Patriotisma nedēļa skolā - videsfonds.lvIknedĀēas e-īurnģls izglātābas profesionģēiem. ; E-pasts: [email protected] 2 saturs Nr. . . . 3 8 13 16 19 24 25 28 SKOLAS

1Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem. www.skolasvards.lv; E-pasts: [email protected]

Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Vāka foto: poga.lv

ISSN 2255-9515

Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem

Patriotisma nedēļa skolāPieredzē dalās skolotāji

Radošums ir viena no atslēgām

Drošības un veselības tēmas jāintegrē

izglītības procesā

Skolu bibliotēkas grib attīstīties

Mūzikas stunda diferencētā klasēEkoskolu globālās

rīcības dienas

METODISKIE MATERIĀLI

Klases stunda Drošība internetā.

Pētniekam svarīgo prasmju attīstīšana ģeogrāfijas stundās vidusskolas klasēm caur demogrāfijas tēmu prizmu.

Nākamais žurnāla numurs iznāks 27. novembrī.Lai gaišs un skaists svētku laiks!

Jūsu Skolas Vārds

Nr. 34(76); 13. 11. 2014.


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.saturs

3

8

13

16

19

242528

SKOLAS VIDERadošums ir viena no atslēgām. Dohā, Katarā, 3 dienas notika Pasaules izglītības inovāciju samits. Lai atras-tu labākos risinājumus, svarīgi ir uzdot īsto jautājumu – kur tieši slēpjas problēma. Caur šādu prizmu šogad darbojās Pasaules izglītības inovāciju samits. Centrālais jautājums visa samita gaitā – vai skolas nogalina radošumu? Kā attīstīt radošas skolas? Mēs tvērām idejas, kā radošumu nenogalināt un kā to nodrošināt skolā. Par pieredzi un iespaidiem stāsta privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Dr. paed. Zane Ozola un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas profesore Zanda Rubene.

PATRIOTISMA NEDĒĻAPilsoniskā audzināšana: Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzeja piemērs. Par skolas muzeja vietu pilso-niskajā un patriotiskajā audzināšanā stāsta Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēstures skolotājs Mg. hist. Māris Zvaigzne.

Patriotisms un pilsoniskums Vēstures un sociālo zinību nedēļas laikā. Stāsta J. G. Herdera Rīgas Grīziņ-kalna vidusskolas vēstures skolotāja Jeļena Smoļina.

Es lepojos ar savas valsts cilvēkiem un viņu sasniegumiem. „Ja tu zini, ar ko nodarbojas mūsu valsts cil-vēki, kādas pūles viņi ir pielikuši, tu vari lepoties ar viņiem un valsti,” spriež Rīgas 51. vidusskolas skolotāja Ella Haritonova.

SKOLA UN DROŠĪBADrošības un veselības tēmas jāintegrē izglītības procesā. „Mums ir jāapzinās, ka 21. gadsimtā cilvēki reibst ne tikai no narkotikām, alkohola un spaisiem, bet arī no virtuālās dzīves,” uzsver psihoterapeite Dace Caica. „Sarunās ar skolēniem atklājas, ka viņi zina, ka smēķēšana, alkohols vai psihotropās vielas izraisa atkarību, taču jauniešiem trūkst zināšanu un izpratnes par to, ka daļa no it kā tik pierastajām aktivitātēm, piemēram, regulāra kāre pēc ātrajām uzkodām, arī ir veselībai bīstama atkarība.”

SKOLAS BIBLIOTĒKASkolu bibliotēkas grib attīstīties. „Skolu bibliotēku vide ir dzīva un grib attīstīties,” tā novembra sākumā, atklājot Latvijas skolu bibliotekāru konferenci, uzsvēra Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Un patiesi – lai arī atalgojuma un daudzas citas problēmas ir steidzami jārisina, manāmas pozitīvas tendences skolu bibliotēku dzīvē. Aicināju dalīties ar savām domām vairākas skolu bibliotekāres un Latvijas skolu bibliotēku biedrības vadības pārstāves par to, kas mainījies skolu bibliotekāru dzīvē kopš pagājušās konferences, t.i., gada laikā.

SKOLA UN MŪZIKAMūzikas stunda diferencētā klasē. Stāsts par to, kā panākt, lai mūzikas stunda vienlaikus sagādātu prieku gan pašam skolotājam, gan dauzonīgam puikam, kurš tās laikā labprātāk spēlētu futbolu, gan nākamajiem pianistiem un dziedātājiem. Ar savu pieredzi dalījās tobrīd mājupceļā no konferences braucošā diferen-cētas pieejas praktizētāja, kolēģu Latvijā un arī ārpus tās iedvesmotāja un skolēnu mīlēta skolotāja Rūta Kanteruka.

AKTUĀLIEkoskolu globālās rīcības dienas. Jau trešo gadu Latvijā norisinājās Ekoskolu globālās rīcības dienas – no 3. līdz 9. novembrim. Veselu nedēļu ekoskolas ar dažādiem pasākumiem, akcijām un, galvenais, konkrētu rīcību apliecina savas rūpes par vidi un iedvesmo cilvēkus rīkoties videi draudzīgi. Stāsta Ieva Gedzuna, Vides izglītības fonda pārstāve.

ATBALSTS SKOLOTĀJIEMNeliels ieskats psihohigiēnas vārdnīcā. Stāsta Kaspars Bikše, Ostersy hojskole lektors (Dānija), publi-cists.

METODISKIE MATERIĀLIKlases stunda Drošība internetā. Pieredzē dalās Santa Kazaka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas sociālo zinību, ekonomikas, mājturības un tehnoloģiju skolotāja, klases audzinātāja.Pētniekam svarīgo prasmju attīstīšana ģeogrāfijas stundās vidusskolas klasēm caur demogrāfijas tēmu prizmu. Pieredzē dalās Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs.

1112


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.SKOLAS VIDE

Jolanta Derkevica-Pilskunga, žurnāliste

Radošums ir viena no atslēgāmDohā, Katarā, 3 dienas notika Pasaules izglītības inovāciju samits (World Innovation Sum-mit for Education (WISE)). No Latvijas samitā gūt iespaidus un pieredzi devās privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Dr. paed. Zane Ozola, LU Pedagoģijas, psiholo-ģijas un mākslas profesore Zanda Rubene un Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām vadītāja Aija Tūna. Skolas Vārds izvaicā Zani Ozolu un Zandu Rubeni par gūtajiem iespaidiem.

Jau piekto reizi apmeklēju samitu. Iepriekšē-jās reizēs man personīgi ļoti saistoši bija iepazīties ar dažādu valstu izglītības sistēmām un reformām. Šogad tika aktualizēta tēma radošums. Mūsdienās izglītības sistēmā strādājošie zina, ka radošums ir viena no atslēgām. Pats par sevi tas nav nekāds jau-nums, taču parasti jau dodamies uz konferencēm, lai, apmainoties domām, nonāktu pie jaunām ide-jām un problēmu risinājumiem.

Šogad gribas izcelt šādus aspektus.1) Lai atrastu labākos risinājumus, svarīgi ir uz-

dot īsto jautājumu – kur tieši slēpjas problēma. Caur šādu prizmu šogad darbojās WISE. Cen-trālais jautājums visa samita gaitā – vai skolas nogalina radošumu? Kā attīstīt radošas skolas? Mēs tvērām idejas, kā radošumu nenogalināt un kā to nodrošināt skolā. Tas ir izaicinājums ik-vienai skolai un skolotājam. Ir jomas, kur bērni mūsdienās aug ātrāk par skolotājiem. Kā saba-lansēt jaunās zināšanas ar vecajām?

2) Veiksmīgas skolas atslēga ir gudri, radoši un moderni skolotāji, bet viss pārējais ir pakārtots. Ja runājam par Latvijas izglītības sistēmu, tad mums šobrīd ir laba situācija, jo jaunā izglītības ministre Mārīte Seile šo aspektu ir uzsvērusi kā galveno. Tas ir labi. Latvija iet roku rokā ar pa-saules izglītības aktualitātēm. Mēs esam maza valsts, un inovācijas pie mums ieviest ir daudz vienkāršāk nekā lielajās valstīs. Tas pierādās da-žādās jomās. Piemēram, interneta pakalpojumi

Latvijā patiešām ir ļoti augstā līmenī. WISE, kā jau modernā samitā pieklājas, visi dalībnie-ki tiek personīgi iesaistīti sarunās, diskusijās, domu apmaiņā ar lektoriem un panelistiem caur sociālajiem tīkliem. Diemžēl pirmajā die-nā internets bija par vāju, un iecerētais darbs neizdevās. Šajā sakarā man bija jādomā par to, ka mēs reizēm nenovērtējam savas iespējas un plusus. Esam pieraduši, ka mums visur ir WiFi, un tas šķiet pats par sevi saprotams. Esmu pār-liecināta, ka Latvijai ir visas iespējas izveidot ne tikai modernu izglītības sistēmu, bet arī visu valsti.

3) WISE uzsvēra, ka skolās dominē pārbaudes darbi, testi un zināšanu mērīšana. Taču sistēma būtu jāveido tā, lai ir vieta arī radošumam. Tas ir tāpat kā kvalitatīvie un kvantitatīvie pētījumi. Otrie jautājumus pēta daudz dziļāk. Skolēnu novērtēšana ir jāveic kompleksi. Arī bērnos jā-rada spēja skatīties uz lietām kompleksi.

4) Kā ierasts, samitā tika runāts par 21. gs. pras-mēm: kritiskā domāšana, spēja strādāt koman-dā, komunikācijas prasmes, spēja inovēt utt. Jau ministra Ķīļa laikā Latvijā tika uzsākta mā-cību satura reforma – pāreja uz kompetenču pieeju izglītībā. Tas drīzumā būtu jāievieš, jo visi priekšdarbi ir paveikti. Ja jaunajai ministrei izdosies ieviest kompetenču pieeju, tad izglītī-bas sistēmas saturs būs mūsdienīgs un daudz kvalitatīvāks.

5) Aizraujoties ar modernajiem jēdzieniem, ne-drīkstam aizmirst, ka ir jābūt arī konkrētai zinā-šanu bāzei. Tas ir komplekss. Bērnam ir svarīgi gan būt radošam, gan prast sistemātiski mācī-ties.

6) Aktuāls ir jautājums, vai ir iespējams visus sko-las gadus mācīties ar aizrautību. Kā motivēt skolēnus? Tā ir attīstītās pasaules viena no sa-režģītākajām problēmām. Risinājumi ir dažādi.

Ar iespaidiem par samitā dzirdēto dalās Privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja Zane Ozola


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Iesaku tviterī palasīt #WISE14_ Tweets.7) Visā pasaulē 58 miljoni bērnu neapmeklē sko-

lu. Samitā šim tematam veltīja daudz sarunu. Interesanti, ka, krustojoties attīstīto un mazat-tīstīto valstu izglītības problēmām, rodas jauni, netradicionāli risinājumi. Kāda ir pasaules pieredze privātās izglītības

jomā?Vienmēr interesējos par privāto izglītību un to,

kā tas notiek citās valstīs. Šogad viena sesija bija par Dubaijas izglītības sistēmu. Tur ir pilnīgi cita situāci-ja. Skolās mācās tikai 10% vietējo iedzīvotāju – tāds ir arī viss iedzīvotāju sastāvs. Pārējie ir iebraucēji. Kopā tur ir 16 izglītības sistēmas: britu, franču, grie-ķu utt. Katrs mācās sev ierastajā izglītības modelī. Protams, visas šīs skolas ir privātas. Valsts problēma ir – kā saprast un nodrošināt, ka visas šīs ļoti atšķirī-gās skolas ir pietiekoši kvalitatīvas. Šim nolūkam ir izveidota inspekcija, kas vērtē privātās skolas. Viens no vērtēšanas kritērijiem – maksimāls daudzums in-formācijas no skolām, kas tiek publicēts mājaslapās u.c. vietnēs. Ja, piemēram, skola par daudz sevi sa-slavējusi, vecāki var uzrakstīt, ka tas ir vai nav objek-tīvi. Vēl pie vērtēšanas parādījās sociālais kritērijs – vai bērns ir laimīgs skolā? Nevaru iedomāties mūsu akreditācijas lapās ko tādu. Viņi arī skatās skolotāju līmeni, rosina apmācības. Notiek sadarbība starp skolām. Piemēram, apmainās ar skolotājiem starp dažādām skolām. Ja vienā skolā ir problēmas ar kādu mācību priekšmetu, notiek pieredzes apmai-ņa. Un vēl – gribu uzsvērt, ka uzņēmīgiem cilvēkiem ir visas iespējas aizbraukt uz Dubaiju un nodibināt skolu.

Vēl guvu pieredzi par privātās izglītības attīstību dažādās Āfrikas valstīs. Nav noslēpums, ka Āfrikā daudzās valstīs nepastāv publisko skolu tīkls. Tādēļ attīstās privātskolas. Šoreiz uzstājās lektors no Ga-nas, kurš ir radījis low-cost (zemo izmaksu) privāto skolu tīklu, kurā 5 gadu laikā mācības uzsākuši ap 40 000 bērnu. Katru dienu vecāki iedod bērniem saujā naudu, kas paredzēta skolas uzturēšanai. Tika aktualizēts jautājums, vai tas nerobežojas ar komer-cializāciju, jo var būt dienas, kad bērnam vecāki ne-var iedot līdzi nepieciešamo naudu. Skaidrojums pavisam vienkāršs un cilvēcīgs – katram bērnam tiek izdalīts arī noteikts skaits vaučeru, ko tādās die-nās drīkst izmantot. Maksas izglītība veidojas tur, kur valsts nespēj piedāvāt to, ko vecāki un bērni vē-las. Varam vilkt paralēles arī ar Latviju. Situācija gan ir atšķirīga, tomēr privātais sektors ir tas, kas pirmais nāk ar jaunām iniciatīvām.

Vēl tika apspriests temats, kurš tika aizsākts ie-priekšējos samitos, – valsts un privātā sektora sa-

darbība. Priekšgalā ir ASV un citas lielvalstis, kur tas tradicionāli ir attīstīts. Mēs varam daudz no viņu pie-redzes mācīties. Pasaulē ir daudz naudas, bet tai ir citas prioritātes. Ir jāpanāk, ka prioritāte ir izglītība. Arī Latvijā ir labi piemēri privātai un publiskai sadar-bībai, piemēram, Latvijā ir izveidota sistēma, kur pri-vātie bērnudārzi aizpilda to nišu, ko nav varējusi no-drošināt pašvaldība. Taču izglītības sistēmai ir daudz vairāk vajadzību, un mērķtiecīga publiskā – privātā sektora sadarbības veicināšana nāktu par labu visai valstij.

Vai ir kas piebilstams?

Arī Latvijā pazīstamais Pauls Kolards (Paul Col-lard) šogad uzstājās WISE. Viņš uzskatāmi izklāstīja, kā klasē uzvedas skolēni un skolotāji pa vecam un pa jaunam. Galvenā ideja – padarīt neiespējamo par iespējamu. Ieviest jaunu domāšanu un strādāšanas veidu klasēs.

WISE ir pilns ar jaukiem formulējumiem, piemē-ram: „Jāatdzīvina nacionālās izglītības sistēma ar starptautisku sadarbību sociālajos medijos.” To no-vēlu arī Latvijai!

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas profesore Zanda Rubene

Pasaules izglītības inovāciju samits notiek Dohā, Katarā, kopš 2009. gada, un to ir izveidojis Kataras fonds. Šajā gadā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 1800 dalībnieku no 120 valstīm. Samita tēma šo-


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

gad bija – radošums. Samita galvenā ideja – pētīt radošumu kā nepieciešamu mācīšanās rezultātu (le-arning outcomes). Bieži kreativitāti, radošumu mēs tradicionāli saistām ar mākslu, tomēr mūsdienu izglītības kontekstā tas skatāms plašākā izpratnē – radošums ir instruments problēmu risināšanai, kuru izmanto, lai integrētos mainīgajā pasaulē.

Kā ir ar radošumu skolās? Pirms samita dalībniekiem bija iespēja pieda-

līties aptaujā par radošumu izglītībā. Tās rezultāti apliecināja – 66% no respondentiem uzskata, ka skolas nogalina skolēna radošumu. Bērnam pie-mīt iedzimta spēja būt radošam, zinātkāram, bet skolā šis radošums lēnām un pamazām izzūd. Tā-dēļ rodas loģisks jautājums, kādai jābūt izglītībai un mācību procesam, lai bērna radošumu nebremzētu.

Kādas bija galvenās atziņas no samitā dzirdē-tā?

Samitā tika meklētas dažādas metodes, mācī-šanās pieejas, kā attīstīt radošumu. Mani uzrunāja vairākas būtiskas atziņas, piemēram, ka skolotājcen-trētā mācību procesā, īstenojot top – down modeli, nav iespējams veicināt radošumu, jo šāds modelis neskar bērna jūtas. Rezultātā radošums neattīstās, tiek bremzēts. Man nozīmīgi šķita doma par dizaina domāšanas (design thinking) izmantošanu skolēnu radošuma veicināšanai. Respektīvi, skolēns pats ir savas mācīšanās arhitekts. Vairāk par dizaina domā-šanu var lasīt internetā – https://dschool.stanford.edu/groups/k12/wiki/17cff/Steps_in_a_Design_Thin-king_Process.html

Tāpat samitā tika analizēta personalizētās mā-cīšanās nozīme mūsdienu skolā, kas savulaik aktu-alizējusies saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ienākšanu izglītībā – tehnoloģijās balstīta individualizācija un diferenciācija. Mūsdie-nās šis jēdziens tiek skaidrots nedaudz citādāk, tā aktualitāte tika saistīta ar jauniem neirozinātnes un kognitīvās zinātnes atklājumiem. Tātad IKT ir tikai līdzeklis, kas palīdz personai izveidot savu mācīša-nās stratēģiju. Galvenais akcents ir uz personu, kura mācās.

Kā radošumu attīstīt?Atbildes ir dažādas, un viena padoma nav. Ma-

nuprāt, Latvijas delegātu lielākais ieguvums bija ie-pazīšanās. Piemēram, iepazināmies ar pedagoģijas pētnieku Marc Prensky no ASV. Viņš ir teorijas digitā-lā paaudze autors. M. Prensky uzdāvināja savu jaunā-ko grāmatu Pasaulei nepieciešams jauns mācību sa-turs (The World Needs a New Curriculum), kurā būtībā ir apkopotas mūsdienu skolai nozīmīgākās idejas.

Savā grāmatā M. Prensky runā par jauniem mērķiem un to īstenošanu izglītībā. Izglītības uzdevums ir cil-vēka tapšana un kļūšana par rīcībspējīgu un pasauli uzlabojošu personu. Saskaņā ar M. Prensky teoriju izglītības procesa īstenošana ir pedagoģijā pamato-ta, kaislību jeb jūtu vadīta (passion directed) un uz tehnoloģijām balstīta reālās pasaules apguve. Minē-tais arī tika uzsvērts samitā – tradicionāli izglītība ir balstīta uz zināšanu attīstīšanu, bet ir jāakcentē arī sociālās prasmes un jūtas. Tā arī ir atbilde uz jau-tājumu, kā ļaut veidoties kreatīviem skolēniem. Svarīgs ir arī multimodālās vides konteksts: mācī-bas, kurās mērķtiecīgi ir iestrādātas tehnoloģijas. Kā (how?) un ko (what?) mēs mācāmies. Un atbildes uz šiem jautājumiem ir efektīva domāšana, darbība, attiecības un sasniegumi.

Kā ar samitā gūto pieredzi dalīsieties Latvijā?Iegūto noteikti izmantošu savās lekcijās, sagata-

vojot jaunos pedagogus. Mēs esam pieņēmuši, ka bērns ir radošs pēc savas būtības. Skolā darbs tiek organizēts, zināšanas pārbaudot un vērtējot ar atzī-mēm un testiem, kas nogalina radošumu. Jāsaprot, ka tests stigmatizē kļūdas, apzīmogo to, ka cilvēks ir kļūdījies. Tātad pārbaudes darbu rezultātā mēs ak-centējam to, ko skolēns nezina. Izglītībā ir vajadzī-gas nevis reformas, bet transformācijas – nevis revo-lūcija, bet gan evolūcija. Tātad ir jāmaina metodes. Samitā izskanēja doma, ka lielākajā daļā pasaules valstu izglītības budžets pamatā tiek novirzīts skolo-tāju algām, bet tas būtu jāvirza, lai attīstītu inovāci-jas izglītībā. Tas arī ir ceļš, kā īstenot transformācijas. Līdzekļi ir jānovirza jaunu metožu ieviešanai un multimodālas vides attīstīšanai, izglītības kvalitā-tes celšanai. Tad arī palielinātos piedāvājums un ilgtermiņā būtu vairāk naudas algām. Piemēram, Somijas un Norvēģijas Izglītības ministrijas pārstāvji dalījās pieredzē par to, kā iegulda līdzekļus inovā-cijās un kā tas veicina izglītības sistēmas pilnveidi kopumā.

Vai samitā dzirdētais sasaucas ar Latvijā iespē-jamām izglītības standarta izmaiņām, kas paredz mācīšanās pāriešanu no iekalšanas uz kompeten-cēm?

Pavisam noteikti. Jo mūsdienīga izglītības pro-cesa centrā nav zināšanas, bet kompetences. Arī OECD nosauktās kompetences ir interaktīvu resursu izmantošana, spēja interaktīvi darboties heterogē-nās (dažādās) grupās un darboties autonomi. No-sauktās kompetences arī palīdz efektīvi sasniegt M. Prensky minētos mācību satura komponentus. Pro-tams, zināšanas ir nepieciešamas, bet tās nav vienī-gais iegūtās izglītības rezultāts. SV

https://dschool.stanford.edu/groups/k12/wiki/17cff/Steps_in_a_Design_Thinking_Process.html




Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

ABONĒ LABĀKOS IZGLĪTĪBAS E-ŽURNĀLUS 2015. GADAM!

JAUNUMS!

Ikmēneša e-žurnāls SKOLAS PSIHOLOĢIJAŽurnālā "Skolas Psiholoģija" mēs runājam par veidiem, kā iepazīt sevi labāk caur skolotāja darbu. Dažādās nozarēs strādājošie psihologi, domātāji, izaugsmes treneri, lektori un citi speciālisti atbildēs uz jums – skolotāji- interesējo-šiem jautājumiem, kā arī skaidros likumsakarības, kuras izraisījušas konkrētas situācijas darbā, radījušas noteiktas emocijas un prāta uzstādījumus. Žurnālā varēs iepazīties ar praktiski izmantojamām tehnikām un metodēm sevis iepazīšanai, apzināšanai un izprašanai.

Pakalpojums "IKDIENAS AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS" - katru dienu tavā e-pa-stā! Abonējot šo pakalpojumu, katra skola un arī skolotāji (ja vēlas) katru darba dienu pēc plkst.17.00 savā e-pastā saņems dienas aktuālo izglītības ziņu apkopo-jumu (normatīvo aktu izmaiņas, jaunu projektu iniciatīvas, konkursi, amatperso-nu paziņojumi, kursi, semināri, konferences - īsumā - viss aktuālais, kas konkrētā dienā noticis izglītības telpā).

Ikmēneša e-žurnāls PIRMSSKOLĀ – ikvienam, kurš strādā pirmsskolā! Katru

mēnesi: aktuāli raksti, psihologu ieteikumi, rotaļnodarbību apraksti, pasākumu

scenāriji, praktiska pirmsskolu pieredze, metodiskie materiāli!

Iknedēļas e-žurnāls SKOLAS VĀRDS – ikvienam skolotājam, skolas vadītājam, izglītības speciālistam! Katru nedēļu: aktuāli izglītības jautājumi, analītiski raksti, skolotāju pieredze un prakse, speciālistu ieteikumi, intervijas un metodiskie materiāli!


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

SKOLAS VĀRDS

EUR 42.00 gada abonementsEUR 25.00 pusgada abonements

EUR 14.00 3 mēnešu abonements

IZVĒLIES SAVU KOMPLEKTU!

SKOLAS VĀRDS + IKDIENAS AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS



SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA



SKOLAS VĀRDS + SKOLAS PSIHOLOĢIJA +

IKDIENAS AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS



PIRMSSKOLĀ



SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ



SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ +




SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ +

SKOLAS PSIHOLOĢIJA +




PIRMSSKOLĀ + SKOLAS PSIHOLOĢIJA



PIRMSSKOLĀ +

SKOLAS PSIHOLOĢIJA +




SKOLAS VĀRDS + PIRMSSKOLĀ+

SKOLAS PSIHOLOĢIJA



Atgādinām, ka, ja abonētājs ir skola -

1 skolas abonements

nodrošina individuālu

pieeju žurnālu lasīšanai visiem

skolas skolotājiem! Ikviens skolas pedagogs

izmantojot savu individuālo paroli var jebkurā laikā un vietā

lasīt žurnālus un izdrukāt sev

interesējošās rubrikas! Jebkuram

skolotājam ir arī pieejams visu iepriekš

izdoto žurnālu numuru arhīvs sākot no 2012.

gada!

Abonējot žurnālu komplektu nākamajam gadam jebkurš skolas skolotājs bez maksas

varēs izmantot arī apjomīgu metodisko materiālu datu bāzi

(vairāk nekā 150 materiāli dažādos

mācību priekšmetos), kas katru nedēļu tiek

papildināta

Kā abonēt žurnālus 2015.gadamLai abonētu e-žurnālu SKOLAS VĀRDS, PIRMSSKOLĀ vai SKOLAS PSIHOLOĢIJA

aizpildiet abonēšanas anketu www.skolasvards.lv sadaļā Abonēt vai arī uz e-pastu [email protected] atsūtiet maksātāja rekvizītus, vēlamo abonementa veidu un termiņu uz kādu vēlaties abonēt. Mēs savukārt

sagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsim jums to pa e-pastu. Jau esošie abonētāji aicināti atsūtīt tikai atbildes e-pastu uz [email protected] ,

kurā norādīts vēlamais abonementa veids un termiņš. Jūsu rekvizīti mūsu datu bāzē jau ir, tāpēc nosūtiet mums tikai ziņu, mēs nosutīsim jums rēķinu.

Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums:Redakcijas tālr.: 26002264

Redakcijas e-pasts: [email protected]

Twitter : @SkolasVards

Vairāk inf

ormācija

s

www.skolasvards.lv

http://www.skolasvards.lv

mailto:redakcija%40skolasvards.lv?subject=




Nr. 34(76); 13. 11. 2014.PATRIOTISMA NEDĒĻA

Pilsoniskā audzināšana: Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzeja piemērs

Inese Matisāne, žurnāliste

Rīgas Izglītības un in-formatīvi metodiskā centra (RIIMC) Patrio-tiskajā dienā par skolas muzeja vietu pilsonis-kajā un patriotiskajā audzināšanā stāstīja Rīgas Valsts vācu ģim-nāzijas (RVVĢ) vēstu-res skolotājs Mg. hist. Māris Zvaigzne.

„Ne viss ir tik gludi, kā izskan valstsvīru runās svētku dienās vai izskatās Tēvzemes nedēļā skolā,” secina skolotājs M. Zvaigzne un aicina

nenoklusēt patiesību.

Patriotisma definīcijas un izpratnes problēma

Diskusijas par to, vai patriotismu iespējams ieau-dzināt, turpinās, norāda skolotājs M. Zvaigzne. Viņš piedāvā vairākas patriotisma definīcijas un ievēroja-mu cilvēku domas par šo tematu.

Patriotisms ir nekritisks politiskās morāles piede-rības princips, kas par pozitīvu pamatvērtību uzska-ta un izceļ to sociālo un politisko vidi, kurā cilvēks dzimis, audzis un pie kuras piederīgu sevi uzskata. Atkarībā no vēstures perioda un vietas indivīds var būt cilts, polisas, impērijas, monarhijas, nācijas un valsts patriots.

Patriotisms (no grieķu: patriōtēs – ‘līdzpilsonis’, kas nāk no patris – ‘dzimtene’, ‘tēvzeme’) ir savas dzimtenes, valsts mīlestība, darbošanās tās labā, aizstāvot to kā darbos, tā arī vārdos.

Patriotisms pēc savas būtības ir neizskaidrojama sajūta, jo mīlestība ne vienmēr ir skaidrojama ar lo-ģiskiem secinājumiem.

Solidaritātes izjūta ir viens no patriotisma stūr-akmeņiem. Tā izpaužas gan izjūtās par unikālām, īpašām iezīmēm, kuras saistās ar dzimteni, gan arī sasniegumos dažādās jomās.

Skaidrojot patriotisma jēdzienu, M. Zvaigzne at-saucas uz autoritātēm.

Teodors Rūzvelts: Patriotism means to stand by

the country. It does not mean to stand by the presi-dent or any other public official. (Patriotisms nozīmē atbalstīt valsti. Tas nenozīmē prezidentu vai kādu citu valsts amatpersonu.)

Džons Ficdžeralds Kenedijs: Nevaicā, ko tava dzimtene var izdarīt tevis labā, – pavaicā, ko tu vari izdarīt savas dzimtenes labā.

Semjuels Džonsons: Patriotisms – nelieša pēdē-jais patvērums?!

Imants Ziedonis: Kamēr pastāv ziloņa kājas nepa-reizība, tikmēr skudru māja ir apdraudēta. Ziloņi nav ne iemācāmi, ne pārmācāmi. Tie vienkārši ir par lie-liem. Un tāpēc mums vajadzīga valstiska neatkarība.

Latvijas vēsture, skolas vēsture un patriotisms

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas mērķis ir pētīt sko-lu kā sociālu, politisku un ģeogrāfisku telpu ar savu vēstures sākumu, unikālu un personificētu skatu uz mūsdienām. Skolas uzdevums ir tuvināties šim at-sevišķajam, unikālajam, cik vien tas ir iespējams, un vienlaikus ar skatu uz skolas dzīves detaļām paturēt prātā redzējumu par Āgenskalnu, Pārdaugavu, Rīgu, valsti, pasauli un nākotni.

Patriotisms sākas ar ģimeni un turpinās skolā, uzsver skolotājs M. Zvaigzne. Sasaistot skolas vēstu-ri ar tēvzemes vēsturi, skolēni izjūt piederību savai ģimenei, skolai, valstij, Eiropai. Turklāt patriotisms un pilsoniska sabiedrība ir ne tikai vēstures un soci-ālo zinību priekšmeta diskusiju temati – to var darīt jebkurš priekšmeta skolotājs, atkāpjoties no iecerē-tā stundu tematiskā plānojuma un, piemēram, pa-stāstot par kādu ievērojamu Latvijas cilvēku.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas koncepcijas pamatā ir skola kā politiska un sociāla telpa.

Skola = politiska telpa

Valstiski konstitucionālās vēstures aspekts: ✓ politiskās idejas un sistēmas,✓ vērtības,✓ valsts, pilsētas, rajona, skolas pārvaldes un vadī-

bas sistēma.

Kā izaicinājumus pedagogiem skolotājs M. Zvaig-zne min šādus vēstures notikumu laikus:✓ 1934. gada 15. maijs – 1940. gada 17. jūnijs;


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

✓ 1939. gada oktobris – 1941. gada 22. jūnijs;✓ 1941. gada 22. jūnijs – 1945. gada 8. maijs;✓ 1945. gada 9. maijs – 1988. gada jūnijs;✓ 1988. gada jūnijs – 1990. gada 4. maijs / 1991.

gada 21. augusts.

Skolotājs M. Zvaigzne ir pārliecināts, ka skolas absolventu Zentas Ozolas un Jāņa Vasarieša dzīves-stāsti nav svītrojami no skolas un Latvijas vēstures – „bez šo notikumu patiesa skaidrojuma mēs tikai iegūsim ciniskus un bezatbildīgus audzēkņus. No-klusēt nedrīkst neko”.

Konceptuāli: Skola = sociālā telpa

Aspekts:✓ saimniecības un sociālā vēsture,✓ kultūras vēsture,✓ reģionālā sociālā vēsture,✓ vēsturiskā etnogrāfija, mentalitāšu vēsture,✓ ikdienas vēsture.

Interesanta ir pat šķietami sausā statistika par Rī-gas Valsts vācu ģimnāziju (1921–2011): ✓ 1921. gada 19. septembrī skolas gaitas uzsāka

49 skolēni; ✓ 2013./2014. m.g. sākums – 580 skolēni; ✓ kopējais absolventu skaits: vairāk nekā 5300;✓ izlaidumi – 90;✓ lielākais izlaidums: 1949./1950. m.g. – 193 absol-

venti;✓ mazākais izlaidums: 1944./1945. m.g. – 18 absol-

venti.

Kas un kā izmantojams mācību un audzināšanas darbā?

Kā norāda skolotājs M. Zvaigzne, Rietumeiropā un ASV tiek izrādīta pastiprināta interese par mik-rovēsturi – tai ir milzīgs potenciāls, jo spēj padarīt vēsturnieka stāstu cilvēciskāku un saprotamāku, jo īpaši jaunajai paaudzei.

Mikrovēsture ir aktīvs un intensīvs vēstures pēt-niecības veids vai virziens par precīzi definētiem ne-liela apjoma pētniecības objektiem vai notikumiem. Tomēr tā jānodala no vienkāršas atsevišķa gadīju-ma izpētes (case study), jo orientēta uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem un problēmām, neskatoties uz pētniecības objekta lielumu, skaidro ASV vēstur-nieks Čārlzs Džoiners (Charles Joyner).

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzeja dzimšanas diena ir 2004. gada 18. maijs. Pašreizējais muzejs ir Ainas Rutas Britānes (1932–2012) atstātais manto-jums un viņas darba turpinājums. Ģimnāzijas vēs-

turi apkopojis arī tās bijušais absolvents akadēmiķis Jānis Stradiņš, Latvijas nacionālo simbolu – himnas un sarkanbaltsarkanā karoga – atjaunošanas idejas pamatotājs un atbalstītājs 1988. gadā.

Ar barikāžu piemiņas zīmi apbalvoti vairāki bi-jušie un esošie ģimnāzijas skolotāji, tostarp Kārlis Hammers. No ģimnāzijas 2012. gada absolventes Nadīnas Rodes raksta Virtuālajā enciklopēdijā par skolotāju K. Hammeru: „Jau 1988. gadā ne viņam, ne skolas (tajā laikā – Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola) skolotājiem un audzēkņiem nebija nekādu šaubu, kuru ceļu izvēlēties. Gandrīz visi vidusskolas skolo-tāji iestājās Latvijas Tautas frontē. [..] Kārlis Hammers apgalvo, ka M. Gorbačova atkušņa laikā sapratis, ka Latvijai ir iespēja atgūt neatkarību: „Latvijas Tautas frontē bija cilvēki, kas man šķita kā varoņi. [..] Tad arī es noticēju, ka neatkarīga Latvija var būt reāla.””

Liktenīgi un nesaraujami ar RVVĢ ir saistīti sko-lotāji, Triju Zvaigžņu ordeņa (TZO) kavalieri: Pēteris Aivars (Ļūļaks), Vilis Biļķins (kā zinātnieks) un paš-reizējā skolas direktore Sandra Sīle, kā arī Atzinības krusta (V šķira) kavaliere Vija Lapa.

Izmantojot vēsturiski ģenētisko jeb aprakstošo metodi, muzejā savākts un apkopots liels skaits materiālu: atmiņu stāsti, fotogrāfijas, video filmas, grāmatas u.c. Tie stāsta par Rīgas Valsts vācu ģim-nāziju laiku lokos:Valsts Pārdaugavas vidusskola 1921.–1922. g.,Rīgas 2. Valsts vidusskola 1922.–1931. g.,Rīgas 2. Valsts ģimnāzija 1931.–1940. g., 1941.–1944. g.,Rīgas 5. vidusskola 1940.–1941. g., 1944.–1957. g.,Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola 1957.–1991. g.,Āgenskalna ģimnāzija 1991.–2010. g.,Rīgas Valsts vācu ģimnāzija no 2010. gada.

Muzeja materiāli glabā daudz interesantu liecī-

F�$��/"��(�$�� (�!��8��"��&��!��3�4�/�3��


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

bu, tostarp pēdējo korāli no svinīgā ģimnāziju un arodskolu absolventu izlaiduma akta 1940. gada 15. jūnijā, kas ir dziedams pie Brīvības pieminekļa:

Dievs, sargā mūsu tēvu zemi,Ka viņa ziedoša un stipra top!Pats viņai saules mūžu lem(i)

Un to ar Tēva uzticību kop,Ka taisnība un miers še sastopasUn augļu pilnas druvas līgojas.

Dievs, mūsu dārgo tautu svētīUn viņu vienprātībā uzturi,Ar mantām pildi viņas klēti,

Kas nezūd viesulī, nedz ugunī.Tad tikumiskie spēki pastāvēs,

Un visās cīņās viņa uzvarēs.

Stāsts par Latvijas valsts karogu ir savijies ar stās-tu par ģimnāzijas karogu. Gandrīz 40 gadus darb-mācības skolotāja Emīlija Palkavniece glabāja sko-las karogu un, kad atjaunojās Latvijas valsts, atkal to nodeva ģimnāzijai.

Vai paradokss, ka Padomju Latvijas skolās tika izaudzināta paaudze, kas sāka Trešo atmodu un at-jaunoja Latvijas valsti, jautā skolotājs M. Zvaigzne. Tā vaicājam arī mēs. Kā un vai iespējams ieaudzināt mīlestību pret savu valsti, ja mēs lietojam formulu „no vienas puses ..., no otras puses...”? „Atzīsti patie-sību, un tā padarīs tevi brīvu!” mudina skolotājs.

Neapšaubāma ir ar RVVĢ saistīto personību loma vēsturē:✓ Pēteris Aivars (TZO),✓ Aleksandrs Čaks,✓ Indriķis Blankenburgs (TZO),✓ Jānis Pupuriņš,✓ Zenta Ozola,✓ Jānis Stradiņš (TZO),✓ Jānis Vasarietis (TZO),

✓ Dzidra Karamiševa (Uztupe; TZO),✓ Andrejs Ģelzis,✓ Sandra Sīle (TZO),✓ Zane Jakovica.

Rīgas Valsts vācu ģimnāziju beiguši tādi sabied-rībā pašlaik populāri cilvēki kā Solvita Āboltiņa, Mā-ris Riekstiņš u.c.

Lai risinātu ar muzeju saistītās problēmas (darbu apjoms, tostarp dokumentācijas uzturēšana, iero-bežotais laiks, materiāli tehniskais nodrošinājums), RVVĢ muzejs ir pilnībā integrēts skolas dzīvē, sākot no 1. septembra un beidzot ar vasaras saulgriežiem. Muzeja darbu vada muzeja pedagogs M. Zvaigzne, darbojas Muzeja padome un pulciņš Skolas vēstures ceļos. Pēc skolotāja M. Zvaigznes vārdiem, lai muzejs pastāvētu un attīstītos, ļoti svarīga ir skolas adminis-trācijas nostāja un savstarpējās attiecības.

Skolas pasākumi ar muzeja līdzdalību

✓ 19. septembris. Skolas dzimšanas diena ⌑ Muzeja apmeklējums – 7. un 10. klase ⌑ Vēstures, sociālo zinību un klases stundas –

prezentācija par ģimnāzijas vēsturi✓ 11.–17. novembris. Tēvzemes nedēļa✓ 5. decembris. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas diena.

Arhitekta Indriķa Blankenburga piemiņas sagla-bāšana

✓ 4. maijs✓ 18. maijs. Starptautiskā muzeju diena un Muzeju

nakts

Naratīvs: ekspozīcijas stāsts, gida stāsts, vēstures skolotāja stāsts. M. Zvaigzne ir sagatavojis arī pre-zentācijas (tās ievietotas skolas mājaslapā), lai klašu audzinātāji un priekšmetu skolotāji paši varētu no-vadīt nodarbības muzejā.

Pēc muzejnieku domām, labs stāsts ir saistīts ar galveno, būtiskāko problēmu izdalīšanu kādā vēs-tures periodā vai par kādu apkopojošu tēmu. Stāsti par ģimnāziju (skolas ēka, telpas, audzēkņi, skolo-tāji, mācību process, absolventi) palīdz skolēniem izprast to, kas notika Latvijā, Eiropā un pasaulē da-žādos vēstures posmos:✓ 1921.–1940. gadā,✓ 1940.–1941. gadā,✓ 1941.–1944. gadā,✓ 1945.–1990. gadā.

Ar saviem unikālajiem materiāliem un personi-ficēto stāstu par skolas vēstures detaļām RVVĢ mu-zejs ir labs palīgs gan vēstures stundās, gan skolēnu

7��*�$��"��34=�/��

Q$


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

zinātniski pētniecisko darbu izstrādē.Vēstures stundas 9. un 12. klasei – mikrovēs-

ture, kas bagātina Latvijas un pat pasaules vēstures kopainu par 20. un 21. gadsimtu:✓ Latvijas izglītības sistēmas attīstība no Krievijas

impērijas laikiem līdz mūsdienām;✓ Latvijas 20.–30. gadu vēsture;✓ Rīgas vēsture, īpaši Āgenskalns: iedzīvotāji, ap-

būve un arhitektūra;✓ nacionālās minoritātes Latvijā: skolēni un skolo-

tāji; ✓ sporta vēsture; ✓ arhitektūras vēsture: skolu arhitekts I. Blanken-

burgs;✓ Otrais pasaules karš: divas frontes puses; ✓ N.B.! Padomju laiks: okupācija, aneksija, sovjeti-

zācija;✓ Trešās atmodas laiks un valstiskās neatkarības

atjaunošana;✓ valsts attīstības tendences 20. gs. beigās un 21.

gs.: ⌑ absolventu darbības raksturojums,⌑ personību loma vēsturē.

Muzejs un skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība (2011–2014):✓ Mūzikas tradīcijas un ģimnāzijas kora vēsture;✓ Par barikāžu laiku. Diriģents Kārlis Hammers; ✓ Āgenskalna vēsture: Mārtiņa iela; ✓ Indriķis Blankenburgs – skolu arhitekts;✓ Vācu valodas specializācija (1962–2012);✓ Klašu iekārtojums 20.–30. gados;✓ Sports ģimnāzijā. 20.–30. gadi;✓ Sports ģimnāzijā: Dzidra Karamiševa;✓ Skolas dramatiskā pulciņa vēsture.

Nobeiguma vietā

„Saņemiet sveicienus manus, kas spurdz jums kā baloži pretī:Kopīgi pasāktais mūžs – tas lai kā rožu krūms plaukst.Sāpes un darbs lai vēl vairāk jums dvēseles vieno un skaidro,Laime lai spēku jums rod gaitu līdz slēgumam iet!”(Aleksandrs Čaks, 20. gadsimta 20. gadi) SV

Patriotisms un pilsoniskums Vēstures un sociālo zinību nedēļas laikā Inese Matisāne, žurnāliste

PATRIOTISMA NEDĒĻA

„Šis darbs nav iespē-jams, ja neiesaistās visi skolotāji. Latvijas valsts svētki nav tikai viena nedēļa, mēs strādājam visu gadu, lai audzinā-tu bērniem patriotisma jūtas un piederību Latvijas valstij,” norā-da J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidussko-las vēstures skolotāja Jeļena Smoļina.

Vēstures un sociālo zinību nedēļa parasti notiek novembra sākumā. „Mēs cieši sadarbojamies ar lat-viešu valodas un vizuālās mākslas skolotājiem. Ja gribam iegūt atgriezenisko saiti no bērniem, nepie-tiek tikai ar skolotāju prasībām un novērtējumu ar atzīmi – svarīgs ir ikviena skolotāja ikdienas darbs

un attieksme,” uzsver vēstures skolotāja.Nedēļai ir konkrēts plāns. Neskatoties uz to, ka

vēsture sākas tikai ar 6. klasi, pasākumos tiek iesais-tīta arī sākumskola. Programma izveidota tā, lai 9. klašu skolēni un vidusskolēni palīdzētu skolotājiem.

Sestajām un septītajām klasēm tiek piedāvātas Vecrīgai un Rīgas vēsturei veltītas viktorīnas. Tās ļoti patīk skolēniem. Uzdevumi ir dažādi – gan testa jau-tājumi, gan jautājumi uz laiku utt., ņemot vērā sko-lēnu vecumposmu: piemēram, sestklasnieki zīmē Vecrīgas panorāmu, septītie strādā ar attēliem, at-pazīstot Rīgas arhitektūras pieminekļus. Žūriju vei-do vidusskolēni. Noslēgumā notiek uzvarētāju ap-balvošana.

Vecāko klašu skolēni tiekas ar sabiedrībā pazīs-tamiem cilvēkiem, to skaitā – politiķiem. Tās ir eks-kursijas uz Rātsnamu, Saeimu, kur bērni apzinās, ka ir daļa no sabiedrības – viņi var uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Redzētais pēc tam tiek pārrunāts klases stundās.


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas vēstures skolotāji aktīvi izmanto arī valsts institūciju, ne-valstisko organizāciju un muzeju piedāvājumu. Kā piemēru skolotāja J. Smoļina min piedalīšanos Valsts prezidenta organizētajā eseju konkursā „Mana kā valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā”, kurā 11. klases skolēns ieguva godalgotu vietu un tika aicināts pie prezidenta. Turpinājums bija Ēnu diena Saeimā – skolēni argumentēja, kāpēc vēlas kļūt par Saeimas deputātiem.

Skolā notiek skatuves runas konkurss par Latvi-jas izcilākajām personībām. Skolēni pamato, kāpēc izvēlējušies runāt par šo cilvēku un ko viņš ir paveicis Latvijas labā. Uzvarētājiem ir iespēja turpināt izkopt

savas oratora dotības, piedaloties citos konkursos, piemēram, uzstāties Gētes institūta rīkotajā debašu konkursā. Pavisam nesen kāda skolniece pārstāvēja skolu starptautiskajā konkursā Varšavā.

Klases stundas Vēstures nedēļas laikā skolotājai J. Smoļinai patīk vislabāk. Devītās klases skolēni sa-dalās pa divi un nāk pie sākumskolas skolēniem, sā-kumā pie klašu audzinātājiem izzina bērnu vēlmes un vajadzības, tad visi kopā gatavo stundu „Latvijas valsts dzimšanas diena”. Vienkāršā valodā, izmanto-jot interaktīvās spēles, 1.-5. klašu skolēni stāsta, kā viņi svin Latvijas valsts dzimšanas dienu. Stundas beigās tiek gatavoti apsveikumi un rotājumi. Bērni cienājas ar saldumiem – kā jau dzimšanas dienā. SV

PATRIOTISMA NEDĒĻA

Inese Matisāne, žurnāliste

Es lepojos ar savas valsts cilvēkiem un viņu sasniegumiemLai cik kritiska objektīvu iemeslu dēļ palaikam būtu attieksme pret ikdienā vērojamo, valsts spožāko lappušu un lepnuma vērtu sasniegumu zināšana sekmē cilvēkā to iekšē-jo līdzsvaru, kas veido viņa piederību dzimtenei.

„Ja tu zini, ar ko nodarbojas mūsu valsts cilvēki, kādas pūles viņi ir pielikuši, tu vari lepoties ar viņiem un valsti,” spriež Rīgas 51. vidusskolas skolotāja Ella Haritonova.

Viņa norāda, ka bioloģijas mācību priekšmetā ir vairākas tēmas, kurās skolotājs var pievērsties zinātnes sasniegumiem Latvijā. Piemēram, 9. kla-sē, mācot par bioloģijas apakšnozarēm, kur ir ne-pieciešamas anatomijas zināšanas, bet 12. klasē – kad mācām biotehnoloģijas, noderīgi ar skolē-niem apspriest medicīnas sasniegumus. Par zināt-nes aktualitātēm skolotājs var uzzināt televīzijā, presē, internetā un citviet.

Skolotāja E. Haritonova atceras, ka pavisam ne-sen kādā „Panorāmas” raidījumā izskanēja, ka Latvi-ja ir viena no valstīm, kurā veiksmīgi uzsākta vēža ārstēšana, taču tā arī netika pateikts, kas un cik ilgi ir strādājis, lai izveidotu šīs zāles, ar kurām var ārstēt vēzi. Izrādās, ka mūsu zinātniece Aina Buceniece jau no 1968. gada strādā ar vēža vīrusiem! „Vai ir vērts stāstīt par šo cilvēku un lepoties ar viņu?” jautā sko-lotāja.

Vēl, viņasprāt, nozīmīga tēma ir šūnu terapija. P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ir Kardiolo-ģijas centrs, kuru vada kardiologs Andrejs Ērglis un

kur gandrīz jau uzsākts darbs ar cilmes šūnu tera-piju. Tas viennozīmīgi ir ļoti svarīgi, spriež skolotāja, un par to vērts runāt ar skolēniem. Taču ir tā sauktās sadzīves tēmas, kuru sasniegumus mēs izmantojam ikdienā, taču nereti nepamanām, nenovērtējam vai vieglprātīgi atmetam tam ar roku. „Bet kā mēs bez maizes, kartupeļiem, āboliem?” jautā skolotāja E. Haritonova. „Aiz tā visa stāv cilvēki, kuri paveikuši milzu darbu, tāpēc ir vērts viņus apbrīnot.”

Skolēni veido prezentācijas par ievērojamiem Latvijas cilvēkiem – galvenokārt, izmantojot inter-neta resursus. Vēl arī viņi saņem skolotājas veidotas darba lapas, kurās jāpapildina trūkstošā informācija. Pedagoģe mudina runāt par sasniegumiem, sākot no zinātnes pirmsākumiem līdz mūsdienām. Piemē-ram, pētot „Priekuļu agros dzeltenos”, skolēni uzzi-nājuši, ka šī kartupeļu šķirne izveidota 1948. gadā un ir populāra vēl šodien.

Tāpat mums ir cilvēki, kuri rūpējas par krāšņu-maugiem un skaistu vidi, klāsta skolotāja. Veidojot prezentācijas, skolēni interesējas, piemēram, par ce-riņu šķirnēm un cenšas atbildēt uz šādiem jautāju-miem: „Kāpēc selekcionārs Pēteris Upītis visu mūžu kopa ceriņus? Kas tā par šķirni, kuru tautā sauc par „Mātes sirdi”? utt.


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Drošības un veselības tēmas jāintegrē izglītības procesā Lana

Insberga, žurnāliste

Arvien aktuālākas tēmas gan sabiedrībā, gan izglītības sistēmā kļūst veselība un cil-vēkdrošība, ar šiem jēdzieniem saprotot gan drošību un veselību dzīvē, gan virtuālajā pasaulē, jo par daudzu cilvēku ikdienu kļūst sociālie tīkli, datorspēles un plašā interneta telpa. Tādēļ papildus jau ierastajai izglītošanai par drošību ielās, skolā un mājās nākas runāt arī par drošību internetā, kas daudziem vēl aizvien liekas kaut kas nenozīmīgs. Skola ir viena no vietām, kur par šīm tēmām ir pastiprināti jārunā, izglītojot un informē-jot jauniešus par potenciālajiem veselības un drošības draudiem, tādēļ jau tagad pe-dagogiem tiek piedāvātas vairākas atbalsta iespējas, lai izglītošanu padarītu vieglāku, radošāku un efektīvāku.

Napo filmasNapo filmas ir datorgrafikā veidotas animācijas,

kurās darbojas tēli, kas saskaras ar dažādiem drošī-bas jautājumiem darba vidē. Ar žestu palīdzību fil-mas galvenais varonis Napo un viņa partneri izglīto un rosina diskusiju par dažādām drošības tēmām, kā arī piedāvā praktiskus risinājumus drošības uzla-bošanai. Napo ir veidots kā apzinīgs darbinieks, kas var kļūt par upuri situācijās, kuras nespēj ietekmēt, tomēr viņš var noteikt iespējamos draudus vai ris-kus un sniegt vērtīgus padomus, kā uzlabot darba drošību un organizāciju.

Kā informē Valsts darba inspekcijas pārstāvji Uģis Kozlovskis un Aiga Liere, Napo filmu mājas-lapā pieejami ne tikai interesantie Napo video, ku-rus var izmantot vairākās mācību stundās, bet arī dažādi metodiskie līdzekļi pedagogiem, lai darba aizsardzības tēmas veiksmīgāk integrētu izglītības procesā. Šo metodisko materiālu mērķis ir iesaistīt jaunāko klašu skolēnus jautrās un interesantās no-darbībās, ar Napo videoklipu un radošu uzdevumu

palīdzību radot izpratni par dažādiem draudiem un to novēršanu.

Nodarbības ir izstrādātas tā, lai tās būtu iespē-jams integrēt dažādos mācību priekšmetos un pa-līdzētu apgūt tajos mācīto vielu par veselību un drošību, piemēram, veselības mācībā un sociāla-jās zinībās, eksakto zinātņu priekšmetos, humani-tāro zinātņu priekšmetos, kā arī izglītojot par ceļu satiksmes drošību. Mācību līdzekļu komplektos ir norādījumi pedagogiem, ieteicamās aktivitātes un saites uz papildu lejupielādējamiem līdzekļiem, kas sniedz pedagogiem palīdzību un ieteikumus darba aizsardzības tēmu integrēšanā mācību procesā. Lai palīdzētu organizēt stundas, ir pieejami arī stundās izmantojamie šabloni un papildu materiāli bez tek-sta, paskaidrojot, kurā stundā šos materiālus ir pa-redzēts izmantot. Piemēram, izglītojot par ķermeņa uzbūvi, var noderēt ķermeņa formas šablons, uz kā bērniem jānovieto brīdinājums par riska faktoriem, kuri spēj negatīvi ietekmēt muguru, un ieteikumi, kā saglabāt muguras veselību.

Skolotāja atzīst, ka ne vienmēr iespējams aiz-braukt uz attālākām vietām, taču botāniskie dārzi Rīgā un Salaspilī mums ir blakus. Tā viņas skolēni patstāvīgi apmeklē Botānisko dārzu (šogad skatīju-šies dālijas!), darba lapās iezīmē maršrutu, apmeklē-tās vietas (1-3, atkarībā no gadalaika), fotografē vie-nas sugas augus (kopā ap 10-15), norādot Latvijas selekcionāra uzvārdu. Ja iespējams, svarīgi arī ir no-intervēt pašus selekcionārus vai vienkārši aprunā-

ties ar Botāniskā dārza darbiniekiem. Beigās skolēni izdara secinājumus un prezentē savu darbu klasē.

Latvijas Dabas muzejs sniedz lieliskas iespējas skolēnu izziņas intereses veidošanā, pārliecināta skolotāja E. Haritonova. Intervijas ar selekcionāriem sniedz bagātīgu informāciju un vielu pārdomām. Skolēni nav pat aizdomājušies, cik daudz jāstrādā, lai izveidotu kādu jaunu šķirni. SV

SKOLA UN DROŠĪBA


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Informācijas drošība internetā un sociālajos

tīklos Informācijas teh-

noloģiju drošības in-cidentu novēršanas institūcijas pārstāvis Egils Stūrmanis, stās-tot par drošību virtuā-lajā vidē, privātuma apdraudējumu un in-formācijas aizsardzību ikdienā, uzsver, ka dzī-vojam paaudzē, kurā veidojas sabiedrības

internetizācija, cilvēkiem arvien vairāk izmantojot internetu un dažādus sociālos tīklus. Latvijā interne-tu lieto 71% iedzīvotāju, no kuriem 1,2 miljoniem ir konts kādā no sociālajiem tīkliem. Pasaulē interneta lietotāju skaits jau mērāms miljardos un internets kļūst par nozīmīgu vietu informācijas apmaiņai. Tas gan rada arī dažādas problēmas, jo parādās ļaun-dabīgi e-pasti un programmas, kaitīgas interneta vietnes un privātuma apdraudējums – daudzviet ar interneta palīdzību tiek veikta nelikumīga personas datu apstrāde.

Lai izvairītos no dažādiem draudiem un riskiem internetā, vienkāršākais veids ir ievērot ētikas nor-mas virtuālajā vidē un rīkoties atbildīgi, neveicot un neveicinot nelikumīgas darbības. E. Stūrmanis īpaši iesaka apdomāt, kādu informāciju, attēlus un vi-deo publiskojam internetā, lai neatklātu datus par sevi un savu ģimeni nepazīstamiem cilvēkiem, kā arī mudina nerakstīt aizskarošus komentārus, lie-tot drošas paroles un nedoties uz tikšanos ar so-ciālajos tīklos satiktiem paziņām. Neievērojot labo praksi un šos ieteikumus, tiek veicināta emocionālā vardarbība internetā.

Attīstoties tehnoloģijām, tiek piedāvāts aizvien vairāk pakalpojumu, kas rada arī jaunus riskus, tādēļ katram ir jāpievērš uzmanība un jānovērtē iespēja-mais apdraudējums. Kā labāko aizsardzību E. Stūr-manis min saprātīgu rīcību – saņemtās informācijas un nepazīstamo personu uzticamības izvērtēšanu. Tāpat saprātīgi jāizvērtē visa informācija, ko grasā-mies ievietot internetā par sevi, jo jebkurš ieraksts, attēls vai video saglabājas internetā un veido mūsu digitālo vēsturi.

Zināšanas par to, kā aizsargāt informāciju par sevi, veicina personīgo drošību. Turklāt skolēnu un skolotāju zināšanas par to, kā aizsargāt skolas infor-māciju, veicina vispārējo drošību skolā. Liela nozīme ir tieši informātikas skolotājiem, kuri var izglītot gan

skolēnus, gan kolēģus par informācijas drošību da-torā, par autortiesībām un dažādu datu izplatīšanu internetā, par datora pasargāšanu no vīrusiem un citiem apdraudējumiem, izskaidrojot dažādus dro-šības noteikumus un prasības, kas jāievēro, komuni-cējot internetā, kā arī vairāk pastāstot par atkarībām no datorspēlēm. Tāpat vēlams runāt par dažādiem krāpšanas gadījumiem internetā, riskiem un infor-mācijas ticamības pārbaudīšanu, kā arī izglītot par metodēm, kā veicināt informācijas drošību interne-tā arī mājas apstākļos.

Informācijas drošība nozīmē informācijas un in-formācijas sistēmu aizsargāšanu no neautorizētas piekļuves, izmantošanas, publiskošanas, tās pieeja-mības traucēšanas, pārveidošanas vai iznīcināšanas. Skolās tas kļūst par pienākumu ne tikai informātikas skolotājam, bet gan visai skolas sistēmai, iesaisto-ties arī skolas direktoram, personālam un pašiem skolēniem. Informācijas drošība ir iespējama, vienī-gi pastāvot noteiktiem nosacījumiem, kas spēj no-drošināt informācijas konfidencialitāti un ierobežo-tu pieeju.

Taču, lai to panāktu, vajadzīga skolas vadības apņemšanās nodrošināt iestādē resursu drošību, kā arī panākt skolēnu un skolotāju izpratni par nepie-ciešamo informācijas tehnoloģiju drošību, kas tālāk ir pamats vajadzīgo procedūru, instrukciju un citu drošības dokumentu izstrādē un ieviešanā.

Modernās atkarības un neīstais paštēls

Tā kā ikdienā arvien vairāk tiek izmantotas modernās tehnoloģi-jas, jāuztraucas ne ti-kai par iepriekš minēto drošību internetā, bet arī par sekām, ko rada moderno tehnoloģiju izmantošana, tostarp atkarība. Kā stāsta biedrības Esi brīvs! va-dītāja psihoterapeite Dace Caica, mūsdienās

jauniešiem var rasties ne tikai jau sen zināmās atka-rības (narkotikas, smēķēšana un alkohols), bet arī tā saucamās modernās atkarības, kurām pieskaitāma atkarība no ātrajām uzkodām, datora, mobilo ierīču un sociālo tīklu lietošanas, kā arī sauļošanās. „Mums ir jāapzinās, ka 21. gadsimtā cilvēki reibst ne tikai no narkotikām, alkohola un spaisiem, bet arī no virtuālās dzīves,” uzsver D. Caica. „Sarunās ar sko-lēniem atklājas, ka viņi zina, ka smēķēšana, alko-


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

hols vai psihotropās vielas izraisa atkarību, taču jauniešiem trūkst zināšanu un izpratnes par to, ka daļa no it kā tik pierastajām aktivitātēm, pie-mēram, regulāra kāre pēc ātrajām uzkodām, arī ir veselībai bīstama atkarība.”

Datoratkarības pamatā visbiežāk ir psiholoģis-kas problēmas, un jaunās tehnoloģijas sākotnēji ir tikai līdzeklis, lai aizpildītu tukšumu un kompensētu neatrisinātus iekšējos konfliktus. Virtuālā vide rada ilūziju, ka neesi viens, kas tik ļoti ir nepieciešama cil-vēkiem, kuri jūtas vientuļi, turklāt tā sniedz arī iespē-ju sevi prezentēt jebkādā tēlā – arī tādā, kas ir ļoti tāls no reālā, tādējādi veidojot neīstu paštēlu, ap-mānot ne tikai citus, bet arī sevi. Tomēr jāņem vērā, ka iemesli, kādēļ bērni un pusaudži tiecas pavadīt laiku mākslīgi radītajā sociālajā vidē, var būt ļoti at-šķirīgi un individuāli.

„Mēs dzīvojam moderno tehnoloģiju laikmetā. Tās atvieglo ikdienu, un būtu neprātīgi no tām at-sacīties, taču jāatceras, ka pārlieka aizraušanās ar minēto var nemanāmi izraisīt atkarību, ko pašam ir grūti identificēt,” skaidro biedrības Esi brīvs! vadītāja D. Caica. „Tiem skolēniem, kuri visu savu brīvo laiku pavada pie datora, atkarības risks ir ļoti augsts.”

Biedrības veiktajos pētījumos un aptaujās no-skaidrots, ka ir pozitīva tendence: vecāki arvien vairāk vēlas, lai skolās tiktu pievērsta pastiprinā-ta uzmanība izglītošanai par modernajām atkarī-bām, saprotot šo tēmu aktualitāti, taču tajā pašā laikā daudzi vecāki pat pamudina bērnus uz šīm atkarībām, nenodrošinot kopīgas ģimenes aktivi-tātes brīvā dabā, bet tā vietā visi kopā sēžot pie televizoru vai datoru ekrāniem.

„Pozitīvi, ka vecāki vēlas, lai skolās viņu bērniem sniegtu padziļinātākas zināšanas par modernajām atkarībām, taču šajā izglītošanas procesā ir jāiesais-tās arī ģimenei, domājot par to, kā piedāvāt savām atvasēm kvalitatīvas laika pavadīšanas iespējas, lai viņiem pie datora nebūtu jāsēž aiz garlaicības,” sa-vus uzskatus pauž Esi brīvs! valdes priekšsēdētāja D. Caica, kuras līdzšinējā pieredze apliecina, ka nereti bērnu vecāki nav pietiekami informēti par moder-najām atkarībām, bieži pakļaujot šīm atkarībām gan sevi, gan bērnus. „Ir situācijas, kad mammas kopā ar meitām iet uz solāriju, pārlieku ilgi sauļojas saulē, lai gan tam ir līdzīgas sekas kā sava bērna pieradi-nāšanai pie alkohola. Lai samazinātu šo modernā dzīvesveida radīto atkarību risku, vecākiem un pe-dagogiem aktīvāk jāiesaistās bērnu izglītošanā, bet, lai viņi to varētu darīt, pašiem ir jābūt gana informē-tiem,” uzskata D. Caica.

Tādējādi mūsdienu izglītības sistēmā ir jāsaprot, ka modernās atkarības ir aktuāla problēma, par ko ir jārunā, jādiskutē un kam jāmeklē risinājumi. Piemē-ram, tas, ka liela daļa pirmklasnieku ir ar lieko svaru, šobrīd ir tikai konstatēts fakts, kuram netiek meklēti reāli risinājumi, taču laika gaitā, ja netiks domāts par šīs problēmas būtību, šādu bērnu skaits var krietni palielināties, jo jaunieši un bērni arvien vairāk uz-turā sāk lietot ātrās uzkodas un brīvo laiku pavada, spēlējot datorspēles. Tādējādi viņi saviem organis-miem nodara tikpat lielu ļaunumu kā smēķējot vai lietojot alkoholu. Tādēļ skolai jābūt vienai no vie-tām, kur tiek runāts par modernajām atkarībām, lai bērni izprastu arī kaitīgumu un nopietnību. SV

LIZDA apsver iespējas rīkot pedagogu streiku

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadība sākusi konsultācijas ar reģionā-lajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, informēja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Šāds lēmums pieņemts, jo pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasītajiem 36 mil-joniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.

Grigorjevs atgādināja, ka valdība ārkārtas sēdē pārrunāja, ka jauniem izdevumiem nākamā gada valsts budžetā varētu būt pieejami vairāk nekā 118 miljoni eiro, no kuriem vairums jau esot sadalīti. Izglītības nozarē četri miljoni eiro atvēlēti augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, 2,5 miljoni eiro - profe-sionālajai izglītībai, bet plānotajām reformām pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmā paredzēta vien 12.daļa no IZM pieprasītā. LIZDA uzsver, ka jauna darba samaksas modeļa ieviešana ar esošajiem lī-dzekļiem nav iespējama, jo tas krasi pasliktinātu pedagogu jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju, īpaši mazajās skolās.


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.SKOLAS BIBLIOTĒKA

Skolu bibliotēkas grib attīstīties Ilze Pole, žurnāliste

„Skolu bibliotēku vide ir dzīva un grib attīstīties,” tā novembra sākumā, atklājot Latvijas skolu bibliotekāru konferenci, uzsvēra Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Un patiesi – lai arī atalgojuma un daudzas citas problēmas ir steidzami jārisina, manāmas pozitīvas tendences skolu bibliotēku dzīvē.

Aicināju dalīties ar savām domām vairākas skolu bibliotekāres un Latvijas skolu bibliotēku biedrības vadības pārstāves par to, kas mainījies skolu biblio-tekāru dzīvē kopš pagājušās konferences, t.i., gada laikā. Kā zināms, pērn Latvijas Skolu bibliotekāru biedrība (LSBB) vērsās pie parlamenta atbildīgās ko-misijas un izglītības ministra ar vēstuli un prasībām par vairākām problēmām (nepietiekamo metodisko atbalstu, darba samaksas nepilnībām, nepietieka-mo slodžu lielumu u.c.).

LNB sniedz palīdzību

„Starpkonferenču periods iezīmējies ar pozitī-vu tendenci skolu bibliotēkas metodiskās vadības jomā, pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konsultatīvi metodiskajam centram. Vispirms ir sakārtots informācijas aprites jautājums – izveido-ta skolu bibliotekāru liste, kas dod iespēju saņemt profesionālo informāciju, savstarpēji komunicēt, sa-zināties ar LSBB utt. Izveidots reģionālais konsultan-tu saraksts (ir novadi, kuros darbojas skolu biblio-

tēku metodiskās apvienības, bet ir novadi, kuros iespēja vērsties pēc padoma pie kāda noteikta skolas bibliotekāra – konsultanta). Noformulētas arī citas ieceres, ko var sniegt LNB ar savām jaunajām iespē-jām,” uzskata Rīgas N. Drau-dziņas vidusskolas biblio-tekāre, LSBB priekšsēdētāja Baiba Ervalde.

Par mācībām jāmaksā pašiemProfesionālās kvalifikācijas jomā skolu bibliote-

kāriem 2014. gads ir atnesis jaunus izaicinājumus, uzskata LSBB priekšsēdētāja: jaunie Ministru kabi-neta (MK) noteikumi Nr. 662 (28.10.2014) Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesio-nālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kom-

petences pilnveides kārtību paredz nepieciešamību skolu bibliotekāriem izglītību papildināt ar zināša-nām 72–80 stundu pilnveides programmā: skolotā-jiem ar augstāko pedagoģisko izglītību bibliotēku zinībās, bet bibliotekāriem ar augstāko bibliotekāro izglītību – pedagoģijā. Problēma ir tāda, ka peda-goģiskie kursi tiek finansēti no valsts budžeta, bet par bibliotēku zinību apguvi jāmaksā no ģimenes budžeta (vismaz pagaidām IZM nesola, ka 2015. gadā varētu kas mainīties). Minētais cieši saistīts ar bibliotekāru darba samaksu un bibliotekārajām slodzēm, ko nosaka pašreiz pārstrādes stadijā eso-šie MK noteikumi Noteikumi par bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku skaitu un darbinieku amatu ieņemšanai nepieciešamo izglītību. Situāciju sarežģī atrašanās divu nozaru – Izglītības un zinātnes minis-trijas (IZM) un Kultūras ministrijas (KM) – paspārnē. Tiesiskie akti ne vienmēr ir savstarpēji sabalansēti, bet bibliotēkas lietotāju – mazo pirmklasnieku vai vidusskolēnu, vai profesionālās skolas audzēkni – interesē piekļuve rakstītajam vārdam (grāmatā, elektroniskajā vidē vai citur).

Bērnu literatūras centrs un daiļliteratūras grāmatas

LSBB konferencē, runājot par lasīšanu, toreizē-jā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete bib-liotekāriem atgādināja, ka sociālās un emocionālās prasmes apgūst ar literatūras lasīšanas palīdzību. Pozitīvais piemērs ir LNB Bērnu literatūras centrs, kas daudzus gadus piedāvā Bērnu un jauniešu žū-riju (tagad arī vecāku), kas sākotnēji bija paredzēta publiskajām bibliotēkām, bet pēdējos piecus vai se-šus gadus – arī skolu bibliotēkām, ko daudzas skolu bibliotēkas cenšas izmantot, tādā veidā (kas varbūt ir pat vienīgais veids) iegūstot jaunākās daiļliteratū-ras grāmatas, jo valsts budžeta finansējums un lielā-koties arī pašvaldību tiek piešķirts mācību nodroši-nāšanai.


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Tukumā pašvaldības atbalsts ir! Mācību grāmatu iegādi vispārizglītojošām sko-

lām finansē valsts, bet mācību līdzekļus (darba burtnīcas, darba lapas, izdales materiālus, uzska-tes līdzekļus un daudz ko citu) – pašvaldības (MK 17.09.2013. noteikumi Nr. 893 Kārtība, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm). Tādēļ liels at-spaids bibliotēku darbā ir pašvaldības finansējums izdales materiāliem. „Tukuma novads ir no tiem no-vadiem, kas ļoti atbalsta izglītību,” atzīst Tukuma 2. vidusskolas bibliotekāre, LSBB valdes locekle Raita Kopiņa. Tas nozīmē, ka skolu bibliotēkas saņem pie-tiekami daudz naudas gan mācību līdzekļu iegādei, gan bibliotēku krājumu papildināšanai. 2014. gadā viss pašvaldības piešķirtais finansējums ir novirzīts mācību nodrošināšanai – skolēni patiešām ir ap-gādāti ar visu nepieciešamo. Problēma – neatjau-nojas skolas bibliotēkas pamatkrājums (var sacīt arī daiļliteratūras, bet ne tikai). Mūsdienu bērni lasāmvielu grib izvēlēties, īpaši pieprasot jaunāko literatūru. Tāpēc nereti aktīvākie lasītāji apmeklē tieši publisko bibliotēku bērnu nodaļas, kur krājums ir bagātīgāks nekā skolās.

Atalgojumā gan nekas

nav mainījies„Diemžēl jautājumā

par atalgojumu nekas nav mainījies gada laikā,” atzīst Līvānu 1. vidusskolas bibliote-kāre Silvija Siliņa. Bib-liotekāra atalgojums ir kopīgā paketē ar sko-las atbalsta personā-lu un mācību daļu, ko konkrētiem cilvēkiem sadala pašvaldība at-bilstīgi darba stāžam

un izglītībai. Turklāt skolu bibliotekāriem nav izstrā-dāti kritēriji, lai varētu iegūt kvalifikācijas kategoriju. „Pieņemu, ka ministrijā nav speciālistu, kas pārzina skolu bibliotekāru darbu,” secina S. Siliņa. Ministri-ja varētu veidot darba grupu kopā ar speciālistiem (augstskolu mācību spēkiem, pieredzējušiem skolu bibliotekāriem, darbiniekiem un LSBB valdi), lai iz-strādātu kritērijus. Citādi nav iespēju par labāku dar-bu saņemt lielāku atalgojumu.

Papildu darbs – skolēnu darba burtnīcu nodrošināšana

Šogad nācis klāt liels papildu darbs, par ko ne-tiek maksāts. Ir jānodrošina skolēni ar darba burtnī-

cām. Informācijas apkopošanai, pirkumu veikšanai un dokumentu noformēšanai nepieciešams tikpat daudz laika kā līdz šim skolas nodrošināšanai ar mā-cību grāmatām, kas arī jāpaspēj vienlaikus, stāsta S. Siliņa. Valsts dotācija mācību grāmatu u.c. mācību līdzekļu iegādei tiek ieskaitīta pašvaldības kasē vēlu – jūnijā. Reāli pirkumi tiek veikti augusta bei-gās, septembrī, kas jau tāpat ir ļoti saspringts laiks. „Ļoti vajadzētu, lai informācija par valsts atvēlēto naudu būtu jau martā, aprīlī. Mana skola – Līvānu 1. vidusskola – ir labi apgādāta ar mācību grāma-tām u.c. mācību līdzekļiem. Arī pašvaldība – Līvānu novada dome – vienmēr ir atbalstījusi savas skolas ar nepieciešamo savu iespēju robežās. Datortehni-ka gan strauji noveco, un ne vienmēr iespējams to pietiekami ātri nomainīt. Bibliotēkā mums ir gan ko-pētājs, gan printeri, skeneris, datori skolēnu un dar-binieku vajadzībām. Strādājam e-klasē, bibliotēkas krājums ir kopīgajā novada elektroniskajā katalogā sistēmā ALISE. E-grāmatas gan vēl nav iegādātas, bet izmantojam dažādus elektroniskos resursus, DVD un interaktīvos materiālus darbā uz speciāla-jām tāfelēm. Izvēle ir pedagogu ziņā. Savās meto-diskajās mācību priekšmetu apvienībās tiek lemts, kas nepieciešams, un bibliotekārs pērk atkarībā no finansēm,” stāsta S. Siliņa.

Gandarījums, ja bibliotēka ir pilna ar bērniem

„Skolas bibliotēkā strādāju 26 gadus,” saka S. Siliņa. „Visvairāk prieka sagādā ikdiena, kad ir viss mācību procesam nepieciešamais, skolēnu pilna bibliotēka, visi darbojas – veido prezentācijas, kopē, printē, gatavo savus klases pasākumus un kopumā labi pavada laiku. Telpas ir pietiekami plašas – ar 40 darbavietām. Galdi, krēsli pārvietojami, varam rīkot pasākumus, un bibliotēkā bieži notiek mācību stun-das. Dabaszinībās, fizikā, latviešu literatūrā, sociāla-jās zinībās nāk pedagogs ar klasi un skolēni strādā ar dažādiem informācijas avotiem. 1.–4. klašu skolēni ir citā skolas ēkā, kur arī bibliotēkas telpa mazajiem atvērta katru dienu dažas stundas. Protams, notiek bibliotēkzinību stundas, spēlējam grāmatu spēles, svinam ievērojamu rakstnieku jubilejas, tiekamies ar rakstniekiem. Bibliotēkā darbojas grāmatu iesieša-nas fakultatīvs un pavasarī notiek grāmatu lasītāju svētki, tiek pasniegtas balvas labākajiem lasītājiem. Šogad pedagogu kolektīvā lēmām, ko vēl varētu darīt, lai skolēni labāk apgūtu lasītprasmi. Pārvei-dosim bibliotēkas iekārtojumu 1.–4. klašu bērniem, izvietojot grāmatas pa lasīšanas līmeņiem. Skolotāji izstrādās dažādus mācību uzdevumus, lai skolēni ar prieku varētu uzlabot savu lasītprasmi.


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Informācija bibliotekāriem no LBB konferences

Profesionālās kvalifikācijas programma tālmācībā LU Sociālo zinātņu fakultātē

LU Sociālo zinātņu fakultātē ir izstrādāta pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides B prog-ramma Izglītības iestādes bibliotekārs, pastāstīja LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotē-ku studiju nodaļas docente Dr. philol. bibliotēkzinātnē Daina Pakalna. Programma izveidota atbilstīgi MK noteikumiem Nr. 363 par pedagogiem nepieciešamo izglītību, profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību. Kādas ir prasības izglītības iestādes bibliotekāram? Augstā-kā pedagoģiskā izglītība un B programma bibliotēkzinātnēs nozarē 72–80 stundu apjomā vai augstākā izglītība bibliotēkzinātnēs nozarē un B programma pedagoģijā 72–80 stundu apjomā. B programmu īste-no arī tālmācībā. Jāmācās 8 nedēļas + 2 nedēļas līdz sertifikāta iegūšanai (20. septembris – 6. decembris). Eksāmeni nav jākārto, bet katrā tematā ir jākārto pārbaudes darbs. Pārbaudes darbi lielākoties tiek novēr-tēti ar atzīmi. Tālmācībā ir trīs klātienes nodarbības (1., 4., 7. nedēļā), jāmācās pastāvīgi, izmantojot mācību materiālus e-kursos. Jākārto arī pārbaudes darbi.

Izdevniecības piedāvā digitālos mācību materiālus

Oxford University Press Oxford University Press ir Oksfordas Universitātes izdevniecība, kas īsteno universitātes mērķus izpē-

tes un izglītības nodrošināšanā visā pasaulē, pastāstīja Oxford University Press konsultante Dace Mikša. Izdevniecības pārstāvniecība Latvijā darbojas 14 gadus. Tās galvenās funkcijas ir vairāk saistītas ar angļu valodas skolotāju informēšanu un izglītošanu jaunāko svešvalodu mācību metožu pielietošanā. „Jau otro gadu, kopš tika mainīta mācību līdzekļu iepirkšanas kārtība Latvijas izglītības iestādēs, esam uzsākuši ciešāku sadarbību arī ar skolu bibliotekāriem, lai skolām operatīvāk varētu sniegt nepieciešamo atbalstu Oxford University Press izdoto angļu valodas mācību komplektu sagādāšanā. Mūsu grāmatas tiek izdotas ārpus Latvijas, un šo grāmatu sagādāšanas procesā ir dažas nianses, kas daudziem skolu bibliotekāriem ir jauna pieredze. Esam izstrādājuši dažus rīkus, kas mums ļauj apstrādāt skolu pieteikumus ātrāk, vienlaicīgi pārliecinoties, ka skola saņem visu nepieciešamo kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Mūsu sadar-bības modelis balstās uz individuālu pieeju, jo katrā skolā ir citi aktuālie jautājumi un atšķirīgas prioritātes. Skolu bibliotekāri var konsultēties ar mums par dažādiem jautājumiem – komplektācijas iespējām, precī-ziem mācību komplektu nosaukumiem, papildu materiāliem un uzskates līdzekļiem konkrētajam mācību komplektam, kā arī novecojušo izdevumu pakāpenisku nomaiņu uz jaunākiem. Sadarbība, kurā notiek dialogs starp izdevēju, skolotājiem un bibliotekāriem, ir ļoti nozīmīga mūsu kopīgo mērķu īstenošanā un veiksmīgā mācību procesa plānošanā.

Zvaigzne ABCIzdevniecības Zvaigzne ABC Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska

stāsta par apgāda Zvaigzne ABC e-grāmatu platformu Grāmatplaukts: „Tā kā izglītības iestādēs pieaug in-terese par e-grāmatām, šis ir aktuāls temats. Zvaigzne ABC piedāvā vairāk nekā 900 e-grāmatu, un no tām vairāk nekā 200 ir tieši mācību e-grāmatas, kuras var izmantot Grāmatplauktā. Par šo platformu ir gana plaši aprakstīts arī mūsu mājaslapā. Lai iegādātos e-grāmatu Zvaigznes ABC Grāmatplauktā, dodieties uz Apgāda Zvaigzne ABC mājaslapu www.zvaigzne.lv Tad e-grāmatu sadaļā meklējiet mācību izdevumu sa-daļu un izvēlieties nepieciešamo grāmatu ar Zvaigznes ABC Grāmatplaukta aizsardzības veidu! E-grāma-tu iegādes process nemainās – lietotājam jābūt reģistrētam kā Zvaigznes ABC e-grāmatnīcas lietotājam. Autorizējoties e-grāmatnīcā un sekmīgi veicot pirkuma apmaksu, savā profilā zem sadaļas Manas e-grā-matas redzēsiet pirkuma vēsturi. Uz jūsu e-pastu tiks nosūtīts iegādātās e-grāmatas aktivizācijas kods ar detalizētu aprakstu, kas jādara, lai aktivizētu un lietotu e-grāmatu Grāmatplauktā (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/e_gramatu_palidziba/zvaigzne_abc_gramatplaukts ).”

Saite: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/e_gramatu_palidziba/zvaigzne_abc_gramatplaukta_buj

http://www.zvaigzne.lv

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/e_gramatu_palidziba/zvaigzne_abc_gramatplaukts

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/e_gramatu_palidziba/zvaigzne_abc_gramatplaukts

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/e_gramatu_palidziba/zvaigzne_abc_gramatplaukta_buj


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Lielvārda Digitālā bibliotēka

Lielvārda Digitālā bibliotēka saviem lietotājiem piedāvā iegūt tūkstošiem obligātā mācību satura tēmu, kas apkopotas digitālās mācību grāmatās, kas paredzētas dažāda vecuma bērniem – no pirmskolas līdz pat 12. klasei. ldb.lv risinājums pieejams gan datoros, gan planšetdatoros, gan arī viedtālruņos. Turklāt jaunākā ldb.lv versija piedāvā arī meklētāja funkciju, kas, ievadot interesējošo atslēgvārdu, acumirklī pa-rāda visus avotus, kuros par to atrodama informācija. ldb.lv pieejamas visas izglītības uzņēmuma Lielvārds digitālās mācību grāmatas latviešu valodā, matemātikā un dabaszinībās. Lai sāktu lietot ldb.lv aplikāciju, nepieciešams tai pieslēgties ar e-klases pasi vai kādu jau eksistējošu sociālo tīklu draugiem.lv, Facebook kontu, vai arī izmantojot īpašu ldb.lv bezmaksas reģistrācijas kontu. Lielvārds ir oficiālais interaktīvo teh-noloģiju izstrādātāja un ražotāja Promethean partneris Latvijā, aprīkojot mācību iestādes ar 21. gadsimta izglītības prasībām atbilstošiem risinājumiem – interaktīvajām tāfelēm, programmatūru, jautājumu un atbilžu sistēmām.

SKOLA UN MŪZIKA

Mūzikas stunda diferencētā klasē

Pastāstiet, no kurienes pašlaik braucat mājās un kā jums tur gāja!

Šobrīd braucu mājās no Čehijas, no Usti nad Labem, kas atrodas apmēram 80 km no Prāgas. Tā bija divu dienu konference, kuru organizēja Če-hijas Mūzikas skolotāju asociācija ar vadītāju Jan Prchal priekšgalā. Pirmajā dienā es uzstājos ar re-ferātu Diferencēta pieeja mūzikas mācīšanā. Tā bija pirmā – teorētiskā – diena ar daudziem ziņojumiem

un dažādām teorētiskām lietām, un otrā diena bija praktisko darbnīcu diena, kurā bija viens lektors no Meksikas, es biju no Latvijas, pārējie dalībnieki bija no Čehijas. Tika rādīti dažādi paņēmieni darbā ar mūziku, darbā ar bērniem dažādos vecuma posmos. Bija arī tehnoloģiju pielietojums mūzikā un citas in-teresantas lietas. Šobrīd es esmu atpakaļceļā.

Šādās konferencēs viena lieta ir tā, ka tu pats mācies, iegūsti un audz, un otra lieta ir, ka tu satie-cies ar līdzīgi domājošiem kolēģiem, šajā gadījumā vairums bija no Čehijas, bet lielajās konferencēs ir cilvēki no visas pasaules, un tā ir laba sajūta, ka tu elpo vienu gaisu, runā vienā valodā un dari vienu darbu, ir kopīgas problēmas, aktualitātes, domas, kopīga misija. Tur mēs esam vienoti, neskatoties uz ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Trešā lieta ir tie ieguvumi, tā ir pieredzes apmai-ņa un arī skaistas, uzskatāmas lietas, kuras vedu mā-jās. Tās es jau rīt varēšu izmantot ar saviem skolnie-kiem klasē.

Neapšaubāmi – vēl viens milzīgs ieguvums tā-dos braucienos ir tie kontakti, kas turpinās. Gribētos domāt, ka tie ir valstiski, viss jau sākas ar personīgo pazīšanos, piemēram, šī sadarbība sākās ar to, ka pagājušajā maijā Latvijā notika 2. starptautiskā mū-zikas olimpiāde. Tajā piedalījās arī viens dalībnieks no Čehijas un viņa pasniedzējs, jau pieminētais Jan Prchal. Mēs dibinājām kontaktus, kad viņš bija Lat-

Stāsts par to, kā pa-nākt, lai mūzikas stunda vienlaikus sagādātu prieku gan pašam skolotā-jam, gan dauzonī-gam puikam, kurš tās laikā labprātāk spēlētu futbolu, gan nākamajiem pianistiem un dzie-dātājiem. Ar savu pieredzi dalījās to-brīd mājupceļā no

konferences braucošā diferencētas pieejas praktizētāja, kolēģu Latvijā un arī ārpus tās iedvesmotāja un skolēnu mīlēta skolotāja Rūta Kanteruka.

Jolanta Rodionova, žurnāliste


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

vijā, un runājām par to, ka noteikti sadarbosimies, un šis bija tāds pirmais reālais piemērs. Sadarbība noteikti turpināsies, jo viņiem bija ļoti interesanti re-dzēt, kā notiek mūzikas mācīšana Latvijā un Latvijas skolās, tā kā sadarbība noteikti turpināsies ne vien privātā līmenī, bet arī caur abām mūzikas skolotāju asociācijām un arī iesaistot Mūzikas akadēmiju.

Vai atšķirības ir tiešām jūtamas? Patiesībā tā labā sajūta bija. Jāsaka godīgi –

mums tas nav noslēpums – Latvijā ir labi, dziedoši bērni, mums ir dziesmu svētki. Tiešām nav kauns no saviem koriem, kas brauc kaut kur ārpus Latvijas, un Čehijā tas notiek līdzīgi – tie priekšnesumi, kas tika rādīti, bija ļoti augstā līmenī.

Bet pagājušajā pavasarī es biju Kiprā – tur gan mums ir atšķirības. Pilnīgi atšķirīga izpratne par kva-litāti un par mūzikas mācīšanu. Runājot par Čehiju, mums tā ir ļoti līdzīga.

Vai ir kāda kopīga problēma, kas uztrauc visu valstu mūzikas skolotājus?

Kā secinājām, runājot ar kolēģiem, – mēs visi ļoti cenšamies sekot līdzi novitātēm, arī politiskā līmenī. Piemēram, kolēģis no Meksikas stāstīja, ka Meksikā bērniem skolās mūziku vispār nemāca. Mūs visus uz-trauc, lai mūzika no skolām nepazustu. Eiropā, tiesa gan, Čehijā tas tā nav, ir tāda tendence, ka lielā daļā valstu mūziku nemāca mūzikas skolotājs, bet vien-kārši skolotājs. Mēs kā mūzikas skolotāju asociācija noteikti gribam šo saglabāt un negribam nekādas izmaiņas Latvijā. Mēs negribam, lai mūziku varē-tu mācīt jebkurš, kurš var ieiet klasē pie bērniem. Mūzikas mācīšana tā ārkārtīgi zaudē kvalitāti.

Tas izklausās ļoti dīvaini...Tas nav nekāds jaunums. Ir vairākas valstis, ku-

rās mūziku māca skolotāji, kuri var mācīt vairākus priekšmetus, un ir skolas, kurās mūziku nemāca profesionāli mūzikas skolotāji, un tā ir lieta, ko

mēs tiešām gribam Latvijā saglabāt, un negribam mainīt to, ka Latvijā mūziku var mācīt tikai tam speciāli mācīts skolotājs, kurš to arī grib darīt.

Vai mūziku var iemācīties katrs, un vai to vajag katram; vai mūzikai jābūt kā obligātam vai izvēles priekšmetam?

Ja mēs tagad runājam no zinātniskā un no per-sonīgā viedokļa, es sākšu ar zinātnisko. Nesen es savā Facebook kontā publicēju tādu videoklipu, kas uzskatāmi parāda, kas notiek ar smadzeņu darbību brīdī, kad cilvēks rēķina matemātikas uzdevumu. Zinātnieki var izrēķināt šo impulsu un redzēt sma-dzeņu darbību, un tad, kad cilvēks klausās mūziku, darbība ir vēl pastiprinātāka. Tas mūzikas skolotājus nepārsteidz, bet pārsteigs citus – tad, kad skolēns pats spēlē mūziku, to, kas smadzenēs notiek, varētu salīdzināt ar uguņošanu, jo vienlaicīgi tiek aktivizēti ļoti daudzi smadzeņu centri, notiek tik daudz dažā-das aktivitātes – klausīšanās, spēlēšana, koordināci-ja, domāšana.

Protams, ka mūzika ļoti attīsta intelektu! Šodien mēs pasaulē nekur nevaram iztikt bez radošas do-māšanas. Ja mēs paskatāmies atpakaļ laikā, viss ir mainījies ar tehnoloģiju ienākšanu, piemēram, tās pašas aplikācijas mobilajos telefonos: tu vari ļoti veikli, ļoti īsā laikā kļūt miljonārs, ja esi izdomājis kaut ko īpašu, kaut ko tādu, kas vēl nav izdomāts. Radošajai domāšanai ir ļoti liela loma. Neapšaubā-mi, mūzika ir viena no tām mākslām, kuras attīsta cilvēkos radošo domāšanu. Tāpēc mūzika ir ārkārtīgi svarīga.

Runājot par to, vai mūziku jāmācās visiem bēr-niem, es teiktu, ka ieskatu viņiem noteikti ir jāgūst, un tad tālāk jau gan vecāki, gan skolotāji redz, kur katram bērnam ir stiprā puse – vai tas būtu sports vai gleznošana, vai mūzika, vai jebkas cits, bet kat-rā ziņā, ja jūsu bērns mācās mūziku, tas viņam neko sliktu nenodarīs.

Vai skolās ir vajadzīga mūzika? Šobrīd es par to runāšu mūzikas skolotāju asociācijas vārdā un teik-šu, ka noteikti – jā! Un ar to es gribu teikt, ka mūsu, latviešu, ir tik ļoti maz, mūsu dziesmu svētki ir mūsu lielākā vērtība, nacionālās identitātes pazīme, mil-zīga vērtība, un tas, kas mūs kādreiz kā mūzikas skolotājus pārsteidz, ir – kādēļ cilvēki, kuri pieņem politiskos lēmumus, to īsti neapsver. Man šķiet, ir būtiski saprast, ka dziesmu svētku dalībnieki nero-das tā vienkārši – no zila gaisa. Tie ir cilvēki, kas dzie-dāšanas tradīciju aizsākuši ļoti agrīnā vecumā skolā, sākot ar skolas kori, un viņi to turpina arī pieaugušā vecumā. Attiecīgi, ja nebūs skolas koru un dziedā-šanas skolā, tad pēc 100 gadiem varēsim dziesmu vakarus noturēt Vērmanes dārzā, jo mums lielo


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

estrādi vairs nevajadzēs.

Runājot par jūsu referāta tēmu – diferencētu pieeju – kā tas izpaužas dzīvē?

Tas arī bija viens no šīs konferences mērķiem, tas, par ko es biju aicināta runāt. Stāstīju par savu pieredzi, kuru esmu izmēģinājusi uz saviem skolē-niem, tāpēc viss, ko es stāstīju, ir pārbaudīts. Pats galvenais mērķis diferencētai pieejai ir saprast, ka viens izmērs neder visiem, saprast, ka mēs visi esam atšķirīgi, sagatavotības mums ir atšķirīgas, zināša-nas un intereses ir atšķirīgas. Angliski ir tāds labs teiciens – multiple intelligences – tas nozīmē, ka kāds ir spēcīgāks matemātikā, kādam ir radošā domāša-na, kādam – analītiskā. One size fits all pieeja tomēr neder, tas, ka mēs vienlaicīgi vienā un tai pašā klasē visiem 30 bērniem mācām vienu un to pašu vienā un tai pašā tempā, neder.

Tās idejas, kā diferencēt, ietver mācību procesu, mācību saturu un gala rezultātu, ar to saprotot vēr-tēšanu. Šos trīs diferencēju atkarībā no skolēnu ve-cuma, ņemot vērā viņu intereses un atšķirības. Pro-tams, tas izklausās ļoti labi, bet kā tad es to realizēju klasē?

Domājot par to, ko tieši skolēniem mācīt par konkrēto mācību vielu: pirmkārt, skolotājs var sa-gatavot vairākus uzdevumus – un ne tikai vairā-kus dažādus uzdevumus, bet arī dažādas uzdevu-mu grūtības pakāpes. Lai vispār varētu diferencēt mācību procesu, skolotājam ļoti labi jāpazīst savi skolēni, jāzina viņu zināšanu un gatavības līmenis, piemēram, vai skolēns prot lasīt notis vai neprot. Protams, tas viss ir atkarīgs no skolēnu vecuma, tie ir tikai piemēri. Skolotājam ir jāzina un jāpazīst savi skolēni, jāzina ne tikai viņu zināšanu, prasmju un ie-maņu līmenis, bet arī skolēnu stiprās un vājās puses, intereses. Tad var attiecīgi grupēt pēc vajadzības. Tāpat jāzina vai vismaz jānojauš, kā katrs skolēns mācās, jo ir skolēni, kuriem vajadzīga vizuālā uzska-te, bet ir skolēni, kuri vairāk mācās no dzirdes. Dife-rencējot mācību procesu, visi šie apsvērumi jāņem vērā.

Es sastādu stundas plānu uz vairākām stundām tabuliņas veidā. Esmu uzrakstījusi 9 dažādus uzde-vumus, katru sadalot vēl apakšlīmeņos – vienkāršā-kais, vidējais un sarežģītākais variants. Mums skolā ir 60 minūšu stunda, un tās laikā skolēnam ir jāpaspēj izpildīt vismaz 2 uzdevumi. Skolēni paši no 9 uzde-vumiem izvēlas 2, skolotājs ir vairāk kā mentors, kā sportā treneris, kurš uzrauga, nevis kāds, kurš māca.

Vēl viens diferencētas pieejas būtības moments ir tas, ka mēs esam nevis 27 skolēni un 1 skolotājs, bet 28 skolēni un 28 skolotāji, kuri viens no otra var mācīties un viens otram var palīdzēt. Būtiski ir, ka

skolēnus var grupēt. Varbūt kļūdos, bet man ir sajū-ta, ka šobrīd tomēr pārsvarā notiek tāda visas klases mācīšana, skolotājs ir priekšā un māca visu klasi. Di-ferencējot mācību procesu, skolotājs balansē, viņš atrod zelta vidusceļu starp visas klases mācīšanu, skolēnu grupēšanu, dalīšanu pa pāriem, kā arī indi-viduālu pieeju. Grupas var veidot dažādi – gan pēc zināšanu līmeņiem, gan pēc mācīšanās stila, gan in-teresēm.

Mūzikas skolotājam jābūt arī labam psiholo-gam un novērotājam?

Jā, es teiktu, ka jābūt. Novērošana ir laikietilpīgs process, ļoti svarīgs darbs. Es cenšos to darīt nepār-traukti, tā ir t.s. formatīvā vērtēšana. Ja ievadvērtē-šana ir ļoti būtiska tajā brīdī, kad jāsaprot un jāzi-na skolēnu dažādie gatavības līmeņi, tad formatīvā vērtēšana ir svarīga tālākajā procesā, tās ir manas piezīmes, novērojumi vai nu manā piezīmju žurnālā, vai uz skolēnu darba lapām, tas ļauj man sekot līdzi konkrētā skolēna progresam un zināt, ko šis skolēns darīs nākošajā stundā.

Vēl viena lieliska ideja, ar ko es labprāt padalītos ar citiem skolotājiem (būšu godīga – katru stundu man tas nesanāk, droši vien arī citi skolotāji, kuriem ir lielākas klases, teiks, ka to nevar katru stundu, bet vismaz reizi nedēļā tam var atrast laiku, tas sniedz ļoti daudz informācijas par skolēnu, viņa progresu un izpratni). Ideja ļoti vienkārša – beidzot stun-du, lūgt skolēniem uzrakstīt 3 lietas: ko viņi šajā stundā iemācījušies, sapratuši vai apguvuši; vienu vai divus komentārus par stundu un visbeidzot – vienu lietu, ko viņi nav sapratuši vai gribētu, lai es paskaidroju vēlreiz. Šī kartīte, mazā darba lapiņa, t.s. 3-2-1 karte, šis atklājums skolēniem ļoti patīk un man ir noderīgs, lai ievāktu informāciju par to, ko katrs skolēns ir apguvis.

Šī metode ir laba tāpēc, ka reizēm skolotājs domā, ka viņš māca vienu, viņš ir pilnīgi pārlieci-nāts, ka tas ir tas, ko skolēns ir sapratis, bet kartītes


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

reizēm atklāj, ka skolēns to ir sapratis pavisam savā-dāk, nekā skolotājs ir domājis, kā viņš to pasniedz.

Ir dažas lietas, bez kurām nevar iztikt. Pirmā – jā-iemāca skolēniem būt patstāvīgiem mācību procesā un cienīt citus, kas mācās. Tas nozīmē, ka nevar mū-zikas klasē, piemēram, dauzīt bungas, trokšņot vai traucēt, jo citi arī mācās. Pēc sarunām ar kolēģiem, kuri strādā citās skolās, noprotu, ka šis te tiesību jau-tājums ir pārprasts, bieži ir sajūta, ka skolēniem ir ti-kai tiesības, ļoti daudz tiesību, bet par pienākumiem kaut kā neviens nerunā.

Es sāku šo pieeju ar 2. klasi, un mūzikas klasē bērni vai nu pa grupām, vai pa pāriem, vai indivi-duāli, bet vienlaicīgi katrs dara ko mazliet citu. Sko-lēnam ir jāsaprot, ka viņš pats ir atbildīgs par savu mācīšanos. Galu galā tas jau ir skološanās galvenais mērķis – iemācīt skolēnam mācīties un saprast, ka viņš pats ir atbildīgs.

Nākošā lieta sakarā ar vērtējumu ir tāda, ka es nesalīdzinu vienu skolēnu ar otru, bet gan tikai un vienīgi konkrētā skolēna progresu kaut kādā no-teiktā laikā. Kad skolēni ir sapratuši, ka viņiem nav jāsacenšas ar Anniņu vai Pēterīti, bet ka viņi paši progresē savā tempā, tas ir būtisks pagrieziens viņu izpratnē par mācīšanos. Domāju, ka 2. klase ir labs vecums, kad to sākt solīti pa solītim.

No skolotāja tas prasa būt elastīgam, jo sākotnē-ji ir nedrošības sajūta, izlaižot kontroli no savām ro-kām, un bērni tagad kādas 4–5 dažādas lietas dara, un jāspēj viņiem tās dažādās lietas saplānot un pie-dāvāt.

Tas nozīmē, ka piecreiz vairāk darba?Nu, tas ir tāds relatīvs jēdziens. Piemēram, tie iz-

vēles darbi. Tie jau nekad netiek izdarīti vienā stun-dā, tā kā man ar šādi saplānotu stundu pietiek trim vai četrām stundām.

Vēl skolotājam jābūt gatavam akceptēt, ka sko-lēni ir atšķirīgi un ka mācās dažādā tempā.

Tas, ka bērni klasē dara dažādus uzdevumus, ir ļoti virspusēja izpratne par diferencētu pieeju. Pa-tiesais mērķis šai pieejai ir panākt, ka katrs skolēns sasniedz pilnu savu potenciālu. Visi nekad nebūs pirmās vijoles, un nav arī jābūt, taču, ja konkrētais līmenis, ko skolēns var sasniegt, ir viņa pilns poten-ciāls, tad mani neinteresē, ka kādam citam skolē-nam tas ne tuvu nav pilnais potenciāls.

Diferencētā pieejā svarīgi tas, ka skolotājs tie-šām sagaida rezultātu no katra skolēna, – mēs kād-reiz drusciņ grēkojam ar to, ka – es negribu uzlikt tādu zīmogu kā nesekmīgs vai nedziedošs, vai ārpus toņa dziedošs skolēns – mēs sakām, ka viņš jau nekā nevar. Diferencētā klasē skolotājs sagaida progresu no katra skolēna. Man šķiet – arī skolēnam tas ļoti daudz nozīmē, ka skolotājs viņam tic un no viņa sa-gaida progresu.

Reāls piemērs, ar ko vēlos padalīties, – mēs to esam nosaukuši par blokflautu karatē. Esmu izveidojusi tabulu, kurā kolonnā uz leju ir sarakstī-ti skolēnu vārdi. Kolonnā no kreisās uz labo pusi ir krāsas, kas atbilst karatē krāsām. Baltā – iesākuma līmenis, melnā ir meistara līmenis, visas krāsas – se-cībā. Attiecīgi katra krāsa nozīmē kaut kādu grūtī-bas pakāpi, spēlējot blokflautu, piemēram, iesāku-ma līmenis ir tad, kad tu vari nospēlēt 4 skaņas, un dzeltenais jau būs tālāk – un tā līdz visiem hroma-tiskajiem pustoņiem. Katrai krāsai pretī es rakstu datumu, kad konkrētais skolēns ir ticis līdz nāko-šajam līmenim. Dažam skolēnam tabuliņā ir jau datums ierakstīts oranžajā krāsā, kamēr citam vēl tikai baltajā, citam dzeltenajā, citam vispār vēl nav ierakstīts. Tas ir viens no uzskatāmākajiem diferen-cētas pieejas paraugiem. Skolēni paši saprot, ka tas ir okey, ka katrs mācās savā tempā. Esmu novēro-jusi, ka skolēniem tas daudz nozīmē un patiešām viņus motivē, viņi grib tikt tālāk uz nākošo līmeni, lai datums pie viņu vārda būtu ierakstīts nākošajā krāsā. Tā ir kā maza sniega bumba, kas veļas no kal-na. Ar 3. klases skolēniem mums šis ir aizgājis tālāk, lai skolēni varētu tikt uz nākamo līmeni, tā ir viņu pašu interese, viņi lūdz vecākiem nopirkt blokflau-tu, un, kad viņi to atnes uz skolu, es apsienu dzijas diedziņu ar to krāsu, kurā viņš jau ir ticis, un tad tie, kam ir oranžā, ir ļoti lepni, spēlējot to blokflautu stundā, jo citiem tur ir tikai dzeltenā krāsa. Bet tā ir tāda pozitīva konkurence, jo, kā jau minēju, es nesalīdzinu divus skolēnus un nesaku – redz, kā Laumiņa jau ir tikusi tālāk, bet tu vēl nekā nemā-ki. Tādus vārdus es nelietoju. Es salīdzinu konkrētā skolēna progresu un ļoti priecājos, ka tieši konkrēti viņš ir ticis līdz tam baltajam līmenim.


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Tad jau jūsu mūzikas stundas skolēni necenšas nobastot?

Gribētos cerēt, ka necenšas. Lielākais kompli-ments man kā mūzikas skolotājai ir tas, ka man jā-saka – nu, bērni, ir starpbrīdis, jums jāiet ārā –, bet viens vēl grib kaut ko nospēlēt, un otrs vēl kaut ko parādīt. Katrā ziņā būtiska lieta ir tā, ka manā klasē bērniem tā ir mūzikas klase. Tā ir viņu klase, kurā ir mūzika un kurā esmu es, lai viņiem palīdzētu. Esmu bijusi skolās, kurās ir skaista bufete ar stikliem priek-šā, un tad tie daži mūzikas instrumenti tur arī godīgi stāv, lai neviens viņus neņem. Mūsu klasē ir pavisam savādāk, un es katrā klasē, arī no 2 gadu vecuma, sāku ar to, ka bērni ir atbildīgi par instrumentiem, kas ir klasē. Tā kā es strādāju privātskolā, tad esmu ļoti laimīga – man klasē ir pietiekoši instrumentu visiem skolēniem, bet tad mēs arī sākam tiešām no 2–3 gadu vecuma rūpēties par instrumentiem, no-likt tos vietā. Visi skolēni ļoti labi zina, kur jānoliek blokflautas, kur – vijoles un kur – ģitāras. Tā ir īpaša sajūta, ka viņi drīkst to visu lietot, tas viss pieder vi-ņiem, un viņi ir par to atbildīgi.

Tāpat kompliments ir tas, ka daudzi pieaugušie un kolēģi saka – ja vien būtu mācījušies mūziku tā, kā es tagad mācu... Man ļoti sāp sirds, kad es dzirdu, ka kāds saka – viņam riebjas mūzika, jo kā gan kaut kas tik skaists var tik īpaši riebties?

Patiesībā šī diferencētā pieeja arī man pašai ir kaut kas jauns, neesmu gluži ar pīpi uz jumta, bet arī

nedomāju, ka es esmu pieredzējusi un zinoša sko-lotāja. 14 gadi skolā arī nav maz, tomēr vairāk biju mācīta klasiskam modelim, kad skolotājs ir priekšā, visa klase vienlaicīgi atver grāmatiņas, un tagad visi godīgi dzied tautasdziesmu, un Jānīti izsauc priekšā un publiski nokaunina, jo viņš dzied nepareizi, un tad Jānītis vairs nekad dzīvē muti neatvērs un teiks, ka mūzika ir riebīga. Šis ir eksperiments man pašai ar sevi un ar skolēniem, lai redzētu, cik tālu mēs va-ram aiziet. Tagad, kad skolēni vienlaicīgi spēlē gan blokflautas, gan sintezatorus, gan ukuleles, vēl raks-ta notis, un tas viss notiek vienā un tai pašā stundā, jāsaka godīgi, man nav 30 skolēnu klase, bet arī ar tiem pašiem 16 un 20 tas prasa iekšas. Protams, ka ir daudz vieglāk atvērt grāmatu un pateikt, ka tagad visi atveram 3. lappusi, 4. uzdevumu, nekā sagata-vot dažādus uzdevumus un to stundu un vienlaicīgi katram pieiet klāt. Kad 4–5 bērnu grupas dara da-žādus uzdevumus, man tomēr sanāk laika katram pieiet klāt, kaut uz minūti, pusminūti, bet tomēr apskatīties un paklausīties. Dažkārt vajag tikai pa-līdzēt ar vienu vārdu vai uzlikt pirkstu uz klaviatū-ras īstajā vietā, un atkal tas process aiziet. Ja māca visiem vienu un to pašu, skolēns secina – ja man nesanāk, tad nesanāk, ko lai dara... Viņi iet mūzikas skolā, viņiem sanāk, es labāk pasēdēšu viens pats. Ir puiši, kuriem galīgi nav pirmā vijole, labprātāk viņi ietu futbolu spēlēt, un arī tas ir okey, visiem nav jā-būt mūziķiem, man varbūt riebjas futbols, tātad mēs esam vienā laivā, bet, ja tu esi mūzikas klasē, tad tu nedrīksti citiem traucēt mācīties. Ja tu pats izvēlies nemācīties, tā ir tava darīšana, vari arī darīt pašu mi-nimumu – arī tā ir tava izvēle. Liels prieks ir redzēt, ka viņi mani sauc paklausīties un rāda, kā viņi jau var nospēlēt. Kaut arī viņi nebūs pianisti, viņiem tomēr nebūs tas riebums pret mūziku, un, kad viņi izaugs, es pieļauju, ka viņi varēs paņemt rokās ģitāru un tos piecus akordus nospēlēt. Mans mērķis ir, lai, citējot Nīči, mūzika ir cilvēkiem par prieku. SV


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.AKTUĀLI

Ekoskolu globālās rīcības dienasIeva Gedzuna, Vides izglītības fonda pārstāve

Jau trešo gadu Latvijā norisinājās Ekoskolu glo-bālās rīcības dienas – no 3. līdz 9. novembrim. Ve-selu nedēļu ekoskolas ar dažādiem pasākumiem, akcijām un, galvenais, konkrētu rīcību apliecina savas rūpes par vidi un iedvesmo cilvēkus rīkoties videi draudzīgi. Šogad rīcības dienās piedalījās 120 izglītības iestādes visā Latvijā: gan paši mazākie – pirmsskolas izglītības iestādes –, gan pamatskolas, vidusskolas un pat augstskolas.

Rīcības dienas pasaulē notiek divreiz gadā, un ik gadu tajās piedalās vairāk nekā desmit miljoni sko-lēnu.

Skolu ekopadomes tika sagatavojušas ļoti daudzveidīgu pasākumu programmu ar aktivitā-tēm, kas orientētas ne tikai uz pašiem skolēniem un skolotājiem, bet arī uz vecākiem, pašvaldībām un sabiedrību. Viens no Rīcības dienu galvenajiem mērķiem ir panākt, lai skolēni iesaista pēc iespējas vairāk cilvēku – tad ziņas par skolu paveiktajiem vi-dei draudzīgajiem darbiem tiek nodotas pēc iespē-jas tālāk.

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šoreiz tika izveido-ta interaktīva Latvijas karte, kurā ar zaļu karodziņu atzīmētas visas ekoskolas, kas piedalās, un apraksts par plānotajiem pasākumiem, lai ikkatrs varētu at-rast sev tuvāko un izvēlēties, kādos pasākumos piedalīties. To iespējams apskatīt šeit – http://www.draugiem.lv/ekoskolas/pages/39245

Katrā skolā tika izvēlēta sava pasākumu tema-tika, ņemot vērā konkrētās skolas intereses un, protams, arī skolēnu vecuma grupu. Tika rīkoti daudzi izglītojoši pasākumi – lekcijas un semināri, radošās darbnīcas vai ekskursijas. Piemēram, Aiz-

upes pamatskolēni devās izpētīt atkritumu šķiro-šanas poligonu.

Valdemārpils vidusskola rīkoja orientēšanās sa-censības skolēnu, skolotāju un pilsētas pārvaldes komandām, kur uzdevumi un pieturas punkti tika saistīti ar dažādām vides tēmām. Piemēram, vaja-dzēja atpazīt koku sugas, noteikt to vecumu, minēt krustvārdu mīklas par putniem, atminēt pilsētas ka-nalizācijas garumu u. c. Arī citas skolas izvēlējās rīkot savus pasākumus spēles veidā, gatavojot tematis-kas galda spēles, konkursus un rotaļas.

Skolēni visās vecuma grupās rīkoja talkas un vel-tīja rīcības dienas vides sakopšanai – vāca un šķiroja atkritumus, sakopa ābeļdārzus, tīrīja upītes un visos iespējamajos veidos rūpējās par sava skolas pagal-ma, ciema vai pagasta sakopšanu.

Daudzi pievērsās veselīgam dzīvesveidam kā Rīcības dienu tēmai, saistot aktivitātes ar sportoša-nu svaigā gaisā un veselīgu pārtiku. Tika uzsvērts, cik nozīmīgi ir ēst veselīgāk un arī atbalstīt vietējos ražotājus, izvēlēties ekoloģiskus vai pašu audzētus pārtikas produktus. Skolēni gatavoja ēdienus, aiz-vietoja ierastos našķus ar veselīgākiem.

Liela ir bijusi reģionu pašvaldību atsaucība, uz kurām jaunieši bieži devās, lai pievērstu to uzmanību videi aktuālām lietām dažādos veidos – gan aicinot uz diskusiju un piedāvājot problēmu risinājumus prezentācijās, gan cienājot pašvaldības darbiniekus ar veselīgiem un Latvijā audzētiem āboliem, gan pat liekot tiem izvingroties. Riteņbraukšanai gan kā ve-selīga dzīvesveida daļai, gan arī dabai draudzīgam transporta veidam ekoskolas pievērsa lielu uzmanī-bu – Liepājas Universitāte rīkoja pasākumu VeloD-

http://www.draugiem.lv/ekoskolas/pages/39245

http://www.draugiem.lv/ekoskolas/pages/39245


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

raugi, riteņbraucienos devās no Limbažu 3. vidus-skolas un Irlavas pirmsskolas Cīrulītis.

Rīcības dienu ietvaros notika pasākums Burkāns politiķim, kas bija Ekoskolu vēstnieku konkursa no-beigums, – jaunieši no Latvijas reģioniem tikās ar Latvijas lielāko partiju politiķiem, lai pārliecinātu pieņemt izaicinājumus nākamās Saeimas sasauku-ma laikā īstenot pret vidi atbildīgu politiku. Tikša-nās notika 10. novembrī ES mājā. Vēstnieku atlase sākās oktobrī ar uzsaukumu konkursu, kurā ekosko-lu jaunieši iesūtīja aicinājumu piedalīties Ekoskolu globālajās rīcības dienās. Tika izvēlēti labākie reģio-nu pārstāvji, kas sestdien, 1. novembrī, piedalījās iedvesmojošās mācībās Rīgā, kur Vides izglītības fonda eksperti ar prezentācijām un dažādiem vin-grinājumiem palīdzēja jauniešiem sagatavoties pār-liecināšanā un diskusiju prasmēs.

Šīs tikšanās mērķis bija veicināt jauniešu iesaisti politikas procesos, kā arī nodrošināt atbalstu eko-skolu kustības mērķu sasniegšanai politiskā līmenī. Dalība šajā pasākumā dod jauniešiem iespēju iepa-zīt lēmumu pieņēmēju darbu, kā arī iespēju pastās-tīt par sev svarīgo un nepastarpināti uzdot jautāju-mus, savukārt politiķi gūst priekšstatu par jauniešu

uzskatiem un vajadzībām. Sarunā piedalījās E. Ta-vars (Latvijas Zaļā partija), Mārtiņš Bondars un Mā-ris Trankalis (Latvijas Reģionu apvienība), Einārs Ci-linskis (Nacionālā apvienība), Iveta Žvagiņa (No sirds Latvijai). Tika apspriestas 4 svarīgas tēmas – pārtika un patēriņš, klimats un enerģija, zaļais iepirkums un atkritumu apsaimniekošana. Sarunas noslēgumā partiju pārstāvji izteica atzinību par jauniešu zinā-šanām un augsto kompetenci, uzsvēra, ka jaunieši kā savu ekoskolu vēstnieki var izdarīt ļoti daudz ko savas skolas un reģiona labā, kā arī pauda atbalstu, solot pievērst lielāku uzmanību vides problēmu risi-nāšanai valdības darbā.

Programmas Ekoskolas darbību atbalsta Latvi-jas vides aizsardzības fonds ar projektu FEE Interna-tional programmu darbības nodrošināšana Latvijā 2014. gadā. Programmu Latvijā īsteno Vides izglītī-bas fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Edu-cation – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu. Projekta Ekoskolu atbildīga dzīvesveida kampaņa aktivitātes tiek īstenotas ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. SV

ATBALSTS SKOLOTĀJIEM

Neliels ieskats psihohigiēnas vārdnīcā

Kaspars Bikše, lektors (Osresy

hojskole Dānijā), publicists

[email protected]

Aizvainojums + vēlēšanās atriebties. Ne-lāgs ieradums izrādīt agresiju pret saviem skolotā-jiem par to, ka viņi māca mūs tā, kā prot, nevis tā, kā mēs to gribētu. Tieši no tā, ka mēs nepieņemam skolotājus. Pat ne tik daudz viņu rīcības dēļ, cik mūsu attieksmes dēļ pret notiekošo. Pēc tam mēs sākam kaldināt atriebības plānus un tādējādi simtiem rei-žu palielinām aizvainojuma graujošo iedarbību un padziļinām negatīvo situāciju. Tas, uz ko ir vērsta uzmanība, pastiprinās! Vēlamies atriebties, un ar to pašu pastiprinām sasprindzinājumu savstarpē-jās attiecībās un agresiju. Turklāt ir pilnīgi vienalga, vai mūsu pāridarītājs apziņas līmenī par to zina vai ne. Caur enerģētisko lauku struktūru zemapziņas līmenī viņš visu zina un gatavojas uzbrukumam. Tā arī pieaug bruņošanās sacensība. Aizvainojuma un

pret citiem vērstas agresijas vietā jāizstrādā jauns ieradums piedot un pateikt paldies šiem labajiem cilvēkiem (kas mums ir darījuši pāri) par to, ka viņi ar savu uzvedību mūs atspoguļo. Aizvainojums un agresija paņem ļoti daudz enerģijas, ko var novirzīt radīšanai, nevis graušanai.

Bailes kā nelaimes atkārtošanās gaidīšana un pārliecības trūkums, ka cilvēks tiks galā ar nelaimi, kad to beidzot būs sagaidījis. Baiļu - ļoti sliktā iera-duma, baidīties un baidīt citus - vietā vajag izstrā-dāt ieradumu mierīgi izanalizēt situāciju. Vajag ieiet savā personīgajā „ēnā" un tur ieviest kārtību.

LepnībaTā ir naidīga savas un citu cilvēku pasaules ne-

http://www.pedagogs.lv

mailto:izglitiba%40gmail.com?subject=


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

pieņemšana. Citu cilvēku nosodīšana par to, ka viņi nav tādi, kā mums vajag, piemēram, netradicionāla seksuālā orientācija. Lepnības vietā mums jāiemā-cās pieņemt cilvēkus tādus, kādi tie ir. Nosodījuma vietā nepieciešams izstrādāt ieradumu kontrolēt savu valodu, no tās pavisam jāizslēdz nosodījuma vārdi, jāiemācās no sirds priecāties par citu cilvēku veiksmi.

Nemācēšana uzņemties atbildī-bu par savu dzīvi ir nepieciešamība pārlikt savu atbildību uz citiem vai uzņemties atbildību par citu dzīvi, pārdzīvošana par citiem, tas ir, citu dzīves dzīvošana. Šo slikto ieradumu vietā mums jāiemā-cās dzīvot savā pasaulē „iekšienē" un rādīt citiem paraugu, pašiem kļūstot par laimīgiem cilvēkiem. Nepārveidosim citus atbilstoši savām mērauklām. Lai citi dzīvo, mācās būt laimīgi no mūsu parauga.

Neticēšana ir dziļš cilvēcisks egocentrisms. Ignorance un nevēlēšanās saprast, ka cilvēks ir tikai daļiņa no Visuma un ka viss ir Dieva ziņā. Dieva pa-līdzība izpaužas arī tā, ka cilvēkam tiek radīti šķēršļi un tiek sniegta palīdzība to pārvarēšanā. Neticības vietā beidzot noticēsim Viņa palīdzībai. Mēs saņem-sim tik, cik stipra būs mūsu ticība. Vai tad visa mūsu dzīve nav šīs vienkāršās un dziļās patiesības pierā-dījums?

Skaudība ir dvēseles sāpes, kad ir labi ci-tiem, vai arī ieradums izraisīt skaudību apkārtējos cilvēkos. Sākotnēji aiz tā slēpjas pārāk zems pašvēr-tējums un cenšanās ar lielīšanos pacelties citiem pāri. Skaudības vietā ir jāpaslavē tas, kuru līdz šim brīdim esam apskauduši. Jāpaslavē par to, ka viņš mums ir parādījis iespēju iegūt to, par ko mēs viņu apskaudām.

Kāds senais gudrais vārdā Praupada sprieda tā:" Mani dārgie skolnieki! Paldies jums par to, ka ļāvāt man izpildīt sava garīgā skolotāja misiju! Bez jums es to nekad nebūtu varējis izpildīt!"

No kurienes tāds pazemīgums? Šeit visspēcīgāk parādās vēlme izcelt nevis sevi, bet citu cilvēku no-pelnus: „Bez jums es neko nebūtu izdarījis." Tāpēc galvenā alternatīva skaudībai ir otra cilvēka nozīmī-guma atzīšana: sak, tu esi mans Dižais Varonis. Citu cilvēku nopelnu slavēšana, pat līdz tam, ka sāksiet balsī pateikties pāridarītājam. Taču, lai nāktu patiesa atklāsme, ir strikti jāsaprot, par ko pateikties, tas ir - ko mums māca pāridarītājs, kam mums bija nepie-ciešama šī situācija, ko abi kopā izveidojām.

Skopums ir nevēlēšanās ielaist savā dzīvē prieku un dalīties ar to ar apkārtējiem cilvēkiem. Tas

skar gan materiālā, gan emocionālā līmeņa savstar-pējās attiecības. Čehova stāsta „Cilvēks futlārī" varo-ņa lielā noslēgtība arī ir skopums. Skopuma vietā ir dāsnums pret sevi un cilvēkiem. Ir jānoņem visi aiz-liegumi uz savu laimi, kurus esam paši sev uzlikuši. Ir jāatrod šī iekšējā brīvība, jācenšas dzīvot, nenodarot kaitējumu ne sev, ne citiem cilvēkiem.

Nevēlēšanās dzīvot tā kā līdz šim ir pamatā jebkurai situācijas nepieņemšanai. Simboliskā nozīmē jebkura slimība lielākā vai mazā-kā mērā ir nevēlēšanās dzīvot, lēna miršana. Tā vietā mums ir jāiemācās dzīvot un priecāties par to, kas mums jau ir. Protams, vienlaikus ir nepieciešams arī sapņot un kalt plānus, taču dzīvot vajag šeit un ta-gad.

Nepacietība ir citu cilvēku domu un rīcī-bas ātruma nepieņemšana. Nevēlēšanās saprast, ka katrai situācijai ir jānobriest. Tā ir sava veida ne-vēlēšanās mācīties. Nepacietības vietā ir jāiemācās gaidīt, saprotot, ka jebkuras situācijas nobriešanai nepieciešams noteikts laiks.

Nepateicība ir nelāgs ieradums apvaino-ties uz jebkuru zīmi no apkārtējiem cilvēkiem, ne-vēlēšanās pieņemt no viņiem palīdzību jebkādās tās izpausmēs, tieksme saskatīt skarbumu vai pat cietsirdību palīdzības vietā. Nepateicības vietā vaja-dzīgs jauns ieradums - uzreiz un uz visiem laikiem pateikties jebkuram cilvēkam, ko satiekam savā dzī-ves ceļā, par mācībām, kuras abi kopā gūstam. Ne velti ir teikts: "Neviens tev nav ienaidnieks, neviens tev nav draugs, bet katrs cilvēks tev ir SKOLOTĀJS!" Un, iespējams, pats svarīgākais - vajag pateikties un piedot sev. Atceroties to uzvedību, kas mums līdz šim brīdim nepatika, nenosodīsim sevi, bet piedo-sim un pateiksimies sev! Tā uzvedība bija vajadzīga kaut kam ļoti svarīgam gan mums, katram personī-gi, gan apkārtējiem cilvēkiem. Nepieciešams visos sīkumos tikt skaidrībā ar to, kāda mācība mums bija jāsaprot un ko mēs ieguvām.

Pašapmāns ir negodīgums attiecībā pret sevi, nevēlēšanās redzēt savas kļūdas un nevēlēša-nās mainīt savu uzvedību. Pašapmāna vietā mums ir jāiemācās būt godīgiem pret sevi. Vai arī, ja esam nogrēkojušies, nenosodīsim sevi, bet centīsimies turpmāk negrēkot. Grēkot ir viegli, taču sadzīvot ar sekām ir ļoti grūti!

Pieķeršanās ideālam ir sava pasaules uzskata idealizācija un nevēlēšanās pieņemt neko citu, kas kaut nedaudz atšķiras no šiem priekšsta-


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Kaspara Bikšes profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursi (12 stundu apliecība- 1 diena):◊ Izglītības iestādes psihohigiēna ◊ Vardarbība pret bērnu, mobings, tā atpazīšana un profilakses iespējas ◊ Darbs ar talantīgiem bērniem un skolēniem ar mācīšanās traucējumiem ◊ Prāta disciplīna ◊ Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana ◊ Skolotāja ķermeņa valoda ◊ Pozitīvas atteiksmes mācīšana izglītības iestādē, tās metodoloģiskie aspekti ◊ Izglītojamo uzvedības darba organizācija ◊ Efektīvas mācīšanās pamati ◊ Iemācītais optimisms ◊ Patstāvīgas mācīšanās pamati ◊ Pozitīvās psiholoģijas pielietojums izglītības iestādē ◊ Bērnu un vecāku kopveseluma stratēģijas ◊ Pozitīva attieksme, tā veicināšana ◊ Pozitīva un mūsdienīga pedagoģiskā saskarsme ◊ Pozitīvisms pedagoģiskajā saskarsmē ◊ Blūma taksonomija ◊ Vecāku akadēmijaSīkākas ziņas: 27583454, [email protected]

20. novembrī, Daugavpils centrālās bibliotēkas telpās notiek Kaspara Bikšes vadīts profesionālās pilnveides kurss „Emocionālās izdegšanas sindroms, tās profilakse”.

21. novembrī Daugavpils pilsētas un novada pedagogiem, sociālajiem, bāriņtiesas un citiem pašvaldības darbiniekiem notiek Kaspara Bikšes vadīts profesionālās piln-veides kurss „Iemācītais optimisms” (emocionālās izdegšanas sindroms, tā atpazīšana un profilakses iespējas).

tiem. Realitātes nepieņemšana kā viena no lepnī-bas izpausmēm. Ir svarīgi savus ideālus neuzspiest citiem cilvēkiem (mjā, ko darīt skolotājam???!!!), bet strikti izprast, ka katrs cilvēks iziet savas mācī-bu stundas, un nevienas no tām nav ne labākas, ne sliktākas. Ideāliem noteikti ir jābūt, taču to tēlam jā-būt elastīgam un kustīgam un tas nemitīgi jāuzlabo. Citādi notiek pieķeršanās šim ideālajam tēlam, bet jebkura pieķeršanās pēc savas būtības paredz ātru atdalīšanos, dažreiz pat ļoti sāpīgu. Piemēram, ja cil-vēks ir pieķēries naudai, tad viņš pats sev radīs situā-ciju, kas nāksies no tās šķirties. Vai nu viņš pazaudēs naudu, vai viņam to nozags - variantu var būt daudz.

Vaina + vēlēšanās sevi sodīt. Kaitīgais iera-dums - uzreiz sevi vainot, ja kādas savas darbības, izteikto vārdu vai izrādīto emociju dēļ cilvēks iegūst

iznākumu, ko viņš uzskata par nepatīkamu. Vainīgu-ma vietā iemācīsimies piedot un pateikties sev un sevi apbalvot! Atcerēsimies Pareizā Lēmuma pie-ņemšanas likumu: "Lēmuma pieņemšanas brīdī visi lēmumi ir pareizi!"

Viszinība ir tāda pati zīmju, priekšā teikša-nas neievērošana no apkārtējās pasaules, cilvēkiem, tikai ar nosodījumu: "Kas jūs tādi esat, ka gribat mani mācīt?" Viszinības vietā vajadzīga sapratne, ka cilvēks nevar visu zināt. Savukārt, prasme mācīties nozīmē atrast racionālu domu graudu jebkura cil-vēka vārdos. Ne jau tāpat vien šis cilvēks ir nokļuvis jūsu redzeslokā. Kaut kāda nolūka dēļ viņš jums ir vajadzīgs, noteikti ir kaut kas vērtīgs viņā pašā, viņa vārdos, viņa uzvedībā. To var salīdzināt ar tieksmi it visā uzreiz saredzēt pozitīvo, nevis otrādi. SV

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/izgl%C4%ABt%C4%ABbas-iest%C4%81des-psihohigi%C4%93na

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/mobings-izgl%C4%ABt%C4%ABbas-iest%C4%81d%C4%93

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/darbs-ar-talant%C4%ABgiem-b%C4%93rniem-un-skol%C4%93niem-ar-m%C4%81c%C4%AB%C5%A1an%C4%81s-trauc%C4%93jumiem

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/pr%C4%81ta-discipl%C4%ABna

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/labv%C4%93l%C4%ABgas-psiholo%C4%A3isk%C4%81s-vides-veido%C5%A1ana-

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/skolot%C4%81ja-%C4%B7erme%C5%86a-valoda

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/pozit%C4%ABvas-atteiksmes-m%C4%81c%C4%AB%C5%A1ana-izgl%C4%ABt%C4%ABbas-iest%C4%81d%C4%93,-t%C4%81s-metodolo%C4%A3iskie-aspekti

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/izgl%C4%ABtojamo-uzved%C4%ABbas-darba-organiz%C4%81cija

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/efekt%C4%ABvas-m%C4%81c%C4%AB%C5%A1an%C4%81s-pamati

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/iem%C4%81c%C4%ABtais-optimisms

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/patst%C4%81v%C4%ABgas-m%C4%81c%C4%AB%C5%A1an%C4%81s-pamati

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/pozit%C4%ABv%C4%81s-psiholo%C4%A3ijas-pielietojums-izgl%C4%ABt%C4%ABbas-iest%C4%81d%C4%93

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/b%C4%93rnu-un-vec%C4%81ku-kopveseluma-strat%C4%93%C4%A3ijas-

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/pozit%C4%ABva-attieksme,-t%C4%81-veicin%C4%81%C5%A1ana

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/pozit%C4%ABva-un-m%C5%ABsdien%C4%ABga-pedago%C4%A3isk%C4%81-saskarsme

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/pozit%C4%ABvisms-pedago%C4%A3iskaj%C4%81-saskarsm%C4%93

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/bl%C5%ABma-taksonomija

http://pedagogs.lv/lv/page-339071/vec%C4%81ku-akad%C4%93mija

mailto:izglitiba%40gmail.com?subject=


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.METODISKIE MATERIĀLI

Klases stunda Drošība internetā

Santa Kazaka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas sociālo

zinību, ekonomikas, mājturības un teh-noloģiju skolotāja, klases audzinātāja

Stundas mērķis: veidot skolēniem izpratni par drošības internetā apguves nepieciešamību un ievērošanu un attīstīt prasmes adekvāti rīkoties un pildīt drošības nosacījumus.

Gaidāmais rezultāts: ¤skolēniem izveidojusies izpratne par drošību internetā;¤attīstītas prasmes novērtēt drošību un rīkoties dažādās situācijās;¤palielinājusies skolēnu atbildība lēmumu pieņemšanā savas un citu cilvēku drošības nodrošināšanā.

Ierosināšana. Situāciju risināšanas metode. Skolēni izzina dažādu situāciju aprakstu (sk. 1. dar-ba lapu) un pastāsta klasesbiedriem par savu iespējamo rīcību konkrētajā situācijā. Skolotājs rosina disku-siju par skolēnu atšķirīgo pieredzi dažādās situācijās.

Apjēgšana. Skolotājs kopā ar skolēniem vienojas par populārākajiem sociālajiem tīkliem un to, kā notiek saziņa sociālajos tīklos. Skolēni izzina informāciju par Twitter interneta vietnēs un turpina teikumu: Twitter ir ... Par uzrakstīto pastāsta klasesbiedriem. Pāros vienojas par tvitera priekšrocībām un trūkumiem, kā arī par to, kāda drošība jāievēro, darbojoties minētajā vietnē.

Skolēni dalās ar savu pieredzi, kāda iegūta, darbojoties sociālajā tīklā Twitter.Viens no nosacījumiem, kas izteikts ierosināšanas fāzē par rīcību dažādās situācijās, varētu būt, ka soci-

ālo tīklu profils dažkārt tiek uzlauzts. Tādējādi, veidojot paroli, ir jābūt pārliecinātam, ka tā ir droša. Skolēni uzzina par nosacījumiem drošas paroles veidošanā. Skolēni iepazīstas ar uzdevumu (2. darba

lapa) un izvēlas drošas paroles piedāvātajam profilam, atbildes pārrunā. Skolēni noskatās vairākus video-klipus par drošību internetā, par informācijas un fotogrāfijas ievietošanas sekām. Skolotājs rosina diskusiju, cik prātīgi ir ievietot kādā vietnē internetā savu fotogrāfiju, kuru jebkurš interneta lietotājs var pārveidot un izmantot, ievietojot citās interneta vietnēs, kā justos vecāki, draugi, redzot fotogrāfijas, utt.

Refleksija. Izmantojot nepabeigto teikumu metodi (3. darba lapa), skolēni apkopo stundā uzzi-nāto.

Skolotājs kopā ar skolēniem izstrādā noteikumus drošai darbībai sociālajos tīklos un mudina mājās google meklētājā ievadīt savu vārdu, izvēlēties attēlu meklēšanas iespējas un, zinot par informācijas un fotogrāfijas ievietošanas sekām, aplūkot piedāvātās fotogrāfijas.

Darba lapas (sk. pievienoto materiālu)PowerPoint prezentācija (sk. pievienoto materiālu)Interneta vietnes:http://ej.uz/b9ud http://www.mansmedijs.lv/saturs/kas-ir-tviteris-atbild-iedzivotaji; www.ej.uz/y2ff; http://twiter.com;

Ierosināšanas fāze paredzēta 5 minūtēm, bet, ja diskusija pieņemas spēkā, jāļauj skolēniem dalīties ar savu pieredzi.

Apjēgšanas fāzē neparedzēti daudz laika paiet, skolēniem meklējot internetā pedagoga piedāvātās interneta vietnes. Daudz labāk nelielo fragmentu skatīties visiem kopā, tad analizēt.

Lielisks ir uzdevums, kurā jāatrod droša parole. Skolēni ar aizrautību pauž savus secinājumus, kā arī da-lās ar pieredzi paroles veidošanā un uzlaušanā.

Atgriezeniskā saite veidojas, skolēnam mājās vai pēc stundām datorklasē veicot mājas darbu.

http://ej.uz/b9ud

http://www.mansmedijs.lv/saturs/kas-ir-tviteris-atbild-iedzivotaji

http://www.ej.uz/y2ff

http://twiter.com


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Skolēna ieguvumi:1 attīsta prasmes iegūt informāciju un izvērtēt to;2 turpina attīstīt prasmes izmantot IT, lai pētītu, organizētu, novērtētu un sazinātos, vienlaikus domājot

par savu un savas ģimenes drošību;3 uzlabo prasmes efektīvi spriest un izmantot sistēmisko domāšanu.

Pedagoga ieguvumi:1 iepazīt savas klases skolēnus, iespējams, vēl nebijušu situāciju risināšanā;2 iegūt spriest spējīgus skolēnus, kuri ir gatavi pieņemt pārdomātus lēmumus.

Būtiska atziņa: ieklausies savā skolēnā! Palīdzi viņam saprast, ka lielāko daļu ēnu (problēmu) dzīvē rada paša stāvēšana saulē.

1. darba lapa

Izlasi situāciju aprakstu un pārdomā savu rīcību konkrētajā situācijā!

Situācija Kā tu rīkosies?Atverot e-pastu, tu ieraugi, ka tev pienākuši vairāki ķēdes e-pasta ziņo-jumi.Bilžu galerijā atrodi savu albumu, kurā ievietotas nepieklājīgas tava drauga fotogrāfijas.Jau vairākas reizes e-pastā ir pienākušas draudu vēstules.Visu iepriekšējo nedēļu esi meklējis kādu sev vajadzīgu lietu, šodien tev ir pienācis pasts un lieliskais piedāvājums. Lai šo lietu tu iegūtu savā īpašumā, tās īpašnieks aicina tevi uz satikšanos.Tavi draugi ir saņēmuši informāciju, ka tu viņus internetā apsaukājot.

2. darba lapa

Drošas un nedrošas paroles

Izlasi 7. klases skolnieces Kristīnes aprakstu!Kristīne ir izveidojusi profilu kādā no sociālajiem tīkliem un nevar izvēlēties piemērotu paroli.Kristīne dzīvo Cēsīs, mācās Cēsu 2. vidusskolā, viņai ir jaunāks brālis Matīss. Kristīne rūpējas par savu

papagaili Rio, bet viņas mīļākā krāsa ir rozā. Kristīnes telefona numurs ir 29123321.Savā profilā Kristīne ir ievietojusi šādu informāciju:

„Dzimšanas diena: 04.05.1998.Iesauka/mīļvārdiņš: māšuks.E-pasta adrese: [email protected].”

Apvelc tās paroles, kuras būtu drošas Kristīnes profilam!Tām, kuras tavuprāt neatbilst drošiem nosacījumiem, pieraksti, kāpēc!– 000000– rio@– kristine_98– rozaacalija@– mashuks– matiss– 29123321– @krima1998– cesis2labaka– 1234567890

mailto:kristine_98%40inbox.lv?subject=


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

3. darba lapa

Pabeidz teikumus!

¤ Šodien uzzināju ..................................¤ Pārāk bieži esmu dzirdējis(-usi) ........¤ Esmu pārliecināts(-a), ka ....................

METODISKIE MATERIĀLI

Pētniekam svarīgo prasmju attīstīšana ģeogrāfijas stundās vidusskolas klasēm caur demogrāfijas tēmu prizmu

Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs

2014. gada 22. augustā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra organi-zētajā konferencē “Dabaszinātnes un matemātika skolā- efektīvi un radoši” raksta autors nolasīja referātu “Pētniekam svarīgo prasmju attīstīšana ģeogrāfijas stundās vidusskolas klasēm caur demogrāfijas tēmu prizmu”. Šajā rakstā aplūkoti dažādi konkrēti metodiski piemēri, kā ģeogrāfijas stundās vidusskolas klasēs palīdzēt skolēnam kļūt par pētnieku, attīstot prasmes novērot, plānot, analizēt datus, prognozēt, secināt utt.

Tēmas aktualitāti pamato pirms dažiem gadiem ieviestais „jaunais” standarts, kurā lielāka uzmanība pievērsta praktiskajai darbībai, saistībai ar reālo dzīvi. Demogrāfijas tēmas tam ir ļoti piemērotas.

Raksta autors izstrādājis ļoti daudzus praktiskos, pētnieciskos un radošos darbus vidusskolēniem ģeo-grāfijā. Ar nelielu daļu no tiem būs iespējams iepazīties šajā rakstā. Starp izveidotajiem metodiskajiem materiāliem ir gan tradicionāli uzdevumi, gan arī daudz inovatīvu piemēru, kā efektīvās ģeogrāfijas stun-dās iespējams attīstīt skolēnam pētniekam svarīgās prasmes, apgūstot demogrāfijas tēmas (14 stundas) vidusskolas klasēs.

Pavisam demogrāfijai veltītas šādas tēmas:1) iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas; 2) ataudze un to ietekmējošie faktori; 3) demogrāfiskās pārejas teorija; 4) valstu demogrāfiskā politika; 5) iedzīvotāju demogrāfiskā un sociālā struktūra; 6) dzīves kvalitāte.Katrai no tēmām tiek veltītas 2 stundas. Viena no tām tiek aizvadīta lekcijas veidā, bet otrā ir vai nu prak-

tiskais, vai radošais, vai pētnieciskais darbs, vai arī seminārs. Tajos skolēni strādā ar kartogrāfisko materiālu, tekstiem, preses rakstiem, statistikas datiem, interneta resursiem. Rezultātā skolēni veic daudzveidīgu datu analīzi, plānošanu, statistikas datu apstrādi, izstrādā prognozes, veido modeļus. Divas atlikušās stundas izmantojam pārbaudes darbam, noslēdzot mācīties demogrāfijas tēmu bloku.

Kopumā, apgūstot demogrāfijas tēmas, uzmanības vērti ir vairāki būtiski jautājumi:* Kā pētīt iedzīvotāju skaita izmaiņas, izmantojot tautas skaitīšanas rezultātus?* Kā izmantot iedzīvotāju pulksteņus?* Kā noteikt, kurā demogrāfiskās pārejas fāzē atrodas konkrēta valsts?* Kā noteikt demogrāfiskās politikas nozīmi demogrāfisko procesu rādītāju lielumā?* Kā analizēt iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūru?* Kā jēgpilni analizēt „demogrāfiskās eglītes” ļoti daudzveidīgos aspektus?* Kā grupēt valstis pēc to dzīves līmeņa?* Kā analizēt dzimstību ietekmējošos faktorus?


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Turpmāk neliels ieskats (daži uzdevumu piemēri) katrā no sešām tēmām, kādus jautājumus skolēnam iespējams izpētīt, izmantojot autora izstrādātos uzdevumus un citus materiālus.

IEDZĪVOTĀJU SKAITS UN TĀ IZMAIŅASAnalizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas, lietderīgi pievērst uzmanību ne tikai situācijai pasaulē („revolū-cijas”, prognozes), bet arī Latvijā. Pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņās lieti noderēs interneta vietne

http://www.populationmondiale.com .Iedzīvotāju skaits Latvijā pēc tautas skaitīšanas rezultātiem

.��/��0 ��-��BCD� ��C�C�9BD�C�9� ��C��:��C�� :C;��9��C�:� ��B��B�:�C9�� C��:�C9:� ��C�:�C9;�C9C� ��BB��D:;�C:C� ��DC�C�B�CD�� 9:��C�9�CDC� ��:��B�;�CBC� ��;;;�:;D�� 9DD�9B9�� ;D�BBD

��

E��"�� & �� -��'��*��-��"�� % �"�� -��7

=�<��-�� 5��"��5��-�� *�� 6� ��F��6>=�<�� 5��-�� -'6>�=�<�-'��-��G��-�� "�� >= � �� -�� "�� %�� % � 5��%� � � � ��%�6� � ��

�?�� % �5��'��6� �� "�� &�H=�I��-��<�� -��>�<��-�� >G�� -��*�� -��% ��2��"��

��& �� -�� '��!��"�� -��"�� '��&�� -��"�*J��-��

� �� 1�� !"#$%&'()�#'&*#$��+)�,)'23��/4�30,'�� E��-��'��"� ��H�

<�� -'��"�� >+�� .��

�� B�� C�:�9� �C;�� CD��:� �CBD�;� �CCC�D� ��

43��/4�30$�� *�� !��"��25653�3

25783�3

25753�3

25953�3

48883�3

48223�3

��DCC�B

��9:�C�9

��:��B�;

��;;;:;D

��9DD9B9

��;DBBD

�� -'��"�� !��"��-��C:C��K��CBC�� K��CBC��K��>

:3��/2�30

Zīmējot iedzīvotāju skaita izmaiņu līkni un analizējot to, nepieciešams pievērst uzmanību vairākiem jautājumiem, piemēram:* Kā pareizi uzzīmēt līkni (intervāls (starp tautas skatīšanu gadiem) uz x ass)?* Kā analizēt datus (kad pieaug, kad samazinās, kāpēc)? * Kāpēc neparādās Otrā pasaules kara radītais iedzīvotāju skaita samazinājums?* Vienmēr jārunā gan par iedzīvotāju dabisko kustību (dzimstība un mirstība), gan mehānisko kustību

(migrācija) un to ietekmi uz iedzīvotāju skaita izmaiņām!* Nākotnes prognozes. Kas notiks turpmāk? Kādas iespējas un draudi?

Otrajā stundā iespējams izmantot šādu praktisko darbu. Tajā skolēnam jāzīmē iedzīvotāju skaita iz-maiņu līkne un jāanalizē tā, jāapraksta situācija Latvijā, jāanalizē statistikas dati un jāizsaka prognozes nā-kotnes iedzīvotāju skaitam, jāmeklē cēloņi un sekas demogrāfiskajam sprādzienam atsevišķos pasaules reģionos utt.

Praktiskais darbs ģeogrāfijā IEDZĪVOTĀJU SKAITS UN TĀ IZMAIŅAS

1. uzdevums (2 p.)Pēc dotajiem datiem uzzīmē līkni, kad uz Zemes parādījies katrs nākamais cilvēku miljards! Kā un kāpēc

iedzīvotāju skaits mainījies?


��

E��"�� & �� -��'��*��-��"�� % �"�� -��7

=�<��-�� 5��"��5��-�� *�� 6� ��F��6>=�<�� 5��-�� -'6>�=�<�-'��-��G��-�� "�� >= � �� -�� "�� %�� % � 5��%� � � � ��%�6� � ��

�?�� % �5��'��6� �� "�� &�H=�I��-��<�� -��>�<��-�� >G�� -��*�� -��% ��2��"��

��& �� -�� '��!��"�� -��"�� '��&�� -��"�*J��-��

� �� 1�� !"#$%&'()�#'&*#$��+)�,)'23��/4�30,'�� E��-��'��"� ��H�

<�� -'��"�� >+�� .��

�� B�� C�:�9� �C;�� CD��:� �CBD�;� �CCC�D� ��

43��/4�30$�� *�� !��"��25653�3

25783�3

25753�3

25953�3

48883�3

48223�3

��DCC�B

��9:�C�9

��:��B�;

��;;;:;D

��9DD9B9

��;DBBD

�� -'��"�� !��"��-��C:C��K��CBC�� K��CBC��K��>

:3��/2�30

http://www.populationmondiale.com


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

<��"�'��5�� 6��"�� *��!��"��>

;3��/2�30< ��-�� /��"��-��5�� *��"��

��-�� 6>�<��-��>��%��-�� (L��"�� -�� +H

63��/2�30<�-'�� *��!��"��-��*��>

<3��/2�304�� 0��"�� & �-��"�*J��-��

�� %�� "�� -�� <�� *�� -��0 �� '�%�>

73��/4�30$��2G,�:�"��-�� -'��-��%�� -'��"��

#"�6�� 1�� #"�6��!�� !�� !�� !�� <��"�� M�� <�� L��9� M�� 9� �4�� 4� �� L��:� N�� :� N��

L��%/�� '�� *��-��K��*J��>�O��%��5'��'��*��'��6��-�*��%��K�"��-��% � ��"�� >�<�� "��-�J��*��" �� >

)#)&��&*#"��#�(+=%">��?)(#"@�$��% ��*�� A �� P� � "�� '��"� � �-��"��

"��%/��%��%��%/�� !��"�� Q��-��"�� "�'��1��%��

�� A ��P��"��"��* ��-��"��"��%/��%��%��%/�� 2�R �*��&��/� �-�� 1��5Q��-�6��& �� "��%/��"��* �-��"��!��"��"��* �"��"�' ��"��* -��"��"�'��"�' �� -��

+�� 1��1��P��"��%��%��"��%/��%�� %�� %/� � � �� !�� %�� "�� "�� "��%��"��5��'�-'��1 ��-��*�� -��%�6��"��"�'��-��*J��%�� *�� %��%��/�� %��

��1��P��"��%��"��%/��%��%�� %/� �� ,�� %�� "��% �� "��"��%�� "��

& 1�� P� �"�� %��'�� "��%/��%�� %�� %/� � � �� !��"�� "�� %�� %�� *� � � �� -�� %��-��-��'��*��%��-��'�%��"��-��%��

# ��$� ��'��L�� -��&��5��"��"��"��"��*J��6��S��%/��-��&�� -��&��!��"��"�& ��* ��-'�P�&��%��-�� -��

ATAUDZE UN TO IETEKMĒJOŠIE FAKTORIDoti desmit dzimstību ietekmējošie faktori.Iedzīvotāju vecuma struktūra. Jo valstī lielāks jaunu cilvēku īpatsvars, jo lielāka varbūtība, ka dzims-

tības rādītāji būs augstāki. Latvijā un Eiropā iedzīvotāji strauji noveco, tādēļ arī dzimstība zema.Iedzīvotāju dzimuma struktūra. Jo valstī lielāks sieviešu īpatsvars, jo lielāka varbūtība, ka dzimstī-

bas rādītāji būs augstāki. Taču šajā ziņā mūsu pasaules daļa (Eiropa) ir izņēmums, jo, kaut arī vērojams bū-tisks sieviešu pārsvars, Latvijas sieviešu vidējais vecums ir liels, lielākais sieviešu pārsvars vecākajās vecuma grupās.

Materiālās labklājības līmenis. Jo valstī zemāks materiālās labklājības līmenis, jo lielāka varbūtība, ka dzimstības rādītāji būs augstāki. Lielākais bērnu skaits vienai sievietei ir visnabadzīgākajās valstīs (kon-tracepcijas līdzekļu nepazīšana un nepieejamība), kamēr attīstītajās valstīs vecākiem primāri šķiet bērnu izglītot, nodrošināt augstu materiālās labklājības līmeni, ko grūtāk izdarīt daudzbērnu ģimenēs.

Iedzīvotāju izglītības līmenis. Jo valstī zemāks izglītības līmenis, jo lielāka varbūtība, ka dzimstības rādītāji būs augstāki. Pieaugot izglītības līmenim, mainās vērtību sistēma, nozīmīga vieta tiek atvēlēta kar-jerai, bērnus atliekot vēlākam laikam.

Urbanizācijas līmenis. Jo valstī zemāks urbanizācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka dzimstības rā-


��

E��"�� & �� -��'��*��-��"�� % �"�� -��7

=�<��-�� 5��"��5��-�� *�� 6� ��F��6>=�<�� 5��-�� -'6>�=�<�-'��-��G��-�� "�� >= � �� -�� "�� %�� % � 5��%� � � � ��%�6� � ��

�?�� % �5��'��6� �� "�� &�H=�I��-��<�� -��>�<��-�� >G�� -��*�� -��% ��2��"��

��& �� -�� '��!��"�� -��"�� '��&�� -��"�*J��-��

� �� 1�� !"#$%&'()�#'&*#$��+)�,)'23��/4�30,'�� E��-��'��"� ��H�

<�� -'��"�� >+�� .��

�� B�� C�:�9� �C;�� CD��:� �CBD�;� �CCC�D� ��

43��/4�30$�� *�� !��"��

25653�3 25783�3 25753�3 25953�3 48883�3 48223�3

��DC�C�B ��9:��C�9 ��:��B�; ��;;;�:;D ��9DD�9B9 ��;D�BBD�� -'��"�� !��"��-��C:C��K��CBC��

��K��CBC��K��>

:3��/2�30<��"�'��5�� 6��"�� *��!��"��>


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

dītāji būs augstāki. Latvijas laukos vienmēr dzimstības rādītāji bijuši augstāki kā pilsētās, to nosaka lauku gaiss, darbaspēka nepieciešamība piemājas saimniecībā, lielāka dzīvojamā platība.

Tradīcijas. Daudz ko nosaka arī tradīcijas. Indijā katrā ģimenē jāizaudzina septiņi dēli (ja sievai dzimst meitas, tad vīrs no tādas sievas var šķirties), Madagaskarā jābūt septiņiem dēliem un septiņām meitām. Latvijā arī deviņus mēnešus pēc Jāņiem dzimstība parasti nedaudz pieaug.

Politiskie faktori. Zināmā mērā dzimstību ietekmē valsts attieksme, izmaksātie pabalsti, dekrēta at-vaļinājumi, “māmiņu algas”.

Tiesiskie cenzi. Minimālais laulībā stāšanās vecums, īpaši virknē Āzijas un musulmaņu valstu. Ķīnā šī vecuma sliekšņa pacelšana savulaik būtiski samazināja dzimstību.

Medicīniskie faktori. Aktuāla problēma – neauglība, turklāt vienlīdz aktuāla abiem dzimumiem, at-tīstītajās valstīs aktuālāka kā attīstības valstīs.

“Pašregulācija”. Lielisks piemērs – poļi pēc Otrā pasaules kara (milzīgi tautas zaudējumi), kuri paši saprata, ka kaut kas lietas labā jādara, kā rezultātā dzimstības rādītāji ļoti pieauga.

Uzdevums. Iepazīsties ar informāciju “Norvēģi kniebjas par laukiem” (“Nedēļa”, 10.02.2005.) un nosaki, kura dzims-

tību ietekmējošā faktora (no 10 dotajiem) piemērs tas ir? Atbildi pamato!“Norvēģu lauku jauniešu organizācija uzsākusi kampaņu, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu Norvēģijas

lauku rajonos, iedvesmojoties no skandalozā norvēģu jauniešu pāra, kas ar pornogrāfijas lapu F*** for Fo-rest internetā vāc naudu tropu mežu glābšanai.”

“Norvēģijas jauno lauksaimnieku līgas kampaņas F*** for bygda (Kniebties par laukiem) mērķis ir pie-saistīt uzmanību faktam, ka Norvēģijā samazinās dzimstības līmenis, lauku rajonu iedzīvotāji pārceļas uz pilsētām, un daudzviet jālikvidē mazās lauku skolas. Pirms sešiem gadiem, lai glābtu vietējo ģimnāziju, Glopenes pilsētiņas iedzīvotāji sarīkoja “sabiedrības reprodukcijas kampaņu”... Tagad skola ir gandrīz pār-pildīta ar bērniem.”

Uzdevums. Iepazīsties ar informāciju “Vīrietību apdraud piezīmjdatori” (“Lauku Avīze”, 18.12.2004.) un nosaki, kura

dzimstību ietekmējošā faktora (no 10 dotajiem) piemērs tas ir? Atbildi pamato!“Ilgi turēt piezīmjdatoru klēpī ir bīstami, jo tas var izraisīt neauglību, pie šādas atziņas nonākuši zināt-

nieki. Ja vīrietis, braucot vilcienā vai metro, nolēmis pastrādāt, viņš nedrīkst novietot datoru tieši sev klēpī, jo aparāta izstarotais siltums (apmēram 70 grādu) atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz spermatozoīdiem.”

“Bet ungāru zinātnieki no Segedas universitātes pētījuši, kādu iespaidu uz vīrietību atstāj bikšu kabatā nēsāti mobilie tālruņi, un nonākuši pie secinājuma, ka šādas vieglprātības dēļ sēklā līdz pat 30 % samazinās spermatozoīdu skaits, kas var būtiski ietekmēt vīrieša auglību.”

“Pētījums lieku reizi pierādīja, ka spermas daudzumu un kvalitāti ietekmē arī tādi kaitīgi faktori kā stress un smēķēšana.”

�� E��% ��"�� -�%��"�1�� (��& ��+�

#�� S�� %� ��*�� "�' �� -�*� �"��T�� & "�� M��*��"�' ��*&��-�'��*��" ��%/��% �

+�� -��%�� K � �� %�� "�� %�� "�� %��"��

B�� C��!��-��K�-�1��-'�G��-�� 5�� 6�� -�*��-�� %�� %��1��-��

#��" ��L�-�� '�� (I��"�� %�� -�� + � 5(I��1�+� � ��:�6 � �

�� % ��*��5��6�-��>��%��-��H(I��"� �� * ��'�� -�& ��-�� "��

I��"�� "��"� �� * �-��-��- ��"�'�� - ��0 ��%*��+�

(I��"�� -�&�� 5<��%��-�� 6�J�� -�� % ��I��"�� %�� "��-��'�1�� -�� "��"�� ,��*�� %� �"�� U��-�� -��&�� "�� (��%��%�� -�� '��-�& +��2��-��-��%��+

#��" ��L�-��'�� (��% ��-�� -��+�5(!� � ��"��+��B��6

�� % ��*��5��6�-��>��%��-��H(L�� -�� -� � �� %�� "�� % � �-�� *�� &��

�� *��P��"��%�� '��"��'��"��-��"�&*��"�� *��"��-��-�� 5�-��D�� 6��%"�� -��+

(N�� 4�� "��-�� *�� -�� "��% ��%��* ��%��%�� &�� *��-��'�� *��"��-��%��1��-��9��V��-�� "��%/��"��*�� % �+

(,�� -��-�� "�� J*��+

#��" ��L��-'��>�O��'��*��%��-�*��>

!�� 1��D��2��

'�� /�� 0��1��

#�� :� ��9�N �� :� ��9�!��"�� 9; ��9�

#��" ��#��%�&��% �� <� ��-��-��%��*��'�-�� 5��

��6��% ��H(<�-*��CBD�� *�� -'��-�� *�

%�� !��"��)��C��!��"��-��E�%��-��F�"��I��"��C�� *��%�� V��%�� V�)��,�*�� %��'��!��"�� ?��C�� *��%�� "��"�' ��%��.��%��"��"�' ��-��%��-��)�G��S��"��%�� V��C��-�� *��%�� %� V��"��C��-�� *��%��-�� %��"�*��"��%��-� "��(�V�-�� *��%�� "��"��-��"��+


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

�� E��% ��"�� -�%��"�1�� (��& ��+�

#�� S�� %� ��*�� "�' �� -�*� �"��T�� & "�� M��*��"�' ��*&��-�'��*��" ��%/��% �

+�� -��%�� K � �� %�� "�� %�� "�� %��"��

B�� C��!��-��K�-�1��-'�G��-�� 5�� 6�� -�*��-�� %�� %��1��-��

#��" ��L�-�� '�� (I��"�� %�� -�� + � 5(I��1�+� � ��:�6 � �

�� % ��*��5��6�-��>��%��-��H(I��"� �� * ��'�� -�& ��-�� "��

I��"�� "��"� �� * �-��-��- ��"�'�� - ��0 ��%*��+�

(I��"�� -�&�� 5<��%��-�� 6�J�� -�� % ��I��"�� %�� "��-��'�1�� -�� "��"�� ,��*�� %� �"�� U��-�� -��&�� "�� (��%��%�� -�� '��-�& +��2��-��-��%��+

#��" ��L�-��'�� (��% ��-�� -��+�5(!� � ��"��+��B��6

�� % ��*��5��6�-��>��%��-��H(L�� -�� -� � �� %�� "�� % � �-�� *�� &��

�� *��P��"��%�� '��"��'��"��-��"�&*��"�� *��"��-��-�� 5�-��D�� 6��%"�� -��+

(N�� 4�� "��-�� *�� -�� "��% ��%��* ��%��%�� &�� *��-��'�� *��"��-��%��1��-��9��V��-�� "��%/��"��*�� % �+

(,�� -��-�� "�� J*��+

#��" ��L��-'��>�O��'��*��%��-�*��>

!�� 1��D��2��

'�� /�� 0��1��

#�� :� ��9�N �� :� ��9�!��"�� 9; ��9�

#��" ��#��%�&��% �� <� ��-��-��%��*��'�-�� 5��

��6��% ��H(<�-*��CBD�� *�� -'��-�� *�

%�� !��"��)��C��!��"��-��E�%��-��F�"��I��"��C�� *��%�� V��%�� V�)��,�*�� %��'��!��"�� ?��C�� *��%�� "��"�' ��%��.��%��"��"�' ��-��%��-��)�G��S��"��%�� V��C��-�� *��%�� %� V��"��C��-�� *��%��-�� %��"�*��"��%��-� "��(�V�-�� *��%�� "��"��-��"��+

2 4 : ; 6 < 7 9 5 28 22

��;DD ��9� �:�� B�C � �B�� ;:�� : �;99 ��; :��

#��" ��S�� #-�� "� �C�� %�� '��& �� 1�� %��

"�'"�'��&��"�&��D��%��&��*J�� "�& ��'��"��"��* �� -��!��"��1��%��S��#-��%�>O��%��%/�� *��"�� >

��+".@$?�'($'�$@�%)'#�"@�%)$��-��

?�� 1��

+� ��1��

��

-��1 �� !��/A��0

�� 9��K��-�� 9��K��-�� I�� !��D:�� I�"�� 9��K��-�� -�� 4�� -�� !��B:�� N ��

S�� '�

9� ��K��:�-�� K��:�-�� ,�� !��C:�� N�� '�

�� K��:�-�� K��:�-�� !��-�� <�-*��C:�� L��W��'��<�� '�

:� B�K��-�� K��:�-�� 4�� ) P�-�� !��"��<��"�� '�

#��" ��X��"�� 9:��I��;;:�9�:��"�� :�9�CD:�"��*��U��

�� -��9D��%�� %�� C�CCB��"�� 9��'��"�� -��"�' ��-�J��7

�6 ��%��'�� 8%6 ��%��'�� 8'6 ��%��-�� 8�6 � ��-��"��H

!)-'#&��+".@$?�'($�"-�#�()<�� -�� -�� "��

�� *�� -�� -��"�� $��/�� -�� -' � �� -�� -�� "��%�� "��'�% ��,'��-��'��

=�<��-�� !��"��-��>�<��"��*��-�� % ��J��*��>

=�<��%/� ��!��"��-��%/� �"��>=�<��-��J��*��"�� -��'��

�� %��>= � <�� *�� *�� -�� -�� "�� >

,��H=�<��-� �� -��5��'��"��% �� -��&��

��%��-��%� ��-��-��"��%�� '��"��1��6>=�<�� '�� "�� -�� "��"��-��

��'�� %��"��-��"�*��-��>


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

�� !"#$%&��+".@$?�'($&*'"F�$-$'#@&(#H@)

#��" ��-��% � H

@�� I��C IE� ��C I'��C2�-� ,��"� 4��'�� "�

L��"�� &��,��%��

�'�%��

4��

$��%�%��5��-��6

#��" ��L�� !��"�� "�� "�' � � �� /��

-�� %�� H

-�� 482;3��!�� !� �� '��

�)� :��C9B �B��:D:)C :9��B9 :��;�;��)�� ;�B;� ��D��:)�C �D�9�D ��:�B��)�� ;C��D ;:��;�:)�C D:�9�: D��D�C9�)9� ;B�9�D ;:�DC�9:)9C ;:�D�: ;;��CB��)�� ;D�;;� D��B:��:)�C ;:��D� D��B��:�):� ;C�;;: B��99:::):C ;��D�: D;�BC:;�);� :�� D��C�C;:);C 9B�;:B ;��:C9D�)D� 9;��BD ;D��D:)DC �:�C9D :;�CDBB�)B� �:��BC ��;�CB:)BC ;��D� �9�C��C�)C� ��B D��C�C:)CC �C� CC:��Y �� 9

��

��!��"�� "�' �� /��-��"��'��"��-��"�>��%��-��H

��< ��"�' �� -��!��"��"��"��"�� "�' �� -��"�� "��>

9� �< �� "�' � �� -�� !��"�� "��* � � �� K � ��"��* �K � �� -��"��>5�� !�"��#��$6

�� <�� "�� 1 � �� !��"�� K � -��%��-�� "��-'��%��-��"�' ��"��>

:�� "�' �� /��-�� -� "��"�� /0�� >P�� >

;��!��"��"�� "�' �� /��-��"��"��G��-�� >�P�� >

D��,�� -��'�� '��"�� "�' �� /��-��-��*��1��*� �� >�<��-��%��*��-��'��!��"��>

B��!��"��"��"�'��3��-��*��+�"��3�� *��+>��%��-��HC� �<�� "��!��"�� '� � ��-�*�� -��>

5%&��"��'�""(��"��#��6�� <�-'�� "�&��-�*��

��%��"��3��+��%��3��+>

�� !�'(!)-�#$#�P� �� -�� "�� "�� " �� "�� 0�� -��'�� %��

��-�� 5�� %�� *��--�� '�� 6��*J��%��-�� '��& ��

��-��"�� '�� -��-��-��"�� "��"��

,��*�� -�� -�"�� -�� %��%�� -��%� �-�� 1 � � � ��-� �� *J��%�� L��-��-�� %��%� � ��&� ��*J��%�� 0�� -�� L�� -��$0�� "��%��0��-�� "��L��-��"��"��"��!��"��

2��"��"��"�� 0�� ,�� & ��

)��"��*��"��"*��"��*�"��#�#��*��*��!��"��(��*��

�&��##��"��*��"��+��"��"��*��

,��#��&��"�(��(��*��!�� "*��

�&��(��*��*��"��"��


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

��< ��"�' �� -��!��"��"��"��"�� "�' �� -��"�� "��>

9� �< �� "�' � �� -�� !��"�� "��* � � �� K � ��"��* �K � �� -��"��>5�� !�"��#��$6

�� <�� "�� 1 � �� !��"�� K � -��%��-�� "��-'��%��-��"�' ��"��>

:�� "�' �� /��-�� -� "��"�� /0�� >P�� >

;��!��"��"�� "�' �� /��-��"��"��G��-�� >�P�� >

D��,�� -��'�� '��"�� "�' �� /��-��-��*��1��*� �� >�<��-��%��*��-��'��!��"��>

B��!��"��"��"�'��3��-��*��+�"��3�� *��+>��%��-��HC� �<�� "��!��"�� '� � ��-�*�� -��>

5%&��"��'�""(��"��#��6�� <�-'�� "�&��-�*��

��%��"��3��+��%��3��+>

�� !�'(!)-�#$#�P� �� -�� "�� "�� " �� "�� 0�� -��'�� %��

��-�� 5�� %�� *��--�� '�� 6��*J��%��-�� '��& ��

��-��"�� '�� -��-��-��"�� "��"��

,��*�� -�� -�"�� -�� %��%�� -��%� �-�� 1 � � � ��-� �� *J��%�� L��-��-�� %��%� � ��&� ��*J��%�� 0�� -�� L�� -��$0�� "��%��0��-�� "��L��-��"��"��"��!��"��

2��"��"��"�� 0�� ,�� & ��

)��"��*��"��"*��"��*�"��#�#��*��*��!��"��(��*��

�&��##��"��*��"��+��"��"��*��

,��#��&��"�(��(��*��!�� "*��

�&��(��*��*��"��"��

Izglītības ministre: Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ie-viešanas sašūpošana būtu ļaunākais scenārijs

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas sašūpošana būtu ļaunākais scenārijs, uzskata izglī-tības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Šādu viedokli viņa pauda žurnālistiem, komentējot pagaidām piešķirtos trīs miljonus eiro pedagogu algas palielināšanai. Seile uzsvēra, ka šāda summa noteikti ir nepietiekama pilnvērtīgai modeļa ieviešanai.

Reaģējot uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pausto iespēju streikot, ja valdība neradīs iespējas piešķirt prasītos 36 miljonus eiro, Seile skaidroja, ka, neraugoties uz to, ka pedago-giem tika solīts algu pieaugums, visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā nebūs iespējams. To viņa skaidroja ar ierobežotajiem resursiem, aicinot sadarbības partnerus meklēt kompromisa variantus, kā ar esošajiem resursiem panākt apmierinošu kvalitāti.

Seile solīja aizstāvēt pedagogu intereses, cīnoties par pieprasītā finansējuma apjomu, tomēr viņa vēl-reiz uzsvēra, ka valsts budžeta iespējas ir ļoti ierobežotas, tāpēc arodbiedrībai ir visas tiesības protestēt.

Aicina pieteikt pretendentus konkursam “Gada sporta skolo-tājs”

Izglītības un zinātnes ministrija jau desmito gadu rīko konkursu “Gada sporta skolotājs” un aicina katra

saturs


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

novada un pilsētas izglītības pārvaldes, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās izglītības iestā-des līdz šā gada 22.novembrim pieteikt konkursam savus profesionālākos sporta skolotājus.

Konkursa mērķis ir popularizēt sporta skolotāja nozīmi veselīgas jaunās paaudzes izglītošanas procesā, veidot pozitīvu attieksmi pret fiziskajām aktivitātēm un motivēt skolēnus iesaistīties tajās, kā arī noteikt 2014.gada profesionālāko sporta skolotāju valstī.

Konkurss noritēs divās kārtās. Pirmajā kārtā vērtēšanas komisija izvērtēs pieteikumus un sporta stundas videoierakstus. Trīs dalībnieki, kuri būs ieguvuši lielāko punktu skaitu, tiks nominēti titulam “Gada sporta skolotājs” un uzaicināti uz otro kārtu, lai noteiktu uzvarētāju - titula “Gada sporta skolotājs” ieguvēju.

Vērtēšanas komisijā šogad ir pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta un treniņu teorijas, pedagoģijas, psiholoģijas un pedagoģisko prakšu katedras asociētā profesore Andra Fernāte, Latvijas Sporta pedagoģi-jas akadēmijas profesore, pedagoģijas doktore Agita Ābele un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas sporta skolotā-ja, titula “Gada sporta skolotājs 2012” ieguvēja Iveta Daude.

Titulam “Gada sporta skolotājs” nominētie dalībnieki katrs saņems dāvanu karti sporta inventāra iegā-dei dalībnieka pārstāvētajai izglītības iestādei 500 eiro vērtībā. Savukārt konkursa uzvarētājs iegūs titulu “Gada sporta skolotājs” un piemiņas balvu. Tā tiks pasniegta pasākuma “Latvijas Gada balva sportā 2014” apbalvošanas pasākumā, kas notiks 2014.gada 23.decembrī, Rīgā, kultūras centrā “Ziemeļblāzma” un būs vērojams tiešraidē LTV1.

Konkursu “Gada sporta skolotājs” Izglītības un zinātnes ministrija rīko ceremonijas „Latvijas Gada balva sportā” ietvaros.

Konkursa nolikums pieejams ministrijas mājaslapā: http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/sports/pasa-kumi/konkurss2014.html

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies līdz šim lielākais skolēnu skaits

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies 37 000 skolēnu, kas būs līdz šim lielākais dalībnieku skaits, informēja Valsts izglītības satura centra direktora pienākumu izpildītāja Agra Bērziņa.

Viņa šonedēļ žurnālistiem uzsvēra, ka nākamajā vasarā paredzēto skolēnu dziesmu un deju svētku sa-gatavošanās procesā jau iesaistīti 130 000 skolēnu. Tomēr gaidāmajos svētkos būs līdz šim mazākais vidus-skolēnu skaits. Bērziņa to skaidroja ar demogrāfisko bedri.

Svētku dalībnieku paziņošana notiks nākamā gada 20.maijā.Gaidāmajos svētkos pirmo reizi notiks kokļu mūzikas koncerts. Tāpat pirmo reizi svētkos varētu piedalī-

ties latviešu diasporas pārstāvji - pašlaik uz tiesībām piedalīties dziesmu un deju svētkos pretendē kolektīvi no Īrijas, ASV, Vācijas, Lielbritānijas un citām valstīm.

Kā norādīja svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs komponists Raimonds Pauls, jau ir apstip-rināti visi mākslinieciskie vadītāji. Turklāt šoreiz domāts par to, lai arī diriģentu vidū parādās gados jauni diriģenti.

Runājot par noslēguma koncerta repertuāru, noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs diriģents Edgars Vītols norādīja, ka tiks mēģināts rast līdzsvaru starp visiem pazīstamām un mīļām dziesmām un jauniem, mūsdienīgiem skaņdarbiem. Vītols atklāja, ka noslēguma koncertā skanēs arī grupas "The Sound Poets" dziesma "Kalniem pāri", kā arī Renāra Kaupera skaņdarbs "Mana dziesma".

Vītols skaidroja, ka koncertā tiks mēģināts izdziedāt gan jauniešu savstarpējās attiecības, gan arī tēvze-mes mīlestību.

Pauls norādīja, ka gaidāmajā svētku noslēguma koncertā tiks ņemtas vērā iepriekš pieļautās kļūdas. Tā, piemēram, koncerta ilgums paredzēts aptuveni divu ar pusi stundu garumā.

Deju lieluzveduma režisore Inga Cipe atklāja, ka nākamgad svētkos piedalīsies arī pirmsskolnieki un jau 1250 kolektīvi visā Latvijā sākuši gatavošanos svētkiem. Plānots, ka lieluzvedumā piedalīsies 15 500 dejotāju.

Biļešu pārdošana tiks uzsākta nākamā gada aprīļa beigās.XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks no 2015.gada 6.jūlija līdz 12.jūlijam.

http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/sports/pasakumi/konkurss2014.html

http://izm.izm.gov.lv/nozares-politika/sports/pasakumi/konkurss2014.html


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

Rīgas pašvaldība vēlas novērst pretlikumīgu privātstundu pa-sniegšanu skolās

Septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsūtīja informatīvas vēstules paš-valdības izglītības iestādēm, lai informētu, ka privātstundu vadīšana skolas telpās bez privātprakses uzsāk-šanas sertifikāta un nomas līguma ar izglītības iestādi noslēgšanas ir normatīvo aktu pārkāpums, informē-ja Rīgas domē.

Departamenta pārstāve Indra Vilde skaidroja, ka vēstule nosūtīta pēc tam, kad departaments vairākkār-tīgi saņēmis informāciju no Rīgas iedzīvotājiem, ka Rīgas skolu telpās tiek īstenota šāda prakse. Organizējot padotības iestāžu darbu, departaments ik pa laikam nosūtot vēstules, lai vērstu uzmanību uz dažāda veida jautājumiem.

"Tā kā nesen sācies jaunais mācību gads, kad tiek izveidots gan stundu saraksts, gan spriests par intere-šu izglītību skolā, kā arī slēgti līgumi par telpu nomu un tamlīdzīgi, tad ar vēstuli departaments atgādināja par to, ka skolām ir jāseko līdzi arī tādai lietai kā skolotāju privātprakse, ja skolā tāda tiek īstenota, un tas jādara atbilstoši visiem šo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem," skaidroja Vilde.

Minētajā departamenta vēstulē teikts: "Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Iz-glītības pārvalde vēlas Jūs informēt, ka ir saņēmusi informāciju no pašvaldības iedzīvotājiem par gadīju-miem, ka Rīgas izglītības iestāžu telpas pedagogi izmanto privātstundu vadīšanai. Vēlamies Jūs informēt, ka privātstundas izglītības iestādē pedagogs var vadīt tikai tad, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmis privātprakses uzsākšanas sertifikātu un ir noslēdzis telpu lietošanas līgumu ar izglītības iestādi. Lai izglītības iestādē novērstu iespējamos pārkāpumus, izglītības iestādes direktoram lūdzam veikt pedagogu informēšanu par šo prasību. Informēšanu var veikt pedagoģiskās padomes sēdē vai informatīvajā sanāk-smē, vai izdodot rīkojumu par pedagoga privātstundām izglītības iestāžu telpās un iepazīstinot izglītības iestādes pedagogus pret parakstu ar noteikto prasību."

Daugavpilī atklāta Latvijā pirmā multivides svešvalodu apmācī-bu laboratorija

7.novembrī Daugavpils Profesionālajā vidusskolā tika atklāta Latvijā pirmā "Tecnilab" multivides sveš-valodu apmācību laboratorija, informēja SIA "Tomega" pārstāve Una Muzikante.

"Tecnilab" svešvalodu apmācību laboratorijas ir inovatīva pieeja svešvalodu apguvē, kas sniedz nozīmī-gas priekšrocības gan pasniedzējiem, gan skolēniem, ļaujot apgūt svešvalodas pavisam jaunā līmenī. Šo laboratoriju iespējas svešvalodas apguvei ļauj ne vien nodrošināt kvalitatīvu, daudzpusīgu un garantētu svešvalodu apmācību, to tehniskās iespējas ļauj nodrošināt arī kvalitatīvu tulkošanu dažādos starptautis-kos semināros.

Apmācību laboratorijas skolēniem un studentiem garantē ātru un efektīvu svešvalodu apguvi, mudi-not skolēnus praktizēties runā, trenējot izrunu, ātri un efektīvi palīdzot veidot plašu vārdu krājumu. Tur-klāt programmas īstenošanas gaitā regulāri tiek veikti uzdevumi, testi un kontroldarbi, kas sekmē pareizu valodu apguvi. Savukārt pasniedzējiem laboratorijas garantē atvieglotu mācību procesu klasē, vieglāku zināšanu pārbaudi, kā arī novērš subjektīvu vērtējumu, jo vērtēšana programmā tiek veikta automātiski.

Laboratorijas nodrošina arī iespējas vienlaicīgi pielāgot dažādas grupas atbilstoši zināšanu līmenim ga-dījumos, ja klasē vienlaicīgi mācās skolēni ar dažāda līmeņa apgūstamās valodas zināšanām. Tāpat, apgūs-tot valodas "Tecnilab" mācību laboratorijās, skolēniem nepastāv iespēja norakstīt atbildes no klasesbied-riem vai viltot pārbaužu rezultātus, tādējādi garantējot valodu apguvi.

"Izmantojot modernās datoru tehnoloģijas valodu apguvē, tiks veidota vide, kas labvēlīgi ietekmēs sko-lēnus un sekmēs psiholoģisko barjeru pārvarēšanu. Tehnoloģijas ievērojami atvieglos arī skolotāju darbu, samazinās laika patēriņu, gatavojoties stundām, informācijas atlases procesā, pārbaudot skolēnu darbus, kā arī personalizējot un individualizējot mācību procesu," norāda Daugavpils Profesionālās vidusskolas di-rektore Ingrīda Brokāne.

Šī modernā un jaudīgā klase, pēc mācību iestādes vadītājas domām, ir spēcīgs instruments, kas spēs paātrināt, vienkāršot un uzlabot mācības svešvalodu apgūšanas procesā, kā arī attīstīs studentu valodu prasmes un veicinās valodas aktīvu lietošanu.

""Tecnilab" piedāvātās tehnoloģijas sekmēs apmācāmo piesaisti mācību vietām, jo mūsdienu students ir tendēts uz jaunajām tehnoloģijām. "Tecnilab" laboratorijas ļaus celt kopējo svešvalodu zināšanu līmeni


Nr. 34(76); 13. 11. 2014.

skolās, kas savukārt veicinās studentu iespējas darba tirgū," uzsver SIA "Tomega" projektu vadītājs, oficiā-lais "Tecnilab" izplatītājs Latvijā Lauris Voselis.

Šo laboratoriju priekšrocība ir arī iespēja pasniedzējiem strādāt ar dažādiem to rīcībā esošajiem resur-siem - video, audio, foto, CD/DVD un internetu, tādējādi nodrošinot interesantu un interaktīvu mācību procesu. Šajās laboratorijās iespējams apgūt daudzas pasaules valodas.

"Tecnilab" mācību laboratorijas kopš 1970.gada tiek izstrādātas un pilnveidotas Itālijā. Jau 40 gadus "Tecnilab" projektē un ražo augsta līmeņa multiuzdevumu un valodu laboratorijas, kuru mērķis ir vienkār-šot pasniedzēju darbu un efektīvāk veikt apmācību procesu, valodu apguvējiem nodrošinot ātrāku, precī-zāku un kvalitatīvāku valodu apguvi. "Tecnilab" laboratoriju aprīkojumu un tā uzstādīšanu Latvijā nodroši-na SIA "Tomega".

Šogad par nepietiekamām valsts valodas prasmēm sodīti 55 skolotāji

Šogad par nepietiekamām valsts valodas prasmēm sodīti 55 skolotāji, informē Valsts valodas centrā (VVC).

Līdzās vairāk nekā pussimtam skolotāju, sodīti arī 24 skolotāju palīgi.VVC līdz šī gada 1.novembrim veica pārbaudes 99 izglītības iestādēs, pedagogu valodas prasmes vērtē-

jot gan privātās un pašvaldības, gan vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs.Kā norādīja VVC, šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pārbaužu skaits ir pieaudzis. Pērn VVC sodījis

16 skolotājus un 34 skolotāju palīgus.Skolotāji un viņu palīgi, kuriem konstatētas nepietiekamas valsts valodas zināšanas, tiek saukti pie ad-

ministratīvās atbildības.VVC veic skolotāju valodas prasmju pārbaudi, gan balstoties uz saņemtajām sūdzībām, gan arī veicot

pašu plānotos izbraukumus. VVC turpinās veikt pārbaudes arī turpmāk.

Patriotisma nedēļa skolā - videsfonds.lvIknedĀēas e-īurnģls izglātābas profesionģēiem. ; E-pasts: [email protected] 2 saturs Nr. . . . 3 8 13 16 19 24 25 28 SKOLAS

Documents