TEHNISKI EKONOMISKAIS PAMATOJUMS - amatasnovads.lvamatasnovads.lv/wp-content/uploads/2013/11/Skujene-TEP_2012.pdf · 2.tabula Iestāžu, sabiedrisko institūciju un komersantu pakalpojumu

TEHNISKI EKONOMISKAIS

PAMATOJUMS

AMATAS NOVADA SKUJENES PAGASTA SKUJENES

CIEMA

ŪDENSSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA

AMATA

2012

„Amatas novada Skujenes ciema ūdenssaimniecības attīstības tehniski ekonomiskais pamatojums”

2

SATURA RĀDĪTĀJS

PIELIKUMI 4

Ievads 6

I PROJEKTA IESNIEDZĒJA PAMATINFORMĀCIJA 8

II ESOŠĀS SITUĀCIJAS IZPĒTE 9

1. Projekta teritorija, pakalpojumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 9

2. Teritorijas fizioģeogrāfiskais un ģeoloģiskais raksturojums 10

4. Iedzīvotāji un sociālā struktūra 11

5. Realizētie projekti un turpmākie attīstības plāni 11

6. Ūdensapgādes sistēmas raksturojums 12

6.1. Pakalpojuma pieejamība un dzeramā ūdens kvalitāte 12

6.2. Ūdensapgādes sistēmas tehniskais nodrošinājums 13

6.3. Ūdens bilance 17

6.4. Ūdensapgādes sistēmas atbilstība normatīvu prasībām un nepieciešamie

uzlabojumi 18

7. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas raksturojums 19

7.1. Pakalpojuma pieejamība un kvalitāte 19

7.2. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas tehniskais

nodrošinājums 23

7.3. Piesārņojuma slodze projekta teritorijā 24

7.4 Kanalizācijas sistēmas atbilstība normatīvu prasībām un nepieciešamie

uzlabojumi 24

8. Institucionālā situācija 25

4.2. Juridiskās attiecības 26

4.3. Organizatoriskā struktūra 26

4.4. Pakalpojuma sniedzēja autonomijas līmenis 28

4.5. Sistēmas un procedūru atbilstība un efektivitāte 29

9. Finanšu situācija 30

9.1. Pašvaldības budžets un spēja finansēt projektu 30

9.2. Ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja statuss 37

9.3. Ūdenssaimniecības pamatlīdzekļi 38

9.4. Tarifi 39

9.5. Maksājumu iekasēšana 41

9.6. Ūdenssaimniecības ieņēmumi, izdevumi un pamatdarbības rezultāts 41


3

III ILGTERMIŅA INVESTĪCIJU PROGRAMMA 43

10. Ūdenssaimniecības sistēmas attīstības prognozes 43

10.1. Attīstības prognožu atbilstība ES direktīvu un normatīvu prasībām 43

10.2. Pašvaldības attīstības prognozes 44

10.3. Vispārējie pakalpojumu standarti 45

10.4. Ūdenssaimniecības pakalpojumu patēriņa attīstības prognozes46

10.5. Ūdenssaimniecības sistēmu uzlabošanai nepieciešamie pasākumi 49

11. Alternatīvu izstrāde un salīdzinājums 50

11.1. Alternatīvu izvērtējums ūdensapgādes sistēmas attīstībai 50

11.2. Alternatīvu izvērtējums kanalizācijas sistēmas attīstībai 53

12. Ilgtermiņa investīciju programmas identificēšana 56

13. Ilgtermiņa investīciju programmas vides ieguvumi 59

IV PRIORITĀRĀ INVESTĪCIJU PROGRAMMA 60

14. Prioritārās investīciju programmas noteikšana 60

IV PRIORITĀRĀ INVESTĪCIJU PROGRAMMA 63

15. Prioritārā investīciju projekta apraksts 63

16.Finanšu un ekonomiskā analīze 67

16.1.Pieņēmumi finanšu analīzei 67

16.2. Ieņēmumi, izdevumi, saimnieciskās pamatdarbības rezultāts 69

16.3.Tarifi 71

16.4.Iedzīvotāju maksātspējas analīze 71

16.5.Principa „piesārņotājs maksā” un pilnu izmaksu segšanas principa

piemērošana 73

16.6. Plānotā finanšu situācija 74

17. Prioritārā investīciju projekta vides un projekta realizācijas ieguvumi 77

17.1. PrIP vides ieguvumi 77

17.2. Ietekmes uz vidi novērtējums 79

18. Projekta ieviešanas plāns un projekta vadība 79

18.1. Projekta iepirkumu stratēģija 79

16.1. Projekta finansējuma saņēmējs 80

18.2. Sabiedrības informēšanas un publicitātes plāns 80

18.3. Projekta vadība 82

19. Institucionālā attīstība 83

19.1.Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kapacitāte 83

19.2.Īpašumtiesības uz projektā iesaistītiem pamatlīdzekļiem un zemi83

19.3.Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbības uzlabošanas pasākumi 83


4

PIELIKUMI

1.pielikums Ūdenssaimniecības sistēmu shematiskais materiāls

2.pielikums Dzeramā ūdens kvalitātes analīzes

3. pielikums Notekūdeņu kvalitātes analīzes,

4.pielikums Atļauja B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai

5.pielikums RVP atzinums par sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma

nepieciešamību vai Vides pārraudzības valsts biroja lēmums

par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu

vai atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma

ziņojumu

6.pielikums Pārvaldes lēmums par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu

7.pielikums Pašvaldības lēmums par tehniski ekonomiskā pamatojuma

apstiprināšanu (norādot gan finanšu avotus un prioritārā

projekta summu, gan prioritārā programmā izvirzītās

komponentes)

8.pielikums Finanšu analīze (tai skaitā naudas plūsma un pilna modeļa izdruka)

9. pielikums Prioritārā projekta komponenšu detalizēts izmaksu aprēķins


5

SAĪSINĀJUMI

CE Cilvēkekvivalents (aprēķināts kā 60 g BSP5 uz vienu iedzīvotāju 1

diennaktī);

dnn diennakts;

ES Eiropas savienība;

ERAF Eiropas reģionālās attīstības fonds;

FRR Finanšu iekšējā ienesīguma norma;

IIP ilgtermiņa investīciju programma;

ĪADT Īpaši aizsargājamā dabas teritorija;

KSS kanalizācijas sūkņu stacija;

LVL Lats;

LR Latvijas Republika;

MK Ministru kabinets;

m3 kubikmetrs;

N Slāpeklis;

NAI notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;

NPV Neto tagadnes vērtība;

P Fosfors;

PE Polietilēns;

PIP prioritārā investīciju programma;

KNAD komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva;

PVC Polivinilhlorīds;

PVN pievienotās vērtības nodoklis;

RVP Reģionālā vides pārvalde;

SVA Sabiedrības veselības aģentūra;

TEP tehniski ekonomiskais pamatojums;

ŪAS Ūdens attīrīšanas stacija;

VPS Vispārējie pakalpojumu standarti.


6

Ievads

Amatas novada Skujenes ciema ūdenssaimniecības attīstības tehniski

ekonomiskais pamatojums (turpmāk – TEP) sagatavots, izmantojot šādus stratēģiskos

dokumentus:

18.12.2007. apstiprinātie MK noteikumi Nr. 912 „Ūdensapgādes, notekūdeņu

savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība”;

28.07.2008. apstiprinātie MK noteikumi Nr. 606 "Noteikumi par darbības

programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti

"Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju

skaitu līdz 2000"" (ar grozījumiem);

LR Vides ministrijas izstrādātā "Tehniski ekonomiskā pamatojuma

sagatavošanai nepieciešamā detalizācija ERAF finansētiem projektiem";

Vadlīnijas ERAF projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai.

TEP galvenais mērķis ir izstrādāt stratēģisko plānu ilgtermiņa (2012.-2020.g.)

ūdenssaimniecības pakalpojumu uzlabošanai Amatas novada Skujenes ciemā un

sagatavot detalizētu projekta analīzi prioritārai (2012.-2013.g.) investīciju

programmai.

TEP uzdevumi ir sekojoši:

Izvērtēt esošo situāciju ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā;

Raksturot pašvaldības esošo sociālekonomisko situāciju;

Novērtēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja finanšu stāvokli un

institucionālo kapacitāti ieviest projektu;

Izstrādāt ieteikumus pakalpojuma sniedzēju kapacitātes celšanai;

Izstrādāt ilgtermiņa investīciju programmu;

Izstrādāt prioritāro investīciju programmu;

Veikt finanšu analīzi prioritārās investīciju programmas realizācijai;

Sagatavot informāciju ERAF finansējuma pieprasījumam iesnieguma

aizpildīšanai.

TEP rezultātā tiks:

1) izstrādāts ūdensapgādes sistēmas un notekūdeņu sistēmas attīstības plāns

Amatas novada Skujenes ciemam, kurš optimāli atbilstu vietējām vajadzībām

un iespējām, kā arī nodrošinātu LR un ES vides, veselības un būvniecības

likumdošanas aktu prasību izpildi.

2) definēts īstermiņā ieviešamais ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības

projekts ar pamatotu īstermiņa projektā ietverto darbu apjomu, kas izriet no

tehniskajām vajadzībām un finansiālām iespējām.

3) izstrādāts un piedāvāts ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja attīstības

organizatoriskais, strukturālais un finanšu modelis, lai sekmētu izstrādāto

ilgtermiņa attīstības programmas ieviešanu, kā arī lai nodrošinātu īstermiņa

investīciju programmas ieviešanas vadību.

TEP galvenais rezultāts – sagatavots tehniski ekonomiskais pamatojums

prioritārā investīciju projekta realizācijai ūdenssaimniecības infrastruktūras

sakārtošanai un attīstībai:


7

Veicamo pasākumu prioritātes noteikšana (prioritāro pasākumu

identificēšana ilgtermiņa investīciju programmas ietvaros);

Labākā alternatīva risinājuma izvēles pamatojums prioritārā investīciju

projekta realizācijai;

Prioritārā investīciju projekta atbilstība pašvaldības attīstības plānošanas

dokumentiem, teritorijas attīstības plānojumam un administratīvi

teritoriālās reformas mērķiem;

Pašvaldības un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja finansiālās un

institucionālās spējas novērtējums nodrošināt projekta realizāciju.

TEP izstrādei izmantoti šādi informācijas avoti:

Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumi Nr.912

“Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības

kārtība”;

Vides ministrijas 2009.gada janvāra vadlīnijas “Vadlīnijas tehniski

ekonomisko pamatojumu izstrādei KF un ERAF finansētiem projektiem

ūdenssaimniecības sektorā”;

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Īpaši aizsargājamo

dabas teritoriju datu bāze;

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Valsts aizsargājamo

nekustāmo kultūras pieminekļu saraksts;

Sabiedrības veselības aģentūras pārskats “Pārskats par dzeramā ūdens

kvalitāti 2005.-2007.gadā”;

Ūdensapgādes urbumu pases;

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tehniskās pases, 2001.gads Delfīns

un Ko;

Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. VA10IB0039

Ūdens kvalitātes un notekūdeņu kvalitātes testēšanas pārskati.

Amatas novada Skujenes pagasta teritorijas plānojums 2008-2020.

TEP izstrādei izmantoti šādi normatīvie dokumenti:

ES ūdenssaimniecības nozari regulējošās direktīvas:

- Pilsētvides notekūdeņu attīrīšanas direktīva 91/271/EEC

- Dzeramā ūdens direktīva 98/83/EC

- Ūdens struktūrdirektīva 2000/60/EC

Latvijas Republikas normatīvie akti un novada saistošie noteikumi projekta teritorijā:

- Ūdens apsaimniekošanas likums (2002)

- Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (1998)

- MK noteikumi Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes

prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (2003)

- MK noteikumi Nr.118 “Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”

(2002)

- MK noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”

(2002)

- MK noteikumi Nr.362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu

izmantošanu, monitoringu un kontroli” (2006)

- MK noteikumi Nr.38 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99

„Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”


8

I PROJEKTA IESNIEDZĒJA

PAMATINFORMĀCIJA

Projekta iesniedzējs: Amatas novada pašvaldība

Vienotais reģistrācijas Nr.

LV 90000957242

Juridiskā adrese “Ausmas”, Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101

Persona(-s) ar pārstāvības tiesībām (vārds,

uzvārds, ieņemamais amats)

Elita Eglīte

Amatas novada domes priekšsēdētāja

Kontaktpersonas

(vārds‚ uzvārds‚ amats)

Elita Eglīte

Amatas novada domes priekšsēdētāja

Tālruņa numurs (-i) 64127935

Fakss 64127942 E – pasta adrese [email protected]

Projekta iesniedzēja juridiskais statuss: Pašvaldība


9

II ESOŠĀS SITUĀCIJAS IZPĒTE

1. Projekta teritorija, pakalpojumi un īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas

1.tabula Projekta teritorija, pakalpojumi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

1. Projekta teritorija

1.1. Projekta teritorijas

definējums

(rajons/novads/pagasts/

apdzīvotā vieta)

Šajā TEP iekļautā projekta teritorija ir Amatas novada Skujenes

ciems.

Amatas novads robežojas ar Līgatnes, Siguldas. Cēsu, Pārgaujas,

Mālpils, Ogres, Ērgļu un Vecpiebalgas novadiem. Amatas novada

teritorija aizņem 745,51 km2, no kuriem mežu platības ir 447,31

km2, lauksaimniecības zemes ir 219,61 km

2, pārējās zemes 78,59

km2. Teritorijas reljefu veido pauguri, gravas, ielejas, kā arī upes,

t.sk. straujākās Latvijas upes – Amata un Gauja un ezeri (Zaubes un

Āraišu), kas piešķir novadam skaistu ainavu un neatkārtojamu

dabas skatu bagātību.

Skujenes ciema teritorija ir Skujenes pagastā


administratīvais centrs

Amatas novada vispārējo pārvaldi veic Amatas novada pašvaldība,

savukārt Skujenes pagastā ar komunālo pakalpojumu sniegšanu

nodarbojas komunālā nodaļa.


nozīmīgākie ceļi

Nozīmīgākie ceļi- 1. Šķiras autoceļi Garkalne- Alauksts( P3), Ērgļi-

Drabeši ( P31), 2 šķiras autoceļi Drusti- Dzērbene-Skujene( V300),

Vecpiebalga- Skujene( V307). Pagasta ziemeļu robežu veido

autoceļs Cēsis- Rāmuļi- Bānūzī ( V294).


nozīmīgākās

inženiertehniskās

komunikācijas

Pagasta teritoriju šķērso elektrotīkli, telekomunikāciju tīkli,

1.5. Projekta teritorijā

esošie ūdensobjekti, to

piederība konkrētam

ūdensobjekta sateces

baseinam un upju

baseina apgabalam

Upes- Gauja un Amata, Sarkaņu ezers, Kosas ezers un Sērmūkšu

ezers. Gaujas sateces baseins.

1.6.Aizsargājamās dabas

teritorijas un Eiropas

nozīmes aizsargājamās

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi : Ģibēnu, Drapmaņu un

Taurupju senkapi, Skujenes viduslaiku pilsdrupas. Aizsargājamās

dabas teritorijas un Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas


10

dabas teritorijas (Natura

2000) un to saistība ar

ūdenssaimniecības

infrastruktūru

(Natura 2000) projekta teritorijā nav.

2. Teritorijas fizioģeogrāfiskais un ģeoloģiskais

raksturojums Skujenes pagasts atrodas Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē. Virsas augstums

daudzviet pārsniedz 200 m vjl. (Andrēnu kalns – 239 m; Mālkalns – 236 m; Šķiltu kalns).

Augstākais paugurs ir Elkas kalns 260.7 m vjl. Pagasta dienvidaustrumu Mālkalna nogāzē

iztek Gauja un sākas arī Gaujas kreisā pieteka Amata, kuras garums (garums 67 km). Sateces

baseins- Gaujas.

Skujenes pagasta ūdensapgādes urbumi ir ierīkoti Pļaviņu – Daugavas (D3pl –dg) ūdens

horizontā. Daugavas ūdens horizonta virsma urbuma rajonā atrodas 135 – 166 m dziļumā no

zemes virsmas. Horizontu veido karbonātiskie ieži – dolomīti ar dolomītmerģeļa

starpslāņiem. Ūdensapgādei izmantojamais intervāls atrodas 133,9 – 188 m dziļumā.

Pazemes ūdeņus no piesārņošanas neaizsargātiem gruntsūdeņiem atdala kvartāra nogulumi

– ūdens vāji caurlaidīgie smilšmāli ar kopējo biezumu 90 - 118 m un Katlešu – Ogres

horizonta nogulumi ar kopējo biezumu 17 - 62 m, no tiem ūdens vāji caurlaidīgie māla un

dolomītmerģeļa slāņi – 10 - 20 m. ūdens pēc ķīmiskā sastāva pieder pie kalcija

hidrokarbonāta ūdeņu tipa ar palielinātu dzelzs saturu (0,8 mg/l) un duļķainību.

Pazemes ūdeņu kvalitāti ietekmē gruntsūdeņi, kas nav pasargāti no piesārņošanās. Artēzisko

ūdeņu kvalitāti ietekmē augstais dzelzs saturs. Lielā cietība un pazemināts fluora saturs ir

lielākās pazemes ūdens kvalitātes problēmas reģionā un arī Amatas novadā. Notekūdeņu, tai

skaitā lietus notekūdeņu un citu izplūžu ietekme uz iepriekš minēto ūdens horizontu ūdens

kvalitāti nav būtiska, taču ilglaicīgā piesārņojuma rezultātā, var rasties artēzisko ūdeņu

piesārņojums. Sadzīves kanalizācijas noplūdes ietekmē decentralizētās ūdens ņemšanas

vietas- seklās spices un grodu akas, kurās tiek izmantoti gruntsūdeņi.

2.tabula Iestāžu, sabiedrisko institūciju un komersantu pakalpojumu nodrošinājums

(2011. Gads)

Iestādes,

komersanta

nosaukums

Nodarbināto

skaits

Patēriņš Pakalpojuma nodrošinājums

Ūdensapgāde

m3/dnn

Kanalizācija

m3/dnn

ūdensapgāde kanalizācija

Pagasta pārvalde 8 0,5 0,5 Ir centralizēta Nav centralizēta,

izsmeļamās bedres

Pansija** 5 1 1 Nav centralizēta,

izsmeļamās bedres

Pasta nodaļa 1 0,01 0,01 Ir centralizēta Nav centralizēta,

izsmeļamās bedres

U.Vasiļevska

ģimenes ārsta

prakse

2 0,15 0,15 Ir centralizēta Ir centralizēta

Veikals SIA "Saime

BJ"


Veikals SIA

"BEĀTUS"*


Aptieka SIA"Cerība

A.G."



11

Kopā 25 1,87 1,87 1,87 0,36

Informācijas avots. Skujenes pagasta pārvalde

* SIA Beatus savu darbību uzsāka 2010. Gadā;

**Amatas novada pansionātā „Gaismas” ar 2010 gadu palielinājās gultasvietu skaits un

piepildījums, līdz ar to ari ūdens patēriņš.

4. Iedzīvotāji un sociālā struktūra

Iedzīvotāju skaits Amatas novadā 2011. gadā 1. septembrī bija 6381 iedzīvotāji, tai

skaitā 326 iedzīvotāji Skujenes ciemā.

3.tabula. Iedzīvotāju skaits un sociālā struktūra

Rādītāji Faktiskie dati

Prognoze

2008*. g. 2009**. g. 2011. g.

2020.g.

Iedzīvotāju skaits pašvaldībā

kopā, t.sk. 989 6381 6381 6381

Darbaspējas vecumā 545 4185 3185 3474

Jaunāki par strādājošo vecumu 173 2679 2648 2759

Pensionāri 206 4155,9 4093 4266

Iedzīvotāju skaits Skujenes

ciemā (administratīvajā

teritorijā)

330 326 326 326

Vidējais cilvēku skaits vienā

mājsaimniecībā

2,8 2,8 2,8 2,8

Informācijas avoti: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Amatas novada pašvaldība

*Cēsu rajona Skujenes pagasts

**Amatas novada pašvaldība

Iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā samazinās un samazināšanās iemeslus pēdējo

gadu laikā var izskaidrot ar to, ka pašvaldības teritorijā nav darba vietu augsti kvalificēta

darbaspēka nodarbināšanai. Galvenokārt ir pieprasīts darbaspēks fiziska, mazkvalificēta

darba veikšanai. Augstskolu beidzēji vai iedzīvotāji, kas ieguvuši pagastā nepieprasītas

profesijas, dodas strādāt un dzīvot citur. Skujenes ciema administratīvās teritorijas robežās

pēc pašvaldībā deklarējamo iedzīvotāju reģistra, uz 2011. gada 1. janvārī dzīvoja 326

iedzīvotāju.

5. Realizētie projekti un turpmākie attīstības plāni

2011.gadā turpinās ERAF projekts „Ūdenssaimniecības sakārtošana Nītaures pagasta

Nītaures ciemā” un no jauna uzsākti ERAF projekti „Ūdenssaimniecības attīstība Amatas

novadā. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukcija Līvu ciematā” un

„Ūdenssaimniecības attīstība Amatas novadā. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu

rekonstrukcija Ģikšu ciematā” . 2011.gadā turpinās ERAF līdzfinansētie projekti „Izglītības

iestāžu informatizācija” 3 izglītības iestādēs un projekts „Spāres speciālās internātskolas

pieejamības un sasniedzamības infrastruktūras uzlabošana”.

Lai iedzīvotāju dzīves vidi un pakalpojumu kvalitāti uzlabotu, pašvaldība realizē

vairākus projektus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmā: Ģikšu

ciemata saieta nama rekonstrukcija, Amatas novada pašvaldības autoceļa Nr.96 Ērgļu ceļš –

Ruki rekonstrukcija, Rotaļu un atpūtas laukumu izbūve Zaubes, Ieriķu, Skujenes un Ģikšu

ciemos Amatas novadā.

Lai uzlabotu satiksmes drošību Ieriķu ciematā, 2011.gadā pašvaldība realizēs projektu


12

„Satiksmes drošības uzlabojumi Amatas novada Ieriķu ciemā – gājēju ietves izbūve gar

autoceļu V315 Ieriķi - Ģikši”.

LEADER pieejas ietvaros 2011.gadā tiks iesniegti un apstiprināti 3 projekti –

Nītaures publiskās pirts rekonstrukcija, Skujenes publiskās teritorijas sakārtošana un

pašvaldības autoceļa Āraiši – Āraišu baznīca rekonstrukcija.

Lai veicinātu izglītības iestāžu pedagogu profesionālo pilnveidi, Amatas novada

dome turpina īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu „Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos 7 novadu pedagogiem.”

Sadarbībā ar Valsts nodarbinātības aģentūru turpinās projekts „Darba praktizēšanas

pasākumu nodrošināšana pašvaldībā darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanas.”

Lai celtu pašvaldības kapacitāti, 2010.gadā tika apstiprināti 2 ESF projekti

„Speciālista piesaiste Amatas novadā” un „Amatas novada attīstības programmas izstrādes

2012. – 2018. gadam un teritorijas plānojuma izstrāde 2013. - 2024. gadam.

Amatas novada dome 16.02.2011. pieņēmusi lēmumu par attīstības programmas un

teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu.

ES struktūrfondu Eiropas teritoriālo sadarbības projektu ietvaros Amatas novada pašvaldība

realizē projektu Līgatnes, Raunas, Pārgaujas, Amatas novados Igaunijas un Latvijas

pārrobežu sadarbības programmas projektu „Ar velo par Vidzemi un Dienvidigauniju”.

ERAF programmas ietvaros pašvaldība turpinās realizēt ūdenssaimniecības attīstības

projektus Nītaures pagasta Nītaures ciemā un Amatas novada Līvu un Ģikšu ciemos.

Tiks uzsākta ERAF projekta „Satiksmes drošības uzlabojumi Amatas novada Ieriķu ciemā”

realizācija.

ES struktūrfonda projekta „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās

darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” realizācijas gaitā 116 pašvaldības iedzīvotājiem tiks

nodrošinātas darba iespējas un vienlaicīgi sakārtota pašvaldības teritorija.

Amatas novada pašvaldība turpinās realizēt ELFLA programmas projektus „Rotaļu

un atpūtas laukumu izbūve Ieriķu, Skujenes, Ģikšu un Zaubes ciemos Amatas novadā”,

„Amatas novada Ģikšu ciemata saieta nama rekonstrukcija”, „Amatas novada pašvaldības

autoceļa Ērgļu ceļš – Ruki rekonstrukcija”.

Skolu darbības pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai turpinās realizēt ERAF

projektu „Izglītības iestāžu informatizācija” Amatas novada Nītaures vidusskolā, Amatas

novada Zaubes un Sērmūkšu pamatskolās. Speciālo internātskolu programmas ietvaros

turpinās realizēt ERAF projektu „Spāres speciālās internātskolas pieejamības un

sasniedzamības infrastruktūras uzlabošana”.

6. Ūdensapgādes sistēmas raksturojums

6.1. Pakalpojuma pieejamība un dzeramā ūdens kvalitāte

Skujenes ciemā uz 2011. gada 1. janvāri pēc pašvaldībā esošās informācijas deklarēti

326 iedzīvotāji. Centralizētais ūdensapgādes pakalpojums pieejams 310 Skujenes ciema

iedzīvotājam, kas sastāda 95%.

Kanalizācijas pakalpojums pieejams 46,3% Skujenes ciema iedzīvotāju.

Skujenes ciemā dzeramā ūdens ieguvei tiek izmantoti pazemes ūdeņi, kas tiek iegūti no

urbuma Aka Nr.1, ierīkošanas gads 1966. Urbums atrodas paviljonā, urbums ir hermētiski

noslēgts. Akā ir uzstādīts sūknis 4SDF54-2l (01.10.2009.). Ūdens uzskaitei paviljonā

uzstādīts ūdens skaitītājs Minomess- M Nr. 0607005391. Ūdens apgādes urbuma Aka Nr.l

dziļums 160 m. Ūdens ieguves debits- 0,7 1/sek. Daugavas ūdens horizonts. Otrs urbums Aka

Nr.2, kura ierīkota 1987.g., urbuma dziļums 152 m, ūdens ieguves debits 1, 2 l/sek. šobrīd

netiek ekspluatēts, izmantots kā rezerves urbums, kurš tiks darbināts urbuma Aka Nr.l.

remontu vai citu īslaicīgu pārtraukumu gadījumā. Spiediena nodrošināšanai ir uzstādīts

spiedkatls (tilpums 2 m3). Ūdens tornis netiek izmantots (tvertne saplaisājusi, nav

izmantojama). Ūdensapgādes tīklu garums 4 km. Maģistrālie un ielu ūdensvadi tīkli veidoti

no Ø 100 mm ķeta un polietilēna caurulēm Ø 50 - 63 mm, savukārt pievadi izbūvēti no Ø32 -


13

25 mm tērauda un polietilēna caurulēm. Tīklu izbūves gadi ir no 1985 – 1986 . No urbuma

iegūtais dzeramais ūdens pirms piegādes ūdensvadā tiek pakļauts apstrādei, 2010. gadā

izbūvētajās atdzelžotavas iekārtās.

Tīklu stāvoklis ir slikts. Īpaši lielas problēmas rada ķeta cauruļvadi un noslēgarmatūra.

4. tabula Dzeramā ūdens kvalitātes rādītāji

An

alī

zes

vie

ta

un

da

tum

s

Dze

lzs,

mg

/l

Ūd

ens

du

ļķa

inīb

a N

TU

vie

n.

Vid

es r

eak

cija

pH

Krā

sain

ība

mg

/l/P

t

Am

on

ija

jon

i

mg

/l

Su

lfāti

mg/l

Ma

ng

ān

s m

g/l

Ga

rša

Sm

arža

1.No krāna, Skujenes

pagasta pārvaldes ēka,

20.05.2010

1,78 13,8 7,5 5 0,37

-

nav nav

2. Skujenes ciema

sūkņu māja;

15.06.2010.

0,17 -- 7,23 2 0,11

8,8

-- -

3. Artēziskais urbums

Nr. 1;

(13.07.2010) - - - - 0,31

-

0,027 - -

4. No krāna, Skujenes

pagasta pārvaldes ēka,

15.10.2009.05

Coli indekss<0 ,

koloniju skaits 0

- - - - -

-

- -

5. no krāna Skujenes

pagasta pārvaldes ēka

16.08.2011 0,33 1,9 7,7 <5 0,29

-

nav Ļoti

vāja

Maksimāli pieļaujamā

norma pēc

normatīviem

0,2

mg/l

3,0

NTU

6,5-9,5

pH 5,0 0,5 mg/l

250

mg/l

Bez

izmai

ņām

Bez

izmaiņ

ām

Ūdens kvalitāte no urbuma veikta 2010. gadā. Veikta arī sulfātu un mangāna satura

testēšana. Uzrāda mangāna saturu, 0,027 mg/l, permanganāta indeksu- 1,36 mgO/l;

summārais kalcija un magnija saturs 2,84 mmoli/l, paaugstināts dzelzs saturs.

Ūdens kvalitāte pie patērētāja pēc atdzelžošanas stacijas uzstādīšanas atbilst normatīvajiem

aktiem -0,17 mg/l, par ko liecina testēšanas pārskats pēc atdzelžošanas 15.06.2010 , taču

tīklā tā kvalitāte pasliktinās .

6.2. Ūdensapgādes sistēmas tehniskais nodrošinājums

Ūdens ieguves avoti

Skujenes ciemata ūdensapgādi nodrošina divi pazemes ūdens urbumi, Nr. 1


14

(1966.gadā) un Nr. 2 (1986. gadā).

Urbumi ir saslēgti vienotā sistēmā. Dzeramais ūdens tiek attīrīts 2010.gadā

izbūvētajā atdzelžotavas iekārtā. 1967. gada būvētais ūdenstornis ir ar darba tilpumu

70 m3. Fiziskais nolietojums 100 %, ūdenstornis netiek lietots. Spiediena

nodrošināšanai izmanto spiedkatlu ar tilpumu 2 m2. Dzerama ūdens izmantotāji:

Skujenes ciemata iedzīvotāji, organizācijas, uzņēmumi . Nav pietiekošs spiediena

nodrošināšanai.

Faktiskais ūdens patēriņš ir nedaudz mazāks nekā atļaujā noteiktais.

Faktiskais ūdens patēriņš m3 gadā: 2011. gadā – 15 360 m3; 2010. gadā 15 360 m3;

2009.g.- 12 675 m3, 2008.g. – 11 784 m

3

Pēc atļaujas pieprasītais nepieciešamais ūdens ieguves apjoms - 40 m3 diennaktī, 14

600 m3 gadā.

Ūdens no urbuma ir ar paaugstinātu dzelzs saturu.

Ūdensapgādes urbums "Nr.2" atrodas pazemes šahtā, tas netiek izmantots un atrodas

rezervē (ekspluatēs tikai urbuma "Nr. l" remonta vai citu īslaicīgu pārtraukumu

gadījumos).

Ūdensapgādes urbums "Nr.2" (rezerves) var nodrošināt pieprasīto ūdens daudzumu.

jo ūdens ieguves debets ir 1.2 l/sek vai 103,68 m3/dnn (atbilstoši urbuma pases

datiem). Līdz šim ūdensapgādes urbums "Nr.2" nav ticis izmantots. Urbumam "Nr.2"

nav uzstādīts atsevišķs ūdens skaitītājs, kā arī nav veikts aizsargjoslu aprēķins.

Urbums atrodas uz privātas zemes.

Īpašumam Gaidas ir izveidots savs dzeramā ūdens urbums ( līdz 20 m dziļumā), kurš

tiek izmantots tikai mājsaimniecības vajadzībām. Centralizētajai kanalizācijas

sistēmai mājsaimniecība nav pievienota.

5. tabula Ūdens ieguves avoti

Akas Nr./

atrašanās

vieta

(adrese)

Izbūve

s gads

Akas

dziļums,

m

Atļautais

ūdens

ieguves

daudzums

m3/ gadā

Īpatnējais

debets, l/s

Maksimāl

ais

pieļaujam

ais

debets, l/s

Funkcionālā

nozīme

Aizsargjoslas

raksturojums

Urbums Nr.1

1966 160 22075,2 0.7 2.52 Darba aka atbilst

UrbumsNr.2

1987 152 37843,2 1,2 4,32 Rezerves aka Nav veikts

aprēķins

Informācijas avoti: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tehniskā pase

6.tabula Uzstādītie sūkņi

Akas Nr./

atrašanās

vieta

Iegūtais

ūdens

daudzums

gadā, m3

Sūknis Agregāta

tehniskais

stāvoklis

Ūdens

plūsmas

mērītājs Sūkņa

marka/uzstā

dīšanas gads

Ražība,

l/s

Elektro-

enerģijas

patēriņš,

kWh/gad

ā

Fiziskais

nolietojums,

%


15

Aka nr. 1

15 360 4SDF54-

21;2010.

gads

21370

25% Apmieri-

nošs

Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvalde

7. tabula. Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas

Iekārtas tips

un marka

Izbūves

gads

Jauda, m3/h Fiziskais

nolietoju

ms, %

Tehniskais

stāvoklis

Ēkas stāvoklis

Faktiskā

(izmantotā)

Projektētā

Kolonnas

2471/4T;

RT 300

2010 75% līdz 7,2 m3/h 10% labs


2010. gadā uzstādītā ūdens atdzelžošanas stacija ar ražību līdz 120 l/ min 7,2 m3/h) izvietota

blakus Akai Nr. 1. Pēc atdzelžošanas stacijas tīklā padotā ūdens analīzes atbilst

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pēc atdzelžošanas iekārtas nodošanas ekspluatācijā

ūdens analīzes ir veiktas .

Skalošanas ūdeņi no ŪSI nonāk kanalizācijas tīklā. Sistēmas skalošana notiek automātiski.

Skalošanas ūdeņu patēriņa uzskaite nav nodrošināta, taču provizoriskie dati liecina, ka 182,5

m3 gadā tiek patērēti ūdens filtru skalošanas vajadzībām.

Tīklā padotā ūdens analīzes tīklā atbilst normatīviem aktiem. 2011. gada testēšanas

pārskatā dzelzs saturs- 0,33 mg/l. Dzelzs satura un duļķainības rādītāja palielinājumu rada

nolietotie maģistrālie ūdensvadi.

Ūdens uzkrāšana un spiediena nodrošināšana

8. tabula. Ūdens uzkrāšanas tilpnes (ūdens torņi, hidrofori, rezervuāri)

Ūdens tilpne/tips Izbūves gads Darba

tilpums, m3

Tvertnes

augstums, m

Tvertnes

materiāls

Ūdens plūsmas

mērītājs

Spiedkatls 1986 2 - tērauda nav

Ūdenstornis

( netiek izmantots)

1967 70 m3 5,6m tērauds nav

Ūdenstorņa tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, tas netiek lietots. Ūdens spiediena

regulēšanai tiek lietots spiedkatls - pielāgota ūdens sagatavošanas iekārtu filtra tvertne,

kura darba tilpne ir par mazu pieprasītajam ūdens daudzumam. Ņemot vērā, ka

spiedkatls ir par mazu, ir vērojama bieža releja ieslēgšanās, tādejādi spiedkatla darbināšanai

neracionāli tiek izmantota elektroenerģija. Ūdens spiediens tīklā reizēm nepietiekošs..

Nepieciešams uzstādīt atbilstoša tilpuma spiedkatlu. Esošais spiedkatls demontējams.

9.tabula. Otrā pacēluma sūkņu stacija

Ūdens tilpne/tips Otrā pacēluma sūkņa raksturojums


16

Marka Ražība,

l/s

Elektroenerģijas

patēriņš, kWh/gadā

Fiziskais

nolietojums, %

Tehniskais

stāvoklis

Nav - - - - -

Informācijas avoti: dzeramā ūdens patēriņa uzskates žurnāli.

Ūdensapgādes tīkli

Ūdensapgādes tīklu kopējais garums Skujenes ciemā ir pa 4 km. Sistēmā daļēji tiek

nodrošināts tīklu sacilpojums (Līvānu māju rajonos Lauku, rudzu , Priežu ielās) taču ne visā

ciemā, jo tīklu izzaru galos ūdens saduļķojas un netiek nodrošināta tā normāla caurplūde.

Vietām tīkli ir no ķeta caurulēm , ar ikgadējām remontu pēdām. Kvalitātes uzlabošanai būtu

nepieciešams paredzēt rekonstruēt vairākus ūdens apgādes tīklu posmus.

Lielākā daļai tīklu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, noslēgarmatūra un

skatakas ir sliktā stāvoklī. Būtiski remonta un rekonstrukcijas darbi teritorijā nav veikti kopš

tīklu ekspluatācijā nodošanas brīža.

2011.gadā dzeramā ūdens ieguvē patērētās elektroenerģijas daudzums sastāda 21 370

kWh.

10.tabula. Ūdens apgādes tīkli

Rādītāji Raksturojums

Ūdens apgādes sistēmas izbūves gadi 1985-1986

Spiediens sistēmā, atmosfēras 3 At

Sacilpojuma raksturojums 2 sacilpoti posmi, 16 aizbīdņi uz ielu tīkliem un

pievadiem,

Hidrantu un aizbīdņu raksturojums Hidrantu nav, aizbīdņi nedarbojas

Reģistrēto avāriju skaits gadā 5

Ūdens zudumi gadā, m3

4 tūkst.

Cauruļvadu

materiāls

Cauruļvadu

garums kopā, m

t. sk. pēc cauruļvadu diametra, mm

20 32 50 60 80 100 120 140 150

PVC 2310 2310

Tērauds

Ķets 1725 1725

Kopā 4035 2310 1725

Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvaldes dati

Ugunsdzēsības nodrošināšana

Atbilstoši LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves” prasībām par ūdens

rezerves nodrošināšanu ugunsdzēsības vajadzībām Skujenes ciema teritorijā paredzēts

izmantot dīķus, tādejādi:

salīdzinoši mazas ierīkošanas izmaksas;


17

ekonomiskais ieguvums (mazāks elektroenerģijas patēriņš) – nav nepieciešami

otrā pacēluma sūkņu stacija un ugunsdzēsībai netiek izmantots pazemes ūdens,

kam ir ieguves un sagatavošanas (atdzelžošanas) izmaksas. Dīķi ir uz pašvaldības zemes un tas tiek apsaimniekots atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

11. tabula. Ūdens rezerves ugunsdzēsības vajadzībām

Apbūves objekti (ēku

grupas)

Dabiskās virszemes ūdens

tilpnes

Mākslīgās virszemes

ūdens tilpnes

Ugunsdzēsības hidranti

Nosaukums un attālums līdz apbūves objektiem, m

Skujenes ciema centrs dīķi 50-300 m Nav, bet ierīkotas ūdens

ņemšanas akas


6.3. Ūdens bilance

Uz ciematu padotā ūdens uzskaite notiek darbojošajā artēziskajā urbumā, kur ir uzstādīts

ūdens skaitītājs.

12.tabula. Ūdens patēriņa bilance

13. tabula Pieslēgumu skaits un galvenie patērētāji

Norādīt gadu, kura

dati izmantoti

Pieslēgumu skaits Pieslēgumu

īpatsvars

(%)

Patērētie apjomi Kopā

(m3/dnn)

Iedzīvotāji (skaits)

326;

2011.gads,

161 pieslēgums, 310

iedzīvotājiem

95% 94 l/c/d (uz 1

iedzīvotāju)

29,21 m3/dnn

42, 08 m3 diennaktī

(ieskaitot zudumus)

Institūcijas 3 100 1,51 m3/dnn

Uzņēmumi 4 100 0,36 m3/dnn

ŪSS filtru

skalošanai

(182,5m3/gadā),

pieņemts-0,5m3/dnn

Ūdens bilance 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g.

Iegūtais ūdens (m3/dnn) 32,3 34,70 42,08 42,08

Saražotais ūdens (m3/dn) 32,3 34,70 42,08 42,08

Patērētais ūdens

(m3/dnn)

22,3 24,70 31,08 31,08

ŪSS filtru skalošanai - - 0,5 0,5

Ūdens zudumi (m3/dnn) 10 10 10,5 10,5,5

Ūdens zudumi (%) 30,96 28,82 24,95 24,95


18

Zudumi 10,5

Kopā: 15359,2 m3 gadā patērētais ūdens

Aprēķinātais cilvēkekvivalents (CE) Skujenes ciemā – 326 (iedzīvotāji + uzņēmumi,

institūcijas).

Aprēķinu veido - 326 iedzīvotāji , darbinieki organizācijās un uzņēmumos ir Skujenes

iedzīvotāji.

Vidējais ūdens patēriņš uz iedzīvotāju ir nosacīti zems, mājsaimniecības, kurās uzstādīti

skaitītāji, ūdeni taupa. Vairākās mājsaimniecībās deklarēto personu skaits periodiski

mainās.

Ūdens zudumi augsti – vidēji 26-30 % no kopējā iegūtā ūdens daudzuma, analizējot 2008-

2011 gadus. Ūdensvadu plīsumi ir 3 līdz 5 gadījumiem gadā. Remontu laikā nav iespējams

atslēgt posmus, jo visi aizbīdņi nolietojušies un nestrādā.

6.4. Ūdensapgādes sistēmas atbilstība normatīvu prasībām un nepieciešamie

uzlabojumi

14.tabula. Ūdensapgādes sistēmas atbilstība normatīvajām prasībām

Prasības Esošās situācijas atbilstības izvērtējums

Padomes Direktīva

98/83/EK (1998. gada 3.

novembris) par dzeramā

ūdens kvalitāti.

MK noteikumi nr. 235

„Dzeramā ūdens obligātās

nekaitīguma un kvalitātes

prasības, monitoringa un

kontroles kārtība”

Sabiedrības veselības

aģentūras prasības

Centralizētajā sistēmā atdzelžošanas iekārtā notiek ūdens

attīrīšana un sagatavošana. No urbuma iegūtā ūdens kvalitāte

atbilst Direktīvas prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs saturu

un duļķainību. Ūdens kvalitāte pēc iedzīvotāju sūdzībām

pasliktinās tīklos, kas ir nolietojušies un ar biežiem plīsumiem.

Tas paaugstina mikrobioloģiskā piesārņojuma draudus tīklā

bojājumu vietās. Reizēm netiek nodrošināts pietiekošs spiediens

tīklā.

Direktīvu specifiskais

ieviešanas plāns

Esošais ūdens apgādes pakalpojumu lietotāju skaits veido 95%

no iedzīvotāju skaita, kas nodrošina pakalpojumu pieejamību

310 Skujenes ciema iedzīvotājiem.

Pašvaldības prioritātes Ūdensapgādes urbums ( 1966.g) ir nokalpojis, nav garantijas tā

kvalitatīvai darbībai ilgtermiņā. Otrs urbums atrodas uz privātas

zemes. To paredzēts tamponēt. Lai nodrošinātu urbumu

nevainojamu darbību, nepieciešama jauna urbuma izveide,

precīzas ūdens uzskaites nodrošināšana urbumā un pie

patērētāja. Lai ūdens pie patērētāja atbilstu normatīvajiem

aktiem, nepieciešama vairāku ūdensapgādes tīklu posmu un

skataku un aizbīdņu rekonstrukcija.

Atbilstības izvērtējums un attīstības prioritātes:

Ūdens kvalitāte pie patērētāja nav atbilstoša MK noteikumos nr. 235 „Dzeramā ūdens

obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”

izvirzītajām prasībām. Nepieciešams izvērtēt prioritāros tīklu rekonstrukcijas posmus,

lai visi patērētāji saņemtu atbilstošas kvalitātes dzeramo ūdeni ar atbilstošu

spiedienu.

Pakalpojumu nodrošinājuma līmenis. Esošais ūdensapgādes pakalpojumu lietotāju

līmenis sasniedz 95 %.

Jaudas un atbilstība pakalpojumu pieprasījumam. Esošais urbums Aka nr. 1 ir


19

nolietojies (1966.g) . Lai nodrošinātu nepārtrauktu dzeramā ūdens padevi , jāizveido

jauns urbums. Urbums Aka nr. 2 atrodas uz privātpersonai piederošas zemes.

Nepieciešams tamponēt.

Ūdens zudumi. 2011.gadā ūdens zudumi tīklos bija 24,95 %. Zudumu samazināšana

tīklos ir risināma, uzstādot precīzu ūdens uzskaites mēraparatūru urbumos,

pakāpeniski renovējot vecos, bojātos ūdens apgādes tīkla posmus un veicinot ūdens

uzskaiti visā ciemā, patērētājiem norēķinoties pēc skaitītāju rādījumiem.

Sistēmas energoefektivitāte. Ūdens apgādes sūkņu elektroenerģijas patēriņš ir

augsts - 1,39 kW uz 1 m3/ ūdens. Pašvaldība jau ir nomainījusi energoiekārtas uz

energoefektīvām. Elektroenerģija tiek lietota ūdens ieguvei akas sūkņa darbināšanai

un atdzelžošanas iekārtai. Elektroenerģijas patēriņš 2011. gadā bija 21370 kWh/a.

7. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas raksturojums

7.1. Pakalpojuma pieejamība un kvalitāte

Skujenes ciemata ūdens izmantotāji novada notekūdeņus ciemata kanalizācijas

kolektorā, kura tīklu garums ir 1977 m.

15.tabula. Pieslēgumu skaits un notekūdeņu apjomi

2011. gada dati Pieslēgumu

skaits

Pieslēgumu

īpatsvars (%)

Patērētie apjomi Kopā

(m3/dnn)

Iedzīvotāji 151 82 46,3 94 l/c/dnn

jeb

14,2 m3/dnn

35,02

m3/dnn

Institūcijas - 0

0 m3/dnn

Uzņēmumi 4 100

0,36m3/dnn

USI skalošanas

ūdeņi

0,5m3/dnn

Infiltrācijas 15,5 m3/dnn (44,26%

no kopējā notekūdens

apjoma )

Izvests ar

asenizācijas

mašīnu

79 4,46m3 /dnn

12 783,3 m3 gadā ;

Skujenes ciemā ir divas 2 centralizētas kanalizācijas sistēmas, no kurām vienā sistēmā ir

uzstādītas NAI un pakalpojums pieejams 151 iedzīvotājam. Līvānu māju rajons izmanto

izvedamās bedres, kas ir nehermētiskas un rada lielu draudu videi. Lieliem ūdens

patērētājiem- sociālā māja Strauti un Pansija nav nodrošināta centralizētā kanalizācijas

pakalpojuma pieejamība. Centralizētās kanalizācijas tīkls līdz Lāčiem, kas izvietots ciema A

daļā nenodrošina kanalizācijas ūdeņu savākšanu, jo ir sabrucis un pašlaik notiek neattīrītu

notekūdeņu izvadīšana dabā -Amatas upē. Namīpašumā Lāči dzīvo 8 iedzīvotāji, kas saņem

centralizētu ūdensapgādes pakalpojumu, taču samaksa par notekūdeni netiek iekasēta,

(tamdēļ tiek uzskatīts, ka iedzīvotājiem nav pieejams centralizētās kanalizācijas

pakalpojums un šie 8 iedzīvotāji nav uzskaitīti pie kanalizācijas patērētājiem) jo sabrukusī


20

sistēma netiek apkalpota un to nav iespējams remontēt. Nepieciešama rekonstrukcija.

Angāros, kas pievienoti sabrukušajai kanalizācijas sistēmai, tāda saimnieciskā darbība, kas

novada notekūdeņus, pašlaik nenotiek. Līdz 2005 gadam angāros darbojās uzņēmumi, kas

pārstrādāja kokmateriālus. Pēc tam saimnieciskā darbība apsīkusi, notikusi īpašnieku maiņa.

Patreizējie īpašnieki pēc 2014. gada plāno angāros attīstīt ražošanu.

Lai pievienotu tuvējās mājas un potenciālo uzņēmumu, kas ražos granulas, iespējams

kanalizācijas tīklu rekonstruēt, taču to optimizējot pa citu trasējumu, kas iet pa ielu līdz NAI.

Lai noteiktu notekūdeņu kvalitātes rādītājus, nepieciešams analizēt notekūdeņu analīžu

datus par piesārņojošo vielu daudzumu mg/l notekūdeņos pie ieplūdes ūdensobjektā Amatā.

Pašvaldības rīcībā ir NAI monitoringa (analīžu) dati, kas tiek veikti katru gadu.

16.tabula. Notekūdeņu kvalitātes rādītāji

Piesārņojošo vielu daudzums notekūdeņos (mg/l)

Analīzes vieta: Skujenes NAI,

Skujenes pagasts

SV BSP5 ĶSP Pkop Nkop

Pēc attīrīšanas, bioloģiskie dīķi,

izplūde Amatā (06.10.2011.) 27 46 104 5,6 46

Pirms attīrīšanas ieplūde

(30.05.2011.)

40 <3,4 120 2 19


izplūde Amatā (30.05.2011.)

7,2 5,8 35 1,5 16,7



6,6 2,5 24 0,77 5,8



7,0 5,7 44 33 3,6



18 50 110 4,1 40

22.01.2002. MK noteikumu

Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo

vielu emisiju ūdenī" - Prasības

komunālo notekūdeņu attīrīšanai

<35 mg/l <25 mg/l <125

mg/l

atbilstoša

attīrīšana

atbilstoša

attīrīšana


Notekūdens analīzes uzrāda nepietiekošu NAI darbību, piem.30.05 2011 testēšanas

pārskatā BSP 5 pēc attīrīšanas uzrāda lielāku vienību skaitu, kā arī Nkop. attīrīšana

tiek veikta tikai par 12%.

Skujenes NAI ar jaudu 100 M3 diennaktī izbūvētas 1986. gadā atrodas ciemata Z

daļā. NAI no tuvākās dzīvojamās mājas atrodas - 400 m attālumā un - 50 m no

Amatas upes. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir fiziski nolietojušās. Bioloģiskā

notekūdeņu attīrīšana nenotiek - iekārtas ir fiziski nolietojušās, kompresora iekārtas

un aerācijas sistēmas iepriekšējos gados izlaupītas, šobrīd NAI darbojas mehāniskā

režīmā. Centralizētā kanalizācijas sistēmas tīkli izbūvēti 1986.gadā, tīklu kopgarums

ir 2 km. Daļa no centralizētā kolektora, kas izvietota A daļā, nav pieslēgta NAI, bet

izplūst atklātā dabas vidē.

Notekūdeņi no ciema pa cauruļvadiem pašteces ceļā ieplūst attīrīšanas iekārtu

aerotenkā, kas darbojas mehāniskā režīmā, jo netiek pievadīts skābeklis un līdz ar to

bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana nenotiek. Aerotenkā notiek notekūdeņu mehāniskā

attīrīšana, smiltis un suspendētās vielas nostādināšanas rezultātā nogrimst dibenā.

Notekūdeņu pēcattīrīšana notiek 3 bioloģiskajos dīķos ar dabisko aerāciju, kuros tie

dabīgā izgulsnēšanās procesā attīrās. Dīķi ir saslēgti gan virknē, gan paralēli. Šobrīd

dīķi tiek izmantoti – virknē savienoti. Dīķu darba tilpumi: 595 m3, 930 m3 un 215


21

m3. Tālāk attīrītie notekūdeņi caur kontrolaku pašteces ceļā pa slēgtu kolektoru -

17m, izplūst Amatas upē. Pēc NAI notekūdens testēšanas pārskatiem, notekūdens

rādītāji, pārsniedz pieļaujamās normas atsevišķos rādītājos – BSP divos paraugos.

Taču ievērojams ir fosfora un kopējā slāpekļa piesārņojums.

Ņemot vērā to, ka uz NAI pašreiz tiek novadīts neliels notekūdens daudzums, bet ar

lielu pieplūstošo infiltrāciju, Amatas upei netiek novadīts piesārņojums.

Infiltrācijas kanalizācijas tīklā rodas no nehermētiskajām skatakām, kas ir sabrukušas.

Skujenes ciema R daļa atrodas purvainā vietā ar augstiem gruntsūdeņiem.

Decentralizēto kanalizācijas notekūdeņu izvešanai tiek izmantots traktors ar

asenizācijas mucu. Asenizācijas notekūdeņi tiek ievadīti (lēnām) kanalizācijas tīklos

to sākumgalā akā ar restēm, tās tilpums - 14 m3, attālums līdz NAI ir -550 m.

Restes tīra pēc nepieciešamības (pēc pakalpojuma veikšanas), cietos atkritumus

savāc ar grābekli, saber maisā, maisus ievieto pašvaldības atkritumu konteinerā, kuru

apkalpo SIA "ZAAO".

Atļautais novadāmais notekūdeņu daudzums 37 m3 diennaktī jeb 13 505 m3 gadā.

2011.gadā attīrīti 12 783,3 m3 notekūdeņu. Notekūdeņu plūsmas mērītājs nav

uzstādīts. Notekūdeņu daudzumu nosaka aprēķinu ceļā. Notekūdeņi pieskaitāmi pie

sadzīves notekūdeņiem, tie tiek novadīti no daudzdzīvokļu mājām, privātmājām un

sabiedriskām ēkām. Specifiski notekūdeņi neveidojas, jo ciematā darbojošos

ražošanas objektu, kuri izmanto kanalizāciju nav un tuvākajā laikā to celtniecība nav

paredzama.

17. tabula. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu raksturojums


Projektētā jauda (m3/dnn) BIO 100

Atbilstošais cilvēku ekvivalents (CE)

t.sk. rūpniecisko pieslēgumu radītais CE 326

Notekūdeņu daudzums, kas novadīts uz

NAI

2009.g 46,2 (m3/dnn)

Procesa un iekārtu apraksts: Bioloģiskās attīrīšanas tvertne 7,9x3x2,5

Aerācijas tvertnes 7,9x3x2,5

Kompresors, gaisa pūtējs K09MS, 4 Kw; nedarbojas

Sūkņi Nav

Nostādinātāji Otrējais nostādinātājs BIO 100

Smilšķērāji -

Biodīķi 3 gab.

Pieņemšanas tvertne nav

Teritorijas raksturojums Aptuveni 500 m attālumā no ciema , reljefa

pazeminājumā, nepārplūst, piebraucamais

ceļš ierīkots

Stāvokļa un darbības novērtējums Nepieciešama NAI rekonstrukcija Informācijas avoti: Skujenes pagasta pārvaldes dati. B kategorijas piesārņojošās darbības

atļaujas dati.

NAI projektu izstrādāja "Latgipselstroj", tās projektētas 1984.gadā un nodotas

ekspluatācijā 1986.gadā. NAI darba tilpums ir 100 m3, notekūdeņu caurlaidības

spēja- 100 m3/dnn. NAI fiziskais nolietojums 2010. gadā novērtēts līdz 95%. NAI

trīs biodīķu kopējais darba tilpums ir 1740 m3, to fiziskais nolietojums 60 %.

Notekūdeņi uz NAI nonāk pašteces ceļā. NAI (2 aerotenki un 2 otrreizējie

nostādinātāji) tiek izmantotas mehāniskajā režīmā kā nostādinātāji, ar notekūdens


22

papildus attīrīšanu trīs bioloģiskajos dīķos (vienoti virknē). Notekūdeņi no

bioloģiskajiem dīķiem ieplūst paraugu ņemšanas akā-kontrolakā. no kuras pa - 17 m

garu slēgtu kolektoru Amatas upē.

Skujenes ciema vidē novadītie notekūdeņi ieplūst Amatas upē, kuras ekoloģiskā

kvalitāte pašlaik ir novērtēta kā laba (pamatojoties uz "Gaujas upju baseina

apgabala apsaimniekošanas plāns 2010. - 2015.gadam" apkopoto informāciju).

Ūdens struktūrdirektīvā un "Gaujas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plāns

2010. -2015.gadam" ir izvirzīts nosacījums/mērķis, ka uz 2015.gadu nedrīkst

pasliktināt esošo labo stāvokli ūdensobjektā, šajā gadījumā upē Amata.

NAI tiek pieņemti individuālo māju sadzīves notekūdeņi – decentralizētie

notekūdeņi.

Noslēgti līgumi ar zemnieku saimniecībām, kas atrodas ārpus Skujenes ciemata

administratīvajām robežām par nosēdaku satura pieņemšanu no Z/S ”Lejas

Dandēni”, SIA Andrēni un no mājsaimniecības” Amatas”. Pēdējos gados no šīm

saimniecībām notekūdeņi netiek vesti. Skujenes ciemata majsaimniecības

nosēdaku un skeptiķu saturu izved pēc pieprasījuma. Pēc pašreiz esošajiem datiem no

krājrezervuāriem tiek saņemti 4,46 m3 notekūdeņu gadā.

Decentralizēto notekūdeņu ievadīšanas aka ar restēm (tilpums ~ 14 m3) izbūvēta ~

550 metru attālumā no NAI un ~ 10 m attālumā no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Nav kontrolēts decentralizēto notekūdens pieņemšanas akas hermētiskums .

18. tabula.Ūdens kvalitātes radītāju salīdzinājums

Nr.

p.

k.

Piesārņojošas vielas

nosaukums

MK noteikumos

Nr.

118 3.pielikumā

noteiktie

karpveidīgo

zivju ūdeņu

kvalitātes

normatīvi

– mērķlielumi

(robežlielumu)

Testēšanas

pārskatā

uzrādītie upes

ūdens

kvalitātes

radītāji Amatas

upē

200 m augšpus

notekūdeņu

ieplūdes

Testēšanas

pārskatā

uzrādītie upes

ūdens

kvalitātes

radītāji Amatas

upē

200 m lejpus

notekūdeņu

ieplūdes

1. Suspendētās vielas, mg/l <25 8,8 9,6

2. BSP5 , mg/l <4 2,2 2,4

3. Pkop , mg/l <0,100 0,056 0,91

4. Amonija joni (NH4

- ), mg/l

<0,16(0,78) 0,060 0,091

5. Nitritjoni (NO2

-), mg/l

<0,03 0,012 0,01

Izvērtējot testēšanas rezultātus, secināms, ka Amatā jau ir paaugstināts bioloģiskā

slāpekļa patēriņ (BSPs), nitrītjonu (N02 ) un amonija jonu (NH4) rādītāji. Notekūdeņi

ietekmē upes esošo kvalitāti (paaugstināti amonija jonu, kopējā fosfora un bioloģiskā

slāpekļa patēriņa rādītāji, tie pārsniedz pieļaujamo normatīvo mērķlielumu). Lai

nodrošinātu Amatas upes ūdens kvalitātes uzlabošanu (sasniegtu noteiktos

mērķlielumus, kas noteikti lašveidīgo zivju ūdens kvalitātes normatīviem), ir

nepieciešams veik1 jauno attīrīšanas iekārtu būvniecību, ko operators arī ir plānojis.

Uz doto brīdi, t.i. 2012.gadu, esošās attīrīšanas iekārtas ir fiziski nolietotas - 96 %,

darbojas mehāniskā režīmā, kā rezultātā netiek nodrošināts pilnīgs nitrifikācijas

process un vidē tiek novadīta paaugstināta amonija jonu koncentrācija. Jauno


23

notekūdens attīrīšanas iekārtu būvniecību nepieciešams veikt līdz 2014.gada

30.septembrim, lai ievērotu ekoloģiskās kvalitātes nepasliktināšanos Amatas upē

(pamatojoties uz Ūdens struktūrdirektīvas un "Gaujas upju baseina apgabala

apsaimniekošanas plāns 2010.- 2015.gadam" prasībām).

Amatas upes ūdens kvalitāte pēc saprobitātes indeksa atbilst B-mezosaprobiem

ūdeņiem (vāji piesārņoti līdz piesārņoti ūdeņi). Iegūtais saprobitātes indekss

2008.gadā 200 m augšpus notekūdeņu ieplūdes/infiltrācijas Amatā ir 1,87 ± 0,19 un

200 m lejpus notekūdeņu ieplūdes Amatā- 1,91 ± 0,16. Fizikālo apstākļu

novērtējums: apmierinošs. Saprobitātes indekss norāda, ka NAI nerada būtisku

ietekmi uz Amatas ūdens organismiem.

7.2. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas tehniskais nodrošinājums

Kanalizācijas tīklu raksturojums

19. tabula. Kanalizācijas tīkli


Kanalizācijas sistēmas izbūves gadi 1985 – 1986

Reģistrēto avāriju skaits gadā 3

Notekūdeņu noplūde gadā, m3

Apmēram 2000 m3 gadā

Lietus notekūdeņu pieplūde gadā, m3

Apmēram 6000 m3 gadā

Cauruļvadu

materiāls

Cauruļvadu

garums kopā, m

t. sk. pēc cauruļvadu diametra, mm

50 100 150 200 250 300 ... ... ...

Pašplūsmas tīkli

PVC

Tērauds

Čuguns

Keramika 1977 295 1682

Spiedvadi - nav

PVC

Tērauds

Čuguns

Kopā 1977 295 1682


Galvenā kanalizācijas tīklu problēma ir infiltrācija un vairāku tīklu posmu sliktais tehniskais

stāvoklis.

20. tabula. Kanalizācijas sūkņu staciju raksturojums

Sūkņu

stacija /

sūkņu

marka

Izbūves

gads

Sūkņu

skaits

Ūdens

plūsmas

mērītājs

Notekūdeņu

plūsma,

m3/gadā

Sūkņu

ražība,

l/s

Elektroenerģi

jas patēriņš,

kWh/gadā

Tehniskais

stāvoklis

Nav - - - - - - -

Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana


24

Notekūdens dūņu apsaimniekošana nav atbilstoša normatīvo aktu prasībām. Reizi gadā vai

retāk tiek iztīrīti bioloģiskie dīķi un to saturs tiek izvests uz lauksaimniecības zemēm,

vienojoties ar lauksaimniekiem par dūņu pieņemšanu, taču šis darbības neatbilst MK

noteikumiem Nr.362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu,

monitoringu un kontroli” . Aptuvenais dūņu daudzums 5,7 t gadā mitro dūņu (pēc 2009.

gada datiem,) 2009.gadā ir veikta notekūdeņu dūņu testēšana. Tajā noteikti šādi rādītāji –

kopējais fosfors, kopējais slāpeklis, organiskās vielas sausnā un sausna. Tā kā NAI slodze

nepārsniedz 5000 cilvēkekvivalentu un tajās apstrādā tikai sadzīves notekūdeņus un dūņu

sastāvā nenosaka smago metālu koncentrāciju un tās netiek klasificētas.

Pēc projekta realizācijas notekūdeņu dūņas tiks nodotas citam operatoram.

7.3. Piesārņojuma slodze projekta teritorijā

Projekta teritorijā 2012.gadā CE (cilvēku ekvivalents) ir 326, kas atbilst 326

iedzīvotājiem Skujenes ciemā.

Piesārņojošo vielu limitējošās koncentrācijas un piesārņojuma slodze notekūdeņos

apkopota tabulā:

21 .tabula. Piesārņojuma slodze projekta teritorijā pēc ķīmiskiem rādītājiem

Rādītājs

Maksimāli

pieļaujamā

piesārņojošo vielu

koncentrācija ,

mg/l

Piesārņojuma

samazinājuma

procenti

Piesārņojojuma

slodze pēc NAI,

t/g

Suspendētās vielas <35 90 0,472675

BSP 5 <25 70 0,337625

ĶSP <125 75 1,688125

7.4 Kanalizācijas sistēmas atbilstība normatīvu prasībām un nepieciešamie uzlabojumi

22.tabula. Kanalizācijas sistēmas atbilstība normatīvajām prasībām

Prasības Esošās situācijas atbilstības izvērtējums

Padomes Direktīva

91/271/EEK (1991. gada

21. maijs) par komunālo

notekūdeņu attīrīšanu

MK noteikumi Nr. 34

„Noteikumi par

piesārņojošu vielu emisiju

ūdenī” (22.01.2002)

Pēc analīžu rezultātiem vidē periodiski tiek novadīti neattīrīti

notekūdeņi un NAI tehniskais stāvoklis nav apmierinošs.

Esošo NAI rekonstrukcija vai jaunu NAI izbūve esošo vietā

būtu jāparedz kā viena no augstākajām prioritātēm.

Novecojuši kanalizācijas cauruļvadi un akas, caur kuru

kanalizācijas sistēmā nonāk lietus ūdeņi no grunts. Neblīvi

cauruļu savienojumi

Nepieciešams likvidēt neattīrītu notekūdeņu noplūdes vietas,

rekonstruējot kanalizācijas tīklu posmus. MK noteikumi nr. 118

„Noteikumi par virszemes

un pazemes ūdeņu

kvalitāti” (12.03.2002)

Notekūdeņi pēc attīrīšanas nonāk Amatā, kas Amatas novadā

ir iekļauta prioritāro zivju ūdeņu sarakstā kā lašupe (atbilstoši

2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.118

”Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”

2.1pielikuma 2.tabulai), tātad tās ūdens kvalitātei jāatbilst

karpu upes ūdeņu kvalitātei atbilstoši minēto MK noteikumu

Nr.118 3.pielikuma nosacījumiem.

MK noteikumi nr. 362

„Noteikumi par notekūdeņu

dūņu un to kompostu

Dūņu apsaimniekošana un monitorings nenotiek atbilstoši

MK noteikumu Nr. 362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un

to komposta, izmantošanu, monitoringu un kontroli”


25

izmantošanu, monitoringu

un kontroli” (02.05.2006)

(02.05.2006) un B kategorijas piesārņojuma atļaujas prasībām,

nepieciešami apsaimniekošanas pasākumi, lai nodrošinātu

drošu dūņu pārvadāšanu vai uzglabāšanu.

Reģionālās vides pārvaldes

prasības

Reģionālās vides pārvaldes prasības iekļautas Atļaujā B

kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. VA10IB0039

Direktīvas specifiskais

ieviešanas plāns

Esošais kanalizācijas pakalpojumu lietotāju skaits veido 46,3

% no iedzīvotāju skaita.

Pašvaldības prioritātes Neattīrītu notekūdeņu noplūžu un izplūdes vietu likvidēšana,

infiltrāciju novēršana kanalizācijas tīklā un notekūdeņu

attīrīšanas kvalitātes uzlabošana.

Atbilstības izvērtējums un attīstības prioritātes

Tehniskā stāvokļa ietekme uz notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti. Notekūdeņu attīrīšanas

iekārtas nenodrošina notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši Valmieras reģionālās vides pārvaldes

prasībām, kas iekļautas B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā. Prioritāri nepieciešama

notekūdeņu attīrīšanas procesa uzlabošana, nodrošinot iekārtu tehnisko darbību, veicot NAI

rekonstrukciju.

Pakalpojumu nodrošinājuma līmenis. Esošais kanalizācijas pakalpojumu lietotāju līmenis

46,3 %. Prioritāri plānots sasniegt pieejamības pārklājuma līmeni 95 % ciemata robežās.

Ilgtermiņā, lai novērstu dabas vides piesārņojumu, un novērstu infiltrācijas , plānota

kanalizācijas kolektora rekonstrukcija .

Jaudas un atbilstība pakalpojumu pieprasījumam. Esošo NAI projektētā jauda

(100 m3/dnn) pārsniedz nepieciešamo nodrošinājumu. Lai nodrošinātu atbilstošu notekūdeņu

attīrīšanu nepieciešams rekonstruēt esošās NAI , atbilstoši pieprasījumam (50 m3/ dnn).

Kanalizācijas noplūdes un infiltrācija. Cauruļvadu tehniskais stāvoklis ir slikts, esošie

cauruļvadi ir nokalpojuši, īpaši savienojumu vietas un skatakas, kuras rada augstu infiltrāciju

un noplūdes. Aprēķinātā infiltrācija un noplūdes 2011.gadā bija 45,66%- 15,99 m3/dnn.

Sistēmas uzraudzības nodrošinājums. Kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanu veic

Amatas novada pašvaldības struktūrvienība – Skujenes pagasta pārvalde. Uzraudzība tiek

veikta atbilstoši Atļaujā B kategorijas piesārņojošai darbībai iekļautajām prasībām, kas regulē

notekūdeņu un dūņu apsaimniekošanas kontroli. NAI darbība tiek kontrolēta atbilstoši

22.01.2002. MK noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.

Notekūdeņu analīzes tiek veiktas ne retāk kā reizi pusgadā. Notekūdeņu laboratorisko

kontroli veic akreditēta laboratorija, prasību ievērošanu kontrolē Valsts vides dienesta

Valmieras reģionālā vides pārvalde.

8. Institucionālā situācija

Ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs visā Amatas novadā un Skujenes

ciematā ir Amatas novada dome.

Amatas novada dome darbojas saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” un Amatas novada

domes Nolikumu. Novada dome savas kompetences un likuma ietvaros organizē iestāžu

funkciju izpildi, ievērojot administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Amatas novada

domi līdz 2009.gada 1.jūlijam veido 9 deputāti, bet pēc 2009.gada vēlēšanām un novadu

reformas – 15 deputāti.. Dome no deputātu vidus ievēl domes priekšsēdētāju un pastāvīgo

komiteju locekļus. Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes

sēdēs, dome izveido pastāvīgās komitejas. Atsevišķu funkciju pildīšanai dome no deputātiem


26

un attiecīgās pašvaldības balsstiesīgajiem iedzīvotājiem izveido komisijas. No domes

deputātiem ievēl:

padomes priekšsēdētāju,

padomes priekšsēdētāja vietnieku;

komiteju un komisiju locekļus.

Pašvaldības autonomās funkcijas Amatas novada pašvaldībā 2010.gadā realizēja šādas

institūcijas :

1. Amatas novada pašvaldība

2. Amatas novada pirmsskolas izglītības iestāde „Kastanītis”

3. Amatas novada Nītaures pirmsskolas izglītības iestāde „Taurīte”

4. Amatas novada Amatas pamatskola

5. Amatas novada Drabešu sākumskola

6. Amatas novada Drabešu internātpamatskola

7. Amatas novada Spāres speciālā internātpamatskola

8. Amatas novada Nītaures vidusskola

9. Amatas novada Zaubes pamatskola

10. Amatas novada Sērrmūkšu pamatskola

11. Amatas novada Nītaures mūzikas un mākslas skola.

Amatas novada pašvaldības konsolidētajā 2011.gada pārskatā ir iekļauti šo budžeta iestāžu

pārskati.

Amatas novada domei pieder kapitāldaļas:

A/S CATA – 70 483 vārda akcijas jeb 7.17% no kopējā akciju skaita;

SIA „Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” – 24 428 kapitāla daļas jeb

1.96% no kopējā SIA pamatkapitāla.

Amatas novada domes darbs noritēja 4 domes komiteju un komisiju sēdēs. 2010.gadā

notikušas 15 domes sēdes, 10 finanšu komitejas, 6 izglītības un kultūras komitejas Domes

lēmumu izpildi nodrošina domes ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības

iestāžu un uzņēmumu darbinieki.

4.2. Juridiskās attiecības

TEP pielikumā pievienots lēmums par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu

sniegšanu, apkalpojamo teritoriju utt.

4.3. Organizatoriskā struktūra

Institucionālā struktūra

1. shēma Pašvaldības institucionālā struktūra


27

Informācijas avoti: Amatas novada dome, www.amatasdome.lv

Domes izveidoto iestāžu (uzņēmumu) tiesības, pienākumi un struktūra tiek noteikti saskaņā

ar iestāžu nolikumiem (uzņēmumu statūtiem), kurus apstiprinājusi padome. Domes nodaļu

pienākumi, tiesības un struktūra tiek noteikti saskaņā ar nolikumiem, kurus apstiprinājusi

dome.

Iestāžu vadītāju algu likmes nosaka saskaņā ar domes lēmumu, organizatorisko un tehnisko

apkalpošanu nodrošina domes pārvaldes darbinieki. Darbinieku algu likmes un piemaksas

nosaka dome, pieņemot lēmumu.

Finanšu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par

saimnieciskā gada pārskatu, dome ne retāk kā reizi gadā uzaicina zvērinātu revidentu, kura

darbu apmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Domes priekšsēdētājas amats ir algots, priekšsēdētāja:

vada padomes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās un veic domes

kontroles funkciju;

pārstāv domi attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;

domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver

un slēdz kontus banku iestādēs;

vada finanšu un attīstības komitejas darbu;

dod saistošus rīkojumus padomes pārvaldes darbiniekiem;

ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās;

sagatavo izskatīšanai padomes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome;

var ierosināt jautājumu par attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts

pārvaldes iestāžu vadītāju atbrīvošanu no ieņemamā amata;

veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru Kabineta noteikumos, domes

lēmumos un nolikumā.

Domes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi mēnesī sasauc priekšsēdētāja, dome lēmumus pieņem

sēdēs, kas ir atklātas, izņemot gadījumus, kad dome nolemj rīkot slēgtu sēdi. Domes lēmumi,

priekšsēdētājas rīkojumi, kā arī domes atklāto sēžu protokoli ir publiski pieejami. Komiteju

un komisiju sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.

Pašvaldība savā teritorijā veic vairākas pastāvīgās un nosacīti mainīgās funkcijas iedzīvotāju


28

vajadzību apmierināšanai. Likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 1. daļā1 noteikts, ka viena no

pašvaldības pastāvīgajām funkcijām ir komunālo pakalpojumu, tajā skaitā atkritumu

apsaimniekošana, ūdensapgādes un kanalizācijas, kā arī notekūdeņu savākšanas, novadīšanas

un attīrīšanas organizēšana iedzīvotājiem.

Visi ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem izmantojamie pamatlīdzekļi ir

pakalpojumu sniedzēju īpašums, respektīvi, Amatas novada domes īpašums.

Saimniecisko lēmumu pieņemšanu Komunālā nodaļa veic kopā ar Amatas novada

pašvaldību. Galvenie no šādiem lēmumiem tiem ir:

komunālo tarifu apstiprināšana (tarifus par ūdens piegādi un kanalizācijas

pakalpojumiem kalkulē un apstiprina Amatas novada dome un tā nav

pievienojusies nevienam no sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem);

atļaujas un lēmumi par pamatlīdzekļu norakstīšanu;

investīciju veikšana un uzturēšanas darbi ūdensapgādes sistēmā.

23. tabula. Nepieciešamie pasākumi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja

institucionālās kapacitātes uzlabošanai

Institucionālās attīstības virzieni Nepieciešamie pasākumi

Uzņēmuma izveidošana (vai apvienošanās ar blakus esošo

pašvaldību uzņēmumiem, veidojot starppašvaldību

ūdenssaimniecības uzņēmumu)

Nav nepieciešama

Ūdenssaimniecības sektora vadības un finanšu atskaišu

nodalīšana no citiem komunālās saimniecības sektoriem

Nav nepieciešams

Vadības un uzskaites (finanšu, ūdens patēriņa,

energoresursu u.c.) datorizācija

Esošas datorprogrammas maiņa, kā arī jauno

datorprogrammu iegāde ūdensapgādes un

kanalizācijas finanšu uzskaitei.

Stratēģiskā attīstības plāna izstrāde līdz 2020. gadam Vidējas un ilgtermiņa plānošanas sistēmas

attīstība, piemērām, stratēģiskā plāna izstrāde

turpmākajiem 15 gadiem.

PVN nodokļa uzskaites kārtība Nepieciešams uzlabot nodokļu uzskaites kārtību.

Amatas novada dome ir PVN maksātājs.

Personāla optimizācija Personāla optimizācija nav nepieciešama.

Personāla apmācība Jāveic personāla apmācība, lai darbinieki būtu

spējīgi izmantot un ekspluatēt jaunas iekārtas.

4.4. Pakalpojuma sniedzēja autonomijas līmenis

Amatas novada dome 14.10.2009..gada sēdē Nr.17 ir apstiprinājusi sekojošus komunālo

pakalpojumu tarifus sākot ar 01.01.2010.

Komunālo pakalpojumu tarifi

24. tabula Komunālo pakalpojumu tarifi

Pakalpojums Mērvienība/daudzums Tarifs sākot ar

01.01.2010. (bez PVN)

Ūdens bez uzstādīta

ūdens patēriņa skaitītāja

(privātmājā)

1 persona Ls 3,40

Kanalizācija bez 1 persona Ls 3,40

1 LR Saeima, likums “Par pašvaldībām” (Vēstnesī publicēts 24.05.1994, Nr. 61)


29

uzstādīta ūdens patēriņa

skaitītāja (privātmājā)

Kanalizācijas

izmantošana, ja tiek

izmantota kopēja tualete

1 persona Ls 0,55

Ūdens ar ūdens patēriņa

skaitītāju

1 m3 Ls 0,55

Kanalizācija ar ūdens

patēriņa skaitītāju

1 m3 Ls 0,55

Ūdens, ja tā piegādes

atrodas ārpus

dzīvojamās platības

(brīvkrāns)

1 persona Ls 1,20

Kanalizācijas

izmantošana objektos “

Trafostacija 3 , Cecīļi

1 persona Ls 0,65

Tarifs tiek piemērots atsevišķi ūdensapgādei, un atsevišķi kanalizācijai. Tāpat maksājums

tiek aprēķināts pēc iemītnieku skaita, ja nav uzstādīti skaitītāji.

4.5. Sistēmas un procedūru atbilstība un efektivitāte

Komunālos pakalpojumus organizē un par centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas

sistēmu stāvokli novada teritorijā atbild Amatas novada domes Komunālā nodaļa. Novada

ūdensapgādes saimniecībai ir nepieciešamais papildus personāls, lai veiktu ikdienas

darbus. Lielāku remontdarbu veikšanai, kā arī sistēmas paplašināšanai nepieciešams

piesaistīt uzņēmējus un līgumstrādniekus. Vidēji par ūdenssaimniecības pakalpojumu

sniegšanu atbild 6 darbinieki, tie paši darbinieki veic arī citus pienākumus pašvaldības

interesēs.

Projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Amatas novada Skujenes ciemā” iesniedzējs – Amatas

novada dome, plāno nozīmēt projekta koordinatoru, kas labi pārzina esošo situāciju,

specifiskos vietējos apstākļus un organizācijas, lai vadītu un pārzinātu ūdenssaimniecības

rekonstrukcijas projekta ieviešanas gaitu. Šai personai būtu jābūt nepieciešamajām zināšanām

un iemaņām lai varētu palīdzēt un kontrolēt rekonstrukcijas projekta realizāciju. Otrkārt,

investīciju projekta laikā speciāla uzmanība jāpievērš ekspluatējošā personāla apmācībai, kas

nodarbosies ar ekspluatācijas un remonta jautājumiem. Celtniecības kontrakta ietvaros

noteikti būtu jāparedz nepieciešamo apmācību nodrošinājums. Tas būtu ekonomisks un drošs

veids, kā nodot nepieciešamo pieredzi tehniskajam personālam. Celtniecības līgumā būtu

jāparedz arī nodrošinājums ar nepieciešamajām rokasgrāmatām iekārtu pareizai

ekspluatācijai un remontam.

Novada domes ietvaros tiks izveidota darba grupa, kas iekļaus domes deputātus, komunālās

saimniecības darbiniekus, grāmatvedi un projekta vadītāju. Kopsavilkums par institucionālās

kapacitātes paaugstināšanai veicamajiem pasākumiem sniegts tabulā.

Pašvaldības speciālisti varēs nodrošināt ūdenssaimniecības investīciju projekta ieviešanu un

darbību. Ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projektu koordinēšanai, izpētes darbu veikšanai,

tehniskās dokumentācijas izvērtēšanai, konkursu organizēšanai un citiem darbiem

nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīti ārēji izpildītāji – kvalificēti speciālisti. Lielāku

remontdarbu veikšanai, kā arī sistēmas paplašināšanai nepieciešams piesaistīt uzņēmējus un

līgumstrādniekus.


30

Ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta ietvaros tiks uzstādītas mūsdienīgas iekārtas un

aprīkojums, tāpēc pirms to pārņemšanas, komunālās saimniecības darbinieki tiks apmācīti

darbam ar tām.

Pašvaldībai jāveicina ūdenssaimniecības grāmatvedības uzskaites pilnveidošana, kā arī

jāturpina mūsdienīgas datorprogrammas ieviešanu darba organizācijai. Rēķinu izrakstīšana

par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem jāorganizē, pamatojoties uz faktisko ūdens

patēriņu.

25. tabula Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja personāls

Amats Darbinieku skaits Izglītība Pienākumi

Grāmatvede

1 augstākā

izglītība

Veikt ŪK finansiālo operāciju

uzskaiti, pamatojoties uz vispārējiem

grāmatvedības uzskaites principiem.

Kasiere 1 vidējā

izglītība

Veikt maksājumu aprēķināšanu un

iekasēšanu no juridiskajām un

fiziskajās personām, kuras izmanto

pašvaldības pakalpojumus

Tehniskais

darbinieks

4 vidējā

izglītība/

augstākā

izglītība

Attīrīšanas iekārtu, kanalizācijas

sūkņu staciju un atdzelžošanas

iekārtu ikdienas darbības kontrole,

t.sk. bojājumu novēršana ūdensvada

un kanalizācijas sistēmās

Informācijas avots: Amatas novada pašvaldība

Ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta ietvaros tiks uzstādītas mūsdienīgas iekārtas un

aprīkojums, tāpēc pirms to pārņemšanas, komunālās saimniecības darbinieki tiks apmācīti

darbam ar tām. Pašvaldībai jāveicina ūdenssaimniecības grāmatvedības uzskaites

pilnveidošana, kā arī jāturpina mūsdienīgas datorprogrammas ieviešanu darba organizācijai.

Rēķinu izrakstīšana par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem jāorganizē,

pamatojoties uz faktisko ūdens patēriņu.

9. Finanšu situācija

9.1. Pašvaldības budžets un spēja finansēt projektu

Pašvaldības uzdevums ir organizēt pašvaldības finanšu sistēmu ar tās būtisko

sastāvdaļu - pašvaldības budžetu. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms

nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei

periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.

Pašvaldības ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai izmantoti finansiālās stabilitātes

rādītāji, kuri atspoguļo attiecību starp saņemtajiem maksājumiem un veiktajām izmaksām,

bilanci starp pašu un aizņemto kapitālu. Attiecību starp kopējiem ieņēmumiem un

izdevumiem un galvenos to posteņus raksturo pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi un

izdevumi. Tiek noteikta pašvaldības spēja piedalīties projektā ar pašu budžeta līdzekļiem un

saņemt kredītu saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem, kā arī sniegta informācija par

pašvaldības saņemtajiem aizņēmumiem.

Pašvaldības spēju piedalīties investīciju projekta realizācijā ar saviem līdzekļiem –

ņemt papildus kredītus, nosaka tās ikgadējo ar kredītu saistīto izmaksu (pamatsummas

atmaksa un procenti) summas attiecība pret pamatbudžetu (bez mērķdotācijām). Likumā "Par


31

pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikts,

pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskā gadā,

kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, nedrīkst

pārsniegt 20% no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma. Saskaņā ar šo

attiecību Amatas novada dome nepieciešamības gadījumā spēj ņemt ilgtermiņa kredītu

ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta realizācijai uz projektā paredzētajiem

nosacījumiem, ja pamatbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi saglabājas projektā

prognozētajā līmenī.

Analizējot pašvaldības kredītsaistību ietekmi uz budžetu, ieskaitot ERAF projekta

realizācijai nepieciešamo kredītu, redzams, ka ikgadējās kredīta izmaksas nepārsniedz 20%

robežu no pamatbudžeta (bez mērķdotācijām).

Uz pašreizējo brīdi pašvaldībai nav nokavētu neatmaksātu aizdevumu vai nodokļu

maksājumu parādu.

26.tabula Amatas novada domes budžeta ieņēmumi

2009 2010

%

Pieaugums

pret

iepriekšējo

gadu

2011

%

Pieaugums

pret

iepriekšējo

gadu

Nodokļu ieņēmumi 1333049 1763911 +25% 1601693 -9%

Nenodokļu ieņēmumi 28 886 36959 +12% 25512 -31%

Transfertu ieņēmumi 2429130 2562084 +5,2% 2782003 +8,5%

t.sk. valsts budžeta

transferti

(mērķdotācijas)

712 057 2450813 +344% 2659839 8,5%

KOPĀ IEŅĒMUMI 4223254 4951340 17% 5648605 +14%

Informācijas avots: LR Valsts kase, Amatas novada pašvaldības publiskais gada

pārskats 2011. g.

Galvenie budžetu raksturojošie rādītāji pēdējo 2 gadu laikā skatāmi ar pieauguma

tendenci. Nodokļu ieņēmumi no 2010. gada pret 2009. gada budžetu ir palielinājušies vidēji

par12% gadā., savukārt 2011.gadā plānotie budžeta ieņēmumi samazinājās par 31% pret

2010.gada līmeni.

Zemāk esošajā tabulā ir atspoguļoti Amatas novada domes esošie un plānotie kredīti, kā arī

norādīts šo kredītu maksājumu īpatsvars no pašvaldības budžeta no kura ir atskaitītas

mērķdotācijas un iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Zemāk sniegts

atšifrējums par esošajām Amatas novada domes saistībām.

27.tabula Amatas novada domes pašvaldības saistību portfelis uz 2012. gada

1.jūliju

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Kopā saistības

123 498 347 941 252 172 258 319 285 131 299 531 271 583

Saistību

apjoms pret

pamatbudžeta

ieņēmumiem 4,0% 13,7% 9,9% 10,2% 11,2% 11,8% 10,7%

28.tabula Amatas novada pašvaldības saistību portfeļa analītiskais uzskaitījums

Kods/

Uzskai

tes

konts

Aizdevējs

Institucionāl

ā sektora

klasifikācija

s kods

Mērķis

Līguma

noslēgšanas

datums

Saistību apmērs

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 turpmāka-

jos gados

pavisam

(1.+2.+3.+4.+5+.6

.+7.+8.)

A B C D E 1 2 3 4 5 6 7 8 9

Aizņēmumi

09 Valsts kase S13 01 00

PE-15/2009 (P-173/2004)

Zaubes pamatskolas

mājturības klašu izbūvei 22.10.2004 5 168 4 997 4 827 0 0 0 0 0 14 992


P-259/2006 Nītaures

pagasta atkritumu

izgāztuves "Sārtēni"

rekultivācija 19.04.2006 157 157 157 157 157 157 157 6 516 7 615


PE-12/2009 (P-264/2006)

Sērmūkšu pamatskolas ēkas

remonta,siltināšanas un

labiekārtošanas celtniecības

darbu veikšanai 09.11.2006 20 272 19 565 18 857

18

150 17 442 0 0 0 94 286


P-66/2007 Atkritumu

izgāztuves "Konrādi"

rekultivācija 11.04.2007 3 084 3 084 3 084 3 084 3 084 3 084 3 084 86 446 108 034


PE-13/2009 (P-261/2007)

Izglītības iestāžu

modernizācija un

energoefektivitātes

paaugstināšana 09.08.2007 18 058 17 555 17 052

16

549 16 046 15 543 15 040 112 714 228 557


33


PE-8/2009 (P-224/2008)

Ģikšu un Līvu apdzīvoto

vietu ūdensapgādes un

kanalizācijas tīklu izbūve 01.07.2008 6 984 6 984 6 984 6 984 6 984 6 984 6 984 180 883 229 771


PE-9/2009 (P-229/2008)

Nītaures pagasta ēkas jumta

nomaiņai 03.03.2008 4 008 3 900 3 791 3 683 3 574 3 465 3 357 27 589 53 367


PE-14/2009 (P-306/2008)

Zaubes pagasta skolas ēkas

katlumājas un siltummezglu

rekonstrukcijai 04.09.2008 17 251 16 783 16 316

15

848 15 381 14 913 14 445 118 735 229 672


PE-11/2009 (P-397/2008)

Jaunatnes tūrisma mītnes

"Staļļi" renovācijas

pabeigšanai un tautas nama

rekonstrukcijas pabeigšanai 20.11.2008 7 456 7 295 7 043 6 792 6 540 6 288 6 036 0 47 450


PE-10/2009 (P-398/2008)

Dzīvojamās mājas

"Vecskujene" jumta seguma

nomaiņai 20.11.2008 986 953 920 887 855 822 789 0 6 212

09

Vides

investīciju

fonds S12 30 00

Ciemata "Bille"

ūdenssaimniecības un

kanalizācijas sistēmu

rekonstrukcija 05.10.2005 2 316 2 247 2 181 2 114 2 048 1 980 1 914 3 165 17 965


P-223/2009 Amatas novada

autoceļa posma

Meijermuiža-Vāļi

rekonstrukcijai 02.10.2009 1 868 1 868 5 163 9 858 9 485 9 112 8 739 5 068 51 161


P-16/2010 ELFLA

pr.Nītaures pagasta saieta

nama vienkāršotā

rekonstrukcija 12.02.2010 16 050 15 557 15 063

14

569 14 075 13 582 13 088 24 695 126 679


34


P-250/2010 ELFLA

pr.Nītaures pagasta saieta

nama vienkāršotā

rekonstrukcija 27.07.2010 3 454 5 951 5 860 5 769 5 678 5 587 5 495 15 927 53 721


P-251/2010 ELFLA

pr.Skujenes pagasta

autoceļa posma Skujene-

Amatas asfaltbet.seg.izbūve 27.07.2010 1 804 1 774 1 745 1 715 0 0 0 0 7 038


P-354/2010 ELFLA

pr.Nītaures pagasta

publiskās teritorijas

labiekārtošana 20.09.2010 231 231 231 231 231 231 2 854 5 476 9 716


P-480/2010 ELFLA pr.AN

Zaubes pag.autoceļa Liepas

skola-Kalmes

rekonstrukcija 03.11.2010 854 854 6 380 6 258 6 136 6 014 5 892 11 415 43 803


P-481/2010 ELFLA pr.AN

Zaubes ciema Lakstīgalu

ielas rekonstrukcija 03.11.2010 743 743 743 6 860 6 725 6 590 6 455 9 428 38 287


P-100/2011 ELFLA pr.ANP

autoceļa Nr.96 Ērgļu ceļš-

Ruki rekonstrukcija 09.05.2011 1 187 1 187 1 187 6 668 12 025 11 827 11 629 28 219 73 929


P-101/2011 ERAF

pr.Ūdenssaimniecības

attīstība Nītaures ciemā 09.05.2011 11 723 11 544 11 364

11

184 11 005 10 825 10 646 25 827 104 118


P-190/2011 ERAF Spāres

spec.internātskolas

pieejamības,

sasniedzamības

infrastr.uzlabošana 21.06.2011 36 471 0 0 0 0 0 0 0 36 471


P-191/2011 ELFLA Rotaļu

un atpūtas lauk.izbūve

Ieriķu, Skujenes, Ģikšu,

Zaubes ciemos 21.06.2011 279 279 279 279 1 530 3 399 3 343 8 442 17 830


35


P-192/2011 ELFLA Ģikšu

ciemata saieta nama

rekonstrukcija 21.06.2011 85 384 2 644 2 644

18

861 26 874 26 445 26 017 56 598 245 467


P-408/2011 ERAF

Ūdenssaimniecības

infrastruktūras attīstība

Ģikšu ciemā 21.10.2011 31 124 27 660 27 190

26

720 26 251 25 781 25 311 46 219 236 256


P-409/2011 ERAF

Satiksmes drošības

uzlabojumi Ieriķu ciemā 21.10.2011 850 850 850 1 775 8 563 8 409 8 254 16 484 46 035


P-417/2011 ERAF

Ūdenssaimniecības attīstība

Līvu ciemā 03.11.2011 25 142 20 400 20 084

19

767 19 451 19 135 18 819 50 134 192 932


P-460/2011 Pašvaldības

autonomo funkciju

veikšanai nepieciešamo

transportu iegādei 30.11.2011 10 806 10 642 10 477

10

312 10 148 9 983 9 819 0 72 187


P-120/2012 EZF

Pašvaldības autoceļa Āraišu

baznīca-Dzērves

rekonstrukcija posmā no

0.00km-0.460km 04.06.2012 2 087 6 899 6 799 6 700 6 601 6 502 6 402 4 737 46 727


P-121/2012 ELFLA Amatas

novada Zaubes ciemata

saieta nama rekonstrukcija 04.06.2012 6 325 19 365 19 097

18

831 18 563 18 297 18 030 65 235 183 743


P-122/2012 ELFLA

Skujenes pagasta Saulgriežu

ielas rekonstrukcija posmā

no autoceļa P3 Garkalne-

Alauksts līdz Rudzu ielai 04.06.2012 2 240 7 393 7 287 7 180 7 074 6 967 6 860 3 396 48 397


36


P-123/2012 EZF Skujenes

ciemata centra publiskās

teritorijas labiekārtošana

Amatas novadā 04.06.2012 2 115 7 355 7 247 7 139 7 031 3 473 0 0 34 360


P-124/2012 ELFLA

Nītaures pagasta publiskās

pirts vienkāršotā

rekonstrukcija un

pilnveidošana Amatas

novadā 04.06.2012 2 174 7 564 7 453 7 342 7 231 3 567 0 0 35 331

KOPĀ: x x x 328 651 234 280 238 355 262 266 276 788 248 962 239 459 913 348 2 742 109

Galvojumi

Zembi

lance

VAS Lauku

attīstības

fonds S12 40 00 Ēku celtniecībai 26.10.1993 1 496 0 0 0 0 0 0 0 1 496

KOPĀ: x x x 1 496 0 0 0 0 0 0 0 1 496

Kopā

saistības 330 147 234 280 238 355 262 266 276 788 248 962 239 459 913 348 2 743 605

Saistību apjoms % no pamatbudžeta ieņēmumiem

12,99 9,22 9,38 10,32 10,89 9,80 9,42 x x

2 540 847

Informācijas avots: Valsts kase, Amatas novada pašvaldības dati

Balstoties uz Latvijas Republikas normatīviem „Noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa

saistībām” 1. p. nosaka kārtību, kādā pašvaldības atbilstoši likuma “Par pašvaldību

budžetiem” 22.pantam var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu

infrastruktūras objektu īstenošanai. Saskaņā ar likumu „ Par valsts budžetu 2010.g.”

14.3. un 14.4.p. tiek atrunāts, ka pašvaldības var ņemt aizņēmumus nozīmīgu

infrastruktūras objektu īstenošanai, arī pie nosacījuma, ja saistību apjoms pārsniedz

20% no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez

mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Amatas novada

pašvaldībai saistību apjoms 2012.g. veido 12,99% no pamatbudžeta ieņēmumiem bez

mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

9.2. Ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja statuss

Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Skujenes ciemā nodrošina

Amatas novada Komunālā nodaļa – Amatas novada domes izpilddirektoram pakļauta

struktūrvienība. Skujenes ciemā Komunālās nodaļas darbinieks nodrošina

ūdensapgādes, kanalizācijas un pakalpojumu sniegšanu, kā arī labiekārtošanas un

citus darbus.

Pašvaldības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma iekļaujas pašvaldības

saimnieciskajā daļā un pašvaldības uzskaites sistēmā, atsevišķa grāmatvedības

uzskaite netiek veikta, bet finanšu analīzē ņemts vērā, ka pakalpojumu sniedzējs

nodrošina ne tikai ūdenssaimniecības pakalpojumus pašvaldībā, tāpēc

ūdenssaimniecības finanšu darbība ir nodalīta no citām jomām un ekonomiskās

ietekmes vērtētas tieši ūdenssaimniecības sektoram.

Zemāk sniegta ieņēmumu/ izdevumu rezultāti, kādi prognozējami Skujenes

pagastā, ja projekts netiek ieviests.

29. tabula ieņēmumi un Izdevumi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem

Skujenes ciemā

Saimnieciskās pamatdarbības rezultāts 2011.g.

Ieņēmumi LVL 9158

Izdevumi LVL 6841

Rezultāts LVL 2316

Esošie izdevumi 2009 2010 2011

Ūdensapgādes pakalpojumi 3721 3721 4028

Mainīgās izmaksas 2120 2120 2415

Materiāli un remontdarbu izmaksas 450 450 335

Elektroenerģija 1120 1120 1 650

Dabas resursu nodoklis 200 200 200

Pakalpojumi 350 350 230

Citas mainīgās izmaksas 0 0 0


38

Fiksētās izmaksas 1601 1601 1613

Darba algas 1290 1290 1 300

Darba devēja sociālais nodoklis 311 311 313

Citas fiksētās izmaksas 0 0 0

Kanalizācijas pakalpojumi 3061 4211 2813

Mainīgās izmaksas 1460 2610 1200

Materiāli un remontdarbu izmaksas 300 750 350

Elektroenerģija 0 0 0

Dabas resursu nodoklis 660 660 550

Pakalpojumi 500 1200 300

Citas mainīgās izmaksas 0 0 0

Fiksētās izmaksas 1601 1601 1613

Darba algas 1290 1290 1 300

Darba devēja sociālais nodoklis 311 311 313

Citas fiksētās izmaksas 0 0 0

Informācijas avots: Skujenes pagasta pārvaldes dati

Ūdenssaimniecības pakalpojumu saimnieciskās darbības rezultāts uzrāda

pozitīvu bilanci, kas vērtējams apmierinoši. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji varēs segt

izdevumus par investīciju ieguldījumu sistēmā.

Lai arī ieguvumi ir salīdzinoši nelieli, tā apmēru nav pilnībā iespējams

noteikt, jo grāmatvedība nav pilnībā nodalīta.

Komunālās saimniecības specifiskās juridiskās situācijas un darbības rezultātā

PVN netiek atgūts pilnā apjomā, t.i, kā pašvaldības struktūrvienība tiek aprēķināts

kopējs PVN par pakalpojumiem visiem pašvaldības pakalpojumiem un Komunālās

saimniecības darbība vienlaicīgi nodrošina pakalpojumus, kurus apliek un neapliek ar

PVN. Iepriekš minētais fakts teorētiski rada problēmas ūdenssaimniecības projekta

realizācijā, konkrēti, atgūt projektā ieguldīto PVN pilnā apjomā. Taču, pie korekti

nodalītas ūdenssaimniecības grāmatvedības ir iespējams ieguldīto PVN atgūt pilnā

apmērā.

9.3. Ūdenssaimniecības pamatlīdzekļi

Visi ūdenssaimniecības pamatlīdzekļi atrodas Amatas novada domes bilancē,

kas ir pārņemti no Skujenes pagasta pārvaldes saskaņā ar 2009.g. notikušo

administratīvi teritoriālo novadu reformu.

30.tabula tabula Pamatlīdzekļu vērtība uz 01.01.2011. (LVL)

Informācijas avoti: Amatas novada pašvaldības dati

Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins

Esošie pamatlīdzekļi ūdensapgādes pakalpojumiem

(vērtība uz perioda sākumu)

Ēkas un būves 18 253,-


39

Iekārtas un mašīnas 5 445,-

Nemateriālie ieguldījumi 0,-

Citas ražošanas uzsākšanas izmaksas

Esošie pamatlīdzekļi kanalizācijas pakalpojumiem

(vērtība uz perioda sākumu)

Ēkas un būves 5 076,-

Iekārtas un mašīnas

Nemateriālie ieguldījumi

Citas ražošanas uzsākšanas izmaksas

Esošo pamatlīdzekļu kopējā vērtība 28 774,-

Informācijas avots Amatas novada pašvaldība

Ūdenssaimniecības pamatlīdzekļu vērtība uz 2011.g. 1. janvāri 28 774 LVL,

9.4. Tarifi Skujenes pagastā pakalpojuma sniedzējs ir Amatas novada pašvaldība un tarifus nosaka ar

pašvaldības lēmumu, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par pašvaldībām” 15.panta

1.punktu, taču svarīgi ievērot principus, kurus nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

komisijas padomes lēmums Nr.1/8, Rīgā 2010.gada 12.maijā (prot. Nr.19, 6.p.)

Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika.

Skujenes ciemā 100% visi uzņēmumi un organizācijas norēķinās pēc skaitītājiem.

Mājsaimniecībās uzstādīti skaitītāji, taču pēc normām norēķinās 14 mājsaimniecības,

kurām nav uzstādīti ūdens skaitītāji. Ūdenssaimniecības tarifi tiek noteikti, diferencējot pa

patērētājiem. Aukstajam ūdenim un kanalizācijai tiek noteikts tarifs par patērētāju mēnesī vai

par patērēto apjomu.

Ūdens un kanalizācijas tarifi, kas tika paaugstināti ar 2010. gadu, nosedz faktiskās

ražošanas izmaksas un rada nelielu atlikumu investīcijām sistēmas rekonstrukcijā.

Kapitālieguldījumi ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas uzturēšanā un modernizācijā

prasa papildus finansējumu. Tarifi ir pieejami patērētājiem, tomēr tie jāpaaugstina, pirmkārt

sakarā ar nepieciešamību segt ražošanas izmaksas, otrkārt, lai radītu līdzekļus ar projekta

realizāciju saistīto izmaksu segšanai.

Amatas novada dome 14.10.2009.gada sēdē ir apstiprinājusi sekojošus komunālo

pakalpojumu tarifus sākot ar 01.01.2010.

Saskaņā ar augstāk minēto, pēc šobrīd spēkā esošā tarifa iedzīvotājiem, iestādēm un

uzņēmumiem par ūdeni jāmaksā 0.55 LVL par m3. Līdzīgs tarifs noteikts kanalizācijas

pakalpojumu izmantošanai.

31.tabula

Spēkā no 14.10.2009. Amatas un Drabešu pagastos, kā arī slēdzot jaunus līgumus

pārējā novada teritorijā.

No 2010.gada 1.janvāra spēkā visā Amatas novadā

Pakalpojumi Mērvienība

/daudzums

Tarifs bez PVN

Ūdens bez uzstādīta ūdens patēriņa

skaitītāja

1 persona Ls.3,40


40

Kanalizācija bez uzstādīta ūdens patēriņa

skaitītāja

1persona Ls.3,40

Kanalizācijas izmantošana, ja tiek izmantota

kopēja tualete

1 persona Ls.0,55

Ūdens ar ūdens patēriņa skaitītāju 1 kub.m. Ls.0,55

Kanalizācija ar ūdens patēriņa skaitītāju 1 kub.m. Ls.0,55

Ūdens, ja tā piegādes atrodas ārpus

dzīvojamās platības (brīvkrāns)

1 persona Ls.1,20

Kanalizācijas izmantošana objektos

”Trafostacija 3”, „Cecīļi”

1 persona Ls.0,65

Tarifs tiek piemērots atsevišķi ūdensapgādei, un atsevišķi kanalizācijai. Tāpat

maksājums tiek aprēķināts pēc iemītnieku skaita, ja nav uzstādīti skaitītāji.

Rēķinu izrakstīšana un iekasēšana

Komunālās saimniecības grāmatvedību veic viens strādājošais. Pašvaldībai ir nodalīta

komunālās saimniecības uzskaites sistēma, kas ļauj precīzi aprēķināt ienākumu un

izdevumu posteņus un veikt to analīzi.

Kopējais debitoru parādu īpatsvars ir aptuveni 4-5% robežās un vērtējams pozitīvi.

Debitorus veido iedzīvotāji, tomēr apjomam nav tendence palielināties un starp tiem

nav „bezcerīgie” un „šaubīgie” debitori. Vidējais debitoru parādu nomaksas termiņš

ir trīs līdz četri mēneši. Pašvaldība strādā ar debitoriem, izsūtot paziņojumus,

atkārtotos gadījumos sūtot paziņojumus uz tiesu. Kopš Skujenes pagasts ir Amatas

novada sastāvā, ir tendence parādnieku skaitam samazināties, jo tiek piekopta stingra

politika saistībā ar nemaksātājiem.

Maksājumiem līdz 2009.g. 1.janvārim tiek pielietota 5 % PVN likme, bet

sākot ar 2009.g. 1. janvāri tarifi tiek aprēķināti pielietojot 21% PVN likmi, no

2011.gada 22%.. bet no 2012. gada 1. jūlija 21% likme. Vidējie mājsaimniecības

ienākumi tiek pieņemti uz 1 cilvēku 120 LVL, maksājumi par ūdenssaimniecības

pakalpojumiem 2011.g. Skujenes ciemā veido 3,2% no vidējiem mājsaimniecības

ienākumiem.

32.tabula Mājsaimniecības maksājumi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem

2011.g., LVL, %

Pie spēkā esoša tarifa 2011

11.1.Vidējie mājsaimniecības mēneša ienākumi (LVL) 330,3

11.2. Ūdens patēriņš( m3 /uz mājsaimniecību mēnesī) 7,9

11.3. Ūdensapgādes tarifs (LVL/m3), iesk. PVN 22% 0,67

11.4. Mājsaimniecības izdevumi ūdensapgādes pakalpojumiem mēnesī

(LVL) 5,3

11.5. Notekūdeņu apjoms (m3/uz mājsaimniecību mēnesī) 7,9

11.6. Kanalizācijas tarifs (LVL/m3), iesk. PVN 22% 0,67


41

11.7. Mājsaimniecības izdevumi kanalizācijas pakalpojumiem mēnesī

(LVL) 5,3

11.8. Kopā izdevumi ūdenssaimniecības pakalpojumiem 10,61

11.9. Izdevumi % no mājsaimn.vidējiem mēn. ienākumiem 3,2%

Informācijas avots: Finanšu modeļa aprēķini

Nākotnē tarifi tiks noteikti pamatojoties uz ūdenssaimniecības izmaksu analīzi

ar aprēķinu lai segtu darbības izmaksas. Ieņēmumiem būtu jāsedz pilnīgi visas

izmaksas, bet nosakot tarifus, izmaksās nav iekļautas pilnīgi visas kapitāla izmaksas,

kas būtiski palielinātu izmaksas, ja tarifos tiktu iekļauts pilnīgi viss nolietojums.

9.5. Maksājumu iekasēšana

Maksas iekasēšanas kārtību no Skujenes ciema iedzīvotājiem nosaka un

aprēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem veic pagasta pārvalde. Maksājumi tiek

veikti pašvaldības kasē. Daudzdzīvokļu un individuālo māju iedzīvotājiem ir

izveidota norēķinu sistēma, kas kalpo par pamatu ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumu norēķiniem. Rēķinus par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem

piestāda kopā ar citiem komunālajiem pakalpojumiem. Ieņēmumi no maksas par

pakalpojumiem tiek ieskaitīti pašvaldības kontā. Juridiskās personas saņem rēķinu

par patērēto ūdeni un novadītajiem notekūdeņiem pēc noslēgtajiem līgumiem un

tekošo apstiprināto tarifu. Maksājumus jāveic par iepriekšējo mēnesi tekošajā mēnesī

līdz 25.datumam. Pašvaldība praktizē pārrunas ar nemaksātājiem.

Iedzīvotāji nespēj pilnībā apmaksāt rēķinus, kuri piestādīti par ūdenssaimniecības

pakalpojumiem. Parādnieku un nemaksātāju skaits nav liels, jo Skujenes pagasta

pārvalde iepriekš ir realizējusi aktīvu politiku attiecībā uz nemaksātājiem.

Komunālo parādu kopsumma sastāda apmēram 4-5 % no kopējiem Skujenes

pagasta budžeta ieņēmumiem.

9.6. Ūdenssaimniecības ieņēmumi, izdevumi un pamatdarbības

rezultāts

33.tabula. Ieņēmumi, izdevumi un pamatdarbības rezultāts Skujenes ciematā,

realizējot projektu LVL 2 011 2 012 2 013 2 014 2 015 2 016 2 017 2 018

2.1. Ūdensapgādes

pakalpojumi

2.2. Materiāli un

remontdarbu izmaksas 335 335 342 148 139 142 145 147

2.3. Elektroenerģija 1 650 1 650 1 683 1 416 1 431 1

458

1 485 1 512

2.4. Dabas resursu nodoklis 200 200 204 158 159 162 165 168

2.5. Pakalpojumi 230 230 235 9 0 0 0 0

2.6. Citas mainīgās izmaksas 0 0 0 0 0 0 0 0

2.7.Kanalizācijas

pakalpojumi


42

2.8. Materiāli un

remontdarbu izmaksas 350 350 357 114 106 108 110 112

2.9. Elektroenerģija 0 0 0 900 954 972 990 1 008

2.10. Dabas resursu nodoklis 550 550 561 522 530 540 550 560

2.11. Pakalpojumi 300 300 306 312 318 324 330 336

2.12. Citas mainīgās

izmaksas 0 0 0 0 0 0 0 0

2.13. Kopā mainīgās

izmaksas 3 615 3 615 3 687 3 580 3 637 3

706

3 775 3 843

2.14.Ūdensapgādes

pakalpojumi

2.15. Darba algas 1 300 1 300 1 339 1 378 1 430 1

456

1 482 1 521

2.16. Darba devēja sociālais

nodoklis 313 313 323 332 344 351 357 366

2.17. Citas fiksētās izmaksas 0 0 0 0 0 0 0 0

2.18.Kanalizācijas

pakalpojumi

2.19. Darba algas 1 300 1 300 1 339 1 378 1 430 1

456

1 482 1 521

2.20. Darba devēja sociālais

nodoklis 313 313 323 332 344 351 357 366

2.21. Citas fiksētās izmaksas 0 0 0 0 0 0 0 0

2.22. Kopā fiksētās

izmaksas 3 226 3 226 3 323 3 420 3 549 3

614

3 678 3 775

2.23. Kopā saimnieciskās

pamatdarbības izdevumi 6 841 6 841 7 010 7 000 7 186 7

319

7 453 7 618

2.24. Mājsaimniecības 5 862 5 862 5 862 6 487 6 711 6

711

6 752 6 874

2.25. Iestādes 303 303 303 351 363 363 365 372

2.26. Uzņēmumi 72 72 72 96 99 99 99 101

2.27. Kopā ūdensapgādes

pakalpojumi 6 237 6 237 6 237 6 933 7 173 7

173

7 216 7 347

2.28. Mājsaimniecības 2 849 2 849 5 601 5 896 5 794 5

845

5 886 6 192

2.29. Iestādes 0 0 303 319 314 316 318 335

2.30. Uzņēmumi 72 72 72 87 85 86 87 91

2.31. Kopā kanalizācijas

pakalpojumi 2 921 2 921 5 975 6 302 6 193 6

248

6 291 6 618

2.32. Saimnieciskās

pamatdarbības ieņēmumi 9 158 9 158 12

212

13

236

13

366

13

421

13

508

13 965


pamatdarbības rezultāts 2 316 2 316 5 202 6 236 6 180 6

101

6 055 6 347

Informācijas avots: Finanšu modeļa aprēķini


43

III ILGTERMIŅA INVESTĪCIJU

PROGRAMMA

Ilgtermiņa investīciju programma Amatas novada Skujenes ciemā tiek

izstrādāta 2012. – 2020 .gada periodam.

10. Ūdenssaimniecības sistēmas attīstības prognozes

10.1. Attīstības prognožu atbilstība ES direktīvu un normatīvu

prasībām

Ilgtermiņa investīciju programmas mērķis ir nodrošināt normatīvajām prasībām

atbilstošus ūdenssaimniecības pakalpojumus un radīt iespējas vismaz 95% ciema

iedzīvotājiem lietot centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus.

Skujenē TEP izstrādes brīdī jau 95% mājsaimniecību saņem centralizētus

ūdensapgādes pakalpojumus. Kopumā ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamība

prioritārās programmas plānošanas periodā tiek prognozēti 95% ciema iedzīvotājiem.

Ilgtermiņa programmas mērķis ir nodrošināt jaunu kanalizācijas notekūdeņu

noplūžu samazināšanos vide’, paplašinot kanalizācijas tīklu, infiltrāciju un noplūžu

samazināšanos kanalizācijas tīklā, kā arī noplūžu samazināšanu ūdensapgādes tīklā ,

to pilnībā rekonstruējot .

Skujenes ciema ilgtermiņa investīciju programmas mērķis atbilst programmas

„Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1. aktivitātes

„Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu

līdz 2000” mērķim - ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kvalitātes

uzlabošana un centralizētas notekūdeņu pakalpojumu pieejamības paplašināšana,

nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju

eitrofikāciju, sekmējot ūdens resursu racionālu izmantošanu.

Ilgtermiņa plānošanas uzdevums ir, izvērtējot iespējamos alternatīvos

risinājumus, noteikt projekta teritorijai atbilstošākos ūdens apgādes un kanalizācijas

sistēmas attīstības risinājumus, ņemot vērā investīciju izmaksas, ekonomisko un

institucionālo efektivitāti un vides ieguvumus. Programmas uzdevums ir nodrošināt,

lai prioritārā investīciju programma ietvertu prioritāros pasākumus un iekļautos

ilgtermiņa investīciju programmā, kā arī veicinātu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Ilgtermiņa investīciju programmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu, efektīvu un

kvalitatīvu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu un

pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu, lai tiktu sasniegti ES ūdensapgādes un

kanalizācijas pakalpojumu standarti, kas ietverti Eiropas Savienības Direktīvu

prasībās un Latvijas Republikas tiesiskajos aktos, iekļaujot konkrēto mērķu

sasniegšanu Skujenē.

- Atbilstošas kvalitātes dzeramā ūdens nodrošināšana, veicot

uzlabošanas pasākumus ūdensgūtnē, rekonstruējot ūdensapgādes sistēmu un

pievienojot jaunus patērētājus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem centralizētu

ūdensapgādi saskaņā ar ES Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu


44

98/83/EC Par dzeramā ūdens kvalitāti un LR MK noteikumu nr. 235

„Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa

un kontroles kārtība” (24.09.2003) prasības.

- Esošās kanalizācijas sistēmas paplašināšana un renovācija,

atbilstošas notekūdeņu kvalitātes nodrošināšana, lai nodrošinātu notekūdeņu

savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu saskaņā ar ES Padomes 1991. gada 21.

maija Direktīvu 91/271/EEC Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un LR

MK noteikumu nr. 34 „Noteikumi par piesārņojošu vielu emisiju ūdenī”

(22.01.2002) prasībām.

- Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana saskaņā ar ES Padomes

1986. gada 12. jūnija Direktīvu 86/278/EEC Par vides aizsardzību, ja

lauksaimniecībā tiek izmantotas notekūdeņu dūņas, kas nosaka smago

metālu (kadmija, vara, niķeļa, svina, cinka un dzīvsudraba) koncentrācijas

ierobežojumu dūņās, kuras ir paredzētas izmantot lauksaimniecībā un LR

MK noteikumu nr. 362 „Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to kompostu

izmantošanu, monitoringu un kontroli” (02.05.2006) prasībām;

- neattīrītu notekūdeņu izplūdes vietu likvidēšana saskaņā ar ES

Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), Ūdens

struktūrdirektīva un LR MK noteikumu Nr. 118 „Noteikumi par virszemes

un pazemes ūdeņu kvalitāti” (12.03.2002) prasībām.

10.2. Pašvaldības attīstības prognozes

Ilgtermiņa investīciju programma izstrādāta saskaņā ar Skujenes pagasta

apstiprināto teritorijas plānojumu (2008. – 2020.gadam). Plānojot ūdenssaimniecības

attīstību Skujenes ciemā, tiks ievērotas Reģionālās vides pārvaldes un Veselības

inspekcijas prasības, kā arī šādi principi:

- Princips „piesārņotājs maksā” – notekūdeņu savākšanas un

attīrīšanas izmaksas ir jāsedz piesārņojuma radītājiem, nevis dzeramā ūdens

patērētājiem;

- Ūdens resursu taupīgas un racionālas izmantošanas

veicināšana, patēriņa noteikšanai lietojot ūdens mērītājus.

Izstrādājot Skujenes ūdenssaimniecības ilgtermiņa attīstības plānu, izvērtēta

esošā iedzīvotāju struktūra projekta teritorijā un pēdējos gados vērojamās

demogrāfiskās attīstības tendences. Iedzīvotāju skaits Skujenes ciemā pēdējos gados

ir samazinājies, ņemot vērā vispārējās tendences demogrāfiskajā situācijā.

Tiek prognozēts, ka sakarā ar plānoto tarifa pieaugumu pēc projekta

realizācijas, kas nepieciešams pilnu izmaksu segšanas principa nodrošināšanai

iedzīvotāju ūdens un notekūdeņu patēriņš samazināsies. Tiek pieņemts, ka pirmajos

gados pēc projekta realizācijas iedzīvotāju ūdens patēriņš, to uzskaitot un tarifa

kāpuma dēļ samazināsies līdz 90 l/c/d., šāds patēriņš tiek plānots arī ilgtermiņā.

Pašvaldībai ir prognozes par jauna ražošanas uzņēmuma veidošanos Skujenes

ciemā, taču tas nevarētu radīt būtisku ūdens patēriņa pieaugumu vai novadīt lielu


45

daudzumu piesārņotu notekūdeņu.

10.3. Vispārējie pakalpojumu standarti

Amatas novada Skujenes ciema ilgtermiņa investīciju programmā kā galveno

mērķi, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam ir izvirzījusi:

1. Centralizētu ūdensapgādes pakalpojumu nodrošināšanu un atbilstību

Direktīvas par cilvēku patēriņam paredzētā ūdens kvalitāti (98/83/EK)

prasībām, nodrošinot kvalitatīvu dzeramo ūdeni 97% ciema iedzīvotāju

2. Centralizētu notekūdeņu savākšanas pakalpojumu nodrošināšana 100%

ciema iedzīvotājiem, kuri saņem centralizētu dzeramo ūdeni;

3. Notekūdeņu apsaimniekošana atbilstoši Komunālo notekūdeņu attīrīšanas

Direktīvai (91/271/EEK) un Direktīvai 80/68/EEK par gruntsūdeņu

aizsardzību pret dažu bīstamo vielu radītu piesārņojumu;

4. Notekūdens savākšanas drošības palielināšana, novēršot infiltrācijas,

rekonstruējot notekūdeņu tīklu;

5. Notekūdens attīrīšanas procesā radušos lieko dūņu utilizācija saskaņā ar ES

direktīvas 86/278/EEC „Direktīva par vides aizsardzību, ja lauksaimniecībā

tiek izmantotas notekūdeņu dūņas” prasībā;

6. Pilnīga ES Direktīvai atbilstoša NAI darbība.

Ievērojot iepriekšējo praksi Latvijā ūdenssaimniecības stratēģiskās plānošanas

dokumentu izstrādē tiek izmantoti Vispārējo pakalpojumu standarti. Tie ir noteikti

saskaņā ar Direktīvu specifisko ieviešanas un finansēšanas plānu, kā arī saskaņā ar

LR normatīvajiem aktiem. Izstrādātās Skujenes ciema investīciju programmas

atbilstības vērtēšanai un augstākminēto stratēģisko mērķu sasniegšanai tiks izmantoti

standarti.

34.tabula. Vispārējie pakalpojumu standarti

Rādītājs Pakalpojumu sasniedzamais līmenis

Ūdensapgāde

Apkalpes zona 100 % apkalpes zona projekta teritorijas robežās.

Pieslēguma

rādītājs

97 % pieslēgumu apkalpes zonas robežās Ilgtermiņa programmā,

Skujenes ciemā jau ir sasniegti 95 %.

Apgādes ilgums Nepārtraukti 24 stundas diennaktī.

Ūdens kvalitāte Kā noteikts ES Direktīvā 98/83/EC, Cilvēku patēriņam

paredzētā ūdens kvalitāte, un papildus atbilstoši Latvijas MK

noteikumu Nr.235 (29.04.03) prasībām (Par dzeramā ūdens

obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringu un

kontroles kārtību).

Esošais spiediens Minimālais spiediens 25 m ūdens staba pie patērētāja apkalpes

savienojuma teritorijās ar ievērojamu daudzstāvu apbūves

īpatsvaru un 15 m ūdens staba pie patērētāja apkalpes

savienojuma pārējās teritorijās.

Plūsmas rādītājs Saskaņā ar LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un

kanalizācija”, bet ne mazāk kā 7.2 l/min pie patērētāja.

Apgādes

stabilitāte

Ūdens sagatavošanas stacijai jābūt pienācīgi apkalpotai un

nodrošinātai ar atbilstošām rezerves iekārtām, lai nodrošinātu to,


46

(drošība) ka patērētāji nepiedzīvo pakalpojumu sniegšanas pārtraukumu

ilgāk par 6 stundām, kas var rasties stacijas un iekārtu iziešanas

no ierindas vai nepieņemamas ūdens kvalitātes dēļ. Tas nedrīkst

notikt biežāk kā reizi 5 gados, izņemot pārtraukumus, kas

nepieciešami plānotas apkopes veikšanai.

Ugunsdzēsība Ugunsdzēsība tiek nodrošināta no dīķiem ciema robežās.

Kanalizācija

Apkalpes zona 100% apkalpes zona.

Pieslēguma

rādītājs

97% pieslēgumu apkalpes zonas robežās ilgtermiņa programmā ,

realizējot Pr IP 95%,šobrīd Skujenes ciemā ir 46,3%

pieslēgumu nodrošinājums.

Pārplūšana

(hidrauliska)

Pārplūšana hidrauliskās pārslodzes rezultātā nav pieļaujama

gadījumos, kas atbilst lietus gāzes atkārtojamībai zemākai par

reizi 50 gados.

Pārplūšana

(iekārtu iziešana

no ierindas)

Pārplūšana vai pakalpojumu pārtraukums stacijas vai iekārtu

iziešanas no ierindas rezultātā nedrīkst pārsniegt reizi 5 gados.

Apvienotās

kanalizācijas

pārplūdes darbība

Pārplūde nav pieļaujama pirms nav sasniegts sadzīves

notekūdeņu un lietus ūdens 10 kārtīgs atšķaidījums, vai pārplūde

nenotiek biežāk kā 10 reizes gadā.

Standarti attiecībā

uz izejošajiem

notekūdeņiem

Kā noteikts ES Direktīvā 91/271/EEC, Pilsētvides notekūdeņu

attīrīšana, un papildus atbilstoši Latvijas MK noteikumu Nr.34

Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, Pielikuma Nr.5 (22.01.02.)

prasībām.

Standarti attiecībā

uz dūņu

apsaimniekošanu

Noglabāt tā, lai ietekme uz apkārtējo vidi izrādītos minimāla.

Saskaņā ar ES Direktīvu 86/278/EEC, Vides, jo īpaši augsnes,

aizsardzība, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas, kur

tas ir piemērojams. Jābūt arī atbilstībai ar Latvijas MK

Noteikumu Nr.362 (02.05.06.) prasībām, Par notekūdeņu dūņu

un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli

10.4. Ūdenssaimniecības pakalpojumu patēriņa attīstības

prognozes

Prognozētais ūdens patēriņš Skujenes ciemā tiek noteikts pēc šādiem pieņēmumiem:

1) 95 % apdzīvotas vietas iedzīvotāju jau ir nodrošināts pieslēgums

centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, īstermiņā realizējot PrIP jauni

pieslēgumi neveidosies, ilgtermiņā papildus pieslēgumus paredzēts

nodrošināt 6 iedzīvotājiem, nodrošinot pieslēgumu skaitu 97 % iedzīvotāju;

2) Pie ūdensapgādes sistēmas pieslēgtie iedzīvotāji līdz 2015.gadam 100%

norēķināsies pēc skaitītāju rādījumiem, jo paaugstinoties tarifiem iedzīvotāji

tiks motivēti tos uzstādīt, tādējādi samazinot ikdienas patēriņu un taupot

ūdens resursus. Līdz ar to tiek plānots, ka uzstādot skaitītājus samazināsies arī

patēriņš uz 1 iedzīvotāju. Daudzdzīvokļu ēkās pie ievada tiks uzstādīti ēkas

kopējie skaitītāji, lai veiktu precīzu patēriņa uzkaiti. Visa uzskaite

privātmājās noritēs pēc individuālajiem skaitītājiem. Prasība uzstādīt ūdens


47

skaitītājus ciematos tiks iestrādāta ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu

lietošanas saistošajos noteikumos.2

3) Vidējais dzeramā ūdens patēriņš 2020. gadā uz vienu iedzīvotāju būs 90 l/c/d,

neskaitot ūdens zudumus, esošais patēriņš ir pēc aprēķiniem uzskaitīts 94

l/c/d;

4) tiek pieņemts, ka viss ūdens patēriņš tiks mērīts, bet pēc PrP zudumi un

neuzskaitītais patēriņš samazināsies par 50% no patreizējā zudumu apjoma.

5) institucionālā ūdens patēriņa izmaiņas tiek prognozētas, pamatojoties uz

pašreizējiem rādītājiem un pieņemot, ka līdz 2020. gadam šis patēriņš

saglabāsies nemainīgs.

6) paredzams, ka ciematā uzņēmējdarbību uzsāks viens uzņēmums, kas

izmantos ūdeni (2014-2015. gadā)

Prognozētais notekūdeņu daudzums Skujenes ciemam tiek noteikts pēc šādiem

principiem:

1) 95% apdzīvotās vietas iedzīvotāju tiks nodrošināti ar pieslēgumu

centralizētajai kanalizācijas sistēmai prioritārās programmas ietvaros, esošais

nodrošinājums ir 46,3%; ilgtermiņā 97%. Pr IP ietvaros tiks nodrošināti

pieslēgumi 159 iedzīvotājiem .

2) vidējais notekūdeņu daudzums 2020. gadā uz vienu iedzīvotāju būs ~ 90 l/c/d,

neskaitot infiltrāciju. Tiek pieņemts, ka piemājas dārziņu, kuru laistīšanai tiek

patērēts dzeramais ūdens, bet tas atpakaļ netiek novadīts centrālajā

kanalizācijas sistēmā, īpatsvars ir zems un laistīšanai iedzīvotāji izmantos

lokālus ūdensapgādes avotus;

3) notekūdeņu daudzums, kas tiks savāks no krājrezervuāriem būtiski

samazināsies, jo Skujenes ciemata robežās 95% mājsaimniecību pēc PrIP tiks

nodrošināts centralizētās kanalizācijas pieslēgums.

4) Notekūdeņu apjoms, ko nepieciešams izvest uz NAI no krājrezervuāriem pēc

PrIP ir vidēji 10 m3 gadā- 0,03m3/ dnn, jo 159 iedzīvotājiem tiks nodrošināts

kanalizācijas pakalpojums.Šāda neliela apjoma notekūdeņus lietderīgi izvest

uz tuvākā ciema NAI, kuram izbūvēta pieņemšanas tvertne . Tuvākajā laikā

nevienā no ciemiem, kas atrodas Skujenes apkārtnē nav paredzēts izbūvēt

notekūdens pieņemšanas tvertni, līdz ar to, notekūdeņi no krājrezervuāriem

būs jānodod citam operatoram, izvešanai uz plānoto biogāzes ražotni 25 km

attālumā Rāmuļos. Saimniecības, kas atrodas ārpus ciemata robežām un kuras

noslēgušas pakalpojumu līgumu par krājrezervuāru izvešanu, pakalpojumu

pašlaik neizmanto un neplāno izmantot, notekūdeņi tiek nodoti citam

operatoram. Pašvaldībai līdz ar jauno NAI darbības uzsākšanu, jāplāno

Saistošie noteikumi par krājrezervuāru izbūvi un ekspluatāciju.( skat. arī

nodaļu 16.5.)

5) infiltrācijas īpatsvars pēc prioritārās investīciju programmas realizācijas

būtiski samazināsies par aptuveni 50 %, rekonstruējot kanalizācijas skatakas

un kanalizācijas tīklus,

6) institucionālā notekūdeņu daudzuma izmaiņas Skujenes ciemā tiks

prognozētas, ņemot vērā pašreizējos rādītājus un līdz 2020. gadam

2 Saistošie noteikumi vēl nav izstrādāti un pieņemti, taču tiks pārņemta pieredze no Cēsu novada

pašvaldības un Amatas novada Apbūves noteikumos iestrādātas prasības attiecībā uz kanalizācijas

pieslēgumiem pie tīkliem, ja pa ielu tiek izbūvēta centralizētās kanalizācijas kolektors.


48

notekūdeņu novadītais daudzums paliks nemainīgs.

7) paredzama viena ražojoša uzņēmuma attīstība( 2014-2015, gados)

35.tabula. Ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomi un to prognozes

Perspektīvais ūdens patēriņš

Dzera

mā

ūdens

apjoms

2011

(m3/dnn)

2014 (m3/dnn)

(vai gads uz

projekta

pabeigšanas laiku)

2020 (m3/dnn)

iedzīvotāji 29,21 27,9 28,4

institūcijas 1,51 1,51 1,51

uzņēmumi 0,36 0,41 0,0,41

zudumi 10,5

(24,95% no

kopējā)

5,0 ( 14,16 no

kopējā%) 3,5 (10,19% no

kopējā)

USI skalošanai 0,5 0,5 0,5

Kopā 42,08 35,32 34,32

Ražošanas attīstības

tendences, kas varētu

ietekmēt perspektīvo

dzeramā ūdens

daudzumu

Paredzama viena

ražojoša

uzņēmuma

attīstība, kas par 20

m3 gadā palielinās

patēriņu

Paredzama viena

ražojoša

uzņēmuma

attīstība, kas par

20 m3 gadā

palielinās patēriņu

36.tabula Perspektīvais notekūdeņu daudzums

Notekūdeņu

apjoms

2010

(m3/dnn)

2014 (m3/dnn)

(vai gads uz

projekta

pabeigšanas laiku)

2020 (m3/dnn)

iedzīvotāji 14,20 27,90 28,40

institūcijas 0 1,51 1,51

uzņēmumi 0,36 0,41 0,41

Infiltrācijas

15,50

(44,26%

no kopējā)

7,50 (19,83% no

kopējā)

5,50 (15,14% no

kopējā)

USI skalošanas

ūdeņi 0,5 0,5 0,5

No krājrezervuāriem 4,46 0 0

Kopā 35,02 37,82 36,32

Ražošanas attīstības

tendences, kas

varētu ietekmēt

perspektīvo dzeramā

ūdens daudzumu

Paredzama viena

ražojoša uzņēmuma

attīstība, kas par 20

m3 gadā palielinās

patēriņu

Paredzama viena

ražojoša

uzņēmuma

attīstība, kas par

20 m3 gadā

palielinās patēriņu

*notekūdeņu apjoms iedzīvotājiem tiek pieņemti proporcionāli pret dzeramā ūdens patēriņu

l/c/d.


49

Ilgtermiņā paredzams, ka samazināsies notekūdeņu daudzums, kas tiek novadīts uz

attīrīšanas iekārtām, pamatojoties uz infiltrāciju samazināšanos tīklā.

10.5. Ūdenssaimniecības sistēmu uzlabošanai nepieciešamie

pasākumi

Ilgtermiņa investīciju programmas mērķis ir nodrošināt normatīviem

atbilstošus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus projekta teritorijā. Lai tos

sasniegtu ir nepieciešami šādi pasākumi:

- ūdensgūtnes sakārtošana, veicot urbuma Nr. 1 tamponēšanu, urbuma Nr.2.

tamponēšanu un jauna urbuma izveidi, skaitītāju uzstādīšanu pie urbumiem;

- dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana pie patērētāja, nomainot aizbīdņus un

nolietotos ūdensapgādes cauruļvadus;

- kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, samazinot infiltrācijas apjomus;

- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija

- plūsmas mērītāja nodrošināšana notekūdeņu sistēmā un ūdens uzskaites

nodrošināšana ūdensgūtnē.

Ūdensgūtnes sakārtošana, veicot divu urbumu tamponēšanu un jauna urbuma izveidi.

Ņemot vērā, ka esošais darba urbums ir izveidots 1966. gadā, tas ir nokalpojis.

Nepieciešama urbuma tamponēšana. Otrs urbums Aka nr. 2 , atrodas ārpus ciema

robežām uz privātas zemes un to nepieciešams tamponēt. Jāizveido jauns urbums, lai

novērstu jebkādus ūdens padeves traucējumus ciemā. Jauna urbuma izveide

paredzēta tajā pašā ūdensgūtnē, kurā atrodas vecais urbums Aka nr. 1.uz pašvaldības

īpašumā esošas zemes.

Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana pie patērētāja, nomainot nolietotos

ūdensapgādes cauruļvadus nepieciešama, lai novērstu dzeramā ūdens kvalitātes

pasliktināšanos pie patērētāja un ūdensapgādes sistēmas elementu tālāku bojāšanos.

Ūdensapgādes tīkli vietām ir no ķeta, ekspluatācijā nokalpojuši un ir jāparedz to

nomaiņa. Tīklu nomaiņas procesā jāveic aizbīdņu nomaiņa. Jāņem vērā, ka ūdens

apgādes tīklos notiek vairākas avārijas gadā, kas liecina par sliktā stāvoklī esošiem

cauruļvadiem un aizbīdņiem, kā rezultātā rodas ūdens zudumi un iespējams dzeramā

ūdens bakterioloģiskais piesārņojums.

Kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, samazinot infiltrācijas apjomus nepieciešama,

jo tīkli ir nokalpojuši un ne tikai nokrišņu periodā, bet visās sezonās rada ievērojamu

infiltrāciju. Kā arī sliktā stāvoklī ir skatakas un tīklu sazarojums, kur nokrišņu periodā

notekūdeņi nespēj pašteces ceļā noplūst uz NAI, radot arī neattīrītu notekūdeņu

pārplūdes.

Jaunu ūdensapgādes pieslēgumu radīšana nav paredzēta

Jaunu kanalizācijas pieslēgumu radīšana paredzēta 159 Skujenes ciema iedzīvotājam

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija nepieciešama, lai nodrošinātu

normatīvajiem aktiem atbilstošu notekūdens attīrīšanu un ieplūdi ūdenstilpē.

Palielinoties notekūdens apjomam, samazinot gruntsūdens infiltrācijas, notekūdens


50

uz NAI nonāks koncentrētāks.

Plūsmas mērītāja nodrošināšana notekūdeņu sistēmā un ūdens uzskaites

nodrošināšana ūdensgūtnē nepieciešama, lai veiktu uzskaiti uz notekūdeņu attīrīšanas

iekārtām novadītajam ūdenim, kā arī lai uzmērītu iegūtā ūdens daudzumu. Plūsmas

mērītājs tiks uzstādīts pie izplūdes no NAI.

11. Alternatīvu izstrāde un salīdzinājums

Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības sistēmu darbību ir nepieciešama

alternatīvu izstrāde un salīdzinājums ilgtermiņa investīciju programmai. Skujenes

ciemā ir viena kanalizācijas un viena ūdensapgādes sistēma. Tuvākā apdzīvotā vieta,

kurai ir centralizētu sistēmu nodrošinājums ir Sērmūkši ar 50 iedzīvotājiem, kas

atrodas 4,5 kilometru attālumā un nav ekonomiski pamatoti plānot sistēmu

savienošanu, jo iedzīvotāju blīvums lauku teritorijās nav liels un netiks nodrošināts

pieslēgumu blīvums. Potenciāli, ja Sērmūkšu kanalizācijas kolektoru pievienotu

Skujenes NAI, tad kanalizācijas tīklā Sērmūkši – Skujene pieslēgumi būtu tikai viena

dzīvojamā ēka uz katru kilometru kolektora.

11.1. Alternatīvu izvērtējums ūdensapgādes sistēmas attīstībai

Skujenē ir viena centralizēta ūdensapgādes sistēma ar 95% patērētāju

pieslēgumu. Līdz ar to nav nepieciešams izvērtēt alternatīvu par vairāku lokālu

sistēmu savienošanu.

Ūdensapgādes tīkli ir sliktā stāvoklī, vietām tie ir izbūvēti no ķeta, līdz ar to

liels skaits avāriju.

Ūdensapgādes sistēma tiek nodrošināta ar nepieciešamo ūdens sagatavošanu

2010. gadā, jo dzeramā ūdens analīzes uzrādīja, ka ir paaugstināts dzelzs saturs ūdens

ieguves vietā. Alternatīvus risinājumus iespējams izskatīt attiecībā uz spiediena un

ūdens rezervju nodrošināšanu.

Alternatīva par jaunas ūdensgūtnes izbūves vietu netiks apskatīta, jo esošajā

ūdensgūtnē ir pietiekami daudz vietas nepieciešamo papildus komunikāciju izbūvei.

Esošā ūdensgūtne atrodas vienā no ciemata reljefa paaugstinājumiem un var

nodrošināt vienmērīgu spiedienu uz visām apakšsistēmām, tomēr labākai ūdens

cirkulācijai nepieciešams plānot sacilpojumu un ūdensvadu izzaru galos un mazāka

diametra tīklos- lodveida aizbīdņus.

Alternatīva par ūdensvadu rekonstrukciju netiks apskatīta, jo nav citu

iespēju, kā veikt rekonstrukcijas darbus, lai nodrošinātu Ūdens struktūrdirektīvas un

citu normatīvo aktu prasības..

Lai nodrošinātu nepieciešamās ūdens rezerves un spiedienu sistēmā ir

iespējama vairāku alternatīvu analīze, tomēr līdzīgi kā par ūdengūtni – vietas izbūve

abu alternatīvu gadījumos saglabājas esošā ūdensgūtne.

Tiek piedāvāti 3 ūdensapgādes alternatīvu risinājumi ūdens rezerves un

spiediena nodrošināšanai:

Alt.U1 – Jauna urbuma izbūve, esošo urbumu tamponēšana, esošā ūdenstorņa

rekonstrukcija. Ņemot vērā, ka esošais darba urbums ir izveidots 1966. gadā, tas ir


51

nokalpojis. Nepieciešama jauna urbuma izbūve un esošā urbuma tamponēšana.

Jātamponē arī privātīpašumā atrodošais neizmantojamais urbums Nr. 2. Šī

alternatīva ietver ūdenstorņa rekonstrukciju pilnā apjomā, tai skaitā stāvvada

nomaiņu, armatūras nomaiņu un rezervuāra tīrīšanu. Ūdenstorņa pamata

konstrukcijas jāpārbauda, jo to stāvoklis nav zināms. Pašvaldība veikusi

ūdenstorņa jumta nomaiņu , lai saglabātu vizuālu sakārtotību pagasta centrā.

Alt.U2 – Jauna urbuma izbūve, esošo urbumu tamponēšana, ūdenstorņa

demontāža, alternatīva elektroapgāde (dīzeļģenerators) un spiediena

nodrošināšanas iekārta ar frekvenču pārveidotāju.

Alt.U3 - Jauna urbuma izbūve, esošo urbumu tamponēšana, ūdenstorņa

demontāža, pazemes ūdens rezervuārs ar 2PSS, alternatīva elektroapgāde

(dīzeļģenerators).

Ņemot vērā ciemā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu kā alternatīvu ūdens rezervju

nodrošināšanai nav racionāli plānot pazemes ūdens rezervuāru 2x 50 m3 un 2 PSS

vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt šāda alternatīva ir pietiekami dārgas investīcijas uz

vienu iedzīvotāju, kā arī augsts risks ūdens saduļķošanai rezervuārā, jo salīdzinoši

nelielā iedzīvotāju skaita dēļ nenotiktu vienmērīga tā apmaiņa. Šīs alternatīvas vietā

tiek piedāvāta ūdens rezervju un ūdens spiediena nodrošināšana ar spiediena

nodrošināšanas iekārtu (hidroforu) un frekvenču pārveidotāju. Abas alternatīvas

paredz ģeneratora iegādi un ūdenstorņa demontāžu.

Jaunais urbums jāaprīko, kā minimums, ar šādām iekārtām:

Atbilstošas jaudas sūknis un rezerves sūknis.

Frekvenču pārveidotājs;

Spiediena nodrošināšanas iekārta;

Pārvietojams dīzeļģenerators ar jaudu 8 kW un pievienojams pie objekta

elektroapgādes sistēmas; uzglabājams Skujenes pagasta pārvaldē.

Datu pārraidītājs. Jāparedz avārijas signālu (par elektrības pārtraukumu

objektā, par pazeminātu spiedienu, par sūkņa bojājumu) noraidīšana uz

vismaz 2 mobiliem telefoniem LMT tīklā;

Paviljons iekārtu izvietošanai.

Trejkājis un ar roku darbināma vinča sūkņa izcelšanai.

37.tabula. Ūdensapgādes alternatīvas 2011. gada cenās

Salīdzināšanas

kritēriji

I alternatīva

Alt.U1

Jauna urbuma

ierīkošana ar debetu

līdz 3 l/s, esošo

urbumu

tamponēšana, esošā

ūdenstorņa

rekonstrukcija

II alternatīva

Alt.U2

Jauna urbuma


līdz 3 l/s, esošo

urbumu

tamponēšana,

frekvenču konvektora

un spiediena

nodrošināšanas

iekārtas uzstādīšana,

esošā ūdenstorņa

demontāža

III alternatīva

Alt. U3 II alternatīva

Alt.U2

Jauna urbuma


līdz 3 l/s , esošo urbumu

tamponēšana, pazemes

ūdens rezervuāru

izbūve(2x50m3), 2.PSS

izbūve, esošā

ūdenstorņa demontāža


52

Būvdarbu

izmaksas LVL

(2011.gada cenās)

Jauns urbums ar

aprīkojumu- 12000 tai

skaitā urbuma

teritorijas

labiekārtošana

(teritorija 320 m2,

elektrība,zemes darbi,

žogs ) =4000

Esošo urbumu

tamponēšana - 3800

ūdenstorņa

rekonstrukcija 45 000

Kopā: 64700 LVL

Jauns urbums ar

aprīkojumu -

12000; tai skaitā

urbuma teritorijas

labiekārtošana

(teritorija 320 m2,


žogs )- 4000

Esošo urbumu


Spiediena

nodrošināšanas iekārta

ar frekvenču

pārveidotāju –5500

Ūdenstorņa demontāža-

10000

Dīzeļģenerators- 4000

Kopā: 39300LVL

Jauns urbums ar

aprīkojumu -

12000 tai skaitā urbuma

teritorijas labiekārtošana

(teritorija 320 m2,


žogs )-4000

Esošo urbumu


Ūdens rezervuārs-25000

2 PSS -2000

Ūdenstorņa demontāža-

10000

Dīzeļģenerators- 4000

Kopā:60 800 LVL

Projektēšanas

izmaksas, LVL1

3700 1 700 2800

Iekārtu

ekspluatācijas

izmaksas, tai

skaitā

elektroenerģija,

amortizācija,

dabas resursu

nodoklis,

apkalpošana u.c.

(LVL/gadā) 2

1300 1 800 2500

Iekārtu

funkcionēšanas

ilgums (gadi)

Cauruļvadi 50

gadi

Būves 50

gadi

Mehāniskais

aprīkojums

15

gadi

Elektriskais

aprīkojums

15

gadi

Mērinstrumenti,

automatizācijas

un kontroles

iekārtas

5

gadi

Cauruļvadi 50

gadi

Būves 50

gadi

Mehāniskais

aprīkojums

15

gadi

Elektriskais

aprīkojums

15

gadi

Mērinstrumenti,

automatizācijas

un kontroles

iekārtas

5

gadi

Cauruļvadi 50

gadi

Būves 50

gadi

Mehāniskais

aprīkojums

15

gadi

Elektriskais

aprīkojums

15gadi

Mērinstrumenti,

automatizācijas

un kontroles

iekārtas

5 gadi

Vides ieguvumi

(dabas resursu

racionāla

izmantošana un

aizsardzība)

- Zemas

elektroenerģijas

izmaksas, enerģijas

resursu taupīšana

- Ilgs kalpošanas laiks,

nelielas

apkalpošanas

izmaksas

- Ainavas

pievilcīgums,

demontējot

ūdenstorni,

Zemes resursu

papildus izmantošana

pazemes rezervuāra

vajadzībām.

Alternatīvas

stiprā puse

- tiks nodrošināta

nepārtraukta

ūdensapgāde un

uzturēts spiediens

sistēmā, arī

- tiks nodrošināta

nepārtraukta

ūdensapgāde un

spiediens izmantojot

alternatīvu

- Rezervuārs nodrošinās

regulāru un pietiekošu

ūdenspadevi


53

elektroenerģijas

padeves pārtraukumos;

- nav nepieciešama

alternatīva

elektroapgādes

nodrošināšana;

- netiks izmantotas

citas zemes, bet jau

esošā ūdensgūtne.

elektroapgādi;

- lētāka ekspluatācija

un ievērojami lētākas

investīcijas;

- netiks izmantotas

citas zemes, bet jau

esošā ūdensgūtne.

Alternatīvas vājā

puse

- augstākas izmaksas

investīciju ziņā,

- risks, ka investīciju

izmaksas vēl var

pieaugt, ja

būvekspertīze

apliecinātu, ka

rekonstrukcija nav

iespējama – tad būtu

jāplāno jauna

ūdenstorņa izbūve

- iekārtām īsāks

kalpošanas laiks,

jānodrošina

alternatīva

elektroapgāde ar

dīzeļģeneratoru,

-netiks nodrošinātas

ugunsdzēsības

prasības, kas

jāplāno no

dabiskajām,

atklātajām

ūdenstilpēm

- Rezervuārs

nodrošinās

regulāru un

pietiekošu

ūdenspadevi

Neliela ūdens

patēriņa un

nepietiekošas

cirkulācijas

rezultātā pastāv

risks , ka ūdens

sastāvēsies

rezervuāros

Izvēlētās

alternatīvas

pamatojums

Izvēlēta ir II alternatīva Alt.U2 Jauna

urbuma izbūve, esošo urbumu tamponēšana,

frekvenču konvektora un spiediena

nodrošināšanas iekārtas uzstādīšana, esošā

ūdenstorņa demontāža, jo, tai ir ievērojami

lētākas investīcijas un ekspluatācija, kas spēs

nodrošināt nepieciešamās ūdens rezerves un

vienmērīgu spiedienu sistēmā arī

nepieciešamam ilgtermiņa pieprasījumam

1 projektēšanas izmaksās ir iekļautas sagaidāmās topogrāfiskās, ģeoloģiskās būvekspertīze

(1.alt.gadījumā) un tehniskā projekta izstrādes izmaksas. 2 ekspluatācijas izmaksas norādītas 2011.gada cenās un atspoguļo tikai tiešās ekspluatācijas

izmaksas, neietverot administratīvās izmaksas.

Izvērtējot alternatīvas U1 un U2,U3 tika izvēlēta alternatīva U2, jo tā ir

realizējama tehniski vienkāršāk, kā arī tai ir mazākas izbūves izmaksas.

11.2. Alternatīvu izvērtējums kanalizācijas sistēmas attīstībai

Skujenē ir viena centralizēta kanalizācijas sistēma ar diviem nesaslēgtiem

tīklā kanalizācijas kolektoriem. Viena kolektora izvads ir uz NAI, otrs kolektors,

kas ir sabrucis, nefunkcionējošs ir bez pieslēguma NAI, rada piesārņojumu vidē.

Pieslēgums centralizētai kanalizācijas sistēmai nodrošināts 46,3% iedzīvotāju.

Kanalizācijas sistēmā ir vienas NAI, kas ir ļoti nolietojušās un strādā tikai

mehāniskajā režīmā. Nebūtu lietderīgi izvērtēt alternatīvu par jaunu NAI izbūves

vietas izvēli citā vietā, jo nav citu pašvaldībai piederošo zemju, kur būtu lietderīgi to

izskatīt, gan no reljefa, gan esošo NAI atrašanās vietas pie tuvākas izplūdes vietas

ūdenstilpnē, taču, lai pilnībā pārliecinātos par efektīvāko alternatīvu, tiek apskatīta

Alternatīva Nr. 3, kas paredz otras CKS rekonstrukciju ar optimizāciju 680 m ( pa to


54

pašu trasējumu, kas alternatīvai nr. 2) un jaunu nelielu (5m3)

lokālu NAI būvniecību

Amatas upes krastā, lai nodrošinātu otras CKS attīrīšanu. Sistēma pakalpos 30

iedzīvotājus no daudzdzīvokļu mājām Lāči, Strauti un vienģimeņu mājām- Mazlāči,

Satrautmaļi. Mežinieki un Upenieki ir ražošanas angāri, kuriem pašlaik nav

nepieciešams pakalpojums, bet pēc 2014 gada paredzams notekūdens daudzums 20

m3 gadā. Tā kā esošo NAI jauda faktiski ir 2 reizes lielāka par nepieciešamo jaudu,

tās ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, nav racionāli izvērtēt alternatīvu par esošo NAI

rekonstrukciju vai jaunu NAI izbūvi esošo vietā, jo abu alternatīvu gadījumos

būvdarbi faktiski ietver jaunu NAI izbūvi. Šādai kanalizācijas sistēmai racionāli ir

plānot kompaktu NAI izbūvi ar pilnu automatizāciju, ko var ierīkot blakus esošajām

NAI, savukārt esošās NAI demontēt, pārveidojot NAI tvertni par lieko dūņu

uzglabāšanas tvertni, kurā tiks pārsūknētas visas vai liekās dūņas pirms nodošanas

utilizācijai citam operatoram. Veco NAI tvertnes pārveidošana nav finansiāli

ietilpīga, taču dos gan ekonomisko ieguvumu, gan novērsīs risku, ja, dūņu nodošana

utilizācijai aizkavēsies.

Kanalizācijas tīkla paplašināšanai alternatīva netiks izskatīta, jo nav citu

alternatīvu notekūdens noplūžu likvidēšanai, kā kanalizācijas kolektora

paplašināšana.

Tiks izskatītas alternatīvas par abu kolektoru savienošanu un novadīšanu uz

NAI, vai katra atsevišķa kolektora izvadīšanu uz NAI. Tiks izskatītas arī dūņu

apsaimniekošanas alternatīvas.

38. tabula Kanalizācijas alternatīvas 2011. gada cenās

Salīdzināšanas

kritēriji

I alternatīva

Alt.K1

Kanalizācijas kolektora

rekonstrukcija ar

optimizāciju, spiedvada

(550m) un KSS izbūve max.Q=10 m³/h,

pievienošanās pie otrā

kanalizācijas kolektora

ciema centrā

II alternatīva

Alt.K2

Kanalizācijas

kolektora

rekonstrukcija ar

optimizāciju, pašteces

kolektora izbūve,

pievienošanās pie

NAI pašteces ceļā (

kopā 1000 m tīklu)

III alternatīva

Alt K3 Otras CKS

rekonstrukcija ar

optimizāciju un

lokālu NAI būvniecība

Amatas upes krastā,

lai nodrošinātu otras

CKS attīrīšanu

Būvdarbu

izmaksas LVL

(2011.gada

cenās)

Spiedvada izbūve –36 000

KSS izbūve -20 000

Kolektora rekonstrukcija -

16500

Kopā- 72500

Kolektora

rekonstrukcija ar

optimizāciju -680 m-

44200 LVL

kanalizācijas kolektora

izbūve, CKS

pievienošanai NAI-

320 m -20 800 LVL

Kopā -65 000

Kolektora

rekonstrukcija ar

optimizāciju -680 m

44200 LVL

Zemes iegāde NAI un

piebraucamā ceļa

izbūvei ( ar ZIP

izstrādi, uzmērīšanas un

ierakstīšanas

zemesgrāmatā

izmaksām – 700 m2 -

750 LVL

NAI ar jaudu 5 m3/dnn

un pieslēgumi NAI (

elektrība, tīkls 200 m -

35500 LVL

Kopā- 80450LVL

Projektēšanas

izmaksas,

3600 2100 2900


55

LVL1

Iekārtu

ekspluatācijas

izmaksas, tai

skaitā

elektroenerģija,

dabas resursu

nodoklis,

apkalpošana

u.c.

(LVL/gadā) 2

800 200 200

Iekārtu

funkcionēšanas

ilgums (gadi)

15 gadi KSS,

50 gadi tīkliem

50 gadi 50 gadi

Vides

ieguvumi

(dabas resursu

racionāla

izmantošana un

aizsardzība)

Jaunu patērētāju

pievienošana

KSS jāpievada elektrība

Jauna KSS būve

piesārņos ainavu,

nepieciešama pašvaldības

zeme;

Nepieciešama

aizsargjosla

Jaunu patērētāju

pievienošana un

notekūdeņu

novadīšana tieši uz

NAI

Jaunu patērētāju

pievienošana un

notekūdeņu

novadīšana tieši uz

NAI

Alternatīvas

vājās un stiprās

puses

augstākas izmaksas gan

investīciju ziņā, gan

ekspluatācijai;

Zemākas izbūves

izmaksas, zemākas

ekspluatācijas

izmaksas

vājā puse-

nepieciešama zemju

atpirkšana no

privātīpašniekiem,

jauna

elektropieslēguma

radīšana NAI ;

Izvēlētās

alternatīvas

pamatojums

Izvēlēta ir II alternatīva Alt.K2 Kanalizācijas kolektora rekonstrukcija

ar optimizāciju, pievienošanās pie NAI pašteces ceļā 1000 m jo, tai ir

lētākas investīcijas un ekspluatācija, kas spēs nodrošināt kanalizācijas

notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz NAI.

Dūņu apsaimniekošanas alternatīvas: Skujenes ciema tuvējā apkārtnē nav dūņu uzglabāšanas laukuma, līdz ar to jautājums

jārisina uz vietas.

Alternatīvas D1 apraksts - Dūņu uzglabāšana atūdeņošanas laukos aptuveni 30 cm biezā

slānī. Dūņas gada aukstajā periodā izsalst, tās ir vieglāk atūdeņot, bet, iestājoties siltākam

laikam, ir jāuzsāk to kompostēšana: nostādināto dūņu masu samaisa ar sausām lapām,

salmiem vai kūdru (aptuveni 1:1). Komposta kaudzē aerobo procesu rezultātā temperatūra

paaugstinās līdz pat 50–60°C. Lai nodrošinātu gan skābekļa piegādi, gan vienmērīgu masas

izkaršanu un līdz ar to dezinfekciju, izveidotās vējrindas aktīvās darbības laikā (2–3 mēneši)

ir ne retāk kā trīs reizes jāapmaisa. Gatavo kompostu pēc stabilizācijas var ilgstoši uzglabāt

un izmantot par mēslojumu gan apzaļumošanai, gan enerģētisko augu audzēšanai.

Otrs alternatīvs variants D2 ir dūņu pagaidu uzglabāšana lieko dūņu uzglabāšanas tvertnē

un tālāka to izmantošana biogāzes ražošanai tuvējās zemnieku saimniecībās.

Vaives pagasta Rāmuļos (25 km attālumā) 2014. gadā tiek plānots uzcelt biogāzes ražotni,

kas varētu kā vienu no izejvielām izmantot NAI dūņas.

Salīdzināšanas I alternatīva II alternatīva


56

kritēriji Alt.D1

Dūņu lauka izbūve (150 m2) un

apsaimniekošana

Alt.D2

Dūņu uzglabāšana lieko

dūņu uzglabāšanas tvertnē

un tālāka nodošana

biogāzes ražošanai

Būvdarbu izmaksas

LVL (2011.gada

cenās)

Asfaltēts dūņu lauks ar notekūdens

atpakaļnoteci uz NAI- 25000 LVL;

dūņu maisītājs - 15000 LVL

Lieko dūņu

uzglabāšanas tvertnes

izmaksas iekļautas NAI

rekonstrukcijā Projektēšanas

izmaksas, LVL1

1250LVL nav

Iekārtu

ekspluatācijas

izmaksas, tai skaitā

elektroenerģija,

dabas resursu

nodoklis,

apkalpošana u.c.

(LVL/gadā) 2

5000 LVL 1500 LVL transporta

izmaksām un 15000

transporta iegādei

Iekārtu

funkcionēšanas

ilgums (gadi)

50 gadi nav

Vides ieguvumi

(dabas resursu

racionāla

izmantošana un

aizsardzība)

Dabas resursi tiek atgriezti apritē

un saražots komposts

100% utilizācijas ar

resursu ieguvi ( siltuma

un elektrības)

Alternatīvas vājās un

stiprās puses Lielas izmaksas; liela gatavā

komposta pašizmaksa

Nav 100% garantijas,

ka dūņas tiks savāktas

savlaicīgi, nepieciešam

sava transportēšanas

tehnika KOPĀ 41250 LVL 16500LVL

Dūņu pagaidu uzglabāšana un tālāka nodošana biogāzes ražošanai ir ekonomiskākā

alternatīva.

12. Ilgtermiņa investīciju programmas identificēšana

Pamatojoties uz izvēlēto alternatīvu risinājumiem un pamatojumu par

turpmāko sistēmu jaudu nodrošinājumu un izvirzītajiem ilgtermiņa mērķiem ir

identificēta ilgtermiņa investīciju programma ūdenssaimniecības sistēmas

sakārtošanai Skujenē .

39.tabula. Ilgtermiņa investīciju programma (izmaksas 2011.gada cenās)

Pasākums (projekta

komponentes) Raksturojums

Vienas vienības

izmaksas, LVL Daudzums

Izmaksas kopā,

LVL

Ieguldījumu attiecināmās izmaksas:

Ū1. Ūdensgūtnes sakārtošana

Ū1.1. Jauna urbuma ierīkošana 160 m

dziļumā un tā aprīkošana

(sūknis, rezerves sūknis,

frekvenču konvektors u.c.)

17500 1 gab. 17500


57

Pasākums (projekta


Vienas vienības


Izmaksas kopā,

LVL

Ū1.2. Aku lauka labiekārtošana tai

skaitā:

(teritorijas labiekārtošana

žoga un vārtu izbūve

aku pievadi un savienojumi

elektrības padeve

1,875

25

47,5,00

700

1 gab.

320m2

70 m

20m

1 kompl

4 000

600

1750

950

700

Ū1.3. Dīzeļģeneratora iegāde 8 kW 4000 1 gab. 4000

Ū1.4. Ūdenstorņa demontāža ( ārpus

projekta ietvariem)

10000 1 gab. 10000

Kopā 37400

Ū2. Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija

Ū2.1.

Ū2.2.

Ū2.3.

Ū2.4

Ū2.5.

Ū2.6.

Ūdensapgādes tīklu

rekonstrukcija no atdzelžotavas

stacijas līdz Mežiniekiem



stacijas pa Nākotnes ielu līdz

Gundegām, Madarām



stacijas līdz Pansijai


rekonstrukcija līdz pagastmājai

un sociālai mājai


rekonstrukcija Līvānu māju

rajonā pa Lauku un Rudzu ielām


rekonstrukcija Līvānu māju

rajonā pa Priežu ielu

65

70

70

70

80

80

580 m

650m

275

500

750m

320m

37700

45500

19250

35000

60000

25600

Kopā

223050

Ū3. Ūdensapgādes paplašināšana


58

Pasākums (projekta


Vienas vienības


Izmaksas kopā,

LVL

Ū3.1.

Ū3.2.

Ūdensvada paplašināšana līdz

Strautmaļiem 3

65 180 11700

Ūdensvada paplašināšana

(sacilpošana) no ēdnīcas līdz

Rāvijām

65 100 6500

Ū4. Akas nr. 1un nr. 2

tamponēšana 3800 1 3800

Kopā 18200

Kopā ūdensapgādei: 280550

K1. Esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija

K1.1.

K1.2.

K1.3.

NAI izbūve 36 000 1 gab 36000

Esošo NAI pārbūve par lieko

dūņu uzglabāšanas tvertni

2000 1 gab 2000

Teritorijas un pievadceļa

sakārtošana, labiekārtošana

t.skaitā:

nožogojums

elektrības padeve un

apgaismojums ,

labiekārtošana;

pievedceļa sakārtošana (grants

piebērums, izlīdzināšana )

5000

25

950

570

1,76

7,5

1 gab.

95m

1 kompl.

1 balsts ar

gaimekli

500m

30 m

5000

2375

950

570

880

225

Kopā:

43 000

K2. Kanalizācijas kolektora rekonstrukcija ar optimizāciju

K2.1. Kanalizācijas kolektora

rekonstrukcija ar optimizāciju

Lāči- Mežinieki- Upenieki

65

680 m

44200

Kopā 44200

K3. Kanalizācijas kolektora rekonstrukcija


rekonstrukcija Nākotnes iela –

Pilskalns

65 280 18200

K.3.2. Kanalizācijas kolektora

rekonstrukcija no Saulgriežiem

līdz NAI

60 1000 60000

3 Komponente iekļauta ilgtermiņa programmā, jo paredzams, ka ilgtermiņā pie 180 m garā posma

varētu tikt veidoti pievadi zemes gabaliem ar kadastra nr. 42780060110, 42780060129, un

42780060092, tādejādi potenciāli pievienotos 4 mājsaimniecības – 12 cilvēki.


59

Pasākums (projekta


Vienas vienības


Izmaksas kopā,

LVL

Kopā 78200

K4. kanalizācijas tīklu paplašināšana

K4.1.

K 4.2.

K 4.3.

K4.4.

K4.5.

Kanalizācijas kolektora izbūve

Līvānu māju rajonu

pievienošanai


paplašināšana , pagasta

pārvaldes ēkas pievienošanai


paplašināšana pagasta pansijas

pievienošanai


paplašināšana (Palejas un

Ielejas) pievienošanai


paplašināšana Upenieki – NAI

80

68

70

80

65

1200 m

180

200 m

100

320

96 000

12240

14000

8000

20800

Kopā: 151040

Kopā kanalizācijai 316 440

Kopā IIP 596 990

13. Ilgtermiņa investīciju programmas vides ieguvumi

Nozīmīgākie ilgtermiņa investīciju programmas vides ieguvumi atbilst

šādiem mērķiem:

Kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana;

Vides piesārņojuma samazināšana;

Ūdenstilpju eitrofikācijas riska samazināšana;

Ūdens resursu racionāla izmantošana;

Energoresursu racionāla izmantošana;

Ūdens resursu aizsardzība un ekonomija;

Kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana tiks sasniegta realizējot U1, U2,

U3, K2, K3,K4 komponentes, kuras tieši skar iedzīvotāju labklājību un dzīves līmeņa

paaugstināšanu.

Vides piesārņojuma samazināšana tiks panākta realizējot Ū4, K1, K2, K3,

K4 komponentes, jo rekonstruējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tiks uzlaboti

notekūdeņu izplūdes rādītāji. Realizējot K2 un K3 un K4 komponentes tiks novērta

grunts un gruntsūdeņu piesārņošana ar kanalizācija izvedamo bedru un skeptiķu

notekūdeņiem. Realizējot komponenti Ū4 tiks novērsta pazemes ūdeņu piesārņošana .


60

Ūdenstilpju eitrofikācijas riska samazināšana tiks panākta realizējot

komponentes, kas novērsīs neattīrītu notekūdeņu izplūdi grāvjos un pēc tam

ūdenstilpēs (K2, K3, K4) un nodrošinās atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu (K1).

Ūdens resursu racionāla izmantošana tiks panākta uzstādot plūsmu mērītāju

un skaitītājus gan notekūdeņu sistēmā (K1), gan ūdensapgādes sistēmā (Ū1), un

nodrošinot pilna izmaksu segšanas principa ievērošanu pēc projekta realizācijas, kad

būtiski pieaugs tarifs, jo pēc esošās situācijas ūdenssaimniecības izmaksas pārsniedz

ieņēmumus.

Energoresursu racionāla izmantošana tiks uzlabota, rekonstruējot sistēmas

U1, U2 un tādējādi samazinot ūdens zudumus un infiltrāciju, kas rada papildus

energoresursu patēriņu.

Sakārtojot ūdenssaimniecības sistēmas atbilstoši kvalitātes prasībām (U1,

U2,), tiks ieviesta efektīva energoapgāde, kā arī samazinot infiltrāciju notekūdeņu

sistēmā (K3) uz NAI nonāks neatšķaidīts notekūdeņu daudzums.

Vides kvalitātes prasību nodrošināšana decentralizēto vai individuālo ūdensapgādes

un kanalizācijas risinājumu gadījumos:

Pēc projekta realizācijas 97% no visām mājsaimniecībām Skujenes ciemā tiks nodrošināta iespēja pieslēgties centralizētās kanalizācijas tīklam, taču ārpus ciema robežām dažas mājsaimniecības izmanto un izmantos skeptiķu bedres un nosēdakas.

IV PRIORITĀRĀ INVESTĪCIJU

PROGRAMMA

14. Prioritārās investīciju programmas noteikšana

Izvēloties prioritāro investīciju programmu (PrIP) ūdenssaimniecības attīstībai

Skujenes ciemā, ir jāņem vērā nosacījumi par ERAF līdzfinansējumu komponentēm,

t.i., to atbilstību vispārējo pakalpojumu standartiem (VPS). Finanšu resursu

pieejamība ierobežo simtprocentīgu VPS ieviešanu PrIP ietvaros. Tamdēļ, ir

nepieciešams izvēlēties prioritātes, t.i., piešķirt katram VPS īpatsvaru pēc to

nozīmīguma un aktualitātes tuvākajā nākotnē.

Prioritārais termiņa investīciju plāns tiek atvasināts no IIP, ņemot vērā iesaistīto

pušu intereses, ieguvumus no atsevišķiem elementiem un budžeta ierobežojumus.

Veicot ilgtermiņa investīciju programmas definēšanu komponentes tika izvēlētas

tādos blokos, lai pēc iespējas varētu veikt nepieciešamo prioritāro komponenšu izvēli,

ņemot vērā ierobežoto pašvaldības finansējumu un skaidri apzinoties, ka prioritāri

pašvaldība spēj realizēt vairāk kā pusi no identificētajiem ilgtermiņa investīciju

programmas nepieciešamajiem pasākumiem.

Ņemot vērā jau esošajā situācijā norādītās problēmas augstāko prioritāšu loks ir

noteikts kā ES direktīvu un LR normatīvu prasību ievērošanu, kam seko vietējo

institūciju – Veselības inspekcijas noteiktās īpašās normas limitētā termiņā attiecībā


61

uz dzeramo ūdeni pie patērētāja un ūdens resursu aizsardzību ūdensgūtnē, kā arī

Reģionālās vides pārvaldes prasības attiecībā uz notekūdeņu izplūdes rādītājiem.

Trešais prioritāšu loks institūciju prasībām ir pašas pašvaldības prioritātes, kas

noteiktas apstiprinātajā teritorijas plānojumā.

Pēc ūdenssaimniecības attīstības prioritāšu grupas noteikšanas, detalizēti

komponenšu prioritizācija tiek noteikta pēc tehniskajām sakarībām (nav realizējama

pirms vai pēc no kādas citas komponentes) vai arī pēc augstākiem ieguvumiem

(zemākās investīcijas lielākam mājsaimniecību skaitam).

Pēc augstāk norādītajiem kritērijiem tiek definētas sekojošas prioritāšu grupas

secībā no augstākās prioritātes:

1. Ūdensgūtnes sakārtošana;

2. Notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes nodrošināšana;

3. Grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma novēršana

4. Ūdens resursu racionāla izmantošana

5. Jaunu pieslēgumu nodrošināšana;

6. Elektroenerģijas taupīšana;

40. tabula IIP prioritāšu izvērtējums

IIP aktivitāte „Neatliekami”

vai „Iespējams

atlikt”

Prioritātes

grupa I –

prioritāra,

realizējama

PIP; II –

sekundāra,

var realizēt

IIP

Prioritizācija

katrai

komponentei no

1 līdz “n”

Ū1. Ūdensgūtnes sakārtošana (t.sk. Ū1.1;

Ū1.2; Ū1.3;

Neatliekami I 1

Ū2, t,skaitā

Ū2.1.Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija

no atdzelžotavas stacijas līdz

Mežiniekiem


no atdzelžotavas stacijas pa Nākotnes

ielu līdz Gundegām, Madarām


no atdzelžotavas stacijas līdz Pansijai


līdz pagastmājai un sociālai mājai


Līvānu māju rajonā pa Lauku un Rudzu

ielām


Iespējams

atlikt

Neatliekami

Iespējams

atlikt

Iespējams

atlikt

Iespējams

atlikt

Iespējams

II

I

II

II

II

II

11

5

7

10

12

14


62

Līvānu māju rajonā pa Priežu ielu

atlikt

Ū3.1 Ūdensvada paplašināšana līdz

Strautmaļiem

Ū3.2 Ūdensvada paplašināšana

(sacilpošana) no ēdnīcas līdz Rāvijām

Iespējams

atlikt

Neatliekami

II

II

9

8

Ū.4. Akas nr. 1 un akas nr. 2

tamponēšana

Neatliekami I 6

K.1 Esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu

rekonstrukcija (t. skaitā K1.1; K1.2; K 1.3.) Neatliekami I 2

K2. t. skaitā K2.1 Kanalizācijas kolektora

rekonstrukcija ar optimizāciju Lāči-

Mežinieki- Upenieki

Neatliekami I 3

K4. Kanalizācijas tīklu paplašināšana t. skaitā K.4.1. K4.2. K4.3.K4.5

Neatliekami I 4

K3. Kanalizācijas kolektora rekonstrukcija

(t.skaitā K3.1. K3.2.)

Iespējams

atlikt

II 13

K.4.4.Kanalizācijas tīkla paplašināšana

Iespējams

atlikt

II 15

II prioritātes grupa tiks realizēta vēlāk – tā ir IIP. Visas pārējās

aktivitātes, kas ir I prioritātes grupā tiks realizētas līdz 2014.g. – tā ir

PrIP.

Ilgtermiņa investīciju programmas sadalījums pēc prioritātēm

41.tabula. Prioritārās investīciju programmas noteikšana

Nr. Komponentes nosaukums

Izvēlētā

prioritāte

s numurs

Summārās

investīciju

izmaksas

Ū1.

Ūdensgūtnes sakārtošana (t.sk. Ū1.1; Ū1.2; Ū1.3;

1 25500

K1. Esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija (t.

Skaitā K1.1; K1.2; K 1.3. )

2 43000

K2. t. skaitā K2.1 Kanalizācijas kolektora rekonstrukcija ar

optimizāciju Lāči- Mežinieki- Upenieki

3 44200

K4. Kanalizācijas tīklu paplašināšana t. skaitā K.4.1. K4.2.

K4.3.; K4.5

4 143040

Ū2.2 Ū2.2.Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija no

atdzelžotavas stacijas pa Nākotnes ielu līdz

Gundegām, Madarām

5 45500

Ū.4. Akas nr. 1 un akas nr.2 tamponēšana 6 3800

KOPĀ 305040

Ņemot vērā tabulā uzrādīto komponenšu prioritizāciju un ierobežotos finanšu

līdzekļus projekta ietavros pašvaldība prioritāri realizēs projektu pirmajām sešām


63

komponentēm, kur summārā investīciju izmaksu summa sastāda 305 040 LVL. Pēc

projekta realizācijas, saimnieciskā kārtā vai citu iespējamo projektu ietvaros tiks

veikta atlikušo IPr iekļautā ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija. Projekta ietvaros

vislielākā prioritāte tiek piešķirta ūdensgūtnes sakārtošanai. Ūdens kvalitātes

nodrošināšanai tīklā prioritāri tiks renovēts ķeta maģistrālais ūdensvads 650 m

garumā(D 100), kuru pašvaldība un konsultants norāda kā galveno cēloni ūdens

kvalitātes pasliktināšanai.

IV PRIORITĀRĀ INVESTĪCIJU

PROGRAMMA

Lai nodrošinātu Amatas novada Skujenes ciema ūdenssaimniecības pakalpojumu

pieejamību un kvalitāti, vides kvalitāti Gaujas upes baseinā, nodrošinātu starptautisko

saistību, programmu un prasību izpildi vides aizsardzībā, nodrošinātu LR un ES

likumdošanas prasību izpildi, panāktu veselības riska samazināšanos un radītu

priekšnoteikumus ekonomikas attīstības veicināšanai pašvaldības teritorijā, tika

noteikta prioritārā investīciju programma, kas sastāv no5 komponentēm. Prioritāro

investīciju programmu paredzēts ieviest divu gadu laikā - 2012 un 2013. gados.

15. Prioritārā investīciju projekta apraksts

42.tabulā ir atspoguļoti iepriekšējā nodaļā veiktās ilgtermiņa pasākumu

prioritizācijas rezultāti, t.i., atlasītās prioritārās investīciju programmas komponentes

un sniegts šo komponenšu tehniskais raksturojums, savukārt 43. tabulā ir apkopotas

prioritārās investīciju programmas izmaksas.

42.tabula. Prioritārās investīciju programmas pasākumi

Pasākums (investīciju

projekta komponente) Pasākuma mērķis

Pasākuma raksturojums (veicamie

uzdevumi)

Tehnoloģisko iekārtu

raksturojums

Ū1. Ūdensgūtnes

sakārtošana (t.sk. Ū1.1; Ū1.2; Ū1.3;

Nodrošināt dzeramā

ūdens kvalitāti

atbilstoši Dzeramā

ūdens direktīvas

(DzŪD) 98/83/EC 4.1

un 6.1a panta

prasībām.

Ū1.1.Jauna urbuma ierīkošana

esošā ūdensgūtnē 160 m dziļumā ar

debetu līdz 3 l/s un tā aprīkošana

(sūknis, rezerves sūknis,

frekvenču konvektors u.c.)

Ū.1.2. Aku lauka labiekārtošana

(žogs, aku pievadi utt.)

Ū.1.3. Dīzeļģeneratora iegāde

Dziļurbums ar debetu

līdz 3 l/s, papildus

sūknis, jauns spiedkatls,

frekvenču konvektors,

Dīzeļģenerators

8 KW elektroenerģijas

piegādei, gadījumiem, ja

rodas problēmas tīklā.

Ū2. Ūdensapgādes

tīklu rekonstrukcija,

t.sk. Ū2.2.

Nodrošināt

ūdensapgādes

pakalpojumu drošību

un nepārtrauktību

pilnvērtīga un tīra

dzeramā ūdens

piegādi patērētājiem

Ū2.2. .Ūdensapgādes tīklu


stacijas pa Nākotnes ielu līdz

Gundegām, Madarām


rekonstrukcija (PE, PN

10, D110; 650 m), daļēji

izbūvējot jaunu trasi pa

Nākotnes ielas sarkano

līniju robežām.

Rekonstruējama posma


64




uzdevumi)


raksturojums

atbilstoši DzŪD

98/83/EC 4.1 un 6.1a

panta prasībām.

segums jaukts – asfalts

un grants. Nākotnes iela

asfaltēta.

Atloku aizbīdņi - DCI

DN100, DN63, DN 50

DN 25,

K1. Esošo

notekūdeņu

attīrīšanas iekārtu

rekonstrukcija (t.

skaitā K1.1; K1.2; K

1.3. )

Nodrošināt atbilstošu

notekūdeņu

attīrīšanas sistēmu

atbilstoši Komunālo

notekūdeņu

attīrīšanas direktīvas

(KNAD) 91/271/EEC

3.1 pantam un

novērst grunts,

gruntsūdeņu un

virszemes ūdeņu

piesārņošanu ar

neattīrītiem

notekūdeņiem no

tiešajām izplūdēm,

septiķiem un

izvedamajām bedrēm

atbilstoši ŪSD

2000/60/EC

pamatnostādnēm.

Šobrīd esošās NAI ir sliktā tehniskā

stāvoklī un ir nepieciešama to pilnīga

rekonstrukcija, jo NAI praktiski vairs

neveic notekūdeņu attīrīšanu, tā

notiek caur esošajiem biodīķiem

Rūpnieciski ražota

konteinertipa NAI

izbūve (50 m3),

Ūdens uzskaites

nodrošināšana pie

izplūdes no NAI

- nožogojums

- elektrība

- labiekārtošana (bruģis,

zālājs)

- veco NAI demontāža, ,

pārveidojot NAI

tvertni par lieko dūņu

uzglabāšanas tvertni,

kurā tiks pārsūknētas

visas vai liekās dūņas

pirms nodošanas

utilizācijai citam

operatoram.

K2. Kanalizācijas

kolektora

rekonstrukcija ar

optimizāciju t.skaitā

K2.1 Kanalizācijas

kolektora

rekonstrukcija ar

optimizāciju Lāči-

Mežinieki-Upenieki

Samazināt lietus

ūdeņu/gruntsūdeņu

pieplūdi kanalizācijas

sistēmā atbilstoši

KNAD 91/271/EEC

3.2 pantam un

nodrošināt efektīvu

notekūdeņu

savākšanas sistēmu

atbilstoši KNAD

91/271/EEC 3.1

pantam.


rekonstrukcija ar optimizāciju,

Lāči- Mežinieki- Upenieki, jo

pašlaik esošais tīkls ir sabrucis un

nelietojams, notekūdeņi ietek

grāvī

PVC DN –200;

680 m ,

grants segums, pļava

K4 kanalizācijas

kolektora

paplašināšana t.

skaitā K.4.1. K4.2.

K4.3.K4.5.

Samazināt lietus

ūdeņu/gruntsūdeņu

pieplūdi kanalizācijas

sistēmā atbilstoši

KNAD 91/271/EEC

3.2 pantam un

nodrošināt efektīvu

notekūdeņu

savākšanas sistēmu

atbilstoši KNAD

91/271/EEC

K4.1.Kanalizācijas kolektora

izbūve Līvānu māju rajonu

pievienošanai

K 4.2. Kanalizācijas kolektora

paplašināšana pagasta pārvaldes

ēkas pievienošanai

K 4.3. Kanalizācijas kolektora

paplašināšana pagasta pansijas

pievienošanai

Kanalizācijas tīklu

izbūve (PVC DN –200;

1200 m;100 % asfalts).



180 m; segums-daļēji

asfalts/grants



200 m; segums-daļēji

asfalts/grants


65




uzdevumi)


raksturojums


paplašināšana Upenieki -NAI

Kanalizācijas tīkla

izbūve 320 m ( PVC

DN200, Segums –

grants, plava

Ū.4. Nodrošināt pazemes

ūdeņu aizsardzību

atbilstoši ŪSD

2000/60/EEC

prasībām

Esošā urbuma Aka Nr .1

tamponāža, jo urbums Aka Nr. 1

ir nolietojies Akas Nr.2

tamponēšana.

Urbuma Aka Nr. 1.

tamponāža ; Urbuma

Aka nr. 2 tamponāža (

atrodas uz privātas

zemes ciema nomalē )

43. tabula Prioritārās investīciju programmas realizācijas izmaksas

2011. gada cenās

Nr. Komponentes nosaukums

Izmaksu

veids Vienības

izmaksas

Daudzums Summārās

investīciju

izmaksas

Ū1. Ū Ūdensgūtnes sakārtošana

(t.sk. Ū1.1; Ū1.2; Ū1.3;

gab 25500 1 25500

K1. Esošo notekūdeņu attīrīšanas

iekārtu rekonstrukcija (t. skaitā

K1.1; K1.2; K 1.3.

gab 43000 1 43000

K2. Kanalizācijas kolektora

rekonstrukcija ar optimizāciju

t.skaitā K2.1 Kanalizācijas

kolektora rekonstrukcija ar

optimizāciju Lāči-Mežinieki-

Upenieki

metri 65 680 44200

K4. Kanalizācijas kolektora

paplašināšana t. skaitā K.4.1.

K4.2. K4.3. K4.5.

metri 75,3 1900 143040

Ū2.2.


rekonstrukcija no

atdzelžotavas stacijas pa

Nākotnes ielu līdz Gundegām,

Madarām

metri 70 650 45500

Ū.4. Akas nr. 1 un akas nr.2

tamponēšana

gab 3800 1 3800

Kopā būvniecības izmaksas: 305 040,00

Būvuzraudzība 3861,62

Autoruzraudzība 2504,42

Tehniski ekonomiskais pamatojums un tehniskais projekts 13950,00


66

Finanšu rezerve ne vairāk kā 4% 12 201,60

Kopā attiecināmās izmaksas 337557,64

Neattiecināmās izmaksas PVN 21% 70887,10

Pavisam kopā: 408444,74

Visas ar projekta sagatavošanu un realizāciju saistītās izmaksas ir iekļautas

projekta plānā un ir sadalītas pa projekta aktivitātēm. Projekta izmaksas ir aprēķinātas

atbilstoši šī brīža tirgus situācijai ievērojot MK noteikumu Nr. 606. noteiktās projekta

attiecināmo izmaksu robežas.

Atbilstoši aprēķinātajām Projekta izmaksām ir noteikti sekojoši izmaksu

segšanas finanšu avoti attiecināmām un neattiecināmām izmaksām.

44. tabula Plānotās prioritārās investīciju programmas finanšu avoti (īstenošanas gada

cenās)

Finansētājs Summa, LVL Statuss

Pašu līdzekļi 73716,72 PVN segšana

Amatas novada pašvaldība 52654,80 Kredītlīdzekļi Valsts kasē

ERAF fonds 298377,20 Plānots atgūt veicot priekšfinansēšanu

KOPĀ 424748,72

Projekta realizācijas laika grafiks tiek plānots 2012. un 2013. gados.

Kredītsaistību atmaksa. Projekta ieviešanai Amatas novada pašvaldība plāno ņemt

aizņēmumu valsts kasē uz 20 gadiem, lai nodrošinātu pašvaldības līdzfinansējuma

un priekšfinansējuma daļu. Kredīta ņemšanas sākuma gads ir pirmais gads pēc

projekta ieviešanas uzsākšanas. Pašvaldības saistības pārskata periodā nepārsniedz

20% pret aktīvo budžetu (bez mērķdotācijām).

45. tabula Prioritārās investīciju programmas realizācijas laika grafiks

2011 2012 2013 2014

2 4.cet

2011

1.cet

2012

2.cet.

2012

3.cet

2012

4.cet

2012

1.cet

2013

2.cet

2013

3.cet.

2013

4.cet.

2013

1.cet.

2014

2.cet.

2014

TEP izstrāde

X X X x x

TEP apstiprināšana

LR Vides ministrijā x

ERAF projekta

iesnieguma

iesniegšana un

vērtēšana

x x


67

Civiltiesiskā līguma

vai vienošanās

parakstīšana un

konta atvēršana

x

Iepirkumu

dokumentācijas

sagatavošana

projektēšanas

darbiem

x

Projektēšanas darbi x x

Iepirkums

būvdarbiem x

Būvdarbi X X

Autoruzraudzības

līgums X X

Iepirkums

būvuzraudzībai x

Būvuzraudzības

līgums X X

16.Finanšu un ekonomiskā analīze

16.1.Pieņēmumi finanšu analīzei

Finanšu analīze ir veikta saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr.1083/2006

55.pantu (Ministru kabineta 2008.gada 28.jūlija noteikumu Nr.606 "Noteikumi par

darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma

3.4.1.1.aktivitāti "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar

iedzīvotāju skaitu līdz 2000"" 3.pielikums). Atbilstoši 28.07.2008. MK noteikumu

Nr.606 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi”

papildinājuma 3.4.1.1. aktivitāti „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība

apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” (28.07.2008) 1. Pielikumu.

„Norādījumi Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta izmaksu un ieguvumu

analīzei”.

Finanšu analīze ietver šādas sadaļas:

Finanšu analīze, t.sk. Projekta iesniedzēja finanšu situācijas raksturojums,

Risku analīze,

Alternatīvu analīze.

Jāņem vērā, ka ūdenssaimniecības projekti nav peļņu nesoši projekti, jo notekūdeņu

attīrīšana nav ekonomiski pamatota aktivitāte, bet gan sociāli pamatota, jo novērš

apkārtējās vides piesārņojumu, ko tikai netieši var izrēķināt naudā.

Makroekonomiskie pieņēmumi

Nominālā finanšu diskonta likme aprēķinos ir 7% un reālā finanšu diskonta likme ir

5%.

Finansiālās situācijas analīzi veido esošo pakalpojumu tarifu līmeņa, ražošanas

izmaksu, rēķinu izrakstīšanas un iekasēšanas kārtības un pašvaldības finansiālās

situācijas novērtējums.


68

Saskaņā ar regulas 1083/2006 grozījumiem projektiem, kuru izmaksas

nepārsniedz 702 tūkst. LVL nav nepieciešams veikt līdzfinansējuma likmes aprēķinu,

bet piemēro vienkāršo proporciju 85% ERAF līdzfinansējums un saskaņā ar 2008.g.

MK not. nr. 606 (grozījumi 28.07.2009.) 26.p. projekta pieteicēja līdzfinansējums ir

15% apmērā no maksimālajām attiecināmajām izmaksām.

46.tabula Makroekonomiskie pieņēmumi

2012 2013 2014 2015

Patēriņa cenu inflācija, %

2,40% 2,00% 2,00% 2,00%

Darba algas pieaugums

salīdzināmās cenās, %

2,70% 3,40% 3,30% 3,40%

Kopējā pamatkapitāla

veidošanas deflators,%

2,00% 2,00% 2,00% 2,00%

Nominālā finanšu diskonta

likme

7,00%

ERAF līdzfinansējuma nosacījums ir sekojošs - komunālās saimniecības darbībai

ir jāpaliek finansiāli dzīvotspējīgai pēc attiecīgā ES fondu līdzfinansētā projekta

realizācijas. Tas nozīmē, ka visiem Komunālās saimniecības izdevumiem ir

jāiekļaujas maksātspējas robežās, respektīvi - naudas ieņēmumiem ir jābūt

pietiekamiem, lai nosegtu kā tekošās saistības, kas sevī ietver arī debitoru

apkalpošanu, tā arī iespējamos nākotnes kapitālo remontu un iekārtu nomaiņas

izdevumus (amortizācijas fonds un tā uzkrāšana).

Projekta specifiskie pieņēmumi:

Projekta finanšu aprēķins veikts Latvijas Republikas naudas vienībā – latos.

Projekta finansiālā analīze veikta faktiskajās cenās. Gan projekta ilgtermiņa

ieguldījumi, gan arī ekspluatācijas izmaksas sākotnēji novērtētas 2011. gada cenās.

Veicot projekta izmaksu ieguvumu analīzi, projekta finansiālie rādītāji aprēķināti,

ņemot vērā starpību starp situāciju ar projektu un situāciju bez projekta, analizējot

projekta pievienotās izmaksu un ieņēmumu vērtības, kuras rodas gan dēļ izmaiņām

pakalpojuma pārklājuma apjomos, gan amortizācijas atskaitījumu radītās ietekmes uz

tarifiem rezultātā. Situācijas bez projekta attīstībai kā atskaites dati pamatā izmantota

2011. gada informācija. Jauni pieslēgumi situācijā bez projekta netiek plānoti.

Tarifu aprēķins gan situācijas bez projekta, gan situācijas ar projektu gadījumā tiek

veikts saskaņā ar SPRK lēmumu Nr. 1/8 „Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu

aprēķināšanas metodika’’(12.05.2010). Situācijai „bez projekta” un situācijai „ar

projektu” tarifā iekļauj 3% rentabilitātes līmeni.

Atsevišķi veikts naudas plūsmas aprēķins, situācijas – ar projektu raksturošanai,

pakalpojumu sniedzēja ūdens un kanalizācijas sektoram kopumā. Tādējādi tiek

novērtēta tikai šī sektora dzīvotspēja.

47.tabula Projekta specifiskie pieņēmumi

Pieņēmums Pieņēmuma apraksts un vērtība


69

Aprēķina periods No 2012. gada līdz 2042. gadam

Projekta ilgtermiņa

ieguldījumu ekonomiskais

dzīves ilgums

Ēkas un būves- 50 gadi

Iekārtas un mašīnas- 15 gadi

Nemateriālie ieguldījumi- 10 gadi

Aizņēmuma nosacījumi Procentu likme: 4,64%

Kreditēšanas periods – 20 gadi

Dabas resursu nodoklis Sākot no 2008. gada 1. janvāra piemērota 0,02 LVL/m3 likme

par ūdens ieguvi. Nodokļa likmes par ūdeņu piesārņošanu

suspendētām (nebīstamām) vielām – 10 LVL/t, vidēji

bīstamām vielām – 30 LVL/t

Pievienotās vērtības nodoklis Ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas un iegādes izmaksām, kā

arī materiālu iegādēm un pakalpojumiem ūdenssaimniecības

sistēmas uzturēšanai piemērota 21% likme.

Pakalpojumu realizācijai - ūdensapgādei un kanalizācijas

pakalpojumiem piemērota 21% likme.

Plānošana ir balstīta uz sistēmas tehnisko, institucionālo novērtējumu un

nepieciešamajām investīcijām tajā, ņemot vērā informāciju par esošo situāciju.

16.2. Ieņēmumi, izdevumi, saimnieciskās pamatdarbības

rezultāts

Situācija bez projekta

Pieņemts, ka realizācijas apjomu izmaiņas ir atkarīgas gan no tarifa, gan realizētā

ūdens un kanalizācijas apjoma izmaiņām (atbilstoši plānotajiem ūdens un

kanalizācijas apjomiem). Savukārt tarifs ir tieši proporcionāls gan attiecīgo

ekspluatācijas izmaksu komponentēm, gan arī pamatlīdzekļu nolietojumu, bet

apgriezti proporcionāls realizētajiem ūdens (notekūdeņu) apjomiem.

Neveicot papildus ieguldījumus Skujenes ciema ūdensapgādes sistēmas uzlabošanā,

situācija visdrīzāk pasliktināsies rekonstruējamos posmos, gan palielinoties avāriju

skaitam nolietotajos ūdensapgādes tīklos, gan palielinoties ūdens zudumiem. Tā kā

līdz šim nav izveidota šo faktoru precīza uzskaite, kas kalpotu par pamatu atbilstošu

prognožu izstrādāšanai, izmaksas tiek saglabātas esošajā līmenī, koriģējot tās ar

makroekonomiskajiem faktoriem.

Realizējot piedāvāto prioritāro īstermiņa investīciju programmu

Investīciju projekta realizācijas rezultātā realizēto ieņēmumu izmaiņas ir saistītas ar

diviem avotiem:

- Izmaiņas ūdens patēriņa un kanalizācijas pakalpojumu lietošanas apjomos ir

norādītas iepriekšējās nodaļās. Plānots, ka prioritārās investīciju programmas

rezultātā Skujenes ciemā tiks rekonstruēts viens urbums, viens urbums

tamponēts un izbūvēts jauns urbums. Pašreizējais ūdens patēriņš Skujenes

ciemā ir 94 l/c/d uz 1 cilvēku (2011. gadā), bet perspektīvā pakāpeniski

samazināsies līdz 90 l/c/d (sākot ar 2014. gadu).

- Izmaiņas ieņēmumos, kas ir radušās atbilstoši LR normatīvajos aktos

paredzētajā kārtībai, t.i., pārrēķinot ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus.

Iedzīvotāju kopējais tarifs ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem

nepārsniedz 4% no neto ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.

48.tabula Projekta radītie ieņēmumi un izdevumi Skujenes ciemā, LVL


70

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

2.1. Ūdensapgādes

pakalpojumi

2.2. Materiāli un

remontdarbu izmaksas 0 0 -200 -216 -220 -224 -228

2.3. Elektroenerģija 0 0 -300 -318 -324 -330 -336

2.4. Dabas resursu

nodoklis 0 0 -50 -53 -54 -55 -56

2.5. Pakalpojumi 0 0 -230 -244 -248 -253 -258


izmaksas 0 0 0 0 0 0 0

2.7.Kanalizācijas

pakalpojumi 0 0 0 0 0 0 0

2.8. Materiāli un

remontdarbu izmaksas 0 0 -250 -265 -270 -275 -280

2.9. Elektroenerģija 0 0 900 954 972 990 1 008

2.10. Dabas resursu

nodoklis 0 0 -50 -53 -54 -55 -56

2.11. Pakalpojumi 0 0 0 0 0 0 0


izmaksas 0 0 0 0 0 0 0

2.13. Kopā mainīgās

izmaksas 0 0 -180 -195 -198 -202 -206

2.14.Ūdensapgādes


2.15. Darba algas 0 0 0 0 0 0 0

2.16. Darba devēja

sociālais nodoklis 0 0 0 0 0 0 0

2.17. Citas fiksētās

izmaksas 0 0 0 0 0 0 0

2.18.Kanalizācijas


2.19. Darba algas 0 0 0 0 0 0 0

2.20. Darba devēja

sociālais nodoklis 0 0 0 0 0 0 0

2.21. Citas fiksētās

izmaksas 0 0 0 0 0 0 0

2.22. Kopā fiksētās

izmaksas 0 0 0 0 0 0 0

2.23. Kopā

saimnieciskās

pamatdarbības

izdevumi 0

0 -180 -195 -198 -202 -206

2.24. Mājsaimniecības 0 -725 -185 -68 -153 431 681

2.25. Iestādes 0 -37 6 13 8 39 52

2.26. Uzņēmumi 0 -9 2 3 2 11 14

2.27. Kopā

ūdensapgādes

pakalpojumi 0

-771 -178 -52 -143 480 747

2.28. Mājsaimniecības 0 1 672 2 573 3 046 3 043 3 034 3 275

2.29. Iestādes 0 -133 -50 8 5 2 11

2.30. Uzņēmumi 0 -31 -14 2 1 0 3


71

2.31. Kopā

kanalizācijas

pakalpojumi 0

1 508 2 509 3 057 3 049 3 036 3 289


pamatdarbības

ieņēmumi 0

736 2 331 3 005 2 906 3 516 4 036


pamatdarbības

rezultāts 0

736 2 511 3 200 3 105 3 718 4 242

Informācijas avots: Finanšu aprēķini

16.3.Tarifi

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/8, kas izdots

2010.gada 12.maijā (prot. Nr.19, 6.p.) nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu

aprēķināšanas metodiku saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

9.panta pirmās daļas 2.punktu un 25.panta pirmo daļu. Finanšu modelēšanai izmantoti pašreizējie tarifi, kurus apstiprinājusi Amatas novada

pašvaldība ar 2009. gada 14. Oktobra Amatas novada Domes lēmumu Nr. 17. „ Par

ūdenssaimniecības pakalpojumiem Amatas novadā ”.

Iedzīvotāji ciematā pārsvarā norēķinās pēc skaitītājiem, kuras ir noteikusi

pašvaldība (0,55 L/m3 par ūdeņu un 0,55 L/m

3 par kanalizāciju

). Ūdens bez uzstādīta

skaitītāja 3,40 Ls no personas.

Aprēķinot tarifus, pieņemts, ka tiem pilnā mērā jānosedz gan sistēmas uzturēšanas,

gan arī pamatlīdzekļu atjaunošanas un kapitālo remontdarbu izmaksas, t.i. tiek ievērots pilnas

izmaksas segšanas princips. Tarifi satur projekta ekspluatācijas izmaksas (ražošanas un

administratīvās izmaksas), kā arī kredīta procentus. Taču, lai novērstu ļoti straujo tarifu

kāpumu, pirmajos gados pēc projekta realizācijas tarifi nav tieši proporcionāli

pamatlīdzekļu nolietojumam.

Tabulā ir apkopota informācija par plānotiem ūdenssaimniecības tarifiem situācijai „ar” un

„bez projekta” , tarifā iekļauta rentabilitāte.

49.tabula Plānotie ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi Skujenes ciemā, bez PVN

Rādītāji 2014 2020 2025 2030

Situācija „bez projekta”

Tarifs par ūdensapgādes pakalpojumiem 0,626 0,598 0,478 0,533

Tarifs par kanalizācijas pakalpojumiem 0,670 0,614 0,680 0,757

Kombinētais tarifs 1,296 1,212 1,158 1,290

Situācija „ar projektu”

Tarifs par ūdensapgādes pakalpojumiem 0,637 0,711 0,725 0,737

Tarifs par kanalizācijas pakalpojumiem 0,579 0,667 0,792 0,891

Kombinētais tarifs 1,22 1,38 1,52 1,63

Informācijas avots: Finanšu analīzes modelis

16.4.Iedzīvotāju maksātspējas analīze

Situācijā ar projektu maksājumi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem,

īstenojot pilnu izmaksas segšanas principu laika periodā līdz 2020.gadam nepārsniedz

3% atzīmi no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem, pēc tam maksājumu īpatsvars

http://www.likumi.lv/doc.php?id=12483


72

samazinās.

50.tabula Plānotie mājsaimniecības maksājumi Skujenes ciemā, situācijā ar

projektu, pie ierobežota tarifu apjoma, kas nepārsniedz 4% no mājsaimniecību

ienākumiem LVL ar PVN

Pie tarifu apjoma,

kas sedz pilnas

sistēmas izmaksas 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

11.1.Vidējie

mājsaimniecības

mēneša ienākumi

(LVL) 330,3 330,3 340,2 350,1 363,3 369,9 376,5 386,4

11.2. Ūdens patēriņš

(m3/uz

mājsaimniecību

mēnesī) 7,9 7,9 7,9 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6

11.3. Ūdensapgādes

tarifs (LVL/m3), iesk.

PVN 22% 0,67 0,67 0,66 0,77 0,80 0,80 0,80 0,82

11.4.

Mājsaimniecības

izdevumi

ūdensapgādes

pakalpojumiem

mēnesī (LVL) 5,3 5,3 5,3 5,8 6,0 6,0 6,1 6,2

11.5. Notekūdeņu

apjoms (m3/uz

mājsaimniecību

mēnesī) 7,9 7,9 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6

11.6. Kanalizācijas


PVN 22% 0,67 0,67 0,67 0,70 0,69 0,69 0,70 0,74

11.7.

Mājsaimniecības

izdevumi

kanalizācijas

pakalpojumiem

mēnesī (LVL) 5,3 5,3 5,0 5,3 5,2 5,3 5,3 5,6

11.8. Kopā izdevumi

ūdenssaimniecības

pakalpojumiem 10,52 10,52 10,30 11,12 11,23 11,28 11,35 11,74

11.9. Izdevumi % no

mājsaimn.vidējiem

mēn. ienākumiem 3,2% 3,2% 3,0% 3,2% 3,1% 3,0% 3,0% 3,0%

Pie ierobežota tarifu

apjoma, kas

nepārsniedz 4% no

mājsaimniecību

ienākumiem 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

11.1.Vidējie

mājsaimniecības

mēneša ienākumi

(LVL)

330,3 330,3 340,2 350,1 363,3 369,9 376,5 386,4

11.2. Ūdens patēriņš

(m3/uz mājsaimniecību

mēnesī)

7,9 7,9 7,9 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6


73

11.3. Ūdensapgādes


PVN 22%

0,67 0,67 0,67 0,77 0,80 0,80 0,80 0,82

11.4. Mājsaimniecības

izdevumi ūdensapgādes

pakalpojumiem mēnesī

(LVL)

5,3 5,3 5,3 5,8 6,0 6,0 6,1 6,2

11.5. Notekūdeņu

apjoms (m3/uz

mājsaimniecību

mēnesī)

7,9 7,9 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6 7,6

11.6. Kanalizācijas


PVN 22%

0,67 0,67 0,67 0,70 0,69 0,69 0,70 0,74

11.7. Mājsaimniecības

izdevumi kanalizācijas

pakalpojumiem mēnesī

(LVL)

5,3 5,3 5,0 5,3 5,2 5,3 5,3 5,6

11.8. Kopā izdevumi

ūdenssaimniecības

pakalpojumiem

10,61 10,52 10,30 11,12 11,23 11,28 11,35 11,74

11.9. Izdevumi % no

mājsaimn.vidējiem

mēn. ienākumiem

3,2% 3,2% 3,0% 3,2% 3,1% 3,0% 3,0% 3,0%


Debitoru parādi tiek uzskaitīti atbilstoši sākotnējo rēķinu summai, atskaitot

uzkrājumus nedrošajiem parādiem. Uzkrājumi tiek veidoti, ja pilnas parāda summas

iekasēšana ir apšaubāma. Parādi tiek norakstīti, ja to atgūšana ir uzskatāma par

neiespējamu. Pašvaldības politika darbā ar debitoriem aprakstīta TEP 9.5 sadaļā.

Debitoru parādi par saņemtajiem pakalpojumiem vidēji gadā nepārsniedz 4% un ir

uzskatāmi kā mazi.

16.5.Principa „piesārņotājs maksā” un pilnu izmaksu segšanas

principa piemērošana

Principa „piesārņotājs maksā” piemērošana

Tarifu aprēķinā netiek ievērots princips „piesārņotājs” maksā. Tas nozīmē, ka

kanalizācijas pakalpojumu izmaksas nav nodalītas. Pēc projekta patērētāji

pakāpeniski par pakalpojumiem maksās atbilstoši patērētajām daudzumam un

piesārņojuma apjomam. Pēc projekta realizācijas un precīzas uzskaites ieviešanas

būtu nepieciešams veikt detālos izmaksu aprēķinus par katras patērētāja grupas

izmaksām un ieņēmumiem kontekstā ar patērēto apjomu un piesārņojuma slodzi.

Ražošanas uzņēmumi, kuri pievienoti kanalizācijas sistēmai, norēķinās pēc skaitītāju

rādījumiem. Saimniecības, kuras noslēgušas līgumus par nosēdaku izvešanu,

saņemot pakalpojumu , maksā speciālu summu par izvesto kubikmetru, kas ietver

gan nobraukto km skaitu līdz notekūdeņu uztveršanas kamerai, gan šofera alga,

gan automobiļa amortizācijas izmaksas. Nākotnē pēc jauno NAI nodošanas

ekspluatācijā, asenizācijas notekūdeņus nav paredzēts iepludināt centralizētajā

kanalizācijas tīklā, līdz ar to 2014. gadā jāplāno Saistošo noteikumu par

krājrezervuāru izbūvi un ekspluatāciju izstrādāšana un pieņemšana.


74

Tarifu aprēķins pašvaldībā ir balstīts uz kopējo ar ūdensapgādes un

kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu attiecību pret pārdotā ūdens

un novadīto/attīrīto kanalizācijas apjomu. Tarifa pašizmaksā tiek ietvertas tekošās

saimnieciskās darbības izmaksas - algas, materiāli, transporta izdevumi, elektrība u.c.

Tarifā netiek iekļautas papildus maksas par piesārņojumu. Tiek pieņemts, ja ciemā

attīstīsies rūpnieciskā ražošana - piesārņojuma maksājumi tiks atrunāti līgumos uz

atsevišķiem nosacījumiem, un t.i., piesārņotājs maksā par virsnormatīvo

piesārņojumu pēc attiecīgas likmes, kas atrunāta līgumā.

Pilna izmaksu segšanas principa ievērošana

Šobrīd aprēķinātais tarifs nodrošina pilnu izmaksu segšanas principa

ievērošanu. Noteiktais tarifs nodrošina uzņēmuma ražošanas izmaksu segšanu par

ūdenssaimniecības pakalpojumu Skujenes ciemā, bet nenodrošina amortizācijas

atskaitījumu segšanu.

16.6. Plānotā finanšu situācija

Projekta finansēšanai 2011. gadā ir paredzēts piesaistīt ERAF un pašvaldības

līdzfinansējumu. Saskaņā ar 2008.g. MK not. nr. 606 grozījumiem 28.07.2009. 26.p.

projekta pieteicēja līdzfinansējums tiek paredzēts 15% apmērā, līdz ar to finanšu

modelī netiek iekļauts valsts līdzfinansējums.

51. tabula ERAF līdzfinansējuma aprēķins

Ieguldījumu

attiecināmo

izmaksu

kopsumma, LVL

Finansējuma

deficīta likme,

%

Maksimālā

priorit. virziena

līdzfinansējuma

likme

Lēmuma

summa, LVL

ERAF

ieguldījums

(% no

kopējām

attiecināmām

izmaksām)

ERAF fonda

ieguldījums,

LVL

1 2 3 4=1*2 5=6/1 6=4*3

351 032,00 100,000000% 85,00% 351 032,00 85,000000% 298 377,20

Informācijas avots: finanšu aprēķini

Finansiālā analīze

Ņemot vērā faktu, ka grāmatvedības uzskaite pakalpojumu sniedzējam vēl nav

ieviesta, zemāk sniegtā informācija nepretendē uz pilnīgu precizitāti grāmatvedības

normatīvo aktu izpratnē. Finanšu pārskati to ievērojamā apjoma dēļ ievietoti finanšu analīzes

pielikumā.

Projektu finanšu rādītājus ietekmē virkne parametru. Kā nozīmīgākie projektu ietekmējošie

lielumi ir atzīmējami tādi kā: projekta sākotnējo investīciju apjoms, ūdens, un līdz ar to

piegādāto ūdens daudzums, ekspluatācijas izmaksas, ERAF līdzfinansējums, noteiktie tarifi

un savlaicīgi apmaksāto rēķinu rādītājs. Kā primārais nosacījums projekta plānošanā izvirzīta

tā dzīvotspēja, t.i., naudas resursu pietiekamība atbilstošo izdevumu segšanai katrā atsevišķā

periodā, kā arī iedzīvotāju vidējā maksātspējas nodrošināšana.


75

52. tabula Galvenie finanšu analīzes rezultāti Skujenes ciemā

Bez Kopienas palīdzības (FRR/C)

A

Ar Kopienas palīdzību (FRR/K)

B

Finansiālā ienesīguma norma

(%) -0,8% 16,8%

Tīrā pašreizējā vērtība (LVL) -232 527,62 33 495,59


Redzams, ka projekta investīciju atdeve ir augstāka par nominālo finanšu diskonta

likmi un līdz ar to investīciju diskontētie neto ieņēmumi ir pozitīvi.

Ekonomiskie ieguvumi: Projekta rezultātā galvenais ieguvums būs kvalitatīva un droša dzeramā ūdens piegāde

Skujenes ciemata iedzīvotājiem, kā arī vides piesārņojuma likvidēšana no dabā izplūstošām

skeptiķu akām un krājrezervuāriem, un neefektīvi darbojošām NAI. Rezultātā tiks panākta

ūdens resursu ekonomija, likvidējot noplūdes. Prioritārās investīciju programmas rezultātā

tiek plānots nodrošināt 95 % kanalizācijas pieslēgumu nodrošinājumu ciemata iedzīvotājiem.

Institucionālo pasākumu ieviešanas plāns

Prioritārās investīciju programmas ietvaros nav plānotas institucionālas izmaiņas

ūdenssaimniecības jomā Amatas novada Skujenes pagastā.

Projekta vadību nodrošinās pašvaldības nozīmēts projekta koordinators. Grāmatvedības

uzskaiti un finanšu atskaišu sagatavošanu nodrošinās pašvaldība.

Visi rekonstruējamie tīkli un ūdensapgādes infrastruktūras objekti atradīsies uz pašvaldībai

piederošas zemes.

Risku analīze:

Projekta ieviešanas riski:

Neliels risks attiecībā uz plānoto ieņēmumu iekasēšanas līmeni pie tarifu pieauguma

- pastāv risks, ka patērētāji nespēs samaksāt ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu

sadārdzinājumu,

Risinājums – pašvaldības atbalsts maznodrošinātajiem, lai segtu maksājumus par

ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

risks saistībā ar projekta ieviešanas laika grafiku – iepirkumu procedūras kavēšanās

, sezona, nelabvēlīgi laika apstākļi, kā arī citu neparedzētu apstākļu dēļ projekta

ieviešana var aizkavēties,

Risinājums – laicīgi uzsākt iepirkuma procedūru, rūpīgi sekot līdzi projekta ieviešanai un

kontrolēt izpildes gaitu.

projekta izmaksu sadārdzinājums – iespējams projekta izmaksu sadārdzinājums

iepirkuma rezultātā

Risinājums – laicīgi apzināt un informēt būvniekus par projektu, tādējādi nodrošinot pēc

iespējams lielāku piedāvājumu skaita saņemšanu.

Institucionālie riski:

Projekta īstenotājam ir liela pieredze ERAF finansējuma izmantošanā. Institucionālais risks

nepastāv. Nepieciešamības gadījumā pašvaldības speciālisti konsultēsies ar Vidzemes

novada pašvaldību speciālistiem, kam ir liela pieredze ūdenssaimniecības projektu

realizācijā.


76

Tehniskie un tehnoloģiskie riski:

Riski attiecībā uz izvēlēto tehnoloģiju vai jaudu atbilstību ilgtermiņa – Skujenes

ūdens patēriņš un notekūdeņu daudzums prognozēts piesardzīgi, ņemot vērā

mājsaimniecību patērētā ūdens daudzuma pieaugumu uz 1 cilvēku, lai pietuvotos

Vispārējos pakalpojumu standartos noteiktajam ūdens daudzumam. Tomēr pastāv

neliels risks, ka šīs prognozes var nepiepildīties un var veidoties lielāks ūdens

pieprasījums. Lai samazinātu šī riska ietekmi, tehnoloģisko iekārtu jaudas

aprēķinātas ar rezervi.

Riski saistībā ar sezonas (laika apstākļu) ietekmi uz laika grafiku. – Būvdarbi pēc

laika grafika plānoti 2013. gadā. Laika grafiks sastādīts, ņemot vērā sezonalitātes

ietekmi uz projekta īstenošanu, tomēr pastāv risks, ka laika apstākļi var būt

nelabvēlīgi projekta īstenošanai. Šis riska faktors gan ir ar ļoti zemu riska pakāpi.

Finanšu riski:

Riski attiecībā uz plānoto ieņēmumu iekasēšanas līmeni pie būtiska tarifa pieauguma

– projekta īstenošanas rezultātā būs būtiski jāpaaugstina tarifi. Finanšu analīzes

modelī tarifi aprēķināti atbilstoši SPRK lēmumam Nr. 1/8 „Ūdenssaimniecības

pakalpojumu tarifa aprēķināšanas metodika”( 12.05.2010). Pastāv risks, ka var

palielināties iedzīvotāju debitoru parādi. Riska mazināšanai pašvaldībai būs jāveic

precīza uzskaite un jānodrošina atbalsts mazturīgākajiem iedzīvotājiem.

Riski saistībā ar izmaksu sadārdzinājumu – Finanšu analīzes modelī gan investīciju

izmaksas, gan ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā

izmaksu sadārdzinājumu, ko izsauc makroekonomisko faktoru ietekme. Tomēr

pastāv risks, ka izmaksas var atšķirties no prognozētajām. Izmaksu izmaiņa

atsauksies uz tarifu aprēķinu. Tās būtiski neietekmēs projekta rezultātus, ja vien tarifi

neveidos maksājumus, kas nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju maksātspēju.

Riski saistībā ar kredītsaistību apjoma pieaugumu – Amatas novada aprēķinātajām

kredītsaistībām nav tik liela saistību rezerve, lai ūdenssaimniecības attīstības

projekta īstenošana radītu saistību limita pārsniegumu.

Galvenie pasākumi finanšu risku mazināšanai

Iedzīvotāju maksātspējas uzlabošana – būtiskākais no minētajiem finanšu riskiem ir

tarifu ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju un līdz ar to arī ieņēmumu iekasēšana, lai

nodrošinātu, ka ieņēmumi sedz visas ūdenssaimniecības izmaksas. Pašvaldībā ir

pieņemts lēmums sniegt atbalstu maznodrošinātajām ģimenēm un bezdarbniekiem,

iesaistot viņus teritorijas labiekārtošanas darbos un samaksājot viņiem par padarīto

darbu. Bez tam pašvaldība sniedz sociālo palīdzību arī maznodrošinātām ģimenēm ar

bērniem un invalīdiem. Tiešā veidā ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksas

pašvaldība nesegs.

Finansējuma nodrošināšana Projekta izmaksu segšanai – lai samazinātu projekta

izmaksu palielinājuma riska ietekmi, projekta izmaksās iekļautas rezerves (līdz 5 %

no aprēķinātajām būvdarbu izmaksām). Rezerves izmaksu iekļaušana projekta

budžetā nodrošinās nepieciešamo finansējumu. Prognozēts, ka 5 % robeža ir

pietiekoša, lai novērstu situāciju, ka izmaksu sadārdzinājuma rezultātā aprēķinātie

finanšu resursi var būt nepietiekoši projekta īstenošanas nodrošināšanai.


77

17. Prioritārā investīciju projekta vides un projekta

realizācijas ieguvumi

17.1. PrIP vides ieguvumi

53.tabula. Prioritārā investīciju projekta ietekme uz vidi Rādītāji Pirms PrIP realizācijas Pēc PrIP realizācijas

Ūdensapgāde

Apkalpes zona – mājsaimniecību pieslēgumu skaita

īpatsvars no kopējā potenciālo patērētāju skaita

95%

310 iedzīvotāji

95%

310 iedzīvotāji zudumi ūdensapgādes sistēmā 10,5 m3/dnn (24,95

% no iegūtā

ūdens)

Samazinājums par 10,79% ( līdz 5

m3/dnn, kas ir 14,16 % no iegūtā

ūdens )

Apgādes ilgums – nepārtraukti 24 stundas diennaktī Atbilst Atbilst

Dzeramā ūdens kvalitāte pēc ūdens sagatavošanas Atbilst Atbilst

Dzeramā ūdens kvalitāte - atbilstība Ministru

kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.235

"Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes

prasības, monitoringa un kontroles kārtība"

prasībām (norādīti tikai tie parametri, kurus

nepieciešams attīrīt) pie patērētāja

Atbilst

Fe - līdz

0,33mg/l;

Fe - < 0.2 mg/l;

Plūsmas rādītājs - minimālais plūsmas rādītājs - 7.2

l/min pie patērētāja

Atbilst Atbilst

Apgādes stabilitāte (drošība) - stacijai jābūt

pienācīgi apkalpotai un nodrošinātai ar atbilstošām

rezerves iekārtām, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu

sniegšanas pārtraukums, kas var rasties stacijas un

iekārtu darbības traucējumu vai nepieņemamas

ūdens kvalitātes dēļ, nav ilgāks par 6 stundām. Tas

nedrīkst notikt biežāk kā reizi 5 gados, izņemot

pārtraukumus, kas nepieciešami plānotas apkopes

veikšanai

Neatbilst Atbilst

Izbūvētie/rekonstruētie ūdensvada posmi, m 4000 0/650

Elektroenerģijas patēriņš kW/gadā 21370 17870

Iegūtais ūdens daudzums, m3/gadā 15359,2 (ieskaitot

zudumus)

12873,55 (ieskaitot zudumus)

Kanalizācija

Apkalpes zona – mājsaimniecību

pieslēgumu skaita īpatsvars, kuriem

nodrošināta iespēja pieslēgties

46,3 %

151 iedzīvotājs

95%

310 iedzīvotāji

Pārplūšana (hidrauliskā) - pārplūšana

atkārtotu lietusgāžu laikā hidrauliskās

pārslodzes dēļ ir pieļaujama ne biežāk kā

reizi 50 gados

Neatbilst

Atbilst

Apvienotās kanalizācijas pārplūdes

darbība - pārplūde nav pieļaujama, pirms

nav sasniegts sadzīves notekūdeņu un

lietusūdens desmitkārtīgs atšķaidījums,

vai pārplūde nedrīkst notikt biežāk par

10 reizēm gadā

Neatbilst

Atbilst

Neattīrītu notekūdeņu izlaides vieta Viena vieta grāvī Likvidēta neattīrītu notekūdeņu

izlaides vieta grāvī


78

Rādītāji Pirms PrIP realizācijas Pēc PrIP realizācijas

Notekūdeņu dūņu kvalitātes uzlabojumi

(nodrošinot atbilstošu apstrādi un

uzglabāšanu)

Neatbilst Atbilst , tiek veikta notekūdeņu

apstrāde

saskaņā ar MK 2006.gada 2.maija

noteikumu Nr.362 „Noteikumi par

notekūdeņu dūņu un to kompostu

izmantošanu, monitoringu un

kontroli” prasībām.

Attīrīto

notekūdeņu

kvalitātes

rādītāji

Atbilstība RVP prasībām Neatbilst

Atbilst

Suspendētās vielas,

mg/l 27 <35

BSP5, mg/l 50 <25

ĶSP, mg/l 110 <125

Pkop, mg/l 5,6 atbilstoša

Nkop, mg/l 46 atbilstoša

Vidē novadītā

piesārņojuma

samazinā-

jums4

Suspendētās vielas,

t/gadā

0,2045 samazinājums par 0,11t/g

BSP5, t/gadā 0,0634 samazinājums par 0,0095 t/g

ĶSP, t/gadā 0,6218 samazinājums par 0,017 t/g

Pkop, t/gadā 0,0172 samazinājums par 0,0016 t/g

Nkop, t/gadā 0,2247 samazinājums par 0,003t/g

Notekūdeņu daudzums, m³/gadā

12784 (ieskaitot infiltrācijas) 13797,00 (ieskaitot infiltrācijas)

Elektroenerģijas patēriņš kW/gadā

0 12500

Infiltrācijas 15,5 (44,26% no kopējā

notekūdens daudzuma )

7,5 (19,83% no kopējā

notekūdens daudzuma)

Izbūvētie/rekonstruētie kanalizācijas

tīkli:

1) pašteces tīkli, m;

2) spiedvadi, m;

2000

nav

1900/680

nav

Ieviešot projektu, paredzēta ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija, kas novērsīs ūdens

zudumus. Kopumā projekta rezultātā Skujenes ciema teritorijā nemainīsies

pieslēgumu skaits centralizētajai ūdensapgādes sistēmai.

PrIP ietvaros jaunu kanalizācijas tīklu izbūve tiek paredzēta 1900 m apjomā, taču

tīklu rekonstrukcijas rezultātā, kas tiks veikta optimizējot esošo trašu posmus, būs

iespēja pieslēgties jaunam uzņēmumam un vairākām mājsaimniecībām, kā arī

sociālai mājai Strauti. Kopumā projekta rezultātā 95 % Skujenes ciema teritorijā

tiks nodrošināta iespējamība pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

4 Vidē novadītā piesārņojuma daudzuma samazinājums tiek rēķināts pamatojoties

uz LBN 223-99 17. Tabulu. Aprēķina piemērs SV t/gadā = 0,07 (piesārņojošo vielu

daudzums no viena iedzīvotāja, skatīt LBN 223-99) *159 ( iedzīvotāju skaits , kas

tiks pieslēgti CNS) * 365 (dienas gadā) / 1000


79

17.2. Ietekmes uz vidi novērtējums

Valmieras reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz Amatas novada

pašvaldības iesniegumu, ir izvērtējusi plānotās darbības un izsniegusi atzinumu, ka

pamatojoties uz likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, plānotās darbības nav

ietvertas 2. Pielikumā ”Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums” un

projektā paredzētajām darbībām sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums nav

nepieciešams. 2011.gada 10. novembrī atzinums Nr. 8.5.-24./2185.

18. Projekta ieviešanas plāns un projekta vadība

18.1. Projekta iepirkumu stratēģija

Projekta ietvaros paredzētos iepirkumus veiks Finansējuma saņēmējs Amatas

novada pašvaldība. Ņemot vērā, ka projekta realizācijai tiks izmantoti ERAF līdzekļi uz

šiem iepirkumiem attiecas prasības par atklātību, vienlīdzību u.c., kā rezultātā

nepieciešamības gadījumā būs iespējams Vides ministrijas izstrādātās iepirkumu

vadlīnijas būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumu iepirkšanai. Atbilstoši šīm

Atbildīgās iestādes vadlīnijām tiks veikti visi iepirkumi projekta ietvaros. Vadlīnijas

pieejamas Vides ministrijas mājas lapā internetā www.vidm.gov.lv

Amatas novada Vaives pagasta Skujenes ciema PrIP ar būvdarbu veikšanu

saistītās attiecināmas izmaksas realizācijas gada cenās ir 351032,00 LVL , ietverot

dažāda rakstura komponentes, lai uzlabotu pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, drošību un

vides situācijas uzlabošanos.

Dalībvalsts iepirkumu procedūru nosaka Latvijas valsts normatīvie akti, tādēļ PrIP

definētie projekti būs jāievieš saskaņā ar Latvijas iepirkuma procedūrām. Kopumā

paredzēts slēgt

Pakalpojumu līgumus, kurus attiecina uz tehniskās dokumentācijas

sagatavošanu un būvuzraudzību). Līgumam par pamatu izmanto ES finansēto

pakalpojumu līguma formu.

• Būvdarbu līgumu. Līgumam par pamatu izmanto ES finansēto pakalpojumu

līguma formu.

54.Tabula Iepirkuma stratēģija ( realizācijas gada cenās)

Komponente Līguma veids Līguma summa, LVL

TEP izstrāde Pakalpojuma līgums- 2012.

gads

1480,00

Pakalpojuma līgums par

projektēšanas darbiem

Pakalpojuma līgums Nr.1 13000

Būvdarbu līgums -

komponente Ū1.; Ū.2.2 K.1.;

K.2.; K.4.

Iekārtu piegādes,

būvniecības darbu līgums

Nr.2

329931

Autoruzraudzības līgums Pakalpojuma līgums Nr.3 2605,00

http://www.vidm.gov.lv/


80

būvdarbu līgumam

Būvuzraudzība būvdarbu

līgumiem

Pakalpojuma līgums Nr.4 4016,00

KOPĀ 351032,00

16.1.Projekta finansējuma saņēmējs

Projekta finansējuma saņēmējs projekta „Amatas novada Skujenes ciema

ūdenssaimniecības attīstība” ietvaros finansējuma saņēmējs ir Amatas novada

pašvaldība.

Finansējuma saņēmēja galvenie pienākumi projekta īstenošanas posmā:

Vispārējā projekta vadība, nodrošinot projekta termiņu

ievērošanu, projekta rezultātu īstenošanu;

Tehnisko projektu ( tīkliem) izstrādes uzraudzība ;

Publicitātes pasākumu nodrošināšanas uzraudzība projekta

sagatavošanas stadijā;

ERAF projekta iesnieguma sagatavošana;

Maksājumu veikšana projekta līgumu izpildītājiem;

Atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana;

informācijas sniegšana par projekta īstenošanas gaitu

atbildīgajai iestādei

Projekta finansējuma saņēmējs izveidos (30 dienu laikā no civiltiesiskā

līguma noslēgšanas) uzturēs un aktualizēs projekta iekšējās kontroles sistēmu

IKS.

Nosacījumi jauno pieslēgumu izveidei ir jāiekļauj novada saistošajos

noteikumos

18.2. Sabiedrības informēšanas un publicitātes plāns

Projekta informācijas un publicitātes pasākumu veidi:

Preses relīzes un/vai cita informācija

plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai

Informācija finansējuma saņēmēja

mājas lapā internetā(ja finansējuma

saņēmējam tāda/tādas ir)

Paziņojuma par ERAF līdzfinansējumu

iekļaušana ikvienā projekta dokumentā

Lielformāta informācijas stendi

Pastāvīga informācijas plāksne (pēc

projekta pabeigšanas)

Uzlīmes ar Eiropas Savienības un

ERAF simboliku uz projekta ietvaros

iegādātām kustamām lietām u.c


81

55.tabula. Publicitātes pasākumi

Pasākumu veidi Pasākumu raksturojums

Pasākumu

īstenošanas

skaits un termiņš

Prognozētās

izmaksas

(ja tiek

paredzētas)

Preses relīze

un/vai cita

informācija

plašsaziņas

līdzekļiem un

sabiedrībai

Īpašā formā sastāstīta un parasti

elektroniski izsūtīta informācija

plašsaziņas līdzekļiem (presei,

radio, TV, interneta ziņu portāliem,

ziņu aģentūrām)

Vismaz 3 reizes

projekta

ieviešanas laikā,

piemēram:

1) piešķirot

ERAF

finansējumu,

2) parakstot

iepirkuma

līgumus,

3) pabeidzot

iepirkuma

līgumus.

bezmaksas

Informācija

mājas lapā

internetā

Projekta gaitas, nozīmīgu

notikumu, problēmu un nākotnes

plānu atspoguļošana Cēsu novada

mājas lapā

Visā projekta

īstenošanas laikā

bezmaksas

Paziņojuma par

ERAF

līdzfinansējumu

iekļaušana

ikvienā projekta

dokumentā

Jānodrošina paziņojuma

„Ieguldījums tavā nākotnē”

iekļaušana ikvienā projekta

informācijas un publicitātes

pasākumā/ dokumentā (preses

relīzes, ziņojumi, prezentācijas,

apliecības un citi apliecinoši

dokumenti u.c.).

Visā projekta

īstenošanas laikā

Iekļauts

iepriekšējo

izdevumu

posteņos

Lielformāta

informācijas

stendi

Viens informācijas stends katrā

būvobjektā

Vienu reizi,

līguma izpildes

uzsākšanas

sākumā uzstādīts

stends katrā

būvobjektā

Galvenais būv

uzņēmējs,

Iekļautas

būvdarbu

līguma cenā

Pastāvīga

informācijas

plāksne (pēc

projekta

pabeigšanas)

Viena informācijas plāksne katrā

būvobjektā

Vienu reizi, 6

mēnešu laikā pēc

projekta

pabeigšanas

uzstādīta

stacionāra plāksne

katrā būvobjektā

informācijas

Finansējuma

saņēmējs,

Iekļautas

būvdarbu

līguma cenā


82

stenda vietā

Citi pasākumi Uzlīmes ar Eiropas Savienības

simboliku uz projekta ietvaros

iegādātām kustamām lietām u.c.

18.3. Projekta vadība

Projekta ieviešanas laikā netiek plānota papildus cilvēkresursu piesaistīšana,

jo Amatas novada pašvaldībai ir pietiekami liela pieredze ES projektu ieviešanā.

Tiek plānots izveidot projekta vadības grupu iekšējo resursu ietvaros. Projekta grupas

uzdevums ir nodrošināt projekta administratīvo vadību, finanšu vadību, tehnisko

vadību. Administratīvās vadības nodrošināšanai plānots nozīmēt projektu vadītāju,

koordinatoru.

56. tabula Projekta administratīvā vadība:

Projekta vadībā iesaistītais personāls

un kvalifikācija

Galvenie uzdevumi

Projekta vadītājs: augstākā izglītība

vadības vai tehniskās zinātnēs, pieredze

ES finansētu investīciju projektu

ieviešanā, pieredze darbā ar valsts un

pašvaldību iestādēm.

Projekta grupas vadīšana, iepirkumu

vadība, projekta Iekšējās kontroles

sistēmas izveide un vadība ,

Projekta koordinators: pieredze

projektu vadībā, atbilstošās

profesionālās zināšanas, pieredze

lietvedības kārtošanā un uzturēšanā

Projekta lietvedības organizācija un

uzturēšana, ienākošo un izejošo

dokumentu reģistrēšana, sapulču

protokolēšana, sarakste ar vadošo

iestādi, projekta progresa pārskatu

sagatavošana.

un maksājumu pieprasījumu

iesniegšana.

Jurists : atbilstoša augstākā izglītība,

pieredze juridisko jautājumu

risināšanā, pieredze darbam ar ES

struktūrfondu projektiem

Līgumu administrācija, iepirkumu

organizēšana, sarakste ar iesaistītajām

pusēm juridisko jautājumu risināšanai.

1. Projekta finanšu vadība:


un kvalifikācija

Galvenie uzdevumi

Grāmatvede: darba pieredze

grāmatvedībā, pieredze ES līdzfinansētu

projektu finanšu uzskaitē

Grāmatvedības uzskaite, maksājumu

pārbaudes, maksājumu veikšana, finanšu

plānošana, maksājuma uzdevumu un

finanšu pārskatu sagatavošana.

2. Projekta tehniskā vadība:


un kvalifikācija

Galvenie uzdevumi

Tehniskais speciālists: speciālists

atbilstošajā jomā (projektēšana,

būvniecība).

Tehniskā projekta izstrādes vai

būvdarbu realizācijas pārbaudes

uzraudzība un pasūtītāja prasību


83

definēšanas, skaidrošana.

3. Projekta vadības tehniskais nodrošinājums:

Tehniskais nodrošinājums

Izmantošanas mērķis, apjoms un

izvietojums

Telpas Finansējuma saņēmēja biroja telpas

Aprīkojums sakaru ierīces, biroja tehnika, datori,

galdi u.c. aprīkojums.

Programmatūra Microsoft Office programmu

nodrošinājums, grāmatvedības

programma „Pakalns”.

19. Institucionālā attīstība

19.1.Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kapacitāte

Projekta vadību nodrošinās Amatas novada domes priekšsēdētāja.

Ūdenssaimniecības būvju apkalpošanu turpmāk, tāpat kā līdz šim veiks komunālās nodaļas

un Skujenes pagasta darbinieki. Projekta ieviesējam uz šī projekta realizācijas brīdi ir

pietiekama pieredze ES fondu projektu ieviešanā. Projekta īstenošanas rezultātā būs

nepieciešama Skujenes pagasta darbinieku apmācība iekārtu uzturēšanai.

19.2.Īpašumtiesības uz projektā iesaistītiem

pamatlīdzekļiem un zemi Visi pamatlīdzekļi, kas ir saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu

atrodas Amatas novada pašvaldības bilancē. Pamatlīdzekļus sastāda 2 dziļurbumi,

atdzelžošanas stacija un iekārta, 1 ūdenstornis, ūdensvada tīkli, sadales akas, notekūdeņu

NAI, kanalizācijas tīkli un skatakas. Ne visi pamatlīdzekļi atrodas uz pašvaldības zemes, jo

daļa ūdensvada un kanalizācijas tīklu atrodas uz privātām zemēm ( uz mājsaimniecībām -

Palejas, Ielejas, sabrukušais kanalizācijas tīkls no Lāčiem ), viens urbums atrodas uz

privātām zemēm. Projekta ieviešana notiks uz pašvaldības īpašumā esošam zemēm, vai

slēdzot līgumus ar īpašniekiem par servitūtu nodibināšanu.

19.3.Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja darbības

uzlabošanas pasākumi Darbinieku apmācība

Iegādājot specifiskas, modernas iekārtas, darbinot ferkevenču konvertoru, un citas

automatizētās uzskaites iekārtas, kuru ekspluatācijā nav liela pieredze, Skujenes pagasta

darbinieki ir jāapmāca pareizi ekspluatēt ūdenssaimniecības attīstības projekta realizācijas

ietvaros izbūvētās būves un uzstādītās iekārtas un mehānismus. Apmācības iepirkuma

procesā ir jāparedz kā neatņemama līguma izpildes sastāvdaļa, norādot nepieciešamo

apmācību saturu, ilgumu un metodes, iekļaujot apmācību izmaksas līgumcenā.

Skujenes pagasta darbinieki, kuri ir iesaistīti ūdensapgādes sistēmas

apsaimniekošanā, par tīklu apsaimniekošanu, grāmatvedības uzskaiti un jauno iekārtu

ekspluatāciju tiks apmācīti nosūtot uz semināriem un kursiem. Vidzemes pašvaldību

speciālisti, kuriem ir lielāka pieredze ūdensapgādes sistēmu attīstībā, sniegs konsultācijas

saistībā ar projekta ieviešanas specifiskajiem jautājumiem.

Nosacījumi pieslēgumu izveidei


84

Ūdensvadu rekonstrukcijas gaitā vietām notiks cauruļvadu trasējuma maiņa, lai

uzlabotu pieslēguma iespējas un nodrošinātu atbilstošu ekspluatācijas aizsargjoslas, kā arī

nodrošinātu prasības par cauruļvadu izbūvi apdzīvotajās vietās. Esošajiem patērētājiem

projekta ietvaros tiek atjaunots pieslēgums līdz tuvākajam iespējamajam esošā pievada

punktam. Patērētājiem, kuriem, pateicoties prioritārās programmas realizācijai, paveras

iespēja saņemt ūdenssaimniecības centralizētos pakalpojumus, tiek nodrošināts pieslēguma

punkts īpašuma tuvumā, savukārt paša pievada būvniecības izmaksas sedz patērētājs.

TEHNISKI EKONOMISKAIS PAMATOJUMS - amatasnovads.lvamatasnovads.lv/wp-content/uploads/2013/11/Skujene-TEP_2012.pdf · 2.tabula Iestāžu, sabiedrisko institūciju un komersantu pakalpojumu

Documents