Valsts probācijas dienests

Valsts probācijas dienests

Valsts probācijas dienesta funkcijas

Valsts probācijas dienests• Probācijas dienests ir radīts, lai:

– sekmētu noziedzības novēršanu valstī – nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu

kvalitatīvu izpildi un koordināciju– atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu

darbu

Valsts probācijas dienests• Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministra

pārraudzībā esoša iestāde, kas darbojas, pamatojoties uz 2003. gada 18. decembrī Saeimā pieņemto likumu «Valsts probācijas dienesta likums», kas ir stājies spēkā 2004. gada 1. janvārī, un saskaņā ar 2005. gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumiem nr. 1010 «Valsts probācijas dienesta nolikums».

Valsts probācijas dienesta funkcijas

Valsts Probācijas dienesta kompetence paredz:• sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu• veikt uzraudzību nosacīti notiesātām personām, nosacīti pirms

termiņa no soda izciešanas atbrīvotām personām, personām, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no krimināl atbildības

• nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu

• organizēt kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildi• organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais

darbs - izpildi • organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā• organizēt papildsodu – probācijas uzraudzībapapildsodu – probācijas uzraudzība

Izvērtēšanas ziņojums• Izvērtēšanas ziņojumus par probācijas klientu

Valsts probācijas dienests sagatavo pēc:– tiesas – prokurora vai – brīvības atņemšanas iestādes

administrācijas pieprasījuma situācijās, kad tiek lemts jautājums par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu

Izvērtēšanas ziņojums• Izvērtēšanas ziņojums palīdz izlemt par:

• 1) personai piemērojamo sodu, atbrīvošanu no kriminālatbildības vai atbrīvošanu no soda vai no soda izciešanās pirms termiņa

• 2) uzraudzības nosacījumiem un sociālās uzvedības korekcijas programmām, ko piemērot probācijas klientam

• Izvērtēšanas ziņojumā ietver probācijas klienta un viņa

sociālās vides raksturojumu, ziņas par finanšu stāvokli, izdarītajiem likumpārkāpumiem un soda izpildes gaitu, par nodarījuma sekām cietušajam un izlīguma iespējām, kā arī Valsts probācijas dienesta vērtējumu

Izvērtēšanas ziņojums• Līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts

probācijas dienests izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sniedz par personām: – kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī

– par apsūdzētajiem, kuri noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīgi

Uzraudzība • Uzraudzības funkciju Valsts probācijas dienests

no Valsts policijas pārņēma 2006. gada 1. janvārī un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uzrauga: – nosacīti notiesātās personas – nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas

atbrīvotās personas – personas, pret kurām izbeigts

kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no krimināl atbildības

Uzraudzība • Līdz 2012.gada 31.decembrim Valsts probācijas

dienests neveic to personu uzvedības kontroli, par kurām pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības (visu Dienesta uzraudzībā līdz šīm datumam nonākušo personu uzraudzības periodi ir beigušies 2010.gada ietvaros).

Uzraudzība • Uzraudzības procesu Valsts probācijas

dienests organizē izvērtējot:– uzraudzības perioda ilgumu – likumpārkāpējam uzliktos tiesas pienākumus– apzinot likumpārkāpēja problēmas un interesi

problēmas risināt un mainīties– izvērtējot kriminālo pagātni un recidīva risku

Uzraudzības virzieni• Divi virzieni: Divi virzieni:

• kontroles virzienskontroles virziens (tiesas, prokurora (tiesas, prokurora nolēmumā/ lēmumā un likumā noteikto nolēmumā/ lēmumā un likumā noteikto pienākumu izpilde)pienākumu izpilde)

• atbalstošais virziensatbalstošais virziens (klientu konsultēšana, (klientu konsultēšana, motivēšana risināt problēmas, kas veicina vai ir motivēšana risināt problēmas, kas veicina vai ir cēloņi n.n. izdarīšanai, un dzīvot sabiedrībā cēloņi n.n. izdarīšanai, un dzīvot sabiedrībā neizdarot tos)neizdarot tos)

Probācijas programmas• Probācijas programmas ir pasākumu kopums,

kuru mērķis ir veicināt probācijas klienta integrāciju sabiedrībā. Tās tiek īstenotas, lai panāktu izmaiņas probācijas klientu uzvedībā, ar mērķi atturēt viņus no turpmākiem pārkāpumiem un veicināt viņu iekļaušanos sabiedrībā. Probācijas programmu īstenošana paredzēta gan probācijas klientiem, gan personām, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu. Piedaloties programmā, klients iemācās reaģēt uz situācijām, nepārkāpjot likumu.

Izlīgums Atjaunojošais taisnīgums

• Izlīgums krimināllietās starp cietušo un likumpārkāpēju ar starpnieka palīdzību ir brīvprātīgs sarunu process, kurā piedalās cietušais un persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un kuru vada neitrāla persona - starpnieks. Starpnieks ir īpaši apmācīts speciālists konfliktu risināšanā un izlīguma procesā palīdz uzturēt starp iesaistītajām pusēm miermīlīgas sarunas, neiesakot risinājumu, nevienu netiesājot, ievērojot konfidencialitāti un neitralitāti.

Izlīgums Atjaunojošais taisnīgums

• Izlīgumu organizē, ja dienesta struktūrvienībā (turpmāk - struktūrvienība) ir saņemts:

• procesa virzītāja rakstisks pieprasījums• tiesneša ierosinājums vai • iesaistītās puses rakstisks iesniegums

Izlīgums Atjaunojošais taisnīgums

• Izlīgums starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušo (turpmāk - iesaistītās puses) iespējams tikai tad, ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu:

• atzīst, ka ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu• atzīst lietas faktus• un iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt

piedalīties izlīgumā

Piespiedu darbs• Ir viens no sabiedrībā izciešamajiem

kriminālsodiem un Latvijā tika ieviests 1999. gada 1.aprīlī. Piespiedu darbu persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā, savas dzīvesvietas apvidū bez atlīdzības veicot sabiedriski derīgu darbu. Tādējādi persona reāli atlīdzina sabiedrībai nodarīto kaitējumu un ļauj ietaupīt valsts un pašvaldību finanšu līdzekļus. Likums nosaka, ka piespiedu darbu var piemērot personām no 14 gadu vecuma uz laiku no 40 līdz 280 stundām.

Sabiedriskais darbs• Sabiedriskais darbs nepilngadīgajiem kā viens no

audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem Latvijā tika ieviests ar 2002. gada 31. oktobra likumu ,,Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī. Šo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot tikai tiesa, personām, kuras ir sasniegušas 11 gadu vecumu uz laiku no 10 līdz 40 stundām. No 2005. gada 7. aprīļa sabiedriskā darba izpildi nepilngadīgajiem organizē Valsts probācijas dienests.

SadarbībaPolicijas kontrole• (1) Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu

līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem. Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda izciešanas, papildsoda — policijas kontrole — izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

• Ja kontrolējamās personas uzraudzību neizciestā soda daļas laikā vienlaikus veic arī Valsts policija, kontrolējamās personas atbildīgā amatpersona efektīvai kriminālsoda izpildes nodrošināšanai sadarbojas ar attiecīgo Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības amatpersonu

• Grozījumi par papildsoda — policijas kontroles — izslēgšanu stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Uzraudzības aktualitātesUzraudzības aktualitātes

Pārejas noteikumi KL Papildsodu — probācijas uzraudzību —

sāk piemērot ar 2011.gada 1.oktobri personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret dzimumneaizskaramību un tikumību, bet ar 2015.gada 1.janvāri — personām, kuras izdarījušas citu šā likuma sevišķās daļas pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Krimināllikums 45.1 pants. Probācijas uzraudzība (papildsods)

• (1) Probācijas uzraudzība ir papildsods, ko piespriež tiesa vai priekšrakstā par sodu nosaka prokurors kā piespiedu līdzekli, lai nodrošinātu notiesātās personas vai personas, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, uzvedības uzraudzību, sekmētu šīs personas resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu.

Krimināllikums 45.1 pants. Probācijas uzraudzība (papildsods)

• 2) Probācijas uzraudzību var piemērot tikai šā likuma sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot probācijas uzraudzību, var piemērot ne vairāk kā pusi no šā likuma sevišķās daļas attiecīgajā pantā paredzētā maksimālā probācijas uzraudzības ilguma.

• (3) Probācijas uzraudzības laikā notiesātais vai persona, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, pilda Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Probācijas uzraudzība -LSIKProbācijas uzraudzība -LSIK138.6 pants. Probācijas uzraudzības laikā notiesātajam nosakāmie

pienākumiValsts probācijas dienesta amatpersona nosaka ar probācijas uzraudzību notiesātajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:

1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā

2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās

3) aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem

4) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas

5) aizliegumu lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas

6) pienākumu ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā

Probācijas uzraudzība -LSIKProbācijas uzraudzība -LSIK 7) pienākumu piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās

8) aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus

9) aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm

10) pienākumu kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja notiesātais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai notiesātajam tas nerada papildu izdevumus

11) pienākumu pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā

Krimināllikums45.1 pants. Probācijas uzraudzība• (4) Ja probācijas uzraudzība piemērota kopā ar

brīvības atņemšanu vai arestu, tās izpildi uzsāk pēc pamatsoda izciešanas, bet, ja piemērots naudas sods vai piespiedu darbs, - ar brīdi, kad persona sāk izciest pamatsodu

• Gadījumos, kad persona ir nosacīti pirms termiņa atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izpildes, papildsoda - probācijas uzraudzības - izpildi uzsāk ar brīdi, kad beigusies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas

Paldies par uzmanību!