~~----------------------------------------------------------
Nedzirdfgo diena... S§kums 1. /pp.
stipraku, bet ne piedalTties meginajumos, lai izkoptu savus
talantus kada zanra.
o Vai te, Latvija, butu iespejams ne dzirdlgajiem sarlkot kadu
lielaku pasa kumu starptautiska meroga?
- Tikai dazadu projektu ietvaros, jo tas prasa lielu naudu.
Nakampavasar vienu sadu projektu realizesim ar ES fondu at balstu.
Tad NedzirdTgo foruma varesim uzklausTt vairaku arzemju ekspertu
pieredzi un uzzinat par jaunumiem pasaule.
o Kadas izjutas jusos raisa Nedzir
dlgo dienas pasakumi? - Gaidu tos, gatavojos ar lielu satrau
kumu. Kaut viss izdotos, ka iecerets, kaut negadTtos neparedzetas
k!Omes, aiz~ersa nas, kaut pasdarbnieki un skatTtaji bOtu
apmierinati ar gala iznakumu. Pec tam vel labu laiku nevaru atiet
no sT notikuma. Analizeju, pardomaju, izdaru secinajumus talakai
rTcTbai, nakamai reizei.
o Tatad visai maz prieka no :51 pa sakuma tiek pasai?
- Priecaties patiesam nav laika. Ja nu vienTgi gOtais gandarTjums -
par mOsu pas darbnieku varesanu, par arvien discipline
(____p._sau~es ne_____________'ede'a )_'a______dzl·rdl~'O diena/n
_________ Inese Immure
Pasaules Nedzirdigo FedeTiicija ,. Kas if nedzirdrgs~ 1957. gadii
Romii nolima, Ita tlt1'pmak rl un kas ir visa pasaule katTlt gadu
septembm pe- {; dejii nede!ii atzi11leja11la Nedzil'digo Sa
prasanas Diena vai Nedeta, lai cildiniitu i; Nedzirdigs-l
nedzi1'digo cijveku kultiiras un valodas C unikalitiiti. Si
septe11lbra nedeta izveieta J (n val N?) tiipec, lai pieminetu un
atm'etos 1. Pa- ;1 Karoline Q'NIIa (Lielbritanija) megi saules
Nedzil'digo kongresu, kas notika na rast atbildi uz to. pedejii
septembra nedetii 1951. gadii. c: Tas ir loti sarezgTts jautajums,
un seit
Sim ikgadejii pasiikuma aktivitii- " nav pareizas vai nepareizas
atbildes - kat tem val' bitt vairiiki merki. Dazus no , ,. ram ir
sava ats~irTga pieredze, kas viQu vei tie17l iepazisi17l sajii
«Kopsoll» mate1'i- " . do ka Nedzir~lTgu vai nedzirdTgu. Bet ka
iilu kopii. : jOs pateiktu, kas ir NedzirdTgs un kas ir ne
>- Raksts «Kas ir nedzirdigs, un dzirdTgs? Vai tiesam ir tik
vienkarsi sadalTt kas ir Nedzirdigs?» tiek piediiviits, lai :
cilvekus? mes, nedzirdigie, izpmstu attieks71li pa- .~ Vel mazliet
skaidrTbai - nedzirdTgs Siem pret sevi. fl cilveks sevi uzskata vai
nu par nedzirdTgu
>- Z' D " d ifr'k . (ar mazo burtu n) vai NedzirdTgu (ar lielo
tna no lenVt a I as b N) B t k-d . t-k' -b ? . 'b' 2004) Nd . d-
urtu. e a alras In a . (15.septenz rlS, . « e zl1' Igs " ,
jiintieks viens pats celojuma apkart : Ar mazo burtu pasaulei» ir
spilgts piemers tam, lai BOt «nedzirdTgam" (ar mazo n) nozTme gan
dzirdigie, gan nedzidigie atzitu to, L medicTnisku definTciju par
nedzirdTbu: jums ka «Nedzi1'digie cilveki val' daTit visu, 'j ir
dzirdes zudums, bet jOs izvelaties (vai iZ'(lemot dzi1-det!»
neizvelaties) tiesTbas bOt spejTgam funkcio
net ar nedzirdTgo kopienu. JOs vairak pie>- Raksts par «Zimju
valodas ,' derat oralistiem - iespejams, domajat, kakafejnicu»
pastiista, kii dzi1'digie val' ,I zTmju valoda ir velna pecnaceja.
Nu, tas iriepazities ar zi'mju valodll Sflvdabigii I' mazs
parspTJejums, bet parasti sie nedzirveidii. dTgie cilveki lieto
orale komunikaciju. Vi
>- Un visbeidzot <<Izplatitakie niem var bOt mazas
zinasanas par zTmem miti un stereotipi par nedzirdibu» iI· ~z runas
valodas gramatikas bazes, bet tas izveleti tiipec, lai dzi1-digie
blltu spejigi , nepadara viQus par nedzirdTgo kultoras ats~irt
nepaTeizos prieHstatus no fak- ' parstavjiem. tiem par nedzirdibu
un nedzi1'digo kul- 'i Senak valstTs, kur rekomendeja vai tll1'Zt,
kii ari lai 77les, nedzil'digie, fe/tu ; piespieda nedzirdTgos
bernus bOt oraliem, savu pasapzi~1.u. Nedzirdigo diena ii-vis- "
pastaveja doma, ka zTmju valoda var sa labiikais ie17lesls, lai
tos publicetu tiefi . bojat nedzirdTgam izglTtTbu, ka ta ne!aus vi,
tagad. Qiem dabOt darbu velakos gados. Tads
uzskats diemzel vel pastav arT mOsdienas. Ja jOs uzsaktu sarunu ar
siem nedzir
dTgiem cilvekiem un jautatu viQiem par dzirdes zudumu, viQi teiktu,
ka gribetu dzir
takiem un atsaucTgakiem skatTtajiem, par sabiedrTbas uzmanTbu, ko
izpelnas sis pasakums.
o Ko jus novelat nedzirdlgajiem cil vekiem Latvija Nedzirdlgo
dienas no skana?,
- Teiksu ta, ka vienmer esmu doma jusi, - sT diena nav svetki un
citam citu taja nav jaapsveic. Izmantosim lielisku iespeju bOt
visiern kopa un saja lielaja kopuma iz jijst sevi ka cienTgu
sabiedrTbas da!u - Lat vija un pasaule. +
det «mazliet vairak". Ta viQi jOtas ar mOzi kas, radio un citu
dzTves aspektu trOkumu. ViQi labak izvelas runas valodu un lasTSanu
no IOpam neka zTmju valodas macTSanos. ViQi ignore visus nedzirdTgo
kopienas as pektus, un viQiem trOkst nedzirdTga lepnu ma. ViQi
labak izliktos par dzi rdfgiem. Ar lielo burtu
Yards NedzirdTgs (ar lielo burtu N un brTziem ar visiem lieliem
burtiem) tiek lie tots attiecTba uz cilvekiem, kuri ir nedzirdT
gie ka kultOras grupas parstavji. Sie cilveki aktTvi lieto zTmju
valodu, viQi sevi uzskata par piederTgiem nedzirdTgo kultOrai un
nedzirdTgo kopienai. Sie cilveki ir lepni par savu vizualo valodu
un neuzskata nedzirdT bu par invaliditati. ViQi uzskata NedzirdTbu
ka tadas kultoras sasniegumu, kas lauzusi jaunus celus un ar to
ieies vesture.
Sie dlveki iestajas par to, lai zTmju va loda tiktu oficiali
atzTta, cTnas par labakiem izglTtTbas standartiem N/nedzirdTgiem
ber niem. Galvenie pasakumi saja gada, ko organizeja nedzirdTgo
kultO ras parstavji, notika ar saviem karogiem un T - krek liem,
kas demonstre ar lepnumu, ar lielu cieQu piederTbu NedzirdTgo
kopienai. Sie pasakumi iek!auj gajienus ar prasTbu par zTmju
valodas atzTSanu, konferences, kas attiecas uz nedzirdTgo
izglTtosanu, un citus ITdzTgus tematus. Vel ir socializesanas
pasakumi - nedzirdfgo klubu iknede!u vai menesu apmeklejumi
Londona. Tajos visos piedalas cilveki, kas nebaidas bOt ats~irTgi
un neslepjas kaut kur ena.
Karolines domas Es sevi uzskatu par NedzirdTgu kultO
ras nozTme, ta ir mana NedzirdTga identi tate. Es nesaju savu
nedzirdTbu uz savas piedurknes un uzskatu to par manas dzT ves
galveno da!u. Es neuzskatu NedzirdTbu par invaliditati: nav nekas,
ko es nevaretu darn tapec, ka nedzirdu. Es to labak saucu par sava
rakstura svarfgako aspektu, kas mani veido. Ja es nebOtu nedzirdTga
(seit es domaju gan dzirdes zudumu, gan ne..
----------------------------------------------------------~~
dzirdfbu kultOras nozfme), man nebOtu ta du izdevibu, kadas man ir
tagad. ~oti ie spejams, es dzfvotu kopa ar vfru un diviem
rakariem, ka majsaimnieee.
Prieks manis bOt Nedzirdigai nazfme to, ka es vairak eensos mainft
lietas - pa darft tas vieglak saprotamas un pieejamas. Tapee es
stradaju prese - agrak sis darbs daudziem no mums nebija pieejams,
bet tas leni mainas. Man patfk domat, ka ir kaut kas, ko es varu
aktfvi veieinal. Es to daru, bet man ir jautajums par so
definfeiju, kas tas ir - bot Nedzirdigam vai nedzirdigam? Vai
patiesam varam to nos~irt tik vienkarsi? Vai ta ir tikai aptauja,
kuras rezultati skaidri pateiks: "jus piederat seit, un jus
piederat tur,,?
Es runaju gan ar balsi , gan.lietoju zfmju valodu, tapee ka esmu ta
audzinata. Es k!uvu nedzirdiga pee meningfta, kad man bija 5 gadi,
un apmekleju parasto skolu. Es iepazinu Marijas Hares nedzirdfgo
skolu , kad man bija 11 gadi.
Es k!uvu «Nedzirdfga" pee 16 gadiem, kad apmekleju savu pirmo
nedzirdfga mi tiQu. Tagad es vairak vai mazak tekosi sa runajos
zimju valoda, bet es varu arf runal. Tad kura grupa es vairak
iederos? Es pratu zfmju valadu, tad vai esmu Nedzirdfga? Es varu
runat, tad vai esmu nedzirdfga?
Vai vilos algil dzirdi? Man kadreiz jauta, vai es izmantotu
izdevfbu atgOt dzirdi. Mana automatiska atbilde vienmer bijusi :
"Ne, protams, nel". Esot godfgai pret sevi - vai patiesam es ta
teiktu, ja dzirdes atgOsanas tehnologijas bOtu pieejamas? Atbildet
uz so varbOtfbas jautajumu ir viena lieta, bet reala dzfve?
Tadas tehnologijas agrak nebija, bet kas tad notiktu , ja tas tomer
bOtu pieeja mas? Man palik bOt Nedzirdfgai, tas pa dara mani par
drosu, pasparlieeinatu eil veku, tadu , kada esmu, un sodien es
ne mainftu -to ne pret ka. Tomer es vel etas zinat, ka tas ir -
klausHies mOziku vai iet pa ielu, sarunajaties ar mobilo telefonu.
Drosi vien katrs veletos to izjusl.
Tatad - kas es esmu? Vai esmu Ne dzirdiga, vai ari nedzirdfga? Vai
bOtu javei do jauna kultoras grupa? Vai mums vaja dzetu nomest
vazas, kas iesloga mOs ste reotipas un apkampt tuvako
N/nedzirdfgo, neskatoties uz viQa politiska statusu, dzir des
zudumu vai valodas izveli? Vai mums nevajadzetu najaukt so kultOras
barjeru? P.S. Ka domajat jOs, «Kopso/f» lasitaji?
Nedzirdigs jiirnieks viens pats ce/ojuma apkart pasaulei
Ho/isva ZulO (Dienvidatrika) aprak
sta Carlza de Vii/ira meginajumu bOt par pirmo nedzirdigo
jOrnieku.
Daudzi eilveki atsakas no saviem sapniem un eentieniem savas
invaliditates del. 'bet iesaeejs jOrnieks Carlzs de Villirs megina
bot pirmais nedzirdfgais, kas kuga apkart pasaulei viens pats ar
savu jahtu.
De Villfrs dzfvo Teksasa (ASV) kops 1992. gada. Si gada septembr~
viQs iera das Durbana, Dienvidafrika (DAR), lai sa labotu savu
jahtu un apciemotu gimeni. ViQs jOras braueienu uzsaka marta,
apmek leja Panamu un Australiju, bet ee!a uz Keiptaunu(DAR) jahta
sabojajas.
Lai gan de Villirs ir piedzlvajis daudzas grOtibas, viQs ir
apQemies pabeigt savu braueienu Ifdz Ziemassvetkiem, ja viQs
vienmer gribejis burat apkart pasaulei viens pats. Tagad viQs
,steno savu sapni.
«Es gribu paradft visiem nedzirdfga jiem eilvekiem, ka tas ir
iespejams, ja vien patiesi grib kaut ko darn un ir brauksanas
tiesfbas. Man vel ir gars eels prieksa," apgalvo de Villfrs.
Ta nebija mieriga kugosana. ViQs pie dzivajis sausmfgas vetras,
ticis apzagts, kamer jahta staveja Samoa osta vetras de!, bet viQs
speja parvaret visus s~ers!us.
"DaZreiz esmu nabijies, bet man ir sa telita sistema avarijas
gadfjumiem un ir gul tas vibrators, kas reage, ja kaut kas natiek.
Visu laiku turu aeis vala, eensos bot madrs, eik vien
iespejams.
Ta doma livs ViQa tevs, DZons de Villirs, nevareja
noslept savu savi!Qajumu par dela uZQe mfbu, meginot apee!ot
pasauli ar jahtu. «Es esmu tik laimigs, ka viQs beidzot var dzivot
saskaQa ar savam velmem. ViQs ir visizturf gakais puisis, kadu
pazistu, un ir daudz gimeQu un eilveku visa pasaule, kas ap brfno
viQu par ta. Mans dels ir pieredzejis daudz diskriminacijas savas
dzives laika, ipasi kad viQs nevareja atrast darbu tapee, ka
eilveki negribeja nodarbinat nedzirdigo. Carlzs pierada, ka
nedzirdigie eilveki spej veikt daudz ka. Esmu lepns par ta. \ii
menem ar nedzirdfgiem berniem vajadzetu at!aut viQiem bot visas
sabiedribas dalai, nesargat viQus no sabiedrTbas - viQiem jadad
iespeja pieradn, ka viQi spej darft,,, uzskata de Villfrs
seniors.
limju valodas kafejnica. Karonne Viatta (aaC) apraksta sa
vus iespaidus par ipaso kafejnicu. Parfze ir kafejniea, kas
atS~iras na pa
rejam. Pieejot tuvak, s~iet, klienti zestikule mazliet vairak neka
parasti - pat Qemot vera gallu rokas zestu ekspresivitati. Un
ofieianti un ofieiantes atbildot ari zestikule. Tomer viQi
nestridas, un patiesfba kafej
nfea ir diezgan klusa salfdzinajuma ar pa rasto troksQu Ifmeni,
kads valda pusdien laika pilnajos ParTzes bistro.
Kad jOs apsezaties un turat roka Mien karti, viss noskaidrojas.
Sis ir francu bistro, kur nedzirdfgie un dzirdfgie var kontak
teties uz vienlfdzfgiem pamatiem. Lielaka da!a no 45 stata
darbiniekiem ir nedzirdfgi, tapat arf daudzi klienti ir
nedzirdfgi.
Tiem, kuri seit nay spejfgi saprast zfmju valodu vai edienkarte
uzrakstfto, tiek pie davata atra konsultaeija: edienkarte atte
Iotas visas galvenas zfmes, kuras nepiecie samas, lai varetu
pasOtit edienu.
Savienojiet pirkstus torQa smailes for ma un jOs dabOsiet smalki
sagrieztus kar tupe!us - 6ipsus. Augsupejosa riQ~veida kustfba ar
abam rokam apzfme putojosu dzerienu, jOs dabOsiet glazi
limonades.
Edienkarte satur arf pilnu fran6u zfmju valodas alfabetu sarakstu,
kas radams ar vienu roku, ne ta ka britu zfmes, kur jaiz manto
abas rokas.
Ja kads vel tad nay spejfgs pasOtft sev edienu, tad vienmer var
noradft vai uz rakstft vajadzfgo, bet lielaka da!a klientu, s~iet
, ar prieku pieQem so izaieinajumu, un personals ir laimfgs seit
apkalpot ikvienu ienaeeju.
Izp/atltflkie miti un stereotipi par nedzirdibu
MiTS (izdomajums): Visi dzirdes zudumi ir vienadi.
FAKTS: viens vienigs termins «nedzir diba" aptver plasu loku
dzirdes zudumu, kas loti ats~irfgi ietekme personas speju uztvert
skaQu un tada veida saprast runu.
MiTS: Nedzirdigi cilveki ir memi. FAKTS: Dazi nedzirdfgi cilveki
runa loti
labi un skaidri, eiti ne, tapee ka viQiem dzir des zudums trauee
iemaefties runas valo
.duoNedzirdTbai vienmer ir neliela ietekme uz balss saitem, un
tikai nedaudz nedzirdi gie ir patiesi memi.
Jebkura gadfjuma tads yards ka "kurl mems" ir noveeojis un tiek
uzskatits par . apvainojosu sodien.
MiTS: Visi nedzirdigie cilveki var nola sit no IOpam.
FAKTS: LasfSana no IOpam ir prasme, kas vieniem var bOt, bet eitiem
ne. Kon taktejoties pat ar vislabakajiem lasitajiem no IOpam, ir
svarigi ateereties, ka tikai ap 25% no runas ir nolasama no IOpam.
Tas ir tapee, ka daudzam runas skaQam ir iden tiskas mutes
kuslibas. Piemeram, burti b un p uz IOpam izskatas preefzi
vienadi.
MiTS: Dzirdes aparati pilnigiizlabo dzir des zudumu.
~~--------------------------------------------------- Izplatitakie
miti un stereotipi ... Sakums 4. /pp.
FAKTS: Ozirdes aparati ir palTgierIees, kas uzlabo dzirdi daziem
indivTdiem. Ozir des aparats «nelabo» dzirdi, bet tikai pa
stiprina ska~u. Sis tehniskais pallglTdzeklis var dot iespeju
dzirdet kada balsi, kaut arI nenodrosina noteiktu vardu saprasanu.
Tapee, ja kads nesa dzirdes aparatu, tas nenozIme, ka persona dzird
normali.
MiTS: Visi nedzirdJgie cilveki fieto zJm ju valodu.
FAKTS: Daudzi nedzirdIgi eilveki, se vis~i tie, kas dzirdi
zaudejusi pirms valo das atHsUbas, lieto zImju valodu. Oaudzi citi
ne. Pie tam pastav vairaki zImju valo das sistemas veidi
MiTS: NedzirdJgi cilveki nay jufigi uz skaQam.
FAKTS: Oazi dzirdes zuduma veidi patiesiba izee! juUbu uz ska~am.
Ska!as ska~as k!Ost izkroplotas un neertas. Ozir des aparata
lietotaji biezi sastopas ar loti nepaHkamam ska!am skaQam, kuras
ieve rojami pastiprina vi~u aparati.
MiTS: Neparasti skanosa izruna nozJ me, ka nedzirdJgs cilveks ir
mazak intefi gents.
FAKTS: Izrunas attIsUba loti atkarIga
( Par spit; nedz;rdlba;)
Oiulia:na felda:' aktrise un ' sabiedriska darbiniece
Sis sapnis dzima jau tad, kad ma zajai meitenitei bija tikai eetri
gadi. Tad vit;la nejausi sastapa kadu ieverojamu aktieri. Diuliana
Felda savu sapni loloja un saudzeja, vairoja un audzeja. Gaja
apzinigi uz savu mer~i un beidzot tris desmit divu gadu vecuma tam
ari tuvo jas...
Ozuliana piedzima pilnIgi nedzirdIga. Qimene tadu gadIjumu neviens
neateere jas vairakas paaudzes, un neviens arsts ta arI nespeja
pateikt - kapee ta notika. Mei tenes tevs bija armijas cilveks,
tapee bernI ba pagaja, parvietojoties no vienas pilsetas uz eitu,
mainot skolas vienu pee otras.
Liktenis lema Ozulianai vispirms nonakt Oz. Treisija klInika -
maeTbu iestade Lo sandzelosa, kura uzturejas arI amerika~u slavena
aktiera S. Treisija nedzirdIgais dels. Te DZOlija maoIjas pieeus
gadus, te arI iepazinas ar jau mineto slaveno aktieri
no pasa spejas dzirdet sevi runajam. Ne dzirdIgajiem eilvekiem nay
pamata izrunas maeTsanai, kuru dzirdigie uzskata ka pasu par sevi
saprotamu. Ozirdesanas speja nay saistTta ar inteligenei. Tomer
sabiedrIbas zinasanu trOkums par nedzirdibu biezi iero bezo
nedzirdIgo eilveku iespejas tikt pie labas izglItIbas un bOt
nodarbinatiem daza das sferas.
MiTS: NedzirdJgie cilveki nay loti atjau figi vai izglJtoti tapec,
ka viQi nay iemacJ jusies runat vai nefieto pienacJgi savas va/sts
valodas gramatiku.
FAKTS: NedzirdIgo kopienas galvena valoda vai pirma valoda ir savas
valsts zIm ju valoda; valsts valoda ir otra valoda.
MiTS: Cilveki, kuri ir nedzirdJgi, ir ideali darbinieki troksQaina
darba vide.
FAKTS: Noteiktas vibraeijas dabas ska!ie troksQi var radH papildu
kaitejumu dzirdes sistemai. Personas, kuras ir nedzir digas,
vajadzetu algot visos darbos, kuros vi~iem ir prasmes un talants
veikt.
MiTS: Cilveki, kuri ir nedzirdJgi, nevar but arsti.
FAKTS: Cilveki, kuri ir nedzirdigi, var bOt arsti, advokati,
aktieri - jebkas, par ko vi~i grib bOt.
MiTS: Cilveki, kuri ir nedzirdJgi, nevar
un pati izlema savu turpmako dzives ee!u. Pee pamatizglltIbas
iegOsanas kartoja
ieskaites nok!Osanai nedzirdIgo Galaude tas universitate un saka
maeHies sagatavo sanas kursos. Pee pieciem gadiem beidza so
universitati ar bakalaura gradu ang!u literatDra.
Talak sekoja nejausa iepazIsanas ar profesionalu aktrisi no ASV
Nacionala ne dzirdIgo teatra un iesaisUsanas ta darba ka aktrisei.
Tas bija sakums velakai karjerai kino un teatra maksla, kur viQa
teloja ne dzirdIgo lomas. Ta, piemeram, Brodvejas teatrI vi~a
sakuma bija dubliere dzirdIgai aktrisei luga «Maza dieva berni»,
bet driz vien k!uva par vienigo SIS lomas izpilditaju, jo rezisors
atzina, ka dzirdigam eilvekam ir visai grOti notelot
nedzirdigu.
Pee tam Ozuliana nolema kinodarba parverst kada tuva drauga lugu
rakstnieka darbu un uzrakstIja seenariju kinofilmai par nedzirdigo
dzIvi «MIIestIba nekluse».
Radas ieeere uz~emt filmu, bet trOka naudas. Finansu meklesanu
DZuliana atee ras ka vissmagako vi~as dzIve. CerIbas nomainija
vilsanas, naeas ciest pat trOku mu, bet galu gala izmisumu
vainagoja laba zi~a - atradies sponsors! Tas izvirzija prasIbu -
visas nedzirdigo lomas telo dzir dIgie, bet luga tadi bija sesi.
To nu nekadi nevareja pie!aut, un naeas meklet eitus naudas
devejus.
dabut darbu tapec, ka viQi nevar runat pa telefonu.
FAKTS: Lietojot nedzirdIgajiem doma tas telekomunikaeijas ieriees
(piemeram, teksta telefonus) un translacijas pakalpoju mus,
eilveki, kuri ir nedzirdigi, ir spejigi lie tot telefonu, lai
daritu to, ko viQi grib, pie meram, piezvanIt draugiem vai pasOtTt
pieu . J •
MiTS: NedzirdJgi cilveki nevar lietot te letonu.
FAKTS: Oaziem vajdzirdIgiem cilve kiem atlikusi dzirde ir
pietiekama, lai varetu runat pa telefonu. Nedzirdigas personas
lieto ierici, ko sauc par teksta telefonu, un komunikacijas centru,
kas zvanIto tekstu talak nodod runata veida. Tagad nedzirdi gie
sak lietot mobilo telefonu ar ekranu, kas lauj vi~iem sarunaties ar
partneri zimju va loda.
MiTS: NedzirdJgie cilveki dzJvo pilnJgi ats~irJgi no citiem
cilvekiem.
FAKTS: Nedzirdigie cilveki atrodas savrup tikai vienas vienigas
lietas del. Ka teieis Galaudetas universitates (ASV, vieni ga
nedzirdigo universitate pasaule) prezi dents Kings Ozordans:
«Nedzirdigie cilve ki var darn visu, iZQemot dzirdet.»
Raksta izmantoti materiali no interneta.
Pee ilgiem pOIi~iem filma tika uz~emta ar nedzirdIgiem aktieriem
(art DZulianu) vi sas atbilstosas lomas, un 5T filma ieguva
popularo Emijas balvu - 1986.
Ozuliana vairakus gadus lasIja lekcijas dazadas ASV augstskolas par
nedzirdIgo kultDras tradIcijam. ViQa gatavoja projektus un ieguva
IIdzek!us savas nedzirdigo teatra trupas «Balta Roze" uzvedumiem.
Pati ie studeja galveno - Blansas lomu luga «lIgu tramvajs».
Udztekus ka direktore vadIja apvienIbu «Zimju makslas kultOra» un
vei ca lielu darbu nedzirdIgo profesionalas orientacijas
joma.
Vienu gadu ASV nacionalaja telekom panija vadIja programmu
«NedzirdTgo mo zaIka». Tas bija pusstundu gars sovs reizi nedela.
Sis raidIjums sa~ema piecas «Emi jas balvas» ka pirmais, kura tik
daudzpu sIgi un interesanti miljoniem cilveku tika stastHs par
nedzirdIgajiem, vi~u valodu, kultOru, vajadzIbam.
Ozuliana noorganizeja un vadIja arI zImju valodas tulku komandu
vairakiem citiem soviem.
Tagad Ozuliana Felda strada advokatu biroja, kas sniedz
pakalpojumus nedzirdI gam sievietem, kas cietusas no varmacI bas,
ka arI sabiedriska organizacija «Ne dzirdIgo tiesibas un
parstavniecIba», parzi not izglItIbas un socialas palIdzIbas jau
tajumus.•
----------------------------------~~~~~-------~ ( Ce/ojums )
Velas sasniegt Ginesa re,kordu
63 gadus vecais Minskas iedzJvotiijs Vladimirs Jarecs velas iek/Dt
Ginesa Re kordu griimatii kii pasaule vienJgais ne dzirdJgais
cilveks, kas uz motocikla ap ce/ojis apkiirt zemeslodei.
Un, liekas, vi~s jau ir tuvu si mer~a sa sniegsanai. Jarecs
s~ersojis 29 valstis un pieveicis 69 tokstos jOdzes, ViQs tikko iz
braucis no Amerikas Peorijas pilsetas uz Kalilorniju, bet no
turienes uz Meksiku un talak - cauri visai LatiQamerikai uz Uguns
Zemi. Vesturiskais brauciens iesakas pirms diviem gadiem, bet
Peorija Vladimiram na cas aizkaveties uz 7 menesiem. Pagajusa gada
13. oktobri vi~s sliktos laika apstak!os un speciga veja 74.
autostrade sadOras ar kravas masTnu. Ar daudziem IOzumiem
motociklistu atrada vietejie iedzTvotaji, kuri nogadaja viQu
slimnTea, bet pec tam viQs arstejas sava glabeja maja.
Tiksanas Puertoriko Pirmo reizi par Vladimiru Jarecu pa
stastTja Krievijas goda konsule Puertoriko Anastasija Kicula. ViQi
iepazinas, kad sava brauciena vidusposma Jarees bija noklu vis
puertorikaQu galvaspilseta.
"Reiz, kada svetdiena, tas bija 2002. gada rude nT, es biju
nonakusi Sanhuanas vecpilsetas da!as laukuma,» stastTja Anas
tasija Kieula. "Un peks~i ieveroju: pie vietejas pasta ekas sienas
izvietoti Mas kavas, Sarkana laukuma atteli, bet zem tiem -
uzraksti krievu valoda. Paveros visapkart, redzu: netalu kaut kMs
vTrietis, ar muguru pagriezies pret mani, turpina izkart
lotogralijas.
Es pieeju un saku: "Labdien!" ViQs man neatbild. Es versos no
jauna. Nekada efekta. Un tad sapratu, ka viQs ir nedzir digs. ViQs
man JJzrrlk~tljrl ~rlVll vardll , lIZ vardu un uz papTra
aprakstTja, ka atbraucis ir no Baltkrievijas, ka veie motobraucienu
apkart pasaulei.
LTdz tam Vladimirs pabija Veneeuela, kur krievu !audis vi~am loti
palTdzejusi. Rokas viQs tureja kaudzi ar lotogralijam un
dokumentiem vairakas valodas, kuri izskai droja, kas viQs ir un ar
ko nodarbojas. Es vi~am vaieaju : "Kur jOs apmetaties?» "Es
nezinu," vi~s man raksta. Es viQu uzaici naju pie sevis. ViQs pie
manis nodzTvoja pusotru menesi, kamer mes "izsitam" mo tociklu
"Java» no aviokompanijas, kas to bija nogadajusi uz Puertoriko, bet
pee tam so kravu noformejam muita.
ledomajieties tikai! ViQs tacu visur ta
dara: atbr~uc.uz to v~i ~itu_pilsetu~~. uz ~ lJZ'Baltam kMas maju
slenas sak Ilmet lotografijas. , . ~rotams, apk~~1 sa~ul.ceja~
~ilveki. V~~S I 'II! llem dod zTmltl, kura Ir stastlts par vl~a .
nan111m braucienu un Ginesa rekordu gramatu.Tad arT viQs IOdz
palTdzet ar naudu - benzTnam. . SOffll;;a- I
Pirmam karlam palTdz ccmolobri1!i». l; '.',/; . . Motociklistu
savienTba ir neticami saliedeta. n N k 'k' I' "- t . . .. - ,, ' ii
amvasar I vIens alpm ug sap- U~ v,~os_~arecs Izsauc pa~,esu
slmp~tlju . ;1 meklet nedzirdigo Balto naksu festiviilu Pie vleteja
«Harleja Delvldsona» dllera S "_ mes ievacam vislielako summu, kura
lava ,: oml!a: _ Vladimiram turpinat ce!ojumu. Bet palTdz :: .
!Iesa tulko- I~~~~~~~ mums ne tikai motociklisti, bet arT pasi :
juma tas s~u- 'i~§!~II!ii;~~~ parastakie cilveki.» .. cas Pusn.a _
ts r
Cehu razotais molocikls, kuru izvelejies .1 saules I~stl~als
Vladimirs Jarecs, - «Java - 350», maigi f - Mldn.lght runajot, nay
labakais transporla ITdzeklis t Sun Fe~lival, tadaf[1 ce!ojumam.
DazMu val stu eti~etes " un tas notlks no un netTrumi, prolams,
piedod tam kaujinie- . !~ ~005, g~_d~ 3. cisku izskatu. Paris
putuplasta plaksQu sa- " lI~z_ ~, JullJa~ nos spele balansa lomu.
Laikam krieviem piiseta S Sa.~n ,ta pieQemts: Jareca motocikls -
ta ir lun- I' selka. ~mlj~~ kcionalitates uzvara par modi un arejo
iz- ek~otlskakaja
r dala - Lap skatu. . - (10k . I' H I . zeme 10 m uz zleme lem no
e- Sapnis un dzive : sinkiem). Nu tur, kur dzivojot'Santa
KI-auss
Savu sapni Vladimirs saka istenot dzT- ~l jeb - latviski -
Ziemassvetku vecTtis. 5T ir ve 1967. gada. lesakuma viQs iekaroja .
vieta, kur 60 dienas gada, tas ir, vasaras PSRS, aizbraucot no
Baltk.rievi!~s"ITdz M~- tl menesos, saule nenoriet aiz apvars~a un
gadanai. Runa, ka padomju millclja negn- ~ "nakts ir bez nakts».
beja vi~am dot vaditaja tiesTbas, un tad Te dzTvo sami - 7000
cilveku tautiQa vi~s devas ce!a bez tiesTbam. Bet, kad vi~s ar loti
Tpasu nacionalo kultoru , tradTcijam, atgriezas dzimtaja pilseta ar
publikaciju valodu, dzTvesstilu. kaudzi no vietejam avTzem, kura
tika ap- ~ Nu, 10k, uz sadu interesantu vietu ai rakstits viQa
brauciens, tiesTbas tam tika H cina maza vieteja Lansi - Pohjan
Kuurotry izdotas. : kopiena ar saviem 19 biedriem, kas so
Pec tam Vladimirs pie sava sapQa at- ~; pasakumu riko par godu
Somijas Nedzir griezas tikai 2002. gada. Vi~s apbraukaja f dTgo
asociacijas 100 gadu jubilejai. gandrTz visu Eiropu, ieradas
Maroka, no 11 Festivala programma paredzeti daudzi turienes uz
Kanariju salam, pec tam aizli- ~ aizraujosi izklaides pasakumi -
tiksanas doja uz Venecuelu, uz Sentlusijas salu un fj brTva daba
piknikos, uz kuga kruTzos, ka Puertoriko. Ar prami devas uz
Dominikanas ~ noe airesanas turnTros, meklejot un sijajol
Republiku, izbrauca Haili, s~ersoja Kubu, fl zeltu, maks~erejot
zivis, pargajienos kalnos parlidoja uz Jamaiku un pec lam uz~ema I'
un velobraucienos, muzeju un teatru ap kursu uz Floridu. Pec tam
viQam bija pats g~~akais m~rsrut~ -:- viQ.s izb.rauca .~aur visiem
Amenkas statlem, leskaltot Haiti un A!asku. Tagad vi~am ITdz
rskorda GClEnicg sanai atliek tikai pabOt Australija un
Azija..
Tragedija IIinoisa . . - ' I b' I-d I 'k k Un VISS nteja a I I Z
al am, amer
· . . kl - ,,- T 'a- vakara- preVI adImlrs Ie uva avanja. aj tim
braucos~ kravas masTna uzmeta vi~a motociklu gaisa. Notikuma vieta
sapulcejas '1 -k' k' I-d - ' VI d' 'ru atgriezt pie
cdl ~e_bl, un pa I zeja a Iml ZIVI as. · - k d . - c',k c'llve-ku
p'le-VinS ne a neUZZlnas,
dalTjas vina glabsana. Kada sieviete no su
meklejumos, burbu!vannas un saunas, he likople:u. i~lidoju~os ,
laivu no.bra~c~enos pa kracalnam upem, klubos, deju zales utt. Maz
oliclalu runu , daudz aizraujosu izda
tl rTbu iespej'as iepazit citam citu, so savda ~l J
; bTgo zemes nostori ar tas !audim, kultoru, \l makslu. ~ k - . . t
- 1 -I" I' . ,. Prospe ta levle otas otogra Ijas leClna -_. k . t d
b- p~r _~IS tvl~!a~_ s als umu gan a a, gan CI ve u ra. Ic~as. .
.•. _
Par pledavolo Izklalzu Izmaksam un cenam vel netiek zinots, par tam
sola in 1 -t 2005 d' - B t' orme . ga a pavasan. e VleSniCU ..
-t-t' 'Id t '-1 .gan jau vajag.ot pasu I ,al~~1 o. specla u
permarketa palTdzeja iegadaties Vladimi- qa.nke~u _(pleejama
redakclj~). ZI~as . ~ar aksvelu lai tas PateicTbas diena ~
vlesn~cam skat._~tt~:II~w~:nekkoparvl.ll:
ra~tap __ b't' ' . - . - Llekas, ka SIS Ir Visal Interesants ple
yare u apger les visa jauna. d- -' I ' -k d -t
Sa'a saraksla ir arT kirurgs, kas sadzie- L . avajums, a~ na. amo
vasaru pa an u par J • Ii jauku un nealzmlrstamu . •
- J
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~- ri miem ~I~~em ffid~ ie~~a
( + Sports + Sports + Sports + Sports + J~ vairak kontakteties
citam ar ci '--~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~--'. t kon-
Sakulns 5. /pp. 'deja vi~a salauztos kaulus (Ja recam bija 29
IOzumi), un kads dileris, kas uzdavinaja Vladimi ram jaunu
motociklu BMW F650GS, uz kura vi~s vareja turpinat savu braucienu,
un kads iedzlvotajs, kas deva vi ~am sava maja apmesanas vietu
...
Jareca atrasanos slimnTca apmaksaja pati slimnTca. Ta
v _ C~h'iSf,"A ..,,' ' If i .,1a-:"I~.'-a'''-' r. .." 'J
Vita Kamare Sogad 24. jiilija Vacijas
kiirotpilseta Malente notika Pasaules nedzirdTgo saha in
dividualais cempionats sie vietem un vTriesiem. .
Sads pasakums notiek reizi cetros gados. No Latvijas pie dalTjas
Marina Artjomova un Evalds Kluss. Starptautiskaja nedzirdlgo saha
atklata turnTra piedalijas Aigars Kamars. Ka toristes -ITdzjutejas
jeb fani es (autore) un Liena Cerepko.
Sportistu un tOristu ikdienas gaitas bija ats~irTgas , TOristi, cik
nu katram finanses at!ava izklaidejas, atpOtas, bet sportis tiem
tas viss bija liegts, Lai piedalitos sacenslbas, nacas izmantot
gadskartejo atva!ina jumu, krat naudu ce!a izdevu miem, iztikai
un dalibmaksai. Ja, to spej tikai Tsti sava sporta entuazisti. Un
tad vel sacensi bas katru sedet telpa pie saha gaida, visu
uzmanTbu, domas koncentret saha spelei 5 - 6 stundas. Man ka
tOristei bija iespeja verot notiekoso. Tade! velos pastastTt, ka
sportisti dar bojas, ka 14 dienas dzivojam cita valstT.
Turpcels un iekartosanas
Piektdien, 23. jOlija. Veik smTgi nok!uvam Hamburga, sim nolOkam
aviobi!etes bija rezer vetas pirms pusgada (cena 137 lati), MOs
sagaidTja vietejais
kurai ir Tpasa programma - ap maksat izdevumus visiem slim
niekiem, kuri pasi to nespej, Vladimiram loti paveicas, jo Amerika
nav nemaz tik viegli atrast tada veida hospitali.
-~ -:.. .. ' .... ~ .. .,.. -~-.....
kreisas: Aigars, Evalds~
LAT :. . ~ dzirdi, tomer tas notiek retak ~ neka tad, ja kads no
vecakiem \; ir dzirdTgs. It Tpasi, ja bojats ~ viens no svarigakiem
geniem C- koneksTns. ST anomalija ir ij 1.1
'1 u [1
soferis , Lidosta uzkavejamies stundu, gaidot Siovakijas sahis
tus.
Mikroautobusa kopa ar mums brauca Skotijas nedzirdT gais un
neredzTgais sahists ar tulku - pavadoni (attela ieja), Visu ce!u
tulks viQu nepartraukti informeja par notiekoso ar zlm ju
palidzibu, pieskaroties plauk stai . ViQam sacensTbu norises laika
nodrosinati divi tulki - pa vadoQi maiQas, Uz viQu raugo ties,
domaju - ari Latvija ir nedzirdigais redzi zaudejusais sahists
Andrejs Aramins, Vi Qam tada aprOpe nav nodrosi
-v - d- .1 Majaslapa: www.e(sli.org.uk/ Iepazls~nas I.~~~ ;,
2004agm.html
Sestdlen, 24. JUIIJa. Sa- r: • censibu atklasanas diena, Pa- ;l
Filmu skate rade nostajas 23 valstu koman- ~ Otrais Starptautiskais
das, 173 sacensTbu dalTbnieki. '] filmu festivals par invalidu No
pieteiktam ,komandam ne· 'j temu not~ek si ga~~ .~. - 5. ieradas
8angladesa un ASV decembn AustralIJa, Mel T'k' - , . burna.
(Filrnas gan jau bija
I a notelkts sacenslbu lalks 0-. -t I'd 31 '-I" ) M, , __ , ' , _
Jalesu a 1 z . JU IJam. a· cemplonata. sle_~!etem - ~ ; jaslapa:
www.artsaccess.com. stundas, 40 gaJlenu un vel au/ news/
index.c(m?id=27/
tiem pats slimnieks, saprotams, lJ SeClnSIUml nesamaksaja nevienu
centu. U _ •
Pie patverumu devusa ma- ~, 7 /ID"U '/alo ,la' jas saimnieka
Vladimirs pava- t; Lc ., 'I U i r: I.. UI ,
dTja divarpus menesus. Moto- :j un nerlzl-rr//-ba ciklistam pat
tika ieradTta atse- '~ , " ' .. ~ , . " I
vis~a istaba. ~ Pedejo 200 gadu laika di- Kads parsteidzoss,
piedzT- ~ vas reizes pieaudzis nedzir
vojumiem bagats liktenis ir sim 11 dTgu cilveku skaits. cilvekam!
Labu ce!aveju vi~am ~ VirdzTnijas stata (ASV) uni taiak! • ~
versitates petnieki so apstakli
n saista ar zTmju alfabeta rasa ==_===_ - "'. : nos 19. gadsimta,
kad kurlme
-t V d - k Sk ,,- ,:1 n .~~, a~ re .zet, a __otlJa _sO- .l clala
aprupe Ir augsta limenl. :;
P- 2 t b' _ ec , s . rauc~en _~ona- :1
1
cam la_bl kop~u .?~vatmaJu u!l d vece izplatTjas valodu pielieto
vasarnlcu pilseta Malente, ll jums.» • Kempinga mums ieradija 2
ista- h biQas (p~r dien~akti c~lve~am_- ~ Has. kur. kad 16~50 .
~lro) . Pe9 lekartos~na~ ~ Zimju valodas IzlukoJam tuvako apkartnl.
; . Sporta zale - sacensibu vieta H tulku forums atradas pusstundas
gajiena gar 11 , _ pe: kartas ~ivpadsmitais ezeru , Apmeklejam
veikalu _ p sads Elfopas meroga forums
- , " :-; sogad notika Vanta, Somija dr~~,c~k' ,k~r tle~d~azot,1 un
re- ,I 24. - 26. septembri, un taja a_lzetl StJ ,~Izst~a ~Ju.ml.
Vaka- " piedaHjas ZV tulku dinastijas ra nogurusl atgnezamles
nakts- i, parstavji no visam Eiropas val. milne, v~kari~as iztika~
ar ITdz- fj ~tim , ari no La_tvijas - ~.Jan- pa~emtam SVlestmalZem.
l sevska un I.Lace - Mlezite.
tu un veidot gimenes, I; statets, ka 85 procentos gadT :1 jumu
nedzirdTba iedzimst. ~ . Zin.ami vaira~ neka 100 ge
~ nl, kun r~d~ dZlr~~s :a~deju- !! mu. Nedmdlgo panm Ir
lespe
ja radTt bernu ar pilnTgi normalu
par iemeslu pusei kurluma ga dijumu. Liela da!a gimeQu ne
dzirdTba iedzimst pecnacejos.
Petijuma vadnajs Volters Nanss uzskata, ka iegOtie re zultati ir
pamats nopietnam uz traukumam: «Ja izpeta, ka iz platas
iedzimtais nedzirdTgums, var saskatTt ITdzTbu a t k-
r 0 , a pirms 160 000 gadu visa cil
- -
--------------------------------------------------------~~ papildus
30 min., vTriesiem - 2 st. , 40 ga jienu plus 60 min ., atklatam
turnTram - 2 st., 40 gajienu plus 30 min.
leveleja konfliktu komisiju. ICSC 10 ceklis Salovs ieteica tas
sastava arT mOsu M.Artjomovu. Ar ievadrunam uzstajas Va cijas
NedzirdTgo Sporta asociacijas prezi dents un ICSC prezidents. Dazi
lakti! Turkmenija sadas sacensibas piedalfjas pirmoreiz, pirmoreiz
notiek arT Pasaules NedzirdTgo saha individualais cempionats
jauniesiem. Daudzi mOs uzskatija par krie viem . Mes skaidrojam,
ka esam latviesi no jaunas Eiropas dalibvalsts Latvijas. Marina un
Eva/ds samaksaja dalibmaksu - katrs 30 eiro. /eprieksejas
starptautiskas sacen sibas dalTbmaksu sedza LNSF, bet soreiz
atteicas, nesniedzot nekadu finansialu at balstu. ICSC locek!i
pauda neapmierina tibu par kontaktu trOkumu ar Latvijas NSF - uz
vi~u jautajumiem netiekot sniegtas atbildes.
Partraukuma kads vietejais puisis Hara/ds uzaicinaja mani un
Lienu iepazHies ar pilsetu. Piebraucot pie restorana, vi~s velejas
ieturet pusdienas, aicinaja arT mOs Ifdzi. Centamies piek/ajTgi
atteikties, jo nau das trOkuma bija neerti atzTties. Pec pieru
nasanas piekritam iedzert tikai teju . Sa runajoties mums bija
diezgan japiepOlas saprast svesos zestus. Haralds strada pie
kompjOtera, pie~em pasOtijumus_un nosOta preces pec kataloga
"Otto». Saja firma stradajot 1500 cilveku. Starp tiem 9 ne
dzirdTgie un 20 vajdzirdTgie. Vi~i par darba trOkumu nesOdzas.
.
Zaudejumi un uzvaras Svetdien, 25.jOlija, no rita piecelos
jau
pussesos, gatavoju brokastis sahistiem. Uz sacensibu vietu vi~us
aizveda ar mikroau tobusu. Ar Lienu pastaiga pie ezera kada
sastapta atpOtniece (dzirdTga), interesejas no kurienes esam. Tadu
Latviju vi~a nezi naja. Tad Liena saka sparTgi skaidrot: "So miju
tacu zinat? Uz kartes Latvija atrodas zem Somijas.» Secinajam:
citreiz ja~em IT dzi karte, lai paradTtu vietu, kur atrodas mOsu
zeme.
1. karta Marinai ar sveicieti paveicas 1:0. Eva/dam nacas spelet ar
loti specTgu sahistu no Krievijas Salovu. Zaudejums 0:1.
Smaga diena, bet vel sesos vakara ja spele otra karta. Marina
spe/eja ar cehieti - 0:1. Evalds ar s/ovaku - 0:1. Aigars ar
krievieti - 0:1, diemzel zaudejumi.
Parnaca nogurusi naktsmitne pusnakti. Pirmdien, 26.jOlija. Ar Lienu
atpOta
mies pie dabas krOts, bet sahisti neat/aidTgi cinTjas - visa
uzmanTbu koncentreta viena punkta.
Rezultata 3. karta spele pret Poliju Ma-rinai uzvara 1:0. Evaldam
ar Ungarijas
sahistu neizs~irts 1/2:1/2.2.karta Aigaram uzvara pret Skotiju
1:0.
Otrdiekn, 27.jOlija kka vi.en.mer pI. as- to~os bro astis. Tala
tOnstlem atpOta, sportistiem - darbs. Spelejot 4.kartu, Mari na
zaudeja 0:1 Italijas sahistei. Evaldam neizs~irts 1/2:1/2 ar
Sveici. 3.karta Aigars ar Holandi 0:1 . BrTvaka brTdT tikamies ar
ICSC generalsekretaru Filipu Gardneru no Anglijas. Ar humoru vi~s
centas mOs izklai det un stastTja, ka Anglija, iestajoties ES, at
teicas no eiro un patureja nacionalo valO tu. Ang!i neapmierinati
ar daudziem iebrau cejiem no ~Tnas un eitam musu/ma~u val
stim.
Tresdien, 28.jOlija. Parastais dienas ritms. Ar Lienu sau!ojamies,
verojam kanoe
~ Pirmaiam u J ~: ol,impietl,-m ~ 90 t
' j Erika Caune ,. Peteris Ugars macijies Laizanu Kurl ~ memo
skola. 1933. gada, uz bra/a aicina ~ jumu parcelas dzTvot RTga.
Stradaja ko ~ pa ar brali Soseju un zemesce/u depar ~ tamenta
degvielu noliktava (pi/dTja 200 L IitrTgas mucas degvielu). ~
NedzirdTgo klubs taja laika atradas 9Grecinieku iela 20.
NedzirdTgie loti daudz ; ce!oja pa Latviju, var teikt "krustam
s~er ~ sam». Peterim loti patika celot, gan ejot, , gan braueot ar
ve/osipedu . ' Brivaja laika daudz arT so!oja un skreja
laivas ezera, apskatijam Malentes apkartni, ',- trenejas pats un
rezultati auga. Tos ie· staciju. Sahistiem neveicas - visiem zau- ~
veroja sporta vaditaji, un Peteris sa~ema dejumi. II uzaieinajumu
piedalities o/impiade. Tagad
5.karta Marina 0:1 ar Ukrainas sahisti. 'j sakas nopietni treni~i
(bez trenera). Viens Eva/dam 0:1 ar Bulgarijas spe/etaju. ~ pats
skreja un skreja, tik eik speka, atrak 4.karta Aigaram 0:1 ar
Italiju. Hun atrak... Laimigas reizes 'j Bija 1939. gada 22.
augusts, tikko
Ceturtdien, 29.jOlija. Aigaram brTvdie- ti nos~ineta 2~ g~du
jubi~eja, ~a~ ele~~nta ncr. Es, Liena un Aigars ar vileienu del/a-
!balta uzvalka Petens U.gars sedas kuglt.1u_n mies uz tuvako
pilsetu Eutinu -lielako, ar ~; prom uz Stok~o~mu, ~Ispa~~ules
nedZlrdl plasakiem veikaliem. Pec pamatiga pilse- go sporta
~~elem. Pledalljas 1500 m un tas apskata radas velesanas
iestiprinaties. a5000 ~ s~rejlenos... _ . _ Edienkarte vacu valoda.
Oficiante, ieraugot r _.Pet~nm sports blj~ dZIV~sprieks . Str~
zestus, neapmulsa, pasniedza papTru un :' d.aj?t RI~~_s MR~.
grama~sl~tuves c~ha, rakstamo. Ko nu? Neviens vacu valodu ne- !~
VI~S trenejas un blja NedZlrdlgo blednbas protam. Uzzimeju vistu.
Oficiantes seju par- Mizlase~ koman~a~ ?alTbnieks vi~glatlet~ka.
klaja saprotoss smaids. Vi~a mOs saprata! tl Pee _no~trad~tlem. 2~.
gadle~_ Rigas
Vakara uzzinajam priecTgu vesti: 6.kar- t~ ~~K, P~tens Uga~s
~Izg~ja penslja.ar de ta Marina~uzvara 1:0 spele pret Vacijas
rVIZI_" Vel varu stra~at, vel v~ru ~knet" un parstavi, Evaldam arT
- ar 1:0, pieveicot ~ uzsak~ d~rbu kult~.ras. na~~ ~Rltausma»
Skotijas parstavi. LaimTga diena. ;:! p~r stradnl~ku (danja
vl~dazadako~. darbus
Vietejie laikraksti zi~oja par nedzirdTgo ~ pec vajadzlbas) un no
slrds atbalstlja spor saha cempionatu . Skatlogos afisas vestija,
~ ta darb~._ . . _ _ . _ . ka pilseta notiek pasakums
nedzirdTgajiem. '1 . Sevls~1 Ilelu ~a~l.dzl~u snled~a tunstu
Piektdien, 30.jOlija. 7.karta Marina I ~alldoJ~mu organlz~s~na .
~ez musu Uga pieveica Ru~anijas sahistu - 1:0. Bet ~~ n~a
s~IJd~ju~s ~eb lJa les?~!ams. _ _ _._ Velsa 1:0 - Evaldu. 5.karta
Aigaram uz- ') Ka ~almnl~c.lbas ~ad:tajs: VI~S ~u~ej_as vara, ar
1:0 pieveicot Italijas sahistu. t: par telsu pllset~~as
lekartosanu, s~~rs!u
Pee saeensTbam satikam Haraldu. Vins hjoslas sagatavosanu, produktu
glabasanu piedavaja mums doties uz vi~a privatma'ju ~ un ..uztura
pagatavosanu sacensTbu ties- Gromitz. Uzeienaja un palutinaja mOs
res· ti nesle~: .. .. . . torana. Pludmale daudz lauzu, kas gaidTja
H_ T.unstu salldoju~~ bIJ.~ viens no skal~ ikgadejo salOtu par
godu pilsetai. BrugT ptaka!lem un d~aud:.19ak~Jlem sporta pasa~
ierakstlti to pilsetas iedzTvotaju vardi, kuri kumlem. Te
?I~dalljas VISU ~od~lu spor.tlstl ziedojusi naudu pludmales
labiekartosanai. . g~n saeen~lbas, gan ar pneksneSUml~l11 Uz ee!iem
daudz maslnu - sastregums! :; ~Ie dr~udzlb~s ugunskura. Savu roku
ple- Esam spiesti gaidH ITdz pustrijiem naktT. Laiku Tsinajam
Haralda majas - p!apajot, apskatot saimnieka Turcijas eelojuma fo.
tografijas. Uz naktsmitni kempinga Haralds mDs atveda cetros no
rHa. Paldies vi~am! Mes ar savu «budzetu .. to visu nespetu
atlauties!
Sestdien, 31.jOlija. 8.karta Marina 11 2:1/2 , spelejot ar Lietuvu.
Evaldam zaude jums 0:1 ar Islandi. ..
.; IIka a~ P.,ug~rs. . _ . . . ' _ V~lrel~ visa ~Ie/a S~OrtIStU
s~lme svelc : Peten ~garu ar lIelo dZIVes sasnlegumu
90 gadlem! + . ==.,., ~------.."...------.;.",.
Nakamais numurs 30. oktobri
uu~--------------------------------------------------------
Sahisti... Sakums 6.1pp.
6.karta Aigaram 1/2:1/2 ar Islandi. 8.karta 7 valstu sahistes
cinijas par 3.vie tu.ViQu vidO ari Marina, bet par nozelosanu
soreiz viQai neveicas.
Nedaudz atelpas Pec sacensibam par Lietuvas sahistes
gadibu izdodas bez maksas apmeklet ba seinu. Un tomer - apnicis
bOt atkarigiem no citu palidzibas un zelastibas. Sevi mie rinam -
mes tacu esam ES, cerams, ka ar laiku dzives limenis Latvija bOs ka
cilviet Eiropa.
Svetdien, 1.augusta, ICSC kongress. Neviens no mums nay kongresa
delegats. Visu jautajosie skatieni pfeversas mOsu grupai. LNSF so
pienakumu nevienam no mOsu sahistiem neuzticeja. Acimredzot
neatzina par vajadzigu. Neko darit, deva mies kopiga izbrauciena
ar parejiem vie siem uz atrakcijam. Atkal mOs pavadija Haralds,
aizveda uz Travemundi : pludmale smilsu skulptOras veidotas par
olimpiades temu. Haralds noperk biletes, neskatoties uz mOsu
protestiem (invalidiem atlaides - 6 eir~). Mums k!uva neerti
izmantot viQa labvelibu.
Vo/elbols Tartu (Igaunija) 31. jOlija notika turie
nes sporta kluba «KAAR» 10. gadadie nai veltUs starptautisks
turnirs volejbola ar 5 komandu lidzdalibu, to skaita 1 no Rigas
(atte/a).
Speles notika viena no pilsetas sporta laukumiem, turklat pec
nogurdinosa brau ciena no agra rita. Sportisti speleja labi, ja
Qem vera so situaciju, un ieguva 4. vietu.
RSK uzdavinaja piemiQas suvenTru un aizvadTja draudzigu vakaru
piknika brTva daba.
Sovasar notika arT starptautiskas sie viesu volejbola sacensTbas
Ungarija, Bu dapesta.
MOsu komandai nacas spelet ar trim vietejam komandam. Mums neveicas
ta, ka
Ciemos pie draudzenes Pirmdien, 2.augusta. NeveiksmTga '
diena. 9.karta Marinai 0;1 spele ar Ukrainu zaudejums, arT Evaldam
0:1 zaudejums spele ar Lietuvu. 7.karta Aigars 0:1 zaude
Polijai.
Satiku bernTbas draudzeni Janu. Abi ar vTru uzaicinaja paciemoties
vit;1u dzTvesvie ta pie Danijas robezas 2 st. brauciena at
taluma. Danija dzTvo draudzenes vTramate. ViQa mOs uZQema loti
viesmiITgi ar baga tTgu un garsTgu cienaslu. .
Otrdien, 3.augusta. 10.karta Marinai 0:1 ar Kazahiju, Evaldam 0:1
ar Angliju. 8.karta Aigars - brTvs.
Tresdien, 4.augusta. 11. karta Marinai 0:1 ar Krieviju, Evaldam 0:1
Turkmeniju. 9.karta Aigars uzvar 1:0 Turkmeniju.
Sacensibas beigusas SacensTbas nosledzas ar sadiem re
zultatiem: Marinai Artjomovai 9.vieta (12 I
dalTbnieces), Evaldam Klusam 28.vieta (28 dalibnieki), Aig~rs
Kamars 19.vieta starp 31 dalTbnieku. Evalds un Aigars starp
t
tautiskas sacensTbas piedalTjas pirmo reizi. : 23. X RITA MALZUBRE,
RTgas Vakara nosleguma ceremonija, atvadu · 25. X FILIPS LAVRENOVS,
RTgas
mielasts, un ceturtdien, 5.augusta atgrieza- ~ mies RTga. •
,.
- .. ,~. gribetos. Tatad cTtTgak jatrenejas, lai bOtu labaki
rezultati. Labi joprojam spele Dace · Lukse. Notika arT Budapestas
apskate. \ Skaista pilseta.
Minifutbols Andris Bergmanis
Starptautiskas sacensibas tutbo/a sovasar ari notika Riga, Daugavas
sta diona ar 10 komandu lidzdalibu (Latvija (6), Lietuva (2),
Anglija (2)). To skaita pir-moreiz 2 sieviesu komandas no Lat
vijas.
SpecTgakie izradTjas ang!u sportisti, bet lurpat pedas mina abas
RSK komandas, iegOstot 2. un 3. vietu . Turklat ka rezultatT
vakais vartu guvejs tOm aiz ang!u uzva retaja (9 p.) sekoja N.
Sjutrukovs (8 p.).
Par labakajiem spe letajiem atzina Aleksan- ~
Mill s'veicam, Pa kadai dzeltenai lapai, pa lietus lasei un
straujai veja brazmai gar vaigu - ta jums sveicienu sota Daba. Bet
mes velam veselibu, saticibu, particibu un sirdsmieru. Tikt
lidzigadu gaitai, dzives ritumam!
75 1. X ANNA SETKINA, Rezeknes biedrTba 6. XALFONS UPE, Ventspils
8. X DZIDRA BALTA, Rigas
12. X MILDA CIRCENE, Smiltenes 26. X AGAF IJA GRIGORJEVA,
RTgas
70 6. X INARA ZUNDA, RTgas 8. X RITA ZUJEVSKA, RTgas
60 7. X VIKTORS POCE, KuldTgas
16. X KARLIS JERIKS, RTgas 20. X LTVIJA SARKANBARDE, Rigas 30. X
MARTA VALAINE, Rigas
55 4. XJANINA BIRc;JELE, KuldTgas
14. X INTA KURME, RTgas
28. X PETERIS ER I~S , RTgas 50
1. X MONIKA RU~9E , RTgas 4. X IV~NS ZARI~S , RTgas 8. X MARIS
VIRTIGS, RTgas biedrTba.
veikalos utt. Tiesa, gadTjas arT nelaime uz ielas, vienu futbolistu
sabrauca auto.
No ang!u kolegu pieredzes mes savu kart varejam macHies, ka veidot
izdales un reklamas materialus sakara ar sacensT bam. ~oti
apmierinati bija arT daudzie sa censTbu verotaji. •
KSK ClNS.. zil)O 2. oktobri pl. 10
Rigas Nedzirdigo meistarsacikstes krosa pie sporta centra
,Annil)muiia"
Annil)muitas bulvari 31. Imanta. Distance: vlrie$iem - 3 km,
sievietem 1.5 ~m , vete~a~iem un veteranem (40 g~dl ~n veC~kl) -
1,5 km. 6 me~~l.as
galda Jaunos IpaSniekus - uzvareta.Jus! =,.,,=-='""...;= 7 = -::.
'~ """,;', .~
dru Romanovu, Dzemu , Interesanta 18Speja Kalnu un Lauri Gaili. '
Piediiviijam Jums biit par lidzjutejiem starp-
Pirmajam 3 vietam r' tautiskas orientiibnas sporta un galda tenisa
meda!as, labakajiem - ;1 sacensibiis nedzirdigajiem Ukrainii,
Kijevii 29. kauss. 31. oktobri.
Anglu sportisti bija . Progr.~mma: .~rauciens a~ aut~bu~u caur . •.
_. .1 VIIQu, PoliJu uz KIJevu, sacenslbu verosana un
!otl ap~l~nnatl ga~ ~r atpakalcels. Orientejosa cena apm. 70 - 100
ls, s~ce~slbam, gan an ~n- '. atkaribano grupas lieluma (cena
ieklauti izde va lalka programmu, le- ~ vumi par vizam,
transportu, naktsmitne ar bro pazTSanos ar VecrTgu, kastim,
apdrosinasana). Pieteikties lidz 5. ok muzejiem, mOsu RH cen- i
tobrim pa e-pastu:
[email protected], mob. tra mOsdienTgo iekar-
i' Tel. 6315198 (minet vardus obligati) vai tojumu, letajam precem
griezties «Kopsoli- redakcijii.
Redakcija: Elviras iela 19, Riga LV 1083, tel. 7471559. Indekss
1012, Licence Nr. 0420. lespiests SIA .. ELPA -2», Riga, Doma
laukuma 1.