Brigita Dreiže: Sociālā partnerība - iespējas Kurzemē

Sociālā partnerība - iespējas Kurzemē

Brigita Dreiže

Liepājas pilsētas domes

eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās

Prezentācija sagatavota konferencei «Sociālās partnerības veidošana Kurzemē»Talsos, 2012.g. 26. oktobrīOrganizē Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs www.zkcentrs.lv

Pilsoniskā sabiedrība (1)

• Par pilsonisko sabiedrību sauc valsts tieši nepārvaldīto sabiedrības dzīves sfēru, ko ar savu darbību veido brīvi indivīdi un brīvprātīgas viņu apvienības

Ilze Ostrovska, Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētā profesore

• Pilsoniskā sabiedrība ir pilsoņu sabiedriskās pašorganizēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus publiskās varas institūtiem un kas pilsoniskās pašdarbības ceļā pati nokārto sabiedrības pārvaldīšanas jautājumus un efektīvi kontrolē publisko varu

Nevalstisko organizāciju centrs, Rīga

• Pilsoniskā sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā indivīdi sadarbojas ar citiem indivīdiem un publisko varu savu un sabiedrības interešu aizstāvībai

Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes

2005.-2014.gadam

Pilsoniskā sabiedrība (2)

Partnerība

Partnerība tiek veidota, lai:

• noteiktu vajadzības,

• formulētu kopīgu vīziju,

• vienotos par prioritātēm,

• plānotu un sasniegtu kopīgus mērķus

Sociālā partnerība

• Sociālā  partnerība ir iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju iesaistīšanās politikas veidošanas procesos, lai panāktu konkrētai sociālai grupai labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu

Sociālās partnerībastiesiskais pamatojums

Sadarbības līgums• sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vismaz vienas līdzējas — publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu

Deleģēšanas līgums•publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk

Līdzdarbības līgums•iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (NVO un citu organizētu grupu pārstāvjus vai atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus

Līdzfinansēšanas līgums•projektu līdzfinansēšanas iespēja

Līdzdalība

Talsu novads – 202 NVO

• Ziemeļkurzemes NVO atbalsta centrs• Krīzes centrs• Finansējums NVO pamatojoties uz Domes

saistošajiem noteikumiem

• Bērnu dienas centrs “Mājas”• Finansējums NVO pamatojoties uz Domes

saistošajiem noteikumiem

Skrunda – 29 NVO

Pulkstenis “Laika upe”

Alternatīvās aprūpes

dienas centrs

Saldus – 87 NVO

Radošais nams -

“Kapellera nams”

Jauniešu māja “Šķūnis”

Pensionāru dienas centrs

Finansējumu NVO piešķir Domes komisija darbam ar sabiedriskajām organizācijām un sadarbības partneriem

Aizputes novads – 55 NVO

Aizputes jauniešu māja “Idea House”

Kuldīga – 59 NVO• Pašvaldība pērk rehabilitācijas pakalpojumus • Finansējums NVO tiek piešķirts konkursa kārtībā

Ventspils – 224 NVO

• Finansējums pilsētas pasākumu organizēšanai

• Bērnu dienas centra un krīzes centra darbības līdzfinansēšana

Tukuma novads – 149 NVO

Baltā māja - nodrošina

sociālos pakalpojumus

• Finansējums 65 NVO ir

Ls 113 118 (t.sk. biedrības

darbības atbalstam, līdzfinansējums

projektiem,

sporta klubu darības atbalstam

u.c.)

Pilsoniskās sabiedrības aktivitātes

NVO politika:Liepājas pilsētas pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģija 2009.-2014.gadam jeb dokuments par pašvaldības sadarbību

ar nevalstiskajām organizācijām

NVO konsultatīvā padome:2 pašvaldības darbinieki un 9 NVO pārstāvji

Sabiedriskās saskaņas komisija:Arī sadarbība ar mazākumtautību NVO

Reliģisko lietu komisija:9 dažādu tradicionālo konfesiju mācītāji

Veiksmīgākās NVO un brīvprātīgo godināšana:Iedzīvotāji ierosina, Konsultatīvā padome pieņem lēmumu

Pašvaldības projektu līdzfinansēšanas konkursi:NVO, kultūras, izglītības, sporta, nometņu

Brīvprātīgā darba koordinēšana

• NVO nodrošina pakalpojumu daudzveidību, kā arī ģeogrāfisko pārklājumu

• Mazāki administratīvie izdevumi, zemākas izmaksas

• Elastīgāka pieeja pakalpojumu veidošanā un nodrošināšanā

• NVO ir tuvāk cilvēkiem, vieglāk uzklausīt jau apkopotus viedokļus

• NVO ir sabiedrības termometrs

Kāpēc sadarboties?

• Trūkst NVO – pakalpojumu sniedzēju

• Kūtri izmanto citu fondu piedāvātās iespējas finanšu piesaistei

• NVO trūkst telpu pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī resursi infrastruktūras izveidei

• NVO ne vienmēr izmanto pašvaldības piedāvātās iespējas

• NVO sektors ne vienmēr spēj savstarpēji sadarboties

• Atbalsts/noraidījums NVO ne-reti saistīts ar politiskām ambīcijām

• Savstarpēja izpratne par NVO un pašvaldību ne vienmēr sakrīt

Izaicinājumi

Rīga tikai projektu konkursiem

Ls 243 000

Liepājakopējais finansējums

Ls 63 000

4,39

2,45 2,281,8

1,22 1,050,7 0,75

0,22

Finansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm Ls / 1 pašvaldības iedzīvotāju

Līdzfinansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm un NVO skaists pašvaldībā

0,22

4,94,5 4,8 4,9

7,2

5,1

3,8

6

3,94,39

2,45 2,281,8

1,22 1,050,7 0,75

Ls uz 1 iedz. 4,39 2,45 2,28 1,8 1,22 1,05 0,7 0,75 0,22

NVO skaits uz 1000 iedz. 4,9 4,5 4,8 4,9 7,2 5,1 3,8 6 3,9

RĒZEKNETUKUMA NOVADS

SALDUS KULDĪGA VALMIER

AJELGAV

AJĒKABPI

LSTALSU

NOVADSDAUGAV

PILS

Uz radošiem darbiem aicinot,

Liepājas pilsētas Domes eksperte NVO un sabiedrības integrācijas lietās

Brigita Dreiže

[email protected] 63404721, 29690010