Zilas debesis, -15°C un atmiņas pie ugunskura …Pirmā dziesma Brajana Lūvisa (Brian Lewis) Benedictus (Svētīts, kas nāk Dieva vārdā) meiteņu izpildījumā bija veltījums

Šodien, 20.  janvārī pie Brīvības pieminekļa, Doma laukumā iededzot ugunskuru, Doma baz-nīcā dievkalpojumā pie-minējām barikādes.

Pirms 22 gadiem Dienas redakcija bija

Doma laukumā; lai tiktu uz darbu, no Daugavmalas bija jārāpjas pāri barikā-des stūrim, no parlamenta puses – jā-spraucas cauri šaurai ejai, atstātai starp akmens bluķiem. Zem mūsu logiem (Radio mājā, tagad tur ir NEPLP.) dūmoja ugunskuri, skanēja dziesmas. Kāpēc tieši Doma laukumā – jo bari-kādes sargāja tautas priekšstāvjus par-lamentā (Deputātiem tajā laikā katram bija gāzmaska, un parlamenta ēkā viņi gulēja pa nakti.) un brīvo vārdu – radio Doma laukumā un arī – gribu teikt – nesen kā izveidoto Dienu.

Cilvēki Doma laukumā un citur

pilsētā sargāja savu tikai nupat kā at-jaunoto valsti. Tāpēc man bēdīgi un nožēlojami dzirdēt, arī svētku svinīgās runās, kādu sakām mums „dāvāja brī-vību/neatkarību“. Neviens mums neko toreiz nedz dāvāja, nedz dāvināja.

Cilvēki, kas toreiz dienu un nakti bija barikādēs, zināja un bija TV re-dzējuši, kā pirms nedēļas Viļņā tanki sašķaidīja cilvēkus, viņi jau zināja, ka Bastejkalnā ir nošautie. Zināja, ka Doma baznīcā ir iekārtots medpunkts. Cilvēki barikādēs negaidīja un arī ne-cerēja uz kādām dāvanām. Viņi darīja to, kas tajā brīdī bija viņu spēkos, lai nosargātu savu jaunatgūto valsti. Ba-rikādes, Baltijas ceļš, simtu tūkstošu manifestācijas par neatkarību 1989., 1990. gadā, LTF spēja formulēt tautas prasības un pastāvēt uz tām panāca, un piespieda Latvijas neatkarību atzīt gan Maskavā, gan Vašingtonā.

Sarmīte Ēlerte

1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumi 20.  janvārī saplānoti visas dienas garumā; ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa

un Meža kapos, Dievkalpojums Doma baznīcā, ugunskura iedegšana Doma laukumā.

Es ierados Doma laukumā, kad

viens pēc otra mainījās runātāji uz alus dārza paaugstinājuma izveidotās tribīnes, bija arī jaunas sejas. Klausī-tāju nebija pārlieku daudz, pārsvarā ļaudis brieduma gados, bet bija arī jaunieši un citā valodā runājošie. Bija karogi, plakāti un milzums fotogrāfu. Visi draudzīgi stāvēja pulciņā, un tam cauri klīda kundze ļoti nopietnos ga-dos, nepārtraukti skaļi izteikdama ļoti

sakāpinātus uzskatus. Salstošie varēja dzert karstu tēju no armijas lauku vir-tuves termosu grāpjiem un sildīties pie jaunsargu uzmanīta ugunskura. Bija prieks skatīties uz jaunsargiem, no kuriem daži bija vēl tikai bērni. Doma laukumā bija sava aura un elpa, to ļoti veiksmīgi papildināja 1991. gada bari-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 241 2013. gada 23. janvārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas 2, 4, 5, 6, 10, 12,

13Latvijas ziņas ............... 1, 3, 7, 13Latvieši pasaulē ............... 7, 9, 13Redakcijā ...................................3AL54KD............................4, 5, 13Sarmīte Ēlerte ............................1Atis Skalbergs ............................3Māra Branča skatījums ..............8Franks Gordons .......................11Jaunas grāmatas ...........9, 10, 123x3 Latvijā .......................... 11, 13Nekrologi ............................14, 15Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

1991. gada barikāžu dienu atmiņas Zilas debesis, -15°C un atmiņas pie ugunskura Doma laukumā

Sarmīte Ēlerte par BarikādēmNeviens mums „nedāvāja brīvību“

Turpinājums 3. lpp.

Rīg

ā, 2

013.

g. 2

0. ja

nvār

ī. FO

TO A

ina

Gai

līte

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 23. janvārī

Gadskārtējais An-nas Ziedares Vasaras Vidusskolas (AZVV) izlaidums un noslēgu-ma koncerts 20. janvāra pēcpusdienā jau trīsdes-mit devīto reizi pulcināja plašu publiku, jo šis sa-

rīkojums ar katru gadu jau sola daudz, taču dod nesalīdzināmi vairāk. AZVV saimei piemīt kaut kāds īpašs prieks, kāda saliedētība un mērķtiecība, kas veicina ne tik vien draudzību un iz-klaidi, bet arī nopietnu, ražīgu darbu. Šī darba rezultātus var baudīt visa sa-biedrība noslēguma sarīkojumā.

Sarīkojuma pirmo daļu, ko ļoti lietpratīgi vadīja ceturtās klases au-dzēkne Šarlote Jakse, atklāja Pēteris Strazds, beigdams savu īso uzrunu ar aicinājumu visiem vienoties Tautas lūgšanā. Tad izdalīja liecības. Speciā-lu balvu katrā klasē piešķīra gan par labākām sekmēm, gan lielāko centību. Par katru skolnieku pateica kaut ko jauku un pacilājošu. Ceturtās klases audzēkņiem, kā izlaiduma klasei, kat-ram piesprauda īpašu saktiņu. Izdalīja arī latviskās stājas, folkloras, vēstures, ģeogrāfijas, sporta balvas un Māras Saulītes ticības mācības balvu. Arī skolotāji un audzinātāji nepalika bez savām pateicības balvām no audzēkņu puses. Šogad Kārļa Rokpelņa vadībā darbojās speciāla papildus klase, piek-tā, kurai atzīmes vairs nelika, bet kas darbojās jau augstskolas sagatavoša-nās līmenī.

Apsveikumus teica Dzintaru komi-tejas priekšsēdis Dāvids Dārziņš, Ade-laides Latviešu biedrības priekšnieks Brūno Krūmiņš un Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas priekšnieks Imants Kronītis, visi uzsvērdami ne tikvien skolotāju, bet arī vecāku ļoti svarīgo lomu bērnu latviskā audzināšanā un latviešu valodas kopšanā. Apsveik-dams skolu beigušos, Imants Kronītis teica, ka nu jauniešiem ir laiks un pie-nākums turpināt darboties latviešu sa-biedrībā, lai nezaudētu iegūto. Skolas vadītāja Lilita Daenke pateicās vecā-kiem, saimniecei Ingai Pēkons-Grau-zei ar ģimeni un skolotājiem, sevišķi,

Artūram Uškānam no Latvijas un Kār-lim Rokpelnim no Ķīnas.

Kamēr sagatavoja teātra izrādi, publika dabūja padziedāt. Ilzes Kūm-bas (Coombe) un Andra Karika režijā seši skolnieki bija sagatavojuši skatu no R. Blaumaņa Trīnes grēkiem. Se-višķi izteiksmīgs Ābrams bija Emīls Baumanis.

Starpbrīdī varēja apskatīt darbus, ko jaunieši bija pagatavojuši interešu grupās: mākslā, mālu darbos un auša-nā. Muzicēšana un teātris izpaudās uz skatuves. Varēja arī iegādāties AZVV žurnālu, ko sagatavojis Rūdis Dancis ar palīgiem. Šogad krāsainās bildes to padara sevišķi pievilcīgu un košu.

Pēc 20 minūšu starpbrīža sākās muzikālā daļa. Jaunieši un arī pa-sniedzēji uz AZVV atved ļoti daudz talanta, ar balsīm un instrumentiem pieskandinādami katru brīvu brīdi un sagatavodami augstvērtīgu priekšne-sumu. Instrumenti bija daudz un da-žādi, veidodami aizrautīgu orķestri. Pirmā dziesma Brajana Lūvisa (Brian Lewis) Benedictus (Svētīts, kas nāk Dieva vārdā) meiteņu izpildījumā bija veltījums Māras Saulītes piemiņai. Se-koja deviņas dziesmas kora, orķestra un solistu izpildījumā. Daila Šmita, Tālis Štubis, Kārla Jaudzema, Matīss Baumanis, Valters Baumanis un Ak-sels Šmits izpelnījās publikas siltus aplausus ar saviem solo dziedājumiem. Visus jauniešus noteikti gaida kaut kur kāds latviešu koris! Muzikanti spēlēja vienpadsmit dažādus instrumentus, plus vēl vairākus ritma ieturētājus – bungas, trijdeksni, tamburīnu, u.c.

Programma beidzās ar latgalie-šu tautas dziesmu Teišom guoju upis molu Daces Tihovskas apdarē. Bet, nē. Vēl nāca pārsteigums, jo program-mā neminēts. Nepilnās 18 dienās, šinī Jāzepa Vītola jubilejas gadā, AZVV saime paguva iemācīties Jāzepa Vītola Gaismas pils. Publikas ovācijas bija pelnītas, kad beigās – augšām cēlās gaismas pils! Gaidījām atkārtojumu;

nesagaidījām.Kas gan tas ir, kas liek jauniem cil-

vēkiem, kuri savas skolas brīvdienas varētu pavadīt televīzijas priekšā vai vienkārši gurķoties pa māju, braukt uz vasaras skolu, kur laiks jāpavada kla-sē, un par latviešu valodas nerunāšanu jāizpilda sods? Dzintaros valda īpaša draudzība, ģimeniskums un mērķ-tiecīga darbošanās, kas neatstāj laiku

Brīnumdarbi vai......ko var paveikt 18 dienās

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2012. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Anna Ziedares Vasaras vidusskolas koris.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Turpinājums 13. lpp.

Anna Ziedares Vasaras vidusskolas vadītāja Lilita Daenke.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Trešdien, 2013. gada 23. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

kāžu muzejs autobusā ar lielu ekrānu.Savukārt, Bastejkalnā pie barikā-

žu upuru piemiņas akmeņiem stāvēja policistu goda sardze, bet paši piemi-ņas akmeņi bija burtiski noklāti zie-diem un svecītēm.

Pēc saulrieta Rīgas Domā sākās koncerts (bezmaksas). Katrs skatītājs tika laipni sagaidīts un saņēma koncer-ta programmu; labi, ka paspēju iepazī-ties ar tās saturu, jo koncerta laikā bija par tumšu, lai lasītu. Bija gan klasika, gan mūsdienas – pieminēšu tikai da-lībniekus: Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Raimon-da Tigula grupa, Renārs Kaupers, Goran Goras gru-pa, vairāki solisti (pieminēšu tikai balsis) – Andris Ābelīte, Alise Jos-te, Ieva Parša un Rīgas kamerkoris Ave sol. Barikāžu gaitās ar konkrētu notikumu stāstīju-mu veda koncerta stāstnieki – Gun-dars Grasbergs un Orests Silabriedis.

Bija skaisti, bija iespaidīgi, lai gan

divarpusstundas nosēdēt cimdos un ce-purē bija pārbaudījums ne tikai maziem bērniem. Klausītāju bija ļoti daudz, sēd-vietas bija aizņemtas. Mani pašu ļoti in-teresēja šis koncerts; viss bija skaisti, bet manuprāt Doms īpaši mīl Valsts Akadē-misko kori Latvija, jo Emīla Dārziņa Mirdzi kā zvaigzne vīru korim – tā bija kulminācija, lai arī koncerta sākumā.

Tikmēr Doma laukumā pie uguns-kura skanēja īstenas latviešu dziesmas un atmiņas, atmiņas ar dzirksteļu spie-tu naksnīgajās Rīgas debesīs. Lai tas satraukumu laiks arī paliek atmiņās, lai neatkārtojas.

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Kad 1988. g. 23. au-

gustā, noslēdzoties de-monstrācijai pie Brīvības pieminekļa pret Molo-tova-Ribentropa paktu Andrim Slapiņam vai-

cāja, vai viņš tic visam, kas tagad tiek teikts, kas tiek runāts – vai tas ir reāli dzīvē realizējams, viņš atbildēja: „Es domāju, ka ir realizējams reāli dzīvē. Tikai, protams, tā būs jauna Eiropa... Tāpatās tā nebūs Latvija, kura ir bijusi pirms 30 gadiem, pirms 50 gadiem...“

Diemžēl, Andris nepiedzīvoja Lat-vijas atdzimšanu, un kļuva par upuri Krievijas impērijas vēlmei paturēt Bal-tijas valstis savā īpašumā. 1991. gada 21. janvārī kāda vēl nenoskaidrota per-sona, slēpjoties ēnā, nošāva Andri, kurš bija tikai bruņots ar filmu kameru. Labi saprazdams, ka varai var pretoties arī ar vienkāršu patiesību, viņa pēdējie vārdi Jurim Podniekam bija: „Filmē mani!“

Tāpēc mums, kas pazina Andri, vēl jo vairāk jāpievienojas Sarmītes Ēler-tes atgādinājumam, ka mums neviens neuzdāvināja brīvību un neatkarību.

Barikāžu dalībnieki labi saprata, ar ko viņi riskē, un iznākums varēja būt daudz bēdīgāks. Neaizmirsīsim mūsu lielā kaimiņa attieksmi pret valstīm un tautām, kuras tas ir iekārojis, iekaro-jis un uzskata par savējām. 1991. gada vardarbība pret latviešiem un, vēl vai-rāk, pret lietuviešiem nav notikumi no sirmās pagātnes. Vēl svarīgāk, mūsu kaimiņš nav savu vardarbību nožēlojis vai pat atzinis par nepareizu. Slepka-vas vēl arvien tiek slēptas un sargātas.

Ko ir darījusi politiskā apvienība Saskaņas centrs, kurai ir sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta partiju, lai noskaidrotu un notiesātu slepka-vas, kuras droši darbojās Rīgas centrā 1991. gada janvārī? Vai Rīgas mērs neinteresējās par Rīgas pilsētas mier-mīlīgo iedzīvotāju drošību? Mēs nekad nevaram būt droši par nākotni, ja nav nokārtoti rēķini ar pagātni. Kas vēl šo-dien slēpjas ēnās?

Neaizmirsīsim arī latviešu trim-das lielu lomu politikas laukā, uzturot Rietumu valstis informētas par patieso stāvokli okupētā Latvijā, un lobējot, lai tiktu likts spiediens Padomju savienībai neizmantot vardarbību Baltijas valstīs.

Mēs esam viena tauta, katrs ar at-šķirīgām dzīves gaitām, bet ar vienu kopīgo likteni. Ja mūsu senči senāk dzīvoja teritorijā gandrīz pat līdz Mas-kavai, tad tagad esam iezīmējuši ar Zilupi daudz šaurākas robežas. Vairāk gan mēs neatdosim!

Apzināsimies, ka mūsu zemes iekarotājiem izdevīgākais ierocis ir vienmēr bijis skaldi un valdi, un nepa-kļausimies tam. Barikādes mūs salie-dēja. Neatsvešināsimies!

GN

Barikāžu dienu atmiņas Turpinājums no 1. lpp.

Filma „Tautas balss barikādēs“„Latviešu tauta vienotībā un mīlestībā sargā savu brīvību“

Ir 2013. g. 20. janvā-ris. Latvijā plīvo sarkan-baltsarkanie karogi sēru noformējumā. Tauta piemin 1991. g. barikāžu upurus. TV pirmajā ka-nālā pirmizrāde filmai Tautas balss barikādēs.

To veidojuši operators un režisors Rodrigo Rikards un Dainis Ivāns.

Par barikādēm rādītas dažādas filmas, bet šī padziļina jau redzēto, atainojot to dienu notikumus. Dūmo ugunskuri Doma laukumā, pāri lauku-mam skan ziņas latviski, krieviski, an-gliski, vāciski; saspringti strādā radio darbinieki, gatavojot raidījumus par dramatiskajiem notikumiem Lietuvā, saucot cilvēkus no visas Latvijas celt barikādes, lai sargātu valsti no OMON bandītu patvaļas. Doma baznīcā ārsti iekārto pirmās palīdzības punktu, at-ved gāzmaskas, medikamentus. Kāda lietuviete skaidro, kas ir nepieciešams, jo Viļņā padomju armija ar tankiem samala cilvēkus pie TV, pielietoja gā-zes, nogalināja desmitiem neapbruņo-tu cilvēku.

Radio sauc atsaukties cilvēkus, lai dotu asinis. Nāk latvieši, krievi, kāds kaukāzietis. Apbrīnojama ir cilvēku atsaucība un saliedētība. Intervēti ir

daudzi krievi, visi viņi nosoda Maska-vas sarīkoto slaktiņu Lietuvā.

OMON bandīti Vecmīlgrāvi sa-šāvuši riepas 12 mašīnām, vairākas aizdedzinājušas. Uz barikādēm esošos cilvēkus likuši gulties uz zemes un šā-vuši garām gulošajiem, bet tiem, kas pacēluši galvas, spēruši pa tām, drau-dējuši nošaut. Un tad jau ir pirmais upuris – nošauts Roberts Mūrnieks.

Bet padomju režīmam neizdodas tautu padoties. Radio jau raida ziņas. Norvēģu valodā stāsta pasaulei pa-tiesību par Gorbačova pārbūvi un tās noziegumiem. Skan tautas balss apņē-mīgi un stingri.

Pārdaugavā pie TV ēkas vīri ceļ aiz-sprostus pret debesīm, kas neļautu no-laisties helikopteriem. Daugavā sabrau-kuši zvejnieku kuģīši, kas gatavi traucēt sarkanajiem slepkavām piebraukt pa upi pie TV un izcelt desantu. Vecmīlgrāvī sašauts un aizdedzināts autobuss. Ve-crīgā gar dēļu sētu piesprausti zīmējumi par Rubiku un Kaulu.

Dainis Īvāns saka: „Latviešu tauta vienotībā un mīlestībā sargā savu brī-vību. Tautas dziesma cīnās pret ieka-rotājiem.“

Filma uzņemta studijā Scilla.Atis Skalbergs

Laikrakstam „Latvietis“

Bastejkalnā Rīgā, 2013. g. 20. janvārī.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 23. janvārī

Sestdien, 29.  decembrī Kultūras dienu ietvaros pulcējas ap 80 tautiešu Adelaides Latviešu namā Tālava, lai klausīties pazīstamās Melburnas lat-vietes Ilzes Švarcas referātu par lat-viešu rotu vēsturi. Ilze ir vācu valodas skolotāja – bet pēc stundām viņa ir mācījusies rotu kalšanu universitātes līmenī, kā arī darbojusies pie rotkaļu meistariem gan šeit, gan Latvijā.

Referāts sākās nevis ar pazīstama-jiem Nameja gredzeniem vai Kuldīgas saktām, bet ar vairākiem attēliem no modernām rotām, iesaistot klausītāju domas par moderno mākslu.

Ilze tad mūs aizveda ar piemērotu bilžu krājumu uz arheoloģiskajiem iz-rakumiem, lai mēs saprastu, no kurie-nes mūsu latvju rotas ir radušās. Rotu vēsture atspoguļo tautas vēsturi, tādēļ bija interesanti dzirdēt, kā rotas ir attīs-

tījušās līdz ar sabiedrisko dzīvi. Rotas iedala arheoloģiskās, etnogrāfiskās un modernajās, un Ilze stāstīja galveno-kārt par arheoloģiskajām un etnogrā-fiskajām, kaut viņa deva ieskatu arī par mūsdienu modes rotām. Varēju just, cik Ilze ir iedvesmota par mūsu rotu bagā-tību un nozīmi. Latvju rotu klāstu var vislabāk redzēt Latvijas Nacionālā vēs-tures muzejā, kas iekārtots Rīgas pilī.

Ilze stāstīja, ka 2012. gadā apcie-mojumā pie rotkaļa Daumanta Kalniņa Cēsu pils kalvē, starp citu, pielaikoja seno metāla galvas vaiņagu. Vaiņags esot bijis pārsteidzoši viegls un ērts. Viņa mudināja, lai mēs, precētās kun-dzes, pārdomājam vienkāršo lakatiņu lietošanu pie tautas tērpiem. Pareizāk un cēlāk būtu vilkt seno metāla galvas rotu, cepuri vai austu aubi.

Ilze ir uzņēmusies LJAA Lietišķās

mākslas nozares vadību un lai iesāktu darbību, tika izdalītas aptaujas lapas, lai gūtu informāciju par latviešu lie-tišķās mākslas darinātājiem Austrālijā un Latvijā. Viņa arī lūdza ieteikumus, kā veidot latviešu lietišķās mākslas at-tīstību Austrālijā.

Lietišķās mākslas izstāde un iz-pārdošana notiks Melburnas Latviešu namā no 9. – 11. martam. Izstādi rīko Ināra Teilora (Taylor) (Beklešovu). Iz-stādē būšot unikāla iespēja redzēt un iegadāties tautas mākslas piemērus, un atlikums no izstādes tiks ziedots AZVV, lai attīstītu Austrālijas latvie-šu jaunatnes lietišķās mākslas spējas un zinības.

Ilzes darbus var redzēt tīmekļa lapā: http://vasara.com.au/home

Linda GraudiņaLaikrakstam „Latvietis“

Kultūras dienas At-klāšanas ballīte spilgti atspoguļoja Kultūras dienu (KD) skatienu uz mūsu nākotni. Tanī vakarā varējām izjust mūsu jauniešu enerģiju

un dzīves prieku latviskā vidē.Šai vakarā arī bez šaubām bija ma-

nāma tā draudzība un sadarbība, kāda jau pa gadiem izveidota starp lielajiem latviešu centriem Austrālijā, bet kura šķiet pastiprinājusies līdz ar mūsu

skaita samazināšanos. Muzikanti nāca gan no Melburnas, gan no Sidnejas, un vakara rīkotāja Zinta Līduma bija pieaicinājusi draugus no Melburnas izpalīdzēt virtuvē un aiz letes. Liekas, ka šādai sadarbībai kļūs arvien svarī-gāka loma mūsu sabiedrības nākotnes darbībā.

Atklāšanas ballīte notika Adelai-des Latviešu nama Tālava lielajā zālē. Šis sarīkojums bija pēdējais pirmās dienas notikumu virknē, kuri it kā ie-plūda viens otrā gan laika ziņā, gan arī

ar to, ka uz visiem varēja ērti aizstai-gāt, sākot ar dievkalpojumu latviešu Sv. Pētera baznīcā, kam sekoja Atklā-šanas koncerts Aneslijas koledžā un Pieņemšana Tālavas mazajā zālē.

Atklāšanas ballīte bija ļoti labi ap-meklēta, un, kā iecerēts, tanī piedalījās visas paaudzes – no pavisam maziem līdz mūsu senioriem un visi pa vidu! Ieejot zālē, mūs sagaidīja Kontrabass no Melburnas: pie klavierēm Sandra

Danči, danči un vēl danči!AL54KD Atklāšanas ballīte

Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolikaIlzes Švarcas referāts Austrālijas Latviešu 54. Kultūras dienās

Ilzes Švarcas referāts par rotām.

FOTO

Ant

ra Š

varc

a

Ilze Švarca referē par rotām.

FOTO

Ant

ra Š

varc

a

„Kontrabass“. No kreisās: Roberts Birze, Petras Nes-teckis, Inguss Purēns, Daris Leitmanis.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

„Sidnejas muzikanti“. No kreisās: Andris Kariks, Vēsma Put-niņa, Daina Kaina, Lilita Daenke (Adelaide), Viktorija Mačē-na, Andrejs Mačēns, Ojārs Greste.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Turpinājums 5. lpp.

Trešdien, 2013. gada 23. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

2012. gada 26. decembrī, AdelaidēĻoti cienījamās dāmas, augsti go-

dātie kungi, Latvijas kultūras draugi

un mīļie tautieši!Apsveicu jūs Austrālijas Latviešu

54. Kultūras dienās! Visdziļāko cieņu un pateicību jums, kas rīko šīs dienas. Jūs esat atteikušies no sava brīvā laika, jūs par prioritīvu uzlikuši Latvijas kul-tūru, un es jūs apbrīnoju. Es apbrīnoju cilvēkus, kuri gadiem, gadu no gada svešā vietā spēj savu kultūru, savu tra-dīciju un saknes kopt. Man nav zināms, kā jūs pierunājat savus bērnus svētdie-nās doties uz svētdienas skolu, kad citi bērni spēlē futbolu. Man nav saprotams, kā jūs spējat glabāt tautas tērpus, tautas dziesmas laikā, kad var vienkārši skatī-ties iespējams seriālus televīzijā. Jūs visi esat apbrīnas vērti. Paldies jums par to!

Mēs ļoti bieži, kad satiekamies Ei-ropas kultūras ministri, pārrunājam par kultūras nozīmi, it sevišķi tagad –

krīzes laikos. Viena no pamatdomām ir, ka kultūra faktiski ir vienīgā konku-rētspējas atšķirība. Jūs visi esat gājuši augstās skolās, kas latviešiem ir tradi-cionāli, un zināt, ka matemātika ir tieši tāda pati kā Austrālijā, tā Amerikā un Latvijā. Globuss, ģeogrāfija ir tā pati, atomu zinātnes un bioloģija visā pa-saulē ir vienāda. Tā vienīgā – vienīgā, vienīgā atšķirība, ar ko jūs atšķiraties no citiem Austrālijā – šajā Bābeles tor-nī – ir jūsu uzkrātā latvietība – tautas dziesma, tautas deja, Rainis, Dārziņš, Vītols un Dziesmu svētki.

Dziesmu svētki ir UNESCO man-tojums, tas ir cilvēces meistardarbs. Dziesmu svētki nav tikai vienreiz pie-cos gados Rīgā. Šeit, šodien Adelaidē

Latvijas Kultūras ministres runaAustrālijas Latviešu 54. Kultūras dienu Atklāšanas koncertā

Birze, akustiskās ģitāras – Petras Nes-tesckis un Roberts Birze, basģitāra – Daris Leitmanis un pie bungām Inguss Purēns. Visi grupas dalībnieki arī vo-kālisti. Kontrabass mūs iepriecināja ar vairākām latviešu dziesmām, kamēr ieēdām vakariņas. Šī bija pirmā reize, kad Kontrabass uzstājās Adelaidē, un ceram, ka tā nebūs pēdējā!

Pēc vakariņām muzicēšanu pār-ņēma labi pazīstamie un iemīļotie Sidnejas muzikanti: Viktorija Mačē-na – akordeons, Andrejs Mačēns – ģi-tāra, Daina Kaina, Vēsma Putniņa un Andris Kariks – vijoles, Ojārs Gres-te – bungas. No Adelaides pievienojās Lilita Daenke – akordeons un mūsu Latvijas viešņa Kristīne Kārkle-Puri-ņa – vijole. Visi ansambļa dalībnieki arī vokālisti.

Mūzikas temps sākumā mierīgs, bet skanīgs – lielākā daļa klātesošie, ieskaitot vecākus gados, uz reizi pie-cēlās un danči sākās! Pamazām, mūzi-kai paliekot straujākai, vecākie gados piesēdās un ar smaidiem uz sejām ska-tījās kā jaunā paaudze turpināja dan-cot ar lielu sajūsmu. Liela daļa prata dančus, bet, ja kādu nezināja, to drīz vien apmācīja bijusī adelaidiete, tagad melburniete – Lija Bērziņa.

Varējām tikai apbrīnot lielo dažā-dību dančos, ko šodien prot jaunieši. Ja agrākos gados zinājām tikai ierobe-žotu repertuāru rotaļu un tautas dejas, tagad jaunieši māk daudz dančus, kuri ir arī populāri Latvijā. Neapšaubāmi, iemesls ir Latvijas folkloristu viesoša-nās mūsu pasākumos – ne tikai Kul-tūras dienās, bet arī Jaunatnes dienās, 3x3 saietos un Vasaras vidusskolā, kā arī bērnu nometnē Tērvete. Savā laikā lielu iespaidu ir atstājuši Ilga Reiz-niece, Arturs Uškāns, Kristīne Kārk-

Danči, danči un vēl danči!Turpinājums no 4. lpp.

le-Puriņa un Edgars Kārklis.Atklāšanas ballīte bija ļoti piemē-

rots noslēgums pirmajai KD dienai, un uzstādīja jautru un pozitīvu noskaņu

pārējai nedēļai. Paldies Zintai un palī-giem par veikto darbu!

Rudīte BērziņaLaikrakstam „Latvietis“

LR kultūras ministre Žaneta Jaunze-me-Grende AL54KD atklāšanā.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Turpinājums 13. lpp.

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 23. janvārī

Sava Austrālijas ce-ļojuma laikā nolēmām doties apskatīt Tasmā-niju. Pirms došanās par Tasmāniju zinājām tikai vienu, ka tā ir mazais sirds izskata štats zem

Austrālijas kontinenta.Izlidojām no Sidnejas lidostas agrā

rītā neziņas pilnas. Lidojot pāri Tas-mānijai, redzējām, ka tā ir ļoti zaļa un ar lieliem apstrādātiem tīrumiem.

Nolaidāmies Lonsestonā (Laun-ceston), lielākajā pilsētā Tasmānijas ziemeļaustrumos. Pirmais iespaids, braucot no lidostas uz pilsētas centru, Lonsestonas daba ir līdzīga Latvijas dabai, līdz brīdim, kad pie horizonta pavērās lielas kalnu grēdas. Lonses-tona ir neliela, skaista un sakopta pil-

sēta. Uzbraucot kalnā, pavērās brīniš-ķīgs skats uz pilsētu un jahtu piestātni. Puķes un ziedoši krūmi skatu tikai papildināja.

Mūsu mājvieta Tasmānijā bija Sēra strauts (Sulphur Creek), mazs ciemats pašos Tasmānijas ziemeļos pie Basa šauruma; tādēļ no Lonsestonas devā-mies tālāk uz rietumiem.

Nākamā pilsēta mūsu ceļā bija De-loraine. Skaista un vēsturiska pilsēta. Tā bija pirmā pilsēta, kurā satikām lat-viešus – Ojāru un Lilitu Miķelsonus. Sēžot viņu dārzā, likās, ka esam Lat-vijā. Jauka pieturvieta, bet mūsu ceļš veda tālāk.

Tālāk devāmies uz Devenportu (Devonport). Ceļa norādes jau laikus vēstīja, ka ir gaidāma liela osta. Ne-bijām vīlušies, jo jau pa gabalu bija

redzams liels kuģis – Tasmānijas gars (Spirit of Tasmania), mums patīkama-jās sarkanbaltajās krāsās. Pirmo reizi ieraudzījām skatu no Tasmānijas uz

Par spīti vasaras karstumam, svētdienas, 20.  janvāra pēcpusdie-nā Hobartā, Ievas un Arnolda Šauļu viesmīlīgajās mājās pulcējās latvieši. Noklausīties Latvijas viesa Agra  Pī-rāga referātu sanāca 22 ar pusi – vietē-jie tasmānieši un arī tautieši no citām pasaules malām.

Visi ar interesi klausījās Agra sagatavoto referātu Tipisks latvie-tis – strādīgs, bet ne mērķtiecīgs, ko pavadīja vizuālie materiāli. Referāts atspoguļoja Latvijā dzīvojošā latvieša mentalitāti un deva plašu pārskatu par pētījumiem šajā jomā. Referāta no-slēgumā Agris izsmeļoši atbildēja uz daudzajiem klausītāju jautājumiem.

Pasākuma turpinājumā visi noska-tījās krāšņu īsfilmu ar sentimentālu piesitienu par Baltijas valstu galvaspil-sētām.

Tam sekoja kopīga sadziedāšanās un sātīgs mielasts ar pašu sagatavo-tiem gardumiem latviešu gaumē.

Ieva ŠauleLaikrakstam „Latvietis“

Tasmānijas latviešu pēcpusdienaViesis no Latvijas sniedz referātu

Pirmā rindā no kreisās: Maruta Žvagulis-Boida (Boyd), Rita Šmite (Latvija), Alberts Mukāns, Ivars Pārums, Kārlis Pārums. Otrā rindā: Līga Veska, Ilona Džeikobsone (Jacobson), Imants Šleiters, Biruta Zilberta, Edīte Frika (Frick). Trešā rindā: Laima Packane, Oskars Bucis, Ieva Šaule, Mārtiņš Džeikobsons (Jacobson), Arnolds Šaulis, Ervīns Miezītis, Ivonna Pīraga (Latvija), Agris Pī-rāgs (Latvija), Žanna Roberta (Anglija), Inese Pētersone (Sidneja), Solvita Rep-ša, Ostins Kūmbs (Austin Coombe) (viņas dēls).

FOTO

Pīte

rs D

žeik

obso

ns (P

eter

Jaco

bson

)

Tasmānijas sirdsLatvijas ceļotāju skatījums

Tasmānijas velns Vingsa dzīvnieku parkā Ganspleinsā.

FOTO

Dai

ga K

urpn

iece

Ar mammu barojam ķengurus Vingsa dzīvnieku parkā.

FOTO

Dai

ga K

urpn

iece

Skats no Nata klints uz apkārtni Stenlijā (Stanley).

FOTO

Dai

ga K

urpn

iece

Turpinājums 12. lpp.

Trešdien, 2013. gada 23. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Pirmo divu darbības gadu laikā Latvijas skautu un gaidu fonds pie-saistījis 55 biedrus no Latvijas, ASV, Kanādas un Austrālijas, ziedojumos saņemot 6638 latus. Pirmajā skautu un gaidu projektu konkursā 2012. gadā finansējums tika piešķirts trīs projek-tiem, kas saņēma atbalstu 920 latu ap-jomā un deva iespēju realizēt skautu un gaidu aktīvās āra nodarbības, kā arī izdot vēsturiski nozīmīgu grāmatu.

Februārī apritēs divi gadi, kopš Latvijas skautu un gaidu fonda atklā-šanas. Šajā laikā fonds piesaistījis 55 ziedotājus, kuri ar saviem ziedoju-miem atbalsta skautu un gaidu brīvprā-tīgo vadītāju darbu, centienus, veidot pilnvērtīgu Latvijas bērnu un jauniešu dzīvi un audzināt Latvijas nākotnes vadītājus. Ikviens Latvijas skautu un

Šī gada 12. un 13.  janvārī pirmo reizi Minsterē tika organizēts starp-tautiskais novusa turnīrs Vienlīdzīgu iespēju  kauss  2013. Turnīru organi-zēja Vācijas Novusa sporta apvienība, F.I.N.S.O Starptautiskā novusa fede-rācija un Latviešu Centrs Minsterē ar vairāku brīvprātīgo palīgu atbalstu.

Turnīra mērķi bija: novusa popu-laritātes veicināšana Vācijā, sportistu iemaņas ieguve un stiprināšana, talan-tīgu jauno sportistu meklēšana, jaunu kontaktu dibināšana, kā arī informāci-jas un pieredzes apmaiņa starp sportis-tiem no dažādām valstīm. Ļoti svarīgi bija parādīt, ka šī brīnišķīgā spēle no-jauc aizspriedumu un kūtruma barjeru starp veseliem sportistiem un sportis-tiem ar fiziskiem ierobežojumiem.

Kā goda viesi uz turnīra atklāšanu bija ieradušies Minsteres mērs Kari-na Reismann un integrācijas nodaļas priekšsēdētājs Spyridon-Paul Mari-nos, lai iepazītu Latvijas nacionālo sporta veidu un sveiktu gan dalībnie-kus, gan viesus.

Visus dalībniekus sveica arī Lat-vijas Republikas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava un pozitīvi novērtēja mūsu centienus popularizēt novusu, uzsvērot sacensību motīva – šķēršļu un grūtību pārvarēšana sportā – cen-trālo nozīmi.

Sacensībās piedalījās sportisti no Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas un Ungārijas (kopā 42 dalībnieki), tanī skaitā arī trīs sportisti ratiņkrēslos. Visi trīs izrādīja nopietnu konkurenci un ieņēma 20., 26. un 31. vietu (Kitovs Sergejs, Voroneckis Maksims, Raciks Vladimirs).

Mēs priecājamies par jaunajiem sportistiem no Ungārijas (Daniel Ke-lemen un Zoltan Nandori), kuri ieņē-ma 21. un 24. vietu. Ņemot vēra, ka abi sportisti tikai pirms aptuveni gada iepazina novusu, iegūtā pozīcija ir at-zinīgi vērtējams sasniegums.

Pirmās trīs vietas vīriešu grupā ieņēma Jevgenijs Katkevičs (LAT), Mikhel Leipist (EST) un Juris Cirvelis (LAT). Savukārt sieviešu grupā Beni-

ta Vīksne (LAT), Lilita Gaile (LAT) un Irena Ivina (RUS).

Svētdien organizētās dubultspēles bija jo īpaši interesantas. Dubultspēles bija ļoti labs piemērs tam, ka novuss vieno vienā komandā, neatkarīgi no dzimuma, tautības, vecuma un fiziska-jām spējām. Pirmo trīs vietu ieguvēji dubultspēlēs bija Cirveis J/Cirvelis M (LAT), Leipst/Vaupere (EST) un Ce-purītis/Raidlepp (LAT/EST).

Mēs esam īpaši gandarīti par iz-devušos turnīru un ceram, ka šis no-tikums ir veicinājis novusa izaugsmi Vācijā. Liels paldies visiem dalībnie-kiem, palīgiem un atbalstītajiem.

Paldies arī Latviešu Centram Minsterē, Vācijas novusa sporta fede-rācijai un F.I.N.S.O starptautiskajai novusa federācijai un, protams, palī-

giem, pateicoties kuriem šis pasākums bija izdevies!

Kaspars PaegleLaikrakstam „Latvietis“

Foto Judit Krajko, Viktors Kangeris.

„Vienlīdzīgu iespēju kauss 2013“Minsterē notiek piektais starptautiskais novusa turnīrs

Turnīra atklāšana.

Sacensības.

Spēlētāji.

Latvijas skautu un gaidu fonds finansē pirmos projektusTrīs projekti saņem 920 latus

Turpinājums 13. lpp.

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 23. janvārī

Savas aizņemtības dēļ laikus nepaspēju ap-skatīt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls Miķeļa Fišera darbu izstādi Liel-viela, tomēr pēdējās die-nās pirms tās aizvēršanas

20. janvārī to paguvu izdarīt. Gan tās ap-joma, gan satura dēļ nolēmu, ka par re-dzēto jāpastāsta avīzes lasītājiem tālākās zemēs, kuri to nav varējuši apmeklēt.

Mākslinieka Miķeļa Fišera vārds man saistās ar viņa vecākiem – operdzie-dātāju Miķeli Fišeru un savulaik ļoti po-pulāro dzejnieci Āriju Elksni. Par viņu mīlestību un savstarpējām attiecībām kādreiz daudz mēļoja, kam acīmredza-mi bija zināms pamats, ja jau māte dēlu nosauca tēva vārdā un ja Miķeļu dienā dažus mēnešus pēc vīra nāves viņa lab-prātīgi aizgāja no dzīves, vēl dēlam tikai 13 gadus vecam esot. Domājams, ka šie notikumi jaunā puiša dvēselē iesakņojās tik dziļi, ka jo ilgi no tā nespēja atbrī-voties. Nāves tēma, robežu pārkāpšana, tiekšanās izzināt citas pasaules esamību uz daudziem gadiem kļuva par viņa ga-rīgās pasaules stūrakmeni.

Viņa radošā darbība sākumā iezī-mējās ar vairākiem skandāliem, kuru pamatā bija vairāku tabu pārkāpšana. To acīmredzot veicināja dažādu narko-tisko vielu lietošana, kuru dēļ Miķelis Fišers iepazina kādas citas esamības pastāvēšanu. Vēlāk gan no šīm vielām jaunais mākslinieks atteicās, taču inte-rese par alternatīvu pasauļu eksistenci palika. Viņš sāka interesēties par New Age, ezotēriku un līdzīgām mācībām. Rezultātā Miķelis Fišers ceļoja uz vai-rākām tā saucamajām spēka vietām Meksikā, Krimā un citur. Pēc to ap-meklējumiem viņš savā jaunradē attei-cās no negācijas un pievērsās alterna-tīvo realitāšu attēlojumam. Izstāde tad arī ir veltīta tieši šim viņa daiļrades periodam – laikam no 2006. gada.

Ieejot Arsenālā, pirmais iespaids

ir visai šokējošs. Liekas, ka esi iegājis kādā dīvainā izplatījumā, kurā valda savādas būtnes, kuras kaut kur redzētas un kādi dažkārt tiek tēloti citplanētieši. Vēlāk iedziļinoties un virzoties tālāk, visai drudžainais noskaņojums nop-lok. Katrs skatītājs droši vien redzēto uztver savādāk, individuālāk, atkarībā no viņa garīgās prakses, garīgās pa-saules struktūras. Personīgi es šos tē-lus uztveru kā simbolus par mūžīgām tēmām, kuras arī neliekas visai oriģi-nālas. Tālāk skatienam paveras kalnu klinšu ainavas, kurās ik pa brīdim pa-rādās kādas zīmes, kas vēsta par kaut ko pārpasaulīgu. Tātad tās nav glezno-tas no dabas (pēcāk gan uzzinu, ka Mi-ķelis Fišers tagad dodas plenēros), drī-zāk ir mākslinieka fantāzijas augļi. Šīs ainavas liek atcerēties krieva Nikolaja Rēriha, lietuvieša Čurļoņa, latvieša Ar-vīda Straujas un citu gleznotāju darbus.

Tikai izlasot izstādes kuratores Eli-tas Ansones apcerējumu iespaidīgajā katalogā, apjaut, ko tad Miķelis Fišers skatītājam piedāvā savos darbos un kas tajos būtu jāsaskata. Kā mākslas zi-nātniece raksta, izstāde ir ceļazīme uz mākslinieka alternatīvajām realitātēm, kurā „ietilpst Zemes ekstrēmo ezotēris-ko ainavu apmeklējums, apziņu papla-šinošas šamaniskas vīzijas, pelde Lielo Kosmisko Paradoksu vannās, kā arī konfrontācija ar patieso lietu kārtību sazvērestības teoriju stindzinošajā gais-mā“. Tātad visai reālās ainavas nav tikai

tas, ko ieraugi. Tās rāda mītiskas pasau-les rašanās vai šamaniskās vīzijās ierau-dzītus tēlojumus. Gleznas acīmredzami ir enerģētiski pieblīvētas, ja jau kā fas-cinēts skaties šajā alternatīvajā realitātē autora interpretācijā un dīvainajās būt-nēs – cilvēku un dzīvnieku vai putnu krustojumos, arī citu rēgaini pārdabisku būtņu veidolos, kas tajās parādās.

Blakus gleznām izstādītas arīdzan instalācijas, kas vēsta par šīm neiepa-zītajām pasaulēm. Instalāciju vielis-kums un materialitāte rada taustāmu pierādījumu šādu ārpus īstenības pa-stāvošu pasauļu eksistencei.

Miķeļa Fišera māksla, būdama savrupināta un neierasta parastam skatītājam, var patikt vai nepatikt, bet ar to ir jārēķinās.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsAlternatīvais reālisms Miķeļa Fišera mākslā

Izstādes kopskats.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Miķelis Fišers. „Ardievas“. 2008.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Miķelis Fišers. „Accacore“. 2008.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Miķelis Fišers. „Kalnu gari“. 2007.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Trešdien, 2013. gada 23. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Šī ir trešā grāmata sērijā Tūrisma ceļvedis vēsturē, šoreiz veltīta zviedru laikiem Vidzemē. Hronoloģiski tā ap-tver laika posmu no 1629. līdz 1710. ga-dam. Kā jau mēs zinām, Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks grāfa Šeremet-jeva vadībā ar nežēlīgu rūpību postīja Vidzemi, aiz sevis atstājot nodedzinā-tas baznīcas, skolas un muižas. Un kā izrādās – uzreiz pēc krievu aiziešanas iedzīvotāji visu atjaunoja, bet līdz nā-košajam krievu iebrukumam.

Liekas, ikviens latviešu vēstur-nieks ir kaut nedaudz pētījis zviedru laikus, jo no tiem ir saglabājušies ne-skarti gandrīz visi arhīvi. Sevišķi vēr-tīgi liekas zviedru mērnieku veiktie kartogrāfijas darbi un daudzie baznīcu

Dienu pēc 2009 Ierakstu Gada Balvas, ansamblis AlisP lauza savu 12 stundu garo solījumu, ka beigs spēlēt, jo uzrakstīja jaunu dziesmu... Dziesma ir iekļauta jaunā platē Attiecību Putra; deviņas dziesmas tapušas no minētās dienas līdz 2012. gada maijam, kad miksēšana tika veikta Hodila Studios, Valmierā.

Galvenie ieraksti notika Rubeņa ierakstu Telpā 2011. gada rudenī, līdz 2012. gada pavasarim. Materiāli tika miksēti ar kopīgiem spēkiem: Lomiks, Edgars Rubenis un Gundars Rullis. Pro-tams, miksēšanas procesā bija gadījumi kā, piemēram, „skan kā geju disko“, vai

kad Edgars sāka editēt solo ģitāras likus, tomēr nekas nopietnāks nekā varēja tam tikt pāri ar kādu laiku meditāciju.

Ansambļa dalībnieki: Gundars Rul-lis – ģitāra un balss, Edgars Rubenis – bass, Edgars Āboliņš – bungas. Vēl piedalās Gunita Groša, Elza Feldmane, Dina Skreitule un PND sastāvdaļas.

Albuma  skanējums ir konkrēts un enerģisks trio roks. Vārdi un mū-zika – Gundars Rullis, aranžējumi un producēšana kopīga – Edgars Rubenis, Edgars Āboliņš un Gundars Rullis.

Ierakstu var klausīties un lejup-(ie)lādēt http://alisp.bandcamp.com

Mājas lapā ar papildus informāci-

ju, tekstiem un tulkojumiem drīzumā tiks publicēta.

AlisPLaikrakstam „Latvietis“

Laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu izdevniecība LiePA klajā laidusi Rietumungārijas Universitā-tes Filoloģijas fakultātes Urālistikas katedras lektores, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju re-ferentes, publicistes Lāsmas Ģibietes grāmatu Biļete uz paradīzi.

Izdevumā apkopoti stāsti par ce-ļojumiem uz dažādām Rietumeiropas un Viduseiropas valstīm, ko papildina pašas autores fotoattēli un bagātīgs izziņas materiāls. Par konkrēto valsti apkopoti ne tikai interesanti vēstures un ģeogrāfijas fakti, bet arī L. Ģibie-tes skatījums un ceļotājas pieredze. „Biļete uz paradīzi nekādā ziņā nav uzskatāma ne par ģeogrāfijas grāmatu, ne mācību līdzekli. Pirmkārt, jau tā-

dēļ, ka no cita pieredzes mācīties nav iespējams. Otrkārt, visas pilsētas, par kurām esmu mēģinājusi stāstīt, skatī-tas žurnālista un varbūt nedaudz pat literāta, bet nekādā gadījuma ne ģeo-grāfa acīm,“ darba priekšvārdā pauž autore.

Kopā grāmatā aplūkotas astoņas valstis, sākot ar Spāniju un noslēdzot ar Horvātiju. Izdevuma dizaina autors ir mākslinieks Uldis Baltutis, projek-ta vadītāja – Ērika Birzkopa, literārā redaktore – Latvijas Rakstnieku savie-nības biedre, tulkotāja Silvija Ģibiete.

Ja vēlaties šo grāmatu iegādāties, lūdzu, sazinieties ar autori, rakstot uz viņas elektroniskā pasta adresi: [email protected] vai zvanot uz tāl-runi +36 70 283 5892.  ■

„Biļete uz paradīzi“Iznākusi Lāsmas Ģibietes grāmataĢibiete, L. Biļete uz paradīzi. – LiePA, 2012. – 176 lpp.

L. Ģibietes grāmatas „Biļete uz paradīzi“ vāciņš.

„Attiecību Putra“„AlisP“ izdod jaunu „plati“

„Attiecību putra“.

„Zviedru laiki Vidzemē“Jauns tūrisma ceļvedis vēsturē

„Zviedru laiki Vidzemē“.

zīmējumi. Jaunajā grāmatā bija iespē-jams apkopot daudzos pētījumos izkai-sītās ziņas par muižu, baznīcu un skolu vēsturi, turklāt daudz ko ilustrēt ar tā laika zīmējumiem. Un tad izrādījās, ka atšķirībā no Kurzemes, šeit ēkas tika būvētas no koka un bija tik pavirši celtas, ka jau pēc 10-20 gadiem bija uz sabrukšanas robežas. Tikai Zviedrijas karaļu finansētās mūra baznīcas ir no-nākušas līdz mūsdienām, un joprojām ir apskates cienīgi kultūras objekti.

Pārsteigums izrādījās Vecrīga: tajā saglabājies tik liels zviedru laiku celt-

Turpinājums 12. lpp.

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 23. janvārī

Pēc Otrā pasaules kara, mītnes zemēs dzī-vodami, latvieši pieturē-jās pie saviem ierastiem ēdieniem, taču paau-dzēm mainoties, zināša-nas par latvisko virtuvi sašaurinājās. Jaunās

paaudzes saimnieces, latviešu valodu neprazdamas, nemācēja izlasīt vecās mātes līdzi paņemtās pavāru grāmatās vai ar roku rakstītās, no kaimiņienes palūgtās receptes, bet vecās mātes ga-tavotie ēdieni garšoja gan, un tā radās vajadzība pēc latviskās pavārmākslas kursiem. Šo vajadzību saredzēja Val-da Pedija (Peddie), aprūpes grupas Laima vadītāja Adelaidē, un tā, pirms dažiem gadiem, iesākās ikmēneša pa-vārmākslas kursi Tālavā. Kursi notiek angļu valodā, lai latviešu trimdinieku pēcteči varētu iemācīties savu senču virtuves noslēpumus.

Protams, nākošais loģiskais solis ir – izdot pavārgrāmatu! Lai taptu šī grāmata, Latvian Flavours (Latviešu garšas) angļu valodā, Adelaides latvie-šu saimnieces dalījās ar savām ģime-nes receptēm. Priekšvārdā Adelaides Latviešu biedrības (ALB) priekšsēdis Bruno Krūmiņš pateicas šīm saimnie-cēm un novēl visiem labu apetīti. Grā-matas deviņdesmit lappusēs receptes sadalītas sešās kategorijās, un blakus ļoti tipiskiem latviešu ēdieniem kā – pīrāgi, rupjā maize, frikadeļu zupa, karbonāde ar skābiem kāpostiem un pelēkie zirņi, atrodami arī daži ne tik izteikti latviski, kā borščs un paska. Taču visas receptes izklausās ļoti gar-šīgas, un ņemot vērā, ka Latviju par savu ir saukušas visādas kaimiņu tau-tas, tad nav nekāds brīnums, ka mums pielipis šis tas arī no kaimiņu galda. Ja skatītos pietiekoši tālā pagātne, tad par to pašu frikadeļu zupu un skābiem kā-postiem arī varētu vēl strīdēties, tādēļ nerakņāsimies bez vajadzības. Neva-jag piesieties sīkumiem.

Esmu dīpīšu bērns, un Latvian Fla-vours katra lapas puse sauc prātā mīļās mammītes virtuvi Brisbanē ar vilino-šām smaržām un garšīgiem ēdieniem. Pēc Fišbahas nometnē pavadītiem lie-siem gadiem agrajos 50tos gados pil-nībā izbaudījām Austrālijas produktu pārpilnību. Mammītei patika vārīt, tētim garšoja ēst, un mazā Guntiņa su-kāja iekšā dubultporcijas no visa, kas galdā (taču augošs bērns). Auga arī, bet diemžēl ne tikai garumā! Ēdām uz nebēdu ar paredzamām, neizbēgamām sekām! Tētim ļoti garšoja debesmannā (un saldie vispār!), bet lai ar mannā sa-biezinātos ābolus pārvērstu vieglajās putās, vajadzēja vaiga sviedros ar olu kuļamo piestrādāt, tādēļ mammīte lika viņu pašu pie putošanas darba, lai ar saviem pūliņiem nopelna savu saldo

ēdienu. Nez’ vai tieši tāpēc, bet drīz vien mūsu virtuvē parādījās modernais lepnums, tik ļoti iecienītais Sunbeam Mixmaster... elektriskā putojamā ierī-ce?! (Eksperiments ar elektrisko urbi ar speciāli izveidoto drātiņu nevainagojās ar vēlamiem rezultātiem – mammīte dabūja pusstundu tīrīt mannā no vir-tuves sienām, griestiem, sava auguma, ģimenes mīluļa, suņa, melnā kažoka...).

Gandrīz katra recepte jaunajā grā-matā atsauc prātā kādu ģimenes dzīves epizodi no seniem laikiem, un to pašu debesmannā var izmēģināt pat divos variantos. Jaunai paaudzei grāmata ir atklāsme, bet mums, dīpīšu bērniem, tā ir nostalģiska pastaiga pa pagātni. Pirmatnējā negausība jau sen pārdzī-vota, bet atmiņas par jaukām smaržām un garšām vēl spilgtas un dzīvas.

Tā kā esmu tiesīga aiz sava vārda rakstīt burtus B.A.(Eng.) Dip.T.(Ho-me Ec.), tad atļaušos apskatīt grāma-tu ne tikai no emocionālā, bet arī no profesionālā viedokļa. Šie vārdi nav domāti kā kritika, tikai kā komentārs, jo grāmatā ir ielikts liels, apsveicams darbs, kas jānovērtē un jāatzīst. Vien-mēr atbalstu latviešu lietu. Receptes atspoguļo iemīļoto latvisko virtuvi, un mēs ar savu galdu varam lepoties citu tautu priekšā. Taču katram arodam ir sava valoda, sava terminoloģija, un virtuves māksla nav izņēmums. Esmu lasījusi un rakstījusi neskaitāmas re-ceptes un mācījusi vidusskolniekiem darīt to pašu. Ir ļoti svarīgi, lietot pa-reizos vārdus un izteikties skaidri un nepārprotami. Nepareizais vārds daž-kārt sabojā visu recepti.

Recepšu pirmā kategorija (tā-lāk nāk zupas, zivis, galvenie ēdieni, dārzeņi un saldie) saucas Signatory dishes (angl., burtiski: „parakstītāja ēdiens“); signatory ir cilvēks, kas pa-raksta kādu dokumentu, sevišķi – kaut ko diplomātisku, starptautisku vai valstisku, un pat pa vārdnīcām rakņā-joties, nekādu pārnestu nozīmi neva-ru atrast, lai šis vārds būtu piemērots pielietošanai pavārgrāmatā. Varbūt, ka labāks apzīmējums būtu Traditional dishes (angl.: tradicionāli ēdieni) vai Representative dishes (angl.: raksturī-gi ēdieni), jo šinī nodaļā ir Lieldienu olas, piparkūkas, Jāņu siers, kliņģeris, pīrāgi, rupjā maize (ļoti īpatnēja bilde uz vāka), ūdens kliņģeri un pelēkie zirņi, viss tas, ko latvieši uzskata par izteikti savu.

Deviņdesmit septītajā lpp. kūkas panna apzīmēta kā one that opens out. To pareizi sauc par spring form pan. Grāmatā nepareizi lietoti vārdi mix (vajadzēja beat), sieve (vajadzēja sift), sieved (strained, jo runa ir par bie-zeni, un vispār, sieve ir lietvārds, un šeit vajadzīgs darbības vārds), smear (spread, lai gan nav skaidrs, vai to

majonēzi jāziež zivij iekšā vai virsū), baste (glaze), add (pievienot), kur bļo-dā vēl nekas nav iekšā. Latviešu kotle-te angliski nav ne croquette, ne pattie, bet gan rissole. Cūkas galvu sauc par pig’s cheek, ne pig snout. Pork in Aspic ir Pork brawn. Šai receptei vajadzīgi 4-6 pork hocks „boned“. Tas nozī-mē, ka pirms vārīšanas būtu jānoņem gaļa no kauliem, bet katra saimniece, kas ir vārījusi galertu, zinās, ka bez kauliem nebūs recekļa, un no galerta nekas neiznāks. Tātad, nepareizi lie-tots vārds. Boned vietā jāraksta bone in. Gaļas pankūkas pasniedzot ar hot stock made from leftover meat. Nav skaidrs, kas tā par pāri palikušu gaļu. „Roll out“ the dough into small balls būtu skaidrāk saprotams, ja rakstītu „shape“ the dough into small balls.

Taču tie ir sīkumi (izņemot tas boned), kas nekādā ziņā nemazina grāmatas vērtību. Savas bērnības at-miņas par agrajiem gadiem Austrālijā aizraujoši apraksta Māra Kolomitseva un Ulla Gicasvili. Tādi stāsti grāma-tā derētu vairāk, taču saprotu, ka tas maksātu naudu. Būtu interesanti zi-nāt, kas devis katru recepti; tā būtu arī publiska atzinība saimniecēm, kas ne-skopojās ar savām zināšanām.

Grāmata ir ļoti glīti un praktiski iekārtota, ar krāsu bildēm, krāsainu vāku, labas kvalitātes papīru un spi-rāles iesējumu. Daudzās bildēs ir ne tikai ēdiens, bet arī tautiskie rokdar-bi – audumi, svečturi, prievītes, utt., un kaut kas ir pastāstīts arī par mūsu tradīcijām un svētkiem. Izdošana tieši pirms Ziemassvētkiem nodrošināja, ka grāmata ilgi veikala plauktā negulēs, jo ir ideāla Ziemassvētku dāvana, un pirmajam metienam varbūt sekos ot-rais. Jāsaka paldies gan Dienvidaus-trālijas valdībai, kas piešķīra līdzekļus grāmatas sagatavošanai un izdošanai, kā arī Adelaides Latviešu biedrībai, kuras paspārnē darbojas Laima.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Kas būs pusdienās?Adelaidē jauna pavārgrāmata, pazīstamas receptes

Trešdien, 2013. gada 23. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

9. janvārī Latvijas Avīzei (LA) pienāca 25. gadskārta. Gorba-čova perestroikas brie-dumā Maskava atļāva Latvijā izdot īpašu laik-rakstu zemniekiem – Lauku Avīzi, kas iznāktu reizi nedēļā. Voldemārs

Krustiņš, kurš visu šo ceturtdaļgad-simtu ir LA sirds un dvēsele – vispirms galvenais redaktors, vēlāk redakcijas padomes priekšsēdis, nolēma izman-tot mazliet svabadāko gaisotni un pie-skarties tēmām, kas līdz tam bija tabu. Un taisni barikāžu dienās, 1991. gada 25. janvārī, LA, publicējot fragmentus no trimdā izdotās Kārļa Ulmaņa līdz-gaitnieka Alfreda Bērziņa grāmatas Labie gadi, deva LA lasītājiem priekš-statu par pirmskara Latvijas lielāko un populārāko avīzi Jaunākās Ziņas un Benjamiņu pāri, kas to vadīja.

Lauku Avīze pamazām auga un pieņēmās spēkā, pārtopot par Latvijas Avīzi, kas diendienā mudina pamat-tautu stiprināt pašapziņu, stāv sardzē par latviešu valodu un tautas etnisko mantojumu, vienlaikus izkopjot rub-rikas Intervija un Redakcijas viesis, kur dots vārds visai atšķirīgu viedok-ļu paudējiem. LA ir tautiska un tautai tuva avīze, tās paspārnē iznākošais žurnāls Mājas Viesis ne tikai nosauku-ma ziņā paliek uzticīgs latviešu preses tradīcijām.

Šogad jubileju svin arī visai īpat-nējs izdevums – ik mēnesi iznākošais žurnāls Rīgas Laiks (RL), kas dibināts pirms 20 gadiem un kuras vadītājs visu šo laiku ir Uldis Tīrons.

RL ir zināmā mērā – un pozitīvā nozīmē – elitārs žurnāls, kas domāts,

kā mēdz teikt, domājošiem cilvēkiem. Starptautiskās mediju kopas Eurozi-ne ietvaros, RL kontaktējas ar līdzī-ga rakstura izdevumiem, piemēram Francijas Esprit un Vācijas Merkur. Uldis Tīrons liek saprast, ka vislielā-kā radniecība Rīgas Laikam ir ar The New Yorker, kaut gan viņa lolojumā ir mazāk politikas. 2000. gadā RL iegu-va tagadējo ietērpu – viss melni baltā, bez raibuma un spalguma, ar rūpīgi izmeklētām fotogrāfijām. Kopš pērn-gada pavasara RL laiž klajā arī vari-antu krievu valodā, kas iznāk četrreiz gadā – tāpat kā Rolfa Ekmaņa Jaunā Gaita Ziemeļamerikā.

Rīgas Laika 2012. gada decembra numurā lasāms kaut kas brīnišķīgs: Dieva spalvaskāts – intervija ar Uldi Bērziņu, šo valodas un valodu burvi, poliglotu un humānistu. Kaut vai šādu interviju un apcerējumu dēļ RL ir pel-nījis gan cieņu, gan simpātiju.

Krasā disonansē ar LA un RL ju-bilejām ir 2012. gada 23. novembra teksts, kas parādījies citā Rīgas lat-viešu avīzē: „Šodien Dienā 22 gadu jubileja“. Varētu teikt – smiekli caur asarām... Pirmkārt – nav pieņemts 22. gadskārtu atzīmēt kā jubileju. Otr-kārt – pēc tam, kad no Dienas aizgāja tās ilggadējā galvenā redaktore Sarmī-te Ēlerte ar līdzgaitniekiem, mazliet vairāk nekā četru gadu laikā Dienā mainījušies septiņi (!) galvenie redak-tori. Labi vēl, ka avīzes pielikums Kultūras Diena vēl nav zaudējis pie-vilcību. Bet citādi laikraksts vārguļo un streipuļo, tam nav savas sejas, jau-ninājumi ir lielākoties tehniski, un bie-zā miglā tīts paliek jautājums – kas ir tagadējās Dienas īstie īpašnieki...

Toties zied un plaukst nedēļas žur-

nāls IR, ko dibinājis apdāvinātu žurnā-listu bariņš, kas kopā ar Ēlerti aizgāja no Dienas, kuras jaunie noteicēji laupī-ja tai brīvdomīgo un rietumniecisko ie-virzi. IR veidotāju sapnis ir – gūt tādu iespaidu Latvijas sabiedrībā, kādu Vā-cijas sabiedrībā guva DER SPIEGEL.

IR komandas meistardarbs ir 2012. gada novembra/decembra spe-ciālnumurs No Godmaņa līdz Dom-brovskim. Tā ir atjaunotās Latvijas Republikas vēsture, atspoguļota tās premjerministru personībās. Rūpīgi nostrādāts, lieliski pasniegts!

Atjaunotajā Latvijas Republikā parādījās un drīz vien pazuda divi laikraksti – Jaunā Avīze un Labrīt. Bet interesanta metamorfoze notika ar avīzi, kas saucās Neatkarīgā Zihnja, ko vadīja tandems – Hānbergs un Ja-kubāns. Pamatīgu pārmaiņu rezultātā mūsu priekšā ir Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA), kas, kā melš, esot kļuvis par Lemberga ruporu. To var just, īpaši lasot nemitīgos uzbrukumus „sorosī-tiem un kosmopolītiem“. Šo nomācošo iespaidu diez cik nemazina Elites Vei-demanes neapšaubāmais publicistes talants.

Runājot par talantiem, es ar prie-ku, gandarījumu un ne bez koleģiālas skaudības raugos, kā latviešu pub-licistikas pašā priekšplānā izceļas 1970. gadā dzimušais Otto Ozols, īstā vārdā Mārtiņš Barkovskis. Būdams spilgtās grāmatas Latvieši ir visur au-tors, Otto Ozols pēdējā laikā nāk klajā ar asiem, trāpīgiem un nesaudzīgiem rakstiem tīmekļa portālā TVnet, un kopš š.g. 4. janvāra vada Latvijas tele-vīzijas (LTV) 1. kanāla diskusiju raidī-jumu 100. panta preses klubs.

Franks Gordons

3x3 saiets Alsungā notiks no 21. – 28. jūlijam. Šī ir īpaša vide, kur senās, krāšņās latviskās tradīcijas ir cieši sa-augušas ar katoļticību. Tautas tērpu Al-sungā ciena ne tikai brašās dziedātājas un garā eeeeeee vilcējas Suitu sievas, bet arī novada domes ļaudis svētkos dižojas novadam raksturīgajos tērpos. Suitu tradīcijas ir novērtētas arī pasau-les mērogā – 2009. gadā Alsungu ie-kļāva UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Plašāku informāciju var atrast internetā www.suitunovads.lv un www.Alsunga.lv

3x3 saietā draudzēsimies, mācīsi-mies un diskutēsim par latviskām lie-tām, meklēsim atbildes uz jautājumiem kas ir latvietība šodien, cik un kāpēc to ir nepieciešams kopt mums katram. Ie-pazīsim novadu, kurā dzīvosim veselu

nedēļu – mēs, visu paaudžu latvieši un viņu tuvinieki no dažādām pasaules ma-lām. Dziedāsim un dancosim pēc spraigi pavadītām dienām, iepazīsim viens otru, lai pārliecinātos, ka mums daudz vairāk ir kopīgā nekā atšķirīgā, lai kādā pasau-les malā nedzīvotu. Stiprināsim apziņu, ka VISI KOPĀ esam latviešu tauta.

Nodarbības ir plānotas dažādiem vecumiem, praktiskās būs saistītas ar senām amatniecības prasmēm, teorē-tiskajās pārrunāsim Latvijai nozīmīgas tēmas no senatnes līdz mūsdienām.

Stipras un stabilas ģimenes ir tautas pamats – par to kā stiprināt ģimeni un veicināt labas attiecības visu ģimenes locekļu starpā runāsim ģimeņu seminā-rā, kuru vadīs psiholoģes Līga Ruperte

LA – 25, RL – 20: ceļazīmes latviešu preses vēsturēFranka Gordona vērojumi un pārdomas

Suitu novads aicina uz 3x3Nodarbības ir plānotas dažādiem vecumiem

Turpinājums 13. lpp.

No kreisās: Alsungas domes priekšsē-dētājs Grigorijs Rozentāls, Suitu sievu vadītāja Ilga Leimane, Kultūras nama direktore Gunta Matevica un 3x3 va-dītāja Anna Gobzeme-Nulle.

FOTO

Gun

tis N

ulle

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 23. janvārī

ņu skaits, ka to var uzskatīt par feno-menu. Ar pārdomātu ēku atjaunošanas politiku to varētu padarīt par skandi-nāvu tūristiem pievilcīgu apskates ob-jektu, ja vien... pēc arhitektu ieceres Vecrīga nebūtu kļuvusi par modernās arhitektūras eksperimentālo poligonu. Lai vēstures draugi neapjuktu senat-nes pieminekļu daudzumā, kuri nekā-di uz vietas nav paskaidroti, speciāli šai grāmatai ir sastādīts Rīgas Doma plāns ar apskates objektiem. Līdzīgs plāns ir arī Melngalvju namam un Cēsu Sv. Jāņa baznīcai.

Arī šajā grāmatā apkopotas ar zviedru laikiem datējamas teikas, bet jo sevišķi daudz ir palīgnodaļu par vis-dažādākajiem 17. gs. Vidzemes vēstu-res aspektiem. Īpaša vērība pievērsta tik daudz mocītam un locītam latviešu zemnieku jautājumam. Īsi un pārska-tāmi aplūkota zemnieka sēta, lauku apstrādāšana, nodokļi un mēģināts at-

bildēt uz hrestomātisku jautājumu: vai latviešu zemnieks zviedru laikos bija vergs.

Plašākas nodaļas veltītas ievēroja-mākajām zviedru laiku personībām: latviešu tautības mācītājam Jānim Rei-teram, vācu mācītājam Ernstam Gli-kam, viņa kalponei Martai Skavron-skai, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni Elizabeti 1, būvmeistaram Rupertam Bindenšū.

Tā kā mums visiem ir labi zināma hercoga Jēkaba rosīgā saimniecība ar daudzajiem rūpniecības uzņēmumiem, bija interesanti sameklēt rūpniecības uzņēmumus zviedru pārvaldītās Vi-dzemes teritorijā. Izrādījās, to ir bijis tikpat daudz, ne velti Rīgas tirgotāja Heinriha Rademahera dzelzāmurs no Salaspils tika pārcelts uz Eskilstūnu Zviedrijā. Sešas smēdes zviedri ir sa-glabājuši, un tagad te darbojas muzejs. Rīdzinieki būvēja arī kuģus un tirgo-tājam Dannenšternam Fosa salā bija kuģu būvētava.

Jaunā grāmata ir 434 lappuses bie-

za, bagātīgi ilustrēta ar 350 krāsu fo-toattēliem un 284 seniem melnbaltiem attēliem, 9 kartēm un 17 ēku un pilsētu plāniem. Tā sadalīta nodaļās, kas būtu atbildušas rajonu iedalījumam, tikai tagad tie ir novadi, jo tās sarakstīšanas laikā notika administratīvā reforma. Grāmatu izdevis Apgāds Stāsti un Ro-māni.

Un vēl kāds kuriozs. Krievu valo-dā iznākošais laikraksts Bizness&Bal-tija 2007. gada 3. februārī publicēja interviju ar Krievijas vēstnieku V. Ka-ļužniju. Cita starpā vēstnieks apgalvo-ja: „Krievi nekad nevienu nav iekaro-juši, mēs vienmēr atbrīvojām. Ņemiet par piemēru Aleksandra I kazakus, kā viņus Parīzē sagaidīja ar ziediem… …Bet kas atbrīvoja Eiropu no zvied-riem? Pēteris I. Krievi ne vienu reizi vien atbrīvojuši Vidzemi…“

Lieks atgādinājums, ka vēsture ir arī politika. Lai kā negribētos, no tā mums neizbēgt.

Mag. hist. Ainārs RadovicsLaikrakstam „Latvietis“

„Zviedru laiki Vidzemē“Turpinājums no 9. lpp.

jūru. Sajūta interesanta, jo virzienā uz augšu ir tikai jūra līdz pašam Austrāli-jas kontinentam.

Ceļš tālāk veda gar jūru caur dau-dzām nelielām pilsētiņām. Pilsēta, kas palika atmiņā ir Pingvīna (Penguin). Agrāk bijusi pingvīnu migrācijas ceļā, bet tagad mums pretī smaidīja dažādas pingvīnu figūras. Veikali un uguns-dzēsēju depo nosaukti pingvīna vārdā. Jautrākais, ka pat pilsētas atkritumu kastes ir dekorētas ar pingvīnu figū-rām.

Vēlā vakarā ieradāmies Sēra strau-tā. Mājas saimniece mūs uzņēma lielā sirsnībā un bija priecīga runāt latviešu valodā. Turpmākās dienas pavadījām Tasmānijas ziemeļos.

Bijām arī Vingsa dzīvnieku parkā (Wings Wildlife Park) pilsētā Gans-pleinsā (Gunns Plains). Kad pie biļešu kases pārdevēja piedāvāja iegādāties paciņu ar graudiem, ar ko barot ķengu-rus, vairs nevarēju sagaidīt, kad ātrāk tiksim pie tiem. Atšķirībā no Taron-ga zvērudārza Sidnejā, šis dzīvnieku parks bija mazs, līdz ar to arī komu-nikācija ar dzīvniekiem daudz tuvāka. Visi dzīvnieki, arī slavenie Tasmānijas velni, vombati, ķenguri un koalas – ro-kas stiepiena attālumā.

Ļoti interesanta pieturvieta likās zemeņu ferma. Labākais, ka tiek pie-dāvāta iespēja zemenes salasīt pašiem. Tad nu ar groziņu rokās devāmies do-bēs. Mums kā latviešiem tā bija eksoti-ka, iedomājoties, ka Latvijā novembrī jau ir sniegs.

Šef īldā (Sheffield) mūs pārstei-dza sienu gleznojumi. Visa pilsēta kā mākslas darbs. Māju un sētu sienas noklātas skaistiem zīmējumiem. Pil-sētā (vēl bez tā) ir arī īpaši iekārtota

lielu kanvu aleja mākslinieku idejām. Vietējie mums pastāstīja, ka alejā zī-mējumi regulāri mainās, tātad neap-nīk.

Elpu aizraujošas vietas bija Teibla zemesrags (Table cape) netālu no pil-sētas Vinjardas (Wynyard) ar skatu laukumu uz jūru, kā arī Nata (The Nut) krasta klints Stenlijā (Stanley), kur ar pacēlāju devāmies augšā, lai izstaigātu klints takas. Tas bija tā vērts. Klintis un pludmales pavērās visapkārt. Skaisti! Latvijā, ko tādu neredzēt.

Vakarā, pirms došanās uz Hobar-tu, notika brīnumaina tikšanās – labu ceļa vēju novēlēt ieradās pat savvaļas pingvīni, kas lēnām un uzmanīgi vei-ca ceļu no jūras uz savām alām pilsētā Bērnijā (Burnie).

Tasmānijas ceļojuma galvenais mērķis mūs gaidīja Hobartā, kur lat-viešu lokā vēlējāmies atzīmēt 18. no-vembri. Uz Hobartu devāmies jau die-nu iepriekš, jo vēlējāmies savām acīm redzēt slaveno Hobartas Salamanca tirgu, kas tur notiek katru sestdienu.

Ceļš no ziemeļiem uz Hobartu mūs veda cauri visai Tasmānijai, kalni un lejas, atsevišķas pilsētas (tostarp pilsē-ta Perta – septiņas mājas un benzīna uzpildes stacija) un nebeidzami aitu un govju ganāmpulki.

Sestdienas rītā uz Salamanca tir-gu devāmies ar lielām cerībām, jo tajā cerējām ieraudzīt kaut ko līdzīgu Latvijas Brīvdabas muzeja rokdarbu gadatirgum. Varbūt mūsu cerības bija pārāk augstas, bet tirgū tikai daļa bija rokām darināti priekšmeti, pašu ga-tavoti ievārījumi un pašaudzēti augi, pārējo aizņēma no Ķīnas importēts apģērbs un citi nieki. Bet, kas intere-santi – vēl sakiet, ka pasaule nav maza, jo pat tirgū satikām pāris latviešus!

Jau esot tirgū, acis piesēja augsts

kalns, kas slejas pār Hobartu. Uz-zinājām, ka tas ir Velingtona kalns (Mt. Wellington). Jau kalna pakājē ceļa zīme vēstīja 1270 m, tātad augstā-kais kalns, kurā būšu bijusi. Diezgan bīstams, līkumains ceļš veda augšup, bet lieliskais skats uz Hobartu, kas pa-vērās no virsotnes, bija tā vērts.

Kā jau visos ceļojumos, laika gulē-šanai nav, tāpēc priecājāmies, ka vienu rītu varam pagulēt līdz astoņiem. Kad uzcēlāmies un jau gatavojāmies iet ārā, ieskatījāmies sienas pulkstenī – tas rādīja 6 no rīta. Mūsu modinātājs telefonā bija nozvanījis nepareizi. Mu-zeji vēl ciet, laiku kavējām ostmalā, vērojot jahtas un kuģus.

Dienas pirmo daļu pavadījām Ka-raliskajā Tasmānijas Botāniskajā dār-zā, kurā pat bija ozolu kolekcija un da-žādu dārzeņu dobes – bietes, zirņi, kāļi u.c. dārzeņi. Skaists un plašs dārzs.

Tālāk nolēmām doties uz Monu (senās un modernās mākslas muze-ju). Vīnogulāju ieskauta klints, kuras galā atrodas trīs stāvos klintī izveidots mākslas muzejs un blakus liela es-trāde. Bijām tur liela koncerta dienā, vieta bija pilna ar vietējiem mākslas un mūzikas mīļotājiem. Mākslas ga-lerija mūs pārsteidza ar tasmāniešu radošumu un ideju bagātību, kaut gan atsevišķus eksponātus nācās aplūkot divreiz, lai uztvertu mākslinieka dziļo domu.

Mākslas iedvesmoti, devāmies uz 18. novembra svinībām Hobartā. Nebi-jām gaidījuši Tasmānijā tik daudz lat-viešus, katrs ar savu stāstu un pieredzi par ceļu uz tālo salu. Ievas un Arnolda Šauļu mājas sirsnīgajā gaisotnē visi ju-tāmies kā viena liela latviešu ģimene.

Atmiņā vienmēr paliks Latvijas Valsts svētku svinības Tasmānijā!

Daiga KurpnieceLaikrakstam „Latvietis“

Tasmānijas sirdsTurpinājums no 6. lpp.

Trešdien, 2013. gada 23. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

garlaicībai vai palaidnībai. Katrs brī-dis kalpo kādam mērķim. Galvenais, ka visapkārt valda prieks. Programmā ir ieplānotas ekskursijas un braucieni

uz jūru peldēties; tiek audzināta jau-niešu pašapziņa un gandarījums par paveikto, it sevišķi tādēļ, ka tas viss notiek latviski. Daudzi jaunieši ap-zinās, ka apmeklēdami AZ Vasaras vidusskolu, viņi seko savu vecāku pē-dās, tā turpinādami tradīciju. Nākošā

gadā būs AZVV 40 gadu jubileja ar lielu jubilejas balli; tad būs interesanti redzēt, cik daudz bijušo skolnieku at-griezīsies uz salidojumu. Ja esi kādreiz bijis AZVV audzēknis, sāc gatavoties!

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Brīnumdarbi vai...Turpinājums no 2. lpp.

ir UNESCO mantojums, jo tas ir pro-cess. Process dziedāt ģimenē, dejot ģimenē, kopt tradīciju. Es domāju, ka Adelaides vadība, Adelaides mērs var būt lepns par to, ka šodien Adelaidē ir UNESCO mantojums.

Nākamgad Latvijā ir Dziesmu un deju svētki. Es jūs ielūdzu katru šeit sēdošo un varbūt ne kas šeit sēž, jūsu draugu un radinieku apmeklēt nākam-gad Rīgā Dziesmu svētkus. Mēs esam ļoti domājuši par to, lai biļetes būtu jums pieejamas. Mēs esam ļoti domā-juši par to, lai īpaši sagatavoti cilvēki varētu palīdzēt šeit esošiem koriem un deju kolektīviem uzstāties Rīgā uz

lielajām skatuvēm. Mēs esam pirmo reizi domājuši par to, ka atbraukušie būs līdzvērtīgi mūsu kolektīviem sko-lās uz grīdām, skolu ēdnīcās jūs būsiet pilnīgi līdzvērtīgi.

Nākošie trīs gadi Latvijai ir ļoti, ļoti nozīmīgi. Mums Dievs ir devis lielas ie-spējas. Pirmām kārtām mēs nākamgad pabeigsim savu Gaismas pili – Nacio-nālo bibliotēku. Un es aicinu ikvienu latvieti, kurš ir šeit, un kuram ir kas zi-nāms – kāda grāmata, kāds rakstu gals, ko ielikt bibliotēkā, lūdzu sazinieties ar mani. Mums katrs kultūras darbs, kas šeit ir radīts, ir ļoti svarīgs. Jūs katru dienu internetā varat būt Latvijas Na-cionālās bibliotēkas lasītājs. Šodien tas ir tik vienkārši. Pasaule ir kļuvusi tik maza. Es vēl pirms nedēļas ciemojos

Ludzā, tieši tādās pašās līdzīgās Kul-tūras dienas kā šeit. Adelaide un Ludza priekš manis ir viennozīmīgi svarīgas, tas tikpat labi varētu būt Saldus vai Ventspils. Attālumi ir ļoti, ļoti mazi.

2014. gadā Rīga ir Eiropas Kultū-ras galvaspilsēta. Daudz nozīmīgu pa-sākumu. Es jūs aicinu ciemos apmek-lēt Rīgu!

2015. gadā Latvijā būs Eiropas pre-zidente. Eiropas prezidentūras birojs būs Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un mēs starosim Latvijas gaismu visā Eiropā. Tas ir liels lepnums un liels notikums, ko esam sasnieguši paši sa-vām rokām divdesmit gados.

Dievs, svētī Latviju!Žaneta Jaunzeme-Grende

LR kultūras ministre

LR kultūras ministres runaTurpinājums no 5. lpp.

gaidu fonda ziedotājs kļūst par fonda biedru, atkarībā no ziedojuma apjoma, iegūstot Ziedotāja, Gada biedra vai Mūža biedra statusu ar tiesībām pie-dalīties skautu un gaidu finansējuma iesniegumu izvērtēšanā.

Pirmais Latvijas skautu un gaidu fonda projektu konkurss, kura pietei-kumi tika nodoti fonda biedru vērtēju-mam, notika 2012. gada pavasarī. Šajā konkursā fonda finansējums 920 latu apmērā tika piešķirts trim projektiem:• Valmieras 4. skautu vienības piedzī-

vojumu pārgājiena Palu laiks orga-nizēšanai;

• Gaidisma simtgades nometnes Gad-simta ceļojums organizēšanai;

• Sengaidu dzimtas Daugavietes, va-dītājas Intas Vilkas grāmatas Es vēl atceros izdošanai.

Skautu un gaidu vienības, kā arī Latvijas skautu un gaidu centrālā orga-nizācija savu nākamās sezonas nodar-bību atbalstam, ziemā gatavo iesniegu-mus fondam. Par līdzekļu piešķiršanu pavasarī lemj fonda valdes locekļi kopā ar fonda Mūža biedriem un Gada bied-riem. Redzot pirmos trīs sekmīgos pro-jektus, skauti, gaidas un to vadītāji otro projektu kārtu šī gada pavasarī gaida ar īpašu nepacietību, jo idejas un vēlmes dažādām nodarbībām netrūkst.

Latvijas skautu un gaidu fonds ir

biedrības Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija struktūrvienī-ba. Fonda mērķis ir ar ziedojumu lī-dzekļiem nodrošināt skautu un gaidu vienību darbības finansēšanu, Latvijas skautu un gaidu centrālās organizāci-jas atbalstāmo pasākumu finansēšanu, kā arī fonda aktīvu pieaugumu ilgter-miņā. Fonds dibināts 2010. gada 5. ok-tobrī, divdesmit gadus pēc skautisma un gaidisma atjaunošanas Latvijā. Sī-kāka informācija par fonda darbību, ziedošanu un ziedotājiem pieejama fonda mājas lapā skautugaidufonds.lv

Informāciju sagatavoja: Latvijas skautu un gaidu fonda

Valdes priekšsēdētājsSkautu vadītājs, Ivars Šmits

Latvijas skautu un gaidu fondsTurpinājums no 7. lpp.

un Māra Tupese. Žurnālists Ansis Bo-gustovs stāstīs par politiskajām aktu-alitātēm un iesaistīs dalībniekus spēlēs par katra iespējamo atbildību dažādās sadzīves situācijās, meklējot risināju-mus lietām, kas ir aktuālas, bet bieži ir grūti saskatīt iespēju tās ietekmēt. Kat-ra indivīda personīgos spēka avotus pa-līdzēs atrast psiholoģe Aloida Jurčenko. Arheologs Guntis Zemītis iepazīstinās ar lietām, kas atrastas izrakumos un stāstīs par vēstures saikni un nozīmi mūsdienās. Kādas liecības glabā mūsu foto albumi? Saprast saglabātās fotog-rāfijas palīdzēs vēsturnieks Andris To-mašūns, kurš dalībniekus lūdz ņemt lī-dzi savas dzimtas foto, lai kopīgi varētu raudzīties, ko no tiem varam secināt par tautas vēsturi. Iepazīsimies arī ar dzī-ves stāstiem no Okupācijas muzeja fon-diem. Par suitu bagāto novada vēsturi

mums stāstīs paši alsundznieki.Tradīcijas, rituāli, godi no senat-

nes – vai un kā tie iederas mūsu ikdienā būs Ineses Krūmiņas vadītās ievirzes tēma. Maruta Voitkus-Lūkina iepazīs-tinās ar dievturības veidošanās vēsturi. Uzzināsim zāļu sievas, Līgas Reiteres, padomus par augiem laukā un mežā. Mācīsimies spēlēt kokli pie Edgara Li-pora un iepazīsimies ar suitu kulināriju pie alsundzniecēm. Citās praktiskajās nodarbībās kalsim rotas, audīsim Al-sungas audēju stellēs paklājiņus vai da-žādu tehniku jostas bez stellēm ar celu dēlīšiem pie Lilijas Treimanes un Dag-nijas Pārupes, pīsim dziju adatas pinu-mā un diskutēsim par 9.-12. gadsimta arheoloģisko tērpu Madaras Briedes vadībā, pie citiem meistariem grebsim karotes, šūsim pirts kreklus, adīsim ze-ķes un cimdus un mīcīsim mālus. Vecā-ki ar bērniem kopīgi varēs pīt cepures no doņiem, taču bagātīgs nodarbību klāsts gaidīs arī dažādu vecumu bērnus,

kamēr vecāki seko savām interesēm.Alsunga ir mazs novads, arī skola,

kura uzņem 3x3, ir neliela, līdz ar to infrastruktūra un rocība ir mazāka un praktiskās dzīvošanas nodrošināšana prasa vairāk līdzekļu no ārpuses. 3x3 organizētāji būtu pateicīgi par atbalstu ziedojumu veidā, piemēram, papildus trauku iegādei, kā arī vairākām citām praktiskām vajadzībām.

Ārzemju dalībniekus lūdzam pie-teikties pie koordinatora Arnolda Ruper-ta, [email protected] 2141 Brunsink N.E., Grand Rapids, MI 40503, USA, tālr. +1(616)456-8023, līdz 1. maijam. Dalības maksa ir $300.- ASV no per-sonas (bērniem līdz 3 gadu vecumam bez maksas, no 3 – 7 g.v. puscena), bet nepārsniedzot $750.- no kodolģimenes.

Uz tikšanos Kurzemē!Anna Gobzeme-Nulle un

Guntis Nulle3x3 Alsungā vadītāji

Suitu novads aicina uz 3x3Turpinājums no 11. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 23. janvārī

Erna Lēmane un Jānis SaldumsUlda Siliņa atvadu vārdi

Es uzzināju par Ernas aiziešanu samērā vēlu. Izlasīju Latvietī Kārļa Ābeles nekrologu un nodomāju: nu ko es jaunu varu pateikt, izņemot, ka man ir no sirds žēl. Erna bija līdzgaitniece un draugs. Esam dalījuši pirmo vietu lugu sacensībās. Viņa bija manu lugas krājuma Kade pārnāksi, bāleliņ krust-māte. Bet tad, rakstot savas kultūrvēs-turiskās atmiņas, es atradu Ernas vēs-tuli. Viņa man cita starpā raksta:

Melburnā 1985. g. 3. novembrī.Sveiks, Uldi!Šodien man tāda pateicības diena.

Uzgrabinu vēstules visiem foršajiem cilvēkiem, kuri „kuplināja un rotāja“ nu jau aizgājušās Rakstnieku dienas. Visu rīkotāju vārdā Tev sirsnīga pa-teikšana par devumu, kurā Tu biji dik-ti labs ir kā autors, ir kā aktieris un pateikšanā par pieteikšanu. (Es biju ceremonijmeistars).

Noslēgumā, kad kāds jautāja, kurš bijis vislabākais autors, dažas balsis nokliedza: pieteicējs! Labi Tu to lietu nostrādāji, Uldi! Katrs cits no mūsē-

jiem būtu uzstājies ar stīvu ģīmi un stī-viem datiem.

Apbrīnoju, ka Tu proti peldēt ap-kārt pat tādam materiālam kā Māras Kalnietes mīlas stāstiem, Uldi, atstājot iespaidu, ka biji tos lasījis un biji ko sapratis. (Es biju lasījis.)

Uldi, paldies Tev, paldies un paliec sveicināts,

Erna.Paldies, mīļā Erna, par labiem vār-

diem, cik nu pelnītiem, tā cita lieta.Lai man atļauts citēt mana drauga

Ivara Mirovica teikto:Es par ALT teātra intelektu uzska-

tu Ernu Lēmani. Viņa nevadīja režijas un nespēlēja daudz lomu, bet ja to būtu gribējusi, visu būtu varējusi izdarīt ar lielu veiksmi, bet viņai nebija interese jaukties teātra politikā. Viņa atrada savu nišu ALT, un es domāju ka viņa bija savā ziņā teātra dvēsele un saite, kas to turēja kopā, kad tas pagātnes gaitās vairākkārt sāka ļodzīties un tai-sījās uz brukšanu.

Es pievienojos un no savas puses

gribu sacīt, ka Tu biji meitietis, kā an-gļi saka, To ride the river with vai lat-viešu mēlē: Ar ko var iet kopā zirgus zagt. Un, mīļā Erna, man nav lielāka komplimenta manā vārdu krājumā. Dusi saldi līdz augšā celšanās stundai!

* * *Es presē neesmu redzējis ne vār-

da par Sidnejas latviešu teātra aktiera Jāņa Salduma aiziešanu Viņsaulē. Es domāju, ka viņš ir pelnījis kādas rindi-ņas viņa piemiņai.

Jānis izauga un veidojās Sidnejas Latviešu teātrī no iesācēja līdz pamat-sastāva aktierim. Sidnejas Latviešu teātrī darbojies no 1959-1995. g., pēc tam bijis brīvkunga lomā. Tāpat jāat-zīmē viņa darbs un nopelni DV.

Jānim bija tikai 72 gadi, kad viņu apciemoja Melnā dāma. Pēc manām domām daudz, daudz par ātru.

Paldies, Jāni, par Tavu devumu teātrim, par Tavu draudzību un entu-ziasmu!

Uldis Siliņš

Andrejs Straubergs aizsaulē20.III.1932. – 04.XII.2012.

2012. gada 4. decembrī, mūžībā aizgājis mans labais draugs Andrejs Straubergs – viens no Eiropas latvie-šu spilgtākajām personībām. Dzimis profesora Kārļa Strauberga ģimenē Rīgā, 1932. gada 20. martā. Bēgot no komunisma terora, dodas trimdā uz Zviedriju 12 gadu vecumā. Ap-meklē skolu Stokholmā Zviedrijā, bet redzot, ka mācības iet par lēnu viņa patiesajām spējām, iegūst vidējo iz-glītību kā privātskolnieks. Andreja intelektuālās spējas mācīties, ātri lasīt grāmatas un saprast lietas ir īpašības, kuras spīd cauri visai viņa dzīvei. Nav tādas dziesmas, ko viņš nezināja, ne tādi vēstures fakti, kurus nemācēja izskaidrot. Viņam patika dziedāt, un viņš vienmēr zināja vairāk dziesmas, nekā kāds cits.

Korejas karam sākoties, baidoties no komunisma izplatīšanas tālāk Ei-

ropā, profesors Straubergs aizsūtīja Andreju ar vecāko brāli Jāni uz Aus-trāliju. Vidējas brālis Ludis un māsa Ieva palika Zviedrijā ar vecākiem. Uz-sācis universitātes studijas Melburnā, pēc diviem gadiem Andrejs atgriezās Zviedrijā, bet brālis Jānis palika Aus-trālijā.

Atgriežoties no Austrālijas 1954. gadā, jaunais students ar labām angļu valodas zināšanām iestājās Stokholmas Universitātē, lai mācīties ķīmiju, fiziku un matemātiku. Ar savu gudro prātu eksāmenus nolikt viņam nebija nekādu grūtību, bet zinādams to, viņš ar studijām nesteidzās, bet ak-tīvi piedalījās jaunatnes dzīvē.

Vecāki saņēma pensiju, bet uzturēt divus dēlus un meitu nebija vienmēr pa makam. Jaunieši visi kaut kur pie-strādāja. Mēs ar Andreju un Ludi kopā ar daudziem Stokholmas un Upsalas latviešiem piestrādājam saldējumu fabrikā GB Glace. Latviešu maiņu no plkst. 10 vakarā līdz plkst. 6 no rīta va-dīja prāvesti Sakārnis un Teriņš. Vien-mēr visiem pretendentiem gan studen-tiem, gan pensionāriem vietas nebija, tāpēc prāvesti sadalīja brālīgi naktis starp visiem gribētājiem. Andrejs Straubergs ar savu jautrību un humo-ru bija šīs latviešu trimdinieku grupas inspirētājs. Caur visai naktij netrūka jautrības, kopā ar labi padarīto darbu.

Nacionālā un internacionālā po-litika bija Andreja sevišķa interese. Viņš organizēja demonstrācijas pret

Vjetkongu (Việt cộng) un par ASV iesaistīšanos Indoķīnas karā. Viņš bija viens no aktīviem līdzdalībniekiem Stokholmas jauniešu rīkotajā demons-trācijā pret Hruščovu. Padomju dikta-tora vizītes laikā Stokholmā viesnīcas tuvumā tika izlaists sivēns ar uzzīmē-tu cilvēka – Hrušķova ģīmetni. Inci-dents guva lielu preses atsauksmi visā pasaulē.

Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvie-nības (ELJA) rindās Andrejs jau bija no paša sākuma, un nebija neviens no piecdesmitiem līdz pat septiņdesmi-tiem gadiem, kas nepazina un nezi-nāja, kas ir Strubiķis. Viņa personība, humora izjūta un milzīgās zināšanas par visu ko, vienmēr ap sevi pulcēja jaunos latviešus, kuri uzmanīgi klau-sījās Andreja teikto, lai tālāk nodotu šos gudros vārdos Eiropas trimdas lat-viešu saietos. Zīmīgi, ka Andrejs pa-rasti neieņēma amatus ELJA, izņemot vienu reizi prezidija priekšsēža amatu 1959. gada Kongresā Hamburgā.

Viņš parasti piedalījās visās deba-tēs un klausītājus pārliecināja ar savu konservatīvi nacionālo stāju toreizējo liberālisma pārņemto jaunatni. Vislie-lākās debates vilkās vakaros un cauru nakti līdz pat rīta stundai. Andrejs bie-ži bija pēdējais, kas devās pie miega. Kā piemērs varētu būt gadījums no Berlīnes uz Hanoveru pārceltā 1. Vis-pasaules Jaunatnes kongresa laikā

Turpinājums 15. lpp.

Trešdien, 2013. gada 23. janvārī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

AdelaidēSestdien, 26. janv., Austrālijas dienas gājiens.Sestdien,  2.  febr., plkst. 14.00 Trīs Latvijas tenori 15 gadu jubilejas tur-neja Latviešiem visā pasaulē koncerts Sv. Pētera baznīcā. Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 3. febr., plkst. 11.00 2. svēt-diena pirms Gavēņa laika, dievkalpo-jums ar dievgaldu.

BrisbanēSvētdien, 27. janv., plkst. 13.00 Rok-

darbnieču kopas nodarbības Latviešu namā.Trešdien, 30. janv., plkst. 11.30 izrāde Latviešu namā: Benjamiņa – kā dzīvot modernam cilvēkam. Galvena lomā – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska. Režisore – Baņuta Rubesa. Abās izrādē skaidrojoši iestarpinājumi angliski, tuvāka informācija un pie-teikšanās pie Ingas Česles – 0408 302 506. Ieeja $25/$20.Trešdien, 30. janv., plkst. 18.30 izrāde Latviešu namā: Benjamiņa – kā dzīvot modernam cilvēkam. Galvena lomā – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska. Režisore – Baņuta Rubesa.

Abās izrādē skaidrojoši iestarpinājumi angliski, tuvāka informācija un pie-teikšanās pie Ingas Česles – 0408 302 506. Ieeja $25/$20.Svētdien,  3.  febr., plkst. 10.00 Svēt-dienas rīts Dievam – Pārrunas par Mīli savu tuvāko kā sevi pašu pie I. un A. Lāčiem, 58 Dunrod St., Holland Park West.Sestdien,  9.  febr., plkst. 14.00 Trīs Latvijas tenori 15 gadu jubilejas tur-neja Latviešiem visā pasaulē koncerts Latviešu namā. Ieeja $25/$20.Svētdien, 10. febr., plkst. 15.00 Bris-

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Turpinājums 16. lpp.

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi24. janvārisKrišs, Ksenija, Eglons1961. dziedātājs, aktieris, komiķis Andris Freidenfelds jeb Fredis.1983. ekonomists Tālis Putniņš.

25. janvārisZigurds, Sigurds, Sigvards1917. valodniece, folkloriste Velta Rū-ķe-Draviņa.

26. janvārisAnsis, Agnis, AgnetaLatvijas republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienaAustrālijas dienaStarptautiskā muitas darbinieku diena1788. Angļu Pirmā flote 11 kuģu sastā-vā izsēžas Sidnejas līcī, un Kapteinis Arturs Filips dibina koloniju.1921. Latvijas Republiku de jure atzīst

Anglija, Francija, Itālija, Beļģija, Japā-na, Somija, Polija.1928. pieņemta Latvijas Evanģēliskās luterāņu baznīcas satversme.1930. dramaturgs, rakstnieks, publi-cists Uldis Siliņš.1967. sabiedriskā darbiniece Austrālijā Ilze Ostrovska.

27. janvārīIlze, Ildze, Izolde1918. rakstniece Ilze Kalnāre.1918. literāts, kritiķis Vladislavs Kau-pužs (pseidonīms Valerijs Vasars).1948. baletdejotājs Mihaels Barišņi-kovs (dz. Rīgā).

28. janvārīKārlis, Spodris1863. latviešu ārsts Mārtiņš Zīle.1926. sabiedrisks darbinieks DV orga-

nizācijā Austrālijā Helmuts Vabulis.1931. žurnāla Jaunā Gaita galvenā redaktora vietniece (līdz 2009.g.) un saimniecības vadītāja Ingrīda Bulmane.

29. janvārīAivars, Valērijs1748. D. Šteinhauers iesniedz sūdzību par rāti.1753. gleznotājs un lugu autors Johans Heinrihs Baumanis.

30. janvārīTīna, Valentīna, Pārsla1938. latviešu politiķis, LPSR Minis-tru padomes priekšsēdētājs (1988.g. 6.okt. – 1990.g. 7.maijs), LR kooperā-cijas valsts ministrs (1994.g. 19.sept. – 1995.g. 21.dec.) Vilnis Edvīns Bresis.1943. sabiedriska darbiniece Austrāli-jā Elga Ķēniņa.  ■

1968. gadā. Trīs dienas pēc kongresa beigām vēl kaudzīte jauniešu nebija varējuši aizbraukt mājās – debates un draudzēšanās kādā krodziņā bija ievil-kušās, nauda izbeigusies, kad Andrejs izsaucās: „Mums jātiek ārā no Hano-veras!“

Ilgus gadus Andrejs darbojās Zviedrijas Latviešu Centrālā padomē no Nacionālā darbinieku saraksta. Astoņdesmitos gados arī kā viens no Zviedrijas pārstāvjiem LAK EC.

Stokholmas Latviešu teātris 50os gadus uzveda Mērnieku laikus. Arī tur Andrejs atrada sev lomu. Nerunājot par Laimdotas lomu, ELJA kongresā Gēteborgā 1960. gadā.

Savā iemīļotā korporācijā Lettonia viņš ieņēma vairākus amatus Zvied-rijas Lettoņu kopā, arī bija seniors di-vus gadus. Viņš darbojās Lettonia pie katras iespējas un lika to pirmā vietā. Deviņdesmitajos gados strādāja pie

Album Lettonorum koriģēšanas un sa-protams bija gaidīts viesis atjaunotajā Lettoniā Rīgā. Uzņēma arī Lettoņus savās lauku mājās Seski Džūkstē.

Andreja dzīvi – tikt ārā no Ha-noveras – izglāba satikšanās Hallsta-hamarā Jaunatnes dienās ar Dzintru Vilporu. Sekoja kāzas 1966. g., tad dēla Kārļa un meitas Lailas dzimšana. Saprotams, arī augstskolas beigšana ar kandidāta grādu un iestāšanās sko-lotāja darbā Rogsvedas skolā, Stok-holmā.

Kā nacionālam latviskam cilvēkam skats vērsās uz Minsteres Latviešu ģimnāzijas pusi, kur Andrejs nostrā-dāja divus mācību gadus no1972. līdz 1974. gadam kā matemātikas skolo-tājs. Viņš atkārtoti atgriezās Minsterē kā direktora vietnieks astoņdesmitajos gados. Turpinot skolotāja gaitas Stok-holmā Botvidas ģimnāzijā, Andrejs bija iecienīts – stingrs, bet draudzīgs – skolotājs. Tiklīdz parādījās izdevība, viņš iesaistījās datoru zinātnes attīstī-šanā un piemērošanai ģimnāzijas vaja-

dzībām. Pēdējos okupācijas gadus arī palīdzēja Latvijas Izglītības ministri-jai datoru jautājumos.

Andreju varētu apzīmēt ar vārdu labestība un draudzība. Kādreiz cilvē-ki to izmantoja, lai pie viņa pārlaistu nakti, kad pēdējais vilciens bija aiz-gājis. Andrejs nesūdzējās un nekad nelamājās, kā tas bija ierasts toreizē-jo jauniešu vidū. Viņš bija personība, kura tuvumā un draudzībā mēs visi gribējām būt. Ar smaidu un laipnību arī visus viņš pieņēma. Viņš paliks visu mūsu atmiņā – kamēr paši dzīvi būsim.

Savā dzīvē viņš vienmēr bija pār-liecināts latvietis, kurš nekad garajos trimdas gados par to nešaubījās. Kā latvietis viņš piedzima un kā latvietis arī nomira. Par viņu sēro sieva Dzin-tra, meita Laila un dēls Kārlis ar ģime-ni un divām mazmeitām, un mēs visi viņa līdzgaitnieki.

Vieglas smiltis dzimtajā Džūkstē novēl

Māris Slokenbergs

Andrejs Straubergs aizsaulēTurpinājums no 14. lpp.

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 23. janvārī

banes Latviešu skoliņa Sauleszaķis Latviešu namā. (Datumi varētu mainī-ties – tuvāku informāciju sniedz Vita Rieksta 0403 530 982 vai [email protected]). Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva.

KanberāSestdien, 26. janv., plkst. 14.00 KLB saiets Immanuel baznīcas zālē, Lyons. Rādīs Latvijas pirmskara neatkarības laika mākslas filmu Zvejnieka dēls jau-nā DVD formatā uz lielā ekrāna. Kanberas latv. ev. lut. draudzeSvētdien,  3.  febr., plkst. 13.00 diev-kalpojums Sv. Pētera baznīcā, Reid. Kalpos viesis no Melburnas, mācītājs Dainis Markovskis.

MelburnāSvētdien, 27. janv., plkst. 14.00 Agra Pīrāga priekšlasījums Austruma kai-miņa izplēšanās mūsu tēvzemē Dauga-vas vanagu mītnē.Pirmdien,  28.  janv., plkst. 14.00 (Austrālijas dienas brīvdienā) izrāde Latviešu namā: Benjamiņa – kā dzīvot modernam cilvēkam. Galvena lomā – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska. Režisore – Baņuta Rubesa. Biļetes iepriekšpārdošanā pie Anitas Andersones – 9867 2070. Vietu skaits katrā izrādē ierobežots.Pirmdien,  28.  janv., plkst. 17.00 (Austrālijas dienas brīvdienā) izrāde Latviešu namā: Benjamiņa – kā dzīvot modernam cilvēkam. Galvena lomā – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska. Režisore – Baņuta Rubesa. Biļetes iepriekšpārdošanā pie Anitas Andersones – 9867 2070. Vietu skaits katrā izrādē ierobežots.Svētdien,  3.  febr., plkst. 14.00 Trīs Latvijas tenori 15 gadu jubilejas tur-neja Latviešiem visā pasaulē koncerts Latviešu namā.