Sākotnējā kontakta nozīme saskarsmē ar cietušo - Valsts policijas prakse

Sākotnējā kontakta

nozīme saskarsmē ar

cietušo – Valsts

policijas prakse

Prezentācija sagatavota projekta «Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzība» ietvaros. Projekts finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu Krimināltiesību programmas ietvaros.

Kas ir cietušais?

Cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona,

kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts morāls aizskārums,

fiziskas ciešanas vai mantisks kaitējums.

Fizisku un juridisku personu par cietušo krimināllietā atzīst

tikai ar amatpersonas, kura veic kriminālprocesu —

izmeklētāja (parasti — policijas darbinieka), prokurora,

tiesneša vai tiesas lēmumu.

Par cietušo kriminālprocesā personu atzīst tikai tad, ja

persona, kurai nodarīts kaitējums, vai tās pārstāvis tam

piekrīt.

Jāizprot, ka cietušajiem ir dažādas vajadzības, kas ir

jānodrošina, lai palīdzētu tiem atgūties no noziedzīga

nodarījuma, proti, nepieciešamība tikt atzītiem par

cietušajiem un saņemt cieņas pilnu attieksmi, būt

aizsargātiem un atbalstītiem, nodrošināt taisnīguma un

tiesas pieejamību un saņemt kompensāciju un taisnīguma

atjaunošanu

Cietušo pēc iespējas jāizprot plašāk nekā

vienkārši kriminālprocesuālajā nozīmē

Cietušo tiesību

pamatkategorijas:

Cietušo tiesības tikt atzītiem un saņemt

cieņpilnu attieksmi, kas nodrošināta

normatīvajā un institucionālajā līmenī,

kā arī tiesību normu piemērošanas

praksē – tā ir profesionāļu iejūtīga un

cieņpilna attieksme pret cietušajām

personām.

Cietušo tiesības būt aizsargātiem un būt drošībā –

tas nozīmē gan cietušā aizsardzību

kriminālprocesā, gan arī ārpus

kriminālprocesuālām attiecībām. Kriminālprocesa

ietvaros cietušā aizsardzība cietušā pasargāšana no

noziedznieka radītā apdraudējuma un negatīvām

sekām, ko var radīt neatbilstīga kriminālprocesa

organizācija, piemēram, nepamatota

vairākkārtēja pratināšana. Cietušā drošības

nodrošināšana ir saistīta ar atkārtotas un

sekundāras viktimizācijas nepieļaušanu.

Cietušo tiesības būt atbalstītiem, - tas nozīmē

psiholoģisku, emocionālu, praktisku,

adminstratīvu, finansiālu un juridisku atbalstu, lai

atbilstīgi un savlaicīgi palīdzētu cietušajam, kas

noziedzīga nodarījuma rezultātā var būt traumēts,

apjucis, nobijies, dusmīgs, apātisks u.tml., kā arī,

lai palīdzētu viņam rast spēku un iegūtu

nepieciešamas zināšanas

Cietušo tiesības uz efektīvu viņu interešu

aizsardzību, - tas nozīmē nepieciešamās

informācijas pieejamību, iespēju efektīvi

līdzdarboties kriminālprocesā, pieprasīt lēmumu

pārskatīšanu un pieredzēt taisnīgi izspriestu tiesu

Cietušo tiesības uz kompensāciju, - tas

nozīmē iespēju saņemt atlīdzību par

radīto kaitējumu no likumpārkāpēja, kā

arī valsts garantēto kompensāciju.

Tiesības izmantot atjaunojošas justīcijas

instrumentus, - tas nozīmē iespēju piedalīties

tiešā vai netiešā mediācijā (izlīgumā), izlīguma

sanāksmē, miera apļos u. c. pasākumos, kas

īstenojami ārpus kriminālprocesa nolūkā

izlīdzināt ar noziedzīgu nodarījumu saistīto

konfliktu.

Pirmais kontakts ar cietušo – noziedzīgā

nodarījuma upuri

Informācijas saņemšana no cietušā vai citas

personas

Reaģēšana un pirmatnējās darbības (neatliekamas izmeklēšanas darbības)

Pirmstiesas izmeklēšana

(turpmākas izmeklēšanas darbības)

Cietušo vajadzības pirmajā kontaktā

- pēc atbalsta - pēc drošības

- pēc informācijas - pēc pieejamības

- pēc nepārtrauktības - pēc taisnīguma

- izpaust emocijas - zināt “kas notiks tālāk”

- būt nodrošinātam ar informāciju un palīdzēt tajā noorientēties - pēc emocionālā atbalsta - pēc praktiskas palīdzības

Policijas darbinieku apmācība

saskarsmē ar cietušajiem

Policijas darbinieku rīcības taktika dažādu

noziedzīgu nodarījumu gadījumos

Darbības cietušo vajadzības

nodrošinājumā

PALDIES PAR UZMANĪBU!