Buvju Pamati Un Pamatnes

7/23/2019 Buvju Pamati Un Pamatnes

1/42

Publicts:

"Latvijas Vstnesis", 186 (2573),

21.12.2001.

Izdevjs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 520

Pieemts: 18.12.2001.

Stjas spk: 01.01.2002.

Zaud spku: 08.06.2015.

Attlot redakcija: 01.05.2009. - 07.06.2015. Vsturisk

Grozjumi:

MK 21.06.2004. noteikumi Nr.546 / LV, 101 (3049), 29.06.2004. / Stjas spk 01.09.2004.MK 24.02.2009. noteikumi Nr.167 / LV, 34 (4020), 03.03.2009. / Stjas spk 01.05.2009.

Ministru kabineta noteikumi Nr.520

Rg 2001.gada 18.decembr (prot. Nr.61 9.)

Noteikumi par Latvijas bvnormatvu LBN 207-01eotehnika. Bvju pamati un pamatnes

Izdoti sask a ar Bvniecbas lik uma 2.panta ceturto dau

Ministru prezidents A.Brzi

Vides aizsardzbas un reionls attstbas ministrs V.Makarovs

Apstiprints arMinistru kabineta

2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520

1. Noteikumi apstiprina Latvijas bvnormatvu LBN 207-01 eotehnika. Bvju pamati un pamatnes.

2. Bvprojektiem, kuri likum noteiktaj krtb akceptti ldz 2001.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinjumiatbilst attiecgaj laikposm piemroto normatvo aktu prasbm, bvprojektu dokumentcijas prstrde atbilstoiLatvijas bvnormatva LBN 207-01 eotehnika. Bvju pamati un pamatnes prasbm nav obligta.

2.1Ekonomikas ministrija iesniedz sabiedrbai ar ierobeotu atbildbu Latvijas standarts publicanai laikrakst

Latvijas Vstnesis to Latvijas nacionlo standartu sarakstu, kurus piemro Latvijas bvnormatva LBN 207-01eotehnika. Bvju pamati un pamatnes izpildei.

(MK 21.06.2004.noteikumu Nr.546 redakcij)

3. Noteikumi stjas spk ar 2002.gada 1.janvri.

1/42
https://www.vestnesis.lv/ta/id/56763http://localhost/var/www/apps/conversion/tmp/scratch_2/ta/id/90426-grozijumi-ministru-kabineta-2001-gada-18-decembra-noteikumos-nr-520-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-207-01-geotehnika-b...http://localhost/var/www/apps/conversion/tmp/scratch_2/ta/id/258572-buvniecibas-likumshttps://www.vestnesis.lv/ta/id/56763


2/42


3/42

2.2. Slodzes un iedarbbas, kas jem vr pamatnes aprinos

11.2. pamatu tipa, iestrdanas dziuma, izmru un materila izvle;

11.3. paskumu paredzana pamatnes iespjamo deformciju samazinanai.

12. Pamatnes aprinos em vr slodu un iespjamo apkrtjs vides nelabvlgo ietekmi (ar virszemes vaipazemes deu ietekmi un mijiedarbbu). Pamatni prbauda diviem robestvokiem:

12.1. nestspja (pirmais robestvoklis);

12.2. deformcijas (otrais robestvoklis).

13. Pamatnes deformcijas prbauda vienmr, bet pamatnes nestspju prbauda dos gadjumos:

13.1. uz pamatiem iedarbojas ievrojamas horizontls slodzes, to skait atbalsta sienas;

13.2. bve novietota nogz vai ts tuvum;

13.3. pamatni veido bvnormatva 81.punktmints gruntis;

13.4. pamatni veido gruntis ar cietm struktrsaitm (klinainas gruntis);

13.5. bves projekt paredzts veikt bvdarbus bez bvbedres aizbranas.

14. Sistmai "bvepamatne" vai "pamatspamatne" pamatnes un bves konstrukcijas elementu spriegumstvokaun deformciju noteikanai izvlas aprina shmu, kur em vr visus btiskkos faktorus, to skait statiskoshmu, bvdarbu izpildes patnbas, pamatnes grunts slu izvietojumu, pamatnes grunts fiziklo un mehniskopabu iespjams prmaias bvniecbas un bves ekspluatcijas laik. Aprinos em vr bves konstrukcijutelpisko darbu, materilu un grunts eometrisko un fiziklo nelinearitti, anizotropiju, plasticitti un reoloisks

pabas, k ar izmanto varbtbas teorijas metodes, ievrojot pamatnes un konstrukciju materilu statistiskoneviendabbu, k ar slodu un iedarbbu gadjuma raksturu.

15. Pamatu un slodu ietekmi uz pamatni nosaka, ievrojot pamatu un pamatnes mijiedarbbu. Slodzes unietekmes uz bvi vai atseviiem konstrukcijas elementiem, slodu un ietekmju drobas koeficientus un kombincijas,un bves klasi nosaka saska ar Latvijas bvnormatvu "Slodzes un iedarbes". Aprinot bvnormatva 1.pielikuma6.punkt minto bvju pamatni, pamatnes grunts masva un bves kopjo noturbu un pamatnes deformciju vidjsvrtbas, var neievrot slodu prdalanos virszemes konstrukciju ietekm.

16. Pamatnes deformcijas aprina slodu pamatsakrtojumam. Pamatnes nestspju aprina slodupamatsakrtojumam un paajam sakrtojumam. Slodzes uz prsegumiem un sniega slodzi, ko saska ar Latvijasbvnormatvu "Slodzes un iedarbes" vienlaikus var klasifict k ilgstos un k slaicgs, prbaudot pamatnesnestspju, uzskata par slaicgm, bet, nosakot pamatnes deformcijas, - par ilgstom. Kustgs transporta uncelanas iekrtu slodzes uzskata par slaicgm.

16.1 Sniega un vja slodu normatvs vrtbas nosaka saska ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augustanoteikumiem Nr.375 Noteikumi par Latvijas bvnormatvu LBN 003-01 Bvklimatoloija (turpmk LBN 003-01Bvklimatoloija).


16.2 Ja pamati un pamatnes tiek projekttas atbilstoi bvnormatva 9.punktminto piemrojamo standartu

nosacjumiem, sniega un vja slodu vrtbas nosaka saska ar LBN 003-01 Bvklimatoloija 5.1punktu k bvm,kas tiek projekttas atbilstoi piemrojamo standartu prasbm.


3/42


4/42

2.3. Pamatnes grunts normatvs un aprina vrtbas

16.3 Ja kdam bvnormatva 9.punkt mintajam piemrojamajam standartam nav apstiprints Latvijasnacionlais pielikums, piemro attiecgaj standart ieteikts nacionli determints parametru vrtbas.


16.4 Sabiedriski nozmgu bvju pamatu un pamatu seismisko noturbu nodroina atbilstoi Latvijas nacionl

standarta status adapttajam Eirokodeksa standartam LVS EN 19981:2008 8.Eirokodekss Seismiski izturgukonstrukciju projektana 1.daa: Visprgie noteikumi Seismisks iedarbes un noteikumi km.


17. Nosakot pamatnes deformcijas un nestspju, em vr slodzes, ko rada bves ekspluatcijas laik pamatutuvum novietotie materili, iekrtas un transportldzeki.

18. Aprinot pamatnes deformcijas, temperatras prmaiu radts pieples bves pamatos neem vr, jaattlums starp temperatras vai deformciju uvm neprsniedz attiecgo bvkonstrukciju vai bvju projektanureglamentjoos bvnormatvos noteikts vrtbas.

19. Pamatnes grunts mehnisko pabu raksturlielumi, kuri nosaka pamatnes nestspju un deformcijas, ir di:

19.1. iekjs berzes leis ();

19.2. grunts saiste (c);

19.3. deformciju modulis (E);

19.4. klinaino grunu pamatnes materila spiedes pretestba (Rc);

19.5. citi lielumi, kas noteikti eksperimentli un raksturo pamatu un pamatnes mijiedarbbu, to skaitkkumoanos un pamatnes stingrbu.

20. Dabgo un mkslgo pamatu grunts raksturlielumus nosaka lauka un laboratorijas prbauds, ievrojotiespjams grunts mitruma, denslmea, slodu un citas prmaias bves bvniecbas un ekspluatcijas laik.

21. Pamatnes grunts raksturlielumu normatvs un aprina vrtbas nosaka, pamatojoties uz prbauu rezulttustatistisko apstrdi atbilstoi norml sadaljuma likumam.

22. Visos pamatnes aprinos lieto grunts raksturlieluma X aprina vrtbas, kuras nosaka, izmantojot duformulu:

X = Xn/g, kur (1)

Xn- attiecg raksturlieluma normatv vrtba;

g- grunts drobas koeficients.

Grunts drobas koeficients ggrunts stiprbas raksturlielumiem (saiste, iekjs berzes leis, klinaino grunu

pamatnes materila robestiprba vienvirziena spiedei, grunts blvums) nosakms atkarb no to vrtbu mainbas,paraugu (vai prbauu) skaita un varbtbas ticambas vrtbas . Prjiem grunts raksturlielumiem g= 1.

Grunts patnj svara aprina vrtbu nosaka, reizinot grunts aprina blvumu ar brvs krianas patrinjumu g.

4/42
http://localhost/var/www/apps/conversion/tmp/scratch_2/ta/id/188487-grozijumi-ministru-kabineta-2001-gada-18-decembra-noteikumos-nr-520-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-207-01-geotehnika-b...http://localhost/var/www/apps/conversion/tmp/scratch_2/ta/id/188487-grozijumi-ministru-kabineta-2001-gada-18-decembra-noteikumos-nr-520-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-207-01-geotehnika-b...


5/42

2.4. Gruntsdei

23. Grunts raksturlielumu varbtbas ticamba ir:

23.1. = 0,95 - nestspjas apriniem;

23.2. = 0,85 - deformciju apriniem.

Pirms klases bvm var bt lielka varbtbas ticamba, ievrojot nosacjumu, ka varbtbas ticamba 0,99.

24. Grunts raksturlielumu aprina vrtbas attiecgajm vrtbm norda izptes prskata materilos. Dabgasstruktras grunts raksturlielumu c, un aprinu vrtbas stiprbas aprinos apzm ar cI, Iun I, bet deformciju

aprinos - ar cII, IIun II. Trauctas struktras noblvtas grunts raksturlielumu c, un aprina vrtbas stiprbas

aprinos apzm ar cI, I un I, bet deformciju aprinos - ar c II, II un II.

25. Mrjumu skaitu grunts raksturlielumu vrtbu noteikanai atkarb no pamatnes grunts neviendabgumapakpes un nepiecieams precizittes norda izptes programm.

26. Orientjoiem pamatnes apriniem, bvnormatva 1.pielikuma 6.punkt minto bvju, k ar sakaru unelektroprvades gaisa lniju balstu nobeiguma apriniem grunts stiprbas un deformciju raksturlielumu normatvs unaprina vrtbas nosaka, izmantojot grunts fiziklos raksturojumus vai bvnormatva 1.pielikumatabulas.

27. Grunts iekjs berzes lea n, saistes cn un deformciju modua E normatvs vrtbas var noteikt,

izmantojot bvnormatva 1.pielikuma1., 2. vai 3.tabulu.

28. Grunts raksturlielumu aprina vrtbas, izmantojot bvnormatva 1.pielikuma 1., 2. vai 3.tabulu, nosakaatbilstoi diem grunts drobas koeficientiem:

28.1. deformciju apriniem g= 1;

28.2. stiprbas apriniem:

28.2.1. iekjs berzes leim smiltij g,= 1,1;

28.2.2. iekjs berzes leim putekaini mlainai gruntij g,= 1,15;

28.2.3. saistei g,c= 1,5.

29. Projektjot pamatni, em vr das bvlaukuma iespjams eotehnisko apstku prmaias bvesbvniecbas un ekspluatcijas laik:

29.1. esoie virszemes dei vai to izveidoans iespja;

29.2. sezonas vai ilggadjs gruntsdeu lmea dabgs svrstbas;

29.3. iespjams tehnogns iedarbbas ietekmts gruntsdeu lmea prmaias;

29.4. gruntsdeu agresivitte pret pazemes konstrukciju materiliem un korozijas aktivitte.

30. Prognozjams gruntsdeu lmea prmaias nosaka, ja tas paredzts eotehnisks izptes darbuprogramm.

5/42


6/42

2.5. Pamatu iestrdanas dziums

31. Iespjamo teritorijas applanas pakpi novrt, pamatojoties uz apbvjams un piegulos teritorijaseotehniskajiem un hidroeoloiskajiem apstkiem, k ar uz projektjamo un ekspluatjamo bvju un pazemesineniertklu konstruktvajm un tehnoloiskajm patnbm.

32. Pirms klases bvm, ja nepiecieams, prognoz iespjams gruntsdeu lmea kvantitatvs prmaias,pamatojoties vismaz uz gadu ilgu gruntsdeu rema hidroeoloisku novrojumu rezulttiem un emot vrtehnognos faktorus.

33. Ja prognozjamo gruntsdeu lmea svrstbu (prmaiu) d iespjamas nepieaujamas pamatnes gruntsfiziklo un mehnisko pabu prmaias un nelabvlgu fizikli eoloisko procesu attstba, pazemes bvju normlasekspluatcijas nodroinanai pamatu un pamatnes projekt paredz paus aizsardzbas paskumus, kas novr vaiierobeo gruntsdeu lmea paaugstinanos un pamatnes grunts mehnisku vai misku sufoziju.Aizsargpaskumus izvlas, ievrojot gruntsdeu lmea prmaiu prognozi, projektjams bves konstruktvs untehnoloisks patnbas, kalpoanas laiku un aizsargpaskumu droumu.

34. Ja gruntsdei vai rpnieciskie notekdei iedarbojas negatvi uz bvju pazemes konstruktvo elementumateriliem, projekt paredz bvju pazemes konstruktvo elementu pretkorozijas aizsardzbu.

35. Projektjot pamatni, pamatus un citus konstruktvos elementus, kas atrodas zemk par pazemes spieddeupjezometrisko lmeni, paredz paskumus, kas novr bvbedres appldinanu, k ar kkumoanos un bvesuzpeldanu.

36. Pamatu iestrdanas dziumu nosaka, emot vr:

36.1. projektjams bves nozmi un patnbas, k ar slodzes un citu faktoru ietekmi uz pamatiem;

36.2. blakus esoo bvju pamatu un pazemes inenierkomunikciju iestrdanas dziumu;

36.3. apbvjams teritorijas esoo un projektjamo reljefu;

36.4. bvlaukuma eotehnisko raksturojumu un bvlaukuma eotehnisko apstku iespjams prmaiasbvniecbas un bves ekspluatcijas laik;

36.5. pamatnes grunts sezonas caursalanu.

37. Pamatnes grunts sezonas caursalanas normatvais dziums dfn (metros) ir viends ar vidjo ikgadjo

maksimlo caursalanas dziumu (ne mazk k 10 gadu ilgi novrojumi) atklt, no sniega brv laukum, kurgruntsdens lmenis ir zemks par grunts sezonas caursalanas dziumu.

38. Ja nav pieejami novrojumi, kas veikti vismaz 10 gadu, pamatnes grunts sezonas caursalanas normatvodziumu dfn (metros) nosaka ar s iltumtehniskajiem apriniem vai izmantojot du formulu:

dfn= do(Mt)1/2, kur (2)

Mt bezdimensiju koeficients, kura skaitlisk vrtba ir vienda ar ziemas mneu vidjo negatvo temperatru

absolto vrtbu summu attiecgaj rajon saska ar LBN 00301 "Bvklimatoloija" vai bvniecbas rajonahidrometeoroloisks stacijas novrojumiem;

do- dziums (m):

mlsmiltij un mlam - 0,23;

smilmlam, putekainai un smalkai smiltij 0,28;

6/42


7/42

grantainai, rupjai un vidji rupjai smiltij 0,30;

rupjdrupu gruntij 0,34.

Neviendabgai gruntij dziums doir vidji svrtais caursalanas dziuma biezum.

39. Pamatnes grunts sezonas caursalanas aprina dziumu nosaka, izmantojot du formulu:

df= khdfn, kur (3)

kh - koeficients, kas ir atkargs no bves siltumtehnisk rema. Neapkurinmu bvju iekjiem un rjiem

pamatiem kh= 1,1, apkurinmu bvju pamatiem khnosaka, izmantojot bvnormatva 6.pielikuma1.tabulu.

40. Bvju (ar saldtavu, kuru siltumtehniskais rems jtami ietekm pamatnes temperatru vai pamatne noizsalanas ir aizsargta ar siltumizolciju) pamatnes caursalanas dziumu nosaka ar siltumtehnisko aprinu.

41. Apkurinmu bvju pamatu iestrdanas dziumu nosaka:

41.1. rjiem pamatiem - (skaitot no teritorijas projektjams plananas atzmes) saska ar bvnormatva6.pielikuma2.tabulu;

41.2. iekjiem pamatiem - neatkargi no pamatnes grunts caursalanas aprina dziuma.

42. rjo pamatu iestrdanas dziumu var noteikt neatkargi no pamatnes caursalanas aprina dziuma, ja:

42.1. bves pamatni veido smalka smilts un eotehniskaj izpt noteikts, ka t nekkumojas;

42.2. paredzti pai siltumtehniskie paskumi, kuri nepieauj pamatnes grunts caursalanu;

42.3. izmantojot aprinus, noteikts, ka pamatnes deformcijas, gruntij sasalstot un atkstot, neietekm bvesekspluatcijai noteikts prasbas.

43. Apkurinmm bvm ar aukstiem pagrabiem un pagrdm, kur ziem ir negatva temperatra, rjo un iekjopamatu iestrdanas dziumu (skaitot no pagraba vai tehnisks pagrdes grdas) nosaka, izmantojot bvnormatva6.pielikuma2.tabulu.

44. Neapkurinmo bvju rjo un iekjo pamatu iestrdanas dziumu nosaka, izmantojot bvnormatva6.pielikuma2.tabulu:

44.1. bvm bez pagrabiem un tehniskajm pagrdm , skaitot no teritorijas projektts plananas atzmes;

44.2. bvm ar pagrabiem un tehniskajm pagrdm , skaitot no pagraba vai tehnisks pagrdes grdas.

45. Pamatnes un pamatu projektos paredz paskumus, kas novr pamatnes grunts samitrinanos un izsalanubvniecbas laik.

46. Bves vai atsevias ts daas pamatus projekt un iestrd uz vienas atzmes. Ja nepiecieams, blakus

esoos pamatus var projektt un iestrdt uz dadm atzmm, ievrojot du nosacjumu:

ha(tgI+cI/p) , kur (4)

h - blakus esoo pamatu pdu atzmju starpba;

7/42


8/42

3. Pamatnes deformciju aprins

a attlums starp pamatiem gaism;

Iun cI attiecgi iekjs berzes lea un saistes stiprbas aprina vrtbas;

p vidjais spiediens zem augstk izvietoto pamatu pdas no slodzm pamatnes stiprbas aprinam.

47. Ievrojot, ka pamatu un bvju virszemes konstrukciju stiprba un plaisu atvrans prbaudta ar aprinu (ar nobves un pamatnes mijiedarbbas papildu pieplm), pamatnes deformciju aprina mris ir noteikt un ierobeotpamatu un bves virszemes konstrukciju absolto un relatvo prvietojumu tds robes, kuras normatvi noteiktajekspluatcijas laik:

47.1. garant bves normlus ekspluatcijas apstkus;

47.2. novr bves nepieaujamu sanos, pacelanos vai nosvranos;

47.3. novr nepieaujamas konstrukciju projektto lmeu un stvoka prmaias.

48. Projektjot jaunas bves esoo bvju tuvum, nepiecieams noteikt esoo bvju pamatnes papildudeformcijas, kuras rada projektjamo bvju slodzes un citas ietekmes.

49. Pamatnes deformcijas ir das:

49.1. sans deformcija, kuras clonis ir pamatnes grunts sablvans rjo slodu un grunts pasvaraietekm un kas nav saistta ar pamatnes grunts struktras prmaim;

49.2. iegrimana deformcija, kuras clonis ir pamatnes grunts sablvans un struktras krasas prmaias

rjo slodu, grunts pasvara un citu papildu faktoru ietekm, to skait ledus kuana sasalu grunt;

49.3. celans un sans deformcija, kuras clonis ir pamatnes grunts tilpuma prmaias mitruma un (vai)miskas iedarbbas ietekm (brieana vai rukums) vai grunts pors sasalstot denim un kstot ledum (gruntssala kkumoans un atkuana);

49.4. iesdumi deformcija, kuras clonis ir zemes virsmas deformcija, ko radjusi dergo izrakteu izstrde,pamatnes eotehnisko apstku prmaias, gruntsdeu lmea pazeminans, karsta un sufozijas, k ar citiprocesi, kas veicina iesdumus;

49.5. horizontli prvietojumi deformcija, kuras clonis ir horizontlu spku iedarbba uz pamatni (arbalstbde un atbalsta sienas) vai ievrojami virsmas vertikli prvietojumi grunts masva pasvara vai citu dabasapstku ietekm.

50. Pamatnes deformcijas atkarb no to cloa ir das:

50.1. deformcija rjo slodu ietekm, ar sans, nosans, horizontli prvietojumi;

50.2. ar rjm slodzm nesaistti pamatnes virsmas vertikli un horizontli prvietojumi, ar grunts nosansvai iegrimana pasvara ietekm un pacelans.

51. Pamatnes deformciju aprin em vr pamatnes un bves kopjo darbu. Pamatnes deformcijas varaprint, neemot vr pamatnes un bves kopjo darbu aj bvnormatv noteiktajos gadjumos.

52. Pamatnes un bves kopjo deformciju raksturo:

52.1. atsevia pamata pamatnes absolt sans s;

8/42


9/42

52.2. bves pamatnes vidj sans sm;

52.3. divu atseviu pamatu sans relatv nevienmrba s/L;

52.4. pamata snsvere i;

52.5. relatv izliece vai ieliekans u/L;

52.6. bves liekt iecirka liekums (liekuma rdiuss) ;

52.7. bves relatv savrpans ;

52.8. bves vai bves pamatu horizontls prvietojums v.

53. Pamatnes deformciju (otrais robestvoklis) aprina, emot vr du nosacjumu:

ssu, kur (5)

s bves un pamatnes kopj deformcija, kas aprinta saska ar bvnormatva 2.pielikumu;

su galji pieaujam bves un pamatnes kopj deformcija, kas noteikta saska ar bvnormatva 73., 74. un

75.punktu.

54. Ja bves konstrukciju spriegumstvokli un deformcijas nepiecieams novrtt ilgstoi un prognozt pamatnessablvans (konsolidcijas) laiku, nepiecieami pamatnes sans procesa attstbas aprini bves bvniecbas unekspluatcijas laik. Var neemt vr pamatnes sanos bvniecbas laik (ar sanos grunts uzbruma ietekm ldzpamatu izbvei un sanos ldz konstrukciju saduruvju aizdarinanai), ja tas nepasliktina bves ekspluatcijaspabas.

55. Aprinot pamatnes deformcijas, em vr pamatnes raksturlielumu iespjams prmaias.

56. Pamatnes deformciju aprina shmu pamatnes un bves kopjo deformciju noteikanai izvlas saska ar bvnormatva 14.punktu. Aprina shmu nosaka:

56.1. k lineri deformjamu pustelpu ar ierobeotu saspieam sla biezumu Hcsaska ar bvnormatva

2.pielikuma6.punktu;

56.2. k lineri deformjamu slni, ja lineri deformjams pustelpas saspieam sla biezum Hcatrodas h1biezs grunts slnis ar deformciju moduli E1100 MPa.

h1 Hc[1(E2/E1)1/3] , kur (6)

E2- grunts sla deformciju modulis, kas atrodas tiei zem grunts sla ar deformciju moduli E1. aj gadjum

lineri deformjam sla biezumu H nosaka ldz mazsaspieam sla virsmai;

56.3. k lineri deformjamu slni, ja pamata platums (diametrs) b10 m un pamatnes grunts deformcijumodulis ir E10 MPa. aj gadjum lineri deformjam sla biezumu H nosaka saska ar bvnormatva2.pielikuma8.punktu.

57. Lineri deformjama sla aprina shmu var lietot pamatam, kura platums b10 m, ja saspieamaj sln

atrodas grunts sli ar deformciju moduli E


10/42

R = c1. c2[MkzbII+ Mqd1II' + (Mq 1)dbII' + MccII]/k, kur (7)

c1un c2 gruntspamatnes un bves mijiedarbbas darba apstku koeficienti, kurus nosaka, izmantojot

bvnormatva 6.pielikuma3.tabulu;

k = 1, ja pamatnes grunts stiprbas raksturlielumi un c noteikti ar tieajm prbaudm;

k = 1,1, ja pamatnes grunts stiprbas raksturlielumi un c noteikti saska ar bvnormatva 1.pielikumu;

kz koeficients, kas ir 1, ja pamata platums b < 10 m;

kz= zo/b + 0,2, ja pamata platums b > 10 m (eit zo= 8 m);

II- zem pamata pdas lmea esos grunts vidji svrtais patnjais svars (gruntij, kura atrodas zem gruntsdeu

lmea, to nosaka, emot vr dens cljspku) (kN/m3);

II' - virs pamatu pdas lmea esos grunts vidji svrtais patnjais svars (gruntij, kura atrodas zem gruntsdeu

lmea, to nosaka, emot vr dens cljspku) (kN/m3);

cII saiste (kPa) gruntij tiei zem pamatu pdas;

M, Mq, Mc- koeficienti, kurus nosaka, izmantojot bvnormatva 5.pielikuma1.tabulu vai das formulas:

M= /4 (8)

Mq= 1 + (9)

Mc= (ctgII) (10)

= /(ctgII+ II /2) , kur (10a)

bezdimensiju prejas koeficients;

II- grunts iekjs berzes leis;

d1 pamata iestrdanas dziums (bvm bez pagraba) vai reductais rjo un iekjo pamatu iestrdanas

dziums metros (bvm ar pagrabu), kuru nosaka, izmantojot du formulu:

d1= hs+ hcfcf/II', kur (11)

hs grunts sla augstums virs pamata pdas no pagraba puses (m);

hcf pagraba grdas konstrukcijas biezums (m);

cf- pagraba grdas konstrukcijas vidji svrt blvuma aprina vrtba (kN/m3);

db attlums (m) no plananas atzmes ldz pagraba grdas lmenim, ja pagraba platums B < 20 m, bet ne vairkk 2 m;

db= 0 m neatkargi no pamata pdas iestrdanas dziuma, ja pagraba platums B > 20 m.


59. bvnormatva formulu (7) atauts lietot jebkuras konfigurcijas pamatiem; apau un regulra daudzstra

pamatu platumu nosaka b = A1/2, kur A ir pamata laukums.

60. Grunts un pagraba grdas materilu blvuma aprina vrtbas bvnormatva formul (7) un formul (11) var

noteikt ar prslodzes koeficientu f= 1,0.

61. Pamata pltnm ar izgriezumiem stros grunts aprina pretestbu R var palielint par 15 %.

10/42


11/42

zp+zgRz , kur (12)

zp papildu vertiklie spriegumi grunt no slodzes uz pamatu dzium z (kPa);

zg papildu vertiklie spriegumi grunt no grunts pasvara dzium z (kPa);

62. Ja reductais pamatu iestrdanas dziums d1, izmantojot bvnormatva formulu (11), ir lielks par pamata

iestrdanas dziumu d no plananas atzmes (d1>d), bvnormatva formul (7) d1= d un db= 0.

63. Pamata pdas skotnjos orientjoos izmrus nosaka, emot vr konstruktvus apsvrumus, vai nosakagrunts pamatnes aprina pretestbas Rovrtbas saska ar bvnormatva 3.pielikumu.

bvnormatva 3.pielikuma grunts pamatnes aprina pretestbas Ro vrtbas var izmantot bvnormatva

1.pielikuma 6.punkt nordto bvju pamatu pdas projektjamo izmru aprinam, ja pamatni veido horizontli(kritums ne vairk k 0,1) vienda biezuma grunts sli, kuru saspieamba (skaitot no pamatu pdas iestrdanasatzmes) nepalielins ldz dziumam, kas ir viends ar divkru lielks pamata pdas izmru.

64. Rupjdrupu ieu pamatnes aprina pretestbu nosaka, izmantojot bvnormatva formulu (7) un lietojoteotehniskaj izpt noteiktos grunu raksturlielumus. Ja rupjdrupu ieu aizpildjums veido vairk nek 40 %,pamatnes aprina pretestbu var noteikt, izmantojot aizpildjuma raksturlielumus.

65. Aprina pretestbu R noblvtai gruntij vai grunts pabrumam nosaka, izmantojot projekt uzdotos noblvts

grunts aprina raksturlielumus.

66. Prtrauktu lentveida pamatu pamatnes grunts aprina pretestbu R nosaka, izmantojot bvnormatva formulu(7), un reizina ar koeficientu kd, kuru nosaka, izmantojot bvnormatva 6.pielikuma4.tabulu.

67. Palielinot slodzes uz rekonstrujamo vai renovjamo bvju pamatni, pamatnes grunts aprina pretestbu Rnosaka, izmantojot eotehnisks izptes rezulttus:

67.1. grunts raksturlielumus;

67.2. rekonstrujams vai renovjams bves un blakus esoo bvju pamatu tipu un tehnisko stvokli;

67.3. rekonstrujams vai renovjams bves un blakus esoo bvju virszemes konstrukciju tehnisko stvokliun ekspluatcijas ilgumu;

67.4. rekonstrujams vai renovjams kas un blakus esoo pazemes konstrukciju tehnisko stvokli unekspluatcijas ilgumu.

68. Bves rekonstrukcijas vai renovcijas projekt norda rekonstrujams vai renovjams bves un blakus esoobvju pamatu un pamatnes prognozjamo papildu sanos, kurai jatbilst projektanas uzdevumam un imbvnormatvam.

69. Ja vidjais spiediens p zem pamata pdas ir viends ar pamatnes grunts aprina pretestbu R, kas noteikta,izmantojot bvnormatva formulu (7), un aprints pamatnes deformcijas neprsniedz 40 % no galji pieaujamodeformciju vrtbas, noteikto pamatnes grunts aprina pretestbu R un vidjo spiedienu p zem pamata pdas varpalielint 1,2 reizes. di paaugstintais vidjais spiediens zem pamata pdas nedrkst prsniegt spiedienu, kdsnoteikts pamatnes nestspjas aprinam (Fu), un aprints pamatnes deformcijas nedrkst prsniegt 50 % no to

galji pieaujamm vrtbm.

70. Ja pamatnes saspieamaj sln dzium z (skaitot no pamata pdas) ieslgts grunts slnis, kura stiprba irmazka nek virsjiem sliem, nosaka tdus pamata pdas izmrus, kas auj izpildt du nosacjumu:

11/42


12/42

Rz- pc bvnormatva formulas (7) noteikt vjks grunts aprina pretestba (kPa) nosactam bzplatam

pamatam dzium z:

bz= (N/zp+ a2)1/2a , kur (13)

a = (lb)/2;

l un b - attiecgi pamata garums un platums;

N - pamata vertikl slodze uz pamatni.

71. Ja ar deformciju aprina slodzm ekscentriski slogotam pamatam ir liners spriegumu sadaljums zempamata pdas, pamata mal spiediens uz pamatni katras ass virzien nedrkst prsniegt pamatnes grunts aprinapretestbu R vairk nek 1,2 reizes, bet str vairk nek 1,5 reizes. Spiedienu nosaka, ievrojot pamataiedziinanu grunt un virspamatu konstrukciju stingrbu. Grunts aprina pretestbu nosaka, izmantojot bvnormatva formulu (7) un c itus bvnormatva nordjumus.

72. Aprinot atseviu pamatu vai bves kopjo snsveri, em vr:

72.1. pamatu (vai pamata) iedziinjumu grunt;

72.2. pamatnes saspieans nevienmrgumu;

72.3. lieces momentus pamata pdas lmen;

72.4. slodzes uz blakus esoajiem iecirkiem;

72.5. blakus esoo pamatu ietekmi;

72.6. iespjamo slodu ekscentricitu palielinanos, pamatam (vai bvei) sasveroties;

72.7. virspamatu konstrukcijas stingrbu.

73. Bves un pamatnes galji pieaujamo deformciju su,s, kas nodroina tehnoloisko un arhitektonisko prasbu

izpildi, nosaka atbilstoo bvju projektanas normas, tehnoloisko iekrtu ekspluatcijas un regulanas noteikumivai projektanas uzdevums. Izstrdjot projektu un veicot nepiecieamos bves konstrukciju stiprbas, noturbas unplaisu noturbas aprinus, jizpilda ds nosacjums:

ssu,s(14)

74. Bves un pamatnes galji pieaujamo deformciju su,f, kas nodroina bves stiprbu, noturbu, plaisu noturbu

un bves un pamatnes kopjo darbu, nosaka projektanas laik. Galji pieaujamo deformciju su,f var nenoteikt

ievrojamas stingrbas bvm, piemram, torveida bvm vai bvm, kuru konstrukcijs nevienmrga sans neradapapildu pieples.

75. Ja projektanas uzdevum nav noteikta bves un pamatnes galji pieaujam deformcija s u,s un bves

konstrukcijas nav aprintas slodzm, kuras ierosina bves un pamatnes savstarpj ietekme, pamatnes galjipieaujams deformcijas su,svar noteikt, izmantojot bvnormatva 4.pielikumu.

76. Pamatnes deformcijas var nenoteikt, ja vidjais spiediens p zem pamata pdas neprsniedz pamatnes grunuaprina pretestbu R, kas noteikta, izmantojot bvnormatva formulu (7), un pamatnes gruntis bvlaukum atbilst

vienam no bvnormatva 6.pielikuma5.tabulas variantiem. is nosacjums nav piemrojams:

76.1. raoanas bvm ar slodzi uz grdm vairk nek 20 kPa;

76.2. rekonstrujamm vai renovjamm bvm.

12/42


13/42

4. Pamatnes nestspjas aprins (pirmais robestvoklis)

77. Lai nodrointu pamatnes stiprbu un noturbu un novrstu pamata nobdanu un apganos, veic pamatnesnestspjas aprinu.

Pamatnes sabrukanas (sasniedzot robestvokli) aprina shmai jbt statiski un kinemtiski iespjamai dotajai

slodzei (iedarbei), pamatu konstrukcijai un bvei.

78. Pamatnes nestspju Fuaprina saska ar du nosacjumu:

FcFu/n, kur (15)

F - aprina slodze uz pamatni (nosaka saska ar bvnormatva 2.2.apaknodau);

Fu- pamatnes galj nestspja;

c- pamatnes darba apstku koeficients, kas ir:

1,0 - smiltm, izemot putekains smiltis;

0,9 - putekainm smiltm, putekainai un mlainai gruntij stabilizt stvokl;

0,85 - putekainm smiltm, putekainai un mlainai gruntij nestabilizt stvokl;

1,0 - nesadrupuiem (nesaddjuiem) vai vji sadrupuiem klinainiem ieiem;

0,9 - vidji sadrupuiem klinainiem ieiem;

0,8 - stipri sadrupuiem klinainiem ieiem;

n- drobas koeficients, kas ir:

1,2 - pirms klases bvm;

1,15 - otrs klases bvm;

1,1 - tres klases bvm.

79. Klinainu ieu pamatnes nestspjas vertiklo komponenti Nu (kN) neatkargi no pamata iestrdanas dziuma

nosaka, izmantojot du formulu:

Nu= Rcbl , kur (16)

Rc aprina pretestba klints ieiem vienvirziena spied dens piestint stvokl (kPa);

b un l attiecgi pamata relatvais platums un garums (m), ko nosaka, izmantojot das formulas:

b = b2eb; l = l2el, kur (17)

ebun el attiecgi visu slodu kopspka ekscentricitte pamata rsvirzien un garenvirzien (m).

80. Stabiliztu grunu pamatnes (izemot klinainu ieu pamatnes) nestspju nosaka, ja vism galjai pretestbaiatbilstoajm sldes virsmm normlspriegumu attiecba pret bdes spriegumiem atbils t dam nosacjumam:

= tgI+cI, kur (18)

13/42


14/42

Nu= bl(NgbI+NqqId+NcccI) , kur (20)

b un l - pc bvnormatva formulas (17) noteiktais pamata relatvais platums un garums (m), b pamata mala,kuras virzien iespjama noturbas zaudana;

Iun I grunts patnjais svars (kN/m3) iespjams nobrukanas prizmas robes zem pamata pdas lmea un

virs pamata pdas lmea; ja nepiecieams, em vr dens cljspku;

cI grunts saistes aprina vrtba (kPa);

d pamata pdas iestrdanas dziums (m); ja pamata dads puss vertikl pieslodze ir atirga, d vrtbunosaka taj pus, kur ir mazk pieslodze;

N, Nq, Nc bezdimensiju koeficienti;

, q, c pamata formas koeficienti.

Ja nosaka pamatnes nestspju, izmantojot formulu (20), un ja pamata dads puss vertikl pieslodze iratirga, rjo spku horizontlo komponenti Fhnosaka, ievrojot grunts aktvo spiedienu.

N= {cos1[cosecIMo(ctgI+a)exp(2tgI)]/Z+(2cos2)/cosIMo}/(4B) (21)

= [arcsin(sin/sinI)]/2 (22)

Nq= JM1(1+Moa)cosI/(BZ) (23)

Nc= (Nq1)/tgI, kur (24)

Mi= (1+sini)/cosi; eit i = 0; 1; 2; un o= I; 1= 2+I; 2= 2I;

J = (cos Mosin)exp(tgI);

a = (1J)/(JM1Mo);

Iun cI- attiecgi grunts iekjs berzes lea un saistes aprina vrtbas.

81. Vji sablvjamu (sablvans koeficients cv107 cm2/gad) ar deni piestintu (mitruma pakpe S r0,85)

putekainu, mlainu un biognu grunu pamatnes nestspju nosaka, ievrojot iespjamo grunts pamatnes nestabiliztostvokli sakar ar poru dens prspiedienu u. aj gadjum galjai pretestbai atbilstoajm sldes virsmmnormlspriegumu attiecba pret bdes spriegumiem atbilst dam nosacjumam:

= (u)tgI+cI, kur (19)

I un cI - attiecgi grunts iekjs berzes lea un saistes aprina vrtbas, kuras atbilst pamatnes grunts

stabiliztam stvoklim.

82. Poru dens prspiedienu u, ievrojot pamatnes slogoanas trumu, nosaka ar grunts filtrcijaskonsolidcijasmetodm. Ar bves ekspluatcijas slodzm tri slogotai vji sablvjamas grunts pamatnei bez drenas undrenjoiem sliem (ar slodzm, kas rodas, veicot bvdarbus tr temp) poru dens prspiedienu u var pieemtviendu ar normlspriegumu ( = u) vai iekjs berzes lei I un saisti cI var pieemt k nestabiliztas grunts

pamatnes stvoklim.

83. Ja lielk vertikl pieslodze plakana pamata dads puss neprsniedz 50 % no grunts robestiprbas R,kas noteikta atbilstoi bvnormatva 58.punktam, un pamatnes gruntis (izemot klinainu) zem pamata pdasdzium, kas nav mazks par pamata platumu, ir viendabgas un stabiliztas, pamatnes nestspjas vertiklokomponenti Nunosaka, izmantojot du formulu:

84. Bezdimensiju koeficientus N, Nq, Ncnosaka, izmantojot das formulas:

14/42


15/42

B = 1M2tg;

Z = (1+M1a)(1+sinI2sin2);

I- grunts iekjs berzes leis;

- leis starp vertikli un rezultjoo spku F uz pamatni pamata pdas lmen.

Koeficientus N, Nq, Ncvar noteikt, izmantojot bvnormatva 5.pielikuma2.tabulu.

Fs,a(cFs,r)/n, kur (28)

Fs,aun Fs,r attiecgi nobdanas un noturoo spku projekciju summa uz sldes plakni, ievrojot grunts aktvo

un pasvo spiedienu uz pamata snu plaknm;

cun n attiecgi pamatnes darba apstku un bves drobas koeficienti, kurus nosaka atbilstoi bvnormatva

78.punktam.

90.1. lentveida pamata pamatnes nestspjas vertiklo komponenti nu(kN/m) nosaka, izmantojot du formulu:

85. Pamata formas koeficientus , q, cnosaka, izmantojot das formulas:

= 10,25/; q= 1+1,5/; c= 1+0,3/ , kur (25)

= l/b un l un b - attiecgi no bvnormatva formulas (17). Ja pamata garuma un platuma attiecba = l/b


16/42

nu= b[q+(1++cos)cI] , kur (29)

b pc bvnormatva formulas (17) noteiktais pamata relatvais platums (m);

q pieslodze taj pamata pus, kuras virzien vrsta rezultjo rj spka horizontl komponente (kPa

(kN/m2));

cI pamatnes grunts saistes aprina vrtba (kPa);

leis radinos, kuru nosaka, izmantojot du formulu:

= arcsin(fh/(bcI)) , kur (30)

fh- rezultjo rj spka horizontl komponente, ievrojot grunts aktvo spiedienu uz pamatu (kN/m).

Formulu (30) var izmantot, ja ir izpildts ds nosacjums:

fhbcI (31)

90.2. ar vertiklu slodzi slogota taisnstra pamata pamatnes nestspju, ja pamata garums ir mazks par trimplatumiem (l3b), nosaka saska ar o noteikumu 83.punktu, kur grunts iekjs berzes lei pieem I= 0 un

pamata formas koeficients c= 1+0,11. Visos gadjumos, ja uz pamatu darbojas horizontla slodze vai pamatni veidonestabilizta grunts, jprbauda pamata nobdana pa pamatni, izmantojot bvnormatva formulu (28).

5. Pamatnes deformciju un to ietekmes samazinana

91. Ja pamatni veido kkumojoa grunts, jprbauda pamatu noturba pret grunts kkumoanos sala iedarbb.

92. Neatkargi no pamatnes nestspjas un deformciju aprinu rezulttiem un konstruktvajiem paskumiem,kurus izvlas, ievrojot bvnormatva 3. un 11.punktu, nepiecieams:

92.1. novrst pamatnes grunu pabu pasliktinanos;

92.2. uzlabot pamatnes grunu pabas;

92.3. ar konstruktviem paskumiem ierobeot bves jutgumu pret pamatnes deformcijm;

92.4. samazint bves un pamatnes mijiedarbbas radts papildu pieples bves konstrukcijs.

93. Pamatnes grunts pabu pasliktinanos novr di:

93.1. novr vai ierobeo dens ietekmi uz pamatnes gruntm, ierkojot drenu, dens novadanas kanlus,filtrcijas aizkarus un ekrnus;

93.2. aizsarg pamatnes gruntis no tdu miski aktvu vielu iedarbbas, kuras rada grunts nosanos vaiuzbrieanu, aktiviz karsta-sufozijas procesus vai paaugstina gruntsdeu agresivitti;

93.3. novr vai ierobeo vibrcijas un citu nelabvlgu rjo faktoru ietekmi;

93.4. bvniecbas laik saglab pamatnes grunu dabgo struktru, projekt paredzto pamatnes slogoanasshmu un trumu, k ar ievro bvbedres izstrdanas tehnoloisk procesa prasbas.

94. Pamatnes grunu pabas uzlabo di:

94.1. blv gruntis (blietjot, vibrjot, hidrovibroblietjot, ierkojot grunts pus un veicot citus paskumus);

94.2. nekvalitatvas pamatnes gruntis daji vai pilngi nomaina ar smilu, grants vai embu spilveniem;

94.3. ierko uzbrumus;

16/42


17/42

6. Pamatu un pamatnes projektanas patnbas denspiestint biogngrunt

94.4. nostiprina pamatnes gruntis (miski, elektromiski, termiski vai cit veid);

94.5. stiegro pamatnes grunts masvus ar sietiem, lentm vai citiem izstrdjumiem.

95. Konstruktvie paskumi, kas ierobeo bves jutgumu pret pamatnes deformcijm, ir di:

95.1. bves racionlas konfigurcijas (plna un stvu skaita) izvle;

95.2. bves pamatu-pagraba daas telpisks stingrbas un stiprbas paaugstinana;

95.3. bves deformjambas paaugstinana, ja to pieauj tehnoloiskie noteikumi.

96. Kustgas tehnoloisks iekrtas (tilta celti, lifti) izvietojamas td attlum no bvm, lai pamatnesdeformcijas neietekmtu to normlu ekspluatciju.

97. Bves un pamatnes mijiedarbbas radts papildu pieples bves konstrukcijs samazina di:

97.1. izvietojot bvi, ievro pamatnes eotehnisko uzbvi un nepieauj atseviu faktoru (vjas grunts ieslgumu,karsta procesu un citu faktoru) nelabvlgu ietekmi;

97.2. izvlas racionlas pamatu konstrukcijas;

97.3. bvbedres aizbranai un spilveniem zem pamatiem izmanto grunts materilus ar mazu saisti un berzi, kar ierko paas tranejas, lai samazintu horizontlo slodu ietekmi;

97.4. regul saliekamo un saliekami monolto konstrukciju saduru monolitanas laiku;

97.5. izvlas racionlu bves vai ts atseviu dau izbves krtbu un darbu tempu.

98. Pamatni, kuru veido denspiestintas biogns gruntis (prkdrota grunts, kdra, sapropelis) un das vai tokltbtne, projekt, ievrojot o grunu saspieambu, lnu un ilgstou sanos, iespjamo pamatnes nestabiliztostvokli, ievrojamas stiprbas, deformatvo un filtrcijas raksturlielumu prmaias un anizotropiju pamatnessablvans proces, k ar du augsto tiksotropiju. Viets, kur ir biogns gruntis un das, izvloties pazemeskonstrukciju materilus, jem vr gruntsdeu paaugstint agresivitte pret pazemes konstrukciju materiliem.

99. Biogno grunu un du deformcijas, stiprbas un filtrcijas raksturlielumus nosaka projektjams bvespamatnes spriegumstvoklim atbilsto spiedien vai spiediena diapazon. Nosakot biogno grunu un duraksturlielumus, paraugus prbauda vertikl un horizontl virzien.

100. Biogno grunu un du pamatnes aprinu veic atbilstoi bvnormatva 2.nodaai, papildus em vrpamatnes slogoanas trumu, efektvo spriegumu prmaias pamatnes grunts konsolidcijas proces un gruntsanizotropiju. Aprinus var veikt, izmantojot grunts liners konsolidcijas metodes. Biogno grunu un duraksturlielumu anizotropiju var neievrot, ja raksturlielumi vertikl un horizontl virzien neatiras vairk k par 40%.

101. Pamatu pdu nedrkst projektt uz stipri kdrainas grunts, kdras, vji mineralizta sapropea un dm. Jatiei zem pamata pdas atrodas grunts slnis pamata platuma biezum ar deformciju moduli E


18/42

7. Pamatu un pamatnes projektanas patnbas eluvilaj grunt

8. Pamatu un pamatnes projektanas patnbas uz uzbrtm gruntm

102.1. daji vai pilngi rsot vjs gruntis, ierkojot dzios pamatus;

102.2. daji vai pilngi nomaint biogns gruntis vai (un) das ar smiltm, granti vai embm;

102.3. patrint biogno grunu un du pamatnes sablvanas (konsolidcijas) procesu, pieslogojot arpastvgiem vai pagaidu uzbrumiem un ierkojot drenu;

102.4. nostiprint das mkslgi.

103. Pamatnes pieslogoanu ar uzbrumu projekt atbilstoi bvnormatva 100.punktam. Projekt nordauzbruma augstumu, izmrus pln, nepiecieamo laiku pamatnes sablvanai ldz noteiktajai pakpei un pieslogotspamatnes nepiecieamo nosanos.

104. Ja klinu ddanas produktu raans viets pilngi vai daji saglabta klinu struktra un tekstra, eluvilogrunu pamatni projekt, emot vr o grunu:

104.1. ievrojamo neviendabgumu dzium un pln, stipri atirgos deformciju un stiprbas raksturlielumus,klinu saddanas pakpi un atirgo aizpildjumu;

104.2. rupjdrupu ieu un stipri saddjuu klinu noslieci uz stiprbas samazinanos atklts bvbedrs;

104.3. ar deni piestinto eluvilo smilmlu un putekaino smilu preju plsto stvokl, izbvjot bvbedriun pamatus;

104.4. eluvilo putekaino smilu iespjamo nosanos, ja porainbas koeficients e ir lielks par 0,6 un mitrumapakpe Srir lielka par 0,7.

105. Eluvilo grunu pamatnes stiprbas samazinans iespju un pakpi atklts bvbedrs nosakaeksperimentli lauka apstkos vai prbaudot laboratorij paemtos monoltu paraugus. Aptuvenu eluvilo grunustiprbas samazinans pakpi attiecgaj laikposm var noteikt, izmantojot dus raksturlielumus:

105.1. klinains grunts blvumu;

105.2. putekains un mlains grunts patnjo penetrcijas pretestbu;

105.3. tdu daiu saturu smilts, kuras mazkas par 0,1 mm, un tdu daiu saturu rupjdrupu ieos, kurasmazkas par 2 mm.

106. Eluvilo grunu pamatnes deformcijas (otrais robestvoklis) un stiprbu (pirmais robestvoklis) aprinaatbilstoi bvnormatva 2., 3., 4. un 5.nodaai.

107. Ja eluvilo grunu pamatnes aprints deformcijas ir lielkas par pieaujamajm vai pamatnes nestspja irnepietiekama, nepiecieams:

107.1. izbvt noblvtus smilts, grants, embu vai vietjo rupjdrupu ieu pabrumus;

107.2. novkt klinu atliekas no pamatnes virsjs daas un pilngi vai daji nomaint tukumu un kavernu irdenoaizpildjumu ar noblvtu smilti, granti vai embm.

108. Pamatnes un pamatu projekt paredz paskumus eluvilo grunu aizsardzbai pret atmosfras un denskaitgo iedarbbu, atrokot bvbedri. Nav pieaujams prtraukums starp bvbedres atrakanu un pamatu izbvi.

18/42


19/42

9. Gaisa elektroprvades lniju balstu projektanas patnbas

FnGncoscRoAo , kur (32)

Fn izrauanas spka normatv vrtba (kN);

Gn izraujam pamata vai enkurpltnes normatvais pasvars (kN);

109. Projektjot pamatni uz uzbrtm gruntm, em vr uzbrto grunu sastva ievrojamo nevienmrbu unneviendabgumu, nevienmrgo saspieambu, panoblvanos (pai, ja iedarbojas vibrcija), k ar eotehniskoraksturlielumu prmaias, samitrinoties un sadaloties organiskm vielm. Uzbrtiem izdediem un mliem papildusem vr iespjamo uzbrieanu samitrinoties vai misko atkritumu ietekm.

110. Uzbrto grunu nevienmrgo saspieambu nosaka atbilstoi lauka un laboratorijas prbauu rezulttiem,ievrojot uzbrto grunu sastvu, uzbranas veidu un materila tipu. Uzbrto grunu deformciju moduli nosaka artampu prbaudm.

111. Uzbrto grunu pamatnes aprinu veic atbilstoi bvnormatva 2., 3., 4. un 5.nodaai. Ja iespjama uzbrtogrunu nosans vai uzbrieana vai ts satur organiskos piemaisjumus Iom>0,1, aprinos papildus em vr

bvnormatva 6.noda noteikts prasbas. Pamatnes pilno deformciju nosaka, summjot pamatnes sanos norjs slodzes un nosanos no pasablvans un organikas sadalans, k ar uzbruma pamatnes grunusanos pamata slodu un uzbruma svara ietekm.

112. Uzbrto grunu pamatnes aprina pretestbu nosaka saska ar bvnormatva 58.-71.punktu. Bvju

pamatu skotnjos izmrus var noteikt, izmantojot bvnormatva 3.pielikuma 4.tabul noteikto pamatnes gruntsaprina pretestbu Ro. Aprina pretestbu Ro var izmantot Visprgo bvnoteikumu 62.punkt noteiktajos gadjumos

bvju pamatu projektjamo izmru noteikanai.

113. Ja uzbrto grunu pamatnes aprints deformcijas ir lielkas par pieaujamajm vai pamatnes nestspja irnepietiekama, veic bvnormatva 5.nodanoteiktos paskumus vai ierko dzios pamatus cauri uzbrtajm gruntm.

114. aj noda noteikto ievro, projektjot 1 kV un augstka sprieguma gaisa elektroprvades lniju un atkltosadales apakstaciju balstus. Atkarb no slogojuma rakstura var bt starpbalsti, enkurbalsti un stra balsti. Balstus,kuru lietoana ir ierobeota, un balstus platm prejm klasific k specilos balstus.

115. Pamatnes grunu raksturlielumus nosaka atbilstoi bvnormatva 2.3.apaknodaai. Aprinot pamatnesdeformcijas, grunts drobas koeficients g= 1. Nosakot pamatnes grunts normatvos raksturlielumus saska ar

bvnormatva 1.pielikumu, masveid lietojamiem balstiem cn, n un E vrtbas putekainai un mlainai gruntij ar

konsistences rdtju 0,5< IL1,0 ir tdas paas k gruntij ar konsistences rdtju 0,5< IL0,75.

Aprinot pamatnes nestspju, grunts drobas koeficientu g nosaka, izmantojot bvnormatva 6.pielikuma

6.tabulu.

116. Pamatnes deformciju un nestspjas aprini veicami visiem balstu darba remiem. Vja slodzes dinamiskoietekmi em vr, aprinot balstu pamatnes nestspju. Galjo pieaujamo balstu atsevia pamata sanos unnovirzes no vertikles vrtbas, slogojot to ar spiedes spku, nosaka atbils toi aj noda noteiktajam.

117. Kkumojoas grunts pamatnes nestspjas aprin em vr vienlaicgu pastvgo, ilgstoas darbbaslietdergo un kkumoans slodu darbbu un ietekmi. Balstu pamatnes aprins uz vienlaicgu slaicgas darbbas vja, vadu prrauanas, lietdergo un kkumoans slodu darbbu un ietekmi nav nepiecieams.

118. Izraujama pamata un enkurpltnes pamatnes deformciju aprins nav nepiecieams, ja izrauanas slodzedarbojas centrli attiecb pret enkurpltni vai izraujamu pamatu un ir izpildts ds nosacjums:

19/42


20/42

- izrauanas spka novirze no vertikles (grdos);

c darba apstku koeficients, kuru nosaka atbilstoi bvnormatva 119.punktam;

Ro atbrts vai aizbrts grunts aprina pretestba, kuru nosaka, izmantojot bvnormatva 6.pielikuma

7.tabulu;

Ao pamata vai enkurpltnes virsj laukuma projekcija plakn, kas ir perpendikulra izrauanas spka virzienam.

c= 1234 , kur (33)

1= 1,2; 1,0 un 0,8 balstiem ar bzi (attlumu starp atseviu pamatu asm) B = 5; 2,5 un 1,5 m; B starpvrtbm

koeficienta 1vrtbu nosaka interpoljot;

2= 1,0 normlam darba remam un 2= 1,2 avrijas un montas remam;

3= 1,0; 0,8 un 0,7 attiecgi taisniem starpbalstiem, stra starpbalstiem, enkurbalstiem, stra enkurbalstiem,sadales iekrtu gala balstiem un portlbalstiem, un specilajiem balstiem;

4= 1,0 un 1,15 attiecgi sveida pamatiem un enkurpltnm ar atsaitm, ja stabi ir iesplti grunt; balstu

enkurpltnm, ja stabi arnrveid balsts uz pamatiem.

F-fGncoscFu,a/n, kur (34)

F izrauanas spka aprina vrtba (kN);

f prslodzes koeficients f= 0,9;

Gn pamata normatvais pasvars (kN);

- izrauanas spka novirze no vertikles (grdos);

c prslodzes koeficients c= 1,0;

Fu,a

izraujam pamata pamatnes robepretestba (kN);

n drobas koeficients starpbalstiem n= 1,0; taisniem enkurbalstiem bez atirga spriegojuma n= 1,2; stra

starpbalstiem un enkurbalstiem, tieiem un gala enkurbalstiem ar atirgu spriegojumu, atklto sadales iekrtuportliem n= 1,3; specilajiem balstiem n= 1,7.

Fu,a= bf(VbfVf)cos+co[A1cos(o /2)+A2cos(o+/2)+2A3coso] , kur (35)

bf atbrts grunts blvuma aprina vrtba (kN/m3);

Vbf izspieams grunts tilpums (m3), kas viends ar noeltas piramdas tilpumu, kuras skaldnes iet caur

pamata virsjs virsmas autnm un veido leus ar vertikli:

apakjai autnei 1= o+/2;

augjai autnei 2= o-/2;

119. Darba apstku koeficients cformul (32) ir:

120. Pamatnes grunts aprina pretestbu R spiesti apgamiem pamatiem nosaka, izmantojot formulu (7), kurkoeficients c2= 1,0. Lielkais spiediens uz pamatni pamata mal no vienlaicgas vertikls un horizontls slodzes

darbbas vien vai divos virzienos nedrkst prsniegt 1,2 R.

121. Izraujama pamata vai enkurpltnes pamatnes nestspju aprina, izmantojot du formulu:

122. Izraujam pamata pamatnes robepretestbu Fu,anosaka, izmantojot du formulu:

20/42


21/42

snu autnm 3= 4= o;

Vf ts pamata daas tilpums, kura atrodas izspieams prizmas robes (m3); pamata daas tilpums

enkurpltnm Vf= 0;

A1, A2un A3 izspieams piramdas snu skaldu laukums (m2), kuru pamatni veido attiecgi pamata virsjs

virsmas apakj, augj un snu autne;

coun o atbrts grunts saistes (kPa) un iekjs berzes lea (grdos) aprina vrtbas:

co= cI; o= I, kur

cIun I attiecgi dabgas grunts saistes un iekjs berzes lea aprina vrtbas, kuras noteiktas atbilstoi

bvnormatva 115.punktam;

- koeficients, kuru nosaka, izmantojot bvnormatva 6.pielikuma8.tabulu.


1.pielikumsLatvijas bvnormatvam LBN 20701

"eotehnika. Bvju pamati un pamatnes"(apstiprints ar Ministru kabineta

2001.gada 18.decembra noteikumiem Nr.520)

Grunu stiprbas un deformatvo raksturlielumu normatvs vrtbas

1. pielikuma 1., 2. un 3.tabul mintos grunu raksturlielumus var izmantot bvju pamatnes aprinos atbilstoi bvnormatva 26.punktam.

2. Neatkargi no grunts mitruma pakpes Srsmilu grunu raksturlielumi (1.tabula) ir attiecinmi uz kvarca smiltm

ar dadu graudu noapaojumu, kuras satur ne vairk k 20 % laukpata un kop ne vairk k 5 % citu piemaisjumu(piemram, vizla, glaukonts), ar organisko.

3. Putekaino un mlaino grunu raksturlielumi (2. un 3.tabula) ir attiecinmi uz gruntm ar mitruma pakpi Sr 0,8,

kuras satur ne vairk k 5 % organisko piemaisjumu.

4. Citm grunts porainbas koeficienta e vrtbm saistes cn, iekjs berzes lea nun deformciju modua E

vrtbas 1., 2. un 3.tabul nosaka, lineri interpoljot.

Ja grunts porainbas koeficienta e, plstambas rdtja ILun mitruma pakpes Srvrtbas ir rpus 1., 2. un

3.tabul nordtajm robem, grunu raksturlielumus saistei cn, iekjs berzes leim nun deformciju modulim E

nosaka ar tiem prbaudm.

Grunu raksturlielumus saistei cn, iekjs berzes leim nun deformciju modulim E ar drobas rezervi var

noteikt atbilstoi grunts porainbas koeficienta e, plstambas koeficienta ILun mitruma pakpes Srzemkajm

robevrtbm, ja to faktisks vrtbas ir mazkas.

5. Nosakot grunu raksturlielumus (saisti cn, iekjs berzes lei nun deformciju moduli E no 1., 2. un

3.tabulas), izmanto grunts porainbas koeficienta e, plstambas koeficienta ILun mitruma pakpes Sr normatvs

vrtbas.

6. Vienkrotas pamatnes un pamatu aprina metodes var lietot dm tres klases bvm:

6.1. vienstva bves lauksaimniecbas vai citas beramas produkcijas (minerlmsli, kdra) uzglabanai

(noliktavas), ja tajs nenotiek produkcijas iroana un iesaioana;

6.2. siltumncas;

6.3. vienstva imenes dzvojams mjas;

6.4. apgaismes ermeu balsti apdzvots viets;

21/42


22/42

6.5. sakaru lniju gaisvadu balsti;

6.6. nekapitlas sezonas bves, kuru kalpoanas laiks ir viena sezona, vai citas pagaidu bves.

1.tabula

Kvartro nogulumu smilu grunu saistes cn(kPa), iekjs berzes lea n() un deformciju modua E

(MPa) normatvie raksturlielumi

Smiltis Grunts raksturlieluma apzmjumsGrunts raksturlielumi, ja porainbas

koeficients e ir

0,45 0,55 0,65 0,75

Grantainas unrupjas

cnnE

24350

14040

-3830

---

Vidji rupjas cnnE

34050

23840

13530

---

Smalkas cn

nE

6

3848

4

3638

2

3228

-

2818

Putekainas cnnE

83639

63428

43018

22611

2.tabula

Kvartro nogulumu putekaini mlaino grunu saistes cn(kPa) un iekjs berzes lea n() normatvie

raksturlielumi

Gruntis un to plstambasrdtja normatvo vrtbu

robeas

Grunts raksturlieluma

apzmjums

Grunts raksturlielumi, ja porainbas koeficients e ir

0,45 0,55 0,65 0,75 0,85 0,95 1,05

Mlsmilts

0IL0,25 cnn

2130

1729

1527

1324

--

--

--

0,25< IL0,75 cnn

1928

1526

1324

1121

918

--

--

Smilmls

0< IL0,25 cnn

4726

3725

3124

2523

2222

1920

--

0,25< IL0,5 cnn

3924

3423

2822

2321

1819

1517

--

0,5< IL0,75 cn

n

--

--

2519

2018

1616

1414

1212

Mli

0< IL0,25 cnn

--

8121

6820

5419

4718

4116

3614

0,25< IL0,5 cnn

--

--

5718

5017

4316

3714

3211

0,5< IL0,75 cnn

--

--

4515

4114

3612

3310

297

3.tabula

Putekainu un mlainu grunu deformciju modua normatvs vrtbas

Grunu izcelsme unvecums

Gruntis un to plstambaskoeficienta ILnormatv vrtba

Grunts deformciju modulis E (MPa), ja porainbaskoeficients e ir

0,35 0,45 0,55 0,65 0,75 0,85 0,95 1,05

mlsmilts 0IL0,75 - 32 24 16 10 7 - -

0IL0,25 - 34 27 22 17 14 11 -

22/42


23/42

Kvartrienogulumi

AluvilieDeluvilieLimniskieLimniskialuvilie

smilmls 0,25< IL0,50 - 32 25 19 14 11 8 -

0,5< IL0,75 - - - 17 12 8 6 5

mls

0IL0,25 - - 28 24 21 18 15 12

0,25< IL0,50 - - - 21 18 15 12 9

0,5< IL0,75 - - - - 15 12 9 7

Fluviolglacilie

mlsmilts 0IL0,75 - 33 24 17 11 7 - -

smilmls

0IL0,25 - 40 33 27 21 - - -

0,25< IL0,50 - 35 28 22 17 14 - -

0,5< IL0,75 - - - 17 13 10 7 -

Mornasmlsmiltssmilmls

IL0,5 75 55 45 - - - - -

Grunuizcelsme

un vecums

Gruntis un to plstambas koeficienta ILnormatv vrtba

Grunts deformciju modulis E (MPa), ja porainbaskoeficients e ir

0,95 1,05 1,2 1,4 1,6

Devona Mls

0,25IL0 27 25 22 - -

0< IL0,25 24 22 19 15 -0,25< IL0,50 - - 16 12 10





Pamatnes deformciju aprins

I. Sans aprins

aj pielikum, izemot pai atruntos gadjumus, lietotas das mrvienbas:

liners m (cm);

spki (slodzes) kN;

spriegumi, spiediens, deformciju modui kPa;

blvums kN/m3.

1. Pamatnes sanos s nosaka atbilstoi bvnormatva 56.1.apakpunktam, izmantojot lineri deformjamaspustelpas modeli un atseviu slu sans summanu saska ar du formulu:

zp,i- papildu vertikl normlsprieguma vidj vrtba, kas ir vienda ar nordto spriegumu pussummu uz

augjs zi1un apakjs zisla robeas vertikles, kura iet caur pamata pdas centru un noteikta atbilstoi

pielikuma 2., 3. un 4.punktam;

hiun Ei- attiecgi pamatnes i-t deformjam grunts sla biezums un deformciju modulis;

n - atsevio krtu skaits, kd sadalts viss saspieamais slnis.

Vertiklo normlspriegumu sadaljums pamatnes dzium atbils t 1.attl nordtajai shmai.

23/42


24/42

Projektjot pamatus liel dzium, sanos aprina, ievrojot grunts atslogoanu bvbedres izstrdes laik.

2. Papildu vertiklos spriegumus zpdzium z (skaitot no pamata pdas) nosaka, izmantojot das formulas:

zp= po(2)

zp,c= po/4 (3)

zp- uz vertikles, kas iet caur pamata pdas centru;

zp,c- uz vertikles, kas iet caur taisnstra pamata pdas stra punktu;

- koeficients saska ar 1.tabulu atkarb no pamata pdas formas, taisnstra pamata malu attiecbas un relatvdziuma :

= 2z/b , nosakot zp, un = z/b -, nosakot zp,c;

po= pzg,o papildu vertiklais spiediens uz pamatni; b10 m platiem pamatiem po= p;

p vidjais spiediens zem pamata pdas;

zg,o

vertiklie spriegumi no grunts pasvara pamata pdas lmen:

zg,o= d ja planjot teritoriju norok;

zg,o= dn ja planjot teritoriju uzber vai neizmaina;

virs pamata pdas esos grunts patnjais svars;

d attlums no plananas atzmes ldz pamata pdas atzmei;

dn attlums no dabg reljefa atzmes ldz pamata pdas atzmei.

3. Papildu vertiklie spriegumi zp,adzium z pa vertikli no brvi izvlta punkta A (pamata robes vai rpus

pamata ar papildu spiedienu zem pamata pdas po), kuru nosaka, algebriski summjot spriegumus zp,cjetru fiktvo

pamatu stru punktos (2.attls) saska ar du formulu:

4. Papildu vertiklos spriegumus zp,nfdzium z pa vertikli, kura iet caur aprinm pamata centru, ieskaitot

blakus esoo pamatu ietekmi vai slodzes uz pieguloajiem laukumiem, nosaka, izmantojot du formulu:

k ietekmjoo pamatu skaits.

5. Grunts pasvara vertiklie spriegumi zgdzium z, skaitot no pamata pdas lmea, nosakmi, izmantojot

du formulu:

virs pamata pdas esos grunts patnjais svars;

dn attlums no dabg reljefa atzmes ldz pamata pdas atzmei ( pielikuma 1.attls);

i, hi att iecgi grunts i-t sla patnjais svars un biezums.

Grunts patnjo svaru zem gruntsdens lmea, bet virs dens necaurlaidg sla nosaka, emot vr denscljspku.

Nosakot grunts pasvara vertiklos spriegumus zgzem gruntsdens lmea, bet virs dens necaurlaidg sla,

24/42


25/42

em vr dens staba spiedienu virs attiecg dziuma.

6. Saspieam sla apakj robea dzium z = Hc, kur:

zp= 0,2 zg, kur (7)

zp papildu vertiklais spiediens dzium z = Hcpa vertikli, kura iet caur aprinm pamata pdas centru un

kuru nosaka atbilstoi pielikuma 2. un 4.punktam;

zg grunts pasvara vertiklais spriegums, kuru nosaka atbilstoi pielikuma 5.punktam.

Ja di noteikta saspieam sla apakj robea atrodas grunts s ln ar deformciju moduli E


26/42

hcl putekaini mlaino grunu slu summrais biezums no pamata pdas ldz dziumam Hcl, kuru nosaka

atbilstoi pielikuma formulai (11), pieemot, ka visu pamatni veido putekaini mlainas gruntis.

Ja zem saspieam sla biezum H, kur noteikts, izmantojot formulu (11), (12), atrodas grunts slnis ardeformciju moduli E


27/42

1,0< '2 1,3

2,0< '3 1,2

3,0< '5 1,1

'>5 1

3.tabula

Pamatnes grunts deformciju modua Evidj vrtba (MPa)

Koeficienta kmvrtbab metru platam pamatam

b15

E


28/42

ke koeficients saska ar pielikuma 5.tabulu;

N visu slodu vertikl komponente pamata pdas lmen;

e ekscentricitte;

a apaa pamata diametrs vai taisnstra pamata mala lieces momenta darbbas virzien; regulra daudzstra

formas pamatam ar pdas laukumu A a = 2(A/)1/2

km koeficients saska ar pielikuma 3.tabulu, ja lieto lineri deformjama sla aprina shmu atbilstoi

bvnormatva 56.punktam, un a10 m un E 10 MPa.

10. Deformciju modua un Puasona koeficienta vidjo vrtbu saspieam sla Hcbiezum vai lineri

deformjam sla H biezum nosaka, izmantojot das formulas:

Ai vertiklo spriegumu epras laukums zem pamata pdas i-t grunts sla robes;

Ai= zp,ihIelastgs pustelpas aprina shmai atbilstoi pielikuma 1.punktam;

Ai= kiki-1lineri deformjama sla aprina shmai atbils toi pielikuma 7.punktam;

Ei, i, hi attiecgi i-t grunts sla deformciju modulis, Puasona koeficients un sla biezums;

Puasona koeficients ir 0,27 rupjdrupu ieiem, 0,3 smiltij un mlsmiltij, 0,35 smilmlam un 0,42 mlam;

H saspieam sla biezums atbilstoi pielikuma 8.punktam;

n atseviu slu skaits ar atirgm E un n vrtbm saspieam sla Hcvai deformjam sla H robes.

5.tabula

Pamata forma un liecesmomenta darbbas virziens

Koeficients ke, ja = 2H/b

= l/b 0,5 1 1,5 2 3 4 5

Taisnstra pamats ar lieces

momentu garks malasvirzien

1 0,28 0,41 0,46 0,48 0,50 0,50 0,50 0,50

1,2 0,29 0,44 0,51 0,54 0,57 0,57 0,57 0,57

1,5 0,31 0,48 0,57 0,62 0,66 0,68 0,68 0,68

2 0,32 0,52 0,64 0,72 0,78 0,81 0,82 0,823 0,33 0,55 0,73 0,83 0,95 1,01 1,04 1,17

5 0,34 0,60 0,80 0,94 1,12 1,24 1,31 1,42

10 0,35 0,63 0,85 1,04 1,31 1,45 1,56 2,00

Taisnstra pamats ar liecesmomentu sks malas virzien

1 0,28 0,41 0,46 0,48 0,50 0,50 0,50 0,50

1,2 0,24 0,35 0,39 0,41 0,42 0,43 0,43 0,43

1,5 0,19 0,28 0,32 0,34 0,35 0,36 0,36 0,36

2 0,15 0,22 0,25 0,27 0,28 0,28 0,28 0,28

3 0,10 0,15 0,17 0,18 0,19 0,20 0,20 0,20

5 0,06 0,09 0,10 0,11 0,12 0,12 0,12 0,12

10 0,03 0,05 0,05 0,06 0,06 0,06 0,06 0,07

Apa pamats - 0,43 0,63 0,71 0,74 0,75 0,75 0,75 0,75Piezme. Koeficientu kelineri deformjamas pustelpas aprina modelim nosaka, ja = .

III. Uzbriestou grunu pamatnes deformciju aprins

11. Pamatnes pacelanos hsw, gruntij uzbriestot, nosaka, izmantojot du formulu:

28/42


29/42

sw,i i-t grunts sla relatv uzbrieana, kuru nosaka atbilstoi pielikuma 12.punktam;

hi pamatnes i-t grunts sla biezums;

ksw,i koeficients saska ar pielikuma 13.punktu;

n slu skaits, kuros sadalts uzbriestos grunts sla kopjais biezums.

12. Grunts relatvo uzbrieanu nosaka, izmantojot das formulas:

12.1. ja notiek mitruma (dens) infiltrcija:

sw= (hsathn)/hn, kur (17)

hn dabga mitruma un blvuma parauga augstums, ja paraugs slogots ar spiedienu p = z,totbez snu

deformciju iespjm;

z,tot summrais vertiklais spriegums apskatmaj dzium, kuru nosaka atbilstoi pielikuma 14.punktam;

hsat t paa parauga augstums pc pilngas piestinanas ar deni taj pa spriegumstvokl;

12.2. ja ir ekranta virsma un maings dens un siltuma rems:

sw= k(weqwo)/(1+eo) , kur (18)

k eksperimentli noteikts koeficients vai k = 2, ja eksperimentlo datu nav;

weq grunts beigu (stabilizjies) mitrums;

woun eo attiecgi grunts mitruma un porainbas koeficienta skuma vrtbas.

13. Koeficientu ksw pielikuma formul (16) atkarb no summr vertikl sprieguma z,totvrtbas attiecgaj

dzium pieem:

ksw= 0,8, ja z,tot= 50 kPa;

ksw= 0,6, ja z,tot= 300 kPa.

z,totstarpvrtbm koeficienta kswvrtbu pieem, lineri interpoljot.

14. Summro vertiklo spriegumu z,totdzium z, skaitot no pamata pdas (4.attls), nosaka, izmantojot du

formulu:

z,tot= zp+zg+z,ad, kur (19)

zpun zg vertiklie spriegumi attiecgi no pamata slodzes un grunts pasvara.

15. Papildu vertiklo spriegumu z,ad, kuru rada nesamitrints grunts masvs rpus samitinanas zonas,

nosaka, izmantojot du formulu:

z,ad= kg(d+z) , kur (20)

kg koeficients saska ar 6.tabulu.

6.tabula

(d+z)/Bw

Koeficienta kgvrtba, ja samitrinm laukuma garuma attiecba pret

platumu Lw/Bw

1 2 3 4 5

0,5 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00

1 0,58 0,50 0,43 0,36 0,29

2 0,81 0,70 0,61 0,50 0,40

29/42


30/42

3 0,94 0,82 0,71 0,59 0,47

4 1,02 0,89 0,77 0,64 0,53

5 1,07 0,94 0,82 0,69 0,77

16. Uzbrieanas zonas apakjo robeu Hsw(4.attls):

16.1. ja notiek mitruma (dens) infiltrcija, pieem ldz dziumam, kur izpilds nosacjums z,tot= psw. eit psw

uzbrieanas papildu spiediens;

16.2. ja ir ekranta virsma un maings dens un siltuma rems, pieem Hsw= 5 m vai nosaka eksperimentli.

17. Pamatnes sanos (rukumu), uzbriestoai gruntij izstot, nosaka, izmantojot du formulu:

sh,i grunts i-t sla relatvais linerais rukums, kuru nosaka atbilstoi pielikuma 18.punktam;

hi grunts i-t sla biezums;

ksh

koeficients, kuru pieem ksh

= 1,3;

n slu skaits, kuros sadalts sarkos grunts sla kopjais biezums (nosaka atbilstoi pielikuma19.punktam).

18. Grunts relatvo linero rukumu, gruntij izstot, nosaka, izmantojot du formulu:

sh= (hnhd)hn, kur (22)

hn iespjami mitrka grunts parauga augstums, ja paraugs slogots ar summro vertiklo spiedienu p = z,totbez

snu deformciju iespjm;

hd t paa parauga augstums pc izanas taj pa spriegumstvokl.

19. Rukuma zonas apakjo robeu pieem Hsh= 5 m vai to nosaka eksperimentli. Ja grunts izst tehnoloiskoiekrtu izdalt siltuma d, rukuma zonas apakjo robeu Hshnosaka eksperimentli vai ar atbilstou aprinu.

30/42


31/42

Apzmjumi:

DL plananas atzme;

NL dabg reljefa atzme;

FL pamata pdas atzme;

WL gruntsdeu lmenis;

B.C saspieam sla apakj robea;

d un dn pamatu iestrdanas dziums attiecgi no plananas un dabg reljefa atzmes;

b pamata pdas platums;


po papildu spiediens uz pamatni;

zgun zg,o vertiklie spriegumi no grunts pasvara dzium z attiecgi no pamata pdas lmea un pamata

pdas lmen;

zpun zp,o papildu vertiklie spriegumi no rjs slodzes dzium z no pamata pdas lmea un pamata pdas

lmen;

Ho saspieam sla biezums.

31/42


32/42

Apzmjumi:

a) aprinmo un ietekmjoo pamatu shma;

b) fiktvo pamatu izvietoanas shma ar spriegumu zp.cjzmi formul (4) j-t pamata str.

32/42


33/42

Apzmjumi:

DL plananas atzme;

FL pamata pdas atzme;

B.SW uzbriestos grunts apakj robea;

WL gruntsdeu lmenis;

B.C saspieam sla apakj robea;

d un dn pamatu iestrdanas dziums attiecgi no plananas un dabg reljefa atzmes;

b pamata pdas platums;


po papildu spiediens uz pamatni;

zgun zg,o vertiklie spriegumi no grunts pasvara dzium z attiecgi no pamata pdas lmea un pamata

pdas lmen;

zpun zp,o papildu vertiklie spriegumi no rjs slodzes dzium z attiecgi no pamata pdas lmea un

pamata pdas lmen;

Hc saspieam sla biezums.

IV. Pamatnes sans sufozijas d

20. Pamatnes sanos sufozijas d ssfnosaka, izmantojot du formulu:

33/42


34/42

sf,i grunts i-t sla sufozijas relatv saspieans, ja spiediens attiecgaj dzium p = zp+zg;

hi grunts i-t sla biezums;

n slu skaits, kd sadalta sufozijas zona.

21. Relatvo saspieanos sufozijas d sfnosaka:

21.1. lauka prbauds ar statisko slodzi pc ilgstoas mitrinanas, izmantojot du formulu:

sf= ssf,p/dp, kur (24)

ssf,p spiedoga sufozijas sans, ja spiediens p = zp+zg;

dp pamatnes sufozijas zonas sans zem spiedoga;

21.2. kompresijasfiltrcijas prbauds, izmantojot du formulu:

sf= (hsat,phsf,p)/hng, kur (25)

hng dabga mitruma parauga augstums, ja spiediens p1= zg;

hsat,p t paa dens piestinta parauga augstums, ja spiediens p = zp+zg;

hsf,p t paa parauga augstums pc ilgstoas filtrcijas, ja spiediens p = zp+zg.





Pamatnes grunu aprina pretestba

1. Pamatnes grunu aprina pretestbu Roatbilstoi pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.tabulai var izmantot pamatu

izmru iepriekjai noteikanai.

Pamatu projektjamos izmrus, izmantojot pamatnes grunu aprina pretestbu Roun Ro, var noteikt Visprgo

bvnoteikumu 62.punkt noteiktajos gadjumos.

2. Pamatnes gruntm ar starpvrtbm grunts aprina pretestbu Roun Ro nosaka, lineri interpoljot.

3. Pamatnes grunts aprina pretestba Roattiecinma uz bo= 1 m platiem pamatiem, kuru pda iestrdta do=

2 m dzium.

Ja pamatnes grunu aprina pretestbu Roizmanto pamatu projektjamo izmru noteikanai, pamatnes grunts

aprina pretestbu R (kPa) nosaka, izmantojot das formulas:

3.1. ja d2 m (200 cm):

R = Ro[1+k1(bbo)/bo](d+do)/2do; (1)

3.2. ja d>2 m (200 cm):

R = Ro[1+k1(bbo)/bo]+k2II(ddo) , kur (2)

b un d attiecgi projektjam pamata platums un iestrdes dziums (m vai cm);

34/42


35/42

II virs pamata pdas esos grunts patnjais svars (kN/m3);

k1 koeficients; rupjdrupu ieiem, rupjm, vidji rupjm un smalkm smiltm k1= 0,125, putekainm smiltm,

mlsmiltm, smilmlam un mliem k1= 0,05;

k2 koeficients; rupjdrupu ieiem un smiltm k2= 0,25, mlsmiltm un smilmlam k2= 0,2, mliem k2= 0,15.

Bvm ar pagrabu platum B20 m un dzium db2 m aprin ietveramo iekjo un rjo sienu pamatuiestrdanas dziums d = d1+2 m (eit d1nosaka, izmantojot formulu (8)). Ja B>20 m, d = d1.

1.tabula

Rupjdrupu ieu aprina pretestba Ro

Nr.p.k.

Rupjdrupu ieiRo

(kPa)

1.1.1.

embaini oi ar pildjumu:smilu 600

1.2.1.2.1.

putekaini mlainu ar konsistences rdtju:IL0,5 450

1.2.2. 0,5< IL0,75 400

2.2.1.

Grantaini zvirgzdi ar pildjumu:smilu 500

2.2.2.2.1.

putekaini mlainu ar konsistences rdtju:IL0,5 400

2.2.2. 0,5< IL0,75 350

2.tabula

Smilu aprina pretestba Ro

Nr.p.k.

Smiltis

Ro(kPa)

atkarb no blvuma

blvas vidji blvas

1. Rupjas 600 500

2. Vidji rupjas 500 400

3.3.1.

Smalkas:nedaudz mitras 400 300

3.2. mitras un piestintas ar deni 300 200

4.4.1.

Putekainas:nedaudz mitras 300 250

4.2. mitras 200 150

4.3. piestintas ar deni 150 100

3.tabula

Putekaini mlainu grunu aprina pretestba Ro

Nrp.k.

Grunts sastvsPorainbas

koeficients e

Ro(kPa)

atkarb no konsistences rdtja

IL= 0 IL= 1

1. Mlsmilts 0,50,7

300250

300200

2. Smilmls 0,50,7

1,0

300250

200

250180

1003. Mls 0,5

0,60,81,1

600500300250

400300200100

35/42


36/42

4.tabula

Uzbrtu grunu aprina pretestba Ro

Nr.p.k.

Uzbrumaraksturojums

Ro(kPa)

rupjas, vidji rupjas un smalkas smiltis,izdedi un citas gruntis ar mitruma

pakpi

putekainas smilt is, mlsmiltis, smilmls,mls, pelni un citas gruntis ar mitruma

pakpiSr0,5 Sr0,8 Sr0,5 Sr0,8

1. Projektti blvtiuzbrumi

250 200 180 150

2. Sabrtas gruntis unrpniecbasblakusprodukti:

2.1. ar blvanu 250 200 180 150

2.2. bez blvanas 180 150 120 100

3. Grunu un rpniecbasblakusproduktuizgztuves:

3.1. ar blvanu 150 120 120 1003.2. bez blvanas 120 100 100 80

Piezmes.1. Rovrtbas atbilst uzbrtm gruntm ar organisko vielu saturu Iom0,1.

2. Nesaguljuos grunu un rpniecbas blakusproduktu Rovrtbas rezerv un izgztuvs pieem ar koeficientu 0,8.

5.tabula

Atpaka aizbrtu grunu aprina pretestba Roelektroprvades lniju izraujamiem pamatiem

Pamata relatviedziinana

= d/b

Ro(kPa)

putekaini mlainas gruntis ar konsistences

rdtju IL


37/42

.p.k.

Bvju veidssans(Ds/L)u

snsvereiu

maksiml smaxu(iekavs) sans

(cm)

1 2 3 4 5

1. Vienstva un daudzstvu pilna karkasa raoanasbves un civilbves:

1.1. dzelzsbetona karkass 0,0020 - (8)

1.2. trauda karkass 0,0040 - (12)

2. kas un bves, kuru konstrukcijs nevienmrgasans nerada papildu pieples

0,0060 - (15)

3. Daudzstvu bezkarkasa kas ar nesoajm sienm:

3.1. lielpaneu 0,0016 0,0050 10

3.2. lielbloku vai nestiegrotas ieeu 0,0020 0,0050 10

3.3. stiegrotas ieeu, ar stiegrotas dzelzsbetona joslas 0,0024 0,0050 15

4. Dzelzsbetona elevatori:

4.1. monoltas konstrukcijas silosi uz viena pamata - 0,0030 40

4.2. saliekamas konstrukcijas silosi uz viena pamata - 0,0030 30

4.3. atsevis darba korpuss - 0,0040 25

5. Dmei augstum H (m):5.1. H100 - 0,0050 40

5.2. 100 < H< 200 - 1/(2H) 30

5.3. 200< H< 300 - 1/(2H) 20

5.4. H>300 - 1/(2H) 10

6. Stingras konstrukcijas bves, kuru augstums ir ldz100 metriem, izemot 4. un 5.punkt mints bves

- 0,0040 20

7. Sakaru antenas:

7.1. sazemti masti - 0,0020 20

7.2. izolti masti - 0,0010 10

7.3. radiotori 0,0020 - -

7.4. sviu raidtju radiotori 0,0025 - -7.5. tori (atsevii bloki) 0,0010 - -

8. Gaisa elektroprvades lniju balsti:

8.1. taisni starpbalsti 0,0030 0,0030 -

8.2. enkurbalsti, stru starpbalsti un enkurbalsti, galabalsti, atklto sadales iekrtu portli

0,0025 0,0025 -

8.3. specilie preju balsti 0,0020 0,0020 -

Piezmes.1. Daudzstvu bezkarkasa ku (3.punkts) relatv izliece ir (s/2L)u.

2. Nosakot (s/L) saska ar 8.punktu, L ir attlums starp pamata blokiem horizontl spka virzien, bet balstiemar atsaitm attlums starp enkura un spiest pamata asm.3. Ja pamatni veido horizontli (kritums ne vairk k 0,1) vienda biezuma grunts sli, pamatnes galji pieaujams

vidjs un maksimls deformcijas var palielint 1,2 reizes.4. Briestou grunu pamatnes galji pieaujam pacelans ir vidjs un maksimls deformcijas 25 % apmr, betrelatv sans - 50 % apmr no aj pielikum mintajm pamatnes galji pieaujams deformcijas vrtbm.5. Neprtrauktas pltnes pamatiem 1., 2. un 3.punkt mintajm bvm pamatnes galji pieaujamo vidjo unmaksimlo deformciju var palielint 1,5 reizes.6. Var lietot citas pamatnes galji pieaujams deformcijas, ja to apstiprina atseviu bvju projektanas,bvniecbas un ekspluatcijas prakse.





1.tabula

37/42


38/42

Koeficienti M,Mq,Mcformul (7) pamatnes deformciju noteikanai

Iekjs berzes leis Koeficienti Iekjs berzes leis Koeficienti

II M Mq Mc II M Mq Mc

0 0,00 1,00 3,14 23 0,69 3,65 6,24

1 0,01 1,06 3,23 24 0,72 3,87 6,45

2 0,03 1,12 3,32 25 0,78 4,11 6,673 0,04 1,18 3,41 26 0,84 4,37 6,90

4 0,06 1,25 3,51 27 0,91 4,64 7,14

5 0,08 1,32 3,61 28 0,98 4,93 7,40

6 0,10 1,39 3,71 29 1,06 5,25 7,67

7 0,12 1,47 3,82 30 1,15 5,59 7,95

8 0,14 1,55 3,93 31 1,24 5,95 8,24

9 0,16 1,64 4,05 32 1,34 6,34 8,55

10 0,18 1,73 4,17 33 1,44 6,76 8,88

11 0,21 1,83 4,29 34 1,55 7,22 9,22

12 0,23 1,94 4,42 35 1,68 7,71 9,58

13 0,26 2,05 4,55 36 1,81 8,24 9,9714 0,29 2,17 4,69 37 1,95 8,81 10,37

15 0,32 2,30 4,84 38 2,11 9,44 10,80

16 0,36 2,43 4,99 39 2,28 10,11 11,25

17 0,39 2,57 5,15 40 2,46 10,85 11,73

18 0,43 2,73 5,31 41 2,66 11,64 12,24

19 0,47 2,89 5,48 42 2,88 12,51 12,79

20 0,51 3,06 5,66 43 3,12 13,46 13,37

21 0,56 3,24 5,84 44 3,38 14,50 13,98

22 0,61 3,44 6,04

2.tabulaKoeficienti N,Nq,Ncformul (21) pamatnes grunts nestspjas noteikanai

Pamatnes grunts berzes leisI(grdos)

Koeficienti

Koeficientu N, Nqun Ncvrtbas, ja rjo piepu kopspka novirze no

vertikles (grdos) ir

0 5 10 15 20 25 30 35 40 45

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

0N 0,00

Nq 1,00 - - - - - - - - -

Nc 5,14

5

N 0,20 0,05

Nq 1,57 1,26 =4,9 - - - - - - -

Nc 6,49 2,93

10

N 0,60 0,42 0,12

Nq 2,47 2,16 1,60 =9,8 - - - - - -

Nc 8,34 6,57 3,38

15

N 1,35 1,02 0,61 0,21

Nq 3,94 3,45 2,84 2,06 =14,5 - - - - -

Nc 10,98 9,13 6,88 3,94

20N 2,88 2,18 1,47 0,82 0,36Nq 6,40 5,56 4,64 3,64 2,69 =18,9 - - - -

Nc 14,84 12,53 10,02 7,26 4,65

25

N 5,87 4,50 3,18 2,00 1,05 0,58

Nq 10,66 9,17 7,65 6,13 4,58 3,60 =22,9 - - -

38/42


39/42

Nc 20,72 17,53 14,26 10,99 7,68 5,58

30

N 12,39 9,43 6,72 4,44 2,63 1,29 0,95

Nq 18,40 15,63 12,94 10,37 7,96 5,67 4,95 =26,5 - -

Nc 30,14 25,34 20,68 16,23 12,05 8,09 6,85

35

N 27,50 20,58 14,63 9,79 6,08 3,38 1,60

Nq 33,30 27,86 22,77 18,12 13,94 10,24 7,04 =29,8 - -

Nc 46,12 38,36 31,09 24,45 18,48 13,19 8,63

40

N 66,01 48,30 33,84 22,56 14,18 8,26 4,30 2,79

Nq 64,19 52,71 42,37 33,26 25,39 18,70 13,11 10,46 =32,7 -

Nc 75,31 61,63 49,31 38,45 29,07 21,10 14,43 11,27

45

N 177,61 126,09 86,20 56,50 32,26 20,73 11,26 5,45 5,22

Nq 134,87 108,24 85,16 65,58 49,26 35,93 25,24 16,82 16,42 =35,2

Nc 133,87 107,23 84,16 64,58 48,26 34,93 24,24 15,82 15,82

Piezmes.

1. Citm pamatnes grunts iekjs berzes lea Iun rjo piepu kopspka novirzes lea no vertikles dvrtbm koeficientus N, Nqun Ncnosaka, lineri interpoljot.

2. rjo piepu kopspka novirzes lea 1vrtba ir lielk, kura atbilst formulai (27); ar "5,22" apzmtas

koeficientu N, Nqun Ncvrtbas, kuras atbilst im leim.





1.tabula

Koeficients khgrunu caursalanas aprina dziuma noteikanai

Nr.p.k.

Bves konstruktvspatnbas

Koeficients kh,

ja bves rjiem pamatiem pieguloajs telpsvidj diennakts aprina temperatra C ir

0 5 10 15 20

1. Bves bez pagraba ar grdm:

1.1. uz grunts 0,9 0,8 0,7 0,6 0,5

1.2. ar pagrdi virs grunts 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6

1.3. ar siltintu pagrdes prsegumu 1,0 1,0 0,9 0,8 0,7

2. Bves ar pagrabu vai tehnisko pagrdi 0,8 0,7 0,6 0,5 0,4

Piezmes.1. Koeficienta khvrtbas attiecas uz pamatiem, kuru rmala ldz bves rsienas rjai plaknei af0,5 m; ja af1,5 m,

tad koeficienta khvrtbas palielina par 0,1, bet visos gadjumos kh= 1; ja 0,5


40/42

r.p.k.

Gruntis zem pamatu pdas gruntsdeu dziuma dw(m)

dwdf+2 dw>df+2

1. Klinaini un rupjdrupu iei ar smilainu uzpildjumu, grantaina, rupja unvidji rupja smilts

nav atkargs no df nav atkargs no df

2. Smalka un putekaina smilts ne mazk k df nav atkargs no df

3. Smilmls ar plstambas rdtju ILL/H>1,5 koeficienta c2vrtbu nosaka, lineri

interpoljot.

3. Padevgas konstrukcijas bvm koeficients c2= 1.

4.tabula

Koeficients kdprtrauktu lentveida pamatu pamatnes grunu aprina pretestbas R noteikanai

Nr.p.k.

Pamatu pdaskonfigurcija

Koeficienta kdvrtba smiltm, izemot irdenas, putekainas un mlainas gruntis, ja grunu

porainbas koeficients e un plstambas rdtjs ILir

e0,5; IL0 e = 0,6; IL= 0,25 e0,7; IL0,5

1. Taisnstris 1,3 1,15 1,0

2. Taisnstris arizgriezumiem stros

1,3 1,15 1,15

Piezmes.1. Porainbas koeficienta e un plstambas rdtja ILstarpvrtbm koeficientu kdnosaka, lineri interpoljot.

2. Ja pltnm ar izgriezumiem stros grunts aprina pretestba R noteikta saska ar bvnormatva 61.punktu,koeficients kd= 1.

5.tabula

40/42


41/42

Bvju tipi un pamatnes gruntis, kam pieaujams nenoteikt pamatnes deformcijas

Bves tips Pamatnes grunts

1. Pret nevienmrgu sanos mazjutgasvienstva raoanas kas ar tilta celtiem,kuru celtspja ir ldz 50 t (ieskaitot).2. Daudzstvu raoanas kas ldz seiem

stviem (ieskaitot) ar kolonnu tklu ne lielkupar 6 x 9 m.3. Taisnstra plna vienda augstumadzvojams un publisks kas ar ieeu,bloku vai lielpaneu nesoajm sienm vainesoo karkasu:3.1. daudzsekciju kas ldz deviiemstviem (ieskaitot);3.2. neblotas torveida kas ldz 14stviem (ieskaitot).

1. Rupjdrupu iei ar aizpildjumu mazk nek 40 %.2. Blvas vai vidji blvas smiltis , izemot putekainas.3. Jebkura rupjuma blvas smiltis.4. Jebkura rupjuma vidji blvas smiltis ar porainbas koeficientu e0,65.

5. Mlsmilts ar porainbas koeficientu e0,65, smilmls ar porainbaskoeficientu e0,85 un mls ar porainbas koeficientu e0,95, un grunuporainbas koeficienta izmaiu diapazons bvlaukum neprsniedz 0,2.6. Smiltis, izemot putekainas, ar porainbas koeficientu e0,7 kop armornas izcelsmes putekainm un mlainm gruntm ar porainbaskoeficientu e0,5

1,0 1,1 3,3

7.tabula

Atbrts vai aizbrts grunts aprina pretestba Ro

Pamata relatviedziinana

= d/b

Rovrtbas (kPa)

putekainas mlainas gruntis ar konsitences rdtju

IL0,5 un aizbrts grunts blvumu (kN/m3)

vidji rupja vai smalka nedaudz mitra vai mitra

smilts ar aizbrts grunts blvumu (kN/m3)

15,5 17,0 15,5 17,0

0,8 32 36 32 40

1,0 40 45 40 50

1,5 50 65 55 65

2,0 60 85 70 85

2,5 - 100 - 100

Piezmes.1. Rovrtbas mliem un mlsmiltij ar konsistences rdtju 0,5< IL0,75 un smilmlam ar konsistences rdtju

0,5< IL1,0 nosaka k putekaini mlainm gruntm ar pazeminoiem koeficientiem attiecgi 0,85 un 0,7.

2. Rovrtbas putekainm smilt m nosaka k vidji rupjm vai smalkm smiltm ar pazeminou koeficientu 0,85.

8.tabula

Prejas koeficients dabgas grunts saistes un iekjs berzes lea aprina vrtbm

Nr.p.k. Atpaka aizbrts gruntis

Koeficienta vrtbas, ja aizbrts grunts blvums

kN/m3ir

15,5 17,0

41/42


42/42

Oficilais izdevjs "Latvijas Vstnesis"

1. Smiltis, izemot mitras un dens piestintas putekainassmiltis

0,5 0,8

2. Putekaini mlainas ar plstambas rdtju IL0,5 0,4 0,6

Piezme. Mitrm putekainm smiltm, mlsmiltij un mliem ar plstambas rdtju 0,5< IL0,75 un smilmlam ar

plstambas rdtju 0,5< IL1,0 koeficienta vrtbu samazina par 15 %.


Buvju Pamati Un Pamatnes

Documents