Page 1
Pētījuma ziņojums
Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz
atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni
jauniešu vidū
5.posms
Pētījuma pasūtītājs:
Rīgas domes Labklājības departaments
Pētījuma veicējs:
Tirgus un sociālo pētījumu institūts “Latvijas Fakti”
Rīga, 2014. gada decembris
Page 2
2
SATURS
1. PĒTĪJUMA APRAKSTS .............................................................................................. 3 1.1. Pētījuma mērķis un uzdevumi ............................................................................. 3 1.2. Pētījuma izlase ..................................................................................................... 3 1.3. Aptaujas metode un pētījuma veikšanas gaitas raksturojums ................................ 4
2. ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA ................................................... 7 2.1. Tabaka ...................................................................................................................... 7 2.2. Alkohols .................................................................................................................. 16 2.3. Citu aizliegto un atkarību izraisošo vielu lietošana ................................................ 26
3. PERSONĪBAS RAKSTUROJUMS UN PAŠVĒRTĒJUMS ..................................................... 30 3.1. Jauniešu apmierinātība ar sevi un savu dzīvi ......................................................... 30 3.2. Jauniešu emocionālais stāvoklis ............................................................................. 34 3.3. Jauniešu attieksme pret noteikumu ievērošanu .................................................... 39 3.4. Satraucošu pārdzīvojumu pieredze ........................................................................ 41 3.5. Brīvā laika pavadīšana ............................................................................................ 46 3.6. Devianta uzvedība un vardarbība jauniešu vidū .................................................... 53 3.7. Personības individuālo faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu .......................................................................................... 55
4. ATTIECĪBAS AR VIENAUDŽIEM UN TO IETEKME ........................................................... 73 4.1. Iespēja saņemt atbalstu no draugiem .................................................................... 73 4.2. Devianta uzvedība draugu vidū .............................................................................. 74 4.3. Atkarību izraisošo vielu lietošana vienaudžu vidū ................................................. 76 4.4. Viedoklis par atkarību izraisošo vielu lietošanas prestižu vienaudžu vidū ............ 78 4.5. Vienaudžu ietekme uz atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu ........ 80
5. SKOLAS VIDE UN ATTIEKSME PRET MĀCĪBĀM ............................................................ 86 5.1. Attieksme pret mācībām ........................................................................................ 86 5.2. Informāciju tehnoloģiju lietošana .......................................................................... 97 5.3. Atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas un lietošanas ietekme uz sekmēm un attieksmi pret mācībām .............................................................................................. 101
6. ĢIMENES FAKTORU SAISTĪBA AR ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANU ............... 108 6.1. Ģimenes situācija skolēnu pašvērtējumā ............................................................ 108 6.2. Vecāku un bērnu savstarpējās saites ................................................................... 112 6.3.Vecāku attieksme pret atkarību izraisošo vielu lietošanu .................................... 118 6.4.Ģimenes ietekme uz atkarības vielu pamēģināšanu un lietošanu ....................... 119
7. REZULTĀTU KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMI ........................................................... 126
Page 3
3
1. PĒTĪJUMA APRAKSTS
1.1. Pētījuma mērķis un uzdevumi
Pētījuma mērķis: analizēt riska un aizsargājošo faktoru ietekmi uz atkarību izraisošo vielu
lietošanas līmeni jauniešu vidū, nodrošinot datu salīdzināšanu ar 2006., 2008., 2010. un 2012.gada
aptaujām.
Atbilstoši pētījuma mērķiem tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. Sagatavot aptaujas instrumentāriju, izmantojot starptautiskā salīdzinošā pētījuma
„Eiropas pilsētas pret narkotikām (ECAD – European Cities Against Drugs) izstrādāto
metodoloģiju;
2. Veikt reprezentatīvu vismaz 2800 Rīgas 15 – 16 gadus vecu skolu jauniešu aptauju;
3. Analizēt aptaujas datus par riska un aizsargājošo faktoru ietekmi uz atkarību izraisošo
vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū, salīdzinot ar 2006., 2008. un 2010., kā arī 2012.gada
aptaujām.
1.2. Pētījuma izlase
Lai noskaidrotu riska un aizsargājošo faktoru ietekmi uz atkarību izraisošo vielu lietošanas
līmeni jauniešu vidū, tika veikta reprezentatīva Rīgas 15 – 16 gadus vecu jauniešu aptauja Rīgas
pilsētas izglītības iestādēs. Saskaņā ar starptautisko metodoloģiju pētījumā izmantota vienpakāpju
stratificētā klasteru izlase, kas uzskatāma par optimālāko izlases vienību, savukārt par izlases vienību
pieņemta klase.
Atbilstoši projekta vadlīnijām pētījuma mērķa grupa ir 15 – 16 gadus veci jaunieši Rīgā,
tādējādi aptaujas ģenerālo kopumu veido tie 15–16 gadus vecie skolēni, kuri mācās kādā no
vispārizglītojošām mācību iestādēm Rīgā. Tā kā minētās vecuma grupas skolēni vispārizglītojošās
skolās var apmeklēt atšķirīgas klašu grupas, tad, lai datus būtu iespējams salīdzināt ar iepriekš
veiktajos pētījumos iegūtiem rezultātiem, izlasē tika iekļautas tās klašu grupas, kurās mācās vairāk
nekā 10% mērķa grupas skolēnu, t.i., 9. un 10. klasi. Tika veidotas atsevišķas apakšizlases 9.un
10.klašu grupām, tās stratificējot pēc apmācības valodas klasē (latviešu vai krievu), tādējādi
izveidojot četras stratas. Izlasē iekļaujamais skolēnu skaits izvēlēts proporcionāli skolēnu skaitam
stratā, savukārt nepieciešamais klašu skaits aprēķināts, nepieciešamo skolēnu skaitu dalot ar vidējo
skolēnu skaitu klasē atbilstošajā stratā.
Lai nodrošinātu aptaujas datu salīdzināmību, tā pat kā iepriekšējos gados veiktajos pētījumos,
izlasē tika iekļautas tikai tās Rīgas pilsētas izglītības iestādes, kurās ir 9.un 10.klase, neietverot vakara
Page 4
4
maiņu skolas vai tās skolas, kurās mācās bērni ar nopietnām garīgās vai fiziskās veselības
traucējumiem, kuriem pēc speciālistu vērtējuma būtu grūtības aizpildīt apjomīgo skolēnu aptaujas
anketu.
Tā kā pētījuma veikšanas brīdī nebija pieejama informācija par skolēnu skaitu izglītības
iestādēs Rīgā 2014./2015. mācību gadā, tad izlase tika veidota, balstoties uz informāciju par skolēnu
skaitu iepriekšējā (2013./2014.) mācību gadā. Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta
departamenta statistisko informāciju 2013./2014.mācību gadā Rīgas vispārizglītojošajās iestāžu (bez
speciālajām) 9.klašu grupā mācījās 4815 skolēni, bet 10.klašu grupā – 4499 skolēnu. Par atbilstošām
iekļaušanai izlasē tika atzīta 401 klase, no kurām 241 bija 9.klašu grupā, bet 159 - 10.klašu grupā.
Atbilstoši pētījuma vadlīnijās noteiktajam sasniedzamajam izlases apjomam (vismaz 2800 skolēni),
klašu izlase tika veikta, pieņemot, ka nepieciešams iekļaut par 30% vairāk klases (kavējumu dēļ,
iespējamo skolu atteikumu, nepilnīgi aizpildītas anketas u.tml.). Tādējādi kopējais izlasē iekļaujamo
skolēnu skaits ir 3740.
Izlasē iekļautās klases tika atlasītas ar nejaušo skaitļu ģeneratora palīdzību.
1.3. Aptaujas metode un pētījuma veikšanas gaitas raksturojums
Pētījumā izmantotā metode bija skolēnu anketēšana latviešu un krievu valodā (frontālā grupas
anketēšana klasē), kas tika organizēta Rīgas pilsētas izglītības iestādēs.
Pirms aptaujas tika veikta intervētāju apmācība un instruēšana, kas notika pēc sekojoša plāna:
1)pētījuma mērķu un metožu izklāsts;
2)pētījuma izlases uzbūves princips;
3)darba organizācijas process;
4)pētījuma instrumentārija (anketas) detalizēts izklāsts.
Anketēšanu skolās vadīja „Latvijas Faktu” pētnieki un intervētāji, kas brīvi sarunājas latviešu un
krievu valodās. Pirms anketēšanas uzsākšanas pētnieks/ intervētājs līdz ar aptaujas anketu saņēma
intervēšanas instrukciju.
Aptaujas lauka darba pirmais posms bija skolu direktoru informēšana par aptauju pa e-pastu,
nosūtot uz katras izglītības iestādes oficiālo e-pasta adresi pētījuma aprakstu un aicinājumu sadarboties,
kā arī Rīgas domes labklājības departamenta sagatavotu atbalsta vēstuli. Pēc tam notika telefoniska
sazināšanās ar skolas administrāciju, lai iegūtu apstiprinājumu no skolas par dalību pētījumā un vienotos
par precīzu datumu un laiku, kad intervētājs varēs ierasties skolā, lai veiktu anketēšanu. Anketēšana
visbiežāk tika veikta klases stundas/ audzināšanas stundas laikā. Anketēšana tika plānota tā, lai aptaujas
laikā klasē atrastos viens intervētājs, kurš izdalīja anketas (atbilstoši apmācības valodai – latviešu vai
Page 5
5
krievu), pastāstīja skolēniem par pētniecisko projektu, atbildēja uz skolēnu jautājumiem par anketu un
nogādāja anketas atpakaļ uz „Latvijas Faktu” telpām, kur katrai no tām tika piešķirts unikāls
identifikācijas numurs, kā arī veikta anketu pārbaude.
Aptaujā tika veiktas šādas darba kvalitātes nodrošināšanas procedūras: aizpildīto anketu kvalitātes
un aizpildītības pārbaude, anketu numerācija, datu ievada kontrole, datu loģiskās atbilstības kontrole.
Tā kā netika veikta precīza anketas aizpildīšanas ātruma uzskaite, vidējo anketas aizpildīšanas laiku
ir noteikt grūti. Novērojumi liecina, ka vairums skolēnu anketu aizpildīja 1 mācību stundas ietvaros - 40
minūtēs. Tomēr gandrīz katrā klasē bija līdz 5 skolēniem, kuri anketu palika pildīt vēl starpbrīdī.
Maksimālais anketas aizpildīšanas laiks vienā no Rīgas izglītības iestādēm bija 120 minūtes.
Aptaujā atteicās piedalīties 7 skolas (19 klases) no izlasē iekļautajām. Kā galvenie iemesli tika
minēti pārāk lielā it īpaši 9.klašu skolēnu mācību noslodze, kā arī norādīts, ka skola jau regulāri piedalās
citās dažādās aptaujās un vairs nevēlas kavēt skolēnu mācību darbu. Klases, kuras atteicās piedalīties
aptaujā, netika aizstātas ar citām, jo to neparedzēja izvēlētā metode. Tomēr kopumā skolu administrācija
bija atsaucīga un neradīja būtiskus šķēršļus aptaujas veikšanai.
Kopumā aptaujā piedalījās 2999 skolēni 149 Rīgas skolu klasēs, no kurām pēc kontroles procedūrās
kā neatbilstošas kvalitātes vai nepilnīgi aizpildītas tika atzītas 116 anketas. Ievadīto datu atbilstības
loģikas kontroles rezultātā vēl 11 anketas tika atzītas par nederīgām, līdz ar to kopējais sasniegtais
aptaujas izlases lielums ir 2872 skolēni. Detalizētāku sasniegtās izlases raksturojumu skatīt nākamajā.
tabulā.
Sasniegtās skolēnu aptaujas izlases raksturojums
KOPĀ
Centra
rajons
Kurzemes
rajons
Latgales
priekšpilsēta
Vidzemes
priekšpilsēta
Zemgales
priekšpilsēta
Ziemeļu
rajons
Klašu skaits 149 20 20 34 37 22 16
LV 80 13 6 21 17 14 9
KV 69 7 14 13 20 8 7
LV 9.klase 38 5 4 8 9 8 4
KV 9.klase 44 5 7 12 11 4 5
LV 10.klase 34 8 2 5 8 6 5
KV 10.klase 33 2 7 9 9 4 2
Apzīmējumi: LV- aptauja veikta latviski skolās ar latviešu mācību valodu, KV - aptauja veikta krieviski skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
Page 6
6
Skolēnu anketēšanas laiks Rīgas izglītības iestādēs: 2014.gada 16.oktobris – 1.decembris. Detalizētu
aptaujas veikšanas laiku skatīt nākamajā tabulā.
Aptaujas veikšanas laiks
Nr. Aktivitāte Laika periods
1. Direktoru informēšana par aptauju pa e-pastu un telefoniski
14.11.2014. – 20.10.2014.
2. Anketēšanas laika precizēšana 15.10.2014. – 28.11.2014.
3. Anketēšana skolās 16.10.2014.- 01.12.2014. (izņemot rudens brīvlaika nedēļu no 27.10.2014. – 31.10.2014.)
Page 7
7
2. ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANAS IZPLATĪBA
Nodaļā apkopoti pētījuma rezultāti par atkarību izraisošo legālo un nelegālo vielu lietošanas
ieradumiem un to izplatību 9.- 10.klašu skolēnu vidū Rīgā.
2.1. Tabaka
Cigarešu smēķēšana dzīves laikā
Lielākā daļa (55%) aptaujāto jauniešu kaut reizi savas dzīves laikā ir smēķējuši cigaretes. 2006. –
2014.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums uzrāda pozitīvu tendenci - šogad smēķēt pamēģinājušo
skaits ir būtiski samazinājies (2008.gadā tādu bija – 75%; 2010.gadā – 72%; 2012.gadā – 67%).
Regulāras smēķēšanas risks (smēķējuši 40 un vairāk reizes) pastāv 16% aptaujāto jauniešu. Arī to
skaits pēdējos četros pētījuma posmos ir ievērojami samazinājies (2008.gadā tādu bija – 36%;
2010.gadā – 31%; 2012.gadā – 26%).
Nekad45%
1-2 reizes19%
3-5 reizes7%
6-9 reizes5%
10-19 reizes5%
20-39 reizes3%
40 reizes un vairāk16%
Cik reizes savas dzīves laikā Tu esi smēķējis/usi cigaretes?
Page 8
8
7175
7267
55
3136
31
26
16
0
25
50
75
100
2006 2008 2010 2012 2014
Dzīves laikā smēķēt pamēģinājušo un 40 un vairāk reižu dzīves laikā smēķējušo īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)
Dzīves laikā smēķējušie
40+ reizes dzīves laikā smēķējušie
Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka smēķētāju īpatsvars lielāks ir 10.klases audzēkņu vidū
(pamēģinājuši smēķēt - 60%; smēķējuši 40 un vairāk reizes – 19%), skolās ar latviešu valodu
(pamēģinājuši smēķēt - 64%; smēķējuši 40 un vairāk reizes – 21%), kā arī zēnu vidū (pamēģinājuši
smēķēt - 57%; smēķējuši 40 un vairāk reizes – 17%).
Dzīves laikā smēķēt pamēģinājušo un 40 un vairāk reižu dzīves laikā smēķējušo skaits 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos,%
Dzīves laikā smēķējušie 40 + reizes dzīves laikā smēķējušie
2010 2012 2014 2010 2012 2014
Kopā 72 67 55 Kopā 31 26 16
Dzimums Zēni 71 68 57
Dzimums Zēni 32 26 17
Meitenes 73 67 54 Meitenes 31 26 15
Klase 9.klase 69 64 52
Klase 9.klase 26 23 13
10.klase 75 71 60 10.klase 37 30 19
Skolas valoda Latviešu 64
Skolas valoda Latviešu 21
Cita 46 Cita 10
Page 9
9
Cigarešu smēķēšana pēdējā mēneša laikā
20% aptaujāto jauniešu ir smēķējuši pēdējā mēneša laikā un tas ir mazāk nekā visos
iepriekšējos pētījumos kopš 2006. gada (2008.gadā tādu bija – 40%; 2010.gadā – 36%;
2012.gadā – 32%).
Ikdienas smēķētāju (izsmēķē vismaz vienu cigareti dienā) īpatsvars sasniedz 12% - arī šo
jauniešu skaits ar katru pētījuma posmu samazinās (2008.gadā tādu bija – 30%; 2010.gadā –
26%; 2012.gadā – 20%).
Nevienu80%
Mazāk par 1 cigareti nedēļā
6%
Mazāk par 1 cigareti dienā
2%
1-5 cigaretes dienā
5%
6-10 cigaretes dienā
2%
11-20 cigaretes dienā
2%
Vairāk par 20 cigaretēm dienā
3%
Cik cigaretes esi izsmēķējis/usi pēdējo 30 dienu laikā?
Page 10
10
3840
36
32
20
26
30
26
20
12
0
10
20
30
40
50
2006 2008 2010 2012 2014
Pēdējā mēneša laikā smēķējušo un ikdienas smēķētāju īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)
Pēdējā mēneša laikā smēķējušie
Ikdienas smēķētāji
Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka visās jauniešu grupās samazinājies gan pēdējā mēneša laikā
smēķējošo, gan ikdienas smēķētāju skaits. Salīdzinoši vairāk smēķētāju ir 10.klases audzēkņu vidū
(pēdējā mēneša laikā smēķējuši - 23%; smēķē vismaz vienu cigareti dienā – 14%), kā arī skolās ar latviešu
mācību valodu (pēdējā mēneša laikā smēķējuši - 25%; smēķē vismaz vienu cigareti dienā – 15%).
Interesanti, ka zēnu un meiteņu vidū ikdienas smēķētāju skaits neatšķiras (abās grupās tas ir līdzvērtīgs –
12%).
Pēdējā mēneša laikā smēķējušo un ikdienas smēķētāju īpatsvars 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos, %
Pēdējā mēneša laikā smēķējušie Ikdienas smēķētāji
2010 2012 2014 2010 2012 2014
Kopā 36 32 20 Kopā 26 20 12
Dzimums Zēni 33 30 19
Dzimums Zēni 25 20 12
Meitenes 39 33 21 Meitenes 27 20 12
Klase 9.klase 31 26 18
Klase 9.klase 23 18 10
10.klase 42 36 23 10.klase 30 23 14
Skolas valoda Latviešu
25
Skolas valoda Latviešu
15
Cita
15 Cita
9
Page 11
11
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ir veicinājis smēķētāju skaita samazināšanos jauniešu vidū,
acīmredzot, ir smēķēšanas izplatības samazināšanās visā sabiedrībā kopumā. Pētījuma rezultāti liecina,
ka jauniešu ģimenēs aizvien retāk smēķē gan vecāki, gan brāļi/ māsas – ikdienas smēķētāju skaits
ģimenes locekļu vidū kopš 2010.gada ir samazinājies. Pētījuma rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgas
atšķirības šajā rādītājā dzimumu, klašu un mācību valodas starpā. Detalizēta ikdienas smēķētāju
dinamika ģimenes locekļu vidū kopš 2010.gada atspoguļota sekojošā grafikā:
41
38
34
26 25
21
1716
13
0
10
20
30
40
50
2010 2012 2014
Ikdienā smēķē tabaku (%) Tēvs
Māte
Brālis/ māsa
Citu smēķēšanas/ tabakas veidu lietošana
Pētījumā tika iegūti dati arī par citu smēķēšanas un tabakas veidu - elektroniskās cigaretes,
košļājamās (zelējamās), šņaucamās tabakas un ūdenspīpes - lietošanu dzīves laikā un pēdējo 30 dienu
laikā.
Populārākais no iepriekš minētajiem smēķēšanas/ tabakas lietošanas veidiem ir ūdenspīpes
smēķēšana, ko savas dzīves laikā ir darījuši 51% aptaujāto jauniešu. Līdzīgi kā citi smēķēšanas veidi, arī
ūdenspīpes lietotāju skaits šogad ir mazāks nekā visos iepriekšējos pētījumos kopš 2008.gada (2008.gadā
tādu bija – 68%; 2010.gadā – 64%; 2012.gadā – 63%). Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka ūdenspīpi
Page 12
12
lietojušo jauniešu skaits lielāks ir meiteņu vidū (52%; zēni – 48%), 10.klašu audzēkņu vidū (57%; 9.klašu
audzēkņi – 46%), kā arī skolās ar latviešu valodu (61%; citas valodas skolās – 41%).
Šogad pētījumā pirmo reizi tika iekļauts jautājums par elektronisko cigarešu lietošanu. Šādas
smēķēšanas veida pieredze ir 32% aptaujāto jauniešu. Nedaudz biežāk tie ir zēni (34%), 10.klašu
audzēkņi (34%), skolēni no skolām ar latviešu valodu (36%). Tomēr jānorāda, ka šie rādītāji iekļaujas
pieļaujamās statistiskās kļūdas robežās, tādēļ šīs atšķirības ir vērtējamas kā maznozīmīgas.
Košļājamās un šņaucamās tabakas veidu lietošanas pieredze ir 12% aptaujāto jauniešu,
salīdzinoši biežāk zēniem (attiecīgi 17% un 16%), kā arī 10.klases audzēkņiem (attiecīgi 14% un 15%).
Jāatzīmē, ka šņaucamās tabakas pamēģinājušo jauniešu skaits ir ievērojami mazinājies (no 35%
2006.gadā), savukārt košļājamās tabakas pamēģinājušo skolēnu skaita izmaiņas nav vērtējamas kā
būtiskas. Sekojošos divos grafikos atspoguļots visu tabakas veidu lietošana dzīves laikā, kā arī
iepriekšējos pētījuma posmos iekļauto trīs tabakas veidu lietošanas dinamika laikā no 2006. līdz
2014.gadam.
49%
19%
10%7%
14%
68%
15%
5%3%
8%
88%
6%2% 1% 3%
88%
6%2% 1% 2%
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Nekad 1-2 reizes 3-5 reizes 6-9 reizes 10 reizes un vairāk
Citu smēķēšanas/ tabakas formu lietošana dzīves laikā (%)
Pīpējis ūdenspīpi
Lietojis elektroniskās cigaretes
Košļājis tabaku
Šņaucis tabaku
Page 13
13
9 11 14 14 12
3533
28
19
12
68
6463
51
32
0
25
50
75
100
2006 2008 2010 2012 2014
Citu tabakas formu lietošana dzīves laikā (%)
Košļājamā tabaka Šņaucamā tabaka
Ūdenspīpe Elektroniskās cigaretes
Pētījuma dati atspoguļo, ka pēdējā mēneša laikā ūdenspīpi ir lietojuši 13% jauniešu un tas ir mazāk
nekā visos iepriekšējos pētījuma posmos (2008.gadā tādu bija – 38%; 2010.gadā – 31%; 2012.gadā –
17%).
Elektroniskās cigaretes pēdējā mēneša laikā ir smēķējuši 12% jauniešu, košļājamo tabaku lietojuši
– 4%, savukārt šņaucamo tabaku – 3% respondentu. Turpinās pozitīvā tendence – ar katru pētījuma
posmu samazinās to jauniešu skaits, kuri pēdējā mēneša laikā ir lietojuši šņaucamo tabaku (2008.gadā
tādu bija – 12%; 2010.gadā – 8%; 2012.gadā – 6%). Sekojošos divos grafikos atspoguļota visu tabakas
veidu lietošana pēdējā mēneša laikā, kā arī iepriekšējos pētījuma posmos iekļauto trīs tabakas veidu
lietošanas dinamika laikā no 2006. līdz 2014.gadam.
Page 14
14
87%
9%
2,8% 1,3%
88%
6%3,8%
2,0%
96%
2% 1,3% 1,1%
97%
2% 0,7% 0,4%0%
20%
40%
60%
80%
100%
Nekad 1-2 reizes 3-9 reizes 10 reizes un vairāk
Citu smēķēšanas/ tabakas formu lietošana pēdējā mēneša laikā (%)
Pīpējis ūdenspīpi
Lietojis elektroniskās cigaretes
Košļājis tabaku
Šņaucis tabaku
4 4 5 5 4
16
12
86
3
38
31
17
13
12
0
10
20
30
40
50
2006 2008 2010 2012 2014
Citu tabakas formu lietošana pēdējā mēneša laikā (%)
Košļājamā tabaka
Šņaucamā tabaka
Ūdenspīpe
Elektroniskās cigaretes
Page 15
15
Smēķēšanas uzsākšanas vecums
2014.gada rezultāti kopumā ir līdzīgi 2012.gadā iegūtajiem. Katrs ceturtais (25%) smēķēt
pamēģinājušais jaunietis atzina, ka pirmo cigareti ir izsmēķējis 11 gadu vecumā vai agrāk. 39% aptaujas
dalībnieku pirmo cigareti ir izsmēķējuši 12 - 13 gadu vecumā, savukārt 37% - 14-15 gadu vecumā.
16% regulāri smēķējošo jauniešu ikdienā sākuši smēķēt 12 gadu vecumā vai agrāk. 47%
respondentu pirmo cigareti izsmēķējuši 13-14 gadu vecumā, savukārt 37% - 15 gadu vecumā vai
vēlāk.Pētījuma rezultāti atklāj, ka zēni smēķēt uzsāk agrāk nekā meitenes – viņi biežāk nekā meitenes
atbildējuši, ka smēķēt sākuši 11 gadu vecumā vai agrāk – attiecīgi 30% un 20% no visiem smēķēt
pamēģinājušajiem zēniem un meitenēm.
Smēķēt pamēģināšanas vecums pēc dzimuma un klases 2010., 2012. un 2014. gada pētījumos,
% no smēķēt pamēģinājušajiem
<=11 gadi 12 gadi 13 gadi 14 gadi >=15 gadi
9.klase 2010 33 20 20 19 8
2012 26 25 22 20 7
2014 30 19 20 23 8
10.klase 2010 27 17 18 19 19
2012 22 17 19 22 19
2014 19 17 22 19 24
Zēni 2010 36 20 16 15 12
2012 29 21 17 19 13
2014 30 19 17 18 15
Meitenes 2010 25 17 21 22 14
2012 20 21 24 23 12
2014 20 17 24 23 16
Kopā 2010 30 18 19 19 13
2012 24 21 21 21 13
2014 25 18 21 21 16
Ikdienā smēķēt uzsākšanas vecums pēc dzimuma un klases, 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos,
% no ikdienā smēķējošajiem <=11 gadi 12 gadi 13 gadi 14 gadi >=15 gadi
9.klase 2010 12 11 19 35 23 2012 8 14 24 38 16 2014 10 8 28 30 25
10.klase 2010 8 12 16 21 43 2012 6 8 14 28 44 2014 7 8 14 23 49
Zēni 2010 15 13 16 26 30 2012 10 13 14 29 34 2014 13 8 22 22 35
Meitenes 2010 6 10 18 29 36 2012 5 9 22 37 26 2014 5 8 19 30 38
Kopā 2010 10 12 17 28 33 2012 7 11 19 33 30 2014 8 8 20 27 37
Page 16
16
2.2. Alkohols
Alkohola lietošana dzīves laikā
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79%) aptaujāto 15-16 gadus veco jauniešu atzina, ka savā dzīvē ir
pamēģinājuši alkoholu. 2008.gadā šis rādītājs bija 87%, 2010.gadā – 88%, kas norāda uz kopējās
situācijas uzlabošanos.
2014.gada pētījuma rezultāti liecina, ka mazāk par 10 reizēm alkoholu dzīves laikā ir lietojuši
46% aptaujāto jauniešu, 10 - 39 reizes alkoholu lietojuši 22%, savukārt 40 un vairāk reizes – 11%
respondentu. Jāuzsver pozitīvā tendence, kas liecina, ka ievērojami mazinās jauniešu skaits, kuri
alkoholu dzīves laikā lietojuši 40 un vairāk reizes (2010.gadā tādu bija – 31%; 2012.gadā – 20%).
Nekad21%
1-2 reizes17%
3-5 reizes16%
6-9 reizes13%
10-19 reizes14%
20-39 reizes8%
40 reizes un vairāk11%
Cik reizes esi lietojis/usi kādu alkoholisko dzērienu savas dzīves laikā?
Page 17
17
87 88
79
31
20
11
0
25
50
75
100
2010 2012 2014
Dzīves laikā alkoholu vispār lietojošo un 40 un vairāk reižu alkoholu lietojošo īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)
Dzīves laikā alkoholu lietojušie
Dzīves laikā 40+ reizes alkoholu lietojušie
Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka alkoholu lietojošo respondentu īpatsvars lielāks ir 10.klases
audzēkņu vidū (lietojuši alkoholu vispār - 83%; lietojuši alkoholu 40 un vairāk reizes – 14%), kā arī skolās
ar latviešu mācību valodu (lietojuši alkoholu vispār - 84%; lietojuši alkoholu 40 un vairāk reizes – 16%).
Analizējot iegūtos datus pēc dzimuma pazīmes, ir secināms, ka meiteņu vidū vairāk ir alkoholu vispār
pamēģinājušo īpatsvars (82%; zēni – 75%), savukārt zēnu vidū ir vairāk tādu, kuri alkoholu dzīves laikā
lietojuši 40 un vairāk reižu (13%; meiteņu vidū – 10%).
Alkoholiskos dzērienus dzīves laikā pamēģinājušo jauniešu īpatsvars atkarībā no dzimums, klases un skolas mācību valodas 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos, %
Dzīves laikā alkoholu lietojušie Dzīves laikā 40+ reizes alkoholu lietojušie
2010 2012 2014 2010 2012 2014
Kopā 87 88 79 Kopā 31 20 11
Dzimums Zēni 83 85 75
Dzimums Zēni 32 22 13
Meitenes 90 91 82 Meitenes 29 19 10
Klase 9.klase 84 86 76
Klase 9.klase 24 15 9
10.klase 90 91 83 10.klase 38 26 14
Skolas valoda Latviešu
84
Skolas valoda Latviešu
16
Cita
73 Cita
6
Page 18
18
Alkohola lietošana pēdējā mēneša laikā
Pēdējā mēneša laikā alkoholiskos dzērienus ir lietojuši 29% aptaujāto jauniešu. Pētījumu
rezultātu dinamika liecina par pozitīvu tendenci – alkohola lietotāju skaits ar katru pētījuma posmu
samazinās: 2006. gadā jebkādu alkoholisko dzērienu pēdējā mēneša laikā bija lietojuši 66% aptaujāto,
2008.gadā– 69%, 2010.gadā – 58%, bet iepriekšējā pētījuma posmā 2012.gadā – 52%.
24% respondentu alkoholu pēdējā mēneša laikā ir lietojuši 1 - 2 reizes, savukārt 3 un vairāk
reizes – 15% aptaujāto jauniešu, kas ir mazāk nekā 2010. un 2012.gada pētījumos, kad 3 un vairāk reizes
alkoholiskos dzērienus lietojušo skolēnu īpatsvars bija attiecīgi 29% un 25%.
Nekad61%
1-2 reizes24%
3-5 reizes9%
6-9 reizes3%
10-19 reizes1%
20-39 reizes1%
40 reizes un vairāk
1%
Cik reizes esi lietojis/usi kādu alkoholisko dzērienu pēdējo 30 dienu laikā?
Page 19
19
6669
58
52
39
29
25
15
0
20
40
60
80
2006 2008 2010 2012 2014
Pēdējā mēneša laikā vispār alkoholu lietojošo un 3 un vairāk reižu alkoholu lietojošo īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)
Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojušie
Pēdējā mēneša laikā 3+ reizes alkoholu lietojušie
Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojošo jauniešu īpatsvars
lielāks ir 10.klases audzēkņu vidū, kā arī skolās ar latviešu valodu (lietojuši alkoholu vispār - 46%; lietojuši
alkoholu 3 un vairāk reizes – 19%).
Alkoholiskos dzērienus pēdējā mēneša laikā pamēģinājušo jauniešu īpatsvars atkarībā no dzimuma, klases un skolas mācību valodas 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos, %
Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojušie Pēdējā mēneša laikā 3+ reizes alkoholu lietojušie
2010 2012 2014 2010 2012 2014
Kopā 58 52 39 Kopā 29 25 15
Dzimums Zēni 53 49 36
Dzimums Zēni 29 25 15
Meitenes 62 53 41 Meitenes 29 23 15
Klase 9.klase 51 46 33
Klase 9.klase 24 20 12
10.klase 67 59 46 10.klase 36 30 19
Skolas valoda Latviešu
46
Skolas valoda Latviešu
19
Cita
31 Cita
10
Page 20
20
Riskanta alkohola lietošana
Nozīmīgs alkohola lietošanas ieradumu izpētes aspekts ir jauniešu piedzeršanās biežums dzīves
laikā un pēdējā mēneša laikā. Piedzeršanās liecina par augstā mērā riskantu alkohola lietošanu.
Šogad to jauniešu īpatsvars, kuri atzina, ka dzīves laikā ir kaut reizi piedzērušies, ir mazāks par
pusi. Ja 2008.gadā tādu respondentu īpatsvars bija 66%, 2012.gadā – 57%, tad šogad – 41%.
Samazinājies ir arī to jauniešu skaits, kuri dzīves laikā piedzērušies 40 vai vairāk reižu- attiecīgi šis rādītājs
šī gada aptaujas posmā ir 8%.
Šī gada aptaujas rezultāti rāda, ka pēdējā mēneša laikā piedzeršanās pieredze bijusi 15%
aptaujāto jauniešu un tas ir par pieciem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā 2012.gada pētījumā
(20%). 5% pētījuma dalībnieku pēdējā mēneša laikā piedzērušies 3 vai vairāk reizes.
60
66
52
57
41
25 26
12
20
15
0
20
40
60
80
2006 2008 2010 2012 2014
Piedzeršanās pieredze dzīves un pēdējā mēneša laikā9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)
Ir bijis piedzēries dzīves laikā
Ir bijis piedzēries pēdējā mēneša laikā
Page 21
21
Piedzeršanās reižu skaits dzīves un pēdējā mēneša laikā 2008., 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos saistībā ar dzimumu, %
2008.gads 2010.gads 2012.gads 2014.gads
Z M K Z M K Z M K Z M K
Dzīves laikā
Nevienu reizi/nekad 33 34 34 50 46 48 44 43 43 60 58 59
1-2 reizes 24 26 25 24 31 28 21 22 22 17 20 19
3-5 reizes 13 17 15 10 13 11 13 14 14 9 10 10
6-9 reizes 8 8 8 5 6 5 6 7 7 5 4 4
10 un vairāk reižu 22 14 18 11 5 8 15 13 14 10 7 8
Pēdējā mēneša laikā
Nevienu reizi/nekad 72 75 74 87 88 88 78 82 80 85 85 84
1-2 reizes 18 18 18 9 10 10 16 14 15 11 11 11
3-5 reizes 4 4 4 2 1 1 4 3 3 3 2 3
6-9 reizes 3 2 2 1 1 1 1 1 1 1 1 1
10 un vairāk reižu 3 1 2 1 0 1 <1 <1 <1 1 1 1
Piezīme: Z – zēni, M – meitenes, K – kopā
Iecienītākie alkohola veidi
2014.gada pētījuma rezultāti liecina, ka 9.-10.klašu skolēnu auditorijā mainījusies iecienītāko
alkoholisko dzērienu hierarhija. Ja iepriekš (2010. – 2012.gadā) populārākais alkoholiskais dzēriens
jauniešu vidū bija alus, tad šogad visbiežāk lietoti alkoholiskie kokteiļi – tos pēdējā mēneša laikā lietojuši
35% aptaujāto jauniešu. Vīnu pēdējā mēneša laikā lietojuši 29%, alu – 27%, bet stipros alkoholiskos
dzērienus – 24% aptaujāto jauniešu.
Jāuzsver pozitīvā tendence – visu alkoholisko dzērienu veidus šogad lietojis mazāks respondentu
skaits salīdzinājumā ar 2010.gada un 2012.gada pētījumu posmiem. Šāda tendence liecina, ka alkohola
lietošana jauniešu vidū mazinās.
9%
11%
8%
13%
15%
16%
21%
22%
76%
73%
71%
65%
0% 25% 50% 75% 100%
Stipru alkoholisko …
Alu
Vīnu
Alkoholiskos kokteiļus
Cik bieži pēdējo 30 dienu laikā esi lietojis/-usi ...?
3 reizes un vairāk 1-2 reizes Nekad
Page 22
22
47
41
27
40
38
35
37
33
29
35
33
24
20
30
40
50
2010 2012 2014
Pēdējā mēneša laikā lietotie alkoholisko dzērienu veidi (%) Alus
Alkoholiskie kokteiļi
Vīns
Stiprs alkoholiskais dzēriens
Pētījumā iegūto datu analīze pēc dzimuma pazīmes atklāj, ka zēni biežāk priekšroku dod alum un
stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt meitenes - alkoholiskajiem kokteiļiem un vīnam.
Pēdējā mēneša laikā lietotie alkoholisko dzērienu veidi saistībā ar dzimumu 2010. un 2012.gada
pētījumos, %
2010.gads 2012.gads
Zēni Meite-
nes
Kopā Zēni Meite-
nes
Kopā Zēni Meite-
nes
Kopā
Alus 55 39 47 48 35 41 36 19 27
Alkoholiskie kokteiļi 32 46 40 31 44 38 30 38 35
Vīns 29 44 37 28 37 33 24 33 29
Stiprs alkoholiskais
dzēriens
34 36 35 34 32 33 25 22 24
Page 23
23
Alkohola lietošanas vietas
Pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka alkoholiskos dzērienus jaunieši visbiežāk lieto mājas
apstākļos– vai nu pie kāda cita (bieži vai dažreiz alkoholu lieto 29% jauniešu) vai savās mājās (bieži vai
dažreiz alkoholu lieto 19% respondentu). Visretāk alkohols tiek lietots formālās un neformālās izglītības
iestādēs un tajos rīkotajos pasākumos.
1%
1%
1%
1%
2%
3%
3%
5%
4%
8%
1%
1%
2%
3%
5%
6%
10%
12%
15%
21%
3%
4%
4%
8%
12%
12%
18%
20%
34%
27%
95%
94%
93%
88%
81%
79%
70%
62%
47%
45%
0% 25% 50% 75% 100%
Treniņos vai mēģinājumos
Jaunatnes centrā/ interešu klubā
Koledžas, tehnikuma, arodskolas diskotēkā/ pasākumā
Skolas diskotēkā/ pasākumos
Pilsētas centrā
Diskotēkā, bārā
Jebkur ārpus telpām
Kaut kur citur
Savās mājās
Cita mājās
Vai Tu esi lietojis/-usi alkoholiskos dzērienus šādās vietās?
Bieži Dažreiz Reti Nekad
2012. un 2014.gada pētījuma rezultātu salīdzinājums apstiprina iepriekš minēto secinājumu, ka
alkohola lietošanas izplatība jauniešu vidū mazinās. Visās pozīcijās šogad vērojams mazāks alkoholu
lietojušo respondentu skaits. Sekojošā grafikā atspoguļots alkoholisko dzērienu lietošanas vietu
salīdzinājums ar iepriekšējā pētījuma posmā iegūtajiem datiem.
Page 24
24
9%
9%
9%
17%
34%
37%
51%
53%
63%
69%
5%
6%
7%
12%
19%
21%
30%
38%
53%
55%
0% 20% 40% 60% 80%
Treniņos vai mēģinājumos
Jaunatnes centrā/ interešu klubā
Koledžas, tehnikuma, arodskolas diskotēkā/ pasākumā
Skolas diskotēkā/ pasākumos
Pilsētas centrā
Diskotēkā, bārā
Jebkur ārpus telpām
Kaut kur citur
Savās mājās
Cita mājās
Ir lietojuši alkoholiskos dzērienus šādās vietās:
2014
2012
Alkohola pamēģināšanas vecums
Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka katrs ceturtais (25%) jaunietis, kurš ir lietojis alkoholiskos
dzērienus, pirmo reizi tos ir pamēģinājis 11 gadu vecumā vai agrāk. Kā minēts iepriekš, līdzīgi rezultāti
bija arī par pirmo izsmēķēto cigareti. Agra alkohola lietošanas pieredze salīdzinoši biežāk bijusi zēniem
(28%), kā arī latviešu mācību valodas skolu audzēkņiem (30%). 17% respondentu alkoholiskos dzērienus
lietot pamēģinājuši 12 gadu vecumā, 17% - 13 gadu vecumā, 23% - 14 gadu vecumā, savukārt 18% - 15
gadu vecumā vai vēlāk.
Pētījuma rezultāti norāda, ka pirmā piedzeršanās pieredze visbiežāk (73% gadījumu) bijusi 14
gadus vecumā vai vēlāk. Agrīnā vecumā (11 – 12 gadi) pirmoreiz piedzērās 13% jauniešu (no tiem, kuri
vispār bijuši piedzērušies).
Page 25
25
5%
25%
8%
17%
14%
17%
29%
23%
44%
18%
0% 25% 50% 75% 100%
Pirmo reizi piedzēros
Pirmo reizi iedzēru
alkoholisku dzērienu
1) Vecums, kad pirmo reizi tika lietots alkohols2) Vecums, kad pirmo reizi piedzērās
(Bāze = respondenti, kuri ir veikuši šīs darbības)
11 gadu vecumā vai agrāk 12 gadu vecumā13 gadu vecumā 14 gadu vecumā15 gadu vecumā vai vēlāk
Veikto pētījumu rezultātu dinamika uzrāda pozitīvu tendenci – alkohola lietošanas uzsākšanas
vecums nedaudz, bet tomēr palielinās. Ja 2010. – 2012.gadā pirmā alkoholisko dzērienu lietošanas
pieredze 11 - 12 gadu vecumā bija 48% - 49% respondentu (kuri vispār to ir lietojuši), tad šogad šādu
jauniešu īpatsvars bija 42%. Šī gada pētījumā vairāk bija jauniešu, kuri alkoholisko dzērienus bija
pamēģinājuši 14-15 gadu vecumā (41%; 2010.gadā – 32%; 2012.gadā– 30%).
Alkohola pamēģināšanas vecums pēc klases un dzimuma 2010., 2012. un 2014.gada pētījumos, % no
alkoholu pamēģinājušajiem
<=11 gadi 12 gadi 13 gadi 14 gadi >=15 gadi
9.klase 2010 33 20 20 19 8
2012 30 23 21 19 7
2014 29 18 18 23 11
10.klase 2010 27 17 18 19 19
2012 27 20 19 19 15
2014 21 16 15 22 26
Zēni 2010 36 20 16 15 12
2012 29 20 19 20 13
2014 28 17 13 22 20
Meitenes 2010 25 17 21 22 14
2012 28 23 22 19 9
2014 24 18 20 23 16
Kopā 2010 30 18 19 19 13
2012 28 21 20 19 11
2014 25 17 17 23 18
Page 26
26
2.3. Citu aizliegto un atkarību izraisošo vielu lietošana
Vairāki pētījuma jautājumi tika veltīti dažādu atkarību izraisošo vielu lietošanai 15-16 gadus vecu
jauniešu vidū. Pētījuma instrumentārijā tika iekļautas gan nelegālās vielās (marihuāna/hašišs,
amfetamīni, ekstazī), gan tādas vielas, kuras nav nelegālas, bet kuras var tikt lietotas apreibināšanās
nolūkos, piemēram, inhalanti, anaboliskie steroīdi, mājās taisīts alkoholiskais dzēriens, augu valsts vai
dabiskās narkotikas.
Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos (2008. – 2012.gadā), arī šī gada rezultātos izplatītākā narkotiskā
viela 9. – 10.klašu skolnēnu vidū ir marihuāna/ hašišs: 16% jauniešu to ir pamēģinājuši vismaz vienu
reizi. Tomēr kā pozitīvs ir jāuzsver fakts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (kopš 2010.gada)
marihuānas lietošana jauniešu vidū ir mazinājusies.
18
22 23
19
16
0
10
20
30
2006 2008 2010 2012 2014
Marihuānas/ hašiša lietojošo īpatsvars 9. un 10.klašu zēnu un meiteņu vidū (%)
Page 27
27
Citas biežāk lietotās apreibinošās vielas ir mājās taisīts alkohols (16%), trankvilizatori, miega
zāles (10%), augu valsts/dabiskās narkotikas (6%).
Citas narkotiskās un psihotropās vielas (kā ekstazī, amfetamīni, halucinogēnās sēnes, kokaīns,
LSD u.c.) lietotas salīdzinoši reti – tās pamēģinājuši 2% vai mazāk jauniešu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka marihuānas/ hašiša lietošana vairāk izplatīta ir zēnu auditorijā (20%
zēnu, 13% meiteņu), savukārt meiteņu vidū - trankvilizatoru, miega zāļu lietošana (12% meitenes, 6%
zēnu).
Skolēnu pamēģinātās narkotiskās un psihotropās vielas, 2008., 20010., 2012. un 2014.gada
pētījumos saistībā ar dzimumu, %
2008.gads 2010.gads 2012.gads 2014.gads
Z M K Z M K Z M K Z M K
Marihuāna/ hašišs 27 17 22 30 16 23 23 16 19 20 13 16
Inhalanti (piemēram, līme) 5 5 5 12 16 14 2 3 2 2 2 2,5
Trankvilizatori, miega zāles 5 11 8 6 12 9 5 11 8 6 12 10
Ekstazī 5 5 5 5 4 5 1 <1 <1 2 1 1,5
Amfetamīni 4 4 4 4 4 4 1 2 2 2 1 1,7
Halucinogēnās sēnes 5 2 3 5 3 4 2 <1 1 4 1 2
Kokaīns 2 2 1 4 2 3 1 <1 1 2 1 1,5
LSD 3 2 2 3 2 3 1 <1 <1 3 1 1,9
Anabolie steroīdi 3 <1 2 3 <1 2 2 1 1 2 1 1,5
Heroīns 1 <1 <1 2 <1 1 <1 <1 <1 2 <1 1
Relevīns n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 2 0 1
Mājās taisīts alkoholiskais dzēriens
n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 18 28 23 14 16 15
Augu valsts/ dabiskās narkotikas
n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. n.a. 7 6 6 7 5 6
Piezīme: Z – zēni, M – meitenes, K – kopā, n.a. – nav attiecināms, jo rādītājs nav bijis iekļauts anketā
Page 28
28
Marihuānas/hašiša pamēģināšanas vecums
Pārliecinošs vairākums (78%) jauniešu, kuri lietojuši marihuānu/hašišu, to pirmo reizi pamēģina
salīdzinoši vēlāk (14-15 gadu vecumā) nekā alkoholiskos dzērienus vai cigaretes smēķēšanu.
Rezultātu salīdzinājums ar iepriekšējo pētījuma posmu (2012.gadu) norāda uz bīstamu tendenci
–pieaug to jauniešu skaits, kuri marihuānu/ hašišu izmēģina agrākā vecumā. To jauniešu skaits, kuri šīs
atkarību izraisošās vielas ir izmēģinājuši jau 11 - 12 gadu vecumā, salīdzinot ar 2012.gada pētījuma
datiem, ir pieaudzis par 4 procentpunktiem (no 6% uz 10%). Zēnu vidū šo respondentu īpatsvars ir pat
12%.
3%
5%
3%
5%
10%
12%
36%
29%
47%
49%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2014
Cik gados Tu pirmo reizi pamēģināji marihuānu/ hašišu?(Bāze = respondenti, kuri ir lietojuši marihuānu/ hašišu)
11 gadu vecumā vai agrāk 12 gadu vecumā13 gadu vecumā 14 gadu vecumā15 gadu vecumā vai vēlāk
Marihuānas/ hašiša pamēģināšanas vecums pēc klases un dzimuma, % no marihuānu/hašišu
pamēģinājušajiem
<=11 gadi 12 gadi 13 gadi 14 gadi >=15 gadi
9.klase 2012 5 5 12 46 32
2014 5 6 15 37 37
10.klase 2012 1 2 8 26 62
2014 5 4 9 23 59
Zēni 2012 3 4 8 32 53
2014 7 5 11 29 47
Meitenes 2012 3 2 13 41 41
2014 2 4 12 30 51
Kopā 2012 3 3 10 36 47
2014 5 5 12 29 49
Page 29
29
Skolēnu viedoklis par marihuānas un hašiša bīstamību
Vērtējot marihuānas un hašiša bīstamību, vairākums aptaujāto jauniešu kopumā piekrīt, ka lietot
marihuānu un hašišu ir bīstami kaut vai vienu reizi (attiecīgi 64% un 69%). Tomēr jāvērš uzmanība uz to,
ka nedaudz vairāk kā ceturtā daļa jauniešu (27%) nepiekrīt, ka lietot marihuānu kaut vai vienu reizi būtu
bīstami - šādi domājošo 9.-10.klašu skolēnu skaits salīdzinājumā ar 2012.gada pētījumu ir pieaudzis par
12 procentpunktiem. (2012.gadā – 15%).
48% aptaujāto jauniešu piekrita viedoklim, ka hašišs ir bīstamāks nekā marihuāna, 34%
aptaujāto par bīstamāku uzskata marihuānu, savukārt 47% respondentu skatījumā abas vielas ir vienlīdz
bīstamas.
43%
47%
29%
34%
44%
48%
65%
64%
69%
69%
12%
14%
19%
20%
6%
8%
15%
27%
15%
14%
44%
40%
52%
46%
50%
44%
16%
9%
16%
17%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
Hašiš
s u
n
mari
hu
ān
a ir
vie
nlīd
z b
īsta
mi
Mari
hu
ān
a ir
b
īsta
māka n
ekā
hašiš
s
Hašiš
s ir
bīs
tam
āks n
ekā
mari
hu
ān
a
Tas ir
bīs
tam
i lieto
t m
ari
hu
ān
u
kau
t vai
vie
nu
re
izi
Tas ir
b
īsta
mi
lieto
t h
ašiš
u
kau
t vai
vie
nu
reiz
i
Skolēnu viedoklis par marihuānas un hašiša bīstamību
Pilnīgi + drīzāk piekrīt Pilnīgi + drīzāk nepiekrīt Nezin
Page 30
30
3. PERSONĪBAS RAKSTUROJUMS UN PAŠVĒRTĒJUMS
3.1. Jauniešu apmierinātība ar sevi un savu dzīvi
Salīdzinoši liela aptaujas daļa ir veltīta jautājumiem, kas saistīti ar jauniešu apmierinātību ar sevi
un savu dzīvi; saskarsmi ar stresa situācijām, vardarbību un sociālām deviācijām; kā arī priekšstatiem par
morāles un uzvedības normām. Visi minētie faktori zināmās savstarpējās kombinācijās var darboties kā
motivatori atkarību izraisošu vielu pamēģināšanā un lietošanā.
Runājot par pašnovērtējumu, 2014.gadā aptaujāto jauniešu atbildēs kopumā vērojama
salīdzinoši kritiskāka attieksme salīdzinājumā ar to, kāda tika pausta 2012.gadā veiktā pētījuma ietvaros.
Ja 2012.gadā 82% aptaujāto jauniešu pauda apmierinātību ar sevi, tad šī gada aptaujā apgalvojumam
„Kopumā esmu apmierināts/a ar sevi” piekrīt 76% respondentu. Nedaudz ir samazinājies (no 82%
2012.gadā uz 78% 2014.gadā) arī to jauniešu skaits, kas apgalvo, ka viņiem ir pozitīva attieksme pret
sevi. Ja 2012.gadā 88% jauniešu uzskatīja sevi par līdzvērtīgiem ar citiem un 89% uzskatīja, ka viņiem ir
daudz labu īpašību, tad 2014.gadā tādu jauniešu ir 83%.
Page 31
31
Aplūkojot atbilžu sadalījumu izteikumiem par izteikti kritiskām pašvērtējuma izpausmēm, ir
secināms, ka jauniešu paškritikas līmenis salīdzinoši ar 2012.gadu nav būtiski mainījies. Ir novērojams
neliels depresīva noskaņojuma pieaugums – salīdzinoši būtiskākās izmaiņas notikušas izteikuma „visumā
sliecos domāt, ka esmu neveiksminieks/ce” vērtējumam, kam piekritēju skaits no 17% (2012.gada
aptaujā) pieaudzis līdz 24% šī gada aptaujas ietvaros.
Lai arī 2014.gada rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo
aptaujas posmu, tomēr aplūkojot datus ilgstošākā periodā, uzmanību piesaista negatīvo vērtējumu
vispārēja pieauguma tendence, kas liek secināt, ka skepticisma pieaugumam 2012.gada aptaujā nebija
gadījuma raksturs. Tā piemēram, ja 2012.gadā to jauniešu īpatsvars, kuri uzskatīja, ka viņiem „nav ar ko
lepoties”; kā arī tie, kuri domā, ka "nav pārāk labi cilvēki”, gan tie, kuri jūtas „nekam nederīgi” un
„gribētu sevi vairāk cienīt”, bija palielinājies vidēji par 10% salīdzinājumā ar 2010.gadu, tad 2014.gada
aptaujā iegūtie rezultāti nevienā no pašvērtējuma izteikumiem nav uzlabojušies, bet tikai apstiprinājuši
2012.gadā uzrādīto kritumu, kas signalizē par zināmu depresīvas attieksmes izplatību jauniešu vidū, kas
savukārt var kalpot par atkarību izraisošu vielu lietošanas pieauguma faktoru.
Page 32
32
Tradicionāli meiteņu viedoklim raksturīga lielāka paškritika un neapmierinātība ar sevi nekā
zēniem – ja 85% zēnu ir pozitīva attieksme pret sevi, tad meiteņu vidū tādu ir 72%; ja 84% zēnu ar sevi ir
apmierināti, tad meiteņu vidū līdzīgi sevi vērtē 70%; ja 26% zēnu dažreiz jūtas „nekam nederīgi”, kamēr
meiteņu vidū tādu ir 36%; ja „sevi vairāk cienīt” gribētu 60% zēnu, tad meiteņu auditorijā savu
pašvērtējumu celt gribētu 72% aptaujas dalībnieču. Lai arī pārējos izteikumos dažādu dzimumu
auditorijās vērojamās viedokļu atšķirības nepārsniedz 8%, tomēr visos gadījumos meitenes pauž
salīdzinoši kritiskākas atbildes nekā zēni.
Analizējot izteikumus, kas ir saistīti ar jauniešu vērtējumu par savu ķermeni un ārējo izskatu, kā
arī apmierinātību ar savu dzīvi kopumā, situācija salīdzinājumā ar iepriekšējiem aptauju posmiem (2010.
un 2012. gadiem) nav būtiski mainījusies. Vairāk nekā 80% visu aptaujāto jauniešu atzīst, ka ir laimīgi,
jūtas fiziski stipri un veseli, un ir apmierināti ar savu dzīvi.
Salīdzinoši zemāk jaunieši vērtē apmierinātību ar savu ārējo izskatu. Nedaudz vairāk kā trešdaļa
(39%) aptaujas dalībnieku domā, ka ir neglīti/ nepievilcīgi, un apmēram tik pat daudzi (38%) ir
neapmierināti ar savu ķermeni (būtiski piebilst, ka te runa pamatā ir par esošo situāciju, jo izvērtējot
nākotnes perspektīvas, pesimistisko viedokļu īpatsvars sarūk līdz 17%).
Page 33
33
Atbilstoši fiziskās attīstības atšķirībām attiecīgajā vecuma posmā un sabiedrībā valdošajiem
stereotipiem par ārējās pievilcības, kā sievietes dzīves „veiksmes stāsta” vienu no pamat faktoriem, ar
ārējo izskatu saistītiem pašvērtējuma elementiem meiteņu auditorijā tiek izvirzītas krietni augstākas
prasības nekā zēnu vidū, kā rezultātā meiteņu salīdzinoši kritiskais pašnovērtējums (48% meiteņu
uzskata sevi par neglītām un nepievilcīgām, kamēr zēnu auditorijā šāds viedoklis tiek pausts 27%
gadījumu) nav pārsteidzošs.
Tradicionāli meitenes ir kritiskākas nekā zēni arī runājot par fiziskās veselības pašvērtējumu un
apmierinātību ar savu dzīvi kopumā, ko, iespējams, lielā mērā ietekmē jau pieminētais ārējā izskata
faktors, kas, savukārt, tik tiešā veidā neietekmē laimes izjūtas, tāpēc te dažādu dzimumu auditorijās jau
vairs nav novērojamas tik būtiskas viedokļu atšķirības.
Page 34
34
3.2. Jauniešu emocionālais stāvoklis
Jautājumos par jauniešu emocionālo stāvokli 2014.gada aptaujas vilnī iegūtie rezultāti būtiski
neatšķiras no abu iepriekšējo aptauju (2010.gada un 2012.gada) atbilžu sadalījuma. Katrs ceturtais
jaunietis bija atzīmējis, ka pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutis skumjas/ intereses trūkumu kaut ko
darīt. 18% aptaujas dalībnieku pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutuši nervozitāti un grūtības aizmigt,
bet 17% - saspringumu. Salīdzinoši visretāk atzīmētais psiholoģiskā diskomforta stāvoklis ir domas par
pašnāvību – bieži to izjutuši 4% aptaujāto.
Page 36
36
Iepriekšējā lappusē izvietotais attēls demonstrē to, ka meitenes salīdzinoši saasinātāk nekā zēni
uztver un izjūt psiholoģisku diskomfortu – katra trešā meitene pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutusi
skumjas, interesi kaut ko darīt; katra ceturtā – nervozitāti, bet katra piektā – saspringumu, miega
traucējumus, nospiestību un sakāpinātu emocionālu uzbudināmību, kas izpaudās kā vēlme raudāt
(zēniem populārākā atbilde bija intereses trūkums kaut ko darīt, ko kā bieži izjustu parādību pēdējās
nedēļas laikā bija atzīmējuši 15% šīs auditorijas pārstāvju).
Jāpiebilst, ka, lai arī aptauju rezultātu atšķirību skaitliskās vērtības pagaidām neļauj runāt par
statistiski būtiskām atšķirībām, tomēr kopumā tās liecina par pieaugošu tendenci jauniešu saskarei ar
psiholoģiskā un fiziskā diskomforta situācijām.
Garastāvokļa maiņu un nenosvērtības rādītāji no aptaujas uz aptauju ir svārstīgi un neuzrāda
konkrētas likumsakarības, tomēr kopumā pēdējo gadu laikā tiem ir vērojama tendence pieaugt.
Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā 2006. -2014.gada pētījumos, %
Gads
2014 2012 2010 2008 2006
Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt
Gandrīz nekad 13 11 20 17 14
Reti 31 32 32 33 34
Dažreiz 36 38 32 33 33
Bieži 20 19 15 18 19
Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt
Gandrīz nekad 46 46 52 48 45
Reti 29 27 27 28 28
Dažreiz 17 19 15 17 20
Bieži 8 8 6 8 8
Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas
Gandrīz nekad 61 59 65 64 56
Reti 20 22 20 19 23
Dažreiz 12 11 10 11 14
Bieži 7 8 5 6 8
Es ar kādu strīdējos
Gandrīz nekad 17 16 18 18 17
Reti 35 34 36 34 32
Dažreiz 31 32 32 32 31
Bieži 17 18 14 16 20
Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu
Gandrīz nekad 52 46 50 48 47
Reti 25 27 28 27 26
Dažreiz 14 17 16 17 18
Bieži 9 10 7 8 10
Page 37
37
Salīdzinot dažādās dzimumu auditorijās iegūtos rezultātus, jāatzīmē, ka meitenes biežāk kā zēni
ir atzinušas, ka saskaras ar garastāvokļa maiņām un nenosvērtību, kas ir izpaudusies emociju izlādē vai
pat agresijā – katra ceturtā respondente atzinusi, ka pēdējās nedēļas laikā viņu bieži varēja viegli
aizkaitināt vai satraukt, bet katra piektā aptaujas dalībniece atzīmējusi, ka garastāvokļa maiņas bieži
izpaudušās strīdos. Zēni abos gadījumos izvēlējušies rezervētākas atbildes – nedaudz vairāk kā 10% puišu
atzinušies, ka viņi bieži ir bijuši viegli aizkaitināmi (13%) un ir bieži strīdējušies ar kādu (14%).
19%
7%
51%
41%
60%
61%
20%
15%
55%
49%
37%
26%
29%
29%
22%
19%
37%
34%
27%
23%
31%
42%
14%
19%
12%
11%
29%
32%
11%
16%
13%
25%
6%
11%
6%
9%
14%
19%
7%
12%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
zēni
meitenes
zēni
meitenes
zēni
meitenes
zēni
meitenes
zēni
meitenes
Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā
Gandrīz nekad Reti Dažreiz Bieži
Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu
Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas
Es ar kādu strīdējos
Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt
Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt
Page 38
38
Zināmas atšķirības ir vērojamas aptaujas dalībnieku grupās pēc tautības faktora – citu tautību
respondenti salīdzinoši biežāk atzīmējuši, ka pēdējās nedēļas laikā ir saskārušies ar krasām garastāvokļa
maiņām, kas izpaudušās kā strīdi ar apkārtējiem (24% atzīmējuši atbildi „bieži” un 35% - „dažreiz”;
latviešu grupā attiecīgi – 10% un 27%), kā arī salīdzinoši biežāk bija saskārušies ar situācijām, kad
emocijas bija grūti kontrolēt un apvaldīt (11% - „bieži” un 20% - „dažreiz”; latviešu grupā attiecīgi – 6%
un 15%) un gribējās lauzt vai bojāt apkārtējās lietas (9% - „bieži” un 14% - „dažreiz”; latviešu grupā
attiecīgi – 6% un 9%).
12%
14%
48%
43%
65%
56%
21%
14%
54%
50%
31%
30%
31%
26%
19%
21%
42%
27%
26%
23%
37%
34%
15%
20%
10%
14%
27%
35%
12%
16%
20%
22%
6%
11%
6%
9%
10%
24%
8%
11%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
latvieši
cittautieši
latvieši
cittautieši
latvieši
cittautieši
latvieši
cittautieši
latvieši
cittautieši
Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā
Gandrīz nekad Reti Dažreiz Bieži
Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu
Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas
Es ar kādu strīdējos
Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt
Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt
Page 39
39
3.3. Jauniešu attieksme pret noteikumu ievērošanu
Pētījuma rezultāti atspoguļo, ka liela daļa jauniešu kādās noteiktās situācijās ir gatavi pārkāpt
kādas sabiedrības normas vai to atbalstīt, kas liecina par jauniešu uzņēmību, individuālismu un
patstāvīgu domāšanu, taču no otras puses, tas arī paaugstina atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas
iespējamību, jo sabiedrības normas nav pietiekoši spēcīga barjera, kas spētu no tā atturēt.
Vairākums aptaujāto jauniešu piekrita apgalvojumiem „dažreiz ir nepieciešams pārkāpt
noteikumus, lai gūtu panākumus” (piekrita 72%) un „noteikumu ievērošana negarantē panākumus”
(62%). Biežāk tika piekrists arī apgalvojumiem „es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot”
(piekrita 48%, nepiekrita 33%) un „patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu” (piekrita 43%,
nepiekrita 20%). Domas dalījās par apgalvojumu „var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet
atbilstoši” – 35% jauniešu tam piekrita, savukārt 36% - neatbalstīja. Visiem minētajiem apgalvojumiem
nedaudz biežāk piekrita zēni.
2014.gada pētījumu rezultāti būtiski neatšķiras no iepriekš veikto pētījumu rezultātiem.
35%
43%
48%
62%
63%
68%
70%
72%
36%
20%
33%
14%
13%
11%
13%
13%
29%
37%
19%
24%
23%
20%
17%
14%
0% 25% 50% 75% 100%
Var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši
Patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu
noteikumu
Es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot
Noteikumu ievērošana negarantē
panākumus
Ir grūti kaut kam ticēt, jo viss mainās
Patiesībā neviens nezina, kas dzīvē no viņa tiek sagaidīts
Dažreiz ir nepieciešams
pārkāpt …
Neviens nevar būt dzīvē par kaut ko
drošs
Attieksme pret noteikumu ievērošanuCik lielā mērā Tu piekrīti vai nepiekrīti sekojošiem apgalvojumiem?
Pilnīgi + drīzāk piekrīt Pilnīgi + drīzāk nepiekrīt Nezin
Page 40
40
Attieksme pret apgalvojumiem par noteikumu ievērošanu 2008. – 2014.gada pētījumos, %
Pilnīgi piekrītu
Drīzāk piekrītu
Es nezinu
Drīzāk nepiekrītu
Pilnīgi nepiekrītu
Jebkurš var pārkāpt noteikumus, ja šķiet, ka tie uz viņu neattiecas*/ Var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši**
2008 - - - - -
2010 12 17 24 24 22
2012 12 27 29 23 9
2014 11 24 29 24 12
Es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot
2008 13 35 17 27 9
2010 13 31 18 25 13
2012 16 36 18 22 8
2014 15 33 19 23 9
Patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu
2008 14 35 31 16 5
2010 14 31 35 13 7
2012 13 33 37 12 5
2014 13 29 37 14 6
Ir grūti kaut kam ticēt, jo viss mainās
2008 19 45 22 12 2
2010 21 44 22 9 3
2012 21 45 22 10 2
2014 19 44 23 10 3
Patiesībā neviens nezina, kas dzīvē no viņa tiek sagaidīts
2008 27 42 18 11 2
2010 27 40 20 10 3
2012 28 42 18 9 3
2014 28 40 20 8 3
Neviens nevar būt dzīvē par kaut ko drošs
2008 31 39 14 13 4
2010 35 37 14 10 3
2012 32 40 14 10 4
2014 34 39 14 10 4
Dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus, lai gūtu panākumus
2008 32 42 14 9 3
2010 32 40 15 9 4
2012 31 41 15 9 4
2014 32 39 17 9 4
Noteikumu ievērošana negarantē panākumus
2008 30 33 21 12 4
2010 29 31 24 11 5
2012 32 32 22 10 4
2014 32 30 24 10 5
* Formulējums 2010.gada anketā. ** Formulējums 2012.g. un 2014.g. anketās.
Page 41
41
3.4. Satraucošu pārdzīvojumu pieredze
Daudzi jaunieši savā dzīves pieredzē ir saskārušies ar dažādiem satraucošiem un traumatiskiem
pārdzīvojumiem, kuri var paaugstināt iespējamību pamēģināt un lietot atkarību izraisošas vielas.
Nozīmīgai aptaujāto jauniešu daļai dzīves laikā ir bijusi sekojošu pārdzīvojumu pieredze:
Nopietns strīds ar vecākiem (dzīves laikā pieredzējuši 52% respondentu);
Nopietns nelaimes gadījums (38%);
Atšķirtība no drauga/draudzenes (36%);
Bija smaga vecāku strīda liecinieks/-ce (32%);
Attiecību pārtraukšana ar savu meiteni/ puisi (32%);
Smaga slimība (30%);
Vecāku šķiršanās (24%);
Draugi atraidīja (atstūma) (24%);
Bija psiholoģiskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds
pieaugušais (16%);
Tēvs vai māte zaudēja darbu (13%).
2014.gada pētījumu rezultāti būtiski neatšķiras no iepriekš veikto pētījumu rezultātiem.
Satraucošu pārdzīvojumu pieredze 2010., 2012., 2014.gada pētījumos, %
Gads Pēdējo 30 dienu laikā
Pēdējo 12 mēnešu laikā
Pirms vairāk nekā 12 mēnešiem
Nav piedzīvojis
Nopietns nelaimes gadījums 2010 5 9 22 63
2012 6 12 20 62
2014 5 12 20 62
Smaga slimība 2010 5 9 17 70
2012 5 9 17 69
2014 4 9 16 71
Vecāku šķiršanās 2010 2 3 24 71
2012 1 3 21 75
2014 1 3 20 76
Nopietns strīds ar vecākiem 2010 18 18 14 50
2012 18 18 16 49
2014 17 18 17 49
Biju smaga vecāku strīda liecinieks/-ce
2010 7 11 15 66
2012 7 10 15 68
2014 6 10 15 68
Biju fiziskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais
2010 1 3 5 91
2012 1 3 5 91
2014 1 2 5 92
Page 42
42
Tiku iesaistīts fiziskā vardarbībā savās mājās, kurā piedalījās arī kāds pieaugušais
2010 2 3 3 92
2012 3 5 6 86
2014 1 2 3 94
Vecāka vai brāļa/māsas nāve 2010 1 2 6 91
2012 0 1 4 94
2014 0 1 4 95
Drauga nāve 2010 2 4 8 86
2012 1 3 5 91
2014 1 2 4 92
Attiecību pārtraukšana ar savu meiteni/ puisi
2010 11 19 10 61
2012 10 16 10 64
2014 8 14 10 68
Draugi mani atraidīja (atstūma)
2010 4 5 8 82
2012 4 6 11 79
2014 5 6 12 76
Atšķirtība no drauga/draudzenes
2010 11 14 10 64
2012 11 14 12 63
2014 10 13 13 64
Saņēmu ārkārtīgi sliktas atzīmes
2010 35 14 12 39
2012 30 14 12 44
2014 31 16 12 42
Tēvs vai māte zaudēja darbu 2010 2 9 10 79
2012 2 4 9 85
2014 1 4 8 87
Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos (biju upuris)
2010 1 1 1 97
2012 1 1 1 97
2014 1,0 0,7 1,3 97
Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais ģimenes loceklis
2010 1 2 3 94
2012 0 0 0 99
2014 0,4 0,4 0,6 99
Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais, kas nav ģimenes loceklis
2010 0 1 1 97
2012 0 0 1 99
2014 0,6 0,7 0,8 98
Page 43
43
0,4%
0,6%
1,0%
0,5%
1,2%
1,4%
1,2%
1,3%
4%
3%
5%
1%
4%
8%
6%
10%
5%
17%
31%
0,4%
0,6%
0,7%
0,7%
1,3%
2%
2%
2%
4%
5%
5%
6%
3%
9%
14%
10%
13%
12%
18%
16%
0,6%
0,7%
0,8%
1,3%
4%
3%
4%
5%
8%
7%
8%
12%
20%
16%
10%
15%
13%
20%
17%
12%
1,5%
1,7%
2%
3%
5%
6%
8%
8%
13%
15%
16%
24%
24%
30%
32%
32%
36%
38%
52%
59%
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70%
Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais
ģimenes loceklis
Tiku izslēgts/a no skolas
Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais, kas
nav ģimenes loceklis
Piedzīvoju seksuālu uzmākšanos (biju upuris)
Vecāka vai brāļa/māsas nāve
Tiku iesaistīts fiziskā vardarbībā savās mājās, kurā piedalījās arī kāds
pieaugušais
Drauga nāve
Biju fiziskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds
pieaugušais
Tēvs vai māte zaudēja darbu
Tiku izraidīts/a no klases vai aizsūtīts/a uz direktora kabinetu
Biju psiholoģiskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija
iesaistīts kāds pieaugušais
Draugi mani atraidīja (atstūma)
Vecāku šķiršanās
Smaga slimība
Attiecību pārtraukšana ar savu meiteni/ puisi
Biju smaga vecāku strīda liecinieks/-ce
Atšķirtība no drauga/draudzenes
Nopietns nelaimes gadījums
Nopietns strīds ar vecākiem
Saņēmu ārkārtīgi sliktas atzīmes
Satraucošu pārdzīvojumu pieredzeVai esi pieredzējis kādu no šiem notikumiem?
Jā, pēdējo 30 dienu laikā
Jā, pēdējo 12 mēnešu laikā
Jā, vairāk nekā pirms 12 mēnešiem
Page 44
44
Pētījuma dalībniekiem tika uzdots atsevišķs jautājumu bloks par pašnāvību pieredzi un domām
par to. Iegūtie rezultāti liecina, ka 27% aptaujāto jauniešu ir domājuši par pašnāvību (biežāk meitenes –
34%, retāk puiši – 18%) un 13% ir nopietni apsvēruši iespēju izdarīt pašnāvību (biežāk meitenes – 17%,
retāk zēni – 10%). 17% jauniešu ir kādam stāstījuši par savām domām par pašnāvības izdarīšanu (biežāk
meitenes – 22%, retāk zēni – 12%), savukārt 7% respondentu apgalvoja, ka ir mēģinājuši izdarīt
pašnāvību (biežāk meitenes – 8%, retāk zēni – 6%), no kuriem 5% jauniešu to esot mēģinājuši izdarīt šajā
mācību gadā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem, šogad nedaudz ir pieaudzis (+2%) to jauniešu
īpatsvars, kuri ir nopietni apsvēruši iespēju izdarīt pašnāvību, kuri ir par to stāstījuši kādam un kuri ir arī
mēģinājuši izdarīt pašnāvību.
2006.gada – 2014.gada pētījumu rezultātu dinamiku ilustrē grafiks nākamajā lapā.
Page 45
45
5%
9%
9%
17%
18%
21%
19%
31%
32%
45%
3%
6%
7%
13%
12%
17%
16%
26%
24%
38%
0%
6%
5%
11%
10%
15%
16%
23%
25%
37%
2%
5%
5%
11%
11%
14%
15%
23%
27%
38%
5%
6%
7%
13%
13%
16%
17%
24%
27%
42%
0% 20% 40% 60% 80%
Ir mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību šinī mācību gadā
Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir izdarījis
pašnāvību
Ir kādreiz mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību
Kāds no paziņām ir izdarījis pašnāvību
Ir nopietni apsvēris/–usi iespēju izdarīt pašnāvību
Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir mēģinājis
izdarīt pašnāvību
Ir kādam stāstījis/–usi, ka domā par pašnāvības
izdarīšanu
Kāds no paziņām ir mēģinājis izdarīt pašnāvību
Pats/–i ir domājis/–usi par pašnāvību
Kāds ir teicis, ka ir domājis/–usi par pašnāvību
Saskaršanās ar pašnāvību un domas par to
2014
2012
2010
2008
2006
Page 46
46
3.5. Brīvā laika pavadīšana
Pārliecinoši visbiežāk aptaujātie jaunieši brīvo laiku pavada kopā ar draugiem (bez pieaugušo
klātbūtnes). Vismaz reizi nedēļā brīvo laiku tā pavada vairāk nekā divas trešdaļas (70%) jauniešu, vismaz
4 reizes nedēļā – gandrīz puse (47%) aptaujāto. Nākamās vietas iecienītāko brīvā laika pavadīšanas
iespēju sarakstā ieņem:
Kino apmeklējumi/ video skatīšanās (vismaz reizi nedēļā to dara 39% jauniešu);
Kafejnīcu apmeklējumi (vismaz reizi nedēļā to dara 37% respondentu; biežāk meitenes -
42%, retāk zēni – 32%);
Sporta pasākumu apmeklējumi (vismaz reizi nedēļā to dara 31% jauniešu; biežāk zēni -
38%, retāk meitenes – 25%);
Klīst apkārt un ieskatīties veikalos (vismaz reizi nedēļā to dara 26% jauniešu; biežāk
meitenes - 30%, retāk zēni – 21%);
Vakaros vai brīvdienās pavadīt laiku pilsētas centrā (vismaz reizi nedēļā to dara 24%
jauniešu; biežāk meitenes - 28%, retāk zēni – 19%);
Pavadīt laiku tirdzniecības centrā vai tā tuvumā (vismaz reizi nedēļā to dara 23%
jauniešu; biežāk meitenes - 28%, retāk zēni – 18%);
Iet uz ātrās ēdināšanas restorānu (vismaz reizi nedēļā to dara 18% jauniešu);
Iet uz viesībām/ ”tusiņu” (vismaz reizi nedēļā to dara 14% jauniešu).
Pētījumā iegūtos rezultātus ilustrē grafiks nākamajā lapā.
Page 47
47
2%
2%
2%
2%
2%
3%
4%
4%
5%
7%
8%
9%
15%
15%
22%
47%
2%
2%
2%
2%
3%
3%
5%
10%
13%
16%
16%
17%
16%
22%
17%
23%
7%
12%
11%
10%
11%
12%
9%
26%
27%
28%
25%
25%
20%
28%
30%
15%
21%
35%
37%
35%
29%
28%
19%
32%
29%
26%
24%
23%
23%
20%
23%
9%
69%
49%
48%
50%
54%
54%
63%
29%
26%
23%
27%
26%
25%
14%
8%
6%
0% 25% 50% 75% 100%
Apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus
Apmeklēju teātri
Apmeklēju muzejus vai mākslas galerijas
Apmeklēju cita veida mūzikas koncertus
Apmeklēju vietas, kur mūziķi spēlē dzīvu mūziku
Apmeklēju bibliotēku
Apmeklēju baseinu pēc mācībām
Eju uz viesībām/”tusiņu”
Eju uz ātrās ēdināšanas restorānu
Pavadu laiku tirdzniecības centrā vai tā tuvumā
Vakaros vai brīvdienās pavadu laiku pilsētas centrā
Klīstu apkārt un ieskatos veikalos
Apmeklēju sporta pasākumus
Eju uz kafejnīcu
Eju uz kino/skatos video
Pavadu laiku ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes
Brīvā laika pavadīšanas veidiCik bieži Tu rīkojies šādi?
4 un vairāk reizes nedēļā 1-3 reizes nedēļā 1-3 reizes mēnesī
Retāk nekā reizi mēnesī Gandrīz nekad
Page 48
48
2012.gada un 2014.gada rezultātu salīdzinājums liecina, ka jauniešu brīvā laika pavadīšanas
prioritātes nav mainījušās. Nedaudz sarucis to jauniešu skaits, kuriem patīk klīst apkārt, ieskatoties
veikalos, pavadīt laiku pilsētas centrā, tirdzniecības centros vai to tuvumā, apmeklēt ātrās ēdināšanas
restorānus, kā arī apmeklēt „tusiņus.
4%
3%
4%
5%
5%
5%
9%
20%
21%
27%
27%
32%
31%
38%
39%
77%
3%
4%
4%
5%
5%
6%
9%
14%
18%
23%
24%
26%
31%
37%
39%
70%
0% 20% 40% 60% 80%
Apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus
Apmeklēju teātri
Apmeklēju muzejus vai mākslas galerijas
Apmeklēju cita veida mūzikas koncertus
Apmeklēju vietas, kur mūziķi spēlē dzīvu mūziku
Apmeklēju bibliotēku
Apmeklēju baseinu pēc mācībām
Eju uz viesībām/”tusiņu”
Eju uz ātrās ēdināšanas restorānu
Pavadu laiku tirdzniecības centrā vai tā tuvumā
Vakaros vai brīvdienās pavadu laiku pilsētas centrā
Klīstu apkārt un ieskatos veikalos
Apmeklēju sporta pasākumus
Eju uz kafejnīcu
Eju uz kino/skatos video
Pavadu laiku ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes
Brīvā laika pavadīšanas veidiVismaz reizi nedēļā ...
2014
2012
Page 49
49
Atsevišķi aptaujas jautājumi tika veltīti arī sporta un citām fiziskām aktivitātēm. Līdzīgi kā
2012.gadā arī šogad vairākums (62%) aptaujāto jauniešu apgalvoja, ka ar sportu un citām fiziskām
aktivitātēm viņi nodarbojas vismaz 3 reizes nedēļā.
22%
23%
18%
17%
21%
22%
22%
21%
9%
8%
8%
9%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2014
Vai Tu nodarbojies ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm?
Gandrīz katru dienu 4-6 reizes nedēļā 3 reizes nedēļā
Divreiz nedēļā Vienreiz nedēļā Gandrīz nekad
Pētījuma rezultāti liecina, ka ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm biežāk nodarbojas zēni. Ar
pietiekamu fizisko aktivitāšu skaitu nedēļā (4 – 6 reizes nedēļa vai gandrīz katru dienu) nodarbojas puse
no aptaujātajiem zēniem (50%), bet tikai trešā daļa meiteņu (32%).
17%
30%
15%
20%
23%
22%
27%
14%
10%
6%
8%
9%
0% 25% 50% 75% 100%
Meitenes
Zēni
Vai Tu nodarbojies ar sportu vai citām fiziskām aktivitātēm?
Gandrīz katru dienu 4-6 reizes nedēļā 3 reizes nedēļā
Divreiz nedēļā Vienreiz nedēļā Gandrīz nekad
Page 50
50
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:
47% jauniešu vismaz 3 reizes nedēļā noslogo sevi tā, ka sasvīst vai jūtas fiziski nokausēti.
Gandrīz nekad tā sevi nenoslogo 23% aptaujas dalībnieku;
39% jauniešu vismaz 3 reizes nedēļā apmeklē treniņus (vai piedalās sacensībās) sporta
klubā/komandā. Gandrīz nekad tā sevi nenodarbina 39% respondentu;
38% jauniešu vismaz 3 reizes nedēļā nodarbojas ar sportu ārpus skolas vai sporta
kluba/komandas. Gandrīz nekad tā sevi nenodarbina 32% jauniešu;
33% jauniešu vismaz 3 reizes nedēļā piedalās sporta treniņos vai fiziskās nodarbībās
skolā, izņemot obligātās sporta stundas. Gandrīz nekad tā sevi nenodarbina 38%
respondentu.
13%
15%
15%
16%
8%
9%
11%
13%
12%
14%
14%
18%
16%
15%
12%
15%
12%
15%
10%
16%
38%
32%
39%
23%
0% 25% 50% 75% 100%
Piedalās sporta treniņos vai fiziskās nodarbībās skolā, izņemot obligātās
sporta stundas
Nodarbojas ar sportu ārpus skolas vai sporta
kluba/komandas
Apmeklē treniņus (vai piedalās sacensībās)
sporta klubā/komandā
Noslogo sevi tā, ka sasvīst vai jūtas fiziski
nokausēts
Nodarbošanās ar sportu un citām fiziskām aktivitātēm
Gandrīz katru dienu 4-6 reizes nedēļā 3 reizes nedēļā
Divreiz nedēļā Vienreiz nedēļā Gandrīz nekad
Page 51
51
Paaugstināts risks uzsākt dažādu atkarības vielu lietošanu un deviantu uzvedību ir tiem
jauniešiem, kuri vakarus pavada ārpus mājas. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem:
56% aptaujāto jauniešu pēdējās nedēļas laikā vismaz reizi atgriezušies mājās pēc
desmitiem vakarā (biežāk tie ir zēni, retāk meitenes);
20% aptaujāto jauniešu pēdējās nedēļas laikā vismaz reizi atgriezušies mājās pēc
pusnakts (biežāk tie ir zēni, retāk meitenes);
2014.gadā pētījumu rezultātos nedaudz sarucis to respondentu īpatsvars, kuri vakarus
pavada ārpus mājas.
7%
10%11%
12%13%
15%
9%
23%
6%
9%
12%
14%
11%
14%
8%
25%
0%
10%
20%
30%
Nekad Vienreiz Divreiz 3 reizes 4 reizes 5 reizes 6 reizes 7 reizes
Atrašanās ārpus mājas vēlu vakarā pēdējās nedēļas laikā (%)
Visu vakaru bija mājās
2012 2014
Page 52
52
41%
21%
17%
9%
4%3%
1%
4%
44%
22%
15%
8%
4%3%
1%3%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
Nekad Vienreiz Divreiz 3 reizes 4 reizes 5 reizes 6 reizes 7 reizes
Atrašanās ārpus mājas vēlu vakarā pēdējās nedēļas laikā (%)
Bija ārpus mājas un atgriezās mājās pēc desmitiem vakarā
2012 2014
76%
12%
6%2% 1% 0,5% 0,5% 2%
80%
11%
4%1,3% 0,9% 0,4% 0,3% 1,6%
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Nekad Vienreiz Divreiz 3 reizes 4 reizes 5 reizes 6 reizes 7 reizes
Atrašanās ārpus mājas vēlu vakarā pēdējās nedēļas laikā (%)
Bija ārpus mājas un atgriezās pēc pusnakts
2012 2014
Page 53
53
3.6. Devianta uzvedība un vardarbība jauniešu vidū
Noziedzīgas darbības aptaujātie jaunieši ir veikuši salīdzinoši maz, un kopumā šīm darbībām ir
tendence samazināties. Visbiežāk sastopamā noziedzīgā darbība ir bijis vandālisms – nepiederošu lietu
sabojāšana un demolēšana, kurā iesaistījušies 10% jauniešu (12% zēnu un 8% meiteņu). Nopietnus
likumpārkāpumus (kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes, pielietoja fizisku spēku, lai
nozagtu/nolaupītu, ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu) ir veikuši 1-2% aptaujāto jauniešu.
Noziedzīga darbība pēdējo 12 mēnešu laikā 2006.- 2014.gada pētījumos, %
Nekad Vienreiz 2–5 reizes 6 vai vairāk reizes
Kaut ko nozaga, kas maksāja mazāk nekā 3 kino biļetes *
2014 96 2,9 1,0 0,5
2012 95 3 1 1
2010 92 5 2 1
2008 91 6 2 1
2006 90 6 2 2
Kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes *
2014 98 1,1 0,6 0,4
2012 98 1 <1 <1
2010 97 2 1 <1
2008 96 1 <1 <1
2006 94 2 2 2
Pielietoja fizisku spēku, lai nozagtu/nolaupītu
2014 99 0,5 0,3 0,6
2012 99 <1 <1 <1
2010 98 2 <1 <1
2008 99 1 <1 <1
2006 96 2 1 1
Ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 2014 99 0,5 0,4 0,6
2012 99 <1 <1 <1
2010 100 <1 <1 <1
2008 99 1 <1 1
2006 97 1 1 1
Sabojāja vai demolēja lietas, kuras viņam nepiederēja
2014 90 6,8 2,1 0,7
2012 89 7 3 1
2010 88 9 3 1
2008 87 8 3 1
2006 86 8 3 2
Izdarīja citu noziedzīgu nodarījumu 2014 94 3,0 1,6 1,3
2012 94 3 1 2
2010 97 1 1 1
2008 95 2 1 2
2006 94 3 1 2
Piezīme: * 2010.gada aptaujā nozagtās lietas vērtības ekvivalents tika noteikts 5 LVL vērtībā.
Page 54
54
Salīdzinoši biežāk jauniešu vidū ir sastopama vardarbība. Nozīmīgs aptaujāto jauniešu skaits
(30% - 45%) pēdējo 12 mēnešu laikā ir veikuši tādas vardarbības izpausmes, kā iesišana ar dūri,
iepļaukāšana, iesperšana, notriekšana no kājām. Visas vardarbības izpausmes, izņemot iepļaukāšanu,
biežāk ir sastopamas zēnu vidū.
2012.gada un 2014.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums liecina par vardarbības izpausmju
mazināšanos 9. – 10.klašu skolēnu vidū.
Vardarbības izpausmes pēdējo 12 mēnešu laikā 2012. un 2014.gada pētījumos, %
Nekad Vienreiz 2-5 reizes
6-9 reizes
10 vai vairāk reizes
Iesita kādam ar dūri 2014 61 16 12 4 8
2012 56 17 13 5 9
Notrieca kādu no kājām 2014 69 16 8 2 4
2012 69 14 9 3 5
Iespēra kādam 2014 62 18 11 4 5
2012 59 19 11 4 7
Iebelza/iepļaukāja kādu 2014 56 19 12 4 8
2012 54 19 13 6 8
Sagrāba aiz kakla un turēja 2014 87 6 3 1 2
2012 86 7 4 1 2
Draudēja pielietot spēku 2014 81 8 5 2 4
2012 78 10 6 2 4
Piespieda kādu uz seksuālām attiecībām 2014 97 1,2 0,4 0,2 1,1
2012 97 1 <1 <1 <1
Piespieda kādu stāties dzimumsakaros 2014 97 1,0 0,4 0,2 1,1
2012 98 1 <1 <1 <1
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem fiziski vardarbīgi pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijuši 11% aptaujāto
jauniešu. 7% jauniešu ir bijuši fiziskas vardarbības upuri. Seksuālā vardarbībā atzinās 2% skolēnu, tik pat
liels ir to jauniešu skaits, kuri ir bijuši seksuālas vardarbības upuri. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,
statistiski nozīmīgas atšķirības atbildēs nav vērojamas.
Vardarbības pieredze pēdējo 12 mēnešu laikā 2012. un 2014.gada pētījumos, %
Nekad Vienreiz 2-5 reizes
6-9 reizes
10 vai vairāk reizes
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu esi bijis/usi fiziskas vardarbības upuris?
2014 93 4,7 1,6 0,4 0,6
2012 93 5 1 <1 <1
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu pats/i esi bijis/usi fiziski vardarbīgs/a?
2014 89 6,0 3,2 0,9 1,2
2012 86 8 4 1 1
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu esi bijis/usi seksuālas vardarbības upuris?
2014 98 0,7 0,5 0,1 0,4
2012 99 1 <1 <1 <1
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu esi bijis/usi seksuāli vardarbīgs/a?
2014 98 0,8 0,3 0,2 0,7
2012 99 1 <1 <1 <1
Page 55
55
3.7. Personības individuālo faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu
pamēģināšanu un lietošanu
Dažādu faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu ir aplūkota,
izmantojot šādus atkarības vielu lietošanas indikatorus:
1) Smēķēšana: smēķē katru dienu (ikdienas smēķētājs) vai nesmēķē ikdienā. Kopumā ikdienas
smēķētāji 9.-10.klašu skolēnu vidū ir 12% (2012.gadā - 20%).
2) Alkohola lietošana dzīves laikā: ir lietojis alkoholu 40 un vairāk reizes un ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm savas dzīves laikā. Saskaņā ar aptaujas datiem alkoholu 40 un vairāk reizes
savas dzīves laikā ir lietojuši 11% jauniešu (2012.gadā – 20%).
3) Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze): ir bijis piedzēries trīs un vairāk reizes savas
dzīves laikā vai nav bijis piedzēries vispār vai 1-2 reizes. Tādu jauniešu, kas ir bijuši piedzērušies
trīs un vairāk reizes savas dzīves laikā, šajā pētījumā ir 22% (2012.gadā – 35%).
4) Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze: ir pamēģinājis kādu no nelegālajām atkarības
vielām (marihuāna/ hašišs, amfetamīni, LSD, ekstazī, kokaīns, heroīns, halucinogēnās sēnes,
inhalanti) vai nav. Saskaņā ar aptaujas datiem šīs vielas ir pamēģinājuši 18% 9. un 10.klašu
skolēnu (2012.gadā – 22%).
Apmierinātība ar sevi
Indivīda pašvērtējums neuzrāda būtisku saistību ar atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un
lietošanu.
Tomēr zināma paškritikas klātbūtne rezultātos ir vērojama, īpaši tas attiecināms uz ikdienas
smēķētāju grupu, kuras pārstāvji salīdzinoši retāk atzīmējuši, ka viņiem ir pozitīva attieksme pret sevi un
apmierinātību ar sevi, nekā nesmēķētāju grupā, kā arī salīdzinoši biežāk pauduši viedokli, ka „uzskata
sevi par neveiksminiekiem”, „jūtas nekam nederīgi” un domā, ka „viņiem nav sevišķi daudz ar ko
lepoties”. Jaunieši, kas ir pamēģinājuši kādu no nelegālajām atkarības vielām, kā arī riskantie alkohola
lietotāji, nedaudz biežāk kā pārējie piekrīt izteikumiem „dažreiz domāju, ka es ne esmu pārāk labs
cilvēks” un „domāju, ka man nav sevišķi daudz ar ko lepoties”.
Page 56
56
Apgalvojumi par apmierinātību ar sevi/ pašvērtējumu.
Apstiprinošu atbilžu (apkopojot atbildes „ļoti atbilst” un „drīzāk atbilst”) sniegušo respondentu
īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis
Visumā sliecos domāt, ka esmu neveiksminieks/ce 23 31 24 25
Dažreiz domāju, ka es neesmu pārāk labs cilvēks 58 58 48 55
Dažreiz jūtos nekam nederīgs 30 44 31 33
Kopumā esmu apmierināts/a ar sevi 77 70 77 75
Man ir pozitīva attieksme pašam/ai pret sevi 79 72 78 78
Es domāju, ka man nav sevišķi daudz ar ko lepoties 36 47 36 43
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40
reizēm savas dzīves laikā
Ir lietojis alkoholu 40 un
vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Visumā sliecos domāt, ka esmu neveiksminieks/ce 24 25 23 26
Dažreiz domāju, ka es neesmu pārāk labs cilvēks 49 54 48 56
Dažreiz jūtos nekam nederīgs 31 32 30 36
Kopumā esmu apmierināts/a ar sevi 76 77 77 75
Man ir pozitīva attieksme pašam/ai pret sevi 78 79 79 76
Es domāju, ka man nav sevišķi daudz ar ko lepoties 36 44 36 42
Page 57
57
Apmierinātība ar savu izskatu un dzīvi
Runājot par ārējo izskatu, jāatzīmē, ka ikdienas smēķētāji nedaudz biežāk kā pārējo grupu
pārstāvji atzinuši, ka uzskata sevi par nepievilcīgiem.
Ikdienas smēķētāji arī salīdzinoši izteiktāk par citām grupām pauž neapmierinātību ar savu dzīvi.
Būtiskākās atšķirības vērojamas uzskatos par to, vai respondenti jūtas laimīgi – visu izdalīto riska grupu
(gan ikdienas smēķētāji, gan tie jaunieši, kuriem ir nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze, gan tie,
kuriem ir problēmas ar alkohola lietošanu) pārstāvji salīdzinoši retāk kā pārējie jaunieši atzīst sevi par
laimīgiem.
Apmierinātība ar savu ārējo izskatu un dzīvi.
Apstiprinošu atbilžu (apkopojot atbildes „ļoti atbilst” un „drīzāk atbilst”) sniegušo respondentu
īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis
Esmu apmierināts/a ar savu dzīvi 82 71 82 76
Esmu laimīgs/a 83 70 83 74
Es parasti domāju, ka esmu neglīts/a un nepievilcīgs/a 37 47 39 35
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40
reizēm savas dzīves laikā
Ir lietojis alkoholu 40 un
vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Esmu apmierināts/a ar savu dzīvi 81 77 82 75
Esmu laimīgs/a 82 76 84 74
Es parasti domāju, ka esmu neglīts/a un nepievilcīgs/a 38 37 38 38
Page 58
58
Izjusts garīgs vai fizisks diskomforts pēdējās nedēļas laikā
Salīdzinot rezultātu skaitliskās vērtības dažādu atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās, nevar
izdalīt statistiski nozīmīgas sakarības starp garīgu vai fizisku diskomfortu pēdējās nedēļas laikā un
atkarības vielu lietošanu, tomēr dažu diskomforta veidu sastopamības biežums liek pievērst sev
uzmanību – skumjas, intereses zudums, emocionāla nospiestība un ēstgribas trūkums ir problēmas,
kuras biežāk kā citi min ikdienas smēķētāji. Un ja tām vēl pieskaita nervozitāti, pēkšņas bailes bez
iemesla, vientulības sajūtu, depresīvu noskaņojumu, tad tiek iegūts to izjūtu kopums, kurām vairāk tiek
pakļauti atkarību izraisošo vielu lietotāju riska grupu pārstāvji.
Vispārīgi vērtējot, jāatzīmē, ka pilnīgi visu diskomforta veidu gadījumā atkarību izraisošo vielu
lietotāju grupās vērojams salīdzinoši lielāks konkrētās izpausmes sastopamības biežums.
Izjusts garīgs vai fizisks diskomforts pēdējās nedēļas laikā.
Attiecīgā diskomforta veida „bieži” izjutušo respondentu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un
nelietotāju grupās, %
Pēdējās nedēļas laikā bieži jutis ...
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis
Nervozitāte 17 23 17 22
Pēkšņas bailes bez iemesla 6 12 6 11
Saspringums 17 20 16 22
Biju noskumis/usi vai nebija intereses kaut ko darīt 24 35 24 30
Ēstgribas trūkums 10 19 10 15
Jutos vientuļš/a 13 19 13 16
Viegli varēja saraudināt vai gribējās raudāt 13 21 13 16
Bija grūti aizmigt 17 24 17 23
Jutos noskumis/usi vai nospiests/a 13 22 13 19
Trūka intereses kaut ko darīt 14 22 14 19
Biju lēnīgs/a vai trūka enerģijas 12 16 11 16
Nākotne šķita bezcerīga 9 13 9 12
Domāju par pašnāvību 4 9 4 6
Likās, ka visi mani pieviļ 7 13 7 9
Man nebija ar ko parunāt 7 12 7 10
Page 59
59
Izjusts garīgs vai fizisks diskomforts pēdējās nedēļas laikā.
Attiecīgā diskomforta veida „bieži” izjutušo respondentu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un
nelietotāju grupās, %
Pēdējās nedēļas laikā bieži jutis ...
Alkohola lietošana dzīves laikā Alkohola riskanta lietošana
(piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40
reizēm savas dzīves laikā
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Nervozitāte 18 19 18 20
Pēkšņas bailes bez iemesla 6 10 6 8
Saspringums 17 20 16 19
Biju noskumis/usi vai nebija intereses kaut ko darīt 25 28 23 31
Ēstgribas trūkums 11 12 10 13
Jutos vientuļš/a 14 15 13 16
Viegli varēja saraudināt vai gribējās raudāt 13 15 12 19
Bija grūti aizmigt 17 21 16 23
Jutos noskumis/usi vai nospiests/a 14 14 13 19
Trūka intereses kaut ko darīt 15 17 14 18
Biju lēnīgs/a vai trūka enerģijas 12 13 12 14
Nākotne šķita bezcerīga 9 10 9 11
Domāju par pašnāvību 4 6 4 5
Likās, ka visi mani pieviļ 7 11 7 10
Man nebija ar ko parunāt 8 9 7 9
Page 60
60
Salīdzinot rezultātu skaitliskās vērtības dažādu enerģiju stimulējošo dzērienu grupās (enerģijas
dzēriens, kafija, kolas dzēriens), dažās no jauniešu emocionālajām un fiziskajām izpausmēm ir
novērojamas nelielas statistiski nozīmīgas atšķirības starp kafijas pārmērīgu lietošanu un tādām
diskomforta izpausmēm kā nervozitāte, skumjas, interese kaut ko darīt un enerģijas trūkums - attiecīgi
jaunieši, kuri dzer kafiju 2 vai vairāk krūzītes dienā, šīs emocijas pēdējās nedēļas laikā bija izjutuši
spilgtāk un viņiem ir raksturīgs depresīvāks noskaņojums un vispārīgs intereses trūkums salīdzinājumā ar
tiem, kuri kafiju lieto mazākā apjomā vai vispār nedzer. Pētījuma rezultāti atklāj, ka pārmērīga kafijas
lietošana ietekmē arī jaunieša miega kvalitāti – to jauniešu vidū, kuri kafiju lieto vismaz 2 vai vairāk
krūzītes dienā, grūtības aizmigt ir sastopamas lielākā mērā. Tomēr kā pozitīvs fakts ir norādāms tas, ka
pētījuma datu analīze neuzrāda korelāciju starp tādu enerģiju stimulējošu dzērienu kā enerģijas
dzērieni un kola lietošanu un dažādam jauniešu emocionālām diskomforta izpausmēm.
Garīga un fiziska diskomforta pieredze pēdējās nedēļas laikā.
Attiecīgā diskomforta veida „bieži” izjutušo respondentu īpatsvars enerģiju stimulējošu
dzērienu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Pēdējās nedēļas laikā bieži jutis ...
Enerģijas dzērienu lietošana
Kafijas lietošana Kolas dzērienu
lietošana
Lieto Neliet
o
2 vai vairāk krūzītes
dienā
1 krūzīti dienā vai nelieto
2 vai vairāk pudeles
dienā
1 pudeli dienā vai nelieto
Nervozitāti 16 19 22 17 15 19
Pēkšņas bailes bez iemesla 7 7 10 6 5 7
Saspringumu 15 18 19 17 13 18
Biji noskumis/usi vai nebija intereses kaut ko darīt
26 25 30 24 21 26
Ēstgribas trūkumu 16 11 15 10 13 11
Juties vientuļš/a 14 14 18 13 16 14
Tevi viegli varēja saraudināt vai Tev gribējās raudāt
12 14 16 13 13 14
Bija grūti aizmigt 19 18 24 17 17 18
Juties noskumis/usi vai nospiests/a
12 15 18 14 13 15
Trūka intereses kaut ko darīt 16 15 21 14 14 15
Biji lēnīgs/a vai trūka enerģijas 14 12 17 11 10 13
Nākotne šķita bezcerīga 12 9 13 9 10 10
Domāji par pašnāvību 8 4 8 3 7 4
Likās, ka visi Tevi pieviļ 10 7 12 7 9 7
Tev nebija ar ko parunāt 8 8 10 7 8 8
.
Page 61
61
Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā
Rezultāti neveido statistiski ļoti būtiskas atšķirības, tomēr tie ilustrē tendenci, ka atkarību
izraisošo vielu lietotāji salīdzinoši nedaudz biežāk kā pārējie jaunieši izjutuši garastāvokļa maiņas un
emocionālu nenosvērtību - pēdējās nedēļas laikā ir bijuši viegli aizkaitināmi, strīdējušies, saskārušies ar
nekontrolējamu dusmu uzliesmojumu, uzvedušies agresīvi. Salīdzinoši izteiktāk aizkaitināmība vērojama
tieši ikdienas smēķētāju vidū.
Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā.
Attiecīgās izjūtas „bieži” piedzīvojušo respondentu īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un
nelietotāju grupās, %
Pēdējās nedēļas laikā bieži… Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis
Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt 19 29 19 27
Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt 7 17 8 12
Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas 7 12 7 11
Es ar kādu strīdējos 16 24 15 21
Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu 8 18 8 14
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm savas dzīves
laikā
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt 20 26 18 28
Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt 8 13 7 12
Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas 7 12 7 10
Es ar kādu strīdējos 16 21 15 20
Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu 9 15 8 14
Page 62
62
Pētījuma rezultātu analīze norāda, ka pastāv neliela korelācija starp dažādu enerģiju stimulējošu
dzērienu (enerģijas dzērieni, kafija, kola) lietošanu un jauniešu garastāvokļa maiņām un nenosvērtību.
Lai arī statistiskās atšķirības ir maznozīmīgas, kopējais atbilžu sadalījums norāda uz tendenci, ka jaunieši,
kuri lielākā apjomā lieto dažādus enerģiju stimulējošus dzērienus, ir emocionālāk uzbudinātāki un
ekspresīvāki savās izpausmēs salīdzinājumā ar jauniešiem, kuri tos lieto samērīgā apjomā vai nelieto
vispār – viņi biežāk strīdas, uzkliedz kādam, ir aizkaitināmāki un piedzīvo nekontrolējamus dusmu
izvirdumus.
Garastāvokļa maiņas un nenosvērtība pēdējās nedēļas laikā.
Attiecīgās izjūtas „bieži” piedzīvojušo respondentu īpatsvars enerģiju stimulējošu dzērienu
lietotāju un nelietotāju grupās, %
Pēdējās nedēļas laikā bieži ...
Enerģijas dzērienu lietošana
Kafijas lietošana Kolas dzērienu lietošana
Lieto Nelieto 2 vai vairāk
krūzītes dienā
1 krūzīti dienā vai nelieto
2 vai vairāk
pudeles dienā
1 pudeli dienā vai nelieto
Mani varēja viegli aizkaitināt vai satraukt
24 20 25 19 17 21
Man bija dusmu uzliesmojums, kuru es nevarēju kontrolēt
14 8 12 8 11 8
Es gribēju lauzt vai bojāt apkārtējās lietas
12 7 12 6 13 7
Es ar kādu strīdējos 23 15 22 15 23 16
Es uzkliedzu kādam vai ar kaut ko metu
15 8 17 8 17 8
Page 63
63
Attieksme pret noteikumu ievērošanu
2014.gada rezultāti apstiprina jau iepriekšējos pētījuma posmos novēroto, ka attieksme pret
noteikumu ievērošanu atkarību izraisošo vielu lietotāju vidū ir brīvāka nekā pārējiem jauniešiem
(starpība 10-24%). Visu izdalīto riska grupu pārstāvji (2014.gada aptaujā visizteiktāk tas bija novērojams
abās alkoholisko dzērienu lietotāju riska grupās) biežāk piekrīt apgalvojumam „es ievēroju tos
noteikumus, kurus pats gribu ievērot”. Viņi arī ir pārliecinātāki par to, ka „var pārkāpt lielu daļu
noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši’, ka „dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus, lai gūtu
panākumus”, ka „patiesībā dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu” un arī to, ka „noteikumu ievērošana
negarantē panākumus”.
Attieksme pret apgalvojumiem par noteikumu ievērošanu.
Apstiprinošu atbilžu (apkopojot atbildes „ļoti atbilst” un „drīzāk atbilst”) sniegušo respondentu
īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā Ikdienas
smēķētājs Nav
pamēģinājis Ir pamēģinājis
Var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši 40 46 32 48
Es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot 45 65 44 63
Patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu 42 53 41 52
Dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus (normas), lai gūtu panākumus 69 81 68 81
Noteikumu ievērošana negarantē panākumus 62 64 60 70
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm savas dzīves laikā
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši 34 47 32 44
Es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot 45 69 43 64
Patiesībā jau dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu 41 54 41 51
Dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus (normas), lai gūtu panākumus 69 83 67 82
Noteikumu ievērošana negarantē panākumus 61 70 59 70
Page 64
64
Satraucošu pārdzīvojumu pieredze
Atkarību izraisošo vielu lietotāju riska grupu pārstāvji biežāk (starpība apmēram 9-24%) ir
saskārušies ar dažādiem satraucošiem pārdzīvojumiem. Viens no nozīmīgākajiem pārdzīvojumiem
jauniešu dzīvē ir attiecību pārtraukšana ar draugu/ draudzeni – te vērojamas viskrasākās atšķirības,
salīdzinot riska grupas attiecībā pret atkarību izraisošo vielu nelietotājiem (starpība – 21-24%). Gandrīz
puse no jauniešiem, kas lieto kādas atkarības vielas, ir saskārušies ar nopietnu nelaimes gadījumu, kā arī
nošķirtību no drauga/ draudzenes. Divām trešdaļām šo jauniešu ir bijis nopietns strīds ar vecākiem un
ļoti sliktas atzīmes. Apmēram trešdaļai šo jauniešu tikuši atstumti no vienaudžu puses. Arī 2014.gada
aptaujā apstiprinās iepriekšējā pētījuma posmā novērotā tendence - jaunieši, kas biežāk lieto atkarību
izraisošas vielas, biežāk ir saskārušies arī ar vecāku šķiršanos (starpība apmēram 10%).
Satraucošu pārdzīvojumu pieredze.
Respondentu, kuri pārdzīvojuši minētās situācijas, īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un
nelietotāju grupās, %
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Nopietns nelaimes gadījums 36 49 36 48
Vecāku šķiršanās 23 36 23 33
Nopietns strīds ar vecākiem 50 65 50 59
Biju smaga vecāku strīda liecinieks/ce 31 41 31 38
Biju fiziskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais 7 17 7 15
Biju psiholoģiskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts pieaugušais 15 23 14 23
Tiku iesaistīts fiziskā vardarbībā savās mājās, kurā piedalījās pieaugušais 5 14 5 9
Drauga nāve 7 17 7 12
Attiecību pārtraukšana ar draugu/draudzeni 29 53 28 49
Draugi mani atraidīja (atstūma) 23 31 22 30
Atšķirtība no drauga/ draudzenes 35 44 35 44
Saņēmu ļoti sliktas atzīmes 57 70 56 68
Tēvs vai māte zaudēja darbu 13 16 12 18
Tiku izraidīts/-a no klases vai aizsūtīts/a uz direktora kabinetu 13 29 13 27
Tiku seksuāli izmantots/a (biju upuris) 2 9 2 8
Page 65
65
Satraucošu pārdzīvojumu pieredze.
Respondentu, kuri pārdzīvojuši minētās situācijas, īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un
nelietotāju grupās, %
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Nopietns nelaimes gadījums 37 46 36 44
Vecāku šķiršanās 24 30 22 33
Nopietns strīds ar vecākiem 51 55 49 62
Biju smaga vecāku strīda liecinieks/ce 32 34 31 38
Biju fiziskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais 8 10 7 14
Biju psiholoģiskas vardarbības liecinieks savās mājās, kurā bija iesaistīts pieaugušais 15 20 14 20
Tiku iesaistīts fiziskā vardarbībā savās mājās, kurā piedalījās pieaugušais 6 5 5 9
Drauga nāve 8 10 7 11
Attiecību pārtraukšana ar draugu/draudzeni 30 44 27 49
Draugi mani atraidīja (atstūma) 23 28 22 29
Atšķirtība no drauga/ draudzenes 36 40 34 43
Saņēmu ļoti sliktas atzīmes 58 62 56 67
Tēvs vai māte zaudēja darbu 13 16 12 15
Tiku izraidīts/-a no klases vai aizsūtīts/a uz direktora kabinetu 14 24 13 25
Tiku seksuāli izmantots/a (biju upuris) 3 6 2 5
Jāpiebilst, ka 2014.gada aptaujā atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās pieaug to respondentu
īpatsvars, kas apgalvo, ka ir bijuši smaga vecāku strīda liecinieki, vai arī ir bijuši psiholoģiskas vardarbības
liecinieki savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais, kā arī gadījumi, kad jaunieši ir bijuši seksuālas
vardarbības upuri.
Saskaņā ar 2014.gada pētījuma rezultātiem atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās vēl vairāk ir
pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri ir saskārušies ar pašnāvību izdarīšanas plāniem vai mēģinājumiem
paziņu, draugu un tuvu cilvēku vidū (rādītājs pieaudzis par ~6%) – katrs otrais riska grupas pārstāvis, kā
arī pieaudzis to respondentu skaits, kuri paši ir plānojuši vai mēģinājuši izdarīt pašnāvību (rādītājs
pieaudzis par ~4-11%) – katrs trešais riska grupas pārstāvis.
Page 66
66
Saskaršanās ar pašnāvību un domas par to.
Respondentu, kuri piedzīvojuši šo situāciju, īpatsvars atkarību izraisošo vielu riska grupās, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Kāds ir teicis, ka ir domājis/–usi par pašnāvību 40 60 (54 – 2012.g)
38 58 (52 – 2012.g)
Kāds no paziņām ir mēģinājis izdarīt pašnāvību 22 42 (38 – 2012.g)
21 38 (34 – 2012.g)
Kāds no paziņām ir izdarījis pašnāvību 12 21 (20 – 2012.g)
11 18 (17 – 2012.g)
Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir mēģinājis izdarīt pašnāvību
14 31 (26 – 2012.g)
14 25 (24 – 2012.g)
Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir izdarījis pašnāvību
6 11 (12 – 2012.g)
6 7 (9 – 2012.g)
Pats/–i ir domājis/–usi par pašnāvību 25 44 (36 – 2012.g)
24 39 (34 – 2012.g)
Ir nopietni apsvēris/–usi iespēju izdarīt pašnāvību 11 28 (17 – 2012.g)
12 21 (15 – 2012.g)
Ir kādam stāstījis/–usi, ka domā par pašnāvības izdarīšanu
16 29 (23 – 2012.g)
16 24 (21 – 2012.g)
Ir kādreiz mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību 6 18 (10 – 2012.g)
6 12 (7 – 2012.g)
Ir mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību šinī mācību gadā
4 11 (5 – 2012.g)
4 8 (3 – 2012.g)
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40 un
vairāk reizes
Nav bijis piedzēries vispār
vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Kāds ir teicis, ka ir domājis/-usi par pašnāvību
41 53 (49 – 2012.g)
38 55 (49 – 2012.g)
Kāds no paziņām ir mēģinājis izdarīt pašnāvību
22 35 (35 – 2012.g)
21 36 (31 – 2012.g)
Kāds no paziņām ir izdarījis pašnāvību 12 21 (20 – 2012.g)
11 18 (17 – 2012.g)
Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir mēģinājis izdarīt pašnāvību
15 23 (24 – 2012.g)
14 23 (20 – 2012.g)
Kāds no draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ir izdarījis pašnāvību
6 7 (10 – 2012.g)
6 8 (9 – 2012.g)
Pats/–i ir domājis/–usi par pašnāvību 26 36 (33 – 2012.g)
24 37 (33 – 2012.g)
Ir nopietni apsvēris/–usi iespēju izdarīt pašnāvību
13 19 (13 – 2012.g)
12 19 (13 – 2012.g)
Ir kādam stāstījis/–usi, ka domā par pašnāvības izdarīšanu
17 20 (20 – 2012.g)
15 23 (19 – 2012.g)
Ir kādreiz mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību
6 12 (7 – 2012.g)
6 10 (7 – 2012.g)
Ir mēģinājis/–usi izdarīt pašnāvību šinī mācību gadā
4 7 (3 – 2012.g)
4 6 (3 – 2012.g)
Page 67
67
Brīvā laika pavadīšanas veidi
2014.gada aptaujas rezultāti apstiprina jau iepriekš novēroto sakarību – jaunieši, kuri aktīvi lieto
atkarību izraisošās vielas, ievērojami biežāk pavada laiku ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes (starpība
20-27%). Pārējie rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgas saistību ar atkarību izraisošo vielu lietošanu,
tomēr tendenču līmenī atklāj to, ka salīdzinoši nedaudz biežāk šie jaunieši apmeklē kafejnīcas, vakarus
un brīvdienas pavada pilsētas centrā un „tusiņos”.
Brīvā laika pavadīšanas veidi.
Respondentu, kuri attiecīgā veidā regulāri pavada savu brīvo laiku („4 un vairāk reizes nedēļā”),
īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis
Pavadu laiku ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes
43 70 43 65
Eju uz kino/skatos video 22 19 21 28
Eju uz kafejnīcu 14 21 13 23
Klīstu apkārt un ieskatos veikalos 9 13 8 14
Vakaros vai brīvdienās pavadu laiku pilsētas centrā
7 16 7 12
Pavadu laiku tirdzniecības centrā vai tā tuvumā
7 10 6 10
Eju uz viesībām/”tusiņu” 3 9 3 7
Eju uz ātrās ēdināšanas restorānu 4 11 4 7
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās
pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Pavadu laiku ar draugiem bez pieaugušo klātbūtnes
44 65 42 64
Eju uz kino/skatos video 22 25 22 23
Eju uz kafejnīcu 14 23 14 20
Klīstu apkārt un ieskatos veikalos 9 13 8 13
Vakaros vai brīvdienās pavadu laiku pilsētas centrā
7 14 7 12
Pavadu laiku tirdzniecības centrā vai tā tuvumā
7 9 6 10
Eju uz viesībām/”tusiņu” 4 7 3 6
Eju uz ātrās ēdināšanas restorānu 4 9 4 7
Page 68
68
2014.gada aptaujas rezultāti neatklāj statistiski nozīmīgu saistību starp nodarbošanās ar sportu
un citām fiziskām aktivitātēm un atkarības vielu aktīvu lietošanu. Neapstiprinās arī 2012.gadā novērotā
tendence, ka aktīvie smēķētāji retāk aktīvi nodarbojas ar sportu (starpība 2% neļauj izdarīt šādu
secinājumu).
Nodarbošanās ar sportu un citām fiziskām aktivitātēm.
Respondentu, kuri regulāri („4 un vairāk reizes nedēļā”) nodarbojas ar sportu un fiziskām aktivitātēm,
īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Nodarbošanās ar sportu un citām fiziskām aktivitātēm: apkopotas atbildes „4-6 reizes nedēļā” un „gandrīz katru dienu”
40 38 39 44
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Nodarbošanās ar sportu un citām fiziskām aktivitātēm: apkopotas atbildes „4-6 reizes nedēļā” un „gandrīz katru dienu”
39 43 39 41
Page 69
69
Jautājumā par vakaru pavadīšanu ārpus mājas 2014.gada aptaujā iegūtais atbilžu sadalījums ir
praktiski identisks ar 2012.gada aptaujas rezultātiem. Līdz ar to tie apstiprina arī iepriekš izdarīto
secinājumu, ka paaugstināts risks saskarties ar atkarības vielu lietošanu ir tiem jauniešiem, kuri vakarus
pavada ārpus mājas.
Iegūtie pētījuma dati apliecina faktu, ka tie jaunieši, kuri ikdienā nesmēķē, kuriem nav nelegālo
atkarības vielu pieredzes, un kuri nav saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar pārmērīgu alkoholu
saturošu dzērienu lietošanu, daudz retāk nekā riska grupu pārstāvji vakarus un it īpaši vēlās vakara
stundas (pēc 22-iem) pavada ārpus mājas.
Atrašanās ārpus mājas vēlu vakarā pēdējās nedēļas laikā, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Visu vakaru bija mājās (visas 7 dienas pēdējās nedēļas laikā)
27 14 28 14
Bija ārpus mājas un atgriezās mājās pēc desmitiem vakarā – NE REIZI
48 20 49 23
Bija ārpus mājas un atgriezās pēc pusnakts - NE REIZI
84 51 85 57
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Visu vakaru bija mājās (visas 7 dienas pēdējās nedēļas laikā)
27 13 29 12
Bija ārpus mājas un atgriezās mājās pēc desmitiem vakarā – NE REIZI
47 20 51 20
Bija ārpus mājas un atgriezās pēc pusnakts - NE REIZI
83 52 86 57
Page 70
70
Devianta uzvedība uz vardarbība jauniešu vidū
2014.gada aptaujas rezultāti, līdzīgi kā iepriekš veikto aptauju posmos, neuzrāda statistiski
nozīmīgu saistību starp deviantas uzvedības izpausmēm un atkarību izraisošu vielu lietošanu. Iegūtie
rezultāti skaitļu izteiksmē divu gadu periodā nav izmainījušies un veido līdzīgu ainu 2012.gada situācijai.
Tai pat laikā konstantā 10% starpība starp riska grupām un atkarību izraisošo vielu nelietotājiem
attiecībā uz sīko huligānismu un vandālismu (nepiederošu lietu sabojāšanu vai demolēšanu) apliecina to,
ka atkarību izraisošo vielu lietotājiem ir lielāka varbūtība nonākt deviācijas riska zonā.
Noziedzīga darbība pēdējo 12 mēnešu laikā.
Respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav (atzīmējuši atbildi „NEKAD”) veikuši minēto darbību,
īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Kaut ko nozaga, kas maksāja mazāk nekā 3 kino biļetes
96 91 97 89
Kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes
98 94 99 93
Pielietoja fizisku spēku, lai nozagtu/nolaupītu 99 95 99 95
Ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 99 94 100 94
Sabojāja vai demolēja lietas, kuras viņam nepiederēja
91 83 92 81
Izdarīja citu noziedzīgu nodarījumu 95 84 97 82
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40 un
vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Kaut ko nozaga, kas maksāja mazāk nekā 3 kino biļetes
96 91 97 92
Kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes
98 95 98 96
Pielietoja fizisku spēku, lai nozagtu/nolaupītu
99 97 99 97
Ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 99 96 99 96
Sabojāja vai demolēja lietas, kuras viņam nepiederēja
91 82 92 83
Izdarīja citu noziedzīgu nodarījumu 95 84 96 86
Page 71
71
Arī vardarbīgu izpausmju realizēšanas biežums no dažādu aptaujas dalībnieku puses saskaņā ar
2014.gada aptaujas rezultātiem nav būtiski mainījies, līdz ar to saglabājot jau iepriekšējos aptaujas
posmos novēroto tendenci - atkarību izraisošo vielu aktīvākie lietotāji vardarbīgas izpausmes, kā
piemēram, iesišanu kādam ar dūri, notriekšanu no kājām, iesperšanu, iepļaukāšanu, sagrābšanu aiz kakla
un turēšanu, kā arī draudus pielietot spēku, realizē salīdzinoši biežāk nekā pārējie jaunieši.
Vardarbības izpausmes pēdējo 12 mēnešu laikā
Respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav (atzīmējuši atbildi „NEKAD”) veikuši minēto darbību,
īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Iesita kādam ar dūri 63 44 64 44
Notrieca kādu no kājām 71 55 72 56
Iespēra kādam 65 44 65 48
Iebelza/iepļaukāja kādu 58 43 59 44
Sagrāba aiz kakla un turēja 89 75 90 75
Draudēja pielietot spēku 82 67 84 65
Piespieda kādu uz seksuālām attiecībām 98 91 98 94
Piespieda kādu stāties dzimumsakaros 98 91 98 94
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Iesita kādam ar dūri 62 48 64 48
Notrieca kādu no kājām 71 56 72 57
Iespēra kādam 64 48 66 48
Iebelza/iepļaukāja kādu 57 47 60 42
Sagrāba aiz kakla un turēja 89 72 90 77
Draudēja pielietot spēku 82 65 84 68
Piespieda kādu uz seksuālām attiecībām 97 94 98 94
Piespieda kādu stāties dzimumsakaros 98 94 98 95
Page 72
72
2014.gada aptaujas ietvaros iegūtie rezultāti jautājumā par to, vai respondents ir bijis fiziski
vardarbīgs pēdējo 12 mēnešu laikā, veido līdzīgu ainu iepriekš veikto aptauju laikā iegūtajam atbilžu
sadalījumam, tādējādi apstiprinot paaugstinātu vardarbības īpatsvaru atkarību izraisošo vielu lietotāju
grupās.
Savukārt jautājumā par to, vai respondents pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis fiziskas vardarbības
upura lomā, 2014.gada aptaujas dati izteiktāk norāda uz tendenci – atkarību izraisošo vielu lietotāji
salīdzinājumā ar pārējiem jauniešiem ne tikai biežāk realizē vardarbību pret citiem, bet arī paši
salīdzinoši biežāk izjūt vardarbīgu attieksmi attiecībā pret sevi.
Vardarbības pieredze pēdējo 12 mēnešu laikā.
Respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav (atzīmējuši atbildi „NEKAD”) saskārušies ar vardarbību,
īpatsvars atkarību izraisošo vielu lietotāju un nelietotāju grupās, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu esi bijis/usi fiziskas vardarbības upuris?
94 82 95 85
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu pats/i esi bijis/usi fiziski vardarbīgs/a?
90 77 91 78
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu esi bijis/usi fiziskas vardarbības upuris?
93 88 94 87
Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Tu pats/i esi bijis/usi fiziski vardarbīgs/a?
90 79 91 81
Page 73
73
4. ATTIECĪBAS AR VIENAUDŽIEM UN TO IETEKME
4.1. Iespēja saņemt atbalstu no draugiem
Pusaudžiem kļūstot vecākiem, pakāpeniski samazinās ģimenes ietekme un par jauniešu vidū
nozīmīgāko referento grupu kļūst viņu vienaudži. Vienaudžu vērtības, uzvedības modeļi un dzīves stils ir
ļoti būtiski, jo jaunieši izjūt nepieciešamību būt pieņemtiem savu vienaudžu vidū (netikt izsmietiem vai
atstumtiem).
Viens no jautājumiem pētījumā, kas nomēra to, cik lielā mērā jaunietis jūtas pieņemts un
saprasts savu vienaudžu vidū, ir par to, cik viegli vai grūti viņam ir saņemt palīdzību, aprunāties un sajust
atbalstu no draugu/ vienaudžu puses. Pētījuma rezultāti liecina, ka situācija ir praktiski identiska, ja
salīdzina 2012. un 2014. gada aptauju rezultātus:
50%
51%
47%
47%
35%
36%
43%
43%
28%
29%
41%
39%
41%
41%
43%
42%
37%
37%
49%
47%
7%
7%
9%
9%
17%
16%
15%
14%
18%
18%
2%
3%
3%
3%
5%
6%
6%
6%
5%
6%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no draugiem ...?
Ļoti viegli Drīzāk viegli Drīzāk grūti Ļoti grūti
Sirsnību un rūpes
Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus
Padomu mācībās
Padomu citosjautājumos
Cita veida palīdzību
Aptaujas rezultāti parāda, ka ar grūtībām saņemt šāda veida atbalstu no draugiem saskaras
apmēram piektā daļa jauniešu – 24% ir drīzāk grūti saņemt no draugiem sirsnību un rūpes (zēni - 34%,
meitenes – 16%) , 21% - ir grūtības pārrunāt personīgus jautājumus (zēni - 26%, meitenes – 16%), 22% ir
Page 74
74
grūtības saņemt no draugiem padomu mācībās (zēni - 23%, meitenes – 21%), 12% ir grūtības saņemt no
draugiem padomu kādos citos jautājumos vai iecerēs (zēni - 14%, meitenes – 10%) un 10% ir grūtības
saņemt kāda cita veida palīdzību (zēni - 12%, meitenes – 8%).
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014.gada aptauja parāda, ka zēnu vidū biežāk ir sastopamas
grūtības saņemt jebkāda veida atbalstu no draugiem, jo īpaši, – sirsnību un rūpes.
4.2. Devianta uzvedība draugu vidū
Pusaudžus ļoti ietekmē viņu draugu un vienaudžu rīcība, tai skaitā, tieksme uz deviantu uzvedību
vai atkarību izraisošu vielu lietošanu. Salīdzinot ar 2012.gada datiem ir samazinājies deviantās uzvedības
īpatsvars draugu vidū - 20% jauniešu draugi ir bojājuši vai demolējuši lietas, kas viņiem nepieder
(salīdzinājumam - 2012.gadā tie bija 26%), 14% jauniešu draugi ir nozaguši kaut ko, kas maksāja vairāk
nekā 3 kino biļetes (2012.gadā – 17%), un 4% jauniešu draugi ir ielauzušies ēkā vai mašīnā, lai zagtu
(2012.gadā – 5%).
74%
80%
95%
96%
83%
86%
18%
14%
4%
3%
13%
10%
6%
5%
1%
1%
4%
3%
1%
1%
1%
1%
1%
1%
1%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
Devianta uzvedība draugu vidū
Neviens Nedaudzi Daži Vairākums Gandrīz visi
Draugi nozaga kaut ko, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes
Draugi ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu
Draugi sabojāja vai demolēja lietas, kas viņiem nepiederēja
Page 75
75
Jāatzīmē, līdzīgi kā 2012.gadā, pētījuma dati apstiprina, ka pretlikumīgas darbības biežāk tiek
uzrādītas draugiem, retāk jaunieši atzīst, ka paši tādas ir veikuši.
Aptaujā tika uzdoti arī jautājumi: cik daudzi no taviem draugiem uzsāk kautiņu un cik daudzi no
taviem draugiem meklē ieganstu kautiņam. Aptaujas rezultāti parāda, ka daudz kaušļu draugu vidū ir
tikai apmēram 4% skolēnu (4% jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu uzsāk kautiņu un meklē iemeslu
kautiņam). Salīdzinot ar 2102.gada aptaujas rezultātiem, vidēji par 10% ir palielinājies to respondentu
īpatsvars, kuri minējuši, ka draugu vidū nav neviena, kas uzsāktu kautiņu (61% - 2014.gadā un 50% -
2012.gadā), savukārt 71% jauniešu draugu vidū nav neviena, kas meklētu ieganstu kautiņam
(salīdzinājumam – 64% 2014.gadā).
38%
41%
43%
50%
61%
55%
57%
58%
64%
71%
35%
35%
37%
31%
24%
26%
27%
28%
22%
18%
17%
17%
12%
13%
10%
11%
10%
9%
9%
7%
8%
6%
6%
6%
4%
3%
2%
3%
3%
2%
3%
2%
2%
2%
1%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2006
2008
2010
2012
2014
2006
2008
2010
2012
2014
Devianta uzvedība draugu vidū
Neviens Nedaudzi Daži Vairākums Gandrīz visi
Draugi meklē iemeslu kautiņam
Draugi uzsāk kautiņu
Draugi meklē iemeslu kautiņam
Draugi uzsāk kautiņu
5%
2%
2%
4%
3%
Saglabājas tendence, ka meitenes retāk ir atzīmējušas, ka viņu draugu vidū ir tādi, kas uzsāk
kautiņu vai meklē ieganstu kautiņam (draugu vidū nav neviena, kas uzsāktu kautiņu: zēni – 57%,
meitenes draugi - 64%; draugu vidū nav neviena, kas meklē ieganstu kautiņam: zēni – 66%, meitenes
draugi - 76%).
Page 76
76
4.3. Atkarību izraisošo vielu lietošana vienaudžu vidū
Atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū ir viens no būtiskākajiem riska faktoriem šo vielu
pamēģināšanai un lietošanai. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka 2014.gada aptaujā ievērojami palielinājies
(vidēji vairāk par 10%) to jauniešu skaits, kas norāda, ka viņu draugu lokā neviens nelieto atkarību
izraisošas vielas.
54%
52%
53%
54%
63%
21%
19%
21%
23%
37%
10%
9%
11%
13%
25%
8%
7%
8%
9%
23%
24%
26%
28%
24%
20%
23%
22%
25%
26%
25%
22%
18%
27%
25%
28%
18%
15%
23%
24%
27%
13%
14%
13%
14%
11%
23%
21%
18%
23%
20%
23%
21%
16%
27%
24%
20%
19%
16%
25%
23%
6%
6%
5%
6%
4%
22%
23%
25%
20%
13%
34%
36%
34%
27%
17%
36%
37%
36%
30%
20%
2%
2%
2%
2%
2%
12%
14%
11%
8%
6%
11%
16%
12%
8%
6%
17%
22%
18%
12%
8%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2006
2008
2010
2012
2014
2006
2008
2010
2012
2014
2006
2008
2010
2012
2014
2006
2008
2010
2012
2014
Atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū
Neviens Nedaudzi Daži Vairākums Gandrīz visi
Draugi lieto alkoholu
Draugi smēķē cigaretes
Draugi piedzeras vismaz reizi mēnesī
Draugi smēķē marihuānu/ hašišu
Saskaņā ar 2014.gada aptauju, 23% jauniešu draugi alkoholu nelieto, 50% jauniešu tikai daži vai
nedaudzi draugi lieto alkoholu, bet 28% jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu lieto alkoholu (tas ir
ievērojami mazāk nekā 2012.gada aptaujā, saskaņā ar kuru 42% jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu
lietoja alkoholu). 19% jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu piedzeras vismaz reizi mēnesī (2012.gadā
Page 77
77
– 35%). Jāatzīmē, ka līdzīgi kā iepriekšējos aptaujas posmos arī šogad meitenes biežāk norāda, ka
vairums vai gandrīz visi viņu draugi lieto alkoholu (zēnu draugi – 23%, meiteņu draugi - 32%) un
piedzeras vismaz reizi mēnesī (zēnu draugi – 16%, meiteņu draugi - 21%). Vērojamas arī nelielas
atšķirības klašu un skolu grupās. Salīdzinoši biežāk 10.klases audzēkņi norāda, ka vairums vai gandrīz visi
viņu draugi lieto alkoholu (9.klase – 24%, 10.klase – 33%). Ja salīdzina skolas ar latviešu un krievu
valodas apmācību, atšķirības ir vēl krasākas – skolās, kur apmācības valoda ir latviešu, 35% no aptaujas
dalībniekiem norāda, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi lieto alkoholu, savukārt skolās ar citu
apmācības valodu - 20%.
Smēķēšanas vērtējums draugu vidū ir līdzīgs vērtējumam par alkohola lietošanu. 25% jauniešu
draugi nesmēķē, 52% jauniešu tikai daži vai nedaudzi draugi smēķē, bet 23% jauniešu gandrīz visi vai
vairums draugu smēķē. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, arī šeit vērojama pozitīva tendence –
samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri norāda, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē (2010.gada
aptaujā tādi bija gandrīz puse jeb 46%, savukārt 2012.gada aptaujā – 35%). Arī šajā jautājumā meitenes
biežāk nekā zēni norāda, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē (zēnu draugi – 19%, meiteņu
draugi - 25%).
Ja salīdzina dažādos aptaujas posmos iegūtos datus, joprojām salīdzinoši retāk tiek norādīts, ka
vairums vai gandrīz visi draugi smēķē marihuānu/ hašišu. 63% jauniešu draugu vidū neviens nesmēķē
marihuānu vai hašišu, 31% jauniešu tikai daži vai nedaudzi draugi smēķē marihuānu vai hašišu, bet 6%
jauniešu gandrīz visi vai vairums draugu smēķē marihuānu vai hašišu (2010.gada aptaujā - 7% un
2012.gada aptaujā – 8%). Statistiski būtiskas atšķirības, salīdzinot meiteņu un zēnu atbildes, šajā
jautājumā nav vērojamas.
Kopumā šajos jautājumos var identificēt nelielas atšķirības dažādās klašu grupās. 9.klašu skolēnu
vidū ir vairāk tādu, kuriem neviens draugs nesmēķē (9.klase – 27%, 10.klase – 22%), neviens draugs
nelieto alkoholu (9.klase – 26%, 10.klase – 19%), neviens draugs nepiedzeras vismaz reizi mēnesī (9.klase
– 42%, 10.klase – 32%), neviens draugs nesmēķē marihuānu vai hašišu (9.klase – 67%, 10.klase – 59%).
Page 78
78
4.4. Viedoklis par atkarību izraisošo vielu lietošanas prestižu vienaudžu vidū
Grupas spiediena ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu aptaujā tika noskaidrota ar
vairākiem jautājumiem. Viens no tiem bija formulēts apgalvojumu veidā, pret kuriem skolēni izteica savu
attieksmi.
84%
83%
84%
81%
82%
60%
62%
67%
66%
71%
75%
73%
76%
74%
78%
9%
11%
11%
14%
11%
21%
23%
20%
22%
19%
12%
17%
15%
17%
15%
4%
3%
3%
2%
3%
14%
11%
10%
9%
7%
9%
8%
6%
6%
5%
4%
3%
3%
3%
4%
5%
4%
3%
3%
3%
4%
3%
3%
2%
3%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2006
2008
2010
2012
2014
2006
2008
2010
2012
2014
2006
2008
2010
2012
2014
Atkarību izraisošo vielu lietošanas nozīme, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
Pilnīgi nepiekrītu Drīzāk nepiekrītu Drīzāk piekrītu Pilnīgi piekrītu
Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
Apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas”
tāpat kā 2012.gadā kopumā piekrīt 8% jauniešu (apvienotas atbildes „Pilnīgi piekrītu” un „drīzāk
piekrītu”). Zēni šādas atbildes sniedza 9% gadījumu, bet meitenes – 6%. Tikai mazliet vairāk jauniešu jeb
10% piekrīt apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu
grupas” (zēni – 12%, meitenes – 9%). Apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai
Page 79
79
nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” piekrīt vien 7% jauniešu (zēni – 11%, meitenes – 5%). Aptaujas
rezultāti liecina, ka zēni izjūt nedaudz lielāku spiedienu lietot atkarību izraisošas vielas, lai nepaliktu
ārpus vienaudžu grupas, nekā meitenes. Dažādās klašu grupās statistiski būtiskas atšķirības nav
vērojamas.
Jau otro posmu pēc kārtas aptaujā ir iekļauts jautājums, kas palīdz izvērtēt atkarību izraisošo
vielu lietošanas prestižu salīdzinājumā ar citiem aspektiem, piemēram, panākumiem sportā, mācībās,
labu izskatu, zināšanām mūzikā un citiem. Līdzīgi kā 2012.gada aptaujā, arī šogad pētījuma rezultāti
liecina, ka, pirmkārt, jauniešu draugu vidū cieņu var iegūt ar labu izskatu (78%), otrkārt, ar panākumiem
sportā (76%), treškārt, ar zināšanām mūzikā (70%) un, ceturtkārt, ar labām sekmēm (68%):
1%
2%
3%
4%
3%
2%
4%
3%
6%
4%
24%
22%
27%
28%
37%
32%
40%
34%
2%
1%
7%
4%
8%
4%
12%
7%
18%
14%
47%
46%
45%
42%
44%
44%
46%
44%
19%
18%
37%
35%
43%
38%
43%
40%
42%
43%
27%
31%
25%
26%
18%
23%
12%
20%
12%
11%
13%
12%
15%
16%
14%
17%
18%
20%
1%
1%
1%
1%
1%
1%
1%
1%
66%
69%
40%
46%
31%
39%
27%
34%
16%
19%
1%
1%
2%
2%
1%
1%
1%
1%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
Draugu cieņu veicinošie faktori
Ievērojami paaugstina cieņu Nedaudz paaugstina cieņu Nav nekāda efekta
Nedaudz pazemina cieņu Ievērojami pazemina cieņu
Labi izskatīties
Gūt panākumus sportā
Labi orientēties mūzikā
Labi mācīties skolā
Nostāties pret pieaugušo noteikumiem
Lietot alkoholu
Smēķēt cigaretes
Smēķēt marihuānu
Zagt veikalā
Page 80
80
Visretāk jaunieši kā cieņu paaugstinošu rīcību ir minējuši zagšanu veikalā (3%). Arī atkarību
izraisošu vielu lietošana ir salīdzinoši reti atzīmēta kā cieņu paaugstinoša rīcība, bet pārsvarā ir vērtēta kā
cieņu pazeminoša. Alkohola lietošanu kā cieņu paaugstinoša rīcību draugu vidū ir novērtējuši – 10%,
cigarešu smēķēšanu - 6%, marihuānas smēķēšanu – 8%, nostāšanos pret pieaugušo noteikumiem – 18%.
No piedāvātajiem variantiem atšķirības zēnu un meiteņu atbildēs ir vērojamas atsevišķos
gadījumos. Meitenes biežāk kā cieņu paaugstinošu aspektu ir novērtējušas labu izskatu (zēni - 76%,
meitenes – 81%), savukārt zēni biežāk kā cieņu paaugstinošu rīcību ir novērtējuši panākumus sportā
(zēni - 83%, meitenes – 70%). Meitenes retāk kā zēni arī min atkarību izraisošu vielu lietošanu kā cieņu
paaugstinošu rīcību vienaudžu vidū.
4.5. Vienaudžu ietekme uz atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu
Dažādu faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu ir aplūkota,
izmantojot šādus atkarības vielu lietošanas indikatorus:
1) Smēķēšana: smēķē katru dienu (ikdienas smēķētājs) vai nesmēķē ikdienā. Kopumā ikdienas
smēķētāji 9.-10.klašu skolēnu vidū ir 12%. Vēlreiz būtu jāatzīmē pozitīva tendence, ka šo
jauniešu skaits ar katru pētījumu samazinās (2010.gadā – 26%; 2012.gadā – 20%).
2) Alkohola lietošana dzīves laikā: ir lietojis alkoholu 40 un vairāk reizes un ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm savas dzīves laikā. Saskaņā ar aptaujas datiem alkoholu 40 un vairāk reizes
savas dzīves laikā ir lietojuši 11% jauniešu (2010.gadā – 31%; 2012.gadā – 20%).
3) Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze): ir bijis piedzēries trīs un vairāk reizes savas
dzīves laikā vai nav bijis piedzēries vispār vai 1-2 reizes. Tādu jauniešu, kas ir bijuši piedzērušies
trīs un vairāk reizes savas dzīves laikā, šajā aptaujā ir 22% (2010.gad;ā– 24%; 2012.gadā – 35%).
4) Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze: ir pamēģinājis kādu no nelegālajām atkarības
vielām (marihuāna/ hašišs, amfetamīni, LSD, ekstazī, kokaīns, heroīns, halucinogēnās sēnes,
inhalanti) vai nav. Saskaņā ar aptaujas datiem šīs vielas ir pamēģinājuši 28% 9. un 10.klašu
skolēnu.
Page 81
81
Iespēja saņemt atbalstu no draugiem
Jauniešiem, kas aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, raksturīgs, ka viņi vairāk pavada laiku ar
saviem vienaudžiem, un viņu vērtējumā viņiem ir arī vieglāk saņemt visa veida atbalstu no draugiem (no
atbildēm „drīzāk viegli” un „ļoti viegli” daudzi šie jaunieši biežāk atzīmē atbildes „ļoti viegli”), tāpat kā
2012.gada aptaujā, arī šogad vienīgais izņēmums ir atbalsts mācību jautājumos.
Iespēja saņemt atbalstu no draugiem 2012. un 2014.gada aptaujās, summētas atbildes „drīzāk viegli” un „ļoti viegli”, %
Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no draugiem ....?
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Sirsnību un rūpes 76 76 79 81 75 76 79 81
Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus 79 78 86 86 78 78 84 84
Padomu mācībās 79 79 74 75 79 78 76 77
Padomu citos jautājumos vai iecerēs 88 87 89 91 88 87 90 92
Cita veida palīdzību 91 89 91 93 90 89 91 93
Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no draugiem ....?
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Sirsnību un rūpes 75 76 85 80 75 74 81 81
Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus 79 79 85 83 77 76 87 85
Padomu mācībās 78 79 77 75 79 79 76 77
Padomu citos jautājumos vai iecerēs 88 87 91 90 87 86 91 90
Cita veida palīdzību 90 90 92 92 90 89 93 93
Devianta uzvedība draugu vidū
Aptauja parāda, ka jauniešiem, kas aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, draugu vidū biežāk ir
sastopama devianta uzvedība – draugu vidū biežāk ir tādi, kas ir nozaguši kaut ko, kas maksāja vairāk
nekā 3 kino biļetes, un tādi, kas bojājuši vai demolējuši lietas, kas viņiem nepieder (līdzīgi kā iepriekšējos
posmos – starpība vidēji 10%). Tomēr šeit arī jāsecina, ka salīdzinot ar 2012.gada aptauju, situācija
pamazām ir uzlabojusies – arvien vairāk jauniešu, neatkarīgi no atkarību izraisošo vielu lietošanas
pakāpes, norāda, ka viņu draugu vidū nav sastopama devianta uzvedība.
Page 82
82
Devianta uzvedība draugu vidū 2012.un 2014.gada aptaujās, atbildes „NEVIENS”, %
Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir rīkojušies šādi?
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Draugi nozaga kaut ko, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes
87 85 77 75 89 86 72 72
Draugi ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 97 96 88 90 97 96 89 90
Draugi sabojāja vai demolēja lietas, kas viņiem nepiederēja
81 75 71 70 82 77 67 64
Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir rīkojušies šādi?
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Draugi nozaga kaut ko, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes
87 86 76 72 88 87 79 75
Draugi ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu 96 96 91 90 96 96 93 91
Draugi sabojāja vai demolēja lietas, kas viņiem nepiederēja
81 77 67 64 82 78 72 68
Jauniešiem, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, draugu vidū biežāk ir sastopami arī kaušļi
un ķildu meklētāji (starpība vidēji 10-15%). Atbildes uz jautājumiem: cik daudzi no Taviem draugiem
uzsāk kautiņu un cik daudzi no Taviem draugiem meklē ieganstu kautiņam, parāda, ka piemēram,
nesmēķētājiem 36% draugu vidū ir tādi, kas uzsāk kautiņu, bet ikdienas smēķētājiem gandrīz uz pusi
vairāk – 60%.
Kaušanās draugu vidū 2012. un 2014.gada aptaujās, atbildes "NEVIENS", %
Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem dara šīs lietas?
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Uzsāk kautiņu 64 54 40 36 65 54 43 36
Meklē ieganstu kautiņam 74 66 51 53 75 67 55 52
Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem dara šīs lietas?
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Uzsāk kautiņu 63 54 43 34 66 57 45 38
Meklē ieganstu kautiņam 73 67 54 49 75 69 58 53
Page 83
83
Atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū
Lai gan salīdzinot 2012. un 2014.gada pētījumos iegūtos rezultātus, var secināt, ka kopumā
samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri savās atbildēs norāda, ka vairums vai gandrīz visi draugi smēķē
cigaretes vai marihuānu, lieto alkoholu un piedzeras vismaz reizi mēnesī, joprojām saglabājas īpaši
izteikta tendence, ka tiem jauniešiem, kuri paši aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, draugu vidū arī
biežāk ir sastopami atkarību izraisošo vielu aktīvi lietotāji. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū 64% ir
norādījuši, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē cigaretes. Tiem, kuri ikdienā nesmēķē, tikai 17%
vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē cigaretes. Līdzīgi ir ar alkohola lietošanu un piedzeršanos, kā
arī marihuānas un hašiša smēķēšanu. Tiem jauniešiem, kuri paši ir lietojuši alkoholu 40 un vairāk reizes,
62% aptaujāto vairums vai gandrīz visi draugi lieto alkoholu. Tiem, kuri paši ir bijuši piedzērušies trīs un
vairāk reizes, 48% aptaujāto vairums vai gandrīz visi draugi piedzeras vismaz reizi mēnesī. Tiem, kuri paši
ir pamēģinājuši nelegālās atkarību izraisošās vielas, 22% aptaujāto vairums vai gandrīz visi draugi smēķē
marihuānu vai hašišu (to vidū, kas nav pamēģinājuši – tikai 2% vairums vai gandrīz visi draugi smēķē
marihuānu vai hašišu).
Atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū 2012. un 2014.gada aptaujās, atbildes „VAIRUMS” un
„GANDRĪZ VISI”, %
Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem dara šīs lietas?
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Draugi smēķē cigaretes 17 26 64 73 17 28 48 60
Draugi lieto alkoholu 23 34 64 72 21 34 56 68
Draugi piedzeras vismaz reizi mēnesī 14 22 54 53 13 22 41 52
Draugi smēķē marihuānu/ hašišu 3 6 25 20 2 3 22 26
Kā Tu domā, cik daudzi no Taviem draugiem dara šīs lietas?
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Draugi smēķē cigaretes 19 28 54 62 15 23 49 58
Draugi lieto alkoholu 23 34 62 74 18 28 60 77
Draugi piedzeras vismaz reizi mēnesī 15 21 47 57 10 16 48 51
Draugi smēķē marihuānu/ hašišu 4 5 21 23 3 4 16 17
Page 84
84
Atkarību izraisošo vielu lietošanas prestižs vienaudžu vidū
Jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, salīdzinoši biežāk izjūt grupas spiedienu
lietot tās. Apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu
grupas” kopumā piekrīt 7% jauniešu; tie, kas ikdienā nesmēķē – 6%, ikdienas smēķētāji – 21%.
Apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” vidēji
piekrīt 10% jauniešu; tie, kuri ir lietojuši alkoholu mazāk par 40 reizēm – 9%, savukārt tie, kuri lietojuši
alkoholu 40 un vairāk reizes – 20%. Jāatzīmē, ka „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai
nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” ir vienīgais apgalvojums, kuram jaunieši, salīdzinājumā ar 2012.gadu
ir piekrituši biežāk. Tātad – apgalvojumam kopumā piekrīt 7% jauniešu; tie, kas nav pamēģinājuši
nelegālās atkarību izraisošās vielas, - 4% (2012.gadā – 2%), tie, kas ir pamēģinājuši, - 21% (2012.gadā –
14%).
Atkarību izraisošo vielu lietošanas nozīme, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas 2012. un 2040.gada aptaujās, summētas atbildes „Pilnīgi piekrītu” un „Drīzāk piekrītu” %
Cik lielā mērā Tu piekrīti sekojošiem izteikumiem?...
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
6 5 21 22 5 7 16 16
Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
9 10 21 21 8 10 21 20
Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
6 3 17 11 4 2 21 14
Cik lielā mērā Tu piekrīti sekojošiem izteikumiem?...
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
6 7 15 16 5 5 14 15
Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
9 10 20 19 8 8 20 19
Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas
6 3 16 12 5 2 14 9
Page 85
85
Aptaujas dati arī parāda, ka citu faktoru grupā jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās
vielas, salīdzinoši nedaudz biežāk ir novērtējuši atkarību izraisošo vielu (alkohola, cigarešu un
marihuānas) lietošanu kā tādas, kas paaugstina cieņu. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū 16% uzskata,
ka alkohola lietošana vai cigarešu un marihuānas smēķēšana paaugstina draugu cieņu (nesmēķētāju
grupā – atbilstoši 8%, 5% un 7%). Attiecībā uz citiem aspektiem, kas var paaugstināt vai pazemināt cieņu
draugu acīs, statistiski būtiskas atšķirības nav vērojamas.
Draugu cieņu veicinošie faktori 2012. un 2014.gada aptaujās, summētas atbildes „Ievērojami paaugstina cieņu” un „Nedaudz paaugstina cieņu ” %
Draugu cieņu veicinošie faktori
Smēķēšana Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Labi izskatīties 78 86 82 89 79 86 77 90
Gūt panākumus sportā 77 81 71 79 76 81 76 82
Labi orientēties mūzikā 70 72 72 71 70 71 71 73
Labi mācīties skolā 69 73 62 67 69 73 63 65
Nostāties pret pieaugušo noteikumiem 18 23 25 29 17 23 24 30
Lietot alkoholu 8 13 16 24 8 14 15 23
Smēķēt marihuānu 7 9 16 16 5 8 20 20
Smēķēt cigaretes 5 9 16 22 5 10 12 18
Zagt veikalā 2 3 6 4 2 3 5 4
Draugu cieņu veicinošie faktori
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
2014 2012 2014 2012 2014 2012 2014 2012
Labi izskatīties 79 86 78 89 78 85 80 90
Gūt panākumus sportā 77 81 72 80 77 80 74 82
Labi orientēties mūzikā 70 72 70 70 70 72 70 70
Labi mācīties skolā 69 73 60 66 70 73 62 68
Nostāties pret pieaugušo noteikumiem 18 23 24 29 17 22 23 29
Lietot alkoholu 8 14 17 23 7 13 16 20
Smēķēt marihuānu 7 8 15 19 6 8 15 14
Smēķēt cigaretes 6 10 13 18 5 10 11 16
Zagt veikalā 3 3 4 5 3 3 4 3
Page 86
86
5. SKOLAS VIDE UN ATTIEKSME PRET MĀCĪBĀM
5.1. Attieksme pret mācībām
Vairākums aptaujāto 9.-10.klašu skolēnu savas sekmes skolā vērtēja kā augstākas par vidējām
vai vidējas – 46% respondentu tās raksturoja kā izcilas, daudz labākas par vidējām vai labākas par
vidējām, savukārt 44% jauniešu tās raksturoja kā vidējas. Zems savu sekmju pašvērtējums (sliktākas par
vidējām, daudz sliktākas par vidējām vai sliktas) bija 10% respondentu.
Sekmju vērtējums 2008., 2010., 2012. un 2014.gada aptaujās, %
2008 2010 2012 2014
Izcilas 4 5 6 7
Daudz labākas par vidējām 12 13 11 12
Labākas par vidējām 29 31 29 27
Vidējas 49 46 45 44
Sliktākas par vidējām 4 5 7 8
Daudz sliktākas par vidējām 1 1 1 1
Sliktas <1 <1 1 1
2008. – 2014.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums neuzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības.
Šogad nedaudz vairāk ir tādu jauniešu, kuri savas sekmes skolā vērtēja kritiski.
45%
49%
46%
46%
49%
46%
45%
44%
6%
5%
9%
10%
0% 25% 50% 75% 100%
2008
2010
2012
2014
Kā Tu vērtē savas sekmes skolā, salīdzinot ar saviem vienaudžiem?
Labākas par vidējo Vidējas Sliktākas par vidējo
Page 87
87
Pētījumu rezultātu analīze atklāj, ka meiteņu auditorijā sekmju vērtējums ir augstāks nekā zēnu
vidū:
41,4%
48,5%
44,7%
43,7%
13,8%
7,8%
0% 25% 50% 75% 100%
Zēni
Meitenes
Kā Tu vērtē savas sekmes skolā, salīdzinot ar saviem vienaudžiem?
Labākas par vidējo Vidējas Sliktākas par vidējo
Salīdzinot jauniešu sekmes dažādos mācību priekšmetos (matemātikā un valodās), jāsecina, ka
salīdzinoši vājākas tās 9.-10.klašu audzēkņiem ir matemātikā un arī latviešu valodā – šajos mācību
priekšmetos lielākā daļa (attiecīgi 59% un 55%) aptaujāto skolēnu šajā semestrī saņēmuši zemāku atzīmi
par 7.pētījuma dalībniekiem, labākas sekmes ir angļu valodā un krievu valodā – šajos mācību
priekšmetos vairākums (attiecīgi 66% un 63%) respondentu saņēmuši 7 vai augstāku atzīmi.
8%
7%
20%
23%
33%
38%
43%
43%
36%
42%
29%
25%
23%
13%
8%
9%
0% 25% 50% 75% 100%
Matemātikā
Latviešu valodā
Krievu valodā
Angļu valodā
Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī ... ?
Ap 9 vai augstāk Ap 7-8 Ap 5-6 Ap 4 vai zemāk
Page 88
88
2012.gada un 2014.gada rezultātu salīdzinājums par skolēnu sekmēm matemātikā un latviešu
valodā neuzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības.
8%
18%17%
19%
16%
14%
6%
2%
8%
15%
17%
20%19%
14%
7%
1%
0%
10%
20%
30%
Zem 4 Ap 4 Ap 5 Ap 6 Ap 7 Ap 8 Ap 9 Ap 10
Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī MATEMĀTIKĀ?
2012 2014
3%
10%
16%
23%
25%
15%
6%
2%3%
11%
18%
24%
22%
16%
5%
1%
0%
10%
20%
30%
Zem 4 Ap 4 Ap 5 Ap 6 Ap 7 Ap 8 Ap 9 Ap 10
Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī LATVIEŠU VALODĀ?
2012 2014
Page 89
89
Pētījumu rezultātu analīze liecina, ka visos pētījuma instrumentārijā iekļautajos mācību
priekšmetos meitenēm ir labākas sekmes nekā puišiem:
8%
8%
3%
9%
15%
24%
22%
24%
30%
35%
29%
45%
38%
48%
42%
44%
37%
36%
48%
37%
36%
24%
26%
24%
25%
21%
19%
8%
11%
5%
10%
8%
0% 25% 50% 75% 100%
Zēni
Meitenes
Zēni
Meitenes
Zēni
Meitenes
Zēni
Meitenes
Mate
māti
kā
Latv
iešu
valo
dā
Kri
evu
valo
dā
An
gļu
valo
dā
Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī ... ?
Ap 9 vai augstāk Ap 7-8 Ap 5-6 Ap 4 vai zemāk
Page 90
90
Līdzīgi kā 2012.gadā, arī šogad 5% aptaujāto 9. un 10.klašu skolēnu apgalvoja, ka vispār nepilda
mājas darbus. Stundu vai mazāk mājas darbu pildīšanai velta vairāk nekā puse (55%) jauniešu, 37%
aptaujas dalībnieku mājas darbu pildīšanai velta 2 stundas vai vairāk laika.
Es nekad nepildu
mājasdarbus5%
Mazāk nekā pusstundu
11% Apmēram pusstundu
14%
Apmēram stundu
30%
Apmēram divas stundas
22%
Apmēram trīs stundas
11%
Apmēram četras stundas
4%
Vairāk nekā četras stundas
3%
Cik daudz laika Tu katru dienu tērē mājasdarbu pildīšanai?
Pētījuma rezultātu analīze liecina, ka mājas darbu veikšanai meitenes velta vairāk laika nekā
zēni. 2 stundas vai vairāk laika mājas darbu pildīšanai velta katra otrā (51%) meitene, bet tikai 28% zēnu.
Mājas darbu veikšanai veltītais laiks 2012. un 2014.gada aptaujās, %
Cik daudz laika Tu katru dienu tērē mājasdarbu pildīšanai?
Visi Zēni Meitenes
Es nekad nepildu mājasdarbus 2014 5 8 2
2012 5 9 2
Mazāk nekā pusstundu 2014 11 15 8
2012 9 14 6
Apmēram pusstundu 2014 14 17 11
2012 15 19 12
Apmēram stundu 2014 30 32 28
2012 31 32 30
Apmēram divas stundas 2014 22 17 26
2012 24 19 28
Apmēram trīs stundas 2014 11 7 14
2012 9 5 12
Apmēram četras stundas 2014 5 2 7
2012 4 1 6
Vairāk nekā 4 stundas 2014 3 2 4
2012 3 1 4
Page 91
91
Dominējošā daļa (79%) skolēnu mājasdarbus parasti pilda mājās, savukārt 15% pētījuma
dalībnieku atzina, ka viņi parasti daļu mājas darbu pilda mājās, bet daļu skolā.
6%
2%
4%
74%
84%
79%
17%
13%
15%
3%
1%
2%
0% 25% 50% 75% 100%
Zēni
Meitenes
Visi respondenti
Kurā vietā Tu parasti pildi mājasdarbus?
Es nekad nepildu mājas darbus Lielākoties mājās
Daļu mājās un daļu skolā Lielākoties skolā
Page 92
92
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, pēdējo 30 dienu laikā 56% no visiem skolēniem ir kavējuši
mācības slimības dēļ, 20% ir skolu kavējuši „nobastojot”, savukārt citu iemeslu dēļ skolu ir kavējuši 56%
9.-10.klašu audzēkņi.
44%
11% 11%14%
7%
14%
80%
10%
4% 3%1% 2%
44%
21%
13%10%
5%7%
0%
20%
40%
60%
80%
100%
Nevienu 1 dienu 2 dienas 3-4 dienas 5-6 dienas 7 un vairāk dienas
Cik pilnas dienas Tu esi kavējis/-usi skolu pēdējo 30 dienu laikā ... ?
... slimības dēļ ... nobastojis ... citu iemeslu dēļ
Veikto pētījumu rezultātu dinamika uzrāda negatīvu tendenci – nedaudz pieaudzis ir mācību
kavējumu skaits veselības problēmu dēļ, kā arī citu iemeslu dēļ.
53
44
55
56
24 28
20 20
45
31
44
56
0
25
50
75
2008 2010 2012 2014
Skolas kavējumi (%) Kavējis skolu slimības dēļ
Nobastojis
Kavējis skolu citu iemeslu dēļ
Page 93
93
Lai noskaidrotu jauniešu attieksmi pret skolu un mācībām, pētījuma dalībnieku vērtējumam (Cik
atbilstoši Tev ir sekojoši apgalvojumi?) tika piedāvāti dažādi vispārēji apgalvojumi. Iegūtos rezultātus
(salīdzinājumā ar 2012.gada datiem) ilustrē grafiks nākamajā lapā.
Kā sev atbilstošus viedokļus (gandrīz vienmēr atbilst + bieži atbilst) aptaujātie jaunieši visbiežāk
atzīmēja:
- Es jūtu, ka neesmu pietiekami cītīgs (tā domā 37% jauniešu);
- Man mācības ir apnikušas (tā domā 32% respondentu);
- Man ir ļoti viegli mācīties (tā domā 27% jauniešu);
- Man ir ļoti grūti mācīties (tā domā 21% jauniešu).
Puse vai vairāk 9.-10.klašu audzēkņu noraidīja (gandrīz nekad neatbilst) sekojošus apgalvojumus:
- Es gribu pamest skolu (noraidīja 65% jauniešu, kā sev raksturīgu viedokli to minēja 8%
respondentu);
- Es gribu mainīt skolu (noraidīja 55% jauniešu, kā sev raksturīgu viedokli to minēja 13%
respondentu);
- Man ir sliktas attiecības ar skolotājiem (noraidīja 51% jauniešu, kā sev raksturīgas domas to
minēja 5% respondentu);
- Es domāju, ka mācīties ir bezjēdzīgi (noraidīja 48% jauniešu, kā sev raksturīgu viedokli to
minēja 6% respondentu);
Jāvērš uzmanība, ka šogad vairāk nekā iepriekšējā pētījumā bija tādu jauniešu, kuri kā sev
raksturīgas sajūtas ir atzīmējuši – Es skolā jūtos slikti.
Page 94
94
2%
2%
1%
2%
3%
4%
4%
6%
3%
3%
3%
6%
4%
6%
6%
7%
9%
10%
11%
12%
3%
3%
3%
4%
3%
4%
7%
7%
12%
12%
6%
9%
14%
15%
22%
20%
20%
22%
27%
25%
12%
12%
16%
16%
8%
8%
12%
12%
37%
34%
19%
22%
30%
31%
39%
39%
35%
34%
36%
34%
32%
32%
31%
30%
15%
19%
20%
20%
35%
37%
34%
31%
33%
31%
25%
25%
27%
25%
19%
21%
51%
51%
49%
48%
71%
65%
57%
55%
13%
14%
38%
33%
19%
17%
8%
10%
9%
9%
7%
8%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014M
an
ir
sli
kta
s
att
iecīb
as a
r sko
lotā
jiem
Es d
om
āju
, ka m
ācīt
ies i
r b
ezjē
dzīg
iE
s g
rib
u
pam
est
sko
luE
s g
rib
u
main
īt s
ko
lu
Es s
likti
sag
ata
vo
jos
stu
nd
ām
Es s
ko
lā
jūto
s s
likti
Man
ir
ļoti
g
rūti
m
ācīt
ies
Man
ir
ļoti
vie
gli
m
ācīt
ies
Man
m
ācīb
as
ir a
pn
i-
ku
šas
Es jū
tu,
ka
neesm
u
pie
tiekam
i
cīt
īgs
Attieksme pret skolu un mācībāmCik atbilstoši Tev ir sekojoši apgalvojumi?
Gandrīz vienmēr atbilst Bieži atbilst Dažreiz atbilst
Reti atbilst Gandrīz nekad neatbilst
Page 95
95
Vairākums (63%) aptaujāto jauniešu pēc skolas beigšanas plāno iestāties augstskolā vai koledžā
(9.klašu skolēni – turpināt mācības vidusskolā). 9.klašu skolēnu vidū 22% plāno turpināt mācības
arodskolā vai tehnikumā, biežāk šāda izvēle ir raksturīga zēniem un cittautiešu skolu audzēkņiem. Vēlmi
mācīties ārzemēs izteikuši 18% jauniešu, nedaudz biežāk šāda izvēle raksturīga meitenēm, 10.klašu
skolēniem un cittautiešu skolu audzēkņiem.
Iestāšos augstskolā/ koledžā vai turpināšu mācības
vidusskolā63%
Iestāšos arodskolā vai
tehnikumā14%
Sākšu strādāt/ meklēt darbu
3%
Mācīšos ārzemēs
18%
Strādāšu ārzemēs
1%
Neko1%
Ko Tu domā darīt pēc skolas beigšanas?
Plāni pēc skolas beigšanas 2012.un 2014.gada aptaujās, %
Visi Zēni Meitenes 9.klase 10.klase Skolas valoda- latviešu
Skolas valoda- cita
Iestāšos augstskolā/ koledžā vai turpināšu mācības vidusskolā
2014 63 59 66 65 61 69 56
2012 61 57 64 62 60
Iestāšos arodskolā vai tehnikumā
2014 14 17 11 20 6 12 16
2012 15 19 12 22 6
Sākšu strādāt/ meklēt darbu
2014 3 4 2 3 4 3 3
2012 3 4 2 1 5
Mācīšos ārzemēs 2014 18 16 19 10 27 13 22
2012 18 16 20 13 25
Strādāšu ārzemēs 2014 1 2 1 1 2 1 2
2012 2 2 1 1 2
Neko 2014 1 2 1 1 1 1 1
2012 1 1 1 1 1
Page 96
96
Dominējošā daļa (82%) aptaujāto 9.-10.klašu skolēnu optimistiski vērtē savas izredzes iestāties
augstskolā. Kritiski savas iespējas studēt augstākās izglītības mācību iestādē vērtēja 18% respondentu.
Salīdzinoši labāk savas izredzes iestāties augstskolā vērtēja aptaujātās meitenes, 10.klases skolēni, kā arī
latviešu mācību valodas skolu audzēkņi. 2012.gada un 2014.gada pētījumu rezultāti šajā jautājumā ir
gandrīz identi un neuzrāda statistiski nozīmīgas atšķirības.
39%
38%
43%
44%
13%
13%
5%
5%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2014
Cik iespējams, Tavuprāt, ir, ka Tu iestāsies augstskolā/ universitātē?
Ļoti iespējams Drīzāk iespējams Drīzāk neiespējams Ļoti maz iespējams
77%
86%
77%
88%
77%
86%
82%
23%
14%
23%
12%
23%
14%
18%
0% 25% 50% 75% 100%
Cita
Latviešu
9.klase
10.klase
Zēni
Meitenes
Kopā
Sko
las v
alo
da
Kla
se
Dzim
um
sK
op
ā
Cik iespējams, Tavuprāt, ir, ka Tu iestāsies augstskolā/ universitātē?
Ļoti + drīzāk iespējams Drīzāk neiespējami
Page 97
97
5.2. Informāciju tehnoloģiju lietošana
Pētījuma rezultāti liecina, ka informācijas tehnoloģiju lietošana ir būtiska jauniešu ikdienas
sastāvdaļa: 83% aptaujāto jauniešu katru dienu lieto mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu, 72% -
datoru vai klēpjdatoru, savukārt 26% - planšetdatoru.
Interesanti, ka salīdzinājumā ar 2012.gada rezultātiem ir pieaudzis to jauniešu skaits, kuri
ikdienā lieto mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu un planšetdatoru, savukārt sarucis to respondentu
skaits, kuri katru dienu lieto tradicionālo datoru/ klēpjdatoru.
14%
26%
87%
72%
59%
83%
6%
12%
9%
17%
12%
7%
6%
10%
2%
6%
7%
3%
11%
13%
1%
3%
8%
2%
63%
39%
1%
2%
14%
5%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
Pla
nšetd
ato
ru
(pie
mēra
m, i
Pad
)D
ato
ru/
klē
pjd
ato
ru
Mo
bilo
tele
fon
u a
r in
tern
eta
p
ieslē
gu
mu
Kādas informācijas tehnoloģijas Tu lieto?
Katru dienu 2-3 reizes nedēļā Retāk nekā reizi nedēļā
Retāk nekā reizi mēnesī Nekad
Runājot par interneta lietošanas mērķiem (skatīt rezultātu grafiku nākamajā lapā), vairākums
aptaujāto jauniešu katru dienu:
Izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar draugiem (78% respondentu);
Izmanto internetu izklaidei (73%).
Nozīmīgi interneta ikdienas lietošanas mērķi ir arī:
Izmantoju internetu mācībām (katru dienu izmanto 45% respondentu);
Izmantoju internetu ziņu lasīšanai (katru dienu izmanto 36% respondentu);
Izmantoju internetu spēļu spēlēšanai (katru dienu izmanto 45% respondentu);
Page 98
98
2012.gada un 2014.gada rezultātu salīdzinājums par interneta lietošanas mērķiem neuzrāda
statistiski nozīmīgas atšķirības.
11%
10%
11%
15%
24%
27%
31%
36%
40%
45%
76%
73%
81%
78%
10%
9%
12%
14%
16%
15%
32%
31%
38%
37%
15%
17%
11%
12%
13%
12%
15%
16%
13%
12%
19%
19%
15%
12%
5%
6%
4%
5%
26%
26%
22%
22%
20%
17%
12%
9%
4%
4%
2%
3%
2%
3%
40%
43%
39%
33%
27%
30%
6%
6%
3%
2%
1%
2%
3%
3%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
Izm
an
toju
so
ciā
los t
īklu
s,
lai sazin
āto
s a
r
cil
vēkie
m, ar
ku
riem
vēlo
s
iep
azīt
ies
Izm
an
toju
so
ciā
los t
īklu
s,
lai sazin
āto
s a
r
ģim
en
es
locekļi
em
Izm
an
toju
in
tern
etu
sp
ēļu
sp
ēlē
šan
ai
Izm
an
toju
in
tern
etu
ziņ
u
lasīš
an
ai
Izm
an
toju
in
tern
etu
m
ācīb
ām
Izm
an
toju
in
tern
etu
iz
kla
idei
Izm
an
toju
so
ciā
los t
īklu
s,
lai sazin
āto
s a
r
dra
ug
iem
Interneta lietošanas mērķiCik reizes Tu pēdējo 12 mēnešu laikā esi veicis sekojošās darbības?
Katru dienu 2-3 reizes nedēļā Retāk nekā reizi nedēļā
Retāk nekā reizi mēnesī Nekad
Page 99
99
Pētījuma rezultātu analīze pēc dzimuma pazīmes atklāj, ka zēni ievērojami vairāk laika internetā
pavada spēlējot spēles, biežāk izmanto internetu citiem izklaides nolūkiem un arī ziņu lasīšanai, savukārt
meiteņu auditorijā internets plašāk tiek izmantots mācību nolūkiem, kā arī saziņai ar draugiem.
13%
14%
47%
43%
42%
76%
71%
7%
15%
10%
30%
47%
70%
83%
0% 25% 50% 75% 100%
Izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar cilvēkiem, ar kuriem vēlos iepazīties
Izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar ģimenes
locekļiem
Izmanto internetu spēļu spēlēšanai
Izmanto internetu ziņu lasīšanai
Izmanto internetu mācībām
Izmanto internetu izklaidei
Izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar draugiem
Katru dienu izmanto lieto internetu sekojošiem mērķiem:
Meitenes
Zēni
Rezultāti jautājumā par viedokļa paušanu internetā (skatīt rezultātu grafiku nākamajā lapā),
atklāj, ka salīdzinoši biežāk jaunieši to veic sekojošā veidā:
Rakstot komentārus ar savu vārdu (vismaz 2 reizes nedēļā - 22% respondentu);
Sociālo mediju profilos (vismaz 2 reizes nedēļā - 19% respondentu);
Savā blogā/ interneta dienasgrāmatā (vismaz 2 reizes nedēļā - 17% respondentu);
Interneta interešu grupās (vismaz 2 reizes nedēļā - 14% respondentu);
Interneta foto albumos (vismaz 2 reizes nedēļā - 14% respondentu).
Jauniešu skaits, kuri regulāri pauž savu viedokli internetā, šogad ir mazāks nekā tas bija
2012.gada pētījumā (skatīt nākamo grafiku).
Page 100
100
1%
1%
2%
2%
5%
3%
5%
5%
12%
7%
12%
7%
9%
8%
2%
2%
6%
3%
12%
11%
12%
9%
12%
10%
21%
15%
11%
11%
4%
4%
10%
6%
18%
17%
13%
12%
11%
10%
20%
18%
12%
14%
15%
13%
21%
18%
33%
26%
25%
18%
14%
13%
19%
24%
17%
17%
78%
80%
61%
70%
32%
43%
45%
56%
50%
60%
28%
37%
50%
50%
0% 25% 50% 75% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
Izm
an
tojo
t vid
eo
kli
pu
s a
r sevi
Izm
an
tojo
t an
on
īmu
s
ko
men
tāru
sIn
tern
eta
fo
to
alb
um
os
Inte
rneta
in
tere
šu
g
rup
ās
Savā b
log
ā/
inte
rneta
d
ien
asg
rām
atā
Raksto
t ko
men
tāru
s a
r savu
vārd
u
So
ciā
lo
med
iju
p
rofi
los
Viedokļa paušana internetāCik bieži, ja vispār, Tu paud viedokli šādā veidā?
Katru dienu 2-3 reizes nedēļā Retāk nekā reizi nedēļā
Retāk nekā reizi mēnesī Nekad
Page 101
101
5.3. Atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas un lietošanas ietekme uz sekmēm
un attieksmi pret mācībām
Atkarību izraisošo vielu lietošanas ietekme uz sekmēm un attieksmi pret mācībām tiks analizēta
izmantojot sekojošus atkarības vielu lietošanas indikatorus:
1) Smēķēšana: smēķē katru dienu (ikdienas smēķētājs) vai nesmēķē ikdienā. Kopumā ikdienas
smēķētāji 9.-10.klašu skolēnu vidū ir 12%.
2) Alkohola lietošana dzīves laikā: ir lietojis alkoholu 40 un vairāk reizes un ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm savas dzīves laikā. Saskaņā ar aptaujas datiem alkoholu 40 un vairāk reizes
savas dzīves laikā ir lietojuši 11% jauniešu.
3) Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze): ir bijis piedzēries trīs un vairāk reizes savas
dzīves laikā vai nav bijis piedzēries vispār vai 1-2 reizes. Tādu jauniešu, kas ir bijuši piedzērušies
trīs un vairāk reizes savas dzīves laikā, šajā pētījumā ir 22%.
4) Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze: ir pamēģinājis kādu no nelegālajām atkarības
vielām (marihuāna/ hašišs, amfetamīni, LSD, ekstazī, kokaīns, heroīns, halucinogēnās sēnes,
inhalanti) vai nav. Saskaņā ar aptaujas datiem šīs vielas ir pamēģinājuši 18% 9. un 10.klašu
skolēnu.
Sekmju vērtējums un attieksme pret mācībām
Līdzīgi kā iepriekš veikto pētījumu, arī 2014.gada rezultāti ļauj secināt, ka jauniešiem, kuri
aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, ir vājākas sekmes skolā. Tā, piemēram, tikai 25% jauniešu –
ikdienas smēķētāju - savas sekmes vērtē augstāk par vidējo, kamēr nesmēķētāju vidū šādu respondentu
īpatsvars sasniedz gandrīz pusi (48%).
Sekmju vērtējums, summētas atbildes „izcilas”, „daudz labākas par vidējām”, „labākas par vidējām”, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Kā Tu vērtē savas sekmes skolā, salīdzinot ar saviem vienaudžiem?
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Summētas atbildes „izcilas”, „daudz labākas par vidējām”, „labākas par vidējām”
48 25 48 35
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Summētas atbildes „izcilas”, „daudz labākas par vidējām”, „labākas par vidējām”
46 38 48 37
Page 102
102
Kā redzams sekojošajā tabulā, tad jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas,
matemātikā ir saņēmuši arī zemākas atzīmes.
Atzīmes matemātikā, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Kādas atzīmes Tu esi saņēmis/usi šajā semestrī matemātikā?
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Atbildes - zem 4, ap 4, ap 5 37 60 37 52
Atbildes - ap 6, ap 7 40 28 39 33
Atbildes - ap 8, ap 9, ap 10 24 12 24 15
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Atbildes - zem 4, ap 4, ap 5 38 52 37 50
Atbildes - ap 6, ap 7 39 32 39 34
Atbildes - ap 8, ap 9, ap 10 23 17 24 16
Pētījuma rezultāti liecina, ka atkarību izraisošo vielu lietotāji mazāk laika velta mājasdarbu
veikšanai, starp viņiem ievērojami vairāk ir tādu, kuri mājasdarbus vispār nepilda.
Mājas darbu veikšanai veltītais laiks, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Cik daudz laika Tu katru dienu tērē mājasdarbu pildīšanai?
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Es nekad nepildu mājasdarbus 4 14 3 12
Apmēram stundu vai mazāk 53 65 53 62
Apmēram divas stundas un vairāk 43 21 44 25
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Es nekad nepildu mājasdarbus 3 17 3 10
Apmēram stundu vai mazāk 54 62 52 64
Apmēram divas stundas un vairāk 43 22 45 26
Page 103
103
Skolas kavēšana, īpaši „bastošana”, ir raksturīga pazīme jauniešiem, kuri aktīvāk lieto atkarību
izraisošās vielas. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū vairāk par pusi (52%) skolēnu ir bastojuši skolu
(vismaz vienu pilnu dienu), nesmēķētāju vidū tādi ir 16%.
Skolas kavējumi, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Kavējis skolu slimības dēļ 54 70 54 64
"Nobastojis" 16 52 16 38
Kavējis skolu citu iemeslu dēļ 55 64 55 62
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Kavējis skolu slimības dēļ 55 63 54 62
"Nobastojis" 17 42 15 39
Kavējis skolu citu iemeslu dēļ 56 59 55 61
Page 104
104
Pētījuma rezultāti liecina, ka atkarību izraisošo vielu lietotājiem mācības sagādā lielākas grūtības
nekā pārējiem skolēniem, viņiem ir zemāks pašvērtējums, biežāk nepatīk mācīties. Nereti viņi skolā jūtas
slikti, grib to pamest vai mainīt, viņiem raksturīgas sliktākas attiecības ar skolotājiem.
Attieksme pret skolu un mācībām, atbildes „gandrīz vienmēr atbilst” un „bieži atbilst”, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Es domāju, ka mācīties ir bezjēdzīgi 6 8 5 9
Man mācības ir apnikušas 31 43 30 44
Es slikti sagatavojos stundām 13 30 13 24
Es jūtu, ka neesmu pietiekami cītīgs 34 54 34 51
Man ir ļoti viegli mācīties 27 25 26 28
Man ir ļoti grūti mācīties 20 27 21 20
Es skolā jūtos slikti 14 23 13 21
Es gribu pamest skolu 6 15 6 12
Es gribu mainīt skolu 12 20 12 17
Man ir sliktas attiecības ar skolotājiem 4 12 4 9
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Es domāju, ka mācīties ir bezjēdzīgi 6 8 5 9
Man mācības ir apnikušas 31 44 29 44
Es slikti sagatavojos stundām 14 25 13 22
Es jūtu, ka neesmu pietiekami cītīgs 35 49 33 50
Man ir ļoti viegli mācīties 26 32 27 27
Man ir ļoti grūti mācīties 21 21 20 23
Es skolā jūtos slikti 14 19 13 20
Es gribu pamest skolu 7 12 6 11
Es gribu mainīt skolu 12 16 11 18
Man ir sliktas attiecības ar skolotājiem 4 9 4 8
Page 105
105
Lielākā daļa skolēnu – gan atkarību izraisošo vielu aktīvākie lietotāji, gan pārējie – pēc skolas
beigšanas plāno iestāties augstskolā vai koledžā (9.klašu skolēni – turpināt mācības vidusskolā). Tomēr
jānorāda, ka atkarību izraisošo vielu lietotāju vidū šī atbilde tika izvēlēta salīdzinoši retāk.
Plāni pēc skolas beigšanas, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Iestāšos augstskolā/ koledžā vai turpināšu mācības vidusskolā
64 55 64 60
Iestāšos arodskolā vai tehnikumā 13 20 14 12
Sākšu strādāt/ meklēt darbu 3 6 3 4
Mācīšos ārzemēs 18 16 17 21
Strādāšu ārzemēs 1 3 1 2
Neko 1 1 1 1
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Iestāšos augstskolā/ koledžā vai turpināšu mācības vidusskolā
63 62 64 59
Iestāšos arodskolā vai tehnikumā 14 13 14 15
Sākšu strādāt/ meklēt darbu 3 4 3 4
Mācīšos ārzemēs 17 19 17 20
Strādāšu ārzemēs 1 2 1 2
Neko 1 1 1 1
Page 106
106
Jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, ir arī nedaudz skeptiskāki par iespējām
iestāties augstskolā vai universitātē.
Iespējamība, ka iestāsies augstskolā, apkopotas atbildes „ļoti iespējams” un „drīzāk iespējams”, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Summētas atbildes „ļoti iespējams” un „drīzāk iespējams”
83 75 82 81
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Summētas atbildes „ļoti iespējams” un „drīzāk iespējams”
82 80 82 80
Informācijas tehnoloģiju lietošana
Informācijas tehnoloģiju lietošana atkarību izraisošo vielu aktīvāko lietotāju un pārējo jauniešu
vidū gandrīz neatšķiras. Atkarību izraisošo vielu lietotāji biežāk izmanto mobilo telefonu ar interneta
pieslēgumu, viņi biežāk izmanto internetu izklaidei un spēļu spēlēšanai, nedaudz aktīvāk izmanto
sociālos tīklus.
Informācijas tehnoloģiju lietošanas biežums, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Katru dienu lieto ... Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Datoru/ klēpjdatoru 73 68 72 71
Mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu 82 88 82 89
Planšetdatoru (piemēram, iPad) 26 26 26 26
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Datoru/ klēpjdatoru 71 79 72 71
Mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu 83 88 82 89
Planšetdatoru (piemēram, iPad) 26 28 27 22
Page 107
107
Interneta lietošanas mērķi, atbildes „katru dienu”, %
Katru dienu ... Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Izmantoju internetu mācībām 46 36 46 41
Izmantoju internetu izklaidei 72 79 71 81
Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar draugiem
77 86 77 83
Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar ģimenes locekļiem
14 20 14 18
Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar cilvēkiem, ar kuriem vēlos iepazīties
9 15 9 11
Izmantoju internetu spēļu spēlēšanai 27 29 26 31
Izmantoju internetu ziņu lasīšanai 35 41 34 4
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Izmantoju internetu mācībām 45 45 45 44
Izmantoju internetu izklaidei 71 82 71 80
Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar draugiem
77 82 76 85
Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar ģimenes locekļiem
14 17 14 17
Izmantoju sociālos tīklus (facebook, twitter, skype u.c.), lai sazinātos ar cilvēkiem, ar kuriem vēlos iepazīties
9 14 9 13
Izmantoju internetu spēļu spēlēšanai 26 32 27 27
Izmantoju internetu ziņu lasīšanai 35 44 34 40
Page 108
108
6. ĢIMENES FAKTORU SAISTĪBA AR ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANU
Visu iepriekšējo pētījumu posmu rezultātu analīze liecina, ka attiecības starp bērniem un
vecākiem, kā arī vecāku attieksme pret tiem, ir nozīmīgs faktori, kas ietekmē jauniešu rīcību un uzvedību
atkarību izraisošo vielu lietošanas kontekstā. Līdzīgi kā iepriekšējos pētījuma posmos, arī šajā tika
iekļauti vairāki mērījumi, kas fiksē vecāku ģimenes statusa rādītājus, vecāku savstarpējās attiecības un
vecāku - bērnu attiecības un to vērtējumu.
Šajā nodaļā apkopoti aptaujas rezultāti par dažādiem ģimenes faktoriem, kas var ietekmēt
atkarību izraisošo vielu lietošanu, kā arī analizēti dati par vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām un
vecāku uzraudzību. Nodaļā iekļauti arī dati par vecāku attieksmi pret atkarību izraisošo vielu lietošanu,
balstoties uz skolēnu vērtējumu, kā arī vērtēta dažādu ģimenes faktoru ietekme uz jauniešu atkarību
izraisošo vielu pamēģināšanas un lietošanas ieradumiem.
6.1. Ģimenes situācija skolēnu pašvērtējumā
Ģimenes situācijas raksturojumam pētījumā ir izmantoti vairāki rādītāji – ģimenes struktūra (vai
bērns dzīvo pilnā vai nepilnā ģimenē), vecāku izglītība, vecāku nodarbinātība un ģimenes labklājības
līmenis. Turpinājumā ir analizēti aptaujā iegūtie dati par visiem šiem minētajiem rādītājiem.
Ģimenes struktūra
Raksturojot vecāku ģimenes statusu, viens no galvenajiem rādītājiem ir ģimenes struktūra, proti,
vai bērns dzīvo pilnā vai nepilnā ģimenē. 2014.gada aptaujas dati atspoguļo, ka gandrīz divas trešdaļas
aptaujāto jauniešu (62%) dzīvo kopā ar abiem vecākiem. Jānorāda, ka šis rādītājs gadu griezumā ir
diezgan stabils – pirmā pētījuma laikā pilnā ģimenē dzīvoja 65% Rīgas jauniešu, 2008.gada pētījumā –
60%, 2010.gadā – 58%, bet pēdējās aptaujas laikā – 59% jauniešu.
Nepilnā ģimenē šobrīd dzīvo 38% jauniešu, no kuriem 21% ar māti, 10% ar māti un viņas
dzīvesbiedru, 3% ar citiem cilvēkiem, 2% ar tēvu (māte nedzīvo ģimenē), 1% ar tēvu un viņa dzīvesbiedri.
Jāatzīmē, ka 1% skolēnu ir norādījuši, ka dzīvo vieni paši, kas iepriekšējos pētījuma posmos netika
novērots.
Vērtējot datus par skolēnu ģimenes struktūru atkarībā no skolēnu dzimuma kā arī starp klašu
grupām, nav novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības – dažādu ģimenes modeļu izplatība ir aptuveni
vienlīdzīga kā meiteņu, tā zēnu, tā arī 9. un 10.klašu skolēnu vidū.
Page 109
109
Vecāku izglītības līmenis
Būtisks ģimenes situāciju raksturojošais rādītājs ir vecāku izglītības līmenis. Kopumā 17% no
aptaujātajiem skolēniem nav varējuši nosaukt savas mātes un 26% sava tēva iegūto izglītību – jānorāda,
ka meitenes kopumā ir vairāk informētas par savu vecāku izglītību.
Šī gada pētījuma dati atspoguļo, ka vairāk kā pusei no jauniešu vecākiem ir augstākā vai
nepabeigta augstākā izglītība - salīdzinot ar iepriekšējā 2012.gada pētījuma datiem, ir palielinājies to
vecāku skaits, kuriem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība. Kopumā vērtējot, mātēm ir augstāks
izglītības līmenis nekā tēviem. Detalizēts vecāku izglītības līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada pētījuma
rezultātiem redzams sekojošajā tabulā.
Vecāku izglītības līmenis, % no konkrētu izglītību norādījušajiem 2012.un 2014.gada aptaujās, %
Iegūtās izglītības līmenis 2014.gads 2012.gads
Māte Tēvs Māte Tēvs
Pamata vai nepabeigta pamata <1 <1 <1 <1
Vidējā vai nepabeigta vidējā 21 12 13 15
Vidējā profesionālā vai nepabeigta vidējā profesionālā 11 30 23 30
Augstākā vai nepabeigta augstākā 67 58 63 54
Vecāku nodarbinātība un ģimenes materiālais stāvoklis
2014. gada aptaujas dati liecina, ka 61% jauniešu māte strādā pilnu darba slodzi ārpus mājas,
savukārt 18% nepilnu darba dienu, bet tēvs pilnas slodzes darbu strādā 72% un 13% nepilnu darba
dienu. Algotu darbu nestrādā 17 % mātes un 5% tēvu, savukārt 2% mātes un 11% tēvu strādā ārzemēs.
Sniedzot savas materiālās situācijas novērtējumu, 40% jauniešu uzskata, ka tā ir līdzīga kā citiem
Latvijā. Kā nedaudz labāku to vērtē ceturtā daļa jauniešu - 25%, bet kā ievērojami un daudz labāku - 30%
respondentu. Kā sliktāku savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā, to ir
atzīmējuši tikai 5% jauniešu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā 2012.gada pētījuma datiem nav novērojamas
ģimenes materiālā labklājības līmeņa būtiskas izmaiņas. Detalizēts ģimenes materiālās labklājības
līmenis salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā jauniešu skaitījumā atspoguļots nākamajā grafikā.
Page 110
110
6%
7%
10%
16%
19%
20%
23%
25%
25%
47%
41%
40%
6%
5%
5%
1%
1%
1%
1%
1%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2010
2012
2014
Kāds ir Tavas ģimenes materiālās labklājības līmenis salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā?
Daudz labāks Ievērojami labāks Nedaudz labāks Līdzīgs citiem
Nedaudz sliktāks Ievērojami sliktāks Daudz sliktāks
Lai novērtētu jauniešu ģimeņu materiālās labklājības līmeni, balstoties uz jauniešu sniegto
subjektīvo vērtējumu, aptaujas anketā ir iekļauti arī vēl citi indikatori , kuru skaits katrā pētījuma posmā
ir bijis atšķirīgs. Tāpēc datu salīdzinājums ir veikts tikai attiecībā uz tiem mērījumiem, kas bijuši ietverti
arī iepriekšējo gadu aptaujās. Lai varētu veikt iegūto datu salīdzinājumu ar iepriekšējo pētījuma posmu
rezultātiem, arī šajā tika summēti atbilžu varianti “gandrīz nekad” un “reti”, kā arī atbilžu varianti “bieži”
un “gandrīz vienmēr”.
Šī gada pētījuma dati atklāj, ka vecāku finansiālās labklājības subjektīvais vērtējums jauniešu
skatījumā ir pieaudzis nelielā mērā - izteikumu “mani vecāki ir trūcīgi finansiālā ziņā” uz sevi ir
attiecinājuši 2% aptaujāto jauniešu (atbildes “bieži” un “gandrīz vienmēr”), kas ir par 4% mazāk nekā
2012.gadā. Šādai situācijai atbilžu variantu “dažreiz” ir izvēlējušies 16% aptaujāto jauniešu, kas ir par 3%
mazāk nekā iepriekš – 2012.gada aptaujā.
75%
82%
19%
16%
6%
2%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2012
2014
Mani vecāki ir trūcīgi finansiālā ziņā
Gandrīz nekad vai reti Dažreiz Bieži vai gandrīz vienmēr
Page 111
111
Analizējot iegūtos pētījumu datus gadu griezumā, ir secināms, ka pakāpeniski uzlabojas rādītāji,
kas raksturo ģimenes līdzekļu pietiekamību/ trūkumu, lai apmaksātu ikdienas vajadzības vai lai iegādātos
lielākus pirkumus – proti, automašīnu. Kopš 2010.gada to jauniešu skaits, kuri atzina, ka viņu vecākiem
gandrīz nekad vai reti nepietiek naudas apmaksāt pašu nepieciešamāko (pārtiku, dzīvokli, telefonu) ir
palielinājies par 10% - attiecīgi 2010.gadā to norādīja 73%, 2012.gadā 80%, bet šogad 83% aptaujas
dalībnieku. Līdz ar to ir samazinājies to jauniešu skaits, kas uz sevi attiecina šo situāciju bieži vai gandrīz
vienmēr – 2010.gadā 14%, 2012.gadā 9%, bet šogad 7%. Tāpat ir samazinājies to jauniešu īpatsvars, kuri
atzīst, ka viņu vecāki bieži vai gandrīz nekad nevar atļauties iegādāties mašīnu (salīdzinot ar 2012.gada
aptauju par 4%), vienlaikus palielinoties to skaitam, kas norādījuši, ka vecāki var izdarīt šādu pirkumi reti
vai nekad.
86%
87%
80%
86%
89%
86%
84%
73%
80%
83%
66%
81%
71%
70%
75%
7%
7%
10%
7%
6%
8%
9%
13%
11%
10%
15%
8%
11%
13%
12%
6%
6%
9%
7%
5%
6%
6%
14%
9%
7%
19%
10%
18%
17%
13%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2006
2008
2010
2012
2014
2006
2008
2010
2012
2014
2006
2008
2010
2012
2014
Vecāku materiālās situācijas vērtējums un salīdzinājums
Gandrīz nekad vai reti Dažreiz Bieži vai gandrīz vienmēr
Mani vecāki nevar atļauties nopirkt
mašīnu
Maniem vecākiem tik tikko pietiek
naudas apmaksāt nepieciešamāko
(pārtika, dzīvoklis, telefons)
Maniem vecākiem nepietiek naudas
apmaksāt ārpusklases pasākumus, kuros es vēlētos piedalīties
(piemēram, mūzikas instrumentu
spēlēšana, sporta treniņi)
Pētījuma rezultāti atklāj, ka nelieli uzlabojumi ir novērojami arī attiecībā uz situāciju, kad
vecākiem ir pietiekami finansiālie līdzekļi, lai nomaksātu savu bērnu ārpus klases nodarbības. Nedaudz ir
palielinājies (par 4%) to jauniešu īpatsvars, kuri sastopas reti vai gandrīz nekad ar situāciju, kad vecākiem
ir grūtības nomaksāt viņu ārpus klases nodarbības. Tā pat kā iepriekšējā pētījuma posmā, arī šogad
Page 112
112
būtiski nav mainījies to jauniešu skaits, kuri šādu situāciju uz sevi attiecina dažreiz, bieži vai vienmēr. Nav
novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības starp zēnu un meiteņu sniegtajām atbildēm, kā arī starp
dažādām klašu grupām un skolas izvēlēto mācību valodu.
6.2. Vecāku un bērnu savstarpējās saites
Lai noskaidrotu vecāku un bērnu savstarpējās saites, tās pētītas, novērtējot vairākus kritērijus -
vecāku emocionālo atbalstu bērniem un palīdzību mācību un citos jautājumos; vecāku prasības bērnu
uzvedībai; vecāku informētību par to, kur, ar ko un kā viņu bērni pavada brīvo laiku, īpaši vakaros, un cik
daudz sava brīvā laika skolēni darba dienās un nedēļas nogalēs pavada kopā ar ģimeni.
Sekojošā grafikā atspoguļoti šajā pētījumā un iepriekšējā pētījuma posmā iegūtie rezultāti par
iespēju no vecākiem saņemt dažāda veida atbalstu.
2%
2%
4%
4%
5%
5%
8%
8%
2%
3%
7%
7%
10%
10%
12%
14%
19%
17%
8%
7%
30%
29%
35%
35%
32%
31%
33%
35%
34%
34%
61%
62%
51%
51%
50%
50%
39%
40%
56%
56%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
2012
2014
Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no vecākiem...
Ļoti grūti Drīzāk grūti Drīzāk viegli Ļoti viegli
Sirsnību un rūpes
Cita veida palīdzību
Padomu mācībās
Padomus citos jautājumos vai
iecerēs
Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus
Pētījumā iegūtie dati norāda, ka kopumā skolēniem nav grūtības saņem sirsnību no saviem
vecākiem un to attiecības visumā var raksturot kā pozitīvas un ciešas. Tikai neliela daļa (10%) aptaujāto
jauniešu ir norādījuši, ka viņiem ir grūtības (drīzāk grūti un ļoti grūti) saņemt sirsnību no vecākiem, kā arī
cita veida palīdzību (9%).
Page 113
113
Salīdzinot dažādos atbalsta veidus, tā pat kā iepriekšējā pētījuma posmā, arī šogad skolēniem
vislielākās problēmas sagādā nepieciešamība pārrunāt personīgos jautājumus - ceturtā daļa (25%)
norādījuši, ka viņiem tas ir ļoti grūti vai drīzāk grūti. Vecāku sniegtais atbalsts saviem bērniem ir stabili
nemainīgs no gada uz gadu un nav novērojamas būtiskas atšķirības dažādos mērījumos laika griezumā.
Nav novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības zēnu un meiteņu starpā, kā arī 9.un 10. klašu grupās.
Lai iegūtu datus par vecāku prasībām savu bērnu uzvedībai, informētībai par brīvā laika
pavadīšanu, kā arī sociālajiem kontaktiem ar bērnu draugiem un viņu vecākiem, jaunieši aptaujā
novērtēja, cik lielā mērā viņu vecāku attieksme un rīcība atbilst dažādu indikatoru piedāvātajam
raksturojumam. Analizējot iegūtos pētījuma datus, secināms, ka kopumā vecāku uzraudzība pār bērniem
no gada uz gadu kļūst stingrāka. Kopš 2008.gada pakāpeniski pieaug to jauniešu īpatsvars, kuri norāda,
ka viņu vecāki kontrolē bērna brīvo laiku - aptuveni pusei jauniešu vecāki stingri ir noteikuši, ko drīkst
darīt mājās un ārpus mājas un ko nē (attiecīgi atbildes “ļoti atbilst” un “atbilst”, minējuši 47% un 56%),
kā arī rūpīgi seko līdzi bērna brīvā laika nodarbēm (52%). Atbilžu sadalījums par vecāku attieksmi pret
jaunieša brīvā laika nodarbēm kopš 2008.gada pētījuma atspoguļots nākamajā grafikā.
7%
8%
14%
14%
7%
8%
15%
14%
10%
10%
15%
18%
22%
24%
31%
32%
24%
27%
33%
33%
31%
31%
36%
34%
41%
41%
35%
36%
47%
45%
34%
37%
36%
35%
29%
29%
30%
27%
20%
19%
22%
21%
18%
16%
24%
24%
20%
18%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2008
2010
2012
2014
2008
2010
2012
2014
2008
2010
2012
2014
Vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā laika nodarbēm jauniešu skatījumā
Ļoti atbilst Drīzāk atbilst Drīzāk neatbilst Ļoti maz atbilst
Mani vecāki seko manām nodarbēm
brīvajā laikā
Mani vecāki ir noteikuši, ko es
drīkstu darīt ārpus mājas un
ko - nē
Mani vecāki ir noteikuši, ko es drīkstu darīt un
ko - nē
Page 114
114
Nemainīgi augsts kopš pētījuma pirmā posma ir indikators “maniem vecākiem ir svarīgi, lai es
labi mācītos” – to, ka vecākiem ir svarīgas sekmes mācībās kopumā norādījuši 97% aptaujāto jauniešu
(72% norādījuši, kas tas “ļoti atbilst” un 25%, ka “drīzāk atbilst”). Jānorāda, ka zēni no vecāku puses tiek
vairāk kontrolēti - atbilžu variantu “ļoti atbilst” ir minējuši 75% zēnu un 70% meiteņu. Lielākā mērā tiek
uzraudzīti arī 9. klašu skolēni - 9.klašu audzēkņi 75% norādījuši, ka tas “ļoti atbilsts”, savukārt 10.klašu
skolēni – 69%.
63%
64%
75%
72%
33%
33%
22%
25%
3%
3%
2%
2%
1%
1%
1%
1%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2008
2010
2012
2014
Maniem vecākiem ir svarīgi, lai es labi mācītos
Ļoti atbilst Drīzāk atbilst Drīzāk neatbilst Ļoti maz atbilst
Pētījumā tika iekļauti četri indikatori, kas raksturo vecāku informētību un attieksmi par bērnu
draugu loku. Iegūtie pētījuma rezultāti atspoguļo, ka jauniešu skatījumā lielākā daļa vecāku pazīst savu
bērnu draugus (86%), kā arī puse jauniešu ir norādījuši, ka arī viņu draugu vecākus (50%). Kopumā
meiteņu vecāki ir labāk informēti par to draugiem (par 10 procentpunktiem vairāk nekā zēnu vecāki).
Tomēr jāatzīmē, ka salīdzinoši reti vecāki kontaktējas ar savu bērnu draugu vecākiem – sarunājas 25%,
bet satiekas – 19%.
Veicot salīdzinājumu ar iepriekšējo gadu pētījumiem, var secināt, ka laika gaitā ir notikušas
nelielas pozitīvas izmaiņas vecāku informētībā par jauniešu draugu loku - pakāpeniski vecāku interese
par to pieaug. Nākamajā grafikā redzama kopējā dinamika kopš 2008.gada par vecāku informētību un
attieksmi pret bērnu draugu loku.
Page 115
115
4%
3%
5%
6%
4%
4%
6%
8%
13%
12%
15%
19%
43%
37%
49%
50%
9%
9%
12%
13%
12%
10%
16%
17%
24%
23%
31%
31%
38%
42%
36%
36%
28%
27%
28%
30%
33%
36%
37%
37%
39%
40%
34%
32%
16%
17%
12%
11%
60%
62%
55%
51%
51%
51%
41%
38%
23%
35%
20%
17%
5%
4%
4%
3%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2008
2010
2012
2014
2008
2010
2012
2014
2008
2010
2012
2014
2008
2010
2012
2014
Vecāku informētība un attieksme bērnu draugu loku
Ļoti atbilst Drīzāk atbilst Drīzāk neatbilst Ļoti maz atbilst
Mani vecāki pazīst manus
draugus
Mani vecāki dažreiz
satiekas ar draugu
vecākiem, lai aprunātos
Mani vecāki pazīst manu
draugu vecākus
Mani vecāki bieži
sarunājas ardraugu
vecākiem
Kopš 2012.gada pētījuma veikšanas nemainīga ir palikusi vecāku informētība par to, ar ko bērni
ir kopā vakaros - kopumā par to informēti ir 82% zēnu un 92% meiteņu vecāki. Praktiski nemainīgs kopš
2012.gada veiktā pētījumā ir palicis arī rādītājs, kas atspoguļo to, vai vecāki ir noteikuši, cikos bērnam ir
jābūt mājās - iepriekšējā pētījuma posmā to apstiprināja 58%, bet šogad 60% aptaujāto skolēnu - tā kā
šis rādītājs iekļaujas pieļaujamās statistiskās kļūdas robežās, tad šīs atšķirības nav uzskatāmas par
statistiski nozīmīgām.
Pētījuma datu analīze liecina, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp meiteņu un zēnu
vecāku informētību par mājās ierašanās laiku – meitenēm tiek biežāk nekā zēniem noteikts laiks, kad
jāierodas vakarā mājās (attiecīgi 55% un 64%). Tāpat jaunāki jaunieši tiek lielākā mērā kontrolēti –
Page 116
116
9.klašu audzēkņiem vecāki mājās ierašanās laiku ir noteikuši 64 %, bet 10.klašu skolēniem vairs tikai
nedaudz vairāk kā pusē gadījumu - 55%. Detalizēta vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā
laika pavadīšanu vakaros laika griezumā kopš 2008.gadā veiktās aptaujas aplūkojama nākamajā grafikā:
41%
38%
51%
52%
19%
18%
24%
26%
39%
40%
37%
35%
28%
30%
34%
34%
16%
17%
9%
9%
34%
33%
27%
27%
5%
6%
4%
4%
19%
19%
15%
13%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2008
2010
2012
2014
2008
2010
2012
2014
Vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā laika pavadīšanu vakaros
Ļoti atbilst Drīzāk atbilst Drīzāk neatbilst Ļoti maz atbilst
Mani vecāki ir noteikušies, cikos vakarā jābūt mājās
Mani vecāki zina, ar ko es vakaros
esmu kopā
Aptaujā tika iekļauts atsevišķs indikators par vecāku informētību par jauniešu brīvā laika
pavadīšanu sestdienu vakaros. Atbildes uz šo jautājumu atklāj, ka vecāki lielākoties ir informēti par savu
bērnu gaitām- 86% vecāki bieži vai gandrīz vienmēr zina, kur viņu bērni pavada sestdienu vakarus.
Gandrīz vienmēr70%
Bieži16%
Dažreiz9%
Reti, 3%
Gandrīz nekad2%
Vai vecāki zina, kur Tu pavadi sestdienas vakarus?
Page 117
117
Visos pētījuma posmos iegūtie rezultāti liecina, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp
zēnu un meiteņu vecāku informētību - meiteņu vecāku informētība par to, kur viņu meitas pavada
sestdienu vakarus, ir augstāka nekā puišu vecākiem.
Vecāku informētība par bērnu brīvā laika pavadīšanu sestdienu vakaros
2010., 2012. un 2014.gada aptaujās, %
2010.gads 2012.gads 2014.gads
Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā Zēni Meitenes Kopā
Gandrīz vienmēr
55 66 61 61 71 66 64 75 70
Bieži 22 17 20 21 17 19 19 13 16
Dažreiz 15 11 13 11 7 9 10 8 9
Reti 5 3 4 4 3 3 4 2 3
Gandrīz nekad
3 3 3 3 2 3 2 2 2
Svarīgs ģimenes attiecību un saišu ciešuma indikators, kas tika iekļauts pētījumā, ir laiks, ko
ģimene pavada kopā gan darba dienu vakaros, gan brīvdienās. Kopumā pētījuma rezultāti liecina par
nemainīgām tendencēm - tā pat kā iepriekšējos pētījuma posmos, arī 2014.gada aptaujā vecāki ar
bērniem kopā vairāk pavada laiku tieši brīvdienās.
20%
19%
16%
12%
9%
7%
27%
27%
25%
24%
20%
17%
30%
30%
29%
30%
28%
28%
17%
17%
20%
23%
26%
30%
7%
7%
9%
18%
16%
18%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2010
2012
2014
2010
2012
2014
Brīvais laiks kopā ar vecākiem
Gandrīz nekad Reti Dažreiz Bieži Gandrīz vienmēr
Nedēļasnogales es
pavadu kopā ar vecākiem
Darba dienās brīvo laiku pēc
skolas es pavadu kopā ar vecākiem
Nedaudz mazāk kā trešā daļa (29%) aptaujāto jauniešu ir norādījuši, ka darba dienu vakaros
brīvo laiku pēc skolas pavada kopā ar vecākiem bieži vai gandrīz vienmēr, savukārt lielāks ir to jauniešu
īpatsvars, kuri ar vecākiem brīvo laiku darba dienu vakaros pavada kopā reti vai gandrīz nekad – 41%.
Tomēr jāuzsver, ka šis rādītājs, salīdzinot ar 2012.gada aptaujas datiem, ir samazinājies par 6
Page 118
118
procentpunktiem, kas varētu liecināt par pakāpenisku ciešāku saišu veidošanos starp vecākiem un
bērniem.
Nedēļas nogales kopā ar vecākiem mēdz pavadīt gandrīz puse aptaujāto jauniešu (48%) (gandrīz
vienmēr un bieži), savukārt gandrīz nekad un reti gandrīz ceturtā daļa jauniešu (24%). Salīdzinot ar
2012.gada aptauju, kopumā ir palielinājies vecākiem un bērniem kopā pavadītais laiks brīvdienās.
Pētījuma datu analīze liecina, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības šajos divos mērījumos
par brīvā laika pavadīšanu kopā r vecākiem zēnu un meiteņu, kā arī 9.un 10.klašu skolēnu auditorijās
6.3.Vecāku attieksme pret atkarību izraisošo vielu lietošanu
Lai noskaidrotu, kāda būtu vecāku iespējamā reakcija pret jauniešu rīcību attiecībā uz atkarības
vielu lietošanu, aptaujas instrumentārijā tika iekļauti 3 jautājumi par cigarešu, alkohola un marihuānas/
hašiša lietošanu. Pētījuma dati atspoguļo, ka vienaldzīga attieksme pret dažādu atkarību izraisošu vielu
lietošanu jauniešu vērtējumā būtu salīdzinoši nelielam vecāku skaitam. Vecāku reakcijas vērtējuma un
salīdzinājuma dinamika kopš 2008.gada redzama sekojošajā grafikā:
52%
60%
56%
61%
64%
68%
69%
74%
91%
88%
89%
89%
26%
21%
21%
19%
18%
15%
16%
14%
6%
8%
6%
6%
19%
17%
20%
17%
15%
14%
12%
10%
3%
4%
4%
3%
3%
2%
4%
3%
3%
3%
3%
2%
1%
1%
1%
1%
0% 20% 40% 60% 80% 100%
2008
2010
2012
2014
2008
2010
2012
2014
2008
2010
2012
2014
Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu šādi rīkotos?
Pilnīgi pret Ļoti pret Diezgan pret Viņiem būtu vienalga
Ja Tu smēķētu
marihuānu/
Ja Tu piedzertos
Ja Tu smēķētu
Page 119
119
Ja salīdzina šajā pētījuma posmā iegūtos datus ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, ir secināms,
ka pakāpeniski pieaug vecāku noraidošā attieksme pret visu atkarību izraisošo vielu lietošanu. Vecāku
visnegatīvākā attieksme ir pret narkotisko vielu lietošanu – attieksme pret marihuānas/ hašiša
smēķēšanu laika gaitā kopš 2008.gada ir bijusi praktiski nemainīga – gandrīz visi vecāki pret to iebilst
(99% vecāku ir pilnīgi, ļoti vai diezgan pret). Pakāpeniski pieaug arī to vecāku skaits, kas kategoriski
iebilst pret bērnu smēķēšanu - attiecīgi šogad par 5 % vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā pētījuma
posma datiem 2012.gadā. Tomēr jāatzīmē, ka pētījuma rezultāti apstiprina sabiedrības iecietīgo
attieksmi pret alkohola lietošanu - joprojām vispielaidīgākā attieksme no vecāku puses ir tieši pret
piedzeršanos – pilnīgi pret to būtu 61%, ļoti pret 19% vecāku.
Analizējot iegūtos datus dzimumu griezumā, nelielas statistiskās atšķirības ir novērojamas starp
meiteņu un zēnu vērtējumiem attiecībā uz piedzeršanos – meiteņu vecāki pret to būtu iecietīgāki
salīdzinājumā ar zēnu vecākiem (attiecīgi 64% puišu un 58% meiteņu vecāki būtu pilnīgi pret to).
Statistiskās atšķirības pastāv arī starp 9.un 10.klašu skolēniem - ja jaunāko klašu skolēni ir
norādījuši, ka 83% to vecāku attieksme būtu pilnīgi vai ļoti pret piedzeršanos, tad 10.klašu skolēnu
vecāki vairs nav tik kritiski un pilnībā vai ļoti pret to ir 76%, kas liek secināt, ka palielinoties jauniešu
vecumam, vecāku attieksme pret alkohola lietošanu kļūst pielaidīgāka. Šo tendenci apstiprina arī
iepriekšējā pētījuma posma dati - 2012.gada aptaujas rezultāti uzrādīja, ka ļoti negatīva attieksme pret
to, ka viņu bērns piedzertos, būtu 80% 9.klašu audzēkņu vecākiem un 71% 10.klašu audzēkņu vecākiem,
savukārt 2010.gada aptaujas rezultāti ir 83% un 76%.
6.4.Ģimenes ietekme uz atkarības vielu pamēģināšanu un lietošanu
Dažādu faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu ir aplūkota,
izmantojot šādus atkarības vielu lietošanas indikatorus:
5) Smēķēšana: smēķē katru dienu (ikdienas smēķētājs) vai nesmēķē ikdienā. Kopumā ikdienas
smēķētāji 9.-10.klašu skolēnu vidū ir 12%.
6) Alkohola lietošana dzīves laikā: ir lietojis alkoholu 40 un vairāk reizes un ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm savas dzīves laikā. Saskaņā ar aptaujas datiem alkoholu 40 un vairāk reizes
savas dzīves laikā ir lietojuši 11% jauniešu.
7) Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze): ir bijis piedzēries trīs un vairāk reizes savas
dzīves laikā vai nav bijis piedzēries vispār vai 1-2 reizes. Tādu jauniešu, kas ir bijuši piedzērušies
trīs un vairāk reizes savas dzīves laikā, šajā pētījumā ir 22%.
Page 120
120
8) Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze: ir pamēģinājis kādu no nelegālajām atkarības
vielām (marihuāna/ hašišs, amfetamīni, LSD, ekstazī, kokaīns, heroīns, halucinogēnās sēnes,
inhalanti) vai nav. Saskaņā ar aptaujas datiem šīs vielas ir pamēģinājuši 18% 9. un 10.klašu
skolēnu.
Ģimenes situācija skolēnu pašvērtējumā
Pētījuma rezultāti atkārtoti apliecina, ka atkarību izraisošo vielu biežāka lietošana raksturīga
jauniešiem, kuri nāk no nepilnām ģimenēm. Ikdienas smēķētāju vidū 47% jauniešu dzīvo kopā ar abiem
saviem vecākiem, ikdienā nesmēķējošo jauniešu vidū šāda situācija ir 64% jauniešu. Līdzīgi arī to vidū,
kuri ir pamēģinājuši nelegālās atkarību izraisošās vielas – 54% šo jauniešu dzīvo pilnās ģimenes, bet tie,
kuri nav nelegālās atkarības vielas pamēģinājuši – 64% dzīvo ar abiem vecākiem. Novērojama sakarība
arī starp ģimenes struktūru un alkohola lietošanu – tie jaunieši, kuri nāk no nepilnām ģimenēm, vidēji
biežāk ir lietojuši alkoholu un bijuši piedzērušies biežāk nekā tie, kuri dzīvo ar abiem vecākiem.
Ģimenes struktūra, atbildes „abi vecāki, %
Kuri no minētajiem cilvēkiem vēl dzīvo Tavās mājās? Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis
Abi vecāki 64 47 64 54
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40 un
vairāk reizes
Nav bijis piedzēries vispār
vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Abi vecāki 63 57 65 54
Līdzīgi kā iepriekšējā pētījuma posmā, arī šajā pētījumā datu analīze neuzrāda korelāciju starp
atkarību izraisošo vielu lietošanas pieredzi un vecāku izglītības līmeni, jo nepastāv statistiski nozīmīgas
atšķirības saistībā ar mātes un tēva iegūto izglītību. Tā pat nav novērota korelācija starp vecāku
nodarbošanos un atkarību izraisošo vielu lietošanas pieredzi, kā arī ģimenes materiālā stāvokļa
pašvērtējumu.
Page 121
121
Vecāku un bērnu savstarpējās saites
Pētījumā iegūtie dati atspoguļo, ka kopumā skolēniem nav grūtības saņemt no vecākiem
emocionālo atbalstu un palīdzību mācību un citos jautājumos un to attiecības var kopumā raksturot kā
pozitīvas. Tomēr jānorāda, ka lai arī atšķirības ir nelielas, ir novērojama sakarība, ka jaunieši, kuri aktīvāk
lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, kopumā nedaudz biežāk ir norādījuši, ka viņiem ir “ļoti grūti” vai
“drīzāk grūti” saņemt dažāda veida atbalstu no vecākiem. Būtiskākās atšķirības pētījums atklāj starp tiem
skolēniem, kuri aktīvāk smēķē un tiem, kuri nē. Ikdienas smēķētāju vidū ir lielāks to jauniešu īpatsvars,
kuri ir norādījuši, ka viņiem ir ļoti grūti vai drīzāk grūti saņemt atbalstu no vecākiem. Piemēram, 33%
ikdienas smēķētāju ir norādījuši, ka viņiem ļoti grūti vai drīzāk grūti ar vecākiem pārrunāt personīgus
jautājumus, savukārt to jauniešu vidū, kuri ikdienā nesmēķē, šādi domājošo īpatsvars ir par 9
procentpunktiem mazāks. 17 % ikdienas smēķētāju ir norādījuši, ka viņiem ir grūtības saņemt sirsnību un
rūpes no vecākiem (ikdienas nesmēķētāju vidū - 9%), 19%, ka saņemt padomu citos jautājumos (ikdienas
smēķētāju vidū - 13%).
Iespēja saņemt atbalstu no vecākiem, atbildes „ļoti grūti” un „drīzāk grūti, %
Cik viegli vai grūti Tev ir saņemt no vecākiem ...? Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs Nav pamēģinājis Ir pamēģinājis
Sirsnību un rūpes 9 17 9 14
Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus
26 33 24 30
Padomu mācībās 19 24 19 21
Padomu citos jautājumos 13 19 13 15
Cita veida palīdzību 8 14 9 11
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40 un
vairāk reizes
Nav bijis piedzēries vispār
vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries trīs
un vairāk reizes
Sirsnību un rūpes 10 11 9 14
Iespēju pārrunāt personīgus jautājumus
25 26 24 29
Padomu mācībās 19 19 18 23
Padomu citos jautājumos 14 14 13 15
Cita veida palīdzību 9 8 9 11
Pētījuma datu analīze atklāj, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības jauniešu atbildēs par
apgalvojumiem, kas ir saistīti ar vecāku kontroli un informētību par to, ar ko un kur jaunieši pavada
darba dienu vakarus: jaunieši, kas aktīvāk lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, retāk ir atzīmējuši, ka
viņiem “ļoti atbilst” apgalvojumi “Mani vecāki zina, ar ko es vakaros esmu kopā”, “mani vecāki zina, kur
es esmu vakaros” un “Mani vecāki pazīst manus draugus”.
Page 122
122
Vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā laika nodarbēm jauniešu skatījumā, atbildes „ļoti atbilst”, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Maniem vecākiem ir svarīgi, lai es labi mācītos 72 70 73 68
Mani vecāki ir noteikuši, ko es mājās drīkstu darīt un ko - nē
14 15 14 16
Mani vecāki ir noteikuši, ko es drīkstu darīt ārpus mājas un ko – nē
14 13 14 13
Mani vecāki ir noteikuši, cikos vakarā jābūt mājās
26 29 27 23
Mani vecāki zina, ar ko es vakaros esmu kopā 54 38 55 38
Mani vecāki zina, kur es esmu vakaros 58 39 59 39
Mani vecāki pazīst manus draugus 52 40 53 39
Mani vecāki pazīst manu draugu vecākus 20 16 21 13
Mani vecāki bieži sarunājas ar manu draugu vecākiem
8 6 8 5
Mani vecāki dažreiz satiekas ar draugu vecākiem, lai aprunātos
6 6 6 5
Mani vecāki seko manām nodarbēm brīvajā laikā
19 15 19 14
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Maniem vecākiem ir svarīgi, lai es labi mācītos 72 70 73 69
Mani vecāki ir noteikuši, ko es mājās drīkstu darīt un ko - nē
15 12 15 13
Mani vecāki ir noteikuši, ko es drīkstu darīt ārpus mājas un ko – nē
15 10 15 11
Mani vecāki ir noteikuši, cikos vakarā jābūt mājās
26 25 28 22
Mani vecāki zina, ar ko es vakaros esmu kopā 54 38 56 38
Mani vecāki zina, kur es esmu vakaros 58 37 60 38
Mani vecāki pazīst manus draugus 52 40 53 41
Mani vecāki pazīst manu draugu vecākus 20 16 21 15
Mani vecāki bieži sarunājas ar manu draugu vecākiem
8 7 9 5
Mani vecāki dažreiz satiekas ar draugu vecākiem, lai aprunātos
6 5 7 4
Mani vecāki seko manām nodarbēm brīvajā laikā
19 12 20 13
Page 123
123
To jauniešu, kuri lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, vecāki ir sliktāk informēti par savu
bērnu gaitām brīvdienās. Šāda tendence novērojama gan smēķētāju, gan dažādu nelegālo atkarības vielu
lietotāju, gan to jauniešu vidū, kuri lieto alkoholu (skatīt nākamo tabulu). Ikdienas smēķētāju vidū 68%
jauniešu vecāki gandrīz vienmēr vai bieži zina, kur viņu bērni pavada sestdienas vakarus, savukārt tiem
jauniešiem, kuri ikdienā nesmēķē – 89%. Izteikta atšķirība ir novērojama starp tiem jauniešiem, kuri
savas dzīves laikā ir bijuši piedzērušies vairāk par trīs reizēm un tiem, kuri to nav darījuši. Attiecīgi to
jauniešu vidū, kuri ir bijuši piedzērušies trīs un vairākas reizes, vecāki gandrīz vienmēr un bieži ir
informēti par bērna gaitām sestdienas vakaros 75%, savukārt, to jauniešu vidū, kuri nav bijuši
piedzērušies vispār vai 1 – 2 reizes, šis rādītājs ir krietni augstāks - 90%.
Vecāku informētība par bērna brīvā laika pavadīšanu sestdienu vakaros, atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži, %
Vai vecāki zina, kur Tu pavadi sestdienas
vakarus? Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu
lietošanas pieredze
Nesmēķē
ikdienā
Ikdienas
smēķētājs
Nav
pamēģinājis
Ir
pamēģinājis
Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži” 89 68 88 77
Alkohola lietošana dzīves
laikā
Alkohola riskanta lietošana
(piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis
alkoholu
mazāk par 40
reizēm
Ir lietojis
alkoholu 40
un vairāk
reizes
Nav bijis
piedzēries
vispār vai 1-2
reizes
Ir bijis
piedzēries
trīs un vairāk
reizes
Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži” 88 75 90 75
Page 124
124
Pētījuma rezultāti atspoguļo, ka jaunieši, kuri lieto dažādas atkarību izraisošas vielas, retāk
pavada laiku kopā ar vecākiem (skatīt nākamo tabulu). Darba dienās brīvo laiku pēc skolas kopā ar
vecākiem „gandrīz vienmēr” un „bieži” pavada 15% ikdienas smēķētāji (tie, kas nesmēķē ikdienā – 32%).
Nedēļas nogales kopā ar vecākiem „gandrīz vienmēr” un „bieži” pavada 28% ikdienas smēķētāji (tie, kas
nesmēķē ikdienā – 51%). Līdzīgi arī citās atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās. Tie, kuri ir bijuši
piedzērušies trīs un vairāk reizes, darba dienās brīvo laiku pēc skolas kopā ar vecākiem „gandrīz
vienmēr” un „bieži” pavada 17% (tie, kas nav bijuši piedzērušies vispār vai tikai 1-2 reizes, - 33%).
Nedēļas nogales kopā ar vecākiem „gandrīz vienmēr” un „bieži” pavada 30% riskanto alkohola lietotāju
(tie, kas nav bijuši piedzērušies vispār vai tikai 1-2 reizes - 54%).
Brīvais laiks kopā ar vecākiem, summētas atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Darba dienās pavada brīvo laiku pēc skolas kopā ar vecākiem. Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”
32 15 32 18
Nedēļas nogales pavada kopā ar vecākiem. Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”
51 28 52 32
Alkohola lietošana dzīves laikā
Alkohola riskanta lietošana (piedzeršanās pieredze)
Ir lietojis alkoholu
mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Darba dienās pavada brīvo laiku pēc skolas kopā ar vecākiem. Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”
31 18 33 17
Nedēļas nogales pavada kopā ar vecākiem. Atbildes „gandrīz vienmēr” un „bieži”
51 29 54 30
Vecāku attieksme pret savu bērnu atkarības vielu lietošanu
Atbildes uz jautājumu, kāda būtu viņu vecāku reakcija, ja viņu bērns smēķētu cigaretes,
piedzertos vai smēķētu marihuānu/hašišu, parāda, ka jauniešu, kas intensīvāk ir lietojuši vai lieto
atkarību izraisošas vielas, vecāki ir daudz pielaidīgāki vai vienaldzīgāki pret bērnu rīcību attiecībā uz
atkarību izraisošo vielu lietošanu. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū tikai 42% jauniešu vecāki būtu
pilnīgi pret, ka viņi smēķē cigaretes (salīdzinājumā ar tiem, kas ikdienā nesmēķē – 79%). To vidū, kam
raksturīga riskanta alkohola lietošana – piedzeršanās, tikai 36% jauniešu vecāki būtu pilnīgi pret, ka viņi
piedzeras (pārējiem – 68%). Attiecībā uz marihuānas vai hašiša smēķēšanu to jauniešu, kas ir
pamēģinājuši nelegālās atkarību izraisošās vielas, tai skaitā, marihuānu vai hašišu, tikai 70% vecāku būtu
pilnīgi pret marihuānas vai hašiša smēķēšanu (pārējiem – 93%).
Page 125
125
Vecāku attieksmes vērtējums pret atkarības vielu lietošanu, %
Smēķēšana
Nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze
Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu smēķētu cigaretes?
Nesmēķē ikdienā
Ikdienas smēķētājs
Nav pamēģinājis
Ir pamēģinājis
Pilnīgi pret 79 42 78 58
Ļoti pret 13 24 12 23
Diezgan pret 7 26 8 16
Viņiem būtu vienalga 1 8 2 3
Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu piedzertos?
Pilnīgi pret 64 36 66 39
Ļoti pret 19 20 18 24
Diezgan pret 15 34 14 30
Viņiem būtu vienalga 2 10 2 7
Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu smēķētu marihuānu/ hašišu?
Pilnīgi pret 91 73 93 70
Ļoti pret 6 13 4 17
Diezgan pret 2 9 2 9
Viņiem būtu vienalga 1 5 1 4
Alkohola lietošana
dzīves laikā Alkohola riskanta lietošana
(piedzeršanās pieredze)
Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu smēķētu cigaretes?
Ir lietojis alkoholu mazāk par 40 reizēm
Ir lietojis alkoholu 40
un vairāk reizes
Nav bijis piedzēries
vispār vai 1-2 reizes
Ir bijis piedzēries
trīs un vairāk reizes
Pilnīgi pret 77 56 79 59
Ļoti pret 13 22 12 21
Diezgan pret 8 18 8 16
Viņiem būtu vienalga 2 4 1 4
Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu piedzertos?
Pilnīgi pret 64 34 68 36
Ļoti pret 18 24 18 21
Diezgan pret 15 33 12 34
Viņiem būtu vienalga 3 9 2 9
Kā Tu domā, kāda būtu Tavu vecāku reakcija, ja Tu smēķētu marihuānu/ hašišu?
Pilnīgi pret 91 73 92 78
Ļoti pret 5 15 5 13
Diezgan pret 3 9 2 6
Viņiem būtu vienalga 1 3 1 3
Page 126
126
7. REZULTĀTU KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMI
Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība
2006. – 2014.gada veikto pētījumu rezultātu dinamika uzrāda pozitīvas tendences – jauniešu
vidū ievērojami mazinājusies smēķēšanas, alkohola un nedaudz arī marihuānas/ hašiša lietošanas
izplatība.
Smēķēšana:
- Kaut reizi savā mūžā smēķējuši 55% jauniešu un tas ir mazāk nekā visos iepriekšējos
pētījumos (2008.gadā tādu bija – 75%; 2010.gadā – 72%; 2012.gadā – 67%);
- Regulāras smēķēšanas risks (smēķējuši 40 un vairāk reizes) pastāv 16% aptaujāto
jauniešu. Arī šo respondentu skaits ievērojami samazinājies (2008.gadā tādu bija – 36%;
2010.gadā – 31%; 2012.gadā – 26%);
- Pēdējā mēneša laikā ir smēķējuši 20% aptaujāto jauniešu, un tas ir mazāk nekā visos
iepriekšējos pētījumos kopš 2006.gaga (2008.gadā tādu bija – 40%; 2010.gadā – 36%;
2012.gadā – 32%);
- Ikdienas smēķētāju (izsmēķē vismaz vienu cigareti dienā) īpatsvars sasniedz 12% un arī
šo jauniešu skaits ar katru pētījumu samazinās (2008.gadā tādu bija – 30%; 2010.gadā –
26%; 2012.gadā – 20%);
- Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ir veicinājis smēķētāju skaita samazināšanos
jauniešu vidū, acīmredzot, ir smēķēšanas izplatības samazināšanās visā sabiedrībā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka jauniešu ģimenēs aizvien retāk smēķē vecāki, brāļi/ māsas;
- Katrs ceturtais (25%) smēķēt pamēģinājušais jaunietis atzina, ka pirmo cigareti ir
izsmēķējis 11 gadu vecumā vai agrāk. 39% respondentu pirmo cigareti izsmēķējuši 12-13
gadu vecumā, savukārt 37% - 14-15 gadu vecumā.
Alkohola lietošana:
- Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (79%) aptaujāto 15-16 gadus veco jauniešu atzina, ka savā
dzīvē ir pamēģinājuši alkoholu. 2008.gadā šis rādītājs bija 87%, 2010.gadā – 88%, kas
norāda uz situācijas uzlabošanos kopumā;
- 40 un vairāk reizes alkoholu savas dzīves laikā lietojuši 11% aptaujāto jauniešu, un viņu
īpatsvars, salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, ir ievērojami mazinājies
(2010.gadā tādu bija – 31%; 2012.gadā – 20%);
Page 127
127
- Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojuši 29% aptaujāto jauniešu. Pētījumu rezultātu
dinamika liecina par pozitīvu tendenci – alkohola lietotāju skaits ar katru pētījumu
samazinās (2008.gadā tādu bija – 69%; 2010.gadā – 58%; 2012.gadā – 52%);
- Alkoholu regulāri lieto (3 vai vairāk reizes pēdējā mēneša laikā) 11% jauniešu. Tas ir
ievērojami mazāk nekā 2010. un 2012.gada pētījumos, kad 3 un vairāk reizes
alkoholiskos dzērienus lietojušo skolēnu īpatsvars bija attiecīgi 29% un 25%;
- To jauniešu īpatsvars, kuri atzina, ka dzīves laikā ir kaut reizi piedzērušies, šogad pirmo
reizi ir mazāks par pusi. Ja 2008.gadā tādu respondentu bija 66%, 2012.gadā – 57%, tad
šogad – 41%. Samazinājies arī to jauniešu skaits, kuri dzīves laikā piedzērušies 40 vai
vairāk reižu, sasniedzot 8%;
- Pēdējā mēneša laikā piedzeršanās pieredze bijusi 15% aptaujāto jauniešu, un tas ir
mazāk nekā iepriekšējā (2012.gada) pētījumā (20%);
- Pētījuma rezultāti liecina, ka 9.-10.klašu skolēnu auditorijā mainījusies iecienītāko
alkoholisko dzērienu hierarhija. Ja iepriekš (2010. – 2012.gada) populārākais
alkoholiskais dzēriens jauniešu vidū bija alus, tad šogad visbiežāk lietoti alkoholiskie
kokteiļi – tos pēdējā mēneša laikā lietojuši 35% aptaujāto jauniešu. Vīnu pēdējā mēneša
laikā lietojuši 29%, alu – 27%, stipros alkoholiskos dzērienus – 24% aptaujāto jauniešu.
Jāuzsver pozitīvā tendence - visus alkoholisko dzērienu veidus šogad lietojis mazāks
respondentu skaits nekā 2010.gada un 2012.gada pētījumos. Tas liecina, ka alkohola
lietošana jauniešu vidū mazinās. Jāatzīmē, ka zēni biežāk priekšroku dod alum un arī
stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt meitenes - alkoholiskajiem kokteiļiem
un vīnam;
- Katrs ceturtais (25%) jaunietis, kurš lietojis alkoholu, pirmo reizi to ir pamēģinājis 11
gadu vecumā vai agrāk. Līdzīgus rezultātus pētījums uzrāda arī par pirmo izsmēķēto
cigareti. Agra alkohola lietošanas pieredze salīdzinoši biežāk bijusi zēniem (28%), kā arī
latviešu mācību valodas skolu audzēkņiem (30%). 34% respondentu alkoholu lietot
pamēģinājuši 12 - 13 gadu vecumā, savukārt 41% - 14 - 15 gadu vecumā vai vēlāk. Veikto
pētījumu rezultātu dinamika uzrāda pozitīvu tendenci – alkohola lietošanas uzsākšanas
vecums nedaudz, bet tomēr palielinās.
Citu aizliegto un atkarību izraisošo vielu lietošana:
- Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumu posmos, arī šī gada rezultātos izplatītākās narkotikās
vielas 9. – 10.klašu skolēnu vidū ir marihuāna/ hašišs. 16% jauniešu to ir pamēģinājuši
vismaz vienu reizi. Kā pozitīva tendence ir uzsverams tas, ka salīdzinājumā ar
Page 128
128
iepriekšējiem gadiem marihuānas lietošanas izplatība ir nedaudz mazinājusies
(2010.gadā – 23%; 2012.gadā – 19%);
- Citas biežāk lietotās apreibinošās vielas ir mājās taisīts alkohols (16%), trankvilizatori,
miega zāles (10%), augu valsts/dabiskās narkotikas (6%). Tādas narkotiskās un
psihotropās vielas, kā ekstazī, amfetamīni, halucinogēnās sēnes, kokaīns, LSD u.c.,
lietotas salīdzinoši reti – tās pamēģinājuši 2% vai mazāk jauniešu;
- Pētījuma rezultāti liecina, ka marihuānas/ hašiša lietošana vairāk izplatīta zēnu auditorijā
(20% zēnu, 13% meiteņu), savukārt meiteņu vidū - trankvilizatoru, miega zāļu lietošana
(12% meitenes, 6% zēnu);
- Pārliecinošs vairākums (78%) jauniešu, kuri lietojuši marihuānu/hašišu, to pirmo reizi
izmēģina salīdzinoši vēlāk (14 - 15 gadu vecumā) salīdzinājumā ar alkohola lietošanu vai
cigaretes smēķēšanu. Rezultātu salīdzinājums ar iepriekšējo pētījumu posmiem norāda
uz bīstamu tendenci – nedaudz pieaudzis (no 6% uz 10%) to jauniešu skaits, kuri
marihuānu/ hašišu pamēģinājuši jau 11 - 12 gadu vecumā. Zēnu vidū šo respondentu
skaits sasniedz pat 12%.
Personības raksturojums un pašvērtējums
Indivīda vērtības, iekšējās morāles normas, kā arī pašvērtējums lielā mērā ir uzskatāmi par
nozīmīgiem faktoriem atkarības vielu pamēģināšanā un lietošanā. 2014.gada pētījumā iegūtie būtiskākie
rādītāji par jauniešu personības raksturojumu un pašvērtējumu:
- Lielākā daļa aptaujāto jauniešu (76%) ir ar sevi apmierināti, tomēr 2014.gadā aptaujāto
jauniešu atbildēs kopumā vērojama kritiskāka attieksme salīdzinājumā ar to, kāda tika
pausta 2012.gada veiktā pētījuma ietvaros, kad apmierinātību ar sevi pauda 82% visu
aptaujas dalībnieku. Tradicionāli meiteņu viedoklim raksturīga lielāka paškritika un
neapmierinātība ar sevi nekā zēniem – ja 85% zēnu ir pozitīva attieksme pret sevi, tad
meiteņu vidū tādu ir 72%; ja 84% zēnu ar sevi ir apmierināti, tad meiteņu vidū līdzīgi sevi
vērtē 70%; ja 26% zēnu dažreiz jūtas „nekam nederīgi”, kamēr meiteņu vidū tādu ir 36%;
ja „sevi vairāk cienīt” gribētu 60% zēnu, tad meiteņu auditorijā savu pašvērtējumu celt
gribētu 72% aptaujas dalībnieču;
- Lai arī rezultāti neuzrāda būtisku saistību starp jauniešu pašvērtējumu un atkarību
izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu, tomēr kopumā atkarību izraisošo vielu
lietotāju vidū bija novērojama salīdzinoši lielāka paškritika, īpaši tas attiecināms uz
ikdienas smēķētāju grupu, kuras pārstāvji salīdzinoši retāk bija apmierināti ar sevi un
Page 129
129
savu dzīvi nekā nesmēķētāji, kā arī salīdzinoši biežāk pauduši viedokli, ka „uzskata sevi
par neveiksminiekiem”, „jūtas nekam nederīgi” un domā, ka „viņiem nav sevišķi daudz
ar ko lepoties”. Jaunieši, kuri ir pamēģinājuši kādu no nelegālajām atkarības vielām, kā
arī riskantie alkohola lietotāji, nedaudz biežāk kā atkarību izraisošo vielu nelietotāji
piekrīt izteikumiem „dažreiz domāju, ka es neesmu pārāk labs cilvēks” un „domāju, ka
man nav sevišķi daudz ar ko lepoties”;
- Vairāk nekā 80% visu aptaujāto jauniešu atzīst, ka ir laimīgi, jūtas fiziski stipri un veseli,
un ir apmierināti ar savu dzīvi. Situācija salīdzinoši ar iepriekšējiem aptauju posmiem
(2010. un 2012. gadiem) nav būtiski mainījusies. Visu izdalīto riska grupu (gan ikdienas
smēķētāji, gan tie jaunieši, kuriem ir nelegālo atkarības vielu lietošanas pieredze, gan tie,
kuriem ir problēmas ar alkohola lietošanu) pārstāvji salīdzinoši retāk kā pārējie jaunieši
atzīst sevi par laimīgiem;
- Salīdzinoši zemāk jaunieši vērtē apmierinātību ar savu ārējo izskatu. Nedaudz vairāk kā
trešdaļa (39%) aptaujas dalībnieku domā, ka ir neglīti/ nepievilcīgi - apmēram tik pat
daudzi (38%) ir neapmierināti ar savu ķermeni. Neapmierinātība ar savu ārējo izskatu
raksturīgāka meitenēm - 48% meiteņu uzskata sevi par neglītām un nepievilcīgām,
kamēr zēnu auditorijā šāds viedoklis tiek pausts 27% gadījumu. Ikdienas smēķētāji
nedaudz biežāk kā pārējo grupu pārstāvji atzinuši, ka uzskata sevi par nepievilcīgiem;
- Jautājumos par jauniešu emocionālo stāvokli 2014.gada aptaujā iegūtie rezultāti būtiski
neatšķiras no abu iepriekšējo aptauju (2010.g un 2012.g) atbilžu sadalījuma. Katrs
ceturtais jaunietis bija atzīmējis, ka pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutis skumjas/
intereses trūkumu kaut ko darīt, 18% aptaujas dalībnieku pēdējās nedēļas laikā bieži bija
izjutuši nervozitāti un grūtības aizmigt, bet 17% - saspringumu. Salīdzinoši visretāk
atzīmētais psiholoģiskā diskomforta stāvoklis ir domas par pašnāvību – bieži to izjutuši
4% aptaujāto. Meitenes salīdzinoši saasinātāk nekā zēni uztver un izjūt psiholoģisku
diskomfortu – katra trešā meitene pēdējās nedēļas laikā bieži bija izjutusi skumjas,
interesi kaut ko darīt, katra ceturtā – nervozitāti, bet katra piektā – saspringumu, miega
traucējumus, nospiestību un sakāpinātu emocionālu uzbudināmību, kas izpaudās kā
vēlme raudāt (zēniem populārākā atbilde bija intereses trūkums kaut ko darīt, ko kā
bieži izjustu parādību pēdējās nedēļas laikā bija atzīmējuši 15% šīs auditorijas pārstāvju);
- Salīdzinot rezultātu skaitliskās vērtības dažādu atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās,
nevar izdalīt statistiski nozīmīgas sakarības starp garīgu vai fizisku diskomfortu pēdējās
nedēļas laikā un atkarības vielu lietošanu, tomēr dažu diskomforta veidu sastopamības
biežums liek pievērst sev uzmanību – skumjas, intereses zudums, emocionāla
nospiestība, nervozitāte, pēkšņas bailes bez iemesla, vientulības sajūta, depresīvs
Page 130
130
noskaņojums un ēstgribas trūkums ir problēmas, ar kurām biežāk bija saskārušies
atkarību izraisošo vielu lietotāju riska grupu pārstāvji;
- Rezultāti iezīmē arī tendenci, ka atkarību izraisošo vielu lietotāji salīdzinoši nedaudz
biežāk kā pārējie jaunieši izjutuši garastāvokļa maiņas un emocionālu nenosvērtību -
pēdējās nedēļas laikā ir bijuši viegli aizkaitināmi, strīdējušies, saskārušies ar
nekontrolējamu dusmu uzliesmojumu, uzvedušies agresīvi. Salīdzinoši izteiktāk
aizkaitināmība vērojama tieši ikdienas smēķētāju vidū;
- 2014.gada rezultāti apstiprina jau iepriekšējos pētījumu posmos novēroto, ka attieksme
pret noteikumu ievērošanu atkarību izraisošo vielu lietotāju vidū ir brīvāka nekā
pārējiem jauniešiem (starpība 10-24%). Visu izdalīto riska grupu pārstāvji (2014.gada
aptaujā visizteiktāk tas bija novērojams abās alkoholisko dzērienu lietotāju riska grupās)
biežāk piekrīt apgalvojumam „es ievēroju tos noteikumus, kurus pats gribu ievērot”. Viņi
arī ir pārliecinātāki par to, ka „var pārkāpt lielu daļu noteikumu, ja tie nešķiet atbilstoši’,
ka „dažreiz ir nepieciešams pārkāpt noteikumus, lai gūtu panākumus”, ka „patiesībā
dzīvē ir maz neapšaubāmu noteikumu” un arī to, ka „noteikumu ievērošana negarantē
panākumus”.
Satraucošu piedzīvojumu pieredze
Atkarību izraisošo vielu lietotāju riska grupu pārstāvji biežāk (starpība apmēram 9 - 24%) ir
saskārušies ar dažādiem satraucošiem pārdzīvojumiem:
- Viens no nozīmīgākajiem pārdzīvojumiem jauniešu dzīvē ir attiecību pārtraukšana ar
draugu/ draudzeni – te vērojamas viskrasākās atšķirības, salīdzinot riska grupas attiecībā
pret atkarību izraisošo vielu nelietotājiem (starpība – 21-24%). Gandrīz puse no
jauniešiem, kuri lieto atkarības vielas, ir saskārušies ar nopietnu nelaimes gadījumu, kā
arī nošķirtību no drauga/ draudzenes. Divām trešdaļām šo jauniešu ir bijis nopietns
strīds ar vecākiem un ļoti sliktas atzīmes. Apmēram trešdaļai šo jauniešu tikuši atstumti
no vienaudžu puses. Arī 2014.gada aptaujā apstiprinās iepriekšējā pētījuma posmā
novērotā tendence - jaunieši, kuri biežāk lieto atkarības vielas, biežāk ir saskārušies arī ar
vecāku šķiršanos (starpība apmēram 10%);
- 2014.gada aptaujā atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās pieaug to respondentu
īpatsvars, kuri apgalvo, ka ir bijuši smaga vecāku strīda liecinieki, vai arī ir bijuši
psiholoģiskas vardarbības liecinieki savās mājās, kurā bija iesaistīts kāds pieaugušais, kā
arī gadījumi, kad jaunieši ir bijuši seksuālas vardarbības upuri;
Page 131
131
- Saskaņā ar 2014.gada rezultātiem atkarību izraisošo vielu lietotāju grupās vēl vairāk ir
pieaudzis to jauniešu īpatsvars, kuri ir saskārušies ar pašnāvību izdarīšanas plāniem vai
mēģinājumiem paziņu, draugu un tuvu cilvēku vidū (rādītājs pieaudzis par ~6%) – katrs
otrais riska grupas pārstāvis, kā arī to respondentu skaits, kuri paši ir plānojuši vai
mēģinājuši izdarīt pašnāvību (rādītājs pieaudzis par ~4-11%) – katrs trešais riska grupas
pārstāvis.
Brīvā laika pavadīšana
- Pārliecinoši visbiežāk aptaujātie jaunieši brīvo laiku pavada kopā ar draugiem (bez
pieaugušo klātbūtnes). Vismaz reizi nedēļā brīvo laiku tā pavada vairāk nekā divas
trešdaļas (70%) jauniešu, vismaz 4 reizes nedēļā – gandrīz puse (47%) aptaujāto;
- 2012.gada un 2014.gada rezultātu salīdzinājums liecina, ka jauniešu brīvā laika
pavadīšanas prioritātes nav mainījušās. Nedaudz ir sarucis to jauniešu skaits, kuriem
patīk klīst apkārt, ieskatoties veikalos, pavadīt laiku pilsētas centrā, tirdzniecības centros
vai to tuvumā, apmeklēt ātrās ēdināšanas restorānus, kā arī apmeklēt „tusiņus;
- 2014.gada aptaujas rezultāti apstiprina jau iepriekš novēroto sakarību – jaunieši, kuri
aktīvi lieto atkarību izraisošās vielas, ievērojami biežāk pavada laiku ar draugiem bez
pieaugušo klātbūtnes (starpība 20 - 27%). Pārējie rezultāti neuzrāda statistiski nozīmīgu
saistību ar atkarību izraisošo vielu lietošanu, tomēr tendenču līmenī atklāj to, ka
salīdzinoši nedaudz biežāk šie jaunieši apmeklē kafejnīcas, vakarus un brīvdienas pavada
pilsētas centrā un „tusiņos”;
- Jautājumā par vakaru pavadīšanu ārpus mājas 2014.gada aptaujā iegūtais atbilžu
sadalījums ir praktiski identisks 2012.gada aptaujas rezultātiem. Līdz ar to tie apstiprina
arī iepriekš izdarīto secinājumu, ka paaugstināts risks saskarties ar atkarības vielu
lietošanu ir tiem jauniešiem, kas vakarus pavada ārpus mājas;
- Dati apliecina faktu, ka tie jaunieši, kuri ikdienā nesmēķē, kuriem nav nelegālo atkarības
vielu pieredzes, un kuri nav saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar pārmērīgu
alkoholu saturošu dzērienu lietošanu, daudz retāk nekā riska grupu pārstāvji vakarus un
it īpaši vēlās vakara stundas (pēc 22-iem) pavada ārpus mājas.
Page 132
132
Devianta uzvedība un vardarbība jaunieši vidū
Noziedzīgas darbības aptaujātie jaunieši ir veikuši salīdzinoši maz, un kopumā šīm darbībām ir
tendence samazināties:
- Visbiežāk sastopamā noziedzīgā darbība ir bijis vandālisms – nepiederošu lietu
sabojāšana un demolēšana, kurā iesaistījušies 10% jauniešu (12% zēnu un 8% meiteņu).
Nopietnus likumpārkāpumus (kaut ko nozaga, kas maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes,
pielietoja fizisku spēku, lai nozagtu/nolaupītu, ielauzās ēkā vai mašīnā, lai zagtu) ir
veikuši 1-2% aptaujāto jauniešu;
- 2012.gada un 2014.gada pētījumu rezultātu salīdzinājums liecina par vardarbības
izpausmju mazināšanos 9. – 10.klašu skolēnu vidū, tomēr vēl arvien nozīmīgs aptaujāto
jauniešu skaits (30% - 45%) pēdējo 12 mēnešu laikā ir veikuši tādas vardarbības
izpausmes, kā iesišana ar dūri, iepļaukāšana, iesperšana, notriekšana no kājām. Visas
vardarbības izpausmes, izņemot iepļaukāšanu, biežāk ir sastopamas zēnu vidū;
- 2014.gada aptaujas rezultāti, līdzīgi kā iepriekš veikto aptauju posmos, neuzrāda
statistiski nozīmīgu saistību starp deviantas uzvedības izpausmēm un atkarību izraisošu
vielu lietošanu. Iegūtie rezultāti skaitļu izteiksmē divu gadu periodā nav izmainījušies un
veido līdzīgu ainu. Tai pat laikā konstantā 10% starpība starp riska grupām un atkarību
izraisošo vielu nelietotājiem attiecībā uz sīko huligānismu un vandālismu (nepiederošu
lietu sabojāšanu vai demolēšanu) apliecina to, ka atkarību izraisošo vielu lietotājiem ir
lielāka varbūtība nonākt deviācijas riska zonā;
- Arī vardarbīgu izpausmju realizēšanas biežums no dažādu aptaujas dalībnieku puses
saskaņā ar 2014.gada aptaujas rezultātiem nav būtiski mainījies, līdz ar to saglabājot jau
iepriekšējos aptaujas viļņos novēroto tendenci - atkarību izraisošo vielu aktīvākie lietotāji
vardarbīgas izpausmes, kā piemēram, iesišanu kādam ar dūri, notriekšanu no kājām,
iesperšanu, iepļaukāšanu, sagrābšanu aiz kakla un turēšanu, kā arī draudus pielietot
spēku, realizē salīdzinoši biežāk nekā pārējie jaunieši;
- 2014.gada aptaujas rezultātu sadalījumā iezīmējas tendence – atkarību izraisošo vielu
lietotāji salīdzinājumā ar pārējiem jauniešiem ne tikai biežāk realizē vardarbību pret
citiem, bet arī paši salīdzinoši biežāk izjūt vardarbīgu attieksmi attiecībā pret sevi.
Page 133
133
Attiecības ar vienaudžiem un to ietekme
2014.gada pētījuma rezultāti apstiprina jauniešu attiecības ar saviem vienaudžiem kā vienu no
būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē atkarību veicinošu vielu lietošanu vai nelietošanu. Draugu un
vienaudžu vērtības, uzvedības modeļi un dzīves stils ir ļoti nozīmīgi, jo jaunieši izjūt nepieciešamību būt
pieņemtiem savu vienaudžu vidū. Būtiskākie rādītāji:
- Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, ari 2014.gada aptaujas dati liecina, ka jaunieši pārsvarā
saņem nepieciešamo palīdzību un emocionālo atbalstu no savu draugu/ vienaudžu
puses. Ar grūtībām šāda veida atbalstu saņemt no draugiem saskaras apmēram tikai
piektā daļa jauniešu – 24% ir drīzāk grūti saņemt no draugiem sirsnību un rūpes (zēni -
34%, meitenes – 16%), 21% - ir grūtības pārrunāt personīgus jautājumus (zēni - 26%,
meitenes – 16%), 22% ir grūtības saņemt no draugiem padomu mācībās (zēni - 23%,
meitenes – 21%). Tieši zēniem biežāk ir sastopamas grūtības saņemt jebkāda veida
atbalstu no draugiem, jo īpaši, – sirsnību un rūpes;
- Jauniešiem, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, raksturīgs, ka viņi vairāk pavada
laiku ar saviem vienaudžiem, un viņu vērtējumā viņiem ir arī vieglāk saņemt visa veida
atbalstu no draugiem (no atbildēm „drīzāk viegli” un „ļoti viegli” daudzi šie jaunieši
biežāk atzīmē atbildes „ļoti viegli”), tāpat kā 2012.gada aptaujā, arī šogad vienīgais
izņēmums ir atbalsts mācību jautājumos;
- Tomēr 2006.-2014.gada veikto pētījumu rezultāti apliecina pozitīvas tendences –
palielinās to jauniešu īpatsvars, kuri norāda, ka viņu draugu lokā neviens nelieto atkarību
izraisošas vielas. 23% jauniešu draugu nelieto alkoholu, 25% - nesmēķē, un lielākā daļa
jeb 63% - nelieto marihuānu/ hašišu;
- Salīdzinājumā ar 2012.gada datiem ir samazinājies deviantās uzvedības īpatsvars draugu
vidū - 20% jauniešu draugi ir bojājuši vai demolējuši lietas, kas viņiem nepieder
(salīdzinājumam - 2012.gadā tie bija 26%), 14% jauniešu draugi ir nozaguši kaut ko, kas
maksāja vairāk nekā 3 kino biļetes (2012.gadā – 17%), un 4% jauniešu draugi ir
ielauzušies ēkā vai mašīnā, lai zagtu (2012.gadā – 5%);
- Salīdzinot pētījumā iegūtos rezultātus, jāsecina, ka, diemžēl, joprojām saglabājas īpaši
izteikta tendence, ka tiem jauniešiem, kuri paši aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas,
draugu vidū arī biežāk ir sastopami atkarību izraisošo vielu aktīvi lietotāji. Piemēram,
ikdienas smēķētāju vidū 64% ir norādījuši, ka vairums vai gandrīz visi viņu draugi smēķē
cigaretes. Tiem, kuri ikdienā nesmēķē, tikai 17% vairums vai gandrīz visi viņu draugi
smēķē cigaretes. Līdzīgi ir ar alkohola lietošanu un piedzeršanos, kā arī marihuānas un
hašiša smēķēšanu;
Page 134
134
- Jaunieši, kuri paši aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, salīdzinoši biežāk arī izjūt
grupas spiedienu lietot tās. Piemēram, apgalvojumam „Dažreiz ir nepieciešams smēķēt
cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” kopumā piekrīt 7% jauniešu; tie, kas
ikdienā nesmēķē – 6%, ikdienas smēķētāji – 21%. Jāatzīmē, ka „Dažreiz ir nepieciešams
smēķēt marihuānu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas” ir vienīgais apgalvojums, kam
jaunieši, salīdzinājumā ar 2012.gada pētījuma datiem, ir piekrituši biežāk. Tātad –
apgalvojumam kopumā piekrīt 7% jauniešu; tie, kas nav pamēģinājuši nelegālās atkarību
izraisošās vielas, - 4% (2012.gadā – 2%); tie, kas ir pamēģinājuši, - 21% (2012.gada –
14%);
- Līdzīgi kā 2012.gada aptaujā, arī šogad pētījuma rezultāti liecina, ka, pirmkārt, jauniešu
draugu vidū cieņu var iegūt ar labu izskatu (78%), otrkārt, ar panākumiem sportā (76%),
treškārt, ar zināšanām mūzikā (70%) un, ceturtkārt, ar labām sekmēm mācībās (68%).
Aptaujas dati arī parāda, ka citu faktoru grupā jaunieši, kuri aktīvāk lieto atkarību
izraisošās vielas, salīdzinoši nedaudz biežāk ir novērtējuši atkarību vielu (alkohola,
cigarešu un marihuānas) lietošanu kā tādas, kas paaugstina cieņu. Piemēram, ikdienas
smēķētāju vidū 16% uzskata, ka alkohola lietošana vai cigarešu un marihuānas
smēķēšana paaugstina draugu cieņu (nesmēķētāju grupā – atbilstoši 8%, 5% un 7%).
Skolas vide un attieksme pret mācībām
2014.gada pētījuma rezultāti par jauniešu sekmēm un attieksmi pret mācībām būtiski neatšķiras
no iepriekš veikto pētījumu posmu rezultātiem. Šī gada pētījumā iegūtie būtiskākie rādītāji:
- Vairākums aptaujāto 9.-10.klašu skolēnu savas sekmes skolā vērtēja kā augstākas par
vidējām (46%) vai vidējas (44%). Zems savu sekmju pašvērtējums bija 10% respondentu;
- Izvērtējot jauniešu sekmes dažādos mācību priekšmetos (matemātikā un latviešu, angļu
un krievu valodās), jāsecina, ka salīdzinoši vājākas sekmes 9.-10.klašu audzēkņiem ir
matemātikā un arī latviešu valodā, kuros lielākā daļa (attiecīgi 59% un 55%) aptaujāto
jauniešu šajā semestrī saņēmuši zemāku atzīmi par 7;
- Līdzīgi kā 2012.gadā, arī šogad 5% aptaujāto 9. un 10.klašu skolēnu apgalvoja, ka vispār
nepilda mājasdarbus. Stundu vai mazāk mājas darbu pildīšanai velta vairāk nekā puse
(55%) jauniešu. 37% aptaujas dalībnieku mājas darbu pildīšanai velta 2 stundas vai
vairāk laika;
Page 135
135
- Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pēdējo 30 dienu laikā 56% no visiem skolēniem ir
kavējuši mācības slimības dēļ, 20% ir skolu kavējuši „nobastojot”, savukārt citu iemeslu
dēļ skolu ir kavējuši 56% 9.-10.klašu audzēkņi;
- Vairākums (63%) aptaujāto jauniešu pēc skolas beigšanas plāno iestāties augstskolā vai
koledžā (9.klašu skolēni – turpināt mācības vidusskolā). Dominējošā daļa (82%)
respondentu optimistiski vērtē savas izredzes iestāties augstskolā.
Pētījuma rezultāti apstiprina dažādu atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz
sekmēm un attieksmi pret mācībām:
- Jauniešiem, kuri aktīvāk lieto atkarību izraisošās vielas, ir vājākas sekmes skolā. Tā,
piemēram, tikai 25% skolēnu – ikdienas smēķētāju - savas sekmes vērtē augstāk par
vidējo, kamēr nesmēķētāju vidū šādu respondentu īpatsvars sasniedz gandrīz pusi
(48%);
- Atkarību izraisošo vielu lietotāji mazāk laika velta mājasdarbu veikšanai, starp viņiem
ievērojami vairāk ir tādu, kuri mājasdarbus vispār nepilda;
- Skolas kavēšana, īpaši „bastošana”, ir raksturīga pazīme jauniešiem, kas aktīvāk lieto
atkarību izraisošās vielas. Piemēram, ikdienas smēķētāju vidū vairāk par pusi (52%)
jauniešu ir bastojuši skolu (vismaz vienu pilnu dienu), nesmēķētāju vidū tādi ir 16%.
- Atkarību izraisošo vielu lietotājiem mācības sagādā lielākas grūtības nekā pārējiem
skolēniem, viņiem biežāk nepatīk mācīties. Nereti viņi skolā jūtas slikti, grib to pamest
vai mainīt, viņiem raksturīgas sliktākas attiecības ar skolotājiem.
Ģimenes faktoru saistība ar atkarību izraisošo vielu lietošanu
Iegūtie pētījuma rezultāti apstiprina ģimenes nozīmīgo lomu bērnu uzvedības izpausmēs un
vecāku attieksmes kā būtiska aizsargājošā faktora pret dažādu atkarību izraisošu vielu lietošanu nozīmi
jaunieša ikdienā:
- Pētījuma rezultāti atkārtoti apliecina, ka atkarību izraisošo vielu biežāka lietošana
raksturīga jauniešiem, kuri nāk no nepilnām ģimenēm. Vecāku izglītības līmenis, vecāku
nodarbošanās, kā arī ģimenes materiālā stāvokļa pašvērtējums neuzrāda ciešu korelāciju
ar atkarību izraisošo vielu lietošanas pieredzi;
- Salīdzinot 2014.gada aptaujas rezultātus ar iepriekšējo pētījuma posmu datiem,
pakāpeniski pieaug vecāku noraidošā attieksme (jauniešu skatījumā) pret visu veidu
atkarību izraisošo vielu lietošanu. Vecāku visnegatīvākā attieksme ir pret narkotisko
Page 136
136
vielu lietošanu (99% vecāku ir pilnīgi, ļoti vai diezgan pret). Tomēr jāatzīmē, ka pētījuma
rezultāti apstiprina sabiedrības iecietīgo attieksmi pret alkohola lietošanu - joprojām
vispielaidīgākā attieksme no vecāku puses ir tieši pret piedzeršanos – pilnīgi pret to būtu
61%, ļoti pret 19% vecāku. Uzmanība ir jāvērš arī uz to, ka palielinoties skolēnu
vecumam, vecāku attieksme pret alkohola lietošanu kļūst pielaidīgāka;
- Jauniešu, kuri intensīvāk ir lietojuši vai lieto atkarību izraisošas vielas, vecāki (pašu
jauniešu vērtējumā) ir arī daudz pielaidīgāki vai vienaldzīgāki pret bērnu rīcību attiecībā
uz atkarību izraisošo vielu lietošanu. Ikdienas smēķētāju vidū tikai 42% jauniešu vecāki
būtu pilnīgi pret, ka viņi smēķē cigaretes (salīdzinājumā ar tiem, kuri ikdienā nesmēķē –
79%). To vidū, kuriem ir raksturīga riskanta alkohola lietošana - piedzeršanās, tikai 36%
jauniešu vecāki būtu pilnīgi pret, ka viņi piedzeras (pārējiem – 68%);
- Kopumā vecāku uzraudzība pār bērniem no gada uz gadu kļūst stingrāka. Kopš
2008.gada pakāpeniski pieaug to jauniešu īpatsvars, kuri norāda, ka viņu vecāki kontrolē
bērna brīvo laiku - aptuveni pusei jauniešu vecāki stingri ir noteikuši, ko drīkst darīt
mājās un ārpus mājas un ko nē, kā arī rūpīgi seko līdzi bērna brīvā laika nodarbēm.
Lielākā mērā no vecāku puses tiek kontrolēti zēni un 9.klašu skolēni;
- Pastāv sakarība starp jauniešu atkarības izraisošu vielu lietošanu un vecāku informētību
un uzraudzību par bērniem. To jauniešu, kuri lieto dažādas atkarību izraisošas vielas,
vecāki ir sliktāk informēti par savu bērnu gaitām gan darbadienu, gan sestdienu vakaros,
kā arī sliktāk pazīst savus bērnu draugus un nezina, ar ko jaunietis ir kopā vakarā.
Ikdienas nesmēķētāju vidū 89% jauniešu vecāki gandrīz vienmēr vai bieži zina, kur viņu
bērni pavada sestdienas vakarus, savukārt tiem jauniešiem, kas ikdienā smēķē – vecāki ir
informēti par bērnu gaitām sestdienu vakaros tikai 68%;
- Lai arī vecāku un bērnu kopā pavadītais laiks darbadienās ir salīdzinoši mazs (41%
jauniešu ar vecākiem darba dienu vakaros brīvo laiku pavada kopā reti vai gandrīz nekad
un tikai 29% bieži vai gandrīz vienmēr), pētījuma dati norāda uz pakāpenisku vecākiem
un bērniem kopā pavadītā laika pieaugumu darba dienu vakaros (par 6% salīdzinot ar
2012.gadu). Nedaudz ir palielinājies arī nedēļas nogalēs kopā ar vecākiem pavadītais
laika apjoms – sestdienas vakarus gandrīz vienmēr un bieži ar vecākiem mēdz pavadīt
gandrīz puse aptaujāto jauniešu (48%), savukārt gandrīz nekad un reti gandrīz ceturtā
daļa jauniešu (24%);
- Pētījums apstiprina, ka brīvā laika pavadīšana kopā ar vecākiem ir nozīmīgs aizsarg
faktors dažādu atkarību izraisošu vielu lietošanas uzsākšanai un to pastāvīgais lietošanai:
jaunieši, kuri aktīvāk lieto dažādas atkarību izraisošās vielas, retāk pavada laiku kopā ar
Page 137
137
vecākiem. Darba dienās brīvo laiku pēc skolas kopā ar vecākiem gandrīz vienmēr un
bieži pavada 32% ikdienā nesmēķējošie jaunieši, savukārt ikdienas smēķētāju vidū - tikai
15%, nedēļas nogales kopā ar vecākiem kopā pavada puse (51%) nesmēķējošos
jauniešu, savukārt ikdienas smēķētāju vidū šis īpatsvars ir tikai 28%.