Brigita Dreiže: Sociālā partnerība - iespējas Kurzemē
Post on 19-Jun-2015
426 Views
Preview:
DESCRIPTION
Transcript
Sociālā partnerība - iespējas Kurzemē
Brigita Dreiže
Liepājas pilsētas domes
eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās
Prezentācija sagatavota konferencei «Sociālās partnerības veidošana Kurzemē»Talsos, 2012.g. 26. oktobrīOrganizē Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs www.zkcentrs.lv
Pilsoniskā sabiedrība (1)
• Par pilsonisko sabiedrību sauc valsts tieši nepārvaldīto sabiedrības dzīves sfēru, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgas viņu apvienības
Ilze Ostrovska, Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore
• Pilsoniskā sabiedrība ir pilsoņu sabiedriskās pašorganizēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus publiskās varas institūtiem un kas pilsoniskās pašdarbības ceļā pati nokārto sabiedrības pārvaldīšanas jautājumus un efektīvi kontrolē publisko varu
Nevalstisko organizāciju centrs, Rīga
• Pilsoniskā sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā indivīdi sadarbojas ar citiem indivīdiem un publisko varu savu un sabiedrības interešu aizstāvībai
Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes
2005.-2014.gadam
Pilsoniskā sabiedrība (2)
Partnerība
Partnerība tiek veidota, lai:
• noteiktu vajadzības,
• formulētu kopīgu vīziju,
• vienotos par prioritātēm,
• plānotu un sasniegtu kopīgus mērķus
Sociālā partnerība
• Sociālā partnerība ir iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju iesaistīšanās politikas veidošanas procesos, lai panāktu konkrētai sociālai grupai labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu
Sociālās partnerībastiesiskais pamatojums
Sadarbības līgums• sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas — publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu
Deleģēšanas līgums•publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk
Līdzdarbības līgums•iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (NVO un citu organizētu grupu pārstāvjus vai atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus
Līdzfinansēšanas līgums•projektu līdzfinansēšanas iespēja
Līdzdalība
Talsu novads – 202 NVO
• Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs• Krīzes centrs• Finansējums NVO pamatojoties uz Domes
saistošajiem noteikumiem
• Bērnu dienas centrs “Mājas”• Finansējums NVO pamatojoties uz Domes
saistošajiem noteikumiem
Skrunda – 29 NVO
Pulkstenis “Laika upe”
Alternatīvās aprūpes
dienas centrs
Saldus – 87 NVO
Radošais nams -
“Kapellera nams”
Jauniešu māja “Šķūnis”
Pensionāru dienas centrs
Finansējumu NVO piešķir Domes komisija darbam ar sabiedriskajām organizācijām un sadarbības partneriem
Aizputes novads – 55 NVO
Aizputes jauniešu māja “Idea House”
Kuldīga – 59 NVO• Pašvaldība pērk rehabilitācijas pakalpojumus • Finansējums NVO tiek piešķirts konkursa kārtībā
Ventspils – 224 NVO
• Finansējums pilsētas pasākumu organizēšanai
• Bērnu dienas centra un krīzes centra darbības līdzfinansēšana
Tukuma novads – 149 NVO
Baltā māja - nodrošina
sociālos pakalpojumus
• Finansējums 65 NVO ir
Ls 113 118 (t.sk. biedrības
darbības atbalstam, līdzfinansējums
projektiem,
sporta klubu darības atbalstam
u.c.)
Pilsoniskās sabiedrības aktivitātes
NVO politika:Liepājas pilsētas pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģija 2009.-2014.gadam jeb dokuments par pašvaldības sadarbību
ar nevalstiskajām organizācijām
NVO konsultatīvā padome:2 pašvaldības darbinieki un 9 NVO pārstāvji
Sabiedriskās saskaņas komisija:Arī sadarbība ar mazākumtautību NVO
Reliģisko lietu komisija:9 dažādu tradicionālo konfesiju mācītāji
Veiksmīgākās NVO un brīvprātīgo godināšana:Iedzīvotāji ierosina, Konsultatīvā padome pieņem lēmumu
Pašvaldības projektu līdzfinansēšanas konkursi:NVO, kultūras, izglītības, sporta, nometņu
Brīvprātīgā darba koordinēšana
• NVO nodrošina pakalpojumu daudzveidību, kā arī ģeogrāfisko pārklājumu
• Mazāki administratīvie izdevumi, zemākas izmaksas
• Elastīgāka pieeja pakalpojumu veidošanā un nodrošināšanā
• NVO ir tuvāk cilvēkiem, vieglāk uzklausīt jau apkopotus viedokļus
• NVO ir sabiedrības termometrs
Kāpēc sadarboties?
• Trūkst NVO – pakalpojumu sniedzēju
• Kūtri izmanto citu fondu piedāvātās iespējas finanšu piesaistei
• NVO trūkst telpu pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī resursi infrastruktūras izveidei
• NVO ne vienmēr izmanto pašvaldības piedāvātās iespējas
• NVO sektors ne vienmēr spēj savstarpēji sadarboties
• Atbalsts/noraidījums NVO ne-reti saistīts ar politiskām ambīcijām
• Savstarpēja izpratne par NVO un pašvaldību ne vienmēr sakrīt
Izaicinājumi
Rīga tikai projektu konkursiem
Ls 243 000
Liepājakopējais finansējums
Ls 63 000
4,39
2,45 2,281,8
1,22 1,050,7 0,75
0,22
Finansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm Ls / 1 pašvaldības iedzīvotāju
Līdzfinansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm un NVO skaists pašvaldībā
0,22
4,94,5 4,8 4,9
7,2
5,1
3,8
6
3,94,39
2,45 2,281,8
1,22 1,050,7 0,75
Ls uz 1 iedz. 4,39 2,45 2,28 1,8 1,22 1,05 0,7 0,75 0,22
NVO skaits uz 1000 iedz. 4,9 4,5 4,8 4,9 7,2 5,1 3,8 6 3,9
RĒZEKNETUKUMA NOVADS
SALDUS KULDĪGA VALMIER
AJELGAV
AJĒKABPI
LSTALSU
NOVADSDAUGAV
PILS
Uz radošiem darbiem aicinot,
Liepājas pilsētas Domes eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās
Brigita Dreiže
brigita.dreize@dome.liepaja.lv 63404721, 29690010
top related