-
DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTE EKONOMIKAS KATEDRA
DAUGAVPILS UNIVERSITY
DEPARTMENT OF ECONOMICS
Mg. oec. NAILA MUSAYEVA
REĢIONĀLĀ TŪRISMA ATT ĪSTĪBA AZERBAIDŽ ĀNĀ
DEVELOPMENT OF REGIONAL TOURISM IN AZERBAIJAN
Promocijas darba KOPSAVILKUMS
Ekonomikas doktora (Dr.oec) zinātniskā grāda iegūšanai
Reģionālās ekonomikas apakšnozarē
SUMMARY
of the thesis for obtaining the doctoral degree in Economics
(Dr.oec.) (Speciality: Regional Economics)
Daugavpils 2016
-
PROMOCIJAS DARBS IZSTRĀDĀTS LAIKA PERIOD Ā NO 2010. LĪDZ 2016.
GADAM. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA: EKONOMIKA, APAKŠNOZARE –
REĢIONĀLĀ EKONOMIKA PROMOCIJAS DARBA ZIN ĀTNISKĀ VADĪTĀJA:
Profesore, Dr.sc.ing. Ir ēna Silineviča (Rēzeknes Tehnoloģiju
akadēmija) OFICI ĀLIE RECENZENTI: • Vadošā pētniece, Dr.oec. Olga
Lavriņenko (Daugavpils Universitāte) • LZA Akadēmiķe, profesore,
Dr.habil.oec. Baiba Rivža (Latvijas
Lauksaimniecības Universitāte). • Profesore, Dr. habil. Marzena
Piotrowska-Trybull (Varšavas Valsts
aizsardzības universitāte, Polija). PROMOCIJAS DARBA AIZST
ĀVĒŠANA notiks Daugavpils Universitātes Ekonomikas zinātnes nozares
Promocijas padomes atklātajā sēdē 2017.gada 1.februārī Daugavpilī,
Parādes ielā 1, 320 auditorijā plkst. 12:00 Ar promocijas darbu un
tā kopsavilkumu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkā,
Parādes ielā 1, Daugavpilī un
http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi Atsauksmes sūtīt Promocijas
padomes sekretārei Daugavpilī, Parādes ielā 1, LV-5400, tālrunis
+371 65422163, e-pasts: [email protected] Padomes sekretāre:
Mg.oec. Alīna Ohotina ISBN 978-9984-14-786-4 © Naila Musayeva,
2016
-
THE PRESENT DOCTORAL THESIS HAS BEEN WORKED OUT IN THE PERIOD
FROM 2010 UNTIL 2016. DOCTORAL STUDY PROGRAMME: ECONOMICS THE
SUB-BRANCH OF REGIONAL ECONOMY THE SCIENTIFIC ADVISOR OF THE
DOCTORAL THESIS: Professor, Dr.sc.ing. Ir ēna Silineviča (Rezekne
Tehnology Academy) OFFICIAL REVIEWERS: • Leading researcher, Dr.
oec. Olga Lavrinenko (Daugavpils University) • Academician of
Latvian Academy of Science, professor, Dr.hab.oec. Baiba
Rivža (Latvian University of Agriculture) • Professor, Dr.
habil. Marzena Piotrowska-Trybull (National Defence
University Of Warsaw, Poland) The defence of the doctoral thesis
will take place in Daugavpils University at the open meeting of
Doctorate Council for science of Economics on February 1, 2017, at
12:00 in Daugavpils, Parādes street 1, room 320 The doctoral thesis
and its summary are available at the library of Daugavpils
University, Parādes street 1, in Daugavpils and from
http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi Comments are welcome. Send
them to the secretary of the Doctorate Council, Parādes street 1,
Daugavpils, LV-5400, tel. +371 65422163; e-mail:
[email protected] Secretary of the doctorate council: Mg.oec.
Alina Ohotina
-
4
SATURA RĀDĪTĀJS APROBĀCIJA 6 IEVADS 8 1. REĢIONĀLĀ TŪRISMA ANAL
ĪZES TEORĒTISKIE UN METODOLOĢISKIE ASPEKTI 13 1.1. Tūrisma reģiona
un reģionālā tūrisma jēdziens 13 1.2. Faktori, kas ietekmē
reģionālā tūrisma attīstību 15 1.3. Reģionālā tūrisma pētniecības
metodes 16 1.4. Statistiskā uzskaite tūrismā 18 1.5. Tūrisma
statistikas nacionālā sistēma Azerbaidžānā 19 2. TŪRISMA JOMAS
KONKURĒTSPĒJAS PĒTĪJUMS, PAMATOJOTIES UZ TTCI (TRAVEL AND TOURISM
COMPETITIVENESS) 21 2.1. Ceļošanas un tūrisma jomas konkurētspējas
indekss 21 2.2. Azerbaidžānas reģionālā tūrisma empīriskais
pētījums, pamatojoties uz TTCI 23 2.3. Klasteru nodalīšanas un
analīze TTCI komponentu plaknē 24 2.4. Uz M.Portera faktoriem
balstīta tūrisma konkurētspējas analīze 29 3. TŪRISMA POTENCIĀLA
IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE REĢIONĀLĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI 33 3.1.
Tūrisma ekonomiskās efektivitātes rādītāji 33 3.2. Tūrisma
ieguldījums nacionālā ienākuma veidošanā 34 3.3. Tūrisma
ieguldījums nodarbinātībā 34 3.4. Tūrisma ietekme uz nodarbinātību
Azerbaidžānā 35 3.5. Tūrisma multiplikators 36 3.6. Multiplikatorā
efekta radītā tūrisma netiešā ietekme uz Azerbaidžānas ekonomiku 38
3.7. Azerbaidžānas tūrisma potenciāla izmantošanas efektivitāte 38
4. AZERBAIDŽĀNAS REĢIONĀLĀ TŪRISMA ANAL ĪZE VIETĒJĀ KONTEKSTĀ 40
4.1. Azerbaidžānas tūrisma SWOT analīze 40 4.2. Tūrisma attīstības
īpatnības Azerbaidžānas reģionos 43 4.3. Hierarhiju analīzes
metodes izmantošana tūrisma konkurētspējas izvērtēšanai
Azerbaidžānas ekonomiskajos reģionos 45 NOSLĒGUMS 49 PROBLĒMAS UN
IETEIKUMI TO RISINĀŠANAI 52
-
5
CONTENT TABLE
INTRODUCTION 53 THESIS FOR THE PRESENTATION: 58 1.
THEORETICALLY-METHODOLOGICAL ASPECTS OF REGIONAL TOURISM ANALYSIS
59 1.1. The concept of a tourist region and regional tourism 59
1.2. Factors affecting the regional tourism development 61 1.3.
Research methods for regional tourism 63 1.4. Statistical
accounting in tourism 65 1.5. The national system of tourism
statistics in Azerbaijan 66 2. RESEARCH COMPETITIVENESS IN AREAS OF
TOURISM, BASED ON TRAVEL AND TOURISM COMPETITIVENESS INDEX 68 2.1.
Competitiveness Index in Travel and Tourism Field 68 2.2. An
empirical study on regional tourism of Azerbaijan by use TTCI 70
2.3. Isolation and analysis of clusters in area of TTIC components
71 2.4. Analysis of tourism competitiveness based on M. Porter
factors 77 3. EFFECTIVE USE OF TOURIST POTENTIAL IN REGIONAL
ECONOMY 79 3.1. Indicators of economic efficiency of tourism 79
3.2. Contribution of tourism to the creation of national income
Tourism's contribution to employment 80 3.3. The impact of tourism
on employment in Azerbaijan 81 3.4. Tourist multiplier 82 3.5. The
indirect impact of tourism on the economy of Azerbaijan due to the
multiplier effect 83 3.6. The effectiveness of the use of tourism
potential in Azerbaijan 84 4. ANALYSIS OF REGIONAL TOURISM IN
AZERBAIJAN IN THE LOCAL CONTEXT 86 4.1. SWOT analysis of tourism in
Azerbaijan 86 4.2. Features of the development of tourism in the
regions of Azerbaijan 89 4.3. Application of the hierarchy analysis
process to evaluate the economic competitiveness of the tourist
regions in Azerbaijan 91 CONCLUSION 96 PROBLEMS AND PROPOSALS FOR
THEIR SOLUTION 99
-
6
APROBĀCIJA
Publicētie zinātniskie raksti 1. Musayeva N. (2011).
Contemporary State of Tourism Industry in Azerbaijan.
(Современное состояние туризма в Азербайджане.) . Baku,
Azerbaijan: Səmərəli dövlət idarəçiliyi: zamanın çağırışları -
Proceedings of the International Scientific Confrence. pp
304-306
2. Musayeva N. (2011). Development of regional tourism
potentials in Azerbaijan. Daugavpils, Latvia: International
Scientific Conference materials. "Strategies of international
economicintegration development in the context of the EU."
Daugavpils University. ISBN 978-9984-14-540-2, pp 107-110
3. Musayeva N. (2012). Development of Regional Tourism in
Azerbaijan. (Развитие регионального туризма в Азербайджане (поиск
концептуального подхода к эмпирическому исследованию)). Lublin:
Development of Regional Tourism in Azerbaijan. (Развитие
регионального туризма в Азербайджане (поиск концептуального подхода
к эмпирическому исследованию)). KRYZYS Finansowy przebieng I skutki
społeczno-gospodarcze w Europie Srodkowej i Wschodniej. Tom II, pp
596-598
4. Musayeva N. (2013). Tourism Development in Frames of State
Policy of the Republic of Azerbaijan. Daugavpils, Latvia:
Proceedings of The International Scientific Conferences Of Faculty
Of Social Sciences Of Daugavpils University. Daugavpils University.
ISBN 978-9984-14-640-9, pp 193-198.
5. Musayeva N. (2014). Priority workforce development in the
tourism industry in Azerbaijan (Приоритетное развитие трудовых
ресурсов в туристической индустрии азербайджана). Svishchev:
Proceedings of the International Scientific Conference of Social
Sciences and Economics. Tom 2, pp 422-433.
6. Musayeva N. (2014). Human Resources in the Field of Tourism
and Hospitality in Azerbaijan. (Трудовые ресурсы сферы туризма и
гостеприимства Азербайджана). Baku, Azerbaijan: Mədəni Həyat 1(275)
2014. Journal of Ministry of Culture and Tourism of Azerbaijan
Republic, pp. 85-87
7. Musayeva N., Ignatyeva S. (2016). Development of a
methodology for assessing the tourism sector competitiveness at the
national level. . Rome, Italy: Global Journal on Humanites &
Social Sciences. [Online]. 04, pp 138-147.SPROC,Available from:
http://sproc.org/ojs/index.php/pntsbs
8. Musayeva N., Silinevicha I. (2016). Tourism development
impact on the economy of Azerbaijan. Rezekne, Latvia. Latgales
Tautsaimniecības pētījumi. Journal of Social Sciences. Research
papers,2016. Nr1(8). 61.-68.pp. Indexed: Copernicus, Ebsco
-
7
9. Musayeva N. (2016). Анализ сильных и слабых сторон
международной туристской привлекательности Азербайджана.
Daugavpils, Latvia: Proceedings of the International Conference
“Social Sciences for Regional Development 2015”. Part III. Issues
of Economics. p.183-190.
Publicētās tēzes
1. Musayeva N. (2010). The Role of Tourism Industry in Economy
of Azerbaijan Regions. Proceedings of the 3rd Annual EuroMed
Conference of the Euromed Academy of Business, University of
Nicosia. ISBN 978-9963-634-83-5, pp 1401-1402.
2. Musayeva N. (2013). Domestic Tourism as a Development factor
in Azerbaijan. Krakow: Book of abstracts Krakow Conference of Young
Scientists., p. 95
3. Musayeva N. (2013). Development and Perspectives of Extreme
sports in Azerbaijan. Baku, Azerbaijan : International Conference
Materials. "The Valuable Role Of Mountaineering And Climbing Sports
For Developing Sustainable Tourism In Mountain Regions Of The World
Such As Caucasus. " pp 29-30
Dalība ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs
1. Strategies of international economicintegration development
in the context of the EU. Daugavpils University,2011.
2. Annual International Scientific Conferences of Faculty of
Social Sciences of Daugavpils University. Daugavpils
University,2012
3. The Valuable Role Of Mountaineering And Climbing Sports For
Developing Sustainable Tourism In Mountain Regions Of The World
Such As Caucasus - International Conference. Baku,
Azerbaijan,2013
4. AGH University of Science and Technology in Krakow.
Conference of Young Scientists. Krakow. 2013
5. Annual International Scientific Conferences of Faculty of
Social Sciences of Daugavpils University. Daugavpils
University,2015
Piedalīšanās zinātniskajos projektos
1. ErasmusMundus EWC, project Lot 6, Latvijā, “The Role of
Tourism Industry in Economy of Azerbaijan Regions” (2010-2011)
2. “Tourism and Hospitality Management” International Project
2012-13 (ni-msme) National Institute for Micro, Small and Medium
Enterprises, India, Hyderabad
3. ECDL (E-NOTES) Tempus Project, 2013-2015.
-
8
IEVADS
Par pēdējo desmitgažu tendenci ir kļuvusi atpūtas un tūrisma
pārvēršana par vienu no pelnošākajām un straujāk attīstošākajām
pasaules tautsaimniecības nozarēm, par vienu no pasaules attīstīto
un attīstības valstu labklājības avotiem. Tūrisms ir viena no
lielākajām, ražīgākajām un dinamiskākajām nozarēm pasaules
ekonomikā. Tā veiksmīgajai attīstībai ir pozitīva ietekme uz
dažādām tautsaimniecības nozarēm (transportu, sakariem,
tirdzniecību, lauksaimniecību, būvniecību, patēriņa preču ražošanu
utt.). Tūrisms ir viena no darbietilpīgākajām nozarēm pasaules
ekonomikā. Tūrisma nozare dod darbu miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Katra tās kapitālieguldījumu vienība rada vairāk darbavietu nekā
daudzas citas tautsaimniecības nozares. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma
organizācijas (ANO PTO) un Pasaules ceļojumu un tūrisma padomes
(turpmāk WTTC) vērtējumu tūrisms veido 9% no pasaules IKP (ņemot
vērā multiplikatora efektu), 30% no pasaules eksporta
pakalpojumiem, 5-6% no kopējā pasaules eksporta, apmēram 5 % no
pasaules investīcijām, tas nodrošina 3,3% no nodarbinātības visā
pasaulē, savukārt, ņemot vērā saistītās nozares, 8,7% (gandrīz 255
miljonus darbavietu) (UNWTO, 2012). Tūrisms Azerbaidžānā tiek
uzskatīts par reģionālās ekonomikas katalizatoru, kas ļauj izmantot
ne tikai visa veida atpūtas resursus, bet arī efektīvāk izmantot
teritorijas kombinēto ražošanas, sociālo un kultūras potenciālu,
saglabājot ekoloģisko un kultūras daudzveidību.
Azerbaidžānas ekonomikā tūrisma ieņēmumi pagaidām nepārsniedz
4,5%. Konkurētspējas analīze ceļojumu un tūrisma sfērā,
pamatojoties uz objektīviem starptautiskiem novērtējumiem, noteiks
gan pozitīvos, gan problemātiskos attīstības aspektus šajā jomā
valstī. Noteikt tendences šajā jomā un pārvērst tūrisma nozari par
vienu no vadošajām tautsaimniecības nozarēm pēc-naftas periodā ir
mērķi, kas prasa efektīvus risinājumus. Termins „Reģionālais
tūrisms” nozīmē tūrismu kādā konkrētā reģionā. Šajā pētījumā
termins tiek lietots divējādi. Šī pētījuma 2. un 3. daļā jēdziens
„reģions” attiecas uz visu Azerbaidžānas teritoriju. Šajā gadījumā
jēdziens „Azerbaidžānas reģionālais tūrisms” tika izvēlēts, jo tas
uzsver Azerbaidžānas reģionālo specifiku globālā kontekstā.
Reģionālais tūrisms vietējā kontekstā tiek izmantots šī pētījuma 4.
daļā. Šajā gadījumā jēdziens „reģions” attiecas uz kādu daļu no
valsts teritorijas, jo Azerbaidžāna ir sadalīta 10 administratīvi
teritoriālās vienībās - reģionos. Reģionālais tūrisms vietējā
aspektā šajā pētījumā ir definēts šādi: tūrisms, kas darbojas,
izmantojot tūrisma resursus (dabas, kultūras un vēsturiskos) un
tūrisma infrastruktūru teritorijā, kas ir definēta kā
administratīvā vienība „reģions” valstī. Valsts sociāli ekonomiskās
attīstības jaunākās tendences nosaka atbildīgāku attieksmi pret
reģionālā tūrisma iespējām. Savukārt tas pieprasa tūrisma
potenciāla sākotnējo novērtējumu katrā reģionā. Tūrisma resursu
potenciāla
-
9
novērtējuma trūkums katrā Azerbaidžānas reģionā neļauj attīstīt
ilgtspējīgu tūrisma stratēģiju. Atšķirības ekonomiskajos, dabas,
ģeogrāfiskajos, sociāli demogrāfiskajos un citos apstākļos
Azerbaidžānas reģionos pieprasa elastīgāku tūrisma politiku, kuras
pamatā ir katra reģiona īpašības. Pastāv atšķirības starp
reģioniem. Mūsdienu valsts tūrisma nozares stāvokļa izpēte, galveno
tendenču izcelšana, tūrisma attīstības iezīmju izpēte, kā arī
priekšlikumu un ieteikumu izstrāde, lai uzlabotu tūristu pieaugumu
valstī, ir ļoti aktuāla ekonomisko pētījumu joma gan Azerbaidžānas
Republikā, gan citās valstīs, kas saskaras ar līdzīgām problēmām.
Kopumā, tūrisms ir kompleksa daudzpusīga sabiedriskās dzīves
izpausme. Būdams sarežģīts fenomens, tūrisms ir kļuvis par
starpdisciplināru pētījumu objektu. Šobrīd veidojas jauna zinātnes
nozare – tūrismoloģija, kuras attīstību sekmē galvenokārt tādas
disciplīnas kā ģeogrāfija, ekonomika, socioloģija, psiholoģija,
medicīna, tiesību zinātnes, arhitektūra un pilsētplānošana,
reģionālā plānošana, kā arī citas eksektās un humanitārās zinātnes
nozares. Pētījuma objekts ir reģionālais tūrisma kā īpašs
ekonomiskās aktivitātes veids Azerbaidžānā globālā un vietējā
kontekstā. Pētījuma priekšmets ir tūrisma attīstības stāvoklis,
tendences, faktori, problēmas, kas saistītas ar reģionālā tūrisma
kā saimnieciskās darbības veida attīstību Azerbaidžānas Republikā
un tās reģionos. Pētījuma mērķis ir izpētīt Azerbaidžānas kā
tūrisma reģiona konkurētspēju globālā kontekstā un tūrisma nozares
ietekmi uz Azerbaidžānas un tās reģionu ekonomiku. Lai sasniegtu
mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi: • Izpētīt teorētiski metodisko
bāzi reģionālā tūrisma analīzei: noteikt faktorus,
kas ietekmē reģionālā tūrisma attīstību globālā un vietējā
kontekstā, izpētīt tūrisma nozares statistiskās bāzes īpatnības,
analizēt reģionālā tūrisma pētniecības metodes.
• Uz TTCI standartizēto rādītāju bāzes izstrādāt metodiku, kas
ļauj izdalīt tūrisma konkurētspējas faktorus un tūrisma
konkurētspējas faktoru plaknē izdalīt viendabīgus klāsterus.
Analizēt Azerbaidžānas tūrisma konkurētspēju pēc TTCI un tajā
esošajiem standartizētajiem rādītājiem, izmantojot izstrādāto
metodiku un M.Portera konkurētspējas faktorus.
• Salīdzināt tūrisma potenciāla izmantošanas efektivitāti
klāsteros, kas izdalīti uz konkurētspējas faktoru bāzes. Analizēt
tiešo un pastarpināto tūrisma ietekmi uz Azerbaidžānas Republikas
ekonomiku, ar SVID analīzes palīdzību novērtēt tūrisma nozares
multiplikatīvo efektu.
• Analizēt tūrisma attīstību Azerbaidžānas Republikas iekšējos
reģionos, izmantojot valsts Statistikas komitejas apkopotos datus.
Izmantojot SVID analīzi, istrādāt ieteikumus reģionālā tūrisma
attīstībai Azerbaidžānā.
Pētījuma hipotēze: Lielāko pozitīvo ietekmi uz Azerbaidžānas
reģionālā tūrisma attīstību globālā kontekstā uzrāda tādi
attīstības faktori kā tūrisma infrastruktūra,
-
10
tūrisma pakalpojumi, kultūrvēstures resursu esamība. Faktori,
kas ietekmē tūrismu Azerbaidžānā vietējā kontekstā, ir atkarīgi no
iekšējo valsts reģionu īpatnībām.
Pētījuma teorētisko un metodoloģisko bāzi veido koncepcijas,
hipotēzes, tūrisma reģionālās attīstības, pasaules valstu un
reģionu attīstības teorētisko modeļu pētījumi, kas ietverti
ārvalstu pētnieku darbos. Lielu ieguldījumu tūrisma attīstības
pētniecības metodēs veica Šveices un Rietumvācijas zinātnieki
Krippendorfs (Krippendorf J., 1975), Vaiss (Weiss H., 1981) Junks
(Junk R., 1980). Reģionālā tūrisma attīstības aktualitātes
atspoguļojas šādu autoru darbos: Azars V.I., Ananjevs M.,
Afanasjevs A.E., Borisovs K.G., Karpovs G.A., Kacs R. (Godfrīds
Harriss, Kenets M. Kacs, 2000), Nesbits Dž. (Dž Nesbits, P.
Eburdins, 2000), Puzakovs E.P. Saprunovs V.B., Senins P.B., Semins
V.S., Skolovs M.V., Uvarovs E.K., Harriss G., Eburdins P. u.c.
Azerbaidžānas Republikas tūrisma nozares vēsture un pašreizējais
stāvoklis, tās analīze un tendences ir atspoguļotas šādu autoru
pētījumos: A.H.Džabbarovs (Rzajevs M.G., Džabbarovs A.H., 2011),
Mammadovs R. (Mammdovs R., 2013), Mamedovs Dž.A., Bilalovs B.A.
(Mamedovs Dž.A., Bilalovs B.A., 2004), Džaffarovs Dž., Aļekperovs
A.G.( Džaffarovs Dž., Aļekperovs A.G., 2007). Lielu ieguldījumu
Azerbaidžānas tūrisma vēsturisko un ekonomisko aspektu izpētē
devuši tādi autori kā Agakerimovs M.M. (Agakerimovs M.M., Babadze
S.I., 2006), Babadze S.I., Aļirzajevs A.G., Sultanli S.I.
(Aļirzajevs A.G., Sultanli S.I., 2007), Bagirovs V.M., Nadirovs
F.T., Budagovs B, Jeganli S.G. (Jeganli S.G., Gadžijevs E.M.,
2003), Gasanovs A.N. (Gasanovs A.N., 2012) un citi. 2001. gadā tika
publicēta R.M. Kasumova monogrāfija, kas veltīta starptautiskajam
tūrismam (R.M. Kasumovs, 2001). Starptautiskajam tūrismam ir arī
veltīts arī S.T. Jeganli un E.M. Gadžijeva darbs (Jeganli S.T.,
Gadžijevs E.M., 2003). Dž. A. Mamedovs un B.A. Bilalovs pēta savā
darbā tūrisma attīstības teorētiskos un praktiskos elementus
Azerbaidžānas Republikā (Dž. A. Mamedovs un B.A. Bilalovs, 2003).
A.G. Alirzaeva un S.I. Sultanli darbā uzskatīti tūrisma potenciāla
rādītāji, tūrisma pakalpojumu izmantošanas iespējas, kā arī tūrisma
un finanšu resursu materiālā un tehniskā bāze, lai organizētu visas
tūrisma aktivitātes Azerbaidžānas reģionos (Alirzajevs A.G.,
Sultanli S.I., 2007). Tomēr problēma, kas saistīta ar reģionālā
tūrisma attīstību kā ekonomiskās izaugsmes avotu Azerbaidžānā,
gandrīz nav attīstīta, un ir nepieciešami tālāka konceptuālā
attīstība un fundamentāls pētījumu komplekss (B. Bilalovs, 2009).
Izmantotas zinātniskās metodes: Veicot pētījumu, tika izmantots
mūsdienīgs zinātniskās analīzes komplekss, kas ietver šādas
metodes: • monogrāfiskā metode – teorētiski metodoloģiskās pētījumu
bāzes izveidei • loģiskās analīzes un sintēzes metode,
-
11
• monogrāfiskā, analīzes un sintēzes metode • analītiskā,
didaktiskā, satura un salīdzinošā analīze, • identificēto tendenču
un procesu grafiskās interpretācijas metode, • statiski aprakstošās
metodes, korelācijas un regresijas analīze, faktoru,
klasteru analīze.
Informat īvi empīriskā pētījuma bāze piedāvāta, izmantojot: •
oficiālos statistikas datus, ko piedāvā starptautiskās
organizācijas,
Azerbaidžānas Republika; • iekšzemes un ārvalstu zinātnieku
individuālo un kolektīvo monogrāfiju
materiāli, • speciālā periodika, kā arī interneta resursi
Pētījuma novitāte: • Autore pētīja dažādu faktoru ietekmi uz
reģionālā tūrisma attīstību gan
vietējā, gan globālā kontekstā. Autore izstrādāja jaunu pieeju,
lai analizētu tūrisma nozares konkurētspēju, TTCI indeksa
standartizētajiem koeficientiem piemērojot faktoru un
klāsteranalīzi.
• Globālie tūrisma reģioni (valstis) grupētas klāsteros tūrisma
jomas konkurētspējas faktoru plaknē, kas iegūti, TTCI indeksa
standartizētajiem koeficientiem piemērojot daudzfaktoru
analīzi.
• Analizēta Azerbaidžānas kā tūrisma reģiona konkurētspēja
salīdzinājumā ar tā klāstera valstīm, kurā tā ietilpst, kā arī
salīdzinājumā ar citu klāsteru valstīm. Analīzei izmantota autores
izstrādāta metodika, kā arī M.Portera konkurētspējas faktori, kas
veidoti uz TTCI rādītāju bāzes.
• Veikta salīdzinošā analīze par tūrisma ietekmi uz klāsteros
esošo valstu ekonomiku konkurētspējas faktoru plaknē. Novērtētā
tiešā un pastarpinātā tūrisma ietekme uz Azerbaidžānas
ekonomiku.
Pētījuma praktisk ā nozīme - pētījums kļūs par pamatu, lai
izveidotu reģionālā tūrisma attīstības stratēģiju Azerbaidžānā
kopumā un izstrādātu reģionālās attīstības programmu katrā reģionā.
Disertācijas struktūra un apjoms. Darbs sastāv no ievada, četrām
nodaļām, secinājumiem, literatūras saraksta un pielikumiem.
Pētījums ietver 35 attēlus, 18 tabulas, 285 bibliogrāfijas avotus
un 2 pielikumus. Ievadā ir pamatota izvēlētās pētījuma tēmas
aktualitāte, formulēts mērķis un uzdevumi, atspoguļota zinātniskā
novitāte, rezultātu praktiskā un teorētiskā nozīme. Pirmajā nodaļā
ir iekļautas definīcijas, kas saistītas ar reģionālo tūrismu,
analizēti faktori, kas nosaka reģionālā tūrisma attīstību, sniegts
pārskats par metodēm, kas palīdz veikt tūrisma kvalitatīvo un
kvantitatīvo analīzi, aprakstīts statistiskās uzskaites process
tūrismā.
Otrā nodaļa ir veltīta tūrisma potenciāla un reģiona
konkurētspējas analīzes metožu izstrādei ceļojumu un tūrisma jomā.
Ir izvēlētas valstis, kuras iespējams
-
12
salīdzināt ar Azerbaidžānu. Izmantojot faktoru analīzi, 14
tūrisma konkurētspējas komponentu kopums ir samazināts līdz diviem
faktoriem. Klasteru analīze šo faktoru plaknē palīdzēja izveidot
trīs valstu klasterus, ņemot vērā tūrisma industrijas attīstību. Šo
klasteru salīdzinošā analīze tika veikta, izmantojot konkurētspējas
rādītājus. Šajā nodaļā Azerbaidžānas tūrisma potenciāls aprakstīts
tūrisma konkurētspējas rādītāju līmenī, ko izmanto, aprēķinot
konkurētspējas rādītājus ceļošanas un tūrisma jomā, un saskaņā ar
Portera faktoriem. Trešajā nodaļā ir izanalizēti tūrisma
industrijas ekonomiskās efektivitātes novērtējuma metodes:
ieguldījums IKP, maksājumu bilance, nodarbinātība. Tika izpētīts
tūrisma multiplikatora efekts un tā novērtējuma iespējas. Tika
izanalizētas attiecības starp tūrisma potenciālu un ekonomisko
efektivitāti, salīdzinot attiecīgos indikatorus izvēlētajos
klasteros. Tika arī izanalizēta tūrisma potenciāla izmantošanas
efektivitāte Azerbaidžānā. Ceturtā nodaļa ir veltīta tūrisma
analīzei Azerbaidžānā. Saskaņā ar Azerbaidžānas tūrisma potenciāla
SVID analīzes rezultātiem ir izcelti faktori, kas veicina tūrisma
attīstību, un ierosināti pasākumi efektīvai izmantošanai. Ir
aprakstīta saikne starp Azerbaidžānas ekonomiskajiem un tūrisma
reģioniem. Ir veikta Azerbaidžānas reģionu klasteru analīze tūristu
plūsmas un tūrisma infrastruktūras elementu plaknē, un ir izcelti
reģioni, kas visvairāk piemēroti tūrisma attīstībai. Nobeigumā ir
sniegti secinājumi un priekšlikumi turpmākai pētījuma objekta
attīstībai. Aizstāvāmās tēzes: 1. Reģionālo tūrismu ietekmē dažādi
globāla uin vietēja mēroga faktori. Reģionālo tūrismu jāanalizē
globālā un vietējā kontekstā. 2. TTCI (Tourism and Travel
Competetivness Index) ir galvenais rādītājs, kas ļauj salīdzināt
tūrisma attīstību vairākās valstīs visa pasaulē. M.Portera metodika
ļauj veikt tūrisma konkurētspējas analīzi vietējā kontekstā.
Izmantojot globālo TTCI un M.Portera metodiku, ir noskaidrots, ka
lielāko pozitīvo ietekmi un reģionālā tūrisma attīstību
Azerbaidžānā globālā konteksta’sniedz tād faktori kā tūrisma
infrastruktūra, tūrisma pakalpojumi, kā arī kultūrvēstures resursu
esamība. 3. Reģionālais tūrisms sniedz ļoti būtisku pienesumu
reģionālajai ekonomikai, nodarbinātības un valsts ienākumu jomā.
Tūrisma potenciāla efektivitāti var aprēķināt ar multiplikatora
efekta izmantošanu, tūrisma ieguldījumu valsts ieņēmumu un
nodarbinātības jomā. 4. Reģionālais tūrisms vietējā kontekstā ir
nozīmīgs tām valstīm, kuru teritorijas ir sadalītas reģionos.
Faktoru kopums, kas ietekmē Azerbaidžānas ekonomiku vietējā
kontekstā, ir atkarīgs no valsts reģionu īpatnībām. Tas ļauj
attīstīt reģionālo stratēģiju un politiku, lai stimulētu tūrisma
attīstību katrā reģionā, ņemot vērā atšķirības starp reģioniem.
-
13
1. REĢIONĀLĀ TŪRISMA ANAL ĪZES TEORĒTISKIE UN METODOLO ĢISKIE
ASPEKTI
1.1. Tūrisma reģiona un reģionālā tūrisma jēdziens Ir vairāki
veidi, kā noteikt tūrisma reģionu, kas saistīti ar atbildēm uz
šādiem jautājumiem: kā teikt teritoriju, kuru izvēlējās tūrists
ceļošanai, cik liela teritorija dažādos tirgus segmentos tiek
uzskatīta par ceļojuma galamērķi (Bessonova V.B., 2006).
Ievērojamu ieguldījumu tūrisma reģionu pētniecībā ir drvuši tādi
pētnieki kā Althofs V. (Althof W., 1996), Kaspars S. (Kaspar С.,
1979), Aleksandrova A.J. (Aleksandrova A.J., 2002), Nikolajenko
D.V. (Nikoleajenko D.V., 2001), Romanovs A.A. (Romanovs A.A.,
Saakjancs A.G., 2002), Zorins I.V. (ZOrins I.V., Kvartaljanovs
V.A., 2003).
Reģions ir neskaidrs jēdziens.
Čerkasovs P.S. (Čerkasovs, 2013) izceļ šādu reģiona jedziena
skaidrojumu: tā ir valsts tautsamniecības kompleksa noteika daļa,
kas atšķiras ar ģeogrāfiskajiem apstākļiem un dabas resursu
specializāciju, kuru raksturo ražošanas resursu specializācija
saskaņā ar sociālo infrastruktūru. Citiem vārdiem, tūrisma reģions
ir valsts teritorija, kurā ir līdzīgi dabas un klimatiskie resursi,
citi aptūtas resursi, cilvēkresursi, ražošanas un zinātniskie
resursi, tūrisma produktu ražošanas specializācija un sadarbība,
starpnozaru saiknes, noteikta vieta startautiskajā darba dalījumā
(Čerkasovs P.S., 2013).
No otras puses, reģions ir valsts administratīvā iedalījuma
vienība. Šajā ziņā reģions ir administratīvā iedalījuma vienības
teritoriju, kuru raksturo šādas iezīmes: komplekss, vienotība,
specializācija un pārvaldība (t.i. politisko un administratīvo
pārvaldes iestāžu esamība) (Nikitina O.A., 2005).
PTO definē tūrisma reģionu kā teritoriju, kurā atrodas liels
tīkls ar speciālām būvēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami atpūtas
vai atveseļošanās nodrošināšanai. No šīs definīcijas var secināt,
ka, lai tiktu uzskatīts par neatkarīgu, tūrisma reģionā jābūt visām
būvēm, kas var uzņemt tūristus, t.i. tūrisma reģions ir vieta, kurā
atrodas tūrisma konstrukcijas un pakalpojumi, kuras izvēlās tūristi
vai tūristu grupas, un kuras pārdod pakalpojumu sniedzēji. Tādējādi
tūrisma reģions ir ceļojuma mērķis un tūrisma produkts
(Kvartaļjanovs V.A., Romanovs A.A., 2004)
Jēdzienu „reģionālais tūrisms” veido divi cieši saistīti
aspekti: ģeogrāfiskais un sociāli ekonomiskais. Pirmais atspoguļo
atpūtas resursu telpisko sadalījumu, vietējo iedzīvotāju atpūtas
vajadzību apjomu un viņu apmierinātības pakāpi kādā konkrētā jomā,
kā arī iespējas piesaistīt ārvalstu tūristu plūsmu teritorijai.
Otrs parāda atpūtas teritorijas attīstības līmeni, kas nosaka
reģiona vietu iekšzemes un starptautiskajos tūrisma tirgos, un
sociāli ekonomiskos apstākļus, kas var stimulēt vai kavēt tūrisma
attīstību. Tūrisma joma tiek vērtēta no tūrisma pakalpojumu
-
14
sniedzēju (organizatoru) un ņēmēju (vietējo iedzīvotāju un
tūristu) viedokļa. (Barčukovs I.S., 2008).
Pamatojoties uz tūrisma jomas attīstības politikas veidošanas un
īstenošanas vajadzībām, ir jānošķir reģions, ko saprot kā pamatu
vai instrumentu darbībai un reģionu, kas definēts kā tūrisma
funkciju realizācijas vieta. No attīstības viedokļa tūrisma reģions
ir noteikta veida ekonomiskais reģions.
Termins „reģionālais tūrisms” nozīmē tūrismu kādā konkrētā
reģionā. Ir iespējams apskatīt reģionālo tūrisma no globāla un
vietēja nozīmē.
Ja termins „reģions” attiecas uz visu valsts teritoriju, nevis
„reģionālo tūrismu”, mēs varam apskatīt to globālā kontekstā. Šajā
gadījumā mēs varam uzsvērt valsts reģionālo specifiku globālā
kontekstā.
Reģionālais tūrisms vietējā kontekstā tiek lietots, ja termins
„reģions” attiecas uz kādu daļu no valsts teritorijas, jo daudzu
valstu teritorijas tiek dalītas administratīvi teritoriālās
vienībās - reģionos.
Reģionālo tūrismu vietējā aspekta pētījuma autors definē šādi:
tūrisms, kas darbojas ar tūrisma resursu (dabas, kultūras un
vēsturisko) un tūrisma infrastruktūras palīdzību teritorijā, kas ir
definēta kā administratīva vienība „reģions” valstī.
Reģiona tūrisma potenciāls ir dabas, vēstures un kultūras
objektu un parādību kopums, kā arī sociāli ekonomiskie un
tehnoloģiskie priekšnoteikumi tūrisma darbības organizācijai
konkrētajā teritorijā (Svjatoho N.V., 2007).
Reģiona tūrisma potenciāla pamatelementu noteikšana no
ekonomikas viedokļa un tās īpašību kā sistēmas izpēte ir būtiska,
jo tā ļauj: • pilnīgāk atklāt potenciālus, kas ir iekļauti kopējā
tūrisma potenciālā šajā
reģionā; • precīzāk aprēķināt tā vērtību; • izskaust apkopojošo
pieeju, kas padara tūrisma potenciālu reģionā par
vienkāršu potenciālu summu; • izpētīt iespēju integrēt
potenciālus, kas ir iekļauti reģiona tūrisma potenciāla (Svjatoho
N.V., 2007).
Būtisks punkts tūrisma kopējā potenciāla sastāva izpētē reģionā
ir izskatīt to kā sistēmu. Kā zināms, sistēma ir vairāku
mijiedarbīgu elementu kopums, kas ir saistīti savā starpā un veido
vienu veselumu.
Strukturālā plānā reģiona tūrisma potenciālu ir vērts piedāvāt
kā saistīto potenciālu kopumu: dabas resursu, vēstures, kultūras,
ekonomisko un sociālo.
Reģiona tūrisma pievilcīgums ir tā objektīvo un subjektīvo
īpašību, materiālo un nemateriālo faktoru kopums, kas ietekmē
tūrisma darbības rezultātus un nosaka reģiona pievilcīgumu
tūristiem un tūrisma darbības subjektiem, kas ietver resursu
-
15
un tūrisma darbības infrastruktūras potenciālu un sociāli
institucionālos riskus, kas saistīti ar darbību šajā teritorijā
(Slavins V.V., 2013)
Tūrisma pievilcīgumu atšķirībā no tūrisma potenciāla, kas ir
piedāvājuma daļa, saista tūrisma produktu un pakalpojumu
piedāvājums un pieprasījums tirgū. (Teteņkina O.L., 2013).
Eksperti Pasaules ekonomikas forumā, kas notika Davosā 2007.
gadā, noteica tūristu piesaistes rādītājus valstij. Tie var būt
valsts politika tūrisma jomā, nacionālās īpatnības, infrastruktūra,
atpūtas cena u.c. Īpaši nozīmīgi ir vides un drošības faktori.
Reģiona pievilcība tūristiem ir atkarīga no konkrēto valstu
tūristu vēlmēm, bet ir arī vairāki vispārēji nosacījumi, kas nosaka
valsts tūrisma biznesa attīstības perspektīvas dažādās valstīs.
Jauno indeksu sauc par Ceļojumu un tūrisma konkurētspējas indeksu -
TTCI (Travel and Tourism Competitiveness Index) (Cornelius P.K.,
2003). Tas nosaka faktorus, kas ceļošanas un tūrisma sfēras
attīstību dažādās valstīs padara pievilcīgu. Vērtējums atspoguļo
tūrisma produkta īpašības valstī, kā arī faktorus, kas ietekmē
tūrisma attīstību.
1.2. Faktori, kas ietekmē reģionālā tūrisma attīstību Faktors
tūrismā ir laiks vai būtisks apstāklis tūrisma praksē. Faktori, kas
ietekmē tūrisma attīstību, ir daudzveidīgi un daudzšķautņaini.
Labvēlīgu faktoru klātbūtne veido atsevišķu reģionu un valstu
līderību pasaules tūrismā, un otrādi, nevēlami faktori samazina
tūristu plūsmu ((Judy, L. Randall, and Larry D. Gustke, 2002),
(Vetitnev A., Romanova G., 2013), (Makarenko S.N. Saaks A.E.,
2003).
Jautājumi, kas saistīti ar faktoru ietekmi uz tūrisma
industriju, ir pētīti nepietiekamā līmenī, kas negatīvi ietekmē
tūrisma attīstību kopumā un padara šīs problēmas risinājuma
meklēšanas aktuālu (Gatauļina C, Ovčarenko H., 2014) (Osipova J.E.,
Širihima J.J., 2011) (Veļeva S.A., Veļevs A.I., 2012).
Tūrisma attīstība kopumā ir atkarīga no nosacījumu kopuma:
dabas, ģeogrāfisko, vēsturisko, politisko, sociālo, ekonomisko,
demogrāfisko, kas veidojas sabiedrībā, un faktoriem, kas tos
nosaka. Tūrisma pakalpojumu tirgus attīstības faktorus ir pieņemts
dalīt ārējos un iekšējos.
Ārējie (eksogēnie) faktori ietekmē tūrismu ar demogrāfiskajām un
sociālajām izmaiņām; ekonomisko un finanšu attīstību, politiskās un
tiesiskās iekārtas izmaiņām, tehnoloģiskajām izmaiņām,
tirdzniecības attīstību. Uz iekšējiem faktoriem var attiecināt
reģiona ģeogrāfisko stāvokli, politiskās attiecības starp valstīm,
starptautisko darba dalīšanu, cenu līmeni starptautiskajā tirgū un
dažādās valstīs (Ramin Asadi, 2011), (Thitthongkam T.,Walsh J.,
2011), (Zapalska A.,Vaidayanathan G., Brozik D., 2012).
Noteicošie ir tūrisma pakalpojumu tirgus attīstības iekšējie
faktori. Starp tiem ir:
• valsts dabas un ģeogrāfiskās īpatnības un klimatiskie
apstākļi, dabas resursu esamība un kvalitāte, to ērtas izmantošanas
iespējas (Agnew, M. & Palutikof,
-
16
J., 2006), (Amelung, B. & Viner, D., 2006), (Buerki, R.,
Elasser, H., Abegg, B., 2003);
• ekonomiskā situācija valstī (Kareen El Beyrouty, Andrew
Tessler, 2013), (Raimond D Y.C. Tse, 2001), (Wilson S., Fesenmaier
D., Fesenmaier J., 2001);
• valsts iekšējā politika, politiskā stabilitāte, valsts iekārta
(Zsófia Papp, Ágnes Raffay, 2010), (Dwyer, L, Mellor, R, Livaic, Z,
Edwards, D, & Kim, C, 2004);
• ražošanas potenciāla attīstības līmenis, iedzīvotāju
struktūra, un labklājības līmenis (Brian R.Copeland, 1999), (Bharat
R Hazari, Reza Hoshmand, 2011);
• iespēja saņemt atvieglojumus un atlaides tūrisma
pakalpojumiem, pateicoties valsts finansējumam un sabiedriskajām
organizācijām, uzņēmumiem un iestādēm.
• tūrisma infrastruktūras un transporta tīklu attīstības līmenis
(Seetanah B., Juwaheer T. D., Lamport M. J., 2011), (Jameel
Khadaroo, Boopen Seetanah, 2007);
• sabiedrības dzīves līmenis, iedzīvotāju izglītības un kultūras
līmenis (Greg Richards,Julie Wilson, 2007).
Runājot par ietekmi uz tūristu aktivitāti, visi faktori iedalās
piesaistes faktoros (mudina ceļot - dabas, kultūras un sociālie
apstākļi valstī, kurā veidojas tūristu plūsmas) un pieprasījuma
diferenciācijas faktorus (ietekmē ceļojuma galamērķa izvēli -
tūrisma resursi, infrastruktūras attīstības līmenis, sociāli
ekonomiskās attīstības līmenis valstī). (Puzakova J.P., Čestņikova
V.A., 1997) (Martin Lohmann, 2004 ), (Shahram Gilaninia, Roya
Sharifi, 2013), (Turner, Lindsay W and Witt, Stephen F., 2001).
Ņemot vērā tūrisma attīstības ietekmes mehānismu, var noteikt
objektīvos faktorus, kas izveidojušies līdz ar sabiedrības
vēsturisko attīstību, un tos, kas mērķtiecīgi regulē tūrisma
aktivitātes - pirmās grupas faktorus. Uz otro attiecas valsts
politika tūrismā, tūrisma likumdošanu pieejamība un saturs, tūrisma
izglītība sabiedrībā u.c. (Irina-Virginia Drăgulănescu, Maricica
Druţu, 2012), (Quang Hung Do, Jeng Fung Chen, 2013), (Тарасова
О.Ю., 2010).
Ārzemju speciālisti (Akiko Kondo, Akio Kondo, 2013), (Bonn, M.
A. and Harrington,J., 2008), (Sandro Formica, 2000) uzskata, kas
galvenie faktori, kas nosaka tūrisma reģiona pievilcību, ir:
reģiona pieejamība, tā daba un klimats, vietējo iedzīvotāju
attieksme pret iebraucējiem, reģiona infrastruktūra, cenu līmenis,
vairumtirdzniecības stāvoklis, sporta, atpūtas un izglītības
iespējas, kultūras un sociālās raksturīpašības.
1.3. Reģionālā tūrisma pētniecības metodes Tūrisma pievilcības
novērtēšana, tūrisma potenciāla un tūrisma efektivitātes noteikšana
teritorijā ir ļoti sarežģīta pētniecības problēma.
-
17
Populārākās vispārējās reģionālā tūrisma pētniecības metodes ir
aprakstošā metode, kas bieži ir saistīta ar statistikas datu
izmantošanu. Šādos pētījumos plaši tiek lietota statistiskā
novērtējuma metode (funkciju noteikšana saskaņā ar novērojumu
rezultātiem), hipotēžu pārbaudes statistiskā metode u.c.
Statistisko metodi izmanto, lai analizētu socioloģiskās aptaujas,
kas ļauj izmantot salīdzinošo metodi un izcelt atšķirības starp
sociokulturālajām sistēmām. Šādu pētījumu rezultāti ir svarīgs
rīks, lai pamatotu tūrisma un aktīvās atpūtas attīstību. (Veal, A.
J., 2006), (Fodness, D., 1994), (Reid, L. J., & Andereck, K.
L., 1989).
No galvenajām pētniecības metodēm, ko izmanto tūrisma
pētniecībā, ir ieteicams izcelt tās, kas izmanto sekundāro
informāciju kartēs un uzskaites datos. Kā arī metodes, kas
pamatojas uz primārajiem datiem, kas iegūti, izmantojot anketas,
novērojumus, intervijas. Polijas zinātnieks A. Kowalczyk, uzskata,
ka tūrisma aktivitātes pētījumos jāiekļauj arī tūrisma ceļvežu,
brošūru, reklāmu, tūrisma objektu, tūrisma programmu, aktivitāšu
analīze, un pat apraksti daiļliteratūrā. Galu galā, šie komponenti
veido datu bāzi, kas satur konkrētu informāciju (Kuziks S.P.,
2011).
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sistemātiskajai metodei (vai
sistemātiskās analīzes metodei). Tiek pētīta sistēma (t.i.
materiālo un ideālo objektu kopums), attiecības, tās sastāvdaļas un
to attiecības ar ārējo vidi. Šajā gadījumā tiek noteikts, ka šīs
attiecības un mijiedarbības veicina jaunas sistēmas īpašības, kas
trūkst veidojošajos objektos. Analizējot parādības un procesus
sarežģītās sistēmās, tiek apskatīti daudzi faktori (pazīmes), kuru
vidū ir svarīgi spēt izcelt svarīgākos un atmest sekundāros
(Guļajevs V.G., 2008).
Analizējot reģionālo tūrismu, plaši tiek izmantotas tādas
metodes kā korelācijas un regresijas analīze, faktoru analīze,
klasteru analīze. (Wen, B. Y., Liang, M. Z., 2007), (Hassan, S. S,
2000), (Smith, S. L., 2014), (Gorbunovs N.P., Jacenko O.N., Neboga
I.A., 2013).
Korelācijas un regresijas analīze ļauj veikt secinājumus par
ievērojamo statistisko nozīmīgumu starp tūrisma pakalpojumu tirgus
rādītājiem un reģiona demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās un
ražošanas sfēras faktoriem (Palmer, A. L., Sese, A., & Montano,
J. J., 2005), (Dritsakis, N., 2004).
Lai veiktu datu statistisko analīzi un prezentētu pētījumu
rezultātus darbā tika izmantota SPSS pakete – „Statistical Package
for the Social Sciences”, versija 20, kas paredzēta Windows.
Datu statistiskā analīze, kas veikta darba ietvaros, sastāvēja
no šādiem etapiem: informācijas analīze, kas ļāva izmantot un
aprakstīt novērotās likumsakarības, faktoru analīze, klasteru
analīze, korelācijas un regresijas analīze.
Korelācijas un regresijas analīzes metode ir viens no rādītāju
grupas pētniecības instrumentiem, lai izceltu cēloņu un seku
sakarības.
-
18
Faktoru analīze ļauj samazināt izskatāmo parādību
dimensionalitāti, pārejot no indikatoriem uz agregātiem rādītājiem
un latentiem mainīgajiem, kas raksturo izskatāmās parādības (Cha,
S., McCleary, K. W., & Uysal, M., 1995), (Wang, C. L., &
Ahmed, P. K., 2004).
Klasteru analīze izcelto faktoru plaknē palīdz klasificēt
reģionus saskaņā ar izskatāmajām parādībām. Darbs ar izceltajiem
klasteriem ļauj analizēt sakarības augstākā un kvalitatīvākā
līmenī. (Brougham, J. E., & Butler, R. W., 1981), (Ryan, C.,
1995), (Fodness, D., & Murray, B., 1997).
1.4. Statistiskā uzskaite tūrismā Efektīvas tūrisma politikas
īstenošanas nav iespējama bet uzticamas, efektīvas un operatīvas
statistiskās informācijas ievākšanas, apstrādes un analīzes
sistēmas. Statistiskās uzskaites problēmas ir svarīgākās tūrisma
pētniecībā (Finn M., 2000), (Palmer, A. L., Sese, A., &
Montano, J. J., 2005), (Smith S. L., 2011), (Massieu A., 2001).
Pašlaik tūrisma statistika, ietverot lielu jautājumu klāstu,
tiek ievākta, lai novērtētu starptautiskā tūrisma ieguldījumu
valsts ekonomikā, t.i., tā ietekmi uz maksājumu bilanci, lai
atklātu jaunus virzienus un tendences tūrisma attīstībā, lai
plānotu materiāli tehnisko bāzi, lai veiktu mārketinga pētījumus un
piedāvātu tūrisma produktus potenciālajiem patērētājiem.
Katram uzskaitītājam statistisko novērojumu virzienam ir
konkrēts informācijas lietotājs. Tās ir valdības, valsts tūrisma
iestādes un tūrisma produktu un pakalpojumu ražotāji. Darba procesā
tiem visiem ir nepieciešama jaunākā informācija par tūrismu un tās
satura novērtējums, apjoms, forma un periodiskums (Bigano A.,
2007).
Ievērojams informācijas avots par pasaules tūrisma attīstību ir
Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) datu banka. Šīs
organizācijas mājaslapā ir pieejama informācija par tūrisma
attīstību visā pasaulē, reģionos un atsevišķās valstīs, kā arī
materiāli, kas ir veltīti tūrisma attīstības problēmām. Tūrisma
attīstības statistikas dati ir arī ikgadējos izdevumos, kuras izdod
specializētās ANO organizācijas, it īpaši UNESCO (UNWTO ELibrary,
2015), (World and regional statistics, national data, maps,
rankings, 2015), (World Development Indicators, 2015), (World
Travel and Tourism Council Data Gateway, 2014) .
Tūrisma statistikā ir šādas problēmas: (Bentley R. B.,
1996):
• Salīdzināmība bez datiem. Tā paredz iespēju salīdzināt datus,
lai noteiktu tendences, tūrisma attīstības modeļus, izmaiņas, kas
notiek tajā, telpā un laikā; līdzīgu rādītāju attiecības
novērtējumus, kas saistīti ar dažādām valstīm, u.c. Statistikas
dati bieži vien nav salīdzināmi, jo atšķiras to priekšmetiskais
saturs, aprēķina metodes un mērvienības. Tomēr daudzos gadījumos
atšķirīgie dati var būt salīdzināmi.
-
19
• Statistiskās informācijas pilnīgums un ticamība. Citiem
vārdiem sakot, vieds, kādā var iegūt visu nepieciešamo informāciju
par starptautisko tūrismu un aizpildīt tukšumus ar ticamiem
datiem.
• Tūrisma rādītāji: iebraucēji, ienākumi un izdevumi, kas satur
vērtīgu informāciju par ieceļotāju un tūristu raksturojumiem un
aktivitāti, nesniedz priekšstatu par tūrisma produktu un tā
sastāvdaļām, darbības veidiem, kas ietverti tūrisma industrijā.
Informācijas bāzes šaurība, metodoloģiskās vienotības trūkums un
nespēja pielīdzināt citu nozaru rādītājiem izraisa nepietiekamu
tūrisma lomas novērtējumu ekonomikā. Lai gan tūrisma sektora loma
ekonomikā ir acīmredzami ievērojama, tā nav pietiekami atspoguļota
statistikā.
Terminu „Satellite Account” („palīgrēķins”) pirmo reizi ieviesa
ANO ar mērķi izmērīt ekonomikas sektorus, kas nacionālajos
aprēķinos netiek uzskatīti par patstāvīgām nozarēm. Tūrismam, kas
atrodas vairāku ekonomikas nozaru krustcelēs, piemēram, transports,
viesnīcu un restorānu bizness, atpūta, izklaide u.c., ir grūti
noteikt attiecību starp tūristu izdevumiem un kopējo preču un
pakalpojumu skaitu, kas ražoti valstī. (Tourism Satellite Account:
Recommended Methodological Framework, 2001).
TSA metodika ir jauns tūrisma statistikas instruments, kas
paredzēts vienotai pieejai, nosakot starptautiskos standartus,
uzskaitot saražotās preces un pakalpojumus, veidojot attiecību
starp šiem rādītājiem un citu ražošanas nozaru rādītājiem, un
beigās salīdzinot šos rādītājus starp valstīm un valstu grupām
(Libreros M., Massieu A., Meis S., 2006), (Jones C., Munday M. ,
2007), (Modelling tourism and travel using tourism satellite
accounts and tourism policy and forecasting models, 2001).
Galvenā TSA atšķirība ir ne tikai ģenerēto ienākumu uzskaite,
bet arī tūrisma nozares ietekmes uz iedzīvotāju nodarbinātību
uzskaite.
Ar TSA palīdzību iespējams uzskaitīt naudas līdzekļu plūsmas, ko
veido ne tikai tūrisma nozare (robežas šķērsošanas skaits,
transporta veidi, kas izvēlēti ceļošanai, ceļošanas mērķi u.c.),
bet arī naudas plūsmas saistītās dažādās ekonomikas nozarēs
(suvenīru pārdošana, sabiedriskā ēdināšana, izklaides industrija,
kultūras un tirdzniecības uzņēmumi u.c.) (Heerschap N. M.,
1999).
1.5. Tūrisma statistikas nacionālā sistēma Azerbaidžānā
Nepieciešamība pareizi veidot primāro uzskaiti tūrisma industrijā
ir acīmredzama un saistīta ar kopējām tendencēm Azerbaidžānas
integrācijā Eiropā visām darbības jomās. Procesi, kas ir saistīti
ar statistiku, primāro uzkaiti, ievērojami atpaliek no
starptautiskajām tendencēm. Šo kavēšanos var skaidrot ar to, ka
vadības subjektu speciālisti pirmajos valstiskuma izveides gados
lēma par lielu skaitu organizācijas jautājumu.
Azerbaidžānā ar tūrisma statistiku nodarbojas Valsts Statistikas
komiteja. Komiteja atbild par statistisko novērojumu organizēšanu
tūrisma statistikas jomā.
-
20
Lai pilnībā ietvertu statistikas novērojumos organizācijas, kas
nodarbojas ar tūrismu, lai uzlabotu un centralizētu darbus, kas
veicami tūrisma statistikā, kā arī lai iegūtu pilnīgāku informāciju
par tūrismu, 2006. gadā Komitejā tika radīts tūrisma statistikas
sektors. Papildus Komitejai ar tūrisma datu ievākšanu nodarbojas
Kultūras un tūrisma ministrija.
Azerbaidžānas Valsts statistikas komiteja ir neatkarīga centrālā
iestāde, kas regulē darbinieku ekonomisko, statistisko,
reģistrācijas darbību izpildvaras centrālo iestāžu sistēmā.
Norādītā komiteja veic savu darbību, vienlaicīgi pētot sociāli
ekonomiskos procesus, kas notiek valstī. Tāpat komiteja sniedz
informāciju par sociāli ekonomisko stāvokli valstī, kā arī atbild
par to, lai tiktu realizēta politika, kas vēršama uz statistiskās
informācijas nozīmīguma palielināšanu.
Starpuzņēmumu statistikas darba grupa nepastāv. Tikai vienu
reizi gadā, pateicoties Komitejas centieniem, notiek tūrisma
statistikas seminārs, kurā piedalās Kultūras un tūrisma
ministrijas, Migrācijas dienesta, Robežsardzes, Centrālās bankas,
Ekonomiskās attīstības ministrijas pārstāvji u.c.
Dati, kas atspoguļo reģionālā tūrisma attīstību, ir piedāvāti
Azerbaidžānas Valsts statistikas komitejas mājaslapā (The State
Statistical Committee of the Republic of Azerbaijan, 2015).
Pirmās nodaļas secinājumi
• Jēdzieni, kas saistīti ar reģionālo tūrismu, tūrisma
pievilcību un tūrisma potenciālu, ir nepietiekamo standartizēti,
kas rada nepieciešamību autoram ieviest jēdzienus un ļauj izskatīt
reģionālo tūrismu Azerbaidžānā globālā un lokālā kontekstā.
Turklāt, reģionālā tūrisma jēdziens var būt tieši saistīts ar
ekonomiskā reģiona jēdzienu, kas ir Azerbaidžānas loma kopumā, jeb
ekonomiskajiem reģioniem valstī.
• Reģionālā tūrisma pētniecības metodes var būt kvalitatīvas un
kvantitatīvas. Efektīvāka ir mūsdienu kvantitatīvo metožu
izmantošana, piemēram, faktoru analīze, klasteru analīze,
risinājumu tīkli, ar turpmāku iegūto rezultātu kvalitatīvo
interpretāciju.
• Statistiskā uzskaite tūrismā, neskatoties uz problēmām, kas
saistītas ar datu ticamību, pilnīgumu un salīdzināšanu, ļauj ievākt
lielu datubāzi, ko var izmantot kā sekundāros datus empīriskos
pētījumos.
• Faktori, kas ietekmē reģionālā tūrisma attīstību, ir
daudzējādi, dažādi, tie var tikt pakļauti dažādām klasifikācijām.
Visi faktori, ko autors apskata šajā nodaļā, pēc sava konteksta ir
globāli vai lokāli, vai darbojas divos līmeņos (globāls un lokāls),
yāpēc reģionālā tūrisma faktoru ietekmes analīze tika veikta abos
līmeņos. Globālā pētījuma pamatā ir klasifikācija, kuru piedāvā
TTCI, savukārt lokālā konteksta analīzes analīzi veica, izmantojot
Azerbaidžānas Republikas Valsts komitejas statisktikas datus un
rādītājus.
-
21
2. TŪRISMA JOMAS KONKUR ĒTSPĒJAS PĒTĪJUMS, PAMATOJOTIES UZ TTCI
(TRAVEL AND TOURISM COMPETITIVENESS)
2.1. Ceļošanas un tūrisma jomas konkurētspējas indekss Ceļošanas
un tūrisma jomas konkurētspējas indekss attiecas uz reitinga
rādītājiem. Reitinga rādītāju izmantošana ir saistīta ar pieaugošo
informācijas apjomu, kuru nepieciešams sistematizēt, un novērtēt tā
īstenumu, kvalitāti un izmantošanas iespējas dažādu uzņēmumu un
tautsaimniecības objektu attīstības privātiem un stratēģiskiem
uzdevumiem (Савина А.В., 2006.). Svarīgs reitinga veikšanas
instruments ir socioloģiskie pētījumi. Tie uzsver, ka reitings ir
novērtēšanas rādītājs, kas veidots, ņemot vērā profesionāļu
viedokļus. Tādējādi reitings ir komplekss integrāls rādītājs, kas
ietver vairākus lietotājam svarīgus pētāmā objekta novērtēšanas
parametrus (Savina A.V., 2006).
Tūrisma reitingu iespējams iedalīt reģionālajos, nacionālajos un
starptautiskajos. Viena no svarīgākajām reitinga funkcijām ir ne
tikai reģiona pozīcijas noteikšana rangu tabulās, bet arī reitinga
stimulējošā ietekme uz virzīšanu tirgū, izmantojot rādītāju
kompleksa progresīvo pieaugumu, kas raksturo tūrisma un atpūtas
darbību. Tādējādi, veidojot tūrisma reitingu sistēmu, iespējams
vadīt tūrisma attīstību starptautiskā līmenī, bet valsts iekšienē –
nacionālā, reģionālā un pašvaldības līmenī (Kružaļins V.I.,
Šabaļina N.V., Vaļkova V.V., 2001).
Var izcelt četras galvenās reitingu funkcijas tūrismā:
1. Informatīvā. Reitings ir informācijas avots par novērtējuma
objektu, kas ietver parametru kompleksu, kas interesē informācijas
saņēmēju.
2. Stimulējošā. Reitings stimulē novērtējamo objektu veikt
darbības, lai uzlabotu savu stāvokli.
3. Starpnieciskā. Reitings ļauj samazināt subjektīvo faktoru
ietekmi, kas ierasti ietekmē viedokļa veidošanos par novērtējuma
objektu.
4. Kontroles. Reitingu var izmantot pats novērtējuma objekts,
lai virzītu un veidotu pozitīvo tēlu, piesaistītu jaunus klientus
(pircējus) un partnerus, veidotu cenas u.c.
Tūrisma reitingu sistēma sniedz iespēju atrisināt jebkuru
uzdevumu kompleksu, gan kompleksas informācijas sistematizāciju un
saņemšanu par novērtējuma objektu, gan stimulēt tūrisma, atsevišķu
tūrisma uzņēmumu un galamērķu attīstību, gan veidot labvēlīgu ārējo
un iekšējo vidi tūrisma attīstībai; tas nozīmē, ka ir iespējams
vadīt tūrisma industriju reģionālā un valsts līmenī. Ideālā
gadījumā tūrisma attīstības reģionālo reitingu sistēmai vajadzētu
būt saistītai ar valsts un starptautisko reitingu sistēmu Kružaļins
V.I., Šabaļina N.V., Tuļskaja N.I., 2011).
Ceļojumu un tūrisma konkurētspējas indeksu (The Travel &
Tourism Competitiveness Index, TTCI) izstrādāja Pasaules ekonomikas
forums (World Economic Forum, Ženēva, Šveice). Ikgadējais reitinga
pētījums tika veikts no
-
22
2007. gada līdz 2009. gadam, bet no 2010. gada pētījums tiek
veikts vienu reizi divos gados. Tā sagatavošanas gaitā izmanto datu
kombinācijas no pieejamajiem avotiem un informāciju no
starptautiskajām organizācijām un cetūrisma jomas ekspertiem.
Pētījumu veic World Economic Forum ciešar stratēģisko partneri
Booz&Company un ar datu partneriem: Deloitte, Starptautisko
gaisa satiksmes asociāciju (IATA), Starptautisko Dabas saglabāšanas
savienību (IUCN), Pasaules tūrisma organizāciju (UNWTO) un Pasaules
Ceļojumu un tūrisma padomi (WTTC). Strādājot ar pāEconomic Forum
veido arī svarīgu saikni ar galvenajiem nozares partneriem:
Airbus/EADS, BAE (Dupeyras, A. and N. MacCallum , 2013) Economic
Development Board, Bombardier, Delta, Deutsche Lufthansa/Swiss,
Embraer, Etihad Airways, Jet Airways, Hilton, Lockheed Martin,
Marriott, Safran, Starwood Hotels & Resorts, VISA.
2.1. att. TTCI Struktūra 2015 Avots: (WEF, 2015) TTCI veido
pasaules valstu reitingu pēc to pievilcīguma tūrisma industrijas
attnevis mēra valsts pievilcīgumu kā tūrisma galamērķi. Runa ir par
šo valstu tsektora pievilcīgumu investoriem un uzņēmējiem, nevis
pašiem tūristiem.
Score TTCI variē no 1 līdz 7 ballēm (no ļoti zema līdz ļoti
augstam lKopējais indekss sastāv no 4 pamata apakšindeksiem. Katrs
apakšindekss iedalbāzes sastāvdaļām (WEF, 2015).
TTCI 2015
Labvēlīgas vides apakšindekss
Biznesa vide
Drošība
Veselība un higiēna
Cilvēkresursi un darba tirgus
ICT gatavība
T&T politikas un labvēlīgu apstākļu
apakšindekss
Ceļojumu un tūrisma
prioritizācija
Starptutiskā atvērtība
Cenu konkurētspēja
Vides ilgtspējīgums
Infrastruktūras apakšindekss
Gaisa satiksmes infrastruktūra
Sauszemes un ostu
infrastruktūra
Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra
jums tiek veikts vienu reizi ācijas no pieejamajiem
ā ām un ceļojumu un jumu veic World Economic Forum ciešā
sadarbībā
isko partneri Booz&Company un ar datu partneriem: Deloitte,
ciju (IATA), Starptautisko Dabas
āciju (UNWTO) un ājot ar pārskatiem, World
gu saikni ar galvenajiem nozares partneriem: Systems,
Bahrain
Economic Development Board, Bombardier, Delta, Deutsche
Lufthansa/Swiss, Embraer, Etihad Airways, Jet Airways, Hilton,
Lockheed Martin, Marriott,
ūrisma industrijas attīstībai, i. Runa ir par šo valstu
tūrisma
ūristiem.
ī ļoti augstam līmenim). apakšindekss iedalās 2-5
Dabas un kultūras apakšindekss
Dabas resursi
Kultūras resursi
-
23
2.2. Azerbaidžānas reģionālā tūrisma empīriskais pētījums,
pamatojoties uz TTCI
Azerbaidžāna ieņem 84. vietu pētījuma „Travel and Tourism
Competitiveness Index 2015” konkurētspējas reitingā tūrisma un
ceļošanas sektorā (WEF, 2015). Kopumā pārskata ietveros tika
novērtēts 141 valsts tūrisma potenciāls. Vērtējot uzņēmējdarbības
klimata labvēlīgumu, Azerbaidžāna ieņem 65. vietu. VEF atskaitē
diezgan augstu tika novērtēts drošības līmenis valstī – 36. vieta,
veselības aizsardzības sfērā – 44. vieta, darba resursu jomā – 36.
vieta, IKT – 52. vieta, tūrisma sfēra prioritāte – 58. vieta. Cenu
konkurētspējas jomā 65. vieta. Starptautiskās atklātības jomā
Azerbaidžāna ierindojās 107. vietā. Apkārtējās vides attīstības
jomā Azerbaidžāna ierindojās 95. vietā, aviopārvadājumu
infrastruktūras jomā – 84. vietā, sauszemes un ūdens transporta
infrastruktūras jomā – 65. vietā, kultūras apskates objektu ziņā -
75. vietā, tūrisma pakalpojumu infrastruktūras jomā – 93. vietā,
dabas skaistuma ziņā – 130. vietā (WEF, 2015).
Analizējos konkurētspējas datus un galvenos komponentus, var
izcelt šādas problēmas Azerbaidžānā ceļojumu un tūrisma sfērā:
augstas tūrisma maršrutu un atveseļošanās programmu cenas,
nepietiekami mūsdienīga atpūtas un izklaides infrastruktūra,
nepietiekama tūristu informētība par reģionālajām tūrisma
programmām un maršrutiem, cenas tūrisma pakalpojumu konkurētspēja,
augstas gaisa un sauszemes transporta cenas, nepietiekams skaits
pasākumu ekoloģisko rādītāju uzlabošanai.
Kopumā beigu reitingā Azerbaidžāna apsteidz kaimiņvalstis:
Armēniju 11 kategorijās, Gruziju 5 kategorijās, Krieviju 6
kategorijās, Turciju 7 kategorijās, Irānu 12 kategorijās. Starp
citu, starp faktoriem, kas ietekmē rādītāju pazemināšanos
Azerbaidžānā, ir tie, kas ietverti kopējā nozares kategorijā, bet
nav gluži saistīti ar Kultūras un tūrisma ministrijas saistīto
kompetenci un darbību.
2.1. tabula Azerbaidžānas tūrisma jomas konkurētspējas reitinga
dinamika
Gads 2008 2009 2011 2013 2015 Valstu skaits 130 133 139 140 141
TTCI Ceļošanas un tūrisma konkurētspējas indekss 79 76� 83� 78�
84�
A Apakšindekss A: T&T regulējums 62 47� 59� 46� A.01
Politikas noteikumi 72 65� 74� 85� A.02 Vides ilgtspējīgums 101 72�
92� 67� 94� A.03 Drošība 43 37� 57� 52� 36� A.04 Veselība un
higiēna 49 39� 54� 34� 44�
A.05 Prioritātes ceļošanā un tūrismā 101 66� 54� 48� 58� B
Apakšindekss B: Uzņēmējdarbības vide un infrastruktūra
79 84� 87� 87
B.06 Gaisa satiksmes infrastruktūra 79 78� 83� 83 84� B.07 Ceļu
satiksmes infrastruktūra 52 66� 58� 57� 65� B.08 Tūrisma
infrastruktūra 92 34� 96� 109� 93� B.09 ICT infrastruktūra 84 95�
88� 63� 52� B.10 Cenu konkurētspēja Ceļošanas un 62 112� 76� 77�
65�
-
24
Tūrisma indeksā C Apakšindekss C: Ceļošanas un Tūrisma cilvēku,
kultūras un dabas resursi
105 105 105 96�
C.11 Cilvēkresursi 54 96� 49� 59� 36� C.12 Afinitāte ceļošanā un
tūrismā 69 64� 98� 62� C.13 Dabas resursi 110 79� 109� 110� 130
C.14 Kultūras resursi 99 100� 81� 85� 75�
Avots: izstrādājis autors, pamatojoties uz Travel and Tourism
Competitiveness Report 2008, 2009, 2011, 2013, 2015 (WEF, 2015)
2.3. Klasteru nodalīšanas un analīze TTCI komponentu plaknē
Starptautiskais tūrisms, būdams valsts tiešo un netiešo ienākumu
avots, stimulē dažādu nozaru attīstību, kas tieši neattiecas un
tūrisma infrastruktūru, izmantojot multiplikatora efektu. Šajā
sakarā aktuāla ir jaunu metodoloģisko veidu izstrāde, lai izmērītu
un novērtētu valstu starptautisko konkurētspēju ar mērķi skaidri
pozicionēt valsti mūsdienu konkurencē par tūrisma ienākumiem.
Izstrādātajā metodoloģijā ir piedāvāts izmantots klasteru analīzi,
pamatojoties uz REF informatīvo bāzi, lai izceltu valstu klasterus
atkarībā no tūrisma potenciāla tuvības un konkurences rādītāju
līdzības. Klasteru analīze tūrisma konkurētspējas komponentu plaknē
kā analīzes metode tika izmantota Širihinas darbos (Širihina J.J.,
2012) (Jovanović S., Janković V., 2014). Saskaņā ar aprēķinu
rezultātiem veidojas valstu klasteri, kas ir sagrupēti atkarībā no
to līdzības konkurētspējas, kā arī tūrisma resursu un
infrastruktūras attīstības rādītāju ziņā. Tas ļaus noteikt valsts
pozīciju starp blakus esošajām klastera valstīm saskaņā ar tūrisma
attīstības līmeni un veikt secinājumus par ieteicamo tūrisma
specializāciju. Pētījuma empīriskā bāze sastāv no apakšindeksiem,
komponentiem un indikatoriem, kas ir TTCI indeksa sastāvā (The
Travel and Tourism Competitiveness Index Data Analyzer, 2015).
Izvēlētais pētniecības kopums sastāv no 75 valstīm. Kopumā ir
valstis, ar kurām Azerbaidžānai ir tūrisma sakari un aktivitāte.
Lai izanalizētu konkurētspējas indeksa faktoru struktūru, tika
veikta faktoru analīze konkurētspējas komponentu plaknē, kas
raksturo tūrisma industrijas potenciālu konkrētā valstī. Faktoru
analīze tika veikta, izvēloties faktorus ar galvenajiem
komponentiem un turpmāko Varimax rotāciju (Extraction Method:
Principal Component Analysis. Rotation Method: Varimax with Kaiser
Normalization). Varimax ir taisnleņķa rotācija, kuras laikā tiek
veikta mainīgo ar augstu faktoriālo slodzi skaita minimizācija. Šīs
metodē tiek izmantota visbiežāk, jo tā atvieglo faktoru
interpretāciju. Turklāt šādā veidā izceltie faktori vāji
mijiedarbojas savā starpā. Kaizera-Meiera-Olkina izlases
pietiekamības kritērijs (Kaiser-Meyer-Olkin Measure of Sampling
Adequacy - KMO) ir vienāds ar 0,837, kas norāda uz faktoriālās
analīzes izmantošanas lietderīgumu indeksa struktūras analīzei.
-
25
2.2. tabula Komponenti un to faktoru slodzes, ceļošanas un
tūrisma jomas konkurētspējas
indeksa faktoru struktūras plaknē
Konkurētspējas komponenti Faktori
F1 F2 IKT gatavība 0,885 0,263
Drošība 0,845 -0,075 Vides ilgtspējīgums 0,821 0,059
Cilvēkresursi un darba tirgus 0,820 0,272 Ceļu un ostu
infrastruktūra 0,748 0,365
Veselība un higiēna 0,726 0,108 Tūrisma pakalpojumu
infrastruktūra 0,704 0,348
Cenu konkurētspēja -0,679 -0,312 Starptautiskā atvērtība 0,653
0,434 Uzņēmējdarbības vide 0,642 0,231
Prioritātes ceļošanā un tūrismā 0,520 0,441 Dabas resursi 0.053
0,904
Kultūras resursi un biznesa ceļojumu 0.008 0,884 Gaisa satiksmes
infrastruktūra 0,465 0,771
Avots: izstrādājis autors, pamatojoties uz TTCI 2015 Indeksa
divu faktoru struktūru nosaka šādi faktori: F1 – Veicinošā vide, F2
– Dabas un kultūras resursi Faktoru skaitliskie rādītāji tika
iegūti kā faktoru analīzes rezultāts. Tie ir standartizēti un
optimāli der salīdzinošās analīzes veikšanai.
Indikatoru faktori, kas nosaka izcelto faktoru semantiku, ir
parādīti Tabulā 2.2.
Pirmais no izceltajiem faktoriem (F1) skaidro 44,4% no summārās
dispersijas, F2 faktors – 22,5%. Kopējais summārās dispersijas
procents, ko skaidro izceltie faktori, ir 66,9%.
2.2. att. Vidējās standartizēto konkur ētspējas faktoru vērt
ības T&T kl āsteros
Avots: autores izstrādāts attēls pēc TTCI Data Analyzer,
http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform
Tūrisma nozares jomā esošo faktoru divpakāpju klāsteranalīze ļāva
grupēt valstis trīs viendavbīgos klāsteros (turpmāk – T&T
klāsteri):
-
26
2.3. att. Valstu izvietojums T&T klāsteros
Avots: autores izstrādāts attēls pēc TTCI Data Analyzer,
http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform
Pirmais klāsteris (CL1) aptver 21 valsti (28% no kopskaita).
Vidējās abu faktoru vērtības šajā klāsterī ir zemākas par vidējām
vērtībām kopumā.
Otrais klāsteris (CL2) aptver 33 valstis (44% no kopskaita).
Šajā klāsterī pirmā faktora (F1) vidējā vērtība ir augstāka par
kopējo vidējo vērtību, savukārt otrā faktora (F2) vērtība –
zemāka.
Trešais klāsteris (CL3) apvieno 21 valsti (28% no kopskaita).
Šim klāsterim raksturīgs tas, ka pirmā faktora (F1) vidējā vērtība
ir zemāka par kopējo vidējo vērtību, bet otrā faktora (F2) vērtība
– augstāka.
Valstu sadalījums noteiktajos klāsteros atspoguļots 2.3. attēlā.
Azerbaidžāna ierindojas pirmajā, kas konkurētspējīgākais no
izdalītajiem klāsteriem.
-
27
2.4. att. Vidējās konkurētspējas komponentu vērt ības tūrisma
jomā T&T kl āsteros Avots: autores izstrādāts attēls pēc TTCI
Data Analyzer,
http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform
Visas konkurētspējas komponentes, izņemot Cenu konkurētspēku,
pirmajā klāsterī esošajās valsīs ir zemākas par otrā un trešā
klāstera valstīm. Azerbaidžānas rādītāji tādās komponentēs kā
Drošība, Veselība un higiēna, IKT nodrošinājums, Zemes un ostu
infrastruktūra, Ceļošanas un tūrisma prioritizācija ir augstāka par
vidējiem rādītājiem pirmajā klāsterī, kurā tā atrodas.
Otrā klāsterī esošās valstīs uzrāda augstākus rādītājus tādās
komponentēs kā Dabas resursi, Kuultūras resursi un darba ceļojumi,
Lidostu infrastukrūra. Trešā klāstera valstīs ir augstāk attīstība
Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra, Vides ilgtspējība, IKT
nodrošinājums (
2.4).
,00
2,00
4,00
6,00
8,00
Uzņēmējdarbības vide
Drošība
Veselība un higiēna
Cilvēkresursi un darba tirgus
IKT nodrošinājums
Tūrisma un ceļošana
prioritizācijaStarptautiska atvērtība
Cenu konkurētspēja
Vides ilgtspēja
Gaisa transporta
infrastrukūra
Zemes un ostu infrastuktūra
Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra
Dabas resursi
Kultūras resursi un darba
braucieni
CL1 CL2 CL3 Azerbaijan
-
28
2.5. att. Vidējās konkurētspējas apakšindeksu vērt ības tūrisma
jomā T&T kl āsteros
Avots: autores izstrādāts attēls pēc TTCI Data Analyzer,
http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform
Azerbaidžānas tūrisma kompetences profils, kas veidots uz tūrisma
kompetenču apakšindeksu bāzes (2.5) atbilst pirmā izdalītā klāstera
profilam, kurā tas arī atrodas. Šim klāsterim raksturīgs
salīdzinoši zems tūrisma kompetences apakšindeksu līmenis un liela
izkliede. Vesela valstu grupa šajā klāsterī bloķē savas dabiskās
tūrisma priekšrocības. Iemesls tam ir neattīstīta ceļu
infrastruktūra, slikta uzņēmējdarbības vide, mazs viesnīcu skaits,
nepietiekams skaits starptautisku automašīnu nomas uzņēmumu, kā arī
zems veselības aprūpes līmenis. Problēma saskatāma arī tajā, ka
gandrīz nevienam nav pieejama informācija par skaistas dabas,
nacionālo parku, bagātas vēstures, senu piļu un Eiropas tradīciju
saglabāšanu šajos tūrisma galamērķos. Daudzi kultūrvēstures objekti
un tūrisma centri šajā klāsterī nav starptautiska mēroga. Otrajā
izdalītajā klāsterī apakšindeksu vērtības variē diapazonā no 2,7
(Dabas un kultūras resursu apakšindekss) līdz 5,5 (veicinošas vides
apakšindekss). Trešajā klāsterī vidējo cērtību dispersija ir mazāka
– no 4,2 (T&T politikas un veicinošu apstākļu apakšindekss)
līdz 4,9 (veicinošas vides apakšindekss). Šajā klāsterī esošās
valstis demonstrē atbalstu uzņēmējdarbībai un likumdošanai, kā arī
transporta un tūrisma infrastūrai pasaules līmenī, turklāt likot
uzsvaru uz gādīgu attieksmi pret cilvēku un dabas resursiem.
2.3. tabula Standartizētie koeficienti pēc lineārās regresijas
vienādojuma, kas nosaka saikni
starp TTCI indeksa un konkurētspējas komponentēm Standartizētie
koeficienti
Kopā CL1 CL2 CL3 Uzņēmējdarbības vide ,051 ,088 ,096 ,061
Drošība ,070 ,157 ,063 ,093 Veselība un higiēna ,063 ,187 ,056
,076
Cilvēkresursi un darba tirgus ,039 ,104 ,044 ,038
,00 2,00 4,00 6,00
CL1
CL2
CL3
AzerbaijanVides un kultūras resursu apakšindekss
Infrastruktūras apakšindekss
T&T politikas un veicinošu apstākļu apakšindekss
Veicinošas vides apakšindekss
-
29
IKT nodrošinājums ,079 ,155 ,087 ,085 Tūrisma un ceļošana
prioritizācija ,065 ,148 ,111 ,056
Starptautiska atvērtība ,082 ,122 ,104 ,077 Cenu konkurētspēja
,079 ,152 ,118 ,114
Vides ilgtspēja ,066 ,125 ,087 ,075 Gaisa transporta
infrastrukūra ,157 ,102 ,252 ,158 Zemes un ostu infrastuktūra ,142
,130 ,204 ,166
Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra ,156 ,307 ,197 ,182 Dabas
resursi ,205 ,137 ,229 ,164
Kultūras resursi un darba braucieni ,307 ,192 ,328 ,350 Avots:
autores izstrādāta tabula Daudzfaktoru lineārās regresijas
standartizētie koeficienti var tikt interperetēti kā rezultātu
tieši ietekmējošie faktori.
Pirmā klāster (CL1) valstīs vislielāko tiešo ietekmi uz TTCI
uzrāda tādas komponentes kā tūrisma pakalpojumu infrastruktūra,
kultūras resursi un darba braucieni, veselība un higiēna. Otrajā
klāsterī (CL2) tās ir Kultūras resursi un darba braucieni, Gaisa
transporta infrastruktūra, Dabas resursi, savukārt trešajā klāsterī
(CL3) – Gaisa transporta infrastruktūra, Zemes transporta
infrastruktūra, Tūrisma infrastruktūra, Dabas resursi, Kultūras
resursi un darba braucieni (2.3).
2.4. tabula Lineārās regresijas standartizētie koeficienti, kas
veido saikni statp TTCI un
konkur ētspējas apakšindeksiem Kopā CL1 CL2 CL3
Veicinošas vides apakšindekss ,251 ,569 ,235 ,282 T&T
politikas un veicinošu apstākļu
apakšindekss ,141 ,307 ,194 ,115
Infrastruktūras apakšindekss ,386 ,422 ,454 ,422 Vides un
kultūras resursu apakšindekss ,482 ,296 ,426 ,453
Avots: autores izstrādāta tabula Daudzfaktoru regresijas
analīze, kas veidota uz konkurētspējas apakšindeksiem, ļayuj
secināt, ka lielāko ieguldījumu konkurētspējas indeksā kopumā
pētāmajās valstīs dod Dabas un kultūras resursu indekss. Tomēr
jānorāda, ka otrā (CL2) un trešā (CL3) klāstera valstīs
konkurētspējīgu priekšrocību sniedz arī Infrastruktūras
apakšindekss, savukārt pirmā klāstera (CL1) valstīs – veicinošas
vides apakšindekss (2.4).
2.4. Uz M.Portera faktoriem balstīta tūrisma konkur ētspējas
analīze Īpašu nozīmi konkurētspējas priekštrocības terorijas
attīstībā devis rietumu pētnieks M. Porters. Pie konkurētspējas
priekšsrcībām viņš pieskaita tādus faktorus kā jaunās tehnoloģijas,
nepārtraukti mainīgo pieprasījumu, jaunu tirgus segmentu rašanos,
kā arī valsts likumdošanas efektivitāti, no kuriem atkarīga valsts
ekonomikas konkurētspēja ( Porter M., 1980), (Porter M., 1985).
Atbilstoši M.Portera terorijai, konkurētspējas līmeņa
paaugstināšanai tūrisma un atpūtas jomā, īpašu lomu spēlē atpūtas
potenciāla īstenošanas sistēma, turklāt tās radīšana ir atkarīga no
vlsts likumdošanas kvalitātes.
-
30
Atbilstoši M.Portera starptautiskās konkurences teorijai, ko
izmanto saistībā ar tūrisma pakalpojumu konkurētspēju pasaules
valstīs, konkurences priekšrocības nosaka ar šādiem faktoriem:
• faktorālie nosacījumi – elementi, kas veido piedāvājumu un
pieprasījumu pēc tūrisma produkta, ko veido tūrisma nozare un
tūristu interese: tūrisma resursi (dabas un atpūtas, kultūras un
vēstures), tūrismu materiālā un tehniskā bāze (izmitināšanas
iespējas, ēdināšana, izklaides infrastruktūra), ceļojumu aģentūras
(ceļojumu rīkotāji un ceļojumu aģenti), personāls, reklāma un
mārketinga pasākumi;
• pieprasījuma apstākļi – iekšzemes tūrisma infrastruktūras
attīstības līmenis, sociālie apstākļi valstī, ekonomiskā situācija,
tirdzniecības attīstības līmenis, tiesību aktu īpatnības,
demogrāfiskās izmaiņas, ārvalstu tūristu motivācija izvēlēties šo
virzienu;
• saistītās un atbalstošās nozares – nozares, kas īsteno
multiplikatīvo tūrisma efektu, jo īpaši transporta nozare, kas ir
svarīga tūrisma nozares sastāvdaļa uzņēmējvalstī, kā arī ir
neatkarīga nozare ekonomikā;
• uzņēmuma stratēģija, struktūra un konkurenti. Faktori atbild
uz jautājumu, kādā veidā tiks veidota tūrisma uzņēmējdarbības
vadības sistēma, kāds ir tirgus piesātinājums un kādas konkurentces
formas tie pārvalda.
Nacionālā romba koncepcijas pamata būtība – nozares konkurences
priekšrocība valsts ietvaros – tiek noteikta ar valsts konkurences
priekšrocības faktoriem, kas būtiski ietekmē viena otru. Turpmāk
esošajā modelī M.Porters iesaista vēl divus faktorus: nejaušus
notikumus un valsts rīcību:
• nejauši gadījumi – dažādas dabas kataklizmas, militāri un
politiski konflikti, epidēmijas, ekonomiskās krīzes utt., kas
būtiski samazina tūristu pieplūdumu vai arī ietekmē to sadalījumu
staro konkurējošiem virzieniem;
• valsts politika – nosaka un nodrošina tūrisma nozares
attīstību, finansēšanu un veicināšanu, politisko stabilitāti un
ceļojumu drošību, vides un ekoloģijas stāvokli, migrācijas
politiku.
Kvalitatīvo M.Portera faktoru vērtības, kas tika izmantotas
darbā, iegūtas kā vidējie aritmētiski TTCI indeksu rādītāji.
Pirmā klāstera valstis atšķiras ar to, ka visi Portera faktori
šajās valstīs ir zemāki par vidējiem rādītājiem. Otrajā un trešajā
klāsterī Portera faktori ir augstāki par vidējiem rādītājiem,
turklāt otrā klāstera valstīs Pieprasījuma stāvokļa un Uzņēmuma
stratēģijas faktori ir augstāki par trešā klāstera faktoru
rādītājiem. Savukārt trešā klāstera valstīs augstākos rādītājus
uzrāda Faktorālie nosacījumi un Saistītās un atbalstošās nozares
faktori.
2.5. tabula Korelācijas koeficienti starp Portera konkurētspējas
faktoriem
FP1 FP2 FP3 FP4 FP5 FP6 Faktorālie nosacījumi
1 0,763** 0,877** 0,368** -0,132 0,764**
-
31
Pieprasījuma nosacījumi
0,763** 1 0,859** 0,681** -0,134 0,885**
Saistītās un atbalstošās
nozares
0,877** 0,859** 1 0,543** -0,134 0,854**
Uzņēmuma stratēģija
0,368** 0,681** 0,543** 1 -0,114 0,684**
Iespēja -0,132 -0,134 -0,134 -0,114 1 -0,148 Valdība 0,764**
0,885** 0,854** 0,684** -0,148 1
Avots: autores izstrādāta tabula pēc TTCI Data Analyzer,
http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform
Nacionālās konkurētspējas faktori rada kompleksu sistēmu, kas
nepārtraukti attīstās. Vieni faktori nepārtraukti mijiedarbojas ar
citiem (Портер М., 1993). Vislielākā korelācija novērojama starp
Pieprasījuma nosacījumiem un Saistītām un atbalstošām nozarēm
(2.5).
tabula2.6. tabula Korelācijas koeficienti starp Portera
konkurētspējas faktoriem un konkurētspējas
indeksa apakšindeksiem
Ve
icin
oša
s vi
de
s a
pak
šind
ekss
T&
T p
oliti
kas
un
veic
ino
šu
no
sacīj
um
u
ap
akši
ndek
s
Infr
ast
ruktū
ras
ap
akši
ndek
s
Vid
es
un
kultū
ras
resu
rsu
a
pak
šind
ekss
Faktorālie nosacījumi 0,707** 0,873** 0,915** 0,875**
Pieprasījuma nosacījumi 0,866** 0,883** 0,746** 0,755** Saistītās
un atbalstošās
nozares 0,838** 0,944** 0,848** 0,749**
Uzņēmuma stratēģija 0,710** 0,548** 0,376** 0,665** Iespēja
0,013 -0,090 -0,200 -0,220 Valdība 0,886** 0,851** 0,724**
0,754**
Avots: autores izstrādāta tabula pēc TTCI Data Analyzer,
http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform
M.Portera koncepcija balstās uz tā saucamā “nacionālā romba”
idejas, kas raksturo valsts konkurences priekšrocības faktoru
sistēmu (četras galvenās iezīmes), kas, atrodoties mijiedarbībā,
rada kopuma efektu. Šāda vai cita veida minēto faktoru
konfigurācija stiprina pa pavājina valsts ekonomikas konkurences
priekšrocības potenciālo līmeni.
Portera rombu analīze dažādu klāsteru valstīs ļauj izdarīt
secinājumus par neapšaubāmu konkurences priekšrocību tūrisma jomā
valstīs, kas atrodas otrajā un trešajā klāsterī. Trešā klāstera
valstis ir konkurētspējīgākas par otrā klāstera valstīm, bet šī
priekšrocība nav liela.
-
32
Otrās nodaļas secinājumi
• TTCI datus var izmantot ne tikai tūrisma nozares analīzei,
balstoties uz reitinga rādījumiem, bet arī kā otrreizējus datus
autorpētījuma empīriskās bāzes veidošanai.
• Pielietojot faktora analīzi TTCI komponentiem, konkurences 14
dimensiju telpas dimensija var tikt samazināta līdz diviem
faktoriem: Veicinoša vide un Vides un kultūras resursi (Enabling
environment and Natural and cultural resources).
• Divu posmu klāsteranalīze šo faktoru plaknē ļāva sagrupēt 75
analīzei atlasītas valstis trijos viendabīgos klāsteros. Šo
klāsteru salīdzinošā analīze ar TTCI indikatoru izmantošanu ļauj
aprakstīt konkurētspējas veidošanās modeļus tūrisma jomā.
• Piedāvātā pētnieciskā metode, kas balstās uz konkurētspējas
komponentu telpas dimensiju un viendabīgo klāsteru veidošanu šajā
dimensijā, ļāva akcentēt nelineārus, hiperātra rakstura apskatāmās
parādības.
• Ideja izskaitļot Portera faktorus, balstoties uz TTCI
indikatoriem, ļāva analizēt tūrisma nozares konkurētspēju,
izmantojot Portera metodiku saistībā ar klāsteriem, kas izcelti
TTCI komponentu dimensijā. Noteikta saistība starp Portera
faktoriem un TTCI konkurētspējas rādītājiem.
• Izstrādāto metožu izmantošana Azerbaidžānas tūrisma nozares
analīzei ļāva pozicionēt valsti konkurētspējas komponentu plaknē,
attiecināt to ar vienu no izceltajiem klāsteriem, veikt datelizētu
salīdzinošo analīzi un izstrādāt ieteikumus tūrisma konkurētspējas
paaugstināšanai Azerbaidžānā.
-
33
3. TŪRISMA POTENCI ĀLA IZMANTOŠANAS EFEKTIVIT ĀTE REĢIONĀLĀS
EKONOMIKAS ATT ĪSTĪBAI
3.1. Tūrisma ekonomiskās efektivitātes rādītāji Tūrisma
ekonomiskā efektivitāte ir ekonomiskā efekta gūšana no tūrisma
organizēšanas valsts mērogā. Ekonomiskie ieguvumi ir galvenie
virzītājspēki tūrisma attīstībai. Ekonomiskais efekts no tūrisma
attīstības ir daudz slāņains. Tūrisma nozares attīstība papildina
budžetu dažādos līmeņos ar nodokļu ieņēmumiem.
Mūsdienās pasaules praksē kā tūrisma nozares ekonomiskās
efektivitātes galvenos rādītājus valsts ekonomikā izmanto:
• Tūrisma nozares ieguldījumu nacionālajā IKP; • Tūrisma nozares
ienākumu daļu valsts eksportā; • Tūrisma nozares izdevumu daļu
valsts importā; • Darbavietu daudzumu un kvalitāti tūrisma nozarē;
• Tūrisma nozares ietekmi uz reģionālo attīstību. Tādejādi mēs
varam runāt par šādām tūrisma nozares galvenajām ekonomiskajām
funkcijām:
• ienesīgums; • ārējā tirdzniecība (tūrisma ienākumu un izdevumu
bilance); • darbavietu radīšana; • līdzsvarošana. Tūrisma praksē
tiek izdalīti divi pamata veidi kā novērtēt tūrisma ietekmi uz
reģiona ekonomiku (В.Г. Гуляев, 2008), (Г.Д. Кулагина, С.В.
Попелева, В.С. Сенин, 1996): tūrisma satelītkontu izmantošana (TSK)
un tūrisma multiplikatora izmantošana. Šiem veidiem var piemērot
dažādas metodes (Г.Д. Кулагина, А.Х. Татаринов, 1999), kuras, kā
likums, tiek veidotas pēc Apvienoto Nāciju (ANO) Statistikas
komisijas un satelītkontu ieteikumiem, apkopojot statistikas
rādītājus par (Г.Д. Кулагина, А.Х. Татаринов, 1999):
• ar tūrismu saistītu nodarbinātību; • investīcijām
pamatlīdzekļos (bruto uzkrājumu); • budžeta ieņēmumiem, valsts
papildus ienākumu stimulēšanu; • tūrisma kolektīvo patēriņu; •
kopējo tūristu pieprasījumu. Ar tūrisma satelītkontu veidošanu
nodarbojas nacionālie statistikas dienesti, specializēti institūti,
ANO, Pasaules tūrisma organizācija (UNWTO) (Wilton D., Meis S.,
Joyal S, 1996), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
(OECD), Eurostat un citas organizācijas. Šīs organizācijas ir
izstrādājušas un publicējušas rekomendācijas balstoties uz speciālu
programmu STSA - Statistics and Tourism Satellite Account Programme
(M. Meis, 1999), (Percy Harris, 1997), kurā ir sasniegta saikne
starp dokumentiem: “Starptautiskās
-
34
rekomendācijas tūrisma statistikai, 2008. gads” un “Tūrisma
satelītkonts: rekomendējamie metodoloģiskie pamati, 2008. gads”,
kas veido pamatu pilnvērtīgu nacionālo tūrisma statistikas sistēmu
izstrādei un izmantošanai.
3.2. Tūrisma ieguldījums nacionālā ienākuma veidošanā Tiešais
tūrisma ieguldījums IKP – tas ir kopējais rezidentu tiešo izdevumu
apjoms tūrismam un iekšējiem ceļojumiem valstī un nerezidentu
izdevumi darījumu un atpūtas braucieniem, kā arī valsts dotāciju
izmaksas tūrisma objektu un teritoriju uzturēšanai, kuras piesaista
tūristu interesi. To aprēķina kā tūristam piedāvāto pakalpojumu
apjomu absolūtā (naudas) un relatīvā (kapitāla) vienībā.
Netiešais tūrisma ieguldījums IKP ietver investīcijas tūrisma
nozarē; valsts izmaksas kopējās tūrisma industrijas atbalstīšanai;
uzņēmumu, kas piedāvā pakalpojumus tūristiem, izmaksas savas
darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Tūrisma inducētais
ieguldījums IKP – tā ir daļa no IKP, kas veidojas no personu
ienākumiem, kas tieši vai netieši ir nodarbināti tūrisma
industrijā. Kopējais tūrisma ieguldījums IKP veidojas no tiešā,
netiešā un inducētā nozares ieguldījuma ekonomikā un papildus
tiešajam ieguldījumam parāda ekonomisko efektu no investīcijām,
saistīto preču un pakalpojumu patēriņa un no nozarē nodarbināto
ienākumiem. (Dwyer L., 2003).
Šodien tūrisma daļa Azerbaidžānas IKP jau ir sasniegusi 2,8% un
varas iestādes dara visu iespējamo, lai to palielinātu vēl vairāk.
Naudas izteiksmē 2,8% IKP ir vairāk nekā 1,3 miljardi manatu. Šo
ciparu republikāniskā vara vērtē kā ļoti labu rādītāju.
3.3. Tūrisma ieguldījums nodarbinātībā Tūrisma nodarbinātības
funkcija izpaužas iedzīvotāju nodarbinātībā tūrisma uzņēmumos
(viesnīcās, transporta uzņēmumos u.c.). Neatkarīgi no reģiona
kopējā attīstības līmeņa, tūrisma attīstība reģionā rada jaunas
darbavietas, tāpēc šāda tūrisma ietekme uz nodarbinātību var būt
noteicošā tiem reģioniem, kuri ir būtiski atkarīgi no tūrisma
sektora.
Tūrisma komplekss aptver dažādus ekonomikas sektorus, kas
orientējas uz tūrista vajadzību apmierināšanu vai piegādā preces un
sniedz pakalpojumus organizācijām un kompānijām, kas tieši
orientējas uz tūristu apkalpošanu. Šis fakts un arī tūrisma darba
specifiskais raksturojums un daudzveidīgās saiknes starp tūrisma
sektoru un citiem ekonomikas sektoriem apgrūtina konkrētā reģiona
tūrisma sfērā nodarbināto cilvēku uzskaiti. Piemēram, lielās
industriālās valstīs tūrisma nozarē strādā ne vairāk kā 5%
darbspējīgo iedzīvotāju. Bez tam, gandrīz puse no viņiem strādā
viesnīcu biznesā (Questionnaire on Tourism and Employment: Overview
of Results UNWTO Statistics and Tourism Satellite Account (TSA)
Programme, 2010).
Mūsdienu tūrisma īpatnība ir nozares salīdzinoši augstais
darbietilpīgums. Vidēji starptautiskajā tūrismā uz vienu
nodarbināto šajā sfērā ir apmēram 7 tūristi. Atšķirībā no citiem
ekonomikas sektoriem (it īpaši atšķirībā no ražošanas
-
35
nozares), jaunu tehnoloģiju ieviešana tūrisma nozarē neveicina
proporcionālu darbaspēka atbrīvošanu, jo apkalpošanas kvalitāte
daudzējādi ir atkarīga no personāla skaita uz vienu tūristu. Tāpēc
tūrisms, atšķirībā no daudzām citām materiālās ražošanas nozarēm,
organiski apvieno iespējas nodrošināt darbavietas vietējiem
iedzīvotājiem ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu tūristu apkalpošanā un
pakalpojumu sniegšanā. Bez tam, ņemot vērā tūrisma kompleksa
integrēto raksturu, tūrisma plūsmas pieaugums teritorijā palielinās
pieprasījumu pēc darbaspēka ne tikai tūrisma nozarē, bet arī
apkalpojošajā sektorā, tūrisma uzņēmumos un infrastruktūras
objektos. Šis ir viens no būtiskākajiem netiešajiem efektiem, ko
iegūst teritorija no tūrisma attīstības.
Tūrisma tiešā ietekme nodarbinātībā nodrošina darbavietas
viesnīcu saimniecībās, tūrisma aģentūrās, transporta sfērā, kā arī
sabiedriskās ēdināšanas jomā un atpūtas jomā, ja pakalpojums tiek
sniegt tūristam bez starpniekiem. Ietekme tiek aprēķināta kā
darbavietu skaits tūrisma industrijā un to īpatsvars kopējā
nodarbinātībā. Tūrisma netiešā ietekme nodarbinātībā ir darbavietu
skaits, kas radītas, lai nodrošinātu tūrisma netiešās ietekmes uz
IKP veidošanos. Tūrisma inducētā ietekme uz nodarbinātību ir
darbavietu skaits, kas radītas pateicoties ienākumiem, kas gūti no
cilvēkiem, kas tieši vai netieši nodarbināti tūrisma
industrijā.
Pēc PTO datiem, viena ārvalstu tūrista apkalpošana viņa
apmeklētajā valstī kopumā rada apmēram deviņas darbavietas. Tūrisma
nozarē nodarbināto galvenās darba īpatnības un struktūra:
• Nepilna darba slodze; • Darba slodzes un nodarbinātības
sezonas svārstības; • Ievērojams nekvalificētu darbinieku īpatsvars
(apmēram 80%). Turklāt, nodarbinātības statistika parāda, ka
viesnīcu industrijā starp nodarbināto personu skaitu vairāk nekā
50% ir sievietes.
3.4. Tūrisma ietekme uz nodarbinātību Azerbaidžānā Sākot ar
2003. gadu Azerbaidžānā bezdarba līmeni vērtē ne tikai pēc oficiāli
reģistrēto bezdarbnieku skaita, bet arī pēc Starptautiskās Darba
organizācijas (SDO) metodes. Šim nolūkam katru gadu pēc SDO
metodoloģijas tiek veikts pētījums par nodarbinātības problēmām
iedzīvotāju vidū. Bezdarbnieku skaits no 2002. gada līdz 2012.
gadam ir samazinājies par 195,5 tūkstošiem cilvēku un ir 243,1
tūkstotis cilvēku. Būtiska loma bezdarba līmeņa samazināšanā ir
veiksmīgajai valsts politikai nodarbinātības jomā (Джавадова Р.Д.,
2010).
Tūrisma industrijas saimniecisko subjektu, tajā skaitā viesnīcu
biznesa, nozīme nodarbinātības problēmu risināšanā nav
apšaubāma.
Gada vidējais nodarbināto skaits tūrisma nozarē Azer