāda aktivitāte atbilst novada
un reģiona demogrāfiskās situācijas tendencēm, kā arī “Sociālo pakalpojumu
attīstības programmai 2010.-2016.gadam Zemgales reģionā”);
- uzlabot Sociālā dienesta pieejamību, izveidot piemērotas telpas sociālajam
dienestam gan Pļaviņu centrā, jo šobrīd esošās telpas ārpus Pļaviņu centra ir par
mazas un neatbilst mūsdienu prasībām, gan arī Rīteros. Pļaviņā esošā atrašanās
vieta iedzīvotājiem sagādā grūtības ar nokļūšanu līdz dienestam;
- attīstīt un pilnveidot preventīvo darbu (it īpaši Rīteros);
- izveidot sociālo māju – grupu dzīvokļus bērniem bāreņiem, novadā jau ir
apzinātā potenciālā ēka;
- izveidot nakts patversmi;
- izveidot pašaprūpes sociālos pakalpojumus (virtuves, veļas mazgātavas u.c.);
- noformēt sociālās aprūpes darbinieku mobilo brigādi,
- sociālo dienestu nodrošināt ar transportu savu funkciju veikšanai, t.sk. veco
ļaužu un invalīdu pārvadāšanai;
- izvērtēt un, iespējams, uzlabot sniegto pabalstu veidus un to pamatotību, jo kā
parādīja uzņēmēju aptauja, tad virknei uzņēmēju ir bažas par atsevišķu esošo
pabalstu piešķiršanas lietderīgumu.
- vecināt sabiedriski lietderīgas NVO iniciatīvas grupām;
- pilnveidot sabiedrības informētību par Sociālā dienesta sniegtajiem par
pakalpojumiem.
8.3 Kultūrvide, kultūras iestāžu un pasākumu pieejamība
8.3.1 Kultūrvēsturiskais mantojums (objekti)
Kultūrvēsturiskie objekti Pļaviņu pilsētā raksturoti tabulā zemāk.
Tabula 8.3. Kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti Pļaviņu pilsētā
Nr.p.k. Nosaukums Atrašanās vieta Datējums, piezīmes par
objektu
1. Pļaviņu Sv. Pētera
luterāņu baznīca
Raiņa iela 18 1911.-1912.g.
2. Pasta ēka Pasta iela 2
3. Kultūras nama ēka Daugavas iela 49
4. Pļaviņu vidusskolas ēka Daugavas iela 50/52
5. Veco ļaužu un invalīdu
pansionāts
Daugavas iela 54
6. SIA Pļaviņu komunālie
pakalpojumi ēka
Daugavas iela 45 Vecā Pļaviņu valdes ēka
7. Dzelzceļa stacijas ēka Stacijas laukums
Avots: Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010.-2015.gadam
106
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
8.3.2 Aizsargāmie nekustamie kultūras pieminekļi
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu nosaka - Valsts aizsargājamo kultūras
pieminekļu saraksts.
Pļaviņu novadā ir vairāki aizsargāmie nekustāmie kultūras pieminekļi, kuru saraksts un
raksturojums sniegts tabulā zemāk.
Tabula 8.4. Pļaviņu novada aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
Aizsardzības
nr. Vērtības grupa
Pieminekļa
veids
Pieminekļa
nosaukums Atrašanās vieta
Pieminekļa
datējums
104 Valsts nozīmes Arheoloģija Draudavu
senkapi ar
krustakmeni
Pļaviņu novads,
Aiviekstes
pagasts
105 Valsts nozīmes Arheoloģija Puduļu pilskalns Pļaviņu novads,
Aiviekstes
pagasts
112 Valsts nozīmes Arheoloģija Avotiņkalns -
pilskalns
Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts
113 Valsts nozīmes Arheoloģija Pļaviņu
pilskalns (Kaķu
kalns)
Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts
115 Valsts nozīmes Arheoloģija Vīna kalns -
pilskalns un
senkapi
Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts
116 Valsts nozīmes Arheoloģija Oliņkalns -
pilskalns
Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts
114 Vietējās
nozīmes
Arheoloģija Kalnapeļņu
senkapi
Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts
2607 Valsts nozīmes Arheoloģija Gostiņu skansts
- viduslaiku
nocietinājums
Pļaviņu novads,
Pļaviņas
6156 Valsts nozīmes Arhitektūra Stukmaņu
muižas apbūve
Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts,
Klintaine
17. gs. IIp. - 20.
gs. s.
6158 Valsts nozīmes Arhitektūra Ratnīca un zirgu
stallis ar torni
Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts,
Klintaine
18. gs. b.
6159 Valsts nozīmes Arhitektūra Klētis (2) Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts,
Klintaine
18. gs. b.
6157 Valsts nozīmes Arhitektūra Vecā kungu
māja "Sikadele"
Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts,
Klintaine
18. gs. 2.p.
107
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Aizsardzības
nr. Vērtības grupa
Pieminekļa
veids
Pieminekļa
nosaukums Atrašanās vieta
Pieminekļa
datējums
6165 Valsts nozīmes Arhitektūra Gostiņu
luterāņu baznīca
Pļaviņu novads,
Pļaviņas, Lielā
iela 34
1828. -1830.
2 Valsts nozīmes Vēsture Robežakmens Pļaviņu novads,
Klintaines
pagasts
14.-15.gs.
4 Valsts nozīmes Vēsture Rakstnieka
J.Jaunsudrabiņa
un gleznotāja
A.Štrāla dzīves
vieta
Pļaviņu novads,
Pļaviņas, Kalna
iela 11
1913.-1939.
1939.-1947.
8756 Vietējās
nozīmes
Industriālais Mūra tilts pār
Vesetas upi
Pļaviņu novads,
Aiviekstes
pagasts
1925.
8755 Vietējās
nozīmes
Arhitektūra Pļaviņu luterāņu
baznīca
Pļaviņu novads,
Pļaviņas, Raiņa
iela 18
1912.
Avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
8.3.3 Muzeji
2010.gada 18.novembrī atvērts Pļaviņu novada muzejs telpās Daugavas ielā 50, Pļaviņās.
Biedrība “Kopsolis” veiksmīgi iesaistījās Lauku atbalsta dienesta “LEADER” projektu
konkursā, iegūstot naudu novada muzeja telpu remontam, ko līdzfinansēja arī Pļaviņu novada
dome. Tagad turpināsies paša muzeja izveide, apkopojot vēsturiskās liecības un veidojot
ekspozīcijas. Vairākus eksponātus jaunajam muzejam pirmie apmeklētāji atnesa jau telpu
atklāšanas dienā.
8.3.4 Bibliotēkas
Saskaņā ar Latvijas bibliotēku portāla datiem Pļaviņu novadā apmeklētājiem pieejamas šādas
bibliotēkas:
Pļaviņu novada bibliotēka (Pļaviņās)
Aiviekstes pagasta bibliotēka
Gostiņu bibliotēka
Klintaines pagasta bibliotēka
Vietalvas E.Prūsas vārdā nosauktā bibliotēka
Pļaviņu pilsētas bērnu bibliotēka
Pļaviņu novada ģimnāzijas bibliotēka
Informācija par lasītāju skaitu Pļaviņu novada bibliotēkās sniegts attēlā zemāk (skat. Attēls
8-11).
108
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Attēls 8-11. Lasītāju skaits Pļaviņu novada bibliotēkās
Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka
8.3.5 Kultūras iestādes un aktivitātes
Pļaviņu novada kultūrvide ir veidojies ciešā saistībā ar notiekošajiem procesiem dabas,
ekonomiskajā un sociālajā vidē. Un tā ir neatņemama Latvijas kultūrvides sastāvdaļa.
Novada kultūras mantojuma pamatu veido kultūrvēsturiskas un lauku ainavas – pilskalni,
pilsētas un ciemu vēsturiskie centri, muižu ansambļi, baznīcas, parki. Katrai vietai ir
vēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai cita veida vērtība, kuras saglabāšana atbilst novada,
valsts un pasaules interesēm. Mūsdienās kultūrvide ir tā, kas var prezentēt pašvaldības tēlu,
veidot biznesa darījumu un kultūras sakarus, veidot ciešāku novada iedzīvotāju kopienu.
Pļaviņu novadā interesanto un daudzveidīgo kultūras dzīvi veido paši cilvēki, kuri strādā
pašvaldībā, pašvaldības kultūras iestādēs, darbojas nevalstiskajās organizācijās, amatnieku
mākslas kolektīvos.
Pļaviņu pilsētā darbojas kultūras nams. Vismaz reizi gadā brīvdabas pasākumiem tiek
izmantota kādreiz iecienītā brīvdabas estrāde pie Daugavas-Zviedru skanstēm jeb Draudzības
parkā. Kultūras dzīvi Pļaviņās var raksturot kā mazpilsētai raksturīgu – bagātu ar vietējiem
tradicionālajiem pasākumiem. Lielāku pasākumu organizēšanai nav atbilstošu telpu un
teritoriju.
8.4 Sporta un aktīvās atpūtas iespējas
Pļaviņu novads jau vēsturiski ir bijis ievērojams ar ziemas sporta veidu tradīcijām, regulāri
organizētām sacensībām un sniegtām treniņu iespējām gan tuvāko novadu iedzīvotājiem, gan
arī visas Latvijas sportistiem.
Īpaši nozīmīgi Pļaviņu novadā ir tradīcijām bagātie ziemas sporta un atpūtas kompleksi, kas
piedāvā kalnu, distanču slēpošanas un slidošanas iespēja (skat. Tabula 8.5).
Tabula 8.5. Sporta un atpūtas kompleksi Pļaviņu novadā
Objekts Piedāvājums
Atpūtas bāze „Mežezers” Mežezerā var slēpot un snovot; 6 apgaismotas trases ar diviem enkurveida
109
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Objekts Piedāvājums
pacēlājiem, slēpju un dēļu noma, kafejnīca, pirts, āra kubls, apsildāmas
mājiņas un viesnīca, iespējas slidot
Jaujas slēpošanas trase 15 km distanču slēpošanas trase
Slēpošanas un atpūtas bāze
„Mailes”
Slēpošanas sezonā piedāvā distanču slēpošanas inventāra nomu. Iespējas
slēpot labi sagatavotā trasē. Sportistu treniņiem un sacensībām 5 km aplis
ar iespēju izmantot 1km, 2km, 3km, 4km garas trases daļas. Tautas aplis
šogad 14 km.
Uztur distanču slēpošanas trasi no Pļaviņu dzelzceļa stacijas ūdenstorņa
līdz Mailēm.
Mailēs piedāvā naktsmītnes, dušas, pirti un mūsu virtuvē pašu pagatavotu
piparmētru tēju.
Biatlona- slēpošanas bāze
„Jankas”
Dažādas sarežģītības trases. Trases slidsolim un klasiskajam solim, t.sk.
biatlonam 1,5 km apgaismota trase. Pieejama autostāvvieta. Var pieteikties
biatlona apmācībām.
Cigoriņkalns Strādā 5 trases, bērnu kalniņš, arī distanču slēpošanas aplis un slidu noma.
Pašvaldības īpašumā arī ir diezgan plašs sporta infrastruktūras klāsts, kas pašvaldības
finansiālo iespēju robežu ietvaros tiek veidots, uzturēts un uzlabots.
Pašvaldības sporta un saistītie objekti un to raksturojums sniegts tabulā zemāk (skat. Tabula
8.6).
Tabula 8.6. Sporta un saistīto objektu raksturojums
Objekts Situācijas raksturojums
Sporta zāle pie Pļaviņu novada
ģimnāzijas
sporta zāle avārijas stāvoklī nepieciešama steidzama rekonstrukcija;
2007.gadā tika realizēts projekts ,,Sporta inventāra iegādes palīdzības
pilotprogrammai”, ko atbalstīja Sporta pārvalde ar LVL 2126
līdzfinansējums un pašvaldības līdzekļiem LVL 2212.
Odzienas sporta halle, kas atrodas pie
ģimnāzijas filiāles (pamatskolas).
Nodota ekspluatācija 2011.gada sākumā. Šobrīd noslogojums ir zem
10%.
Nav autostāvvietas pie sporta halles, nepietiekošs inventārs, t.sk.
nepieciešams tablo sacensību rīkošanai
Stadions pie Pļaviņu novada ģimnāzijas Nepieciešama pilnīga renovācija
Āra baseins Pļaviņās Nepieciešama renovācija, piedāvā bezmaksas peldēšanas iespējas
ikvienam interesentam
Baseins pie PII „Bērziņš” Netiek izmantots, nepieciešama rekonstrukcija
Āra volejbola laukums Pļaviņās Nepieciešama renovācija
Trenažieru zāle Pļaviņās Izveidota 2010.gadā, aprīkota ar mūsdienīgu inventāru
Trenažieru zāle Klintaines pagastā Rekonstruēta 2010.gadā, aprīkota ar mūsdienīgu inventāru
Gostiņu stadions sliktā tehniskā stāvoklī, šobrīd tiek veikta rekonstrukcija
Internāts pie Pļaviņu novada ģimnāzijas
un pie Odzienas pamatskolas filiāles
Izmantojami kā dienesta viesnīca, tiek meklēti alternatīvās
izmantošanas veidi.
Slidotava āra basketbola laukumā pie
Pļaviņu novada ģimnāzijas
Vienkāršas konstrukcijas slidotava ar dabīgo ledu, mākslīgo
apgaismojumu, bez apmalēm.
110
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Pļaviņu novadā aktīvi darbojas biedrības, klubi, iniciatīvas centri, kas iesaista novada
iedzīvotājus sporta un kultūras aktivitātēs izmantojot Pļaviņu novada sporta un aktīvās atpūtas
infrastruktūru.
Pļaviņu novada klubi, biedrības, iniciatīvas:
- Pļaviņu pilsētas bērnu jauniešu un pieaugušo futbola klubs „DOLOMĪTS”;
- Aizkraukles rajona slēpošanas un orientēšanās sporta klubs „Jaujas”;
- Vietalvas sporta klubs, kas attīsta sporta bāzi „ Mailes”;
- Latvijas karatē klubs „KADZAN”;
- Biedrība "Kopsolis" ;
- Sporta klubs „Skanste”;
- Pļaviņu pilsētas pensionāru apvienība "Daugavas rīts";
- Jauniešu iniciatīvas centrs „Ideja”;
- Pļaviņās aktīvi darbojas šahisti.
- U.c.
Pļaviņu novadā ik gadu tiek rīkotas dažādas vietējā mēroga ziemas un vasaras sporta
sacensības, kā arī starpnovadu (agrāk rajona) slēpošanas, futbolas sacensības, „Staburaga”
kross, „Orientiera” sacensības.
Popularitāti ir iemantojusi arī dažādi vietējā mēroga sporta un atpūtas pasākumi dažādām
vecuma grupām un auditorijām (t.sk. gan tradicionāli sporta veidi, gan netradicionāli tādi kā
pļaušanas sacensības, ugunsdzēsēju sacensības)
Jauju sporta bāzē tiek organizētas Latvijas un Baltijas mēroga ziemas orientēšanās sacensības
un distanču slēpošana sacensības
Transporta sistēmas trūkumi kavē kultūras un sporta pasākumu, pulciņu apmeklētību
Vietalvas, Rīteru, Klintaines iedzīvotājiem.
Kā nepieciešamos pasākumus sporta un aktīvās atpūtas vides pilnveidošanai pašvaldības
sporta infrastruktūras uzlabošanā uzskata sekojošas aktivitātes:
Pļaviņu novada ģimnāzija sporta zāles un stadiona rekonstrukcija;
Odzienas sporta halles izmantošana kultūras pasākumiem;
Odzienas sporta halles autostāvvietas izbūve;
Pļaviņu slidotavas apmaļu izbūvei;
Skeitparka būvniecība;
Profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana skolā;
Turpināt uzturēt klubus, pulciņus, attīstīt un dažādot tradīcijas un sporta pasākumus.
Pļaviņu novadam, ņemot vērā vēsturiskās tradīcijas, esošo sporta un atpūtas infrastruktūru,
ģeogrāfisko stāvokli (reljefs, klimats, tranzītceļu un Daugavas klātbūtne) ir ievērojamas
iespējams papildus sporta segmentam pozicionēties tieši aktīvās atpūtas segmentā ar plašu
piedāvājumu klāstu gan gada siltajā, gan aukstajā sezonā. Šajā sakarā plānotās pašvaldības
aktivitātes:
- Izstrādāt (iespējams sadarbībā otrā Daugavas pusē esošo Salas novadu) Daugavas
izmantošanas plānu sportam un aktīvai atpūtai, jo nepietiekami tiek izmantota
Daugava un tās krasti;
- popularizēt Pļaviņu novadu tieši saistībā ar sporta un aktīvās atpūtas iespējās kaimiņu
novadu un visa Latvijas iedzīvotājiem (gan medijos, gan uzstādot norādes novadā);
- izstrādāt veloceļu un velo maršrutu izveides plānu;
111
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
- aktivitātes plānot un koordinēt sadarbībā ar privātā sektora pārstāvjiem tūrisma jomā,
tā rezultātā:
o attīstīt aktīvās atpūtas iespējas uz un pie ūdens (attīstīt un sakopt ūdenstilpnes,
ierīkot peldvietas, uzstādot laipas, lai ūdenstilpnes būtu pieejamas
atpūtniekiem, uzstādīt atkritumu tvertnes, ierīkot ugunskura vietas, ģērbtuves,
attīstīt laivu tūrismu un laivošanas iespējas Pļaviņu novadā)
o paplašināt tūrisma papildus pakalpojumu klāstu un celt kvalitāti (nakts mītnes,
sabiedriskās ēdināšanas iespējas, apskates un izklaides objekti, u.c.).
8.5 Pļaviņu novada nevalstisko organizāciju darbība
Nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un klubiem ir nozīmīga loma
dialoga ar iedzīvotājiem veidošanā Pļaviņu novadā. Pēc Pļaviņu novada Domes datiem uz
2011.gada sākumu darbojas 15 biedrības, no kurām 4 ir sporta klubi. Pēc darbības veidiem
visas biedrības nosacīti var iedalīt šādās grupās:
- baznīcas, reliģiskās organizācijas;
- sociālais atbalsts, palīdzība, drošība un tiesību aizstāvēšana dažādām mērķgrupām;
- sporta un aktīva dzīves veida popularizēšana visu sociālo slāņu un vecumu
iedzīvotājiem;
- interešu izglītības aktivitātes.
8.6 Sabiedriskā drošība un kārtība
Pļaviņu novadā par sabiedrisko drošību un kārtību ir atbildīga Pļaviņu novada pašvaldības
policija, kas ir Pļaviņu novada Domes struktūrvienība, kura savas kompetences ietvaros veic
sabiedriskās kārtības uzturēšanu novada administratīvajā teritorijā. Darba organizācijas
jautājumos Pļaviņu novada pašvaldības policija sadarbojas ar Valsts policijas iestādēm un
citām valsts un pašvaldības institūcijām.
Pašvaldības policijas darbību reglamentē Pļaviņu novada pašvaldības policijas nolikums, kurš
izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu „Par policiju” un Ministru Kabineta
noteikumiem Nr. 397 „Pašvaldības policijas paraugnolikums” (apstiprināts 2009.gada
11.novembrī).
Novada pašvaldības policijā strādā 2 darbinieki. Pašvaldības policijas rīcībā ir viena
automašīna, kura tiek izmantotas ikdienas patrulēšanai un preventīvo darbu veikšanai.
8.7 Vides kvalitāte
Lai varētu veikt vides kvalitātes analīzi Pļaviņu novadā, tika apskatīti sekojoši vides kvalitātes
rādītāji izpētes teritorijā: vides, rūpnieciskie un uguns riski, gaisa kvalitāte, pazemes ūdeņu
kvalitāte, virszemes ūdeņu kvalitāte, piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju esamība
pagastā, jonizētais starojums un kodoldrošība, troksnis, kā arī bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanas pasākumi novadā.
112
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
8.7.1 Vides riski rūpnieciskie riski, uguns riski
Vides riski
Vides riski var būtiski ietekmēt teritoriju attīstības iespējas. Novada teritorijā nopietnākos
vides riskus izraisa plūdi.
Latvijas upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitītas ap 200 tūkstoši ha pavasara palu vai
vasaras-rudens plūdu, kā arī jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas, (t.sk. katastrofāli - ap 100
tūkst. ha), kurās upju un ezeru paaugstinātie līmeņi apdraud ne tikai cilvēku radītās materiālās
vērtības, bet arī cilvēku dzīvības.
Plūdus novadā izraisa strauja sniega segas kušana Latvijas teritorijā un ūdens pieplūde
Daugavā no kaimiņu valstīm (pavasara pali) un ledus un vižņu sastrēgumi pavasarī.
Ledus sastrēgumu dēļ var applūst plašas teritorijas pat tad, ja pavasara pali ir vidēji. Par šī
cēloņa izraisīto plūdu visapdraudētāko vietu Valsts civilās aizsardzības plānā nosaukta
Daugava posmā no Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves līdz Daugavpils pilsētai,
kur plūdi var notikt pat divas reizes gadā. Pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vairāk kārt ir
veidojušies ļoti nopietni ledus aizsprosti augšpus Pļaviņu pilsētas.
Arī Pļaviņu pilsētai plūdu draudus ik gadus rada vižņu sablīvējumi ūdenskrātuvē, kuri sāk
veidoties pie dolomīta ieguves vietas. Ūdens līmenis Pļaviņās kritisko atzīmi pavasara palu
laikā pārsniedz gandrīz ik gadus.
Plūdu novēršana Pļaviņu novadā ir iekļauta Nacionālajā plānā „Plūdu riska novērtēšanas un
pārvaldības nacionālā programma 2008.-2015.gadam” 1B un 1C kritērijam atbilstošām vietām
un var pretendēt uz ES līdzfinansējumu Nacionālās programmas „Vides risku samazināšana”.
Kā atbalstāmās darbības šajā plānā ir atzīmētas esošo aizsargdambju, tehnoloģisko iekārtu un
pārgāžņu rekonstrukcija plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai un dolomīta atsiju atbērtnes
likvidēšana Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus
Pļaviņām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, lai palielinātu ūdens caurteci vai veicinātu
brīvāku ledus iziešanu. Bez tam pēc speciālistu uzskata ir jāveic Pļaviņu aizsargdambja
rekonstrukcija lai novērstu pēc Pļaviņu HES izbūves un tās ūdenskrātuves izveides radušos
plūdu draudus. Eksperti min arī iespēju jauna papildus dambja (hidroelektrostacijas)
būvniecību. Taču šī iespēja nav tikusi pietiekami rūpīgi pētīta no vides un tehniskā viedokļa.
Klintaines pagastā par krastu erozijas riska teritoriju ir uzskatāms Daugavas ielejas 18-20 m
augstais labais pamatkrasts no Oliņkalna līdz Klintainei.
Rūpnieciskie riski
Pie sprādzienbīstamā riska teritorijām pieskaitāms maģistrālais gāzes vads Rīga – Daugavpils.
Bez tam par sprādzienbīstamām un ugunsgrēka riska teritorijām ir uzskatāmas visas degvielas
uzpildes stacijas un gāzes uzpildes stacijas.
Pļaviņās un Klintaines un Aiviekstes teritorijās ir paaugstināta riska objekti, jo tās šķērso
dzelzceļa līnija un autoceļš, pa kuriem tiek pārvadātas arī bīstamas vielas. Abas šīs trases ir
valstī visvairāk noslogotās, un avāriju bīstamība uz tām ir augsta.
Uguns riski
Aiviekstē mežainums ir 60%, Vietalvā 43% un Klintainē 55%. Lielākā daļa mežu ir sausieņu
meži un tos šķērso ievērojami noslogotā dzelzceļa līnija un autoceļš Rīga-Maskava, kas gan
atrodas ugunsdrošā attālumā no meža masīviem. Bez tam novads ir bagāts ar purviem. Līdz ar
to meža ugunsgrēku izcelšanās risks novadā ir diezgan augsts.
113
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
8.7.2 Gaisa kvalitāte
Piesārņojošās vielas atmosfērā Pļaviņu pilsētā nokļūst no divu tipu izmetes avotiem –
mobilajiem avotiem, resp., visu veidu transporta, un stacionārajiem – uzņēmumos
izmantotajām tehnoloģijām. Pilsētas rūpnieciskajā zonā atrodas SIA „Vagonete”, kas
specializējas kokmateriālu apstrādē un koksnes impregnēšanā. Objektā ir 3 gaisa
piesārņojuma avoti: katlumāja, gulšņu piesūcināšanas cehs un gatavās produkcijas
uzglabāšanas laukums. Tehnoloģiskā procesā koksnes piesūcināšanai izmanto eļļaino
antiseptiķi. Kā izejmateriāls tiek izmantota slānekļa eļļa, kuras sastāvā ir bīstamas vielas:
benzols, tulols, ksilols, fenols un etilbenzols. Iespējamas paaugstinātas emisijas atmosfērā un
iespējama slānekļa eļļas nokļūšana augsnē.
Ar derīgajiem izrakteņiem saistītie uzņēmumi SIA "PĻAVIŅU DM" un „Celtniecības
dolomīti”, kas atrodas starp Daugavu un Rīgas ielu gada ilgstošā sausajā periodā rada
paaugstinātu PM10 un PM2,5 koncentrāciju gaisā.
Pagastos saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažādu vielu izmeši gaisā. Pārsvarā tie ir
stacionāro avotu izmeši, kas rodas ražošanas procesā un siltumenerģētikā no katlumājām.
Mobilo avotu izmeši, kas rodas no autotransporta un dzelzceļa dod apmēram 70-80% no
kopējā izmešu apjoma.
8.7.3 Pazemes ūdeņu kvalitāte
Pļaviņu pilsētā pazemes ūdens tiek iegūts no četriem urbumiem. Pazemes ūdeņus uzskaita
instrumentāli. Atbilstoši 2005.gada Pļaviņu pilsētas vides pārskata datiem ūdens un
kanalizācijas pakalpojumus Pļaviņu pilsētā nodrošina SIA „Pļaviņu komunālie pakalpojumi”
(KP). Uzņēmums pašreiz apkalpo apmēram 44% iedzīvotāju. Tikai 20% no sistēmā piegādātā
dzeramā ūdens atbilst nacionālajiem un ES standartiem, bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas
iekārtas ir sliktā stāvoklī.
Klintaines pagasta Stukmaņu un Rīteru ciema ūdensapgādē tiek izmantots tikai pazemes
ūdens: gan no artēziskajām (dziļurbumu) akām, gan individuālajām akām, kuru dziļums ir no
2 līdz 5 metriem. Vides veselības aģentūras Jēkabpils nodaļa, kas veic dzeramā ūdens
monitoringu, mikrobioloģisko, fizikālo un ķīmisko rādītāju atbilstības kontrolei, reizi
ceturksnī veic krāna ūdens kvalitātes analīzes. Aģentūra vērtē, ka pēc ķīmiskajiem,
fizikālajiem un mikrobioloģiskajiem rādītājiem ūdens tīklā ir apmierinošas kvalitātes.
Aiviekstes pagasta centralizētās ūdensapgādes vietas Kriškalni ūdens kvalitāte atbilst
normatīvu prasībām.
Vietalvas pagastā ierīkotas centralizētas ūdensapgādes sistēmas Vietalvas un Odzienas ciemos
un Odzienas pamatskolā. Ar centralizētu ūdensapgādi nodrošinātas sabiedriska rakstura ēkas
Vietalvas un Odzienas ciemos, Odzienas pamatskola, kā arī daļa individuālo dzīvojamo māju
Vietalvas un Odzienas ciemos. Kopā tiek iegūts apmēram 48 500 m³ ūdens gadā.
8.7.4 Virszemes ūdeņu kvalitāte
Novada lielākā ūdensobjekta - Daugavas kvalitāti ietekmējošais faktors ir pilsētu (arī augšpus
Pļaviņām) ietekme un tās apkārtnē radītās notekūdeņu slodzes.
Daugavas raksturojums:
- skābekļa apstākļi ir neapmierinoši;
- samērā liela organisko vielu un biogēnu koncentrācija;
- maza naftas produktu un smago metālu koncentrācija;
114
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
- bioloģiskie un mikrobioloģiskie parametri norāda uz vāju piesārņojuma ietekmi;
- ūdens kvalitāti ietekmē pārrobežu piesārņojums un pilsētu ietekme (tas attiecināms
arī uz Pļaviņu pilsētu).
Pļaviņu ūdenskrātuvē notiek ļoti lēna ūdens masu plūsma un apmaiņa. Kopējā vidējā fosfora
koncentrācija (0,08 mg/l) un kopējā vidējā slāpekļa koncentrācija (1,5 mg/l) norāda uz stipri
eitrofu stāvokli. Pēc fitoplanktona ūdenskrātuve raksturojama kā zemas pakāpes trofijas
ūdenstilpe. Ūdens bakterioloģiskā kvalitāte ir laba.
Tabula 8.7. Pļaviņu ūdenskrātuves raksturojums
Hidroķīmiskais
raksturojums
Bioloģiskais
raksturojums
Mikrobioloģiskais
raksturojums Zooplanktons
• Kopējā fosfora (Pkop)
(vidēji 0,008 mg/l)
norāda uz stipri
eitrofu stāvokli.
Maksimālā
koncentrācija (0,11
mg/l) ir lielākā no
ūdenskrātuvēm.
• Kopējā slāpekļa
koncentrācija vidēji ir
1,5 mg/l, maijā
pieaugot līdz 2,2 mg/l,
kas norāda uz
eitrofiem apstākļiem.
• Hlorofila
koncentrācija ir maza
– no 1,0 līdz 2,4 mg/l
• Pļaviņu ūdenskrātuvē
ir mazas bioķīmiskā
skābekļa patēriņa
vērtības – vidēji 2,7
mg/l.
• Līdzīgi kā citur
Daugavā, gada
sākumā nedaudz
palielināta amonija
koncentrācija – 0,18
mg/l.
Bentosa fauna:
• Bentosa cenoze norāda
uz vāju piesārņojumu
(saprobitātes indekss
1,8).
• Konstatēts Mollusca
grupas sugas, kā arī
sedimentos dzīvojošie
trīsuļodu
Chironomidae un
mazsartārpi
Oligochaeta
Fitoplanktons:
Kopumā Pļaviņu
ūdenskrātuvē augšpus
Aizkraukles fitoplanktona
biomasas (0,1 – 0,6 mg/l)
un hlorofila a (1-2,4 mg/l)
līmenis ir zems, cenozē
dominē kriptofītaļģes,
kramaļģes, pavasarī arī
dinofītaļģes, skaitliski
nedaudz rudenī konstatēta
arī potenciāli toksiskā
Oscilalatoria aghardii.
Pļaviņu ūdenskrātuve pēc
fitoplanktona
raksturojama kā zemas
trofijas ūdenstilpe.
• Sanitāri
bakterioloģiskie
indikatororganismi
rāda, ka peldūdeņu
kvalitātes
• obligātajām
obežvērtībām un
mērķvērtībām atbilst
100% rezultātu.
• Ūdens bakterioloģiskā
kvalitāte ir ļoti laba
• Heterotrofo
mikroorganismu
raksturo nepiesārņotus
ūdeņus ar relatīvi zemu
trofisko līmeni, ko
galvenokārt nosaka
Daugavas noteces labā
kvalitāte, kā arī
normālas
sedimentācijas un
līdzsvarotas trofiskās
struktūras izveidošanās
pašā ūdenskrātuvē
• Daugavas ūdeņu, kā arī
notekūdeņu organiskā
vai fekālā piesārņojuma
ietekme ūdenskrātuvē
netika konstatēta
Pļaviņu ūdenskrātuvē
blīvums veģetācijas
sezonas sākumā ir vidējs
(567 tks/m³), veģetācijas
sezonas beigās – samērā
mazs (52 tks./m³).
Vasaras sākumā
zooplanktonā ir pārsvarā
virpotāji (Rotifera),
kuriem visā sezonas
garumā dominē Keratella
cochlearis un Polyarthra
sp. Cladocera gan
kopējais daudzums, gan
īpatsvars pieaug vasaras
otrajā pusē, konstatētas
eitrofiem apstākļiem
raksturīgās sugas
(Diaphanosoma
brachyurum, Chydorus
sphaericus, Bosmina
coregoni thersites u.c.)
Kopepodiem dominē
Cyclopodia pārstāvji.
Kopumā ūdenstilpe
vērtējama kā eitrofa ar
ievērojamu eitrofikācijas
samazināšanos vasaras
otrajā pusē.
Daugavai ir noteikts karpveidīgo ūdeņu tips.
Atbilstoši Latvijas upju hidroloģiskajai rajonēšanai Klintaines pagasta upes ietilpst Vidzemes
augstienes upju rajonā (Daugavas labais krasts). Ūdeņi ir viens no Klintaines pagasta
nozīmīgākiem resursiem, un ir stratēģiski svarīga vērtība. To veido gan pati Daugava, gan
liels skaits mazu strautiņu, upīšu un avotu. Klintaines pagasts atrodas tajā uzpludinātajā
Pļaviņu ūdenskrātuves posmā, kas bijis ainaviski un kultūrvēsturiski visvērtīgākais.
Pērse atbilst lašveidīgo zivju audzēšanai un rekreācijas ūdeņiem, bet posmā no Ūsiņiem līdz
grīvai kā prioritārie noteikti karpveidīgo zivju ūdeņiem. Pērsē dzīvo līdakas, līņi, asari,
raudas, sapali plauži. Pērsei ir noteikts karpveidīgo ūdeņu tips.
115
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Pelva (Pelve, Pelava) ir Pērses kreisā krasta pieteka. Tā ir samērā lēna potomāla upe. Pelves
garums ir ap 3,5 km, tai noteikta 50 m aizsargjosla katrā krastā. Pelvā sastopami arī platspīļu
un šaurspīļu vēži.
Odze ir Pelvas kreisā krasta pieteka, kas savieno Odzes ezeru ar Pērsi, tās garums ir ap 7 km.
Odzes upe atbilst karpveidīgo zivju audzēšanas noteikumiem, tai noteikta 10 m aizsargjosla
katrā krastā.
Lielākā ūdenstilpe ir Būdas Dzirnavu ezers, kas aizņem apmēram 2,4 ha. Tas izveidots uz
Maltupītes (Klintainītes), lai darbinātu ūdensdzirnavas. Līdz 1969.gadam ezeru izmantoja
zivkopībai. Taču tagad regulējošais aizvars ir izpostīts, un līdz ar to caurteci vairs nav
iespējams regulēt, tādēļ strauji notiek ezera aizaugšana.
Aiviekste - pēc baseina lielākā Daugavas pieteka. Publisko ūdeņu statuss. Aiviekste ir ļoti
bagāta ar zivīm (ālanti, plauži, zuši, līdakas, raudas, asari, ruduļi, retāk sami). Upei ir noteikts
karpveidīgo ūdeņu tips.
Veseta – strauja, krāčaina Aiviekstes pieteka. Upe bagāta ar zivīm – līdakām, asariem,
raudām, vēdzelēm un forelēm. Upei ir noteikts lašveidīgo ūdeņu tips.
8.7.5 Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas
Pļaviņu novadā atbilstoši Latvijas piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistram
piesārņoto vietu nav.
Potenciāli piesārņotās vietas novadā visvairāk ir Pļaviņās, kopā septiņas. Visas tās ir iekļautas
reģistrā, jo šajās vietās ir notikusi vai notiek darbības ar ogļūdeņražiem, un to iespējamās
noplūdes var radīt grunts un tam sekojoši pazemes ūdeņu piesārņošanu ar ogļūdeņražu
produktiem. Tās ir sekojošas:
- Dzelzceļa stacija "Pļaviņas" - iespējams teritorijas piesārņojums ar naftas produktiem,
ķimikālijām;
- Degvielas noliktava Lielā ielā 44;
- SIA "Vagonete" teritorija - sliežu gultņu impregnēšanā izmanto degslānekli;
- Bijusī degvielas noliktava Daugavas ielā 2;
- Naftas produktu bāze agrāk tika izmantota SIA "Pļaviņu dolomīts" vajadzībām, tagad
SIA "Ziemeļu nafta" īpašumā;
- DUS "Virši-A" Rīgas ielā 31;
- Katlu mājas bijusī mazuta glabātuve Daugavas ielā 113.
Aiviekstes pagastā kā potenciāli piesārņotās vietas reģistrā ir iekļautas:
- Skanstnieki, atkritumu izgāztuves meža teritorijā;
- Aiviekstes pagasta attīrīšanas iekārtas;
- Z/S "Kļavas" gateris;
- Nelegāla atkritumu izgāztuve Skujaiņi.
Klintaines pagastā ir viena potenciāli piesārņotā vieta – Āžukalns (sadzīves atkritumu
izgāztuve).
Vietalvas pagastā potenciāli piesārņoto vietu nav.
116
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
8.7.6 Jonizētais starojums un kodoldrošība
Novada teritorijā nav neviena uzņēmuma un nenotiek nekādas aktivitātes, kas radītu jonizēto
starojumu. Arī kodoldrošības jautājumi novadā nav aktuāli.
8.7.7 Troksnis
Pļaviņu novadā paaugstināts trokšņa līmenis ir dzelzceļam un valsts nozīmes autoceļiem
(Rīga – Maskava un Pļaviņas – Madona) tiešā tuvumā esošajās teritorijās.
No rūpniecības uzņēmumiem kā paaugstināti trokšņa avoti ir minami novadā esošie karjeri, kā
arī Pļaviņās esošie SIA "PĻAVIŅU DM" un „Celtniecības dolomīti”, kas gan atrodas pilsētas
rūpnieciskajā zonā un iedzīvotājiem trokšņa radītu diskomfortu neizraisa
8.8 Iedzīvotāju dzīves vides novērtējums
Ņemot vērā gan novada, gan valsts negatīvās demogrāfiskās un ekonomiskās tendences:
- Skolēnu skaits Pļaviņu novada skolās samazinās, kaut arī pirmsskolas, pamatskolas un
vidējās izglītības kvalitāte novadā ir pietiekoši augsta;
- Pieaug to skolēnu skaits, kas no Pļaviņu novada mācās kaimiņu novados, strauji
samazinās kaimiņu novadu skolēnu skaits Pļaviņu novada skolās, kas liecina par
pieaugošu iedzīvotāju migrāciju uz kaimiņu novadiem;
- Pieaugušā bezdarba rezultātā trūcīgo un maznodrošinātu skaits pēdējo gadu laikā ir
strauji pieaudzis, kas saistīts ar pieaugošiem izdevumiem sociālās aizsardzība
pašvaldības budžetā tieši uz pabalstu rēķina. Taču tai pat laikā nav finansiālu iespēju
paralēli atbilstošā apjomā nodrošināt sociālos pakalpojumus un to sniegšanai
nepieciešamo infrastruktūra.
- Bagātās sporta tradīcijas un infrastruktūra ir priekšnosacījums novada attīstības
izskatīšanai kontekstā ar sporta un aktīvās atpūtas tūrisma aktivitātēm, taču potenciāla
izmantošanai ir nepieciešama pašvaldības un privātā sektora pārstāvju sadarbība
abpusēji saskaņotu aktivitāšu un investīciju projektu realizēšanā.
Pļaviņu novadā var izdalīt Pļaviņu pilsētu ar pilsētai raksturīgajām vides problēmām –
paaugstinātu trokšņu līmeni, noslogotu autoceļu un dzelzceļu, kas rada gan paaugstinātu gaisa
piesārņojumu, gan troksni, gan ir paaugstinātas avāriju riska teritorijas. Pļaviņās ir vēsturiski
izveidojušās potenciāli piesārņotās riska teritorijas, kuru pareizai apsaimniekošanai ir
nepieciešams pievērst speciālu un pastiprinātu uzmanību. Daļa no Pļaviņu teritorijas ir
pakļauta vides riskiem – plūdiem, kas negatīvi ietekmē iedzīvotājus un ēkas un būves.
Pārējā novada daļā, izņemot dzelzceļa līnijai Rīga-Maskava piegulošo teritoriju Klintaines
pagastā, vides kvalitāte ir uzskatāma par labu. Šajā dzelzceļa līnijas teritorijā ir paaugstināta
avāriju iespējamība, kā arī paaugstināts gaisa piesārņojuma un trokšņa līmenis.
117
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
9 Pļaviņu novada sadarbības raksturojums
9.1 Starptautiskā sadarbība
Pļaviņu novadā darbojas Starptautiskās sadarbības komisija, kas ir pašvaldības izveidota
padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt pašvaldības starptautiskās sadarbības
saskaņotu īstenošanu.
Komisijas pamatuzdevumi:
Veicināt pašvaldības starptautiskās sadarbības paplašināšanos;
Sekmēt pašvaldības iestāžu un struktūrvienību saskaņotību starptautiskās sadarbības
jautājumos;
Izstrādāt priekšlikumus starptautiskās sadarbības jomā;
Sekmēt starptautisku sadarbību un savstarpēju kontaktu veidošanos uzņēmējdarbībā,
kultūrā, sportā, izglītībā un sociālajā sfērā.
Izvirzīt pārstāvjus ārvalstu delegāciju sastāvam.
Komisijas tiesības:
pieprasīt un saņemt ar pašvaldības starpniecību no valsts un pašvaldības iestādēm
komisijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
uzaicināt piedalīties uz komisijas sēdēm ar padomdevēja tiesībām ekspertus un
amatpersonas konsultāciju sniegšanai un ieteikumu sagatavošanai starptautiskās
sadarbības jautājumos;
konkrētu jautājumu risināšanai izveidot darba grupas;
ieteikt tēmas pētījumiem starptautiskās sadarbības jomā.
9.2 Sadarbība ar citām pašvaldībām
Pļaviņu novadam sadarbība un/jeb saikne ar citām pašvaldībām veidojos gandrīz visos
nozīmīgākajos sektoros, t.i.
Iedzīvotāji
Kā parādīja veiktā iedzīvotāju aptauja un pašvaldības sniegtā informācija, ņemot vērā
lielāku pilsētu (Koknese, Jēkabpils, Aizkraukle) tuvumu un līdz ar to arī ar plašākas šo
pilsētu iespējas dažādos tautsaimniecības aspektos (darba vietas, sadzīves
pakalpojumi, tirdzniecība, izglītība, izklaide u.c.), tad nozīmīgai Pļaviņu novada
iedzīvotāju daļai šo pilsētu pakalpojumu izmantošana ir ikdiena. It īpaši nozīmīgs
faktors ir tas, ka iedzīvotājiem ir iespēja atrast darbu šajās pilsētās, kas no vienas puses
vērtējams pozitīva, taču no otras puses ir pamats negatīvai tendencei – iedzīvotāji ar
visām ģimenēm pakāpeniski pārvācas uz dzīvi šajās pilsētās.
Izglītība
2010./2011.mācību gadā 513 Pļaviņu novada bērni mācījās kaimiņu pašvaldībās, un
tikai 34 no kaimiņu pašvaldībām mācījās Pļaviņu novadā. Bērnu, kas mācās no
Pļaviņu novada kaimiņu novados, skaitam ir augšupejoša tendence.
Ņemot vērā šādas tendences, arvien svarīgāks kļūst bērnu pārvadājumu jautājums uz
kaimiņu pašvaldībām (it īpaši no Rīterim un Klintaines uz Koknesi), kā arī ar to
118
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
saistītos pašvaldību finanšu norēķinu, jo sava novada bērnu nogādāšana līdz skolai un
atpakaļ ir katras pašvaldības kompetencē.
Veselības aprūpe
Veselības aprūpes jomā tieši Pļaviņu novadā tiek nodrošināts tikai minimāli
nepieciešamais apkalpojumu apjoms: aptieka, ģimenes ārsti. Pārējie veselības aprūpei
nozīmīgie pakalpojumi tiek sniegti no kaimiņi novadiem, t.i.
o Neatliekamo medicīnisko palīdzību Pļaviņu novada iedzīvotājiem nodrošina SIA
„Aizkraukles slimnīca” NMP brigāde.
o Sekundārā un terciārā stacionārā veselības aprūpe Pļaviņu novada iedzīvotājiem
pieejama SIA ”Jēkabpils rajona centrālajā slimnīca”, Madonas novada
pašvaldības SIA "Madonas slimnīca" un SIA „Aizkraukles slimnīca”.
Zobārstniecības pakalpojumi novadā ir pieejami tikai Pļaviņās. Tāpēc novada
iedzīvotāju nozīmīgs īpatsvars izmanto zobārstu pakalpojumus ārpus savas dzīves
vietas.
Sports, kultūra, māksla
Sporta, kultūras un mākslas jomā Pļaviņu novads cieši sadarbojas ar kaimiņu
pašvaldībām, t.i.: Pļaviņu un kaimiņu pašvaldību sportisti, dziedātāji, mākslinieki un
dejotāji satiekas sacensībās, koru skatēs un konkursos, deju skatēs un konkursos,
izstādēs un forumos.
Atkritumu apsaimniekošana
Pļaviņu novada dome ir kopā ar kaimiņu pašvaldībām ir līdzīpašnieks Vidusdaugavas
reģiona atkritumu apsaimniekošanas organizācijā SIA „Vidusdaugavas SPAAO”.
Pļaviņu novada domei pieder 5,24 % kapitāldaļu (nominālvērtība – 1544 Ls).
Tūrisms
Ņemot vērā, ka tūrisma un it īpaši tās apakšnozares – aktīvās atpūtas – virziens
Pļaviņu novadā nav apguvis lielu daļu no sava potenciāla, tad sadarbība tūrisma jomā
ir skatāma galvenokārt kā īpaši perspektīvais sadarbības virziens ar kaimiņu
pašvaldībām (piemēram, Daugavas upes un krastu izmantošanā).
119
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
10 SVID analīze
10.1 Pieejamie un attīstībai nozīmīgie resursi
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
S Izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un laba sasniedzamība -
dzelzceļš, autoceļu tīkls. Kursē vilcieni, autobusi.
X X X
Plašs autoceļu tīkls X
Unikālas ainavas un kultūrvēsturiskais mantojums X X X X
Augsts cilvēkresursu potenciāls – augstā bezdarbnieku
proporcija ar profesionālo izglītību – 37,7%, bet kopā ar
bezdarbniekiem, kuriem ir augstākā izglītība, tie ir 44,6%
X
Dabas resursi: smilts-grants, dolomīts, ūdeni, meži X X
Dabas un ainaviskie resursi piemēroti aktīvās atpūtas un
aktīvā tūrisma attīstībai
X X
V Liela demogrāfiskā slodze X
Iedzīvotāju novecošanās un depopulācija X
Iedzīvotāju skaita samazināšanās X
Lieli izdevumi infrastruktūras uzturēšanai X
Liela konkurence investīciju piesaistes jomā X
Maz izglītību ieguvušo jauniešu paliek strādāt novadā X
Slikta ceļu segumu kvalitāte, jo īpaši pagastu teritorijās X
I Cilvēkresursu piesaistīšana novadam, nodrošinot kvalitatīvu
dzīves vidi
X
Zemes dzīļu izmantošana jaunu uzņēmējdarbības veidu
apguvei, produktu izveidošanai
X
Infrastruktūras attīstīšana (ceļi, dabas takas, peldvietas u.c.) X
Attīstīt dabas tūrismu X X X
Attīstīt dzīvojamo fondu (nepabeigtās būves) X
Enerģētiskās koksnes ražošana X
Attīstīt aktīvo atpūtu un sportu, t.sk. ūdens sporta veidus X
D Pašvaldības budžeta nepietiekamība attīstības projektiem X
Dabas un kultūrvēsturisko objektu bojāeja līdzekļu X X X
120
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
trūkumadēļ
Centralizācija X X X
Neapzinīgas rīcības rezultāti, vides piesārņojums (Plāviņu
pilsēta)
X
Novada uzņēmējiem nākas piesaistīt darbiniekus no citām
teritorijām
X
10.2 Uzņēmējdarbības vide
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
S Labs ģeogrāfiskais stāvoklis X
Pieejami dabas resursi (dolomīts, smilts, kūdra, grants,
māls), ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža
zemes)
X
Ir ūdenskrātuve (Daugava), ko var izmantot tūrismam,
makšķerēšanai
X X
Ir transporta infrastruktūra (dzelzceļš, tranzīta ceļš,
krustceles)
X X X
Ir pietiekams nodrošinājums ar elektroenerģiju (spriegums
ir)
X
Ir LLKC birojs X
1 deputāts ir uzņēmējdarbības koordinators X
Ir jauniešu centrs „Ideja” X
Ir pašvaldības dotēts vietējais autopārvadātājs X
Ir tirgus laukums, kas strādā katru dienu X
Ir izstrādāts Tūrisma attīstības virzienu projekts 2010-2015 X X
Ir TIC (labs tā ģeogrāfiskais novietojums, atrodas ceļa malā
pie tūrisma objekta, veikala, ir autostāvvieta, servisa klientu
plūsma)
X
„Liepkalnu” uzņēmēju grupa – tūrisma klasteris X
Ir velomaršruti X X
Labi attīstīta sadarbība ar Kokneses, Aizkraukles, Jēkabpils,
Skrīveru TIC
X X
121
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Bagātīgi resursi tūrisma nozares attīstībai, daudz tūrisma
objektu
X
Attīstīts vietējais tūrisms (Rīga caurbraucot) X X
Aktīvā tūrisma tradīcijas un resursi X
Ir atdzelžošanas stacijas X
Ir sakārtota ūdenssaimniecība un kanalizācija X
Ir dzelzceļa pārkraušanas punkts X
Apkure – 2 ar šķeldu apkurināmas katlumājas (apsaimnieko
pašvaldības uzņēmums)
X
Vietalvā ir katlumāja (apmierinošā stāvoklī) X
Pašvaldība var nodrošināt maznodrošinātos ar dzīvokļiem X
Ir kapu labiekārtošanas koncepcija X
Ir štata vieta – dārznieks, kas nodarbojas ar labiekārtošanas
jautājumiem
X
Katrā pārvaldē ir labiekārtošanas speciālists X
Ēkai Raiņa ielā 68 (13 dzīvokļi) ir izstrādāts un apstiprināts
siltināšanas projekts
X
~90 mājas ir nodotas apsaimniekošanā, no kurām 50 ir
daudzdzīvokļu (ir neprivatizēti dzīvokļi), 40 – 1-2 dzīvokļu
X
V Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav augstas kvalitātes
(skābas), pamatā nodarbojas ar lopkopību
X
Nav gāzes pievada Pļaviņu pilsētā (1 km attālumā no
Madonas ceļa)
X
Ir tikai GE Money Bank filiāle X
Pļaviņās ir tikai 2 bankomāti X
Aizbrauc jaunieši un speciālisti X X
Maz kvalificēts darbaspēks X X
Uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu X X X
Autoceļi (īpaši valsts) ir sliktā stāvoklī X
Trūkst tūrisma maršrutu X
Trūkst tūrisma pakalpojumu (ēdināšanas, nakšņošana)
sniedzēju , nozares speciālistu
X
122
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Meliorācijas sistēma nedarbojas, jo sadalīta pa zemes
īpašniekiem
X
Mazinājies tūrisma pakalpojumu pieprasījums X
Pilsētā nav lietus ūdens kanalizācijas X
HES ūdenssvārstības, pie maksimālā ūdens līmeņa daļa
Pļaviņu pilsētas un tās apkārtnes tiek appludināta
X
Ap zzelzceļu plešas piesārņota teritorija X
Satiksme uz dzelzceļa pārbrauktuves nereti tiek kavēta X
Vasarā nav siltā ūdens (mazs patērētāju skaits, jo ir 2
katlumājas un to noslodze ir nepietiekama)
X
Ielu apgaismojums darbojas taupības režīmā X
Nepietiekams interneta pārklājums Vietalvā X
Nav sakārtota atkritumu savākšana privātajā sektorā (netiek
slēgti līgumi)
X
Pļaviņās kapi tuvu dzīvojamām mājām (jāpievelk
ūdensvads)
X
Nav kapliču Vietalvā, Pļaviņās X
Mazie HES (Spridzēnu HES) uz Aiviekstes, Vesetas
appludina teritoriju
X X
Ne Pļaviņu pilsētai, ne novadam nav teritoriju
labiekārtošanas koncepcijas
X
Uzņēmēju padome nav aktīva X
Pļaviņās kapi atrodas tuvu dzīvojamajiem rajoniem, kas
ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti
X
Trūkst sabiedrisko tualešu, it īpaši pie Daugavas, atpūtas
zonu teritorijā
X
Klintainē un Aiviekstē nav katlumājas X
I
Lauksaimniecības specializācija lopkopības jomā X
Ar dabas resursiem (kaļķi) iespējams uzlabot augsnes
kvalitāti
X
Zemes resursu (dolomītu miltu) eksporta attīstība X X X
Ražošanas un mājsaimniecību gazifikācija X
Informācijas aprites uzlabošana, konsultēšanas
paplašināšana
X
123
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Pašvaldības NĪ efektīvāka izmantošana, gūstot ieņēmumus,
veicinot uzņēmējdarbību
X
Šosejas iespēju izmantošana (kafejnīca, WC, tūrisms)
stacijas laukuma attīstība, sakārtojot teritoriju un piedāvājot
nomu uzņēmējiem
X
Valsts ceļu pārņemšana ar attiecīgu finansējumu X X
Gāzes vada un sadales tīkla izbūve X
Tūristu piesaiste ledus iešanas laikā X X
Turpināt darbu pie siltumtrases rekonstrukcijas projekta X
Optisko kabeļu ievilšana Vietalvā, Klintainē un Pļaviņās X
Atkritumu savākšanas saistošo noteikumu pieņemšana
attiecībā uz privāto sektoru
X
Vidusdaugavas atkritumu poligona izveide Vidusdaugavas
reģiona SA projekta ietvaros
X X
Uzbūvēt kapliču Pļaviņās un Vietalvā X
Sociālās mājas būvniecība (atbrīvot 2 dzīvokļu mājas to
pārdošanai)
X
Talkas, konkursi X
Jaunizstrādāto tūrisma maršrutu izvērtēšana X
Tūrisma resursu attīstība – jaunu produktu izveide X X
Iespēja attīstīt sporta un kultūras infrastruktūru, estrādi X
Dabas aizsardzības teritoriju attīstība, tūrisma produktu
attīstība
X
Iespēja attīstīt aktīvo tūrismu X X
Iespēja Pļaviņu novadā attīstīt tūrisma pakalpojumus
(nakšņošana + radiāli maršruti, objekti, pasākumi)
X
Veicināt sadarbību ar uzņēmējiem (t.sk. tūrisma nozarē,
sniedzot informāciju TIC)
X
Uzlabot Pļaviņu novada mājas lapu, padarot to lietotājiem,
t.sk. tūristiem draudzīgāku
X
D Eiropas un pasaules ekonomikas stagnācija, kas tiešā veidā
ietekmē Latvijas ekonomiskās attīstības un līdz ar to arī
labklājības izaugsmes tempus
X X X X
Nesabalansēta sociālo pabalstu un nodarbinātības
veicināšanas politika, kā rezultātā veidojas „bezdarbnieks”
X X X
124
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
kā dzīvesveids izplatība
Nodarbinātības politikas nepietiekamība valstī X X X
L/s politikas nesabalansētība (subsīdiju maksājumu apmērs)
ES ietvaros
X X X X
10.3 Iedzīvotāju dzīves vide
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Izglītība, kultūra, sports
S PII pietiekami kvalitatīva apmācība X
PII pietiekams pedagogu skaits X
PII nodrošina pieprasījumu (pietiekams vietu skaits) X
PII kvalitatīvs tehniskais nodrošinājums X
Ģimnāzijā pietiekams pedagogu skaits X
Odzienā pamatskolas filiāle (mācās 44 skolēni) X
Ģimnāzijā moderna mācību bāze X
Ģimnāzijai ir internāts X
Odzienas pamatskolas filiālei ir internāts 12 vietām X
Ģimnāzijā mācās 20 bērni no citiem novadiem X X
Skolas autobusi nodrošina skolēnu nokļūšanu uz/no skolas
(Vietalva)
X
Ir Mākslas skola un Mūzikas skola X
Labi pedagogi Mūzikas un Mākslas skolās X
Pie bibliotēkām darbojas pulciņi (Klintaine, Gostiņi,
Vietalva, Bērnu bibl.)
X
Ir 24 interešu izglītības licencētas programmas X
Labs Mākslas skolas un Mūzikas skolas tehniskais
nodrošinājums
X
Odzienā ir jauna sporta halle (var rīkot sporta sacensības) X X
Stadions pie skolas un Gostiņos (vajag pabeigt ieplānoto
renovāciju)
X X
125
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Pieaug bibliotēku (filiāļu) apmeklētība X
Daudz sporta klubu X
Tiek rīkotas sporta sacensības X
Ir kultūras nams Pļaviņās X
Tiek rīkoti dažādi kursi, elastīgi reaģējot uz pieprasījumu X
Daudz pašdarbības kolektīvu koncertu X
Daudz novada svētku n festivālu X
Daudz sporta pulciņu, klubu X
Estrāde ir Klintainē un Gostiņos X
Bibliotēkā (filiālēs) ir bezmaksas piekļuve internetam X
Labas sporta tradīcijas (biatlons, slēpošana, u.c.) X X
„Mailes” sporta bāze Vietalvā X
Klintainē sporta sacensības (ugunsdzēsēju sacensības, Jāņu
volejbols, hokejs uz dīķa, triatlons, u.c.)
X
Vietalvas kapusvētki X X
Pļaviņu Tautas skola X
Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs
„Pepija”
X
NVO „Daugavas rīts” (Pensionāru apvienība) X
Pļaviņu jauniešu b/b „Centrs” X
V Ģimnāzijas internātu skolēni neizmanto X
Ģimnāzijai slikts tehniskais stāvoklis (jumts, apkure, logi,
u.c)
X
Nepieciešami uzlabojumi PII videi (Aiviekste, Gostiņi)
(laukums, žogs)
X
Ģimnāzijā skolēnu skaits samazinās X
Lauku teritorijā (īpaši Klintainē un Rīteros) dzīvojošajiem
bērniem ir ierobežotas iespējas nokļūt uz Mūzikas skolu un
Mākslas skolu, kā arī sporta nodarbībām.
X
Sporta infrastruktūrai ir nepieciešama renovācija X
Transporta neesamība kavē kultūras un sporta pasākumu,
pulciņu apmeklētību Vietalvas, Rīteru, Klintaines
iedzīvotājiem
X
126
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Klintaines un Rīteru bērni mācās Koknesē (labāka satiksme)
skolēniem ierobežota nokļūšana uz Pļaviņām
X
Ģimnāzijas stadions novecojis, sporta zāle avārijas stāvoklī X
PII grupiņai (24 bērni) ir rinda (8-10 bērni) (Gostiņos) X
PII filiālēs nepieciešami telpu remonti, ūdensvada,
kanalizācijas un apkures rekonstrukcija)
X
PII nav diennakts grupiņas (iecere Vietalvā) X
Gostiņu PII filiālei nepiemērotas telpas X
Nekur novadā nav veloceliņu X
Pļaviņu k/n telpas sliktā stāvoklī, ir telpu trūkums X
Nav kultūras centru Klintainē, Aiviekstē, Rīteros.
Klintainē ir tradīciju zāle
X
Novada galvenā bibliotēka atrodas šaurās, nepiemērotās k/n
3 telpās , arī filiālē (Klintaine) telpas ir par šauru.
Novada galvenajai bibliotēkai nepieciešamas jaunas
atsevišķas telpas
X
Kultūras namam slikts tehniskais aprīkojums (gaismas,
skaņas)
X
Nav pietiekami lielas estrādes ar atbilstošu infrastruktūru
(autostāvvietām) 3-5 tūkst apmeklētājiem
X X
Nav autostāvvietas pie sporta halles Odzienā X
Gostiņu stadions sliktā tehniskā stāvoklī X
Vakaros netiek ieslēgts ielu apgaismojums Pļaviņās un
pagastu centros.
X
Mākslas skolas telpas ir sliktā stāvoklī, tās ir pārāk šauras
izvērstajai darbībai
X
Nav moderno deju speciālista (zema apmaksas likme) X
I Ģimnāzijas renovācija X
PII optimizācija X
Odzienas sporta halles izmantošana kultūras pasākumiem X
Odzienas sporta halles autostāvvietas izbūve X X
Skolēnu autobusu maršrutu optimizācija X
Gostiņu stadiona celtniecība X
127
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Pašvaldības tukšās ēkas pie Gostiņu stadiona izmantošana
iestāžu paplašināšanai (PII Rūķītis iespējamā pārcelšana uz
bijušo Pļaviņu mežniecības ēku )
X
Profesionālas ievirzes un sporta specializācijas ievešana
skolā
X
Sacensību un sporta pasākumu organizēšana X
Kultūras iestāžu optimizācija (telpas bibliotēkai, filiālēm,
kultūras centriem, kultūras namam, u.c.)
X
Klintaines „centra” izveide (tikšanās telpa pasākumiem,
klubiņiem, u.c.)
X
Kultūras centra izveide Aiviekstē X
Mūžizglītības centra izveide bibliotēkā X
Ģimnāzijas internāta pielāgošana citam izmantošanas
mērķim (piemēram, Mākslas skolai)
X
Lielas estrādes izbūve (ar atbilstošu infrastruktūru) X
Rosināt jauniešus pašiem ir iesaistīties kultūras dzīves
organizēšanā
X
Mākslas skolai jaunas telpas (vai neizmantotā ģimnāzijas
internāta telpu apgūšana)
X
Transporta optimāla nodrošināšana pēc Mūzikas skolas un
Mākslas skolas nodarbībām, pulciņiem.
X
D Pieaug jauniešu aizplūšana (no novada, no valsts) X X
Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās – negatīvs
dabiskais pieaugums, iedzīvotāju novecošanās tendence
X X
Sociālā palīdzība
S Sociālā darba organizators ir katrā pagasta pārvaldē (2x
pagastos/ 4x Pļaviņās)
X
Sociālā dienesta pakalpojumus Pļaviņās izmanto visu
pagastu iedzīvotāji
X
Ir kvalificēti sociālie darbinieki X
Obligātie GMI/dzīvokļu pabalsti/ārkārtas situācijām/
medicīnas pakalpojumiem/ bērnu sagatavošanai skolai
(saistošajos noteikumos)
X
Sadarbība ar pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā X
Pašu iniciatīva – pārtikas paku sadale (soc. dienesti) X
128
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
Datu bāzu/sistēmu līgumi ar NVA, CSDD, VZD X
Veco ļaužu sociālās aprūpes centrs (novada, bij. rajona,
republikas klienti)
X
X
Mājas aprūpes pakalpojumi X
Bērnu dienas centrs „Pepija” X
Dalība NVA programmā „100 latu stipendija” X X
Sadarbība sociālajam dienestam ar pašvaldības iestādēm,
uzņēmējiem „100 latu stipendiātu” iesaistīšanā
X
Bērnu nodarbinātība - vasarā nometni organizē Sākumskolas
vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs „Pepija”
X
V Neizdevīga Sociālā dienesta atrašanās vieta X
Speciālistu trūkums (uz 6700 iedz. 6 speciālisti) sociālajā
sfērā
X
Plaši izplatīta sabiedrības attieksme („Man pienākas”) X X
Darba vietu trūkums palielina sociālās palīdzības slogu
novada budžetam
X X
Sociālā dienesta darbiniekiem nav transporta X
Sociālā dienesta telpas Pļaviņās ir nepietiekamas (šauri) X
Sociālo pakalpojumu saņēmējiem ir zema maksātspēja X
Mobilajai brigādei nav transporta
Nav sociālo dzīvokļu, pieprasījums ir X
Nav „supervīzijas”, atsevišķi gadījumi X
Nepietiekama sabiedrības informētība par pakalpojumiem X
I Attīstīt preventīvo darbu (Rīteros) X
Attīstīt sociālo pakalpojumu klāstu: X
attīstīt dienas centru pensijas un pirmspensijas
vecumu grupām
X
izveidot sociālo māju (grupu dzīvokļi bērniem
bāreņiem, ēka jau ir apzināta)
X
izveidot nakts patversmi X
izveidot pašaprūpes sociālos pakalpojumus
(virtuves, veļas mazgātavas u.c.)
X
129
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
SVID Raksturojums Vietējais
mērogs
Reģio-
nālais
mērogs
Valsts
mērogs
Starp-
tautis-
kais
mērogs
mobilā brigāde un transports X
Attīstīt/pārskatīt pabalstu veidus X
Attīstīt sabiedriski lietderīgas, NVO iniciatīvas grupas X X
Bērnu rotaļu grupas – pakalpojums vecākiem PII telpās X
Publiski pieejama sociālo pakalpojumu telpa Rīteros X
D Sabiedrības novecošana X X
Nabadzības pieaugums X X
Veselība
S 4 ģimenes ārsti un laboratorija (Pļaviņās, Vietalvā ģimenes
ārstu prakses pieņemšanas punkti)
X
Aptiekas Pļaviņās, Vietalvā, Gostiņos X
Zobārstniecība ir pieejama Pļaviņās X
NMP brigāde X
V Trūkst fizioterapijas kabineta X
I Attīstīt pašvaldības līdzdalību mobilajā medicīnas
pakalpojumu sniegšanas programmā
X
D Sabiedrības novecošanās X X
Nabadzības pieaugums X X
130
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Pielikumi Pielikums 1. Pļaviņu novada darba ņēmēji pa darbības veidiem uz 2011.gada aprīli
Nr.p.k. Darba devēja NACE Apkopojošais nosaukums
Darba devēja NACE
Apkopojošais kods
Darba devēja NACE
Redakcija
Darba devēju skaits
Darba ņēmēju skaits
1 2 3 4 5 6
1 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības
1 2 18 27
2 Mežsaimniecība un mežizstrāde 2 2 1 1
3 Zivsaimniecība 3 2
4 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
8 2 3 111
6 Tekstilizstrādājumu ražošana 13 2 1 2
9 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana
16 2 6 85
14 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
23 2 2 7
21 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
35 2 1 64
22 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde 36 2 1 1
25 Ēku būvniecība 41 2 3 36
26 Inženierbūvniecība 42 2
27 Specializētie būvdarbi 43 2 3 10
28 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts
45 2 2 4
29 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
46 2 3 6
30 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus
47 2 16 85
31 Sauszemes transports un cauruļvadu transports
49 2 5 48
35 Izmitināšana 55 2 1 2
36 Ēdināšanas pakalpojumi 56 2 3 21
44 Operācijas ar nekustamo īpašumu 68 2 1 4
45 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi
69 2 1 4
46 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās
70 2 1 1
131
Pļaviņu novada attīstības programma 2012-2018
Nr.p.k. Darba devēja NACE Apkopojošais nosaukums
Darba devēja NACE
Apkopojošais kods
Darba devēja NACE
Redakcija
Darba devēju skaits
Darba ņēmēju skaits
1 2 3 4 5 6
50 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi 73 2 1 1
51 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
74 2 1 1
53 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings 77 2 3 3
55 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi
79 2 1 2
59 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
84 2 1 337
61 Veselības aizsardzība 86 2 6 11
66 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība
93 2 2 12
70 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana
96 2 1 1
Kopā 88 887