SKOLĒNA MĀCĪŠANĀS MOTIVĀCIJAS VEICINĀŠANA UN PAAUGSTINĀŠANA Jelgavas Tehnikuma profesionālās izglītības skolotāja Laura Skoromka
Jan 05, 2016
SKOLĒNA MĀCĪŠANĀS MOTIVĀCIJAS
VEICINĀŠANA UN PAAUGSTINĀŠANA
Jelgavas Tehnikuma
profesionālās izglītības skolotāja
Laura Skoromka
MērķisMērķisNoskaidrot, kā skolotājam motivēt audzēkņus
mācīties un uzlabot viņu attieksmi pret mācībām.Noskaidrot, kā skolotājam motivēt audzēkņus
mācīties un uzlabot viņu attieksmi pret mācībām.
Pētījuma priekšmetsPētījuma priekšmets
Skolēnu mācību motivācijaSkolēnu mācību motivācija
Motivācija ir motīvu kopums, kas saistīts ar konkrētu darbību un rodas vajadzības, mijiedarbojoties ārējiem un iekšējiem
rosinātājiem. (Baltušīte, 2006)
Motivācija ir motīvu kopums, kas saistīts ar konkrētu darbību un rodas vajadzības, mijiedarbojoties ārējiem un iekšējiem
rosinātājiem. (Baltušīte, 2006)
Motivācija – vajadzības, intereses, tiecības un citi uzvedību veicinošie un vadošie elementi, kas ar attiecīgo darbību
raksturo arī cilvēka personību. (Breslavs, 1999)
Motivācija – vajadzības, intereses, tiecības un citi uzvedību veicinošie un vadošie elementi, kas ar attiecīgo darbību
raksturo arī cilvēka personību. (Breslavs, 1999)
Ārējā motivācija ir balstīta uz apbalvojumiem, sodiem un pastiprinātājiem, ko visbiežāk ietekmē citu cilvēku uzvedība, vērtējums vai reakcija konkrētā situācijā.(M.Raščevska, 1999)
Ārējā motivācija ir balstīta uz apbalvojumiem, sodiem un pastiprinātājiem, ko visbiežāk ietekmē citu cilvēku uzvedība, vērtējums vai reakcija konkrētā situācijā.(M.Raščevska, 1999)
Skolotājam ir jābūt kompetentam „mācību priekšmetā, mācību metodikā un organizācijā”. (Fjelds, 1998)
Skolotājam ir jābūt kompetentam „mācību priekšmetā, mācību metodikā un organizācijā”. (Fjelds, 1998)
Motīvi, vajadzības un mērķi – ir cilvēka motivācijas pamats. (Milts, 1999)
Motīvi, vajadzības un mērķi – ir cilvēka motivācijas pamats. (Milts, 1999)
Viņa darbībā jāizpaužas radošumam, aktivitātei, sadarbībai, atvērtībai, atbildībai par savu darbu, pozitīvas pieredzes
ieviešanai, mākai strādāt ar modernām tehnoloģijām. (Ļihačova, 2003).
Viņa darbībā jāizpaužas radošumam, aktivitātei, sadarbībai, atvērtībai, atbildībai par savu darbu, pozitīvas pieredzes
ieviešanai, mākai strādāt ar modernām tehnoloģijām. (Ļihačova, 2003).
Labam skolotājam piemīt empātija, elastība, tolerance, analītiskā domāšana, spēja būt komandas dalībniekam, spēja iedvesmot un aizraut citus, spēja uzņemties atbildību, spēja pieņemt lēmumus, spēja atzīt kļūdas, spēja veikt adekvāto
pašvērtējumu, pašapziņa un pašmotivācija (Ļihačova, 2003).
Labam skolotājam piemīt empātija, elastība, tolerance, analītiskā domāšana, spēja būt komandas dalībniekam, spēja iedvesmot un aizraut citus, spēja uzņemties atbildību, spēja pieņemt lēmumus, spēja atzīt kļūdas, spēja veikt adekvāto
pašvērtējumu, pašapziņa un pašmotivācija (Ļihačova, 2003).
Vidusskolā mācību metožu izvēle ir veiksmīga, ja metodes palīdz radīt tādu vidi, kas:
• veicina jauniešu garīgo aktivitāti; • apmierina skolēnu izziņas interesi;• dod iespēju pašrealizācijai mācībās;• veicina jauniešu patstāvību un atbildīgu mācīšanos, izmantojot savas prāta, jūtu un gribas spējas un prasmes; • sekmē skolēnu patstāvību un pašmācīšanos • dod jauniešiem iespējas izmantot zināšanas, iemaņas un prasmes komunikācijā.
(Maslo, 1995)
Vidusskolā mācību metožu izvēle ir veiksmīga, ja metodes palīdz radīt tādu vidi, kas:
• veicina jauniešu garīgo aktivitāti; • apmierina skolēnu izziņas interesi;• dod iespēju pašrealizācijai mācībās;• veicina jauniešu patstāvību un atbildīgu mācīšanos, izmantojot savas prāta, jūtu un gribas spējas un prasmes; • sekmē skolēnu patstāvību un pašmācīšanos • dod jauniešiem iespējas izmantot zināšanas, iemaņas un prasmes komunikācijā.
(Maslo, 1995)
Pētnieciskais darbs
70 Jelgavas Tehnikuma izglītojamo anketēšana: – 20 apgalvojumi pēc Likerta skalas;
– 4 atvērtie jautājumi.
Man patīk, ja skolotājs izmanto uzskates līdzekļus, 89 %
+ saprotu, kā man tas noderēs turpmākajā dzīvē;
+ teorija atšķiras no realitātes;+ vēlme dalīties savā pieredzē;
+ neinteresējošu tēmu var padarīt par interesējošu.
Manī rosina interesi par mācību stundas tēmu, ja skolotājs izskaidro tās saikni ar
reālo pielietojumu dzīvē, 84 %
+ rodas interese;+ vieglāk saprast;+ mazāk jāraksta;+ labāk atceros;
+ vizualizēju, kā tas izskatās reālajā dzīvē.
Man patīk grupu darbi, 54 %
+ stimuls pabeigt darbu līdz galam;+ var uzlabot vērtējumu;
- tā ir kā uzpirkšana;- darbu daru sevis nevis atlīdzības dēļ.
Es aktīvāk piedalos mācību stundas aktivitātēs, ja zinu, ka man par to būs
kāda atlīdzība, 53 %
+ komandas/sadarbības prasmes;+ radošs darbs;
+ atbildība par kopīgo darbu;+ iespēja iepazīties tuvāk;
-ne vienmēr var paļauties uz citiem;-jādala pienākumi.
Man patīk, ja skolotājs iepazīstina ar mācību stundas gaitu stundas sākumā, 51
%+ palīdz organizēt savu darbu;
+ mācību darbs pēc plāna;+ varu padomāt par lietām, ko vēlos padziļinātāk
apgūt;-aizņem laiku, ko var veltīt citām lietām;-stundas laikā var saprast, par ko ir runa.
Man ir svarīga skolotāja uzslava mācību procesa laikā, 44 %
+ stimuls darīt vēl labāk;+ augstāks pašvērtējums;
+ cieņa no skolotājiem, kursa biedriem;
+ iespēja iepazīties tuvāk;-nemācos uzslavas dēļ;
-citi vēlētos mani pārspēt;-var pārvērtēt savas spējas.
Uzdevumus, kuriem es pats varu noteikt darba izpildes gaitu, es pildu ar lielāku
interesi, 43 %+ vieglāk un interesantāk pildīt pēc saviem
noteikumiem;+ vēlme ātrāk sākt un pabeigt darbu;
+ radošs darbs;+ iespēja parādīt savas spējas/talantus;
-varu izpildīt darbu ne tā, kā vēlas skolotājs;-nav noteikta secība/plāna.
Man patīk analizēt kādu situāciju, kas saistīta ar jauno mācību vielu, 37 %
+ uzlabo manas spriestspējas;+ palīdz saprast savas zināšanas par noteikto
tēmu;-var izveidoties asas diskusijas.Man patīk veidot prezentācijas, 34%
+ radošs darbs;+ darbs ar datoru;
+ pats atrodot informāciju, atceros to labāk;-pārāk bieži tās jāveido;
-nepatīk uzstāties.
Man patīk darbs ar teksta materiāliem, 33%+ daudz informācijas;
+ varu iedziļināties/ vairākas reizes pārlasīt;-laikietilpīgs process;-nav aktīva darbība.
Kontakts ar audzēkņiem, 64
AtsaucīgsIzpalīdzīgsSaprotošs
LaipnsAtklāts
PadomdevējsIejūtīgs
Komunikabls
Pedagoģiskās kompetences,
42%Sagatavojies stundaiPārzin dažādas
metodesLabas runas prasmes
InteliģentsIedvesmo citus
NepiekāpīgsRadošs
Rod risinājumuUzklausa citus
Zinošs savā priekšmetā, 33
GudrsPieredzes bagāts
Profesionālās zināšanas
Ieinteresēts nodot zināšanas
Ar labu humoru izjūtu, 30
Saprot jokusAsprātīgs
Jautrs
Pozitīvs, 12
SmaidīgsJauks
LabsirdīgsPriecīgs
Neietekmējas no garastāvokļa
Pedagoģisko prasmju trūkums,
43Nav kontaktaNekorektas piezīmes
KrizitizēNepārzin metodesNav sagatavojies
Ietekmējas no garastāvokļaNeļauj izteikt
viedokliNerespektē un
neizprot audzēkņu intereses
Netaisna attieksmeNeizrāda cieņu
Paaugstina balsi/kliedz
Dusmīgs, 35
ĪgnsĻauns
NesavaldīgsRiebīgs
ĻaunatminīgsIronisks/ņirgāšanās
SkarbsDraudošsAgresīvs
Zināšanu trūkums par priekšmetu,
34Bez pieredzes/teorētiķisMāca no grāmatasNespēj atbildēt uz
jautājumiemNepatīk savs
darbs/tas ko māca
Vienaldzīgs, 35
NeizpalīdzīgsNeatsaucīgsNeatbild uz jautājumiem
Bez iniciatīvasNepievērš uzmanību
Nerūpējas par audzēkņu sekmēm
Neinteresē, vai audzēkņi ir apguvuši
tēmu
SECINĀJUMI
Skolotājam jābūt:stingram, prasīgam,taisnīgam,
ar labu humora izjūtu, iejūtīgam
saprotošam, zinošam savā mācību priekšmetā.
Skolotājam nevajadzētu būt: vienaldzīgam,
personību aizskarošam, netaktiskam,
emocionāli nelīdzsvarotam,neieinteresētam savā mācību priekšmetā
un skolēnu izaugsmē.
Skolēnu aktivitāti veicina:kvalitatīvi skolēna – skolotāja dialogi, diskusijas,
skolotāja stāstījuma un skaidrojuma kvalitāte, tehnisko mācību līdzekļu prasmīgs un lietderīgs izmantojums
mācību vielas saikne ar reālo dzīvi
Liels skolotājs – ne tas, kurš vienkārši nodod zināšanas saviem skolniekiem, bet
tas, kurš modina viņos interesi par zināšanām un vēlmi tās iegūt pastāvīgi. Skolotājs – tā ir aizdedzes svece, nevis
degvielas vads.
/M.Dž.Berils/
Liels skolotājs – ne tas, kurš vienkārši nodod zināšanas saviem skolniekiem, bet
tas, kurš modina viņos interesi par zināšanām un vēlmi tās iegūt pastāvīgi. Skolotājs – tā ir aizdedzes svece, nevis
degvielas vads.
/M.Dž.Berils/
Literatūras saraksts1. Baltušīte, R. (2006) Skolotāja loma mācīšanas motivācijā, RaKa2. Breslavs, G. (1999) Psiholoģijas vārdnīca, Mācību grāmata3. Fjelds, S.E. (1998) No parlamenta līdz klasei. Rīga:Rīgas pilsētas
skolu valde4. Geidžs N.L., Berliners D.C. (1999) Pedagoģiskā psiholoģija, Zvaigzne
ABC5. Jensen E. (1999) Teaching with the Brain in Mind”, Association for
supervision and curriculum Development, Alexandria, Virginia, USA6. Ļihačova, I. (2003) Kvalitatīva skolas attīstība. Rīga: RaKa 7. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa
individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa8. Milts, A (1999) Ētika, Zvaigzne ABC9. Penguim Book (1995) Dictionary of Psychology 10. Raščevska, M. (1999) Psiholoģija vidusskolai, Zvaigzne ABC11. Ryan, R. M., Deci, E. L. (2000) Self-determination Theory and the
Facilitation of Intrinsic Motivation, Social Development, and Well-Being, journal American Psychologist
PALDIES!JŪS BIJĀT LIELISKA PUBLIKA!