i Oktobris │ 2011 Šis projekts realizēts ar Eiropas Komisijas finansiālu atbastu. Šī dokumenta saturs atspoguļo autoru viedokli un Komisijas nenes atbildību par šīs informācijas izmantošanu 510375-LLP-1-2010-1-PT-GRUNDTVIG-GMP Stresa novēršanas rokasgrāmata
27
Embed
Stresa novēršanas rokasgrāmata - SPIweb.spi.pt/stressless/docs/update/LV/Stress Prevention...24/7/365 Telefona atbalsta līnija stresa menedžmentam. Īstermiņa atbalsts, konsultācijas
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
i
Oktobris │ 2011
Šis projekts realizēts ar Eiropas Komisijas finansiālu atbastu. Šī dokumenta
saturs atspoguļo autoru viedokli un Komisijas nenes atbildību par šīs
informācijas izmantošanu 510375-LLP-1-2010-1-PT-GRUNDTVIG-GMP
Stresa novēršanas
rokasgrāmata Models and Good Practices - Short Version
ii
STRESSLESS Partneri:
Sociedade Portuguesa de Inovação Sara Brandão E-mail: [email protected] URL: http://www.spi.pt
Health Education Milada Krejčí E-mail: [email protected] URL: http://www.pf.jcu.cz/
University of Nottingham Stavroula Leka E-mail: [email protected] URL: http://www.nottingham.ac.uk/
University of Patras Konstantinos Poulas E-mail: [email protected] URL: http://www.upatras.gr/
Latvian Adult Education Association Sarmite Pilate E-mail: [email protected] URL: http://www.laea.lv
Association Européenne des Enseignants Jean-Claude Gonon E-mail: [email protected] URL: http://www.aede.eu/
2. STRESSLESS Projekts .............................................................................................................................. 3
Uzvedības riska izvērtēšana: darbinieku uzvedības riska izvērtēšana saistībā ar vardarbību, darba
slodzi, komunikāciju jautājumiem, darba drošību utt.
Psiho-sociālā izvērtēšana: pārbaudes, aptaujas, saistītas ar sociālo un darba dzīvi, ģimenes
slimību vēsturi.
Pakalpojuma modeļa izstrāde
Balstoties uz augstāk minētajiem datiem, jāizstrādā piemērots EAPs modelis, atbilstoši
konstatētajām darbinieku un organizācijas vajadzībām.
Holistiska, daudzpusīga stresa menedžmenta sistēma darba vietai (menedžments, darbinieki un
viņu ģimenes locekļi).
Tas attiecas uz profesionālu atbalstu, organizācijas vadības, darbinieku un viņu ģimenes locekļu
sagatavošanu un apmācību, balsoties uz CBT- (Cognitive-Behavioral Treatment) kognitīvās uzvedības
koriģēšanas modeli. Mērķis ir atbalstīt indivīdus stresa situāciju vadīšanā darba vidē un personīgajā
dzīvē, veicināt psiho-sociālo labsajūtu visā organizācijā sākot no vadības līmeņa.
Statistika & pakalpojumu izmantošanas līmenis
EAPs programmas tiek lietotas, lai analizētu kvantitatīvus un kvalitatīvus datus, kas iegūti analizējot
atskaites ar šādu informāciju:
Demogrāfija (vecums, dzimums, atrašanās vieta, stāvoklis utt);
EAPs pakalpojumu izmantošana;
Stresa faktori (saistīti ar darba vidi, personīgo un ģimenes dzīvi, kas traucē, ietekmē, uztrauc
cilvēku);
Apmierinātības pakāpe saistībā ar programmas īstenošanu;
ROI (Atgriešanās pie investīcijām).
Stresa mazināšana- trīs darbības asis
Balstoties uz vajadzību analīzi, jāizstrādā un jāadaptē vispusīga stresa novēršanas un menedžmenta
programma, kas vērsta uz konkrētām organizācijas vajadzībām. (3 darbības asis):
1. ass: Novēršana:
Primārā novēršana: vērsta uz veselīgas, darbiniekus atbalstošas darba vides veidošanu, un aktīvu
12
stresa novēršanas un labklājības veicināšanu.
Sekundārā novēršana: ietver sevī savlaicīgu risku, kuri var izsaukt psihosociālus traucējumus
darbā, atzīšanu un paredz atbilstošas darbības, lai tās minimizētu.
Terciārā novēršana: vērsta uz tiem darbiniekiem, kuru augstais stresa līmenis ir ietekmējis viņu
garīgo veselību un pašsajūtu (izdegšana, depresija, panikas lēkmes, atkarības utt.) un kuriem
nepieciešama profesionāla palīdzība rehabilitācijai un veiksmīgai atgriešanai darbā.
2. ass: Konkrēta palīdzība
Tiem identificētajiem indivīdiem, kuriem nepieciešams individuāls terapijas plāns, lai atvieglotu
stresa simptomus. Tas ietver:
Problēmas un simptomu izpēte
Īstermiņa mērķu noteikšana
Ilgtermiņa mērķu noteikšana
Jaunu prasmju un tehniku apgūšana stresa simptomu mazināšanai
Termiņu noteikšana izvirzīto mērķu sasniegšanai.
3. ass: Turpinājums un izvērtēšana:
Aktivitāšu turpināšana: lai novērotu progresu un novērtētu rezultātus.
EAPs realizētie pakalpojumi stresa novēršanai katrai asij:
NOVĒRŠANA Stresa novēršanas un pašsajūtas uzlabošanas politika un noteikumi darba vietā.
24/7/365 Telefona atbalsta līnija stresa menedžmentam. Īstermiņa atbalsts, konsultācijas darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem to personīgo un ģimenes problēmu risināšanai, kuras paaugstina viņu stresa līmeni un ietekmē darbu.
Mācības par veselību & pašsajūtas uzlabošanu (vadītājiem un/vai darbiniekiem).
Mācību programmas stresa pārvarēšanai, noturības un optimisma veicināšanai, problēmu risināšanas prasmju un psiho-sociālās imunitātes sistēmas uzlabošanai.
Veselības & pašsajūtas uzlabošanas semināri un prezentācijas zināšanu paaugstināšanai, prasmju apguvei un pašsajūtas uzlabošanai, neskatoties uz stresu (tēmas saistītas ar garīgo & fizisko veselību, pareizu ēšanu, fiziskām aktivitātēm, relaksācijas un pretsmēķēšanas programmām utt.).
13
KONKRĒTA PALĪDZĪBA
Individuālas konsultācijas: Kognitivās uzvedības izmantošanas (CBT) modelis. CBT pieejas mērķis izmainīt stresainas un negatīvas domāšanas veidus, kuri negatīvi ietekmē pakalpojuma saņēmēja emocijas un uzvedību.
Kritisko notikumu stresa menedžments– CISM: Neparedzēta kritiska starpgadījuma (darbā vai ārpus tā, piemēram laupīšanas, avārijas, negaidīta zaudējuma, terorisma akta, vardarbības, ugunsgrēka, dabas katastrofas utt.) izraisīta stresa menedžments. CISM ir daudzpusīga starpniecības sistēma, kas atbalsta kritiska negadījuma upuri/aculiecinieku darbā un personīgajā dzīvē.
TURPINĀJUMS UN IZVĒRTĒŠANA
Negadījumu menedžments paredz un piedāvā pārraudzības plāna nepārtrauktību katrā individuālā gadījumā. Šis plāns ietver sevī telefonisku palīdzību indivīdiem, kuri izmantojuši EAPs pakalpojumus. Papildus, ar anonīmu aptauju palīdzību, negadījumu menedžmenta profesionāļi veic klienta apmierinājuma pakāpes un piedāvātā pakalpojuma panākumu novērtējumu.
REZULTĀTI UN DISKUSIJAS
EAPs programmas ieviešanas un adaptācijas rezultāti Grieķijas kultūrā, kā holistiska anti-stresa
stratēģija:
Hellas EAPs pētījumā 2009 un 2010 gadā tika aptaujāti 1427 darbinieki no 7 Grieķijā dislocētiem
nacionāliem un starptautiskiem uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši EAPs pakalpojumus un tika iegūti
šādi rezultāti par stresa līmeņa paaugstinošiem faktoriem:
Faktori, kas paaugstina stresa līmeni.
49,50%
17,50%
8,50%
16%
8,50%
work-related stress conflicts at the work place
lack of collaboration with collegues difficulties in balancing work and personal life
other problems
1. Cits Hellas EAPs pētījums, kurā tika aptaujāti 1077 darbinieki no liela uzņēmuma (A) Grieķijā,
kurš realizē starptautiski sertificētu kritisko negadījumu stresa menedžmenta (CISM)
programmu, uzrāda šādus rezultātus par faktoriem, kuri paaugstina darbinieku stresa līmeni:
14
Faktori, kas paaugstina darbinieku stresa līmeni
56%
15%
8%
14%
8%
work-related stress conflicts at the work place anger difficulties in balancing work and personal life other problems
Ar darba vidi saistīts stress ietver sevī pārslodzi un nedrošību darbā, spiedienu uz darba izpildes
termiņiem un plānoto mērķu sasniegšanu, spiedienu no prasīgiem klientiem, konfliktus ar
pārraugiem, negodīgu darba sadali starp darbiniekiem utt.
Oksfordšīras novada pašvaldības pārziņā ir gandrīz 300 skolu. Pašvaldība atzina, ka skatoties no
slimību biežuma un arodbiedrību datiem, dažās skolās stress bija problēma. Šī jautājuma risināšanai
pašvaldība izstrādāja Darba dzīves uzlabošanas shēmu (WLE). Shēma balstās uz pieciem soļiem, kuri
ietver organizācijas sagatavošanu, datu savākšanu, problēmas izpēti un risinājumu meklēšanu,
risinājumu dokumentēšanu, monitoringu un rezultātu pārbaudi. Shēma balstās uz sistemātisku
pieeju, kā iesaka Darba drošības un veselības eksperti (HSE)- ‘Menedžmenta standarta pieeja’.
Realizējot programmu, tika ņemta vērā vietējā situācija konkrētās skolās. Tā ietvēra sevī
reorganizāciju, atbalsta personāla ieviešanu, kā arī stresa menedžmenta mācības. Rezultāti parādīja
stabilus uzlabojumus skolās, kurās shēma tika pielietota. Personāls samazināja iespējamo risku
stresa līmeņa paaugstināšanai un pašsajūtas pasliktināšanai darba vietā, rēķinot pēc HSE
menedžmenta standartiem. Kopš tā laika darba dzīves uzlabošana kļuvusi par ievērojamu
Oksfordšīras novada pašvaldības labklājības programmas daļu. Tiek strādāts pie shēmas
paplašināšanas citās pašvaldības jomās.
IEVADS
Oksfordšīras novada pašvaldība ir atbildīga par daudziem vietējiem pakalpojumiem. Katru gadu
pašvaldība apsaimnieko £845 miljonus valsts naudas šo pakalpjumu nodrošināšanai Oksfordšīras
615,000 iedzīvotājiem. Tā ir lielākais darba devējs Oksfordšīrā- ar vairāk kā 20,000 darbiniekiem.
Daļa no pašvaldības atbildības ir pārvaldīt 300 skolas visā novadā. Oksfordšīras novada pašvaldība
atzīst, ka stress bija problēma dažās skolās, skatoties pēc arodbiedrības datiem par darbinieku
slimošanas biežumu. Pašvaldība iedrošināja skolas ierobežot stresu un tās Veselības
nodrošināšanas departamentam tika uzdots izstrādāt darbības programmu, kas palīdzētu mazināt
stresu skolās.
Lai sāktu cīnīties ar šo problēmu, 2004-05 gadā tika nolemts izmantot Nacionālās Labklājības
programmu, kuras modeli bija izstrādājis Skolotāju atbalsta tīkls. Pašvaldība izstrādāja pati savu
programmu- Darba vides uzlabošanas shēmu (WLE). Darbu katrā skolā finansēja pati skola un tas
nozīmē, ka programma bija reāla, īpaši daudzajām mazajām lauku skolām. WLE darbojas jau četrus
gadus un tā ir daļa no pašvaldības veselības un darba drošības stratēģijas. Šinī shēmā turpina ienākt
jaunas skola, vai nu konstatējot tādu nepieciešamību, vai arī to konstatē Veselības un darba
drošības audits. Darba vides uzlabošana pieejama arī citos pašvaldības departamentos, strādājošo
veselības uzlabošanai un stresa mazināšanai.
PRAKTISKO SOĻU APRAKSTS
Darba vides uzlabošanas shēmā, kas tiek ieviesta skolās ir 5 pamata elementi. Tie ir aprakstīti 1.
tabulā. Šis process darbiniekiem palīdz atklātāk runāt par stresa jautājumiem un parādīt, ka skola ir
gatava cīnīties pret stresu, kā arī pašvaldības vēlmi uzlabot situāciju.
20
Darba vides uzlabošanas shēmas pamatelementi
ORGANIZĀCIJAS SAGATAVOŠANA
Būtiska ir skolotāju informēšana par procesu, lai viņi būtu sagatavoti ieguldīt nepieciešamos resursus shēmas aktivitātes realizācijai un rezultātu atpazīšanai. Ir skaidrs, ka shēma palīdz skolai rūpēties par saviem darbiniekiem atbilstoši likumdošanai.
DATU VĀKŠANA WLE komandas dalībnieks apmeklē skolu stresa pētījuma veikšanai. Visām darbinieku grupām ir iespēja piedalīties anonīmā aptaujā, kura balstās uz HSE menedžmenta standartiem attiecībā uz potenciālajiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem. Skolās atbilstoši speciālisti palīdz nodrošināt procesu un labas kvalitātes informācijas savākšanu no aptaujām. Viņi arī nodrošina, ka visi darbinieki zina pētījuma mērķi.
PROBLĒMU IZPĒTE UN RISINĀJUMU MEKLĒŠANA
Analizējot aptaujā savāktos datus, tiek izveidots skolas raksturojums. Šis raksturojums tiek izdiskutēts ar skolas administrāciju un procesa vadītāju. Procesā apmācīti cilvēki pozitīvā nekritizējošā veidā sniedz atgriezenisko saiti. Tad skolas administrācijas pārstāvji un procesa vadītājs sniedz informāciju visiem darbiniekiem un kopīgi vienojās par galvenajiem veicamajiem pasākumiem. Katras skolas darbiniekiem tiek piedāvāts stresa apzināšanās mācības- laika menedžmenta mācības, komunikācija vai citi jautājumi, kas identificēti pētījumā.
SECINĀJUMU DOKUMENTĒŠANA
Shēmas vadītāji, konsultējoties ar visiem skolas darbiniekiem, izstrādā darbības plānu. Viņi var ieteikt pasākumus, kuri devuši labus rezultātus citās skolās vai pasākumus, kuri īpaši piemēroti vietējai situācijai.
MONITORINGS UN PĀRBAUDE
Skolas administrācijas pārstāvji un procesa vadītāji regulāri tiekas sanāksmēs, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem. Šinī brīdī kā rīcības komiteja, shēmā iesaistās arī pašvaldības Izglītības, veselības un darba drošības pasākumu grupa. Pētījums tiek veikts ik gadu, lai redzētu progresu, izvērtētu jaunu pasākumu un risinājumu nepieciešamību.
REZULTĀTI UN DISKUSIJAS
Atsevišķās skolās, realizējot programmu, īpaši tiek ņemta vērā vietējā situācija. Daži piemēri:
Kādā pamatskolā, iepazīstinot skolas administrācijas pārstāvjus ar darbinieku aptaujas pētījuma
rezultātiem, tika konstatēts, ka atsevišķi skolēni nerespektē skolas atbalsta personālu. Darbinieki
ieteica sistēmu, kur atbalsta personāls varētu izvēlēties kādu no pirmajām reakcijām un atbilstošās
21
sekas uz skolēna slikto uzvedību, izdodot viņiem dzeltenas vai sarkanas kartiņas. Šīs kartiņas tiks
atdotas klases audzinātājam, kuram jāizlemj vai atbalsta personālam jāturpina pildīt savi
pienākumi. Tas uzliek atbildību klases audzinātājam un atvieglo spiedienu uz atbalsta personālu.
Sistēma tika izdiskutēta ar visiem atbildīgajiem darbiniekiem un tad sanāksmē ar to tika
iepazīstināti skolēni. Šīs sistēmas rezultātā skolēnu uzvedība uzlabojās.
1. Kāda vidusskola savā budžetā paredzēja finansējumu Darba vides uzlabošanas koordinatoram
visu skolas darbinieku pašsajūtas uzlabošanai darbā. rezultātā uzlabojās darba vides
raksturojums. Pagāja laiks, kamēr shēmas ieguvumi bija redzami un pierādāmi, bet tagad tie ir
atzīti visā skolā.
2. Kāda cita vidusskola iedrošināja savus darbiniekus uzlabot darba un personīgās dzīves balansu,
nenesot darbu uz mājām un iet mājās noteiktā laikā. Tas lika darbiniekiem padomāt par darba
slodzi un laika menedžmentu un izbeigt ilgu darba stundu kultūru.
3. Viena skola konstatēja, ka darba slodze skolotājiem kļūst par problēmu noteiktos laika posmos
gadā (piemēram eksāmenu laikā u.c.) Tika nolemts izpētīt, kā izbrīvēt skolotāju laiku eksāmenu
periodā. Rezultātā tika pārkārtotas darba sanāksmes un koriģēti skolēnu mājas darbi (uzdodot
mājas darbus, kuri nav skolotājam jāpārbauda) tā samazinot laiku mājas darbu labošanai. Tas
mazināja spiedienu uz skolotājiem, laikā kad darba slodze tiešām ir liela.
4. Shēmas vadītājam strādājot ar administrācijas komandu, darba slodze tika identificēta kā liels
stresa izraisītājs. Viņi ieviesa dežūru sistēmu, lai mazinātu darba apjomu.
5. Stresa menedžmenta mācības iekļauj pārtraukuma iespēju atzīšanu un tā efektīvu izmantošanu.
Šī ir daudzu skolu problēma darba specifikas dēļ, tomēr darbinieki uzskatīja , ka ir būtiski
izmantot starpbrīžus savas enerģijas līmeņa atjaunošanai dienas garumā darba efektivitātes
nodrošināšanai.
Skolās, kur pētījumi regulāri tika atkārtoti, pielietojot HSE menedžmenta standartus, rezultāti
uzrādīja stabilus uzlabojumus, darbiniekiem mazinājās stresa līmeņa paaugstināšanās iespēja un
uzlabojās viņu pašsajūta darbā. Rezultāti parādīti nākošajā grafikā.
Skolas, kas piedalījās 2006/07 un 2007/08
22
NB reitingi ir 1- 4 (nevis 1-5) kur 1 zemākais vērtējums
PRAKTISKĀS NODARBĪBAS
Kā iesaka Veselības un darba drošības speciālisti (HSE) Apvienotajā Karalistē, ‘Menedžmenta
standarta pieeja” tāpat kā Eiropas Komisija, ‘Psiho-sociālā riska menedžments: pieci organizācijas
sagatavošanas soļiem- datu vākšanai, problēmu izpētei un risinājumu meklēšanai, secinājumu
dokumentēšanai un monitoringam, kā arī rezultātu pārbaudei jābalstās uz sistemātisku pieeju. Kā
jau iepriekš minēts, sekojot šādai pieejai, varam gūt ilgstošus un noturīgus panākumus
darbiniekiem un arī organizācijām. Daži piemēri no programmas aprakstīti zemāk:
"Darba dzīves uzlabošanas mācībās es jutos tuvu asarām, jo visas emocijas plūda pāri malām un
es jutos tik stresains. Runāt par to bija ļoti grūti. Mācības lika man izprast stresu un iedeva man
ieročus tikt galā ar to". Jauns skolotājs no Oksfordšīras pamatskolas.
"Iespaids uz skolu bija sataustāms un pozitīvs. Lielākā daļa skolas līderu apzinājās, ka viņiem
jārūpējas par savas komandas vajadzībām un katram gribējās domāt, ka ikviens ir apmierināts
strādājot kopā ar viņiem". Vidusskolas administrācijas pārstāvis.
"Darba dzīves uzlabošanas mācības paaugstināja visu darbinieku pašsajūtu. Tās cēla viņu
pašapziņu, deva iespēju runāt par savu darbu un tā ietekmi uz indivīdu un arī par skolu kopumā".
Pamatskolas administrācijas pārstāvis.
SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
Shēmas panākumu dēļ katru gadu tajā iesaistās arvien jaunas skolas. Skolas administrācija,
pašvaldības un skolas darbinieki var redzēt ieguvumus no iesaistes šinī procesā. Shēmas realizācijas
un attīstības laikā dažas skolas izstrādāja arī paši savas pašsajūtas uzlabošanas aktivitātes ārpus
oriģinālās shēmas. Darba dzīves uzlabošana kļuva par nozīmīgu Oksfordšīras novada pašvaldības
labklājības programmas darba daļu un šo shēmu sāka ieviest arī citās pašvaldības nodaļās.
23
5. References
7. Avoti
24
1. LABĀS PRAKSES PIEMĒRS
Eiropas darba apstākļu fonda atskaite par stresu darba vietā, 2010, Eiropas Fonds darba un dzīves apstākļu
uzlabošanai
ΗΕLLAS DARBINIEKU ATBALSTA PROGRAMMA LTD. Dr. Anastasia P. Rush –Hellas EAP Ltd. klīnisko pakalpojumu
direktors
2. LABĀS PRAKSES PIEMĒRS
Pētījums ‘Formação em gestão do stresse’ Pieejams:
http://redalyc.uaemex.mx/pdf/271/27140210.pdf.
3. LABĀS PRAKSES PIEMĒRS
Oksfordšīras novada pašvaldība – stresa piemēri – izglītība. Pieejams: