Mūžizglītība – iespēja cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai Brigita Baltača Līvāni, 27.01.12 1
1
Mūžizglītība – iespēja cilvēka, kopienas un sabiedrības attīstībai
Brigita BaltačaLīvāni, 27.01.12
2
Zināšanu sabiedrība
Cilvēku sociālo attiecību sistēma, kura nodrošina augstu inovāciju pakāpi un, kur katrs indivīds spēj panākt augstu līdzdalības pakāpi, pastāvīgi apgūstot, izmantojot un radot jaunas zināšanas savai un sabiedrības labklājībai.
3
Mūžizglītības pamatnostādnes 2007-2013
Ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt izglītību mūža garumā atbilstoši iedzīvotāju
interesēm
spējām un
reģionu sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām
4
Vēlamā situācija 2013.gadāCilvēki uztver izglītību kā savas
labklājības galveno resursu
Cilvēkiem ir pārliecība, iniciatīva, zināšanas, radoša pieeja un prasmes, lai piedalītos ekonomikā, sociālajā un pilsoniskajā dzīvē
Cilvēku attieksmes rezultātā, izglītojoties mūža garumā, tiek veidota sakārtota, labvēlīga sociālā un kultūrvide
5
Mūžizglītība ...balstās uz personas iekšēju vajadzību
vai ārēju faktoru izraisītu nepieciešamību iegūt un papildināt savas zināšanas, prasmes un kompetences
ir būtisks faktors gan Latvijas reģionālo atšķirību samazināšanai, gan līdzsvarotas un mērķtiecīgas kultūrvides sakārtošanai un veidošanai, gan arī dzīves kvalitātes paaugstināšanai un sabiedrības integrācijas veicināšanai
6
Mūsdienu Latvijā jāpārvar:
iespēju plaisa starp cilvēkiem, kuri realizē savu potenciālu un tiem, kuri to nespēj
atšķirība nodarbināto un bezdarbnieku prasmēs
atšķirības Latvijas un Eiropas vadošo tautsaimniecību ražīgumā
7
Problēmas:
Izglītības sistēmā pieaugušajiem nav adekvāta piedāvājuma
Nepietiekama uzmanība tādai mērķa grupai kā pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki
Zems darba devēju (MVU) investīciju līmenis cilvēkresursu attīstībā
8
Mūžizglītības politikas pamatprincips - dalītā atbildība
Atbildību dala: valsts pašvaldības privātie uzņēmēji sabiedriskās organizācijas katrs iedzīvotājs
9
Kā lai maina pasauli “tur ārā” vispirms kaut ko nemainot sevī?
Sabiedrība
Organizācija
Komanda
Pats
10
Mūžizglītība:
Formālā izglītība
Neformālā izglītība
Ikdienas pieredzē apgūtās prasmes, zināšanas, attieksmes un uzvedība
11
Pamatprasmessaziņa dzimtajā valodāsaziņa svešvalodā(s)pamatprasmes matemātikā,
dabaszinībās, tehnoloģijāsdigitālā prasmemācīšanās mācītiessociālās un pilsoniskās prasmespašiniciatīva un uzņēmējdarbībakultūras izpratne un izpausme
12
Izaicinājums: pārvarētu iespēju plaisu
Mācīšanās ir ceļš, kas izved no nabadzības, kā arī iedrošina cilvēku iesaistīties sabiedrības procesos
13
Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūra 2004.-2009.gadā (procentos)
Nabadzīgas ir personas, ja to ienākumi un resursi ir tik ierobežoti, ka viņu dzīves līmenis ir zemāks par sabiedrībā pieņemto un tām tiek liegtas vai ierobežotas pamattiesības. Tādējādi nabadzība galvenokārt ietver materiālo resursu trūkumu, kā rezultātā cilvēks nevar nodrošināt dzīvei nepieciešamās pamatvajadzības (pārtika, mājoklis, veselība, izglītība, kultūra u.c.).
EK nabadzības skaidrojums
EK apsekojums:Visaugstākie finanšu izstumtības līmeņi ir tādās valstīs kā Latvija, Lietuva un Polija, kurās ir pārejas ekonomika un zems iekšzemes kopprodukts
European Comission March 2008
Finanšu pakalpojumu piedāvājums un finanšu izstumtība
16
Nabadzības riska indekss 2004.2009.
Latgalē 35%Zemgalē 29%Vidzemē 25%Kurzemē 23% Rīgā un Pierīgā 14/16%
Nabadzības riska indekss reģionu griezumā 2009.gadā
18
Latvijas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrību pieredze
Mērķtiecīga kustības attīstība sekmē vietējās sabiedrības līdzdalību pilsoniskajās un saimnieciskajās aktivitātēs, veicinot iekļaujošas un līdzsvarotas sabiedrības attīstību Latvijā.
Krājaizdevu sabiedrība ir
finanšu kooperatīvs, kura galvenais uzdevums ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot Latvijas iedzīvotāju līdzdarbošanos tautsaimniecībā
Kooperācija veicina iedzīvotāju līdzdalību
The UN General Assembly has declared 2012 as the International Year of Cooperatives, highlighting the contribution of cooperatives to socioeconomic development
21
Starptautiskie kooperatīvu principi
1. Brīvprātīga un atklāta piedalīšanās.
2. Demokrātiska biedru kontrole. 3. Biedru ekonomiskā/saimnieciskā
līdzdalība. 4. Autonomija un neatkarība. 5. Izglītība, apmācība un informācija. 6. Kooperatīvu sadarbība. 7. Rūpes par sabiedrību.
Krājaizdevu sabiedrību nozīme
Kā īpašas sociālās uzņēmējdarbības organizācijas ir sociālās ekonomikas dalībnieces
Risinot finanšu pieejamību sociāli jūtīgajām iedzīvotāju grupām, veicina citu sociālās
ekonomikas uzņēmumu/organizāciju attīstību
23
Dalība krājaizdevu sabiedrībās
Dod cilvēkiem reālu iespēju izmantot finanšu pakalpojumus, kuru veidošanā paši ir piedalījušies. Un, tas ir ļoti svarīgi - cilvēki apgūst jaunas prasmes un iemaņas - uzņēmējdarbības pamatus, finansu vadību, kolektīvu lēmumu pieņemšanu.
Krājaizdevu sabiedrību kustība
Latvijā darbojas 33 KS, t.sk.Vidzemē – 22Kurzemē – 6Zemgalē - 3Latgalē – 2
21 no 33 (64%)
organizētas pēc teritoriālā principa
25
KS kustība LatvijāKS skaits 33Biedru skaits < 25500Aktīvi 12,7 mlj.
t.sk.kredīti 9,2 mljPaju kapitāls 1,8 mlj.Biedru noguldījumi 8,7 mlj.
Rīgā darbojas 7 KS17 694 biedri28 valdes locekļi
vai 0,16% no kopējā biedru skaita
KS valdes locekļu skaits Rīgā
ārpus Rīgas darbojas 26 KS 7 867 biedri89 vales locekļiem
vai 11,7% no kopējā biedru skaita
KS valdes locekļu skaits ārpus Rīgas
RajonsKS skaits
Pašvald.skaits Iesaistes rād. %
Balvu 1 1 0,4Bauskas 2 4 1,51Cēsu 8 18 5,8Gulbenes 1 4 0,3Jēkabpils 1 1 0,8Jelgavas 1 0 0,5Liepājas 3 1 3,1Ogres 2 1 0,7Rīgas raj 1 5 0,6Saldus 1 1 0,3Talsu 1 1 1,1Tukuma 2 5 2,3Valmieras 2 11 2,3
Pašvaldību KS biedru skaits un iesaistes rādītājs
WOCCU aprēķinātais rādītājs: Latvijā - 1,6%Lietuvā – 4,1%Polijā – 7,4%
Krājaizdevu sabiedrību biedru aptaujas rezultāti
Dalība KS veicinājusi: sabiedrisko un saimniecisko aktivitāti
58%uzsākt uzņēmējdarbību
16%uzņēmējdarbības paplašināšanu
20%
Cēsu rajona KS biedru ieguvumu novērtējums 10 ballu sistēmā
0
10
20
30
40
50
60
70
80
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Res
pond
entu
ska
its Līdzdaliba
Fin. Izglīt.
Aktivitāte
Kop.labums
31
Latvijas KS darbības pieredze pierādījusi, ka finanšu kooperatīvi:
sekmē pilsoniskas sabiedrības veidošanurosina iedzīvotājus saimnieciskai darbībaiiesaista iedzīvotāju uzkrātos naudas
līdzekļus valsts naudas apritē, reinvestējot tos vietējā ekonomikā
palīdz saglabāt esošās darba vietas un veidot jaunas
pilnveido finanšu pakalpojumu tirguaizpilda ‘tukšās vietas’ finansu pakalpojumu
jomā fiziskām personāmpopularizē demokrātisku vadības stiluveic izglītojošu darbu
32
Paldies par uzmanību!
33
Izmantotie informācijas avoti
Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007–2013. MK 23.02.2007. rīk. Nr.111 ar grozījumiem MK 09.12.2009.rīk.Nr.832
Par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem 2010. gadā. Centrālā statistikas pārvalde
Par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2009.gadā . Centrālā statistikas pārvalde
Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība. LR Labklājības ministrija
Nabadzības riska indeksu reģionu griezumā 2008.gadā. LR Labklājības ministrija
Press Release DEV/2784. United Nations, 21 December 2009
B.Baltača. Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozīme sabiedrības līdzdalības veicināšanā Latvijā. Latvijas Universitātes raksti. 2010.
B.Baltača. The Added Value of Social Enterprise. International Journal of Interdisciplinary Social Sciences. Illinois, USA by Common Ground Publishing LLC. 2011.