LV - Latviešu valodā Text revised by the Latvian tax administration 1 [email protected]Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts Rokasgrāmata par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem cīņā pret krāpšanu PVN jomā ES PVN Forums Briselē, 2016.gada februārī Atruna: Šī rokasgrāmata latviešu valodā ir iztulkota no angļu valodas, izmantojot automātisko mašīntulkošanas datorprogrammu. Angļu valodas versijai ir noteicošais raksturs. Automātiskās mašīntulkošanas datorprogramma negarantē pilnīgu tulkojuma kvalitāti.
26
Embed
Rokasgrāmata par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un ...ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/... · KYC un KYT procedūras nodrošināšana ir svarīga
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
LV - Latviešu valodā Text revised by the Latvian tax administration
1.1. Mērķis un situācijas apraksts ................................................................................................. 3 1.2. Darbības joma........................................................................................................................ 4
1.3. Ieinteresētās personas ............................................................................................................ 4 1.4. Nepilnības pašlaik spēkā esošajos pasākumos cīņā pret krāpšanu PVN jomā ...................... 4 1.5. Saistības uzņēmumiem un nodokļu administrācijām ............................................................ 4
4. Informācijas apmaiņa ................................................................................................................... 7 4.1. Kontaktpunkti nodokļu administrācijā uzņēmumiem ........................................................... 7
4.2. No uzņēmuma uz nodokļu administrāciju ............................................................................. 7
4.3. No nodokļu administrācijas uz uzņēmumiem ....................................................................... 8 4.4. Starp nodokļu administrācijām .............................................................................................. 8
5. Datu izmantošana nodokļu administrācijā ................................................................................... 8 5.1. Nodokļu administrācijai jāizmanto saņemto informāciju, jāveic pasākumi .......................... 8 5.2. Atsauksmes ............................................................................................................................ 9
6. Publicitāte un sekošana (kā rokasgrāmata ir pieejama vai īstenojama valsts līmenī,
8. 1.pielikums — gāzes un elektroenerģijas tirgus .......................................................................... 9 8.1.1. Priekšvēsture .................................................................................................................. 9
8.1.2. Enerģijas tirgus ............................................................................................................ 10 8.1.3. Vispārīgais tirdzniecības modelis un tā nozīme attiecībā uz krāpšanu PVN jomā ...... 11 8.1.4. Reģistrācija saskaņā ar pilnvarām ................................................................................ 11 8.1.5. Balansēšanas grupa un perimetrs ................................................................................. 12
9. 2.pielikums — Telekomunikāciju nozare — vairumtirdzniecības līmenis ................................ 13
10. 3.pielikums — Piemēri “Informācijas” un “Brīdinājuma” vēstules.................................... 17 10.1. Informācijas vēstule ......................................................................................................... 17 10.2. Informācijas vēstule (2) ................................................................................................... 20
2009.gadā.5 Šīs paketes vai programmas tika atbalstītas ar palielinātu to savstarpējo saistību un tirgu
atvērtību visām ieinteresētajām personām, proti, ražotājiem, vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem,
patērētājiem.
8.1.2. Enerģijas tirgus
Enerģijas, it īpaši elektroenerģiju, pēc būtības ir grūti uzglabāt un tām jābūt pieejamām pēc
pieprasījuma. Tāpēc atšķirībā no citiem produktiem nav iespējams normālos ekspluatācijas
apstākļos tās turēt veikalos, izdalīt vai likt klientiem stāvēt rindā pēc tām. Turklāt pieprasījums un
piedāvājums pastāvīgi mainās.
Tādēļ pastāv prasība pēc kontrolējošās iestādes, pārvades sistēmu operatoriem (PSO), lai koordinētu
nosūtītās ražošanas vienības, lai apmierinātu prognozējamo masveida nosūtīšanas pieprasījumu visā
pārvades tīkla sistēmā (t. i., gāzes vai elektroenerģijas novadīšana uz apakšstacijām, kas atrodas
netālu no apdzīvotām vietām).
Katra enerģijas tirgus apjomu veido pārvades tīkls vai tīkls, kas ir pieejams vairumtirgotājiem,
mazumtirgotājiem un gala patērētājiem jebkurā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tirgus var sniegties pāri
valstu robežām.
Tirgus dalībnieku funkcijas:
ražotājs: uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju vai gāzi;
piegādātājs: uzņēmums, kas piegādā gāzi vai elektroenerģiju tiešajiem lietotājiem un kuram
ir vajadzīgās transporta jaudas, lai to izdarītu;
nosūtītājs (var būt arī pakalpojumu sniedzējs): uzņēmumi, kas izmanto attiecīgās valsts
gāzes vai elektroenerģijas pārvades tīklu, lai pārvietotu elektroenerģiju un gāzi, balstoties uz
līgumu ar sadales sistēmas operatoru (SSO);
tirgotājs (vairumtirgotāja un mazumtirgotāja darbība): uz tirdzniecību orientēts uzņēmums,
kas pērk un pārdod elektroenerģiju vai gāzi, dažkārt virtuāla birža — elektroenerģijas vai
gāzes tirdzniecībai (centrs). Tirgotājs var nebūt pārvadītās elektroenerģijas vai gāzes
transportētājs un ne vienmēr darbojas kā piegādātājs;
patērētājs: reālais gāzes vai elektroenerģijas lietotājs. Izšķir mājokļa patērētāju
(mājsaimniecību un mazo uzņēmumu sektorā) un patērētāju (uzņēmumu un nozaru sektorā);
gāzes vai elektroenerģijas apmaiņas nodrošinātājs: uzņēmums, kas darbojas gāzes vai
elektroenerģijas apmaiņā valsts vai reģionālos gāzes vai elektroenerģijas tirgū;
pārvades sistēmas operators (PSO): valsts gāzes vai elektroenerģijas pārvades un sadales
tīkls;
sadales sistēmas operators (SSO): reģionālā izplatīšanas tīkla operators.
Ja ražotājs, vairumtirgotājs, mazumtirgotājs vai patērētājs vēlas ienākt ES enerģijas tirgū konkrētā
dalībvalstī, ir jāreģistrējas šīs dalībvalsts PSO.6 Ja šis dalībnieks vēlas aktīvi iesaistīties arī citu
valstu vai reģionālajos tirgos, ir jāreģistrējas PSO visās pārējās dalībvalstīs/reģionos. Prasības
attiecībā uz reģistrāciju PSO var būt kā viena veida modelis, bet var arī atšķirties katrā dalībvalstī.
Tādējādi visiem PSO ir saraksts ar visām reģistrētajām personām. Tomēr šis saraksts dažās valstīs
ne vienmēr ir aktualizēts.
Turklāt PSO nozares īpašie noteikumi (REMIT)7 arī nosaka prasību visiem vairumtirgotājiem
reģistrēties tirgus dalībnieku Eiropas reģistrā (sk. aprakstu turpmāk).8
5 Pirmā liberalizācijas pakete tika pieņemta 1996.gadā (elektroenerģija) un 1998.gadā (gāze) ar nacionālo īstenošanu ne vēlāk kā divus gadus pēc
pirmās paketes. Otrā liberalizācijas pakete tika pieņemta 2003.gadā un tā bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2004.gadam, dažiem noteikumiem stājoties spēkā tikai 2007.gadā. Trešā liberalizācijas pakete pieņemta 2009.gadā.
6 Pilnības labad jānorāda, ka uzņēmumiem, piemēram, bankām, ir iespēja fiziski tirgoties ar gāzi un elektroenerģiju arī bez vienošanās ar PSO.
Šādos gadījumos šiem uzņēmumiem jāatrisina savas saistības (pozīcijām) pirms fiziskās piegādes 7 Regula (ES) Nr.1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) 8 https://www.acer-remit.eu/portal/european-register
8.1.3. Vispārīgais tirdzniecības modelis un tā nozīme attiecībā uz krāpšanu PVN jomā
Pastāv ievērojamas atšķirības starp tirdzniecības modeļiem, no vienas puses enerģētikas nozarē un
lielākajā daļā citās rūpniecības nozarēs no otras puses.
Piemēram, attiecībā uz PVN krāpšanas draudiem telekomunikāciju sektorā, ir iespējams, ka ir
nepieciešams mazs pamatkapitāls vai vienkāršs tehniskais nodrošinājums, lai piedāvātu internetā
balss sarunas (VoIP), vai fakts, ka mobilie telefoni ir maza izmēra, bet ar augstu vērtību, kurus var
viegli pārvietot un uzglabāt (piemēroti veikt “karuseļveida krāpniecību”). Turklāt šo divu jomu,
mērķis ir galalietotāju plašas grupas pat tādās valstīs, kurās ir zema ienākumu bāze/pirktspēja.
Šāda situācija netiek novērota enerģijas sektorā, jo tur netiek novēroti tik liela apmēra krāpniecības
gadījumi. Tomēr pastāv dažas situācijas, kad krāpnieku puse cenšas iesaistīties vairumtirdzniecības
tirgus daļā, jo mazumtirdzniecības nozare pieprasa sarežģītākas vienošanos ar elektroenerģijas vai
gāzes sadales tīkliem utt. Kā arī enerģijas sektorā nav draudu, kas rodas no tehnoloģiju
izmantošanas, pretēji mobilo telefonu tirdzniecībai.
Tāpat elektroenerģiju pēc savas būtības ir grūti uzglabāt, bet ir jānogādā “pēc pieprasījuma”.
Pašlaik salīdzinoši zemajā apdraudējuma līmenī, kas attiecas uz enerģētikas nozari, krāpšanās risku
var būtiski samazināt, nodrošinot stingru procedūru “pazīsti savu klientu”. Kā minēts iepriekš, šajā
kontekstā enerģētikas nozarē ir veicināta obligātā reģistrācija ar Eiropas kopējo enerģētikas iestādi,
Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), izmantojot valsts reģistrācijas procedūras. Turklāt
attiecīgajam PSO/SSO tīkla operatoram ir vajadzīga normatīvajos aktos noteiktā uzskaite par
elektroenerģijas un gāzes pārvadi. Tādējādi krāpniecības risks ir ierobežots uzņēmumiem, kas laika
gaitā piekopuši normālu vairumtirdzniecību vēl pirms PVN krāpšana varēja notikt. Tam vajadzīgs
ievērojami lielāks kapitāla obligāciju apjoms un sarežģītība pirms krāpšana notiek. Tādējādi
krāpnieki nevar slēgt krāpniecisku uzņēmumu, lai nākamajā dienā sāktu izmantot citu uzņēmumu.
Pastāv atšķirība starp “biržas tirdzniecību” un “divpusējo tirdzniecību” ārpus biržas (OTC). Biržas
tirdzniecība ir īpaši izplatīta attiecībā uz tirdzniecību ar elektroenerģiju, bet gāzes tirdzniecība lielā
mērā notiek ārpus biržas, tomēr ar tendenci samazināties. Biržās tirdzniecībai ir nepieciešama
vienošanās par apmaiņu ar attiecīgo pabeigto darījumu nodrošinājumu/garantijām u. tml.
Ārpus biržas darījumiem nav tādas pašas formalitātes. Parasti ārpus biržas darījumi notiek ar to
pašu darījumu partneri, bet laiku pa laikam var pienākt jaunienācējs. Tas parasti paredz samērā
visaptverošu procedūras “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai. Pagaidām nav vienoti noteikumi
procedūras “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, tādējādi lielā mērā tie balstās uz katra uzņēmuma
riska novērtējumu, t.i., parasti kredītrisku saistībā ar šo darījumu partneri.
Valsts uzraudzības iestādes ir enerģijas un finanšu tirgus iestādes. Turklāt uzraudzība tiek veikta
kopā ar visaptverošu Q&As, darījumu pārskatu lietotāja rokasgrāmatu (TRUM) un
Energoregulatoru sadarbības aģentūras un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) vadlīnijām.
ES plaši pastāv pagaidu apgrieztās iekasēšanas sistēma elektroenerģijai, dabasgāzei, dažās
dalībvalstīs arī emisiju kvotām, taču galvenokārt kā preventīvs pasākums.
8.1.4. Reģistrācija saskaņā ar pilnvarām
Kopš 2015.gada 7.oktobra gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības uzņēmumiem ir obligāti
jāreģistrējas saskaņā ar REMIT.9 ACER reģistrācijas kods tiek izmantots darījumiem un ziņošanas
vajadzībām saistībā ar REMIT regulu.
ACER reģistrācijas kods saskaņā ar REMIT regulu ir 12 burtu un ciparu kombinācija (piemēram:
1234567890ab), ko Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) piešķir enerģijas
9 Regula (ES) Nr.1227/2011 Eiropas Parlaments un Padome (2011.gada 25.oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību
12
vairumtirdzniecības tirgus dalībniekam reģistrācijas procesā kopā ar regulatoru katrā dalībvalstī.
Gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecība nevar notikt, ja darījumu partneri nav reģistrēti.
Turklāt visi darījumi nozarēs tiek veikti, izmantojot nepārprotamu juridiskās personas
identifikācijas kodu.
8.1.5. Balansēšanas grupa un perimetrs
Ikvienam sistēmas lietotājam, kas ir pieslēgts gāzes vai elektroenerģijas tīklam (enerģijas tīklam) un
no tā saņem vai piegādā gāzi vai elektroenerģiju, ir jāpiedalās vienā balansēšanas grupā vai pašam
tāda jāizveido. Šāda grupa konsolidē vairumtirgotājus, mazumtirgotājus, ražotājus, izplatītājus un
patērētājus par (virtuālu) grupu, kurā tie var veikt tirdzniecības darījumus enerģijas tirgū.
Katrai balansēšanas lietotāju grupai ir jāizvēlas grupas pārstāvis, kurš ir atbildīgs par sadarbību ar
PSO. Balansēšanas grupas pārstāvis ir atbildīgs par balansēšanas grupas uzņēmējdarbības
pārvaldību, saglabājot līdzsvaru starp ieguldītajiem līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem. Viss
ienākošais un izejošais ir jāattiecina uz balansēšanas grupu.
Kļūstot par balansēšanas grupas dalībnieku, tam jāizveido tā biznesa portfolio, kas tiek saukts par tā
“perimetru”. Tas ir sava veida konts. Šis balansēšanas perimetrs parāda datus par tirgu, importu,
ražošanu, pirkumiem, pārdošanu patērētājiem un eksportu.
A +10
B -15
Balancing group
ProductionConsumption
ImportExport
Purchase from market Sale to market
Perimeter
Rental space
C +5
Tirgus ir sabalansēts ar konkrētām robežām. To pārrauga PSO. Ja tirgus puse neievēro šo balansu, ir
jāmaksā naudassods PSO (kas ir procentuāla daļa no tirgus cenas brīdī, kad nepastāv balanss).
PVN krāpšanas shēmas Pēc 2015.gada 7.oktobra saskaņā ar tiesību aktiem (Komisijas Īstenošanas regula (ES)
Nr.1348/2014 (2014.gada 17.decembris) vairs nav iespējama tirdzniecība enerģētiskas nozarē
nereģistrētiem vairumtirdzniecības uzņēmumiem.10
Šāda PVN krāpšanas shēma no dažiem zināmajiem krāpšanas gadījumiem, kura notikusi pirms
minētā datuma, vairs nav iespējama (sk. turpmāk).
10 Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr.1348/2014 (2014.gada 17.decembris) par datu ziņošanu, īstenojot 8.panta 2.punktu un 8.panta 6.punktu
Regulā (ES) Nr.1227/2011, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību.
13
B BE
Missing traders
VAT Registered
VAT registration in BE
MWH
F EIC DE
C DE
+ VAT
Invoices
Balancing
D DE
E EIC-DE
+ VAT
+ VAT
A UK
A EIC DE
Same companyREAL ECONOMY
VIRTUAL ECONOMY
Šajā gadījumā uzņēmumi ar EIC kodu ir reģistrēti kā pārvades sistēmas operatori (PSO) Vācijā. Pārējie uzņēmumi nav reģistrēti PSO. Visi
uzņēmumi ir reģistrēti kā PVN maksātāji.
Reālās elektroenerģijas piegāde Vācijā notiek starp A un F uzņēmumu (reālā ekonomika). Nereģistrētie uzņēmumi B, C un D izmanto divu reālās ekonomikas balansēšanas grupu. Uzņēmumi B un D nomā jaudu no uzņēmuma A.
Uzņēmums C dara to pašu ar uzņēmumu F.
Uzņēmumi B, C, D un E tiek uzskatīti par komisionāru, kas rīkojas savā vārdā, bet par labu galvenajam uzņēmumam. Šajā gadījumā ir piemērojams PVN direktīvas 14.panta 2.c punkts, un tas nozīmē, ka elektroenerģiju piegādā uz un no komisionāriem.
Uzņēmums A ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta sabiedrība, kas kā pārvades sistēmas operators (PSO) reģistrēta Vācijā. Tas pārdod
elektroenerģiju Rumānijas uzņēmumam B, kas ir reģistrēts kā PVN maksātājs Beļģijā. Tas neiekasē PVN, jo saskaņā ar PVN direktīvas 38. un 199.a pantu, preču piegādes vieta ir Beļģijā un piemērojama PVN apgrieztā maksāšanas kārtība. Kopsavilkuma paziņojuma nav, jo
nav piegāde Kopienas iekšienē.
Uzņēmums B pārdod šo elektroenerģiju uzņēmumam C Vācijā. Faktūrrēķinā neuzrāda PVN, jo atbilstoši PVN direktīvas 38. un 199.a pantam piegādes vieta ir Vācijā un piemērojama PVN apgrieztās maksāšanas kārtība. Kopsavilkuma paziņojums nav, jo nav piegādes
Kopienas iekšienē.
C uzņēmums pārdod elektroenerģiju uzņēmumam D Vācijā. Tas apliek šo piegādi ar PVN kā darījumu iekšzemē. D uzņēmums pārdod elektroenerģiju uzņēmumam E Vācijā. Tas iekasē PVN par šo pārdošanu iekšzemē un atskaita priekšnodokli.
E uzņēmums pārdod elektroenerģiju F uzņēmumam Vācijā. Tas iekasē PVN par šo pārdošanu iekšzemē un atskaita priekšnodokli.
Tomēr uzņēmums C darbojas kā “pazudušais tirgotājs” un nesamaksā PVN Vācijas valsts budžetā. Šeit ir notikusi krāpšana PVN jomā.
Pašlaik visiem vairumtirgotājiem ir jābūt reģistrētiem PSO un pamata informācija par katru
uzņēmumu un tā darbībām var iegūt REMIT. Tas izmaina risku būtību un it īpaši samazina
krāpšanas risku līdz līmenim, kur, palielinoties regulējumam, enerģijas sektorā ar pat pavisam
parastu KYC procedūru var stāties pretī šāda tipa PVN krāpniekiem ar vismaz tādu pašu efektu kā
ar iekšzemes apgrieztās maksāšanas režīma ieviešanu.
9. 2.PIELIKUMS — TELEKOMUNIKĀCIJU NOZARE — VAIRUMTIRDZNIECĪBAS LĪMENIS
Priekšvēsture
Telekomunikāciju nozare pašlaik ir pakļauta lielākam pazudušā tirgotāja PVN krāpšanas riskam
(MTIC krāpšana PVN jomā) starptautiskā mērogā, jo īpaši VoIP. Tiek uzskatīts, ka
telekomunikāciju jomu izmanto krāpnieki, ņemot vērā to, ka ir diezgan lēti un vienkārši izveidot
balss tālākpārdošanas biznesu, ar ierobežotām prasībām par biroja telpu un ar neko citu kā vien
dažām pieejamām iekārtām un interneta pieslēgumu. Turklāt nozare piesaista krāpniekus, jo tā
strauji attīstās un var radīt lielus ienākumus īsā laika posmā, kad tiek nosūtīta balss datu plūsma
galamērķiem, piemēram, Āfrikā. Turklāt, ņemot vērā starptautisko balss pakalpojumu raksturu, datu
plūsma bieži var būt vairākas reizes iepirkta un pārdota tālāk, radot iespējas iesaistīt vienus un tos
pašus partnerus vairākas reizes.
Dažās valstīs telekomunikācijas sakaru nozare ir pakļauta lielākam riskam (MTIC krāpšana PVN
jomā) attiecībā uz mobilajiem telefoniem. Krāpniekiem tā šķiet ir pievilcīga sakarā ar to, ka mobilie
14
telefoni ir maza izmēra, bet ar augstu vērtību, kurus var salīdzinoši viegli uzglabāt un pārvietot, lai
veiktu “karuseļveida” krāpšanu. Pēdējā laikā, vismaz cik tālu tas uztrauc telekomunikāciju sektoru,
krāpnieki parādās virtuāli, kas izslēdz vajadzību rīkoties ar fiziskām precēm. Telekomunikāciju
kompānijas, kurām ir lielākais risks no krāpnieku puses tik ietekmētām ar mobilo telefonu
tirdzniecību, ir tās, kuras pērk no vai pārdod vairumtirgotājiem šādas preces.
Attiecībā uz lieliem telekomunikāciju uzņēmumiem, kuri var nopirkt mobilos telefonus tieši no
ražotāja un pārdot privātiem klientiem, iespējas liela mēroga krāpšanai, iekļūstot piegādes ķēdē, ir
ļoti ierobežotas.
Dažās valstīs, kurās nodoklis tiek piemērots priekšapmaksas karšu tirdzniecības brīdī, ir bijusi arī
„karuseļveida” krāpniecība saistībā ar šo karšu piegādi vairumtirdzniecībā.
Cita veida pakalpojumi, tādi kā telekomunikāciju pakalpojumi, datu saturs, SMS un nacionālie balss
vairumtirdzniecības pakalpojumi šobrīd nav uzskatāmi par augsta riska perspektīvu MTIC krāpšanā
PVN jomā, lai gan kopumā ir saglabājama modrība, lai identificētu pazīmes, ka krāpšana var ieiet
arī šajās jomās.
Šis pielikums attiecas uz riskiem, kas saistīti ar balss darījumu vairumtirdzniecību.
Definīcijas:
starptautiska operatoru sarunu vairumtirdzniecība – telefona sarunu, kuru izcelsme vai
izmantošana notiek starptautiski, pirkšana un pārdošana.
VoIP – Voice over Internet Protocol ir tehnoloģija, kas ļauj veikt balss zvanus, izmantojot platjoslas
interneta pieslēgumu, nevis regulāru (vai analogu) telefona līniju.
zvanu pāradresācija – pazīstams arī kā balss savienojums, ir zvanu pāradresācija no viena telefona
operatora, kas zināms kā pārvadātājs, uz citu operatoru. Par pieslēguma punktu tik uztverts zvana
sākuma vai beigu punkts. Izcelsmes punkts ir zvana operators, kurā sākās zvans.
izejošais zvans – pazīstams arī kā balss zvanu sākuma punkts, no kura zvanītājs uzsāk zvanu
(sarunu).
galamērķis – valsts un operators, uz kurieni zvanu nosūta jeb valsts, kurā zvanu izbeidz.
pārvadātājs – uzņēmums, kas nodrošina balss vai datu pakalpojumu. Pārvadātāji var būt
uzņēmumi, kas darbojas bez vadiem vai tradicionālās kabeļu zemes līnijās.
tālākpārdevējs – telekomunikāciju uzņēmums, kam nav pašam savas tīkla, kurš veic balss vai cita
veida datu plūsmu.
pārraidīšana – ir trīs pārraidīšanas veidi: balss, datu un attēlu, kur katrs ir ar savu tehnisko
prasību kopumu.
divpusēji nolīgumi – saskaņā ar šo nolīgumu katra puse apņemas apmainīties ar datu plūsmu ar
otru pusi, parasti ar saistību apmainīties ar noteiktu datu plūsmas apjomu.
Hubbing – prakse pakalpojumu sniegšanai vai saņemšanai, izmantojot vienotu starpsavienojuma
līgumu ar pārvadātāju.
sadarbības līgums – ir sadarbības līgums starp telekomunikāciju uzņēmumiem ar mērķi veikt
savienošanos starp saviem tīkliem un apmainīties ar telekomunikāciju datu plūsmu. Šādi līgumi tiek
izmantoti gan publiskiem telefoniem, gan internetam.
komutācija – telekomunikāciju tīklā komutators ir ierīce, kas nosaka ceļu ienākošajiem datiem no
ievadporta līdz specifiskam izvadportam, caur kuru dati nonāk līdz paredzētajam mērķim.
ABP – alternatīva platforma, virtuāls bankas konts, kas darbojas ārpus regulētās finanšu nozares.
izdevīgākā maršrutēšana (LCR) – vienkāršs risinājums, kas atrod lētāko maršrutu, pa kuru novirzīt
telefona zvanu. Tas ir process, kas analizē, izvēlas un novirza pa vajadzīgo maršrutu izejošās un
ienākošās komunikācijas datu plūsmu, balstoties uz dažādu maršrutu izmaksām.
Tirgus dalībnieki;
1.līmeņa balss nesēji – parasti lielākie esošie pārvadātāji, kuri darbojas valsts un
starptautiskajā tīklā, piemēram, Vodafone, British Telecom Ltd un AT&T;
2.līmeņa balss nesēji — parasti mazākie tirgus dalībnieki, kas darbojas līdzīgā veidā kā
1.līmeņa balss nesēji, bet slēdz līgumu ar 1.līmeņa operatoru par daļēju piekļuvi tā tīklam;
15
3.līmeņa balss nesēji – balss mazumtirgotāji, kas nav tīklā, bet kas pērk un pārdod datu
plūsmas maršrutu no citiem pārvadātājiem, izmantojot savas komutācijas iekārtas;
telekomunikāciju regulatīvās iestādes, piemēram, OFCOM. Tomēr būtu jāņem vērā, ka
atkarībā no piegādes pakalpojumu un uzņēmējdarbības veikšanas vietas ne visiem datu
plūsmas pārvadātājiem ir vajadzīga telekomunikācijas licence;
patērētāji — faktiskie telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji, kas iniciē vai saņem telefona
zvanu.
Uzņēmējdarbības modeļi
Starptautisko balss pakalpojumu vairumtirdzniecības tirgos valda sīva konkurence un nav bieži
sastopamas lielas atšķirības starp tiem. Cenas parasti nosaka ASV dolāros kā cenu par minūti un tā
var mainīties katru dienu vai pat biežāk. Tirgu lielā mērā nosaka divi kritēriji – cena un kvalitāte.
Visi pārvadātāji parasti izmanto maršrutēšanu, kurā nosaka konkrētu veidu kā piegādāt datu plūsmu,
lielākajā daļā gadījumu tiek paredzēts nosūtīt datu plūsmu tādā veidā, kas veido viszemākās
izmaksas, bet arī citi faktori tiek ņemti vērā, piemēram, vai ir divpusējs darījums, kas pieprasa cita
piegādes veida izvēli.
Tomēr, lai nodrošinātu kvalitāti, pārvadātājiem, jo īpaši 1.līmeņa pārvadātājiem, visticamāk datu
plūsmu sūtīs pa tiešāko iespējamo pārraidīšanas veidu, kaut arī tas parasti nozīmē maksāt vairāk,
piemēram, ja Lielbritānijas datu nesējs vēlas nosūtīt datus uz Āfriku, izmantojot augstas kvalitātes
pārraidīšanu, visticamāk, ka dati tiks nogādāti ar starptautisku nesēju palīdzību, kā piemēram BICS
vai iBasis. Šādos apstākļos “pazudušā tirgotāja” krāpšana PVN jomā, iekļūstot piegādes ķēdē, ir ļoti
ierobežota, pat neiespējama. Turpretim, ja cena nevis kvalitāte ir darījuma galvenais virzītājspēks,
datu plūsmas var šķērsot vairākus tālākpārdevējus, pirms tie nonāk galamērķī. Šādā gadījumā
pastāv risks, ka negodīgi uzņēmumi varētu iesaistīties šajās piegādes ķēdēs.
Datu plūsma tiek padota no nesēja uz nesēju, izmantojot tīkla kabeļus un sadales ierīces.
Telekomunikācijas ir pakļautas daudziem un dažādiem krāpšanas veidiem, piemēram, nepatiesai
atbildei un starptautisku uzņēmumu dalītai krāpniecībai. Telekomunikāciju uzņēmumiem pastāv
dažādas metodes, lai noteiktu krāpšanu un mākslīgu datu plūsmu, kas var raksturot šādu krāpšanu.
Piegāžu ķēdes, kas saistās ar “pazudušā tirgotāja” krāpšanu PVN jomā, var ietvert datu plūsmu, kas
ir vai var izskatītās kā īsta.
Patlaban pastāv vairāki pieņemti riska rādītāji MTIC telekomunikāciju nozarē, kas ir izklāstīti
turpmāk. Tomēr jāatzīmē, ka tas ir indikatīvs saraksts ar iespējamiem riska rādītājiem, kas būtu
jāpapildina ar īpašu modrību uz darbībām, kas šķiet neparastas vai pretējas ierastajai
uzņēmējdarbībai. Uzņēmumiem būtu jāīsteno komerciāli pamatoti un izvērtēti pasākumi, lai
noteiktu MTIC riskus kā daļu no KYC procesa.
Tomēr ir svarīgi apzināties, ka daudzi no šiem indikatoriem ir iespējami arī normālās
telekomunikāciju vairumtirdzniecības darījumos, tāpēc svarīgi ir izvērtēt, vai riska indikatori
izskatās komerciāli saprātīgi no uzņēmuma puses. Īpaša vērība ir jāpievērš, ja riska identifikācijas
uzrādās jaunam uzņēmumam tirgū, salīdzinoši jaunam uzņēmumam vai jau esošam uzņēmumam,
bet kuram ir mainījušies īpašnieki noteiktā laika posmā, vai arī, ja ir vairākas neatbilstības un riska
faktori.
Telekomunikāciju MTIC riska indikatori
cenas vai citi tirdzniecības noteikumi, kas šķiet pretrunā ar pārējiem tirgus dalībniekiem
(“pārāk rožaini, lai būtu patiesi”), piemēram, sarunas minūtes cena vai ierīces cena piedāvāta
zemāka nekā to ierastā tirgus vērtība;
komisijas maksas vai kas cits (piemēram, dāvanas), kas tiek maksātas piegādātājiem vai
klientiem;
pierādījumi par slepenu vienošanos ar atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, ka
katra puse piegādes ķēdē, nosakot cenas, var paredzēt nelielu rezervi;
piegādes ķēdes pierādījumi, piemēram, nesaistīti uzņēmumi noslēdz norunu vai norunā, cik
rēķinu katram uzņēmumam piešķir;
16
pierādījumi par neierastu uzņēmējdarbību (piemēram, pret konkurenci vērstu rīcību);
piedāvājumi vai pieprasījumi, aizdevumi vai finansējums, kas šķiet neparasts ierastajai
uzņēmējdarbībai;
nestandarta atlaides vai novirzes no parastās vērtības;
tiek veikti darījumi par zemāku cenu un konsekventu peļņu uz vienu un to pašu galamērķi;
“apļveida” tirdzniecība, kur vairumtirdzniecībā tirgo mobilos telefonus atkārtoti vieniem un
tiem pašiem tirgus dalībniekiem, ar pierādījumiem, ka tās pašas preces tiek pirktas vai pārdotas
atkārtoti;
ieņēmumu/peļņas sadales kārtība;
nevajadzīgi tirdzniecības pasākumi, palielinot ieņēmumus;
identifikācija/aizdomas par citiem krāpšanas veidiem;
vienoti tirdzniecības profili jebkurā dienā un naktī;
ārzonas maksājuma pieprasījums (neatbilstība starp darījuma partnera atrašanās vietu un
maksājuma vietu);
maksājums ar pieprasījumu sadalīt PVN un neto summas;
maksājuma datums pirms rēķina datuma;
pieprasījumi apaļu summu maksājumiem;
citi neraksturīgi samaksas noteikumi;
neatbilstība starp bankas konta turētāju un darījumu partneri attiecībā uz maksājumiem;
neizskaidrojamas vai negaidītas tirdzniecības aktivitātes;
neparasti lielas datu pārraides plūsmas;
neizskaidrojamas vai neparasti ātras izmaiņas izmaksām, ieņēmumiem un datu pārraidēm
(daudzums vai virziens);
strauji pieaugošs tirdzniecības apjoms ar darījuma partneri vai noteiktā maršrutā, kuram nav
komerciāls izskaidrojums;
neierastas robežas parastiem tirdzniecības pasākumiem;
mazas nepilnības rēķina numuros;
pārsniegts tirdzniecības slieksnis;
maksājuma pieprasījuma termiņi, kas ir īsāki nekā parasti;
ierastās datu plūsmas veida apiešana vai LCR principu ignorēšana.
17
10. 3.pielikums — Piemēri “Informācijas” un “Brīdinājuma” vēstules
10.1. Informācijas vēstule
Nīderlandes nodokļu administrācija,
pasta abonenta kastīte
Birojs
Adrese
Pasta indekss
Pasta abonenta kastīte
Pasta indekss
www.belastingdienst.nl
Birojs
Tiešā līnija
(088)
Datums
Atsauces Nr.
Apstrādātājs
Temats: PVN (“karuseļveida” krāpšana)
Cienītā kundze! Godātais kungs!
Jau daudzus gadus Eiropas Savienību ir skārusi krāpšana PVN jomā (jeb: PVN “karuseļveida”
krāpšana), kur pazudušais tirgotājs nemaksā PVN nodokļu administrācijai, kaut gan viņš saņem
šo PVN no saviem klientiem un atbild par PVN nomaksu. Klienti pieprasa PVN atmaksu PVN
deklarācijās, kā rezultātā ES valstu kases cieš ievērojamus zaudējumus. Neraugoties uz
stingrākām ES regulām un vairākiem krāpšanas apkarošanas pasākumiem vairākās dalībvalstīs,
ne vienmēr ir iespējams novērst krāpšanu.
Ir konstatēts, ka pašlaik plaša mēroga PVN “karuseļveida” krāpšana notiek ar precēm,
tostarp, mobiliem telefoniem, planšetdatoriem, datoriem, klēpjdatoriem, spēļu datoriem,
sporta videokamerām (piemēram, GoPro), SSD un HDD.
Lūdzu, sniedziet pārskatu par visiem piegādātājiem un pircējiem ar kuriem jūs veicāt
tirdzniecību pēdējo 6 mēnešu laikā. Nākotnē es arī vēlos lūgt jūs paziņot par visiem jauniem
piegādātājiem un pircējiem pirms pirmā darījuma: (adresāts).
Saskaņā ar 47. un 53.pantu Vispārīgajā nodokļu likumā (turpmāk — AWR) jums ir jāsniedz
nodokļu inspektoram (pēc viņa pieprasījuma) informāciju ar datiem attiecībā uz trešām
personām. Veidu, kādā tas tiek veikts, var noteikt nodokļu inspektors saskaņā ar AWR
(49.pants).
Pienācīga rūpība Kā uzņēmējam, jums jābūt rūpīgam, izvēloties savus piegādātājus un klientus, lai novērstu,
piemēram, iesaistīšanos krāpšanā PVN jomā. Luksemburgā, ES Tiesa un citas tiesu iestādes ir
konstatējušas, ka tirgotājiem ir jādara viss, ko var pamatoti prasīt, lai novērstu iekļaušanos ķēdē,
kur notiek PVN krāpšana. Ja jūs neesat pietiekami rūpīgs, jūs uzņematies risku, ka tiksiet atzīts
Nīderlandes nodokļu administrācija
18
par solidāri atbildīgu par jūsu piegādātāja nodokļa parādu saistībā ar konkrēto preci (šajā ziņā
skat. turpinājumā 42.pantu Valsts nodokļu iekasēšanas likumā), vai ka jūsu tiesības uz
priekšnodokļa atskaitīšanu tiek atceltas.
Fakts, ka jūs rīkojaties ar rūpību var parādīties (cita starpā) šādi:
veids, kādā jūs nonākat saskarē ar jūsu piegādātājiem un pircējiem;
jūs esat konstatējuši, ka jūsu kontaktpersonas ir pilnvarotas pārstāvēt uzņēmumus;
jūs varat sazināties ar šiem uzņēmumiem un to kontaktpersonu, izmantojot parastos kanālus,
piemēram, apmeklējot uzņēmuma adresi, telefona numuru (fiksēto) vai e-pasta adresi (atpazīstamu);
pietiekama “pazīsti savu partneri” procedūra un pierādījumi par to attiecībā uz jauniem
darījumu partneriem;
izraksts no Uzņēmumu reģistra, no kura var uzzināt, ar kāda veida uzņēmumu sadarbosieties; ja
uzņēmums darbojas šajā nozarē, tad cik ilgi tas jau darbojas, vai tam nesen nav mainījušies īpašnieki
vai kapitāldaļu turētāji, vai uzņēmums nodarbina darbiniekus, uzņēmuma adrese utt.;
jūs zināt, kur atrodas preces piegādes brīdī, un jums ir iespēja faktiski (fiziski) ar tām rīkoties;
vai jūs pats pārbaudiet preces vai arī to veic trešā personaus;
preces pārvadāšanas laikā ir apdrošinātas;
ja parādās preču neatbilstība, jūs varat iesniegt sūdzību piegādātājam.
Minētais uzskaitījums nav izsmeļošs; jūs varat apliecināt savu pienācīgu rūpību, arī citos veidos.
42.pants 2002.gada 1.janvārī ir iekļauts 1990.gada Valsts nodokļu iekasēšanas likumā. Šis pants
attiecas uz solidāru atbildību par PVN, kas maksājams saistībā ar konkrētās preces piegādi,
uzņēmējiem, kas saņem un kas zināja vai kam bija jāzina, ka PVN par šo piegādi netika/netiks
samaksāts pilnā apmērā. Šīs sarakstā iekļautās preces var uzskatīt par augsta riska precēm.11
Papildus precēm, kuras ietilpst solidārā atbildībā, ir arī citas preces, par kurām ir noskaidrots, ka
tās bieži tiek tirgotas ķēdēs, kur tiek veikta PVN “karuseļveida” krāpšana, piemēram,
dārgmetāli, metāli, planšetdatori, klēpjdatori, spēļu datori, HDD un SDD un emisiju kvotas.
Augsta riska preces ir norādītas arī Nīderlandes nodokļu administrācijas mājas lapā zem
virsraksta “karuseļveida” krāpšana. Uzņēmējiem, kas tirgojas ar šīm augsta riska precēm, jābūt
īpaši modriem attiecībā uz krāpšanu PVN jomā.
Jūs varat lūgt Nīderlandes nodokļu un muitas administrācijai, vai uzņēmums, kas vēlas tirgoties
ar jums, ir zināms uzņēmējs. Ja tas attiecas uz ārvalstī reģistrētu uzņēmumu, informāciju, lai
pārbaudītu, vai uzņēmumam ir derīgs PVN maksātāja numurs, var atrast ES tīmekļa vietnē.12
Jūs varat arī lūgt Nīderlandes nodokļu un muitas administrācijai, lai tā palīdzētu jums ar
piesardzības pasākumiem, kurus varat piemērot, izvēloties jūsu tirdzniecības partneri.
Ja jūs veicat tirdzniecību ar mobilajiem telefoniem, mikroshēmām, planšetdatoriem,
klēpjdatoriem un spēļu datoriem, jums ir pienākums piemērot apgrieztās maksāšanas režīmu, no
2013.gada 1.aprīļa, ja nodokļa rēķins par preču piegādi ietver summu EUR 10,000 vai lielākā
apmērā (bez PVN).
Tirdzniecības ķēdē ar krāpšanu PVN jomā bieži vien ir viena vai vairākas no šādām iezīmēm:
riska preču tirdzniecība;
pārrobežu tirdzniecība;
daudzu uzņēmumu ķēdes;
preces tiek pārdotas lielos darījumu apjomos, veidojot lielu vērtību un dažreiz tiek piedāvātas zem
ierastās tirgus cenas; To bieži vien sauc par paralēlo tirdzniecību;
sveša uzņēmuma preces;
11 40.a pants Īstenošanas noteikumos attiecībā uz 1990.gada Valsts nodokļu iekasēšanas likumu 12 ec.europa.eu/taxation_customs/vies/
19
piegādātāji un pircēji šajā ķēdē bieži mainās, bieži ir saistīta ar jauniem uzņēmumiem vai darbību
atsākušiem uzņēmumiem, vai uzņēmumiem ar jauniem vadītājiem/akcionāriem;
citas personas nosaka, no kā var un vajadzētu iegādāties preces vai kam piegādāt preces. Šie “citi”
var būt piegādātājs vai pircējs, vai starpnieks;
tirdzniecība ar augstu cirkulācijas pakāpi; iegādātās preces parasti pārdod tieši, nesaglabājot
krājumiem; reizēm piegādātājs norāda, kam tieši var preces pārdot tālāk;
bieži ir skaidras naudas maksājumi un daļējie maksājumi. Var būt arī tā, ka maksājumi tiek veikti
personām, kas nav piegādātāji;
preces parasti glabā kravas ekspeditori vai transporta uzņēmumi un tās netiek piegādātas uz tirgotāja
adresi;
tādu sūtījumu < EUR 10,000 vairākas līdzīgas piegādes īsā laika posmā.
Ja jums ir aizdomas, ka esat iesaistīts PVN krāpšanā pret jūsu gribu, varat par to paziņot
Nīderlandes nodokļu administrācijai pa telefonu (nodokļu informācijas līnija), kas norādīts
Nīderlandes nodokļu administrācijs tīmekļa vietnē.13
Ja jums rodas jautājumi vai šaubas, lūdzu,
sazināties ar šajā vēstulē zemāk minētajām amatpersonām. Šādi ir iespējams novērst krāpšanu,
vai atklāt un novērst krāpšanu jau ļoti agrīnā posmā.