Valsts budžeta apakšprogramma „Vides aizsardzības projekti” Projekta vadlīnija „Dabas aizsardzības un bioloăiskās daudzveidības aizsardzība” PROJEKTU „Apbūves un krastu erozijas konstatācija Latvijas teritorijas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā, fiksējot to ortofotokartēs” un „Apbūves un krastu erozijas konstatācija Latvijas teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, fiksējot to ortofotokartēs” Apvienotais ziĦojumu pārskats Darbi veikti 17. 07.2007. līguma Nr. 223 un līguma Nr. 224 ietvaros Rīga, 2008
73
Embed
Apvienotais zi Ħojumu p ārskats - LVAFA...Visam p āri kl ājas svar īgākais no apst ākĜiem – š ī šaur ā ăeogr āfisk ā josla joproj ām ir dabisk ā dinamisk ā att
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
Valsts budžeta apakšprogramma
„Vides aizsardzības projekti”
Projekta vadlīnija „Dabas aizsardzības un bioloăiskās daudzveidības
aizsardzība”
PROJEKTU
„Apb ūves un krastu erozijas konstat ācija Latvijas teritorijas
Baltijas j ūras krasta k āpu aizsargjosl ā, fiks ējot to ortofotokart ēs”
un
„Apb ūves un krastu erozijas konstat ācija Latvijas teritorijas
Rīgas jūras l īča krasta k āpu aizsargjosl ā, fiks ējot to
ortofotokart ēs”
Apvienotais zi Ħojumu p ārskats
Darbi veikti 17. 07.2007. l īguma Nr. 223 un l īguma Nr. 224 ietvaros
Rīga, 2008
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
- Plāno lidojumu maršrutus, kas stereoskopiski noklātu visu fotografējamo teritoriju.
- Saplānotos maršrutus un citus parametrus ieraksta datu nesējā, ar kura palīdzību datus pirms
lidojumu veikšanas iekopē digitālajā kamerā ADS40 un lāzerskenerī ALS50.
- Projekta dokumentēšanas un lidojumu nodrošināšanas vajadzībām sagatavo saplānoto maršrutu
izdrukas.
Lāzerskenēšanas plānošana laikā plāno lāzerskenēšanas parametrus - izvēlas lāzerskenēšanas
impulsa frekvenci, skenēšanas frekvenci un skenēšanas leĦėi, lai nodrošinātu nepieciešamo
teritorijas noklājumu un punktu skaitu vienā kvadrātmetrā. Lai iegūtu ortofotokaršu izgatavošanai
nepieciešamo digitālo reljefa modeli, lāzerskenēšanu veic vienlaicīgi ar aerofotografēšanu.
2.Atbalstpunktu plānošana
Pirms aerofotografēšanas plāno atbalstpunktus, izmantojot pieejamos kartogrāfiskos materiālus.
Atbalstpunktu skaitu un izvietojumu izvēlas saskaĦā ar digitālās kameras rokasgrāmatā
noteiktajām prasībām. Atbalstpunktu plānošanas rezultātā noformē atbalstpunktu plānu, kuru
nodod mērniekiem atbalstpunktu uzmērīšanai.
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
6
3.Atbalstpunktu uzmērīšana dabā
Plānotajās atbalstpunktu atrašanās vietās ar ăeodēziskām metodēm un instrumentiem uzmēra
atbalstpunktus. Par atbalstpunktiem izmanto skaidri definētus apvidus objektu punktus – ēku jumtu
stūrus, stabus, ceĜu, ielu un ietvju stūrus u.tml.
4.Aerofotografēšana
2007.gada 12.augustā un 25.septembrī tika veikta projekta teritorijas aerofotogrāfēšana,
izmantojot Leica Geosystems ADS40 līnijskeneri. Aerofotogrāfēšana veikta pa iepriekš
saplānotiem maršrutiem un, izmantojot plānotos tehniskos parametrus no 2km augstuma,
izšėirtspēja 1pix=20cm dabā. Fotografējamās joslas platums 2,4 km, iekĜaujot sauszemes joslu
minimums 500 m platumā. Vienlaicīgi veic arī lāzerskenēšanu.
Līdzīgi tika paredzēti un detalizēti plānoti darbi pie ortofotokaršu sagatavošanas, kas sevī ietvēra
vairākus etapus: Aerofotoattēlu iegūšana – Aerotriangulācija - Punktu mākoĦa izveide - Digitālā
reljefa modeĜa izveide - Ortofotokaršu izveide
Šie darbi sevī ietvēra:
1.Aerofotoattēlu iegūšana
Pēc aerofotografēšanas iegūtos datus iekopē fotogrammetriskajā darba stacijā to tālākai apstrādei.
Veic lidojuma trajektorijas aprēėinu un aerofotoattēlu transformēšanu uz plakni, novērtē to kvalitāti.
2.Aerotriangulācija
Veic aerofotoattēlu tālāku apstrādi (aerotriangulāciju), piesaistot tos pie koordinātu sistēmas,
izmantojot uzmērītos atbalstpunktus.
3.Punktu mākoĦa izveide
Apstrādā lāzerskenēšanas datus, iegūstot tā saucamo punktu mākoni, t.i., apvidus punktu kopu ar
zināmām trīsdimensiju koordinātām.
4.Digitālā reljefa modeĜa izveide
Veic punktu mākoĦa punktu klasifikāciju, iegūstot punktu kopu, kas raksturo apvidus reljefu. To
papildus apstrādājot digitālajā fotogrammetriskajā darba stacijā, iegūst digitālo reljefa modeli –
punktu kopu, kas apraksta apvidus reljefu.
5.Ortofotokaršu izveide
Izmantojot pie koordinātu sistēmas piesaistītos aerofotoattēlus un digitālo reljefa modeli, veido
digitālās ortofotokartes mērogā 1:2000 ar 20 cm lielu pikseĜa izmēru (telpisko izšėirtspēju). Ortofoto
sagatavots TIFF formātā, izmantojot Packbit kompresiju un sagriezts pa LKS 1:2000
nomenklatūras lapām (vienas karšu lapas izmērs 5000*5000 pikseĜu).
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
7
Lai nodrošinātu ātrāku darbu ikdienas lietotājiem, sagatavota ortofoto kopija, izmantojot JPG
(minimum loss) kompresiju, saglabājot attēlu fiziskos izmērus. Šie attēli atrodami atsevišėā diskā,
kopā ar projekta krasta erozijas analīzes daĜu.
Materiāla (pārskata) sagatavošana par fiksētajām būtiskākajām krastu erozijas procesa un
piekrastes apbūves izmaiĦām Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā tika veikta
divos neatkarīgos etapos ar salīdzināšanas metodi.
Lai nodrošinātu krastu erozijas konstatāciju, tika analizēti Latvijas ăeotelpiskās informācijas
aăentūras 2003. – 2005. gadā veiktās fotografēšanas ortofoto M 1:10 000. Balstoties uz šiem
materiāliem, tika noteikts pamatkrasta (ilggadīgās krasta erozijas posmos) un erozijas kraujas
(ilggadīgā dinamiskā līdzsvara vai akumulācijas krasta posmos) novietojums.
Pēc tādas pašas metodikas tika noteikts pamatkrasta un erozijas kraujas novietojums jaunajos
ortofoto, neskaidrību gadījumā, veicot apsekošanu dabā. Izmantojot ĂIS (Ăeogrāfiskās
informācijas sistēmas) programmatūru, noteiktas pamatkrasta izmaiĦas laika un attēlotas
nododamajā materiālā līniju veidā.
Paralēli tika veikta apbūves izmaiĦu konstatācija, kurā tika novērtēta piekrastes kāpu aizsargjoslas
apbūves intensitāte, salīdzinot iegūtās ortofotkartes ar agrāk sagatavotiem karšu materiāliem un
analizējot situācijas izmaiĦas. Par pamatu tika Ħemtas projekta laikā sagatavotās ortofotokartes
mērogā 1 : 2 000
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
8
3. KRASTU ATT ĪSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS
3.1. Krasta posmu apraksts
3.1.1 posms Nida- Kolka
Veicot krastu attīstības novērtējumu, tika salīdzināts LĂIA veiktās aerofotografēšanas 2003.-2005.
gadā laikā iegūto ortofoto M 1:10 000 (precīzu gadu pret kuru veikta erozijas analīze skatīt
Pielikumā Nr 2. „LĂIA veiktās aerofotografēšanas 2003.-2005. gadam kartoshēma”) salīdzināšana
ar jaunajiem ortofoto M 1:2 000. Tā veikšanai tika digitizēts pamatkrasts, attēlojot to kā līniju, abos
kartogrāfiskajos materiālos. Ilglaicīgas erozijas posmos digtizācija tika veikta pa erozijas kraujas
augšējo malu, bet vietās, kur notikusi epizodiska noskalošana, digitizācija veikta pa radušās
erozijas kāples augšējo malu. Šāda metodika tika izvēlēta, lai erozijas novērtējumu aplūkotajam
laika periodam varētu sniegt arī posmos, kur ilgtermiĦā nenotiek pamatkrasta erozija, bet tikai
priekškāpas epizodiska noskalošana. Lai precizētu ortofoto dešifrēšanu tika veikta visas piekrastes
apsekošana dabā.
Salīdzinot ortofoto no Nidas līdz Papes Z robežai, redzama akumulācija, taču novērojumi dabā
liecina par erozijas procesiem. Tas izskaidrojams ar to, ka 2005. gada uzĦēmumi veikti pēc lielās
2005. gada vētras, līdz ar to aplūkotajā laika posmā noskalošana ir bijusi neliela, kā arī ar senāko
attēlu slikto kvalitāti, kas ietekmējusi dešifrēšanas kvalitāti.
Uz Z no Papes 10 -12km garā joslā var novērot eroziju 4-10m platā joslā. Tālāk līdz Jūrmalciemam
seko neliels akumulācijas posms. Jūrmalciemā un uz Z no tā kartogrāfiskajā materiālā dešifrējams
akumulatīvs posms, taču apsekošana dabā norāda uz erozijas procesu. Arī šeit kĜūdu rada
nepietiekamās kvalitātes vēsturiskais materiāls. Tāpēc precīzu erozijas apjomu nav iespējams
noteikt. Pirms Bernātiem novērojama erozija līdz 12m platā joslā. Bernātos stipri apdraudēta
saimniecība, kam apkārt jau stipri izskalots pamatkrasts. 3 km uz Z no Bernātiem vēl turpinās
erozijas josla līdz 8 m platumā. Tālāk līdz Liepājas D moliem turpinās akumulatīva josla, kur
apsekošanā dabā konstatēta priekškāpas erozija.Uz Z no Liepājas Z mola neliela erozija seno
Krasta nocietinājumu vietā. Aiz tiem Ĝoti aktīva erozija līdz 30m. ěoti aktīva erozija uz Z no Liepājas
attīrīšanas iekārtām (īsā posmā līdz 31m) un jūra ir bīstami tuvu pašām iekārtām. Steidzami
nepieciešamas krasta aizsargbūves.
Uz Z no Liepājas attīrīšanas iekārtām sākas gara erozijas josla, kas variē platumā. Pie Šėēdes
nelielā posmā līdz 26 m platumā. Pārsvarā vidējais erozijas joslas platums 5m. Starp Saraiėiem un
Ziemupi erozijas krauja stipri izrobota.
Uz Z no Ziemupes dinamiskā līdzsvara posms līdz AkmeĦraga bākai, ap ko ir erozijas posmi.
Apdraudēta AkmeĦraga bāka un pieguĜošās ēkas. Uz Z no AkmeĦraga bākas erozija novērojama
tikai aiz Rudupes ietekas vidēji 10m platumā. 2,5km uz D no Pāvilostas sākas akumulācijas
posms, kas radies Pāvilostas molu ietekmē. Aiz Pāvilostas Z mola erozijas josla. Pāvilostā
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
9
apdraudētas vairākas ēkas. Erozija pārsvarā 5m joslā. Aiz Pāvilostas sākas pastāvīgas erozijas
josla, kuras noskalotās joslas platums svārstās no pāris metriem līdz 16m, vidēji 5m. Uz Z no
Sārnātes 6km garumā atrodas pastiprinātas erozijas josla vidēji 15m platumā, kas tālāk uz Z
samazinās. Sākot no Užavas bākas erozija ir neliela - pāris metru apjomā. 15 – 20km uz D no
Ventspils D mola sākas dinamiskā līdzsvara un vēlāk akumulācijas josla. Uz Z no Ventspils Z mola
sākas aktīvas erozijas josla ar noskalotās joslas platumu līdz 32 m. Tā pastiprināti apdraud ostas
terminālu būves, kas izkārtojušās gar krastu, kā arī augstsprieguma līniju. Sākot no Staldzenes
erozijas apjoms mazinās – noskalotā josla ap 10m plata, bet īsos posmos līdz 35m. Erozija
beidzas pie Ovīšraga. Uz Z no Ovīšiem dinamiskā līdzsvara krasts, taču arī tajā vietām
novērojamas 2005. gada vētras sekas.
Sākot no MiėeĜtorĦa erozija līdz 13m platā joslā! Vidēji 5 - 10m. Uz Z no Irbes ietekas gara joslā
erozija vidēji 10m platumā. Starp Sīkragu un Mazirbi erozija līdz 22m platā joslā. Posmā Mazirbe -
Kolka vidēji erozija 10m platā joslā ar maksimumu Pie Mazirbes 16m platumā.
3.1.2 Posms Kolka- Ainaži
Posmā Kolka – Ainaži vislielākā erozija tika konstatēta Kolkas raga pašā spicē - no raga 500 m
posmā virzienā uz Kolkas ciemu. Šajā posmā pēdējo 3 gadu laikā noskaloti līdz 40m pamatkrasta
(neskaitot pludmales daĜu), tai skaitā priežu mežu. Tālāk uz D erozija ir bijusi minimāla, vai arī
saglabājies dinamiskais līdzsvars.
Uz D no Žocenes krasta noskalošanās ir notikusi vairāk. Noskalota 4- 7 m plata pamatkrasta josla,
taču 3 - 4 km uz Z no Rojas Z mola novērojami akumulācijas procesi.
No Rojas D mola līdz Kaltenei dominē erozijas posmi ar vidējo eroziju 7m apjomā. Maksimums
12m liela erozija. No Ėirėraga līdz Kaltenes molam erozija raksturīga posmveidīga. Neliela
akumulācijas josla konstatēta uz Z no Kaltenes mola.
Līdzīgā apjomā erozija saglabājas līdz Valgaciemam, kur posmā Valgaciems - Upesgrīva
novērojams dinamiskais līdzsvars. 1 km uz Z no Upesgrīvas sākas erozijas posms, kas uz D no
Upesgrīvas sasniedz 10 – 14 m platumu. Šāds pamatkrasta noskalošanās apjoms novērojams līdz
pat Mērsragam un iestiepjas arī 2 km uz D no Mērsraga. Upesgrīvā ir stipri apdraudēta ēka, kas
jau atrodas pludmalē un nākamā lielā vētrā tā var tikt sagrauta.
Uz Z no Mērsraga ostas, kā arī uz D no tā ir stabils krasts, ko veido mitrās Randu pĜavas.
Mērsraga ostas D pusē krastā mākslīgi uzskalots liels smilšu apjoms ostas teritorijas
paplašināšanai. Starp Mērsragu un Bērzciemu sākas pamatkrasta erozijas posms ar vidējo
erozijas platumu 10m. Ar nelieliem pārtraukumiem tas turpinās līdz Bērzciemam pirms kura sākas
akumulācijas un dinamiskā līdzsvara krasts.
No Abragciema uz D sakas erozijas josla ar vidējo platumu 5-7m. 1km pirms Engures Z mola ir
akumulācijas josla. No Engures D mola sākas erozijas krasts, kur Engures teritorijā ir daudzas
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
10
potenciāli apdraudētas ēkas. Šāda josla ar vidējo erozijas platumu 5 m ar pārrāvumiem turpinās
līdz pat Ėesterciemam. Tālāk dominē erozijas posmi ar mainīgu noskalotās joslas platumu (no
pāris līdz pat 10m).
Posmā Klapkalnciems- Ragaciems pārsvarā dominē dinamiskā līdzsvara apstākĜi, taču pašā ragā
dominējusi erozija līdz 10m platumā. Ar nelieliem pārrāvumiem erozija ir notikusi visā posmā
Ragaciems - Jūrmala, tādejādi erozijas apdraudētas ir vairākas būves. Šajā posmā arī novēroti
mēăinājumi nesaskaĦoti veidot krasta aizsargbūves (īpaši izteikti Ragaciemā).
Jūrmalas teritorijā, lai arī neliela, tomēr erozija ir notikusi vidēji 3 - 5 m platumā. Lielākoties
noskalota priekškāpa, tikai nedaudz skalojot pašu pamatkrastu. 2 - 3 km uz R no Lielupes ietekas
sākas akumulācijas josla.
Starp Lielupes un Daugavas ietekām ir dominējusi akumulācija, izĦemot posmus pie abām
ietekām. Tur novērojama priekškāpu erozija.
No Rīgas Z mola līdz pat Saulkrastiem novērota erozija vidēji 5m platumā. Tiesa, te noskalota
priekškāpa un daĜa pelēkās kāpas. Lielāka vai mazāka apjoma erozija notikusi arī Saulkrastu
teritorijā. It sevišėi uz D no Skultes ostas. Bīstami tuvu jūra pietuvojusies AutoceĜam Saulkrasti -
Ainaži pie „Koklītēm”.
No Skultes līdz Varzām vidējais erozijas joslas platums ir ap 4m, bet tālāk uz Z tas vietām
palielinās līdz 13m. Pie Ėurmraga noskalota līdz 15 metru plata josla un pamati izskaloti vienai
ēkai. No Ėurmraga līdz Vitrupei erozija ir notikusi vēl plašākos apjomos. Vietām noskalota pat 19m
plata josla. Uz Z no Kutkāju raga noskalots ceĜš, kas pēc tam atjaunots, bet tas un vairākas ēkas ir
stipri apdraudētas nākotne vētru gadījumā. Uz D no Vitrupes ietekas jūra bīstami tuvu uzvirzījusies
rekonstruētai ViaBaltic šosejai (līdz tai min 30m) un jau skārusi pie tās ierīkotos stāvlaukumus.
Erozijas posms vēl turpinās 4 km uz Z no Vitrupes. Pēc tam sākas akumulatīvi, zālēm apauguši
krasti. Pie Svētciema jau nelieli randu pĜavu posmi, kas mijas ar smilšainām pludmalēm. Dinamiskā
līdzsvara krasti.
Erozija konstatējama tikai uz Z no Salacgrīvas mola, kur potenciāli apdraudēta ostas teritorija un
attīrīšanas iekārtas. Tālāk uz Z krasts pāriet akumulatīvā stadijā un tāds turpinās līdz pat
Kuivižiem. No Kuivižiem sākas randu pĜavu josla, kurā praktiski vērojams dinamiskā līdzsvara
apstākĜi.
3.2. Secinājumi
Pētījums atklāj, ka lielākā daĜa Latvijas jūras piekrastes ir erozijas apdraudēta. Analīze parāda, ka
62% Latvijas piekrastes kopgaruma ir notikusi lielāka vai mazāka apjoma krasta erozija.
Analizējot šī pētījuma rezultātus jāĦem vērā, ka tika salīdzināti materiāli ar dažādu izšėirtspēju (M
1:10 000 pret M 1:2 000), kas būtiski ietekmē mērījumu kĜūdu dešifrējot. Papildus neprecizitātes
radīja vēsturisko materiālu nepietiekamā radiometriskā kvalitāte, kā rezultātā dažos posmos radās
problēmas dešifrēt pamatkrasta līniju. Piemēram, ortofoto materiālu salīdzināšana norāda uz
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
11
notikušajiem akumulācijas procesiem Nidas apkārtnē, kaut arī apsekošana dabā skaidri norāda uz
tur notiekošo eroziju. Tāpat vietām tika konstatēta vēsturisko materiālu ăeometriskā neprecizitāte
ar kĜūdu līdz 10m. Šādu vietu nebija daudz, taču tas arī rada kĜūdas pētījumā.
Apjomīgākā noskalošana notikusi Liepājas un Ventspils ostu Z pusē, kas apstiprina ostu molu
negatīvo ietekmi uz krasta procesiem. Maksimālais noskalošanas apjoms konstatēts Kolkas raga A
pusē. Tur kopš 2004. gada maksimālā noskalošana notikusi līdz 40m platā joslā, neskaitot
pludmali. Šāds apjoms bijis tikai īsā posmā virzienā uz Kolkas ciemu.
Vispārīgi jāsecina, ka pētījums apstiprināja agrāk veikto pētījumu atziĦas. Taču jāĦem vērā, ka
pētītā laika perioda īsuma dēĜ vietās, kur ilgtermiĦā dominē akumulācijas procesi, tika konstatēta
erozija. Tas tādēĜ, ka 2005. gada janvārī notikusī vētra noskaloja krasta posmus, kur ilgtermiĦā
vērojama sanesu akumulācija. Līdz ar to praktiski visā krasta posmā, kur vēsturiskā
aerofotografēšana veikta pirms 2005. gada (skatīt pielikumu Nr2.) konstatējama lielākas vai
mazākas erozijas sekas.
4. APBŪVES ATTĪSTĪBAS IZVĒRTĒJUMA LAIK Ā FIKSĒTIE GALVENIE
NOVĒROJUMI
Pielikumā Nr3. esošajā tabulā dots apbūves situācijas raksturojums pa LKS-92 M 1:1000
topogrāfisko karšu nomenklatūras rāmi. Šis rāmis attēlots arī nodevumā esošajā ArcReader
projekta diskā. Ar meklēšanas rīka palīdzību iespējams sameklēt interesējošo kvadrantu, lai
aprakstīto teritoriju aplūkotu ortofoto.
Galvenie novērojumi šajā pētījumā un ziĦojumā nozīmē būtiskāko faktu konstatāciju uz teritorijas
loăiskās attīstības dinamikas fona. Novērojumiem pamatā tika izmantotas jauniegūtas
ortofotokartes, kurās fiksētā situācija tika salīdzināta ar pieejamiem agrākiem kartogrāfiskajiem
materiāliem (it īpaši pēdējiem ortofoto uzĦēmumiem). Pie tā vēl ir Ħemti vērā tie novērojumi, kas
radās apsekojot piekrasti uz vietas.
Apsekojumi „dabā” tika veikti atbilstoši metodikai kā atbalsta pasākumi aerofotogrāfēšanas
plānošanai. Tā kā šos apsekojumus nebija jāveic vienlaidus, tad šādi gūtie novērojumi netika Ħemti
par pamatu pētījumam, bet pie izpētes izmantoti kā apstiprinoši vai pastiprinoši fakti.
Visi novērojumi ir sadalīti teritoriāli. Piekraste sadalīta trijos posmos: 1.Rīgas jūras līcis no
Igaunijas robežas (Ainaži) līdz Rīgai (MangaĜsala), ko nosacīti varam apzīmēt kā Vidzemes
jūrmala; 2.Rīgas jūras līcis no Rīgas (Daugavgrīva) līdz Kolkas ragam, ko nosacīti varam apzīmēt
kā Rīgas līča Kurzemes jūrmala; 3. Baltijas jūras piekraste no Kolkas raga līdz Lietuvas robežai
( Nida), ko nosacīti varam apzīmēt kā Kurzemes piekrasti.
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
12
Antropogēnā darbība novērojama vairākos veidos. Nopietnākā un redzamākā ir jaunu ēku
būvniecība un veco renovācija. Otra redzamākā darbība ir atpūtnieku atrašanās un transporta
koncentrēšanās nelabiekārtotās vietās uz dabas pamatnes (zaĜajā zonā) tiešā krasta tuvumā.
Trešā darbība ir ostu un kuăniecības/zvejniecības attīstība, kas aprobežojas noteiktajā ostas
teritorijā. Un ceturtā darbība saistīta ar mežsaimnieciskajiem darbiem vai vispār ar meža platībām.
Pie šiem pieskaitāmi arī meža ugunsgrēki.
Nozīmīga darbība ir novērojama arī ar hidroobjektu veidošanu (dīėi, piestātnes) un
lauksaimniecību, kas nav saistīta ar jaunu lauksaimniecisko zemju iestrādāšanu.
4.1. Rīgas jūras l īča piekrastes posms Igaunijas robeža – R īga
Situācija visā šajā piekrastes daĜā nav vienveidīga. Cilvēku darbība 300 m piekrastes joslā
izpaužas pa atsevišėiem posmiem, iespējams, tas atkarīgs no pašvaldību nostājas attiecībā uz
jaunas apbūves stimulēšanu vai arī dēĜ pieejamās infrastruktūras nodrošinājuma katrā vietā
(lielceĜš, komunikācijas, ūdensvads/kanalizācija, elektrolīnijas), vai dēĜ apdzīvotās vietas teritoriālā
izvietojuma īpatnībām (piemēram, vairāk gar pašu krastu, mazāk iekšzemē).
Vidzemes jūrmalas posmā lielākās aktivitātes ir attiecināmas uz piekrastē esošajām apdzīvotajām
vietām, bet ne visām. Jo tuvāk Rīgai, jo rekonstrukcijas un būvniecības darbi ir vērienīgāki gan
skaita ziĦā, gan objektu ziĦā. Tas pats attiecas uz tuvumu jūrai gandrīz visās pilsētās vai
pašvaldību centros – vienā pusē šosejas būvniecība noris intensīvāk, otrā pusē šosejas aktivitātes
jūtamas izretināti.
Tuvāk Rīgai novērojama jauno privātmāju grupu būvniecība vai izteikta būvniecības
paplašināšanās, sekojot vienam objektam aiz otra. Turpretī tālāk no Rīgas, piemēram, aiz Duntes,
būvniecība ir izvērsta vai nu pa mazām grupiĦām (2-4 ēkas), vai Ĝoti individuāli. Tomēr individuālie
gadījumi biežāk izvietojas tieši pie līča krasta.
Privātmāju būvniecība un renovācija, salīdzinot ar to, kas novērojams pēdējās ortofotokartēs, ir
pastiprinājusies Kuivižos, Salacgrīvā dienvidos no piejūras parka, Svētciemā (ārpus 300 m joslas,
bet šėiet agrākajās meža platībās), starp DzeĦiem un RankuĜragu tuvāk kempingam „Meleki”,
Ėurmragā, Tūjā, Lembužos, Zvejniekciemā, Saulkrastos uz dienvidiem no Ėīšupes, Pēterupes
dienvidu daĜā, Pabažos, Lilastē pie Garezeriem, Carnikavā Sala-2 un Kāpas, Vecāėos,
MangaĜsalā.
Atpūtnieku un ar to saistītā transporta koncentrēšanās tam nesagatavotās piekrastes platībās ir
viena no izteiktākajām problēmām šajā posmā. Kopā, viena pārlidojuma laikā, ir saskaitītas
aptuveni 1200 transporta vienības, kas ir izvietojušās pa lielākām grupām. Te nav pieskaitītas
atsevišėas transporta vienības, kas novietotas izklaidus. Jāatzīmē to, ka visas tās ir ne tikai 300 m
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
13
piekrastes aizsargājamā zonā vai 150 m zonā (ciemos), bet tiešā krasta tuvumā, tātad 5-50 m
attālumā no krasta. Nozīmīgākā transporta vienību koncentrēšanās ir RankuĜrags, Ėurmrags, Tūja,
Zvejniekciems, Mežciems, MangaĜsala. Tā kā aerofotogrāfēšana noritēja augusta otrajā pusē un
tas nav atpūtnieku „kulminācijas” laiks, tad situācija varētu mainīties uz slikto pusi ne tikai
transporta vienību skaita, bet arī šādu vietu skaita pieauguma ziĦā.
Ostu un kuăniecības/zvejniecības attīstība novērojama esošajās ostās, bet nav īpaši izteiktas
izmaiĦas vai plašas būvniecības darbības. Kuivižos neliela aktivitāte, Salacgrīvā pavisam nelielas
izmaiĦas, Skultes ostā nav izmaiĦu, neliela aktivitāte MangaĜsalā Rīgas ostas teritorijā.
Mežsaimnieciskai darbībai atsevišėās vietās ir jūtama aktivitāte, bet nevar teikt kaut ko par
izteiktām tendencēm. Tikai dažās vietās veikta mežu kailcirte – Duntē, Zvejniekciemā, Pēterupē. Ir
dažas vietas, kur iespējams notikusi meža degšana (Lilastē, Gaujā) un vējgāzes (MangaĜsalā).
4.2. Rīgas jūras l īča piekrastes posms R īga – Kolkas rags
Jūrmalā būvniecība noris intensīvi, tai skaitā jaunu objektu veidošana zaĜajā zonā, kā rezultātā cieš
kāpu priežu mežu fonds. Tomēr ne mazāk problemātiska ir atpūtnieku cenšanās atrast mazāk
noslogotu piekrastes posmu, kurā ērtāk atpūsties. Tādā veidā jūtams spiediens no atpūtnieku
transporta līdz pat Engurei.
Šajā posmā, no Lapmežciema līdz Mērsragam un atsevišėās vietās līdz Rojai, novērojama
privātmāju būvniecības aktivitāšu pieaugums. Īsi raksturojot situāciju, var teikt tā:
Lapmežciemā notiek būvniecības aktivitāte visā piekrastes garumā, kā rezultātā būtiski cieš liela
daĜa piekrastes.
Ragaciemā vairāk koncentrējas atpūtnieki ar automašīnām (~ 600 vienību). Tas pats
Klapkalnciemā (~ 200 vienības). Pieaugoša būvniecība krasta tuvumā Apšuciemā un PlieĦciemā.
Novērojama mežizstrādes aktivitāte Ėesterciemā. Salīdzinoši neliela būvniecības aktivitāte
novērojama Engurē un Abragciemā. Tajā pašā laikā Mērsragā novērojama būvniecības aktivitāšu
pastiprināšanās tieši piekrastes daĜā un bieži tiešā krasta tuvumā. Tāpat būtiska būvniecība
novērojama Upesgrīvā un Kaltenē. Salīdzinoši neliela aktivitāte Valgalciemā.
Tūrisma un atpūtas biznesa aktivitātēm pieaugot, parādās arvien iespaidīgāki tūrisma objekti. Tā
tas noticis Žocenē, kur objekts pašā jūras krastā izvērsies ~ 15 ha platībā. Turpat netālu - Rojā ir
Ĝoti minimālas aktivitātes, tai skaitā arī ostā.
Neliela aktivitāte novērojama Ăipkā, Melnsilā un Kolkā. Kopumā aktivitātes līdz Kolkas ragam
strauji samazinās, sākot aiz Žocenes.
Nav novērojama kaut cik nozīmīga lauksaimnieciskā darbība vai mežu izstrāde. Tā novērojama Ĝoti
reti un parasti ārpus 300 m joslas.
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
14
4.3. Baltijas j ūras piekrastes posms Kolkas rags – Lietuvas robeža
Baltijas jūras piekrastē Kurzemē būvniecības aktivitātes vairāk vērojama Dienvidu daĜā – no
Lietuvas robežas uz ziemeĜiem, abpus Liepājai, Pāvilostā un Jūrkalnē. Savukārt, saimnieciskā
darbība novērojama daudz plašāk. Visbūtiskākā izrādās lauksaimnieciskā darbība, kas krastā
novērojama dažādā intensitātē, sākot no Lietuvas robežas līdz Sārnatei Ventspils rajonā.
Mežistrāde novērojama epizodiski, bet plašā krasta posmā – no Lietuvas robežas līdz Ventavai.
Atšėirībā no Rīgas jūras līča piekrastes, šeit novērota arī dabas resursu izstrāde – kūdras purvs
Nidā (Papē), smilšu karjeru transformācija u.c. Tāpat atsevišėās vietās novērojama piekrastes
zveja (Jūrmalciems, Pāvilosta). Atšėirībā no līča mazajām ostām Liepājas un Pāvilostas ostas ir
būtiski aktivizējušas savu labiekārtošanu. Ventspils palielinājusi savas pārkraušanas spējas.
Īsumā raksturojot pašu apbūvi un aktivitāti Baltijas jūras piekrastē, var teikt tā: Nida un Pape
tradicionāli ir bijusi viena no Lietuvas atpūtas bāžu galvenajām teritorijām. Arī tagad atsevišėi
objekti turpina paplašināties vai rekonstruēties. Pie tā klāt nākusi privātā sektora būvniecības
aktivitāte. Kā viens no piemēriem ir kāpu meža izciršana pašā jūras krastā un apbūves uzsākšana.
Jūrmalciemā novērojama būvniecības aktivitāte, kas saistīta daĜēji ar saimniecisko darbību un
piekrastes zveju. Bernātos būvniecība lielākoties saistīta ar objektu rekonstrukciju 300 m joslas
robežās. Nopietnāka aktivitāte ir tuvāk Liepājai – Pērkonē, Grīnvaltos. Šeit ir gan apbūve krasta
tuvumā, gan saimnieciskā darbība, kas degradē 300 m joslu.
Liepājā piekrastē zaĜajā zonā nav novērojama būtiska darbība, toties ostā notiek intensīvi attīstības
pasākumu, pievadceĜu izbūve, piestātĦu būvniecība u.tml. Pilsētas ziemeĜos Karostā turpina
degradēt militārie objekti, tāpat turpinās pilsētas NAI izskalošanās un krasta stiprināšanas
pasākumi.
Aiz Liepājas robežas novērojama būvniecības aktivitāte, kas attālinoties samazinās. Galvenās
aktivitātes noris Šėēdē un Saraiėos, mazāk Ziemupē un neliela aktivitāte AkmeĦragā.
Pāvilostā vērojama ostas attīstība, bet joprojām turpina degradēt militārais objekts. Pilsētas
robežās veidojas privātmāju kvartāls, kas Ĝoti cieši robežojas ar pelēkās kāpas teritoriju.
Neliela būvniecība novērojama Ulmalē un Jūrkalnē. Šeit un visā piekrastē no Šėēdes līdz Strantei
novērojama lauksaimnieciskā aktivitāte un dažviet mežsaimnieciskā aktivitāte, kas epizodiski skar
arī 300 m joslu.
Ventavā, netālu no Ventspils, novērojama zemsedzes bojāšana plašā teritorijā, kas acīmredzot ir
notikusi stipri agrāk, bet tagad pamazām atjaunojas veăetācija. Šeit pat degradē arī vairāki
saimnieciski objekti.
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
15
Venstpils ostā ir neliela būvniecības aktivitāte, kas saistīta ar pārkraušanas apjomu palielināšanu
un kravu uzglabāšanu. Tālāk aiz Ventspils neliela aktivitāte Liepenē, kas saistīta ar atpūtas bāzes
attīstīšanu un labiekārtošanu.
MiėeĜtornī vērojama neliela mežsaimniecības aktivitāte un turpmāk Lībiešu krasta teritorijā līdz
Kolkai novērojama neliela rekonstrukcijas vai būvniecības aktivitāte, kur būtiskāka ir Saunagā.
Baltijas jūras piekraste ar atsevišėiem izĦēmumiem ir mazāk skarta nekā tas novērojams Rīgas
jūras līča piekrastē.
5. APBŪVES ATTĪSTĪBAS IZPĒTES REZULTĀTI UN SECINĀJUMI
5.1. Galvenie apb ūves un citas antropog ēnās ietekmes veidi piekrast ē
Latvijas piekrastē pēdējā laikā (pēdējos piecus gadus) kā galvenie antropogēnās ietekmes veidi
novērojami:
• Privātmāju celtniecība un viensētu iekārtošana; • Ostu teritoriju attīstība un navigācija; • Mežsaimnieciskā darbība; • Tūrisms un atpūta; • Enerăijas ražošana; • Dabas resursu (kūdras) ieguve; • Kuăniecība un zvejniecība; • Lauksaimniecība
5.1.1. Privātmāju apbūve, kas pamazām no atsevišėām ēkām (saimniecībām) pāriet uz grupu
apbūvi vai „ėēdveidīgu” apbūvi, kas neaprobežojas tikai ar dzīvojamās ēkas būvniecību vai
renovāciju uz veciem pamatiem. Tam seko līdzi arī inženierkomunikāciju tīkla paplašināšanās.
Lielākās aktivitātes novērojamas Rīgas jūras līča dienviddaĜā ap Rīgu un Jūrmalu un pamazām
samazinoties līdz pat Tūjai un līdz Mērsragam. Tad ir atsevišėi privātās būvniecības aktivitāšu
epicentri – Roja, Kolka, no Ventspils uz ziemeĜiem un dienvidiem, kas pamazām pāriet uz Užavu,
Jūrkalne, Pāvilosta, kas pamazām pāriet plašāk uz Sakas novadu, no Liepājas uz ziemeĜiem un
dienvidiem un Pape.
5.1.2. Ostu teritoriju apgūšana, tai skaitā fārvatera un ostas akvatorijas padziĜināšana,
inženierkomunikāciju pievadīšana vai rekonstrukcija, navigācijas sistēmas uzlabošana. „Lauvas”
tiesa šo aktivitāšu pienākas Rīgas, Ventspils un Liepājs ostām.
5.1.3.Kaut arī mežsaimnieciskā darbība tiek stingri reglamentēta, tomēr, lai sasniegtu mērėi veikt
apbūvi pēc iespējas tuvāk jūrai, nereti tiek veikta mežu platību transformācija. Otra lielākā
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
16
problēma ir atpūtnieku vai sēĦotāju - ogotāju neapdomīgi izraisītie mežu ugunsgrēki. Lai šāda
veida postījumus jau laikus ierobežotu, tiek veikta meža platību stigošana un smilšu joslu
veidošana piekrastes kāpu mežos, kas ugunsgrēka gadījumā ierobežotu tā izplatību. Pēdējos
gados vērienīgu meža ugunsgrēku nav bijis.
5.1.4. Tūristu un brīvdienu atpūtnieku pieplūdums piekrastes teritorijā pieaug. Neizvēršot šīs
sabiedrības grupas ietekmes dažādošanos pēdējā laikā, ir jānorāda uz būtiskiem novērojumiem,
ko sniedz ortofotokartes. Mobilo atpūtnieku/tūristu skaits strauji pieaug. Iepriekšējie dati, kas nav
tik kvalitatīvi (mērogs 1:10 000) un kas nedod skaidru fiksāciju par transporta vienību izvietojumu
piekrastē, tomēr dod priekšstatu, ka iebraukātie ceĜi (cēlu tīklojums) piekrastē pastiprinās. Ja
agrākās atpūtnieku koncentrēšanās notika tādās populārās un samērā pieblīvētās pludmalēs kā
Jūrmala, Lapmežciems līdz Apšuciemam Rīgas līča Kurzemes jūrmalā; Vecāėi, Lilaste līdz
Saulkrastiem un Zvejniekciemam Vidzemes jūrmalā ; Ventspils pludmale ar Būšeniekiem un
Liepeni un Liepājas pludmales ar Karostu, Bernātiem un Jūrmalciemu Kurzemes piekrastē, tad
tagad tendence ir paplašināties un pat sadalīties pa interesēm. Jaunajās ortofotokartēs
populārākās vietas (2007.gada augustā) skaidri iezīmējamas. Lai būtu iespējams konkretizēt
motīvus, kas nosaka šādu atpūtnieku koncentrēšanos atsevišėos pludmales posmos, ir
nepieciešama šo teritoriju detalizētāka situācijas novērtēšana nākošajos gados.
5.1.5. Enerăijas ražošanas objekti nav nozīmīgi mainījušies. Pat vairāk apskatāmajā joslā, kas sevī
iekĜauj pamatā 300 m kāpu aizsargjoslu vai nedaudz plašāk. Šādas būves parasti nav. Vēja
ăeneratori Liepājas pilsētās pludmales tuvumā, kas atrodas bijušās „Kursas” teritorijā, Ainažos,
Užavā, Pērkonē un tālāk no krasta GrobiĦā, ir uzstādīti ievērojami sen, ja salīdzina ar periodu, kas
tiek pētīts šajā projektā. Citi enerăijas ražošanas objekti nav bijuši novēroti ortofotokaršu materiālā.
5.1.6. Dabas resursu ieguve piekrastē Latvijā ir saistīta ar atsevišėu kūdras purvu izstrādi,
minerālūdeĦu ieguvi, ārstniecisko dūĦu, jūras zāĜu (dzintara), nelielām smilts ieguves vietām un
koksnes ieguvi, kas pieskaitāma pie mežistrādes aktivitātēm. Nozīmīgākās novērotās aktivitātes
saistītas ar kūdras ieguvi Nidas kūdras purvā. Pārējās aktivitātes pie pirmējās ortofotokaršu izpētes
lielākoties neuzrādās arī šajā mērogā.
5.1.7. Kuăniecība saistīta ar ostas teritoriju attīstību, tāpēc projektā īpaši šī darbība netika pētīta.
Lielāka uzmanība bija pievērsta piekrastes zvejniecībai. Tas, vai zvejniecība piekrastē ir intensīva
vai nē, ortofotokartēs var būt novērtēta tikai pēc izlikto vadu (tīklu) biežuma, bet ne pēc loma kā
tāda. Piekrastes zveju ir iespējams novērot pietiekoši skaidri un pie nepieciešamības tā var tikt
analizēta atbilstoši speciāliem uzstādījumiem un uzdevumiem.
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
17
5.1.8. Lauksaimniecības aktivitātes novērojamas atsevišėās platībās, kas tiek apstrādātas
(piemēram, pĜautas) tiešā krasta tuvumā. Vienas no tādām ir pelēkās pĜavas, kur tradicionāli ir
noritējusi lauksaimnieciskās aktivitātes. Tomēr šīs aktivitātes arvien biežāk nomaina apbūves,
tātad lauksaimniecisko platību transformācija. Ir vērojama jauno privātmāju īpašnieku vēlme
palielināt savas komforta iespējas, tāpēc biežāk redzami dīėu rakšanas darbi tiešā piekrastes
tuvumā, parasti pĜavās vai mitrās pĜavās. Atsevišėos gadījumos dīėi tiek uzpludināti ar mazo
piekrastes upīšu ūdens palīdzību. Katra šāda darbība izjauc būtisku ekosistēmas līdzsvaru. Arī
tad, ja tas ir ārpus 300 m piekrastes aizsargājamās joslas. Sausākās pĜavās tiek iekārtoti auto
stāvlaukumi vai aktīvās atpūtas laukumi.
5.2. Nozaru att īst ības tendences piekrastes teritorij ā
5.2.1. Tūrisms
Tūrisma pakalpojumi, it īpaši atpūtas nami, kempingi, lauku tūrisma sētas un citas nakšĦošanas
iespējas, acīmredzot pieaug. Tomēr to nevar noteikt tikai ar ortofotkaršu palīdzību. Veicot analīzi
par apkārtējās teritorijas iekārtojumu un ēku plānojumu (piemēram, kempings „Meleki”), var izdarīt
šādu pieĦēmumu. Nozīmīga ietekme un reāli novērojami fakti ir atpūtnieki un tūristi, kas pārvietojas
ar autotransportu. Tātad nopietnākā ietekme ir no neorganizētā tūrista, kas nebūtu pieskaitāms pie
nozares kā tādas.
5.2.2. Mežsaimniecība
Tendences, kas norādītu to, ka mežsaimniecības nozarē attiecībā uz piekrasti būtu parādījušās
atšėirīgāka pieeja nekā gadus piecus atpakaĜ, nav. Ir viena tendence, kas saistīta ar nelielu mežu
platību transformāciju privātajai apbūvei, bet tas ir tikai privātā sektora aktivitāšu ietvaros.
Novērojamas dažas teritorijas ar vējgāzēm un meža ugunsgrēku vietām, tomēr to īpatsvars ir Ĝoti
nenozīmīgs.
5.2.3. Ostu darbība (loăistika un kuăniecība)
Ir vērojama pievadošo ceĜu rekonstrukcija (uzlabošana) un paplašināšana. DzelzceĜa pievedceĜi
uzlaboti lielajās ostās, tāpat autoceĜi konteinerkravām (piemēram, Liepājā). Ir attīstīts piestātĦu
tīkls ne tikai Liepājā, Rīgā, Ventspilī, bet arī mazajās ostās (piemēram, Rojā, Engurē). Daudzviet ir
paplašinājies jahtu ostu aprīkojums. Vairāk attīstījušas savas teritorijas ir Kurzemes ostas
(Liepājas, Pāvilosta, Ventspils) un Rīgas osta.
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
18
5.2.4. Zvejniecība un zivjsaimniecība
Šī nozare cieši saistīta ar ostu darbību un attīstību. Zvejas kuău uzturēšanās un apkope un ar to
saistītā infrastruktūra (degvielas piegāde, remonts, pārkraušana u.c.) tiek uzlabota (renovēta),
tomēr šīs teritorijas, kā neietilpstošas projekta uzdevumos, nav pastiprināti pētītas. Piekrastes
zveja tradicionāli ir vērojama Kurzemes piekrastē, it īpaši dienvidu daĜā, un Rīgas jūras līča daĜā.
5.2.5. Enerăētika
Enerăētika un elektrības piegāde ir attīstījusies līdz ar piekrastes apbūves intensitātes pieaugumu.
Sadales tīkli, gaisa elektrolīnijas un elektrokabeĜu līnijas sazarojums ir pieaudzis proporcionāli
ciemu „izaugsmei” un būvniecības aktivitātei.
5.3. Sabiedr ības attieksme un uzved ība aizsarg ājamās dabas teritorij ās
Sabiedrība, kas nonāk aizsargājamās dabas teritorijās (piekrastes kāpu aizsargājamā 300 m
joslā), iedalās – vietējie iedzīvotāji, jaunie privātīpašnieki, atpūtnieki un tūristi. Katrai no šīm
sabiedrības grupām ir dažāda izpratne par noteikumu ievērošanu, tomēr novērojamie fakti liecina,
ka visās grupās ir tādas cilvēku kategorijas, kas nevēlas ievērot elementāras dabas saglabāšanas
normas. Nopietnākās problēmas saistītas ar atpūtniekiem un ”tūristiem”, kas vēlas pēc iespējas
tuvāk piebraukt krastam, ignorējot aizliegumus un sodus par uzturēšanās noteikumu neievērošanu
piekrastes kāpu 300 m aizsargjoslā, nerespektējot arī citu atpūtnieku vēlmi saglabāt piekrastes
atpūtas resursus. Problēma ar autotransportu pastiprina problēmu ar atstātajiem atkritumiem. Jo
mobilāks ir šis pseido-atpūtnieks, jo dziĜāka un postošāka ir tā ietekme uz dabu un piekrastes
ainavu. Atpūtas izpausmes veidi piekrastē pēdējos gados dažādojas, tāpēc dažāda veida
motorizēts transports ir redzams daudz biežāk un tālāk mazapgūtās piekrastes teritorijās . Tie ir
atpūtnieki ar kvadracikliem, kas viegli pārvietojas pa smilšainajām kāpu mežu stigām un pludmali,
tie ir kaitotāji, un daivotāji, kas koncentrējas tiešā ūdens tuvumā, jo nepieciešams attransportēt
tehnisko aprīkojumu, kā rezultātā iebrauc maksimāli dziĜi kāpu joslā, tie ir paaugstinātas
caurejamības džipi, kas organizē rallija reidus vai vienkārši brauc atpūsties savā grupā iespējami
tālāk no cita autotransporta apgūtajām piekrastes teritorijām.
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
19
5.4. Galvenie secin ājumi
1. Būvniecība bieži notiek uz 300 m piekrastes joslas robežas, kā rezultātā liela daĜa no šiem objektiem izrādās aizsargājamā joslā. Praksē 300 m tiek rēėināti no krasta līnijas, nevis, kā noteikts normatīvos aktos, no krasta veăetācijas robežas.
2. Ne visas ostas šajā periodā ir attīstījušās vērā Ħemami, lai pievērstu nopietnu uzmanību.
Nozīmīgi darbi notikuši Rīgas, Liepājas, Ventspils, Pāvilostas ostās.
3. Atsevišėas pilsētas ir pieĜāvušas būvniecību piekrastes zaĜajā zonā (sabiedrībai vērtīgajā), piemēram, Jūrmalā, Salacgrīvā u.c.
4. Šosejas kvalitātes uzlabošana (VIA-BALTICA) veicinājusi atpūtnieku tālāku virzību no Rīgas un privātā sektora aktivizēšanos arvien tālāk Vidzemes jūrmalā. Savukārt uz otru pusi notiek līdzīgi invāzija - Rīgas jūras līča dienviddaĜa no Jūrmalas līdz Rojai.
5. Novērojams transporta izvietošanas intensitātes pieaugums kāpu mežu joslā. Intensitāte samazinās pieaugot attālumam no Rīgas un beidzas aptuveni 100 km rādiusā. Intensitāte novērojama arī tuvāk Lietuvas robežai un ap Liepāju.
6. Novērojama neliela mežizstrādes aktivitāte, kas vairāk saistīta ar apbūves teritoriju iegūšanu vai līdzekĜu iegūšanu tuvējai būvniecībai.
7. Vismazākā aktivitāte un izmaiĦas novērojamas piekrastes posmos: Sārnate – Ventava, Liepene – Mazirbe, Vaidava – Kolka, Mērsrags – Bērzciems, Pabaži – Lilaste, Pape – Jūrmalciems, AkmeĦrags – Pāvilsota.
8. Ir gadījumi, kad ir notikusi meža degšana (Lilaste) vai vējgāzes (MangaĜsala).
9. Ir gadījumi, kad būvniecība notikusi palienē (Carnikava).
10. Ir pieaugusi tendence veidot jaunus dīėus, tai skaitā pašā krasta tuvumā vai izmantojot piekrastes strautus (upītes).
11. Kurzemes piekrastes teritorijā novērojama l/s aktivitāte un ar to saistītās saimnieciskās darbības.
12. Kurzemes piekrastē novērojamas aktivitātes, kas saistītas ar dabas resursu ieguvi vai to vietu izmantošanu citiem mērėiem. (Nidas kūdras purvs)
13. Kartogrāfisko materiālu salīdzinot, var novērot, ka robežas, kas kādreiz tika noteiktas pa dabīgiem šėēršĜiem vai orientieriem, neatbilst situācijai dabā. Ir būtiskas nobīdes.
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
20
6. PRIEKŠLIKUMI
Iegūto karšu materiālu nepieciešams padziĜināti izpētīt un izvērtēt. Pagaidām veiktais pārskats dot
iespēju apjaust tendences un konstatēt faktus, bet nedod iespēju noteikt likumisko pamatojumu
katram gadījumam atsevišėi.
Šādu datu izveide piekrastes monitoringa vajadzībām būtu ieteicams veidot pēc Ĝoti spēcīgām
vētram vai vismaz ik pēc 3 gadiem. Ideālā gadījumā krasta procesu monitoringa vajadzībām
ikgadēji būtu veicama piekrastes lāzerskenēšana, pēc lielām vētrām veicot arī ortofoto izveidi, kas
būtiski atvieglotu un uzlabotu dabas procesu monitoringa veikšanu. Šādu datu regulāra
atjaunošana dotu precīzāku ieskatu par tendencēm apbūvē un to ietekmi uz dabas procesiem
tādā aktīvā teritorijā kā piekraste.
Lai ieviestu kārtību piekrastes zemju izmantošanā un datu precizitātē, karšu materiālu būtu
jāizmanto zemju kadastra uzturēšanā un precizēšanā.
Pie esošā materiāla būtu vērts piesaistīt darba grupu, kas ilgtermiĦā varētu vērtēt komplicētos
notikumus piekrastē klimata izmaiĦu apstākĜos un sagatavotu priekšlikumus preventīviem
pasākumiem situācijas stabilitātes nodrošināšanai piekrastē.
7. IZMANTOTIE MATERIĀLI
2007.gadā projekta ietvaros izveidotais ortofoto M 1:2000
2003. - 2005. gadā veiktās aerofotografēšanas ortofoto M 1: 10 000
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
21
PIELIKUMI
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
22
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
23
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
24
A p b ū v e s u n k r a s t u e r o z i j a s k o n s t a t ā c i j a L a t v i j a s t e r i t o r i j a s
B a l t i j a s j ū r a s u n R ī g a s j ū r a s l ī č a k r a s t a k ā p u a i z s a r g j o s l ā ,
f i k s ē j o t t o o r t o f o t o k a r t ē s
25
Pielikums Nr. 3.
Piekrastes apb ūves situ ācijas raksturojums 300m krasta k āpu aizsargjosl ā
I Rīgas jūras l īča Vidzemes piekraste (Igaunijas robeža-Kolka)
Nr.p/k Kvadrants Vietas
apzīmējums
Situ ācija
1 5311-35-51 Ainaži Nav būtisku izmaiĦu
2 5311-35-52 Ainaži Nav būtisku izmaiĦu. Divu ēku pamati
saglabājušies neskarti, iespējamais būvlaukums
pamazām renaturalizējas un apaug ar piejūras
veăetāciju
3 5311-35-41 Ainaži Nav būtisku izmaiĦu. Pāris neskarti pamati,
pamazām apaug ar piejūras veăetāciju. Ir izveidots
laipu takas posms uz piekrastes pĜavām
4 5311-35-42 Ainaži Nav būtisku izmaiĦu. Neliela būvniecības aktivitāte
pilsētas teritorijā
5 5311-35-31 Ainaži Ir izveidots tiltiĦš pār upi... Laipu taka izejai uz jūru.
300 m joslā meža laukumā ir izveidojusies auto
novietnes vieta. Veikta zaĜās zonas transformācija
punktā 5311-35-31.2
6 5311-35-32 Ainaži Nav būtisku izmaiĦu. Neliela būvniecības aktivitāte
pilsētas teritorijā
7 5311-35-21 Ainaži Nav būtisku izmaiĦu. Punktā 5311-35-21.1