PBLA nosaukuma maiņairae pirmatskaņojuma, kas notika Lielajā Piektdienā 2009. gada 10. ap-rīlī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis rakstīja:

5. Ir arīdzirdētadoma,kazaudējamsavumarku jeb zīmolu, kas kalpo-jusi ilgus gadus. Katrai maiņai irvajadzīgs pārejas periods, un mēsjaunānosaukumaiepazīšanuvaramveicināt, uz nenoteiktu laiku, aiz

PagājušāgadaPBLAvaldessēdēuzmanuie-rosinājumu pieņēmalēmumu: „PBLA valde nolemj, ka tās locek-ļiem – zemju organi-zāciju priekšsēžiem ir

jānoskaidro savu dalīborganizāciju nostāja jautājumā par varbūtēju PBLA nosaukuma maiņu.“Aršovēstuligri-bu paskaidrot iemeslus šai rīcībai unveicinātpārrunas,laiapdomātivarambalsot par vārdamaiņu šīgadaPBLAvaldessēdē.

JaulabulaikuAustrālijāirkrista-lizējusies doma, ka tagadējais PBLAnosaukums nav piemērots šodienasapstākļiem,unirlaiksatzīt,kaLatvijairbrīva,suverēnavalsts.Laiksskaid-rāk izteikt, ko mūsu augstākā jumtaorganizācijatagadpārstāv.1.Patreizējaisnosaukumsirpārdzīvo-jis savu atbilstības laiku. Daudzusgadusmēs, ārzemēs dzīvojošie, bi-jām vienīgie latvieši, kas patiešāmbija„brīvi“.Tas tāvairsnav–Lat-vijairbrīvavalsts,unkatrsLatvijaspilsonisirbrīvs.Paturotnosaukumu„PasaulesBrīvo LatviešuApvienī-ba“,mēsapvainojamLatvijaslatvie-šus.

2. PBLA ir jumta organizācija tiemlatviešiem, kuri dzīvo ārpusLatvi-jas.Agrāktiebijatikairietumuzem-julatvieši,kuriturieradāspēcotrā

pasauleskara.TagadPBLAirjumtaorganizācijaarīlatviešiem,kurine-sen izbraukuši no Latvijas, un arītiem,kuridzīvobijušāsPadomjuSa-vienībasvalstīs.Mumsgalvenokārtinteresē uzturēt latviešu sabiedrībuārpus Latvijas, ietekmēt LatvijasvaldībuunLatvijassabiedrībutajosjautājumos, kas skar mūsu tiesībasunattiecībasarLatviju,unpalīdzētLatvijai,itsevišķiattīstītiesparde-mokrātisku, rietumniecisku valsti.Mūsuīstaiskopsaucējsirtas,kamēsdzīvojam ārzemēs, ne vairs tas, kadzīvojam„brīvāszemēs“,kontrastāarreizokupētoLatviju.

3. Valdes sēdē izskanēja doma, kaPBLA ir labi pazīstams un respek-tēts nosaukums valdības aprindāsun,ka tāpēc tonevajagmainīt.Betkā ir ar vispārējo tautu? Ja vispārviņiparmumsinteresējas,tadkatr-reiz, kad jāizskaidro mūsu nosau-kums, paceļas jautājums: „Kāpēcjūsunnemēs?“Esmutovairākkārtpersonīgi piedzīvojis un daudzreizlasījisDelfiportālā.

4.Vārds,kurumumsnavjāmainaunkuršmumsvarkalpot līdz tāmūžabeigāmir„Brīvībasfonds“.Latviešiārzemēsziedojanaudu,laiveicinātuLatvijasneatkarību.Tagad,kadtāirpanākta,varamšoslīdzekļuslietot,veicinot Latvijas attīstību pēc sa-viemieskatiemunspēkiem.

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.com

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 83 2010. gada 7. aprīlī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas .......2, 3, 4, 5, 14Latvijas ziņas ...............................

...........1, 3, 6, 7, 10, 11, 12, 13Latvieši pasaulē .........................6Redakcijā ...................................3PBLA, LAAJ ...........................1, 2LR valsts prezidents ...................7Kultūras dienas ..........................3Māra Branča skatījums ..........8, 9Ceļojums ..............................9, 14Iz pagātnes ..................12, 13, 15Datumi ......................................14Sarīkojumi un ziņojumi .............16Lata kurss ................................16

Elzas Trumekalnes gatavotais Lieldienu apsveikums uz bērza tāss, kas sūtīts radiem no Sibīrijas uz Latviju.(Skat. rakstu 12. lpp.)

PBLA nosaukuma maiņaAtklāta vēstule PBLA biedru organizācijām un to biedriem

Pēdējos mēnešos LAAJ prezidijs daudz pārrunu veltījis PBLA nosaukuma maiņas jautājumam. Sekojošā priekšsēža Jura Ruņģa atklātā vēstule nosūtīta PBLA biedru organizācijām, lai veicinātu pārrunas pirms nākamās PBLA valdes sēdes oktobrī Rīgā. – LindaOzere

Turpinājums 2. lpp.

2.lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien,2010.gada7.aprīlī

jaunāvārdaiekavāsrakstot:„AgrāksauktāPBLA“.

6.Kādsvarētubūtšis jaunaisnosau-kums? Vistuvākais tagadējam unvisskaidrākais būtu: Pasaules Ār-zemju Latviešu Apvienība (PĀLA).Protams, ja ir labāki priekšlikumi,tadtosvajadzētuapsvērt.

7. Tāpat kā pagājušā maiņa (PBLA

navapvienībaspirmaisnosaukums)devaimpulsujaunaidarbībai,jaunsnosaukums,arĀrzemjukādefinējo-šotermiņu,vardotmūsuapvienībaijaunuvirzienuundarbaspēku.Arpatiesucieņu,

Dr. Juris RuņģisLatviešu Apvienības Austrālijā un

JaunzēlandēPrezidija priekšsēdis

2010. g. 28. martā

DVAdelaidesnoda-ļasKalpakaunLeģionaatceres sarīkojumā šo-gad,20. martāvarējāmlepoties ar trim tāliemviesiem:mācītāju Māru Saulīti no Melburnas,DV Austrālijas priekš-

niekuHelmutuVabulinoSidnejasunvistālākoviesi,DVCVbirojavadītājuRīgāunmūsusvētkurunātājuSolvituSekstinoLatvijas.Liekas,katiešišīsrunātājasdēļsarīkojumsbijaneparastilabiapmeklēts.

Nodaļas karogu svinīgi ievedis,DV Adelaides nodaļas priekšnieksImants Kronītis atgādināja, ko no-zīmē sestais un sešpadsmitais marts.Mēs nedrīkstam aizmirst tos upurus,ko nesa leģionāri, cīnīdamies pardzimtenesbrīvību,unnedrīkstamarīpieļaut, ka Latvijā aizliedz par šiemupuriem atgādināt pie Brīvības pie-minekļa Leģiona dienā, kā tas dažusgadusnotika.Gribambūtkungimūsudzimtajāzemē,nevispadotieskādiemspaidiem no austrumiem. DIEVSSVĒTĪLATVIJU!

HelmutsVabulisatgādināja,kapa-teicoties leģionāriem, daudziem bēg-ļiembija iespējakara laikā izglābtiesun tikt promno krieviem.Veltīgi iz-gaidījušiesuzcerētopalīdzībunorie-tumiem,leģionārivaronīgicīnījāsparsavas zemes brīvību. Mācītāja MāraSaulīte turpināja šo tēmu ar BībelespantuDievs, apjoz mani ar spēku, un dari līdzenus manus ceļus. Pirms 64gadiem,leģionāridarījabrīnumus,ap-jozušiesarDievaspēku.

Svētku runātāja Solvita Sekstestāstīja par savu aprūpes darbuDau-gavas Vanagu Centrālās Valdes Pār-stāvniecībāRīgā.Šeittikaidažiizvil-kuminoļotiinteresantāunizsmeļošāreferāta.Galvenaisuzdevumsirbijušoleģionāru aprūpe, jo tie ir veci vīri,gadosstarp83un91.Daudziuzgul-tas.Palīdzībairgannaudā,ganzālēs,kuras tiek izsniegtas, cik ilgi vajag.Pārstāvniecībaapgādāarīdaudzbērnuģimenes,kurāmizsniedzLs60divreizgadā.Daudzbērnuģimeneskaitāsdivivecāki ar vismaz pieciem bērniem,vai viens vecāks ar vismaz trim bēr-niem. Pārstāvniecībai ir laba sadar-

bība ar Latvijassociālo dienestu,kur var pārbau-dīt, vai ģimeneipabalsts pienākas.Tiekaprūpētasarī152 audžu ģime-nes,kurbērniaugprom no saviemīstajiem vecākiemvai nu tādēļ, katie ir miruši, vaiiraizbraukuši,vaialkoholisma dēļnespēj savus bēr-nusaudzināt.

Au s t r ā l i j a svanadzes iesākadaudzbērnu ģi-meņu un bāriņu stipendijas, lai skolubeigušie jaunieši,galvenokārtno lau-kiem,varētusāktstudēt.Stipendijaiz-maksāLs150semestrī,undodiespējutādiemjauniešiem,kamcitādinebūtune mazākās izredzes sākt studēt, joVītolu Fonds savas stipendijas izdalatikai pēc pāris gadiem, kad studijasjau sekmējušās.KoVanagu fonds ie-sāk,Vītolufondsnobeidz.

Caur Pārstāvniecības darbu DVorganizācijai ir liela pretimnākšanavaldībā,unpatvalstsprezidentsatradalaikuaprunātiesarDVCVpriekšniekuJuri Augustu. Prezidents pārsteidzo-ši daudz zināja par DV organizāciju.Aizsardzībasministrijadodgodasar-dzēmkareivjus,janotiekkādssarīko-jums Lestenes kapos un vispār godagadījumos.

Solvitai ir gara darba diena undaudz atbildības, bet darbs ir intere-santsundodgandarījumu.Pārstāvnie-cībasbirojsatrodasmežamalā,kuraizloga lēkā vāverītes un dzied putniņi,unstrādātirpatīkami.

Sarīkojuma otro daļu sāka Jānis LindbergsarZinaīdasLazdasdzejoliPirmā nakts.TadDVVīrukorisDau-gava Astras Kronītesvadībā,nodzie-dājapiecaspiemērotikareivīgasdzies-mas, no kurām divas bija diriģentespašasaranžējumi.Sarīkojumsbeidzāskāparastiarpārrunāmpievanadžusa-rūpētākafijasgalda.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Published by Sterling Star Pty LtdABN54053671855

Redakcija / Editorial Office:SterlingStarPOBox6219

SOUTHYARRA,VIC3141AUSTRALIA

Tel/fakss:(03)[email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor:Dr.GunarsNagels

AssociateEditor:IlzeNagelaAbonēšanascenaizdrukātam

laikrakstam:$35par10numuriem(vai$70par20numuriem)ar

piegādiAustrālijā.Čekusrakstītuz„SterlingStarPtyLtd“vārda.Sludinājumucena:$5par1cmtelpuvienāslejāvienānumurā.

Contentanddesign:©SterlingStarandindividual

authors2010.Allrightsreserved.Tīmeklī/OnlineISSN1837-6991Abonētājiem/PrintISSN1837-6983Arautoravārduvaiiniciāļiemparakstītosrakstosizteiktāsdomasnekatrāgadījumāatbilstredakcijasviedoklim,unredakcijapartāmneuzņemasatbildību.Redakcijapaturtiesībasmanuskriptusunfotogrāfijasrediģēt.Laikrakstshonorārusnemaksā.

Trīs tāli viesiReferāti un atcere

PBLA nosaukuma maiņaTurpinājums no 1. lpp

Vīru koris „Daugava“.

FOTO

PēterisStrazds

Solvita Sekste.

FOTO

KārlisĀtrens

Trešdien,2010.gada7.aprīlī Laikraksts „Latvietis“ 3.lpp

Austrālijas latviešu53.Kultūrasdienukomi-tejalaipniaicinaikvienumākslinieku piedalītiespirmajā Austrālijas lat-viešu sabiedrības por-

tretukonkursā!Konkursa mērķis ir izrādīt cieņu

Austrālijas latviešu daudzveidīgajaisaimei. Vissvarīgākais konkursa no-teikumsir,kaattēlotajaipersonaiirjā-būtAustrālijaslatvietim.Māksliniekatautībanavierobežota.

Portretukonkursstikssadalītsdi-vāsdaļās:

Atklātā balva (kurā jebkurš varpiedalīties);

Jaunatnes balva(dalībniekivecu-mālīdz15gadiem).

Katrā daļā būs divas godalgas:vienažūrijasizraudzītaunotratautasizraudzīta.

Atklātābalva: –žūrijasgodalga–$1000 –tautasbalva–$500Jaunatnesbalva: –žūrijasgodalga–$100 –tautasbalva–$50.Konkursa dalības maksa būs $10

un$2.Darbus izvērtēs žūrija, kuras lo-

cekļinesastāvKDrīcībaskomitejā.Konkursanoteikumi:

• Mākslasdarbāattēlotajaipersonaiir

jābūtAustrālijaslatvietim.*• Portretaveidošanaijābalstāsuzvis-mazvienupozēšanasseansu.

• Darbaradīšanaivarizmantotjebkā-dusizejmateriālusvaitehnikas.

• Darbiem divās dimensijās ir jābūtpiestiprinātiemkarināšanasriņķiem(piem.D-rings)

• Māksliniekam jāgādā nepiecieša-māsiekārtas,jamākslasdarbaeks-ponēšanai ir speciālas vajadzības(piemēram,projicēšana).

• Katrammāksliniekam ir atļauts ie-sniegttikaivienudarbu.

• Pieteikšanāslīdz2010.gada31.ok-tobrim.DarbitiksizstādītiMelburnasLat-

viešunamaLielajāzālēKultūrasdienulaikā no 26. līdz 31. decembrim. Iz-stādes atklāšananotiks27. decembrī plkst. 12.00,kadarīpasniegsžūrijasizraudzītāsgodalgas.TautasizvēlētāsbalvaspasniegsKDraibā sarīkojumaietvaros31.decembrī.

Pieteikšanās anketas būs pieeja-masAustrālijaslatviešucentrosvaiarīsazinoties ar konkursa rīkotājuAnduBanikos, zvanot 03 5687 1206 [email protected]

*Portretu Konkursa nolūkiem –Austrālijas latvietis ir latviešu izcel-smescilvēks,kuršdzīvoAustrālijāvaikuram, dzīvojot ārpus Austrālijas, irAustrālijaspilsonība. ∎

RedakcijāSveicināti,lasītāji!Šonedēļpublicējamvairākusaici-

nājumuspiedalīties:• LAAJaicinaizteiktiesparPasaules

brīvo latviešu apvienības (PBLA)iespējamunosaukumamaiņu;

• Ansamblis Lāpa aicina nākt viņusatbalstīt konkursa Ansambļu karipusfinālā;

• Kultūrasdienurīcībaskomitejaaici-naiesniegtdarbusportretukonkur-sam;

• Teātrinieki aicina balsot par labā-kiemaktieriemAustrālijas latviešu 50. Teātru festivālā;

• Madonasmuzejsaicinaatsūtītliecī-basparlatviešiemmežadarbos.(Tovardarītcaurlaikrakstaredakciju).PirmālappusēirredzamsLieldienu

sveiciensnoSibīrijas,rakstītsuzbērzatāss.Kotasmumsšodiennozīmē?Tasarīiraicinājumspiedalīties.Tasiraici-nājumsikvienamlatvietimunLatvijaspavalstniekamjebkurpasaulēpiedalī-ties mūsu valsts veidošanā. Stiprinātmums labvēlīgos spēkus un cīnītiespret mums naidīgiem spēkiem, kautvaitikaipiedalotiesvēlēšanās.

Latviešu tauta ir piedzīvojusi jautrīsAtmodas.Beidzotirpienācislaiksnetikaipamosties,betarīpieceltiesunpiedalīties!

GN

„Lāpa“ pusfinālāAnsambļu karā atkal labas sekmes latviešu ansamblim

AnsamblimLāpaatkalšogadlabiveicaskonkursāAnsambļu kari (Battle of the Bands),unviņipiedalīsiespus-finālā 18. aprīlī Centrālkluba hotelī(CentralClubHotel,293SwanStreetRichmond,Melburnā).Irparedzēts,kaLāpauzstāsiesapplkst.21.20.

Lāpauzvarējapirmākārtā27.feb-ruārī, un tad ceturtdaļfinālā 26.mar-tā.No96ansambļiem,paliektikai16.Lāpa ir pārsvarā uzstājusies ar pašukomponētāmdziesmām,betarī izpil-dacitaspazīstamasdziesmas.

DosimiesatbalstītLāpu 18. aprīļakoncertā! ∎

KonkurssAustrālijas latviešu 53. Kultūras dienu komiteja izsludina portretu konkursu!

PirmatskaņojumsIlonas Breģes „Rekviems“

Ceturtdien,25.martāRīgasDomā,godinotKomunistiskāgenocīdaupurupiemiņu, notika komponistes, LielāsMūzikasbalvaslaureātes Ilonas Bre-ģesRekviēmapirmatskaņojums.

Koncertā piedalījās solisti Sono-ra Vaice (soprāns), Ingus Pētersons(tenors), Valsts Akadēmiskais koris Latvija,RīgaskamerkorisAve Solunprofesionālais pūtēju orķestris Rīga,diriģentsAndrisPoga.

IlonasBreģesRekviēmsjauktajamkorim, solistiem un pūtēju orķestrimtapislaikāno2008.līdz2010.gadam.

PēcIlonasBreģes Rekviēmapirmodivudaļu Requiem aeternamunDies irae pirmatskaņojuma, kas notikaLielajāPiektdienā 2009. gada10. ap-rīlī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, mūzikasžurnālists Orests Silabriedis rakstīja:„Ilonas Breģes Rekviēms rādīja krā-sainas vitrāžu bildes daļēji 70. gadurokoperas stilistikā un atstāja ļotisimpātisku, daudzviet arī spēcīgu ie-spaidu. Tembrālie atradumi (sevišķipirmajādaļā)liecināja,kakomponistelabi iepazinusipūtējuorķestri.Latīņutekstatraktējumamautoreizvēlējusiesvislabākajā nozīmē ilustratīvu pieeju,tādējādi tiek panākta nepieciešamārituālasajūta.Vitālsunļotisaistošsir

šisdarbs...Spožiunelektrizētidziedā-jaSonoraVaice.Ar interesi gaidīsimopusaturpinājumu.“

2010.gadākomponisteirpabeigu-sivisaspārējāsdaļasartradicionāliemlatīņutekstiem:Domine Jesu Christe,

Sanctus, Libera me, Agnus Dei, Lux aeterna.

Par savu iepriekšējo skaņdarbu – Vijoļkoncerts – Ilona Breģe saņēmaLatvijasLielāsMūzikasbalvukatego-rijāGadajaundarbs2009. ∎

BALSOJIET!Par labākiem aktieriem!


No Kempsijas(Campsie)dzelzceļasta-cijas raitā solī dodosuzEvaline ielu, uz kurasatrodas kafejnīca Lat-pol. Kopš 2009. gada14. septembra Latpol

draudzīgi saimnieko latviete Sand-ra Sīkāunviņaspoļu izcelsmesvīrsGregs.Noabudivnacionālāssavienī-basradiesarīkafejnīcasnosaukums.

PēcprofesijasSandrairgrāmatve-de,betdzīvēiznācis,kašobrīdSandraarpriekustrādāpašasuzņēmumāparviesmīli,kurGregsturpatparpavāru.Kafejnīca ir maza, bet mīlīga vieta,kur tie, kas atnāk vienreiz, atgriežasvēlreiz.

Šodiena ir samērā mierīga diena,un mūsu saruna par Sandras pašrei-zējo nodarbošanos un dzīvi tās kon-tekstā, norit brīvajos mirkļos starpapmeklētājuapkalpošanu.

Es vēroju garām ejošos cilvēkusuntos,kasiegriežasšajāvietā.Sandrastāsta,kašajāvietāsvarīgairpatstāvī-gāklientūra, jo tūristuKemspijānav.

Vietējā daudzna-cionālā publikaSandras un Gre-ga vietu atzīst unnovērtē. Jo īpašijaukās atmosfērasdēļ;esievēroju,kakatram cilvēkamtiek veltīta per-sonīga attieksme,tāda, it kā esi ie-radies ciemos tie-ši pie Sandras unGrega.

Par dzīvi unvarbūt likteni.Viss esot sāciesjau senāk, kadSandra un Gregspārcēlas uz Sidneju no Kvīnslandes.Garāmejot,nujaupašu,kafejnīcai,pajokam izteiktie vārdi, piepildījušies:„Šībūtulabavietapriekšmums...“Untiktiešām!

PirmsSandraunGregskļuvaparvietassaimniekiem,pašibiežinākušidzert šeitkafiju.Diemžēl iepriekšējie

saimnieki atstājuši vietu ar ne pārāklabuslavu,košobrīdSandraunGregscenšasizlabot.

Sandra saka, ka katra diena esotsavādāka. Šajā biznesā neko nekaddrošinevarparedzēt.

Ausma Bļodniecebrisbaniešiemirlabipa-zīstama un iecienīta re-ferente,untāpēcarlieluinteresi pulcējāmiesklausīties. Vielu Ausmabija smēlusi no grāma-

tas,kuruatradusiantikvariātāRīgā–1936.gadāizdotāBrīvības pieminekļa Gada grāmatā. Mani pārsteidza, kaparpieminekli izdotaGada grāmata,untādasesotbijušasveselasčetras,unAusmuīpašisaistījaV.SmilgasrakstsCīņa ap Brīvības pieminekli.

Domu, ka Rīgas centrā jāuzstā-da piemineklis visiem, kas gadsimtugaitā cīnījušies un krituši, lai izka-rotu Latvijas brīvību, tika ierosinātaSaeimā jau 1920. gadā, kad toreizē-jaisLatvijaspremjerministrsZigfrīdsAnna Meierovics uzdeva izstrādātnoteikumus konkursam par piemiņas stabaceltniecību.Betlīdzartoarīsā-kāsilgascīņasunintrigasapBrīvībaspieminekļa ideju,veiduunnovietoju-mu,kurasturpinājās15gadus,jotikai1935. gada 18. novembrī pieminekliatklāja. Lasot domstarpības šodienaslaikrakstos,piemēram,parLikteņdār-za projektu, kā piemiņas vietu cilvē-kiem, kas zuduši Latvijai 20. gadsim-tā,liekas,kanovēsturespieredzesmēsvēlnemācamiesuntāesamnolemtivēlarvienbūtmaza kašķīga tauta pie Bal-tijas jūras.

Pirmais konkurss notika jau

1922. gadā, bet izvēlēto arhitektaEižena Laubes projektu, pēc 57 kul-tūras darbinieku parakstīta protestasaņemšanas, noraidīja. 1923. gadaoktobrī sarīkoja vēl vienu konkursu,pirmoreizizmantojotnosaukumuBrī-vības piemineklis, kurā uzvaru dalī-ja Marta Liepiņa-Skulme un KārlisZāle.1925.gadamartātikaizsludinātsslēgts konkurss, kurā par labākajiematzinaK.ZālesunE.Melderametus,tačugalīgaislēmumsnetikapieņemts.Laikā starp šiemkonkursiemsākap-šaubīt,vaivispārtāduidejiskupiemi-nekli vajag un vai nebūtu modernākunpraktiskākceltkāduēkuvai tiltu.Cīņa notiek avīžu slejās, kur Brīvā Zemeatbalstaidejiskupieminekli,betLatvispieprasamodernuunpraktiskubūvi.Cīnāsarīparvietu–kāpēctojā-ceļRīgascentrā,varētuarīĶīpsalāvaiKlīversalā?Vienākonkursāvietapie-mineklimparedzētaDaugavaskrastā,bettadatrod,katurtastomērbūtupartraucēklisatiksmei.

Visbeidzot1929.gadātikaizsludi-nātsvēlvienskonkurss,kurāiesniedza32darbus,unnolēmapiemineklivei-dotpēcK.Zālesprojekta.1930.gadasākumā Rīgas domē pie varas nākidejiskā pieminekļa piekritēji, un no-tiek līdzekļu vākšana visā Latvijā.Brīvības pieminekļa pamatus iesvēta1931.gada18.novembrī–tur,kurtiebijajauieteikti1920.gadā,unlīdzartouzsākaceltpieminekli.Jamumspa-

gāja15gadi,nolikteņadotiem22pir-māsbrīvībasgadiem,uzceltBrīvībaspieminekli,jābrīnās,kaLatvijašaiīsa-jālaikātikdaudzpaveicacitāsjomās!

Ausma Bļodniece savu referātunobeidza ar skaistu Leonīda BreikšadzejuAkmeņi runā – tas labi vārdosietver domas un jūtas, kas apvij šomumsmīļountiklabipazīstamoBrī-vībaspieminekli.

Māra SiksnaLaikrakstam „Latvietis“

Brīvības pieminekļa tapšanuAusmas Bļodnieces referāts Brisbanē

Ausma Bļodniece referē par Brīvības pieminekļa tapšanu.

FOTO

SarmaGertnere

„Coffee is my life“*Latvietes un poļa kafejnīca „Latpol“


Sandra un Gregs.

FOTO

LauraVecmane


Jaumūža rudenīPer-tas spirgtās vanadzesizgudrojavēlietrotaļās,kasmumsatsaucaatmi-ņā jaukās bērnu dienas.Tānusvētdien28. mar-taskaistajāpēcpusdienā

Pertas Latviešu Centra zāle pildījāsciemiņiem. Jau pienākot pie durvīm,radās aizdomas, jo tur mūs sagaidījavesela vanadžu goda sardze ar pil-niem groziņiemLieldienu olām (tačušokolādes,nejaukrāsotām,kurasvarvēlsaplēst).Katrsciemiņšjauienākot,saņēmadāvanu:šokolādesoliņu.KautvēljaunebijaLieldienas,tačubijaPū-poluSvētdiena.Paldies!

Zāle piepildīta ar gariem, glītiklātiem un izpušķotiem galdiem, piekuriemčalo jaupāripar simtuviesu.Pievienanošiemgaldiemarīmanarsieviņutiekierādītavieta.Skatuvenuirpārvērtusiespar lielu,greznupuķudārzu ar ūdens rožu dīķi dārza vidū.Nusēžamunapbrīnojamskaistāspu-ķes un pāri dīķim nokarājošos puķupušķus. Vienā dārza stūrī atrodasgleznotājamolberts.

Būtu jau labi, ja es būtu labākspuķu pazinējs, tad varētu kādām no-sauktvārdus,betmanaspuķupazinējazināšanas apstājas pie rozēm, kallāmunvēlkādāmAustrālijāaudzētāmpu-ķēmuntālāknetiek.Navnekādušau-bu, ka šī skata arhitekti Jānis RiekaunAlfrēds Gulānsarpalīgiempietājau laikamstrādājušistundām,nē,nestundām,betlaikamdienāmilgi.Viņibezšaubāmnuirpelnījušilieluuzsla-vu.Lielspaldiesjums!

Lielais noslēpums, kāpēc šis sa-rīkojums saucāsKas dārzā? Kas tadtanīdārzāvaiartodārzunotiks?Jau-tājums paliek vēl neatbildēts. Varbūttadar laikumēsarīšimnoslēpumamatradīsimatbildi.Rita Džonsonesveicciemiņus un iepazīstina pasaules sla-veno gleznotājuMonē (Monet),Jāņa Vucēna izskatā.Visasarunaunziņo-juminunotiektrīsvalodās;angļu(lailīdziatnākušieciemiņiarīsaprot,kaste notiks), latviešu (pašu ļaudīm) unfranču(koarlielāmgrūtībāmmēģinaJānis, jo taču viņš esot Monē). Viņšdrīz parādās uz skatuves aizmolber-taunarplašiemžestiemgleznokādubildi(komēsganneredzam,kātasjaupienākas,kadrīkstredzēttikaipabeig-tudarbu).

Drīz ierodas arī dejotāji un izietKas dārzā rotaļā. Tie arī turpat pār-vēršasparmumsjaulabipazīstamiemDVkoristiem.TākāSilvija Lūkajausēdējapieklavierēm,korapavadījumsbijagatavsturpināt.Šaubunav,mūsuVucēnu Jānim ir daudz talantu, janupatviņšvēlbijapasaules slavenaisgleznotājsMonē, tagad jau stāv korapriekšāunirmūsukoradiriģents.Ap-

sveicams!Ja pirms di-

vām nedēļām DVkoris jau uzstājāsar dziesmāmKal-paka atceres sarī-kojumā, šeit viņinodziedāja pavi-sam citas dzies-mas.Pakurulaikuviņitāsirsamacī-jušies?Nutadganir strādājušivaiga sviedros. Paldiesarī jums par de-vumu! Tā kā uzgaldiem sadalītasdziesmu lapiņas, tad nu arī mēs visiiesildījām balsis un nodziedājām arīsavudziesmiņu.

Prieks redzēt, ka zālē starp dau-dzajām sirmajām galvām, bija arīdaudz jaunākaspaaudzes ļaudis,kuribijaatradušiceļuuzLatviešuCentru.Tākābijaizsludinātaarīloterija,jau-nākāpaaudzegādāja,laineviensnepa-liekbezloterijasbiļetes.

Garais, tukšais galds skatuvespriekšā, ar čaklo vanadžu rosību unnemaz nemanot, drīz vien piepildījāsardaudzundažādiemsiekaluizsauco-šiemēdieniem,unJānimnebijadaudzjāsauc, lai drīz vien ap galdu stāvētugararindaizsalkušucilvēku.Nuunkājaunovanadzēmvienmērsagaidāms,galds gandrīz vai grīļojās no pilnoēdienutraukusmaguma.Mīlīgāsmar-ža sauktin sauca, un arī mūsu šķīvjipildījās gan ar skābiem gurķīšiem,gankartupeļusalātiemunrosolu,ganarzaļiemsalātiem,gansvaigiemgur-ķiem krējumā un saprotams, ar vis-svarīgāko – cūkas cepeti ar skābiemkāpostiem. Nu gan šķīvis bija pilns,un tikai jātiek atpakaļ pie galda unātri jāēd, laisiekalasapstāj tecēt.Vēl

klāt piedzerot alutiņu, par kuru bijarūpējiesViktors MazalevskisarsavupalīdziVeltu Zāmuru,pieklubabāra,unesitiešāmLejputrijā.Paršogaršīgocepetimumskāvienmēr ir jāpateicasViktoramunmūsuDVpriekšniekamIlmāram Rudakam, kuri jau laikamvakarbijasākušiceptunvārīt.Kadnubeigās vēl piedzērām kafiju ar ābol-maizīti vai citu gardu kūciņu, tad nuganvēdersarībijapilns.

Loterijas izlozē vienas ģimenesabipiederīgiekatrsvinnējapapudeleivīna,betnabagaJānistikcītīgimēģi-nāja, laikāds izvelkarīviņa loziparvisuviņadarbu,betviņavinnestuto-mērneizvilka.TagadarīatklājāsKas dārzānoslēpums:vienssaprotamsbijarotaļaKas dārzā, betotraisbija tas,koMonēVucēnsbijagleznojis:Monēbil-de:Ūdensrozes,kuruuzizsolivinnē-ja Ilmārs.Paldiesmīļāsvanadzesparskaistopēcpusdienu,paldiesvisi,visičaklie rūķīši par jūsu pūlēm un pal-diesvisicepēji/cepējasunvārītāji/vā-rītājas.Mēs jaugaidāmnākošogadu.Paldies!

Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“

Kas dārzā?Pertas vanadzes aicina iet rotaļās

Monē: „Ūdens rozes”.

FOTO

JānisP

urvinskis

Cūkas cepetis ar skābiem kāpostiem un citiem gardumiem.

FOTO

JānisP

urvinskis


2010.gada13. mar-tā muzeja draugi, lab-vēļi, Ogres novada, pil-sētas darbinieki, Ogreskultūras darbinieki, va-dītāji, gaidas un skautitika aicināti: „Latvijas

skautu un gaidu muzejs ir iekārtojies jaunajās telpās un ir gatavs atsākt darbību, tāpēc vēlamies lai jūs būtu kopā ar mums muzeja atklāšanas svi-nības”Suntažuielā2.

Muzejaatklāšanuvadījajaunāmu-zejapārzine,vadītājasvietnieceLīga Jagmane, pastāstot par jauno telpuiekārtošanuunpateicotiesvisiem,kaspalīdzēja ar pārvākšanos no iepriek-šējām telpām Mālkalnes prospektā.Aina Kunga – ilggadīgāmuzejadar-binieceunpēdējospiecusgadusmuze-japārzineviesiempastāstījaparmuze-jatapšanu1991.gadā,pateicotiesvad.Mildai Feldmanei par muzeja idejuuniedvesmutoiekārtotunvadītčetr-padsmitgadus.

MuzejaatklāšanassvētkosLatvie-šu skautu kustību un Latviešu gaidukustībupārstāvējavad.Maija Šķinķeunapsveicamuzejaviesusaruzrunu:

Latviešu skautu kustība (LSkK) un Latviešu gaidu kustība (LGK) ir atbalstījusi muzeju kopš tā atklāšanas 1991. gadā. Par muzeja ideju jāpatei-cas vad. Mildai Feldmanei, kas kopā ar Augustu Lapiņu sāka vākt materiā-lus par skautismu un gaidismu ne tikai Latvijā, bet arī pārejā pasaulē. No rie-tumiem, ASV, Kanādas un Austrālijas vadītāji sāka sūtīt vērtīgus materiālus par Vācijas bēgļu nometņu skautoša-nas un gaidošanas posmu, kā arī par tagadējo darbību savās mītnes zemēs.

Ne tikai ar eksponātu sūtīšanu, bet arī ar finansiālu palīdzību latvie-šu skauti un gaidas ārzemēs veicina muzeja atbalstu. Goppera fonds ilgus

gadus finansē Māl-kalnes prospekta muzeja drošības sistēmas izmaksas.

Labvēļu pado-me uz muzeja 10 gadu jubileju savā-ca ziedojumus, lai varētu izgatavot vitrīnas un ekspo-nātu plauktus, kuri ir redzami jaunā muzeja trijās tel-pās.

Ar pārvākša-nās no Mālkalnes prospekta uz taga-dējām telpām mu-zejs tika pārkār-tots un izveidots pa vēsturiskiem posmiem tā, lai labāk var izprast skau-tisma un gaidisma vēsturi. Šie posmi ir iekārtoti sekojoši: vienā telpā Lat-vijas Skautu centrālā organizācija un Latvijas Gaidu centrālā organizācija no 1917. – 1940. gadam ar materiāliem par Latvijas Skautu centrālās organi-zācijas prezidentu ģen. Kārli Gopperu un Latvijas gaidu dibinātāju vadītāju Vilhelmīnu Vilku.

Divās mazākās telpās ir ievietots skautu un gaidu posms ārpus Latvijas kopš 1945. gada Vācijā un citur Eiropā un tālāk aizjūras zemēs ASV, Kanādā un Austrālijā. Šeit ir redzamas kartes un uzskaites, kur kādreiz ir darbojušās latviešu skautu un gaidu vienības. Var lasīt skautu un gaidu pašu rakstītās dienasgrāmatas, kā arī Dzintarzemes skautu novada Beļģijā Cēdelghēmas gūstekņu nometnē darinātās piemiņas lietas un dienasgrāmatas. Otrā telpā var apskatīt ASV, Kanādas un Aus-trālijas gaidu un skautu darbību kopš 1949. gada līdz pat šai dienai.

Lielākajā telpā ir iekārtota izstā-de par Latvijas Skautu un gaidu cen-trālo organizāciju (LSGCO) un tās sakariem ar Starptautisko skautu un gaidu birojiem, kā arī sadarbība ar citām pasaules val-stu skautu un gaidu organizācijām.

Latvijas gai-du priekšniecevad.Inga Liepkal-na pateicāsmuzejailggadīgām darbi-niecēm Zigrīdai Traniņai, Ludvi-gai Žihārei, Gai-dai Pastuhovai unmuzeja pārzineiAinai Kungai, kāarīLatviešu skautukustībai un latvie-šu gaidu kustībaiparsniegtoatbalstu

visusšosgadus,pasniedzotpateicībasrakstus. Sekoja apsveikumi noOgresdomes pārstāvjiem Anitas Ausjukasun Egila Hermaņa, no Ogres Vēs-tures un mākslas muzeja direktoresIvetas Ruškules, no centra Laipnadirektores Ināras Klintsones, kas irLSGCO muzeja tuvākie kaimiņi, kāarī no Brīvdabas muzeja pārstāvjiemun Ogres pilsētas galvenā arhitekta Pētera Zilberta. Aizkustinošs bijamoments,kadbijušaisLatvijasskautupriekšnieksvad.Vilnis Grīnbergspa-sniedzajaunajaimuzejapārzineisavuroveru nūju ar visiem nometņu karo-dziņiem kopš 1938. gada. Vad. Nils Klintspasniedzamuzejamroverunūjuno1989.gadanometnesGarezerā.

AtklāšanāpiedalījāsarīOgresno-vada televīzijaunOgrespreseOgres vēstis.

BijaskautiungaidasnoOgresvie-nībām, Ķeguma vienībām un Rīgasskautuungaiduvienībām.Pēcapsvei-kumiemvisi viesi varēja apskatīt tri-jāstelpāsizvietotseksponātusuncie-nāties armuzeja darbinieču sagādātoazaidu.

Vad. Maija ŠķinķeLaikrakstam „Latvietis“

Skautu un gaidu muzejs Ogrē ir atklāts!Vērtīgi eksponāti no visas pasaules

FOTO

MaijaŠķinķe

FOTO

MaijaŠķinķe

FOTO

MaijaŠķinķe


PartijasVisu LatvijailīderisRaivisDzintarsraidījumamde facto4. aprī-lī atklājis, ka viņa partijai par dalībuVienotībassarakstābūtujāmaksā–10tūkstoši latuparkatrukandidātu.To,nosaucotpardelikātusīkumu,partijusarunās Dzintaram prasījis viens noVienotības līderiem Aigars Štoken-bergs. Raivis Dzintars, Visu Latvijaipriekšsēdētājs atzīst, ka īsti nezina,vai „šis cipars ir objektīvs, vai tā ir

Vienotības lieta,vaišisciparsirtikaiAigaraŠtokenbergalieta–toesneva-rupateikt.“

Aigars Štokenbergs, Sabiedrība citai politikai (SCP) priekšsēdētājsun Vienotības līdzpriekšsēdētājs ganto noliedz: „Dzintars ir pārpratis, koesgribunoVisu Latvijai“.Raidījumsinformē,kaŠtokenbergssākumāesotizvairījies atbildēt par naudas prasī-šanu un sarunu centies novirzīt uz

programmasjautājumiem,tomērlūgtsprecizēt,faktuapstiprinājis.„EsteicuRaivimDzintaramto,ka,javiņivēlasiesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā,tad viņiem būs jāpiedalās kampaņasfinansēšanā. Tas skaitlis ir aptuvenitāds, – ja paņemaptuveni likumā at-ļauto priekšvēlēšanu summu,“ tomēratzīstŠtokenbergs.

Prezidents un Ministru prezidentsPreses brīfinga transkripts pēc Valsts prezidenta V. Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu V. Dombrovski 2010. gada 24. martāValsts prezi-

dents: Labdien,cienījamie žurnā-listi! Mūsu laiks irierobežots, tāpēcuzreiz pāriesimpie jautājumiem.Bet vispirms mēsar premjeru abi

vēlamies demonstrēt, ka esam Lielāstalkas atbalstītāji, un aicinām arī jūsvisusatbalstītLielo talku, joLatvijaspiemēramsekoļotidaudzascitasval-stis.

Jautājums: Prezidenta kungs,kāds ir Jūsuvērtējumspar izveidoju-šospolitiskosituāciju–Jaunais laiksmēģinapārliecinātPirmo partiju/Lat-vijas ceļu pievienoties koalīcijai, taipat laikā Šlesers šodien ticies ar Ur-banoviču, Saskaņas centra līderi, unvienojušies un mēģina, varētu teikt,uzspiest šo ministriju skaita samazi-nāšanasplānu?Jūsuvērtējumsparšosituāciju.

Valsts prezidents:Tieplānimumssāk kļūt par tādu pastāvīgu sērgu –bijaGodmaņaplāns,Zalānaplāns,pēctam bija Šķēles plāns, tagad irUrba-novičaplāns.Esdomāju,kajautājumspar to,kādam jābūtMinistrukabine-tam,pirmkārt, irMinistruprezidentakompetencē.Irļotiskaidrinoteikts,kavaldību veidoMinistru prezidents un

viņaaicinātieministri.Esdomāju,kavisā šajāplānu jūklī galavārdspiederMinistru prezidentam Valdim Dom-brovskim.

Jautājums:KāJūs tulkojatesošosituāciju – opozīcijas soli – tas ir kāmēģinājumsdestabilizētvaivarbūttasir pierādījums, ka Pirmā partija ne-maznevēlasietvaldībā?

Valsts prezidents:Šajālaikā,kadirjāpieņemlēmumiātriunnoteikti,arījāunnē ir lēmumi,esdomāju,kašisirlēmumulaiks,untābūtuarījāvērtējebkurarīcība–ganvaldības,ganopo-zīcijas, gan koalīcijas partiju rīcība –būtujāvērtēparto,cikizlēmīgiviņiir.

Jautājums: Kāds ir Jūsu viedok-lis,vaišīvaldībatadirvispārrīcībspē-jīga,ņemotvērāopozīcijasnostājasunmēģinājumus?Vaifaktiskinavjāveidojaunavaldība, jāmeklē vairākuma at-balsts?

Valsts prezidents: Valdība ir ap-ņēmusiesstrādāt.Ministruprezidentsir apņēmies strādāt.Valdību veidojo-šās partijas ir apņēmušās strādātma-zākuma valdībā. Un tā ir prioritāte.Opozīcijavienmērcentīsieskautkādāveidāvaldībasdarbutraucēt,mēģinātparādīt,kaviņiempiederzināmavarapār valdību, kas ir mazākuma valdī-ba. Tas ir process, ar kuru mums irjārēķināslīdzvēlēšanām.Joizlēmīgā-ka un noteiktāka būs pati valdība, jo

arī veiksmīgāks tāsdarbs būs. Opozīcijašobrīd sekos katramvaldības solim unmēģinās to pavērsttajā virzienā, kur irviņuintereses.

Jautājums: KāJūsvērtējatto,kaŠle-sers atbildi dos tikai12. aprīlī, un līdz šim laikam nebūsaizpildītasministruvietasvaldībā?

Valsts prezidents:Taspaliekjau-tājums Ministru prezidentam. Pro-tams, mēs varam svinēt Lieldienas,mēsvaramrūpīgipārdomātkatrusoli,bet es vēlreiz atkārtošu – laikā, kadvalsts virzās cauri grūtam periodam,izlēmībairtāvērtība,kurubūtujāvēr-tēvisaugstāk.

Jautājums: Kā, Jūsuprāt, balso-jums Maizīša apstiprināšanu Saeimāvarētu ietekmēt valdošās koalīcijas,kasšobrīdirmazākumā,stabilitāti?

Valsts prezidents:Ģenerālproku-rora amats ir profesionāls amats, untiesuvarairneatkarīgavara.Patitiesuvara Augstākās tiesas priekšsēdētājapersonā ir izvirzījusiMaizīti kā paš-laik labāko profesionāli ģenerālpro-kuroraamatam.Saeimasuzdevumsirnovērtēt,izvērtētunnobalsot.Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Prezidenta preses dienests

VVF par politikuVaira Vīķe-Freiberga: oligarhi centīsies iegūt lielāku ietekmi

Bijusī LR prezidente Vaira Vī-ķe-Freiberga 4. aprīlī intervijā LTVraidījumam de facto atzīst, ka šajāsvēlēšanāsoligarhicentīsiesiegūtlielā-kuietekminekāiepriekš:„Manšķiet,ka tas varētu būt pilnīgi skaidri viņuizvirzīts mērķis.“ Lūgta vērtēt LPP/LCunTautas partijastuvināšanosunuzņēmējuatbalstu,veidojotjaunokus-tībuPar labu Latviju,Vīķe-Freibergaatzina,katasirjaunsuninteresantsri-

sinājums,betpaudaarībažas,„vaizi-nāmuuzņēmējuatbalstszināmiempo-litiskajiemspēkiemnozīmē,kaviņiemšisatbalstsbūsjāatmaksākautkadvē-lāk ar tāda veida pretimnākšanu, kasizkropļos konkurenci – tad tas nebūstiklabi.Mēsesamtikdziļākrīzētādēļ,ka mums vienmēr bijusi izkropļotakonkurenceabsolūtibrīvātirgusvietā.Tāirbijusimūsutraģēdija.“Tāpēcšīsbūšot ļoti svarīgas vēlēšanas – bijusī

prezidenteuzsver.Runājot parMeierovica biedrības

jeb tādēvētāsĒlertesgrupas ieilgušoslepenību, attiecībā uz domu biedruvārdu atklāšanu, Vīķe-Freiberga no-rāda – „ja tie ir topošie politiķi, tadviņiemganirlaiksnāktārāunatvērtaizkaruunnāktskatuvespriekšā.“

Latvijas TV raidījums „De facto“Latvijas Televīzija

Laikrakstam „Latvietis“

Cik maksā kandidēt?Par kandidēšanu „Vienotības“ sarakstā Dzintaram prasīti 10 tūkstoši latu par katru kandidātu



Pirms simts ga-diem – 1910. gada 17. martāRīgāgaldnie-kaģimenēpiedzimanā-kamaistēlnieksAugustsKopmanis, kuram bijalemts atstāt nozīmīgaspēdaskālatviešu,tāKa-

nādasmākslā.Viesojotiespagājušāgadapavasarī

Toronto,simtgadniekameitaJanamanļāva ieskatīties jubilāra arhīvā. Viņalabprāt būtu man uzdāvinājusi kādunoviņaizcilajāmakmensskulptūrām,un es tikpat labprātbūtudāvanupie-ņēmis,jatānebūtutiksmaga,apgrū-tinot ceļojumu pāri gandrīz vai visaipasaulei. Līdz tam biju dzirdējis paršī diženā vīramilzu enerģiju, darba-spējām unmeistarību, bet todien pieJanas,šķirstotviņafotogrāfijas,vēstu-les,apbalvojumus,pietuvojostēlniekamūžapaveikumamunaptaustījuviņaskulptūras. Tās tik uzticīgi iekļāvāsrokās – likās, akmens silda. Nevarē-ju vien nenopriecāties par AugustaKopmaņa lielisko tēlniecisko izjū-tu–vienaformanemanotpārtekcitā,veidojotmonolītutēlu,unnedarapāriakmenimar savāmsīkdetaļām,neva-jadzīgām iedobēm, kā tas visai biežinovērojams.Meistars prata domai at-rast ideāluveidolu.Tajāspašāsmājāsmanbijaizdevībatuvumāapskatītarīinuītu skulptūriņas, piedurties tām.Redzētais pārliecināja, ka tēlnieciskoformuvalodairvisāmtautāmļotituva,unkaAugustsKopmanissavāradoša-jādarbībāpratissaliedētlatviešumo-numentālās tēlniecības tradīcijas, koviņš bija apguvis, strādājot ar KārliZemdegu pie Raiņa kapa pieminekļa20. gadsimta 30. gaduotrajā pusē unmācotiesLatvijasMākslas akadēmijāpieKārļaZāles,arīnoTeodoraZaļkal-na un citiem latviešu meistariem, arKanādasiezemiešudarinājumuģeniā-lovienkāršību, izteiksmībuunformu

neatkārtojamību.Vienu darbu no šīs ciemošanās

reizes gan atļāvos paņemt sev līdziuz Latviju. Tā ir medaļa – veltījumsStruņķim.Betvai tā ir tikaimedaļa?Pamatātomērmedaļair–12-centimet-rīgajā bronzas aplī iegravēts izteiks-mīgs mākslinieka profils, kas meis-tarīgi sapludināts ar Itālijas ainavasaprisēm, ar uzvārdu, dzīves datiem,vārduRoma (cik zīmīgi – abi māks-linieki acis uz mūžu aizvēra Itālijā:viensRomā,otrsDženovā1976.gada27.maijā) un Jumja zīmi.Armedaļuvientēlniekambijisparmaz.AugustsKopmanis vēlējās vēstīt, ka pēc viņaieskatiemtrimdaslatviešusabiedrībaiNiklāvsStrunkepielīdzināmssirdsap-ziņaszvanamunmedaļuiekomponējismisiņaplāksnē,kamiedotazvanafor-ma.Rezultātāradiesjaunstēls,medaļapārkāpusisavastradicionālāsrobežas,uzrunājotskatītājumetaforuvalodā.

Šajā visai necilajā piemērā atklā-jas simtgadniekam ļoti raksturīga ie-zīme. Mākslinieks turpināja latviešumonumentālās tēlniecības labākāstradīcijas, sakausēja tās ar vietējiemsasniegumiem,betneapstājāssavāra-došajāattīstībā.Viņšdzīvojasavālai-kā,sekoja jaunākajiemsasniegumiempasaulestēlniecībāuneksperimentēja,meklējotceļus,kāpaplašinātmūsdie-nutēlniecībasiespējas.Modernaisuntradicionālais saaudās viņa daiļradēnedalāmāvienībā.

JubilārsAugustsKopmanisbijanotiemKanādaslatviešumāksliniekiem,kurš pārkāpa nacionālās sabiedrībasvisai šaurās robežas undeva ieguldī-jumuarīsavasmītneszemeskultūrā.Viņš 1974. gadā tika uzņemts Kanā-das Karaliskajā mākslas akadēmijā.Arī citur pasaulē Augusta Kopmaņadevumuaugstunovērtēja–latvietiuz-ņēma par biedru tādās starptautiskās

organizācijāskāFIAL(1960),FIDEM(1965).1971.gadāRomāmeistaruuz-ņēmaAcademia Internazionale Toma-so Campanella di Lettere, Arti e Scien-za,piešķirot sudrabamedaļu,vēlpēcpārisgadiem–zeltamedaļu.

ViņširbijisKanādastēlniekuap-vienības (Sculpture’s Society of Ar-tists) biedrs. Augusts Kopmanis bijamākslinieku biedrības Colour and Form (1953) un Kanādas latviešumāksliniekuvienībasLatvis(1954)di-binātājuvidū.

Būtuuzskaitāmiarīdaudzieapbal-vojumi,koviņampiešķīrušastrimdas

Māra Branča skatījumsDižajam kanādietim Augustam Kopmanim 100

A. Kopmaņa piemineklis Aizvestajiem pie Sv. Jāņa baznīcas Toronto.

FOTO

MārisBrancis


Augusts Kopmanis. „N. Strunke“. 1974.

FOTO

MārisBrancis

A. Kopmanis. „Puika ar rotaļlietu“. 1958.

FOTO

MārisBrancis


Sveicināti! Ļaujietiepazīties. Esmu Bo(Beau),kas frančumēlēnozīmē – skaistulis,kādsarī,bezšaubām,esesmu.Latviešigan to irpārtaisījušiparBoī,kas,

manuprāt, nav tik daiļskanīgi, bet kolaidaru?Esmusuns,unšaislietāsmannav teikšanas. Gribu jums pastāstītpar savu drosmīgo ceļojumu apAus-trāliju–armotociklu!Tākāšinīzemēsuņiem motocikla vadīšanas tiesībasnepiešķir, tad šoferēšanu atstāju savadraugaJāņaPriedkalnaspējīgajās ro-kās.

Laimumsnebūtugarlaicīgi,unlaibūtukāds,kasbrokastīsuzvāraputru,mums līdzi brauca Dr. Ilga Vēvere,kuranesenkāieradāsšeitnoLatvijas.Nez’ vai viņa apzinājās, ko uzņemasaršādubraucienudecembraunjanvā-ramēnešosapAustrāliju,unpietam,armoci!Espatsbijutikkokātrīsmē-nešusnomātesmiesāmšķīries,unšisbrauciensbijaīstspārbaudījumsmūsudraudzībai ar Jāni. Jāsaka, draudzībaspīdoši šo pārbaudi izturēja, par spī-ti dažādām neveiksmēm, jo burvīgiebrīži tomēr bija pārsvarā, un Ilgā eslīdzsavuskaisto,garoausugaliemie-mīlējos,tikainesakietJānim;viņšbūsgreizsirdīgs.

Manu ērtību labad, motociklampiekabinājaspeciāludivriteņupiekabi,un pa šoseju braucāmkā kungi, tačusmilšainās vietās, kā nost no bruģa

vai jūrmalā, zudastabilitāte, unvisa mūsu glaunāekipāža apgāzāsun ne vienu reizivien. Labi, ka esbiju klāt un varē-ju pārskatīt bagā-žas izkrāmēšanas,braucamrīka pa-celšanas un man-tu atpakaļ krā-mēšanas darbus.Laiks rādīs,vaišītrauma un atbil-dīgais uzdevumsnebūs atstājis ne-dzēšamas pēdasuz manu trauslopsihi.

RītosunvakarosveduJānistaigāt,jo nav veselīgi, ka cilvēks visu laikutikaisēžunbrauc.Arībraucienālikuviņambiežiapstāties,sevišķiskaistāsvietās,kāpieokeānazemesdienvidos,ganarīziemeļos,kurJānisgājapeldētArgaila(Argyle)ezerāarkrokodiliem!Vienu brīdi baidījos, ka palikšu bezšoferaunnetikšumājā.Reizēmliekas,ka tas cilvēks par savu suni nemaznedomā. Bet, kā redzat,mājās tomērtikām sveiki un veseli, par spītimil-zīgāmsmagāmmašīnām(road trains),kasmūsumazo pasaulīti uz riteņiemik pa reizei draudēja, garāmbraucot,noslaucītnošosejas.Nekauņas!

Naktsmājas saviem vedējiem sa-

meklēju karavānu parku kabīnēs, laiganpatspalikusavāierastāvietāpie-kabē.Tanīsnaktīs,kadviņipārnakš-ņoja teltī,mēģināju ielīst pie viņiem,bet viņi par to nepriecājās. Savādiļaudis.Jāatzīstgan,kavasarasnaktīskažokunēsājošssunspiesāniemneva-rētubūtpatīkams,unJānisunIlganavaborigēni,kasradušiarsaviemsuņiemgulēt.

Nonākuši pērļu zvejas pilsētiņāBrūmā (Broome), Jānis sadomāja, kalabprātuzpārismēnešiemturuzturē-tos,pastrādātu,uniepazītosarapkārt-ni. Kādu darbu šādā vietā lai meklēveterinārārsts, medicīnas zinātnieks,

organizācijasparizciliemizstāžudar-biemunmemoriālajiempieminekļiem,betpietiks,japieminēsimkautvaipie-minekliaizvestajiempieSv.Jāņabaz-nīcas Toronto, kas joprojām uzrunāikvienucilvēku.Manuprāt,tajāmāks-linieks pratis pieminekļa ārējo formu

unsaturusabalsotarbaznīcasarhitek-tūruunapkārtni.

Protams,varētu runātparAugus-ta Kopmaņa plašo sabiedrisko un iz-stāžudarbību,parAugustaKopmaņaģimenes 1977. gadā nodibināto pie-miņas balvu tēlniecībā. Bet jau tāpatir skaidrs, ka simtgadnieks bija vīrs,kura varenais stāvs joprojām jūtamsdaudzviet Amerikas kontinentā. Īsi

pirmsaiziešanasmāksliniekspiedalī-jās Tobago projektētā latviešu piemi-nekļametukonkursāunieguvapirmovietu.Tikīstenotiecerinebijaļauts.

Diemžēl ar skumjām jākonstatē,kadzimtenēAugustaKopmaņavārdsirzināmsgalvenokārtspeciālistiem.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Augusts KopmanisTurpinājums no 8. lpp

Ar motociklu ap AustrālijuMotocikls, divi cilvēki un suns

Jānis, Boī un Ilga Brūmā (Broome).

Maršruts.

Nullarbora pie Dienvidu okeāna.



LabklājībasministrsUldis Augu-lis(ZZS)uzdevisatjaunotlīgumusardivām firmām – SIA Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksa-minācijas centrs un SIA Austrumvi-dzeme – parbezdarbniekuapmācībuprogrammu īstenošanu, lai gan šīsfirmasbijazaudējušasNodarbinātībasvalstsaģentūrasuzticību,tā7. martāziņoLatvijas televīzijas raidījumsDe facto.

Mežmalas vidusskola Jūrmalāpirmsgadabijapieteiktakāvienanoadresēm,kurSIAProfesionālās izglī-tības, tālākizglītības un eksaminācijas centrsjebPITEC,kāarīSIAAustrum-vidzeme varētu veikt bezdarbniekuapmācību. Firmu piedāvājumos bijanorādīts,kašeitmācītuatslēdzniekus,celtniekus, galdniekus, namdarus uncitu profesiju pārstāvjus. Interesanti,kavēllīdzšimbrīdimdirektorenekoparšādaveidaplāniemsavāskolāne-

bija pat dzirdējusi. Direktore TamāraMilovidovaDe factoapliecina,kafir-manavviņus informējusipar šādiemnolūkiem,unnekādinodomuprotoko-linavnoslēgti.

De facto izpētījis, ka šī, tāpat kācitas viņu uzrādītās adreses, norādī-tas kā pilnībā pielāgotas invalīdiem,kas konkursā devis papildu punktus.Tomēr Mežmalas skolā invalīds patssaviem spēkiem nevar iekļūt. ViņambūtujāceruzPITECdemonstrētopa-cēlājuuncilvēku,kurštostūrē.Savu-kārtadresēKanāluielā5,Jūrmalā,kurredzama privātmāja, bet dārza dziļu-mā– jaunceltne,PITEC bijapieteicisapmācīt, piemēram, apdares darbustrādniekusunbruģētājus.Firmasval-des priekšsēdētājsĢirtsVeigners ap-liecina,kaviņiemirķēdesrobotsratupacelšanai,betNVAtoneesotņēmusivērā.Savukārt„materiāltehniskaisno-drošinājumsmanvaratrastiesnolikta-

vā,tamnavvisulaikujāatrodasvienākonkrētāvietā,“ raidījumamDe factosakaĢirtsVeigners.

Konkurssbijaļotiapjomīgs–tajāfirmascīnījāsparsaviemgabaliemas-toņus miljonus latu vērtā pīrāgā. Jaupēc līgumu noslēgšanas, teju nejaušiatklājās viena neatbilstība, kas rosi-nājasāktplašuvispārējupieteiktoap-mācībuvietupārbaudi.NVARīgasre-ģionālāsfiliālesvadītājaVijaRačinskaskaidro: „Iepirkuma dokumentos bijanorādīts,kamateriālitehniskajaibāzeibijajābūtjautad,kadslēdzkonkrētosapmācību līgumus, kad slēdz jau parapmācībām,tadkontrolēvēlreiz,tāirdubultakontrole.“

Nodarbinātības aģentūra secināja,ka PITEC un SIA Austrumvidzememateriāli tehniskais nodrošinājumsnavbijis aptuveni pusēnopiedāvāta-

Ministrs nokārto līgumusAugulis liek atjaunot līgumu ar NVA uzticību zaudējušām firmām, kas pieķertas blefā


Izvēlēts logotipsLatvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai

KonkursāparlabākoLatvijasRe-publikasNeatkarībasdeklarācijaspa-sludināšanas 20. gadadienas logotipužūrijas komisija ir atzinusi Solvitas Ozolasizstrādātopiedāvājumu.Logo-tipsattēlo20Latvijasneatkarībasga-dus,kaskāstariaptvermirdzošusau-les ripu. Dinamiskā saule simbolizēLatvijas neatkarības atjaunošanu, kāpanākumusneapturamai tautaskustī-bai, kas uz visiem laikiem izmainījamūsutautasunvalstslikteni.Vienlai-kuslogotipsatspoguļovalstsatjauno-šanu,kastāpatkāsauleslēktsunrietsarvienturpināsunirmūžīgsprocess.

Par savu radošo veikumu autoresaņems naudas prēmiju 300 latu ap-mērā, savukārt veicināšanas balvas100latuapmērāsaņemsDace Vucēnaun Aleksandra Samuļenkova, kuru

darbiarībijaizvirzītikonkursaotrajaikārtai.

Kopumākonkursambija iesniegti60darbi.Konkursaotrajaikārtaitikaizvirzītitrijuautorulogotipupiedāvā-jumi. Žūrijas komisijā darbojās Lat-vijasMākslasakadēmijasmācībspēkiun Neatkarības deklarācijas pasludi-nāšanas20.gadadienasRīcībaskomi-tejaspārstāvji.

Izstrādāto logotipu nekomerciālosnolūkos varēs izmantot ikviens, laidaudzveidīgie Latvijas RepublikasNeatkarībasdeklarācijaspasludināša-nas20.gadadienaspasākumiRīgāunnovadosiegūtuvienotusvētkuvizuāloidentitāti. Logotipu un uz tā pamataveidotus animētos interneta banerusvarēslejupielādētLatvijasneatkarībasatjaunošanas 20. gadadienai veltītajā

mājaslapassadaļāSaeimasmājaslapāwww.saeima.lv.Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Prezidenta preses dienests

Dzied Kopenhāgenā un BudapeštāLatvijas Radio kori dziedāja ārzemēs

No 21. līdz 26. martam LatvijasRadio koris viesojās Kopenhāgenā.25. martā Kopenhāgenas Radio jau-najā koncertzālē – Dānijā modernā-kajākoncertzālē,LatvijasRadiokoriskopāarbaritonuMarkuStounu,Dāni-jasRadiokoriunDānijasRadiosim-fonisko orķestri atskaņojamonumen-tāloDžeimsaMakmilanaJāņa pasiju,kurukoncertādiriģējatāsautors.

Džeimss Makmilans ir viens nosavas paaudzes pazīstamākajiem un

veiksmīgākajiemmūsdienukomponis-tiem,unviņsirarīstarptautiskiatzītskā diriģents. Makmilana darbi bie-ži skan koncertzālēs un raidstacijās.Jāņa pasija pirmatskaņojumu piedzī-voja2008.gadāBārbikanacenrāLon-donā.Šisskaņdarbs irveltījumsbritudiriģentamKolinamDeivisamunviņaLondonassimfoniķiem.

Bet Latvijas Radio kora grupa,diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā no21.–23. martam viesojās Budapeštā.

Viņi piedalījās vienā no redzamāka-jiem kultūras pasākumiem Ungāri-jā – Budapeštas pavasara festivālā.

LatvijasRadiokorisuzvedadāņurežisores Kistena Dēlholmas veido-toBūHoltenagleznoperu Operācija: Orfejs, sadarbībā ar dāņuproducentukompānijuHotel pro forma, dejotājuLizbetiSonniunmecosoprānuBaibuBerķi.Šīizrādenotika22. martāBu-dapeštasMākslupilī. ∎


Šajā sarunā ar Dzintaru klāt bijaarī Solvita Āboltiņa un Ģirts ValdisKristovskis, Vienotības priekšsēdē-tājs. Interesanti, ka parasti žurnālis-tiempretimnākošāĀboltiņa no inter-vijasparšotēmukategoriskiatteicās.Toties savu skaidrojumu telefoninter-vijāde factosniedzaKristovskis,kurššobrīd atrodas ASV: „Bija vienkāršsjautājums, vai Visu Latvijai apzinās,kakampaņaprasapavisamkonkrētusizdevumusunvaiVisu Latvijai apzi-nās, ka piedaloties kopīgā kampaņābūs jāiegulda arī finansējums, uz koRaivisDzintars vaicāja, cik tas būtu.Mēsbijāmsprieduši,kavidēji,mate-mātiskitoizdalotuzvienukandidātu,jāpiesaistaapmēram10tūkstošilatu.“

Tas nozīmē, ka šobrīd partija ko-pumākampaņaiceriegūtuntērētap-tuvenimiljonulatu,kas,dalotuz100deputātiem sarakstā ir ap 10 tūksto-šiemlatuuzvienu.TomērKristovskissola, ka kandidātu spēja piesaistīt fi-nansējumunebūsizšķirošā,laiiekļūtuVienotības sarakstā.Nozīmegan tambūs.

Kristovskisuzsver,ka:„Primāraisir kandidāta spējas, profesionalitāteun nozīmīgums tālākajā politiskajāprocesā,bet tajāpašālaikāar tovienir par maz visām šīm personībām –

viņasnedrīkst atnāktun teikt– teesesmu,ņemietmani,esdarīšu.“

Par dalības maksu sarakstā undeputātu kandidātu spēju piesaistītfinansējumunav runātsarVienotībassarakstamvistuvāk esošoMeierovica biedrību.ToapliecinapolitoloģeLoli-taČigāne,kurakābiedrībaspārstāveapsveriespējukandidētnoVienotībassaraksta. Čigāne uzskata, ka: „Laibūtunopietnakampaņaarnopietnurī-cībuunfinansējumu,naudasaspektamturirjābūt.Betnukatrāziņāvienade-putāta kandidāta vietu nedrīkst pirktsarakstā.Deputātakandidātunedrīkstnostādītsituācijā,kadviņšvainusa-vācšonauduvainesavāc,tādasituāci-janavpieļaujama.“

PolitologsJānisIkstensnorāda,kaieguldījumsvarbūtnetikaimantisks,bet,piemēram–arīkandidātareputā-cija.Tomēr,viņaprāt,partijuapvienībāirnormāli,jakatrsfinansēsavutēriņudaļu.„Tovarpagrieztkāvietupirkša-nusarakstā,betnootraspuses,jašimskaitlim ir apakšā konkrēti aprēķini,kādēļ tie ir10nevisviens,divivai5tūkstoši, tad es tonesaskatukāvietupirkšanu,“ uzskata Ikstens. „Ja ir ie-spējamspamatotšo10tūkstošunepie-ciešamību,tadtāirsolidāraizdevumusegšana.Būtudīvaini, jakādapartijaienāktu partiju apvienībā, un tad pa-ģērētu – jūs samaksājietmūsu tēriņudalu,“tāIkstens.

ApvienībāVienotība šobrīd pilnī-gaskaidrībairpartrimdalībniekiem–partijām Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politi-kai.VisticamāksarakstākandidēsarīpārstāvjinoorganizācijasMeierovica biedrība par progresīvām pārmai-ņām. Savukārt sarunas ar apvienībuTēvzemei un Brīvībai un partijuVisu Latvijai palikušas zem lielas jautāju-mazīmes.

KNAB datu bāze liecina, ka par-tiju kases sākušas pildīties. Pēc paš-valdību vēlēšanām visvairāk naudasizdevies piesaistīt Saskaņas centru veidojošajāmpartijām–Ls111371,kāarīVienotībaspartijām–Ls108893,turpatarīTautas partijaarLs105869.LPP/LC piesaistījusi Ls 69 625, betLatvijas Sociāldemokrātiskā strādnie-ku partija–Ls63774.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodssāksies5. jūnijā,unkatraipartijaiat-ļautietēriņiir571tūkstotslatu.Tiesagan, papildus uzskaitāmajiem reklā-mas tēriņiem, ir virkne tādu izdevu-mu, kas nav ierobežoti, tādēļ arī iriespējams,ka faktiskie izdevumipie-tuvojasvaipatpārsniedzmiljonulatu.Javienirnauda,piebilstraidījums.



jāmprogrammām,SIABUTSunpārē-jāmfirmām–līdzdesmitprocentiem.Līgumus aģentūra nolēma lauzt tikaiarPITEC unAustrumvidzemi.UzDe facto jautājumu – bija vai nebija pār-kāpumi, Veigners atbild visai tēlaini:„Dzīvē nav tikai melns un balts, irkrāsainsun,kasvienamirzaļš,otramsarkansun,janosaucamviņupardal-toniķi,tasvēlnenozīmē,kaviņšredznepareizi.“

Tomērneraugotiesuzto,kašīsfir-masbija zaudējušas aģentūras uzticī-bu, tās joprojām turpina sniegt savuspakalpojumus.Taspanāktsar labklā-jībasministraUldaAuguļarīkojumu,atjaunotlīgumusganarAustrumvidze-mi,ganarPITEC.Abufirmuīpašnie-kussaistaarītuvasradniecīgassaites.

Labklājības ministrs Uldis Au-gulis notikušo sauc par konkurences

cīņu,kadkompānijāmrodaspretenzi-jasvienaipretotru:„Ņemotkopumātovisu,tadarmanuparakstutikauzdotsNVAatjaunot līgumuun turpināt tāsdarbības, jo mēs uzskatījām, ka navpietiekamipamatotastābrīžalaušanasiespējas“.Labklājībasministrijavērtē-jatikaijuridiskosaspektus,to,kātikapieņemtilēmumi,kātraktētiepirkumanolikumuunlīdzīgusjautājumus.Uz-devumspēcbūtībasizvērtītfirmuap-mācībupiedāvājumusnebija.Toaplie-cinaarīAugulis:„Netikauzdotsveiktatkārtotaspārbaudes, unpēc tamparkaut ko ziņot. Bet to darīt pastāvīgi,kontrolētvisasapmācībuvietas.“

Neraugoties uz aģentūras iebildu-miem,līgumusatjaunoja.Pēdējāpus-gada laikā Rīgā PITEC vairāk nekā27 reizes lūdzis apstiprinājumu telpumaiņai apmācību grupām, bet no 30grupām atteikusies vispār. „Šis mo-ments, ka tik daudz mainītas telpas,apliecina,kataspirmaispiedāvājums

nebija ideālā kārtībā, tik daudz mai-ņām nevajadzēja būt,“ raidījumamstāstaNVARīgas reģionafiliālesva-dītājaRačinska.

TikmērLabklājībasministrijasju-ristsMārisKnoksDe factoapliecina–iepirkumambijadažāditraktējamsno-likums,kas ļāvavisāmfirmāmblefotsavāpiedāvājumāuntādējādicerētuzlielāku tirgus daļu.Viņš atzīst – vis-labāk būtu sludināt jaunu iepirkumu,bettassavukārtkavētuEiropasfondunaudasapguvi.

Strīdīgais kumoss patiešām bijisvērtīgs. Pēc līguma atjaunošanas PI-TEC par bezdarbnieku apmācīšanulīdzšimjausamaksāts1479503lati,bet Austrumvidzemei – 536 598 lati.Līgums turpināsies līdz šā gada bei-gām. Pavisam tā īstenošanas tiesībasieguvavairāknekā30firmas.



Cik maksā kandidēt?Turpinājums no 7. lpp

Ministrs nokārto līgumusTurpinājums no 10. lpp

PIETEIKTO MĀCĪBU VIETU APSEKOJUMSFIRMA Programmu skaits Atklātas neatbilstības %PITEC 1132 533 51%BUTS 1032 99 9%Austrumvidzeme 334 180 54%Citas <10%

Dati: NVA dienesta ziņojums (07.05.09)


1950. gadu sākums. Tuvojas Liel-dienas, lai arī ne oficiāli svinami svēt-ki, tomēr svētki. Mīļajām tantēm Lat-vijā vajadzētu nosūtīt apsveikumu, bet vietējā veikalā nav papīra, kur nu vēl apsveikuma kartītes. Jāizdomā kaut kas īpašs pašai. Un latviešu pusaugu meitene Elza tālajā Omskas pusē ķeras pie darba – skaisti izrobo maza tāss gabaliņa malas, uzzīmē uz tā pūpolza-rus un aizmugurē raksta „pantiņu“...

Elza kā vienīgais bērns piedzi-ma Madonas apriņķa Bērzaunes pa-gasta Kalna Viļķenu saimnieku Pē-tera un Bertas Trumekalnu ģimenē1938.gadā.

Bertas mamma ar trim meitāmno Sēlpils uz Bērzauni bija pārcēlu-sies,kadIpasauleskaršbijaizpostījissaimniecību.MazajaiBertaibijatikai9mēneši,kadmūžībāaizgājatētis.

ViņasapmetāsSusurēnos,pēctampārcēlās uz Lejas Viļķeniem. Tur arīvecākā meita Anna kļuva par saim-nieci,betBerta1937.g.ieprecējāskai-miņos – Kalna Viļķenu Trumekalnuģimenē. Pēc gada piedzima meitiņaElza.

1949. gada 25. marts izmainījavisudzīvi.3.klasesskolniecītejaubijapārnākusi no skolas, un visa ģimeneuzSibīrijuaizbraucakopā.Kāpēcvi-ņus izveda? Iespējams, tādēļ, ka tēvsnav vēlējies stāties kolhozā un kļūtpar tā priekšsēdētāju. Vispirms viņiaizvesti līdzBērzaunei, tadceļšsma-gajāsmašīnās veda uzKrustpili, pēctamRēzekniuntadjauuzOmskasap-gabala Kaganoviča rajona Petrovskassaimniecību.

Sākotnēji Trumekalnus izmitinājakādāpuszemnīcāpievāciešuģimenes.Reizimēnesīvisusdeportētosieradāspārbaudītkomandants.Bērnusganne-esotpārbaudījuši.

Nākamajā gadā viņi kopā ar trimcitāmģimenēmiegādājāssavu–tādupašu puszemnīcu. Tēvs strādājis uzbūvēm, bet Elza turpināja mācības.Bijaganvēlreizjāmācās3.klasē.Mā-

cības krievu valodā sāku-mā sagādāja grūtības. Elzavēl šodien atceras, ka reizsaņēmusi viszemāko novēr-tējumu, un, kad skolotājalikusi to nosaukt, meitenetonavpratusi izdarīt parei-zi.Bijis liels kauns. Tomēr,spēlējoties ar citiem sādžasbērniem,valodaapgūtaātri.Skola bija 8 km attālumā,tādēļ Elza dzīvoja kopmīt-nē, kur bija diezgan auksts.Nekādu īpašu naktskreklunebija, gulējuši krekliņos,zeķītēs.

Skolotāji bija gan vietē-jie, gan citu tautību – krie-vu valodas skolotāja bijusinoVoroņežas,matemātikasskolotājs pēc tautības kal-miks, bet krievu literatūrupasniegusiukrainiete.

Mācību grāmatu visiemnepietika, tādēļ skolēni artām mainījušies. Ļoti bijajātaupa burtnīcas, ar kurām bērnusapgādāja skola. Tā Sibīrijā pabeigtas9klases.

Pamatā nācies pārtikt no kartu-peļiem, ko izmēģinājuši gatavot vis-dažādākajosveidoskopā ar zivīmuneļļu.Varēja iegādātiesarīcukuru lie-

los gabalos. Kadmammīte sākusistrādāt fermā piegotiņām, kas tūlītatnesīsies, klājiesjau labāk, jo daž-kārt varēja dabūtjaunpienu.

Ziemas bijaļoti aukstas – jaārāizgājapienācī-gineapģērbies,tadneapsalis atpakaļnevarēja tikt. Ap-saluši deguni unvaigibiežigadījās.Varbūt tādēļ vēltagad rokas ātrisalstot.

Trumekalni visus gadus uzturē-ja sakarus ar radiem Latvijā. Tantesrakstījušasvēstules, sūtījušaspaciņasar žāvētiem āboliem, speķi, adīju-miem,apģērbagabaliem,kasbijaļotinepieciešamiaugošajaiElzai.

Pienāca 1957. gads. Vecāki Lat-vijā atgriezās jaumartā, betElzapa-lika līdz jūnijam, jo bija jāpabeidzklase.Omskā dzīvoja draudzene, kasElzutursagaidīja,pavadījauzvilcie-nu Vladivostoka–Maskava. Šeit Elzapārsēdās Rīgas vilcienā un tika līdzPļaviņām.Tāpatkāvēldaudzusgadudesmitusvēlāk,vilciensPļaviņāspie-nācanaktī.Mazlietnedrošiesotbijis,bet izgājusi uz ceļa, apturējusi kādubobiku,kurābraukušičetrivīrieši.Tātikusi līdzBērzaunei. Tālāk ceļš bijajāmērokājām.Smagočemodānuatstā-jusi pie paziņām, klusu caur dzimtāsmājaspagalmuaizgājusipietantēm.

Trumekalnu prombūtnes laikāKalna Viļķenudzīvojamāmājabijagā-

Apsveikums LieldienāsBērzu tāsis ceļo no Sibīrijas uz Latviju


Pēteris un Berta Trumekalni ar meitu Elzu (prec. Serdāne, vēstules autore) deportēti 1949. g. 25. martā no Madonas apr. Bērzaunes pag. „Kalna Viļķeniem“ uz Omskas apgaba-la Kaganoviča raj. Petrovskas saimniecību pie zemnīcas, kurā dzīvoja 1949. g.

Elza Serdāne un Madonas muzeja direktore Līvija Zepa ar saņemto UNESCO sertifikātu.


jusibojā,betkūtīiekārtotaferma.Vē-lāk tēvsnokolhozaatpirkapats savuklēti,kuriekārtojāsuzdzīvi,unkurairvēlšobrīd.

ElzamācībasturpinājaRīgā.Kādaradiniece meiteni iekārtoja labā vi-dusskolā, bet meitenei pēc Sibīrijasneizdevāsiejustiesšajāvidē,tādēļsa-meklējadarbupoliklīnikāunmācībasturpinājavakaravidusskolā.

Varbūt tasbija liktenis, kādas sa-

kritības vai bērnībā pārciestās slimī-bas,kaspamudinājaElzutālākomūžusaistīt armedicīnu.Viņa iestājāsme-dicīnas skolā un pēc tam visu mūžustrādājotšajājomā–kļuvaparvecmā-ti. Pēc skolas beigšanas darba gaitasaizsākāsAlūksnespusē.Pēc3gadiemizdevās atgrieztiesMadonā, kur viņastrādājalīdz1999.gadamundzīvovēlarvien.Viņairarītrīsmeitumāmiņa.

ParsavudarbuElzaskundzesaka,ka nekas nav mainījies – vēl arvienbērniņapiedzimšanaviņaišķietlielā-kaisbrīnums.

Šobrīd Elza Serdāne ir Politiski represēto biedrībasMadonasnodaļasvadītāja.Betviņasmazais,mīļaisLiel-dienuapsveikumsirto19noSibīrijassūtītovēstuļuuzbērzatāssskaitā,kasglabājas septiņos Latvijas muzejos,tostarp arī Madonas, un ir iekļautasUNESCO programmas Pasaules at-miņaLatvijasnacionālāreģistrā.

Ilze Gaujēna Madonas novadpētniecības un

mākslas muzeja speciālisteLaikrakstam „Latvietis“

Aprīļa beigās Mežadienu laikā Madonasmuzejā atklāsim izstādipar mežsaimniecību unmežkopju darbu. Kok-snes ieguvei, pārstrādeiLatvijas saimnieciskajādzīvē loma nozīmīga.

Pašreizējos zemkopības un lopkopī-bas sašaurināšanās apstākļos mežudevumsekonomikāvēlvairākjūtams.Nesenpubliskotās ziņasgan rāda, katrešdaļaprivātomežuLatvijāpiederotārzemniekiem. Izstādes piedāvājumsgalvenokārtsaistīsiesarMadonasap-kārtni,kasarīmežiembagāta.

TepārisattēlinenoLatvijas,kurusarī izmantosim izstādē. Vienā redza-mievīri irPaulsSprincisunOsvaldsVībāns–latviešumežcirtējiTasmāni-jā1949.gadā.Parpirmozinuvairāk.P.Sprincis (1912-2006)dzimisGrašupagastā,1934.gadābeidzisRīgasko-mercskolu, studējis Latvijas Univer-sitātes tautsaimniecības fakultātē unvienlaikus strādājis. Pēc sarkanarmi-jas padzīšanas 1941. gadā viņš iekļā-vāspolicijas pulkā, vēlāk latviešu le-ģionā,frontēvairākkārtievainots.PēcDP nometnēm grasēnietis devās uzAustrāliju,pirmāpeļņabijusiarcirviTasmānijasmežos.VēlākPaulsSprin-cisdarbojāspargrāmatvediceltniecī-basuzņēmumā.

Otra attēla kreisajā pusē rakstīts„1951.gada20.nov.265.klmTālajosAustrumos.Smagsdarbs–melnamai-ze“.Fotografētsarpārisgaduatstarpi.Gatera strādniece ar cirvi ir dzelza-viete, tātad savulaik dzīvojusi ne pā-rāk tālu no Sprinča bērnībasmājām,jo Dzelzavu no Grašiem atdala tikaiCesvaine.Viņabijastarptiemgandrīz90pagasta cilvēkiem,kas1949.gada25. martā no Dzelzavas aizrestotāvagonāsākaceļuuzAmūrasapgaba-lu. Tur lielākā daļa specnometinātostrādāja lauksaimniecībā, taču citus

norīkoja arīmežizstrādē, tāpat gateradarbos.UzSibīrijuaizvestajiempazi-ņoja,kaviņitenonākušiuzmūžubeztiesībāmmainīt dzīvesvietu. SākumāarīvīriemTasmānijānebijaīpašiplašudarbaizvēlesiespēju,tačuviņutiesis-kaisstāvoklisbijacitāds.

Par pēckara mežstrādniekiemVermlandē stāstīja Alfrēds DziļumsgrāmatāMežu aizvējā.Atgādināšu,kaviņapirmāpublikācijaLatvijāparādī-jusiesžurnālāMeža Dzīve.ArīZvied-rijā pamata darba rīks četrdesmitogaduotrāpusēbijiscirvisunrokaszā-ģis.Attēlirāda,kaSibīrijastaigākokugāšanā izsūtītie jau ap 1950. gadustrādājuši ar elektriskajiem zāģiem.LatvijākailcirtēstoslietotsākavēlāknekāTālajosAustrumos.Izmantošanusarežģījakabeļi,kasstiepāsnopārvie-tojamāselektrostacijas,tāpēcturpmākparērtākiematzītisalīdzinošismagā-kiebenzīnamotorzāģi.

Varbūt Austrālijā vēl kaut kur saglabājušās liecības par latviešiem meža darbos?

Indulis ZvirgzdiņšMadonas muzejā


Meža dienas Madonas muzejāFotoattēli, kas sastapsies izstādē

Pauls Sprincis un Osvalds Vī-bāns – latviešu mežcirtēji Tasmānijā 1949. gadā.

„1951. gada 20. nov. 265. klm Tālajos Austrumos. Smags darbs – melna maize“.

Apsveikums LieldienāsTurpinājums no 12. lpp


profesorsunkādreizējskandidātsLat-vijasRepublikasprezidentapostenim?Kocitu,kā sētniekavietuvietējāka-ravānuparkā.Savas izcilāskvalifikā-cijas noklusējis, Jānis šo vietu tomērnedabūja, jo darba devējs, tikai viņasirmos matus redzēdams, apgalvoja,

kašimdarbamJānisesot–parvecu!JaviņšbūtuzinājisparJāņamūžagarogatavošanosšimdarbam,nebūtubijistik noraidošs.Nespēdams šādu paze-mojumunorīt,jotasķērāsarīpiemanagoda,skubinājuJāniturilgineuzturē-ties,unbraucāmtālāk.

Lielais aplis ap Austrāliju noslē-dzās atpakaļ Adelaidē, kur par ma-niemvaronīgiempiedzīvojumiemgri-

bējadzirdētplašākasabiedrība.TādēļuzticējuJānimunIlgai,laitovisuattē-lovārdosunbildēsAdelaideslatviešubiedrībasrīkotajāliterārāpēcpusdienā28.martā,un tākāvēlnav izgudrotsdatorsarsuņaķepaipiemērotiemtaus-tiņiem, tad lūdzu, lai šo stāstījumupieraksta Gunta Rudzīte.


Kafejnīca izplata augstas kvalitā-tesGiancarlokafiju,kasstarpkafijasmīļotājiemlabipazīstama.Tāsoficiā-laiskredo irCoffee is my life (Kafija ir mana dzīve).Kafijasfirmaspārstāvjirūpīgi seko līdzi, lai pārstāvniecībasvieta būtu atbilstoša gaumes un ser-visa ziņā. Sandra tagad ir lietpratējakafijas pagatavošanā. Laba kafija ne-drīkst būt rūgta, jo tādā gadījumā tāesot piededzināta. Arī samalta kafijanedrīkststāvēt ilgākpar10minūtēm,jo tā atšālējas. Savā ziņā, arī kafijaspagatavošanairmākslanetikaigaršasziņā,betarīvizuāli.Sandrassapnisirdienāpagatavot100kafijas,pagaidāmlielākaiskafijuskaitsdienābijis76.Kānovērots, vasarā cilvēki mēdz dzertmazāk kafiju un vairāk atspirdzino-šos dzērienus.Manpar laimiLatpol,

ārpusikdienaspiedāvājumam,varpa-sūtītkafijuarsaldējumu,kamtādslab-skanīgsnosaukums,kasmandiemžēlaizmirsās! Burvīga, debešķīga garša!Atcerosunsmaidu!

Sandra stāsta, ka arī Gregs esotatzinīginovērtētsparledus kafijaspa-gatavošanu... Jā, parGregu!Gregs irapbrīnojams.ArGreguvarsarunātpatindividuālaspusdienas,kodažipatstā-vīgieklientibiežiizmanto.

Gribu pastastīt par Sandras unGregaīpašajiemviesiem,koviņidēvēpar Saldās sirdis (Sweet hearts). Tieir Kempsijas aprūpes nama ļaudis arīpašām vajadzībām, kas dažkārt tiekaprūpētājugādībāatvestiuzkafejnīcuvairākas reizesdienā.Šiem īpašajiemviesiemirsavasatlaidesun tiek īpašigatavoti cepumi. Sandra saka, ka tasesot vesels teātris! Sirsnīgs gadījumsesotbijis,kadkādsneredzīgscilvēks,izteicis komplimentu, ka Sandra labi

izskatoties, un viņai esot skaists gre-dzens.Tasmanatgādinasenuķīniešusakāmvārdu, kas reizbija iecepts lai-mescepumā:Ne katra aizvērta acs guļ un ne katra atvērta acs redz.

Sidnejājauklātrudens,unjakādudienu jums sakārojas labu kafiju unapciemotSandruunGreguunpasap-ņot ar atvērtām acīm par garam slī-došo Kempsijas dzīvi, tad ziniet, kaesietmīļigaidītipieSandrasunGregaLatpol (66 Evaline Street). Kafejnīcaatvērtadarbadienāsno7.00līdzvēlaipēcpusdienai,kamērirklienti,unsest-dienāsno8.00līdzpēdējamapmeklē-tājam.Man izskatījās, ka viņi tiešāmmīlkafiju,jopatsvētdienasSandraunGregs dodas iedzert kafiju uz citāmjaukāmvietāmpilsētā.

Laura VecmaneLaikrakstam „Latvietis“

*angliski: „Kafija ir mana dzīve“.

7. aprīlisPasaules veselības dienaZina, Zinaīda, Helmuts1819.apstiprinātslikumspardzimtbū-šanasatcelšanuVidzemē.1910.dzejnieceIrmaBērziņa.

8. aprīlisEdgars, Danute, Dana, Dans1905. skolotājs un literāts EduardsJansons.1908.dzejnieksLeonīdsBreikšs.1921.SidnejasLatviešuteātradibinā-tājsunaktierisIndulisNīcis.1924.dzejniece,folklorasteicējaBro-ņislava Mārtuževa. Bijusī politieslo-dzītā, padomju laikā publicējusies arsvešuvārdu.1940.LielbritānijasunFrancijaskuģiliek mīnas neitrālās Norvēģijas ūde-ņos.1957.žurnāliste,politiķeSarmīteĒler-te.1989.toreizējāLPSRAPpieņemdek-rētuPar 50. un 60. gados no Latvijas izsūtīto pilsoņu reabilitāciju.

9. aprīlisValērija, Žubīte, Alla1875. teātra darbinieks, dramaturgs,kritiķisRobertsTautmīlis-Bērziņš.1917.ALTaktierisunrežisorsGustavsGrauds.

1925. rakstnieks un jūrnieks EglonsSpēks.1930.parvalstsprezidentuSaeimaie-vēlējaAlbertuKviesi.1940.VācijaiebrūkDānijāunNorvē-ģijā.1945. Otrais pasaules karš: PadomjuarmijaieņēmaKēnigsbergu.

10. aprīlisAnita, Anitra, Zīle1885.tulkotājaNatālijaRobiņa.1899. zinātnieks, literāts, mākslas unsabiedrisks darbinieks Leonīds Slau-cītājs.1910.dzejnieksMeinhardsRudzītis.1920. Rainis un Aspazija atgriežasLatvijā–lielasvinīgasagaidīšana.1920.rakstnieksAleksandrsPelēcis.1949. nacionālās kustības darbinieks,LiepājasdiecēzesbīskapsPāvilsBrū-vers.

11. aprīlisHermanis, Vilmārs1895.gleznotājsJēkabsBīne.1936. Kārlis Ulmanis pēc paša izdo-ta likumaatlaidaLatvijasValstspre-zidentu Albertu Kviesi un kļuva parValstsunMinistruprezidentu.1938. inženieris, pulkveža leitnantsAustrālijasarmijā,sabiedrisksaisdar-binieks, bij. LR Aizsardzības Minis-

trijasValstsSekretāravietnieksJānisĀtrens.1965. latviešumūziķisZigfrīdsMuk-tupāvels.1975. latviešumūziķis,viensnogru-pas Skyforger dibinātājiem MārtiņšPētersons.

12. aprīlisJūlijs, AinisPasaules Aviācijas un kosmonautikas diena.1920.mākslinieks-grafiķis,zinātnieks(RomasAkadēmijas loceklis), izglītī-basdarbinieks (LMAunRTUprofe-sors)JurisSoikāns.

13. aprīlisEgils, Egīls, Nauris1590.Rīgupiepludinapaluūdeņi.1709.Daugavas palu ūdeņi sasniedzDomabaznīcasaltāri–līmeni,kasarīpašu attēlu atzīmēts Doma baznīcassienā.Dienvidupriekšpilsētā skalojasūdenslīdzmājujumtiem.1945.militārpersona,militāraiszināt-nieks,Latvijasbruņotospēkuģenerā-lisKārlisKrēsliņš.1969. pie Brīvības pieminekļa Rīgāprotestējot mēģina sadedzināties LUFizikasunmatemātikasfakultātesstu-dentsIljaRips. ∎

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi

„Coffee is my life“Turpinājums no 4. lpp

Ar motociklu ap AustrālijuTurpinājums no 9. lpp


I\ pagahtnesLaikrakstā „Austrālijas Latvietis“ pirms 50 gadiem – Nr. 531, 1960. g. 9. aprīlī

Nedēļas piezīmesSidnejas latvieši, sēdēdami sava

nama jaunajā sarīkojumu zālē, allažpavirzaskatuuzvienuvietuunsaka:„Ak, vēl nav!“ Tad asmēlīgākie pie-bilst: „Melburnieši gan nekur nestei-dzas–kadtiešitātikspiejaunassarī-kojumuzālessavālatviešunamā?“

Tāvieta, uzkuru sidnejieši namāskatās, domāta Latvijas ģērboņa pie-stiprināšanai. Ar citu visu Sidnejastautiešisamērāātritikušigalā,betnetikviegliarģērboni,jotaspasūtināts–Melburnā.Ģērbonissolīts18.novem-brī.Betkurāgadā?

***Vienības draudze ir vienotaŠo draudzi arī turpmāk vadīs

H. LāsumsJāpriecājas, ka draudze atkal reiz

apliecinājusiunpiepildījusisavamno-saukumam izvēlēto vārdu – vienība,jo visi darbi veikti saskaņoti un lielāvienprātībā,–tādsbijaSidnejasVienī-basev.lut.latviešudraudzespadomessēdes un pilnsapulces vadītāja agr.B. Plaudes vērtējums šīs sanāksmesizskaņā 27. martā Sidnejas latviešunamā.MācītājsP.Laiviņšsniedzapār-skatupar1959.g.darbību.

Draudzes locekļuskaitspieaudzispar96.[...]Kristīti15bērni–10zēniun 5meitenes. [...] Laulāti 9 pāri, notiem 3 jauktu tautību un 6 latviešupāri. Iesvētīti 25 jaunieši–13meitasun12puiši.Mūžadusāaizvadīti9tau-tieši.

***Deja pie ragu mūzikas

400 Adelaides tautiešu kopā ar Pietuka Krustiņu, Švaukstu un

Drekberģi priecājās lielā zaļumballēPar necerēti plašu un interesantu

sarīkojumuizvērtāsDVAdelaidesno-daļasrīkotāzaļumballeOnkaparingasupeskrastospieKlarendonas,kasat-rodasAdelaidesromantiskajoskalnos.JanodaļaspriekšnieksJ.Kalderovskisnervozēja un bija norūpējies par sa-rīkojuma labu izdošanos, tad svētkuvakarā radās jaunas rūpes – jo nācāslauzīt galvu, kur varētu novietot za-ļumnieku automašīnas. Svētku vietāapmēram 100 privātās mašīnās un 2īrētos autobusos ieradās pāri par 400zaļumnieku.

***Trevors runā latviski

Austrāliešu students Adelaidē pievērsies nopietnām mūsu valodas

studijāmKa austrālietis var iemācīties lat-

viešuvalodu,spīdošipierādījisAdelai-desuniversitātesfiloloģijas fakultātestrešā kursa students Trevors Fenels.Šisaustrāliešujauneklissākamācīties

tikaipirmsnepilnagada,bettagadap-guvis apmēram 1000 darbības vārduarvisiemlatviešuvalodaslocījumiem.Trevoralatviešugramatikaszināšanasir apbrīnojamas – par tām viņu ap-skaustudaudzilatviešiarvidusskolasun augstskolas izglītību. Austrālietisiekalis visus gramatikas likumus notrimdā pieejamām latviešu valodasgramatikasgrāmatām.Tagadviņšcī-tīgiturpinamūsuvalodasstudijasun,pēcAdelaidesuniversitātesbeigšanas,domādotiesuzHeidelberguVācijāunUpsaluZviedrijā,kurbaltuvaloduin-stitūtos tadmēģinātu latviešu valoduapgūtpilnīgi.

Austrāliešu jauneklis teicami pār-valdafranču,itāļuunlatīņuvalodu,unsamērā labi orientējas latviešu, vācuunkrievuvalodā.

V. Mežaks***

Nopelna naudu pianina iegādeiPēdējā laika lielākā latviešu balle

SidnejāSidnejas latviešu koru sadrau-

dzības un harmonijas vakars pulcējalielākoballiniekuskaitu,kāds jebkadpiedzīvotslatviešunamajaunajāzālē.Pārdeva218biļetes, tākāpašiemko-ristiem,kuruskaitsbija100,vajadzējaapmestiesfojē.

Tur bija patīkami vēss un orķes-trisnetraucējasarunas,parkosevišķipriecājāsnecerēti tāliviesi–Melbur-nas jauktākorapriekšnieks JānisLa-duzānsunvīrukoraKoklesbij.priekš-nieks Armands Ļauļa. [...] Lai gankoncerta daļā, apvienotiem koriemdziedot Tolu dzeivū muna meiļo unMazsbijtēvanovadiņis,nenocēlazā-les jumtu, kā solīja koru priekšnieks,tomērviņšbijaapmierināts:pieskaitotieejas maksu atlikumam loterejas unbufetes peļņas, abi kori kopēji varēsnopirktkārtīgubalsumācīšanaspianī-nu,kasbijagalvenaisballesrīkošanasnodoms.

Z.***

Veikts pirmais posmsDivi jauni latviešu inženieri un viens

tiesībnieksMelburnas universitātes pēdējā

graduācijasaktāpirmozinātniskogra-dupiešķīra3latviešiem.Šie3tautie-ši ir– tiesībnieksRomansBaumanis,mechanikasinženierisGunārsModrisDrulleunelektrības inženierisMārisKučers.

Tiesībnieks Romans Roberts Baumanis

„Esesmuļoti,ļotipriecīgs,“–sakajaungraduētais tiesībnieks RomansRobertsBaumanis,kuracīņāparizglī-tības iegūšanu, lielā uzņēmībā turpi-nājusiesnoValmieraslīdzMelburnai,

ar pārtraukumiem, kādus daudziemmūsujauniešiemiesitiskarš.[...]

JaunaistiesībnieksjaustrādāMac-phersonunKelleyadvokātuuzņēmu-mā, 264 Lonsdale St., Dandenongā.Turienestautiešupirmieapmeklējumiapliecina,kaviņipriecājasparlatvie-šutiesībniekusavāvidū, jovajadzībapēcpadomiemirnereizivien.[...]

Inženieris Gunārs Modris DrulleMechanikas nozares inženierzi-

nātņubakalaursGunārsModrisDrul-le dzimis 1935. gada 19.maijāPļavi-ņās, pamatskolā gājis Lībekā,Vācijā,ģimnāzijubeidzisšajāzemē–Sēlāun1955.g.sācisstudētMelburnasuniver-sitātē,saņemotkopvalstsstipendiju.

Tagadjausācisstrādātlabiatalgo-tāinženieravietāMelburnā,betpara-lēli darbam vakaros turpina studijasuniversitātē tautsaimniecības fakultā-tē.[...]

Inženieris Māris KučersElektrības inženiera Māra Kuče-

ralīdzšinējāsdzīvesunstudijugaitāsbijušas daudzas paralēles ar kolēguG.M.Drulli.Arīinž.M.Kučerstagadvakaros studē tautsaimniecību, studi-jas beidzis saņemot kopvalsts stipen-diju,un, tāpatkāM.Drullis,kādreizbijisMelburnasev. lut. latviešudrau-dzesjaunatnespulciņavadītājs.Senāktas allaž piedalījies latviešu rīkotajāsvieglatlētikassacīkstēsskriešanā.Sa-stāvstudentuvienībāAuseklis. ∎

MELBURNAS UNIVERSITĀTEpirmos zinātniskos gradus atkal ie-guvuši 3 latvieši, kas redzami aug-šējā attēlā. No kreisās – tiesībnieks R.R.Baumanis, inženieris G. M. Drul-le un inženieris M. Kučers.

FOTO

A.B

alodis


AdelaidēSvētdien, 11. apr.,plkst.9.30NovussTālavā.Ceturtdien, 15. apr., plkst. 10.00 at-ies autobuss no Tālavas uz Grangegolfaklubu.LAIMASaprūpētājugru-pas rīkotais senioru golfs. Piedalīša-nās $5 no personas. Pieteikties līdz10.apr.LAIMASbirojā81720820.Sestdien, 17. apr., plkst. 11.00 ALBzālē LAIMAS brīvprātīgo darbiniekusanākšana.Sestdien, 17. apr., plkst. 11.00 LAI-MAS rīkotie pavārmākslas kursi. Tā-lavasvirtuvēUllademonstrēsgalertavārīšanas mākslu. Piedalīšanās $2.Visi laipni aicināti. Pieteikties līdz8.apr.pieBrigitteSigur81720820.Sestdien, 24. apr.,plkst.14.00DVno-daļasDārza svētkiDaugavasVanaguBirztaliņā. Ļoti gardas tikpat kā uziesmiem ceptas desiņas, plaša salātuizvēle, plaša dzērienu izvēle,mūzikaundziesmas.Svētdien, 25. apr.,plkst.9.30NovussTālavā. Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 18. apr., plkst. 11.00 OtrāsvētdienapēcLieldienām.Dievkalpo-jumsbezdievgalda.

BrisbanēOtrdien, 13. apr.,plkst.10.00Brīvļau-žu sanāksme Latviešu namā – Yogavingrojumi ar Carmel 10.30–11.00.Dažādasnodarbības11.00-12.30.Rītatējaunpusdienas$15.Sestdien, 17. apr.,plkst.14.00Brisba-nesLatviešubiedrībasbiedrusapulceLatviešunamā.Sestdien, 17. apr., plkst. 15.00 Lat-viešu namā – DVD Okupācijas Mu-zejaNākotnes nama projekts. Dosimarīkafiju!Ieejapretziedojumiem.Sestdien, 24. apr.,plkst.13.00ZolītespēcpusdienaDVsarīkojumāLatviešunamā.Piedalīšanās$5.Svētdien, 25. apr., plkst. 13.00 Rok-darbniečukopasnodarbības. Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva. Svētdien, 11. apr.,plkst.15.00Drau-dzes pilnsapulce Latviešu namā. Pēctamkafijaunpārrunas.

KanberāSestdien, 24. apr.,plkst.14.00Imma-nuelabaznīcaszālēvideofilmauzlielāekrāna –Atgriešanās Eiropā. Latvija1988-2008.

MelburnāSvētdien, 11. apr., plkst. 11.00Mak-šķernieku kluba Āķis saiets Latviešunamā.Otrdien, 13. apr.,plkst.11.00SeniorusaietsLatviešuciemā.EdmundsSmal-kaisrunāsparKārliSkalbi.Ieejapret

ziedojumiem.Līdziņemamigroziņi.Sestdien, 17. apr.,plkst.9.00LietotomantutirdziņšLatviešuciemā.Sestdien, 17. apr.,plkst.12.00Pankū-kupēcpusdienaLatviešuciemā.Sestdien, 17. apr.,plkst.19.00Vana-dzespiedāvāvakariņasDVmītnē.Svētdien, 18. apr., plkst. 21.20 an-samblisLāpapiedalāsAnsambļukaru(Battle of the Bands) pusfinālā Cen-trālkluba hotelī (Central Club Hotel,293SwanStreetRichmond). Melburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien, 18. apr.,plkst.11.00Skautuun gaidu Sv. Jura dienas dievkalpo-jumsSv.Krustabaznīcā. Melburnas Sv. Krusta draudzeSvētdien, 18. apr., plkst. 11.00 Liel-dienu laika trešā svētdiena – SvētāJuradienadievkalpojumsmāc.MārasSaulītesvadībā.

PertāSestdien, 17. apr.,plkst.18.00Latvie-šuCentravaldeaicinauzCūku bērēm.Lūdz pieteikties pie Veltas Zāmu-res (9294 3806) vai RitasDžonsones(9349 2332, mob..: 041818 1129) līdz11.aprīlim.Visilaipnigaidīti!

SidnejāPiektdien, 9. apr.,plkst.12.00Senio-rusaietsLatviešunamā.Piektdien, 9. apr.,plkst.16.00–20.00novussDVnamā.Draudzīgas spēles,kā arī turnīrspēles. Bārs, uzkodas,mūzika, draudzīga atmosfēra. Visilaipniielūgtiungaidīti!Piektdien, 16. apr., plkst. 16.00 –20.00 novuss DV namā. Draudzīgasspēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uz-kodas, mūzika, draudzīga atmosfēra.Visilaipniielūgtiungaidīti!Sestdien, 17. apr.,plkst.17.00Plates un tapas DV namā. Raimonda PaulaunBurtaBakaraha(Bacharach)mūzi-ka.Šīberēšana.Svētdien, 18. apr., plkst. 13.00 SLTpirmizrādeDivpadsmitā naktsLatvie-šunamā.Piektdien, 23. apr., plkst. 16.00 –20.00 novuss DV namā. Draudzīgasspēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uz-kodas, mūzika, draudzīga atmosfēra.Visilaipniielūgtiungaidīti!Sestdien, 24. apr., plkst. 15.00 Aus-trālijas Latviešu 50. Teātru festivālslatviešunamā.Pertasdramatiskāsko-pasizrāde–MārasZālītesZemes no-doklis.$25/$20.TFkopbiļete$75/$60.Sestdien, 24. apr.,plkst.18.00Austrā-lijasLatviešu50.Teātru festivāls lat-viešu namā. Sidnejas Latviešu teātraizrāde–ŠekspīraDivpadsmitā nakts.Pēc izrādes– apkūlības. $25/$20.TFkopbiļete$75/$60.Sestdien, 24. apr.,ALMAmākslasiz-stādesatklāšanaLatviešunamā.Izstā-

Lata kurssLatvijasBankaskurss6.aprīlī.1EUR=0,702804(piesaisteskurss)1AUD=0,47701GBP =0,7910

1NZD=0,36701USD=0,5210

deskatāmano23.aprīļalīdz23.mai-jam.Svētdien, 25. apr., plkst. 13.00Aus-trālijas Latviešu 50. Teātru festivālslatviešu namā. Austrālijas Latviešuteātra (Melburna) izrāde – AlbertaGurnejaKokteiļu stunda.$25/$20.TFkopbiļete$75/$60.Svētdien, 25. apr., plkst. 16.00Aus-trālijas Latviešu 50. Teātru festivālslatviešu namā. Saviesīgs vakars aransambļu jautriem priekšnesumiem,godalgošanu un vakariņām. $25/$20.TFkopbiļete$75/$60. Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 11. apr.,plkst.10.00BaltāssvētdienasdievkalpojumsarSvētoVa-karēdienu.Svētdien, 18. apr.,plkst.10.00Diev-kalpojumsarSvētoVakarēdienu.Svētdien, 25. apr.,plkst.10.00Diev-kalpojumsarSvētoVakarēdienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 11. apr., plkst. 12.00 Lat-viešu namā svētku pusdienas rīkoVienības draudze, iezvanot tuvojošosdraudzes 60 gadu darbību, un atzī-mējotmācītājaRaimondaSokolovska20 gadu ordināciju. Visi mīļi gaidīti.(Dievkalpojumsbaznīcānenotiks).

LatvijāPiektdien, 9. apr.,plkst.18.00–22.00Ārzemju latviešu kārtējais tikšanāsvakarsPBLApārstāvniecībāLāčplēšaielā29dz.5.Piektdien, 9. apr., plkst. 19.00ELJA50 piektdienas vakara tikšanāsKonventasētā.BaņutaRubessreferēspartēmu:Teātris un pilsoniskā apziņa Latvijā.Svētdien, 18. apr.,plkst.15.00RīgasEvanģēliskāsdraudzesdievkalpojumsardievgalduVecajāSv.Ģertrūdesbaz-nīcā.Kalposprāv.KlāvsBērziņš.

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksāstikai $20.

PBLA nosaukuma maiņairae pirmatskaņojuma, kas notika Lielajā Piektdienā 2009. gada 10. ap-rīlī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis rakstīja:

Documents