Latvijas osteorefleksoterapijai – 55 · 4 Mācība par kaulu sensoro sistēmu – ORT zinātniskais pamats 20. gs. 60.–90. gados LEKMI zinātnieki, izpētījuši kaulos esošo

Latvijas osteorefleksoterapijai – 55

2

God. osteorefleksoterapeiti, cien. dāmas un god. kungi!

Par ORT metodes pirmsākumu uzskatu 1957. gada 24. aprīli. Tad, bū-dams toreizējās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Latvijas Eksperimentālās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta aspirants, Rīgas pilsētas kaulu tu-berkulozes slimnīcā pirmo reizi lietoju ORT, ārstējot slimnieku ar ceļa locītavas tuberkulozi.

Osteoreceptorus (kaulos esošos nervu galus jeb kaula receptorus) mehā-niski kairina, ar injekcijas adatu caurdurot kaula struktūras un kaulu smadze-nēs izdara galveno kairinājumu – visbiežāk ar spiedienu ievada fizioloģisko šķī-dumu; retāk – ar elektriskās strāvas impulsiem, lāzera starojumu vai cita veida kairinātājiem. Ievadot kaulā fizioloģisko šķīdumu, tiek radīts osteoreceptoru ba-roceptīvs kairinājums un paaugstināts kaula iekšējais (intraosālais) spiediens. Tā rezultātā endogēni, paša cilvēka organismā, tiek ierosināta un prolongēti uzturēta kaulu cilmes šūnu pavairošanās un diferencēšanās aktivācija. Osteore-ceptoru mehāniska kairināšana caur muguras un galvas smadzenēm (centrālo nervu sistēmu – CNS) izraisa neirālas, neiroķīmiskas, kvantitatīvas un kvali-tatīvas kaulu cilmes šūnu pārmaiņas un citas daudzveidīgas atbildes reakcijas jeb kaula refleksus kaulā un ar kaulu reflektori saistītās sistēmās, ietekmējot to darbību. Reflexus osseus jeb kaula reflekss ir katrs reflekss, ko izraisa kaula kairinājums. Līdz ar to klasiskā Latvijas osteorefleksoterapija ir kaulu refleksu un kaulu cilmes šūnu terapijas metode.

1957. gadā Rīgas pilsētas kaulu tuberkulozes slimnīcā, ar ORT ārstējot 16 gadus vecu pacientu ar mazā lielakaula tuberkulozi, pirmo reizi ar šļirci izvil-ku kaula smadzenes no veselās kājas kaula un ievadīju slimības skartajā kaulā. Šis pacients atveseļojās un arī 2012. gadā ir vesels, ar labu dzīves kvalitāti.

ORT metodes pamatlicējs Dr. habil. med.prof. Georgs Jankovskis

3

Latvijas ORT metode ir atzīta par medicīnas disciplīnu. Jauns zināšanu ko-pums fizioloģijā un medicīnā ir mācība par kaulu sensoro sistēmu, kas ir ORT zinātniskais pamats. Ir izstrādāta un medicīnas praksē ieviesta osteodiagnosti-ka, osteoprofilakse, osteorefleksoterapija. Rīgas Osteorecepcijas skolā sagatavo-ti osteorefleksoterapeiti. Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācija ir dibināta 1993. gadā.

Latvijas zinātnieki par atklājumu «Kaulu sensorā sistēma un tās fizioloģis-kā struktūra», par ORT metodes izstrādāšanu un ieviešanu medicīnas praksē ir aizstāvējuši 32 medicīnas un bioloģijas doktora un habilitētā doktora disertāci-jas. Eiropas patentu organizācijas datubāzē esp@cenet ir norādītas 26 Latvijas zinātnieku izgudrojumu autorapliecības un pasaulē pirmo reizi lietotā atslēgvār-da osteorefleksoterapija prioritāte.

Latvijas klasiskā ORT sniedz jaunas iespējas, piemēram, kaulu lūzumu (pat ilgstoši nedzīstošu) saaudzēšanā, miopātiju (Erba slimība, Laduzi–Deže-nera slimība), izkaisītās sklerozes, galvas smadzeņu infarktu akūtajā un hro-niskajā stadijā u. c. slimību fizioloģiskajā ārstēšanā, nelietojot medikamentus. 2012. gada februārī Dubaijā notikušajā 4. starptautiskajā konferencē bērnu ķirurgs Dr. habil. med. profesors Aris Lācis ieteica lietot ORT bērnu sirds mio-pātijas gadījumos.

Osteorefleksoterapeiti Latvijā, ASV, Azerbaidžānā, Bulgārijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Turcijā, Baltkrievijā, Gruzijā, Izraēlā, Moldovā, Polijā, Uzbekis-tānā un citviet pasaulē ORT lieto ikdienas ārstu praksē, kā arī pētī ORT darbības mehānismus un paplašina turpmākās lietošanas iespējas.

Pateicos visiem osteorefleksoterapeitiem, LU EKMI zinātniekiem un citu nozaru speciālistiem par osteorefleksoterapijā ieguldīto darbu, zināšanām un sa-sniegtajiem rezultātiem! Novēlu veiksmīgi arī turpmāk īstenot zinātniskās iece-res un turpināt sadarbību!

Dr. habil. med. prof. Georgs Jankovskis,

ORT pamatlicējs un tās pilnveidotājs,Rīgas Osteorecepcijas skolas dibinātājs, pasniedzējs un

Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijas prezidents

Rīgā 2012. gada 24. aprīlī

4

Mācība par kaulu sensoro sistēmu – ORT zinātniskais pamats

20. gs. 60.–90. gados LEKMI zinātnieki, izpētījuši kaulos esošo ner-vu saistību ar centrālo nervu sistēmu, atklāja kaulu sensoro sistēmu (KSS): osteoreceptori ir cieši funkcionāli saistīti ar muguras un galvas smadzenēm. Nervu impulsu plūsma no osteoreceptoriem izplatās pa somatiskajiem un sim-pātiskajiem centrtieces (aferentajiem) nerviem un saslēdzas ar centrbēdzes (eferentajiem) nerviem vienotā refleksu lokā attiecīgā muguras smadzeņu lī-menī (1. att. I) un galvas smadzenēs līdz pat lielo pusložu garozai (1. att. II). Osteorecepcijas pārstāvniecība ir eksperimentāli pierādīta galvas smadzeņu garozas pirmajā un otrajā sensomotorajā zonā, Deitersa kodolos, smadzenīšu garozā, talāmā, hipotalāmā, hipokampā, astainajā kodolā u. c. Osteorecepcijas pārstāvniecības zonas galvas smadzeņu lielo pusložu garozā atrodas blakus un daļēji pārklājas ar citu somatosensoro un interoreceptīvo sistēmu pārstāv-niecības zonām (1. att. II). Tas liecina par KSS un citu sensoro sistēmu un to

Apzīmējumi: 1 – redzes receptori, 2 – kaulu receptori, 3 – dzirdes receptori, 4 – ādas receptori, 5 – ožas receptori, 6 – garšas receptori, 7 – muskuļu receptori, 8 – iekšējo orgānu

receptori I – nervu impulsu

vadīšanas ceļi uz muguras un galvas smadzenēm (CNS) un smadzenēs,

II – sensoro sistēmu pārstāvniecības zonas galvas smadzeņu lielo pusložu garozā

1

2

3

456

7

8

A

AAAA

A

A

I

II

1. attēls. Kaulu sensorās sistēmas un citu sensoro sistēmu fizioloģiskās uzbūves shēma (K. Bikova (1959) sensoro sistēmu shēma, papildināta ar kaulu sensoro sistēmu) (G. Praulīte, 1967; G. Praulīte, G. Jankovskis, 1963, 1971)

5

funkciju ciešo saistību un mijiedarbību. Tādēļ, kairinot osteoreceptorus, caur CNS iespējams izraisīt daudzveidīgus kaulu refleksus kaulā un ar kaulu reflek-tori saistītās sistēmās (2. att.).

1

2

3

4 11

5

6

7

8

910

12

13

14

15 Apzīmējumi: 1 – kaula nervi, 2 – šļirce ar injekcijas adatu, 3 – muguras smadzenes, 4 – veģetatīvās nervu

sistēmas gangliji, 5 – āda, muskuļi, kauli, 6 – asinsvadi, 7 – iekšējie orgāni, 8 – bioloģiski aktīvas vielas, 9 – hormoni,

10 – iekšējās sekrēcijas dziedzeri,

11 – muguras smadzeņu spinālie gangliji,

12 – retikulārā (tīklveida) formācija,

13 – hipotalāms, 14 – smadzenītes, 15 – galvas smadzeņu garoza

2. attēls. Osteoreceptoru kairinājuma iedarbība (G. Jankovskis, 1982)

Osteoreceptoru kairinājums ietekmē serotonīna, dopamīna, g-amino-sviestskābes u. c. neiromediatoru biosintēzi galvas smadzenēs (3., 4. att.); maina imūnglobulīnu un glikokortikoīdu saturu asinīs; sekmē kaulu masas un kaulu smadzeņu masas pieaugumu; maina nukleīnskābju (DNS, RNS) saturu kaulu smadzenēs; sekmē kaulu smadzeņu mezenhimālo cilmes šūnu proliferatīvā po-tenciāla paaugstināšanos u. c.

6

0

0,5

1,0

1,5

2,0

0

0,3

0,6

0,9

1,2

1 2 3 1 2 3

μg/g

μg/g

Apzīmējumi:– kontroles grupas dzīvnieki– eksperimentu grupas dzīvnieki

3. attēls. γ-aminosviestskābes satura izmaiņas hipotalāmā (1), svītrainajā ķermenī (2), smadzeņu stumbrā (3) osteoreceptoru kairinājuma ietekmē (G. Praulīte, V. Kluša, R. Muceniece, I. Liepa, 1989)

4. attēls. Serotonīna satura izmaiņas hipotalāmā (1), svītrainajā ķermenī (2), smadzeņu stumbrā (3) osteoreceptoru kairinājuma ietekmē (G. Praulīte, V. Kluša, R. Muceniece, I. Liepa, 1989)

Fizioloģiskā šķīduma spiediena ietekmē kaulu cilmes šūnas kvantitatīvi un kvalitatīvi mainās. Kad šīs aktivizētās cilmes šūnas ir nonākušas vispārējā asins-ritē, tās piesaista bojāto audu izdalītie enzīmi. Tādā veidā tiek nodrošināti reģe-nerācijas procesi organismā.

ORT osteotehnoloģijas prioritāte – osteoreceptori tiek kairināti vienu rei-zi, retākos gadījumos vairākas reizes nedēļā – pamatojas uz klīniskajiem un cilmes šūnu pētījumu rezultātiem. Bojāto audu reģenerācijas procesu nodroši-nāšanai cilvēka organismā lielāku kaulu cilmes šūnu skaita pieaugumu izraisa regulāra šo šūnu mehāniska kairināšana vairākos ORT seansos. Parasti vairā-kas reizes nedēļā ORT izdara hronisku, smagu slimību gadījumos.

Osteorefleksoterapija

Izzinātais ORT neirālais, humorālais un hipotētiskais kaulu cilmes šūnu reģeneratīvais mehānisms un citi darbības mehānismi zinātniski pamato ORT lietošanu vairāk nekā 80 dažādu slimību un sindromu ārstēšanā. Tās ir osteopo-roze, kaulu lūzumi, spondiloze, pleca un lāpstiņas periartrīts, elkoņa epikondilīts, deformējošā osteoartroze, gūžas locītavas rajona osteoentezopātijas, metatarzālo kaulu galviņu aseptiskā nekroze un Kēlera slimība, Deičlendera slimība, vibrāci-jas slimība, Kīnbeka–Preizera slimība, Osguda–Šlātera slimība, miopātijas (Erba slimība, Laduzi–Dežerena slimība), migrēna, galvas smadzeņu infarkts akūtā un hroniskā stadijā, trijzaru nerva neiralģija, kardialģija, depresija, senestopātijas, bronhiālā astma, mielopoēze, fantoma sāpes, diabētiskā pēda, posturālā līdzsva-ra traucējumi, telpiskās orientācijas traucējumi, atkarība no nikotīna, atkarība no alkohola, atkarība gan no alkohola, gan nikotīna, alkohola abstinences sin-droms, atkarība no narkotiskām un toksiskām vielām, skeleta muskuļu atonijas

7

sindroms, Pārkinsona sindroms, fobijas (bailes), karpālā kanāla sindroms, izkai-sītā skleroze, bērniem akomodācijas spazmas un tuvredzība, stostīšanās, enurē-ze, enkoprēze u. c.

Visos gadījumos ORT vēlams lietot kā monoterapiju. To var kombinēt ar ma-sāžu, ārstniecisko vingrošanu, patoģenētisko un simptomātisko farmakoterapiju.

Osteodiagnostika

Profesors G. Jankovskis sistematizētus klīniskos novērojumus osteopo-rozes osteodiagnostikā datē ar 1974. gada 20. jūniju. Ārstējot slimniekus ar ORT, G. Jankovskis bija uzkrājis lielu klīnisko materiālu un pārliecību – piere-dzējis osteorefleksoterapeits, ievadot injekcijas adatu veselā (cietā) kaulā, sajūt lielu kaulaudu pretestību. Ja adatu ievada dažāda smaguma pakāpju osteopo-rozes izmainītā (trauslā) kaulā, ir sajūtama attiecīgi vidēja, maza vai niecīga kaulaudu pretestība (smagas osteoporozes gadījumā injekcijas adata dažkārt iekrīt kaulā).

Osteoporozes skala(G. Jankovskis, 1974; G. Jankovskis, I. Beldava, A. Čūriškis,

M. Vītola, B. Līviņa, K. Strēlis, I. Blumberga, 2001)

Osteoporozes dalījums

Pēc PVO Pēc G. Jankovska

T skalas rādītāji (SN) Kaulaudu pretestības rādītāji

–1,0 < SN +2,5Nav

osteoporozes0 osteoporozes

ballesLiela kaulaudu pretestība

–2,5 < SN < 1,0 Osteopēnija1 osteoporozes

balleVidēja kaulaudu pretestība

SN < –2,5 Osteoporoze2 osteoporozes

ballesMaza kaulaudu pretestība

SN < –2,5 un vismaz 1 ar osteoporozi saistīts kaulu

lūzums anamnēzē

Smaga osteoporoze

3 osteoporozes balles

Niecīga kaulaudu pretestība (dažkārt adata iekrīt

osteoporotiskā kaulā)

Osteoporozes osteodiagnostikas puskvantitatīvā metode papildina līdz ši nējās osteoporozes diagnostikas metodes. Osteodiagnostikas metodes priekš rocības:

• tā ir fizioloģiska metode;• to var lietot jebkurā kaulā, jebkurā osteoporozes profilakses un ārstēšanas

(arī medikamentozās ārstēšanas) gaitā;• to lieto osteoporozes profilakses un ārstēšanas efektivitātes novērtēšanai;• tā vienlaikus ir arī osteoporozes ārstēšanas un profilakses metode;• metode ir vienkārši lietojama, ekonomiski izdevīga, tālab to, piemēram,

ģimenes ārsti, varētu lietot kā osteoporozes skrīninga (sijājošo) metodi pa-cientiem ar kaulu u. c. sistēmu patoloģiju, kaulu veselības stāvokļa novēr-tēšanai un tā korekcijai.

8

Osteoprofilakse

Osteoprofilakses metodi, sākot no 25–30 gadu vecuma, ieteicams izmantot tālbraucējiem šoferiem, banku, biroju un citu iestāžu darbiniekiem, it īpaši da-torlietotājiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar ilglaicīgu statisku un nelabvēlīgu slodzi mugurkaulam, ar vienveidīgām, ilgstošām un ātrām delnas pamatnes, ple-cu locītavas un pirkstu kustībām, ar pastāvīgu redzes sasprindzinājumu u. tml.

2002. gadā G. Jankovskis, I. Beldava, A. Čūriškis, B. Līviņa un K. Strēlis izstrādāja datorlietotāju arodslimību osteoreflektoro profilakses metodi – mu-gurkaula kakla, krūšu un jostas daļas smailā izauguma, delnas pamatnes un pa-pēža kaula osteoreceptoru kairināšanu, ar spiedienu kaulu smadzenēs ievadot 0,5–1,0 ml fizioloģiskā šķīduma.

ORT efektivitātes prognozēšana pirmajā ORT seansā vai pēc tā

Depresijas gadījumā ORT ārstēšanas terapeitiskais efekts variē 50–70–80% robežās. Visbiežāk depresijas, senestopātiju u. c. slimību ORT ārstēšanas efektivitātes prognozēšanai lieto kaula jutības rādītājus (kaula hronaksiju un kaula sāpju jutības rādītājus – minimālās un maksimālās kaula sāpes, kaula sāp-ju tolerances koeficients ir paši informatīvākie rādītāji). Piemēram, depresijas osteoreflektorās ārstēšanas efektivitātes prognozēšanas metodes pamatā ir LU EKMI zinātnieku atklājums, ka depresijas slimniekiem ar nomāktu garastāvokli, kustību un domāšanas gausumu (depresijas triādi) salīdzinājumā ar veseliem cil-vēkiem arī kauli ir kavētā, nomāktā stāvoklī – izturība pret sāpēm ir liela, kauli ir mazsāpīgi vai nesāpīgi un nejutīgi pret osteoreceptoru kairinājumu (5. a, b att.). Sekmīgas EOS ārstēšanas gadījumā slimnieka spieķa kaula u. c. kaulu izturība pret sāpēm kļuva mazāka, kauli – jutīgāki gan pēc atsevišķa EOS seansa, gan visa ārstēšanas kursa (5. a att.). Ja pēc pirmā EOS seansa kaula sāpju jutības rādītāji būtiski pazeminās, prognoze ir labvēlīga.

Apzīmējumi:– pirms ārstēšanas, – pēc viena EOS seansa, – pēc EOS kursa

a – ar labu ārstēšanas rezultātu, b – ar sliktu ārstēšanas rezultātu

ba

0

1

2

3

0

1

2

3

dx sin dx sin

5. attēls. Depresijas slimnieku spieķa kaula sāpju tolerances koeficienta pārmaiņas pēc elektro osteostimulācijas seansa un EOS ārstēšanas kursa (I. Beldava, T. Kancāns, G. Jankovskis, 1985)

9

ORT metodes izstrādātāji un pilnveidotāji

ORT metode ir izstrādāta un pilnveidota LU EKMI, galvenokārt Eksperi-mentālās fizioloģijas laboratorijā tās vadītāja un ORT pamatlicēja prof. Dr. habil. med. Georga Jankovska vadībā vairāk nekā piecos gadu desmitos. 2012. gadā Latvijas ORT aprit 55 gadi. Eksperimentālos un klīniskos novēroju-mus veikuši laboratorijas zinātniskie līdzstrādnieki (prof. Dr. biol. Gunita Praulī-te, prof. Dr. habil. med. Andris Mertens, Dr. biol. Inta Beldava, prof. Dr. biol. Pē-teris Ozoliņš, Dr. med. Maruta Vītola, Dr. med. Baiba Līviņa, prof. Dr. habil. med. Valentīns Logins, prof. Dr. med. Immanuels Taivans, Dr. med. Kārlis Strēlis, Dr. med. Inese Blumberga, Dr. med. Andris Čūriškis, Dr. biol. Aivars Lazda, Dr. Vladimirs Orlovs, psihiatrs Tālis Kancāns, biologs Dr. biol. Andrejs Noženko, laboranti – bioloģes Aina Apine, Janīna Iļjina, Monika Krātiņa, Dace Geidāne, Ramona Pelčere, ārste Liene Biezā, fiziķis Māris Brāzma, inženieri Aleksejs Stru-kovs, Juris Lauznis, Aivars Balt alksnis u. c.). Metodes izstrādāšanā aktīvi pieda-lījušies arī citi LU EKMI kolēģi – Dr. habil. med. Alberts Aldersons, Dr. biol. Tālivaldis Freivalds, Dr. biol. Dmitrijs Širjajevs u. c.

Veiksmīga bijusi sadarbība ar klīnicistiem, dažādu nozaru speciālistiem – pulmonologu Gunti Celmiņu, oftalmoloģi Inesi Valeini, neiroloģēm Ievu Kaln-ciemu, Ilzi Miķelsoni, Ainu Plūmi, narkologiem Aleksandru Kuzminu, Andri Glāzīti, psihiatriem Sergeju Volkovu, Māru Dīriņu, prof. Dr. habil. med. Imantu Eglīti u. c.

Latvijas zinātnieku ieguldījums osteorefleksoterapijā, osteodiagnostikā, osteoprofilaksē un mācībā par kaulu sensoro sistēmu

1. LU EKMI zinātnieku atklājums sensoro sistēmu fizioloģijā – kaulu senso-rā sistēma, tās fizioloģiskā uzbūve un darbības mehānismi (G. Jankovskis, G. Praulīte, A. Mertens, I. Beldava, P. Ozoliņš, B. Līviņa, M. Vītola, T. Kan-cāns, V. Logins, I. Taivans, V. Orlovs, I. Blumberga, A. Lazda, K. Strēlis, 1989).

2. LEKMI zinātnieku izgudrojumi. Eiropas patentu organizācijas elektroniskajā datubāzē esp@cenet uzrādī-

tas 26 Latvijas zinātnieku izstrādātās izgudrojumu autorapliecības slimību ārstēšanā, diagnostikā, ORT efektivitātes prognozēšanā un citi izgudrojumi.

1. Аппена М. Г., Янковский Г. А., Мертен А. А. Способ динамического определения функционального состояния мотонейронов тройничного нерва в процессе осте-орефлексотерапии у больных тригеминальными невралгоневритами. Авт. свид. № 1438716. БИ, 1988, № 43.

2. Белдава И. А., Янковский Г. А., Мертен А. А. Способ лечения нарушений посту-рального равновесия. Авт. свид. № 665917. БИ, 1979, № 21.

10

3. Белдава И. А., Янковский Г. А., Мертен А. А. Способ лечения нарушений посту-рального равновесия. Авт. свид. № 1169672. БИ, 1985, № 28.

4. Глазитис А. Х., Дириня М. Н., Белдава И. А., Мертен А. А., Витола М. К., Блумбер-га И. О., Янковский Г. А. Способ купирования абстинентного синдрома у больных хроническим алкоголизмом. Авт. свид. № 1738288. БИ, 1992, № 21.

5. Канцан Т. П., Белдава И. А., Янковский Г. А., Мертен А. А. Способ прогноза эф-фективности остеорефлекторного лечения депрессий. Авт. свид. № 1428358. БИ, 1989, № 7.

6. Канцан Т. П., Белдава И. А., Янковский Г. А., Мертен А. А. Способ прогноза эффек-тивности лечения сенестопатий остеорефлексотерапией. Авт. свид. № 1724174. БИ, 1992, № 13.

7. Логин В. П., Мертен А. А., Целминьш Г. Я., Янковский Г. А. Способ лечения брон-хиальной астмы. Авт. свид. № 511948. БИ, 1976, № 16.

8. Логин В. П., Пукста И. П., Янковский Г. А. Способ лечения кардиалгии. Авт. свид. № 1130322. БИ, 1984, № 47.

9. Мертен А. А., Блумберга И. О., Витола М. К., Белдава И. А., Янковский Г. А. Спо-соб лечения дегенеративно-дистрофических и посттравматических заболеваний опоры и движения. Авт. свид. № 1296177. БИ, 1987, № 10.

10. Мертен А. А., Алдерсонс А. А., Янковский Г. А., Крауклис А. А. Способ диагности-ки остеопороза. Авт. свид. № 1311704. БИ, 1987, № 19.

11. Мертен А. А., Ширяев Д. А., Блумберга И. О. Способ определения функциональ-ного состояния спинного мозга. Авт. свид. № 1431733. БИ, 1988, № 39.

12. Сочнева З. Г., Белдава И. А., Волков С. П., Канцан С. П., Янковский Г. А., Мер-тен А. А. Способ лечения депресий с помощью рефлексотерапии. Авт. свид. № 1449125. БИ, 1989, № 2.

13. Мертен А. А., Янковский Г. А., Белдава И. А. Способ коррекции устойчивости про-странственной ориентации у человека. Авт. свид. № 1827269. БИ, 1992, № 26.

14. Сочнева З. Г., Белдава И. А., Янковский Г. А., Канцан С. П., Волков С. П., Мер-тен А. А. Способ лечения депресий. Авт. свид. № 1147409. БИ, 1985, № 12.

15. Эглитис И. Р., Янковский Г. А., Канцан Т. П., Белдава И. А., Мертен А. А., Волков С. П. Способ лечения сенестопатического синдрома. Авт. свид. № 806035. БИ, 1981, № 7.

16. Янковский Г. А., Мертен А. А., Озолиньш П. П., Белдава И. А., Апине А. Я., Вито-ла М. К. Способ лечения синдрома мышечной атонии. Авт. свид. № 1209219. БИ, 1986, № 5.

17. Янковский Г. А., Белдава И. А., Южанова Т. П., Валейне И. Я., Витола М. К. Спо-соб лечения спазма аккомодации и слабой степени близорукости у детей. Авт. свид. № 1289479. БИ, 1987, № 6.

18. Янковский Г. А., Канцан Т. П., Белдава И. А., Ливиня Б. Я., Калнциема И. Я. Спо-соб лечения синдрома паркинсонизма. Авт. свид. № 1377115. БИ, 1988, № 8.

19. Янковский Г. А., Мертен А. А., Канцан Т. П., Белдава И. А. Способ лечения не-вралгии тройничного нерва. Авт. свид. № 1169652. БИ, 1985, № 28.

20. Янковский Г. А., Белдава И. А., Ливиня Б. Я., Плуме А. Я., Калнциема И. Я. Способ лечения мигрени. Авт. свид. № 17311220. БИ, 1992, № 17.

21. Янковский Г. А., Логин В. П., Белдава И. А., Кратиня М. Х., Мертен А. А. Способ лечения шейного остеохондроза. Авт. свид. № 833225. БИ, 1981, № 20.

22. Янковский Г. А., Мертен А. А., Белдава И. А., Лазда А. О. Способ лечения эпикон-дилитов. Авт. свид. № 129117. БИ, 1987, № 7.

23. Янковский Г. А., Кузьменко Н. Я., Мертен А. А., Лаузнис Ю. В., Белдава И. А. Спо-соб лечения деформирующих артрозов. Авт. свид. № 1353443. БИ, 1987, № 43.

24. Янковский Г. А., Ливиня Б. Я., Белдава И. А., Мертен А. А., Витола М. К. Способ ле-чения плече-лопаточного периартрита в затяжной стадии. Авт. свид. № 1655517. БИ, 1991, № 22.

11

25. Янковский Г. А., Мертен А. А., Белдава И. А., Праулите Г. К., Ви тола М. К. Способ лечения остеохондроза позвоночника и артрозов суста вов. Авт. свид. № 782815. БИ, 1980, № 44.

26. Мертен А. А., Ширяев Д. А. Способ диагностики функционального состояния костной ткани. Авт. свид. № 1181632. БИ, 1985, № 36.

27. Янковский Г. А., Мертен А. А., Белдава И. А., Витола М. К., Блумберга И. О., Ли-виня Б. Я., Кузьмин А. А. Способ лечения больных с токсикоманиями и нарко-маниями. Заявка № 5027242. [Pozitīvs Patentu valdes (ВТПЭ) ekspertīzes slēdziens 08.07.1992.]

Citas izstrādātās slimību osteoreflektorās ārstēšanas metodes – G. Jankovskis, I. Kai-risa, I. Beldava, M. Vītola, I. Blumberga, L. Biezā, A. Mertens «Enurēzes ORT ārstēšana» (1982); G. Jankovskis, I. Kairisa, I. Beldava «Enkoprēzes ORT ārstēšana» (1982); G. Jan-kovskis, I. Beldava, B. Līviņa «Stostīšanās ORT ārstēšana» (1991); I. Beldava, B. Līviņa, G. Jankovskis «Alkoholatkarības ORT ārstēšana» (1992); G. Jankovskis, I. Beldava, B. Lī-viņa, R. Puķe, I. Blumberga, M. Vītola «Nikotīnatkarības ORT metode» (1990); I. Belda-va, B. Līviņa, G. Jankovskis «Vienlaicīga alkohola un nikotīna atkarības ORT ārstēšana» (1991); G. Jankovskis (1974); G. Jankovskis, I. Beldava, A. Čūriškis, M. Vītola, B. Līviņa, K. Strēlis, I. Blumberga «Osteoporozes skala» (2001); G. Jankovskis «Kaulu lūzumu ORT saaudzēšana» (1982, 2012); G. Jankovskis, J. Ancāns, U. Riekstiņa, I. Čakstiņa, K. Rozen-bergs, J. Sīpols, I. Beldava, B. Līviņa, M. Vītola, A. Čūriškis, K. Strēlis. «Miopātiju (Erba, Laduzi–Dežerena slimība) ORT ārstēšana» (2010); G. Jankovskis, I. Beldava, B. Līviņa, M. Vītola, A. Čūriškis «Galvas smadzeņu infarktu akūtas stadijas ORT ārstēšana» (2010); G. Jankovskis, I. Beldava, A. Čūriškis, B. Līviņa, K. Strēlis «Datorlietotāju arodslimību ORT profilakses metode» (2002) u. c.

3. LEKMI Eksperimentālās fizioloģijas laboratorijas zinātnisko līdzstrādnieku izstrādātās medicīnas un bioloģijas doktora un habil. doktora disertācijas, diplomdarbi, monogrāfijas u. c. zinātniskās publikācijas.

1. Blumberga I. Kaulu sensorās sistēmas nozīme kakla osteohondrozes patoģenēzē. Di-sert. darba kopsav. Dr. med. grāda iegūšanai. R., 1993.

2. Čūriškis A. Osteoporozes funkcionālais raksturojums apakšējās ekstremitātes spongio-zajos kaulaudos. Promoc. darba kopsav. Dr. med. grāda iegūšanai. R., 1993.

3. Jankovskis G. Kaula smadzeņu refleksi no vesela kaula un pie kaulu tuberkulozes. Di-sert. med. zin. kand. grāda iegūšanai. R., 1957.

4. Līviņa B. Kaulu sensorās sistēmas nozīme pleca un lāpstiņas periartrīta patoģenēzē un ārstēšanā. Disert. darba kopsav. Dr. med. grāda iegūšanai. R., 1993.

5. Витола М. К. Экспериментальное исследование костномозгового кровообраще-ния в длинных трубчатых костях. Автореф. дис. на соиск. учен. степ. канд. мед. наук. Р., 1971.

6. Кратиня М. Х. Влияние остеорефлекторной терапии на количественные измене-ния глюкокортикоидов и иммуноглобулинов у больных шейным остеохондрозом. Дипл. работа. Р.: ЛГУ, 1978.

7. Лазда А. О. О роли симпатической инервации в физиологии костной системы. Автореф. дис. на соиск. учен. степ. канд. биол. наук. Р., 1967.

8. Логин В. П. Рефлекторные воздействия из остеорецептивных зон ребер в ком-плексном лечении больных бронхиальной астмой. Автореф. дис. на соиск. учен. степ. канд. мед. наук. Р., 1973.

9. Мертен А. А. Функциональная взаимосвязь костной и мышечной системы. Рига: Зинатне, 1986, 119 с.

10. Мертен А. А. Роль некоторых спинальных и супраспинальных образований в функциях остеоанализатора. Дис. на соиск. учен. степени канд. мед. наук, Рига, 1969, 280 с.

12

11. Праулит Г. К. Афферентная структура остеоанализатора. Авт. дис. на соиск. учен. степ. канд. биол. наук. Рига, 1967.

12. Стрелис К. Э. Адаптация кровообращения в конечностях к усиленной физической нагрузке. Дис. на соиск. учен. степени канд. мед. наук, Рига, 1973, 153 с.

13. Тайван И. Л. Представительство остеорецептивной сигнализации в коре мозжеч-ка. Автореф. дис. на соиск. учен.степ. канд. мед. наук. Р., 1974.

14. Riekstina U., Cakstina I., Parfejevs V., Hoogduijn M., Jankovskis G., Muižnieks I., Muceniece R., Ancans J. Embryonic stem cell marker expression pattern in human bone marrow, adipose tissue, heart and dermis. Stem Cell Review, Vol. 5, No. 4, 2009, pp. 378–386.

15. Mertens A., Vītola M., Čūriškis A. Spongy bone pressure changes in osteoarthritis. Pro-ceedings of Latvian Academy of Sciences. B. 1993, No. 5 (550), p. 74–76.

16. Jankovskis G., Beldava I., Vitola M. Curiskis A. Modern neurology and osteoreflexot-herapy. The Challenge of Acupuncture ICMART International Symposium of Medical Acupuncture and Related Techniques, Riga, 1999, May 21–23.

17. Янковский Г. А. Остеорецепция в норме и при костно-суставном туберкулезе. Дисерт. на соиск. учен. степ. докт. мед. раук. Рига, 1972, 370 с.

18. Янковский Г. А. Остеорецепция. Р.: Зинатне, 1982, 206 с.19. Jankovskis G., Beldava I., Mertens A. Kaulu sensorā sistēma un osteorefleksoterapija.

Rīga: Zvaigzne ABC, 1996, 220 lpp.20. Jankovskis G., Beldava I., Čūriškis A., Strēlis K. Osteodiagnostika. Osteoprofilakse. Os-

teorefleksoterapija. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 224 lpp.21. Jankovskis G., Beldava I., Līviņa B., Strēlis K., Čūriškis A. Skelets kustībā un veselība.

Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2009, 119 lpp.22. Beldava I. Cilvēks alkohola gūstā. Rīga: Narkoloģijas centrs, 2003, 138 lpp.23. Beldava I., Līviņa B. Alkoholatkarība un osteorefleksoterapija. Rīga, LU Akadēmiskais

apgāds, 2012., 152 lpp.24. Beldava I., Vītola M. Osteoreflexotherapy in Latvia. Acta Medico-Historica Rigensia,

Pauli Stradini Museum Historiae Medicina. Riga, 2000, vol. V (XXIV), p. 169–191.25. Beldava I., Yankovskis G., Vitola M. Postural equilibrium: functional system and its

stabilization by means of osteoreflexotherapy. Acupuncture and Electrotherapeutic re-search, Int. J., New York, 1998, vol. 23, pp. 27–34.

26. Праулит Г. К., Клуша В. Е., Муцениеце Р. К., Лиепа И. Р. Влияние остеорецептив-ной сигнализации на содержание нейромедиаторов в структурах ЦНС. Изв. АН Латв. ССР, 1989, № 1б, с. 124–127.

27. Praulīte G., Vītola M., Knēts I. Kauls kā dzīva sistēma. Rīga: Zinātne, 1980, 79 lpp.28. Yankovskis G., Beldava I., Livina B. Osteoreflectory treatment of alcohol abstinen-

ce syndrome and crawing for alcohol in patients with alcoholism. Acupuncture and Electrotherapeutic Research, Int. J., New York, 2000, vol. 25, pp. 9–16.

29. Озолинь П. П., Витола М. К. Кровоснабжение кости. Руководство по физиологии. Физиология кровообращения. Ленинград, Наука, 1984, с. 547–554.

30. Yankovskis G. A novel approach in the treatment of the bone fractures. International Symposium of Stem Cells Research. Riga, November 6–9, 2007.

31. Mertens A., Curiskis A., Vitola M. Die funktionelle Characteristik des Knochengevebes und der unteren Extremität bei Patienten mit Koxartrose. Osteologie, Band 5, 1996, Suppl. 1, p. 25.

32. Kancāns T. Osteorefleksoterapija psihiatrijā. Latvijas Ārsts, Rīga, 1991., Nr. 4, 12.–15. lpp.

33. Yankovsky G. Osteoreceptive sensory system. Proceed. of Latvian Academy of Science. B, 1992, No. 4 (537), pp. 52–57.

13

Latvijas zinātnieku ieguldījums osteorefleksoterapijā kā medicīnas disciplīnā –

jauns zināšanu kopums fizioloģijā, medicīnā, Rīgas Osteorecepcijas skolas izveidošana osteorefleksoterapeita specialitātes apgūšanai, Latvijas Osteoreflek-soterapeitu asociācijas dibināšana.

Rīgas Osteorecepcijas skolai – 25 gadi

Pagājušā gadsimta 60.–80. gados no dažādu specialitāšu ārstiem Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Ukrainā un citviet uz LU EKMI tika atsūtīts ap 3500 vēstuļu ar lūgumu palīdzēt iepazīt jaunās atziņas un apgūt osteorefleksoterapeita specia-litāti. Tāpēc institūta zinātnieki 1987. gadā izveidoja Rīgas Osteorecepcijas skolu, kurā ORT var apgūt dažādu specialitāšu ārsti (LU EKMI O. Vācieša ielā 4, Rīgā, LV-1004, e-pasts: [email protected]).

Latvijas Osteorefleksoterapeitu asociācijai – 19 gadi

1993. gadā osteorefleksoterapeiti apvienojās Latvijas Osteo-refleksoterapeitu asociācijā. Tās prezidents ir Dr. habil. med. profe-sors Georgs Jankovskis, viceprezidente Dr. med. Maruta Vītola un sekretārs Dr. med. Andris Čūriškis.

Latvijā praktizējošie osteorefleksoterapeiti

ORT pamatlicējs ir Dr. habil. med. prof. Georgs Jankovskis, LU EKMI, O. Vācieša iela 4, Rīga, LV-1004, mob. tel. 29762001; metodes tālākizstrādātāji ir Dr. med. Maruta Vī-tola, Rīgas 1. slimnīcas konsultatīvā poliklīnika, Bruņinieku iela 5, Rīga, LV-1001, mob. tel. 28668078; Dr. med. Baiba Līviņa, Medicīnas centrs AGA, K. Valdemāra iela 101, Rīga, LV-1013, tel. 67374321, mob. tel. 29240535; Dr. med. Andris Čūriškis, LU EKMI, O. Vācie-ša iela 4, Rīga, LV-1004, mob. tel. 29572021; Dr. med. Kārlis Strēlis, LU EKMI, O. Vācieša iela 4, Rīga, LV-1004, mob. tel. 29434421; Dr. med. Inese Blumberga, Veselības centrs 4, K. Barona iela 117, Rīga, LV-1012, mob. tel. 26305634; prof. Dr. habil. med. Valentīns Logins, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas institūts, Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007, mob. tel. 29435197; Dace Augstkalne, Rīga, mob. tel. 26460850; Māris Blumbergs, Rīga, mob. tel. 29181199; Monika Krātiņa, K. Barona iela 114, Rīga, LV-1001, mob. tel. 29107016; neiroloģe Liene Biezā; Dr. med. Mihails Malkiels, Jaunķemeru sanatorija, mob. tel. 29457619; metodi praktizē Dr. med. Marģeris Funka, Zvejnieku iela 9, Saldus, tel. 63821089, mob. tel. 26011047; Anna Volāne, Merķeļa iela 13a, Valka, LV-4701, tel. 64722702, mob. tel. 29171322; Māris Ra-dziņš, Valdemāra iela 26, Rūjiena, LV-4240, mob. tel. 29414444; Viktors Bebris, Jēkabpils ra-jona centrālā slimnīca; Ingrīda Beļavniece, ģimenes ārsta prakse Ikšķilē; ārste Roza Džamalda-jeva, «Premium Medical», SIA; Sergejs Gusačenko, Ziepniekkalns, Primārās veselības aprūpes centrs; Valentīna Ličagina, SPA un skaistumkopšanas salons, «BBH Investments», SIA; Vairis Vanags, Sigulda; Mārīte Mellere, Jūrmala; Ilgonis Zemītis, Murjāņi u. c.

14

Osteorefleksoterapija ārstu, osteorefleksoterapeitu un pacientu vērtējumā

Profesors Dr. habil. med. Ilmārs Lazovskis: «Profesora G. Jankovska osteo-refleksoterapeitu skolu zinu jau ilgus gadus. Strādājot praksē par internistu, īpaši privātpraksē, bieži sastopos gan ar vajadzību pēc osteorefleksoterapeitu palīdzības, gan ar pacientiem, kas paši man vaicā: «Vai varu ārstēties ar ORT metodi?» Protams, ka panacejas medicīnā nav, bet labas ārstēšanas paņēmieni gan mums ir pieejami. ORT pieder pie tiem. Mani praktiskie novērojumi liecina, ka šī metode ir laba un ļoti noderīga plaši izplatītu slimību ārstēšanai.» Doctus, 2000, Nr. 3, 28.–31. lpp.

Ksenija Ostrova (neiroloģe): «ORT ir viena no efektīvākajām recivi-dējoša pēcoprācijas sāpju sindroma patoģenētiskajām ārstēšanas meto-dēm. ORT ir iekļauta kompleksajā pēcoperācijas sāpju sindroma ārstēšanā.» Ostrova Ksenija. Riska faktori un sāpju sindroma recidīva iemesli pēc muguras smadzeņu jos-tas daļas starpskriemeļu disku operācijām. Disertācijas auto referāts. Rostova, 2010.

I. M. Martirosova, A. S. Osetrovs, V. A. Kazakova (osteorefleksoterapeiti): «Metode ir efektīva, ārstējot bronhiālo astmu, kuras lēkmes izzūd tūlīt pēc osteo-receptoru kairināšanas lielākajai daļai slimnieku; slimniekiem ar trijzaru nerva neiralģiju, kuriem stipro sāpju dēļ veikta operācija, pēc viena diviem ORT sean-siem sāpes stipri mazinājās, uzlabojās viņu veselības stāvoklis; efektīvi ārstēta visu mugurkaula daļu osteohondroze; vertebrobazilārās asinsrites nepietiekamī-bas novēršanai ORT bijusi efektīva 100% gadījumu; vieglas un vidējas miopijas gadījumā novērota redzes uzlabošanās, mazākā mērā tā bijusi izteikta smagas pakāpes miopijas un agrāk pārciesto operāciju gadījumos; Pārkinsona sindroma gadījumā ORT novērš muskuļu stīvumu un trīci. ORT priekšrocība ir tā, ka tā aptver plašu slimību un sindromu fizioloģisku ārstēšanu (nav alerģisku reakci-ju, citu blakņu), to var kombinēt ar citām metodēm (masāžu, manuālo terapiju, medikamentiem)». Традиционные методы лечения заболеваний внутренних органов и нервной системы. Казань, 1994.

Osteorefleksoterapeite Natālija Šmita (Bruklina, ASV): «Kopš 1989. gada savā ikdienas ārsta praksē ar lieliskiem rezultātiem lietoju Jūsu izstrādāto ORT metodi.» Personiska vēstule profesoram G. Jankovskim, 2009.

15

Osteorefleksoterapeits Dr. med. Faruks Sahins (Turcija) klīniskā pētījumā pierādīja, ka salīdzinājumā ar akupunktūru osteorefleksoterapija ir efektīvāka posturālā līdzsvara traucējumu novēršanā un pozas stabilizēšanā pacientiem (48–70 g. v.) ar galvas smadzeņu infarktu hroniskā stadijā (laiks pēc infarkta no 3 līdz 45 mēnešiem). Akupunktur Dergisi Cilt 19SAYI66–69 YEL, 2009.

Osteorefleksoterapeite Roza Džamaldajeva (klīnika «Premium Medical») at-zinīgi novērtē ORT kā efektīvu metodi muguras un locītavu sāpju ārstēšanā (os-teohondrozes, deformācijas, disku novirzes u. c.). Pieejams: http://www.premium-medical.eu/о-клинике/новости/349-ОРТ-эффективный_метод_лечения_болезней_в_спине_спине_и_суставов,_2012,04

Kārlis Millers (sporta ārsts, alpīnists, maratonists): «Man profesors Georgs Jankovskis ar ORT metodi palīdz uzlabot veselību pēc divām nopietnām ope-rācijām. Vienā man ielika mākslīgo sirds vainagartēriju, otrā – mākslīgo sirds vārstuli. Profesors dur mugurkaula skriemeļos krūšu apvidū. Tas palīdz uzturēt kārtībā sirds funkciju.»

Pacients A. (67 g. v., Rīga, 1997; 1983. gadā diagnosticēta skeleta muskuļu un kaulu sistēmas akūta nepietiekamība): «ORT saņemu kopš 1986. gada vienu reizi nedēļā. Uzlabošanās notika lēnām. Pēc trim mēnešiem normalizējās miegs, un ēdot sajutu ēdiena garšu. Pēc 10 mēnešiem sāku staigāt – jau varēju aiziet līdz veikalam un atkal vadīt automašīnu. Apmēram pēc 3–4 gadiem, tas notika man pašam nemanot, aizmirsu spieķi. Tagad, kad eju vidējā ātrumā, nepateiksiet, ka esmu II grupas invalīds.»

Santa Survila (Latvijas miopātijas asociācijas «Sartoricus» valdes preziden-te, tel. +371 29615644, e-pasts: [email protected], asociācijas mājaslapa: http://myopathia.ucoz.lv): «Slimoju no 12 gadu vecuma ar iedzimtu saslimšanu, Dg.: plecu–iegurņa joslas muskuļu distrofijas–miopātijas Erba forma.

Jau pirmajos trijos mēnešos, kopš sāku apmeklēt ORT, pakāpeniski pie-auga ķermeņa masa, kas pirms tam bija pazemināta, – no 50 līdz 58 kg. Kāju muskuļi kļuvuši elastīgāki, pieaudzis muskuļu spēks, nostiprinājusies mugura, kurai ir lordoze. Uzlabojies garastāvoklis, izzudusi kontraktūra labās kājas ceļ-galā, uzlabojusies stāja un ķermeņa līdzsvars, izzudusi smaguma un savilkuma sajūta ķermenī, pieaugusi izturība, sirds kļuvusi stiprāka, elpošana labāka. Citi atzīst, ka es izskatos jaunāka par saviem gadiem.

2008. gadā salauzu kreisās kājas apakšstilbu – bija dubultlūzums. Kaulu lūzumu ātrākai saaudzēšanai tika izdarīta ORT. Tā kā turpināju ORT procedūras, lūzums ātri sadzija. Ja nebūtu šo ORT procedūru, domāju, ka staigāšanas iema-ņas un spēja kustēties būtu zaudētas pavisam un nāktos turpmāko dzīvi pavadīt tikai sēdus. Tagad, turoties vīram pie rokas, varu staigāt un arī dejot lēnas dejas.»

© G. Jankovskis, I. Beldava, B. Līviņa, A. Čūriškis, M. Vītola, K. Strēlis, 2012

LU Akadēmiskais apgāds