Mūžizglītība – iespēja cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai ( Brigita Baltača, Līvāni, 27.01.12)

1

Mūžizglītība – iespēja cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai

Brigita BaltačaLīvāni, 27.01.12

2

Zināšanu sabiedrība

Cilvēku sociālo attiecību sistēma, kura nodrošina augstu inovāciju pakāpi un, kur katrs indivīds spēj panākt augstu līdzdalības pakāpi, pastāvīgi apgūstot, izmantojot un radot jaunas zināšanas savai un sabiedrības labklājībai.

3

Mūžizglītības pamatnostādnes 2007-2013

Ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt izglītību mūža garumā atbilstoši iedzīvotāju

interesēm

spējām un

reģionu sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām

4

Vēlamā situācija 2013.gadāCilvēki uztver izglītību kā savas

labklājības galveno resursu

Cilvēkiem ir pārliecība, iniciatīva, zināšanas, radoša pieeja un prasmes, lai piedalītos ekonomikā, sociālajā un pilsoniskajā dzīvē

Cilvēku attieksmes rezultātā, izglītojoties mūža garumā, tiek veidota sakārtota, labvēlīga sociālā un kultūrvide

5

Mūžizglītība ...balstās uz personas iekšēju vajadzību

vai ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un papildināt savas zināšanas, prasmes un kompetences

ir būtisks faktors gan Latvijas reģionālo atšķirību samazināšanai, gan līdzsvarotas un mērķtiecīgas kultūrvides sakārtošanai un veidošanai, gan arī dzīves kvalitātes paaugstināšanai un sabiedrības integrācijas veicināšanai

6

Mūsdienu Latvijā jāpārvar:

iespēju plaisa starp cilvēkiem, kuri realizē savu potenciālu un tiem, kuri to nespēj

atšķirība nodarbināto un bezdarbnieku prasmēs

atšķirības Latvijas un Eiropas vadošo tautsaimniecību ražīgumā

7

Problēmas:

Izglītības sistēmā pieaugušajiem nav adekvāta piedāvājuma

Nepietiekama uzmanība tādai mērķa grupai kā pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki

Zems darba devēju (MVU) investīciju līmenis cilvēkresursu attīstībā

8

Mūžizglītības politikas pamatprincips - dalītā atbildība

Atbildību dala: valsts pašvaldības privātie uzņēmēji sabiedriskās organizācijas katrs iedzīvotājs

9

Kā lai maina pasauli “tur ārā” vispirms kaut ko nemainot sevī?

Sabiedrība

Organizācija

Komanda

Pats

10

Mūžizglītība:

Formālā izglītība

Neformālā izglītība

Ikdienas pieredzē apgūtās prasmes, zināšanas, attieksmes un uzvedība

11

Pamatprasmessaziņa dzimtajā valodāsaziņa svešvalodā(s)pamatprasmes matemātikā,

dabaszinībās, tehnoloģijāsdigitālā prasmemācīšanās mācītiessociālās un pilsoniskās prasmespašiniciatīva un uzņēmējdarbībakultūras izpratne un izpausme

12

Izaicinājums: pārvarētu iespēju plaisu

Mācīšanās ir ceļš, kas izved no nabadzības, kā arī iedrošina cilvēku iesaistīties sabiedrības procesos

13

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūra 2004.-2009.gadā (procentos)

Nabadzīgas ir personas, ja to ienākumi un resursi ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves līmenis ir zemāks par sabiedrībā pieņemto un tām tiek liegtas vai ierobežotas pamattiesības. Tādējādi nabadzība galvenokārt ietver materiālo resursu trūkumu, kā rezultātā cilvēks nevar nodrošināt dzīvei nepieciešamās pamatvajadzības (pārtika, mājoklis, veselība, izglītība, kultūra u.c.).

EK nabadzības skaidrojums

EK apsekojums:Visaugstākie finanšu izstumtības līmeņi ir tādās valstīs kā Latvija, Lietuva un Polija, kurās ir pārejas ekonomika un zems iekšzemes kopprodukts

European Comission March 2008

Finanšu pakalpojumu piedāvājums un finanšu izstumtība

16

Nabadzības riska indekss 2004.2009.

Latgalē 35%Zemgalē 29%Vidzemē 25%Kurzemē 23% Rīgā un Pierīgā 14/16%

Nabadzības riska indekss reģionu griezumā 2009.gadā

18

Latvijas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrību pieredze

Mērķtiecīga kustības attīstība sekmē vietējās sabiedrības līdzdalību pilsoniskajās un saimnieciskajās aktivitātēs, veicinot iekļaujošas un līdzsvarotas sabiedrības attīstību Latvijā.

Krājaizdevu sabiedrība ir

finanšu kooperatīvs, kura galvenais uzdevums ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot Latvijas iedzīvotāju līdzdarbošanos tautsaimniecībā

Kooperācija veicina iedzīvotāju līdzdalību

The UN General Assembly has declared 2012 as the International Year of Cooperatives, highlighting the contribution of cooperatives to socioeconomic development

21

Starptautiskie kooperatīvu principi

1. Brīvprātīga un atklāta piedalīšanās.

2. Demokrātiska biedru kontrole. 3. Biedru ekonomiskā/saimnieciskā

līdzdalība. 4. Autonomija un neatkarība. 5. Izglītība, apmācība un informācija. 6. Kooperatīvu sadarbība. 7. Rūpes par sabiedrību.

Krājaizdevu sabiedrību nozīme

Kā īpašas sociālās uzņēmējdarbības organizācijas ir sociālās ekonomikas dalībnieces

Risinot finanšu pieejamību sociāli jūtīgajām iedzīvotāju grupām, veicina citu sociālās

ekonomikas uzņēmumu/organizāciju attīstību

23

Dalība krājaizdevu sabiedrībās

Dod cilvēkiem reālu iespēju izmantot finanšu pakalpojumus, kuru veidošanā paši ir piedalījušies. Un, tas ir ļoti svarīgi - cilvēki apgūst jaunas prasmes un iemaņas - uzņēmējdarbības pamatus, finansu vadību, kolektīvu lēmumu pieņemšanu.

Krājaizdevu sabiedrību kustība

Latvijā darbojas 33 KS, t.sk.Vidzemē – 22Kurzemē – 6Zemgalē - 3Latgalē – 2

21 no 33 (64%)

organizētas pēc teritoriālā principa

25

KS kustība LatvijāKS skaits 33Biedru skaits < 25500Aktīvi 12,7 mlj.

t.sk.kredīti 9,2 mljPaju kapitāls 1,8 mlj.Biedru noguldījumi 8,7 mlj.

Rīgā darbojas 7 KS17 694 biedri28 valdes locekļi

vai 0,16% no kopējā biedru skaita

KS valdes locekļu skaits Rīgā

ārpus Rīgas darbojas 26 KS 7 867 biedri89 vales locekļiem

vai 11,7% no kopējā biedru skaita

KS valdes locekļu skaits ārpus Rīgas

RajonsKS skaits

Pašvald.skaits Iesaistes rād. %

Balvu 1 1 0,4Bauskas 2 4 1,51Cēsu 8 18 5,8Gulbenes 1 4 0,3Jēkabpils 1 1 0,8Jelgavas 1 0 0,5Liepājas 3 1 3,1Ogres 2 1 0,7Rīgas raj 1 5 0,6Saldus 1 1 0,3Talsu 1 1 1,1Tukuma 2 5 2,3Valmieras 2 11 2,3

Pašvaldību KS biedru skaits un iesaistes rādītājs

WOCCU aprēķinātais rādītājs: Latvijā - 1,6%Lietuvā – 4,1%Polijā – 7,4%

Krājaizdevu sabiedrību biedru aptaujas rezultāti

Dalība KS veicinājusi: sabiedrisko un saimniecisko aktivitāti

58%uzsākt uzņēmējdarbību

16%uzņēmējdarbības paplašināšanu

20%

Cēsu rajona KS biedru ieguvumu novērtējums 10 ballu sistēmā

0

10

20

30

40

50

60

70

80

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Res

pond

entu

ska

its Līdzdaliba

Fin. Izglīt.

Aktivitāte

Kop.labums

31

Latvijas KS darbības pieredze pierādījusi, ka finanšu kooperatīvi:

sekmē pilsoniskas sabiedrības veidošanurosina iedzīvotājus saimnieciskai darbībaiiesaista iedzīvotāju uzkrātos naudas

līdzekļus valsts naudas apritē, reinvestējot tos vietējā ekonomikā

palīdz saglabāt esošās darba vietas un veidot jaunas

pilnveido finanšu pakalpojumu tirguaizpilda ‘tukšās vietas’ finansu pakalpojumu

jomā fiziskām personāmpopularizē demokrātisku vadības stiluveic izglītojošu darbu

32

Paldies par uzmanību!

33

Izmantotie informācijas avoti

Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007–2013. MK 23.02.2007. rīk. Nr.111 ar grozījumiem MK 09.12.2009.rīk.Nr.832

Par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem 2010. gadā. Centrālā statistikas pārvalde

Par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2009.gadā . Centrālā statistikas pārvalde

Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība. LR Labklājības ministrija

Nabadzības riska indeksu reģionu griezumā 2008.gadā. LR Labklājības ministrija

Press Release DEV/2784. United Nations, 21 December 2009

B.Baltača. Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozīme sabiedrības līdzdalības veicināšanā Latvijā. Latvijas Universitātes raksti. 2010.

B.Baltača. The Added Value of Social Enterprise. International Journal of Interdisciplinary Social Sciences. Illinois, USA by Common Ground Publishing LLC. 2011.