Promocijas darba kopsavilkums latviešu un angļu valodā. · PDF filejzepa vtola latvijas mzikas akadmija ieva gintere konceptu mzika latvieŠu jaunks paaudzes komponistu darbos...

KONCEPTU MZIKALATVIEU JAUNKS PAAUDZES

KOMPONISTU DARBOS

CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERSOF THE YOUNGEST GENERATION

JZEPA VTOLA LATVIJAS MZIKAS AKADMIJA

Ieva Gintere

KONCEPTU MZIKA

LATVIEU JAUNKS PAAUDZES KOMPONISTU DARBOS

CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERS

OF THE YOUNGEST GENERATION

Promocijas darba kopsavilkums

Mkslas zintnes doktora zintnisk grda (Dr.art.) ieganai muzikoloij

Summary of Doctoral Dissertation in Musicology

Darba vadtjs: Profesors, Dr.phil. Mrti Boiko

Supervisor: Professor, Dr.phil. Martin Boiko

Rga 2014

2

Promocijas darbs izstrdts Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas Doktorantras

noda laika posm no 2009. ldz 2014. gadam.

Promocijas darbs izstrdts ar Eiropas Socil fonda atbalstu projekta nr.

2009/0169/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/001 Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas

doktorantras studiju programmas atbalsts ietvaros.

Promocijas darba raksturs: disertcija

Promocijas darba struktra: ievads, etras nodaas, noslgums, literatras saraksts,

pielikumi kop 185 lpp.

Zintniskais vadtjs profesors Dr.phil. Mrti Boiko

Recenzenti:

Dr.art. Jnis Kudi, Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmijas asocitais profesors,

Dr.art. Stella Pele, Latvijas Mkslas akadmijas Mkslas vstures institta vado

ptniece,

Ph.D. Kevin C. Karnes, Emorija Universittes (Atlanta, ASV) profesors.

Promocijas darba aizstvana notiks 04.12.2014 plkst. 14:00 LMT kamerzl.

Ar promocijas darbu un t kopsavilkumu var iepazties Jzepa Vtola Latvijas Mzikas

akadmijas bibliotk un tiesaist www.jvlma.lv.

Ieva Gintere, 2014

Jzepa Vtola Latvijas Mzikas akadmija, 2014

ISBN 978-9934-8456-2-8

3

Saturs

Saturs ............................................................................................................................................. 3

Ievads ............................................................................................................................................. 4

1. Koncepta jdziens: t izptes stvoklis muzikoloij un saistba ar vizulo konceptulo mkslu ......................................................................................................................................... 10

2. Konceptu mzikas vsturiskais konteksts ............................................................................... 11

3. Koncepts rzemju mzik un t saldzinjums ar latvieu mziku. Koncepta ienkana Latvij .......................................................................................................................................... 14

4. Konceptu mzika Latvij 21. gadsimta pirmaj desmitgad .................................................. 16

Noslgums ................................................................................................................................... 17

Literatras saraksts ...................................................................................................................... 23

Latvieu komponistu skadarbu partitras .................................................................................. 30

Referti konferencs un seminros .............................................................................................. 30

Promocijas darba rezulttus atspoguojoo zintnisko publikciju saraksts ............................... 31

CONCEPT MUSIC BY LATVIAN COMPOSERS OF THE YOUNGEST GENERATION ... 32

Introduction ................................................................................................................................. 34

1. The term concept: the situation of its research in musicology and relation to visual conceptual art .............................................................................................................................. 40

2. Historical context of concept music ........................................................................................ 41

3. Concept in the foreign music and its comparison to the Latvian version. Emergence of concept in the Latvian music ....................................................................................................... 44

4. Concept music in Latvia during the first decade of the 21st century ...................................... 46

Conclusion ................................................................................................................................... 47

Brief Bibliography ....................................................................................................................... 51

Scores by the Latvian composers ................................................................................................ 56

Conference and seminar papers ................................................................................................... 56

Publications on the subject of thesis ............................................................................................ 57

4

Ievads

Par tmas izvli. Promocijas darba tmas izvli noteikusi autores interese par jaunko

mziku Latvij un starpdisciplinrm teorijm (mzikas semiotiku, mzikas filosofiju), k ar

jauns mzikas situcija Latvij: pirmatskaojumu koncertos apmram pdjo desmit gadu

laik arvien biek tiek organiztas nelielas komponistu intervijas ar mri skaidrot jaundarbu

idejas, it sevii, ja tie nepieder tipiztam anram vai tiem ir kds oriinls nosaukums.

prakse liecina par to, ka jaunajai mzikai nepiecieams vrdisks komentrs. Tomr opusi

parasti ir oti sareti veidoti, nereti kriptogrfiski, tpc autoru un muzikologu tlain valoda,

kas adresta plaam koncerta klaustju lokam, parasti nespj sniegt pietiekoi izsmeou

priekstatu par skadarba ideju. Analze paldz to saprast labk.

Jaunks paaudzes komponisti Armands Strazds (1970), Mrti Viums (1974), Ruta

Paidere (1977), Santa Ratniece (1977), Andris Dzentis (1978), Jnis Petrakevis (1978),

Kristaps Ptersons (1982), Santa Bus (1981) u. c. intervijs atklj, ka viu mzika nereti ir

teortiski noslogota, tai ir intertekstulas atsauces, un informcija par o rpusmuziklo

materilu ir btiska skadarbu uztveres proces. Autori pasniedz savus darbus ne tikai k

skaniskus fenomenus, bet ar k pla nozm filosofiskas idejas, kas aizgtas no citm

kultrm, k ar humanitrm un eksaktm zintnm. Katram aj ptjum analiztajam

skadarbam ir racionli prdomts rpusmuzikls saturs, kas ietverts darba struktr un ir

nozmga skadarba analzes sastvdaa.

Jpiebilst, ka termins jaunk paaudze tiek attiecints uz 20. gs. 70. un 80. gados

dzimuajiem latvieu autoriem, bet analzes proces izmantoti prsvar 70. gadu prstvju

opusi. da izvle izskaidrojama ar to, ka 70. gados dzimuo komponistu rados nostdnes

kopum ir objektvk novrtjamas laika distances d: vii jau ieguvui idejisko stabilitti, k

ar nozmgus starptautiskus pankumus un atpazstambu, bet vairkiem 80. gados

dzimuajiem vl nav noturgas lomas jauns mzikas vid: vii nav pabeigui kompozcijas

studijas un sasniegui rados darbbas briedumu, tpc iespjams vrtt viu darba

skumstadiju bez plaka ieskata dairades kontekst. 70. gados dzimuo autoru idejas

izpaudus jau saldzinoi ilgsto laika period, lielk darbu skait un vrtjamas k stabila

pardba latvieu mzik.

5

Konceptu mzikas defincija un jdziena raksturojums. Konceptu mzika Latvij ir

apmram pdjs divs desmitgads vrojama kompozcijas paradigma rpusmuzikls

semantikas jom. Ts ietvaros tapuajiem skadarbiem raksturgas specifiskas pabas, kas

formultas komponistu interviju, skadarbu un to vsturisk konteksta analzes proces.

Konceptu mzikai piemt vrdiski izklstta, rpusmuzikla ideja, kas iemiesota dzikajos

struktras slos, holistiska1 materila uzbve, laiktelpiska2 attstba, semantiska slgtba, koda

atslganas iespja, k ar pretenzija uz maksimlu oriinalitti.

Ptjum apzinti lietots koncepta, nevis koncepcijas jdziens, ar kuru parasti tiek

saprasta skadarba iecere pdjais btu attiecinms uz programmas veida skadarbiem, k ar

uz sontes, simfonijas u. c. mzikas anru idejm, saturiskiem risinjumiem, formveides

principiem , tau koncepts ir aurk definjams termins.

Msdienu latvieu konceptu mzika atsevios aspektos ldzins ASV un Rietumeiropas

konceptu mzikas (angl. concept music) tradcijai, kas uzplauka 20. gs. 60.-70. gados. Dons

Keids to aizska jau 50. gados ar plai pazstamo opusu 433 (1952). Konceptu mzikai

piemt holistiski jeb viengabalaini strukturta ideja, temats, bet ne naratvs, un semantiska

necaurredzamba. Latvieu konceptu mziku tomr nevar uzskatt par Keida iedibints

konceptu mzikas tieu atdarinjumu, jo, atirb no pirmajiem konceptu mzikas paraugiem,

latvieu mzikai nav raksturga skanisk medija iekavoana, nenopietns rotagums,

performances elementi un materila vienkrba.

Plak mrog latvieu konceptu mzika radniecga avangarda mzikas tradcijai, kas

Rietumeirop aizskas 50. gados un ilgst ldz pat 80. gadiem, bet Krievijas un Lietuvas

msdienu mzik spilgti pards vl 90. gados. K jebkuras tendences, ar avangarda perioda

robeas laik nav stingri nosakmas: Latvij tas iesniedzas 21. gs. pirmaj dekd. Latvieu

mziku ar Rietumeiropas avangardu vieno materila dzikajos slos iestrdta rpusmuzikla

ideja un konceptu mzikas principu saretbas pieaugums, piemram, koda aspekt. Bet,

atirb no konceptiskajiem opusiem Rietumeiropas avangarda mzik (tokhauzens, Ligeti

u. c.), latvieu mzikai nav tipiska kompozcijas tehnikas valdo loma.

Promocijas darbs atspoguo koncep