Andris Strazds - Simtgades priekšvakarā: Mēģinājums ieskatīties kristāla bumbā

1

SIMTGADES PRIEKŠVAKARĀ:MĒĢINĀJUMS IESKATĪTIES KRISTĀLA BUMBĀ

Andris StrazdsLatvijas Bankas padomnieks

01.12.2017.

Avots: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO

TIK LABI, KĀ IR ŠODIEN, VĒL NAV BIJIS NEKAD

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1820 1860 1900 1940 1980

Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējānabadzībāPasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējānabadzībā

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1800 1840 1880 1920 1960 2000

Pasaules iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt

Pasaules iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1800 1840 1880 1920 1960 2000

Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nenomirstpirmajos 5 dzīves gadosPasaules iedzīvotāju daļa, kas nomirstpirmajos 5 dzīves gados

Galēja nabadzība Lasītprasme Bērnu mirstība

94

10

88

15

43

42015

(1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna) un (2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas

Iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstoša stagnācija vismaz daļēji izskaidro

pieaugošo atbalstu nacionālisma un protekcionisma idejām

Tikmēr lielākie zaudētāji (vai vismaz "neuzvarētāji") ir

(1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un (2) attīstīto valstu vidusslānis

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm

(aprēķini 2005. gada dolāros)

Reā

lo ie

nāk

um

u iz

mai

ņas

(%

)

Ienākumu procentīle

KAS IR LIELĀKIE IEGUVĒJI NO GLOBALIZĀCIJAS?

Globālais vidusslānis

Paši bagātākie

Paši nabadzīgākie Attīstīto valstu

vidusslānis

Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD)

Globalizācija aptaujā definēta kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām

JO STRAUJĀKA EKONOMIKAS IZAUGSME, JO POZITĪVĀK IEDZĪVOTĀJI VĒRTĒ GLOBALIZĀCIJU

5

20

30

40

50

60

70

80

90

-3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39

Pozi

tīvs

vie

do

klis

par

glo

bal

izāc

iju, %

Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016, %

ASV

Apvienotā Karaliste

Francija

Vācija

Indija

Vjetnama

TaizemeMalaizija

Indonēzija

Filipīnas

Dānija

Apvienotie Arābu Emirāti

Singapūra

Honkonga

Saūda ArābijaAustrālija

Zviedrija

Norvēģija

Somija

Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze

* - Starptautiskā Valūtas fonda prognozes

ĶĪNA: IESPAIDĪGS IZAUGSMES STĀSTS

,8.4 ,8.3,9.1

,10.0 ,10.1,11.3

,12.7

,14.2

,9.6 ,9.2

,10.6,9.5

,7.9 ,7.8 ,7.3 ,6.9 ,6.7 ,6.6 ,6.2

,0

,2

,4

,6

,8

,10

,12

,14

,16

Reālā IKP izaugsme, %

49.04% 49.03% 50.13% 50.25%

20.26% 19.46% 15.81% 14.62%

24.70%21.66%

16.92% 15.30%

5.90% 9.74%17.08% 19.76%

1995 2005 2015 2021*

Ķīna

ES-28

ASV

Citas

Pasaules IKP sadalījums (pēc pirktspējas paritātes)

41.78%37.06% 38.29% 37.02%

24.91%27.73% 24.53% 23.84%

30.92% 30.36%

22.17%20.54%

2.39% 4.85%15.01% 18.60%

1995 2005 2015 2021*

Pasaules IKP sadalījums (ASV dolāros)

ASV – JOPROJĀM LIELĀKĀ EKONOMIKA PASAULĒ,BET ĶĪNAS NOZĪME BŪTISKI PIEAUG

Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze, Latvijas Bankas aprēķini

* - Starptautiskā Valūtas fonda prognozes

Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze

IKP dati miljardos USD

0

5000

10000

15000

20000

1995 2005 2015

ASV

ES-28

SMAGUMA CENTRS ABPUS ATLANTIJAS OKEĀNAM

SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU

SMAGUMA CENTRS VIRZĀS UZ KLUSO OKEĀNU

Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze

IKP dati miljardos USD

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000

20000

1995 2005 2015

ASV

Ķīna

中国Zhōng GuóVidējā karaliste/Centrālā zeme

Avots: Pasaules Tirdzniecības organizācija

ĶĪNA: STARP LĪDERIEM PASAULES TIRDZNIECĪBĀ

0 1000 2000 3000 4000

Itālija

Dienvidkoreja

Hongkonga

Nīderlande

Francija

Lielbritānija

Japāna

Vācija

ASV

Ķīna

Eksports Imports

Top 10 preču eksportētāji un importētāji2015. gada dati, miljardos USD

0 1000 2000 3000 4000

Indija

Īrija

Singapūra

Japāna

Nīderlande

Francija

Vācija

Lielbritānija

Ķīna

ASV

Eksports Imports

Top 10 pakalpojumu eksportētāji un importētāji2015. gada dati, miljardos USD

Avots: Pasaules ekonomikas forums

ĶĪNA: GALVENAIS GLOBALIZĀCIJAS AIZSTĀVIS

"Atbalstīt protekcionismu ir kā ieslēgt sevi tumšā

telpā. Lai gan sienas aiztur vēju un lietu, tumšajā

telpā neiekļūst arī svaigs gaiss un saules gaisma."

Sji DzjiņpinsĶīnas prezidents

Pasaules ekonomikas forums Davosā 17.01.2017.

Eiropā dzīvo mazāk par 10% pasaules iedzīvotāju, tā veido aptuveni ceturto daļu pasaules ekonomikas

apjoma, taču tās iedzīvotāji saņem vairāk nekā pusi visas pasaules sociālo maksājumu

Rietumeiropas valstu institūcijas nav

gatavas iedzīvotāju sagaidāmā dzīves

ilguma būtiskam pieaugumam

(līdz ~90 gadiem), kas kļūst par arvien

ticamāku scenāriju

Vienlaikus tikai 4 Eiropas NATO

dalībvalstis – Lielbritānija, Grieķija,

Polija un Igaunija – pilda savas

finansiālās saistības pret aliansi

Militārie izdevumin=124, 2010

Sociālie izdevumin=96, 2004-2009

Valdības izdevumi

LABKLĀJĪBAS SAVIENĪBA, KAS NESPĒJ SEVI AIZSARGĀT

Pārējā

pasaule,

57%

Pārējā

pasaule,

42%

ASV,

43%

Eiropa

(n=36)

58%

Avots: Pasaules banka, Atlantijas padome

Daudzas valstis turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem.

Sabalansēts budžets šogad plānots 9 no 28 valstīm

Māstrihtas kritērijus (parāds zem 60% no IKP, deficīts nepārsniedz 3% no IKP) pilnībā ievēro 13 no 28

ES valstīm

Valdības parāda līmeņi ir ļoti augsti, vidēji Eiropā –

83.5% no IKP

Avots: Eurostat, Eiropas Komisijas rudens prognozes 2017. gadam

EIROPA: BUDŽETA DISCIPLĪNA

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

200

-3.5 -3 -2.5 -2 -1.5 -1 -0.5 0 0.5 1 1.5

Vis

pār

ējās

val

dīb

as p

arād

s, %

no

IKP

Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP

Avots: Shutterstock

"Pasaules 40 lielākajos megareģionos ir koncentrētas 2/3 no visas pasaules ekonomiskās aktivitātes un 85% no pasaules tehnoloģiskajām inovācijām, taču tajos dzīvo vien 18% pasaules iedzīvotāju. [..] Lai megareģioni darbotos kā integrētas ekonomiskas vienības, tiem ir vajadzīgi labāki, efektīvāki un ātrāki veidi kā pārvietot preces, cilvēkus un idejas. Ātrgaitas dzelzceļš to var paveikt, turklāt tas arī rada priekšnoteikumus "tukšo vietu" aizpildīšanai gar tā koridoru nākotnē."

/Ričards Florida, 2009/

VAI IR PIENĀCIS (MEGA)PILSĒTU LAIKMETS?

KO DARĪT LATVIJAI?

Avots: F64, LETA, Valsts kanceleja, Rail Baltica, Ivars Neimanis

Stiprināt attiecības ar Ķīnu

Tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai

Bez kavēšanās īstenot Rail Baltica

Nepieļaut sociālo izdevumu sloga

pieaugumu

Veikt administratīvo reformu un koncentrēt

attīstību Rīgā un mazākā skaitā reģionālo centru

PALDIES PAR UZMANĪBU!

UN TAGAD – LAIKS DISKUSIJAI