Soc petijums Emim

Izdots ar “Sadarbîbas programmas Baltijas jüras re©ionå 2001” finansiålu atbalstu

Latvijas Lauksaimniecîbas universitåteSociålo zinåtñu fakultåteSociolo©ijas katedra

Latvijas Lauksaimniecîbas universitåteSociålo zinåtñu fakultåte

Sociolo©ijas katedra

Aija Zobena, Dr.soc., LLU Sociolo©ijas katedras profesore

Voldemårs Bariss, Dr. pfil.

Jånis Åbele, Dr. agr., asoc. prof.

Jånis usis, Dr. hist., asoc. prof.

Maiga Krüzmétra, Sociolo©ijas katedras docente

Signe Dobelniece, M. Sc. S.W.

Valda Kronberga, Mag.sc.soc.

Lîga Rasnaça, Mag.sc.soc.

Laima Barisa, Mag. sc.soc.

Lîga Paula, Mag.sc.soc.

Ginta Kronberga B. soc.

Ieva Liepiña, B.soc.

Dina Bite

Lana Janmere

ar Jelgavas pilsétas paßvaldîbasspeciålistu atbalstu

Jelgava, 2004

2

SatursPamatjédzienu skaidrojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .5

1. Sociolo©iskais pétîjums par sociålås iek¬außanas situåciju Jelgavå . . . . . .71.1. Sociålås atstumtîbas jédziens . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7

1.2. Pétîjuma metodika un organizåcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .8

1.3. Jelgavas iedzîvotåju aptauja . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .8

1.4. Mér˚grupu problémas un to risinåjumi ekspertu skatîjumå . . . . . . . . . . . . . . . . .16

1.4.1. Atkarîgie . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .16

1.4.1.1. Mér˚grupas un tås problému raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .16

1.4.1.2. Mér˚grupas problému risinåjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24

1.4.2. Lîdzatkarîgie . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .27



1.4.3. Invalîdi ar kustîbu traucéjumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .29



1.5. Mér˚grupu problémas un to risinåjumi: fokusgrupu

diskusijas ar mér˚grupu pårståvjiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .32

1.5.1. Invalîdi ar kustîbu traucéjumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .32



1.5.2. Alkohola atkarîgie . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .34



Secinåjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .35

2. Rîcîbas plåns sociålås atstumtîbas mazinåßanai Jelgavas pilsétå (projekts) 2004 — 2010 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .362.1. Rîcîbas plåna izstrådes aktualitåte un galvenie mér˚i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .36

2.2. Plåna izstrådes metodolo©ija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .39

2.3. Sociålås iek¬außanas situåcija Jelgavå —

ekspertvértéjums par mér˚grupu iek¬außanas situåciju . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .40

2.4. Prioritårie darbîbas virzieni sociålås

iek¬außanas veicinåßanai Jelgavas pilsétå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .42

2.5. Darbîbas plåns mér˚u sasniegßanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .43

2.6. Eiropas Savienîbas finansétås projektu iespéjas sociålås iek¬außanas jomå . . . . . . .53

Literatüra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .55

Sociålå atstumtîba — ståvoklis, kurå atrodoties indivîds

nabadzîbas, nepietiekamas izglîtîbas, diskriminåcijas vai

citu apståk¬u dé¬ nespéj pilnîbå vai da¬éji iek¬auties sa-

biedrîbå un piedalîties sabiedrîbas ekonomiskajå, sociå-

lajå un kultüras dzîvé. (Eiropas Komisijas Sociålås

iek¬außanas ziñojums, 2003., 9.lpp)

Sociåli atstumtam cilvékam ir apgrütinåtas vai liegtas ie-

spéjas realizét savas tiesîbas, iegüt pietiekoßus ienåku-

mus un sañemt daΩådus pakalpojumus un preces, kas

tam vitåli nepiecießamas. (Latvijas Nacionålais rîcîbas

plåns..., 2. lpp)

Sociålå iek¬außana — process, kas nodroßina nabadzîbas

un sociålås atstumtîbas riskam pak¬autajåm personåm

iespéjas un resursus, kuri nepiecießami, lai pilnvértîgi pie-

dalîtos sabiedrîbas ekonomiskajå, sociålajå un kultüras

dzîvé, nodroßinåtu sabiedrîbå pieñemto dzîves lîmeni un

labklåjîbu, kå arî lielåkas lîdzdalîbas iespéjas lémumu pie-

ñemßanas procesos un pieejamîbu personas pamattie-

sîbåm. (1......, 9. lpp)

Sociålå integråcija — tås mér˚is — radît sabiedrîbu ar

vienlîdzîgåm iespéjåm visiem, palielinåt indivîdu un ie-

dzîvotåju grupu sociålås lîdzdalîbas iespéjas, nodroßinåt

sabiedrîbas locek¬iem vienlîdzîgas iespéjas piek¬üt sabied-

rîbas resursiem un veidot pilnvértîgu dzîvi, sekmét sa-

biedrîbas vidusslåña veidoßanos.

Invalîds — persona, kurai sakarå ar slimîbu, traumu vai

iedzimtu defektu izraisîtiem orgånu sistému funkciju

traucéjumiem ir nepiecießama papildu medicîniskå un

sociålå palîdzîba. (Latvijas Republikas likums “Par invalî-

du medicînisko un sociålo aizsardzîbu”).

Invaliditåte — ilgstoßs vai nepårejoßs ar vecuma pårma-

iñåm cilvéka organismå nesaistîts fizisko vai psihisko

spéju ierobeΩojums, kas apgrütina personas integråciju

sabiedrîbå, pilnîgi atñem vai da¬éji ierobeΩo tås spéju

strådåt un sevi apkopt. (Latvijas Republikas likums Par in-

valîdu medicînisko un sociålo aizsardzîbu).

Vides pieejamîba — ir iespéja cilvékiem ar invaliditåti

pårvietoties vidé ar pielågotiem transporta lîdzek¬iem,

pårvietoties atbilstoßi plånotajai büves funkcijai, kå arî iz-

mantot visas komunikåcijas iespéjas.

Atkarîba — vispårîgi — atraßanås kådå varå, ietekmé;

primåra, hroniska, progreséjoßa slimîba, kuras gaitå ˚î-

misku vielu (alkohols, narkotiskås, psihotropås vielas) vai

uzvedîbas procesu (azartspéles, datoru lietoßana u.c.) ie-

darbîbas rezultåtå cilvéka smadzenes pakåpeniski zaudé

spéju nodroßinåt un uzturét dabîgu komforta sajütu, kas

izpauΩas kå izmaiñas cilvéka somatiskajå veselîba un ga-

rîgajå veselîbå — domåßanå, rîcîbå, uzskatos un pårlie-

cîbå.

Vielu atkarîba (alkohola, narkotiku) — vienas vai vairåku

psihoaktîvu vielu atkårtota lietoßana, kad lietotåjs perio-

diski vai hroniski ir intoksikåcijas ståvoklî, izjütot

nepårvaramu tieksmi uzñemt vielu vai vielas, kuråm viñß

dod priekßroku un viñam ir grütîbas brîvpråtîgi pårtraukt

vielas lietoßanu.

Spé¬u atkarîba — indivîda nesamérîgi liels laika un/vai

naudas resursu patériñß saskaré ar azartspélém/virtuålo

realitåti, kas traucé dzîves pienåkumu izpildi un ierobeΩo

citu vajadzîbu apmierinåßanu, kå arî rada kompenséjoßu

eiforijas izjütu.

Lîdzatkarîba — atkarîbas kå slimîbas izraisîtås izmaiñas

atkarîga cilvéka ©imenes locek¬u fiziskajå un garîgajå ve-

selîbå.

Lîdzatkarîgie — ©imene, kurå kådam tås loceklim ir atka-

rîba (no narkotikåm, alkohola, azartspélém, datora, inter-

neta), ir disfunkcionåla, jo nevar uzturét veselîgas attie-

cîbas. Ìimenes locek¬i rea©é uz ßo atkarîbu un k¬üst lî-

dzatkarîgi: viens no viñiem uzvedas destruktîvi, bet citi

piemérojas ßai destrukcijai un tådejådi nostiprina sev ne-

érto situåciju.

Sociålå palîdzîba — viena no sociålås droßîbas sistémas

saståvda¬åm, kas personåm, kuras nespéj sevi nodroßinåt

un pårvarét îpaßas dzîves grütîbas, dod iespéju materiå-

las un personiskas palîdzîbas veidå uz paßpalîdzîbu un ie-

saistîßanos sabiedriskajå dzîvé.

Sociålie pakalpojumi — sociålo darbinieku un citu

lîdzétåjprofesiju speciålistu darbîbas, lai palîdzétu klien-

tam k¬üt patståvîgåkam, novérst atkarîbu, stiprinåt ©ime-

nes attiecîbas un atjaunot indivîdu, ©imeñu, grupu un

kopienu sociålo funkcionéßanu.

Sociålås rehabilitåcijas pakalpojumi — pasåkumu

kopums, kas vérsts uz sociålås funkcionéßanas spéju at-

jaunoßanu vai uzlaboßanu, lai nodroßinåtu sociålå statu-

sa atgüßanu un iek¬außanos sabiedrîbå, un ietver sevî pa-

3

Pamatjédzienu skaidrojums

kalpojumus personas dzîvesvietå un sociålås aprüpes un

sociålås rehabilitåcijas institücijå vai dzîvesvietå, vai so-

ciålås aprüpes un sociålås rehabilitåcijas institücijå. (So-

ciålo pakalpojumu un sociålås palîdzîbas likums).

Profesionålå rehabilitåcija — pasåkumu kopums, kas no-

droßina profesionålo zinåßanu un prasmju atjaunoßanu vai

attîstîßanu, arî jaunas profesijas apgüßanu, atbilstoßi per-

sonas funkcionålo traucéjumu veidam, smaguma pakåpei

un iepriekß iegütås izglîtîbas un kvalifikåcijas lîmenim. (So-

ciålo pakalpojumu un sociålås palîdzîbas likums).

Sociålais tîkls — darbinieku attiecîbas ar citiem lî-

dzétåjprofesiju speciålistiem un sociålåm institücijåm.

Uzticîbas telefons — krîzes telefons (ang¬u “hot line”) —

komunikåcijas sistéma, kas nodroßina nekavéjoßu un

tießu telefona kontaktu kritiskås situåcijås.

4

Sociålajai atstumtîbai pédéjå laikå tiek pievérsts daudz

uzmanîbas. BieΩi tå tiek analizéta nabadzîbas kontekstå,

bet sociålo atstumtîbu var attiecinåt arî uz citåm sabied-

rîbas grupåm — alkohola un narkotiku atkarîgajiem, inva-

lîdiem, bezpajumtniekiem u.c. Sociålå atstumßana neno-

zîmé tikai mazåkus finansiålos resursus, bet arî nespéju

efektîvi piedalîties sabiedrîbas ekonomiskajå, politiskajå

un kultüras dzîvé. Tas nozîmé, ka sociåli atstumtie indivî-

di un grupas nav spéjîgi pilnvértîgi funkcionét sabiedrîbå.

Ikvienas grupas sociålå atstumßana sabiedrîbå traucé sa-

biedrîbas attîstîbu un apdraud ekonomiskås, politiskås un

sociålås sféras stabilitåti (www. undp.lv).

Sociålå atstumßana ir plaßs un komplekss jédziens, tas

ietver daΩådus aspektus. Viena no definîcijåm skaidro, ka

sociålå atstumßana ir multidimensiåls marginalizåcijas

process, kuru raksturo ekonomiskie, kultüras un politiskie

aspekti. Sociålå atstumßana nozîmé neadekvåtu sociålo

lîdzdalîbu, neadekvåtu integråciju, nespéju piedalîties sa-

biedrîbas procesos. Sociålå atstumßana ir saistîta arî ar

tådiem faktoriem kå sociålås attiecîbas un komunikåcija

(Trapenciere... 2002), neadekvåti personiskie un ©imenes

resursi, neadekvåti kultüras resursi, zems izglîtîbas lîme-

nis, veselîbas problémas, etniskå piederîba, vecums, var-

darbîba, un arî narkotiku un alkohola negatîvå ietekme

(European Monitoring... 2003:65).

Sociålo atstumßanu var apskatît trijos daΩådos diskursos:

1. Resursu izplatîbas diskurss — nespéja piedalîties sa-

biedrîbas dzîvé resursu trükuma dé¬.

2. Morålais zemåkå slåña diskurss — uzmanîba tiek vér-

sta uz morålo un uzvedîbas devianci, savå veidå ßie

cilvéki paßi atstumj sevi.

3. Sociålås integråcijas diskurss — atstumßana nozîmé

apmaksåta darba trükumu, integråcija tiek skatîta

caur lîdzdalîbu darba tirgü (Levitas, 1998:7–28).

Resursu izplatîbas diskursu un sociålås integråcijas dis-

kursu var saistît, jo lîdzdalîbas resursu trükums atse-

viß˚os gadîjumos var büt kå sekas apmaksåta darba trü-

kumam. Pétîjums pamatå ir balstîts uz ßo pieeju.

Tå kå sociålå atstumßana ir multidimensionåla parådîba,

to raksturo vairåkas dimensijas. Vissvarîgåkås no tåm ir:

• atstumßana darba tirgü (ilgtermiña bezdarbs, nav ie-

spéjas dabüt darbu),

• ekonomiskå atstumßana (nabadzîba),

• atstumßana kultüras sférå (indivîda vai grupas vértîbas un

uzvedîba ievérojami atß˚iras no sabiedrîbå dominéjoßåm),

• izolåcija kå atstumßanas forma (ierobeΩoti sociålie

kontakti un attiecîbas),

• teritoriålå atstumßana (daΩas grupas tiek piespiestas

dzîvot noteiktos re©ionos vai mikrorajonos),

• atstumßana no pieejas daΩådåm institücijåm un pakal-

pojumiem (pieméram, skolas). (Littlewood... 2000:11–19).

Sociålås atstumßanas definîcija iek¬auj vél vienu dimensi-

ju — politisko, kuru var pievienot pie jau iepriekß minétajåm

seßåm sféråm. Íis uzskaitîjums neapßaubåmi paråda so-

ciålås atstumtîbas multidimensionalitåti un sareΩ©îtumu.

Sociålås atstumßanas pamatå var büt daΩådi céloñi un uz-

vedîbas veidi, pieméram, bezdarbs, veselîbas problémas,

vielu atkarîba, vardarbîba un noziedzîba, zems izglîtîbas lî-

menis, imigråcija, bezpajumtniecîba, prostitücija. Íeit ir

novérojama arî pretéja sakarîba — sociålå atstumßana var

izraisît iepriekß minétås parådîbas. Pieméram, atstumtie

indivîdi var såkt lietot narkotikas, savukårt, narkomåni tiek

izstumti no sabiedrîbas, kå rezultåtå izveidojas sava veida

apburtais loks. Ir praktiski neiespéjami, ka ßåds indivîds

bez ©imenes un sabiedrîbas atbalsta spétu no tå izk¬üt.

Ir vairåkas grupas sabiedrîbå, kuråm draud lielåkas iespéjas

büt atstumtåm. Riska grupas atß˚iras daΩådås sabiedrîbås,

tomér ir grupas, kuråm sociålå atstumßana draud vairåk

nekå citåm vai pat tås pak¬autas vairåkiem riska faktoriem

vienlaicîgi. Vairåkas sociålås atstumßanas riska grupas ir

minétas Kopéjås sociålås iek¬außanas memorandå:

• cilvéki ar invaliditåti (vai îpaßajåm vajadzîbåm),

• bijußie ieslodzîtie,

• bijußie båreñu namu iemîtnieki,

• bezpajumtnieki un klaiñojoßie bérni,

• vecåki cilvéki,

• sievietes péc bérnu kopßanas atva¬inåjuma,

5

1. Sociolo©iskais pétîjums par sociålåsiek¬außanas situåciju Jelgavå

1.1. Sociålås atstumtîbas jédziens

• ce¬u negadîjumos cietußie,

• etniskås minoritåtes, îpaßi çigåni.

Lielåkajai da¬ai no viñiem ir daΩas kopîgas problémas, un

viena no vissvarîgåkajåm ir integråcija darba tirgü, kuras

pamatå ir darba devéju motivåcijas trükums un vides ne-

pieejamîba cilvékiem ar invaliditåti, negatîvå sabiedrîbas

attieksme, sociålo prasmju trükums un zemais izglîtîbas

lîmenis (bijußie bérnu namu iemîtnieki un bijußie ieslodzî-

tie), zemais izglîtîbas lîmenis un negatîvå darba devéju at-

tieksme (çigåniem). (Joint Memorandum... 2003:14–16).

Apmaksåta darba trükums ir viens no priekßnosacîjumiem

sociålai atstumßanai no plaßåkas sabiedrîbas.

Kå més varam redzét no sociålås atstumßanas teorétiskås

analîzes, nav minéta tåda grupa kå vielu atkarîgie, alko-

holi˚i un narkomåni. Pédéjå laikå aizvien vairåk uzmanî-

bas tiek pievérsts arî spé¬u un datora atkarîgajiem, kå arî

lîdzatkarîgajiem. Íîs grupas saskaras ar lîdzîgåm prob-

lémåm kå tås, kuras tika analizétas iepriekß.

Lai noskaidrotu mér˚grupåm piederîgo vajadzîbas, no-

darbinåtîbas problémas un iesaistîßanas darba tirgü per-

spektîvas, sociålås vides paßnovértéjumu (kå mér˚-

grupåm piederîgie izjüt sabiedrîbas attieksmi un kåda ir

viñu attieksme pret sabiedrîbu), vélmi un gatavîbu inte-

gréties un informétîbu par palîdzîbas iespéjåm, Jelgavå

tika veikts sociolo©iskais pétîjums.

Íî pétîjuma ietvaros tika veikta pilsétas iedzîvotåju ap-

tauja (N=540), trîspadsmit ekspertintervijas ar paßvaldî-

bas, NVO un citu sociålo a©entu pårståvjiem, kuri sa-

skaras ar mér˚grupåm, kå arî divas fokusgrupu diskusijas

par mér˚grupu vajadzîbåm un gatavîbu integréties

sabiedrîbå.

Iedzîvotåju aptaujas, kas notika 2004. gada maija

beigås — jünija såkumå, mér˚is bija noskaidrot jelgavnie-

ku viedokli par narkomånijas, alkoholisma un citåm prob-

lémåm Jelgavå, kå arî iespéjåm tås risinåt. Respondentiem

tika uzdoti 19 jautåjumi, kurus var grupét çetros blokos:

• sociåli demogråfiskie jautåjumi;

• viedok¬i par sociålo problému izplatîbu un dinamiku;

• viedok¬i par riska grupu integråciju darba tirgü;

• viedok¬i par sociålo problému risinåßanå iesaistîto in-

stitüciju atbildîbu.

Izmantojot standartizétås intervijas, tika aptaujåti 540

pilsétas iedzîvotåji vecumå no 15 lîdz 74 gadiem, respon-

dentu struktüra péc nozîmîgåkajiem sociåli demogråfis-

kajiem rådîtåjiem ir atbilstoßa pilsétas iedzîvotåju rakstu-

rojumam. Intervijas veica 20 atbilstoßi instruéti intervétåji.

Jülija såkumå notika ekspertu intervijas ar Jelgavas

Municipålås policijas medicîniskås atskurbtuves, Jelgavas

pilsétas nakts patversmes, Jelgavas narkolo©iskås slimnî-

cas un Jelgavas psihoneirolo©iskås slimnîcas „Ìintermui-

Ωa”, Jelgavas pilsétas Domes Sociålo lietu pårvaldes, Jel-

gavas Atkarîbu profilakses kabineta, Jelgavas invalîdu

biedrîbas, Anonîmo alkoholi˚u, Minesotas programmas

pårståvjiem un kådu pilsétas spé¬u zåles pårvaldnieku. In-

tervijås tika uzdoti jautåjumi par mér˚grupu problémåm

un to risinåßanas iespéjåm — esoßajåm un vélamajåm. In-

tervijas veica septiñi speciåli instruéti intervétåji.

Jülija vidü notika divas fokusgrupu diskusijas, kurås pie-

dalîjås invalîdi ar kustîbu traucéjumiem, Anonîmo Alko-

holi˚u (AA) un Minesotas programmas dalîbnieki. Fokus-

grupu diskusijås tika apspriesti jautåjumi par mér˚grupu

vajadzîbåm un problémåm, to risinåjumiem (paßlaik pie-

ejamie pakalpojumi un iespéjas, informétîba, informåci-

jas ieguves ce¬i, iespéjamie risinåjumi, paredzamie ß˚érß¬i

un grütîbas), paßvaldîbas lomu ßajos procesos.

6

1.2. Pétîjuma metodika un organizåcija

1.3. Jelgavas iedzîvotåju aptauja

Iedzîvotåju aptaujas mér˚is bija noskaidrot, ko jelgavnie-

ki domå par:

• galvenajåm sociålajåm problémåm pilsétå;

• riskiem, kas apdraud integråciju darba tirgü;

• problému risinåjumiem.

Lai sasniegtu minétos mér˚us, par vispiemérotåko metodi

tika izvéléta strukturétå intervija un intervétåjs respon-

dentiem uzdeva aptaujas anketå iek¬autos jautåjumus.

Izlasi veidoja 540 respondenti, Jelgavas iedzîvotåji, ve-

cumå no 15 lîdz 74 gadiem. Tå bija kvotu izlase, veidota

tå, lai proporcionåli atbilstu sociåli demogråfiskajam Jel-

gavas iedzîvotåju raksturojumam. Kå galvenie raksturlie-

lumi tika izvéléti vecums, dzimums, etniskå piederîba un

måjok¬a tips.

Sociåli demogråfiskais respondentu raksturojums re-

dzams no 1. lîdz 5. tabulai.

1. tabula. Respondenti péc dzimuma

Dzimums BieΩums %

Vîrießi 240 44,4

Sievietes 300 55,6

Kopå 540 100,0

2. tabula. Respondenti péc vecuma

Vecums BieΩums %

15 — 34 144 26,7

35 — 54 221 40,9

55 — 74 175 32,4

Kopå 540 100,0

3. tabula. Respondenti péc izglîtîbas lîmeña

Izglîtîba BieΩums %

Zemåka par pamata 39 7,2

Pamata 95 17,6

Vidéjå 141 26,2

Arodizglîtîba 48 8,9

Vidéjå vai arodizglîtîba 96 17,8

Augståkå 120 22,3

Kopå 539 100,0

4. tabula. Respondenti péc etniskås piederîbas

Etniskå piederîba BieΩums %

Latvießi 312 57,8

Krievi 192 35,6

Citi 36 6,7

Kopå 540 100,0

5. tabula. Respondenti péc måjok¬a tipa

Måjok¬a tips BieΩums %

Individuålå måja 145 26,9

Dzîvoklis ar értîbåm 339 62,9

Dzîvoklis ar da¬éjåm értîbåm 52 9,6

Dzîvoklis bez értîbåm 3 0,6

Kopå 539 100,0

Nodarboßanos var izmantot gan kå papildus rådîtåju, gan

arî kå nozîmîgu raksturlielumu. Mazåk kå puse no res-

pondentiem (46,5%) paråda, ka ir strådåjoßie un viñiem ir

stabils, labi apmaksåts darbs. Tas nenozîmé, ka vairåk kå

puse respondentu ir bezdarbnieki — da¬a no viñiem stu-

dé vai audzina bérnus jaunåkus par 1,5 gadiem, apméram

ceturtå da¬a ir pensionåri, un tikai 9,45% ir bezdarbnieki.

6. tabula. Respondentu nodarboßanås

Nodarboßanås BieΩums %

Studé 60 11,1

Valsts darbs/paßvaldîbas institücijas 112 20,7

Darbs privåtajå sektorå 130 24,1

Paßnodarbinåtie 12 2,2

Uzñéméji 15 2,8

Bezdarbnieki 51 9,4

Pensionåri 142 26,3

Rüpéjas par bérniem jaunåkiem

par 1,5 gadiem 13 2,4

Cits variants 4 0,7

Nav atbildéjußi 1 0,2

Kopå 540 100,0

Kå redzams 6. tabulå, 26,3% no respondentiem ir pen-

sionåri, kurus var iedalît divås apakßgrupås: 86,6% no tiem

sañem vecuma pensijas, 13,4% — invaliditåtes pensijas.

Tå kå müsu pétîjums koncentréts uz situåciju Jelgavå, tad

bija bütiski noskaidrot, cik daudz laika respondenti pava-

da pilsétå. Més pieñemam, ka tie, kuri ßeit pavada vairåk

laika, tas ir, dzîvo un strådå Jelgavå, varétu büt labåk in-

forméti par situåciju un problémåm Jelgavå nekå tie, ku-

ri Jelgavå dzîvo, bet strådå citur. Tådé¬ intervijås tika

iek¬auti jautåjumi arî par darba vietu. Lielåkå da¬a respon-

dentu dzîvo un strådå Jelgavå — 70,4%.

7. tabula. Respondentu darba vietas

Darba vieta BieΩums %

Jelgava 188 70,4

Rîga 54 20,2

Citur 21 7,9

Nav atbildéts 4 1,5

Kopå 267 100,0

Kopéjie rezultåti tika analizéti par visu izlasi kopumå, kas

reprezenté visus Jelgavas iedzîvotåjus — izlasé netika iz-

dalîtas apakßgrupas (pieméram, péc dzimuma, vecuma,

izglîtîbas lîmeña utt.).

Sociålo problému izplatîbas vértéjumsLai varétu spriest par sociålo atstumtîbu vispår un atse-

viß˚u grupu sociålo atstumtîbu Jelgavå, ir svarîgi izzinåt,

kådas sociålås problémas jelgavnieki uzskata par sva-

rîgåm, cik tås ir izplatîtas un kur cilvéki ar tåm

saskårußies.

7

Péc respondentu uzskata, ar sociålåm problémåm viñi

bieΩåk sastopas pilsétå (25,2% — 55,1%), retåk — mikrora-

jonå (7,8% — 32,0%), daudz retåk måjå, kurå dzîvo (1,1% —

14,4%), un ©imené (0,2% — 8,0%, izñémums ir bezdarbs —

21,7%). Ar apskatåmajåm sociålajåm problémåm vispår pé-

déjå gada laikå nav saskårußies 14,8 — 43,1% respondentu.

1. att. Problémas, ar kuråm respondenti saskårußies pil-

sétå (%)

VisbieΩåk respondentiem pilsétå nåcies saskarties ar vi-

des nepieejamîbu, to atzîméjußi vairåk nekå puse ap-

taujåto. Iespéjams, ka uzmanîbu uz ßo problému saa-

sinåjußi pédéjå laikå masu medijos parådîjußies materiåli,

kas runå par invalîdu problémåm, akcentéjot tießi vides

nepieejamîbu kustîbu invalîdiem.

Tålåk seko bezpajumtniecîba un bezdarbs, ko min ne-

daudz mazåk par pusi respondentu. Bezpajumtnieki, no

vienas puses, ir it kå “neredzamå” sabiedrîbas da¬a, bet,

no otras puses, ja patversme darbojas tikai nakts stundås,

tad dienå viñi k¬üst “redzami” gan ielås un pagalmos, gan

daΩådås iestådés.

Vairåk nekå treßda¬ai respondentu pilsétå nåcies saskar-

ties ar alkoholismu un narkomåniju, kå arî klaiñojoßiem

bérniem, nedaudz mazåk — ar etniskiem aizspriedumiem

un datoratkarîbu. Tikai ceturtajai da¬ai respondentu pé-

déjå laikå nåcies saskarties ar bijußo ieslodzîto integråci-

jas problémåm.

Lîdzîga situåcija ir arî mikrorajonå. Aptaujåtie bieΩåk sa-

stapußies ar alkoholismu un bezpajumtniecîbu (attiecîgi

32,0% un 29,3%), gandrîz uz pusi mazåk — ar vides ne-

pieejamîbu, narkomåniju un klaiñojoßiem bérniem.

Mazåk kå desmitå da¬a respondentu mikrorajonå

saskårußies ar bijußo ieslodzîto integråciju un datorspé¬u

atkarîbu.

2. att. Problémas, ar kuråm respondenti saskårußies

mikrorajonå (%)

Salîdzinoßi retåk problémas ir sastopamas respondentu

dzîves vietå — namå, kurå dzîvo, izñemot alkoholismu, ko

atzîmé 14,4%, un bezdarbu, ko min 8,0% respondentu.

Påréjås problémas atzîméjußi mazåk nekå 5% aptaujåto.

3. att. Problémas, ar kuråm respondenti saskårußies

©imené (%)

Kå visbieΩåk sastopamå probléma ©imené ir bezdarbs, ar to

pédéjå gada laikå saskårußies 21,7% aptaujåto. Kaut arî pil-

sétå, mikrorajonå un namå, kurå dzîvo, datorspé¬u atkarîba

péc minéßanas bieΩuma bija pédéjå vietå, ©imené tå ir otra

bieΩåk atzîmétå probléma, uz to noråda 8,0% respondentu.

Iespéjams, ka tas izskaidrojams tådéjådi, ka ßî atkarîba, pie-

méram, uz ielas nav pamanåma, tå tießi netraucé iedzîvo-

tåjus, bet ©imené tå ir gan pamanåma, gan izraisa problémas.

Tikai treßajå vietå péc minéßanas bieΩuma ©imené ir alko-

holisms (7,6%). Interesanti, ka etniskie aizspriedumi arî

parådås kå probléma, ar kuru sastopas ©imené. Tådas

problémas kå narkomånija, bezpajumtniecîba, klaiñojoßi

bérni ir atzîméjußi mazåk nekå 0,5% aptaujåto.

0 5 10 15 20 25

Datorspé¬u atkarîba 8

Alkohola atkarîba 7,6

Etniskie aizspriedumi 2,6

Vides nepieejamîba 2,4

Bij. ieslodzîto integråcija 0,4

Bezpajumtniecîba 0,4

Narkotiku atkarîba 0,2

Klaiñojoßi bérni 0,2

Bezdarbs 21,7

0 5 10 15 20 25 30 35

Alkohola atkarîba 32






Bezdarbs 14,8


Datorspé¬u atkarîba 7,8

0 10 20 30 40 50 60


Bezdarbs 48,5


Alkohola atkarîba 39,1




Datorspé¬u atkarîba 29,3


8

Tåtad no pétîjuma rezultåtiem var secinåt, ka visos lîme-

ños — gan pilsétå, mikrorajonå, gan namå, kurå dzîvo, un

©imené respondenti ir saskårußies ar daΩådåm sociålajåm

problémåm, kas samérå cießi ir saistîtas ar sociålo at-

stumtîbu.

Problému kå drauda uztverePétîjumå uzmanîba tika pievérsta arî tam, vai problémas ap-

draud respondentus (viedok¬u apkopojumu skat. 8. tabulå).

No iegütajiem rezultåtiem var secinåt, ka salîdzinoßi daudz

mazåk respondentu jütas apdraudéti nekå saskårußies ar

problémåm. Izñémums ßeit ir apdraudétîba ©imené, seviß˚i

no tådåm problémåm kå bezdarbs (sastapußies 21,7%, jü-

tas apdraudéti — 21,5%), narkomånija (attiecîgi 0,2% un

2,0%), bezpajumtniecîba (attiecîgi 0,4% un 2,0%).

Jelgavniekus pilsétå visvairåk apdraud bezdarbs, vides

nepieejamîba, klaiñojoßi bérni un bezpajumtnieki, nar-

komånija un alkoholisms. Íîs problémas atzîméjußi vairåk

nekå piektå da¬a respondentu.

9

Problémas, kas apdraud mikrorajonå, ir lîdzîgas — alko-

holisms, narkomånija, bezpajumtniecîba. Péc minéßanas

bieΩuma treßajå vietå izvirzås etniskie aizspriedumi, kas

mikrorajonå apdraud 11,9%, savukårt bezdarbs mikrora-

jonå apdraud tikai 9,6% aptaujåto.

Måjå sociålås problémas apdraud 1,3% — 4,8% respon-

dentu. Kå izñémums ßeit ir alkoholisms, ko atzîmé 8,3%.

Ìimené respondentus visvairåk apdraud bezdarbs

(21,5%), alkoholisms (7,0%) un datorspé¬u atkarîba

(6,9%). Påréjås problémas kå draudu ©imené atzîmé

mazåk kå 2% respondentu.

Salîdzinoßi vairåk respondentu vispår nejütas apdraudéti,

tådu ir apméram treßda¬a lîdz pusei no visiem aptaujåtajiem.

Problémsituåcijas dinamikas vértéjumsPétîjums ¬auj arî uzzinåt, kå jelgavnieki vérté problémsituå-

cijas dinamiku pilsétå pédéjå gada laikå (skat. 9. tabulu).

Péc respondentu viedok¬a, situåcija ir uzlabojusies (42,6%) vai

palikusi nemainîga (35,9%) vides pieejamîbå. Iespéjams, ka to

var skaidrot ar pilsétå redzamajåm izmaiñåm — parådås arvien

vairåk uzbrauktuvju pie sabiedriskajåm ékåm, rekonstruétajås

ielås u. tml.. Tikai desmitå da¬a aptaujåto uzskata, ka situåcija

vides pieejamîbå pédéjå laikå ir pasliktinåjusies. Par påréjåm

problémåm viedok¬i vairåk nosliecas uz to, ka ståvoklis ir pali-

cis nemainîgs vai pat pasliktinåjies. Situåcija pédéjå gada laikå

ir k¬uvusi sliktåka ar alkohola pårmérîgu lietoßanu (tå domå

55,6%), kaut arî Jelgava ir pieskaitåma tåm paßvaldîbåm, kur ir

ierobeΩota alkohola tirdzniecîba nakts stundås. Jelgavnieki uz-

skata, ka situåcija pasliktinåjusies arî narkomånijas (52,8%) un

datoratkarîbas (40,4%) jomå. Situåcija nav mainîjusies attie-

cîbå uz sekojoßåm problémåm — bezdarbs (43,1%), etniskie

aizspriedumi (43,7%), bezpajumtnieki un klaiñojoßi bérni

(40,6% un 40,4% attiecîgi). Uzlaboßanos ßo problému sakarå

atzîmé apméram desmitå da¬a. Izñémums ir bezdarbs, jo gan-

drîz ceturtå da¬a respondentu uzskata, ka situåcija ir uzlaboju-

sies, un gandrîz tikpat, ka situåcija ir pasliktinåjusies.

No pétîjumå iegütajiem rezultåtiem var secinåt, ka, péc jel-

gavnieku viedok¬a, problémas, kam vajadzétu pievérst

vairåk uzmanîbas, lai panåktu pozitîvas izmaiñas, ir atkarî-

bas — alkohola, narkotiku un datorspé¬u, kå arî bezpajumt-

niecîba. Svarîgi ir saprast, ka ßis ir respondentu subjektîvais

vértéjums, kas, nenoliedzami, ir vérå ñemams un saistîts ar

reålo situåciju un respondentu personîgo pieredzi, bet to

nevar uzskatît par realitåtes pilnîgi objektîvu atspogu¬oju-

mu. Sociålo problému risinåßana nav viegls un åtrs process,

pat tad, ja tas tiek darîts, ne vienmér rezultåti ir redzami ga-

da laikå. Jåatzîmé arî tas, ka vairåkas no apskatîtajåm prob-

lémåm ir akcentétas arî Latvijas kopéjå sociålås iek¬außanas

memorandå un citos dokumentos, kas ¬auj secinåt, ka to ri-

sinåßana ir vairåk vai mazåk prioritåra arî valsts mérogå.

8. tabula. Problémas, kas apdraud respondentus (%)

Problémas Pilsétå Mikrorajonå Måjå, kurå dzîvo Ìimené Nav saskårußies

Bezdarbs 30,5 7,6 4,8 21,5 29,1

Alkoholisms 20,0 23,3 8,3 7,0 32,2

Narkotiku atkarîba 21,7 11,9 2,0 2,0 44,3

Datoratkarîba 12,4 4,3 2,0 6,9 53,5

Bezpajumtniecîba 21,1 13,9 2,4 2,0 41,3

Klaiñojoßie bérni 22,4 8,0 2,4 1,1 45,7

Bijußo ieslodzîto integråcija 15,6 6,7 1,3 0,9 51,1

Etniskie aizspriedumi 18,9 11,9 1,7 1,3 44,8

Vides pieejamîba 24,4 6,7 1,9 2,0 46,1

Citi 3,1 1,9 1,5 2,6 –

Riski integråcijai darba tirgüSociålå integråcija ir ¬oti cießi saistîta ar piesaisti darba tirgum,

apmaksåta darba esamîbu. Kaut arî ES juridiskie dokumenti

(piem., Directives 2000/43/EC un 2000/78/EC) aizliedz diskri-

minåciju péc tådåm pazîmém kå rase, etniskå piederîba, reli-

©iskå piederîba, dzimums, vecums, invaliditåte, seksuålå

orientåcija daΩådås dzîves sférås, arî izglîtîbå un nodar-

binåtîbå, reålajå dzîvé tå tomér ir sastopama. Atseviß˚u grupu

pårståvjiem ir vairåk vai mazåk ierobeΩotas iespéjas sabied-

rîbå, arî integråcija darba tirgü daΩåm grupåm ir apgrütinåta.

Lai noskaidrotu, kåda ßajå jomå ir situåcija Jelgavå, respon-

dentiem tika uzdoti divi jautåjumi — par riska faktoriem, kas

traucé iegüt labi apmaksåtu darbu, un par riska grupåm,

kuråm ir grütîbas iesaistîties darba tirgü. (Skat. 4. un 5. att.)

4. att. Problémas, kas traucé atrast darbu (vértéjums

péc 5 ballu skalas)

Par bütiskåkajiem riskiem, kas traucé iegüt labi ap-

maksåtu darbu, aptaujåtie uzskata atkarîbas — narkotiku

un alkohola, invaliditåti un darba vietu nepieejamîbu in-

valîdiem, izglîtîbas trükumu, iepriekßéju atraßanos ieslo-

dzîjumå (piecu ballu sistémå minéto problému vértéjums

pårsniedz 4 balles). Vairåk nekå trîs ceturtda¬as respon-

dentu narkotiku un alkohola atkarîbu uzskata par ¬oti no-

zîmîgiem traucéjoßiem faktoriem, novértéjot tos ar 5 bal-

lém (79,8% un 76,9% attiecîgi), un tikai pavisam nedau-

dzi neuzskata ßîs problémas par traucéjoßåm darba iegu-

vei, vértéjot ar 1 balli (1,5% un 1,9% attiecîgi). Par mazåk

svarîgiem traucéjoßiem faktoriem (vidéjais vértéjums

3,06 lîdz 3,96 balles) respondenti uzskata vecumu, vese-

lîbas problémas, nespéju uzñemties atbildîbu un ilgstoßu

darba gaitu pårtraukumu. Arî maksimålo 5 ballu vértéju-

mu ßîm problémåm dod daudz mazåk aptaujåto (tå,

piem., vecumam — 39,4%, ilgstoßam darba pårtrauku-

mam — tikai 9,1%). Par vél mazåk traucéjoßiem faktoriem

darba ieguvei respondenti uzskata invalîdu un bérnu ap-

rüpi, datoratkarîbu, etniskos aizspriedumus un dzimumu

(vidéjais vértéjums 2,36 — 2.98).

Etniskos aizspriedumus un dzimumu gandrîz puse res-

pondentu neuzskata par nozîmîgiem traucéjoßiem fakto-

riem integråcijai darba tirgü (ar 1 un 2 ballém tos vérté

attiecîgi 52,4% un 46,3%), jo Latvijas kopéjå sociålås

iek¬außanas memorandå tießi uz ßîm problémåm tiek vér-

sta îpaßa uzmanîba. Iespéjams, ka respondenti îsti neap-

zinås arî datorspé¬u atkarîbu kå riska faktoru (48,1% to

vérté ar 1 vai 2 ballém, uzskatot par nenozîmîgu traucé-

joßu problému, tikai 15,2% dod novértéjumu 5 balles).

0 1 2 3 4 5

Narkotiku atkarîba 4.69

Alkohols 4.66

Invaliditåte 4.51

Izglîtîbas trükums 4.25

Iepriekßéjais ieslodzîjums 4,24

Darba vietas nepieejamîba 4,11

Vecums 3,96

Veselîbas problémas 3,69

Nespéja uzñemties atbildîbu 3,57

Ilgtermiña bezdarbs 3,35

Rüpes par bérniem 2,98

Rüpes par invalîdu 2,88

Datoratkarîba 2,63


Dzimums 2,36

10

9. tabula. Problémsituåcijas dinamikas vértéjums (%)

Problému situåcija pédéjå gada laikå

Pasliktinåjusies Nav mainîjusies Uzlabojusies Nevar novértét

Bezdarbs 22,0 43,1 24,3 10,6

Alkoholisms 55,6 28,5 10,0 5,9

Narkotiku atkarîba 52,8 18,3 8,0 20,9

Datoratkarîba 40,4 20,7 3,7 35,2

Bezpajumtniecîba 32,2 40,6 11,3 15,9

Klaiñojoßie bérni 22,2 40,4 9,8 27,6

Bijußo ieslodzîto integråcija 10,9 31,1 8,6 49,6

Etniskie aizspriedumi 22,6 43,7 12,4 21,3

Vides pieejamîba 10,7 35,9 42,6 10,7

5. att. Grupas, kuråm grütîbas atrast darbu (vértéjums ballés)

Lîdzîga aina redzama, ja apskata riska grupas integråcijai

darba tirgü. Lielåkas grütîbas atrast darbu, péc responden-

tu viedok¬a, ir narkotiku un alkohola atkarîgajiem (vidéjais

vértéjums 4,64 un 4,57 balles), bezpajumtniekiem, bijußa-

jiem ieslodzîtajiem un invalîdiem — gan kustîbu, gan dzir-

des (4,29 — 4,46 balles, puse lîdz trîs ceturtda¬as aptaujåto

dod vértéjumu 5). Tikai péc tam seko çigåni un ilgstoßie

bezdarbnieki. Daudz mazåk aptaujåto uzskata, ka riska gru-

pas ir arî måtes péc bérna kopßanas atva¬inåjuma, datorat-

karîgie un citas etniskås minoritåtes (izñemot çigånus). Tå,

piem., grütîbas atrast darbu datoratkarîgajiem nesaskata

puse respondentu. Gan pie riska faktoriem, gan riska

grupåm integråcijai darba tirgü priekßplånå izvirzås vielat-

karîbas un invaliditåte — ßî projekta mér˚grupas. No tå iz-

riet secinåjums, ka ir nepiecießams pievérst îpaßu uzmanîbu

ßîm grupåm un viñu problému risinåßanai, kå arî viñu in-

tegråcijai darba tirgü, jo apmaksåta darba trükums ir nozî-

mîgs sociålås izolåcijas priekßnoteikums un indikators.

Uzskati par sociålo problému risinåßanuTå kå sociålå atstumtîba ir daudzdimensionåla un komp-

leksa parådîba, ko izraisa daΩådas sociålås problémas, tad

tås risinåßanå ir nepiecießama daΩådu ieståΩu iesais-

tîßanås. Ir jåiesaista gan valsts un paßvaldîbu lîmeña

iestådes un organizåcijas, gan nevalstiskås organizåcijas

(NVO) , arî ©imene un pats indivîds. Sekmîgai problému

risinåßanai ir nepiecießama ßo daΩådo lîmeñu vertikåla un

horizontåla sadarbîba.

Visi problému risinåßanas lîmeñi parådås arî pétîjumå.

Respondenti uzskata, ka problémas jårisina valstij,

paßvaldîbai, izglîtîbas un tiesîbsargåjoßåm institücijåm,

baznîcai un NVO. Atbildîba ir jåuzñemas arî ©imenei un

paßam indivîdam (skat. 10.tabulu).

Gandrîz visu problému risinåßanå lielåkå da¬a atbildîbas, péc

respondentu viedok¬a, ir jåuzñemas valstij un paßvaldîbai. Kå

izñémumu ßeit var minét datorspé¬u atkarîbu, kuras ri-

sinåßanå valsts atbildîbu saskata tikai 11,7%, bet paßvaldî-

bas — 13,5% aptaujåto. Salîdzinoßi maz respondentu uzska-

ta, ka paßvaldîbai jårisina etnisko aizspriedumu problé-

mas –14,1%.

6. att. Valsts un paßvaldîbas atbildîba par problému ri-

sinåßanu (%)

Péc respondentu domåm, indivîdam paßam ir jåiesaistås

visu problému risinåßanå, taçu galvenå atbildîba jåuzñe-

mas par atkarîbåm (alkohola pårmérîgu lietoßanu 45,0%,

narkotiku 39,7% un datorspé¬u atkarîbu 38,1%) un arî

par bezdarba problémas risinåßanu (40,2%). Interesanti,

ka gandrîz piektå da¬a aptaujåto uzskata, ka etniskie aiz-

spriedumi arî ir jårisina indivîdam paßam.

7. att. Indivîda atbildîba par problému risinåßanu (%)

0 10 20 30 40 50

Alkohola atkarîba

Bezdarbs

Narkotiku atkarîba

Datoratkarîba

Etniskie aizspriedumi

Bezpajumtniecîba

Bijußo ieslodzîto integråcija

Klaiñojoßi bérni

Vides nepieejamîba

0 10 20 30 40 50

Vides nepieejamîba

Bezpajumtniecîba

Klaiñojoßi bérni

Bij. ieslodzîto integråcija

Bezdarbs

Alkohola atkarîba


Datoratkarîba

Narkotiku atkarîba

60 70

Paßvaldîbas

Valsts

0 1 2 3 4 5

Narkotiku atkarîgajiem 4,64

Alkohola atkarîgajiem 4,57

Bezpajumtniekiem 4,46

Kustîbu invalîdiem 4,44

Bijußiem ieslodzîtiem 4,41

Dzirdes invalîdiem 4,29

Çigåniem 3,62

Ilgstoßiem bezdarbniekiem 3,44

Péc bérna kopßanas atva¬inåjuma 2,61

Datorspé¬u atkarîgajiem 2,52

Citåm etniskajåm minoritåtém 2,41

11

12

10. tabula. Respondentu viedok¬i par atbildîbu problému risinåßanå

Problémas indivîdam ©imenei paßvaldîbai valstij policijai baznîcai NVO skolai citiem

Bezdarbs 40,2 6,5 35,6 63,7 1,5 0,9 3,9 0,9 0,7

Alkoholisms 45,0 38,9 22,4 31,3 22,4 3,0 5,9 5,9 1,1

Narkotiku atkarîba 39,7 35,1 22,4 34,0 34,8 3,7 9,2 10,2 1,8

Datoratkarîba 38,1 50,4 13,5 11,7 9,8 1,5 2,8 24,1 4,6

Bezpajumtniecîba 14,6 9,4 52,6 60,9 10,2 5,6 8,5 0,4 0,6

Klaiñojoßie bérni 4,3 41,9 39,6 45,2 20,0 4,3 8,3 16,7 1,3

Bijußo ieslodzîtointegråcija 13,5 6,9 35,9 52,8 19,4 7,0 16,3 0,6 3,0

Etniskie aizspriedumi 18,3 17,4 14,1 45,6 4,8 10,9 15,0 15,9 5,6

Vides pieejamîba 1,9 8,9 65,6 59,3 3,0 4,4 24,3 1,9 1,9

Ìimene arî ir atbildîga par visu sociålo problému risinåßa-

nu, taçu bieΩåk tå tiek minéta pie atkarîbas problému ri-

sinåßanas (alkohola– 38,9%, narkotiku — 35,1%, dators-

pé¬u — 50,9%) un klaiñojoßiem bérniem(41,9%). Ìimenei

ir jårisina arî etnisko aizspriedumu problémas (17,4%).

8. att. Ìimenes atbildîba par problému risinåßanu (%)

Skolai, péc respondentu domåm, vairåk jårisina dators-

pé¬u atkarîbas, klaiñojoßo bérnu un etnisko aizspriedumu

problémas. Desmitå da¬a aptaujåto saskata skolas lomu

arî narkotiku lietoßanas problému risinåßanå. Iespéjams,

ka respondenti ßeit akcenté gan ©imenes, gan skolas au-

dzinoßo un sociålås kontroles funkciju. To pilnîgåka rea-

lizåcija, iespéjams, varétu sekmét atkarîbas un etnisko

aizspriedumu problému mazinåßanu vai novérßanu.

Treßda¬a respondentu saskata policijas atbildîbu par narkoti-

ku lietoßanas, apméram piektå da¬a — alkohola atkarîbas, klai-

ñojoßu bérnu un bijußo ieslodzîto integråcijas problému ri-

sinåßanu. No ßiem datiem var secinåt, ka respondenti pie¬auj

atkarîbu risinåßanu ar represîvåm — aizliegßanas un sodîßa-

nas metodém. Grüti saskatît, ko policija varétu darît bijußo ie-

slodzîto integråcijå, ja vien respondenti te nav domåjußi so-

ciålås kontroles nodroßinåßanu, kas varétu novérst recidîvu.

Salîdzinoßi maz respondentu (0,9%– 7,0%) uzskata, ka

baznîcai ir jårisina sociålås problémas, izñemot etniskos

aizspriedumus (tå domå 10,9%), kaut gan tießi reli©iskås

organizåcijas dara diezgan nozîmîgu darbu, pieméram,

atkarîbas problému risinåßanå, bijußo ieslodzîto in-

tegråcijå u.c.

Relatîvi lielu lomu atseviß˚u problému risinåßanå ap-

taujåtie paredz NVO. Péc viñu viedok¬a, NVO (tülît aiz

valsts un paßvaldîbas) ir atbildîgas par tådu problému ri-

sinåßanu kå sabiedriskås vides pieejamîba (24,3%), bijußo

ieslodzîto integråcija (16,3%). Arî etnisko aizspriedumu

risinåßanu respondenti saista ar NVO darbîbu.

IeståΩu darba vértéjumsTå kå respondenti lielu da¬u atbildîbas sociålo problému

risinåßanå saista ar paßvaldîbu, interesanti uzzinåt, kå

viñi vérté atseviß˚u paßvaldîbas ieståΩu darbu. Izvélétas

Jelgavas pilsétas Dome, Sociålo lietu pårvalde un polici-

ja — gan paßvaldîbas, gan valsts, jo tießi ßîm iestådém ir

bütiska loma daudzu problému risinåßanå un prevencé.

9. att. IeståΩu pédéjo 2 gadu darba vértéjums (%)

Sociålo lietu pårvalde

Valsts policija

Paßvaldîbas policija

Dome

0 10 20 30 40 50 60

nevar spriest

nemainîgs

pasliktinåjies

uzlabojies

0 10 20 30 40 50

Bezdarbs

Narkotiku atkarîba


Bezpajumtniecîba

Bijußo ieslodzîto integråcija

Vides nepiejamîba

Datoratkarîba

Klaiñojoßi bérni

Alkohola atkarîba

60

Jåatzîmé, ka lielåkå da¬a respondentu uzskata, ka darbs pé-

déjo 2 gadu laikå ir palicis nemainîgs (25,0% — 40,9%) vai

uzlabojies (27,4% — 47,8%), tikai nedaudzi (5,2% — 9,3%)

saskata ieståΩu darba pasliktinåßanos. Darbîbas dinamikas

vértéjums vispozitîvåkais ir Jelgavas Domei un paßvaldîbas

policijai (darbs uzlabojies — 47,8% un 42,8% attiecîgi).

Valsts policijas darbu vairåk respondentu vérté kå palikußu

bez izmaiñåm. Gandrîz vienåds skaits respondentu — ce-

turtå da¬a — uzskata, ka Sociålo lietu pårvaldes darbs ir uz-

labojies vai palicis nemainîgs. Interesanti, ka gandrîz puse

(42,2%) aptaujåto atzîmé, ka par ßîs iestådes darbu pédéjo

2 gadu laikå nevar spriest. Iespéjams, ka iedzîvotåjiem nav

bijusi saskare ar Sociålo lietu pårvaldi, kaut gan tå ne vien-

mér nepiecießama, lai dotu vértéjumu (Domes un paßvaldî-

bas policijas darbu nespéja novértét tikai 14% aptaujåto),

vai arî respondenti neatpazîst ßîs iestådes nosaukumu.

Sociålie kontaktiSvarîgs dzîves kvalitåtes rådîtåjs ir indivîdu sociålie kontakti. Tie

raksturo indivîda iesaisti sabiedrîbå. Sociålo kontaktu izpéte ir

svarîga arî sociålo tîklu veidoßanai. Sociålie tîkli var iek¬aut se-

vî gan formålus, gan neformålus resursus, un kå vieni, tå otri

ir nozîmîgi sociålo problému risinåßanå. Problému risinåßana

nevar balstîties tikai un vienîgi uz oficiålo ieståΩu aktivitåtém,

svarîga ir arî indivîda iesaistîßana, viña motivåcija un paßa ak-

tivitåtes. Lai indivîdiem piek¬ütu, viñus motivétu, iesaistîtu, var

izmantot viñu sociålos tîklus, kas atspogu¬ojas sociålajos kon-

taktos un to intensitåté. Sociålo kontaktu referentås grupas iz-

dalîtas, balstoties uz iepriekß veikto pétîjumu rezultåtiem.

Pétîjuma rezultåti råda, ka respondenti visbieΩåk tiekas ar

draugiem un kaimiñiem. Tikai 4,1% aptaujåto pédéjå mé-

neßa laikå ar viñiem nav tikußies, bet puse to dara bieΩåk

kå katru otro — treßo dienu. Diezgan bieΩi jelgavnieki tie-

kas arî ar radiniekiem. Daudzi (44,8%) bieΩi tiekas ar dar-

ba kolé©iem (jåatzîmé, ka no izlasé iek¬autajiem paståvî-

gu darbu strådå 46,5%), bet desmitå da¬a ar darba ko-

lé©iem kontaktéjas 1 lîdz 5 reizes ménesî. Taçu vairåk

nekå treßda¬ai ßådu kontaktu vispår nav.

Gandrîz vienåds daudzums respondentu atzîmé 1 lîdz 5

tikßanås ar medicînas darbiniekiem pédéjå méneßa laikå

un to, ka viñiem ßådu tikßanos nav bijis.

Tiem, kas måcås, bieΩas tikßanås ir ar studiju/måcîbu

biedriem. Interesanti, ka tikai 11,1% respondentu pie no-

darboßanås norådîjußi, ka viñi måcås, bet ar måcîbu/stu-

diju biedriem retåk vai bieΩåk pédéjå méneßa laikå ir ti-

kußies 32,6% aptaujåto.

Liela da¬a respondentu pédéjå méneßa laikå nav tikußies

ar sociålås palîdzîbas, paßvaldîbas darbiniekiem, iespéja-

miem darba devéjiem un NVO pårståvjiem. Ja ßådi kon-

takti bijußi, tie parasti nav bieΩi un regulåri. 1 lîdz 5 reizes

pédéjå méneßa laikå ar iespéjamiem darba devéjiem ti-

kußies 25,2%, ar paßvaldîbu darbiniekiem — 21,9%, ar so-

ciålås palîdzîbas darbiniekiem — 14,3% respondentu.

No pétîjuma rezultåtiem var secinåt, ka respondentiem

dominé neformålie kontakti ar draugiem, kaimiñiem un

radiem, un tie ir daudz intensîvåki nekå påréjie sakari.

Nodarbinåtajiem un tiem, kas måcås, ir bieΩas tikßanås ar

kolé©iem. Formålie kontakti ar daΩådu ieståΩu darbinie-

kiem lielåkajai da¬ai aptaujåto pédéjå méneßa laikå vai nu

nav bijußi, vai arî tikßanås ir relatîvi retas.

Neskatoties uz to, ka jelgavnieki saskata Jelgavå daudz

problému, ka da¬a jütas no ßîm problémåm apdraudéti,

dominéjoßais vairåkums respondentu (88,7%) tomér ir

apmierinåti ar dzîvi ßai pilsétå.

7. att. Respondentu sociålie kontakti pédéjå méneßa laikå (%)

0 reizes

1–5 reizes

6–10 reizes

>11 reizes

Iespéjamie darba devéji

Sociålais palîdzîbas dienests

Paßvaldîbas darinieki

Darba kolé©i

Draugi

Kaimiñi

Radinieki

Medi˚i

Måcîbu/studiju biedri

NVO pårståvji

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90

13

Lai noskaidrotu alkohola, narkotisko un psihotropo vielu

un spé¬u atkarîgo un lîdzatkarîgo vajadzîbas, problémas

un to risinåßanas iespéjas, tika intervéti vairåki eksperti:

Jelgavas Sociålo lietu pårvaldes vadîtåja Rita Stüråne,

Jelgavas Sociålo lietu pårvaldes vecåkå speciåliste Irina

Bançuka, Jelgavas Sociålo lietu pårvaldes sociålå darbi-

niece Gunda Balode, Jelgavas Sociålo lietu pårvaldes psi-

holo©e Dace Zelça, Jelgavas pilsétas Atkarîbu profilakses

kabineta vadîtåja Mårîte Ose, Jelgavas narkolo©iskås

slimnîcas 2. noda¬as vadîtåjs Genådijs Vihñéviçs, alkohol-

terapeits, Anonîmo Alkoholi˚u grupas neformålais lîderis

Andris Knapßis, Minesotas programmas vadîtåja Jelgavå

Mårîte Kupréviça, Jelgavas pilsétas nakts patversmes so-

ciålå darbiniece Sanita Jaunzema, Jelgavas psihoneiro-

lo©iskås slimnîcas “ÌintermuiΩa” galvenå årsta vietniece

Aisma Bredovska, Jelgavas Municipålås policijas medicî-

niskås atskurbtuves priekßnieks Artürs Íurma, spé¬u zåles

N pårvaldnieks.

14

1.4. Mér˚grupu problémas un to risinåjumiekspertu skatîjumå1.4.1. Atkarîgie

1.4.1.1.Mér˚grupas un tås problému raksturojums

Intervijas parådîja, ka, lai gan Jelgavas pilsétas Dome un

tås institücijas daudz dara pétîjuma mér˚grupu problé-

mu risinåßanå, gan pilsétas iedzîvotåji kopumå, gan in-

tervétie eksperti bieΩi vien par to nav pietiekami informé-

ti. Visplaßåko atkarîgo cilvéku raksturojumu sniedza Jel-

gavas Atkarîbu profilakses kabineta vadîtåja Mårîte Ose.

Atkarîbu profilakses kabinets izveidots pirms 3 gadiem,

bet no 2003. gada rudens ir Jelgavas Sociålo lietu pårval-

des pak¬autîbå. Kabinetå strådå divi darbinieki — kabine-

ta vadîtåja (beigusi sociålå darba un sociålås pedago©ijas

augstskolu “Attîstîba”) un ielu darbinieks — aprüpétåjs.

Darbîbas finanséßana — algas makså Sociålo lietu pårval-

de (paßvaldîba), ß¬irces, prezervatîvus un testus apmakså

AIDS centrs (valsts). Atkarîbu profilakses kabineta darbî-

bas mér˚is ir ierobeΩot HIV, hepatîta B un C un seksuåli

transmisîvo saslimßanu izplatîbu intravenozo narkotiku

un citu atkarîbas vielu lietotåju vidü.

Atkarîbu Profilakses kabinetam ir sadarbîba ar vairåkåm

paßvaldîbas un nevalstiskajåm organizåcijåm.

Galvenås sadarbîbas iestådes ir narkolo©ijasslimnîca, krîzes centrs, nakts patversme, polici-ja, Poliklînika, galvenokårt, ginekolo©ijasnoda¬a un ådas–venerolo©iskais dispansers,Sociålo lietu pårvalde, Dome, skolas, “Junda”,cietums.*

Sadarbîba notiek daΩådos veidos — sniedzot finansiålu

atbalstu, kopîgi veidojot pasåkumus, kopîgi risinot prob-

lémas utt.

Sadarbîba ir laba, es esmu apmierinåta. Visosseminåros, kur es eju, izrådås, ka Jelgavai irvislabåkå sadarbîba ßim kabinetam.

Ar sporta aktivitåtém es vél tå neesmumé©inåjusi, bet es domåju, ka nebütu problé-mas, ja es ietu un pati lügtu.

No teiktå var secinåt, ka sadarbîba vairåk ir atkarîga no

kabineta darbinieku aktivitåtes, labås gribas un perso-

nîgås iniciatîvas un kontaktiem, kaut gan vadîtåja uzsver,

ka ar sadarbîbu ir apmierinåta.

Atkarîbu profilakses kabineta darbs galvenokårt notiek ar

bérniem un jaunießiem. Mér˚grupas:

• narkotiku, alkohola lietotåji,

• datorlietotåji (¬oti maz), spé¬u automåtu lietotåji,

• bérni, kuriem ir problémas ©imené, kuri negrib måcî-

ties,

• lîdzatkarîgie — vecåki (reti, bet ir bijußi).

Vidéjais vecums ir 14 — 19 gadi. Spé¬u au-tomåtu lietotåji — 18 — 22 gadi, tie ir puißi, ku-ri apzinås, ka nupat jau nav kaut kas kårtîbå…Nåk arî tådi lîdz 25 gadi pårbaudîties uz HIV,bet viñi negrib runåt. Viñi runå, kå lieto, kå ga-tavo, viñiem patîk par to ståstît. Katram ir sa-va metode, kå viñß gatavo, viñi mani iepazîsti-na ar to, kå amfetamînu ß˚aida... Bet tikai ne-liec viñiem årstéties. Vecåkais narkomåns manir 38 gadi. Viñß nåk parunåties... årstéties ne-grib.

* Intervijås eksperti brîvi pauda savu viedokli, kas var atß˚irties no oficiålås noståjas

Lîdzatkarîgie vecåki nåk maz, nåk turîgu cilvé-ku vecåki, konsultéju, kå palîdzét.

Visvairåk tomér tiek strådåts ar narkotiku lietotåjiem, kas

uz kabinetu nenåk, bet ar viñiem notiek “ielu darbs”.

Kabinets piedåvå sekojoßus pakalpojumus:

• informåcijas sniegßana par årstéßanås un rehabilitåci-

jas iespéjåm,

• konfidenciålas konsultåcijas HIV/AIDS, STS un atkarîbu

jautåjumos,

• sociålås un medicîniskås palîdzîbas organizéßana

• eksprestesti — HIV, B hepatîts, sifiliss, grütniecîba,

• ß¬irçu un adatu apmaiña.

Kabinets sniedz morålu atbalstu, uzklausa, ¬auj izrunåties,

konsulté par droßu seksu, izsniedz ß¬irces un prezervatî-

vus, palîdz meklét darbu —

...darba piedåvåjumi caur avîzi, ¬auju viñiem tezvanît...,

palîdz atrast brîvå laika pavadîßanas iespéjas (sociålå re-

habilitåcija) —

“Intriga”... divas meitenes, kuras ¬oti gribéjadejot estrådes dejas... Visi ßie pasåkumi maksådiezgan lielu naudu... Es palüdzu, vai viña ne-varétu divas meitenes pañemt. Mana meita (ve-dekla) atsaucås un pañéma viñas galîgi par vel-ti. Jå, viña nevarés pañemt desmit, bet vienu ot-ru viña var pañemt. “Véja zirdziñå” arî manpañéma vienu meiteni.

Kabineta sniegtie pakalpojumi ir bez maksas pilnîgi visiem.

M. Ose ir pårliecinåta, ka par galveno céloni atkarîbas

problémåm var uzskatît disfunkcionålu ©imeni un atkarî-

bas vielu pieejamîbu.

Galvenais kå vienai, tå otrai grupai ir ©imenessiltuma trükums, nav vecåku uzmanîbas. Vecå-ki daudz strådå, paßi ir ar problémåm, nepilnas©imenes.

Vecåkiem nav laika. Ir tå, ka bérns lieto piecusgadus narkotikas, un tévs ar måti nezina.

Var minét arî ierobeΩotas brîvå laika pavadîßanas iespéjas

(tam iemesls — resursu trükums).

Mér˚grupu galvenås problémas

• izglîtîbas trükums, kas, galvenokårt, ir tåpéc, ka viel-

atkarîgie neapmeklé skolu, kavé stundas

17–gadîgs puisis måcås vakarskolå 6. klasé,viñam ir neérti atrasties skolå starp lîdzîgiem...

...viñi izgåjußi cauri visåm skolåm Jelgavå unrajonå, viens otrs divas reizes gadå maina sko-lu. Viñß vienkårßi neiet, tad viñu atskaita, tadviñß meklé nåkoßo, tad nebeidz, meklé atkalnåkoßo.

• nav darba. Darbu atrast ir grüti, jo nav izglîtîbas, ir ne-

pilngadîgi, negatîva iepriekßéjå darba pieredze ma-

zinåjusi uzticîbu darba devéjam.

Viñus negrib ñemt darbå, viñi strådå pie saim-niekiem un gadîjuma darbus, lielåkå da¬a, gan-drîz visi... Privåtie uzñéméji viñiem nemaksånaudu oficiåli, viñiem tas iet konvertos. Un bie-Ωi viñi netic darba devéjam, jo viñi nostrådå ne-dé¬u un naudiñu nesañem. Íie darba devéjimeklé atkal nåkoßo tådu paßu.

• nav atbalsta, kontakta ©imené. Tas ir gan atkarîbu

problémas célonis, gan var büt arî sekas,

• naudas trükums,

• kriminålpårkåpumi (zagßana),

• seksuåli transmisîvo slimîbu (STS) izplatîßanås,

• agra dzimumdzîves uzsåkßana,

• nelabvélîga vide un da¬éja sociålå atstumtîba, kas

vairåk attiecinåma uz ielu bérniem. Draugi, lielåkoties,

ir no lietotåju vides.

Skoléniem ir klasesbiedri, draugi. Pieñem tåpatkå smé˚étåji, i nesmé˚étåji, i smé˚étåji tåpatkopå iet. Bet ir tie bérni, kas ir ielu bérni, tiemir sava vide, tie ir savå vidé. Kådå pagalmå viñßparunå, bet tur nebüs draudzîgås attiecîbas.

Jelgavas narkolo©iskås slimnîcas 2. noda¬as vadîtåjs

Genådijs Vihñéviçs noråda uz lîdzîgiem atkarîbas célo-

ñiem un lîdzîgåm alkohola, narkotisko un psihotropo vie-

lu atkarîgo problémåm.

BOVU (bezpe¬ñas organizåcija valsts uzñémums) Jelgavas

narkolo©iskå slimnîca sniedz palîdzîbu iedzîvotåjiem ar

alkoholisma un narkotisko vielu atkarîbu.

Slimnîca paståv kopß 1988.gada, kad tå k¬uva par atse-

viß˚u iestådi, atdaloties no Jelgavas psihoneirolo©iskås

slimnîcas. Viena no Jelgavas narkolo©iskås slimnîcas

struktürvienîbåm ir ambulatorå noda¬a, kas veic uzskaiti

par atkarîgajiem Jelgavas pilsétå un rajonå. 1. noda¬å

darbojas Minesotas programma — plånveida terapija, kas

Latvijå ieviesta ~1991.g. un balstîta uz rehabilitåciju un

psihoterapiju (20 gultasvietas), strådå 8 darbinieki (ap-

makså valsts, pacienta lîdzdalîbas maksåjumi).

2. noda¬a ir akütå noda¬a, kur sniedz neatliekamo palîdzî-

bu pacientiem ar smago abstinences sindromu (apmakså

15

valsts), ßeit darbojas arî pusaudΩu detoksikåcijas un mo-

tivåcijas programma. 2. noda¬å uzñem pacientus no visas

valsts (40 gultasvietas), ßeit strådå 20 darbinieki.

Salîdzinot ar situåciju pirms 10 gadiem, paßlaik slimnîcå

årstéjas salîdzinoßi mazåk narkomånu. Tas izskaidrojams

ar vairåkiem faktoriem:

• vieglås narkotikas pédéjå laikå k¬uvußas daudz vieglåk

pieejamas, to lietoßana retåk izraisa nepiecießamîbu

årstéties slimnîcå;

• agråk lietoja paßtaisîtas narkotikas no opiåtu grupas,

tagad tås ir mazåk pieejamas, un lietotåji påriet uz

„vieglåkåm” narkotikåm (nav tik izteikts abstinences

sindroms);

• narkomåni negrib årstéties, jo viñiem patîk savs

dzîvesveids un nav motivåcijas kaut ko mainît;

• narkomåni netic årstéßanas jégai, iespéjai izårstéties.

Jelgavas narkolo©iskajai slimnîcai izveidojusiesveiksmîga sadarbîba ar Jelgavas policijaspårvaldes Narkotiku apkaroßanas biroju (eks-pertîzes, konsultåcijas u.c.), mazliet ar JelgavasMunicipålo policiju, bet ar påréjåm Jelgavas in-stitücijåm nekådas saistîbas nav.

2. noda¬as darbinieki sniedz neatliekamo palîdzîbu akütos

gadîjumos ar alkohola vai narkotiku psihozém, abstineces

(pa©iru) detoksikåcija. Sekot pacientu tålåkai dzîvei nav

noda¬as uzdevums, un, kå uzskata G. Vihñéviçs, paßlaik

par izrakstîtiem pacientiem neviena institücija neatbild.

Tålåka årstéßanås, îpaßi narkomånijas gadîjumå, ir tikai

paßa pacienta un viña ©imenes atbildîba, turklåt årstéßa-

na ir dårga. Noda¬as darbinieki rekomendé pacientiem ie-

saistîties t.s. narkomånu komünås, kur notiek rehabi-

litåcija (valsts apmaksåta programma), bet reåli pacien-

tam ßeit jåmakså zinåma naudas summa, kas daudziem

nav iespéjams.

Pédéjos gados noda¬å mainîjußås darba metodes — årsté-

ßanas laiks k¬uvis îsåks, årstéßana ir tikai brîvpråtîga, uz-

labojusies medikamentu kvalitåte.

Spé¬u atkarîgos Jelgavas narkolo©iskajå slimnîcå neårsté,

jo tas nav iek¬auts valsts programmå. Íådos gadîjumos

iespéjams griezties pie privåti praktizéjoßiem årstiem.

BieΩi azartspéles kombinéjas ar alkohola atkarîbu, tad ßîs

atkarîbas var årstét kopå.

Pédéjo gadu tendences råda, ka pieaug t.s.pirmreizéjo pacientu skaits (îpaßi 2003.gadå),visvairåk palielinås jaunu cilvéku un sievießuîpatsvars.

Jelgavå narkomånijas izplatîba krasi nepalie-linås. To var izskaidrot ar aktîvu policijas dar-bu (pagåjußå ziemå Jelgavå nebija heroîna). Laigan narkomånijas izplatîba bérnu un pusaudΩuvidü joprojåm ir augsta, Jelgavas skolås situå-cija varétu büt nedaudz uzlabojusies.

Paßlaik slimnîcas darbinieku skaits netiek no-teikts ar normatîviem, to nosaka slimnîcas ad-ministråcija atbilstoßi finansu resursiem. 2. no-da¬å darbinieku trükst, un esoßie darbiniekistrådå 1,5 slodzi lielå darba apjoma dé¬. Profe-sionå¬us noda¬ai piesaistît ir grüti zemå atalgo-juma dé¬ (pieméram, medicînas måsas sañemminimålo algu).

Péc eksperta teiktå, slimnîcai ir ierobeΩoti finansu un ma-

teriålie resursi. Noda¬å nav iespéjams veikt remontu un

uzlabot materiåli tehnisko båzi nepiecießamajos apjomos.

Galvenå probléma slépjas atß˚irîgå dzîvesveidåun uzskatos starp „parastajiem” cilvékiem unatkarîgajiem. Nevar runåt par narkomånu in-tegråciju, kamér nav mainîta viñu vértîbu sisté-ma. Narkomåni ir apmierinåti ar savu îpatnéjoun sareΩ©îto dzîvesveidu un nevélas to mainît.Kamér påréjå sabiedrîba cenßas viñiem palîdzét,atkarîgie to izmanto savu mér˚u sasniegßanai.

Valsts likumdoßana paredz, ka narkomånu detoksikåcija ir

plånveida — narkomånam jånåk uz slimnîcu ar rajona

narkologa nosütîjumu u.c. dokumentiem, kå arî ar véléßa-

nos årstéties. Narkomånijas årstéßanai ir noteiktas kvotas

(Jelgavas pilsétå tås netiek pårsniegtas). Alkohola detok-

sikåcija (relatîvi vieglåka kå narkomånijai) tai paßå laikå

noteikta kå neatliekamå palîdzîba.

Visu veidu atkarîbas ir sociålas slimîbas, kamsaknes mekléjamas kultürå, izglîtîbå u. tml.Vecåki ©imenés ir aizñemti, skolas no ßîm prob-lémåm izoléjas. Atkarîgie ir atstumti, jo sabied-rîba atkarîbu uzskata par pieradumu un izlaidî-bu, ko ir jåsoda nevis jåårsté. Cilvéki ar ßåduattieksmi provocé slimîbas attîstîbu.

Eksperts noråda uz atkarîbas un noziedzîbas saistîbu —

atkarîgie nevar eksistét, ja nav saistîti ar nozie-dzîbu. Ja alkoholi˚is degradéjas visås sférås,tad narkomånam diezgan ilgi saglabåjas augstsintelekts, bet sociåli un moråli viñß degradéjas¬oti åtri. Lîdz ar to narkomåni veiksmîgipielågojas un prot izmantot situåciju savå labå.

16

Andris Knapßis, alkoholterapeits, Anonîmo Alkoholi˚u

grupas neformålais lîderis, kå galvenås problémas min

sabiedrîbas negatîvo attieksmi pret bijußajiem alkoholo-

˚iem, neieinteresétîbu no paßvaldîbas, policijas un citåm

saistîtåm iestådém, darba un dzîvok¬a trükumu, veselîbas

problémas.

Kustîba Anonîmie Alkoholi˚i (turpmåk AA) Latvijå darbo-

jas jau 16 gadus, Jelgavå — 13 gadus. AA mér˚is ir sniegt

atbalstu cilvékiem ar atkarîbas problémåm. Tå ir paßpalî-

dzîbas, psihoterapijas grupa, kurå cilvéki viens otram pa-

lîdz.

Péc eksperta teiktå, noteikta biedru uzskaite netiek veik-

ta, Jelgavå ir apméram 100 AA kustîbas dalîbnieku, kuri

darbojas 4 grupås.

Bet caur tåm ir izgåjußi ¬oti daudz cilvéku. AAir nåkamais solis péc Minesotas programmas,bet nåk arî tie, kuri nav tajå piedalîjußies.

Vienu reizi ménesî tiek izdota AA kustîbas avîze “Latvijas

Vînoga”.

AA ir specifiska kustîba, jo tå balstås uz anonimitåtes

principiem, tå nepieñem nekådu samaksu par saviem pa-

kalpojumiem, kå arî nepieñem nekådus ziedojumus ne no

AA avotiem. AA ir 12 tradîcijas, uz kuråm balstîti ßîs kus-

tîbas principi — katrai grupai pilnîbå sevi jåuztur, nepie-

ñemot palîdzîbu no årpuses. Viens no AA principiem ir

nereklamét to, kas saskan ar jau augståk pieminéto ano-

nimitåtes noståju.

AA kustîba pamatå atbalsta un palîdz alkoholi˚iem, lai

gan tas netiek liegts arî no citåm atkarîbåm cietußajiem.

Notiek slégtas un atklåtas sapulces. Slégtajås piedalås ti-

kai atkarîgie, bet atklåtås ir atvértas visiem — gan ©ime-

ném, gan darba devéjiem, draugiem, radiniekiem un ci-

tiem.

AA paståv un pårtiek tikai no ziedojumiem, tainav citu ienåkumu, lîdz ar to tiek realizéta vie-na no tradîcijåm, jeb principiem — uzturét sevipaßiem. Citås pilsétås AA kustîbu atbalsta unar telpåm nodroßina baznîcas.

Jelgavå uz AA sapulcém nåk ne tikai alkohola atkarîgie,

bet arî narkotiku un azartspé¬u atkarîgie. Citås pilsétås

ßiem atkarîgajiem ir savas grupas.

Alkohols, kå uzskata Andris Knapßis, Latvijå un citur ir

bizness, un katra cilvéka paßa izvéle ir lietot to vai né, to-

mér valsts ir lîdzatbildîga alkoholisma problému ri-

sinåßanå. Ar alkoholi˚iem neviens negrib “piñ˚eréties”,

pret viñiem ir negatîva, nievåjoßa attieksme, kas bieΩi

vien traucé veiksmîgi risinåt ßo problému sabiedrîbå, jo

trükst izpratnes.

Alkohola atkarîgos darbå pieñem tie, kuri paßiir saskårußies ar ßo problému, atsaucîgåki ir arîpret AA kustîbas dalîbniekiem un tiem, kuri irårstéjußies Minesotas programmå. Daudzi pécMinesotas programmas atgrieΩas, tur kur bija —nav dzîvok¬a, nav darba, kas traucé cilvékamatgriezties normålå dzîvé bez atkarîbas. Arî me-dicînas pakalpojumu un zå¬u dårdzîba ir fak-tors, kas alkohola atkarîgajam var traucét at-teikties no alkohola, jo, pårtraucot to lietot, ve-selîbas problémas liek sevi manît.

Alkoholisms un atkarîbas vispår, kå uzsver A. Knapßis, ir

jütu slimîbas, kuru pirmsåkums mekléjams ©imené, skolå,

jo ar alkohola palîdzîbu cilvéks måcås risinåt savas prob-

lémas. AA bieΩi saskaras ar neieinteresétîbu no paßvaldî-

bas, policijas un citåm saistîtåm iestådém.

Mårîte Kupréviça, Minesotas programmas vadîtåja Jel-

gavå, paståstîja, ka Minesotas programmas mér˚is ir

darboties un strådåt ar visa veida atkarîbåm, kådas sa-

stopamas Latvijå — alkoholismu, narkotiku atkarîbu,

azartspé¬u atkarîbu. Minesotas programmå (turpmåk MP)

nok¬üst pacienti, kuri labpråtîgi vélas turpinåt årstéßanos

péc motivåcijas vai detoksikåcijas programmas beigßa-

nas. MP vadås péc 12 so¬u filozofijas programmas, kura

darbojas grupas psihoterapijas veidå. Latvijå Minesotas

programma darbojas 10 gadus. Katram dalîbniekam par

årstéßanos ßajå programmå jåmakså 56 latus. MP darbo-

jas arî Rîgå. 1570 cilvéki ßobrîd ir izgåjußi ßo programmu.

MP pamatpersonåls ir psihoterapeits, psiho-logs — programmas vadîtåjs, alkoholterapeiti,årsts narkologs, deΩuranti. Reizi nedé¬å ir iespé-ja tikties ar måcîtåju kå étisko padomdevéju..

Minesotas programma strådå ar alkohola, narkotiku,

azartspé¬u atkarîgajiem, kå arî ar lîdzatkarîgajiem. Års-

téßanos apmakså slimokase, bet katram dalîbniekam

jåveic lîdzdalîbas maksåjums. Piedalîßanås programmå ir

brîvpråtîga.

Kå uzskata Mårîte Kupréviça, viena no galvenajåm prob-

lémåm ir neinformétîba par iespéjåm nok¬üt un årstéties

ßajå programmå. Informåcija par MP ir iegüstama inter-

netå, kas ne vienmér ir pieejams konkrétajåm mér˚-

grupåm.

17

Latvijå visa veida atkarîbas ir ¬oti izplatîtas. Alkohola, nar-

kotiku un citåm atkarîbåm, kå noråda M. Kupréviça, nav

viens konkréts célonis. Tå, pirmkårt, ir slimîba. Atkarîga

personîba veidojas jau no bérnîbas, ©imené. BieΩi vien

alkoholisms ir kå paaudΩu probléma — to lieto paaudΩu

paaudzés. Nozîmîgs atkarîbu célonis ir bezcerîba —

problémas ©imené, problémas ar darbu, kas noved pie

negatîvåm sajütåm. Ir jårada apståk¬i, lai cilvéki justos

labi. Katrai atkarîbai lîdzi nåk lîdzatkarîba — cieß bérni un

©imenes.

Likumi un aizliegumi nespéj un nespés ietekmétalkoholi˚us, jo atkarîgais atradîs veidus, kåapiet ßo likumu un iegüt to, ko vélas. Likum-doßanå sastopamas pretrunas, likumi nav ko-rekti izstrådåti.

M. Kupréviça uzskata, ka piespiedu kårtå alkoholisma

årstéßanå neko nevar panåkt, ir nepiecießama “normåla”

attieksme, pieeja.

Alkoholisma un citu atkarîbu sekas ir negatîvas — cieß

gan paßi atkarîgie, gan viñu ©imenes, bérni, bieΩi sekas ir

tra©iskas nåves un citi nelaimes gadîjumi.

Péc eksperta teiktå — jauni cilvéki bieΩåk nonåk atkarîbu

varå — nodzeras, lieto narkotikas. Pédéjå laikå pieaug sie-

vießu skaits, kuras ir alkoholi˚es — iemesls ir visat¬autîba,

vienlîdzîbas nepareiza izpratne. Alkohola plaßå pieejamî-

ba noved arî pie pusaudΩu un pat bérnu alkoholisma.

Daudzi atkarîgie nezina, ka ir ßåda programma,daudziem nav naudas, lai to izietu, bütu nepie-cießams lielåks sociålo dienestu un paßvaldîbuatbalsts, kuri varétu palîdzét apmaksåt årstéßa-nos.

Jelgavas Sociålo lietu pårvalde jau 2 gadus 5 alkoholat-

karîgajiem un 2 narkomåniem kå sociålås palîdzîbas vei-

du piedåvå iespéju apmaksåt pacientu lîdzdalîbas

maksåjumus par årstéßanos.

Pieejamajai informåcijai par MP un alkoholis-ma årstéßanu ir jåbüt daudzpusîgai — bieΩi irinformåcija par årstéßanås iespéjåm Rîgå, betJelgava netiek pieminéta. Íobrîd par MP in-formåciju interesenti iegüst caur paziñåm,draugiem, radiniekiem.

Iespéjamais alkoholisma un citu atkarîbu risinåjums, kå

uzsver M. Kupréviça, ir plaßa informéßana — gan televî-

zijå, gan citos plaßsaziñas lîdzek¬os, kam ßobrîd nepietiek

naudas. Obligåti ir nepiecießami informatîvi bukleti.

Par alkohola un citåm atkarîbåm atbildîgie ir ©imene,

skola, paßvaldîba, valsts — plaßs institüciju loks. M. Kup-

réviça uzskata, ka atbildîba ir jåuzñemas arî darba devé-

jiem, jo, iespéjams, viñi ir lîdzatbildîgi. Valstij bütu jåatbild

par alkohola raΩoßanas un tirdzniecîbas sekåm — jåsniedz

palîdzîba tiem, kuriem tas izraisîjis atkarîbu. Ir jåveido at-

vese¬oßanås grupas — starpposmi MP — pirms un péc tås,

lai cilvéks ar atkarîbas problémåm varétu sañemt atbal-

stu, spétu pielågoties. MP Jelgavå uzñem pacientus no

visas Latvijas — gan sievietes, gan vîrießus ar jebkura vei-

da atkarîbåm.

Èpaßa atkarîgo grupa ir bezpajumtnieki. Ieskatu ßîs grupas

problémås sniedz intervija ar Jelgavas pilsétas nakts pa-

tversmes sociålo darbinieci Sanitu Jaunzemi.

Jelgavas paßvaldîba dibinåjusi nakts patversmi 1998.

gadå. Izveidoßanas iniciators bija patversmes tagadéjais

direktors. Tå atrodas PulkveΩa O. Kalpaka ielå 9, ßî nama

pagrabståvå, ar kopéjo platîbu 880 m2.

Kopumå patversmé strådå 10 cilvéki: direktors, saimnie-

cîbas pårzinis, lietvede, sociålais darbinieks, 3 aprüpétåji,

3 deΩuranti, vél ir pavåre, kas pieved édienu. Cilvékam

katru reizi, ierodoties patversmé uz pårnakßñoßanu, tiek

pårbaudîts, vai viñß nav alkohola reibumå (virs 0,5√). Ja

reibums tiek konstatéts, nakßñoßana patversmé tiek at-

teikta un persona vai nu tiek nogådåta atskurbtuvé, vai

arî pati dodas projåm.

Aprüpétåji pårbauda iemîtnieku higiéniskoståvokli, ik reizi tiem ierodoties. Nepiecießamî-bas gadîjumå klienti tiek atbrîvoti no utîm.

Patversme darbojas no plkst.19.00 lîdz 8.00. Tås iemîtnie-

kiem tiek nodroßinåtas brokastis un vakariñas.

Nakts patversmes galvenais uzdevums ir nodroßinåt bez-

pajumtniekus ar naktsmîtni. Patversmé ir 3 gu¬amtelpas,

2 vîrießiem un viena sievietém. Vienlaicîgi patversme var

izmitinåt 31 bezpajumtnieku. Kopumå vérojama tenden-

ce, ka patversmes apmeklétåju skaits palielinås ar katru

gadu.

Ziemas periodå patversmes apmeklétåju k¬üst vairåk. Tas

skaidrojams ar laika apståk¬u maiñu, jo rudenî un ziemå

bezpajumtniekiem ir daudz grütåk pårnakßñot åra

apståk¬os. Kopéjå skaita palielinåjumu S. Jaunzeme skaidro-

ja ar to, ka bezpajumtnieki paßi viens otru informé par pa-

tversmes esamîbu un tås sniegtajiem pakalpojumiem, lîdz

ar to jau pirmajå ieraßanås dienå cilvéki ir labi informéti.

Rezultåtå aizvien vairåk cilvéku nåk péc palîdzîbas. Parasti

nåk vieni un tie paßi. Patversmes klientu skaita pieaugums

18

neliecina par kopéjo bezpajumtnieku skaitu Jelgavå. Tas nav

tik viegli nosakåms un tådé¬ lîdz ßim nav zinåms.

Nakts patversme sadarbojas ar tådåm institücijåm kå:

• Sarkanais Krusts: patversme Sarkanajam Krustam dod

izziñas par personåm, kas uzturas patversmé, lai tås

varétu sañemt humåno palîdzîbu;

• Nodarbinåtîbas valsts a©entüra: re©istré bezdarbnie-

kus, iesaista tos apmåcîbas kursos;

• Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvalde: sadarbîba do-

kumentu nokårtoßanå.

• Jelgavas pilsétas paßvaldîba: materiålais no-

droßinåjums, finanséjums;

• Nekustamå îpaßuma pårvalde: palîdzîba sociålo dzî-

vok¬u jautåjumå;

• Jelgavas Municipålås policijas Medicîniskå atskurbtuve.

Patversmes darbs pamatå saistîts ar bezpajumtniekiem.

Lielåkå da¬a patversmes apmeklétåju ir alkoholi˚i, kuriem

alkoholisms ir gan célonis, gan arî sekas bezpajumtniecî-

bai. S. Jaunzeme uzsvéra, ka alkohola problémas dau-

dziem såkußås jau sen, pat pirms bezpajumtniecîbas

såkßanås. Viña uzskata, ka célonis mekléjams ©imené un

audzinåßanå (S. Jaunzeme: „Tie, kas var noturéties, tienoturas arî patversmé”). Ir tådi, kas apzinås, kådassekas var izraisît ilgstoßa alkohola lietoßana, îpaßiziemå, ka var rasties apsaldéjumi (problémas ar ap-saldétåm kåjåm). DaΩi labpråtîgi årstéjas, iesaistås ano-

nîmo alkoholi˚u grupå.

Péc eksperta teiktå — patversme nenodarbojas ar alkoho-

lisma profilaksi, bet gan da¬éji cînås ar tå izraisîtajåm

sekåm: sniedz palîdzîbu dokumentu nokårtoßanå, dzîves

vietas samekléßanå, iekårtoßanå darbå, sniedz psiholo©isko

atbalstu. Par bezpajumtniekiem pårsvarå k¬uvußi bijußie

cietumnieki un cilvéki, kuri izlikti no dzîvok¬iem, jo nav spé-

jußi nomaksåt parådus. Ir arî tådi, kuri likumu nezinåßanas

dé¬ ir k¬uvußi par dzîvok¬u måkleru upuriem un tådéjådi

zaudéjußi dzîvesvietu. Bezpajumtnieki pårsvarå ir vecumå

virs 40 gadiem, îpaßi pirmspensijas vecuma cilvéki.

Vairåkiem no bezpajumtniekiem vél ir tuvinie-ki, kas nevar vai arî nevélas palîdzét. Citi ar tu-viniekiem uztur kontaktus, tomér pårsvarå bez-pajumtnieku ir bez radiniekiem. Apméram 70%no patversmes apmeklétåjiem ir vîrießi. Patver-smé uzturas pat ©imenes (pieméram, måte ardivåm meitåm).

Bez naktsmîtnes nodroßinåßanas patversme veic arî virk-

ni citu uzdevumu. Galvenie no tiem ir:

• palîdzîba dokumentu sakårtoßanå: vairumam bezpa-

jumtnieku trükst dokumentu, bet bez tiem nav ie-

domåjama normåla dzîve, nav iespéjams, pieméram,

iekårtoties darbå;

• péc dokumentu noforméßanas bezpajumtnieki re©is-

tréjas Nodarbinåtîbas Valsts a©entürå, kur tie regulåri

atkårtoti re©istréjas;

• nosütîßana pie ©imenes årsta;

• invaliditåtes grupas nokårtoßana, lai varétu sañemt

pensiju;

• iekårtoßana sociålajos dzîvok¬os;

• psihologa pakalpojumi.

Par galvenajåm bezpajumtnieku, tajå skaitå bezpajumt-

nieku alkoholi˚u problémåm S. Jaunzeme uzskata:

• motivåcijas trükumu situåcijas mainîßanai:

cilvéki k¬uvußi viltîgi, neredz jégu, kådé¬ bütukas jåmaina. Ja cilvéks arî izprot savu situåci-ju, tad neredz veidu, kå to mainît. Ir jau piera-dußi pie ßåda dzîves veida.

• bezdarbu: pat, ja bezpajumtnieki re©istréjas NVA, dar-

bu atrast ir ¬oti grüti.

Neviens negrib uzñemties saistîbas ar alkoholi-˚i. Reåli neviens darbå nav iekårtots, ja neskai-ta îslaicîgus gadîjuma darbus. Íiem cilvékiemtrükst arî darba pieredzes, viñu iepriekßéjåsprofesijas un pieredze vairs nav konkurétspéjî-gas ßodienas darba tirgü, nespéj celt kvalifikåci-ju. Ir problémas ar apmåcîbu, jo NVA rîkotajoskursos ir jåiztur konkurss, kas patversmesklientiem praktiski ir neiespéjami.

• ilgstoßu paståvîgas dzîvesvietas trükumu: daudzi jau

ilgus gadus dzîvo uz ielas, nespéj atrast paståvîgu

måjvietu;

• sabiedrîbas negatîvo attieksmi: daudziem bezpajumt-

niekiem ir pazeminåta paßapziña, viñi redz un jüt, kå

cilvéki uz viñiem noskatås.;

• psiholo©iskå atbalsta trükums: pie bezpajumtniekiem

ir aicinåts psihologs no Sociålo lietu pårvaldes. Diem-

Ωél psihologa darbîba nav bijusi îpaßi sekmîga, galve-

nokårt tådé¬, ka cilvéki neizprot psihologa nozîmi un

darbu.

Daudzi nåkußi un runåjußi par pavisam citåmlietåm, nav motivåcijas, ir grüti panåkt, lai cil-véki atvértos un nåktu pie psihologa.

Kå galvenos ß˚érß¬us lîdzßinéjå darbîbå var minét:

• materiålo lîdzek¬u un telpu nepietiekamîbu: tiek

domåts par patversmes paplaßinåßanos, vajadzétu

labåkas telpas;

19

• psihologa trükumu patversmé;

• sociålo dzîvok¬u trükumu: ßobrîd ir tikai viena sociålå

måja, un 2 sociålie dzîvok¬i.

Kå pozitîvu pieredzi S. Jaunzeme atzina sadarbîbu ar

daΩådåm institücijåm, jütams arî iedzîvotåju atbalsts,

daudzi zvana un piedåvå ap©érbu, gråmatas patversmes

bibliotékai, kå arî darbu bezpajumtniekiem, tiesa, par to

neko nemaksåjot.

Savå darbîbå patversme saskårusies arî ar ne-gatîviem momentiem, pieméram, tiek zagts pa-tversmes inventårs. Arî Jelgavas iedzîvotåju ko-péjå attieksme pret patversmi ir ne visai pozitî-va, valda stereotipi, ka patversmé valda netîrî-ba, ir utains u. tml.

Jelgavas Municipålås policijas medicîniskås atskurbtuves

priekßnieks Artürs Íurma raksturoja ßîs iestådes darbu ar

alkohola atkarîgajiem.

Likumå noteikts, ka lîdz 2004. gada 1. jülijam visas valsts

policijas atskurbtuves bija jåpårñem paßvaldîbas policijai,

jo LR Iekßlietu ministrija atteicås no to tålåkas uzturéßa-

nas. Vietås, kur tas netika izdarîts, atskurbtuves tika slég-

tas. Jelgavå darbojas viena Municipålås policijas Medicî-

niskå atskurbtuve, kuru jau 2000. gada 6. janvårî Jelgavas

paßvaldîbas policija savå pårziñå pårñéma no Valsts poli-

cijas. Atskurbtuve ir paßvaldîbas ieståde, lîdz ar to Jelga-

vas pilsétas paßvaldîba to uztur un atbalsta gan finansiå-

li, gan materiåli. Íobrîd atskurbtuvé strådå 4 deΩuranti, 4

deΩuranta vietnieki, 4 feldßeri, 2 sanitåri un priekßnieks

(atskurbtuves inspektors). Ieståde strådå diennakti, un

darbs norit maiñås (vienå maiñå strådå deΩurants, deΩu-

ranta vietnieks, feldßeris un sanitårs).

Péc eksperta teiktå — klienti uz Medicînisko atskurbtuvi

pårsvarå tiek nogådåti, pamatojoties uz LR Administratî-

vo Pårkåpumu kodeksa (LR APK) 171. pantu par atraßa-

nos sabiedriskå vietå alkohola vai citu vielu izraisîtå rei-

buma ståvoklî un cilvéka cieñu apkaunojoßå izskatå, vai

par alkohola lietoßanu sabiedriskå vietå, kur tå lietoßanu

nav at¬åvusi paßvaldîba. Ja dzérumå vai citu apreibinoßo

vielu iedarbîbas rezultåtå ir izdarîts pårkåpums, tad

klients atskurbtuvé “tiek ievietots ar atgrießanu”. Tas no-

zîmé, ka péc atskurbßanas cilvéks tiek atgriezts tai insti-

tücijai, kura klientu ir nogådåjusi atskurbtuvé (pieméram,

valsts policijai vai ce¬u policijai), lai vainîgå persona sa-

ñemtu sodu par izdarîto pårkåpumu. Valsts policija, ce¬u

policija, municipålå policija un apsardzes struktüras

klientus atskurbtuvé nogådå daΩådu iemeslu dé¬:

• jau minétais LR APK 171. pants;

• daΩådi ©imenes skandåli un kaimiñu skandåli alkoho-

la reibumå;

• ja transporta lîdzeklis vadîts stiprå alkohola reibumå

(nogådå ce¬u policija);

• ja reibumå izdarîts kriminålnoziegums (nogådå Valsts

policija).

Medicîniskå atskurbtuve sadarbojas ar daΩådåm institü-

cijåm:

• kårtîbsargåjoßåm institücijåm (Valsts policiju, ce¬u po-

liciju, paßvaldîbas policiju, apsardzes vienîbåm);

• Jelgavas pilsétas slimnîcu;

• Jelgavas narkolo©isko slimnîcu (slimnîcai tiek sniegtas

ziñas par atskurbtuvé nonåkußajåm personåm, îpaßi

tåm, kuras nonåk atkårtoti);

• Jelgavas Sociålo lietu pårvaldi (arî tiek sniegtas ziñas

par atskurbtuvé nonåkußajåm personåm);

• Valsts Sociålås Apdroßinåßanas A©entüru (VSAA

sniedz ziñas par klientu darba vietåm, lai varétu pie-

dzît nomaksu par pieñemtajiem lémumiem no tiem,

kas nav paßi samaksåjußi)

• citåm paßvaldîbas institücijåm.

Klients péc nogådåßanas atskurbtuvé tiek ievests apska-

tes telpå, tur tiek pañemtas glabåßanå viña mantas, tiek

veikta medicîniskå apskate, klients iepüß elpometrå. Ja

nepiecießams, tiek sniegta medicîniskå palîdzîba vai, va-

jadzîbas gadîjumå, cilvéks tiek nogådåts slimnîcå, no ku-

rienes ar nosütîjumu vélåk tiek atgriezts atpaka¬. Péc ap-

skates klientu ved uz atskurbßanas palåtu (nevis kameru,

kå tas ir Valsts policijå). Vienå palåtå ir 3 gultas vietas.

Vienlaicîgi atskurbtuvé var uzturéties lîdz 18 klientiem.

Klients atskurbtuvé pavada lîdz 12 stundåm (lîdz at-

skurbßanas brîdim), par ko jåmakså. Jelgavas pilsétas Do-

mes noteiktais maksåjums par atskurbtuves pakalpoju-

miem Ls 10 apmérå. Protams, gadås arî klienti, kas to ne-

var samaksåt.

Péc atskurbßanas cilvéks parakstås par to, ka ir sañémis

sev piederoßås mantas, ka viñam nav ne materiålu, ne fi-

zisku pretenziju pret atskurbtuves darbiniekiem. Klientam

tiek izsniegts ré˚ins un, ja vajadzîgs, tiek iedota pavéste

uz nåkamo rîtu par ieraßanos pie priekßnieka uz lémuma

izskatîßanu.

Tie, kuriem paredzéts tålåk iet uz tiesu, brîvîbånetiek palaisti, bet gan péc atskurbtuvé pavadî-tajåm 12 stundåm uz aizturéßanas protokolapamata tiek vesti uz Valsts policijas izolatoru,kur persona uzturas lîdz tiesai. Tas pats notiekar tiem, kuri atskurbtuvé uzñemti ar atgrießanu.

20

Gandrîz visås telpås ierîkota video novéroßana. Paßlaik ir

projekts ar pilsétas Domi, kas paredz ierîkot video nové-

roßanu visås telpås.

Intervijas gaitå tika noskaidrots, ar kådåm iedzîvotåju

grupåm atskurbtuve strådå un kå tås var attiecinåt uz

projekta mér˚grupåm. A. Íurma paståstîja, ka atskurbtu-

vé pamatå nonåk cilvéki alkohola reibumå, retåk narko-

tisko vai toksisko vielu reibumå (parasti ßie cilvéki tiek

nosütîti uz narkolo©isko slimnîcu). Tå kå iemesli, kådé¬

personas nonåk atskurbtuvé, ir daΩådi, tad arî paßi klien-

ti ir atß˚irîgi un nåk no ¬oti daΩådåm sociålajåm grupåm,

såkot ar bezpajumtniekiem un beidzot ar firmu va-

dîtåjiem. Ir bijußi arî årvalstu pilsoñi. A. Íurma nevaréja

raksturot, cik no atskurbtuves klientiem ir atkarîgie, jo at-

skurbtuves darbinieki nav tådi speciålisti, kas varétu

klientiem noteikt ßådu diagnozi, un atskurbtuvé arî netiek

veikta klientu årstéßana no atkarîbas (ar to nodarbojas

narkolo©iskå slimnîca).

Atskurbtuves darbinieki nenonåk kontaktå arî ar lîdzatka-

rîgajiem, jo paßi uz izsaukumiem nedodas. Ío iemeslu dé¬

turpmåkajå intervijas gaitå vairåk uzmanîbas tika pie-

vérsts visu atskurbtuvé nonåkoßo cilvéku raksturojumam

un statistikai, alkohola lietoßanas céloñiem, ßo cilvéku

problémåm un to iespéjamajiem risinåjumiem.

Vidéji diennaktî atskurbtuvé uzturas 11 — 12 cilvéki,

maksimums ir bijußi 24 — 26 klienti. Gadu gaitå klientu

skaits ir pieaudzis, nedaudz ir pieaudzis jaunießu un sie-

vießu (îpaßi jaunu sievießu) îpatsvars. Kopå 2003. gadå at-

skurbtuvé nok¬uvußi 4486 klienti, ko A. Íurma raksturoja

kå visai lielu skaitli. Saskañå ar izmaiñåm LR APK, at-

skurbtuvé ievieto personas no 14 gadu vecuma. Par to

tüliñ tiek ziñots nepilngadîgo vecåkiem.

2004. gada pirmajå pusgadå (lîdz 30. jünijam) atskurbtu-

vé bijußi 2128 klienti, kas ir par 31 klientu vairåk nekå

2003. gada pirmajå pusgadå (2097 personas).

No kopéjå klientu skaita 250 ir bijußas sievie-tes. Lielåkais klientu pieplüdums ir vecumå no25 — 50 gadiem. Tieså ßogad nonåkußas jau275 personas, ir cilvéki, kuri tiesåti pat 3 — 4reizes gadå. Ir arî tådi klienti, kas méneßa laikåatskurbtuvé nonåk 5 — 6 reizes.

Ío cilvéku dzîvi A. Íurma raksturoja kå nepårtrauktu lo-

ku: atskurbtuve, izolators, tiesa, atskurbtuve, utt. Uz at-

skurbtuvi tiek vesti cilvéki arî no Jelgavas rajona.

Kopumå klientu pieplüdums atkarîgs no periodiem, piemé-

ram, vasarå, garås brîvdienås (lîdzîgi, kå ßogad Jåños) un

citos svétkos atskurbtuvé nogådåto personu skaits sama-

zinås. Kå atzina A. Íurma, tas gan nenozîmé, ka cilvéki ßajå

laikå mazåk lietotu alkoholu vai citas apreibinoßas vielas.

Drîzåk samazinåjums saiståms ar to, ka cilvéki izbrauc at-

püsties laukos, savos mazdårziños, lîdz ar to iereibußas un

stiprå reibuma ståvoklî esoßas personas nav tik uzkrîtoßi

pamanåmas vai arî to nav tik daudz pilsétå un tås ielås. Uz

jautåjumu, vai pilsétå rîkotie pasåkumi ietekmé klientu pie-

plüdumu atskurbtuvé, priekßnieks viennozîmîgi atbildét

nevaréja. Diennakts griezumå visvairåk klientu tiek atvests

no plkst. 15.00 lîdz 3.00 naktî.

Jautåts par to, vai ir kådi îpaßi mikrorajoni pilsétå, no ku-

rienes cilvéki bieΩåk tiek nogådåti atskurbtuvé, A. Íurma

atbildéja, ka, kopumå ñemot, né. Daudzi tomér nåkot no

Kato¬u ielas, centrålå rajona un autoostas (A. Íurma:

„Jelgava ir kå caurbrauktuve, gu¬amvagons. Íajåsvietås daudzi cilvéki apgrozås”.).

A. Íurma skaidroja, ka atskurbtuves darbs ir pilnîbå cîña

ar sekåm. Céloñus un klientu problémas, kas novedußas

cilvékus pie atraßanås atskurbtuvé, priekßniekam bija vi-

sai grüti komentét. Tie ir ¬oti daudzveidîgi, jo klientu kon-

tingents ir stipri daΩåds, bet kå galvenos iemeslus, kådé¬

cilvéki aizraujas ar pårmérîgu alkohola lietoßanu gan Jel-

gavå, gan valstî kopumå, viñß minéja:

• nesakårtoto sadzîvi, problémas ©imené, kas tålåk cil-

vékam rada citus sareΩ©îjumus;

• cilvéku nevéléßanos strådåt, (A. Íurma: „Nav jau ga-lîgåkais bezdarbs, darba vietas tiek piedåvåtas,bet cilvéki paßi negrib strådåt.”);

• naudas trükumu ©imené, kas da¬éji izriet no ie-

priekßéjå (A. Íurma: „Cilvéki såk dzert, jo ir mazas al-

gas. Lai arî saka, ka nauda dzîvé nav galvenais, tomér

naudas trükums ©imené izraisa nesaskañas.”);

• zemo kultüras lîmeni sabiedrîbå, vienveidîgås intere-

ses un laika pavadîßanas iespéjas (A. Íurma: „Dzîveslîmenis teorétiski iet uz augßu, bet kultüras lîme-nis netiek lîdzi.”... „Tagad vismaz cilvéki såkußiiet uz teåtriem, bija viens laiks, kad tikai skatîjåstelevizoru”.).

Minétie céloñi daudzkårt noved cilvéku pie noziedzîbas

dzérumå, ko A. Íurma vairåkkårt uzsvéra kå nopietnu

problému sabiedrîbå.

21

M. Ose uzskata, ka galvenais atkarîbas problému ri-

sinåßanå ir primårå profilakse un izglîtoßana.

Par narkotikåm jåsåk runåt jau pirmsskolas ve-cumå, jau bérnudårzos ar bérniem jåstrådå.Jåizglîto arî vecåki, ne tikai skolénu vecåki, jotad jau var büt par vélu, bet bérnudårzu bérnuvecåki.

Izglîtoßanas darbu vajadzétu veikt skolu psihologiem, so-

ciålajiem pedagogiem, atkarîbu profilakses kabinetiem,

kas ir izveidoti 13 Latvijas pilsétås. Tajos strådå speciåli

apmåcîti darbinieki, kas zina, kå runåt ar vecåkiem, arî

lîdzatkarîgajiem.

Saturîga brîvå laika pavadîßana, alternatîvu mekléßana,

aktivitåßu finanséßana.

Nevar tikai sodît, jådod kaut kas vietå. Atñem-si narkotikas, ieliec kaut ko vietå, tukßums ne-drîkst palikt, nedrîkst.

Ja motivé nelietot, jåmeklé nodarboßanås — fiz-kultüra, slidoßana, hokejs, futbols, badmintons,peldéßana, estrådes dejas meiteném... Bet tas vissmakså. Bérns labpråt darîtu, bet nav naudas.

Jelgavå iespéjas nodarboties ar sportu, dejoßanu u. tml. ir,

bet nepiecießams finansiåls atbalsts. Atbildîbu nevar uz-

ñemties vienîgi paßvaldîba, jau tagad paßvaldîba palîdz,

arî finansiåli, bet ar to ir par maz. Atbildîbu vajadzétu sa-

dalît starp visiem lîmeñiem — vecåki — paßvaldîba —

valsts.

Finanséßanai jåbüt valsts politikai, paßvaldîbaviena pati nevar tikt galå. Par to ir valstijjådomå, jo tå ir müsu jaunå paaudze. Kasstrådås?

Izglîtîbas trükuma problémas risinåßanå svarîga ir atkarî-

bu izraisoßo vielu lietoßanas agrîna diagnostika. Nepie-

cießams bérnam nodroßinåt piesaisti, atrast, ko viñß vélas,

kas viñam patîk, — nodarboßanos.

Nepiecießams darbs ar ©imeni, kontaktu veidoßana. Kaut

arî intervijå tas netika tießi pateikts, var secinåt, ka bütis-

ki problému varétu risinåt un mazinåt, ja cilvéki varétu

nopelnît vairåk, viñi nebütu tik aizñemti darbå, jo tad, ie-

spéjams, varétu veltît vairåk laika ©imenei un bérniem.

Svarîga ir arî attieksmes maiña pret bérniem, par ko ne ti-

kai ßajå kontekstå pédéjå laikå arvien bieΩåk runå val-

stiskå lîmenî.

Bérniem laika pavadîßanai bütu nepiecießams dienas

centrs kå alternatîva ielai.

Te atnåk uz 20 minütém, pusstundu, ja ir kon-sultåcija, tad ir stunda un vairåk. Bet viñu irmaz. Varbüt vajadzétu tådu kå dienas centru,lai viñi zinåtu tådu kå savas måjas... Teiksim,novuss varétu büt, varétu büt kaut kåda trena-Ωieru zålîte, nekåda lielå, tåda vienkårßa...var-büt, ka varétu piesaistît kaut kådu deju sko-lotåju...

Pilsétå ir nepiecießami vairåki dienas centri, ja ne gluΩi

katrå mikrorajonå, tad vismaz abos Lielupes krastos.

Paßlaik valstî nav paredzéta atkarîgo piespiedu årstéßa-

na, bet tå bütu nepiecießama, vismaz nepilngadîgajiem.

Vajadzétu veidot tå saucamås “pusce¬a måjas”, kurås va-

rétu uzturéties péc årstniecîbas un rehabilitåcijas kursa

izießanas. Tås ir nepiecießamas reintegråcijai, jo izårstétie

bérni nereti nav saskårußies ar normålu dzîvi. Viñi redzé-

jußi tikai galéjîbas — nelabvélîgo lietotåju vidi un viñu uz-

vedîbas mode¬us, un gandrîz pilnîgu izolåciju no sabied-

rîbas årstniecîbas un rehabilitåcijas iestådés.

Kå galvenos ß˚érß¬us atkarîbu problémas risinåßanai M.

Ose min

• juridiskås båzes nesakårtotîbu,

• nepietiekamu darbu narkotiku ieplüßanas apkaroßanå

un nepietiekamu cîñu pret augståka lîmeña narkotiku

izplatîtåjiem (narkobizness),

• lietotåju motivåcijas trükumu.

Gan kå vîziju, gan kå galveno uzdevumu Jelgavas narko-

lo©iskås slimnîcas 2. noda¬as vadîtåjs Genådijs Vihñéviçs

redz sabiedrîbas izglîtoßanu, såkot no bérnîbas, turklåt tå

ir katra cilvéka atbildîba. Narkologs pats regulåri apmek-

lé skolas, uzståjas radio, TV, tiekas ar vecåkiem u. tml.

Primårå profilakse ir visbütiskåkå, jo narkotikas parasti

såk lietot pusaudΩa vecumå.

Neatliekamå narkolo©iskå palîdzîba — detok-sikåcija — ir pirmais posms narkomånijas un al-koholisma årstéßanå — to dara 2. noda¬as darbi-nieki. Ir jåseko nåkoßajiem posmiem. Jelgavaspilsétas Domei bütu jåuzñemas atbildîba par nå-koßo etapu izveidi, kurå narkologi varétu piedalî-ties ar metoΩu, instrumentårija izvéli. Domé vaja-dzétu izveidot atseviß˚u noda¬u, kas koordinétuvisu iesaistîto institüciju darbu. Rehabilitåcijas

22

1.4.1.2. Mér˚grupas problému risinåjumi

centrs Jelgavå sevi pagaidåm neattaisnotu, jo, ie-spéjams, nebütu pacientu ar véléßanos årstéties.

Péc eksperta domåm — lielåka atbildîba par pacientiem

jåuzñemas narkolo©iskås slimnîcas ambulatorai noda¬ai,

jo paßlaik sadarbîba ir formåla (uzskaites veikßana). Bet

tam vajadzîgi papildus lîdzek¬i, jo patlaban sniegt maksas

pakalpojumus ir izdevîgåk kå iet måjas vizîtés pie pacien-

tiem.

Lîdzßinéjåm akcijåm pret narkomånijas izplatî-bu ir maza nozîme, jo cilvéki nav ieinteresétitajås piedalîties (atß˚irîbå no alus svétkiem pil-sétas centrå).

Jelgavas narkolo©iskå slimnîca sadarbojas ar rehabilitåci-

jas iestådém Latvijå un periodiski ar årzemju kolé©iem,

tomér ßeit jütama disonanse starp paståvoßajåm prob-

lémåm daΩådås valstîs (atß˚iras problému mérogi, ri-

sinåßanas veidi).

Galvenos ß˚érß¬us slimnîcas darbå rada resursu trükums

(telpas, speciålisti, medikamenti). Pieméram, noda¬å varé-

tu strådåt sociålais darbinieks, kurß iesaistîtos turpmåkå

pacienta problému risinåßanå, vajadzétu arî valsts ap-

maksåtu psihoterapeitu.

Atkarîgo grupu vajadzîbas var skaidrot ar t.s.ß˚érém. Narkotiku lietoßanas såkumposmå at-karîba vél nav izteikta, cilvékus ir vieglåkårstét, bet viñi paßi to nevélas. Péc noteikta pe-rioda (~3 — 4 gadi) narkomånam rodas vé-léßanås årstéties, bet tas ir par vélu, nav ie-spéjams viñus „izraut” no viñu dzîvesveida.Vispirms nepiecießama åtra diagnostika (profi-lakse, kontrole diskotékås un skolås). Sabiedrî-bas atbildîba ir izveidot un realizét straté©ijunarkomånijas årstéßanai, ietverot arî reåluskontroles mehånismus (patlaban valsts likum-doßana ir pretrunîga un slikti funkcioné).

Andris Knapßis, alkoholterapeits, Anonîmo Alkoholi˚u

grupas neformålais lîderis, uzskata, ka alkoholisms un ci-

tas atkarîbas ir jütu slimîba, tåtad atkarîbas problémas

bütu jåsåk risinåt jau ©imené, skolå. AA ir gatavi piedalî-

ties veselîbas måcîbås, ståstît par savu pieredzi, jo tajå, kå

uzsver A. Knapßis, skoléni ieklausås.

Tas ir darbs ar ©imeni, valstij jånodroßina, laivecåki varétu strådåt tikai astoñas stundasdienå un par to sañemt pienåcîgu algu —tådejådi tiktu nodroßinåta iespéja vecåkiem pa-vadît vairåk laika kopå ar bérniem.

Liels darbs bütu veicams paßvaldîbåm — palî-dzot ar dzîvokli, darbu. Alkohola atkarîgie nav“jåbaro” ar pabalstiem, viñiem jådod iespéjapaßiem gådåt par sevi, paßiem strådåt un pelnîtiztiku.

Valstij un paßvaldîbåm bütu jåievieß sistéma, kas liktu cil-

vékiem, kuri, atrazdamies reibumå, pårkåpußi kårtîbas

noteikumus vai ce¬u satiksmes noteikumus, apmeklét AA

grupu sanåksmes — tas, uzskata A. Knapßis, liktu cilvé-

kam pårdomåt savu rîcîbu. Íåda sistéma veiksmîgi dar-

bojas arî citås valstîs — Zviedrijå, ASV un citås.

Péc A. Knapßa domåm, AA ir atvérti sadarbîbai, bet trükst

pretimnåkßanas un atbalsta no paßvaldîbas institüciju

puses. Atskurbtuvés bütu jåsniedz cilvékiem informåcija

par AA sapulcém, iespéjams, tas kådam palîdzétu.

Par atkarîbas problému risinåßanu péc A. Knapßa domåm,

atbildîgi ir gan ©imene, gan skola, gan paßvaldîba un valsts.

Valsts raΩo alkoholu, bet tai ir jåbüt atbildîgaiarî par tå radîtajåm sekåm, bütu jåatbalsta ganMinesotas programmas paplaßinåßana, gan citiinformatîvi pasåkumi, kas palîdzétu atkarîga-jiem atgriezties normålå dzîvé.

Iespéjams, varétu pårskaitît noteiktus procentusno alkohola tirdzniecîbas un raΩoßanas AA kus-tîbai, kura, savukårt, sniegtu palîdzîbu paßval-dîbåm, AA sapulcés pieñemot cilvékus, kuri iz-darîjußi pårkåpumus alkohola reibumå. Tas bü-tu savstarpéji izdevîgi. AA kustîbas biedri savupalîdzîbu skolås ir gatavi sniegt bez maksas, jotå ir kalpoßana.

Kå uzsver A. Knapßis, palîdzot citiem, alkoholi˚is palîdz arî

pats sev.

Kå negatîvo pieredzi A. Knapßis min nievåjoßo attieksmi no

daΩådu paßvaldîbas un valsts ieståΩu puses, cilvéki ir neat-

saucîgi un uzskata, ka viñus alkoholisma problémas neskar,

lai gan, kå uzsver Andris Knapßis, tås skar tießi, jo zinåmå

mérå cilvéki, kas strådå un saskaras ar alkoholi˚iem darbå

— policijas, atskurbtuvju darbinieki, ir lîdzatkarîgi.

Kå jau minéts, AA kustîbas viens no pamatprincipiem ir

uzturét sevi paßiem, nereklamét sevi un nevervét biedrus.

Tås galvenais un vienîgais mér˚is ir palîdzét cilvékam pa-

likt skaidrå.

Mårîte Kupréviça, Minesotas programmas vadîtåja Jel-

gavå, uzskata, ka atbildîbu par atkarîbas problému ri-

sinåjumu nevar uzvelt kam konkrétam. Tåpat, nav

23

iespéjams viens konkréts problémas risinåjums — alkoho-

lisms bija un büs. Tomér sociålie darbinieki, psihologi,

årsti, policija — tie visi ir sadarbîbas partneri, kas var pa-

lîdzét ßîs problémas risinåßanå.... arî veselîbas måcîbas

skolå, vispår sabiedrîbas izglîtoßana, informéßana par ßîm

problémåm, to céloñiem un sekåm.

M. Kupréviça uzskata, ka iespéjamais problémas ri-

sinåjums ir jau pieminétå informéßana, atbalsta un palî-

dzîbas grupu veidoßana atkarîgajiem, veiksmîga sadar-

bîba såkot ar ©imeni, turpinot ar skolu un tå tålåk. Jåri-

sina darba problémas — bezdarbs, jo seviß˚i ilgstoßais,

bet tas ne vienmér ir noteicoßais, jo cilvéks var büt bez

darba un nedzert, ne vienmér tas ir iemesls atkarîbai.

Bütu labi, ja darba devéji sniegtu informåcijuMP par brîvajåm darba vietåm, jo ßeit årstéjasarî cilvéki, kuriem nav darba un kuri nezina, kådzîvos tålåk péc ßîs programmas beigßanas —tas dotu iespéju palîdzét viñiem ar darbu.

Péc eksperta domåm, galvenie ß˚érß¬i MP darbå ar atkarî-

gajiem ir informåcijas trükums, nepietiekama informéßa-

na, kå arî naudas sapråtîga izmantoßana, jo bieΩi vien ßie

rîcîbas plåni un projekti nesasniedz mér˚auditoriju —

paßus atkarîgos, bet paliek teorétiskå lîmenî.

M. Kupréviça uzskata, ka bütu nepiecießams vairåk veidot

pasåkumus pilsétå tießi ar saukli “Pret”– kå alternatîvu al-

koholam, ßobrîd tådi ir bijußi “Piena svétki”. Alkoholis-

mam raksturîgs sniega bumbas efekts — tas ietekmé ne

tikai paßu atkarîgo, bet arî viña ©imeni, bérnus, radinie-

kus, tas iet no paaudzes paaudzé, un ßobrîd ir ¬oti daudz

pusaudΩu, kuri jau ir atkarîgi.

S. Jaunzeme, nakts patversmes sociålå darbiniece, atzîst,

ka patversme cînås ar sekåm, un bezpajumtniecîbas

probléma pilsétå pieaug. Tas notiek viså valstî. Trükst

zinåßanu par viñu kopéjo skaitu un viñu problémåm, ne-

pietiek lîdzek¬u problému risinåßanai. Viña uzskata, ka

problému galvenie céloñi mekléjami ©imené un au-

dzinåßanå, jo no tå atkarîga cilvéka spéja cînîties un ri-

sinåt savas problémas. Arî izlikßana no dzîvok¬iem tikai

vairo bezpajumtnieku skaitu, rezultåtå tas pilsétai iz-

makså dårgåk.

Paßvaldîba varétu da¬éji apmaksåt dzîvok¬aparådu, vai veicinåt parådu atstrådåßanu. Ircilvéki, kas dzîvokli parådu dé¬ pårdod un péctam naudu nodzer. Daudziem jelgavniekiem ir¬oti zemi ienåkumi, no mazajåm pensijåm nes-péj samaksåt maksåjumus par dzîvok¬iem. Tå ir¬oti liela pilsétas probléma. Viens no risinåju-

miem bütu nodroßinåjums ar sociålajiem dzî-vok¬iem, praktiski tas nozîmé, ka bütu vajadzî-gas vél vismaz 2–3 sociålås måjas (ßobrîd ir ti-kai viena un vél 2 sociålie dzîvok¬i).

Patversmes darbîba liecina, ka cilvéki paßi navspéjîgi atsperties, viñiem nepiecießama palîdzî-ba. Paßvaldîbai vajadzétu vairåk radît darbavietas.

Tådé¬ bütu jåveido îpaßa programma bezpajumptniekiem

Nodarbinåtîbas Valsts a©entürå, kas paredzétu îpaßu

apmåcîbu, speciålas nodarbîbas, jo kopéjås apmåcîbas

kursos bezpajumtnieki nav spéjîgi izturét konkursu.

Paßvaldîba varétu nodroßinåt lielåku materiålo pabalstu.

Da¬éji tas tiek nodroßinåts jau tagad, pieméram, doku-

mentu nokårtoßanai tiek izsniegts pabalsts, paredzot tå

atstrådåßanu, darot kaut ko pilsétas labå (kapu sakopßa-

na, gråvju izp¬außana). Íåda veida palîdzîbu varétu izvérst

plaßåk.

Bezpajumtniekiem ir nepiecießams arî psiholo©iskais at-

balsts pat tad, ja viñi paßi to neapzinås un nespéj lügt. S.

Jaunzeme atzîst, ka vél vairåk kå lîdz ßim bütu nepie-

cießams izvérst psihologa darbîbu.

Jelgavas Municipålås policijas medicîniskås atskurbtuves

priekßnieks Artürs Íurma uzskata, ka atskurbtuve cînås ar

sekåm, tådé¬ atskurbtuve kå ieståde îpaßi neiesaistås

klientu problému céloñu novérßanå un problému ri-

sinåßanå. A. Íurma uzsvéra, ka minétås problémas jårisi-

na valsts mérogå, jåsakårto sociålå sféra.

A.Íurma minéja vairåkus veidus, kå varétu cînîties ar

pårmérîgu alkohola lietoßanu:

• kontrabandas apkaroßana

(A. Íurma: „Krutkas” jau uz vietas neraΩo, tås ieved.Íobrîd robeΩas ir va¬å. Tomér policija un robeΩsar-dze ar to cînås. Atskurbtuves darbinieki ir pirmie,kuri jüt, kåds alkohols pilsétå parådîjies. Ja slikts,klienti ir ¬oti uzbudinåti, årdås, visu pléß, bet kadlaiΩ årå, uzvedas pavisam citådi.”);

• alkohola tirdzniecîbas aizliegums naktî;

• video novéroßana (tas ir speciåls projekts) pilsétas

„karståkajos” punktos, pieméram, autoostå un

centrålajå laukumå, kas péc A. Íurmas domåm, varétu

darît paßus cilvékus uzmanîgåkus un viñus mobilizét;

• profilaktiskais darbs ar jaunießiem.

Alkoholismu bütiski var ierobeΩot profilakses darbs, îpaßi ar

jaunießiem. A. Íurma aktîvi iesaistîjies vairåkos projektos.

24

Viens no tiem ir Jelgavas un Nakas (Zviedrija) sadarbîbas

projekts „Laicîgie signåli”, kas vérsts uz pusaudΩu alkoho-

lisma ierobeΩoßanu, kå arî paredz policistu un pedagogu

apmåcîbu. Ir izstrådåta atkarîbu profilakses programma

Jelgavå 2004.– 2006. gadam. Íî projekta ietvaros izveido-

ta S/O „Vecåki Jelgavai”, kur A. Íurma darbojas kå in-

struktors. Grupå iesaistîjußies vairåk kå 100 vecåki, to at-

balsta paßvaldîba, policija, plaßåka sabiedrîba un arî paßi

jaunießi.

Kå visnegatîvåko atskurbtuves darbå A.Íurma minéja

faktu, ka atskurbtuvé jåievieto nepilngadîgie bérni.

Jautåts par pozitîvo pieredzi atskurbtuves darbå, A. Íur-

ma atzina, ka laika gaitå ir pierådîjusies atskurbtuves ne-

piecießamîba. Tås darbinieki cenßas palîdzét, visus klien-

tus uztverot vienådi. Paßu klientu attieksme ir daΩåda. Ir

tådi, kuri lamåjas, pametot atskurbtuvi, un ir tådi, kas pa-

saka paldies par cilvécîgo izturéßanos un saglabåtajåm

mantåm, jo apzinås, ka, paliekot uz ielas, bütu apzagti vai

ziemå nosalußi. Sabiedrîbas attieksme kopumå pret poli-

ciju ir mainîjusies uz pozitîvo pusi, tas jütams arî ikdienas

darbå. Cilvéki vairs nav tik vienaldzîgi pret lîdzpilsoñiem:

tagad vairåk nekå iepriekß ziño policijai, ja redz kådu

stiprå alkohola reibumå vai pakritußu uz ielas.

A. Íurma atskurbtuves sadarbîbu ar citåm institücijåm

raksturoja kå labu. Atskurbtuves darbinieki piedalås

apmåcîbas seminåros, îpaßi pats A. Íurma. Ir bijußi piere-

dzes apmaiñas braucieni uz Rîgas atskurbtuvém, apmåcî-

bas seminåri Zviedrijå.

25

1.4.2. Lîdzatkarîgie

Íîs grupas problému raksturojums pamatå veidots, izman-

tojot interviju ar Jelgavas psihoneirolo©iskås slimnîcas

“ÌintermuiΩa” galvenå årsta vietnieci Aismu Bredovsku.

BOVSIA (bezpe¬ñas organizåcija valsts sabiedrîba ar iero-

beΩotu atbildîbu) Jelgavas psihoneirolo©iskå slimnîca

“ÌintermuiΩa” sniedz palîdzîbu iedzîvotåjiem ar garîgås

veselîbas traucéjumiem. Pacientiem tiek piedåvåta palî-

dzîba atkarîbå no viñu veselîbas ståvok¬a un nepiecießa-

mîbas péc sociålås aprüpes.

Slimnîcu dibinåjis måcîtåjs L.T.Katerfelds 1887.gadå, no-

saucot to par Taboru — iestådi “Plånpråtîgiem, epilepti-

˚iem un dumjiem”. Såkotnéji tajå bija 15 gultasvietas pa-

cientiem ar garîgås veselîbas traucéjumiem, savukårt 20.

gs. 80. gados gultasvietu skaits sasniedzis 1350. Vélåk,

lîdz ar ierobeΩoto finanséjumu, gultasvietu skaits

pakåpeniski samazinåts. Patlaban slimnîcå ir 500 gultas-

vietas. Darbojas 11 stacionåra noda¬as (akütiem un suba-

kütiem pacientiem, somatogeriatriskiem pacientiem, bér-

nu noda¬a, piespiedu årstéßanas noda¬a, rehabilitåcijas

noda¬a, uzñemßanas noda¬a, sociålais dienests) un tiek

sniegta ambulatorå palîdzîba (psihiatra konsultåcija, die-

nas stacionårs, mobilå brigåde). Katrå stacionåra noda¬å

ir ~30–40 pacienti. Slimnîcå strådå 540 darbinieki (35

årsti, 150 medicînas måsas, 220 sanitåri u.c.).

Jelgavas PNS “ÌintermuiΩa” institucionålo kontekstu rak-

sturo sadarbîba ar medicînas un sociålås aprüpes iestådém

gandrîz visas valsts mérogå, jo slimnîcå uzñem pacientus

no Jelgavas un tai apkårtéjiem rajoniem (Talsu, Tukuma,

Saldus, Dobeles, Rîgas, Ogres, Aizkraukles, Bauskas), sa-

vukårt bérnu noda¬å årstéjas bérni no visiem rajoniem.

Jelgavas pilsétå slimnîcai izveidojusies laba sadarbîba ar

Jelgavas Domi. Par to liecina paßvaldîbas sniegtais finan-

séjums rehabilitåcijas dienas centram Måtera ielå 35a

(dienas centru 1997.gadå atvéra slimnîca, bet tå nespéja

nodroßinåt paståvîgu finanséjumu). Cießa sadarbîba iz-

veidojusies ar visåm medicînas iestådém Jelgavå, îpaßi ar

Jelgavas narkolo©isko slimnîcu. Nepiecießamîbas gadî-

jumå tiek lügta palîdzîba Municipålås policijas darbinie-

kiem, savukårt, darbå ar sociåli bîstamajiem pacientiem

notiek likumdoßanå reglamentéta sadarbîba ar Valsts po-

liciju. Slimnîcå ir sava kapela, tås diakons uztur kontaktus

ar vairåku konfesiju pårståvjiem Jelgavå.

1.4.2.1. Mér˚grupas un tås problému raksturojums

Jelgavas psihoneirolo©iskås slimnîcas saistîba ar pétîjumå

ietvertajåm mér˚grupåm ir salîdzinoßi neliela, jo lielåkais pa-

cientu îpatsvars ir ar psihiska rakstura invaliditåti. Tomér

stacionårå årstéjas arî cilvéki ar cita veida invaliditåti, ar at-

karîbåm un lîdzatkarîgie. Visiem pacientiem tiek sniegta me-

dicîniska palîdzîba atkarîbå no psihisko traucéjumu rakstura.

Gadîjumos, kad slimnîcå årstéjas cilvéks ar fizisku invali-

ditåti, îpaßa uzmanîba tiek pievérsta psihisko traucéjumu

dinamikai (iespéjams, ka fiziskås invaliditåtes 3.grupas pa-

cientam ir jåpieß˚ir 2.grupas psihiskå invaliditåte u. tml.).

Invalîdiem tiek nodroßinåta nepiecießamå aprüpe, tomér

uzsvars tiek likts uz psihisko traucéjumu årstéßanu.

Ja psihiski traucéjumi kombinéjas ar alkohola, narkotiku

vai spé¬u atkarîbu, tad notiek cießa sadarbîba ar Jelgavas

narkolo©iskås slimnîcas speciålistiem, izvértéjot katru ga-

dîjumu individuåli un sniedzot tådu palîdzîbu, kas pa-

cientam tajå brîdî ir nepiecießamåka.

Salîdzinoßi bieΩi psihiski traucéjumi vérojami lîdzatkarî-

gajiem ©imenes locek¬iem (parasti neirotiska rakstura

traucéjumi sievietém). Íeit nepietiek tikai ar medikamen-

tozu terapiju, ar lîdzatkarîgajiem strådå psihoterapeits,

psihologs, izmantojot grupu terapiju.

Resursi ßîm aktivitåtém netiek iedalîti, pieméram, valsts ne-

apmakså psihoterapeita darbu, tådé¬ augståk minétais ir

slimnîcas iniciatîva, pamatojoties uz reålu nepiecießamîbu.

2004. gadå valsts noteiktås kvotas slimnîcai ir 450 pacienti

dienå, vienu pacientu årstéjot ne vairåk kå 45 dienas, tomér

reåli kvotas tiek pårsniegtas (2004.g.1.pusgadå par Ls

100000). Pacientu skaitu bütiski ietekmé nepietiekami attîs-

tîta ambulatorå aprüpe un sociålais darbs, trükst saistîbas

starp veselîbas un sociålo aprüpi. Lai arî psihiatriskajå aprü-

pé teorétiski tiek likts uzsvars uz pacientu rehabilitåciju un

integråciju, valsts finanséjums tam ir neadekvåts. Lîdz ar to

slimnîcas darba efektivitåte ir zemåka un attîstîba lénåka.

Slimnîcas prioritåte ir medicîniskais personåls. Lielåkå

da¬a darbinieku ir pensijas vecumå vai tuvu tam, jaunus

speciålistus ir grüti piesaistît zemå atalgojuma dé¬. Årstu

slimnîcai trükst, esoßie strådå ar pårslodzi, lîdz ar to nav

iespéjams pilnîbå ievérot darba likumdoßanu un cieß pa-

cientu aprüpe. Jaunåkajam medicîniskajam personålam

trükst attiecîgas izglîtîbas (10% ir måsu palîga specia-

litåte). Slimnîca nodroßina darbiniekiem likumdoßanå pa-

redzéto algu, paståv procentuålas piemaksas par papil-

dus slodzi, kå arî 10% piemaksa par kvalitatîvu darbu.

Slimnîcai paßlaik netiek pieß˚irti lîdzek¬i remontam vai ma-

teriålås båzes uzlaboßanai. Lîdz ar juridisko statusu (BO-

VSIA) ir iespéjams sniegt maksas pakalpojumus, sañemt

ziedojumus, kas tiek izlietoti telpu iekårtoßanai u. tml.

Slimnîcas teritorijå ir dårzs, siltumnîca, darbnîcas, kur no-

da¬u pacientiem notiek darba terapija. Tomér ßîs aktivitåtes

nav regulåras, darba pasütîjumiem ir gadîjuma raksturs.

Paraléli jau minétajiem årstnieciski — diagnostiskajiem,

sociålås aprüpes, psihologa un psihoterapeita pakalpoju-

miem pacienti var sañemt zobårstniecîbas pakalpojumus,

maksas müzikas, måkslas terapiju, årstniecisko fizkultüru

un rehabilitåciju.

Pétîjuma mér˚grupas vispirms saskaras ar sabiedrîbas no-

robeΩoßanos, neizpratni, cilvéku nevéléßanos iedzi¬inåties

viñu problémås. Vél jo vairåk tas jütams, ja indivîds ir trau-

céjoßs sabiedrîbai (pieméram, alkoholi˚is). Sabiedrîba vélas

izoléties no ßiem indivîdiem. Cilvékiem ir priekßstats, ka at-

karîba ir izlaidîba, nevis slimîba. Teorétiski sabiedrîba ir in-

forméta par ßîm problémåm, arî speciålisti un atbildîgås

amatpersonas pårzin lietas bütîbu, tomér pietrükst iniciatî-

vas. DaΩåda lîmeña un méroga institücijas uzve¬ atbildîbu

viena otrai, neapzinoties, ka sava da¬a atbildîbas jåuzñemas

gan pacientam, gan paßvaldîbai, gan valstij. Jelgavas psiho-

neirolo©iskå slimnîca vairåkkårt ir sniegusi savus priekßliku-

mus par finansu u.c. resursu racionålåku izmantoßanu, kas

veicinåtu slimnîcas attîstîbu, bet sañémusi formålu

Labklåjîbas ministrijas atbildi par paßvaldîbas atbildîbu at-

tiecîgo jautåjumu risinåßanå. Saistîba starp iestådém, kuras

risina lîdzîgus jautåjumus, ir formåla, tådé¬ arî sabiedrîbå

kopumå nav izpratnes par minéto mér˚grupu problémåm.

Invalîdiem, atkarîgajiem un lîdzatkarîgajiem ir maz vietu,

kur griezties péc palîdzîbas. Viñiem nav arî zinåßanu, ko

darît tamlîdzîgås situåcijås. Slimnîcå pacienti tiek infor-

méti par iespéjåm sañemt tålåku palîdzîbu (pieméram, lî-

dzatkarîgajiem tiek ieteikts apmeklét psihologu vai psi-

hoterapeitu), tomér ßîs iespéjas ierobeΩo sociålie apståk¬i.

Sociåli atstumtajiem ir arî psiholo©iskas (personîgas) prob-

lémas, jo viñi negrieΩas péc palîdzîbas (strådå aizsarg-

mehånismi, kas noliedz problému). Lîdz ar to palîdzîbas

sniegßana ir novélota. 70% alkoholi˚u ir personîbas trau-

céjumi, kas ir pamatå ßai slimîbai. Arî lîdzatkarîgajiem ir

zinåmi personîbas traucéjumi, viñi neapzinåti izvélas büt

“upura” lomå. Lîdz ar to veidojas disharmonisks ©imenes

modelis, kas ietekmé sabiedrîbu kopumå. Atkarîbas problé-

mas skar visu sociålo slåñu cilvékus, atß˚iras tikai aizsarg-

mehånismu intensitåte. Pieméram, årstam arî var büt at-

karîbas problémas, bet viñß to ¬oti ilgi slépj. Minétås perso-

nîgås problémas slimnîcas speciålisti cenßas risinåt ar psi-

holo©iska atbalsta sniegßanu, psihoterapeita palîdzîbu utt.

Íiem pacientiem nepiecießams atbalsts un sapratne.

26


A Bredovska uzsver, ka augståk minétås problémas un to

risinåßanas ce¬i ir cîña ar sekåm.

Problému sakne mekléjama ©imené, bérnu au-dzinåßanå (vardarbîba, vecåku aizñemtîba), so-ciålajos apståk¬os. Attiecîbå uz psihiatrisko ap-

rüpi vispirms uzmanîba jåpievérß ambulatorajaipalîdzîbai, sociålajam darbam. Sociålajam die-nestam jåstrådå ar ©imeni profilaktiski. Nepie-cießama informåcija, izglîtoßana såkot ar skolu,bérnudårzu. Sabiedrîbai jåiemåcås runåt arßiem cilvékiem. Èpaßa uzmanîba jåpievérß bér-niem, veciem cilvékiem un psihiski slimiem cil-vékiem. Paßvaldîbu uzdevums ir nodroßinåt so-ciålo aprüpi (pansionåtus, darbu ar ©imeniu.c.), jo paßlaik slimnîcas tiek noslogotas ar“sociåliem” pacientiem. Nepiecießami lielåki lî-dzek¬i slimnîcu attîstîbai un efektîvam darbam.

Atbildîba par problému risinåßanu jåuzñemas paßam pa-

cientam, speciålistam, kurß ar viñu strådå, paßvaldîbai un

valstij. Atbildîba ir jåsadala, jåbeidz meklét vainîgo.

Jelgavas psihoneirolo©iskås slimnîcas atbildîba ir saistîta

ar psihiatriskås palîdzîbas sniegßanu, sadarbîbu ar paßval-

dîbu, ambulatoro un sociålo dienestu. Paßreiz slimnîcai ir

vairåki årvalstu partneri, kuri sniedz palîdzîbu gan mate-

riåli, gan pieredzes apmaiñas un apmåcîbas jomå. Sadar-

bîba izveidojusies ar Igaunijas, Lietuvas, Våcijas, Nîderlan-

des, Dånijas, Zviedrijas, Norvé©ijas, Kanådas un ASV ko-

lé©iem, îstenoti vairåki projekti par jaunu metoΩu ievießa-

nu, darbinieku apmåcîbu. Ar Sorosa fonda — Latvija palî-

dzîbu tika izveidota t.s. mobilå komanda, kad vajadzîbas

gadîjumå speciålisti izbrauc uz måju pie pacienta. Tomér

ßo projektu îstenoßanu kavé speciålistu trükums, esoßo

speciålistu aizñemtîba. Kå pozitîva pieredze tiek minéta

sadarbîba ar Jelgavas Domi u.c. pilsétas iestådém.

Jelgavas psihoneirolo©iskås slimnîcas galvenå årsta viet-

nieces skatîjumå pétîjuma mér˚grupu problémas

skatåmas vairåkos lîmeños — personîga rakstura problé-

mas, informåcijas trükums, sabiedrîbas attieksme, nepie-

tiekami attîstîta sociålå palîdzîba un ambulatorå aprüpe,

formåla saistîba starp daΩådåm institücijåm un resursu

trükums.

27

1.4.3. Invalîdi ar kustîbu traucéjumiem

Nozîmîga projekta mér˚grupa ir invalîdi ar kustîbas trau-

céjumiem. Pilsétå darbojas vairåkas invalîdu organizåci-

jas, nozîmîgåka no tåm ir Jelgavas invalîdu biedrîba, kas

darbojas kopß 1991. gada, bet 2001. gadå, pieñemot jau-

nus statütus, atbilstoßi likumam “Par sabiedriskåm orga-

nizåcijåm un to apvienîbåm” izmaiñåm re©istréta kå NVO.

Invalîdu ar kustîbu traucéjumiem vajadzîbu un problému

analîzes pamatå intervija ar ßîs organizåcijas valdes

priekßsédétåju Laimoni Dzervanu.


Jelgavas invalîdu biedrîbas biedri ir Jelgavas pilsétå dzî-

vojoßie 1. un 2. grupas invalîdi no 18 gadu vecuma. Jel-

gavas invalîdu biedrîbå (JIB) pavisam ir 400 biedru. Bied-

rîbas pårvaldes institücijas: kopsapulce, biedrîbas valde,

valdes priekßsédétåjs. Valdes priekßsédétåjs ir Laimonis

Dzervans.

Biedrîbas mér˚is ir apvienot Jelgavå dzîvojoßus invalîdus,

veicinåt invalîdu integråciju sabiedrîbå, aizståvét invalîdu

intereses, kå arî sekmét invalîdu uzñéméjdarbîbu.

Aizståvét invalîdu sociålo, sadzîves, kultüras vajadzîbu

apmierinåßanu atbilstoßi LR likumdoßanai. Sadarboties ar

citu valstu lîdzîgåm organizåcijåm.

JIB izmanto paßvaldîbas, sabiedrisko institüciju un labvé-

lîgu organizåciju iespéjas mér˚a sasniegßanai un uzdevu-

mu izpildei. Piesaista un uzkråj finanséßanas avotus bied-

rîbas budΩeta papildinåßanai. Veicina kultüras un sporta

pasåkumu apmekléßanu, organizé ekskursijas, saietus un

apmåcîbas kursus, atbilstoßi finansu iespéjåm. Palîdz

biedrîbas biedriem, sniedzot morålo un materiålo atbalstu.

Palîdz risinåt problémas, kas radußås, kårtojot jautåjumus

ar institücijåm. Biedrîbas biedru rîcîbå ir bibliotéka un no-

darbîbu telpas, kur notiek saieti un nodarbîbas.

JIB valdes priekßsédétåjs atzîst, ka biedrîbas vajadzîbåm

telpu skaits ir pietiekoßs, lai tur izvietotu administråciju

un bibliotéku, notiktu sapulces un nodarbîbas. Tå kå

maksåt par siltuma centralizéto apgådi ir par dårgu, tad

biedrîba pati rüpéjas par apkuri. Paßreiz tiek domåts par

visu invalîdu biedrîbu izvietoßanu vienå ékå, tad paßval-

dîbai bütu lielåkas iespéjas palîdzét biedrîbåm uzturét

telpas. Bet tas var radît problémas invalîdiem no tålåkiem

pilsétas rajoniem. Kå viens no risinåjumiem bütu pilsétas

teritoriju sadalît vismaz divos rajonos: pilsétas centrs un

Pårlielupe.

Intervijå ar Jelgavas invalîdu biedrîbas valdes priekßsé-

détåjs Laimoni Dzervanu tika skaidrotas problémas, kas

skar invalîdus Jelgavas pilsétå. Dzervana kungs intervijå

kå galvenås minéja vairåkas problémas: vides pieejamî-

bu; iek¬außanos darba tirgü; nodroßinåjumu ar palîglî-

dzek¬iem un higiénas precém; sabiedrîbas atvértîbu in-

valîdu integréßanai.

Kå nozîmîgåkå minéta invalîdu izk¬üßana no sava

måjok¬a. Lai invalîdi ar kustîbu traucéjumiem varétu

izk¬üt un iek¬üt måjoklî, ir nepiecießams piemérot ieeju

måjå un nodroßinåt izk¬üßanu no dzîvok¬a lîdz årdurvîm,

îpaßi tas ir svarîgi daudzståvu måjås.

Runåjot par vides pieejamîbu eksperts atzîmé:

Pagåjußajå gadå ar Jelgavas pilsétas Domes unJIB palîdzîbu diviem invalîdiem ar kustîbu trau-céjumiem tika piemérotas ieejas måjås, bet tas irsalîdzinoßi påråk maz tådå pilsétå kå Jelgava.

Péc eksperta viedok¬a problemåtiska ir iek¬üßana Jelgavas

pilsétas sabiedriskajås iestådés un pårvietoßanås tajås

(Domé, policijå, veikalos, pilsétas tualetés). Pie ékåm uz-

brauktuves ir gan ierîkotas, bet tås bieΩi ir påråk ståvas.

Kå problemåtisku var minét arî pårvietoßanos telpu

iekßiené ar ratiñkrésliem. Lîdz ar to tiek ierobeΩotas, pie-

méram, arî brîvå laika pavadîßanas iespéjas.

Biedrîbas valde kopå ar Domes pårståvi ir veikusi pårbau-

des, lai pårliecinåtos, vai iestådés var iek¬üt invalîdi ar ra-

tiñkrésliem. Eksperts atzîméja, ka uzbrauktuves gan ir, bet

tålåk pårvietoties ir apgrütinoßi vai daΩviet neiespéjami.

Invalîdi ar kustîbu traucéjumiem ir aktîvi un spéjîgi pieda-

lîties darba tirgü. Viñiem gan ir traucétas pårvietoßanås

spéjas, bet ir spéjas strådåt ar rokåm vai veikt kådu garîgu

nodarbi. Lîdz ßim uzñéméji par invalîdu iesaistîßanu darbå

seviß˚u interesi nav izrådîjußi, jo invalîdu iesaistîßana darbå

saistås ar darba vietas pieméroßanu vai transporta izdevu-

miem. Tas prasa no uzñéméjiem filantropisku rîcîbu.

Savukårt, eksperts uzskata:

Uzñéméji, pieñemot darbå invalîdu, vairåkdomå par “savåm interesém”. Invalîdu biedrîbaibija sadarbîba ar NVA, kur tika rîkoti kursi(pîßana, ßüßana, latvießu valoda), bet pårtrau-ca.... ka NVA nav seviß˚i ieintereséta invalîduiesaistîßanå darba tirgü. Par to vairåk vajadzé-tu domåt arî valstij. Paßvaldîbåm vajadzétu ai-cinåt uzñéméjus ierîkot darba vietas, kas pie-mérotas invalîdiem.

Kå problémas risinåjumu eksperts iesaka izmantot Dåni-

jas pieredzi, kuru viñß apguva pagåjußajå gadå Domes

delegåcijas saståvå viesojoties Dånijå.

Pieméram, Dånijå ir izveidoti invalîdu klubi,kurus veido ar paßvaldîbas iniciatîvu un atbal-stu. Klubos invalîdi apmierina savas intereses,var iepazîties, pat apprecas. Invalîdiem ir spe-ciåla darbnîca. Viñiem ir iespéja papildus no-pelnît un büt saskarsmé ar citiem, gan arî laikapavadîßana.

Íåda veida klubus, (Dienas centrus) ar paßvaldîbas inicia-

tîvu varétu veidot Jelgavas pilsétå: pilsétas centrålajå

da¬å un Pårlielupé.

Dånijå visu finansé paßvaldîba. Paßvaldîba sa-zinås ar ßiem klubiem, paßvaldîba arî izdomådarba vietas, un nåk ar saviem priekßlikumiem.Konkréti Jelgavå varétu nodarboties ar kerami-ku, ar daΩådu ådas izstrådåjumu izgatavoßanu,adîßanu, tamboréßanu utt.. Dånijå ir izveidotasveselas nozares, kur strådå invalîdi. Rezultåtåinvalîdi par savu darbu sañemtu arî atalgoju-mu, bütu nodroßinåta iespéja piedalîties ekono-miskajå un sabiedriskajå dzîvé, büt par pilntie-sîgiem sabiedrîbas locek¬iem.

Invalîdiem ir problémas palîglîdzek¬u un higiénas preçu

iegådé. Paßvaldîbas sociålo lietu pårvalde pieraksta rindå pa-

lîglîdzek¬u sañemßanai. Lai tos sañemtu, ir samérå ilgi jågai-

da. Salîdzinåjumå ar paßvaldîbas iespéjåm Jelgavas Invalîdu

biedrîba ar palîglîdzek¬iem var apgådåt tülît péc pieprasîjuma.

Invalîdu biedrîba sadarbojas arî ar baznîcu, tå palîdz apgådåt

invalîdu biedrîbas biedrus ar pårvietoßanås palîglîdzek¬iem.

Pilsétas Domei vajadzétu palîdzét palîglîdzek¬uiegådé ar finanséjumu un censties samazinåt bi-rokråtisko procedüru, lai invalîds åtråk sañemtunepiecießamos palîglîdzek¬us (ratiñus, pampe-rus u.c.).

Biedrîbas biedri bieΩåk izmanto kultüras nama “Rota”

piedåvåtås iespéjas, kur tiek piedåvåtas bezmaksas

bi¬etes, ir arî sadarbîba ar muzeju, kurå invalîdiem ar ra-

tiñkrésliem ir érti iek¬üt.

Tomér paståv probléma — iek¬üt ar ratiñkrésliem Jelgavas

kinoteåtrî. Bi¬etes gan tiek piedåvåtas, bet ar ratiñkrés-

liem iek¬üt kinoteåtrî ir gandrîz neiespéjami. Risinåjums

turpmåk varétu büt — pilsétas büvvaldei vairåk sekot lî-

dzi, lai, nododot ekspluatåcijå sabiedriskos objektus, tiktu

ñemtas vérå visu cilvéku intereses.

Invalîdi informåciju galvenokårt iegüst no masu medi-

jiem. Labs risinåjums informåcijas iegüßanai varétu büt

“karstais telefons”, kuru invalîdi varétu izmantot steidza-

28

mîbas gadîjumos. Tikai probléma — ne visiem invalîdiem

pilsétå ir telefoni, jo to abonéßana ir påråk dårga. Iespé-

jas izmantot interneta tîklu Jelgavas invalîdu biedrîbai

nav, bet sadarbîbå ar sievießu invalîdu biedrîbu “Zvaig-

zne” ir iespéjams izmantot interneta pakalpojumus.

Eksperts atzîmé, ka sabiedrîba nav pilnîbå atvérta invalî-

du integréßanai. Traucé sabiedrîbå valdoßie stereotipi, kå

arî sabiedrîbas attieksme ar savu pastiprinåto uzmanîbu

cilvékiem ratiñkréslos.

Daudzu invalîdu integréßanos sabiedrîbå ietekmé arî viñu

©imenes locek¬i, attieksme ©imené. Tuvinieki bieΩi vien

nezina, kå palîdzét.

Kå eksperts atzîmé, invalîdiem ar kustîbu traucéjumiem

nav izveidots tåds Dienas centrs, kå, pieméram, invalî-

diem ar garîgås attîstîbas traucéjumiem Jelgavas Dienas

centrs „Atbalsts”.

...ßådu Dienas centru varétu veidot arî påréjieminvalîdiem, izveidot informåcijas tîklu par inva-lîdiem, kuriem ir vajadzîga palîdzîba. Biedrîbasvarétu kooperéties palîdzîbas sniegßanå.

Kopumå es negribu vainot tikai paßvaldîbas ne-izdarîbå, ka netiek risinåtas invalîdu problé-mas, tas attiecas pirmåm kårtåm uz valsti, ku-ra izdod likumu,

interviju nobeidzot, secina eksperts Laimonis Dzervans.

29


Péc L. Dzervana domåm, lai risinåtu invalîdu ar kustîbu

traucéjumiem problémas, pilsétas büvvaldei vairåk jåseko

lîdzi, lai, nododot ekspluatåcijå sabiedriskos objektus, tik-

tu ñemtas vérå ßîs grupas intereses; iespéju robeΩås

pielågot vairåk ieeju måjås un nodroßinåt invalîdiem

izk¬üßanu no dzîvok¬a lîdz årdurvîm, îpaßi tas ir svarîgi

daudzståvu måjås.

Pilsétas Domei vajadzétu palîdzét palîglîdzek¬u iegådé ar

finanséjumu un samazinåt birokråtisko procedüru, lai in-

valîds åtråk sañemtu nepiecießamos palîglîdzek¬us (ratiñ-

us, pamperus u.c.)..

Ieteikumi: eksperts iesaka izmantot Dånijas pieredzi, iz-

veidojot invalîdu klubus, kurus veido ar paßvaldîbas inici-

atîvu un atbalstu. Klubos invalîdi apmierina savas intere-

ses, var iepazîties pat apprecas. Invalîdiem ir speciåla

darbnîca. Viñiem ir iespéja papildus nopelnît un büt sa-

skarsmé ar citiem, gan arî laika pavadîßana. Íåda veida

klubus, (Dienas centrus) ar paßvaldîbas iniciatîvu varétu

veidot Jelgavas pilsétå.

Fokusgrupu diskusijas tika organizétas, lai noskaidrotu

mér˚grupu viedok¬us par to vajadzîbåm un problémåm,

kå arî to risinåjumiem. Tika izvélétas tås mér˚grupas (in-

valîdi ar kustîbu traucéjumiem un kustîbas Anonîmie Al-

koholi˚i biedri), ko viegli precîzi identificét un kas

adekvåti spéj vértét savu ståvokli un problémas.

30

1.5. Mér˚grupu problémas un to risinåjumi:fokusgrupu diskusijas ar mér˚grupu pårståvjiem

1.5.1. Invalîdi ar kustîbu traucéjumiem

Fokusgrupas intervija ar invalîdiem ar kustîbu traucéju-

miem notika 2004. gada 14. jülijå Latvijas Lauksaimniecî-

bas universitåté.

Fokusgrupas dalîbnieki: Jelgavas pilsétas iedzî-votåji, invalîdi ar kustîbu traucéjumiem vecumåno 25 lîda 60 gadiem, gan strådåjoßi, gannestrådåjoßi, tådi, kas dzîvo sociålajå måjå,speciåli aprîkotå dzîvoklî un parastå tipveidamåjoklî. Invalîdi ratiñkréslos — 7: Dzintra (60,dzîvo individuålå måjå), Maksims (25), Igors(32, dzîvo Sociålajå måjå), Svetlana (35, dzîvospeciåli pårbüvétå dzîvoklî, strådå), Juris (46,strådå), Sergejs (25), Vadims (31, strådå); aratbalsta (spie˚a) palîdzîbu –2: Vladislavs (40),Tofiks (41). Tofiks ir invalîds no bérnîbas, betpåréjie invaliditåti ieguvußi dzîves laikå daΩådutraumu rezultåtå.

Aktuålåkå probléma invalîdiem ar kustîbu traucéjumiem

ir vides pieejamîba. Vides pieejamîba saistås ar pårvie-

toßanås iespéjåm un ietver gan pårvietoßanås lîdzek¬us,

gan dzîvesvietu, no kuras jåizk¬üst, gan ce¬us, pa kuriem

jåpårvietojas, gan iestådi, éku, kurå jåiek¬üst, gan trans-

porta lîdzekli, ékas iekßtelpas un WC.

Invalîdi, kuri pårvietojas ratiñkréslos, norådîja uz labu,

kvalitatîvu ratiñkréslu nepiecießamîbu, uzsverot, ka kat-

ram nepiecießami vismaz divi ratiñkrésli — telpåm un ie-

lai. Nebütu slikti, ja ratiñkrésla remonta laikå varétu da-

büt rezerves ratiñus, jo citådi ßajå laikå invalîds nekur ne-

tiek. Jauns, kvalitatîvs ratiñkrésls ar akumulatoru makså

1600 LVL, tåds no klåtesoßajiem ir tikai Dzintrai. Vecie åtri

sabojåjas un ir jåremonté.

Invalîdi, kuri spéj pårvietoties bez ratiñkrésla, kå galvenås

problémas min darba atraßanu un speciålo apavu trü-

kumu.

Nåkoßå probléma, par kuru uztraucas invalîdi, ir måjoklis,

tå atbilstîba invalîda vajadzîbåm. Ja invalîds dzîvo sociå-

lajå måjå, tad viñam ir iespéjams bez citu palîdzîbas no

tås izk¬üt, bet citiem, pat dzîvojot invalîdu vajadzîbåm

pårbüvétå dzîvoklî, bez asistenta palîdzîbas nav iespéjams

no tå izk¬üt. Savukårt dzîvok¬a iekßiené invalîds ratiños

nevar iek¬üt ne tualeté, ne vannas istabå.

Maksims: Es dzîvoju paßreiz kopå ar vecåkiem,bet gribétos savu dzîvi. Ja bütu iespéja — sociå-lajå måjå.

Igors: Lielåkå probléma ir pårvietoßanås. Bezcitu palîdzîbas nevar nekur aizbraukt. Paßlaikdzîvoju sociålajå måjå.

Ja ir izdevies izk¬üt no dzîvok¬a, tad Jelgavå bieΩi nepårva-

ramas problémas rada ietvju, ielu ståvoklis, uzbrauktuvju

neesamîba vai neatbilstîba standartiem — påråk augstas

(3 cm vietå 5 cm).

Sabiedrisko éku pieejamîba. Ja tomér izdevies pårvarét

ielu radîtos ß˚érß¬us un nonåkt pie iecerétå mér˚a, tad ¬oti

retos gadîjumos invalîds tiek iekßå ßajå ékå.

Pédéjo gadu laikå pozitîvi pieméri Jelgavå: No-darbinåtîbas Valsts a©entüra, Jelgavas muzejapirmais ståvs, Valsts ieñémumu dienests, da¬éjiKultüras nams.

Kaut arî atbilstoßi LR likumdoßanai visiem sabiedriskajiem

objektiem, kas tiek nodoti ekspluatåcijå no 2001. gada,

jåatbilst vides pieejamîbas standartiem, tas netiek ie-

vérots.

Invalîds Kårlis Rüba ir ieguvis vides pieejamî-bas eksperta sertifikåtu un varétu novértét kat-ra pilsétå nododamå sabiedriskå objekta atbil-stîbu standartiem, bet viñß netiek pieaicinåts uzobjektu nodoßanu. Kå paskaidrojusi Büvvaldesspeciåliste N.Òubina, tad tas Domei esot påråk


dårgi (eksperta atveßana un aizveßana). Acîm-redzot létåk ir nodot ekspluatåcijå formåli atbil-stoßus, bet faktiski invalîdiem nepieejamus ob-jektus. (Kafejnîcas, veikalus, édnîcas u.c.)

Dzintra: Galvenais, lai tas tiku ievérots ce¬otjaunos objektus.

Jau projektos uzbrauktuvju slîpumi neatbilst invalîdu va-

jadzîbåm, ko, protams, varétu savlaicîgi konstatét un ne-

pie¬aut ßådu objektu celtniecîbu pilsétå.

Pozitîvs piemérs: lielveikals City Market, kuriespéjams iek¬üt, pårvietoties, izmantot sa-nitårås telpas.

Sanitåro telpu neatbilstîba invalîdu vajadzîbåm ierobeΩo

viñu uzturéßanås iespéjas daΩådås iestådés (arî LLU, Domé).

Nåkoßais jautåjums — uz kurieni invalîds grib doties. Tiek

minétas 3 sféras, ar kuråm invalîdi vélétos saistît savu

dzîvi. Pirmå no tåm ir darbs. Tikai paßiem aktîvåkajiem

un neatlaidîgåkajiem izdodas atrast darbu. Pat, ja izdo-

das izturét NVA projektu atlases konkurenci subsidétajåm

darba vietåm, tad, tiklîdz projekts beidzas, visbieΩåk darbs

tiek zaudéts. Nedaudz vieglåk atrast darbu Rîgå, bet inva-

lîdam svarîgi strådåt Jelgavå, jo izbraukåt praktiski neie-

spéjami. Uz jautåjumu, vai vélétos strådåt måjås vai

årpus måjas, visi uzsver nepiecießamîbu izk¬üt no måjåm

un nonåkt sabiedrîbå.

Visi: Labåk årpus måjas kopå ar citiem.

Visi: Invalîdus darbå negrib ñemt

Izglîtîbas iegüßana invalîdiem ir grüti risinåma probléma,

jo gandrîz nevienå måcîbu iestådé nevar iek¬üt, nemaz

nerunåjot par pårvietoßanås iespéjåm tajås un sanitåro

telpu izmantoßanu.

Nozîmîga probléma ir arî brîvå laika pavadîßanas iespé-

jas årpus måjas: teåtra, koncertu un citu pasåkumu ap-

mekléßana, sporta nodarbîbu pieejamîba. DaΩos gadîju-

mos Jelgavå nodroßinåtas iespéjas invalîdiem apmeklét

izrådes un koncertus, bet ne vienmér tiek apmierinåtas

daΩådu vecuma grupu un daΩådu etnisko kultüru

atß˚irîgås intereses (jaunießu, krievu).

Transports. Pilsétas transports nav piemérots invalîdu

vajadzîbåm, kaut arî ir çetri autobusi, kuros ar citu perso-

nu palîdzîbu iespéjams iek¬üt invalîdam ratiñkréslå. Ûél,

ka nav zinåmi ßo autobusu kustîbas marßruti un atießa-

nas laiki. Invalîdu biedrîbu aktîvistu vajadzîbas lielå mérå

palîdz risinåt speciåli aprîkotais mikroautobuss, taçu vi-

siem Jelgavas invalîdiem tas ir par maz.

Rehabilitåcijas pasåkumu nepiecießamîba invalîdiem ir

vél viena probléma, kuru vairs nepalîdz risinåt valsts, kas

atbalsta tikai rehabilitåcijas pasåkumus represétajiem un

„çernobiließiem”. Èpaßi nepiecießama rehabilitåcija invalî-

diem ir pirmajå gadå, bet arî péc tam nepiecießama re-

gulåra veselîbas uzlaboßana, kam vajadzîgi ievérojami fi-

nansu lîdzek¬i, kuru parasti trükst.

31


Pozitîva pieredze Våcijå: visas måjas jau tiek büvétas tå,

ka tajås var dzîvot visi, neatkarîgi no veselîbas ståvok¬a.

Dzîvoklis ir universåls, pielågots pat pagrabståvs, kurå var

iek¬üt arî invalîds ar kustîbu traucéjumiem. Tas bütu jåri-

sina valsts likumdoßanas lîmenî, bet paßvaldîba varétu to

ierosinåt.

Somijå, lîdzîga lieluma pilsétå kå Jelgava, ir atseviß˚a so-

ciålå måja invalîdiem. Tur sociålais darbinieks aizved ar

autobusu uz darbu un atved atpaka¬ uz måjåm. Dzîvoklis

(tualete u.tml.) ir piemérots invalîdu vajadzîbåm. Invalîdi

sañem invalîdu pensiju un vél var nopelnît papildus.

Latvijå pozitîva pieredze ielu sakårtoßanå ir Ventspilî.

Pozitîva pieredze, kå izmantot vides pieejamîbas eksper-

tu, ir Césîs, kur vides eksperts pieñemts uz lîguma pama-

ta un reåli piedalås éku, telpu un ielu ekspertîzé.

Ierosinåjumi• Bütu vélams domåt par nodok¬u atvieglojumiem uz-

ñéméjiem, lai viñus ieinteresétu invalîdu problému ri-

sinåjumå (telpas, darba vietas).

• Varétu veidot reitterapijas (terapija zirga mugurå)

centru. Jelgavå, jo ir paßiem zirgu audzétava. Varétu

ieinteresét uzñéméjus — zirgkopjus un årstus — fizio-

terapeitus sadarboties reitterapijas centra izveidé, ko

varétu izmantot arî citi cilvéki ar veselîbas problémåm.

Pieprasîjums varétu büt ievérojams.

• Invalîdi ierosina rîkot akciju — braukt pa skolåm, lai

ståstîtu par droßîbas noteikumu ievéroßanu, seviß˚i,

såkoties peldéßanas sezonai, lai bérni nelec upé no til-

ta, nezinåmås vietås un nek¬üst invalîdi uz müΩu.

• Pårlielupé arî varétu büt Dienas centrs invalîdiem un

citiem, kam nepiecießams atbalsts.

Fokusgrupas intervija ar astoñiem kustîbas “Anonîmie Al-

koholi˚i” biedriem 2004. gada 22. jülijå Latvijas Lauk-

saimniecîbas universitåté.

Raksturojot alkohola atkarîgo vajadzîbas un problémas,

fokusgrupas dalîbnieki atzîméja, ka alkoholi˚iem un citiem

atkarîgajiem ßobrîd pieejama årstéßanås narkolo©ijas no-

da¬å, Minesotas programmå un iespéja atvese¬oßanos tur-

pinåt AA grupås, sapulcés. Nekådus citus pieejamos pa-

kalpojumus AA grupas biedri nosaukt nevaréja.

Alkoholisma un atkarîbas problémas jårisina ne tikai

paßam atkarîgajam, bet arî ©imenei un lîdzatkarîgajiem.

Informåcija par AA kustîbu atkarîgajiem ir pieejama slim-

nîcås, narkolo©ijas noda¬ås, da¬a AA biedru uzskata, ka tå

ir pieejama un atrodama tiem, kuri patießåm ir nolémußi

atteikties no atkarîbas, tomér citi uzskata, ka tå varétu

büt plaßåka un pieejamåka.

Mazåk pieejama ir informåcija par atkarîbas problémåm

vispår, jo ir jåmaina sabiedrîbas attieksme pret alkoholis-

mu kå slimîbu. Ir jåbüt vairåk rakstiem presé. Par to ir

jårunå un jåraksta daudz vairåk, nekå tas notiek ßobrîd.

Pédéjo piecu, seßu gadu laikå informåcija irk¬uvusi pieejamåka. Nav pietiekoßas pre-timnåkßanas un izpratnes no ©imenes årstu pu-ses — arî viñi nav pietiekoßi informéti par alko-holisma un citu atkarîbu årstéßanas iespéjåm.

Diskusijas dalîbnieki par Minesotas programmu un AA

kustîbu informåciju bija ieguvußi, årstéjoties narkolo©ijas

slimnîcå. Íis fakts ir likumsakarîba, jo atkarîgie noliedz

savu slimîbu, atkarîbu lîdz brîdim, kad tießam nonåk kri-

tiskå situåcijå– slimnîcå, jo ikdienå bieΩi vien alkoholisms

tiek uzskatîts par normu. Cilvékam ir jåbüt motivétam un

jåvélas atvese¬oties, un ßajos gadîjumos informåciju at-

rast viñß var.

Informåcija par lîdzatkarîbu, atbalstu un ie-spéjåm ßiem cilvékiem ir daudz mazåk pieeja-ma. Par to bütu vairåk jåraksta un jårunå.

Informåcijai par atkarîbu, lîdzatkarîbu bütu jåbüt pieeja-

mai skolås, bibliotékås — bukletu, informatîvu izdevumu,

gråmatu veidå. Presé ir par maz informåcijas par ßîm

problémåm.

32

1.5.2. Alkohola atkarîgie



Par atkarîbas problému risinåßanu ir atbildîga gan

paßvaldîba, gan valsts, gan katrs pats. Paßvaldîba atbalsta

alkoholi˚us, apmaksåjot viñu årstéßanos Minesotas prog-

rammå,

...bet kå uzsver AA biedri, tå ir “izmesta” nau-da, ja péc ßîs programmas cilvékam jåatgrieΩasvecajå vidé — bez darba, pajumtes. Paßvaldîbaibütu jåatbalsta ßie cilvéki, sniedzot iespéjustrådåt, sagådåjot pajumti — kaut vai dzîvok¬usbez értîbåm. Alkoholi˚im ir jådod iespéjapaßam nopelnît sev iztiku. Íeit nav vajadzîgipabalsti, bet ßî pretimnåkßana darba un dzîves-vietas jautåjumos.

Viens no svarîgiem ß˚érß¬iem atkarîbas problému ri-

sinåßanå ir tas, ka uz Minesotas programmas beidzéjiem

un AA biedriem attiecas tie paßi likumi un noteikumi, kas

uz dzeroßiem alkoholi˚iem– viñi nedrîkst vadît auto, ir

problémas ieroçu at¬aujas iegüßanå u.c. Íis apståklis bie-

Ωi vien attur cilvéku iet årstéties, principå, tas attur cilvé-

ku to darît. Anonimitåte ir tikai formåla.

Nozîmîgs darbs bütu veicams arî skolås — informéjot un

måcot skolénus jau no agrîna vecuma par atkarîbu, par

to, kå ar to cînîties, kur iegüt atbalstu, jo ßî probléma ir

daudzås ©imenés un, iespéjams, ßådå ce¬å tå nonåktu lîdz

mér˚grupai.

Jelgavas paßvaldîba ir nodibinåjusi fondu, kaspalîdz atkarîgajiem, apmaksåjot årstéßanos Mi-nesotas Programmå.

AA biedri citu ßobrîd sniegtu atbalstu nevaréja nosaukt.

AA biedri ir saskårußies ar neizpratni unnievåjoßu attieksmi no paßvaldîbas un tås insti-tüciju darbinieku puses — nav izpratnes par to,ka atkarîba ir slimîba.

...Paßvaldîba varétu palîdzét AA kustîbai, ¬au-jot îrét vai izmantot telpas AA sapulcém ar at-laidém, jo ne vienmér ziedojumi ir pietiekoßi, laivarétu to izdarît paßu spékiem. Paßvaldîbaijåatbalsta un jåveicina informåcijas izplatîßanapar atkarîbas problémåm.

...Jåsniedz atbalsts un jåbüt atsaucîgåkiem, palî-dzot tießi Minesotas Programmas un AA kustîbasdalîbniekiem — ßobrîd alkoholi˚iem ir iespéjasiegüt vairåk palîdzîbas un atbalsta nekå tiem,kuri vairs nedzer un nelieto atkarîbas vielas.

...Paßvaldîbai jåveido un jåievéro likumi, kuriaizliedz un neveicina alkohola lietoßanu sabied-riskås vietås.

Paßvaldîbai jåsniedz lielåks atbalsts arî lîdzatkarîgajiem —

atkarîgo ©imeném, bérniem — ßobrîd Jelgavå tas ir nepie-

tiekoßs. Nepiecießama lielåka izpratne un atbalsts atkarî-

gajiem no Domes un paßvaldîbas darbinieku puses.

Secinåjumi• Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarîbas un

lîdzatkarîbas problémas pilsétå ir apzinåtas, ar to ri-

sinåßanu nodarbojas daudzas un daΩådas institücijas

un organizåcijas. BieΩi vien ßo organizåciju un institü-

ciju sadarbîba ir våji koordinéta, atkarîga no

strådåjoßo personîgås ieinteresétîbas un iniciatîvas.

• Pilsétas iedzîvotåji bieΩi vien ir nepietiekami informéti

par to, ko Jelgavas pilsétas Dome un tås institücijas

dara alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarî-

bas un lîdzatkarîbas, kå arî invalîdu ar kustîbas traucé-

jumiem problému risinåßanå.

• Plaßåka sabiedrîba ir nepietiekami informéta par alko-

hola, narkotisko un psihotropo vielu atkarîbas un lî-

dzatkarîbas problémåm un palîdzîbas iespéjåm.

• Spé¬u atkarîba ir samérå jauns un maz izpétîts feno-

mens, par to nav pietiekamas izpratnes ne daudziem

ßajå jomå strådåjoßajiem, ne plaßåkai sabiedrîbai.

• Invalîdu ar kustîbas traucéjumiem problémas sabied-

rîbå ir nepietiekami apzinåtas un ne vienmér tiek

ñemtas vérå, organizéjot sadzîvi un atpütu pilsétå. Ir

nepietiekami risinåtas vides pieejamîbas problémas

invalîdiem ar kustîbu traucéjumiem.

33

34

Eiropas Savienîbå jau çetrus gadus tiek îstenota 2000.g.

martå pieñemtå “Lisabonas straté©ija”, kas iezîmé darbîbas

prioritåtes ce¬å uz konkurétspéjîgas, zinåßanåm pamatotas

ekonomikas attîstîbu laika posmå lîdz 2010.gadam. Tiek

sagaidîts, ka ejot ßo ce¬u, veidosies jaunas darbavietas, pie-

augs sociålå kohézija un k¬üs stingråka vides prasîbu ievé-

roßana. Viens no galvenajiem ES dalîbvalstu uzdevumiem

ßajå proceså ir arî sociålås atstumtîbas mazinåßana.

Sociålås iek¬außanas politika tiek koordinéta gan ES lîme-

nî, gan arî atseviß˚u valstu ietvaros. Íajå nolükå Latvija:

1. ir sagatavojusi un parakstîjusi “Kopéjås sociålås

iek¬außanas memorandu (KIM),” kas nodroßinåtu

valsts politikas veidoßanu un novértéjumu atbilstoßi

ES kopéjiem mér˚iem ßajå jomå;

2. ir izstrådåjusi “Latvijas Nacionålo rîcîbas plånu naba-

dzîbas un sociålås atstumtîbas mazinåßanai” (projekta

stadijå), kas kalpotu kå rîcîbu vienojoßs dokuments

valsts, paßvaldîbu un nevalstiskajåm organizåcijåm.

2. Rîcîbas plåns sociålås atstumtîbas mazinåßanai Jelgavas pilsétå (projekts)2004 — 20102.1. Rîcîbas plåna izstrådes aktualitåteun galvenie mér˚i

Nacionålå lîmeña plånoßanas dokumentiLatvijas kopéjais sociålås iek¬außanas memorands (KIM)

Latvijas Nacionålås rîcîbas plåns nabadzîbas un sociålås atstumtîbas mazinåßanai (2004–2006) Projekts

KIM mér˚is: sagatavot valsti pilnîgai dalîbai ES ar at-

vértås koordinåcijas metodi par sociålås iek¬außanas

jautåjumiem ieståßanås brîdî.

Memorandå definéti galvenie mér˚i nabadzîbas un so-

ciålås atstumtîbas jautåjumu risinåßanai, prezentéti

lielåkie politiskie pasåkumi, ko veikusi Latvija uz vie-

noßanås pamata, veidojot valsts politiku saskañå ar ES

kopéjiem mér˚iem, noteiktas galvenås politiskås jomas,

kurås turpinåt tålåku monitoringu un politikas izvértéßa-

nu. KIM ietver Latvijas ekonomiskås un sociålås situåcijas

raksturojumu, tajå noteikti galvenie politiskie mér˚i, kas

attiecas uz virkni politisko jautåjumu: iek¬aujoßu darba

tirgu, institucionålo sistému, sociålo droßîbu, atstumtîbas

risku novérßanu u.c.

Íî plåna mér˚is ir veicinåt nodarbinåtîbu, sekmét pieeju

resursiem, tiesîbåm, precém un pakalpojumiem, atstumtî-

bas risku novérßana, atbalsts sociåli visneaizsargåtåkajåm

iedzîvotåju grupåm, kå arî iesaistîto pußu mobilizéßana.

Projekta ievada da¬å uzsvérta valsts RP nepiecießamîba

“Lisabonas Straté©ijas” kontekstå, tålåk dotas nabadzîbas,

sociålås atstumtîbas un sociålås iek¬außanas definîcijas.

Ievérojama vieta RP projektå ierådîta Latvijas esoßås si-

tuåcijas analîzei daΩådås jomås: ekonomikå, demogråfis-

kajos rådîtåjos, nodarbinåtîbas un bezdarba jautåjumos.

Akcentétas Latvijas teritoriålås atß˚irîbas pa re©ioniem,

parådîti sociålås sféras izdevumi laikå péc 2001. gada.

Plåna projektå (1.10) raksturota sociålås atstumtîbas ris-

ka grupu situåcija, kur kå riska grupas tiek izdalîtas:

©imenes ar bérniem, invalîdi, vecie cilvéki, bérni un jau-

nießi, personas, kuras atbrîvotas no ieslodzîjuma vietåm,

bezdarbnieki, bezpajumtnieki, etniskås minoritåtes, cil-

véktirdzniecîbas upuri.

RP projekta 2. sada¬å definéta rîcîbas straté©iskå pieeja,

svarîgåkie mér˚i un uzdevumi. 3. sada¬å aprakstîti politiskie

pasåkumi 2. noda¬å definéto mér˚u sasniegßanai.. 4. sada¬a

akcenté sadarbîbas tîklu izveidi, kurå bütu saistîtas visas ie-

interesétås puses. 5. sada¬å doti “labås prakses” pieméri at-

tiecîbå uz invalîdu nodarbinåtîbas jautåjumu risinåßanu.

35

Koncepcijas mér˚is: iezîmét pamatnostådnes, lai radîtu

vienlîdzîgas iespéjas visiem sabiedrîbas locek¬iem veikt tå

lomu, kas ir normåla atkarîbå no vecuma, dzimuma, so-

ciålajiem un kultüras faktoriem katram invalîdam. Ikvie-

nam ir nepiecießams respektét citu sabiedrîbas locek¬u

vajadzîbas un ir tiesîbas, lai tiktu respektétas viñu vaja-

dzîbas.

Koncepcijas praktiskå puse ir noteikt nepiecießamos so¬us

un pasåkumus, lai novérstu traucéjoßos faktorus un îste-

notu dzîvé mér˚i — radît sabiedrîbu ar vienådåm ie-

spéjåm visiem, tai skaitå arî invalîdiem.

Pieñemta LR Ministru kabinetå 1998.gada 30.jünijå. Kon-

cepcija ir izstrådåta balstoties uz ANO Deklaråcijå par in-

valîdu tiesîbåm, Deklaråcijå par garîgi atpalikußu personu

tiesîbåm, bérnu tiesîbu deklaråcijå, ANO Paraugnoteiku-

mos vienlîdzîgu iespéju radîßanai invalîdiem, Eiropas Pa-

domes rekomendåcijå Nr. R(92) 6 (A Coherent Policy For

the Rehabilitation of People with Disabilities) minétajiem

pamatprincipiem.

Koncepcijas realizåcijas rezultåtå lîdz 2010.gadam:

• Tiks pilnveidota sociålås droßîbas sistéma;

• Tiks izveidota sistéma, kura nodroßinås nepårtrauktu

rehabilitåcijas procesu;

• Personai neatkarîgi no vecuma, statusa, citiem faktoriem

büs iespéjams sañemt tai nepiecießamos pakalpojumus;

• Palielinåsies invalîdu paßapziña un paßnoteikßanås, tiks

radîtas iespéjas invalîdiem justies kå pilntiesîgiem sabied-

rîbas locek¬iem, nodroßinot, cik vien tas iespéjams, piln-

vértîgu, neatkarîgu un labu dzîvi, ñemot vérå invaliditåtes

smagumu un invalîda vajadzîbas un vélmes. (4.lpp.)

Sociålås iek¬außanas problemåtika ir aktuåla arî Jelgavas

pilsétå, kur cilvéki ar invaliditåti, atkarîgie un lîdzatkarîgie

veido apméram 18490 cilvéku lielu kopumu, kurå pie tam,

vél nav iek¬autas arî citas sociålås atstumtîbas riska grupas.

Vietéjå (paßvaldîbas) lîmeña plånoßanas dokumenti:Jelgavas pilsétas attîstîbas straté©ija 2004–2010 1.redakcija Projekts

Koncepcija “Vienådas iespéjas visiem”

Straté©ija laika periodam no 2004. lîdz 2010. gadam ir

paßvaldîbas vidéja termiña plånoßanas dokuments, kas ir

pilsétas attîstîbas politikas saståvda¬a un kas nosaka pri-

oritåtes, mér˚us un uzdevumus, lai radîtu priekßnoteiku-

mus un veicinåtu bütiskåko sektoru lîdzsvarotu attîstîbu

Jelgavas pilsétå.

Straté©ijas galvenais mér˚is: veicinåt ilgtspéjîgu re©iona

ekonomiskås un sociålås vides attîstîbu, kam jau tuvåkajå

laikå jånodroßina pilsétai pilntiesîgu un aktîvu pozîciju

Zemgales, Latvijas un ES mérogå. Straté©ijas pamatideja

ir virzîba uz konkurétspéjîgu, zinåßanåm balstîtu ekono-

miku, lai nodroßinåtu iespéjami augståku dzîves kvalitåti

un izaugsmes iespéjas pilsétas iedzîvotåjiem.

Straté©ijas misija:

• rada priekßnosacîjumus kvalitatîvai dzîves videi

esoßajåm un nåkamajåm paaudzém, lîdzsvarotai eko-

nomiskai attîstîbai, racionålai dabas, cilvéku un mate-

riålo resursu izmantoßanai, kå arî dabas un kultüras

mantojuma saglabåßanai;

• sniedz iespéju re©ionålås attîstîbas atbalstam novirzî-

to finanséjumu koncentrét noteiktu prioritåro mér˚u

un uzdevumu sasniegßanai;

• plånojot attîstîbas prioritåtes un pasåkumus, sekmé

racionålu finanséjuma piesaistîßanu no paßvaldîbas

budΩeta, kå arî valsts, årvalstu un citu donoru finan-

siåla atbalsta izmantoßanu.

Atkarîbu profilakses programma Jelgavå 2004.–2006.gadam

Mér˚i:1. Samazinåt atkarîbu izraisoßo vielu patériñi un ierobe-

Ωot atkarîbu izraisoßo vielu lietoßanu un atkarîbu izrai-

soßo procesu kaitîgo ietekmi uz indivîdu un sabiedrîbu

kopumå.

2. Mazinåt un novérst atkarîgas personîbas veidoßanos

veicinoßu faktoru iedarbîbu ©imené, skolå un sabied-

rîbå.

Uzdevumi:1. Nodroßinåt ilgtspéjîgu atkarîbu izraisoßo vielu un at-

karîbu izraisoßo procesu pieprasîjuma samazinåßanu.

2. Nodroßinåt atkarîbu izraisoßo vielu un atkarîbu izrai-

soßo procesu pieejamîbas ierobeΩoßanu.

3. Nodroßinåt informåcijas pieejamîbu, radît labvélîgus

priekßnosacîjumus agrînai atkarîbas problému

atklåßanai, årstéßanai un rehabilitåcijai.

Vispårîgs dokuments, kura mér˚is — mazinåt sabiedrîbas

sociålo un etnisko saß˚eltîbu Jelgavå, veicinåt dialogu

starp daΩådåm iedzîvotåju grupåm, kå arî starp iedzî-

votåjiem un paßvaldîbu.

Sabiedrîbas integråcijas programmå ir dots paßreizéjås

situåcijas un problému raksturojums, kå arî iezîméti paßi

vispårîgåkie un svarîgåkie sabiedrîbas integråcijas virzie-

ni, kas kalpo kå pamats konkrétam rîcîbas plånam.

Programmas 2. noda¬a veltîta sociålajai integråcijai, tajå

dots situåcijas un problému apraksts: raksturota de-

mogråfiskå un sociålå situåcija, akcentéts, ka îpaßa vérî-

ba jåpievérß invalîdu sociålås rehabilitåcijas problémåm,

kå arî jårisina problémas, kas saistîtas ar atkarîbas vielu,

îpaßi alkohola, lietoßanu.

Lai uzlabotu situåciju pilsétå ßajå jomå, ir izstrådåts atbil-

stoßs rîcîbas plåns, kura mér˚grupas ir:

• 2. un 3. grupas invalîdi;

• alkohola atkarîgie;

• narkotiku atkarîgie;

• spé¬u atkarîgie;

• lîdzatkarîgie ©imenes locek¬i, — gan pieaugußie, gan

bérni.

“Rîcîbas plåns sociålås atstumtîbas mazinåßanai Jelga-

vas pilsétå (2004.–2010.)” vispirms ir orientéts uz ßo

mér˚grupu iek¬außanås vajadzîbu pilnvértîgåku apmie-

rinåßanu, taçu tam ir jåpalîdz uzlabot arî citu atstumtî-

bas riska grupu situåcija.

Rîcîbas plåna vispåréjais mér˚is ir nodroßinåt katram

Jelgavas iedzîvotåjam iespéjas pilnvértîgi iek¬auties sa-

biedrîbå un veikt to lomu, kas ir normåla atkarîbå no

dzimuma, vecuma, sociålajiem un kultüras faktoriem.

Rîcîbas plåna tießais mér˚is ir noteikt Jelgavas paßvaldî-

bas galvenos darba virzienus un svarîgåkos pasåkumus

laika posmå lîdz 2010.gadam, kas:

• mazinåtu sociålås atstumtîbas izraisoßo faktoru ietek-

mi pilsétå;

• nodroßinåtu invalîdu, atkarîgo, lîdzatkarîgo un citu at-

stumtîbas riska grupu sociålås iek¬außanås vajadzîbu

apmierinåßanu.

Lai Jelgavas pilsétas paßvaldîbas rîcîbas plåns sociålås

iek¬außanas veicinåßanai atbilstu valsts politikas pamat-

nostådném un paßvaldîbas iepriekßpieñemtajåm stra-

té©ijåm, tå sagatavoßanå tiek ñemti vérå iepriekßminétie

dokumenti vai to projekti un to hierarhiju atspogu¬o shé-

ma 41. lpp.

36

Jelgavas sabiedrîbas integråcijas programma

37

2.2. Plåna izstrådes metodolo©ijaSociålå atstumtîba ir kompleksa probléma, un tå prasa ie-

saistîto valsts un paßvaldîbas institüciju, nevalstisko or-

ganizåciju (NVO) un paßu indivîdu vienotu un saskañotu

rîcîbu. Tomér, kå atzîméts KIM, minétås organizåcijas, îs-

tenojot tåm dele©étås funkcijas un uzdevumus, vairåk

pa¬aujas uz saviem spékiem, nepietiekami izmantojot sa-

darbîbas iespéju radîtås priekßrocîbas. Darbîbas attiecîbå

uz sociålås atstumtîbas riska grupåm lîdz ßim ir bijußas

fragmentåras un nepietiekami saskañotas un mér˚étas

tießi uz katras grupas vajadzîbåm. Vairåk ir notikusi cîña

ar sekåm un påråk maz uzmanîbas ir pievérsts profilaksei.

Ir jåizskauΩ paståvoßais stereotips, ka nabadzîbas un so-

ciålås atstumtîbas mazinåßana attiecas tikai uz sociålo

palîdzîbu.

Bez tam, paßvaldîbåm iesaistoties Eiropas Savienîbas

fondu finansétajos projektos, pakåpeniski mainås arî so-

ciålo dienestu darbîbas akcenti: vairs ne tik daudz büt par

tießajiem palîdzîbas un pakalpojumu sniedzéjiem, bet gan

par projektu partneriem, koordinétåjiem un sociålås poli-

tikas ievießanas pårraudzîtåjiem.

Lîdz ar to ßajå rîcîbas plånå ir ietverti ne vien pasåkumi

mér˚grupu vajadzîbu apmierinåßanai, bet vispirms ak-

centéti pasåkumi institüciju kapacitåtes palielinåßanai un

daΩådu organizåciju potenciåla apkopoßanai cîñå ar so-

ciålo atstumtîbu. Citiem vårdiem, lai sekmîgi risinåtu pie-

augoßås sociålås problémas, vispirms ir jånostiprina ßîs

darbîbas instrumenti. Tådéjådi, plåns ir veidots kå Jelga-

vas pilsétas Domes un tai padoto izpildvaras institü-

ciju rîcîbas plåns, iesakot skaidru atbildîbas unpienåkumu sadalîjumu.

Íî vispåréjå ievirze konkretizéjas sekojoßos metodolo©is-

kajos principos, kas tika ñemti vérå, veidojot rîcîbas

plånu:

• Lai sniegtu efektîvu atbalstu sociålås atstumtîbas ris-

ka grupåm, ir jåpårvar valsts un paßvaldîbas institüci-

ju un citu ieintereséto organizåciju darbîbas sadrum-

stalotîba, paßvaldîbå ir jåbüt struktürvienîbai vai

amatpersonai/–åm, kas pilnîbå pårzina un koordiné

katras konkrétås mér˚grupas problému risinåßanu.

• Sociålås atstumtîbas politikas efektîvas plånoßanas un

îstenoßanas nosacîjums ir regulårs dzîves kvalitåtes

monitorings.

• Ir jåizveido sistéma, kas sociålås atstumtîbas riska

grupu cilvékus iesaistîtu viñu vajadzîbu identificéßanå,

lémumu pieñemßanå un realizéßanå.

• Nepiecießamo palîdzîbu un pakalpojumus indivîdam ir

jåsañem péc iespéjas tuvåk dzîvesvietai, ko no-

droßinåtu sociålo pakalpojumu sniegßanas decentrali-

zéta sistéma.

• Sociålås atstumtîbas riska grupu problému risinåßanå

ir vairåk jåiesaista sabiedrîba (darba devéji, NVO,

brîvpråtîgo darbs u.c.).

• Personas sociålajai rehabilitåcijai ir jåbüt ilglaicîgai,

sistemåtiskai un individualizétai.

• Atbalsts jåsniedz ne vien indivîdam, kurß ir nonåcis

dzîves grütîbås, bet visai viña ©imenei.

Atkarîbu profilakses programma Jelgavå2004.–2006.g.

Jelgavas pilsétas attîstîbas straté©ija

Valsts politiskie un normatîvieAttîstîbas plåns, Vienådas iespéjas visiem u.c.

Kopéjås sociålås iek¬außanas memorands (KIM)

ES dokumenti(Lisabonas straté©ija, Madrides deklaråcija u.c.)

Rîcîbas plåns sociålås atstumtîbas mazinåßanai Jelgavas pilsétå 2004.–2010.g.

Latvijas Nacionålås rîcîbas plånsNabadzîbas un sociålås atstumtîbas mazinåßanå

2004.–2006.g.

38

Jelgavas pilsétas ekonomiskås un sociålås attîstîbas

rådîtåji, kå arî ßo jomu problémas ir detalizéti atspogu¬otas

“Jelgavas pilsétas attîstîbas straté©ijå 2004 — 2010”, tåpéc

ßeit tiek sniegts nozares ekspertu vértéjums un socio-

lo©iskå pétîjuma dati, kas tießi vai netießi raksturo invalîdu,

atkarîgo cilvéku un lîdzatkarîgo mér˚grupu situåciju.

Plåna izstrådes gaitå tika sagatavots ekspertu vértéjums

par problémåm, kuras Jelgavas pilsétå visvairåk apgrüti-

na mér˚grupu sociålo iek¬außanos. Ío problému uzskaitî-

jums un to risinåßanai ieteiktie darbîbas virzieni tiek at-

spogu¬oti sekojoßajå pårskata tabulå.

2.3. Sociålås iek¬außanas situåcija Jelgavå —ekspertvértéjums par mér˚grupu iek¬außanas situåciju

Alkohola atkarîgie1. Sabiedrîbas atbalsta un iz-

pratnes trükums pret alkoho-lismu kå slimîbu

• sabiedrîbas informéßana, izglîtoßana• aktualizét valsts politikas lîmenî alkoholisma årstéßanu• izveidot subsidétu darbavietu sistému valstî tiem, kas sañémußi medicînisko reha-

bilitåciju

2. Agrînas alkoholisma identifi-céßanas trükums

• izglîtoßana ©imenei, vecåkiem utt.

3. Informåcijas nepietiekamîba parpalîdzîbu (årstéßanu u.c.)

• informåcijas sniegßana no valsts, privåtajåm un medicîniskajåm institücijåm• izplatît alkoholisma årstéßanas pozitîvo pieredzi

4. Sociålå rehabilitåcija • nepiecießama valsts atbalsta programma alkoholisma årstéßanai• dienas centru izveide• atbalsta grupu izveides vecinåßana• iespéjas pårkvalificéties citam darbam• psiholo©iskå palîdzîba péc årstéßanås kursa beigåm

Problémas

Invalîdi

Darbîbas virzieni problémas risinåßanai

1. Pilsétas vides un transportaapgrütinåta pieejamîba

• izstrådåt pieejamîbas nodroßinåßanas plånu• atbilstoßi plånam mainît vidi

2. Nepietiekoßas iespéjas sociå-lajai palîdzîbai un rehabilitåci-jai

• dienas centra izveide• apgåde ar palîglîdzek¬iem• specializéto darbnîcu izveide• finansiålie atvieglojumi

3. Materiålå atbalsta iespéju trü-kums

• paßvaldîbas maksas pakalpojumu atlaides• labdarîbas veicinåßana

4. Informåcijas trükums • cilvékam sañemot invaliditåtes apliecîbu, viñam izsniegt informåciju par daΩåda vei-da atbalstu

• bukleti, masu médiju izmantoßana5. Grütîbas mainît profesiju un

atrast darbu• darba vietu pielågoßana• subsidéto darbavietu sistémas attîstîba atbilstoßi pieprasîjumam• profesionålås rehabilitåcijas iespéju paplaßinåßana• popularizét invalîdu nodarbinåtîbas pozitîvo pieredzi, atbalstît uzñémumus, kas

nodarbina mér˚grupu pårståvjus

6. Savstarpéjås saskarsmes trü-kums

• informét, izglîtot sabiedrîbu jau no agrîna vecuma• atbalstît invalîdu klubus, kopîgu pasåkumu organizéßana (sports, paßdarbîba, svinîgi

pasåkumi u.c.)7. Veselîbas aprüpes nepietie-

kamîba• cenu atlaides medikamentiem un higiénas precém

39

Narkotiku atkarîgie1. Primårås diagnostikas un pro-

filakses nepietiekamîba• informåcija mikrorajonos u.c.• institüciju sadarbîbas tîkla veidoßana• palielinåt tiesîbsargåjoßo institüciju lomu• uzticîbas telefoni

2. Rehabilitåcijas centru sisté-mas un speciålistu trükums

• iesaistît ©imenes årstus• sociålo pedagogu, psihologu skaita palielinåßana un kvalifikåcijas paaugstinåßana• vienota sistéma Latvijå, ievérojot daΩådu darba grupu skaitu un vajadzîbas

3. Mîti, stereotipi, slimîbu nolie-gums

• profilakses darbs skolås• izglîtoßana, måcîbu programmas• NVO, brîvpråtîgo iesaistîßana

4. Nav brîvå laika pavadîßanasalternatîvu

• mér˚tiecîgs plåns kultüras un sporta pasåkumu attîstîbai• brîvå laika pavadîßanas visaptveroßa sistémas izveide

5. Sabiedrîbas vienaldzîba unneiesaistîßanås

Datorspé¬u atkarîgie

• sistemåtiska sabiedrîbas izglîtojoßa darbîba

1. Spéles nav pietiekami atpazî-tas kå atkarîbas objekts, prob-lémas izpratnes trükums in-stitücijås

• informét ©imenes• regulåra datorsalonu un spé¬u kontrole (paßvaldîbas policija u.c.)

2. Sabiedrîbas vienaldzîba, sko-lotåju pasîvå attieksme pretspélém

• cießåka saite: bérni– vecåki– skola, kå arî izglîtoßana– tiesîbsargåjoßie orgåni• alternatîvas iespéjas brîvå laika pavadîßanai

3. Uzbåzîgais piedåvåjums

Lîdzatkarîgie1. Agrînås diagnostikas nepietie-

kamîba (slimîbas noliegumsun vainas apziña)

• Minesotas programmas paplaßinåta lietoßana• vienota informåcjas apmaiñas sistéma, sociålajos dienestos u.c., lai savlaicîgi

atklåtu riska ©imenes2. Sabiedrîbas kritiska attieksme

pret ßådu ©imeni• sabiedrîbas informéßana un izglîtoßana;• psiholo©iskås palîdzîbas nodroßinåßana minétajåm ©imeném

3. Informåcijas trükums par pa-lîdzîbas iespéjåm un nepie-cießamîbu

• ©imenes årstu un psihologu piesaiste• uzticîbas telefona izveidoßana• bukleti u.c.

4. Atbalsta grupu trükums • izveidot centrus, telpas, kur pulcéties, ar paßvaldîbas finansiålo atbalstu, tuvåkdzîves vietai

• ßådu grupu vadîtåju sagatavoßanas programmas5. Atbildîbas trükums ©imené • jauno vecåku skola

• 6. Speciålistu trükums • paßvaldîbai lîdzfinansét speciålås izglîtîbas iegüßanu

5. Nav motivåcijas årstéties • veselîga dzîves veida pasåkumu organizåcija mér˚grupåm• motivåcijas kursi

6. Liela alkohola pieejamîba • paßvaldîbas policijas kontroles funkciju pastiprinåßana• reåla alkohola nelegålo tirdzniecîbas vietu apkaroßana

7. Årstéßanås vietå bieΩi izmantodetoksikåciju, kas ir tikaidzerßanas pårtraukßana, nevisårstéßana

• moderni apgådåtas årstniecîbas iestådes• kvalitatîvi speciålisti

Darbîbas virzieni problémas risinåßanaiProblémas

40

Prioritåte 1. Nostiprinåt sociålo pakalpojumu sniegßanå

iesaistîto paßvaldîbas institüciju administratîvo kap-

acitåti

Mér˚is 1: Attîstît sociålå dienesta tîklu paßvaldîbå

Mér˚is 2: Paplaßinåt sociålo pakalpojumu klåstu un pie-

ejamîbu Jelgavå, uzsvaru liekot uz tiem pakalpojumiem,

kurus pietiekamå apjomå iedzîvotåji sañem dzîvesvietå

vai tuvu tai

Prioritåte 2. Izveidot valsts, paßvaldîbas, nevalstisko or-

ganizåciju un uzñéméju sadarbîbas un atbalsta tîklu

mér˚grupu sociålo vajadzîbu pilnvértîgai apmierinåßa-

nai

Mér˚is 1. Saskañotas sociålås iek¬außanas politikas vei-

doßana Jelgavå

Mér˚is 2. Izveidot valsts, paßvaldîbas un NVO sadarbî-

bas tîklu

Mér˚is 3. Nodroßinåt paßvaldîbas atbalstu NVO, kas

darbojas sociålås atstumtîbas mazinåßanå

Mér˚is 4. Veidot informåcijas un atbalsta centrus mér˚-

grupu vajadzîbåm

Mér˚is 5. Aktivizét iedzîvotåju informéßanu un iesais-

tîßanu lémumu pieñemßanå un îstenoßanå

Prioritåte 3. Izstrådåt un îstenot jaunas sociålo pakal-

pojumu formas

Mér˚is 1. Samazinåt alkohola, narkotiku un psihotropo

vielu lietoßanu

Mér˚is 2. Stiprinåt ©imeni, veidot ©imenei labvélîgu vi-

di

Mér˚is 3. Paplaßinåt izglîtîbas pieejamîbu un profesi-

onålås rehabilitåcijas iespéjas

Mér˚is 4. Nodroßinåt adekvåta måjok¬a un vides pieeja-

mîbu

Mér˚is 5. Organizét kultüras un sporta pasåkumus so-

ciålås atstumtîbas mazinåßanai

2.4. Prioritårie darbîbas virzieni sociålåsiek¬außanas veicinåßanai Jelgavas pilsétå

41

2.5. Darbîbas plåns mér˚u sasniegßanai

1. Prioritåte: Nostiprinåt sociålo pakalpojumu sniegßanå iesaistîtopaßvaldîbas institüciju administratîvo kapacitåti

Mér˚is 1: Attîstît sociålå dienesta tîklu paßvaldîbå

Ieteicamie pasåkumi Sagaidåmais rezultåts Termiñß Atbildîgais Finanséjums

1. Pie pilsétas Domes izveidotInvalîdu lietu konsultatîvo pa-domi, iesaistot valsts, paßval-dîbu, NVO, kå arî reli©isko or-ganizåciju pårståvjus

Labåka pasåkumu koordinåcijaun invalîdu viedok¬apårståvniecîba

2005. g. Jelgavas DomesSociålo lietu unveselîbas aizsar-dzîbas komiteja

Sekretariåtafunkciju no-droßinåjums(Paßvaldîbas budΩets)

2. Paplaßinåt Jelgavas Domes at-karîbu profilakses darba koor-dinåcijas grupu, lai tå darbo-tos visås atkarîbu mazinåßa-nas jomås; palielinåt ßîs gru-pas aktivitåßu publicitåti

Labåka pasåkumu koordinåcija

Nodroßinåta kompleksa, sis-temåtiska, péctecîga pieeja at-karîbas problému risinåßanai

2005. g. Jelgavas Domessociålo lietu unveselîbas aizsar-dzîbas komiteja

Sekretariåtafunkciju no-droßinåjums(Paßvaldîbas budΩets)

3. Izveidot struktürvienîbu, kurakoordinétu paßvaldîbas sociålopakalpojumu sniegßanu invalî-diem

Viens (konkréts) atbildîgais parinvalîdu jautåjumu risinåßanu— uzlabojas pakalpojuma kva-litåte un savlaicîgums

2007. g. Jelgavas Dome;

Jelgavas Sociålolietu pårvalde

Paßvaldîbas budΩets

4. Pilnveidot invalîdu datu båzes Precîza invalîdu un viñiem ne-piecießamås palîdzîbas uzskaite

2005. g. Jelgavas Sociålolietu pårvalde


5. Veicinåt publiskås un privåtåspartnerîbas formu izmantoßa-nu sociålo pakalpojumusniegßanå

Efektîvåka pakalpojumusniegßanas sistéma;

Mazåka birokråtija

2007.–2010. g.


Paßvaldîbas budΩets;

ESF

6. Sniegt paßvaldîbas atbalstusociålo darbinieku sagata-voßanå un kvalifikåcijas pa-augstinåßanå, sadarbojoties araugstskolåm

Sagatavoti speciålisti, kvalita-tîvi pakalpojumi

Nodroßinåts speciålistu resur-su palielinåjums atbilstoßi pie-prasîjumam

Visu periodu

Jelgavas Dome Paßvaldîbas budΩets

ESF aktivitåte3.3.4.

7. Sociålås palîdzîbas un pakal-pojumu budΩetu uzturét nemazåku par 6,5 — 7 % nopaßvaldîbas kopéjå budΩeta

Proporcionåls finanséjums sociålajai sférai

sociålås aizsargåtîbas lîmeñapaaugstinåßanås

Visu periodu(katru gadu)

Jelgavas Dome;Jelgavas DomesJelgavas DomesSociålo lietu unveselîbas aizsar-dzîbas komiteja;Finanßu komiteja


N. p. k.

42

N. p. k.

1. Prioritåte: Nostiprinåt sociålo pakalpojumu sniegßanå iesaistîtopaßvaldîbas institüciju administratîvo kapacitåti

Mér˚is 2: Paplaßinåt sociålo pakalpojumu klåstu un pieejamîbuJelgavå, uzsvaru liekot uz tiem pakalpojumiem, kurus pietiekamåapjomå iedzîvotåji sañem dzîvesvietå vai tuvu tai


1. Izveidot sociålo pakalpojumusniegßanas punktus pilsétasmikrorajonos

Labåka sociålo pakalpojumupieejamîba — efektîvåka ag-rînås diagnostikas no-droßinåßana; atbalsta grupunodroßinåjums ar telpåm

Visu periodu



ERAF finanséjums(aktivitåte 1.4. 6.1.)

2. Attîstît pilsétå ielu darbiniekutîklu

Atkarîbu un lîdzatkarîbu prob-lému efektîvåka apzinåßanaun operatîva informåcijassniegßana

Paaugstinås palîdzîbas pieeja-mîba

Visu periodu



3. Pilsétas mikrorajonos attîstîtielu darbinieku, aprüpétåju,valsts un paßvaldîbas policis-tu, ©imenes årstu, kå arî skolusociålo pedagogu sadarbîbu(informåcijas apmaiñas sisté-ma, kopîgi reidi un profilaksespasåkumi)

Resursu koncentråcija atkarî-bas problému risinåßanå;

Labåka institüciju sadarbîba;

Efektîvåks sociålais darbskonkrétajå teritorijå un agrînådiagnostika

Visu periodu

Jelgavas Dome;

Jelgavas Izglîtî-bas pårvalde;



Valsts budΩets

4. Iepazîties ar labåko praksi, kåsociålajå darbå iesaistîtbrîvpråtîgos, popularizét unatbalstît pilsétå brîvpråtîgodarbu (pieméram, AA biedrus)

Plaßåka iedzîvotåju loka ie-saistîßanås sociålås atstumtî-bas problému risinåßanå

Sabiedrîbas attieksmes maiñaun izpratnes veidoßanås

Såkot ar2006. g.



43

N. p. k.

2. Prioritåte: Izveidot valsts, paßvaldîbas, nevalstisko organizåcijuun uzñéméju sadarbîbas un atbalsta tîklu mér˚grupu sociålo vajadzîbu pilnvértîgai apmierinåßanai

Mér˚is 1: Saskañotas sociålås iek¬außanas politikas veidoßana Jelgavå


1. Sociålås atstumtîbas sama-zinåßanas rîcîbas plåna re-gulåra izpildes novértéßana unpapildinåßana

Nodroßinåta plåna kvalitatîvaizpilde, uzturéta plåna aktua-litåte

Visu periodu

1 reizipusgadå

Jelgavas Dome;

Jelgavas DomesSociålo lietu unveselîbas aizsar-dzîbas komiteja

Papildus navnepiecießams

2. Visus paßvaldîbå sagatavotossaistoßo noteikumu projektuspirms lémumu pieñemßanasizvértét no sociålå riska palie-linåßanås viedok¬a, iesaistotekspertus

Netiks pastiprinåti atstumtîbusekméjoßie faktori

Visu periodu

Jelgavas Dome;

Åréjie eksperti

PaßvaldîbasbudΩets

3. Paßvaldîbas iepirkumu kritéri-jos un darba uzdevumu pra-sîbås iek¬aut attiecîgo preçuvai pakalpojumu piemérotîbucilvékiem ar invaliditåti

Pilsétas vides un dzîvesapståk¬u veidoßana, ñemotvérå arî invalîdu vajadzîbas

2005. g. Jelgavas Dome Papildus nav ne-piecießams

4. Izmantot Latvijas Paßvaldîbusavienîbas, Latvijas Lielopilsétu asociåcijas u.c. iespéjasierosinåt likumdoßanasizmaiñas, lai uzlabotu esoßonormatîvo aktu kvalitåtisociålajå sférå

Normatîvie akti saskañoti armér˚grupu vajadzîbåm;

Novérstas pretrunas un nepil-nîbas normatîvajos aktos;

Valsts datu båzu, par mér˚-grupåm, pieejamîba paßvaldî-bas sociålajam dienestam;

Spé¬u atkarîgo årstéßanaiek¬auta valsts programmå

Visu periodu

Jelgavas Dome;



5. Jelgavas paßvaldîbas institüci-ju darbîbas koordinåcijas uzla-boßana

Labåka darba organizåcija

sociålo jautåjumu risinåßanåresursu izmantoßanas efekti-vitåtes paaugstinåßanås

Visu periodu

Jelgavas Dome,Jelgavas Sociålolietu pårvalde


6. Regulåri veikt dzîves kvalitåtesmonitoringu Jelgavas pilsétå,izmantojot atbilstoßus pétîju-mus

Objektîva informåcija paresoßo situåciju Jelgavas pil-sétå lémumu pieñemßanai

Sabiedrîbas attieksmes maiña,intereses un iesaistîßanåsuzturéßana

1 reizi2 gados

Jelgavas Dome PaßvaldîbasbudΩets;

Projekti

44

N. p. k.

2. Prioritåte: Izveidot valsts, paßvaldîbas, nevalstisko organizåcijuun uzñéméju sadarbîbas un atbalsta tîklu mér˚grupu sociålovajadzîbu pilnvértîgai apmierinåßanai

Mér˚is 2: Izveidot valsts, paßvaldîbas un NVO sadarbîbas tîklu


1. Izveidot valsts, paßvaldîbas unNVO sadarbîbas datu båzi(efektîvåka adreßu sistéma,paraléli dati par realizétajiemprojektiem)

Nodroßinåta starpsektoriålaisadarbîbai nepiecießamå in-formåcija


PaßvaldîbasbudΩets;

Valsts budΩets;

ESF aktivitåte3.3.5.2.

2. Nodroßinåt sadarbîbas tîklakoordinåciju un tehnisko ap-kalpoßanu

Nodroßinåta sadarbîbai nepie-cießamå koordinåcija



N. p. k.


Mér˚is 3: Nodroßinåt paßvaldîbas atbalstu NVO, kas darbojas sociålås atstumtîbas mazinåßanå


1. Organizét paßvaldîbas projek-tu konkursus sociålås ievirzesNVO

Profilakses pasåkumu skaitapalielinåßana, atbalsta grupudarbîbas aktivizéßana

Visu periodu

Jelgavas Dome;



2. Organizét NVO vadîtåju unaktîvistu apmåcîbu sociålåsproblemåtikas, projektu saga-tavoßanas u.c. jautåjumos

NVO kapacitåtes pa-lielinåßanås

Visu periodu

Jelgavas Domesatbildîgåsstruktüras

Paßvaldîbas unNVO budΩeti

3. Veicinåt NVO partnerîbu Jel-gavas paßvaldîbas sagatavota-jos un realizétajos projektos

Partnerîbas loka pa-plaßinåßanås;

NVO kapacitåtes palie-linåßanås

Visu periodu

Jelgavas Dome Papildus navnepiecießams

4. Iesaistît NVO atbilstoßo lému-mu pieñemßanas procesos

Pieaug informétîba parpaßvaldîbas lémumiem;

Lémumu pieñemßanas procesåñemti vérå NVO ieteikumi

Visu periodu


5. Sniegt organizatorisku un fi-nansiålu atbalstu invalîduNVO, kas savos projektos pa-redz savas darbîbas pa-plaßinåßanos un jaunu biedruiesaistîßanu

Vairåk invalîdu ir sabiedriskiaktîvi;

Plaßåk tiek apmierinåta invalî-du vajadzîba péc savstarpéjåssaziñas

Visu periodu

Jelgavas Dome;



45

N. p. k.

2. Prioritåte: Izveidot valsts, paßvaldîbas, nevalstisko organizåciju un uzñéméju sadarbîbas un atbalsta tîklu mér˚grupu sociålo vajadzîbu pilnvértîgai apmierinåßanai

Mér˚is 5: Aktivizét iedzîvotåju informéßanu un iesaistîßanu lémumu pieñemßanå un îstenoßanå


1. Izstrådåt un îstenot Jelgavaspaßvaldîbas programmu sa-biedrîbas informéßanai par so-ciålajiem jautåjumiem

Sabiedrîbas izpratnes veidoßa-nås. Tiek nodroßinåta informå-cija par konkrétåm palîdzîbasun pakalpojumu formåm

Visu peri-odu



2. Izsludinåt konkursu par labåkomér˚grupu problému un to ri-sinåjumu atspogu¬oßanuplaßsaziñas lîdzek¬os

Aktivizésies mediju unΩurnålistu interese par sociå-lajiem jautåjumiem

Sabiedrîbas izglîtoßana, izprat-nes veidoßanås un attieksmesmaiña

No 2006.gada1 reizigadå

Jelgavas Dome PaßvaldîbasbudΩets

3. Regulåri apzinåt arodbiedrîbuviedokli par sociålås atstumtî-bas riska grupu problémåm unto risinåßanu (informatîvipasåkumi, seminåri)

Tiek nodroßinåta informatîvåatgriezeniskå saite, iegüta pil-nîgåka informåcija par mér˚-grupu situåciju darbavietås,îpaßi invalîdu diskriminåciju.

Visu pe-riodu

Jelgavas Dome PaßvaldîbasbudΩets

N. p. k.


Mér˚is 4: Veidot informåcijas un atbalsta centrus mér˚grupu vajadzîbåm


1. Sagatavot un izvietot pub-liskås pieejas internetå in-formåciju, kas paredzéta at-stumtîbas riska grupåm

Labåka informåcija par palî-dzîbu un atbalsta iespéjåm

Visu periodu

Jelgavas Dome,Jelgavas Sociålolietu pårvalde

PaßvaldîbubudΩets;

Valsts investîcijuprogramma

2. Izveidot diennakts uzticîbastålruni

Uzticîbas tålruña darbîbas no-droßinåjums

Sociålås aizsargåtîbas lîmeñapaaugstinåßanås

Visu periodu



3. Izmantot vides reklåmu mér˚-grupu informéßanai

Viegli pieejama informåcijamér˚grupåm

Sabiedrîbas izglîtoßana

Visu periodu



46

N. p. k.

3. Prioritåte: Izstrådåt un îstenot jaunas sociålo pakalpojumu formas

Mér˚is 1: Samazinåt alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietoßanu


1. IerobeΩot alkohola tirdzniecî-bu paßvaldîbas un citu publis-ko pasåkumu laikå (kultüra,sports u.c.)

Alkohola lietoßanas ierobe-Ωoßana pasåkumos

Samazinåsies alkohola paté-riñß, veselîga dzîvesveida po-pularizåcija

Visu periodu


2. Regulåra alkohola, narkotiskoun psihotropo vielu lietoßanaskontrole publiskås vietås unpasåkumos

Lietoßanas ierobeΩoßana

Sabiedrîbas atbildîbas paaug-stinåßanås

Visu periodu

Municipålåpolicija


3. IerobeΩot smé˚éßanu sabied-riskås vietås, it îpaßi sabied-riskås édinåßanas vietås unpublisko pasåkumu laikå

Netießås nikotîna iedarbîbassamazinåßana

Sabiedrîbas uzmanîbas pie-vérßana, problémas aktua-lizåcija sab. apziñå


Municipålå policija


4. Kontrolét, lai måcîbu laikåskolas vecuma bérni neatras-tos uz ielas un sabiedriskåsvietås

IerobeΩota bérnu klaiñoßana,atraßanås azartspé¬u vietås,datorzålés u.c.

No 2005. g.

Municipålå policija


5. Izveidot Dienas centru so-ciålås atstumtîbas riskagrupåm, paredzot filiåles mik-rorajonos

Saturîga brîvå laika izman-toßana

Mazinås atkarîbu veicinoßofaktoru iedarbîba

2008. g. Jelgavas Dome PaßvaldîbasbudΩets;

ESF

6. Paplaßinåt brîvpråtîgo sabied-risko darbu apjomu, iesaistottajos atkarîbas riska grupupårståvjus

Nodarbinåtîba kå profilakse 2006. g. Jelgavas Dome;


Valsts un paßval-dîbas

budΩets

7. Sadarbîbå ar skolu sociålajiempedagogiem aktivizét profilak-tisko izskaidroßanas darbuskolénu un jaunießu vidü

Pieaugs skolénu un jaunießuinformétîba par atkarîbas vielulietoßanas sekåm

Atkarîbas vielu lietoßanas sa-mazinåßanås

Visu periodu

Jelgavas Sociålolietu pårvalde;

Izglîtîbas iestådes


8. Uzsåkt video novéroßanas tîk-la izveidi pilsétå

Sabiedriskås droßîbas nostip-rinåßanås

2005. g. Municipålåpolicija


Èpaßnieki

47

N. p. k.


Mér˚is 2: Stiprinåt ©imeni, veidot ©imenei labvélîgu vidi


1. Ìimeñu izglîtoßana atkarîbuun lîdzatkarîbas jautåjumos

Iegüta informåcija, kå rîkotiesatbilstoßås situåcijås

Sabiedrîbas izpratnes palie-linåßanås, savlaicîga palîdzîbasmekléßana

Visu periodu

JelgavasRe©ionålais pie-augußo izglîtîbascentrs


ESP;

Personiskielîdzek¬i

2. Lîdzatkarîgo atbalsta grupuveidoßana

Psiholo©iskais atbalsts

Nodroßina lîdzatkarîbas prob-lému mazinåßanos

Visu periodu


NVO


3. Ìimenes terapijas grupu vei-doßana, attîstot Jelgavas unNakas sadarbîbas projektu“Laicîgi signåli”

Lîdzatkarîgu personu atve-se¬oßanås

Primårå profilakse atkarîgobérniem

Visu periodu


Valsts;

Paßvaldîbas lîdzfinanséjums;

Personiskie lîdzek¬i

4. Nodroßinåt ar eksprestestiemAtkarîbas profilakses kabinetu,lai tur bütu iespéja ßos testuspielietot

Agrînås diagnostikas uzla-boßanås

Visu periodu


Paßvaldîbas bud-Ωets;

Projekti

5. Plaßåk organizét kultüras,sporta un citus pasåkumus,kuros var piedalîties visa©imene

Labvélîgu attiecîbu nostip-rinåßana ©imené

Visu periodu

Jelgavas Dome;


A©entüra“Kultüra”;

Sporta servisacentrs


48

N. p. k.


Mér˚is 3: Paplaßinåt izglîtîbas pieejamîbu un profesionålås rehabilitåcijas iespéjas


1. Sagatavot un realizét pieau-gußo müΩizglîtîbas program-mu Jelgavas pilsétå

Riska grupu dzîves kvalitåtesun iespéju nodroßinåßana

2007. g. Kultüras, izglîtî-bas un sporta ko-miteja;

Jelgavas Dome


Projekti

2. Nodroßinåt izglîtîbas ieståΩupieejamîbu invalîdiem

Skolénu– invalîdu integréßanavispåréjås izglîtîbas sistémå

Katru ga-du pa vie-nai skolai

Kultüras, izglîtî-bas un sporta ko-miteja;


Büvvalde

ERAF aktivitåtes1.4.4., 1.4.5.

3. Sagatavot un realizét speciå-las veselîbas izglîtîbas prog-rammas invalîdiem un viñu©imenes locek¬iem

Pieaug invalîdu paßaprüpesspéja

Sagatavot2005.g.

Realizétvisu periodu



Valsts;


4. Izveidot karjeras izglîtîbas sis-tému sociålås atstumtîbas ris-ka grupåm

Spéjåm un iespéjåm atbilstoßajaunas profesijas izvéle

Palielinås konkurétspéja darbatirgü

2007./08.g.




ESF

5. Atbalstît subsidéto darba vietuprogrammu un darba vietupielågoßanu pilsétas uzñémumos

Pieaug invalîdu nodarbinåtîba Visu periodu

Jelgavas Dome Valsts

6. Specializéto darbnîcu izvei-doßana invalîdiem (amatniecî-ba u.c.)

Nodarbinåtîbas iespéju pieau-gums

Såkot ar2005. g.


Paßvaldîbas bud-Ωets;

ESF projekti

7. Izveidot profesionålås rehabi-litåcijas sistému atkarîgajiem

Iespéjas atrast atbilstoßu dar-ba vietu cilvékiem ar atkarîbassekåm

2006. g. Jelgavas DomesSociålo lietu unveselîbas aizsar-dzîbas komiteja;



Projekti

8. Izstrådåt invalîdiem speciålipielågota sabiedriskå trans-porta grafiku

Vides pieejamîbas no-droßinåßana invalîdiem

2005. g. Jelgavas Dome PaßvaldîbasbudΩets

9. Regulåri pilnveidot paßvaldî-bas darbinieku saskarsmesprasmi ar atkarîbas vielu lie-totåjiem, organizét peda-go©isko darbinieku atbilstoßuapmåcîbu

Uzlabojas apießanås ar atbil-stoßo kontingentu

Visu periodu

Jelgavas Dome;

Municipålå poli-cija


49

N. p. k.


Mér˚is: 4. Nodroßinåt adekvåta måjok¬a un vides pieejamîbu


1. Paplaßinåt paßvaldîbas sociålodzîvojamo fondu (sociålåsmåjas, sociålie dzîvok¬i, grupudzîvok¬i), lai nodroßinåtu armåjokli cilvékus no sociålåsatstumtîbas riska grupåm

Nepalielinåsies bezpajumtnie-ku skaits

Visu periodu

Jelgavas Dome PaßvaldîbasbudΩets;

ESF aktivitåtes1.4.6.1.

2. Veicinåt értu måjok¬a pieeja-mîbu lielåkam invalîdu skai-tam

Palielinåts invalîdu skaits, ku-riem uzlabota vides pieejamî-ba

Visu periodu

Jelgavas Dome Paßvaldîbas bud-Ωets;

ESF;

Èpaßnieki

3. Jaunce¬amo un rekonstruéja-mo dzîvojamo måju projektosnoteikt prasîbas vides pieeja-mîbas uzlaboßanai

Palielinåts invalîdu skaits, ku-riem uzlabota vides pieejamî-ba

Visu periodu

Jelgavas Sociålolietu pårvalde;Büvvalde

ESF;

Måju îpaßniekuinvestîcijas

4. Piemérot publiskås sanitåråstelpas invalîdu vajadzîbåm

‰rtåka elementåro vajadzîbuapmierinåßana

Visu periodu

Jelgavas Dome Dome;

ES fondu projekti;

Èpaßnieki

5. Publiskajås iestådés iekårtottelpas måtei un bérnam, kasnodroßinåtu elementåro vaja-dzîbu apmierinåßanu (bérnubaroßanu, pårtîßanu, tualeti)

‰rtåka elementåro vajadzîbuapmierinåßana

Visu periodu

Jelgavas Dome Dome;

ES fondu projekti;

Èpaßnieki

50

N. p. k.


Mér˚is 5: Organizét kultüras un sporta pasåkumus sociålås atstumtîbas mazinåßanai


1. Organizét kultüras un sportaievirzes nometnes, iesaistot arîjaunießus no sociålås atstum-tîbas riska grupåm

Tiek nodroßinåta atstumtîbuveicinoßo faktoru ietekmesmazinåßana

Visu periodu

Jelgavas DomesSociålo lietu unveselîbas aizsar-dzîbas komiteja;

A©entüra “Kultü-ra”;

Sporta servisacentrs, NVO


NVO

2. Nodroßinåt sporta, kultüras unatpütas pasåkumu vietu (t.sk.sanitåro telpu) pieejamîbu in-valîdiem

Pieaug invalîdu iespéjas ie-saistîties sabiedriskajå dzîvé

Visu periodu

Jelgavas Dome;

A©entüra “Kultü-ra”;

Sporta servisacentrs LLU

Projekti;


LLU budΩets;

Privåtais3. Izveidot pilsétå atbilstoßi aprî-

kotu skeitparkuPlaßåkas brîvå laika pavadîßa-nas iespéjas


Sporta servisacentrs


Sponsori;

Uzñéméju in-vestîcijas

4. Izstrådåt invalîdiem draudzîguinformåcijas zîmju sistémuJelgavå

Vieglåka informåcijas pieeja-mîba, labåka orientéßanås




5. Attîstît sociålo bi¬eßu sistémukultüras un atpütas pasåku-miem

Atstumtîbas riska grupu ie-saistîßana pasåkumu apmek-léßanå

Visu periodu

Jelgavas Dome;

A©entüra “Kultüra”


Sponsori

51

Attîstîbas plåns (AP) ir programméßanas dokuments ES

struktürfondu finanséjuma sañemßanai 2004.–2006. ga-

då, kurå ietverta Latvijas valdîbas straté©ija un prio-

ritåtes, kuråm novirzåmi struktürfondu lîdzek¬i. AP ir pa-

mats Vienotajam programmdokumentam, uz kå pamata

tiek pieß˚irts ES finanséjums un kuru vienpuséji apstip-

rinås Eiropas Komisija.

ES fondu finansétås aktivitåtes ir bütisks orientieris ßî rî-

cîbas plåna sagatavoßanai, jo tas k¬üs par pamatojumu

atbilstoßu paßvaldîbas u.c. institüciju projektu sagata-

voßanai.

Attîstîbas plånå ir iek¬autas ar sociålås atstumtîbas ma-

zinåßanu saistîtås mér˚grupas: invalîdi, ilgtermiña bez-

darbnieki, pirmspensijas vecuma cilvéki, jaunießi ar zemu

prasmju lîmeni, bijußie ieslodzîtie, vecåki péc bérna

kopßanas atva¬inåjuma, vientu¬ie vecåki, lielås ©imenes,

sociåli atstumtås etniskås minoritåtes —, sociålå darba

speciålisti, sociålås rehabilitåcijas institütu personåls, so-

ciålås rehabilitåcijas pakalpojumu sniedzéji.

Attiecîbå uz ßîm mér˚grupåm tiek formulétas sekojoßas

nepiecießamås aktivitåtes:

1. Motivåcijas programmas, kas veicinåtu sociålås at-

stumtîbas riska grupu lîdzdalîbu apmåcîbå;

2. Nepårtraukta apmåcîbas nodroßinåßana sociåli at-

stumtajåm grupåm.

3. Subsidéto darbavietu nodroßinåßana;

4. Uzñéméjdarbîbas un individuålå darba (paßnodar-

binåtie) attîstîba;

5. Sociålå darba speciålistu apmåcîba;

6. Profesionålås rehabilitåcijas programmas;

7. Uz darbu nodarbinåtîbu orientétas sociålås rehabi-

litåcijas programmas.

Iespéja sañemt finanséjumu attiecîbå uz projekta mér˚-

grupu problému risinåßanu ir ßådås aktivitåtés, kas gru-

pétas atbilstoßi AP numeråcijai, izmantojot Eiropas

Re©ionålå attîstîbas fonda (ERAF) un Eiropas Sociålå fon-

da (ESF) lîdzek¬us:

1.4.1. Primårås veselîbas aprüpes infras-truktüras, telpu un iekårtu uzlaboßana:• Ievießanas procedüra: Nacionålå programma;

• Gala sañéméjs: paßvaldîbas;

• Fonds: ERAF.

1.4.4. Profesionålås izglîtîbas ieståΩurenovåcija (ieskaitot pielågoßanupersonåm ar îpaßåm vajadzîbåm) unmåcîbu aprîkojumu modernizåcija.• Ievießanas procedüra: Nacionålå programma;

• Gala sañéméjs: Valsts vai paßvaldîbu medicînas

iestådes;

• Fonds: ERAF.

1.4.5. Augståkås izglîtîbas ieståΩu telpu uniekårtu renovåcija (ieskaitot pielågoßanupersonåm ar îpaßåm vajadzîbåm) un måcîbu aprîkojuma modernizåcija.• Ievießanas procedüra: Nacionålå programma;

• Gala sañéméjs: Valsts vai paßvaldîbu medicînas

iestådes;

• Fonds: ERAF.

1.4.6.1.Sociålås aprüpes un sociålås rehabilitåcijas insti-

tüciju infrastruktüras un aprîkojuma uzlaboßana.

• Ievießanas procedüra: Nacionålå programma;

• Gala sañéméjs: Valsts un paßvaldîbu sociålås aprüpes

iestådes;

• Fonds: ERAF.

1.4.6.1. Alternatîvås aprüpes un sociålåsrehabilitåcijas pakalpojumu attîstîba.• Ievießanas procedüra: Grantu shéma;

• Gala sañéméjs: Valsts, paßvaldîbas, privåtås kompåni-

jas un NVO, kas nodarbojas ar sociålo aprüpi — So-

ciålås palîdzîbas fonds;

• Fonds: ERAF.

1.4.7. Informåcijas un komunikåciju teh-nolo©iju (IKT) nodroßinåßana sociålo pa-kalpojumu sistémas administratîvajås in-stitücijås.• Ievießanas procedüra: Nacionålå programma;

• Gala sañéméjs: Valsts sociålo pakalpojumu adminis-

tréßanas iestådes;

• Fonds: ERAF.

2.6. Eiropas Savienîbas finansétås projektu iespéjas sociålås iek¬außanas jomå

52

1.4.8. Darba tirgus politikas ievießanas institüciju infrastruktüras un tehnolo©iskånodroßinåjuma pilnveidoßana• Ievießanas procedüra: Nacionålå programma;

• Gala sañéméjs: Valsts darba tirgus administréßanas

iestådes;

• Fonds: ERAF.

3.1.1. Nodarbinåto personu kvalifikåcijasveicinåßana• Ievießanas procedüra: Grantu shéma;

• Gala sañéméjs: Latvijas investîciju un attîstîbas a©en-

türa;

• Fonds: ESF.

3.1.2.2. Darba prakses vietu nodroßinåßa-na jaunajiem bezdarbniekiem• Ievießanas procedüra: Atklåts projektu konkurss;

• Gala sañéméjs: Juridiskas personas;

• Fonds: ESF.

3.1.5.2. Atbalsts darba tirgus pétîjumuveikßanai• Ievießanas procedüra: Atklåts projektu konkurss;


• Fonds: ESF.

3.1.5.3. Pétîjumu veikßana par sociåliatstumto grupu iespéjåm darba tirgü• Ievießanas procedüra: Granta shéma;


• Fonds: ESF.

3.3.1.1. Motivåcijas programmas sociålåsatstumtîbas riska grupåm• Ievießanas procedüra: Granta shéma;


• Fonds: ESF.

3.3.2. Subsidéto darba vietu nodroßinåßana sociålås atstumtîbas grupåm• Ievießanas procedüra: Atklåts projektu konkurss;


• Fonds: ESF.

3.3.3.Uzñéméjdarbîbas un paßnodarbinåtî-bas attîstîba, iek¬aujot informåcijas unkomunikåcijas tehnolo©iju atbalstu invalî-diem• Ievießanas procedüra: Grantu shéma;


• Fonds: ESF.

3.3.4. Sociålo darbinieku apmåcîba• Ievießanas procedüra: Grantu shéma;


• Fonds: ESF.

3.3.5.1.Profesionålo rehabilitåcijas prog-rammu izstråde, ieskaitot IKT atbalstupersonåm ar invaliditåti• Ievießanas procedüra: Grantu shéma;


• Fonds: ESF.

3.3.5.2. Sociålås rehabilitåcijas program-mu paplaßinåßana, iek¬aujot informåcijasun komunikåciju tehnolo©iju atbalstu in-valîdiem• Ievießanas procedüra: Grantu shéma;


• Fonds: ESF.

3.3.7. Jaunießu ar îpaßåm vajadzîbåm in-tegråcija pamata izglîtîbas sistémå• Ievießanas procedüra: Atklåts projektu konkurss;


• Fonds: ESF.

Literatüra1. “Sociålo pakalpojumu un sociålås palîdzîbas likums”., 2003.g., // www.likumi.lv

2. LR likums “Par Eiropas pagaidu lîgumu par sociålås droßîbas shémåm, kas attiecas uz vecuma, invaliditåtes un

apgådnieka zaudéjuma gadîjumiem, un tå protokolu”., 1992.g., // www.likumi.lv

3. LR likums “Par invalîdu medicînisko un sociålo aizsardzîbu”., 1992.g., // www.likumi.lv

4. LR likums “Par sociålo droßîbu”. 1995.g., // www.spf.lv

5. Attîstîbas plåns (Vienotais programmdokuments)., //www.politika.lv

6. Koncepcija “Vienådas iespéjas visiem”., // www.apeirons.lv

7. Latvijas kopéjais sociålås iek¬außanas memorands, Brisele., 2003.g., // www.lm.gov.lv

8. Latvijas Nacionålås rîcîbas plåns nabadzîbas un sociålås atstumtîbas mazinåßanai (2004–2006), projekts., //

www.lm.gov.lv

9. Madrides deklaråcija “Anti– diskriminåcija plus pårliecinoßa rîcîba rada sociålo iek¬außanos”

10. “Atkarîbu profilakses darba organizåcija paßvaldîbå”., Eiropas Padomes Pompidu grupa; B/o v/u “Narkolo©ijas

centrs”., R., 2003.

11. Metodiskie ieteikumi institüciju darbîbas straté©iju izstrådei. R., 2003.

12. Vidéja termiña budΩeta plånoßanas metodolo©ijas pamatnostådnes., // www.mk.gov.lv

13. “Pieaugußo izglîtîbas iespéju veidoßana invalîdiem un atkarîgajiem cilvékiem Jelgavas pilsétå”, projekts., // www.jel-

gava.lv

14. Atkarîbu profilakses programma Jelgavå 2004. — 2006.gadam., Jelgavas Dome

15. Jelgavas pilsétas attîstîbas straté©ija 2004–2010, projekts., Jelgavas Dome., 2004.

16. Jelgavas sabiedrîbas integråcijas programma., Jelgavas Dome., 2004.

17. Narkotiku lietoßanas izplatîba Latvijå, Pétîjuma rezultåti., R., 2003.

18. Trapenciere I., Rajevska F., Pranka M., u.c. Sociålås atstumtîbas riska faktoru identificéßana trücîgo ©imeñu bér-

niem.–R: LU Filozofijas un sociolo©ijas institüts, 2002.

19. “Atkarîba”, Rîgas narkomånijas profilakses centrs., // www.narkomania.lv

20. “Ir problémas ar azartspélém?”, Rîgas narkomånijas profilakses centrs.,

// www.narkomania.lv

21. “Lîdzatakrîba”., Vagale A., Rîgas narkomånijas profilakses centrs., // www.narkomania.lv

22. “Par tiem, kuri nezina, ko viñi dara”., Be¬ikova L., Grütups G., Zemgales ziñas Nr. 2918., 2002.g. 26.novembrî, //

www.zz.lv

23. “Paßvaldîbas un integråcija”., S.Martinsone, “Logs”., 2004. gada maijs // www.integracija.gov.lv

24. “Saeima datoru un azartspéles atzîst par atkarîbu izraisoßåm”., Kinca A., 2004., 27.maijs // www.tvnet.lv

25. “Somi viesojas Jelgavå”., DirΩine D., Zemgales ziñas Nr. 3111., 2003.g. 4.septembrî // www.zz.lv

26. “Virtuålås pasaules valgos”., Gaide G., Rîgas narkomånijas profilakses centrs // www.narkomania.lv

27. “Socialpsykiatriska insatser i Nacka– en inventering av behov”., Lindstrand A., Wraak M. // www.nacka.se

28. European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction. Annual Report 2003. The State of the Drugs Problem in

the European Union and Norway.–Luxembourg Office for Official Publications of the Europen Communities, 2003.

29. Handlingsplan for handikappfragor inom socialtjansent 2003–2005., Socialnamnden Nacka Kommun., //www.nac-

ka.se

30. Joint Memorandum on Social Exclusion of Latvia., //www.lm.gov.lv

31. Levita R., The inclusive society? Social Exclusion and New Labour. –London: Macmillan Press LTD., 1998.

32. www.undp.lv

53

Soc petijums Emim

Documents