Rīgas Stradiņa universitāte Komunikācijas fakultāte ...

1

Rīgas Stradiņa universitāte

Komunikācijas fakultāte

Socioloģijas un psiholoģijas katedra

Programma „Psiholoģija”

III studiju gads

KURSA DARBS

Misticisma skalas (Mysticism Scale, M-Scale) adaptācijas pirmais posms

Darba autore:

Daiga Bitēna

Studenta apliecības Nr. 16-029595

_________________________

/paraksts/

2019. gada __. jūnijs

Darba vadītāja:

Kristīne Mārtinsone

Prof., Dr. psych.

RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra

_________________________

/paraksts/

2019. gada __. jūnijs

Konsultanti:

Tenesijas Universitātes (ASV) psiholoģijas profesors Ralfs Vilburs Huds (Hood)

Rīgas Stradiņa universitātes docente, Dr. psych. Viktorija Perepjolkina

Rīga, 2019

2

Saturs

Anotācija ..................................................................................................................................... 3

Abstract ....................................................................................................................................... 4

Terminu un saīsinājumu vārdnīca............................................................................................... 5

Ievads .......................................................................................................................................... 6

1. Mistiskās pieredzes raksturojums psiholoģijā .................................................................. 9

1.1. Mistiskās pieredzes koncepts ................................................................................... 9

1.2. Pētījumi par mistisko pieredzi psiholoģijā ............................................................ 11

2. Misticisma skala (Mysticism Scale, M-Scale) ................................................................... 13

3. Metode ................................................................................................................................. 14

3.1. Pētījuma dalībnieki ............................................................................................... 15

3.2. Instrumentārijs ...................................................................................................... 16

3.3. Procedūra .............................................................................................................. 17

3.4. Datu apstrāde un analīze ....................................................................................... 19

4. Rezultāti .............................................................................................................................. 19

4.1. Pirmās datu ievākšanas rezultāti ........................................................................... 19

4.2. Otrās datu ievākšanas rezultāti ............................................................................ 23

4.3.Trešā posma – testa-retesta rezultāti ...................................................................... 28

5. Iegūto rezultātu interpretācija .......................................................................................... 28

Secinājumi un priekšlikumi ................................................................................................... 30

Izmantoto informatīvo avotu saraksts....................................................................................... 31

Pielikumi ................................................................................................................................... 34

1. pielikums. Google Trends meklējumu rezultāti

2. pielikums. Atļauja Misticisma skalas adaptēšanai

3. pielikums. Mistiskās pieredzes un psihotiskas epizodes pārklāšanās modelis

4. pielikums. 112 pantu skalas piemēri

5. pielikums. 54 pantu skalas piemēri

3

Anotācija

Pētījuma mērķis bija veikt Misticisma skalas (M-Skalas) (Mysticism Scale, M-Scale)

adaptācijas pirmo posmu latviešu valodā. Pētnieciskie uzdevumi bija M-Skalas faktoru

struktūras atbilstības oriģinālam noteikšana; M-Skalas starpskalu korelāciju noteikšana; M-

Skalas psihometrisko rādītāju – reakcijas un diskriminācijas indeksu, iekšējās saskaņotības

rādītāju (Kronbaha alfas) – noteikšana; M-Skalas testa-retesta noteikšana.

Oriģinālā M-Skala sastāv no 32 pantiem, kas sakārtoi 8 skalās. Tās autors ir psiholoģijas

profesors Ralfs Vilburs Huds (Ralph Wilbur Hood, ASV).

Pētījums notika trīs posmos. Pirmajā posmā piedalījās 137 respondenti (n(siev) = 89%,

n(vīr) = 11%) vecumā no 18 līdz 77 gadiem (M = 38.14). Otrajā posmā piedalījās 221

respondents (n(siev) = 87%, n(vīr) = 13%) vecumā no 18 līdz 78 gadiem (M = 35.58). Trešajā

posmā, kas bija M-Skalas tests-retests latviešu valodā, piedalījās 58 respondenti (n(siev) =

88.5%, n(vīr) = 12.5%) vecumā no 18 līdz 62 gadiem (M = 35.29).

Pirmajā pētījuma posmā tika iegūta autora atļauja, M-Skala tika tulkota latviešu valodā

un tika ievākti dati. Analizējot datus, tika secināts, ka faktoru struktūra daļēji atbilst oriģinālam

un ir ieteicams pārskatīt daļu skalas pantu. Tika nolemts pārformulēt daļu pantu un atsevišķus

skalas pantus konstruēt no jauna – latviešu valodai un Latvijas kultūrvidei atbilstošākā formā.

Otrajā pētījuma posmā tika izveidota M-Skalas modificēta versija latviešu valodā ar 54

pantiem un tika veikta otrā datu ievākšana. Datu analīzes rezultātā mazāk atbilstošie panti no

skalas tika izslēgti, un tika iegūta maksimāli tuvu oriģinālam atbilstoša M-Skala ar 33 pantiem.

Tika veikta faktoranalīze, pantu reakcijas un diskriminācijas indeksu analīze un novērtēta skalu

iekšējā saskaņotība un starpskalu korelācijas. Tiksa secināts, ka M-Skalas adaptētās versijas

faktoru struktūra daļēji atbilst oriģinālam. Pilnībā sakrīt četri faktori: “Reliģiskā kvalitāte”,

“Vienotības izjūtas kvalitāte”, “Laika un telpas kvalitāte” un “Vārdos neaprakstāmība”. Pārējos

faktoros – “Noētiskā kvalitāte”, “Ego kvalitāte”, “Pozitīvā ietekme” un “Iekšējā subjektīvisma

kvalitāte” – atbilstība ir daļēja. Esošajiem faktoriem Kronbaha alfas rādītāji ir labi (no 0,74 līdz

0,86), tomēr starpskalu korelācijas starp atsevišķiem faktoriem uzrāda pārāk ciešu saistību.

Trešajā posmā tika veikts tests-retests, kura ticamība vērtējama kā augsta, (0,84).

Rezultāti liecina, ka M-Skalas adaptāciju latviešu valodā ir nepieciešams turpināt,

precizējot pantu tulkojumus un formulējumus, tādējādi pielāgojot tos latviešu valodai un

Latvijas kultūrvidei.

Atslēgas vārdi: mistiskā pieredze, Misticisma skala, M-skala, transcendence,

transpersonālā pieredze

4

Abstract

The goal of this paper is to develop a first stage adaptation of Mysticism Scale (M-Scale)

into Latvian. In order to reach the goal, the author proposed the following tasks: To detect the

M-Scale factor correspondence with the original; To detect the M-Scale interscale correlations;

To detect the M-Scale psychometric indicators – reaction and discrimination index, internal

consistency index (Cronbach's alpha); To observe the M-Scate test and retest.

The original M-scale includes 32 statements that are grouped into eight groupings. The

author of this scale is professor Ralph Wilbur Hood.

The study occurred in three stages. In the first stage 137 participants took part, of whom

(n(female) = 89%, n(male) = 11%) ages 18 to 77 (M = 38.14). In the second stage 221

participants took part, of whom (n(female) = 87%, n(male) = 13%) ages 18 to 78 (M = 35.58).

In the third stade, which was a M-Scale test-retest in Latvian, 58 participants took part

(n(female) = 88.5%, n(male) = 12.5%) ages 18 to 62 (M = 35.29).

In the first stage of the study, the permission of the author was gained, M-Scale was

translated into Latvian and data was gathered. When analysing the gathered data, it was

concluded that due to the structure of factors only partially corresponding with the original, is

is advised to reiterate certain statements of the scale. It was decided to reformulate certain

statements and rewrite some statements in a more appropriate manner for the Latvian language

and cultural environment.

In the second stage of the study, an M-Scale version consisting of 54 statements is

developed into Latvian, and data is gathered a second time. During the analysis of data, the less

conformable statements are eliminated from the Scale, and an untost closest to the original M-

Scale containing 33 statements is gained. A factor analysis, statement reaction and

discrimination index and internal consistency index analysis, and M-Scale interscale correlation

analysis were carried out. Author concludes that the M-Scale adapted versions’ factor structure

partially corresponds with the original. A complete match is achieved in four factors: “Religious

quality”, “Unifiying quality quality”, “Temporal/spatial quality” and “Ineffability”. The

correspondence of other factors – “Noetic quality”, “Ego quality”, “Positive affect” and “Inner

subjective quality” – is only partial. For the existing factors, the Cronbach's alpha values are

favorable (0,74 to 0,86), however the interscale correlations between certain factors show

overly close relation.

In the third stage a retest was done, and its plausibility could be considered high (0,84).

Keywords: mystical experience, Mysticism Scale, M-Scale, transcendence,

transpersonal experience

5

Terminu un saīsinājumu vārdnīca

Mistiskā pieredze (mystical experience) – transpersonālās pieredzes veids, kas ietver

indivīda vienotības izjūtu ar visu pastāvošo; svētuma izjūtu; noētisku iezīmi jeb izjūtu par

pieredzi kā par neapstrīdamu zināšanu avotu; dziļi izjustas pozitīvas emocijas, izjūtu par telpas

un laika zudumu un grūtības aprakstīt pieredzi vārdos (Barrett et al., 2015).

Misticisma skala (Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975) – mistiskās pieredzes

pašnovērtējuma aptauja, kuru veido astoņi faktori: Ego kvalitāte, vienotības izjūtas kvalitāte,

iekšējā subjektīvisma kvalitāte, laika un telpas kvalitāte, noētiskā kvalitāte, vārdos

neaprakstāmība, pozitīvā ietekme un reliģiskā kvalitāte.

Ego kvalitāte (Ego quality) – indivīda mainīta sevis uztvere, sevis izjūtas zudums,

saglabājot skaidru apziņu; izjūta par saplūšanu ar visaptverošu spēku (Hood, 1975).

Vienotības izjūtas kvalitāte (unifiying quality) – indivīda izjūta par visu pastāvošo kā

par vienotu veselumu (Hood, 1975).

Iekšējā subjektīvisma kvalitāte (inner subjective quality) – indivīda izjūta, ka visiem

objektiem piemīt apziņa – pat tiem, kas tiek piedzīvoti tikai materiālā formā (Hood, 1975).

Laika un telpas kvalitāte (temporal/spatial quality) – indivīda mainīta laika un telpas

uztvere, izjūta par laika un telpas neesamību (Hood, 1975).

Noētiskā kvalitāte (noetic quality) – indivīda izjūta par pieredzi kā par neapstrīdamu

zināšanu avotu (Hood, 1975).

Vārdos neaprakstāmība (ineffability) – indivīda nespēja aprakstīt pieredzi vārdos,

pieredzētā iedabas, nevis nepietiekamas lingvistiskās kompetences dēļ (Hood, 1975).

Pozitīvā ietekme (positive affect) – indivīda dziļi izjustas pozitīvas emocijas, visbiežāk

laimes vai patiesa prieka izjūta (Hood, 1975).

Reliģiskā kvalitāte (religious quality) – indivīda izjūta par pieredzi kā par kaut ko svētu.

Var tikt pausta atkāpjoties terminoloģijas, kas ierasti tiek izmantota reliģijā (Hood, 1975).

Transcendence (transcendence) – eksistences stāvoklis vai sevis uztveres stāvoklis, kas

pārsniedz ierastos pieņēmumus par pasaules uztveri (VandenBos, 2015).

Transpersonālā pieredze (transpersonal experience) – subjektīva sevis uztveres –

sevis, kā izolētas vienības – īslaicīga izplūšana; pārejošs, garīgs pieredzējums, kas ietver

transcendences elementu.

MP – mistiskā pieredze

M-Skala – Misticisma skala

6

Ievads

Kopš 20. gadsimta 60.-70. gadiem, kad psiholoģijā sāka attīstīties transpersonālās

psiholoģijas atzars, zinātnē pieaug pētījumu skaits par mainītiem apziņas stāvokļiem, t.sk. arī

pētījumu daudzums par vienu no transpersonālās pieredzes veidiem – mistisko pieredzi

(mystical experience, turpmāk tekstā apzīmēts ar saīsinājumu MP) (Bitēna, 2018). 1975. gadā

tika izveidots instruments MP mērīšanai – Misticisma skala (Mysticism Scale, M-Scale, Hood,

1975) (turpmāk tekstā apzīmēts ar saīsinājumu M-Skala). Šis instruments tiek izmantots arī

mūsdienās, lai pētītu MP saistību ar meditāciju, apzinātību (Hanley, Nakamura, & Garland,

2018), ilgstošām pozitīvām pārmaiņām indivīda starppersonu attiecībās (Griffiths et al., 2018),

ar reliģiskām pārliecībām (Ghorbani et al., 2018), ar valodu, kas tiek izmantota MP

aprakstīšanai (Yaden, Eichstaedt, et al., 2016), kā arī saistībā ar patoloģiskiem stāvokļiem

(Schapiro, 2018; Yaden et al., 2017), tajā skaitā ar organiskiem smadzeņu bojājumiem

(Cristofori et al., 2016). M-Skala mūsdienās tiek pielāgota izmantošanai pētījumos, kas tiek

veikti laboratorijas apstākļos, ar mērķi pētīt psihoaktīvo vielu izraisītas MP norisi, gaitu un

sekas (Barrett et al., 2015; MacLean et al., 2012), indivīda psiholoģiskās funkcionēšanas

izmaiņas, personības iezīmju izmaiņas un uzvedības izmaiņas, kas rodas meditācijas un

psihoaktīvo vielu izraisītas MP ietekmē (Griffiths et al., 2018).

Google Trends meklējumu rezultāti liecina, ka pēdējos 10 gados arī sabiedrībā vērojams

intereses pieaugums par MP. Pēdējās dekādes laikā ir ievērojami audzis meklējumu skaits

atslēgas vārdiem “spiritual awakening” (skatīt 1. pielikumu), kas ir viens no biežāk

izmantotajiem terminiem MP apzīmēšanai angļu valodā. Šajā pašā laika periodā citu atslēgas

vārdu, kas tiek izmantoti MP apzīmēšanai (“awakeinig experience” un “spiritual experience”)

meklēšanas rezultātu skaits nav būtiski mainījies. Savukārt atslēgas vārda “mystical

experience” meklēšanas rezultātu skaits ir nedaudz mazinājies, ko var skaidrot ar termina

aizstāšanu ar sabiedrībai vieglāk saprotamiem atslēgas vārdiem. Šī darba ietvaros tiks izmantots

vārdu salikums “mistiskā pieredze”, jo tas tiek izmantots aptaujā, kas tiek adaptēta.

Iepriekš apgūstot un analizējot informāciju par transpersonālās pieredzes saturu un tās

mērījumiem psiholoģijā, tika konstatēts, ka Latvijā līdz šim MP nav pētīta un ka latviešu valodā

nav pieejami instrumenti MP pētniecībai (Bitēna, 2018). Lai pētniecību būtu iespējams veikt,

ir nepieciešams konkrētāk aprakstīt MP konceptu, veikt esošo pētījumu apkopojumu, analīzi un

sagatavot instrumentu, kas ļauj pētīt MP izmantošanai Latvijas kultūrvidē.

Pētījuma mērķis: M-Skalas adaptācijas pirmais posms latviešu valodā.

Pētnieciskie uzdevumi:

1. M-Skalas faktoru struktūras atbilstības oriģinālam noteikšana.

7

2. M-Skalas starpskalu korelāciju noteikšana.

3. M-Skalas psihometrisko rādītāju – reakcijas un diskriminācijas indeksu, iekšējās

saskaņotības rādītāju (Kronbaha alfas) – noteikšana.

4. M-Skalas testa-retesta noteikšana.

Pētījuma jautājumi:

1. Kāda ir M-Skalas faktoru struktūra?

2. Vai M-Skalas faktoru struktūra atbilst oriģinālam?

3. Kādas ir M-Skalas starpskalu korelācijas?

4. Kādi ir M-Skalas reakcijas un diskriminācijas indeksi?

5. Kādi ir M-Skalas iekšējās saskaņotības rādītāji?

6. Kāda ir M-Skalas testa-retesta ticamība?

Metode:

Instrumentārijs. M-Skalas (Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975) tulkotā vērsija

latviešu valodā (32 panti). M-Skalas modificētā versija latviešu valodā (54 panti). M-Skalas

adaptētā versija latviešu valodā (33 panti). Demogrāfisko datu aptauja.

Dalībnieki. Pirmajā posmā piedalījās 137 respondenti (n(siev) = 89%, n(vīr) = 11%)

vecumā no 18 līdz 77 gadiem (M = 38.14). Otrajā posmā piedalījās 221 respondents (n(siev) =

87%, n(vīr) = 13%) vecumā no 18 līdz 78 gadiem (M = 35.58). Trešajā posmā, kas bija M-

Skalas tests-retests latviešu valodā, piedalījās 58 respondenti (n(siev) = 88.5%, n(vīr) = 12.5%)

vecumā no 18 līdz 62 gadiem (M = 35.29).

Procedūra. Pirmajā posmā pēc atļaujas saņemšanas no M-Skalas autora Tenesijas

Universitātes (University of Tennessee, ASV) psiholoģijas profesora Ralfa Vilbura Huda

(Ralph Wilbur Hood) (personīga komunikācija, 2. novembris, 2018. gads, skatīt 2. pielikumu),

aptaujas tulkojumu veikšanas, tulkojumu pārbaudes un saskaņošanas ar ekspertiem, tika

izveidots M-Skalas latviešu valodas versijas tulkojums. Laika posmā 2018. gada 4. novembra

līdz 2019. gada 2. janvārim notika pirmā datu ievākšana. Pēc datu apstrādes tika nolemts

atsevišķus skalas pantus precizēt vai aizstāt tos ar no jauna konstruētiem.

Otrajā posmā tika izveidota M-Skalas modificētā versija latviešu valodā ar 54 pantiem,

un laika posmā 2019. gada 28. februāra līdz 2019. gada 25. martam notika datu ievākšana un

datu apstrāde. Datu analīzes rezultātā mazāk atbilstošie panti no skalas tika izslēgti, un tika

iegūta maksimāli tuvu oriģinālam atbilstoša M-Skala ar 33 pantiem.

Trešais posms bija aptaujas tests-retests latviešu valodā, kas tika veikts no 2019. gada 10.

aprīļa līdz 2019. gada 24. aprīlim.’

Pēc testa-retesta veikšanas un datu analīzes, M-Skalas adaptētā versija latviešu valodā

tika prezentēta 5. starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē “Veselība un personības

8

attīstība: Starpdisciplinārā pieeja”, kas notika Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) no 2019. gada

25. līdz 27.aprīlim.

Datu apstrādes un analīzes metodes. Dati tika apstrādāti programmā SPSS 23. versijā.

Tika aprēķināta aprakstošā statistika, noteikti pantu reakcijas un diskriminācijas indeksi, veikta

faktoru analīze ar galveno komponentu (principal components) analīzes metodi, piemērojot

varimaksa (varimax) rotāciju. Tika arī noteikts Kaizera-Meyera-Olkina kritērijs un Bartleta

testa p-vērtība. Skalu iekšējā saskaņotība tika novērtēta, izmantojot Kronbaha alfas rādītāju.

Lai noteiktu rezultātu stabilitāti laikā, tika veikta testa-retesta ticamības pārbaude, analizējot

Pīrsona korelācijas koeficientu starp abu mērījumu rezultātiem.

Izmantoto informatīvo avotu izvēles metode un kritēriji: informatīvo avotu atlase un

literatūras apskats veidots laika posmā no 2018. gada 15. septembra līdz 2019. gada 8. aprīlim.

Informācijas meklēšanai tika izmantotas datubāzes ProQuest, ScienceDirect, WILEY Online

Library, SAGE Publications un tiešsaistes meklātājprogrmma Google Scholar. Informatīvo

avotu atlase tika veikta, par pamatu ņemot primāros avotus – pētījumu pārskatus, pētījumus un

disertācijas. Padziļinātai izpratnei iekļauti arī sekundārie avoti – pārskata raksti un grāmatas.

Literatūras meklēšanā izmantoti atslēgas vārdi: mystical experience, mystical-type experience,

awakening experience, spiritual experience, mysticism scale, M-Scale, transpersonal,

transpersonal experience, transcendent, transcendence, self-transcendence u.c. Meklēšanā

izmantoti būla operatori AND un OR. Atlasīto autoru un viņu darbu zinātniskā pamatotība tika

novērtēta, izmantojot interneta resursus Researchgate.net un Scopus.com/sources. Kopā atlasīti

30 avoti.

Ētiskie apsvērumi: dalība pētījumā bija brīvprātīga un anonīma. Pirms datu ievākšanas

respondenti rakstiski tika informēti par pētījuma mērķi un datu apstrādes veidu.

Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, teorētiskās daļas, kurā skaidrots MP jēdziens

un tā sakarības ar citiem psiholoģijas konceptiem, praktiskās daļas, kas ietver metodes aprakstu,

iegūtos rezultātus un to interpretāciju, secinājumu un priekšlikumu sadaļas, izmantotā

informatīvo avotu saraksta un sešiem pielikumiem. Metodes daļā aprakstīti izmantotie

instrumenti, procedūra, dalībnieki, datu apstrāde. Rezultātu un interpretācijas daļā aprakstīti un

interpretēti iegūtie rezultāti. Secinājumu un priekšlikumu daļā apkopotas būtiskākās darba

atziņas, ierobežojumi un ierosinājumi turpmākai pētniecībai. Darba apjoms ir 39 lapas t.sk. 5

pielikumi.

9

1. Mistiskās pieredzes raksturojums psiholoģijā

Zinātniskajā literatūrā MP tiek dēvēta atšķirīgi (Bitēna, 2018). Konstrukts tiek apskatīts

kā mistiskā pieredze (mystical experience), pamošanās pieredze (awakening experience), garīgā

pieredze (spiritual experience), kvantu pārmaiņas (quantum change), garīgā atmošanās

(spiritual awakening) (Castro, 2017), paštranscendences pieredze (self-transcendent

experiences), reliģiskā pieredze (religious experience), transpersonālā pieredze (transpersonal

experience) u.c. (Yaden, 2017). Šajā darbā, kā minēts ievadā, konstrukts aprakstīts, izmantojot

terminu “mistiskā pieredze”, kas tekstā apzīmēts ar MP.

Darba pirmajā nodaļā apskatīta mistiskās pieredzes definīcija un saturs, sniegts ieskats

pētījumos par MP un raksturots pirmais instruments psiholoģijas vēsturē (Mysticism Scale, M-

Scale, Hood, 1975), kas MP ļauj mērīt kvantitatīvi.

1.1. Mistiskās pieredzes koncepts

Ziņas par MP tiek sniegtas dažādās pasaules vietās un visos rakstītās vēstures laikos, un

pēdējo 120 gadu laikā par to ir rakstījuši arī psiholoģijas zinātnes pārstāvji (James, 1902; Hood,

1975; Barrett, Johnson, & Griffiths, 2015). Kopīgās iezīmes par kurām ziņo indivīdi, kas

piedzīvojuši MP, ir vienotības izjūta ar visu pastāvošo; svētuma izjūta; noētiska kvalitāte jeb

izjūta par pieredzi kā par neapstrīdamu zināšanu avotu; dziļi izjustas pozitīvas emocijas, izjūta

par telpas un laika zudumu un grūtības aprakstīt pieredzi vārdos (Barrett et al., 2015).

Amerikāņu psihologa, bijušā Prāta zinātnes fonda (Mind Science Foundation) direktora

Ph.D. Viljama Broda (William Braud) veidotā transpersonālās pieredzes klasifikācijā, MP ir

viens no deviņiem transpersonālās pieredzes veidiem. Brods raksta, ka MP ietver spēcīgu

kopības izjūtu, dažkārt sasniedzot vienota veseluma izjūtu ar dievišķo, citiem cilvēkiem un

citām dzīvības formām, objektiem, vidi un Visumu. Šo pieredzi bieži pavada ekstāze un izjūta

par nokļūšanu ārpus individuālā Es un identitātes (Braud, 2010).

Citi autori MP definē kā “spilgtu pieredzi, kurā, šķiet, tiek atklāta patiesība, kas iepriekš

nav bijusi redzama” (Castro, 2017, 34); kā pieredzi, kas padziļina izpratni par pastāvēšanas

dabu un var mainīt cilvēka emocionālās reakcijas uz dzīvības un nāves tēmām (Castro, 2017);

kā pieredzi, kuras laikā indivīdam var pilnībā zust sevis izjūta, radot nenošķiramu vienotības

izjūtu ar apkārtni (Yaden et al., 2017). Zinātniskajā literatūrā MP tiek aprakstīta kā laikā īsa

pieredze, kas ir grūti aprakstāma vārdos, ir pārsteidzoša un šķiet reāla (Yaden et al., 2017).

Indivīdi, kas piedzīvojuši MP, bieži min to kā vienu no savas dzīves nozīmīgākajiem brīžiem

(Yaden et al., 2017).

10

Vieni indivīdi MP var piedzīvot spontāni un negaidīti, savukārt citi MP var nokļūt

apzināti – badojoties, lietojot psihoaktīvās vielas, meditējot u.c. (Yaden et al., 2017). Trīs

dažādus indivīda uztveres veidus nonākšanai MP apraksta Sema Hjūstona Valsts universitātes

(Sam Houston State University, ASV) psiholoģijas un filozofijas profesors Džons de Kastro

(John de Castro), kurš ir izstrādājis MP modeli. Viņš raksta, ka indivīdiem ar augstiem

intraversijas un augstiem ekstraversijas rādītajiem MP piedzīvošanas process ir atšķirīgs.

Atkarībā no tā, kura personības iezīme ir dominējoša (intraversija vai ekstraversija), MP tiek

ierosināta iesaistot kognitīvo, fiziskās uztveres vai jūtu sektoru (Castro, 2017).

Tomēr jāuzsver, ka zinātniskajā literatūrā pastāv divējāda pieeja MP raksturošanai. MP

apraksta kā pieredzi, kas var izraisīt abējādas – gan ievērojami pozitīvas, gan negatīvas

reakcijas un pat klīniskas sekas (Yaden et al., 2017). No vienas puses (literatūrā, kas apraksta

psihopatoloģiju) tiek uzvērta MP līdzība ar apziņas stāvokli, kas rodas halucinogēnu

medikamentu lietošanas laikā un ar akūtām apziņas stāvokļa izmaiņām, kas raksturīga

šizofrēnijas pacientiem. No otras puses (literatūrā, kas apraksta transcendenci, misticismu), tiek

uzsvērta atšķirība starp MP un apziņas stāvokļiem, kas raksturo pataloģiju (Parnas &

Henriksen, 2016).

Pētījumos MP uzrāda saistību ar halucinācijām, kas raksturīgas šizofrēnijas pacientiem.

Tāpat pastāv teorija, ka MP varētu būt delūziju (delusion) veids, ko piedzīvo šizofrēnijas,

mānijas un depresijas slimnieki. Ir sarežģīti nošķirt psihiskus traucējumus no MP to līdzīgo

simptomu dēļ, turklāt pētījumi liecina, ka gan MP, gan šo psihisko traucējumu laikā tiek

aktivizētas līdzīgas smadzeņu zonas (Cristofori et al., 2016). Pastāv arī teorija, ka MP

patoloģiskās un pozitīvās formas var pārklāties (skatīt 3. pielikumu) (Lukoff, Lu, & Turner,

1992, kā minēts Yaden et al., 2017).

Skaidru vadlīniju, kas ļautu nošķirt MP no patoloģiska stāvokļa šobrīd vēl nav, tomēr

pētījumi liecina, ka MP rosina indivīda spēju saskatīt visu lietu vienotību pasaulē, rast jēgas

izjūtu, savukārt psihoze rada neskaidrību un loģikas trūkumu. Tāpat MP iespaidā indivīdam

rodas skaidrības, miera un harmonijas izjūta, savukārt psihozes ietekmē indivīdam trūkst prieka

un jēgas izjūtas, šīs epizodes var būt biedējošas, tās var ietvert pazeminātu pašaprūpes līmeni.

MP piedzīvošanas laikā indivīds nav bīstams sev un sabiedrībai, savukārt patoloģiska stāvokļa

gadījumos indivīds var tāds kļūt (Schapiro, 2018). Šo MP divējādo dabu var raksturot

izmantojot šādu metaforu: “Pacients ar šizofrēniju slīkst tajos pašos ūdeņos, kuros indivīds ar

mistisko pieredzi peldas ar prieku (Lee, 1985, 40, kā minēts Evans et al., 2018).”

Šeit jāatzīmē, ka tas, vai MP tiek vai netiek uztverta kā patoloģisks stāvoklis, lielā mērā

ir atkarīgs no kultūras konteksta, kurā dzīvo cilvēks, kas piedzīvo MP. Zināšanas par

pārliecībām, kas dominē kultūrā, ir būtiskas MP interpretācijā. MP pētniekiem tas rada

11

vajadzību un arī atbildību iepazīties ar kultūras kontekstu, kurā MP tiek pētīta, kā arī uzlabot

saziņu ar sabiedrību – veidot atgriezenisko saiti ar tiem, kas MP piedzīvo (Maraldi & Krippner,

2019). Būtiski, ka kļūdaini diagnosticējot MP kā patoloģisku stāvokli, indivīds var zaudēt

priekšrocības, kas iegūstamas MP ietekmē. Turklāt, ņemot vēra faktu, ka Rietumu sabiedrībai

ir grūti izprast MP kā pieredzi, kas nav patoloģiska, pastāv risks, ka spontāni piedzīvota MP

atsevišķiem indivīdiem var radīt traumatiskas sekas (Schapiro, 2018).

Apkopojot augstāk minēto, var secināt, ka MP ir sarežģīti pētāms un verbāli grūti

aprakstāms konstrukts, kas psiholoģijas zinātnē tiek vērtēts divējādi – kā transpersonāla

pieredze ar potenciāli pozitīvām sekām uz indivīda dzīves uztveri un personību, un kā psihisku

traucējumu pazīme. Abi stāvokļi ir grūti izšķirami līdzīgo pazīmju dēļ, un ir iespējama arī abu

stāvokļu pārklāšanās.

1.2. Pētījumi par mistisko pieredzi psiholoģijā

Šobrīd MP ir pētniecība tiek veikta ar mērķi precizēt tās norisi, iemeslus, sekas, atšķirības

starp indivīdiem, kas ir piedzīvojuši MP un tiem, kas nav piedzīvojuši MP. Divējādās dabas dēļ

psiholoģijā MP tiek pētīta gan saistībā ar pozitīvu ietekmi, gan saistībā ar patoloģiju. Ir zināms,

ka lielākoties MP ir grūti prognozējams stāvoklis, kurā indivīds nokļūst pēkšņi, spontāni (Yaden

et al., 2017). Tomēr to var ierosināt arī apzināti – ar meditācijas starpniecību, kā arī lietojot

psihoaktīvās vielas. Pētījumi liecina, ka meditācijas laikā MP nokļūst aptuveni trešdaļa jeb 34%

pētījumu dalībnieku. Savukārt psihoaktīvo vielu lietošanas laikā konstatētie MP rādītāji

dažādos pētījumos ievērojami atšķiras – no 30% līdz pat 72% (Russ & Elliott, 2017).

MP pētniecību apgrūtina joprojām neskaidrā definīcija, kā arī atšķirīgie MP izpratnes

veidi (piemēram, MP bieži tiek uztverta kā saistīta reliģiozitāti) un katrs MP universālums

(Yaden et al., 2015). Ierobežojumus rada arī vajadzība nošķirt pieredzi, ko piedzīvo veseli

indivīdi no pieredzes, kas ir raksturīga pacientiem ar pataloģiju (Parnas & Henriksen, 2016).

Tāpat jāņem vērā fakts, ka pētniecība lielākoties tiek veikta par MP, kas izraisīta mākslīgi.

Pētniecību ierobežojo arī mazās izlases, kā arī mērinstrumentu trūkums (Cristofori et al., 2016).

Pētniecībā pielietojot pašnovērtējuma aptaujas, iespējams pētīt tos gadījumus, kad MP

piedzīvota spontāni vai pēc apzinātas nokļūšanas MP, piemēram, pēc psihoaktīvo vielu

lietošanas vai meditācijas. Piemēram, pētījumā, kurā tika aptaujāti gan indivīdi ar MP

personīgajā biogrāfijā, gan bez tās, tika noskaidrots, ka respondenti, kuru pieredzē ir bijusi MP,

uzrāda ievērojami augstākus atvērtības pieredzei rādītājus, augstāku emocionālo stabilitāti,

attieksmes un uzvedības regulāciju un augstāku introceptīvo uztveri jeb spēju ieklausīties savā

ķermenī. Viņi ir uzmanīgāki un jutīgāki attiecībā pret maznozīmīgiem apkārtējās vides

12

stimuliem. Tāpat šie indivīdi uzrāda augstāku spēju distancēties no pieredzes un domām

novērot apkārtējās vides notikumus, mazāk reaģējot uz tiem (Hanley et al., 2018).

Citā pētījumā, kurā tika iesaistīti indivīdi, kas regulāri lieto psihoaktīvo vielu mikrodozas,

tika pētītas MP, ko šie indivīdi piedzīvo sešu mēnešu garumā un analizēta to saistība ar citiem

psholoģiskajiem konstruktiem. Salīdzinot mērījumus, kas tika izdarīti pētījumu uzsākot, ar

datiem, kas tika iegūti pēc sešām nedēļām, tika noskaidrots, ka pētījuma dalībnieki uzrāda

zemākus depresijas, trauksmes, stresa un uzmanības novēršanas rādītājus – dalībnieki labāk

spēja fokusēties. Bija palielinājies dalībnieku apzinātības līmenis un augusi apmierinātība ar

dzīvi. Kreativitātes līmenis nebija būtiski mainījies, tomēr, lietojot psihoaktīvo vielu

mikrodozas, bija mazinājusies piedzīvoto MP intensitāte, bet palielinājies intensīvas iztēles

līmenis. Dalībniekiem bija arī mazinājusies izjūta, ka notikumus ietekmē ārēji apstākļi un bija

paaugstinājusies izjūta, ka notikumi notiek spontāni, bez piepūles. Izvērtējot personības iezīmes

sākot pētījumu un beidzot to, tika secināts, ka sešu nedēļu laikā dalībniekiem audzis

labvēlīguma un neirotisma līmenis, savukārt ekstraversijas, apzinīguma un atvērtības pieredzei

rādītāji būtiski nebija mainījies (Polito & Stevenson, 2019).

Tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka ne visos gadījumos indivīdi MP piedzīvo kā pozitīvu

pieredzi. Daļa pētījumu dalībnieku MP piedzīvo kā tā saucamo izaicinošo pieredzi jeb “slikto

ceļojumu” (“bad trip”). Ir pētījumi, kas liecina, ka indivīdiem, kas MP piedzīvo kā izaicinošo

pieredzi ir paaugstināts neirotisma līmenis. Tāpat personām ar zemāku emocionālu stabilitāti

un augstāku neirotisma līmeni, pastāv lielāka varbūtība lietot psihoaktīvās vielas līdzcilvēku

spiediena ietekmē (Barrett, Johnson, & Grif, 2017).

Savukārt pētījumos laboratorijas apstākļos tiek izmantoti objektīvie mērījumi, lai noteiktu

smadzeņu zonas, kas ir iesaistītas MP, un lai izprastu organisma fiziskās reakcijas, kas rodas

MP ietekmē. MP tiek mērīta izmantojot funkcionālo magnētisko rezonansi (fMRI), pozitronu

emisijas tomogrāfiju (PET), VLSM (voxel-based lesion-symptom mapping analysis),

elektroencefalogrammu (EEG) u.c. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka MP ir iesaistīti vairāki

smadzeņu reģioni, jo īpaši pieres daiva un deniņu daiva (Cristofori et al., 2016). MP laikā

augstāka smadzeņu aktivitāte ir labajā un gan kreisajā pakauša daivas polā (bilateral occipital

pole), labās smadzeņu puslodes deniņu daivas vidējajā rievā (left middle temporal gyrus),

deniņu daivas polos (temporal pole), pieres daivas vidējā vidējajā rievā (middle frontal gyrus)

un pieres daivas lejas daļā (frontal orbital cortex). Ir konstatēts, ka MP laikā aktīvās smadzeņu

zonas ir saistītas ar vizuālo un audiālo uztveri, ka arī mentālo attēlu uztveri (sensory mental

imagery). Līdzīgu smadzeņu darbības aktivitāti uzrāda arī šizofrēnijas pacienti halucināciju

laikā (Mainieri et al., 2017). Ir pētījumi, kas liecina, ka augstāki MP rādītāji ir personām ar

organiskiem smadzeņu bojājumiem pieres un deniņu daivā (Cristofori et al., 2016).

13

Daļā pētījumu pašnovērtējuma aptaujas tiek kombinētas ar objektīvajām mērījumu

metodēm. Piemēram, pētījumā, kura dalībniekiem psilocibīna izraisīta MP tika kombinēta ar

sešu mēnešu meditācijas praksi, tika ievākti kardiovaskulāro rādītāju dati (sistoliskais un

diastoliskais asins spiediens un sirds sitienu skaits minūtē), novērotas dalībnieku fiziskās

reakcijas (žāvāšanās, raudāšana, iesnas, vemšana u.c.), kā arī tika veikti mērījumi ar

pašnovērtējuma aptaujām. Šī pētījuma rezultāti liecina, ka MP laikā indivīdam ir paaugstināts

asinsspiediens un sirdsdarbība (rādītāji sāk paaugstināties vidēji 30 minūtes pēc vielas

ieņemšanas un sasniedz maksimumu pēc vidēji 120 minūtēm). Šī pētījuma ietvaros

dalībniekiem ilgtermiņā tika novērotas pozitīvas pārmaiņas starppersonu attiecībās – dalībnieki

izjuta lielāku tuvību ar līdzcilvēkiem, vairāk pateicības, piedošanas un spēja saskatīt lielāku

nozīmi dzīvei (Griffiths et al., 2018).

No augstāk minētā var secināt, ka MP tiek pētīta saistībā ar dažādiem psiholoģijas

konstruktiem (personības iezīmēm, emocijām un to stabilitāti, apzinātību, apmierinātību ar

dzīvi u.c.). MP tiek pētīta gan kā mainīts apziņas stāvoklis, gan kā patoloģisks stāvoklis.

Mērījumi tiek izdarīti gan ar pašnovērtējuma aptaujām, gan ar objektīvajām mērījumu

metodēm, gan tās kombinējot. Ir zināms, ka abi stāvokļi uzrāda līdzīgas pazīmes arī smadzeņu

darbībā. Īpaši aktīva pētniecība notiek pēdējo gadu laikā.

2. Misticisma skala (Mysticism Scale, M-Scale)

Misticisma skala (Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975), ko 1975. gadā izstrādāja

Tenesijas Universitātes (University of Tennessee, ASV) psiholoģijas profesors Ralfs Vilburs

Huds (Ralph Wilbur Hood), ir pirmais instruments psiholoģijas zinātnē, ar kuru MP iespējams

pētīt kvantitatīvi (Hood, 1975).

Huda izstrādātā M-Skala sastāv no astoņām kategorijām, kas raksturo MP. Šo teorētisko

ietvaru, uz kura bāzes veidoti skalas jautājumi, Huds aizguvis no britu filozofa un epistomologa

Valtera Terensa Steisa (Walter Terence Stace), kurš 1960. gadā grāmatā “Misticisms un

filozofija” (“Mysticism and phylosophy”, 1960) definēja MP raksturīgās iezīmes (Hood, 1975).

Aprakstot MP, Steiss balstījās uz diviem pamatprincipiem. Pirmkārt, viņš apgalvoja, ka MP

pati par sevi ir universāla pieredze, kas pēc būtības visiem ir identiska, neraugoties uz plašām

atšķirībām tās interpretācijā. Otrkārt, viņš apgalvoja, ka nav nepieciešama definīcija katrai

atsevišķai MP, jo vienmēr pastāv “robežu gadījumi” (borderline cases) – MP, kas ir ietver tikai

dažas no viņa dotajām galvenajām kategorijām (Stace, 1960).

Steiss min astoņas MP raksturojošās iezīmes, ko Huds izmantojis M-Skalas veidošanā:

14

1. Ego kvalitāte (Ego quality) – indivīda mainīta sevis uztvere, sevis izjūtas zudums,

saglabājot skaidru apziņu; izjūta par saplūšanu ar visaptverošu spēku, ar kaut ko lielāku

par individuālo Es.

2. Vienotības izjūtas kvalitāte (unifiying quality) – indivīda izjūta par visu pastāvošo kā par

vienotu veselumu; izjūta par visu pastāvošo kā par kaut ko savstarpēji vienotu.

3. Iekšējā subjektīvisma kvalitāte (inner subjective quality) – indivīda izjūta, ka visiem

objektiem piemīt apziņa – pat tiem, kas tiek piedzīvoti tikai materiālā formā.

4. Laika un telpas kvalitāte (temporal/spatial quality) – indivīda mainīta laika un telpas

uztvere, izjūta par laika un telpas neesamību. Izjūta, ka pieredzes laikā tie abi – laiks un

telpa – mainās līdz pat galējai modalitātei.

5. Noētiskā kvalitāte (noetic quality) – indivīda izjūta par pieredzi kā par neapstrīdamu

zināšanu avotu, kā par saskarsmi ar absolūto patiesību; neracionāla, intuitīva, atklāsmēs

gūta izjūta, kas tomēr netiek uztverta kā vienkārši subjektīva.

6. Vārdos neaprakstāmība (ineffability) – indivīda nespēja aprakstīt pieredzi vārdos,

pieredzētā iedabas, nevis nepietiekamas lingvistiskās kompetences dēļ.

7. Pozitīvā ietekme (positive affect) – indivīda dziļi izjustas pozitīvas emocijas, visbiežāk

laimes vai patiesa prieka izjūta.

8. Reliģiskā kvalitāte (religious quality) – indivīda izjūta par pieredzi kā par kaut ko svētu.

Tostarp mistērijas, brīnuma, godbijības un cieņas izjūta. Var tikt pausta atkāpjoties

terminoloģijas, kas ierasti tiek izmantota reliģijā (Hood, 1975).

Oriģinālās M-Skalas izstādes pētījumā piedalījās 300 respondenti – koledžas studenti,

vīrieši (vidējais vecums 21.2 gadi) un sievietes (vidējais vecums 20.1 gads), kuri sākotnēji

atbildēja uz 108 jautājumiem, kas tematiski aptvēra visas astoņas Steisa izdalītās kategorijas.

Pēdējā M-Skalas versija ar 32 jautājumiem tika izstrādāta pēc vairākām jautājumu atlases

kārtām. Oriģinālajā M-Skalas gala versijā tika iekļauti respondentiem vieglāk saprotamie

jautājumi ar normai atbilstošiem ticamības un drošuma rādītājiem, vienlaikus saglabājot Steisa

doto MP konceptualizāciju. Oriģinālās M-Skalas gala versijas panti veido astoņu faktoru

struktūru. Katru faktoru raksturo divi apsitprinājuma un divi nolieguma formā izteikti panti

(Hood, 1975).

Pēc M-Skalas izstādes tika tikai veikti testa konverģentās un diverģentās validitātes

pārbaudes, aprēķinot korelācijas rādītājus ar:

1. Reliģiskās pieredzes epizožu skalu (Religious Experience Episodes Measure, REEM).

Tika noskaidrots, ka MP ir saistība ar reliģisko pieredzi. REEM vidējā vērtība M = 42,0

(SD = 12,1). M-Skalas vidējā vērtība M = 114,9 (SD = 25,5).

15

2. Huda iekšējā reliģiozitātes skalu (Hood’s Intrinsic Religiosity Scale). Tika noskaidrots,

ka MP ir saistība ar iekšējo reliģiozitāti. Huda iekšējās reliģiozitātes skalas vidējā vērtība

M = 46,3 (SD = 4,1). M-Skalas vidējā vērtība M = 132,2 (SD = 23,4).

3. Tafta Ego pieļaujamības skalu (Taft's Ego Permissiveness Scale), kas ļauj mērīt indivīda

atvērtību pieredzei. Tika noskaidrots, ka MP ir saistība ar augstu atvērtību pieredzei Tafta

Ego pieļaujamības skalas vidējā vērtība M = 151,1 (SD = 28,8). M-Skalas vidējā vērtība

M = 110,2 (SD = 26,9).

4. Minesotas Daudzdimensionālas personības aptauju (The Minnesota Multiphasic

Personality Inventory, MMPI). MMPI pirmā faktora vidējā vērtība M = 60,5 (SD = 16,6);

otrā faktora vidējā vērtība M = 44,4 (SD = 9,5). M-Skalas vidējā vērtība M = 104,9 (SD

= 24,1). Šī skala tika izvēlēta lai novērtētu MP kā pieredzi, kas nav saistīta ar patoloģisku

stāvokli, tomēr rezultāti uzrādīja MP saistību ar atsevišķām apakšskalām – MP ir saistība

ar paaugstinātām bažām par ķermeņa stāvokli (Hy Scale) un arī intensīvas emocionālās

pieredzes stāvokļiem, kas, iespējams, var būt patoloģiski (Hs Scale) (Hood, 1975).

M-Skala nav zaudējusi aktualitāti arī mūsdienās, un tiek izmantota pētniecībā arī pēdējo

piecu gadu laikā. Mūsdienas pētniecībā tiek izmantota gan Huda radītā oriģinālā M-Skala

(Ghorbani et al., 2018; Evans et al., 2018; Schapiro, 2018; Hanley et al., 2018; Ghorbani,

Watson, Aghababaei, & Chen, 2014), gan uz tās bāzes veidotās citas pašnovērtējuma aptaujas

MP pētīšanai. Piemēram, Nāves transcendences skala (Death Transcendence Scale, DSC)

(Yaden et al., 2017) un Mistiskās pieredzes aptauja (Mystical Experience Questionnaire,

MEQ30), kurā skalas jautājumi formulēti tā, lai skala būtu piemērota psilocibīna izraisītas MP

pētīšanai laboratorijas apstākļos (Griffiths et al., 2018; Garcia-Romeu et al., 2015; Barrett et

al., 2015; MacLean et al., 2012).

Rezumējot nodaļu, var teikt, ka MP ir instruments, kas aptver plašu spektru MP mērāmo

pazīmju, kas M-Skalā strukturētas astoņās kategorijās. Lai gan M-Skala ir salīdzinoši sen

izstrādāts instruments, skala joprojām ir aktuāla, tiek plaši pielietota pētniecībā un arī pielāgota

MP pētniecībai apstākļos, kuros mērījumus nav iespējams veikt ar oriģināli izstrādāto M-Skalu.

3. Metode

3.1. Pētījuma dalībnieki

M-Skalas adaptācija tika veikta trīs posmos. Visos trīs posmos respondentu iekļaušanas

kritēriji bija: respondentiem bija jābūt vismaz 18 gadus veciem, latviešu valodā runājošiem.

Visos trīs posmos pētījuma izlasi var raksturot kā nevarbūtīgu. Lai adaptētu skalu, pētījumā bija

16

nepieciešams iekļaut gan indivīdus ar MP personīgajā biogrāfijā, gan indivīdus bez MP

personīgajā biogrāfijā. Līdz ar to tika veidota sniega pika izlase – tika apzināti meklēti un

iesaistīti pētījumam atbilstoši dalībnieki, un kas attiecīgi iesaistīja pētījumā citus dalībniekus.

Sniega pikas izlase tika kombinēta ar ērtuma izlasi – tika iekļauti indivīdi, kas ir pieejami un

gatavi iesaistīties pētījumā (Mārtinsone, Pipere, 2016). Lai pētījumā iekļautu dalībniekus bez

MP personīgajā biogrāfijā, iepriekš saņemot Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Pētījumu

ētikas komitejas atļauju, pētījumā tika iesaistīti RSU studenti – saite uz M-Skalu tika nosūtīta

ar e-pasta starpniecību.. Savukārt lai pētījumā tiktu iekļauti respondenti ar MP personīgajā

biogrāfijā, tika uzrunātas organizācijas, kas potenciāli varētu vienot šādus indivīdus – jogas,

cigun, meditācijas studijas, apzinātības prakses u.c., kopā 67 organizācijas Latvijā – saite uz

M-Skalu tika nosūtīta ar e-pasta starpniecību. Tāpat tika publicēta maksas reklāma sociālajā

tīklā Facebook, adresējot to personām ar interesi par meditāciju un cigun.

Pirmajā posmā piedalījās 137 respondenti (n(siev) = 89%, n(vīr) = 11%) vecumā no 18 līdz

77 gadiem (M = 38.14). Aptauju elektroniski aizpildīja 136 (99,27%) respondenti un 1 (0,73%)

dalībnieks aizpildīja aptaujas drukāto versiju. Respondentu sadalījums pēc izglītības: 1,46% ar

pamatizglītību, 6,57% ar vidējo izglītību, 7,76% ar vidējo profesionālo izglītību, 20,44% ar

nepabeigtu augstāko izglītību, 36,50% ar bakalaura grādu un 26,28% ar maģistra grādu.

Otrajā posmā piedalījās 221 respondents (n(siev) = 87%, n(vīr) = 13%) vecumā no 18 līdz 78

gadiem (M = 35.58). Viens dalībnieks tika izslēgts nepilnīgi aizpildītas aptaujas dēļ. Datu

apstrādē tika iekļauti 220 respondentu sniegtie dati. Aptauju elektroniski aizpildīja 213

(95,93%) respondenti, pārējie 8 (4,07%) izlases dalībnieki aizpildīja aptaujas drukāto versiju.

Respondentu sadalījums pēc izglītības: 1,46% ar pamatizglītību, 9,09% ar vidējo izglītību,

6,36% ar vidējo profesionālo izglītību, 18,18% ar nepabeigtu augstāko izglītību, 37,27% ar

bakalaura grādu, 25,91% ar maģistra grādu un 2,27% ar doktora grādu.

Trešajā posmā – M-Skalas tests-retests latviešu valodā – piedalījās 58 respondenti (n(siev)

= 88.5%, n(vīr) = 12.5%) vecumā no 18 līdz 62 gadiem (M = 35.29). Testu-retestu elektroniski

aizpildīja 34 (70,83 %) respondenti, pārējie 14 (29,17 %) respondenti aizpildīja drukāto retesta

aptaujas anketu. Respondentu sadalījums pēc izglītības: 13,77% ar vidējo izglītību, 10,34% ar

vidējo profesionālo izglītību, 10,34% ar nepabeigtu augstāko izglītību, 34,48% ar bakalaura

grādu un 31,03% ar maģistra grādu.

3.2. Instrumentārijs

Pirmajā posmā datu ievākšanai tika izmantota Ralfa Vilbura Huda oriģināli izstrādātā un

latviešu valodā tulkotā Misticisma skala (Mysticism Scale, M-Scale) (Hood, 1975), kas sastāv

17

no astoņām skalām, 32 pantiem. Katru skalu veido četri panti, divi no tiem formulēti

apstiprinājuma, divi – nolieguma formā (Hood, 1975).

Otrajā posmā tika izmantota M-Skalas latviešu valodā modificēta versija. Tā kā pirmās

datu analalīzes rezultātā tika konstatēts, ka atsevišķus skalas pantus nepieciešams pārformulēt

vai mainīt, pirms otrā pētījuma posma tika izveidota M-Skalas papildināta versija latviešu

valodā. Tā sastāvēja no kopā 54 pantiem un ietvēra dažādi formulētus M-Skalas oriģinālos

pantus, kā arī no jauna konstruētus pantus, kas raksturo mērāmo pazīmi. Tas tika darīts ar mērķi

iegūt pantus, kas iespējami precīzi raksturo MP latviešu valodā. Pēcāk, datu analīzes rezultātā,

no skalas tika izslēgti panti, kas uzrāda zemus ticamības un drošuma rādītājus, iegūstot

maksimāli tuvu oriģinālam atbilstošu M-Skalu ar 33 pantiem.

Trešajā posmā tika – testa-retesta datu ievākšanai – tika izmantota M-Skalas versija

latviešu valodā, kas vistuvāk atbilst M-Skalas oriģinālam – skala ar 33 pantiem.

Visos trīs pētījuma posmos respondentiem tika lūgts uzmanīgi izlasīt katru skalas pantu

un kā atbildi uz to izvēlēties vienu no pieciem atbilžu variantiem, norādot, cik lielā mērā pants

attiecas uz respondenta pieredzēto. Novērtējumam tika piedāvāta piecu punktu atbilžu skala,

veidota intervāla veidā pēc Likerta metodes (-2 – “šis apraksts pilnīgi noteikti raksturo manis

paša pieredzi vai pieredzes”; +1 – “šis apraksts drīzāk raksturo manis paša pieredzi vai

pieredzes”; -1 – “šis apraksts drīzāk neraksturo manis paša pieredzi vai pieredzes”; -2 – “šis

apraksts pilnīgi noteikti neraksturo manis paša pieredzi vai pieredzes”; ? – nevaru izlemt, kas,

apstrādājot datus tika pārvērsta par 0), iegūtās atbildes tiek summētas, iepriekš reversējot

norādītos rezultātus, pantos, kur tas paredzēts (Hood, 1975).

Visos trīs pētījuma posmos tika izmantota arī arī „Demogrāfisko datu aptauja”, kas tika

sagatavota pētījuma vajadzībām, ar mērķi iegūt informāciju par respondentu dzimumu, vecumu

un izglītības līmeni. Aptauja veidoja trīs jautājumi, uz kuriem bija jāatbild dihotomiskajā vai

daudzpusīgo atbilžu tipa skalā.

Visos trīs pētījuma posmos dati no respondentiem tika ievākti, gan elektroniska vidē, gan

frontāli. Drukātās anketas tika izsniegtas respondentiem personīgi, savukārt elektroniski M-

Skala respondentiem bija pieejama kā Google Forms dokuments.

3.3. Procedūra

Misticisma skalas (Mysticism Scale, M-Scale) (Hood, 1975) adaptācijas pirmais posms

latviešu valodā veikts saskaņā ar Starptautiskās testu komisijas vadlīnijām (ITC, 2016) un

aptauju teorijas nostādnēm (Raščevska, 2005). Visos trīs pētījuma posmos respondenti aptaujā

piedalījās brīvprātīgi ar tiesībām pārtraukt pētījumu jebkurā brīdī. Pirms datu ievākšanas

18

respondenti tika informēti par pētījuma mērķi, datu apstrādes veidu un pētījuma rezultātu

apstrādes veidu – ka iegūtie dati tiks analizēti apkopotā veidā. Lai motivētu iesaistīties, pētījuma

dalībniekiem tika piedāvāta bezmaksas dalība klātienes pasākumā par pētījuma tēmu. Lai

nodrošinātu anonimitāti un konfidencialitāti, dalībnieki piešķīra sev individuālu kodu. Kopējais

aptaujas aizpildīšanas laiks ilga 10-15 minūtes.

Pētījuma pirmais posms posms tika uzsākts 2018. gada novembrī. No aptaujas autora,

Tenesijas Universitātes (University of Tennessee, ASV) psiholoģijas profesora Ralfa Vilbura

Huda (Ralph Wilbur Hood) (personīga komunikācija, 2. novembris, 2018. gads, skatīt 2.

pielikumu), tika saņemta atļauja adaptēt aptauju Latvijas kultūrvidē. Tika atlasīta un analizēta

zinātniskajās datubāzēs pieejamā informācija aptauju un tās pielietojumu pētniecībā. Tika

uzsākts M-Skalas tulkošanas process, izvēloties vienvirziena tulkošanas stratēģiju. Trīs

neatkarīgi tulkotāji tulkoja oriģinālo skalu, pēc tam citi trīs neatkarīgi eksperti salīdzināja dotos

variantus un pieņem lēmumu par labāko katra panta tulkojumu (Raščevska, 2005). Paralēli tika

izveidota demogrāfisko datu aptaujas anketa. 2018. gada novembrī tika uzsākta pirmā posma

datu ievākšana, kas notika līdz 2019. gada 2. janvārim. Tika arī izveidots literatūras apskats,

veikta iegūto datu un informācijas analīze un interpretācija, apkopoti secinājumi turpmākajai

darbībai. 2019. gada 3. janvārī tika veikta pirmo iegūto datu analīze un apstrāde, psihometrisko

rādītāju analīze, lai novērtētu latviešu valodā tulkotās versijas piemērotību turpmākajam

adaptācijas procesam. Tika secināts, ka nepieciešams pārformulēt vai no jauna konstruēt

atsevišķus skalas pantus latviešu valodai un kultūrvidei saprotamākā formā.

Pēc tam tika uzsākts pētījuma otrais posms. Saņemot M-Skalas autora atļauju, darba

autore pārformulēja mazāk atbilstošos skalas pantus un konstruēja jaunus patus, skalā tika

iekļauti arī atsevišķi tulkojumi, kas iepriekš bija izslēgti. Kopā tika izveidoti 112 panti (to

piemērus skatīt 4.pielikumā). Pantu atbilstību M-Skalas satura kvalitātei novērtēja trīs

neatkarīgi eksperti. Tika izveidota M-Skalas modificētā versija ar kopā 54 pantiem (to piemērus

skatīt 5.pielikumā). No 2019. gada 28. februāra līdz 2019. gada 25. martam, notika otrā posma

datu ievākšana. No 2019. gada 1. aprīļa līdz 11. aprīlim tika veikta iegūto datu analīze un

apstrāde, apsihometrisko rādītāju analīze un aprakstīšana. Analīzes rezultātā tika iegūta

maksimāli tuvu oriģinālam atbilstoša M-Skala ar 33 pantiem.

Pēc tam tika uzsākts pētījuma trešais posms. No 2019. gada 10. aprīļa līdz 2019. gada 24.

aprīlim notika aptaujas testa-retesta datu ievākšana un datu apstrāde.

Visu posmu laikā notika regulāras tikšanās (supervīzijas) un konsultācijas par datu

ievākšanas procesu un rezultātu apstrādi, interpretāciju.

19

3.4. Datu apstrāde un analīze

Elektroniski aizpildīto anketu dati tika ievadīti tiešsaistē un tika apkopoti tabulā. Frontāli

aizpildītie dati tika manuāli ievadīti tiešsaistes sistēmā, lai arī tiktu ietverti tabulā. Kad visi dati

bija apkopoti, tie tika pārkopēti programmas SPSS 23. versijā.

Tika aprēķināta aprakstošā statistika, noteikti pantu reakcijas un diskriminācijas indeksi,

veikta faktoru analīze ar galveno komponentu (principal components) analīzes metodi,

piemērojot varimaksa (varimax) rotāciju. Tika arī noteikts Kaizera-Meyera-Olkina kritērijs un

Bartleta testa p-vērtība. Skalu iekšējā saskaņotība tika novērtēta, izmantojot Kronbaha alfas

rādītāju. Lai noteiktu rezultātu stabilitāti laikā, tika veikta testa-retesta ticamības pārbaude,

analizējot Pīrsona korelācijas koeficientu starp abu mērījumu rezultātiem.

4. Rezultāti

4.1. Pirmā posma rezultāti

Tika veikta M-Skalas faktoru analīze ar galveno komponentu (principal components)

analīzes metodi, piemērojot varimaksa (varimax) rotāciju, un tika secināts, ka skalas faktoru

struktūra tikai daļēji atbilst oriģinālajai M-Skalai. Oriģinālajai faktoru struktūrai atbilda tikai

divi faktori – “Religiskā kvalitāte” un “Laika un telpas kvalitāte”. Pārējos faktoros bija

vērojamas neatbilstības (skatīt 1. tabulu).

1. tabula.

Aptaujas “Misticisma skala” (Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975) faktoru analīze

Misticisma skalas (M-Skalas) panti Faktoru svari

F1 F2 F3 F4 F5 F6 F7

20. ...bija svēta. 0,82 0,15 -0,14 -0,02 0,12 0,15 -0,17

9. ...kura man šķiet svēta. -0,78 -0,13 0,08 0,24 -0,10 -0,04 0,14

22. ...izraisīja godbijību. 0,78 -0,05 -0,13 0,00 0,24 0,18 0,02

14. ...neko dievišķu. -0,64 -0,20 0,40 0,14 -0,23 0,05 0,16

13. ...uz realitāti. 0,62 0,07 -0,35 -0,23 0,03 0,12 0,07

31. ...nekad nav tā pa īstam miris. 0,46 0,19 -0,21 -0,35 -0,13 0,12 0,09

1. ...telpas neesamību. 0,02 0,86 -0,18 -0,11 0,11 0,06 0,00

15. ...telpa neeksistē. -0,13 -0,73 0,36 0,12 -0,16 -0,01 0,18

11. ...laika un telpas izjūta. 0,01 0,73 -0,05 0,09 0,22 0,32 -0,08

4. ...apzinājos tikai tukšumu. 0,24 0,63 -0,10 -0,22 0,04 0,19 -0,25

17. ...atklāta absolūtā realitāte. 0,47 0,51 -0,02 -0,28 0,22 0,11 -0,17

20

27. ...un attālumam nav nozīmes. -0,21 -0,48 0,45 0,29 -0,29 -0,08 0,21

3. ...kas lielāks par mani. 0,33 0,47 -0,26 -0,14 0,00 0,35 -0,08

28. ...visu lietu vienotību. -0,25 -0,18 0,67 0,34 -0,22 -0,17 0,01

25. ...šķitusi brīnumaina. -0,38 -0,18 0,64 0,20 -0,02 0,06 -0,03

30. ...vienā veselumā. -0,09 -0,21 0,64 0,22 -0,13 -0,28 -0,05

24. ...kaut ko varenāku. -0,32 -0,32 0,57 0,10 -0,21 0,10 0,12

26. ...realitātes aspekti. -0,26 -0,36 0,56 0,26 -0,16 0,05 0,22

2. ...izteikt vārdos. -0,19 0,09 0,47 -0,26 -0,14 -0,20 0,47

10. ...piemīt apziņa. -0,22 -0,13 0,11 0,76 -0,06 -0,16 0,07

8. ...izjūtu kā dzīvu. -0,07 -0,03 0,18 0,72 -0,15 -0,10 0,24

29. ...visam ir apziņa. 0,21 0,18 -0,21 -0,71 0,16 0,23 0,04

16. ...absolūto realitāti. -0,39 -0,32 0,15 0,45 -0,12 0,10 0,36

32. ...izteikt vārdos. 0,26 0,21 -0,17 -0,09 0,82 -0,03 0,00

23. ...caur komunikāciju. 0,24 0,25 -0,12 -0,09 0,79 0,01 0,05

21. ...aprakstīt caur valodu. 0,04 -0,04 0,36 0,15 -0,55 -0,13 0,38

18. ...viss ir perfekti. 0,06 0,15 0,08 -0,04 -0,01 0,72 -0,12

19. ...vienota veseluma. 0,19 0,14 -0,30 -0,37 0,05 0,69 0,09

12. ...ar visu apkārtesošo. 0,32 0,25 -0,28 -0,41 0,00 0,56 -0,09

6. ...saplūstu ar visu, kas pastāv. -0,03 -0,35 0,09 0,20 0,00 0,07 0,66

5. ...dziļu prieku. 0,14 0,19 0,20 -0,03 0,09 0,26 -0,61

7. ...pilnīga miera stāvokli. -0,02 -0,02 0,24 0,42 0,15 0,08 0,48 Piezīme. Treknrakstā attēlots faktoru svars virs 0,40. Faktori iegūti ar galveno komponentu (principal components)

analīzes metodi, piemērojot varimaksa (varimax) rotāciju.

F1 – Reliģiskā kvalitāte; 2 – Laika un telpas kvalitāte; F3 – Vienotības izjūtas kvalitāte; F4 – Iekšējā subjektīvisma

kvalitāte; F5 – Vārdos neaprakstāmība; F6 – Bez noteiktas kvalitātes; F7 – Pozitīvā ietekme. F8 – Noētiskā

kvalitāte; F9 – Ego kvalitāte.

Pēc tam tika aprēķināts pantu reakcijas indekss un reakcijas indeksa robežas, kam bija

jāiekļaujas diapazonā no -1.20 līdz 1.20. Novērtējot pantu reakcijas indeksu bija novērojams,

ka 24 no 32 pantu reakcijas indeksi variē reakcijas indeksa robežās no -1.18 līdz 1.20 un ir

iekļaujami aptaujā. Savukārt astoņi panti (3; 5; 13; 18; 19; 22; 25; 32) ir pārskatāmi jo variē

reakcijas indeksa robežās no -1,38 līdz 1,83.

Tāpat tika aprēķināts diskriminācijas indekss un pantu diskriminācijas indeksi skalu

robežās. Tika secināts, ka visi jautājumi iekaujas diskriminācijas indeksa diapazonā no 0,25

līdz 0,76 (M = 0,55). Pieņemot, ka zemākā diskriminācijas indeksa robeža ir 0,20 un augstākā

robeža ir 0,80 un pantiem ir jāiekļaujas šajās robežās, varēja secināt ka visi panti ir attiecināmi

uz mērāmo pazīmi. Savukārt analizējo diskrimācijas indeksa rezultātu skalu robežās varēja

novērot, ka septiņās no astoņām skalām jautājumi iekaujas vēlamajā diskriminācijas indeksa

diapazonā no 0,20 un augstākā robeža ir 0,80. Tomēr vienā skalā – “Pozitīvā ietekme” –

diskriminācijas indekss ir zems visos jautājumos (robežās no 0,10 līdz 0,28), kas norāda uz to,

ka šajā skalā mērītā pazīme neattiecas uz mērāmo konstruktu.

21

Tika aprēķināts arī Kronbaha alfas koeficients katrai skalai Veiktie skalu Kronbaha alfas

koeficienti liecina, ka piecās no astoņām skalām jautājumi ir savstarpēji saskanīgi jeb Kronbaha

alfas koeficients ir lielāks par 0,7 (no 0,72 līdz 0,87), divās no astoņām skalām koeficients ir

pazemināts (skalās “Ego kvalitāte” un “Vārdos neaprakstāmība” koeficients ir 0,68). Savukārt

jau iepriekš minētajā skalā “Pozitīvās ietekmes kvalitāte” Kronbaha alfas koeficients ir zems –

0,35 –, kas norāda uz to, ka skalas jautājumi nav savā starpā saskanīgi (skatīt 2. tabulu).

2. tabula.

Aptaujas “Misticisma skala” (Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975) pantu reakcijas

indeksi, diskriminācijas indeksi un diskriminācijas indekss skalu robežās

Reakcijas

indekss

Diskriminācijas

indekss

Diskriminācijas

indekss skalu robežās

Skalas "Ego kvalitāte" panti α = 0,68

3….lielāks par mani. 1,37 0,61 0,54

4. ...apzinājos tikai tukšumu. 0,47 0,62 0,35

6. ...visu, kas pastāv. -0,95 0,41 0,56

24. ...kaut ko varenāku. -0,78 0,63 0,44

Skalas "Vienotības izjūtas kvalitāte" panti α = 0,84

12. ...visu apkārtesošo. 1,2 0,68 0,69

19. ...no vienota veseluma. 1,39 0,56 0,66

28. ...lietu vienotību. -1,18 0,71 0,71

30. …vienots vienā veselumā. -0,91 0,56 0,63

Skalas "Iekšējā subjektīvisma kvalitāte" panti α = 0,72

8. ...pastāv, izjūtu kā dzīvu. -1,18 0,71 0,53

10. ...visam piemīt apziņa. -0,91 0,56 0,7

29. ...ka it visam ir apziņa. 0,76 0,62 0,72

31. ...nav tā pa īstam miris. 0,61 0,48 0,42

Skalas "Laika un telpas kvalitāte" panti α = 0,85

1. ...un telpas neesamību. 1,01 0,54 0,75

11. ...laika un telpas izjūta. 0,96 0,44 0,62

15. ...laiks un telpa neeksistē. -1,04 0,67 0,73

27. ...attālumam nav nozīmes. -1,08 0,76 0,62

Skalas "Noētiskā kvalitāte" panti α = 0,78

13. …jauns skatījums uz realitāti. 1,45 0,57 0,52

16. ...par absolūto realitāti. -0,63 0,65 0,61

17. ...atklāta absolūtā realitāte. -0,37 0,68 0,55

26. .atklāti dziļāki realitātes aspekti. -1,03 0,7 0,65

Skalas "Vārdos neaprakstāmība" panti α = 0,68

2. ...iespējams izteikt vārdos. -0,63 0,32 0,3

21. ...atbilstoši aprakstīt caur valodu. 0,76 0,45 0,48

23. ...nodot caur komunikāciju. 1,16 0,49 0,53

32. ...iespējams izteikt vārdos. 1,24 0,51 0,59

Skalas "Pozitīvā ietekme" panti α = 0,35

22

5. ...dziļu prieku. 1,83 0,28 0,22

7. ...miera stāvokli. -0,88 0,31 0,28

18. ...šajā brīdī viss ir perfekti. 1,37 0,25 0,23

25. …būtu šķitusi brīnumaina. -1,38 0,59 0,1

Skalas "Reliģiskā kvalitāte" panti α = 0,87

9. ...man šķiet svēta. -1,05 0,6 0,73

14. ...neko dievišķu. -1,09 0,7 0,72

20. ...ka tā bija svēta. 0,81 0,61 0,8

22. ...manī izraisīja godbijību. 1,29 0,47 0,67

Piezīme. Reakcijas indeksa vēlamās robežas: no -1.20 līdz 1.20. Diskriminācijas indeksa vēlamās robežas

no 0,20 līdz 0,80.

Tālāk tika aprēķinātas starpskalu korelācijas, izmantojot Pīrsona korelācijas koeficientu

Kā liecina mērījums, pastāv statistiski nozīmīga saistība starp visām aptaujas skalām, kas

liecina, ka kopumā instruments mēra vienu konstruktu. Septiņās no astoņām skalām mērījums

ir vēlamajās robežās no 0,3 līdz 0,7), vienā skalā tas ir minimāli paaugstināts – skalu “Ego

kvalitāte” un “Noētiskā kvalitāte” mērījums ir 0,71 (skatīt 3. tabulu).

3. tabula.

Aptaujas “Misticisma skala” (Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975) starpskalu korelācija

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.

1. Ego kvalitāte - 0,56** 0,53** 0,73** 0,71** 0,51** 0,55** 0,55**

2. Vienotības izjūtas kvalitāte - 0,63** 0,55** 0,64** 0,45** 0,52** 0,50**

3. Iekšējā subjektīvisma

kvalitāte - 0,41** 0,63** 0,33** 0,48** 0,49**

4. Laika un telpas kvalitāte - 0,63** 0,49** 0,44** 0,40**

5. Noētiskā kvalitāte - 0,52** 0,54** 0,68**

6. Vārdos neaprakstāmība - 0,30** 0,48**

7. Pozitīvā ietekme - 0,42**

8. Reliģiskā kvalitāte - Piezīme. **p < 0,01

Ņemot vērā pirmā posma analīzes rezultātus, tika secināts, ka ir ieteicams pārskatīt

sekojošus M-Skalas latviešu valodā pantus: 3; 5; 7; 13; 18; 19; 22; 25; 32. Konsultējoties ar M-

Skalas autoru, tika nolemts pārformulēt esošos un no jauna konstruēt atsevišķus skalas pantus

– tā, lai tie būtu latviešu valodā runājošajiem Latvijas kultūrvidē dzīvojošajiem saprotamāki.

23

4.2. Otrā posma rezultāti

Tika izveidota M-Skalas versija latviešu valodā ar 54 pantiem un tika veikta otrā datu

ievākšana un analīze. Lai iegūtu maksimāli tuvu oriģinālam atbilstošu M-Skalu, no esošās 54

pantu skalas bija jāizslēdz panti, kas mērāmo konstruktu raksturo vismazāk. Lai to izdarītu,

vispirms tika aprēķināts pantu reakcijas indekss un pantu diskriminācijas indekss gan visai

skalai kopumā, gan katrā no faktoriem. Izvērtējot pantu atbilstību vēlamajiem rezultātiem, no

tālākas analīzes tika izslēgti panti: 1; 8; 15; 24; 27; 28; 36; 38; 40.

Tālāk tika aprēķināts Kronbaha alfas koeficients katrai skalai. Veiktie skalu Kronbaha

alfas koeficienti liecina, ka visās skalās jautājumi ir savstarpēji saskanīgi jeb Kronbaha alfas

koeficients ir lielāks par 0,7 (no 0,79 līdz 0,93) (skatīt 4. tabulu).

4. tabula.


indeksi, diskriminācijas indeksi un diskriminācijas indekss skalu robežās

Pantu psihometriskie rādītāji

Reakc.

indekss

Diskrimin.

indekss

Diskrimin.

indekss skalu

robežās

Diskrimin.

indekss skalas

robežās

(atkārtots

mērījums)


54. ...tikai tukšumu. -0,28 0,57 0,49 0,49

10. ...apziņai nav robežu. 0,80 0,68 0,68 0,68

19. ...pastāvošo neeksistē. 0,47 0,73 0,69 0,69

11. ...ar visu, kas eksistē. -0,67 0,53 0,53 0,53

1. ... par sevi pašu. 1,32 0,43 - -

16. ...pastāv ārpus manis. -0,80 0,57 0,52 0,52

51. ...un apzinātos to. -0,53 0,66 0,67 0,67

47. ...apziņai nav robežu. -0,58 0,74 0,70 0,70

44. ...ar ko varenāku. -0,74 0,74 0,72 0,72


52. ...viengabalainību. 0,70 0,70 0,75 0,73

13. ...visa esošā vienotību. 1,05 0,67 0,75 0,71

22. ...citu, kas eksistē. 1,13 0,53 0,59 0,58

28. ...ir viens vesels. 0,83 0,72 0,82 -

17. ...pastāvošā vienotību. -0,84 0,64 0,68 0,68

48. ...ar visu pastāvošo. -0,78 0,75 0,78 0,79

37. ...ar kaut ko varenāku. -0,85 0,7 0,59 0,59

30. ...vienā veselumā. -0,73 0,71 0,79 0,77


24

12. ...eksistē, ir dzīvība. 0,88 0,56 0,73 0,71

18. ...gan objektiem. 0,24 0,60 0,79 0,74

25. ...ka it visam ir apziņa. 0,45 0,73 0,78 0,74

27. ...objektam ir apziņa. 0,18 0,68 0,82 -

31. ...nav tā pa īstam miris. 0,48 0,57 0,57 0,55

2. ...izjutis/-usi kā dzīvu. -0,65 0,30 0,30 0,31

7. ...visam piemīt apziņa. -0,48 0,57 0,60 0,57


14. ...un telpas neesamību. 0,80 0,60 0,72 0,72

33. ...laika un telpas izjūta. 0,90 0,63 0,69 0,69

21. ...nav nozīmes. -0,63 0,46 0,50 0,50

26. ...telpa neeksistētu. -0,76 0,62 0,68 0,68


3. ... absolūtā realitāte. 0,03 0,62 0,62 0,63

20. ...zināšanu avotu. 0,52 0,70 0,75 0,75

45. ...zināšanām. 0,09 0,72 0,78 0,75

29. ...avota klātbūtni. -0,41 0,70 0,72 0,71

34. ...augstāko patiesību. -0,45 0,73 0,72 0,65

36. ... skatījums uz realitāti. 1,28 0,57 - -

38. ...absolūtā patiesība. -0,15 0,72 0,80 -

40. …zināšanām. -0,18 0,71 0,80 -


4. ...to izstāstot. 1,18 0,40 0,52 0,52

8. ...piemērotu vārdu. 0,40 0,49 - -

39. ...caur komunikāciju. 0,95 0,54 0,65 0,65

24. ...ierastos vārdus. 1,35 0,53 - -

32. ...valodas iespēju. -0,96 0,45 0,66 0,66

35. ...nav iespējams. -0,76 0,62 0,68 0,68

46. …aprakstīt caur valodu. -0,94 0,56 0,72 0,72


43. ...laimes stāvokli. 0,92 0,59 0,62 0,62

49. ...esamības perfekciju. 0,29 0,66 0,55 0,55

5. ...pilnīga miera stāvokli. -0,55 0,34 0,28 0,28

15. ...dziļu laimes izjūtu. 1,29 0,56 - -

9. ...un topošā perfekciju. -0,23 0,56 0,49 0,49

41. ...laimes stāvoklī. -0,95 0,64 0,69 0,69

42. ...esamības pilnību. -0,70 0,73 0,67 0,67

Skalas "Reliģiskā kvalitāte" panti α = 0,83

53. ...pret augstāku spēku. 1,17 0,52 0,67 0,67

50. ...zinu, ka tā bija svēta. 0,71 0,58 0,71 0,71

6. …neko dievišķu. -0,93 0,54 0,62 0,62

23. ...būtu šķitusi svēta. -0,90 0,53 0,65 0,65

Piezīme. Reakcijas indeksa vēlamās robežas: no -1.20 līdz 1.20. Diskriminācijas indeksa vēlamās robežas

no 0,20 līdz 0,80.

25

Tālāk tika veikta faktoru analīze. Pirmās datu analīzes rezultātā tika noskaidros, ka izlases

apjoms ir atbilstošs faktoranalīzes veikšanai – Kaisera-Meijera-Olkina (KMO) mērījums ir

0,94, tātad vēlamajās robežās – augstāks par 0,7. Arī Bartleta tests uzrāda pieņemamu rādītāju

(0,0). Šī rādītāja vēlamā robeža ir zem 0,05.

Vairākkārtīgi veidot faktoranalīzi, secīgi no skalas tika izslēgti panti, lai iegūtu maksimāli

tuvu oriģinālajai M-Skalai atbilstošu instrumentu. Pantu izslēgšanas procesā panti tika izvērtēti

gan ņemot statistiskos rādītājus, gan to saturu, gan arī nepieciešamību saglabāt oriģinālo astoņu

faktoru struktūru ar četriem pantiem katrā skalā. Secīgi no skalas tika izslēgti šādi panti: 3; 5;

11; 16; 25; 30; 37; 42; 44; 52. Tika iegūta iespējami oriģinālajai M-Skalai atbilstoši 33 panti,

kas kopā veido astoņus faktorus ar kopējo izskaidroto dispersijas daļu 70% (skatīt 5. tabulu).

5. tabula.

Aptaujas “Misticisma skala” (Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975) adaptētās versijas

izpētošās faktoranalīzes rezultāti

Skalas panti Faktoru svari

F1 F2 F3 F4 F5 F6 F7 F8

18. ...gan objektiem. 0,81 0,10 0,14 0,10 -0,12 -0,02 0,14 -0,17

12. ...eksistē, ir dzīvība. 0,80 0,11 0,11 -0,02 -0,14 0,12 0,02 -0,19

25. ...it visam ir apziņa. 0,78 0,23 0,20 0,16 -0,20 0,04 0,15 -0,08

20. ...zināšanu avotu. 0,57 0,14 0,15 0,27 -0,43 0,14 0,16 0,17

49. ...esamības perfekciju. 0,52 0,24 0,32 0,08 -0,21 0,21 0,13 -0,02

19. ...pastāvošo neeksistē. 0,51 0,21 0,43 0,22 -0,10 0,19 0,22 -0,02

45. ...zināšanām. 0,49 0,19 0,16 0,27 -0,44 0,14 0,25 0,15

10. ...apziņai nav robežu. 0,39 0,27 0,37 0,28 0,04 0,18 0,35 -0,06

50. ...zinu, ka tā bija svēta. 0,26 0,79 0,10 0,20 -0,02 0,08 0,17 0,05

53. ...pret augstāku spēku. 0,23 0,78 0,06 0,06 -0,05 0,19 0,11 0,00

23. ...būtu šķitusi svēta. -0,07 -0,71 -0,09 -0,25 0,35 0,04 -0,08 0,12

6. ...neko dievišķu. -0,10 -0,68 -0,32 -0,01 0,26 -0,13 0,04 0,16

17. ...pastāvošā vienotību. -0,15 -0,11 -0,71 -0,23 0,27 -0,19 0,02 0,22

48. ...ar visu pastāvošo. 0,22 0,29 0,68 0,12 -0,34 0,14 0,18 -0,11

13. ...visa esošā vienotību. 0,48 0,20 0,58 0,14 -0,12 0,13 0,04 0,05

22. ...citu, kas eksistē. 0,36 0,01 0,57 0,29 0,12 0,03 0,24 0,01

14. ...telpas neesamību. 0,20 0,12 0,24 0,73 -0,05 0,29 0,12 0,06

26. ...un telpa neeksistētu. -0,11 -0,10 -0,22 -0,70 0,32 -0,17 -0,11 0,07

33. ...laika un telpas izjūta. 0,24 0,15 0,34 0,68 0,02 0,19 0,18 -0,04

21. ...nav nozīmes. -0,01 -0,18 0,03 -0,66 0,21 -0,09 -0,17 0,30

29. ...avota klātbūtni. -0,40 -0,22 -0,10 -0,27 0,62 -0,15 -0,12 -0,01

34. ...augstāko patiesību. -0,24 -0,40 -0,24 -0,14 0,55 -0,19 -0,24 0,03

9. ...topošā perfekciju. -0,35 -0,17 -0,15 -0,03 0,53 -0,12 -0,08 0,19

4. ...nodot, to izstāstot. 0,16 0,10 0,06 0,17 -0,03 0,76 -0,07 0,05

39. ...caur komunikāciju. 0,21 0,18 0,14 0,14 0,08 0,72 0,28 0,01

46. ...aprakstīt caur valodu. 0,02 -0,10 -0,23 -0,18 0,25 -0,68 -0,25 0,08

32. ...valodas iespēju. -0,01 -0,02 -0,03 -0,11 0,30 -0,68 -0,24 0,17

26

41. ...laimes stāvoklī. -0,08 -0,16 -0,13 -0,18 0,29 -0,28 -0,77 0,12

43. ...laimes stāvokli. 0,31 0,06 0,09 0,20 -0,02 0,23 0,77 -0,05

47. ...apziņai nav robežu. -0,19 -0,26 -0,40 -0,16 0,44 -0,17 -0,45 0,10

51. ...un apzinātos to. -0,18 -0,16 -0,43 -0,20 0,37 -0,03 -0,44 0,11

2. ...izjutis/-usi kā dzīvu. 0,14 0,08 0,10 0,10 0,00 0,03 0,16 -0,82

7. ...visam piemīt apziņa. 0,40 0,06 0,19 0,20 -0,42 0,17 -0,11 -0,53

Īpašvērtība pēc rotācijas 4,60 3,15 3,09 2,90 2,78 2,74 2,45 1,40

% no dispersijas 13,93 9,54 9,36 8,78 8,42 8,30 7,41 4,22 Piezīme. Treknrakstā attēlots faktoru svars virs 0,40. Faktori iegūti ar galveno komponentu (principal

components) analīzes metodi, piemērojot varimaksa (varimax) rotāciju.

F1 – Iekšējā subjektīvisma kvalitāte; F2 – Reliģiskā kvalitāte; F3 – Vienotības izjūtas kvalitāte / Ego

kvalitāte; F4 – Laika un telpas kvalitāte; F5 –Noētiskā kvalitāte; F6 – Vārdos neaprakstāmība; F7 –

Pozitīvā ietekme; F8 – Bez noteiktas kvalitātes.

Lai novērtētu iegūtās skalas kvalitāti, tika aprēķināts pantu reakcijas un diskriminācijas

indekss visai skalai un diskriminācijas indekss pantiem skalu līmenī, noteikti Kronbaha alfas

koeficienti skalām. No veiktā mērījuma tika secināts, ka visi skalas panti iekļaujas vēlamajās

reakcijas un diskrimācijas indeksa robežās. Kronbaha alfas koeficients skalai ir 0,94, kas

nozīmē, kas instruments mēra pazīmi, kam tas ir paredzēts. Tāpat veiktie skalu Kronbaha alfas

koeficienti liecina, ka visās skalās jautājumi ir savstarpēji saskanīgi jeb Kronbaha alfas

koeficients ir lielāks par 0,7 (no 0,74 līdz 0,86) (skatīt 6. tabulu).

6. tabula.


indeksi, diskriminācijas indeksi un skalu diskriminācijas indeksi

Pantu psihometriskie rādītāji

Reakcijas

indekss

Diskriminācijas

indekss

Diskriminācijas

indekss skalas

robežās


10. ...apziņai nav robežu. 0,80 0,66 0,64

19. ...pastāvošo neeksistē. 0,47 0,71 0,64

47. ...individuālajai apziņai nav robežu. -0,58 0,65 0,70

51. ...un apzinātos to. -0,53 0,74 0,66


13. ...esošā vienotību. 1,05 0,65 0,67

22. ...kas eksistē. 1,13 0,52 0,54

17. ...pastāvošā vienotību. -0,84 0,63 0,67

48. ...ar visu pastāvošo. -0,78 0,74 0,72


12. ...eksistē, ir dzīvība. 0,88 0,55 0,70

18. ...būtnēm, gan objektiem. 0,24 0,59 0,73

25. ...ka it visam ir apziņa. 0,45 0,72 0,72

2. ...būtu izjutis/-usi kā dzīvu. -0,65 0,31 0,31

7. ...ka it visam piemīt apziņa. -0,48 0,58 0,60


14. ...un telpas neesamību. 0,80 0,61 0,71

27

33. ...laika un telpas izjūta. 0,90 0,64 0,69

21. ...attālumam nav nozīmes. -0,63 0,47 0,50

26. ...laiks un telpa neeksistētu. -0,76 0,61 0,68


20. ...neapstrīdamu zināšanu avotu. 0,52 0,67 0,73

45. ...absolūtajām zināšanām. 0,09 0,69 0,72

29. ...absolūtu zināšanu avota

klātbūtni.

-0,41 0,66 0,72

34. ...ar augstāko patiesību. -0,45 0,71 0,66


4. ...nodot, to izstāstot. 1,18 0,37 0,52

39. ...nodot caur komunikāciju. 0,95 0,72 0,65

32. ...man trūktu valodas iespēju. -0,96 0,44 0,58

46. ...atbilstoši aprakstīt caur valodu. -0,94 0,53 0,67


43. ...laimes stāvokli. 0,92 0,58 0,63

49. ...visas esamības perfekciju. 0,29 0,65 0,49

9. ...topošā perfekciju. -0,23 0,55 0,47

41. ...absolūtas laimes stāvoklī. -0,95 0,63 0,61

Skalas "Reliģiskā kvalitāte ietekme" panti α = 0,83

50. ...ka tā bija svēta. 0,71 0,52 0,71

53. ...godbijību pret augstāku spēku. 1,17 0,57 0,67

6. ...neko dievišķu. -0,93 0,54 0,62

23. ...būtu šķitusi svēta. -0,90 0,54 0,65 Piezīme. Reakcijas indeksa vēlamās robežas: no -1.20 līdz 1.20. Diskriminācijas indeksa vēlamās robežas

no 0,20 līdz 0,80.

Pēc tam tika veikts starpskalu korelācijas mērījums. No iegūtajiem datiem var secināt, ka

kopumā instruments mēra vienu konstruktu. Sešās no astoņām skalām visi mērījumi ir

vēlamajās robežās no 0,3 līdz 0,7). Divās skalās tas ir paaugstināts: skalas “Ego kvalitāte”

korelācija ar skalām “Vienotības izjūtas kvalitāte” (0,84), “Noētiskā kvalitāte” (0,77) un

“Pozitīvā ietekme”(0,78); “Noētiskā kvalitāte” un “Pozitīvā ietekme” (skatīt 7. tabulu).

7. tabula.

Aptaujas “Misticisma skala”(Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975) adaptētās versijas

starpskalu korelācijas

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.

1. Ego kvalitāte - 0,74** 0,64** 0,63** 0,73** 0,51** 0,73** 0,55**

2. Vienotības izjūtas kvalitāte - 0,61** 0,59** 0,64** 0,44** 0,63** 0,51**

3. Iekšējā subjektīvisma kvalitāte - 0,46** 0,65** 0,34** 0,60** 0,46**

4. Laika un telpas kvalitāte - 0,58** 0,51** 0,55** 0,45**

5. Noētiskā kvalitāte - 0,48** 0,71** 0,59**

6. Vārdos neaprakstāmība - 0,55** 0,35**

7. Pozitīvā ietekme - 0,51**

8. Reliģiskā kvalitāte - Piezīme. **p < 0,01

28

4.2. Trešā posma – testa-retesta rezultāti

Kā pētījuma trešais posms, tika veikts tests-retests, lai noteiktu skalas ticamības pārbaudi

laikā. Pēc datu ievākšanas tika aprēķināts Pīrsona korelācijas koeficients starp laikā attālinātiem

vienas un tās pašas izlases diviem aptaujas mērījumiem (skatīt 8. tabulu). Apkopotie rezultāti

liecina, ka testa-retesta ticamība ir augsta un mērījumi, kas veikti ar šo testu, ir stabili laikā.

8. tabula.

Aptaujas “Misticisma skala” (Mysticism Scale, M-Scale, Hood, 1975)

adaptētās versijas retesta ticamība

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.

1. Ego kvalitāte 0,83** - - - - - - - -

2. Vienotības izjūtas

kvalitāte

0,71** - - - - - - -

3. Iekšējā

subjektīvisma kvalitāte

0,84** - - - - - -

4. Laika un telpas

kvalitāte

0,67** - - - - -

5. Noētiskā kvalitāte

0,76** - - - -

6. Vārdos neaprakstāmība

0,67** - - -

7. Pozitīvā ietekme

0,75** - -

8. Reliģiskā kvalitāte 0,78** -

9. Misticisma skala 0,84**

Piezīme. **p < 0,01

5. Iegūto rezultātu interpretācija

Atbildot uz pētījuma jautājumiem “Kāda ir M-Skalas faktoru struktūra?” un “Vai M-

Skalas faktoru struktūra atbilst oriģinālam?”, var secināt, ka rezultāti veido tādu pašu faktoru

skaitu kā oriģinālā skala un lielā mērā atbilst aptaujas oriģinālversijai. Tomēr pastāv dažas

būtiskas atšķirības. Ar oriģinālo versiju pilnībā sakrīt četri faktori: “Reliģiskā kvalitāte”,

“Vienotības izjūtas kvalitāte”, “Laika un telpas kvalitāte” un “Vārdos neaprakstāmība”. Pārējos

faktoros vērojamas atbilstība ar oriģinālu ir daļēja. Skalas “Noētiskā kvalitāte” panti iekļaujas

vienā faktorā, tomēr divi no tiem vairāk skaidro faktoru “Iekšējā subjektīvisma kvalitāte”.

Skalas “Ego kvalitāte” panti iekļaujas vienā faktorā ar skalas “Vienotības izjūtas kvalitāte”

pantiem un daļēji skaidro arī faktoru “Pozitīvā ietekme”. Skalu “Pozitīvā ietekme” veido divi

oriģinālie panti, tomēr otri divi iekļaujas citos faktors. Skalu “Iekšējā subjetīvisma kvalitāte”

veido oriģinālie panti un vēl viens papildus pants, kuru patreiz nav iespējams no skalas izslēgt,

29

neizjaucot pārējo faktoru struktūru. Šis pants, kopā ar vienu skalas pantu veido vēl citu, šobrīd

nezināmu faktoru.

Iespējams, skalas atšķirības no oriģinālversijas var skaidrot ar latviešu valodas īpatnībām,

un grūtībām aprakstīt mērāmās iezīmes latviešu valodā. Piemēram, faktorā “Pozitīvā ietekme”

grūti tulkojams vārds ir “profound joy”, kas tiešā tulkojumā nozīmē “dziļš prieks”, tomēr tulkots

no angļu valodas tas neraksturo mērāmās kvalitātes intensitāti latviešu valodā.

Tāpat jāņem vērā, ka latviešu valodā trūkst terminu MP aprakstīšanai. Arī respondentu

sniegtā atgriezeniskā saite datu ievākšanas laikā liecināja, ka daļai indivīdu panti, kas izmantoti

MP aprakstīšanai nav izprotami vai ir sarežģīti uztverami. Grūtības un papildus piepūli

respondentiem radīja fakts, ka puse skalas pantu pantu bija formulēti apstiprinājuma, un otra

puse – nolieguma formā. Iespējams, ka latviešu valodas īpatnību dēļ šāda pieeja ir apgrūtinoša,

un nākotnē būtu jādomā par latviešu valodai atbilstošāka mērinstrumenta izveidi.

Atbildot uz pētījuma jautājumiem “Kādas ir M-Skalas starpskalu korelācijas?”, var

secināt, ka tās ir ciešas, atsevisķos faktoros tās pārsniedz vēlamās robežas. Tas var liecināt par

nepieciešamību apvienot vairākus skalas faktorus vienā (piemēram, “Ego kvalitāte” un

“Vienotības izjūtas kvalitāte”).

Atbildot uz pētījuma jautājumu “Kādi ir M-Skalas reakcijas un diskriminācijas indeksi?”,

var secināt M-Skalas adaptētās versijas statistiskie rādītāji iekļaujas vēlamajās robežās, tātad

skalas panti gan veiksmīgi diferencē indivīdus ar MP personīgajā biogrāfijā no indivīdiem bez

MP personīgajā biogrāfijā, kā arī mēra konstruktu, kam tie ir paredzēti.

Tāpat, ņemot vērā pētījuma rezultātus, var secināt, ka M-Skala ir iekšēji saskaņota gan

visas skalas, gan atsevišķu skalu līmenī, un M-Skala ir instruments, kura sniegtie rezultāti ir

noturīgi laikā.

Pētījumam ir vairāki būtiski ierobežojumi, kas saistīti gan ar izlasi, gan instrumentāriju,

gan datu apstrādes procedūru. Pirmkārt, lai arī tika aptaujāts pietiekami liels dalībnieku skaits,

izvēlētais izlases veids – sniega pikas un ērtuma izlase – iespējams, ir veicinājis kļūdas

veidošanos rezultātos. Tāpat jāņem vērā lielais sieviešu īpatsvars izlasē, kas ir 88%. Otrkārt,

pētījuma tēma skar dziļus, eksistenciālu tēmu, ko var būt apgrūtinoši uztvert un saprast.

Pētījuma gaitā tika saņemta atgriezeniskā saite no respondentiem (bez MP personīgajā

biogrāfijā), ka pantu saturs ir grūti uztverams un nav skaidrs. Tāpat apgrūtinošs faktors ir

terminoloģijas trūkums mērāmās pazīmes aprakstīšanai gan tās šaurās specifikas dēļ, gan tādēļ,

ka latviešu valodā vēl nav radīti termini tās aprakstīšanai. Tāpat jāņem vērā, ka aptauja ir

veidota citā kultūrvidē un citā kultūras kontekstā. M-Skalas oriģinālā versija ir konstruēta 1975.

gadā, Kalifornijā, kontrakultūras laikā, kad veidojās transpersonālās psiholoģijas atzars, un arī

Rietumu kultūrā bija vēroajam liela interese par visu netradicionālo un mistisko (Mārtinsone,

30

Lasmane, Karpova, 2016). Kopš tā laika ir mainījušās ne vien datu apstrādes metodes, bet arī

sabiedrības uztvere pret MP un citiem mainītiem apziņas stāvokļiem. Tas ierobežo iespēju

salīdzināt un interpretēt skalas oriģinālās versijas datu apstrādes rezultātus ar esošajiem.

Pētījuma stiprās puses ir lielais izlases apjoms, kā rezultātā bija iespēja izvērtēt datus

demogrāfiski plaša diapazona izlasē. Kā ieguvumu var minēt arī padziļinātu izpratni par tēmas

tulkošanas niansēm. Tāpat arī respondentu augsto atgriezenisko saiti un iesaistīšanos skalas

adaptācijā, sniedzot ieteikumus un konstruktīvu kritiku, kā arī aktīvo sabiedrības interesei par

pētījumu un pētījuma tēmu.

Secinājumi un priekšlikumi

Kursa darba mērķis bija M-Skalas adaptācijas pirmais posms latviešu valodā un iegūto

rezultātu analīze. Darba uzdevumi tika izpildīti un tika sniegtas atbildes uz pētnieciskajiem

jautājumiem. Var izdarīt sekojošus secinājumus:

1. M-Skalas adaptētās versijas faktoru struktūra daļēji atbilst oriģinālajai autora versijai.

Tomēr atbilstība nav pilnīga un nākotnē ir nepieciešams instrumentu pilnveidot.

2. M-Skalas adaptētās versijas starpskalu korelācijas ir ciešas, kas var norādīt uz to, ka

vairāki faktori raksturo vienu un to pašu konstrukta kvalitāti, un nav nodalāmi cits no cita.

3. M-Skalas adaptētās versijas iegūto faktoru Kronbaha alfas rādītāji ir augsti, un skala ir

iekšēji saskaņota gan pantu, gan skalu līmenī.

4. M-Skalas adaptētās versijas sniegtie rezultāti ir noturīgi laikā.

Kopumā var secināt, ka M-Skalas adaptētā versija ir piemērota konstrukta mērīšanai

kopumā, tomēr mērot atsevišķas MP kvalitātes, jāņem vērā faktoru struktūras atšķirības no

oriģinālās M-Skalas. Rezultāti liecina, ka 25 no kopā 33 M-Skalas adaptētajā versijā

iekļautajiem pantiem ir atbilstoši, savukārt 8 nākotnē būtu nepieciešams pārskatīt un aizstāt ar

precīzāk formulētiem.

Ņemot vērā Latvijas kultūras kontekstu, un to, ka valoda, kas tiek izmantota MP

aprakstīšanai nav vienota un, iespējams, valodas izteiksmes formu ietekmē, piemēram, garīgā

prakse, ko indivīds praktizē. Līdz ar to būtu nepieciešams veidot pamatoto teoriju valodas

lietojumam, kas ļautu raksturot konceptu mūsdienām un Latvijas kultūrvidei atbilstoši, un,

iespējams, veidot jaunu, Latvijas kultūrvidei atbilstošāku mērinstrumentu MP pētniecībai.

31

Izmantoto informatīvo avotu saraksts

Barrett, F. S., Johnson, M. W., Grif, R. R. (2017). Neuroticism is associated with challenging

experiences with psilocybin mushrooms. Personality and Individual Differences. Volume

117, p. 155-160. https://doi.org/10.1016/j.paid.2017.06.004

Barrett, F. S., Johnson, M. W., Griffiths, R. R. (2015). Validation of the revised Mystical

Experience Questionnaire in experimental sessions with psilocybin. Journal of

Psychopharmacology, Volume 29(11), p. 1-9.

https://doi.org/10.1177/0269881115609019

Bitēna, D. (2018). Transpersonālas pieredzes saturs un mērījumi psiholoģijā. Rīga: Rīgas

Stradiņa universitāte

Braud, W. (2012). Health and well-being benefits of exceptional human experiences. In C.

Murray (Ed.), Psychology research progress. Mental health and anomalous

experience (p. 107-124). Hauppauge, NY, US: Nova Science Publishers.

Castro, J. M. (2017). A Model of Enlightened / Mystical / Awakened Experience. Psychology

of Religion and Spirituality, Volume 9(1), p. 34-45. https://doi.org/10.1037/rel0000037

Cristofori, I., Bulbulia, J., Shaver, J. H., Wilson, M., Krueger, F., Grafman, J. (2016). Neural

correlates of mystical experience. Neuropsychologia, Volume 80, p. 212-220.

https://doi.org/10.1016/j.neuropsychologia.2015.11.021

Evans, J., Lange, R., Houran, J., Lynn, S. (2018). Further Psychometric Exploration of the

Transliminality Construct. Psychology of Consciousness: Theory, Research, and

Practice, Volume 4(1), 54–62.

Garcia-Romeu, A., Himelstein, S. P., & Kaminker, J. (2015). Self-transcendent experience: a

grounded theory study. Qualitative Research, 15(5), p. 633–654.

https://doi.org/10.1177/1468794114550679

Garcia-Romeu, A., Griffiths, R. R., Johnson, M. W. (2014). Psilocybin-occasioned mystical

experiences in the treatment of tobacco addiction. Current drug abuse reviews, Volume

7(3), p. 157-164.

Gary R. VandenBos, P. (Ed.). (2015). APA Dictionary of Psychology (Second Edi).

Washington: American Psychological Association.

Ghorbani, N., Watson, P. J., Aghababaei, N., Chen, Z. (2014). Transliminality and mystical

experience: Common thread hypothesis, religious commitment, and psychological

adjustment in Iran. Psychology of Religion and Spirituality, Volume 6(4), 268-275.

https://doi.org/10.1037/a0037432

https://doi.org/10.1016/j.paid.2017.06.004

https://doi.org/10.1177/0269881115609019

https://doi.org/10.1037/rel0000037

https://doi.org/10.1016/j.neuropsychologia.2015.11.021

https://doi.org/10.1177/1468794114550679

https://doi.org/10.1037/a0037432

32

Ghorbani, N., Watson, P. J., Ebrahimi, F., Chen, Z. J., Ghorbani, N., Chen, Z. J. (2018). Poets

and Transliminality: Relationships With Mystical Experience and Religious Commitment

in Iran. Psychology of Religion and Spirituality. Advance online publication.

http://dx.doi.org/10.1037/rel0000174

Griffiths, R. R., Johnson, M. W., Richards, W. A., Richards, B. D., McCann, U., Jesse, R.

(2011). Psilocybin occasioned mystical-type experiences: Immediate and persisting dose-

related effects. Psychopharmacology, Volume 218(4), p. 649-665.

https://doi.org/10.1007/s00213-011-2358-5

Hanley, A. W., Nakamura, Y., Garland, E. L. (2018). The Nondual Awareness Dimensional

Assessment (NADA): New Tools to Assess Nondual Traits and States of Consciousness

Occurring Within and Beyond the Context of Meditation. Psychological Assessment.

Voulme 30(12), p. 1625-1639. http://dx.doi.org/10.1037/pas0000615

Hood, R. W. (1975). The Construction and Preliminary Validation of a Measure of Reported

Mystical Experience. Journal for the Scientific Study of Religion, Volume 14(1), p. 29-

41. https://doi.org/10.2307/1384454

International Test Commission. (2016). The ITC Guidelines for Translating and Adapting Tests

(Second edition). Iegūts: https://www.intestcom.org/page/16 (skatīts 2019.04.12.).

MacLean, K. A., Leoutsakos, J. M. S., Johnson, M. W., Griffiths, R. R. (2012). Factor Analysis

of the Mystical Experience Questionnaire: A Study of Experiences Occasioned by the

Hallucinogen Psilocybin. Journal for the Scientific Study of Religion, Volume 51(4), p.

721-737. https://doi.org/10.1111/j.1468-5906.2012.01685.x

Mainieri, A. G., Fernando, J., Peres, P., Moreira-almeida, A., Mathiak, K., Habel, U., Kohn, N.

(2017). Neural correlates of psychotic-like experiences during spiritual-trance state.

Psychiatry Research: Neuroimaging, Volume 266, p. 101-107.

https://doi.org/10.1016/j.pscychresns.2017.06.006

Maraldi, E.O., Krippner, S. (2019). Psychology of Consciousness: Theory, Research, and

Practice. Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice, Apr 01 , 2019,

No Pagination Specified, p. 1-14. http://dx.doi.org/10.1037/cns0000188

Mārtinsone, K., Pipere, A. (red.) (2016). Pētniecība. Teorija un prakse. Rīga: Raka

Mārtinsone, K., Lasmane, A., Karpova, Ā., (red.) (2016). Psiholoģijas vēsture. Rīga: Zvaigzne

ABC

Parnas, J., Henriksen, M. G. (2016). Mysticism and schizophrenia: A phenomenological

exploration of the structure of consciousness in the schizophrenia spectrum disorders.

Consciousness and Cognition, Volume 43, p. 75-88.

https://doi.org/10.1016/j.concog.2016.05.010

http://dx.doi.org/10.1037/rel0000174

https://doi.org/10.1007/s00213-011-2358-5

http://dx.doi.org/10.1037/pas0000615

https://doi.org/10.2307/1384454

https://www.intestcom.org/page/16

https://doi.org/10.1111/j.1468-5906.2012.01685.x

https://doi.org/10.1016/j.pscychresns.2017.06.006

http://dx.doi.org/10.1037/cns0000188

https://doi.org/10.1016/j.concog.2016.05.010

33

Polito, V., Stevenson, R.,J. (2019). A systematic study of microdosing psychedelics. PLoS

ONE, Volume 14(2), p. 1-26. e0211023. https://doi.org/10.1371/journal.pone.0211023

Raščevska, M. (2005). Psiholoģisko testu un aptauju konstruēšana un adaptācija. Rīga: Raka

Russ, S. L., Elliott, M. S. (2017). Antecedents of Mystical Experience and Dread in Intensive

Meditation, Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice, Volume 4(1),

p. 38-53

Schapiro, N. M. (2018). Exploring the Correlates of Correctly Diagnosing Spiritual and

Religious Experiences. Louisville, Kentucky: Spalding University

Stace, W. T. (1960). Mysticism and Philosophy. Macmillan and Co., London

Yaden, D. B., Haidt, J., Hood, R. W., Vago, D. R., & Newberg, A. B. (2017). The varieties of

self-transcendent experience. Review of General Psychology, Volume 21(2), p. 143-160.

https://doi.org/10.1037/gpr0000102

Yaden, D. B., Le Nguyen, K. D., Kern, M. L., Wintering, N. A., Eichstaedt, J. C., Schwartz, H.

A., Newberg, A. B. (2017). The noetic quality: A multimethod exploratory study.

Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice, Volume 4(1), p. 54–62.

https://doi.org/10.1037/cns0000098

Yaden, D. B., Nguyen, K. Le, Kern, M. L., Eichstaedt, J. C. (2016). Of Roots and Fruits: A

Comparison of Psychedelic and Nonpsychedelic Mystical Experiences, Journal of

Humanistic Psychology, Volume 10, p. 1-6 https://doi.org/10.1177/0022167816674625

https://doi.org/10.1371/journal.pone.0211023


https://doi.org/10.1037/cns0000098

https://doi.org/10.1177/0022167816674625

34

Pielikumi

35

1. pielikums

Google Trends meklējumu rezultāti

Google Trends meklējumu rezultāti vārdiem “spiritual awakening” pēdējo 10 gadu griezumā.

Avots: trends.google.com.

Laika posms no 2008. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 9. decembrim.

Iegūts: 09.12.2018.

https://trends.google.com/trends/explore?date=2008-01-01%202018-12-

09&q=mystical%20experience,awakening%20experience,spiritual%20experience,spiritual%2

0awakening

https://trends.google.com/trends/explore?date=2008-01-01%202018-12-09&q=mystical%20experience,awakening%20experience,spiritual%20experience,spiritual%20awakening



36

2. pielikums

Atļauja Misticisma skalas adaptēšanai

Atļauja saņemta no Tenesijas Universitātes (University of Tennessee, ASV) psiholoģijas

profesora Ralfa Vilbura Huda (Ralph Wilbur Hood). Personīga komunikācija, 2018. gada 2.

novembrī, komunicējot personīgi elektroniskā sarakstē.

37

3. pielikums

Mistiskās pieredzes un psihotiskas epizodes pārklāšanās modelis

Mistiskās pieredzes un psihotiskas epizodes formas lielākoties atšķiras, tomēr tās arī var

pārklāties.

Yaden, D. B., Haidt, J., Hood, R. W., Vago, D. R., & Newberg, A. B. (2017). The varieties of self-transcendent

experience. Review of General Psychology, 21(2), 143–160. https://doi.org/10.1037/gpr0000102


38

4. pielikums

112 pantu skalas piemēri

Skalas "Ego kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kurā jutu, ka esmu saistīts/-a ar kaut ko diženāku par sevi pašu.

Man nav bijusi pieredze, kurā man šķistu, ka manai individuālajai apziņai nav robežu.

Skalas "Vienotības izjūtas kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kurā jutu, ka esmu viens vesels ar visu pastāvošo.

Man ir bijusi pieredze, kurā es savienojos ar visu, kas eksistē.

Skalas "Iekšējā subjektīvisma kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kurā es apzinājos, ka it visam, kas eksistē, ir dzīvība.

Man ir bijusi pieredze, kurā man šķita, ka it visam ir apziņa.

Skalas "Laika un telpas kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kurā izjutu laika un telpas neesamību.

Man nav bijusi pieredze, kurā laikam, telpai un attālumam nebūtu bijusi nozīme.

Skalas "Noētiskā kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kad man tika atklāta absolūtā realitāte.

Man nav bijusi pieredze, kurā es būtu atskārtis/-usi absolūto patiesību.

Skalas "Vārdos neaprakstāmība" panti

Man ir bijusi neaprakstāma pieredze, kuru nespēju otram nodot, to izstāstot.

Man nav bijusi pieredze, kuras pienācīgai aprakstīšanai man trūktu valodas iespēju.

Skalas "Pozitīvā ietekme" panti

Es esmu pieredzējis/-usi bezgalīgi dziļu laimes izjūtu.

Man nav bijusi pieredze, kurā es būtu izjutis/-usi visas esamības pilnību.

Skalas "Reliģiskā kvalitāte" panti

Es esmu pieredzējis situāciju, kuras svētumu apzinājos.

Man nav bijusi pieredze, kas man būtu šķitusi svēta.

39

5. pielikums

54 pantu skalas piemēri

Skalas "Ego kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kurā jutu, ka esmu saistīts/-a ar kaut ko diženāku par sevi pašu.

Man nav bijusi pieredze, kurā man šķistu, ka manai individuālajai apziņai nav robežu.

Skalas "Vienotības izjūtas kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kurā es apzinājos visa pastāvošā viengabalainību.

Man nav bijusi pieredze, kurā es it kā būtu savienojies/-usies ar kaut ko varenāku.

Skalas "Iekšējā subjektīvisma kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kurā man šķita, ka apziņa ir gan visām dzīvām būtnēm, gan objektiem.

Man nav bijusi pieredze, kurā es visu, kas pastāv, būtu izjutis/-usi kā dzīvu.

Skalas "Laika un telpas kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kurā izjutu laika un telpas neesamību.

Man nav bijusi pieredze, kurā laiks un telpa neeksistētu.

Skalas "Noētiskā kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kad man tika atklāta absolūtā realitāte.

Man nav bijusi pieredze, kurā man būtu šķitis, ka piekļūstu absolūtajām zināšanām.

Skalas "Vārdos neaprakstāmība" panti

Man ir bijusi neaprakstāma pieredze, kuru nespēju otram nodot, to izstāstot.

Man nav bijusi pieredze, kuru es nebūtu varējis/-usi atbilstoši aprakstīt caur valodu.

Skalas "Pozitīvā ietekme" panti

Es esmu pieredzējis/-usi bezgalīgi dziļu laimes izjūtu.

Man nav bijusi pieredze, kurā es būtu izjutis/-usi visas esamības pilnību.

Skalas "Reliģiskā kvalitāte" panti

Man ir bijusi pieredze, kas manī izraisīja godbijību pret augstāku spēku.

Man nav bijusi pieredze, kas man būtu šķitusi svēta.

Rīgas Stradiņa universitāte Komunikācijas fakultāte ...

Documents