-
jaunatne. gov. lv 2016 # 48
JAUNATNE10.13. lpp. Jauniei no Latvijas Japn izstrd rcbas plnus
msdienu sabiedrbas
problmu risinanai
14.17. lpp. K 2016. gadu ieskusi biedrba
Latvijas Mazpulki?
22. 23. lpp. Rado rakstana jaunatnes
darbiniekiem
24.25. lpp. Mli dabu. J, tiei tik vienkri!
4.5. lpp. Intervija ar Paulu driu: no dalbas Jaunieu apmai par
Eiropas
Brvprtg darba koordinatori
-
[ 1 ]
jaunatne. gov. lv
STARPTAUTISKAS APMCBAS
Piesakies Eiropas sadarbbas forumam jaunatnes jomForums sniegs
iespju satikties NVO, jaunatnes organizciju un padomju prstvjiem,
vietja un re-
ionla lmea jaunatnes politikas stenotjiem un programmas
Erasmus+: Jaunatne darbb nacionlo aentru prstvjiem un izteikt
viedokli par Eiropas jaunatnes stratijas ievieanu. Tas norisinsies
no 2016. gada 27. ldz 28. jnijam Bonn, Vcij.
Pieteikans forumam ldz 27. maijam SALTO Resursu centra tmeka
vietn www.salto-youth.net.
ATBALSTS JAUNIETIM
Ir izsniegti pusmiljons Youthpass sertifiktuJau vairk k 500
tkstoi jaunieu var pardt, ko vii ir piedzvojui un kdas prasmes sev
attstjui,
piedaloties Erasmus+ jaunatnes jomas projektos.Youthpass
sertifikts ir vis Eirop atzts neformls izgltbas rks, kuru plai
izmanto jaunatnes darb.
2015. gada nogal Youthpass sertifikta apliecbu ar numuru 500 000
izsniedza Rumnijas organizcija Asociatia Culturala ARTEC.
Sertifikts tika izsniegts kdam jaunietim, kur piedaljs jaunieu
apmaias projekt Dance and sing with me for social inclusion.
Vairk informcijas:www.youthpass.eu
APAA JUBILEJA
20 gadi un 100 000 brvprtgoEiropas Brvprtgo darbs (EBD) ir daa
no Erasmus+ programmas. ie projekti auj 17 ldz 30 gadus
veciem jaunieiem darboties k brvprtgajiem vis Eirop un rpus ts,
k ar sniedz atbalstu organizci-jm, kas nodroina brvprtg darba
iespjas.
EBD, ko 1996.gad k izminjuma programmu izveidoja Eiropas
Komisija, ldz ai dienai ir radjis iespjas vairk nek 100000
brvprtgajiem jaunieiem dot savu ieguldjumu tda mra piepildan, kas
vie vios prliecbu. EBD brvprtgie ir sniegui atbalstu ar bgiem un
vidi, brniem un vecka gadu gjuma cilvkiem saistto problmu risinan
un darbojuies kultras paskumos, k ar daudzs cits vrtgs
iniciatvs.
Lai atzmtu savu 20.gadadienu, Eiropas Brvprtgo darbs ir scis
stenot kampau EBD20. Kam-pa tiks pausts, ka EBD ir atvrts visiem
jaunieiem neatkargi no viu izgltbas un kvalifikcijas, un uzsvrts,
ka tiem, kuru dzv ir bijis mazk izdevbu, brvprtgaj darb veidojas
jaunas prasmes un apzia par savm iespjm.
Plakai informcijai http://europa.eu/youth/evs20.
JAU
NU
MI
SATURSJaunieu galvaspilsta 2016 Jelgava . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . 2
No dalbas jaunieu apmaias projekt par Eiropas Brvprtg darba
koordinatori. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4
Valsts turpina atbalstt jaunatnes centru un jaunatnes
organizciju darbbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . 8
S.E.L.F.I.E. Itlij . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9
Jauniei no Latvijas Japn izstrd rcbas plnus msdienu sabiedrbas
problmu risinanai . . . . . . 10
Mazpulki mca jaunieiem mlt Latviju un Latvijas dabu . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . 14
Eiropas Brvprtgais darbs ogad svin 20 gadu jubileju . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . 18
Rado rakstana jaunatnes darbiniekiem . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . 22
Mli dabu. J, tiei tik vienkri! . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . 24
K jaunatnes darbs paldz jaunieiem kt par uzmjiem? . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
26
Splans un humors jaunatnes darb un ne tikai . . . . . . . . . .
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
. . . . . 28
@Jaunatne
@ErasmusPlusLV
Jaunatnes starptautisko programmu aentra
Erasmus+ Latvija
Jaunatnes starptautisko programmu aentra
JSPALatvia
Numuru veidoja Jaunatnes starptautisko programmu aentra 2016
Jaunatnes starptautisko programmu aentra,Mkusalas iela 41, Rga,
LV-1004, Tlrunis 67358065, fakss 67358060e-pasts:
[email protected] www.jaunatne.gov.lv www.erasmusplus.lv
is projekts tika finansts ar Eiropas Komisijas atbalstu.
publikcija atspoguo viengi autora uzskatus, un Komisijai nevar
uzlikt atbildbu par taj ietverts informcijas jebkuru iespjamo
izlietojumu.
Jaunatnes starptautisko programmu aentra neatbild par
informciju,autortiesbu aizsardzbu saits uz citu iestu/privtpersonu
tmeka vietnm, kontiem un vietnm.
-
[ 2 ] [ 3 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
JAU
NAT
NES
LIE
TAS
LATV
IJ
JAU
NAT
NES
LIE
TAS
LATV
IJ12. august Starptautisks Jaunatnes dienas
paskums;22.-23. septembr Strukturt dialoga reio-
nl konference;12. oktobr Eiropas informcijas tkla jaunie-
iem Eurodesk Time to Move jeb Laiks doties! paskums;
9. decembr Konkursa Labkais darb ar jaunatni 2016 lauretu
godinanas sving ceremonija.
Otr grupa aktivittes, ko inici pai jaunie-i (Jaunieu forums
2015) un atbalsta, finans un organiz Jelgavas pilstas pavaldba
sadarbb ar jaunieiem. `` Facebook un twitter lapas Jelgava
Latvijas
jaunieu galvaspilsta 2016 izveidoana un administrana;``
Pavaldbas atbalsts jaunieu iniciatvm (jau-
nieu iniciatvu grupm);`` Nacionlo drgumu jaunatklana (trs
Zemga-
les pavaldbu jaunieu iniciatvas kopgais mr-is ir stiprint savu
vienaudu patriotismu, mu-dint skolnus apmeklt nacionlas un loklas
nozmes objektus www.nacionaliedargumi.lv);`` Vides objekts Jelgava
pirm Latvijas jaunieu
galvaspilsta 2016;`` Foto/video konkurss Jaunietis Jelgav
Latvi-
jas jaunieu galvaspilst 2016;`` ra trenaieru laukuma/sporta
laukuma ie-
rkoana Jelgavas mikrorajon pie Mieztes bibliotkas;`` BASTA GAMES
(Vasaras perioda aktivitu pie-
dvjumu attstba);`` Izveidota jauna tata vienba Jelgavas
pavald-
b jaunatnes darbinieks;`` Plakas telpas un iespjas
daudzfunkcionla
jaunieu centra izveidei Jelgav.Tre grupa citi titulam atbilstoi
paskumi,
ko stenos pavaldbas un valsts institcijas, jau-nieu
organizcijas, jauniei: pilstas svtki, LLU fakultu dienas, dadu jomu
konkursi, deju uzve-dumi, mzikli, koncerti, sporta paskumi utt.
Jaunieu ikdiena JelgavGalvens darba ar jaunatni jomas: izgltba
un
apmcbas, nodarbintba un uzmjdarbba, ve-selbas aizsardzba, sports
un labkljba, ldzdalba,
brvprtgais darbs, socil iekauana, jaunatne un pasaule, k ar
jaunrade un kultra.
stenojot darbu ar jaunieiem Jelgav, ms e-mam vr viu vlmes,
viedokus un vajadzbas. Piemram, lai risintu jaunieu bezdarba
probl-mas, ms izzinm, kdi ir t cloi un prognozjam, kdas bs sekas.
Lai nodrointu nepiecieamo socilo atbalstu, ms apzinm jaunieu
aktulks vajadzbas. Lai veiksmgi informtu jaunieus, no-skaidrojam,
kdi ir viu ikdienas informcijas iegu-ves paradumi. Cenamies vismaz
reizi divos gados stenot jaunatnes politikas monitoringu aptaujas,
lai iegtu jaunieu vrtjumu par to, cik sekm-gi t tiek stenota, kuras
ir jaunieiem aktulks problmas, kdas ir viu aktivittes un kda dzves
kvalitte kopum. Piemram, brnu un jaunieu centr Junda no 2013. gada
1. janvra ir atcelta maksa par intereu izgltbas programmu apguvi
Jelgavas pilstas administratvaj teritorij deklar-tajiem brniem.
Savukrt, citur pilst piedvtajai intereu izgltbai Jelgavas pilstas
administratvaj teritorij deklartm daudzbrnu imenm (kurs ir trs vai
vairk brni) noteikti maksas atvieglojumi ldz pat 100 % apmr no
dalbas maksas.
Plno braukt ciemos?Atbraucot uz Jelgavu, bs grti izvelties,
kam
vairk pievrst uzmanbu, jo mums ir btisks kat-ras pavaldbas
institcijas, jaunieu organizcijas vai jaunieu iniciatvu grupas
ieguldjums titula iegan. Ms esam gatavi demonstrt viesiem jaunieu
ldzdarboans iespjas gan pilstas at-tstb un veselbas aprpes sistm,
gan ekono-mik un nodarbintb, gan kultras pieejamb un daudzveidb,
gan socil drob un mobilittes iespjs, un pau jaunieu iesaistanos
lmumu pieemanas proces. Jelgavas pilstas pavaldba iedves mo
jaunieus attstt savus talantus, spjas un prasmes, k ar sniedz tiem
personbas izaug-smes iespjas. Vairk informcijas www.jelgava.lv.
Mums ir brnu un jaunieu centrs Junda, Zemgales reiona kompetenu
attstbas centrs, kas realiz vairkas programmas skolniem un
jau-nieiem, radoa darba pieeja mcbu iestds, Lat-vijas
Lauksaimniecbas universitte, deju centrs Cukurfabrika un vl daudzi
citi objekti un vietas, ko apmeklt.
Jelgav darbs ar jaunatni ir stratiski prdomts
Ar titula ieganu Jelgava ir uzclusi sev aug-stu latiu. Bt
pirmajai Latvijas Jaunieu galvaspil-stai 2016. gad nozm bt par
piemru citm pavaldbm, demonstrjot, k jorganiz un js-teno veiksmgs
un uz augstu rezulttu vrsts darbs ar jaunieiem. Esam gatavi dalties
sav pieredz, un turpinsim pai augt un attstties, uzlabojot jau-nieu
dzves kvalitti Jelgav.
Jelgavas pilstas pavaldba sniedz nozmgu ieguldjumu darb ar
jaunieiem jau daudzus ga-dus. Darbs jaunatnes jom tiek veikts
stratiski prdomti, tas tiek plnots ilgtermi. Darbs ar jau-natni
Jelgav tiek koordints, im mrim ir nodro-ints budets, pieejama
informcija par jaunieu iespjm, nodrointa jaunieu ldzdalba lmu-mu
pieeman, tiek stenoti atbalsta paskumi, tostarp pilsonisks
audzinanas sekman un iesaistan neformls izgltbas aktivitts.
Pa-valdbai ir pieredze starptautiska lmea projektu realizan
jaunatnes jom, nodrointa jaunieu uzmjdarbbas veicinanas atbalsta
sistma, pieredze un pietiekama kapacitte ldzdarboties plaa mroga
paskumu organizan. emot vr Jelgavas pavaldbas ieguldjumu darb
ar
jaunieiem, uzskatm, ka pilsta pilnb atbilst kon-kursa kritrijiem
un ir pelnjusi iegt titulu Latvijas Jaunieu galvaspilsta 2016.
Balsoja k vienota imenePavaldb tiek nodrointa starpnozaru
sadar-
bba jaunatnes jom: darbs pavaldbas komisijs, darba tikans,
paskumu organizana, kur veik-smgi sadarbojas jaunieu nevalstisks
organizcijas, skolnu dome (darbojas Jelgavas skolnu un paval-dbas
intereu saskaoanas jautjumos, kas saistti ar skolu jaunatnes
paprvalu darbbu, izgltbu un jaunieu prasmju attstanu), studentu
paprval-des, Jelgavas pilstas izgltbas prvalde, pilstas pavaldbas
iestdes Kultra, Jelgavas socilo lietu prvalde, Sporta servisa
centrs, Zemgales reiona kompetenu attstbas centrs, izgltbas
ie-stdes, valsts un pavaldbas policija, Latvijas Lauk-saimniecbas
universitte, NVA un citas institcijas. Ldz ar to pieteikuma
sagatavoana konkursam bija vl viens veiksmgs kopgi padarts
darbs.
Jelgavniekiem ir oti augsti attstts loklais pat-riotisms, tdejdi
konkursa otraj posm balso-an internet piedaljs oti daudzi
jelgavnieki gan Latvij, gan rzems. Katru dienu visi balsojm k viena
liela, kupla imene jelgavnieku imene.
Jaunieu galvaspilstas 2016 paskumu kalendrs
Paskumus, kurus plnojam organizt Jelgav, var sadalt trs
grups.
Pirm grupa paskumi, kas jorganiz Jel-gav saska ar konkursa
Nolikumu un tie bs: 26. februr Strukturt dialoga V cikla atkla-nas
paskums (jau stenots);
2. aprl Latvijas jaunieu galvaspilstas 2016 atklanas svtki;
21.-22. aprl Pieredzes apmaias seminrs jaunatnes lietu
specilistiem no Latvijas reioniem;
JAUNIEU GALVASPILSTA 2016 JELGAVAJEENA GRSLE Jelgavas pilstas
pavaldbas Integrcijas prvaldes jaunatnes lietu specilistePar gada
Jaunieu galvaspilstu ir kuvusi tiei Jelgava. Tas ir brnigs iemesls,
lai dotos atptas braucien tiei uz o Zemgales prli. Kdus prsteigumus
jauniei te var sagaidt?
-
[ 4 ] [ 5 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
INTE
RVIJA
INTE
RVIJA
Ar ko nodarbojas Piedzvojuma gars? T ir saldzinoi jauna
organizcija, kuras vstu-
re mekljama skautu kustb. Organizcijas biedri rko laivu
braucienus, nakts prgjienus, dadas komandu sples, ekskursijas,
lderu apmcbas. Vii oti atbalsta aktvu dzvesveidu. K jebkurai
biedrbai, ar ai ir nepiecieami brvprtgie. Es pieteicos un palaik ar
pie viiem darbojos. Inte-resanti, ka ar aj biedrb ir Eiropas
brvprtgais no Horvtijas. Tik aktvi darbojoties, neiet, ka dien ir
par maz stundu?
Vienmr jau ir par maz, bet, ja visu saplno un darbojas, visu var
paspt. Nodergu pieredzi un zi-nanas ieguvu sinerijas projekt
Horvtij. K kuvi par Eiropas Brvprtg darba koordinatori?
Tas bija apmram pirms gada. Bija scies pa-vasaris un ms krtojm
Klubs Mja jaunatne vienotai Eiropai biroju un runjmies ar koliem.
Vii man piedvja kt par Eiropas Brvprtg dar-
ba brvprtgo koordinatori. Skum oti sabijos no piedvjuma, jo t ir
oti liela atbildba. Ts ir attiec-bas vairk k gada garum ar vairkm
iesaisttajm pusm. Sku sevi austt, ka dam darbam neesmu gatava, ka
man vl jmcs. Bet mani iedroinja, jo projekt nebu viena. Man ir oti
laba komanda, kura sniedz padomus, paldz. T uzrakstjm projek-tu,
iesniedzm to uz 30. apra Erasmus+: Jaunat-ne darbb projektu
iesnieganas termiu, projek-tu apstiprinja, un jau no 1. septembra
pie mums biedrb ir divi brvprtgie. Meitene un puisis abi tikko
pabeigui vidusskolu. Meitene ir no Itlijas, bet kop brnbas dzvo
Vcij. Savukrt puisis ir slov-nis, kura mamma ir amerikniete.
Nevilus sancis, ka pie mums biedrb ir divi brvprtgie, kas kop prstv
etras dadas kultras.
K notika brvprtgo izvlans process?Mums biedrb ir izveidota
vesela sistma. Vis-
pirms brvprtgajam ldzm atstt savu CV un motivcijas vstuli. Ldzm
atbildt ar uz daiem jautjumiem. Vrtjam to, cik brvprtgais ir
ieinte-rests projekta btb, nevis tikai via vlmi izm-int brvprtgo
darbu kaut kur rzems. Pc tam notiek skype intervijas, kurs tuvk
iepazstamies ar potencilajiem brvprtgajiem un uzdodam ar -gus
jautjumus, lai redztu, k vii uz tiem rea.
K palaik aizrit tava ikdiena?Mcos Rgas Valsts 3. imnzijas 12.
klas. Vi-
dusskolas gadiem izvljos specifisku mcbu mo-deli starptautisks
attiecbas un komercdiplom-tija. Papildus standarta mcbu priekmetiem
ms apgstam ar saskarsmes kultru, lietio etieti, politiku un
tiesbas. Tie ir oti interesanti priekmeti. Bet nu jau ir scies
laiks, kad intensvi gatavojamies noslguma eksmeniem.K izdomji, ka
mcsies starptautisks attiecbas?
Esmu dzimusi Ventspil. Tur mcjos pamatsko-l. Vidusskolas mcbas
vajadzja turpint kaut kur citur. Mamma dzvoja Rg, un via man
pastst-ja, ka Rg ir tda 3. imnzija, kur papildus vi-dusskolas
parastajiem priekmetiem var apgt ar starptautisks attiecbas un
komercdiplomtiju. Man patk humanitrs zintnes, tpc izdomju, ka tiei
to ar mcos. Esmu priecga par savu iz-vli, jo mcbas ir oti
interesantas. Ms mcmies
no pieredzes. Uz skolu pie mums ciemos nk amat-personas, citreiz
pai dodamies uz dadiem pa-skumiem, piemram, uz tiesu. Vakari pc
skolas man ar ir diezgan aizpildti. Tiekos ar jaunieiem vai
apmeklju kdu paskumu, vai piedalos apmcbs un konferencs.
Esmu pamanjusi, ka diezgan aktvi darbojies biedrb Klubs Mja
jaunatne vienotai Eiropai. K nokuvi ldz tai?
Kad 10. klases vecum prclos dzvot Rg, nevienu nepazinu. Jaunaj
klas sadraudzjos ar vienu meiteni. Kop aizgjm uz Eiropas Savienbas
mjas atvrto durvju dienu. Tur bija daudz galdiu un organizcijas,
kuras jaunieiem piedvja pa-vadt interesantu brvo laiku. Pie ieejas
durvm bija Klubs Mja jaunatne vienotai Eiropai galdi, pie kura par
biedrbas aktivittm ststja oti smai-dgi un eneriski jauniei. Krdinja
ar paskumiem un interesantiem ststiem. T viiem piesekoju socilajos
tklos. Aizpildju biedra karti. Sku iet uz biedru sdm. Sku paldzt
dados paskumos. Pati esmu piedaljusies vairkos projektos k
da-lbniece. Tagad esmu biedrbas Eiropas Brvprtg darba koordinatore.
Paralli tam mcos ar par ap-mcbu treneri biedrb Piedzvojuma
gars.
NO DALBAS JAUNIEU APMAIAS PROJEKT PAR EIROPAS BRVPRTG DARBA
KOORDINATORIKINTIJA BULAVAJSPA Komunikcijas daas veck
referentePaulai driai ir 18 gadi. Palaik via mcs Rgas Valsts 3.
imnzij. K daudziem 12.klases skolniem, ar viai jautjums par nkotnes
plniem ir grti atbildams. Bet tas, par ko Paula ir prliecinta viai
ir patiesa interese par Eiropas Brvprtg darba iesp-jm. K Paula kuva
par aktvu jaunieti, kas ne tikai pati iesaists starptautiskos
projektos vis Eirop, bet ar iesaista tajos citus jaunieus? Par to
un daudziem citiem jautjumiem ar ir msu saruna.
Skum oti sabijos no piedvjuma, jo t ir oti liela atbildba. Ts ir
attiecbas vairk k gada garum
ar vairkm iesaisttajm pusm.
Nevilus sancis, ka pie mums biedrb ir divi brvprtgie, kas
kop
prstv etras dadas kultras.
-
[ 6 ] [ 7 ]
jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 48
INTE
RVIJA
INTE
RVIJA
Tad apspriedmies ar izvltajiem brvprtgajiem un kop rakstjm
projektu, lai tas pc iespjas preczk atbilstu gan biedrbas, gan
brvprtg vlmm.
Cik grti ir koordint brvprtgos, no k skum tik oti baidjies?
Ir daudzas lietas, kuras nezinu, jo is ir pirmais projekts, kur
esmu koordinatore. Bet oti novrtju grupu, kas man paldz. Vl arvien
ir nedaudz bailgi, bet ne vairs tik oti. Esmu priecga, ka brvprtgie
ir tiem gudri un radoi.Kurs situcijs tev jsniedz viam atbalsts?
Brvprtgie tikko ir pabeigui vidusskolu, ir tdi svaigi guri,
kuriem, tpat k man paai, ar ir vajadzgs atbalsts. Atbalsts ar
padomu, k noorga-nizt paskumu, k paskumam piesaistt cilvkus,
kas to vlsies apmeklt, k noformt ekus, lai tie der atskaitm...
Kop risinm dus un ldzgus jautjumus. Izklauss, ka tev ir oti svargi
bt aktvai. Kd?
Man patk, ka gstu jaunu pieredzi, zinanas, veidojas ar plaks
redzesloks un uzzinu ststus, ar kuriem varu pc tam iedvesmot ar
citus savus vienaudus. Jauniei pusaudu gados katrs mekl sevi, vlas
sajusties piedergi. Iesaistoties organiz-cij un piedaloties dados
paskumos, ir iespja kt par dau no kaut k lielka. T ar veidojas t
piederbas sajta. Iegstu ar daudz jaunu draugu un paziu. ie kontakti
var nodert nkotn, kad meklu darbu. Mcties darot tas ir vislabkais
veids, k iegt pieredzi, kuru pc tam varu iekaut ar sav CV. K tu
redzi, ko vajadztu dart, lai jauniei, kuri nekur nemcs un nestrd,
ktu aktvki un vairk iesaisttos savas dzves veidoan?
Ar ms biedrb Klubs Mja jaunatne vienotai Eiropai esam pamanjui,
ka reionos
jauniei nav tik aktvi k pilsts. Vii nezina sa-vas iespjas. Varbt
jauniei nav tik aktvi tpc, ka baids, jo nezina, k tas ir bt aktvam
un kaut ko radt. No savas pieredzes zinu, ka bailes ir no visa
nezinm, jo viss skum iet tik sareti. Lai iedrointu, manuprt, ir
labi, ja izveido individulu komunikciju un katram atsevii sniedz
atbalstu.
Informciju dam jaunietim jsniedz saprotami un interesant veid.
Jststa par iespjamiem iegu-vumiem. Vislabk, ja ieguvumos dals pai
jauniei, jo vii viens ar otru run sav valod. Paststi par saviem
nkotnes sapiem un mriem!
12. klases skolnam di jautjumi iet diez-gan spgi. Ar man, jo ir
nezia par nkotni. J, man ir vzija, kdu vltos savu dzvi. Gribtu
str-dt jaunatnes jom, bt aktv un neforml vid. Vartu kt par apmcbu
treneri, bet nekas kon-krts man vl nav padom. Tuvkais gribu doties
Eiropas Brvprtgaj darb, strdt taj ar jaunatni ra dzves aktivitts.
Gada laik domas mainsies, pavrsies jaunas iespjas, un tad jau
domju, ka nkotnes mri ks preczki. Piedaloties starp-tautiskajos
projektos, esmu ieguvusi daudz draugu dads Eiropas valsts. Plnoju
uzrunt kdu no Eiropas organizcijm un kop rakstt Eiropas Brv-prtg
darba projektu. Gribu iesaistties projekta rakstanas proces, jo
tiei es veidoju pasauli tdu, kdu to vlos redzt. K tu k jauniete
jties msdienu Latvij?
Labi. Esmu priecga, ka caur aktvo darboanos dads jaunieu
organizcijs un paskumos esmu iemcjusies nebaidties. Zinu, ka man vl
daudz jmcs, un esmu tam gatava.
Vl arvien ir nedaudz bailgi, bet ne vairs tik oti. Esmu priecga,
ka
brvprtgie ir tiem gudri un radoi.
Iesaistoties organizcij un piedaloties dados paskumos, ir
iespja kt par dau no kaut k lielka.
-
[ 9 ][ 8 ]
jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 48
JAU
NAT
NES
PO
LITI
KA
S VA
LSTS
PRO
GRA
MM
A 2
016.
GA
DAM
emot vr tuvo-joos Latvijas valstij nozmgo gadadienu, ar
Jaunatnes politi-kas valsts programm 2016. gadam (turp-mk Valsts
program-ma) pas uzsvars likts
uz Latvijas valsts simtgades mru sasnieganu, k ar jaunieu
piederbas sajtas savai valstij stiprinanu.
Jaunatnes starptautisko programmu aentras (JSPA) atkltos
projektu konkursos bs iespjams saemt atbalstu ds aktivitts:1.
Atbalsts jaunieu centru darbbas nodro-
inanai pavaldbs ar mri veidot un stiprint jaunieu piederbas
apziuIkviena pavaldba var pieteikties projektu kon-
kurs ar mri veidot un stiprint jaunieu patrio-tismu un piederbas
sajtu Latvijas valstij, veicint jaunieu uzmbu vairk iesaistties
pilsonisks sabiedrbas aktivitts, tostarp ar Latvijas valsts
simtgadei veltts.`` Vienam projektam maksimli pieejamie finanu
ldzeki: 3500 EUR.`` Apstiprint projekta stenoanas periods:
aprlis septembris.2. Atbalsts jaunatnes organizciju darbbas
un
ldzdalbas sekmanai valsts politikas ste-noan un starptautiskaj
sadarbbTs organizcijas, kuras ir iekautas jaunatnes
organizciju sarakst, var pieteikties projektu kon-kurs atbalstam
savai darbbai un ldzdalbai valsts jaunatnes politikas stenoan un
starptautiskaj sadarbb, k ar tdu aktivitu stenoanai, kas
veidos un stiprins jaunieu patriotismu un pieder-bas apziu
Latvijas valstij un veicins Latvijas valsts simtgadei veltto
paskumu stenoanu.`` Vienam projektam maksimli pieejamie finanu
ldzeki: 3164,28 EUR (vietja mroga jaunatnes organizcijm), 15000
EUR (nacionla mroga jaunatnes organizcijm).`` Apstiprint projekta
stenoanas periods: apr-
lis oktobris.3. Atbalsts socils atstumtbas riskam pa-
kauto jaunieu iesaistei neformlaj izglt-b, sekmjot viu ldzdalbu
sabiedriskajos procesosPavaldbu iestdes (jaunieu centri, skolas
u.tml.) un nevalstisks organizcijas var pieteik-ties projektu
konkurs ar mri iesaistt socils atstumtbas riskam pakautos jaunieus
dads aktivitts, sekmjot viu ldzdalbu sabiedriskajos procesos un
tdejdi pilnveidojot o jaunieu soci-ls prasmes. Atirb no iepriekjo
gadu projek-tiem, kad katru gadu tika atbalstta viena no soci-ls
atstumtbas riskam pakauto jaunieu grupm (piemram, 2014. gad
ieslodzjuma viets esoie jauniei, 2015. gad jaunieu mjs un brnunamos
dzvojoie jauniei), tad 2016. gad projektos vars iesaistt ikvienu
socils atstumtbas riskam pakau-to jaunieti gan neredzgos, gan romu
tautbas, gan jaunieu mjs dzvojoos, gan jauns mmias, gan nabadzbas
riskam pakautos jaunieus u.tml, tdejdi iesaistot btiski lielku
dalbnieku skaitu.`` Vienam projektam maksimli pieejamie finanu
ldzeki: 2500 EUR.`` Apstiprint projekta stenoanas periods:
maijs septembris.
VALSTS TURPINA ATBALSTT JAUNATNES CENTRU UN JAUNATNES
ORGANIZCIJU DARBBUVITA VODINSKAJSPA rvalstu finanu instrumentu un
citu programmu daas programmas vadtjaLdzgi k iepriekjos gados, ar
2016. gad pavaldbm un nevalstiskajm organizcijm bs iespja saemt
finansilu atbalstu, lai stenotu dadus jaunieu interesm atbilstous
projektus.
JA
UN
IEU
APM
AI
AS
PRO
JEKT
A P
IERE
DZE
Jaunieu apmai piedaljs 24 jauniei no Itlijas, Spnijas,
Portugles, Krievijas un Latvijas. Gandrz visiem dalbniekiem t bija
pirm pieredze starptautisk projekt.
is projekts bija veltts socils iekauanas un jaunieu paapzias
celanas veicinanai, izman-tojot pozitvus pieredzes ststus, ko katrs
dalbnieks bija ieminjis savs sagatavotajs fotogrfijs, kas pirms
projekta k mjas darbs tika uzemtas katra dalbnieka mtnes valst.
Fotogrfijas atspo-guoja tmas, ko katrs dalbnieks bija izvljies k
sev aktulas un par kurm vljs paststt citiem.
Jau no pirmajiem mirkiem, kad ms, Latvijas dalbnieki ieradmies
Itlij, visiem bija sajta, ka is piedzvojums bs pas. Kop pirmajiem
briem savstarpj cilvcisk attieksme va visiem jaunie-iem oti tri
sadraudzties, un bija sajta, ka visi viens otru pazst jau oti ilgi.
Pat neskatoties uz to, ka prstvjm oti dadas un atirgas kultras un
socils realittes, ar kurm katrs saskaras ik-dien. Lai gan daudzi
projekta dalbnieki nerunja angliski, valodas barjera netraucja
savstarpji sazinties.
Vienu dienu projekta dalbnieki pavadja Ne-apol, kur visi sadaljs
mazks grups, veicot orientans uzdevumu, td veid iepazstot
pilstu un attstot paorganizcijas prasmes un prasmes strdt grup.
is uzdevums vl vairk saliedja jaunieus, un vii devs jautr kompnij
apskatt pilstu un uzemt daudz fotogrfiju, un gt emocijas, kas vl
ilgi paliks atmi.
Vakarus jauniei pavadja dziedot un dejojot kat-ras projekt
prstvts valsts nacionls dejas. Pc Itlij pavadtm dienm, kas pagja
necerti tri, visi jauniei juts oti laimgi, par iespju pieda-lties d
starptautisk jaunieu apmai un iegt tik daudzveidgu ieskatu citu
valstu kultrs un ik-dienas ieradumos, uzlabot savas svevalodu
zin-anas un saskarsmes prasmes.
S.E.L.F.I.E. ITLIJSINTIJA BERNAVANevalstisk organizcija biedrba
Donum AnimusSei jauniei no Latvijas piedaljs starptautisk jaunieu
apmai S.E.L.F.I.E. (Self Life for Improve Environment), kas no
2016. gada 12. ldz 19. janvrim norisinjs Mondragone, Itlij.
Fakti`` Jaunieu apmaias projekti ir ES program-
mas Erasmus+ : Jaunatne darbb pirms pamatdarbbas projekti, kuru
mris jau-nieiem veidot starptautisku pieredzi. `` Lai stenotu
Jaunieu apmaias projektu, j-
uzraksta projekta pieteikums. `` 2016. gad projektu iesnieganas
termii:
2.februris, 26. aprlis, 4. oktobris. `` Projekti iesniedzami
tiesaist. Plaka in-
formcija:
http://jaunatne.gov.lv/lv/erasmus/jauniesu-apmainas-projekti
-
[ 10 ] [ 11 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
likas, iptes, Kambodas, Mozambikas, Papua Jaungvinejas un ar
Japnas. Atkritumu apsaim-niekoanas problmas ipt, nepietiekams
uzturs frikas brniem, atalgojuma neesamba Papua Jaungvinejas
skolotjiem, praktisku dzves prasmju trkums Latvijas skolniem ts ir
tikai daas no problmm, kuru risinanai centmies radt ste-nojamus
rcbas plnus, apvienojot dads konfe-
rences dalbnieku pieredzes un pasaules skatjumus.
Lai iepaztu Japnu ts daudzveidb un ne tikai pie prrunu galda,
apmekljm vai-rkus Japnas reionus gan galvaspilstu Tokiju, gan
tropis-ko Okinavu un ar udon nde-lm slaveno Kagavas prefektru.
Japu augsts mcans spjas, prta, er-mea un gara ldzsvaru iepazinm,
apmekljot dada vecuma brnu skolas un jaunieu centrus. Gadsimtiem
senas tradcijas iepazinm autentisk
Iespja kt par japu imenes locekliTas joprojm iet k sapnis, atzst
jaunie-
i, kuri agr pirmdienas rt lidost kop ar savu grupas lderi bija
ce, lai stenotu sapni un ar at-bildgu misiju prstvtu Latviju
starptautiskaj jaunieu apmaias programm INDEX 2015, kas no
21.septembra ldz 8. oktobrim Japn pulcja jaunieus no visas
pasaules.
Latvijas delegcijas sast-v piedaljs Jnis Jostmanis, Jurita Krma,
Daniels Liekni, Nauris Mltis, Marta Rika, Ieva Skrvere, Dace ikova,
Arta Voicehovska, Mrti Zari un grupas vadtja LR Izgltbas un zintnes
ministrijas prstve Sanda Brna.
Viztes centrlais notikums bija jaunieu konfe-rence, kuras debats
un darbncs par vides, izgl-tbas un kultras jautjumiem Latvijas
delegcija darbojs ldzs jaunieiem no Dominiknas Repub-LA
TVIJA
S
JAP
NA
S SA
DARB
BA
LATV
IJAS
JA
PN
AS
SADA
RBB
A
tjas ceremonij un sojas darbnc, savukrt jap-u izdomu un tieksmi
pc inovcijm novrtjm, tiekoties ar to uzmjiem akrila stikla rpnc,
funkcionl kartona raotn un jauns paaudzes lauksaimnieku bioloiskaj
saimniecb.
Sajtm bagtk ceojuma daa bija iespja
uz divm naktm un vienu dienu kt par kdas, lielkas vai mazkas,
japu imenes locekli, kas katram no delegcijas prstvjiem va iegt
otrus veckus, msas un brus vairk k 7 tkstou
kilometru attlum no Latvijas ietami atirg, tomr ar tik ldzg
kultr Japn.
Latvijas prezidents, soana, jaunieu neviltotais entuziasms
s programmas laik ar Latvij ciemojs jaunieu grupa no Japnas.
Jautjm, kdi ir viu spilgtkie iespaidi un atmias par msu valsti.
Madoka Hibino: bija septt reize, kad ceo-ju uz Eiropu, bet nav
aubu, ka tiei s 18 dienas, kuras pavadju Latvij, man atstjuas
vislielko iespaidu, kas paliks atmi uz visu dzvi. oti novr-tju
Latvijas programmas dalbniekus un organiza-torus, kas mums
sagatavoja tik brnigu Latvijas iepazanas programmu.
Visvairk atmi iespieduies Latvijas lauku reionu apmekljumi un
sarunas ar vietjiem jau-nieiem. di varjm iepazt Latvijas
jaunieu
JURITA KRMATurpinot sadarbbu starp Latvijas un Japnas jaunatnes
jomas lderiem, ar 2015. gad Latvijas jauniei piedaljs
starptautiskaj jaunieu apmaias programm INDEX 2015. Kdi ir
spilgtkie iespaidi Latvijas un Japnas jaunieiem no projekta?
JAUNIEI NO LATVIJAS JAPN IZSTRD RCBAS PLNUS MSDIENU SABIEDRBAS
PROBLMU RISINANAI
Sajtm bagtk ceojuma daa bija iespja uz divm naktm un vienu
dienu kt par kdas, lielkas vai mazkas, japu imenes locekli.
Japu augsts mcans spjas, prta, ermea un gara ldzsvaru iepazinm,
apmekljot
dada vecuma brnu skolas un jaunieu centrus.
-
[ 13 ][ 12 ]
jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 48
LATV
IJAS
JA
PN
AS
SADA
RBB
A
LATV
IJAS
JA
PN
AS
SADA
RBB
A
prezidentu Raimondu Vjoni. Man bija tas gods uzdot viam ar daus
jautjumus. Es viam jautju, kas, viaprt, Latvijai ir vissvargkais.
Prezidents man atbildja: Atbalstt jaunieus. Mums jatbalsta jaunieu
tra-ks idejas. Pieauguie dareiz nevar saprast jaunieus un viu
idejas, tomr ms saprotam, ka tiei jaunieu traks idejas pa-sauli
padars labku. Mani oti iedvesmoja Latvijas prezidenta teiktais.
Hitomi Aso: Visvairk atmi iespiedies laiks, ko pavadju Latvijas
viesimen. Dzvoju imen, kur ir ttis, mamma, 10-gadga meita un 7
mne-
us vecs puika. Mani prsteidza, ka imen visi rpjas par mazko
dliu. Japn rpes par ma-zuiem gulstas tikai uz mammu pleciem. Td
sie-vietm, kurm ir brni, nav viegli atrast darbu. Lat-
vij par o atirbu biju oti prsteigta. Mani pozitvi izbrnja fakts,
ka ar latvieu vriei baro mazuus ar pudeltm, ka gandrz vism
sievietm, kurm ir mazi brni, ir ar darbs. Esmu oti pa-teicga savai
viesimenei par tik sirsngo uzemanu. Ms kop
devmies uz tirgu (tas bija vesels piedzvojums!), braucm sot un
man bija iespja piedalties ar imenes radinieku mjas ballt.
pro blmas un saldzint ts ar savjm. Biju pr-steigta, cik aktvi
Latvijas jauniei iesaists reionu attstb. Ldz im neko tdu nebiju
pieredzjusi, jo esmu dzimusi un visu mu augusi Tokij, kas ir oti,
oti liela pilsta ar neskaitmm jaunieu izpausmes iespjm. Tas azarts,
ar kdu latvieu jauniei mek-l risinjumus savm prob-lmm, mums japiem
btu jmcs.
Rei Okajima: Kad braucu uz Latviju, biju mazliet satraucies par
savm angu valodas zinanm. Tau ierodoties eit un skot maz-pamazm
komunict ar latvieu jaunieiem,
uzzinju daudz interesanta par Latvijas kultru, vsturi,
ekonomiku, politiku un citm jomm. Biju patiesi izbrnts, redzot, ar
cik lielu pozitvis-mu un degsmi latvieu jauniei radjui drosm-gus un
lielus nkotnes sapus. Bija interesanti
uzzint, kdas ir Latvijas nkotnes idejas. Atgrie-oties Japn,
sapratu nav svargi, cik daudz katrai valstij ir naudas, cik liela
teritorija un cik cilv-ku run dzimtaj valod.
Vissvargkais ir jaunieu ambcijas, kas auj domt pozitvi un
izsapots idejas ar stenot. Neaizmirstama bija ar msu tikans ar
Latvijas
Atgrieoties Japn, sapratu nav svargi, cik daudz katrai valstij
ir naudas, cik liela teritorija un cik
cilvku run dzimtaj valod.
Japn rpes par mazuiem gulstas tikai uz mammu pleciem. Td
sievietm, kurm ir brni, nav viegli atrast darbu.
-
[ 15 ][ 14 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
KINTIJA BULAVA, JSPA Komunikcijas daas veck referenteogad
aizskam jaunu rakstu sriju sarunas ar dadm jaunieu organizcijm. Kds
noskaojums valda jaunieu vid? K tas ir msdiens noorganizt paskumu
jaunie-iem? Rpties, lai jaunieu intereses tiktu aizstvtas ar
valstisk lmen? K aizrit ikdiena jaunieu vid? oreiz uz sarunu esam
aicinjui biedrbas Latvijas Mazpulki padomes prieksdtju Randu Medni
un Latvijas Mazpulku atbildgo sekretri Ilzi Jukviu.
Ar kdm prdomm un kd noskaojum Latvijas Mazpulkiem scies is
pavasaris?
Randa: Lielkais notikums, kuram gada skum oti gatavojmies, bija
msu konference Laiks. Lau-ki. Labkljba. Parasti ne tikai msu
biedrbai, bet ar citm Latvijas jaunieu organizcijm ziemas mnei nav
notikumiem piestinti, jo tad ir oti ierobeotas finansils iespjas.
Janvris un februris ir kluskie mnei. ogad konference tos atdzvinja.
ogad Latvijas Mazpulki pc atjaunoans svin 25 gadu jubileju. Kas jsu
skatjum ir btiskks lietas, kuras o gadu laik ir mainjus jaunatnes
politik?
Randa: Lab lieta ir t, ka jaunieiem palaik ir daudz vairk iespju
iesaistties, nek tas bija kd-reiz, ja es saldzinu, piemram, ar savu
pieredzi.
Jautjums, cik jauniei pai ir griboi iesaistties, cik atbalstoi
viu iecers ir vecki un vai skolotji jaunieus pamudina iesaistties.
Bdu ststs ir tas, ka pa iem gadiem mazum gjuas jaunatnes
or-ganizcijas. Ts Latvij ir oti vjas. Tik lielm or-ganizcijm k ms
Latvijas Mazpulki tdm vajadztu bt vl vismaz 20. Tau palaik
rakstur-gi, ka Latvij ir daudzas mazs organizcijas, kuras te pards,
te atkal pazd. s organizcijas maz iesaists jaunatnes politikas
veidoanas procesos. Priec fakts, ka msdiens jaunieiem ir oti daudz
iespju ceot, piedalties starptautiskos projektos. Tas, ko, msupt,
vl vajadztu attstt nacionlos tklus. Latvijas Mazpulki jaunieiem
piedv na-cionla lmea aktivittes, bet tdu paskumu, kas notiek visas
Latvijas mrog, ir oti maz. ES
I KU
STB
ESI K
UST
B
Kas ir kavjoie faktori?Randa: T ir jaunatni atbalstoas izpratnes
vei-
doana valsts politikas lmen. Ja vlamies, lai jau-niei vadtu
lielas organizcijas, mums jdod iesp ja tm iegt tdu finansilu bzi,
ar kuru var rin-ties. Piemram, lai vartu atauties nort biroju
organizcijas aktivittm, lai btu iespja algot pro-fesionlu projektu
vadtju. Palaik tdas iespjas Latvij nav. J, ir sponsoranas kustba,
kad zie-dotji ziedo konkrtam organizcijas mrim, tomr t ne visai
labi strd. Ar ziedotju vlme ziedot jaunieiem jstiprina. Gribtu, lai
valsts nodroina minimlu finansjumu organizcijm, k tas notiek,
piemram, msu kaimivalsts. obrd lielkoties Latvij jaunieu
organizcijas prtiek no projekta uz projektu. Ja finansili, ar telpu
atbalstu var iesaist-ties pavaldba, tas ir brnigi. Bet valsts lmea
organizcijm pavaldbas nesniedz atbalstu. Tm vajadzgs valsts
atbalsts.K Latvijas Mazpulkiem izdevies sasniegt 25 gadu
vecumu?
Randa (dom): Ts ir msu divas Ilzes. Tie ir cilvki entuziasti ar
Latvijas reionos, kas zie-dojui savas dzves Latvijas Mazpulku lab.
Vii ldzs saviem darbiem ir atradui laiku ar mazpulku aktivittm. Ts
ir neskaitms sarunas ar msu ziedotjiem. Ts ir neskaitmas negultas
naktis. T ir dzve bez brvdienm.
Ilze: Ilze Kava (Latvijas Mazpulku padomes prieksdtjas vietniece
aut.piez.) organizcij darbojas jau 24 gadus, es 22. Pateicoties
maz-pulku vadtju entuziasmam, mazpulku jaunieu brvprtg darba
iedvesmai un mazpulcnu aktivi-ttei, Latvijas Mazpulkiem izdodas
visas ieskts tradcijas turpint un organizcijai augt.
Randa: Msu veiksmes ststa atslga noteikti ir ar tas, ka Latvijas
krzes gados Latvijas Mazpul-
kiem nenomainjs vadba. T izvilka un turpinja cnties. Un, ja jau
krzei esam tikui pri, tad ar tagad ieskto turpinm.
Ilze: Mums ir oti paveicies ar ar kaimiiem, ar kuriem kop jrpjas
par biroja kas apkuri zie-m. Ms varam makst savu dau maksjumu
ta-jos mneos, kad mums ir pieejams finansjums, jo ir mnei, pai gada
skum, kad nav neviena aktva projekta. Dieml Jaunatnes politikas
valsts programma paredz projekta stenoanu apmram no apra ldz
oktobrim.
Randa: Td zi organizcijm oti pateicga ir programma Erasmus+:
Jaunatne darbb, jo ts projekta aktivittes var saplnot visu gadu.
Pro-grammas noteikumi neuzliek par pienkumu stenot projektu tikai
gada pavasara un vasaras mneos. Kop ar Erasmus+: Jaunatne darbb
organiz-cijas var saplnot savas finansils iespjas visa gada
garum.Vai Latvijas krzes gados jauniei ar kuva mazk aktvi?
Randa: Ja pazuda jaunieu pulcans punkts, tad ar jauniei
pazuda.
Ilze: Bija daudz pensijas vecuma mazpulku vad-tju, kuri krzes
gados bija spiesti aiziet no skolas, jo citdi nevarja saemt
pensijas, laukos tika slgtas mazs skolas, kurs darbojs mazpulki.
Vienu brdi Latvijas Mazpulku skaits bija samazinjies par 40. Bet
obrd situcija ir nostabilizjusies.Kas ir Latvijas Mazpulku misija,
kas js visus vieno?
Randa: Mums ir skaidras darbbas vrtbas. Ts ir labi padarts
darbs, izpratne par demokrtiju,
MAZPULKI MCA JAUNIEIEM MLT LATVIJU UN LATVIJAS DABU
Tik lielm organizcijm k ms Latvijas Mazpulki tdm
vajadztu bt vl vismaz 20.
-
[ 17 ][ 16 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
Kdi ir jsu novrojumi jauniei atgrieas dzvot laukos?
Randa: Jebkuram jaunam cilvkam uz brdi ir jaizbrauc, jizzina
pasaule rpus sava ciemata. Konkrtu datu par to, cik jaunieu pc
izgltbas ie-ganas atgrieas laukos, mums nav. Vrojot maz-pulku
jaunieus, redzam, ka liela daa no viiem izvlas dzvot laukos. Ja var
sav profesij strdt ar Latvijas reionos un ietekmt vidi, kur dzvo,
kd gan neatgriezties? Latvija ir oti pateicga, jo no jebkuras
vietas Latvij brauciens ar manu ldz Rgai aizem pusotras ldz
maksimums divas ar pusi stundas. K kt par dau no Latvijas
Mazpulkiem?
Randa: Ja jaunietis vlas kt par mazpulcnu, viam sav novad ir
juzrun mazpulku vadtjs, jizsaka vlme iesaistties, juzraksta
iesniegums
un reizi gad jsamaks biedra nauda 1 eiro. Ja novad nav sava
mazpulka, tad to ir oti vienkri izveidot. Ir jatrod uzmgs cilvks,
kur vltos vadt mazpulku, tad jsasauc sapulce un pc ts juzraksta
protokols, nordot, cik biedru ir organi-zcij (minimlais skaits 5
jauniei), kda ir biedrbas adrese un kontaktinformcija. Tas ir
pil-ngi pietiekami, lai sav novad aizsktu mazpulku kustbu. Visi
Latvijas Mazpulki var piedalties organizcijas paskumos, projektu
konkursos un rkot savus paskumus un konkursus vietjiem jaunieiem.
Vasar rkojam ar jauno vadtju sko-las, kurs apmcam jaunos mazpulku
vadtjus. Parasti plaku informciju par m apmcbm izziojam maij, td
aicinu visus interesentus plaku informciju meklt msu tmeka vietn
www.mazpulki.lv.
ESI K
UST
B
ESI K
UST
B
valstiskums, latviska paapzia un sakopti Latvijas lauki. Lai ko
ms dartu, ikvien Latvijas Mazpulku aktivitt ir ievtas kdas no m
vrtbm. Tieko-ties ar Latvijas Mazpulku vadtjiem, redzam, ka ar
viiem ir svargas msu vrtbas lai jaunieiem veidotos saikne ar dabu,
rastos izpratne par veselgu dzvesveidu, latviskumu un vairotos vlme
dzvot un strdt Latvij, jo pai, Latvijas reionos.
Ilze: Konferenc Laiks. Lauki. Labkljba aici-njm jaunieus
uzrakstt, kdu vii redz savu dzvi pc 10 gadiem. Bija tik priecgi
last, ka daudzi jau-niei vltos vadt mazpulkus vai paldzt tiem.
Randa: Ms vlamies, lai jauniei, kas iesaists mazpulkos, ieml
vietu, kur vii dzvo. Lai vii redz un novrt to, kas ir, nevis to, k
nav. Jauniei pai ir gatavi uzlabot vietu, kur vlas dzvot.
Ilze: ovasar gribam sapulcint visus bijuos mazpulcnos kop.
Randa: J, mums ir ideja veidot Mazpulku "Alumni" klubu.
Sapulcint visus, kas kdreiz dar-bojuies mazpulkos, un runt, k
palaik vii var ms atbalstt. Konferenc Laiks. Lauki. Labkljba
pre-zentjt savu projektu rezulttus. Izststiet, kas ir galvenie
secinjumi pc projekta Augsim savam novadam, kuru stenojt ar
programmas Erasmus+: Jaunatne darbb atbalstu?
Randa: Projekta ietvaros notika astoas tika-ns dads novadu doms.
Jauniei ar domes prstvjiem tiks Daugavpil, Krslav, Talsos, Priekul,
Smilten, Dobel un Tukum. Lai satiktos
ar domes prstvjiem, mazpulcni trenjs pre-zentt, apzinjs, kas jau
ir izdarts, domja, ko vl gribtu novad uzlabot. Kopgs saruns ar
domes prstvjiem mekljm atbildes uz diviem svargiem jautjumiem k
Latvijas Mazpulki var paldzt novadam attstties un k dome var paldzt
maz-pulkiem? Vlamies, lai sadarbba ir abpusja. Visas sarunas bija
fantastiskas un oti iedvesmojoas. Domes prstvji secinja, ka msu
jauniei ir oti intelienti un darboties griboi. Kop dzima daudz
vrtgu ideju.
Piemram, Krslav mazpulcni audzs stdi-us, kurus pc tam izmantos
novada apzaumo-anai. Citos novados dzima idejas, k jaunieus
iesaistt vai atbalstt uzmjdarbb. Bija novadi, kuros jauniei vljs
metro un tramvajus, bet bija ar tdi, kur jaunieu idejas bija pat
oti loiskas lai pavaldba ierko apgaismojumu uz ielas, kur jaunietis
dzvo, lai nodroina sabiedrisko transportu un jaunietis var nokt ldz
mzikas skolai. Prieks, ka pc m tikans reizm novadu doms ar jau-nieu
apzia par savm spjm ir palielinjusies. Vii sajuta, ka dzvo novados,
kur var un drkst kaut ko maint.
Fakti:`` Pavisam kop ir 140 mazpulku organizcijas;
Rgas plnoanas reion 19, Kurzem 22, Vidzem 37, Latgal 36, Zemgal
26. `` Latvijas Mazpulk darbojas 2025
mazpulcni.`` Mazpulku kustbas pirmskumi mekljami ASV
19. gadsimta nogal.`` Mazpulki darbojas vairk k 70 valsts. ``
Latvij mazpulki tika nodibinti 1929. gad.
Atjaunoti 1991. gad.`` Mazpulku galven pamatideja:
dalbniekiem
iemct saprast, ka, strdjot lauksaimniecb un mjsaimniecb, audzjot
dadus augus un dzvniekus, vrojot to attstbu, redzot sa-vus
sasniegumus un materilos ieguvumus, cilvks aug, attsts un
izveidojas stiprs mies un gar. Devze Mcties darot!.
Galvenie Latvijas Mazpulku 2016. gada paskumi:Aprl gada
nomincijas Augsim Latvijai!
aizstvanas.3. maijs sporta sples Zaais starts. 20. maijs
Vislatvijas mazpulku salidojums Saim-
niekosim videi draudzgi!. 18. jnijs Mazpulku Alumni kluba
salidojums. Jlijs liliju audztju seminrs; kartupeu ptnieku
seminrs.18.22. jlijs nometne Visu daru es ar prieku!.Septembris
vietjie mazpulku forumi.Oktobris Kurzemes Zemgales, Zemgales
Lat-
gales, Latgales un Vidzemes mazpulku forumi.11.13. novembris
Mazpulku lderu seminrs Iz-
augui Latvijai!. 3.4. decembris Jauns lderis laukos.Plaka
informcija par paskumiem
www.mazpulki.lv.
Jebkuram jaunam cilvkam uz brdi ir jaizbrauc, jizzina pasaule
rpus sava ciemata. Konkrtu datu par to, cik jaunieu pc izgltbas
ieganas
atgrieas laukos, mums nav.
-
[ 19 ][ 18 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
#EV
S20!
#EV
S20!
Kdas aktivittes EBD jom plnotas par godu 20. dzimanas
dienai?
Dita: Pagaidm ir skaidri zinms, ka dzimanas dienas ietvaros visu
trs Baltijas valstu aentru prstvji satiksies, lai izvrttu 20 gados
notikuo, daltos sav pieredz, k ar radtu jaunas idejas nkotnes
attstbai. Jau obrd ir zinms, ka 2017. gad tiks krietni palielints
pieejamais budets EBD projektu stenoanai un ms jau skam plnot, ko
darsim, lai EBD projektu stenotju skaits Latvij palielintos. Notiks
ar citas aktivittes, par kurm aicinu visus interesentus last tmeka
vietn http://europa.eu/youth/evs20.Kdi ir redzamkie ieguvumi
organizcijm, kuras steno EBD projektus?
Maija: pai gribas izcelt to, ka, stenojot Eiro-pas Brvprtgo
darbu, ar vietjais brvprtgais darbs sk attstties un taj iesaists
arvien vairk vietjo jaunieu. Ir pavaldbas, kuras izveidojuas savu
brvprtgo kustbas sistmu. Tpat sabiedr-b arvien vairk zd stereotipi.
Ar mazajos Latvi-jas novados draudzgi pieem jaunieus no citm
kultrm. Zinm ar vairkus ststus, kad jaunietis no citas valsts
atbraucis veikt EBD Latvij, bet pc
brvprtgs aktivittes piemis lmumu prcelties uz dzvi Latvij.
Dita: Ir jau ar visprjie ieguvumi, par kuriem daudzi droi vien
bs dzirdjui stenojot EBD pro-jektus, paplains redzesloks, tiek
iepaztas jaunas kultras, katrs projekt iesaisttais iemcs kaut ko
jaunu.
Maija: Katrs jaunietis, kur atbrauc uz Latviju veikt EBD,
atbrauc ar savu dzves pieredzi un savm zinanm. Vi organizcijai
paldz gan praktiska-jos darbos, gan ar dado ikdienas aktivittes ar
savm idejm vai savas valsts kultru. Nesen vie-sojos organizcij,
kura ikdien strd ar cilvkiem, kuriem ir invaliditte. Pie viiem
2006. gad bija atbraucis kds Eiropas brvprtgais, kur k vienu no
darbbas metodm ar iem jaunieiem ieteica muziklo tetri. ideja
organizcijas darbiniekiem oti patika, bet vl vairk t patika paiem
brniem un jaunieiem. T tiek izmantota vl joprojm. Kas ir grtkais,
kas organizcijm un ar brvprtgajiem jprvar, lai EBD projekts izdotos
veiksmgi?
Maija: Briem iet, ka organizcijas, kuras vlas stenot EBD
projektus, projekta mr ir kon-centrjus uz sevi un savm
(organizcijas) vaja-dzbm, nevis vietjs kopienas vajadzbm.
Dita: Dakrt, kad brvprtgais tikko ir ieradies Latvij, vi ar ir
nobijies, satraukts un ar eneriju t nespridzina notikumus, k varbt
organizcijas ir iedomjus. Ir organizcijas, kuras gaida, ka
brvprtgais izmains visu viu ierasto ikdienu. Bet t ne vienmr notiek
vai ar nenotiek uzreiz. Jauj atbraucjam iejusties, un organizcijai
vi ar jatbalsta.
Maija: Ja runjam par praktiskm grtbm, redzam, ka organizcijm ir
grti atrast oficilu dzvesvietu, kur projekta laik brvprtgais
mitin-sies. Vai nu cilvki nav gatavi izrt savas dzvesvie-tas,
sldzot oficilus res lgumus un dau no res maksas maksjot nodokos,
vai ar vii, uzzinot, ka dzvesvietas izrana norisins Eiropas
projekta ie-tvaros, nosaka neadekvti augstu res maksu. Otra lieta,
ko esam ievrojui organizcijm ir grtbas atrast imenes rstus, kas
papildus savai noslogo-tbai btu gatavi uzemties rstt jaunieti no
citas valsts un vartu sazinties ar viu angu valod.
EBD projekti ir daa no Erasmus+ program-mas. Tie atbalsta
jaunieus vecum no 17 ldz 30 gadiem, aicinot vius strdt brvprtgi ne
tikai vis Eirop, bet ar rpus ts. Latvij programmas Erasmus+:
Jaunatne darbb projektus, tostarp EBD projektus, administr
Jaunatnes starptautisko programmu aentra (JSPA). K Latvij
mainjusies vide EBD projektu stenoan? Jautjam JSPA ES programmu
daas projektu koordinatorm Maijai Kolbergai un Ditai Kueniecei. Kds
noskaojums projektu stenotju vid valda EBD divdesmitgad?
Dita: Pdj laik ir pieaudzis EBD akreditto or-ganizciju skaits.
Latvij obrd to ir 130. Informa-tvajos seminros, kurus organizjam,
cilvki uzdod arvien konkrtkus jautjumus par projektu btbu, no k var
secint, ka EBD projekti Latvij kst ar-vien zinmki un
pieprastki.
Maija: oti pozitvi vrtjam, ka interese par EBD projektiem
pieaugusi ar mazajos Latvijas pagastos, ciemos un novados. Cilvki
labprt pie sevis uzem brvprtgos. Redzam, ka Latvijas sabiedrba ir
ku-vusi atvrtka pret citm kultrm - skui zust iedomtie stereotipi
par cilvkiem no citm valstm.
Vai cilvki no mazajm pavaldbm nebaids no angu valodas, jo
brvprtgie jau lielkoties run tiei aj valod?
Maija: Ir daas pavaldbas, kuras nedaudz baids, bet Erasmus+
programmas vadlnijs nav teikts, ka brvprtgo var uzemt tikai no
an-gliski runjoas valsts. Organizcijas pie sevis var uzaicint ar
jaunieus, kuri run, piemram, krie-vu vai vcu valods. Bet ir ar tdas
pavaldbas, kurs organizciju prstvji brvprtgos saskata k
izaicinjumu, apzins, ka ar viiem paiem t ir svevalodu prasmju
izaugsme. Un ne tikai svevalodu.
Dita: Lielkoties ir t, ka satraukums par iesp-jamm valodas
barjerm zd, kad organizciju prstvji reli dzv iepazstas ar brvprtgo.
Vii atklj, ka ar tam nav spdoas valodas zinanas, ka vi vai via ir
vienkrs un interesants. Glui tds pats k vietjie jauniei, tikai
atbraucis uz Lat-viju no citas valsts. Kdas ir populrks jomas, kurs
tiek stenoti brvprtgo projekti?
Maija: Lderis aj jom ir nevalstiskais sektors, kur organiz
aktivittes brniem un jaunieiem. oti biei EBD brvprtgos aicina uz
jaunieu cen-triem, pirmsskolas izgltbas iestdm, kuros brni tiek
mcti pc Valdorfa pedagoijas, socilajiem centriem un pansiontiem.
Bet pards ar jaunas jomas, kurs tiek stenoti EBD projekti, piemram,
skols, bibliotks, kristgs organizcijs.
Dita: Nesen EBD projektiem akreditjm Latvi-jas Jumiu apvienbu.
Vii plno aicint pie sevis brvprtgos, lai piedvtu viiem gt ieskatu
diez-gan specifisk profesij, kas ir oti jauki.
EIROPAS BRVPRTGAIS DARBS OGAD SVIN 20 GADU JUBILEJUKINTIJA
BULAVAJSPA Komunikcijas daas veck referenteTas notika tlaj 1996.
gad, kad Eiropas Komisija izveidoja izminjuma program-mu Eiropas
Brvprtg darba (EBD) projektus, kuru mris bija sniegt atbalstu
jau-nieiem profesionl dzves cea uzskan. Ldz gada skumam EBD
projekti ir paldzjui vairk k 100 000 jaunieiem, kuri, savukrt, ar
savu brvprtgo darbu risinjui vides problmas, atbalstjui brnus,
vecka gada gjuma cilvkus un bgus, k ar darbojuies neskaitmos
kultras paskumos un cits vrtgs iniciatvs.
-
[ 21 ][ 20 ]
jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 48
#EV
S20!
#EV
S20!
Organizcijai, plnojot EBD projektu, btu jau iepriek jsarun
imenes rsts, kur vajadzbas gadjum uzemsies rpes par Eiropas brvprtg
veselbu?
Dita: Tas nav obligti. Organizcijas, kurm jau ir EBD projektu
stenoanas pieredze, jau laikus izp-ta situciju ar imenes rstiem,
lai tad, ja ir radusies problma, uzreiz to vartu atrisint. Citas
organiz-cijas mekl paldzbu tad, kad rodas problma, kaut vai
Neatliekams medicnisks paldzbas dienest. Kdas ir bieks kdas, kuras
projektu stenoanas laik tiek pieautas?
Dita: Dareiz brvprtgie pirms ieraans Lat-vij nav pietiekami
sagatavoti. Viiem nav skaidri izststta projekta btba, faktiskie
dzvesvietas apstki un citas nianses.
Maija: Sagatavot brvprtgo darbam Latvij t ir nosttjorganizcijas
atbildba, bet ar organiz-cijas Latvij, pirms ierodas brvprtgais,
var kaut ko dart lietas lab. Piemram, veikt sarunas skype, ja
nepiecieams, ar vairkas. K ir ar dokumentu aizpildanu un finansjuma
pielietojumu?
Dita: Organizcijas pdjos gados kuvuas gudrkas un zina, ar kdiem
vrdiem labk rakstt, lai dokumentos viss btu krtb. Bet to, vai
projek-ta pieteikum raksttais reli notiek ar t stenoa-nas laik,
izlases krtb braucam prbaudt.
Maija: Man ir interesants novrojums pdj laik organizcijas
uzskata, ka brvprtgajiem nav nepiecieams nodroint vietj sabiedrisk
trans-porta izdevumus. Kaut ar Erasmus+: Jaunatne darbb programma
paredz segt brvprtgajiem cea izdevumus, daudzi uzskata ja reiz
pilstu ar kjm var izstaigt 25 mints, kd gan jbrauc ar transportu?
Msu cilvki pai os gabalus mro kjm, td automtiski pieem, ka ar
brvprtgie to dars. Bet brvprtgie ad tad par to mdz s-dzties. Viam
ir auksti, lst lietus, ir vj, bet viam vl ar kjm kaut kur 20 mintes
pa lauku jstaig. Jsaprot, ka vi savs mjs ir pieradis citdi.
Dita: Vien projekt mums teica, ka brvprt-gajam tiks nodroints
velosipds. Kad jautju, k tad tas tiks nodroints ziem, tika
ierosints, ka velosipdam uzliks ziemas riepas. Lai ar tas ir
iespjams variants, tik un t brvprtgajam ir jno-
droina dros un veselbai nekaitjos prvietoa-ns ldzeklis. Ja
brvprtgais piekrt un saprot, ka ir nepiecieams atbilstos aprbs, un
ir informts par drobas paskumiem, aizliegts tas nebtu.Izststiet, k
js abas nokuvt ldz EBD projektu koordinatoru amatam?
Maija: Kop skolas laikiem esmu bijusi aktva jauniete. Man patika
organizt paskumus, darbojos gan skolas, gan universittes paprvalds.
Biju ie-saistjusies ar Papardes zied k vienaudu izgl-totja. Taj
mirkl pat neapzinjos, ka sav veid vei-cu brvprtgo darbu. Tad kdu
laiku strdju bank. Tomr sapratu, ka man trkst radouma un iespjas
izrdt iniciatvu. Tad ieraudzju, ka JSPA mekl ko-ordinatoru, kur
paldzs Japnas Latvijas sadar-bbas programm. Es pieteicos. Mani
ievroja. Pc projekta tika meklts projekta gala atskaiu
ko-ordinators. Pieteicos. Tad atkal mana iniciatva tika novrtta.
Bija jauna vakance. Pieteicos. Un palaik strdju par EBD projektu
koordinatori.
Dita: Man sav veid brvprtgais darbs jau ir asins. Ar es esmu
bijusi brvprtg dads or-ganizcijs un iestds muzejos, krzes centros.
Vien brd sav dzv sajutu vlmi iegt starpkul-tru pieredzi. Aizbraucu
Erasmus+ studiju apmai-as projekt. Tiei tad saslimu ar banu rzems.
Atgrieoties atkal meklju jaunas iespjas, un uzzi-nju par EBD
projektiem. Pieteicos un vienu gadu taj piedaljos. Zinu, ka bt
brvprtgajam EBD pro-jekt t tiem ir dzvi mainoa pieredze. Aicinu
visus, kas vlas, nenokavt savu iespju un doties EBD ldz 30 gadu
vecumam. Neko jau nevar zaudt. Var tikai iegt. Pc projekta
atgriezos Latvij, sku meklt darbu un ieraudzju vakanci tiei JSPA
darb ar EBD projektiem. Man patk, ka projektus redzu kopj ain.
Atceros, gan kds skats uz projektiem ir no brvprtg viedoka, gan
redzu, kds tas ir no koordinatora un Eiropas Komisijas viedoka.
Maija: Erasmus+: Jaunatne darbb program-ma neprtraukti tiek
pilnveidota. Attiecb par EBD projektiem, kad tos ska stenot pirms
20 gadiem, neviena puse ne brvprtgie, ne organizcijas, ne valstu
nacionls aentras nezinja, k tas bs veidot projektus, kuros tiek
izmantotas nefor-mls izgltbas metodes. Vl pirms 20 gadiem tas bija
pavisam jauns termins.
ss ieskats EBD projektu stenoanas pieredz Latvij
`` Darbu pie EBD projektu ievieanas Latvij JSPA ska 2000.
gad.
`` 2000. gad no Latvijas EBD aizbrauca 30jaunie-u, Latvij ierads
- 6 jauniei.
`` Vienas no aktvkajm organizcijm Latvij, kas aizska EBD
projektu stenoanas pieredzi R-zeknes NVO centrs un Zemgales
NVO.
`` Skotnji EBD projektos varja piedalties jauniei vecum no 18
ldz 25 gadiem (programmas Jau-natne laik), tad vecum no 18 ldz 30
gadiem (programmas Jaunatne darbb laik) un tagad 17 ldz 30 gadiem
(programmas Erasmus+: Jau-natne darbb laik).
`` No 2000. ldz 2006. gadam Latvij EBD aktivit-ts ierads ap 600
jaunieu, no 2007. gada ldz 2013. gadam 622 jaunieu, no 2014. gada
ldz 2015. gadam 224 jaunieu.
EIROPAS BRVPRTGAIS DARBS (EBD) LATVIJ 2016. GADA SKUM
EBD ir viens no projektu veidiem, kas tiek stenots Erasmus+:
Jaunatne darbb programm.
Austrija
Beija
Bulgrija
veice
Kipra
ehija
Vcija
Dnija
Igaunija
Spnija
Somija
Francija
Grieija
Maedonija
Horvtija
Ungrija
rija
Islande
Itlija
Lietuva
Baltkrievija
Latvija
Luksemburga
Malta
Nderlande
Norvija
Polija
Portugle
Rumnija
Moldova
Zviedrija
Slovnija
Slovkija
Ukraina
Armnija
Gruzija
Turcija
Apvienot Karaliste
Kopum uz Latviju EBD atbraukui 81brvprtgie,
47 jaunietes, 34 jauniei. Kuru valstu jauniei izvlas
EBD aktivittes Latvij?
Vistlks valstis,
no kurm uz Latviju atbraukui
brvprtgie: JORDNIJA un
PERU
14
107
75
5
5
4
3
3
3
6
Kopjais pieirtais finansjums (eiro) EBD projektiem Latvij
* nordta EBD projektiem
pieejam summa.
2017. gad finansjums
palielinsies.
EBD projektos tika iesaistti jauniei ar ierobeotm iespjm
2000. gad 2 jauniei
2015. gad 41 jaunietis41
2
-
[ 23 ][ 22 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
paskattos, kas patiesb notiek pasaul, pievrot uzmanbu nevis zim,
bet savai apkrtnei, pc apmcbas raksta Heili no Igaunijas.
Laura no Latvijas saka, ka pai izbaudjusi darbu ar mam: Mani
prsteidza, cik daudz informcijas kst pieejamas, vienkri aktvk
izmantojot visas maas. T k rakstana nekad nav bijusi man sais-toa
aktivitte un rakstniecba nav mans sapnis, priecjos atklt, ka
patiesb spju radt jgpilnu tekstu vien 15 ldz 20 minu laik.
T bija lieliska apmcba. Apguvu jaunus uz-mundrintjus, kas ir
tiem nodergi, lai lauztu ledu un veicintu saikni starp dalbniekiem.
Tpat apgu-vu jaunus rakstanas uzdevumus un radu idejas, k tos
pielgot manm darba vajadzbm, skaidro Lsa no Igaunijas. Mcoties
visas s metodes, kas atraisa radoumu, pieredzju ar lielisku
personisks izaugsmes procesu. Iemcjos daudz par sevi, par to, k
mani redz citi un k es strdju grup.
Rakstana ir viena no visklasiskkajm un se-nkajm mcans metodm.
Beidzoties skolna un studenta periodam, no daudzu cilvku dzves gan
t pazd. Tomr, k secina apmcbas dalb-nieki, rakstana dod iespju ne
tikai mcties, bet ar sniegt savu devumu dadu socilu problmu
risinan, piedvjot savas idejas vai pieredzi pla-kai publikai.
Rakstana paldz sakrtot domas un var pat dziedt spgas pagtnes
pieredzes at-sttas rtas, prvrot grtbas un prdzvojumus iedvesmas
ststos. Rakstana ir ar viens no vis-pieejamkajiem paizpausmes
veidiem.
Neformls izgltbas kontekst dadi raks-tanas uzdevumi nodroina
vienkru veidu, k
padziint mcans procesu un dalbnieku atzi-as un rosint individulu
refleksiju par neformls mcans pieredzi. Aicinot neformls mcans
procesa dalbniekus vairk rakstt un dalties savos tekstos, varam gt
lielisku materilu, ko izmantot, lai iepazstintu ar savu projektu
rezulttiem pla-ku publiku, k ar dokumenttu dalbnieku paveik-to.
Rakstot un lasot savus tekstus kop ar citiem, rado rakstana var kt
par vienu no komandas veidoanas instrumentiem, kas paldz
satuvinties un citam citu labk izprast.
Viena no rados rakstanas uzdevumu lielis-kkajm iezmm ir t, ka
tie paldz tri un vienkri tapt tiem radoiem un neparastiem tekstiem.
Ja ar tu piederi cilvkiem, kas cns ar nespju skt rakstt vai rast
idejas rakstanai, ja tev iet, ka rakstana tev nepadodas vai radoums
vispr ne-piemt, tad rado rakstana ir tiei tev.
Projekts Creative Learning Cookbook ir Eras-mus+: Jaunatne darbb
projekts, kas finansts ar Eiropas Komisijas atbalstu.
RADO RAKSTANA JAUNATNES DARBINIEKIEMINESE PRIEDTENeformls
izgltbas apmcbu vadtjaNo 2014. gada rudens biedrba Piepildto sapu
istaba sadarbb ar partneriem no Igau-nijas un Austrijas steno
ilgtermia stratisks partnerbas projektu par radom mcbu metodm
izgltb un jaunatnes darb. Projekta ietvaros jau notikui trs apmcbu
kursi, un uz to pamata top trs metodiskie materili par radoo
rakstanu, ststu ststanu un vizulo fasilitanu. Tie ietvers dadas
metodes un ieteikumus, k o trs jomu dadi elementi var tikt
izmantoti mcans proces un darb ar jaunieiem.
STRA
TI
SK
PA
RTN
ERB
A J
AU
NAT
NES
JO
M
STRA
TI
SK
PA
RTN
ERB
A J
AU
NAT
NES
JO
M
Piepildto sapu istaba Latvij uzma vienu no iem apmcbu kursiem.
Laik no 2015.gada 25. jnija ldz 3. jlijam Berntos tiks 20
jau-natnes darbinieki, skolotji un neformls izglt-bas apmcbu
vadtji, lai uzzintu, k izmantot radoo rakstanu un ts elementus
dadiem mcans mriem, piemram, jaunieu pa-izzias, radouma,
starpkultru mcans un parefleksijas veicinanai. Programmas ietvaros
dalbnieki gan pai izminja dadus rados rakstanas uzdevumus, gan tika
atvlts laiks prrunt un prdomt, k katru uzdevumu var izmantot darb
ar jaunieiem. darba rezultti atspoguojs daudzos turpmkajos
paskumos, ko dalbnieki stenoja, atgrieoties mjs. T k daudzu
uzdevumu centr bija dadas dalbnieku personisks pieredzes, piedalans
aj kurs daudz sniedza ar viu personiskajai izaugsmei:
Apmcbas laik es labk iepazinu sevi, no-rda kursa dalbniece
Laurita no Igaunijas. Tagad es pievru vairk uzmanbas visam un
visiem man apkrt. Instrumenti, ko izmantojm, lai raksttu tekstus,
paldz man domt plak un tlaink. Sku
vairk domt par vrdu lietojumu, lai padartu ma-nas runas vai
raksttos tekstus interesantkus.
Estere no Austrijas atklj, ka apmcbu kurss viai pavris pavisam
jaunu vrdu pasauli: Guvu daudz lielku prliecbu paust savas idejas
radoi
raksttos tekstos. Apmcbas personisks izaug-smes elements man
bija pai svargs, jo deva iespju veicint sevis apzinanos un
prliecbu, k ar veidot svargas saiknes ar interesantiem
cilvkiem.
Mana pasaule kuva lielka. Daus uzdevumus jau izmantoju sav
ikdien, piemram, nelielos rakstanas uzdevumus, lai atraistu radoumu
un autu domm brvi plst. Es no jauna atklju, kpc rakstana un lasana
ir svarga cik svargi ir no-vrsties no dadiem ekrniem, lai laiku pa
laikam
Mana pasaule kuva lielka. Daus uzdevumus jau izmantoju sav
ikdien, piemram, nelielos
rakstanas uzdevumus.
-
[ 25 ][ 24 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
JAU
NAT
NES
DA
RBIN
IEKU
MO
BILI
TTE
S PR
OJE
KTA
PIE
RED
ZE
JAU
NAT
NES
DA
RBIN
IEKU
MO
BILI
TTE
S PR
OJE
KTA
PIE
RED
ZE
MLI DABU. J, TIEI TIK VIENKRI!LINDA LIEPABiedrba Baltic Youth
WayAr Eiropas Savienbas Erasmus+: Jaunatne darbb jaunatnes
darbinieku mobilittes pro-jekta atbalstu pagjus vasaras saulgrieu
laik Burtnieku novad norisinjs starptautis-ka mroga apmcbas LOVE
NATURE. Tajs piedaljs 28 dalbnieki no 12 Baltijas, Eiropas, Balknu
un Kaukza valstm Lat-vijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Vcijas,
Rumnijas, Albnijas, Armnijas, Baltkrievijas, Gruzijas un
Serbijas.
Apmcbu mris zinanu, prasmju un iema-u uzlaboana ra izgltbas un
mcans caur pieredzi joms, ko izmantot neformlaj izgltb Eiropas
Savienbas un kaimireionu valsts, vei-cinot jaunieu aktvu iesaisti
vides aizsardzbas veicinan un veselga dzvesveida apzinan un
izplatan.
K Latvij, t prgjiensApmcbs tika pielietotas dadas radoas
pieejas laivoana, prgjiens, komandas salied-anas aktivittes,
neformls mcans metodes, u.c. Neierasti bija ar tas, ka prgjienu
vajadzja uzskt uzreiz pc ieraans Latvij, jau nkams dienas rt.
Dalbniekiem tika dots uzdevums iepazt vienam otru pirms projekta
paskuma, izmantojot tiesaistes sazias ldzekus un veicot dadus
uz-devumus, lai sagatavotos prgjienam un laivoanai pa Gauju.
Prgjiens sks ar laivoanu jau nka-maj dien pc visu dalbnieku ieraans
Latvij. Tik strauja apstku un vides maia, uzreiz nonkot dab ar
cilvkiem, kuri iepriek iepazti vien inter-neta vid, dalbniekiem
spilgti iespiedusies atmi. aj brd dalbnieki uzreiz nonca rpus savas
komforta zonas, un bija spiesti saskarties ar da-
dm grtbm un riem, k ar tos kopgi prva-rt. is bija pirmais
nopietnais prbaudjums dalb-nieku spjai sagatavoties un savstarpji
sadarboties kopja mra labad. Visu vl spilgtku padarja tas, ka
laivoana bija tikai skums un iespja vienam otru iepazt kopgi
veicama uzdevuma laik (daloties pieredzes ststos, airjot un
sadarbojoties), noks-tot ldz nkamajam posmam.
Nepilns trs diens tika veikti aptuveni 84 ki-lometri pa Gauju,
no Gaujienas puses ldz Strenu apkaimei, mijoties dadiem uzdevumiem
pietur-viets ainaviski skaistajos Gaujas krastos. Streni msdiens ir
starptautiska plostnieku pilsta, kur ik gadu notiek starptautiski
plostnieku svtki, atmino-ties kdreizjo plostnieka arodu.
Izaicinjums purva rsoanaPc laivoanas dalbniekus sagaidja
nkamais
prbaudjums. Zinoa lietpratja pavadb tika veikts prgjiens caur
Sedas purvu.
Un tiei caur purvu, jo skaistajos Latvijas purvos ir ierkotas
brnigas koka tacias, pa kurm stai-gjot, izbaudt dabas krumu. Toties
Sedas purvs, kur padomju laik tika nosusints kdras ieguvei, patreiz
atkal ir dabas, augu, putnu un zvru mjvieta.
is prgjiens bija katra paa spju un iespju prbaude, veicot
aptuveni 4,6 kilometrus caur pur-vjiem. Vakar, sasniedzot viesu
namu empni, dalbniekus patkami prsteidza lauku pirtia, kur
varja atgt spkus nkamajs diens paredztajai apmcbu programmai.
Iespja atpsties un dalties iespaidos pirt par kopgi pieredzto bija
pirm iepa-zans ar vietjm Latvijas tradcijm.
Mcans caur pieredziNkamajs diens dalbniekiem bija iespja
izvrtt savu un citu grupas biedru veikumu, atro-doties dab.
Liels uzsvars tika likts ar uz sagatavoans pos-mu, kas oreiz sks
k uzdevums iepazt vienam otru un izplnot prgjienu un ar to saistts
nian-ses, izmantojot tiesaistes sazias ldzekus (face-book, skype,
e-pastu utt.). Bet paskuma norises laiks izvrts par mcanos caur
pieredzi (expe-riential learning), jo dalbnieki pai uz savas das
izjuta sekas tam, kas notiek, ja daa no komandas nav savlaicgi
izpildjusi paredztos uzdevumus. Viens no piemriem dienkartes
savlaicga nesa-gatavoana, kam k vlk izrdjs, bija pozitva, ar visu
projekta tmu saistta pieredze veselga uztura jom, jo prgjiena laik
dienreizs gatavojm vie-ngi grius un prosu ar vienkrm piedevm. da
pieredze bija kas neierasts un jauns atseviu valstu prstvjiem, kuru
ikdienas maltte nav iedomjama bez gaas produktiem.
Dadu metou pielietoana apmcbu laik jaunatnes darbiniekiem bija
tikai daa no turpmko dienu programmas, kur dalbnieki uzlaboja savas
zinanas, iemaas un prasmes.
Turpmkajs diens jaunatnes darbinieki ar neformls izgltbas metou
paldzbu apguva vl daudz vairk par veselgu dzvesveidu, dabas
aiz-sardzbu un ts nozmbu, Erasmus+ program-
mas piedvtajm iespjm, apsprieda turpmks sadarbbas iespjas, k ar
notika pau dalbnieku rkotas rados darbncas par veselga dzvesveida
un dadu sportisko aktivitu tematiku (joga, ka-poera, u.c.).
Apmcbu norises laiks izcelanas vrtsApmcbas notika jnij, vasaras
saulgrieu
laik. Lai dalbnieki vartu apgt vl vairk para-lli apmcbu
programmai, un labk iepazt vietjs Latvijas tradcijas, tika rkotas
tradicionlas vasaras saulgrieu svinbas ar dziesmm, dejm, lgoanu, Ju
mielastu, ugunskuru, rotam un citm jaut-rm aktivittm. Pateicoties
tradicionlo svtku svi-nanai, zias par LOVE NATURE un Erasmus+
programmu izskanja ar otrpus okenam Kand, Toronto latvieu izdotaj
avz Latvija Amerik, jo bija vienreizja iespja iepazties ar Kandas
latvie-iem, kuri viesojs sav dzimtaj pus.
pieredze oti patkami prsteidza un iedves-moja jaunatnes
darbiniekus, k ar gja roku rok ar visu apmcbu btbu un pat nosaukumu
MLI DABU LOVE NATURE!
Zias par LOVE NATURE un Erasmus+ programmu izskanja ar
otrpus okenam Kand, Toronto latvieu izdotaj avz Latvija
Amerik.
-
[ 27 ][ 26 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
STA
RPTA
UTI
SKA
KO
NFE
REN
CE
STA
RPTA
UTI
SKA
KO
NFE
REN
CE
Konferences mri`` Defint un izplatt jaunatnes darba lomu uz-
mjdarbbas mcan un jauno socilo uz-mju atbalstan.`` Radt
jaunatnes darbiniekiem kopju izpratni par
socilo uzmjdarbbu.`` Ieskict socils uzmjdarbbas atbalsta
struktru/dalbnieku/politiku/programmu/finan-silos modeus nacionl
un Eiropas lmen.`` Rosint un stiprint sadarbbu nkotn starp
jaunatnes darbiniekiem un citm ieinteresta-jm pusm.`` Nodroint
prakses un metou apmaiu, kas
vartu nodert socils uzmjdarbbas atbal-stanai un veidoanai.``
Popularizt Erasmus+ ieguldjumu, atbals-
tot uzmjdarbbas mcanos un socilo uzmjdarbbu.
Spcgs atbalsta instruments jaunatnes darbs
emot vr augsto jaunieu bezdarba lmeni Eirop, uzmjdarbba tiek
piedvta k alterna-tvs veids sava potencila realizanai. Jaunatnes
darbs auj jaunieiem attstt uzmjdarbbas
prasmes, kas ir nozmgas jebkur ikdienas dzves aspekt. Tomr tas
ldz im nav spljis btisku lomu, lai mudintu apgt uzmjdarbbas
pras-mes un uzmjdarbba reti tiek izvirzta k prio-ritte mcbu proces.
Palaik jaunatnes darbs Eirop ir btiski attstjies, un Erasmus+:
Jaunat-ne darbb programma ir vusi apgt prasmes, kuras nepiecieamas
konkurjoaj darba tirg. Ir vairki veidi, k jaunatnes darbs var
atbalstt uzmjdarbbu.
Piemram paldzt jaunieiem pieemt prdo-mtus lmumus, pardot
uzmjdarbbas karjeras riskus. Tas var radt lielku atbildbas sajtu,
vei-cot ekonomisks darbbas, liekot jaunieiem sniegt atgriezenisko
saiti par biznesa ideju vrtbm un tiskumu. Tpat jaunatnes darbs var
mudint jau-nieus izvlties alternatvus biznesa modeus k dalbniekiem
socilaj ekonomik, piemram, aso-cicijs, kooperatvos, nodibinjumos un
socilajos uzmumos. Tda veida uzmjdarbb btiskas ir vrtbas, prakse un
attieksme, ko pai veido jau-natnes darbs. T ir balstta uz Eiropas
sadarbbas principiem, komandas darbu un socils ietekmes apzinanos,
turklt biei rada augsta lmea so-cilo inovciju.
Konferenc bija iespjams satikt dalbniekus no dadm jomm valsts un
pavaldbas ies-tdm, nevalstiskajm organizcijm, jaunieu centriem un
socilajiem uzmumiem, k ar iepazties ar socils uzmjdarbbas labs
prakses piemriem no Maltas, Beijas, Lietuvas, Lielbritnijas,
Vcijas, Turcijas un citm valstm. Konferences laik pai tika iepazti
Zviedrijas la-bs prakses piemri, k ar apmekltas vairkas
Zviedrijas un Dnijas organizcijas, kas ir saist-tas ar jaunieiem
un/vai socilo uzmjdarbbu.
No cigareu izsmiem darintas rotasAr lielisku socils uzmjdarbbas
piem-
ru iepazstinja Klimata prmaiu un ilgtspjgas attstbas institts no
Maltas (Institute for Climate Change and Sustainable Development),
kur, dom-jot par vides piesrojumu un kaitgo atkritumu sa-mazinanu,
Maltas pludmals tiek savkti cigare-u izsmi, kuri tlk tiek attrti un
apstrdti un no prstrdt materila izgatavoti suvenri tristiem
nelielas kaklarotas tauriu form. is bija pie-mrs k ar socils
uzmjdarbbas paldzbu tiek risintas vairkas aktulas problmas, k ar
notiek lieliska starpsektoru sadarbba jauniei, uzm-ji, vietj
pavaldba, specilisti un zintnieki.
Otrs piemrs, kur uzrunja pai mani, bija no Lielbritnijas Slam
Methodology, kur tiek steno-tas aktivittes, kuru pamatprincips ir
jaunietis-jau-nietim. T ir pai izstrdta sistma, kur jauniei, skot
jau no 13 gadu vecuma, pc skolas un brv-diens vada nodarbbas
jaunkiem, tos izgltojot par dadm aktulm tmm veselgu dzvesveidu,
persongo ldzeku budetanu, lderbu. Tiek str-dts ar ar skolas mcbu
priekmetiem, kuros dai skolni nejtas zinoi, savukrt nodarbbu
vadt-jiem tajos ir labas sekmes.
Vl pai interesanti piemri bija no Zviedrijas. Viens no tiem no
organizcijas Forza Sweden, kuru konferences laik bija iespja ar
apmeklt. organizcija steno persongs un profesionls attstbas
paskumus jaunieiem, kuros tiek pie-aicinti ar uzmji neformls
izgltbas ap-mcbas, vasaras izaugsmes nometnes, profesiju gadatirgi
u.c. aktivittes. o organizciju vada oti
iedvesmojos jauns cilvks, kur gan Zviedrij, gan ar cits valsts
vada apmcbas par t.s. pa-vadbu (self-leadership). Otrs Zviedrijas
piemrs ir no or-ganizcijas, kura steno studentu un vidusskolnu
kopgus paskumus, lai iepazstintu ar studiju pro-cesu un studanas
dadm niansm.
Jaunietis jaunietim ar LatvijTiei piemra iedvesmota, jau 2016.
gada
janvr jaunieu studij BaMbuss noorganizju ldzgu paskumu Satiec
savu studentu!, kur piedaljs gandrz 30 jauniei skolni un studen-ti,
iepazstoties neforml gaisotn un mekljot atbildes uz sev
interesjoiem jautjumiem. No-slgum skolni atzmja, no kdm augstskolm
un kdu studiju programmu studentus vii vltos satikt nkamaj paskum,
jo ldz pat maijam di paskumi jaunieu studij BaMbuss notiks katru
mnesi.
Vispr gan Latvij, gan ar daudzviet citur Eirop joprojm diezgan
biei nkas sastapties ar situ-cijm, kad socil uzmjdarbba tiek jaukta
ar socilu ideju aktivittm, kas tomr nav viens un tas pats, jo
socils uzmjdarbbas pamatprin-cipi ir ekonomisk neatkarba un
ilgtspja. Kopum dalbu konferenc uzskatu par oti vrtgu pieredzi, jo
t bija iespja iepazties ar jauniem un ldzgi do-mjoiem jaunatnes jom
iesaisttiem cilvkiem un apmainties ar savm zinanm, k ar apmeklt
organizcijas Zviedrij un, galvenais, iegt labas idejas jauniem
projektiem, kurus noteikti gribas s-tenot ar Latvij. Tpc varu
teikt, ka piedalans bija sava veida ideju laboratorija.
pau paldies saku Jaunatnes starptautisko programmu aentrai, kura
atbalstja manu dalbu konferenc Erasmus+ programmas ietvaros.
K JAUNATNES DARBS PALDZ JAUNIEIEM KT PAR UZMJIEM?GINTA
SALMIABaltijas Reionl fonda valdes locekle un projektu vadtja 2015.
gada 23.26. novembr Zviedrij, Malm notika programmas Erasmus+
finansta Eiropas jaunatnes darba, socils iekauanas un uzmjdarbbas
konference Towards Collaborative Practice European Conference on
Youth Work, Social Innovation, and En-terprise, kuru organizja
Zviedrijas Nacionl aentra. No Latvijas konferenc piedaljs Baltijas
Reionl fonda valdes locekle un neformls izgltbas vadtja Ginta
Salmia. Kopum konferenc piedaljs vairk k 80 dalbnieku no 20 Eiropas
Savienbas valstm.
-
[ 28 ]
urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv
STA
RPTA
UTI
SKA
S A
PM
CBA
S
vairk. Piemram, man pat prt neienca, ka tik daudz jauna atskrtu
par humoru. Vrdu krtba, intoncija, ermea valoda, konteksts, laiks,
vieta, auditorija visi ie aspekti par 360 grdiem mai-na viena un t
paa joka iespaidu un nozmi. Un ir tik daudz humora paveidu un
kategoriju socils humors, agresvs humors, klaunde utt. No vienas
puses sen zinmas lietas, tomr ldz im humoru drzk uztvru k spontnu,
dabisku. Apmcbu lai-k ncu pie atzias, ka tas var bt daudz apzintks
un vadmks, nek biju domjusi. Un tiei ar o ap-zinto attieksmi pret
humoru tik daudz var pankt ne vien kds krzes situcijs, bet ar
ikdien. Tur-klt, paliekot patiesam sav komunikcij, jo vadts,
apdomts humors nebt nenozm samkslotu, sev neraksturgu komunikciju.
Jpiebilst, ka spja hu-moru izmantot k efektvu instrumentu, pai kds
konflikta situcijs, patiesb ir oti sareta un tikai ilgtermi attstma
prasme.
Jau kdu laiku mdzu vairkkrt aizdomties par motivcijas un
ilgstoas koncentrans prob-lmm, kuras sastopu gan darb ar jaunieiem,
gan cits dzves sfrs. Piemram k saglabt dalbnieku motivciju un aktvu
iesaistanos vis apmcbu garum. ajs apmcbs no jauna (jo dzik lmen)
sapratu, ka viens no efektvkajiem risinjumiem ir tiei mcans vai
citas pieredzes procesa spoana. Jo, stimuljot emocijas, kas rada
eneriju un motiv darboties un iesaistties zikrba, pozitvs
satraukuma, pozitvs sacensbas gars, noslpumaini uzdevumu elementi,
intriga par to, kas notiks tlk cilvki aizrautgi un aktvi iesais ts
proces.
Valtera iespaidiHumora darbnca man bija oti noderga un inte-
resanta, jo vadot apmcbas, biei apzinti vai neap-zinti lietoju
humoru (gan veidojot uzdevumus, gan pasniedzot informciju) un man
iet, ka produktvai mcans pieredzei kopga smieans ir oti svar-ga.
Tpat ar tri profesionli mani interes un es v-los attstt apmcbu
konceptu, kur izzint, k hu-mors un t dadas metodes (improvizcijas
tetris, klaunde, utt.) var paldzt attstt treneru un jaunat-nes
darbinieku kompetences. Tpc aj darbnc man oti patika, ka t bija oti
strukturta. Savukrt spoanas darbnca man vairk raisja prdomas,
nek bija noderga praktiski. Man oti patk sples un apmcbs spu
vakari man ir mkie, tpc bija interesanti paskatties, k sples
elementus var ieviest apmcbs un mcans proces. Pc s darbncas noncu
pie viena oti konkrta secinju-ma un pie vairkm prdomm.
Secinjums sples un splans elementus var oti labi izmantot runjot
par tdm tmm k Erasmus+ praktisks lietas, Eiropas Brvprtg darba
projekt iesaistto atbildbas utt. T viet, lai apmcbu vadtjs ststtu,
kas un k ir, ar sples un sacensbas elementu paldzbu o procesu var
padart jautru un aizraujou.
Prdomas vai tdi sples elementi k apbal-vojums, atzinba, badge
(ordenis, nozmte) iet roku rok ar neformls mcans pamatprincipiem.
Daudz runjam par to, ka dalbnieks pats ir atbil-dgs par savu mcans
procesu, pats nosaka savus mcans ieguvumus. Tpc man ir grti
saskatt, k tdus sples elementus k apbalvo-jums vai prieana uz nkoo
lmeni var ieviest mcans procesa izvrtan. Ja vien tas nav pats
dalbnieks, kur nosaka, kdu apbalvoju-mu vi saem vai kdu lmeni ir
sasniedzis. Tau vl viena praktiska lieta, kas man patika visu
apmcbu laik, un kam ir saistba ar sp-les elementiem, bija feedback
piespraudtes. Ts mudinja pievrst uzmanbu prjiem dalbniekiem un
paldzja veidot pozitvu atmosfru un ciekas attiecbas starp
dalbniekiem.
Kopum oti vrtgas, spcgas apmcbas, daudz interesantu diskusiju,
kas uz ldz im pasa-protamm lietm lika paraudzties no pavisam jauna
skatpunkta. Un, kas ne mazk svargi daudz smie-ans kop ar prjiem
apmcbu dalbniekiem, vadtjiem un organizatoriem! Paldies! ST
ARP
TAU
TISK
AS
APM
C
BAS
Lai sasniegtu iecerto, dalbnieki tika sadalti di-vs grups, un
katra grupa vienu dienu veltja humo-ra ptanai, otru spoanas jeb
gamification kon-ceptam. Treaj, apmcbu noslguma dien, visi
dalbnieki darbojs kop, izvrtjot gts zinanas, diskutjot par jau
pavisam konkrtm metodm un jauniegto zinanu pielietojuma dadajm
iesp-jm. Abas darbncas (humora un spoanas) vadja profesionli apmcbu
vadtji un jomu specilisti. Humora darbncu, piemram, vadja lietuvieu
piere-dzjuais treneris un provokatvs terapijas praktiz-tjs Arturas
Malinauskas un Eirop zinm humora trenere, psiholoe, viena no Vcijas
Humora institta izveidotjm Eva Ulmane (Eva Ullmann). Abas darb-ncas
ietvra gan apjomga teortisk materila apzi-nanu un diskusijas, gan
konkrtu metou praktis-ku izminanu un analzi. Tdjdi dalbnieki jau
apmcbu laik caur pieredzi varja atskrst, kuras metodes vai pieejas
ir tiei katram piemrotks vai efektvks un attstmas tlk.
ajs apmcbs piedaljs jaunatnes darbinieki un apmcbu vadtji no
Lietuvas un Latvijas, to-starp ar ms Normunds Plips, Elna empele un
Valters Melderis, un ms padalsimies savos iespai-dos un vrtgkajos
ieguvumos.
Normunda iespaidiApmcbas btb sastvja no divm pamatt-
mm, kas pards nosaukum Spoana (Gami-fication) un Humors.
Terminam gamification nevar-ju atrast latvisko versiju, td pagaidm
izmantoju savjo. Spoana ir pasaul izplatta pieeja, kad kdas
nopietnas tmas pasnieganu un motivcijas aktivittes var savienot ar
dadiem spu elemen-tiem. Rezultt tiek izveidotas attiecgajai mra
audi torijai interesjoas, aizraujoas un pat jautras aktivittes,
kuru uzdevums nav tikai labi pavadt laiku, bet gan ar kaut ko
iemcties. Piemram, apmcbu laik ms apguvm Erasmus+ vadlniju pamatus,
pildot slepeno aentu uzdevumus. Savu-krt Humora blok uzsvars bija
uz humora k ldzek-a lietoanu dadu socili grtu situciju risina-n. Ms
uzzinjm vairk par humora daudzveidbu, par to, kds humors savstarpji
atsveina un kds satuvina, un k daudzveidgi var lietot dados hu-mora
veidus, lai risintu saretas situcijas. oti patkami bija iepazties
ar abu pamattmu balstoo nopietno un apjomgo teoriju vai to avotiem,
un papil-dus ar praktiski izmint un iepazt to elementus.
Man persongi s apmcbas deva daudz jau-nu atziu un turpmkaj
jaunatnes darb nodergu zinanu. Jau tagad, plnojot jebkda veida
ne-formls izgltbas aktivittes, es pieeru sevi pie domas k izmantot
spu elementus, lai vairk piesaisttu uzmanbu attiecgajai tmai un
papildus palielintu jaunieu motivciju iesaistties.
Elnas iespaidiCerju, ka s apmcbas paldzs vairk apzi-
nt spoanu un humoru k mrtiecgus, struk-turtus instrumentus, tau
ieguvu daudz, daudz
SPLANS UN HUMORS JAUNATNES DARB UN NE TIKAIELNA EMPELE, VALTERS
MELDERIS, NORMUNDS PLIPSNo 24. ldz 27. septembrim Lietuv,
Bistrampolis (Bistrampolis), netlu no Paeveas, no-risinjs
programmas Erasmus+ atbalstts un Lietuvas un Latvijas Nacionlo
aentru kopgi organizts apmcbas jaunatnes darbiniekiem Gamification
and Humor as Methods in Youth Work (Spoana un humors k metodes
jaunatnes darb). Apmcbu mris bija dot iespju padziinti iepazt s
interesants pieejas un apzint to uniklo potencilu darb ar
jaunieiem, sekmjot ne vien jaunieu, bet ar jaunatnes darbinieku
motivciju un kompetences.
-
EIROPAS BRVPRTGAJAM DARBAM 20
GADU!https://europa.eu/youth/evs20_lv