-
kas atrodas Doma baznīcas komplek-sā. Pēc neoficiālas
informācijas div-tūkstošo gadu sākuma Lutera akadē-mijas kapitālajā
remontā tika ieguldīti 2,2 miljoni ASV dolāru – ASV Misuri sinodes
mērķziedojums. Lutera aka-dēmijā patlaban mācas 75 studenti. Mācību
iestādei pieder Baltijā lielākā
Svētdienas, 24. maija vakarā Oslo Rātsnamā pagājušā gada
starptautis-kā dziesmu konkursa Eirovīzija 2009 uzvarētājs
Aleksandrs Ribaks svinīgā ceremonijā atklāja šā gada konkursu un
izpildīja vairākas kompozīcijas, pasākuma oficiālo daļu noslēdzot
ar dziesmu Pasaka (Fairytale), ar kuru viņš pagājušo gad
uzvarēja.
Klātesošos uzrunāja Eirovīzijas izpilddirektors un Eiropas
Raidorga-nizāciju savienības (EBU) dziesmu konkursu direktors
Svante Stokseli-uss: „Esmu laimīgs, ka mūsu konkurss šogad notiek
Norvēģijā, un ar lepnumu un prieku pasludinu Eirovīziju atklā-
tu.“ Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 39
valstis. Konkur-sā ir atgriezusies Gruzija, kas pagā-jušā gadā
Krievijā tika diskvalificēta nepiemērotas dziesmas dēļ. Šogad
Eirovīzijā nepiedalīsies Andora, Če-hija, Ungārija un Melnkalne.
Pirmais pusfināls notiek 25. maijā, savukārt otrais – 27. maijā.
Katrā pusfinālā pie-dalīsies dalībnieki no 17 valstīm, izņe-mot –
Franciju, Lielbritāniju, Spāniju un Vāciju, kā arī pagājušā gada
uzva-rētāju – Norvēģiju, jo šīs piecas valstis automātiski
kvalificējas finālam, kas
Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA,
VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]
LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais
latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An
Australian newspaper for Latvians worldwide
Nr. 91 2010. gada 26. maijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991
9HRLINH*gjjaac+
SatursAustrālijas ziņas ....... 2, 4, 5, 7, 15Latvijas ziņas
..... 1, 3, 6, 9, 10, 11Redakcijā
...................................3Goda konsulu paziņojumi
...........3Jauna grāmata ...........................5Ceļojums –
Kristaps Zariņš ........7Leo Svīķers – 100 ................8,
14Pilsonības likums .....................123x3
...........................................13Nekrologs
.................................14Iz pagātnes
..............................14Datumi
......................................15Sarīkojumi un ziņojumi
.......15, 16Lata kurss ................................16
Skats no Ķīpsalas uz Vecrīgu 2010. g. 15. maijā.
FOTO
Žen
ija F
reim
ane
Eirovīzija 2010Dziedātāji sapulcējušies Oslo
Turpinājums 11. lpp.
Baznīca pārdodĪpašums Doma laukumā finansēs algas
Latvijas Evanģēliski luteriskas baznīcas (LELB) virsvaldei
nonākot naudas grūtībās, tā nolēmusi pārdot tai piederošo garīga
personāla mācību iestādes Lutera akadēmijas ēku Doma laukumā,
Vecrīga. Baznīca dara zinā-mu, ka naudu paredzēts izmantot
ga-rīdznieku atalgojumam.
Rīgas arhidiecēzes bīskaps Gun-tars Dimants ziņo, ka
pārdošana dro-ši vien tiks pabeigta maijā. Darījuma summa
pārsniedzot trīs miljonus eiro, taču saskaņā ar vienošanos pircējs
ne-tiek izpausts. Iegūto naudu, pēc bīska-pa G. Dimanta teiktā,
ieguldīšot galve-nokārt mācītāju algās.
ASV Misuri sinodes 2008. gada aizdoto, garīdznieku atalgojuma
sistē-mā ieguldīto sešu miljonu dolāru notē-rēšanu, LELB virsvalde
atzina šā gada martā, kad no amata atkāpās virsval-des sekretārs
Artis Eglītis. Arhibīs-kaps Jānis Vanags LELB aprīļa izde-vumā
Svētdienas Rīts aicināja trūcīgo lauku draudžu mācītājus, ko
virsvalde vairs nespēs pienācīgi atbalstīt, uztur-līdzekļu
taupīšanas nolūkos apstrādāt zemi un vākt meža veltes.
Lutera akadēmijas piecstāvu ēku Doma laukumā 1 LELB ar piemaksu
saņēma no valsts apmaiņā pret Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja
ēku,
Turpinājums 3. lpp.
-
2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26. maijā
asaru jūrām un izpostītām dzīvēm, ko koris ilustrēja ar Ai, jel
manu vieglu prātu klavieru un bungu pavadījumā. (Lilita
Daenke un Mārtiņš Medenis). Tad nāca trīs dziesmas par
atsacīšanos no mīlas, Viļņa Jankovska Acis vil-cienā, vīru
(gandrīz dubult)kvarteta romantiskā Taurenītis un kora dziedā-tā,
vilšanās pilnā, Draugs, nejautā.
Katrai dzīvei ir sākums, vidus un neizbēgami arī beigas. Jānis
Lind-bergs, dažu sieviešu balsu pavadī-jumā, nodeklamēja Balāde
manam vectēvam, kur vectēvs no nāves ne-bīstas, bet pats sev
uztaisa zārku, lai nevienam nebūtu neērtības, kad viņam divpadsmitā
stunda sitīs. Lai nebeigtu
Ir latviešiem tei-ciens, ka dzīve ir rai-ba kā dzeņa vēders. Šo
raibo dzīvi dziesmās un smieklos attēloja Ade-laides Jauktais koris
savā Kabarē pēcpusdie-
nā, vējainā un lietainā svētdienā, 23. maijā.
Ja vēlas baudīt kultūru, vispirms vajag ieturēties. Publika
sanāca jau pirms vieniem uz kartupeļu salātiem un desiņām. Arī
kārdinošais kūku un pīrāgu klāsts pievilka daudzus kārum-niekus, un
bārā Vilnis, Valda un Lena rāvās vaiga sviedros, lai
nevienam ne-paliktu sausa mute. Tad kora priekš-niece sita nazi
pret pudeli, iestājas klu-sums un sākās priekšnesumi.
Visa publika nodziedāja pēcpus-dienas tēmu – Dzīvīte, dzīvīte,
šūpojos tevī, tad kora sievas sāka program-mu no paša dzīves
sākuma, ar šūpuļ-dziesmu Aijā, žūžū. Kora priekšniece paskaidroja,
kā tie bērniņi īsti rodas, aizmirstiet par stārķiem, tagad
darīša-nas ar helikopteriem! Koris nodziedā-ja Jaunība flautas
pavadījumā (paldies Ievai Daenkei) un Omamma, kur pa-rādījās
paaudžu plaisa. Jaunekļa viegl-prātīgo un bezatbildīgo dzīvi
aprakstī-ja (gandrīz dubult)kvartets no DV vīru kora Daugava
(septiņi vīri!), Imanta Kronīša akordeona pavadījumā, ar
dziesmu Iedzersim pa glāzei. Kad nu beidzot jauneklis grib uzsākt
ģimenes dzīvi, bet savu dzīves veidu mainīt nevēlas, tad jāprot
izmeklēt turīgu sie-vu, kas atbalstu man dos, kā pamācīts dziesmā
Lai meiča atsaucās. Paldies vīriem un diriģentei
Astrai Kronītei par asprātīgu priekšnesumu.
Diriģentes Lilitas Daenkes pava-dījumā koris
nodziedāja labi pazīsta-mo Meitene, zeltene, tad kora trīs vīri
varonīgi solīja Meža būdiņu es tevīm celšu. Vilnis Jankovskis,
kaut cīnīda-mies ar aizsmakumu, nodziedāja paša komponēto,
sadzejoto un uz ģitāras pavadīto Gaišais logs, kurā izteiktas ilgas
pēc mājām.
Tautā dzied, Cik bēdīgi tie vecā-ki, kas dēlus audzina, bet vai
kāds ir padomājis, cik grūts uzdevums bija mātēm, kurām vajadzēja
meitas iz-precināt? Tas, ka mūsu daiļā latviešu
valodā trūkst izteiksmīgais vācu vārds Šādenfroide
(Schadenfreude) vēl ne-nozīmē, ka mums trūkst arī šī rakstura
vājība! Pagasta pļāpas (kora sievas) ar gandarījumu varēja patrīt
savas mēles gar kādas mātes neveiksmi, kurai at-kal kāds precinieks
no nagiem izmu-cis. Pat vecā Diedzene vēl cer savu Grieti
izprecināt, lai gan Grietei jau pasirmi mati un reti zobi! Šo
tejāte-ri nobeidza ar Alfrēda Vintera Meitu māte bēdājās.
Katrs savā dzīvē vēlas būt laimīgs, un latviešu zemnieks jutās
laimīgs, ja bija maizīte galdā, jo tur redzēja sava darba augļus un
dieviņa svētību. Mai-zes cepēja katram neizceptam klaipam iezīmēja
krustu, tā piesaukdama šo svētību ēdājiem. Koris nodziedāja Kā
labadi galdiņami, kur stingru polkas ritmu ieturēja Ingas
Pērkones trej-deksnis, tad Jānis Lindbergs nolasīja Bagāts un
nabags, kur Bagāts – tas tiek nešus nests uz mūža mājām, bet kas
nabags, tas uz kapiem aizskrien kājām!
Mūsu tautas vēsture ir pilna ar svešu ļaužu kariem un šo karu
sekām:
Published by Sterling Star Pty LtdABN
54053671855
Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box
6219
SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA
Tel/fakss: (03)
[email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com
Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas
cena izdrukātam
laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem)
ar
piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“
vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā
numurā.
Content and design:© Sterling Star and individual
authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN
1837-6991
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem
parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst
redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību.
Redakcija
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts
honorārus nemaksā.
Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevīKora kabarē Adelaidē
Publika sēž pie galdiem.
FOTO
Kār
lis Ā
tren
s
No kreisās: kora priekšniece Gunta un diriģente Lilita.
FOTO
Ast
rīda
Vei
gure
Sarīkojuma dalībnieki saņem ziedus.
FOTO
Ast
rīda
Vei
gure
Turpinājums 15. lpp.
-
Trešdien, 2010. gada 26. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp
Sveicināti, lasītāji!Korupcija. Korum-
pētība. Vai tā ir problē-ma Latvijā? Varbūt tās vispār nav?
Šonedēļ Latvijas TV raidījums De facto vēsta
par korupciju Jūrmalas domē – visi atzīst, ka ir tāda lieta, bet
pašiem nav bijis saskarsme ar to.
Tautas partijas ārkārtas kongre-sā tā dibinātājs un vadītājs
Andris Šķele (kas dažus gadus uzdevās kā tikai partijas ierindas
biedrs) sniedza ļoti garu un izsmeļošu runu (http://www. tautaspar
t i ja .lv/v iedokli s/viedokli/3746-andra-eles-runa-tp-13kongres),
kurā korumpētība minēta tikai vienā sakarībā un tikai saistībā ar
citu partiju apvienību: „Paradoksāli, bet tieši korumpēta valsts
pārvalde ir vienīgais spēka avots Vienotības poli-tiskai
labklājībai.“
Kad nesen Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
priekšsēdētā-ja Žaneta Jaunzeme-Grende bija uz-aicināt uzrunāt
Saeimas Tautsaimnie-cības komisiju korupcijas jautājumā, tad
komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija)
kategoriski noliedza korupcijas esamību. Saei-mas deputāte Anna
Seile (TB/LNNK) apgalvoja, ka ir dzirdējusi, ka Tirdz-niecības un
rūpniecības kamera „arī, laikam, ņem kukuļus“. Un tā netika runāts
par iespējamiem veidiem no-vērst korumpētību.
Vēl savdabīgāka pieeja korupci-jai ir Rīgas vicemēram Aināram
Šle-seram. Radio intervijā ar Juri Kažu 2009. gada beigās viņš
izklāstīja savu pieeju – ja kādam uzņēmējam esot prasīts kukulis no
Rīgas domes ierēd-ņiem, tad lai tik nāk pie viņa paša, un viss būs
kārtībā. Intervētājs neprasīja kā rīkoties, ja sūdzība būtu par
augs-tāk stāvošu personu.
Ir plaši zināms, ka korumpētība prasa 15-20% no valsts
iepirkumiem, un ka tā nospiež valsti ar ekonomis-ku un morālu
slogu. Bet saknes ir tik dziļas, ka tas prasīs radikālu soli, lai
tās apkarotu. Uz iznīcināšanu nav ko cerēt, jo cilvēki nav eņģeļi,
bet ir veidi, kā var atmaskot un samazināt korupci-jas drūmi pelēko
ēnu.
Pirmais solis ir nenoliegt tās esa-mību, un neuzticēties
cilvēkiem, kas to noliedz.
GN
teoloģiskā bibliotēka, kuru vienkopus pārvietot citā vietā
varētu būt grūti. Pēc ēkas pārdošanas akadēmija paredz pārvākties
uz Reformātu baznīcu Mār-staļu ielā, kur telpas neesot tik
piemē-rotas izglītības iestādes vajadzībām. ∎
RedakcijāLR Ārlietu
ministrija paš-reiz izstrādā projektu par LR pasu iegū-šanu vai
atjau-nošanu reģis-
trētajiem LR pilsoņiem Austrālijā. Projektā ir paredzēts sūtīt
pārstāvjus no Ārlietu ministrijas Konsulārā de-partamenta un
Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pār-valdes
(PMLP) uz Austrāliju ar mo-bilo pasu staciju.
Šī komandējuma mērķis ir dot ie-spēju tiem Latvijas pilsoņiem
Austrā-lijā, kuru pasēm ir beidzies derīguma termiņš vai kuru
rīcībā nav pases, tās likumīgi izkārtot, nebraucot uz Latvi-ju vai
uz tuvāko Latvijas vēstniecību.
Ir plānots, ka mobilā pasu stacija būs Adelaidē, Brisbanē,
Melburnā, Sidnejā un Pertā šī gada augustā. LR pilsoņi, kuri vēlas
iegūt jaunu pasi ir lūgti pieprasīt pases pieteikuma an-ketu no LR
goda konsuliem pa epastu vai pa pastu. Anketas jānosūta goda
konsuliem līdz 20. jūnijam. Lūdzu nosūtīt apmaksātu pasta aploksni
(DL lieluma) ar Jūsu vārdu, ja vēla-ties saņemt anketu pa
pastu.
LR konsulāti Austrālijā, kuros var pieprasīt pases pieteikuma
anketu:
AdelaidēDr Valdis Tomanis, goda konsulsConsulate of Latvia,648
South Road, Glandore, SA. 5037.Tel: (08) 8293 1330 Epasts:
[email protected]
Melburnā Jānis Roberts Dēliņš, goda konsuls Consulate of
Latvia,PO Box 23, Kew, VIC 3101.Tel: (03) 9499 6920Epasts:
[email protected]
SidnejāAldis Birzulis, goda konsulsConsulate of Latvia583
Darling St, Rozelle, NSW. 2039,Tel: (02) 9555 7230Epasts:
[email protected]
PertāJānis Purvinskis, goda konsulsConsulate of Latvia 221
RAAFA Estate Meadow Springs WA 6210Tāl: (08) 9582 5221 Epasts:
[email protected]
BrisbanēJuris Meija, goda konsulsConsulate of Latvia,29 Mozart
Place Mount Ommaney Qld 4074Tel: (07) 3715 8008 Epasts:
[email protected]
LR pilsoņu pasu iegūšana unapmainīšana Austrālijā šī gada
augustāLR goda konsulu Austrālijā paziņojums
10. Saeimas vēlēšanasIeceltas vēlēšanu iecirkņu komisijas
Austrālijā
Sestdien, 2010. gada 2.
oktobrī Latvijā notiks 10. Saeimas vēlēšanas. Latvijas
pilsoņiem ārvalstīs ir tiesības balsot tiešā veidā paredzētajos
iecir-kņos vai pa pastu, iepriekš reģistrējo-ties.
Vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu die-nā būs atvērti
Adelaides, Brisbanes, Sidnejas, Melburnas un Pertas
lat-viešu centros no pulksten 7.00
rītā līdz 20.00 vakarā. Lai nobalsotu, vē-lētājam
nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.
Rīgā 2010. gada 28. aprīlī saskaņā ar Republikas pilsētu un
novadu vē-lēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisijas likuma 5.
panta trešo daļu, Centrālā vēlēšanu komisija ( CVK ) nolēma iecelt
vēlēšanu iecirkņu ko-misiju priekšsēdētājus un sekretārus 10.
Saeimas vēlēšanām Austrālijā šādā sastāvā:
Adelaidē: Valdis Juris Jaudzems un Ilze Ostrovska; Melburnā:
Igors Dimits un Ilze Nāgela; Sidnejā: Ināra
„Pēdējā laiva“Filmas izrāde OM
Trešdien, 12. maijā Latvijas Oku-pācijas muzejā izrādīja
Andra Feld-maņa dokumentālā filma Pēdējā lai-va. Pirms filmas
režisors sniedza īsu komentāru, pastāstot, ka filma ir stāsts par
rakstnieka Mārtiņa Zīverta doša-nos trimdā – atmiņas, pārdzīvojumi
un izjūtas, kad viņš atrodās bēgļu laivā. ∎
Edīte Graudiņa un Imants Līcis; Pertā: Jānis Purvinksis un Rita
Džonsone; Brisbanē: Arnis Siksna un Māra Siks-na.
Informācija par 10. Saeimas vēlē-šanu norisi pieejama Centrālās
vēlē-šanu komisijas mājas lapā internetā – www.cvk.lv
Jānis Roberts DēliņšLR goda konsuls Melburnā
Baznīca pārdodTurpinājums no 1. lpp
-
4. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26. maijā
Ilze Rozenāle atkal sniedz meistarkla-ses kulinārā māksla.
Šoreiz mācīja, kā tai-sīt ūdens kliņģerus. Izdevās lieliski!
Kulinārās mākslas klases ir ļoti iemīļo-tas. Līdz šai dienai
meistarpavāres Brigita Ose, Rasma Lāce,
Ilze Rozentāla, Ulla un Dukāta kundze ir sniegušas
apmācību
cept pīrāgus, kliņģerus, vārīt galertu, cept piparkūkas un
gatavot kommorgenvīder (Kom morgen wieder) tupat 200 mācekļiem.
12. jūnijā rādīs, kā gatavot zivis tomātu mērcē. Lūdzu
pieteikties pie Laimas sabiedrisko darbu koordinatores
Brigitas Siguras 8172 0820, 36 Rose Tce. Wayville SA 5034.
Kārlis ĀtrensLaikrakstam „Latvietis“
Ilze Rozentāle apziež ūdens kliņģerus ar olu.
Katru gadu Adelai-des seniori brauc sēņot un jau no marta mēneša
pēta laika prognozi, ce-rībā uz lietu, tā – lai dotu sēnēm labi
lielām iz-augt. Pirmdien, 17. mai-
jā sēņošanas diena klāt, un 31 sēņotājs laicīgi ierodas ar visām
sēņošanas ierī-cēm: piemēroti apģērbti, pilniem gro-ziņiem ar
gardām pusdienām un cerī-bu pilni, ka tukšais spainis būs pilns
līdz malām ar svaigi salasītām sēnēm. Saulīte spīd, un nekavējoties
aši iekāpa autobusā, prom uz mežu, pirms kāds piesteigsies mums
priekšā.
Ne jau katru gadu ir tās sēnes, bet jau ir zināms no drošiem
avotiem, ka sēnes ir, un pat daži ir redzējuši sēnes! Knapi
autobusa durvis atvērtas, visi birst ārā no autobusa un palēkdamies
skrien uz savām pazīstamām vietām. Pat nūjas nav vajadzīgas.
Sievietes ir tās čaklās sēņotājās, vīrieši, Artūra Berķa
uzraudzībā, sa-gādā malku ugunskuram, uz kura cep-sim desas
pusdienās. Tikai dzird, ka cirvis sit, zāģis griež un kāds velk
lielo malkas kaudzi uz ugunskura vietu. Rīkotāji sakrāmē galdu
pusdienām, jo
sēņotāji būs līdz tam laikam izsalkuši. Tika visiem atgādināts,
ka pēc pusdie-nām notiks sēņu mešanas konkurss, ko iesākām 2009.
gadā, un Aija Balode uzvarēja kausu. Lielas un neēdamas sēnes
tiek salasītas šim konkursam.
Ik pa laikam dzirdam uū, uū, sē-ņotājas sazinās viena ar otru,
lai ne-pazustu. Pēc laiciņa lien ārā no meža. Dažiem liels smaids
pa visu seju, da-žiem grozs pilns, citiem puspilns, bet sēnes
pietika visiem, kas gribēja. Liels klusums iestājās, kamēr ēdām
pusdie-nas. Viss garšoja labi. Paēduši un atpū-tušies, sākam
gatavoties konkursam.
Laukums izmērīts, pareizās sēnes at-nestas, tiesneši gatavi un
metēji arī gatavi parādīt savas sportiskas spējas, kuras nav
aizmirstas.
Trīs koman-das – Zilā, Dzelte-nā un Zaļā, un kat-ra komanda met
3 reizes, tas tālākais metiens skaitās. Pēc sīvas cīņas Ar-turs
Berķis (Zilā
komanda) vistālāk aizmeta savu sēni, kaut gan Aija Balode
domāja, ka viņa paturēs kausu. Tātad sēņu kauss uz gadu paliek
Arturam Berķim.
Pilnas plaušas pieelpotas svaigā gaisa, saulītē pasildījušies,
mežs iz-staigāts un sēnes salasītas, vienam kri-ta sēņu balva,
dodamies uz autobusu un uz mājām. Autobusā tiek pārrunāts, kā vēl
labāk un vairāk sameklēt sēnes nākamā gadā.
Margota PuķīteLaikrakstam „Latvietis“
Sēņošana un sēņu mešanaSēnes gaida Adelaides latviešu seniorus
Kuitpo mežā
Artūra Berķa trešais un labākais metiens.
Artūrs Berķis sagatavoja ļoti garšīgas desas.
FOTO
Ast
rīda
Vei
gure
Sekmīgās sēņotājas.
FOTO
Ast
rīda
Vei
gure
Kulinārā māksla AdelaidēŪdens kliņģeru cepšanas apmācības
FOTO
Ast
rīda
Vei
gure
-
Trešdien, 2010. gada 26. maijā Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp
Kooperātivam ir nauda ko
Aizdot
6.24% gadā, uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo
obligāciju
pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 6.24% gadā un pēc tam
aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 7.24%
gadā.
Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 7.19%
gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25
gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.
Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.
Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:
Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese:
[email protected]
Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au
LS006-05/10
Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā
Jāņu rīkotāji Ade-laidē aicina visus, kas sirdī jauni, braukt uz
Jāņiem Dzintaros sest-dien, 19. jūnijā. Svinī-bas
sāksies ar vaiņagu pīšanu agrā pēcpusdienā
(plkst. 13.00) un turpināsies ar vie-su uzņemšanu, rotaļām,
vakariņām, ugunskuru, apdziedāšanu, papardes ziedu meklēšanu,
pārgulēšanu un bro-kastīm. Būs arī karstvīns, alus, sulas, kafija,
tēja un smeķīgas uzkodas. Ļoti gaidām visus vecus un jaunus ar
mums
kopā līgot!Iespējams, ka Dzintari ir vienīgā
vieta Austrālijā, kur Jāņos zied papar-des zieds. Brauciet
meklēt!!!
Kārlis ĀtrensLaikrakstam „Latvietis“
Jāņi tuvojasPošaties uz Jāņiem Dzintaros
Jāņu rīkotāju sēde Latviešu namā. Rīkotāji (ar bērniem) no
kreisās: Ints un Margota Puķīši, Ginta Orčarda (Orchard), Iveta
Leitase, Vizma Boaga, Zinta Līduma, Kārlis Ātrens, Daniella
Admīdiņa.
FOTO
Kār
lis Ā
tren
s
BilingvismsJauna grāmata
Kā panākt to, ka latviešu valoda veiksmīgāk kļūst par publiskās
telpas dominējošo valodu? Ko darīt, lai iz-veidotos vienvalodīga
sabiedrība lat-viešu valodā ar daudzvalodību tikai indivīda līmenī?
Pētījumā analizēti tie cēloņi, kas kavē šo procesu, un piedā-vāti
iespējamie risinājumi.
Vinetas Poriņas monogrāfija Valsts valoda daudzvalodīgajā
sa-biedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā ir
pētījums par valsts valodas situāciju Latvijā. Pētī-jumā analizēta
valodas situācija līdz 2003. gadam, pirms tika izstrādātas Valsts
valodas politikas pamatnostād-nes 2005.–2014. gadam un Valsts
valo-das politikas programma 2006.–2014. gadam, kā arī pirms
Latvijas iestāša-nās Eiropas Savienībā, un salīdzināta ar valodas
situācijas tālāko attīstību Latvijā 2003.–2009. gadā – periodā, kad
sāka darboties MK Valsts valodas politikas pamatnostādnes
2005.–2014. gadam un Valsts valodas politikas programma 2006.–2010.
gadam, un Latvijai kļuva saistoši Eiropas Savie-nības normatīvie
akti.
Grāmata būs noderīga ne tikai valodniekiem, skolotājiem,
žurnālis-tiem un politiķiem, bet arī citiem in-teresentiem, kuri
vēlas dziļāk izprast mūsdienu Latvijas valodas situāciju un
tendences tajā, un varbūt palīdzēs gūt ierosmi konkrētu
problēmgadījumu ri-sināšanā.
Grāmata izdota ar Valsts pētījuma programmas Letonika: pētījumi
par vēsturi, valodu un kultūru finansiālu atbalstu LU Latviešu
valodas institūtā.
Dr. philol. Vineta Poriņa kopš 1994. gada strādā Latvijas
Universi-tātes Latviešu valodas institūtā socio-lingvistikas nozarē
un veic pētījumus par valodas politikas problemātiku. ∎
-
6. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26. maijā
• Aprīlī muzeju apmeklēja – 6275 viesi.• Aprīļa viesu vidu bija
Īrijas Eiropas Savienības lietu ministrs, Azerbaidžānas parlamenta
deputāti un
Jaunā Laika frakcijas deputāti.• 7. aprīlī muzejā tika
demonstrēta Andžeja Vajdas mākslas filma Katiņa pieminot Polijas
tautas traģēdiju.• 14. aprīlī tika demonstrēta Jura Podnieka
dokumentālā filma Vai viegli būt jaunam?• 23. aprīlī Latvijas
Okupācijas muzejs sarīkoja Andreja Ņekrasova dokumentālās filmas
Krievu pamā-
cības (Russian Lessons) pirmizrādi Rīgas Kongresu namā. Filma
vēsta par neseno Gruzijas Krievijas konfliktu un Krievu plašsaziņas
līdzekļu dezinformāciju par to.
Jānis ErnoLatvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu
vadītājs
Latvijas Okupācijas muzejsAprīļa notikumu hronika
Muzeju Nakts Okupācijas muzejāMuzeju naktī 15. maijā
Latvijas
Okupācijas muzeju apmeklēja 10 054 cilvēki.
Apmeklētāji izrādīja lielu interesi par šai akcijai sarūpētajām
Vides Aiz-sardzības Kluba video arhīva filmām par 1988. un 1989.
gada notikumiem, gan arī muzeja pastāvīgo ekspozīciju.
Atbalstot Muzeju nakts tēmu Par tīru pasauli, muzeja
apmeklētājiem bija iespēja tikties ar Vides Aizsardzī-
bas Kluba (VAK) vecbiedriem.VAK viceprezidente Elita Kal-
niņa, bijušais viceprezidents Aigars Burģelis un Mārtiņš Jerums
pastāstīja kā vides sakopšanas idejas un kopīga darbošanās vides
jomā iedvesmoja arī politiskajai darbībai Atmodas laikā.
Ievērojamu vietu vides aizsardzī-bas kustībā ieņēma arī
muzicēšana. Gandrīz pēc divdesmit gadu pārtrau-kuma Okupācijas
muzejā atkal kopā
spēlēja kādreizējie grupas Akcents dalībnieki Valdis Ābols un
Anda Bei-tāne. Viņu dziesmas aizkustināja gan tos, kas tām bija
līdzi dziedājuši pirms divdesmit gadiem, gan arī tos, kas šīs
dziesmas dzirdēja pirmo reizi.
Video par pasākumu –
http://www.youtube.com/watch?v=5HSuAdQKc5g&feature=player_embedded
Jānis ErnoOM sabiedrisko lietu vadītājs
Premjers V. Dombrovskis Okupācijas muzejāAtbalsta
rekonstrukcijas projekta uzsākšanu
Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbalsta
Okupācijas mu-zeja rekonstrukcijas projekta attīstību, tomēr tādā
līmenī, kas neprasa tūlītējus ieguldījumus no valsts budžeta. Šādu
nostāju viņš pauda 6. maijā, apmeklē-jot Latvijas
Okupācijas muzeju (OM).
Premjers uzsvēra, ka OM darbības modelis, kur sabiedriska
organizāci-ja organizē un nodrošina darbu, bet valsts sniedz
atbalstu, ir veiksmīgs, un valsts šādu sadarbības veidu varētu
iz-mantot plašāk.
Premjerministrs OM iepazinās ar GULAGa interaktīvo karti,
apskatīja topošās ekspozīcijas maketa fragmen-tus un tikās ar
muzeja vadību – OM biedrības valdes priekšsēdi
Pēteri Bo-lšaiti, muzeja direktori Gundegu Mi-cheli,
ārlietu direktoru Valteru Nol-lendorfu, kā arī ar
vēsturniekiem Ievu Gundari un Ritvaru Jansonu. Minis-tru
prezidents saņēma arī 1638 muzeja apmeklētāju un atbalstītāju
parakstītu lūgumu, nekavējoties sākt muzeja re-konstrukciju un
piemiņas memoriāla padomju varas upuriem veidošanu.
V. Nollendorfs atzīmēja, ka OM pašlaik ir viena no nedaudzajām
aktīvi funkcionējošām publiskās vēstures in-stitūcijām, kas rāda
Latvijas vēsturi no Latvijas valstiskuma nepārtrauktības
skatupunkta. Viņš arī uzsvēra, ka pē-dējā laikā pieaug vēstures
interpretā-ciju imports no Krievijas, kas mērķēts gan uz
Rietumeiropas politiķiem, gan uz Latvijas krievvalodīgajiem
iedzīvo-tājiem. Tāpēc svarīgi nepieļaut muzeja darba vājināšanos.
Kā būtiskāko vaja-
Godājamie tautieši!
Lūdzam Jūs atbalstīt Daugavas Vanagu Austrālijā 2010. gada
aprūpes līdzekļu
vākšanas akciju.Jūsu devumu lūdzam nosūtīt vietējai Daugavas
Vanagu nodaļai
līdz 2010. g. jūnijam!
Helmuts VabulisDaugavas Vanagu Austrālijas valdes
priekšsēdis.
dzību V. Nollendorfs minēja muzeja rekonstrukciju. Tā ļautu
paplašinātajā ēkā izveidot jaunu, modernu ekspo-zīciju un padarīt
pieejamākus muzeja krājumus. Vēl svarīgs uzdevums – no-turēt muzeja
darbu pašreizējā līmenī, neskatoties uz finansiālajām grūtībām.
P. Bolšaitis informēja, ka muze-ja operatīvais budžets ir 400
000 latu gadā. Pēdējos gados valsts dotācija bijusi aptuveni 80 000
līdz 90 000 latu. Savukārt 2010. gadā muzejs do-tāciju nesaņēma,
bet ieguva 27 000 latu Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā.
Valsts atbalsts ir ļoti svarīgs muzeja darbībai, sacīja P.
Bolšaitis, pretējā gadījumā, iztērējot visus eso-šos līdzekļus, kas
ir nākuši no ziedo-
jumiem, muzejs vēl funkcionētu pāris gadus, bet tad būtu jāslēdz
ciet.
V. Dombrovskis pauda viedokli, ka tuvākajos divos, trijos gados
valsts ieguldījumam vajadzētu atgriezties ie-priekšējā līmenī.
Šobrīd valsts atbals-tīs tās darbības, kas neprasa papildus
līdzekļus, piemēram, tehniskā projek-ta izstrādi, ko veiks SIA
Valsts nekus-tamie īpašumi (VNĪ).
Plānotais rekonstrukcijas darbu finansēšanas modelis paredz, ka
VNĪ ieguldīs celtniecības darbos savu nau-du, bet valsts pēc
rekonstrukcijas pa-beigšanas to atmaksās nomas maksas veidā, 20
gadu ilgā laikā.
Sagatavoja Līga StrazdaOM sabiedrisko attiecību
speciāliste
-
Trešdien, 2010. gada 26. maijā Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp
Piektdien, 21. maijā Jaundienvidvelsas par-lamentāriešu
Eiropas savienības draugi (The New South Wales Par-liamentary
Friends of the European Union) jau
trešo reizi rīkoja vakariņas, lai atzīmē-tu Eiropas dienu, 9.
maiju. Katru gadu Eiropas savienībā atzīmē dienu, kad 1950. gadā
Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans ierosināja dibināt
Ei-ropas akmeņogļu un dzelzs apvienību, ar sākotnēji sešām valstīm,
un kas ta-gad ir izveidojusies par Eiropas savie-nību ar 27
valstīm, ieskaitot Latviju. JDV draugu grupā ietilpst
parlamen-tārieši no visām partijām un abām ka-merām, un ir vienīgā
tāda veida grupa Austrālijā.
Uz vakariņām parlamenta ēdam-zālē bija ieradušies vairāk nekā
200 viesu, to starpā vairāki Jaundien-vidvelsas parlamentārieši,
liels skaits Eiropas valstu konsuli un goda kon-suli, un pat pāris
sūtņi no Kanberas.
Latviešus pārstāvēja 10 personu liela grupa ar Goda konsulu
Aldi Birzuli priekšgalā. Goda viesis bija Eiropas Savienības
sūtnis Austrālijā Dāvids Deilijs (David Daly) ar
kundzi. Saru-nās ar latviešu grupu viņš ļoti uzsvēra
ES izglītības programmu, kas Aus-trālijas studentiem izpalīdz
sameklēt iespējas vismaz vienu studiju gadu pa-vadīt kādā Eiropas
universitātē.
Jānis ČečiņšLaikrakstam „Latvietis“
Eiropas dienas vakariņas SidnejāPiedalās pārstāvji no daudzām
valstīm
No kreisās: Kate Mačēna, Aldis Liepiņš, Linda Ozere, Jānis
Čečiņš, Goda kon-suls Aldis Birzulis, Edīte Soboļevska, Andris
Galviņš, Linda Galviņa, Jānis Grauds, Marija Atkinsone (Mary
Atkinson).
Ieskatoties ceļa kartē, kā vislabāk no-kļūt Seviljā, nolēmām
turēties pa lēno lauku maršrutu un apskatīt slavenos baltos ciemus
(white villages), un at-
rast naktsmājas kaut kur laukos pirms Seviljas.
Ceļš diezgan šaurs un bieži sasto-pam pretim nākošas smagās
mašīnas, kad drošības dēļ pieturam ceļmalā un laižam tās garām.
Braukšana tamdēļ diezgan lēna, bet visur skaista ainava. Eikaliptu
meži ceļmalā atgādina Aus-trālijas mežus, bet olīvu koku birzes
pierāda, ka tomēr esam Spānijā. Kal-nu augšgalā neticami daudz
dzirnavu. Tā saucamās vēju fermas. Sāku skaitīt dzirnavas, bet
uzdevu šo domu, jo tik daudz. Donam Kihotam būtu trakas galvas
sāpes pēc šāda piedzīvojuma. Ie-lejas pilnas ar saules puķēm.
Jaunākās puķes stiepj galviņas smaidīgi pret sau-li, bet laukos,
kur puķes jau pārziedēju-šas un nogatavojušās, galviņas liektas
pret zemi, it kā zinot sev lemto likteni.
Kā pirmo balto ciemu sastopam Medinu Sedonija. No tālienes
atspīd kā balti noklāts kalns. Pietuvojoties at-šķiras bluķu mājas,
lielākas ēkas, baz-nīcas torņi un sētas; – visi nokrāsoti balti.
Ieliņas šauras un tās, kurās var iebraukt, ir vienvirziena, bet
neuzdro-šinos, un paliekam ārpusē, apbrīnojot
kā izskatās ciems. Pa ceļam vēl pie-braucam Paternā de Rivjera
un Arcos de la Frontera – arī baltiem ciemiem.
Vēlā pēcpusdienā iebraucam Lo-spalsiosivilafrankā (Los Palacios
y Vil-lafranca), netālu no Seviljas, kur nogu-ruši un izsalkuši
atrodam naktsmājas. Mati var vēl vienu dienu pieaugt.
Novietojam somas istabā un iz-ejam pastaigāties. Kaut pavēls,
tomēr neticami karsts, un visur tāds miers. Siesta laiks. Mēs arī
dodamies atpakaļ uz istabu atlaisties. Kad izejam vēlāk ap 21.30,
domājam, ka varbūt būsim nokavējuši iespēju paēst vakariņas, jo
restorāni visi tukši, kaut galdi klāti. Bet, nē, tāpat kā agrāk
Valensijā, dar-bība šeit neiesākas pirms pl. 22.00, un tā arī
pulksten 22.30 vairs nav neviena brīva vieta.
No rīta neaizmirstu pieprasāt ma-nas zāles no ledusskapja un
saldētavas, kur vakardienas saimnieks tas bija no-slēpis. Šeit
laukos nedaudz iedzīvotāju saprot angļu valodu un rīta saimnieks it
nemaz. Pat mana vislabākā Marsela Marso žestikulēšana neizraisa
nekādu saprašanu, un Suzannas tēlojumi arī nelīdzēja. Beidzot
saimnieks pieli-ka pirkstu pie lūpas, paklanīja galvu un lūdza man
sekot viņam uz biroju. Rādot uz datoru, mudināja man uzsist manu
vajadzību angliski, un tad, pie-spiežot pogu, teksts pārtulkojās
spā-niski. Bravo!
Visi priecīgi, un mēs varam ripot prom. Seviljā gaida
frizieris!
Turpmāk vēl
Seviljā gaida frizierisKristapa Zariņa ceļojuma piezīmes
2009. gada vasarāTrešais turpinājums aprakstam „No Spānijas
līdz Horvātijai“. Sākums LL Nr. 85 un 86.
PĀRDOŠANĀ2 guļamistabusavrupmājiņa
MelburnasLatviešu ciemā
Tuvāku informācijujums sniegs
ciema pārvaldnieksIvars CirainisDarba dienās03-9800 2977
-
8. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26. maijā
L. Svīķers (pilnā vārdā Leonīds Svī-ķers) dzimis 1910. gada 20.
maijā Ķīnā. Pēc Rīgas Valsts tehni-kuma absol-vēšanas, iestā-jies
Latvijas U n i ve r s i t ā t ē
un studējis arhitektūru. Studiju lai-kā iepazinies ar vairākiem
gleznotā-jiem R. Šternu, S. Antonovu, prof. V. Purvīti u.c., un arī
pašam radusies interese par glezniecību. Papildinājies Austrijā
(Vīnē) un Freiburgā. Bēgļu gados studējis grafiku pie T. Valiusa un
glezniecību pie A. Galdika prof. A. Jonina vadītājā Mākslas un
amatniecī-bas skola (École des Arts et Métiers) 1947 – 1949.
Vācijā, Karlsrūhes tehni-kumā 1948. gadā ieguvis inženiera &
arhitekta diplomu. 1949. gada 2. maijā atstājis Eiropu un no
Neapoles ar kuģi Skaugum kopā ar lielu skaitu baltiešu bēgļu devies
uz Austrāliju. Melburnas ostā ieradies 31. maijā.
Pirmie gadi Austrālijā paiet fiziski smagā darbā ar lāpstu
rokās, bet samē-rā drīz jaunais arhitekts uzsāk darbu savā
specialitātē, darbojoties privāt-praksē.
Projektētas un pēc viņa projektiem uzceltas strādnieku
dzīvojamās ēkas, viņa darbu kontā – Melburnas Lat-viešu nama
pārbūve, DV Melburnas nodaļas īpašuma Vanagu jaunceltne, veikali,
rūpnieciskas ēkas, dzīvokļu mājas, savrupmājas Melburnā,
Vik-torijā. Sadarbojies arī ar citiem arhi-tektiem dzīvokļu māju
projektēšanā Viktorijā.
Bet līdztekus savam arhitekta dar-bam Austrālijā, Leo Svīķers
neatstāj novārtā glezniecību. Viņš ir viens no četriem Latvijas
gleznotājiem, kuri 1953. gada jūnijā izveidoja mākslinie-ku grupu
Zilā Ota. Pārējie trīs māks-linieki bija Gunārs Jurjāns, Kārlis
Mednis, Gunārs Saliņš. Leo Svī-ķers piedalījies 10 Zilās Otas
grupas izstādēs. Izstādījis darbus līdz mūža galam turpat vai visās
Austrālijas latviešu Kultūras dienu skatēs, kurās ieguvis vairākas
godalgas un atzi-nības.
Kopā ar bal-tiešu gleznotājiem izstādījis savus darbus Parīzē
1959. gadā. Bijis Melburnas Bomo-risa Mākslas gru-pas (Beaumaris
Art Group) aktīvs biedrs.
Sarīkojis vai-rākas patstāvīgas darbu izstādes: vienu – 1964.
gadā, divas – 1974. gadā u.c.
Leo Svīķers atstājis ne tikai Austrālijas latvie-šu mākslinieku
vidū, bet arī visas Austrālijas māks-linieku vidū savu zīmīgu
vietu. Viņa māksla ir sintēze no tām mākslas iz-pratnes vērtībām,
ko viņš bija paņēmis līdz no Eiropas un no tām, kas veidojās un
uzplauka, dzīvojot un strādājot te – Austrālijā.
Viņa darbi – lielākoties akvareļi – izceļas ar smalku krāsu
kolorītu (bie-ži darbos izmantots ierobežots krāsu skaits), ar
veiklu un elegantu līniju ritmu. Viņa gleznotās ainavas
lakonis-kas, un tieši tumšgaišo laukumu kon-trasti un līniju ritms
piešķir viņa dar-biem raksturīgo noskaņu. Manuprāt, viņa
glezniecībā jūtama arhitekta acs;
to var pamanīt, vē-rojot viņa gleznās veidotās ainavu
kompozīcijas.
Šī ir tikai ne-daudzu viņa pa-darīto darbu uz-skaitīšana. Viņa
darbi turpina dzī-vot, kaut arī paša mākslinieka jau sen vairs nav
starp mums. Ļoti dau-dzās privātkolek-cijās skatāmi viņa darbi, arī
Melbur-nas Latviešu nama Misiņa zālē ir ap-
skatāma viena no viņa
gleznām.Informāciju sagatavoja IN
Gleznas no privātkolekcijām. Paldies NŽ, IKŽ un MJK!
* * *
„Austrālijas Latvietis“ Nr. 537
1960. gada 21.
maijāSportists, architekts un gleznotājs
Leo Svīķeram Melburnā 50 gaduPriekš 25 gadiem varēja teikt –
sportists, apmēram 10 gadus vēlāk – arī architekts, bet tagad
pievienojies vēl viens „amata“ nosaukums – glez-notājs. Tie ir ceļa
stabi melburnieša Leo Svīķera līdzšinējos mūža gados, kas 22. maijā
noapaļosies ar skaitli 50.
L. Svīķers pēc Rīgas valsts techni-kuma būvniecības nozares
absolvēša-nas iestājās Latvijas universitātes archi-tektūras
fakultātē, taču līdz bēgļa gaitu sākumam mazliet pietrūka, lai
studijas beigtu. Tas izdevās DP dienās Karls-rūhes techniskajā
augstskolā Vācijā. Tur viņš Freiburgas mākslas akadēmijā mācījās
arī grafiku un gleznošanu, lai atbraucot Austrālijā strādātu –
grāvjos ar kapli un lāpstu! Taču tas notika īslai-
Leo SvīķersIzcilajai simtgadnieku saimei pievienojies
mākslinieks, arhitekts Leo Svīķers
Leo Svīķers
Leo Svīķers. 1978.
FOTO
Gun
ārs N
āgel
s
Leo Svīķers. „Bēgums“ „Tide“. 1989. Akvarelis.
FOTO
Gun
ārs N
āgel
s
Leo Svīķers.
FOTO
Gun
ārs N
āgel
s
Turpinājums 14. lpp.
-
Trešdien, 2010. gada 26. maijā Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp
8. jūnijā ar Dž. Pu-čīni operu viencēlienu APMETNIS, MĀSA
AN-DŽELIKA un DŽANNI SKIKI jeb TRIPTIHA pirmizrādi tiks atklāts
ikgadējais Rīgas Operas festivāls.TRIPTIHA radošā komanda:
mu-
zikālais vadītājs Modests Pitrens (Modestas Pitrenas), diriģents
Atvars
Lakstīgala, režisors Viesturs Kairis, scenogrāfe un kostīmu
māksliniece Ieva Jurjāne, dramaturgs Johens Brei-holcs (Jochen
Breiholz), gaismu māks-liniece Karina Pēone (Carina Persson).
Pasaules pirmizrādi TRIPTIHS piedzīvoja 1918. gada 14. decembrī
Ņujorkas Metropolitan operā. At-sauksmes bija dažādas, tomēr
lielākā daļa skatītāju un kritiķu slavēja Džan-
ni Skiki kā veiksmīgāko no visām trim operām. Tādēļ drīz vien
tas parādījās opernamu repertuāros kā patstāvīgs iestudējums.
Pučīni gadiem ilgi iebil-da pret TRIPTIHA dalīšanu atsevišķās
vienībās, tomēr pirmās divas operas uz ilgu laiku faktiski pazuda
no publi-kas redzesloka. Kā patstāvīgi iestudē-
Ar kupli apmeklētu Muzeju nakts pasākumu 15. maijā
Piebalgas muze-ju apvienība Orisāre sākusi tūrisma sezonu.
Statistika liecina, ka Muzeju naktī visos Orisāres muzejos kopā
ie-griezušies ap 1100 apmeklētāju, lielā-kā daļa apceļojuši visus 4
apvienības muzejus (A. Austriņa Kaikaši, Brāļu Kaudzīšu Kalna
Kaibeni, K. Skalbes Saulrieti, E. Dārziņa Jāņaskola).
Pie Emīla Dārziņa Jāņaskolas cie-miņi iestādījuši 61 atraitnīti.
Krāšņais ziedu sveiciens komponistam viņa 135. dzimšanas dienā
priecēs ikvienu apmeklētāju visu sezonu.
Tā ir statistika, bet aiz tās milzum daudz pozitīvu un gaišu
emociju. Ievu aromāta piesātinātā un siltā nakts, kad pati daba
bija ar mums, un lietus vienu brīd tikai atsvaidzināja pasauli,
auto uguntiņu ņirboņa Kaibēnu Kalnā, kas iztālēm atgādināja
grandiozu jāņtārpi-ņu pastaigu Piebalgas pakalnos, Lau-ras Aderes
mūzika kopā ar Saulrietu sveču gaismu veidoja vārdos
neaprak-stāmas, kā kāda apmeklētāja raksturo-ja negribasietprom
emocijas.
Dzērbenes mūzikas skolas au-dzēkņu dižkoncerti Jāņaskolā,
aiz-kustinošs un emocionāli piesātināts jauno talantu sveiciens
Muzeju nakts viesiem.
Kāda apmeklētāja man stāstīja, ka dabas glezna – pa lodziņu
samanāmās pamalē rietošās saules stari, Antona Austriņa portrets,
vienkāršā istabiņa un kāds ziediņš vāzītē atklājis viņai Kaikašu
burvību, un rakstniekmāja iekritusi sirdī uz visiem laikiem.
Sa-vukārt Ingunas Baueres grāmata par Lizeti Skalbi un iespēja
satikt pašu grāmatas autori ne vienu vien mudi-nājusi doties uz
Incēniem, K. Skalbes dzimtajām mājām, bet kāda kundze apgalvoja, ka
tieši Muzeju naktī viņa Saulrietus – latviešu Pasakķēniņa va-saras
māju, ieraudzījusi gluži citādāk.
Izgaismotā Vecpiebalgas baznīca un iespēja tur pakavēties bija
ne tikai emocionāls brīdis, tas aicināja mūs aizdomāties par
sadarbības iespējām nākotnē. Šķiet, šajā naktī labvēlība staroja no
tik daudzām Vecpiebalgas
vietām, ka arī tūrisma sezona nevar neizdoties.
Tās ir tikai dažas no atsauksmēm, kuras uzklausījām Muzeju
naktī, un mums tās bija kā krietna spēka maizes rika jaunās sezonas
darbam, nepār-vērtējama, un tādēļ mēs visi esam ļoti pateicīgi gan
par Vecpiebalgas novada cilvēku lielo atsaucību, gan priecīgi, ka
pārstāvēta bija visa Latvija un vēl vairāk.
Protams, neiztika bez starpgadīju-miem, un no kļūdām mēs
mācīsimies.
Ar šo vēlos paziņot, ka visas Mēr-nieka jaunskunga darbības
Kalna Kaibēnos bija saskaņotas ar vadību, kukuļu somas saturs nu
jau paliek muzejnakts publiski neatklātais noslē-pums, bet varu ar
pilnu atbildību pazi-ņot, ka visi kukuļi tiks izlietoti cēliem
mērķiem. (Kalna Kaibēnos ar Mērnie-ka jaunskunga palīdzību
apmeklētāji iesaistījās aizraujošā orientēšanās spē-lē, bet bez
kukuļa Mērnieks nevienam Kaibēnus atstāt neļāva.)
Visu nakti Vecpiebalgas tirgū dar-bojās leģendārās Mariannas
Okolo-kolakas (P. Putniņa lugu Ar būdu uz baznīcu un Ar Dievu pie
zemes galve-nā varone, šajā sezonā arī gide, kuras pavadībā
iespējams apceļot Vecpieb-algas novadu) komandpunkts, vietējie
ražotāji tirgoja savu preci, un valdīja jautrība.
NAKTS bija bieza, tvanīga, piesā-tināta, ievas reibināja siltā
maija naktī, cilvēki vairāk deva kā ņēma, Piebalga bija kā tāds
siena zārds karstā vasarā, pilns mazas ņipras dzīvības, skanīgs un
priecīgs!
Izjūtas bija tādas, it kā Piebalgas aizsaulē esošie dižgari
brīžam kā veļi veļas no pakalna uz pakalnu, man šķiet, Emīls
Dārziņš virs Jāņaskolas uz gaiša mākoņa malas šūpināja kājas
mūzikas taktī, iespējams, Skalbe omu-līgojās uz sava augšistabas
mūrīša pēc tam, kad bija pārbaudījis, vai Andreja pudelē ir
cienījama un ļaudīm dodama manta (tikai reizi gadā un tikai Muze-ju
naktī ciemiņi baudīja Kārļa Skalbes dzērienu no viņa zāļu skapīša,
turklāt no pudeles, kuru tur kādos Jāņos atstā-
ja dzejnieka mazdēls Andrejs Legz-diņš ar paša rakstītu
etiķeti), Antons Austriņš bija paspējis būt visur un tad palicis
savos Kaikašos, nemanīts vai manīts, bet savās mājās. Dižie Brāļi
varbūt bija te pie rijas pamatiem, te Baltajā zālē, vienubrīd,
šķiet, Matīss pat dungoja Atmiņu stūrītī. Un ziniet, es atklāšu
noslēpumu, viņi visi ir klāt-esoši arī dienā!
Muzeju nakts nevarētu notikt bez atbalsta, ko mums sniedza gan
vietējie uzņēmēji, gan muzeju draugi. Bijām priecīgi un ļoti
patīkami pārsteigti, ka šajos ekonomiski sarežģītajos apstāk-ļos
Vecpiebalgas uzņēmēji mūsu lūgu-mam atsaucās uzreiz un iesaistījās
ar savu iniciatīvu un rūpi.
Muzeji sezonu sākuši, tādēļ gai-dām ikvienu ciemos arī
dienā!
Sezonu sācis arī Vecpiebalgas no-vada Tūrisma informācijas
punkts Taurenē, kur ikvienu novada ap-ceļotāju laipni gaida Andris
Koks, t.26110724.
Vēlos atgādināt, ka kopš šīs sezo-nas Kalna Kaibēnu personāla
mājas telpas iespējams noīrēt jūsu svētkiem vai atpūtas brīdim, arī
nakšņošanai (gan tikai ar savu gultasveļu), iepriekš sazinoties ar
muzeja pārzini Aivaru Ošiņu, t.26185382.
Līva Grudule Piebalgas muzeju apvienības
„Orisāre” vadītājaLaikrakstam „Latvietis“
Muzeju nakts 2010 PiebalgāAustriņš, brāļi Kaudzīši, Skalbe un
Dārziņš
Rīgas Operas festivālsAtklās ar Pučīni „Triptihu“
Turpinājums 11. lpp.
-
10. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26.
maijā
Latvijas īsziņasHimnas goda diena
Latvijas himnas autoram Bauma-ņu Kārlim šogad aprit 175
gadi. Šim notikumam par godu 22. maijā Lim-bažu novada Viļķenē
atzīmēja Him-nas goda dienu. Svētkos aicināti pie-dalīties bija
visi, kuriem ir nozīmīgas mūsu zemes tradīcijas un kurš dzies-mā
vēlas izjust tautas kopību. Pirmo reizi šāds pasākums notika pirms
pie-ciem gadiem, kad sapulcējās apmēram 500 dalībnieku.
Uzrunājot klātesošos Latvijas Himnas goda dienas pasākumos
Viļ-ķenē, Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra: „Latvijas
valsts himna ir jā-dzied no pilnas krūts un skaļi, un ti-kai tad
viņa kļūs maģiska, dos mums spēku, un aizbiedēs mūsu naidniekus.“
Prezidents pateicās visiem klātesoša-jiem par to, ka tiek izrādīts
gods savai Latvijas himnai un tās autoram. Himna tiek dziedāta jau
137 gadus, tātad ilgi pirms tā laika, kad radās pati Latvijas
valsts. Kādam bija jābūt pirmajam, kas klausoties savā zemē
saklausa šos svētos vārdus, kas veroties dzimtenes ainavā
saklausīja šo melodiju. Šo ļoti mīļo lūgšanu par savu zemi, par
savas zemes cilvēkiem – tas bija Baumaņu Kārlis, norādīja
Zatlers.
* * *
Jauni ministriCeturtdien, 13. maijā Saeima iz-
teica uzticību diviem jauniem Valda Dombrovska (JL) vadītās
valdības ministriem: reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrei Dagnijai Staķei (ZZS) –par nobalsoja 48
depu-tāti, pret bija 24, bet atturējās 5. Par bezpartejisko
veselības ministru Di-dzi Gavaru balsoja 49, pret – 25, bet
atturējās 16 deputāti.
Abos balsojumos pret bija opozīci-jas frakciju LPP/LC, Saskaņas
centrs un PCTVL deputāti.
Par Staķi nobalsoja koalīcijas pār-stāvji un vairāki pie
frakcijām nepie-derošie deputāti, balsojumā par Ga-varu tiem
pievienojās ārpusfrakciju deputāts Visvaldis Lācis.
Balsojumā par Staķi atturējās Aleksejs Vidavskis (SC) un 4
Tautas partijas (TP) deputāti, 8 TP deputāti un Lācis nebalsoja
vispār. Izteikt uz-ticību Gavaram TP deputāti un Ana-tolijs
Mackevičs (LPP/LC) atturējās. Nebalsoja Ainars Baštiks un Inta
Feld-mane (abi LPP/LC).
* * *
Google pārkrievo LatvijuTautas partijas (TP) Saeimas frak-
cijas konsultante Sarmīte Kolāte vēr-susies Drošības
policijā (DP) un Ārlie-tu ministrijā (ĀM) ar sūdzību par to,
ka interneta giganta Google uzturētajā karšu meklētājā
maps.google.lv Brīvī-bas pieminekļa nosaukums kā vienī-gais
atrodams krievu valodā. Google kartē Latvijas galvaspilsētas Rīgas
ielu un citi nosaukumi atrodami latviešu valodā un tikai Brīvības
pieminekļa nosaukums norādīts krieviski.
Kolāte atzīmē: „Situācija, kad lat-viešu tautai tik būtiskais
piemineklis, kur cilvēki pulcējas gan valsts svēt-kos, gan piemiņas
dienās, lai piemi-nētu padomju okupācijas pastrādātās zvērības,
vienīgais no Rīgas kartē attēlotajiem objektiem nosaukts krie-vu
valodā, ir ņirgāšanās par Latvijas valsti – tās vēsturi un
neatkarību“.Viņasprāt, „nav nejaušība vai tehnis-ka kļūme, ka kartē
citas valsts valodā nosaukts tieši Brīvības piemineklis.[...] ...šī
situācija arī ir vērtējama vismaz kā huligānisms, tāpēc aicinu ar
vislielāko modrību izmeklēt šo lietu un novērst globālajā tīmeklī
esošo ņirgāšanos par Latvijas brīvības simbolu – Brīvības
pieminekli“.
* * *
Strādājošie ārzemniekiCeturtdien, 13. maijā Valsts
sekre-
tāru sanāksmē saskaņošanai pieteikts jaunais Ministru kabineta
noteikumu projekts Par darba atļaujām ārzem-niekiem, kurā ieviešot
vienas pieturas aģentūras principu darba atļaujas un uzturēšanās
atļaujas pieprasīšanas pro-cedūrā, Pilsonības un migrācijas lietu
pārvalde (PMLP) iecerējusi uzlabot un vienkāršot kārtību, kādā
uzaicināmi ārzemnieki nodarbinātības nolūkā. Pēc jauno noteikumu
stāšanās spēkā, darba devējiem, kas nodarbina ārzemniekus, trešo
valstu pilsoņu uzaicināšanai va-rētu pietikt ar PMLP apstiprinātu
uzai-cinājumu vai ielūgumu, un izsaukums nebūtu atsevišķi vēl
jāapstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Darba devējiem, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk būs jāreģistrē
vakanci No-darbinātības valsts aģentūrā un sākot-nēji to jāpiedāvā
Latvijas vai Eiropas Savienības iedzīvotājiem, bet, ja prasī-bām
atbilstošu kandidātu mēneša laikā atrast nebūs izdevies, uzņēmējs
varēs uzreiz vērsties PMLP, kas piecu darba-dienu laikā pārbaudīs
visu informāciju un lems par uzaicinājuma apstiprinā-šanu.
Pagājušajā gadā darba devējiem no Latvijas izsniegtas darba
atļaujas 6125 darbiniekiem no ārzemēm, un galvenokārt tiek meklēti
speciālisti tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, transports un
tirdzniecība.
* * *
Atjaunota robežkontroleIekšlietu ministrijas vecākais re-
ferents Mareks Matisons informē, ka Grenctālē un Skaistkalnē
no 24. maija plkst. 9 tiek atjaunota robežkontrole.
Dokumentu pārbaude uz valsts ārē-jās robežas tiks veikta līdz
1. jūnija plkst. 18. Tas būs saistībā ar NATO
Parlamentārās Asamblejas pavasara sesiju, kas notiks Rīgā no
28. maija līdz 1. jūnijam. Personām, kuras
ie-brauks Latvijā, robežsargi pārbaudīs personu apliecinošos
dokumentus, skatīs uzrādītā ceļošanas dokumenta derīguma termiņu un
viltojuma pazī-mes. Tiks veikta arī transportlīdzek-ļu dokumentu
pārbaude un apskate izlases kārtībā. Nepieciešamības ga-dījumā
notiks padziļināta pārbaude, izmantojot datu bāzes.
Valsts robežsardzes Rīgas pārval-des Zemgales otrās kategorijas
die-nesta priekšnieks Vidmants Rinkuns skaidro, ka kontroles
nodrošināšanai uz Latvijas–Lietuvas robežu palīgā tiks aicināti
darbinieki no valsts aus-trumu robežas.
Valsts robežu mūsu pusē drīkstēs šķērsot arī pa citiem ceļiem,
kas sa-vieno Latviju un Lietuvu, piemēram, Panemunē. Šos ceļus
kontrolēs mo-bilās patruļas. V. Rinkuns saka, ka robežsargi
centīsies strādāt raiti, lai braucējiem nāktos pēc iespējas mazāk
uzkavēties uz robežas: „Neērtības būs, tāpēc aicinu braucējus
izturēties ar sa-pratni. Grenctālē automobiļu plūsma tiks novirzīta
zem nojumēm gar robež-kontroles punkta ēku. Vadītājus aicinu šajā
vietā uzmanīgi ievērot pagaidu ceļa zīmes.“ Ir zināms, ka kontrolēs
ti-kai Latvijā iebraucošo transportu.
* * *
Šķēle un Šlesers Tautas partija sestdien ārkārtas
kongresā lēma par iekļaušanos kustī-bas Par labu Latviju
atbalstītajā vēlē-šanu apvienībā kopīgi ar partiju LPP/LC un citām,
tostarp reģionālajām partijām.
Līdz ar lēmumu piedalīties parti-ju apvienības dibināšanā, TP
līderis Andris Šķēle un viņa vietnieks Ed-gars Zalāns ir pilnvaroti
partijas vārdā veikt Politisko partiju likumā paredzē-tās darbības
apvienības dibināšanai un ierakstīšanai partiju reģistrā.
Noteikts gan, ka apvienības dibi-nāšanai jānotiek, ievērojot
konkrētus pamatprincipus un TP dibināšanas manifestā minētās
vērtības – nacionā-lais valstiskums un demokrātija, lat-viska
Latvija Eiropā, spēcīgi reģioni, stipras ģimenes, cilvēka brīvība,
pri-vātīpašums, kā arī taisna un neatkarī-ga tiesa.
Par dalību apvienībā TP kongresa delegāti balsoja teju
vienprātīgi – tikai viens biedrs balsoja pret un pāris dele-gāti
atturējās. ∎
-
Trešdien, 2010. gada 26. maijā Laikraksts „Latvietis“ 11.
lpp
norisināsies sestdien, 29. maijā. Finālā piedalīsies arī desmit
labākie dziesmu izpildītāji no pirmā un otrā pusfināla.
Latvijas pārstāve Aisha Eirovīzi-jā piedalīsies ar dziesmu
Priekš kam? (What for?) (mūzikas autors kompo-nists Jānis Lūsēns,
teksta autors Gun-tars Račs). Aishas tērpu idejas autore ir Tatjana
Vlasova, bet skatuves priekšne-sumu veidojusi Ruta
Madaraja-Veisa.
Latvijā konkursa pusfinālus tieš-raidē demonstrēs arī LTV1, 25.,
27. un 29. maijā pl. 22.00.
Sestdien, 15. maijā dziedātāja Ais-ha (īstajā vārdā Aija
Andrejeva) de-vās uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo, 16. maijā bija
pirmie mēģinājumi, pēc kuriem dziedātāja tikās ar masu medi-ju
pārstāvjiem. Kopā ar Aishu uz Ei-rovīzijas aizbrauca arī Latvijas
delegā-cijas vadītāja Iveta Lepeško, vēl pāris Latvijas Televīzijas
(LTV) darbinieku, kā arī pavadošais sastāvs – fona vo-
kālistes Raili Orrava, Katrīna Cīrule, Madara Kačoreka un Lāsma
Ivansone. Aisha uzstāsies pirmajā pusfinālā, kas notiks
25. maijā. Ja izdosies tikt finā-lā, tad Latvija uz
Eirovīzijas skatuves būs pārstāvēta arī 29. maijā.
Austrālijā varēs skatīt TV:1. pusfināls –
piektdien, 28. maijā plkst. 19.30, SBS ONE;2. pusfināls – sestdien,
29. maijā plkst. 19.30, SBS ONE;Fināls –
svētdien, 30. maijā plkst. 19.30, SBS
ONE. ∎
jumi LNO repertuārā pabijuši Džanni Skiki (1932, diriģents Lovro
fon Mata-čičs, režisors Ludolfs Liberts) un Māsa Andželika (1993,
diriģents Normunds Vaicis, režisors Guntis Gailītis). Pilnā apjomā,
kā to iecerējis Pučīni, TRIP-TIHS Latvijā tiek iestudēts
pirmoreiz.
Iestudējumā iesaistīti gandrīz visi LNO solisti un vairāki
viesi: Asmika Grigorjana (Asmik Grigorian), Kris-tīne Opolais,
Kosma Ranuers (Kos-ma Ranuer), Tjago Arankams (Thia-go Arancam) un
Maksims Aksenovs (Maxim Aksenov).
Pirmizrāde notiks 8. jūnijā, izrā-des – 13. jūnijā un
LNO augusta izrā-žu sērijā 15. augustā.
Rīgas Operas festivāls kopš dibi-nāšanas 1998. gadā ik vasaru
noslēdz Latvijas Nacionālās operas sezonu ar spilgtāko notikumu
pārskatu. Šogad festivāls notiks no
8. līdz 18. jūnijam. Festivāla ietvaros būs skatāmi
aizva-dīto sezonu iestudējumi: V. A. Mo-carta DONS ŽUANS, D.
Šostakovi-ča MCENSKAS APRIŅĶA LĒDIJA MAKBETA, G. Doniceti MĪLAS
DZĒ-RIENS un pats jaunākais LNO iestudē-jums, Ž. Masnē VERTERS.
Īpašs notikums būs arī festivāla noslēgums, kurā ar Dž. Verdi
operas
MAKBETS koncertuzvedumu tiks svi-nēta izcilā baritona
Samsona Izjumo-va 60. dzimšanas diena ar pašu
jubi-lāru titullomā.
Festivālā viesosies divi jauni diri-ģenti, kuri guvuši atzinību
Eiropas un pasaules lielākajos opernamos: Kirils Karabics (Kirill
Karabits) vadīs ope-ras Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta izrādi, bet
Mihails Tatarņikovs (Mik-hail Tatarnikov) pie diriģenta pults
stā-sies abās Dona Žuana izrādēs.
Rīgas Operas festivāla biļešu ce-nas Ls 3–35.
Informācija par LNO aktualitātēm, iestudējumiem un māksliniekiem
– www.opera.lv ∎
Rīgas Operas festivālsTurpinājums no 9. lpp
Jūrmalas domē korupcijaBet neviens nav pats to
piedzīvojisJūrmalas domnieki atzīst politiskās korupcijas esamību
pašvaldībā, kukuļa piedāvāšanu neviens gan neesot pieredzējis
To, ka politiskā korupcija Jūrmalas domē pastāv, LTV raidījumam
de fac-to atzina gandrīz visi aptaujātie Jūr-malas domes deputāti.
Jaunievēlētais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ro-mualds Ražuks
raidījumam atzīst, ka neizslēdz ietekmi, bet par naudas do-šanu
šajā sasaukumā nav dzirdējis. Sa-vukārt Ilmārs Ančāns,
kurš ievēlēts no Mūsu zemes, uzskata, ka politiskā korupcija domē
ir liela. Deputāts Ga-tis Truksnis (LPP/LC), kas iepriekš
bijis domes izpilddirektors, uzskata, ka šada situācija visiem
bijusi ērta – notiekot tikai gaušanās par politisko korupciju, bet
neviens no, piemēram, būvniekiem ar iesniegumu policijā vai KNAB
nevēršoties un lietas līdz tiesai nenonākot.
Ekonomiskā krīze un dažādu būv-projektu apsīkums, protams, ir
darījis savu un – kā norāda deputāti – poli-tiskā korupcija šo
iemeslu dēļ visti-camāk ir gājusi mazumā. Bet, lai gan politiskās
korupcijas esamību deputā-ti nenoliedz, savu iesaisti tajā neviens
neatzīst. De facto aptaujājis lielāko daļu Jūrmalas domes deputātu,
un visi noliedz, ka viņiem kaut reizi būtu piedāvāta nauda vai kādi
citi stimuli, lai veicinātu viena vai otra lēmuma pieņemšanu. Tāpat
visi de facto aptau-jātie deputāti noliedz, ka jebkad būtu
prasījuši naudu vai devuši jebkādus
mājienus par kādu stimulu nepiecie-šamību, lai pieņemtu kādu
lēmumu. Vienīgi Ilmārs Ančāns atzina, ka Jūr-malgeitas laikā viņam
piedāvāti 20 tūktoši eiro par mēra ievēlēšanu, bet Iveta Blaua
(JL) atzina, ka tieši viņai nu jau atstādinātais Jūrmalas mērs
Raimonds Munkevics piedāvājis 5000 latus par atbalstu uzticības
balsojumā mēram.
Bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics atrodas
apcietinājumā un par jauno Jūrmalas mēru ievēlēts Ro-mualds Ražuks,
bet par viņa vietnie-ku – deputāts Māris Dzenītis. Tomēr, kā
norāda raidījums, arī jaunā Jūrma-las domes vadība nav bez aizdomu
ēnas dažādu dīvainu darījumu jomā. Uzņēmējs Māris Dzenītis ieguvis
vi-sai skandalozu slavu, jo bijis saistīts ar Krievijas uzņēmēju
Borisu Teterevu, no kura it kā izkrāpti 50 miljoni eiro, cenšoties
viņam pārdot Dzenītim pie-derošo vissezonas slēpošanas trases
projektu Kāpa.
Māris Dzenītis bijis Munkevica partijas biedrs un arī šīs
partijas līdz-dibinātājs. Iespējams tā ir tikai sagadī-šanās, bet
laikā, kad Munkevics vadīja Jūrmalas domi iepriekšējā reizē,
Dze-nīša ģimene ar domi noslēdza kādu vi-sai izdevīgu darījumu,
pārmetumi par ko jau publiskajā telpā ir izskanējuši.
Zemes gabalu Priedainē, Salas-
pils ielā 4, kas ir gandrīz 4,5 tūksto-šus m2 liels, Jūrmalas
dome nopirka 2006. gada beigās, samaksājot par to gandrīz 800 000
latu. Īpašuma pārde-vēji bija Ira Harlamova un Jurijs Har-lamovs –
pašreizējā Jūrmalas domes vicemēra Māra Dzenīša māte un brā-lis.
Tajā laikā Dzenītis nebija Jūrmalas domes deputāts, bet tikai
Munkevi-ca – toreizējā Jūrmalas mēra, partijas biedrs un partijas
līdzdibinātājs. Dze-nītis pats savu saistību ar šo darījumu
noliedz.
Nekustamā īpašuma vērtētājs Jā-nis Pudņiks no Latio gan atzīst –
ka 2006. gada beigās 800 tūkstoši lati par šādu zemes gabalu ar ēku
uz tās nav bijusi pārmērīga cena.
Tomer kā liecina de facto rīcībā nonākušie Jūrmalas domes sēžu
proto-koli – lēmums par īpašuma iegādi no Munkevica partijas biedra
Māra Dze-nīša radiem pieņemts lielā steigā.
Tagad te tapis bērnudārzs par 1,5 miljoniem latu. Gandrīz
miljons nācis no ES fondiem, daļa no valsts budžeta un daļa no
pašvaldības. Kopā ar 800 tūkstošiem latu, ko dome iztērējusi par šī
īpašuma iegādi – bērnudārzs ar peldbaseinu izmaksājis ap 2,3
miljo-niem latu.Latvijas TV raidījums „De facto“
Latvijas TelevīzijaLaikrakstam „Latvietis“
Eirovīzija 2010Turpinājums no 1. lpp
-
12. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26.
maijā
Analizējot Satvers-mes tiesas spriedumu par pavalstniecības un
dubultpilsonības jau-tājumiem
http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/
spriedums_2009_94_01.htm, kļūst skaidrs, ka ir svarīgs burts,
nevis bū-tība!
2010. gada 13. maija būtība ir, ka Latvijas valsts, partijas,
tiesas ar Sa-eimu priekšgalā nevēlas rūpēties par Latvijas
pilsoņiem, kas demokrātis-kās valstīs ir pats par sevi saprotams.
Visas demokrātiskās valstis aktīvi rū-pējas par saviem pilsoņiem un
tos arī sauc atpakaļ uz savu valsti. To dara arī Krievija. Vācija
atpazīst savus pilso-ņus pat pēc 247 gadiem, pēc tam, kad Katrīna
Lielā tos 1763. gadā aizsauca uz carisko Krieviju.
2010. gada 4. maijā apritēja 20 gadu kopš Latvijas valsts
neatkarības atjaunošanas. Latvijas valsts nepār-trauktības doktrīna
ir spēkā. Oku-pācijas laikā Latvijas pavalstniecība turpināja
pastāvēt, un Latvijas valsts sūtniecības ārzemēs rīkojās Latvijas
valsts vārdā, un to izdotie lēmumi un veiktās darbības ir spēkā.
Piemēram, tolaik izdotās Latvijas Republikas ār-zemju pases.
Un tomēr Latvijas valsts kredo ta-gad ir skaidri manifestēts: ja
Latvijas likumīgie pilsoņi nav reģistrējušies PMLP veidlapā līdz
1995. gada 1. jū-lijam, tiem ir jāatsakās no laika gaitā iegūtās
citas valsts pilsonības. Rezul-tāts ir tas, ka zemas pakāpes
iestādes veidlapa valstij ir svarīgāka par sen iegūtu Latvijas
pavalstniecību un Lat-vijas pasi!
Vēsturisks fakts: Krievijas armijai bija jāaiziet no Latvijas
saskaņā ar Lat-vijas Krievijas līgumu līdz 1994. gada 31.
augustam.
Atlika 10 mēnešu laika, lai no tota-litāras Latvijas pieteiktos
un reģistrē-tos demokrātiskā Latvijā.
Taču Krievijas armija aizgāja prom no Skrundas tikai 1999. gada
23. oktobrī.
Secinājums: Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus.
Latvijas likumīgie pavalstnieki Rietumos – ne-vienu brīdi!
Tiek aizmirsta vēsture, piemēram, 1993. gada 4. oktobris, kad
Krievijas valdība lika apšaudīt Krievijas par-lamentu, tad tika
grozīts Latvijas pa-valstniecības likums.
Pavalstniecības un dubultās pa-valstniecības jautājums ir
politisks jau-tājums, tas jau vienmēr ir bijis politisks jautājums.
Bet tā kā Latvijas politika un politiskās partijas nav bijušas
ie-interesētas nodarboties ar vēsturiskās patiesības noregulēšanu,
Latvija savā demokrātiskā, tiesvedības, politiskā,
morālā, ētiskā attīstībā šodien stāv tie-ši turpat, kur tā
konkrētajā gadījumā jau stāvēja pirms sešiem gadiem, kad tika sākts
pavalstniecības jautājumu process. Situācija nav mainījusies. Šos
sešus gadus politika ir slēpusies aiz tiesām un tiesas slēpjas aiz
politi-kas. Gan politikai, gan tiesām ir ērti aktīvas tiesvedības,
judicial activism, vietā izvēlēties pasīvas tiesvedības, ju-dicial
passivism, nostāju, uzsverot, ka šis jautājums jāregulē
likumdevējam, politikai, politiķiem. Un tie atkal saka, ka tas ir
jādara Satversmes tiesai. Un tā valsts un likumdevējs griezās sešus
ilgus gadus pasīvi ap savu asi!
10. Saeima tiks ievēlēta, un ir šaubas – vērtējot 8. un 9.
Saeimu, tās partijas, to locekļus, to komisijas, val-dības,
Ministru prezidentus un pre-zidentus, kuri ir iepazīstināti ar
pil-sonības jautājumiem, – ka Pilsonības likums tiks piemērots
šodienas politis-kajai, vēsturiskajai, saimnieciskajai si-tuācijai.
Visi minētie līdz šim ir gājuši vieglākās pretestības ceļu un
unisono atbildējuši, ka šobrīd ir svarīgākas lie-tas darāmas:
Pilsonības likumam nav nekādas prioritātes...
Kas valstij var būt svarīgāks par tās likumīgo pilsoni?
Pa šiem ilgajiem sešiem gadiem, kuros notika tiesvedība, un
dažādas tiesas izvērtēja un skatīja Latvijas Re-publikas ārzemju
pases, konstatējot vispār šādu dokumentu esamību un līdz ar to
iegūtās pavalstniecības, pa šiem gadiem Latvijas Saeima un
po-litiķi valsti ir noveduši bankrotā, no kura tā tik ātri
neatkopsies. Fiskālais bankrots ir viena lieta, bet ne mazāk
svarīgs ir garīgais, morālais un ētis-kais bankrots...
Pēc šī Satversmes tiesas sprieduma atliek vienīgi secināt, ka
neviens Lat-vijas pilsonis, kas tiks nolikts izšķir-šanās priekšā
par kādas demokrātiskas valsts pilsonību, Amerikas, Austrā-lijas,
Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas, nekad no tādas
neatteiksies par labu demokrātiski neattīstītas Lat-vijas valsts
pilsonībai! Ar šādu tiesis-ku praksi, Latvijas pilsoņiem atņemt
pavalstniecības, vai nolikt viņus izvē-les priekšā, Latvija, kā
valsts, ir ieņē-musi zaudētājas pozīcijas.
Civilizētās valstīs pilsonībām nav noilguma!
Katiņā Putins apkampa Tusku. Jau tagad vēsturisks žests. Toties
Sat-versmes tiesa ar savu nedemokrātisko spriedumu izņirgā savas
valsts Otrā pasaules kara upurus! Iespējams, ka Krievija savā
demokrātiskā attīstībā jau ir tālāk nekā Latvija, kas ir
apstā-jusies savā valstiskā domā un tiesve-dības izpratnē Padomju
Latvijas līme-nī – kas nav ar mums, ir pret mums! Gan Latvijas
politikai, gan arī Latvijas tiesvedībai bija iespēja noregulēt mazu
daļu savas Otrā pasaules kara netais-nīgās vēstures, kā arī
ideoloģiski attā-lināties no Okupācijas pārestībām un ES un NATO
sastāvā kļūt demokrātis-kai un atbrīvoties no pagātnes rēgiem. Bet
Latvijas valsts sirgst ar Stokhol-mas sindromu...
Latvijas valsts ir no savas politis-kās trimdas, kā arī no
šodienas ārpus Latvijas strādājošiem, en bloc ar Sat-versmes tiesas
spriedumu un palīdzī-bu, atgaiņājusies. Tas ir manifestēts uz
turpat 50 lapām. Valstij būtu uz 50 la-pām jāpamato, ka likumīgais
pilsonis ir pilsonis, nevis nav pilsonis.
Apmēram 250 000 cilvēku, bēgda-mi no okupācijas režīma terora,
sākot ar 1944. gadu un arī pēc tam, atstāja Latviju. Liels skaits
latviešu okupāci-jas laikā ir dzīvojuši ārpus Latvijas ar Latvijas
Republikas Ārzemju un Iekš-zemes pasēm.
Trīs šodienas skaitļi: uz Lielbri-tāniju vien ir aizdevušies
aptuveni 200 000 cilvēku – kvalificēts darba-spēks. 2000 bērnu
katru gadu dzimst Lielbritānijā. Šopavasar 162 ģimeņu no Liepājas
un tās apkārtnes ir atstā-jušas Latviju.
Bet valsts klusē un nerunā nedz par vēstures, nedz par šodienas
skait-ļiem, nedz arī par to, kā politiskos bēgļus un šodienas
aizbraucējus saukt atpakaļ un piesaistīt savai zemei.
Kura cita valsts un kura tauta jeb-kad un jebkur ir atļāvusies
atteikties no ⅓ savas tautas? Tikai valsts bez politiskas un
tiesību kultūras. Tikai valsts, kas ir zaudējusi savu kolektīvo
atmiņu...
Baiba Lapiņa-StrunskaLaikrakstam „Latvietis“
Par Latvijas pilsonību un dubultpilsonībuSatversmes tiesas
spriedums – pret Latvijas valsts nepārtrauktības
principiem
Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un
nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“.
Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriemar piegādi
Austrālijā.
Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South
Yarra, Vic. 3141
Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Abonementu var pieteikt vai
pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com
-
Trešdien, 2010. gada 26. maijā Laikraksts „Latvietis“ 13.
lpp
Ko Tu, Tava mam-ma, tētis vai bērni darīs jūlija pēdējā nedēļā?
At-pūtīsies? No kā? No dzī-ves? Labāk piesakies, un kopā tā pa
īstam izdzī-vojiet vienu sulīgu, īsti
latvisku, sirsnīgu un neaizmirstamu nedēļu 3x3 nometnē
Mazsalacā!
Kas tas ir, un kas tur būs3x3 ir pasaules latviešu kustība,
kas pulcē kopā latviešus no trim pu-sēm – Latvijas, Austrumiem
un Rietu-miem, lai satiktos trīs paaudzes – bēr-ni, vecāki un
vecvecāki – un stiprinātu īsti latvisku garu.
Latvijā ik vasaru nedēļas garumā notiek divas 3x3 nometnes.
Pirmā šo-gad notiks Ineses un Jāņa Krūmiņu vadībā Mālpilī no 11.
jūlija līdz 18. jū-lijam. Savukārt par otro nometni no
25. jūlija līdz 1. augustam Mazsala-cā
gādās Inese un Indulis Bērziņi.
Mazsalaca 3x3 nometni ir piedzī-vojusi jau divreiz – 1998. gadā
tajā piedalījās rekordliels vietējo cilvēku skaits, bet 2008. gadā
tur notika visu zemju 3x3 vadības loka nometne. Tā kā trīs lietas
allaž ir labas lietas, 3x3 nometni Mazsalaca ir gatava viesmīlī-gi
uzņemt vēlreiz.
Šoreiz nometnes tēma ir No grau-da līdz maizei, jo Mazsalacas
novads var pamatoti lepoties ar saviem zem-niekiem, kas kopj laukus
un audzē maizīti.
Nometne sāksies ar iespaidiem pārbagātu ekskursiju Valmierā, tad
visi kopā dosies uz nedēļas mājvietu Mazsalacā, kur pēc nometnes
atklāša-nas uz iepazīšanās vakaru un pirma-jiem dančiem ar
dziedāšanu aicinās Austris Grasis, kurš, kā dzird, jau sā-cis cūku
cepetim audzēt.
Ko tur darīs Tava ģimeneNu, tas nu būs jāizlemj Jums pa-
šiem! Garlaikoties vai dīki pārmest kāju pār kāju nebūs laika.
Mazie bēr-ni satiksies ar mīļām audzinātājām un darīs savus
darbiņus, bet pusaudži un pieaugušie līdz pat pusdienlaikam
kustinās rokas un domas dažādās gud-rībās un prasmēs. Tā pusaudži
varēs kalt arheoloģiskas rotas no bronzas un sudraba un veidot
pērlīšu rotas, citi tikmēr varēs zīmēt animācijas filmu No grauda
līdz maizei. Vēl būs ie-spēja nedēļas garumā iestudēt Imanta
Ziedoņa poēmas, kā arī veidot māla traukus. Vieni runās par dzīvi,
brīvo laiku un mīlestību, otri tikmēr gatavos latviskus
ēdienus.
Pieaugušajiem (un pieaudzis no-metnē ir jau no 13 gadu vecuma)
pa-redzēti savi darbi. Vieni ies uz ģime-ņu semināru, citi – uz
politiku. Vieni izzinās Latvijas un Mazsalacas vēsturi
Otrā pasaules kara laikā, citi smelsies spēku un zinības
dievturības ievir-zē, vēl citi mā-cīsies rakstīt un rakstīs ziņas
žur-nālistikas ievirzē. Un tad vēl nomet-nes mājas lapas un
Latvijas nometņu vēstures veidoša-na!
Kam būs vē-lēšanās, tie varēs mācīties palīdzēt otram un paši
sev – kā izdzīvot plūdos vai mežā, bet tie, kam jau as-toņpadsmit,
izpratīs latvisko dzīves-veidu caur tradicionālo latviešu pirti, tā
uzlabojot attiecības pārī.
Pēc brangām pusdienām – klāt jau pēcpusdienu ievirzes. Kam
luste, tas ies spēlēt leļļu teātri vai rūpīgi izzinās latvisko
gadskārtu svinēšanu, mācīsies līvu valodu un folkloru, koklēs,
dari-nās ādas apavus, kals rotas, savukārt uz Vilku mācību
aicinātas arī meitenes un sievietes, tikai līdzi jāņem labs
sa-vāžams nazis. Bet tas vēl nav viss.
Pēcpusdienā šūmēsies arī lietu, mietu, dejas un kustību teātris,
bet citi rūpīgi šūs tautiskos kreklus un blūzes. Audēji dalīsies
divos pulkos – kamēr vieni audīs lielajās stellēs, citi tikmēr
audīs bez stellēm, un labi izdosies abiem. Kamēr vieni klīdīs pa
pļavām, sies slotas un vārīs tējas, citi tikām ņems un vārīs
ziepes!
Arī tas vēl nav viss. Pusotra stun-da vakarpusē atvēlēta
pievakares ak-tivitātēm, un katra diena sola izbaudīt vai apgūt ko
citu. Ģimenes ar bērniem varēs mācīties folkloru, žiperīgākie
metīsies danču mācībā, bet dāmas adīs, tamborēs; grābekļos un
čunčinās vai arī gatavos puzurus un cepures no doņiem un kļavu
lapām.
Ik dienu būs iespēja doties Maz-salacas novada kultūrvēstures
eks-kursijās vai izjādēs ar zirgiem. Rokas darbināt varēs visi: būs
floristika un dāvanu gatavošana no dabas materiā-liem, pašu rokām
varēs gatavot arī ci-tādas dāvanas, maizes dēlīšus un citus koka
izstrādājumus, varēs cept un ēst pīrāgus, aust jostas vai izgatavot
mai-siņu ar nometnes logo. Savukārt pavi-sam mazie mammas un tētus
vedīs uz bēbīšu skoliņu – lai zina, kas bērniem patīk un ir
vajadzīgs!
Un kur nu vēl citas aktivitātes! No-metnes laikā taps disks, bet
pie vaka-riņu galda katra ģimene saņems gluži siltu, svaigi drukātu
nometnes avīzi. Balsis varēs izlocīt korī, galvu palau-zīt,
spēlējot galda spēlēs, būs arī Brīvā mikrofona koncerts, kā arī
interesanti
„No grauda līdz maizei“Mazsalacas 3x3 gaida Tevi!
Salaca un Skaņais kalns pie Mazsalacas.
MelburnasLatviešu ciemsmeklē pilnlaiku
MEDMĀSU(Division 1 RN)
ar plašu pieredziveco ļaužu
kliniskā aprūpē
Tuvāku informācijuun sīku darba
aprakstu sniegsMāra PiksonsDarba dienās03-9800 2977
viesi, pasākumi un notikumi ik vakaru.Ak, jā, nebūs vaļas
laiskoties arī
naktī, jo gribēsies iet uz dančiem un nīkšanu vai arī pabeigt
dienā iesākto rokdarbu, padziedot kādu sirds dzies-mu...
Gribi pieteikties? Dari to!Kontaktinformācija: Ārzemju
latvie-šus lūdzam pieteikties pie Arnolda Ru-perta,
[email protected] 2141 Brun-sink N.E. Grand Rapids, MI 49503. USA.
Tālr. (616) 456-8023. Dalības maksa ir $250.- USD no personas
(bēr-niem līdz 7 gadu vecumam puscena), bet ne vairāk kā $625.- USD
no kodo-lģimenes.
Indulis BērziņšNometnes līdzvadītājs
-
14. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26.
maijā
cīgi. L. Svīķers jau apmēram 10 gadus Melburnā darbojas
architektūras no-zarē, pats saņemot un izpildot darbus, galvenokārt
celtņu projektēšanā. Zilās
otas brālībā viņš visu laiku bijis ražens arī gleznošanas
laukā.
Maz tomēr ticams, vai bez pases parādīšanas pārējie
piecdesmitgad-nieki L. Svīķeri arī pēc 22. maija uz-ņems savā
„klubā“: paskats neliecina, ka viņš aiz sevis atstājis jau
pussimts
gadu – L. Svīķers, liekas, tikai vēl vakar ir izcīnījis Latvijas
meistartitu-lu lepnajā paukošanas sportā zobenu cīņās un stud.
korp. Tālavijas galvas sega tam piestāv tikpat iznesīgi kā stu-diju
gados Rīgā.
J.K.
Plakatu sacensībaAL10.KD rīcības komitejas
aicinājumsLai popularizētu mūsu kultūras
dienu ideju Austrālijas latviešu sa-biedrībā un veicinātu
plakatu mākslu, Austrālijas latviešu 10. kultūras dienu rīcības
komiteja aicina latviešu māks-liniekus, architektus un mākslas
skolu audzēkņus piedalīties plakatu sacensī-bā.
Plakata formatam jābūt 20 reiz 30 collu un tas darināms ne
vairāk kā 3 krāsās. Zīmējumā realizējama ideja, ko var izmantot KD
vadmotīvam un jāsatur uzraksts –„Austrālijas latviešu 10. kultūras
dienas Melburnā 1960. g.“ Piemērotāko projektu KD rīcības ko-miteja
atpirks, izlietojot to program-mas grāmatiņas vākam u.c. KD
po-pularizēšanas vajadzībām. Iesniegtos projektus izstādīs KD
laikā.
Darbi iesūtāmi līdz 15. augustam AL10.KD rīcības komitejai:
Latvian House, 3 Dickens St., Elwood, Vic.
AL10.KD rīc. komiteja* * *
£20 jaunai skatuveiPētījumi par sarīkojumu zāles
iespējām pie Melburnas Latviešu nama
Austrālijas latviešu teātris ziedo-jis 20:0:0 skatuves celšanai
Melbur-nas latviešu nama sarīkojumu zālē, ja MLNK vadība
izšķirsies, ka tādu būvēs. Šajā gadījumā ALT arī apsolās, ka bez
pirmās iemaksas finansēs visas skatuves izbūvi, jo teātris līdzekļu
uz-krāšanai nodibinājis iekšēju fondu.
ALT pagaidām ir vienīgā latvie-šu organizācija, kas jau
atbildējusi MLNK techniskās komisijas vad. H. Misiņa izsūtītajām
jautājumu anke-tām, kuru atpakaļsūtīšanas termiņš gan vēl tāls –
līdz 20. jūnijam. Šajās anketās ir 12 dažādi jautājumi, lai
no-skaidrotu, vai organizācijas vēlas sarī-kojumu zāli, ja vēlas,
tad – kādu un cik līdzekļu sola ieguldīt pasākumā. Arc-hitekti
paralēli strādā pie sarīkojumu zāles plāniem un izmaksu
aprēķiniem.
* * *Kā Melburnas ev. lut. latviešu
draudzes, tā katoļu draudzes korim mēģinājumi programmas
sagatavoša-nai nākamajām kultūras dienām no-tiek vienmēr svētdienās
pēc minēto draudžu dievkalpojumiem, – informē abu koru diriģents
Ern. Maršaus.
* * *Pilnīgi neparasta balle, kur nepra-
sīs ieejas maksu un nebūs arī lotereja un citi „naudas
izspiešanas“ mēģinā-jumi, notiks 22. jūlijā Nortkotes pil-sētas
namā Melburnā. Šo balli rīkos Melburnas latviešu nama kooperātīvs
un, kā var just, lielā priecāšanās lai-kam būs veltīta izcilam
notikumam – nama pilnīgas izmaksas „apkūlībām“. Ja nu kāds
apmeklētājs tomēr vēlēsies izdot pa šiliņam, tad varēs piedalīties
lelles izsolē. Šajā ziņā lieta nav gluži parasta: lelle būs skaista
meitene, kas izsoles laimētājam izsniegs skūpstu – par abu
namam.
Viens koriģējums varbūt tomēr ne-pieciešams: bezmaksas ieeja
ballē gan
paredzēta tikai nama īpašniekiem – MLNK biedriem, bet vai tad
nebiedru Melburnas tautiešu vidū vairs ir?
* * *Tālie viesi
Nākamajās Kultūras dienās Melburnā gaidāmi Hobartas un
Pertas
dziedātājiŠogad pirmo reizi mūsu kultūras
dienu vēsturē gaidāmi arī Pertas un Hobartas dziedātāji, kas
papildinās kopkora sastāvu.
Austrālijas latviešu 10. kultūras dienu rīcības komitejas pr-dis
E. Lī-dums Melburnā pastāsta par infor-māciju no Tasmānijas, ka Sv.
Pāvila ev. lut. draudzes paspārnē Hobartā organizējas kora kopa,
kas piedalīsies nākamajās kultūras dienās. Uz Mel-burnu pošas ari
Hobartas latviešu tau-tisko deju grupa.
Ļoti iespējams pat vēl tālāku vie-su – pertiešu piedalīšanās.
Par iespē-jām nokļūt Melburnā 10. kultūras dienu laikā interesējas
Pertas latvie-šu vīru kora Gaujas diriģents Ansis Sprancis un daži
dziedātāji. ∎
I\ pagahtnesLaikrakstā „Austrālijas Latvietis“ pirms 50 gadiem –
Nr. 538, 1960. g. 28. maijā
Leo SvīķersTurpinājums no 8. lpp
NekrologsEdvīns Kuks 11.IV.1941. – 14.IV.2010.
Saīsināts nekrologs, nolasīts Edvī-nam veltītā piemiņas
svētbrīdī, 2010. g. 25. aprīļa dievkalpojumā, Vienības draudzes
baznīcā, Stratfildā, Sidnejā.
Edvīns Kuks dzimis Rīgā, 1941. g. 11. aprīlī. Māte Klāra,
tēvs Johans.
Māte ar dēlu bēgļu gaitās nonāk Eslingenā un tad tālāk
Austrālijā, kur apmetas uz dzīvi Pertā.
Māte apprecējās otrreiz, un drīz Edvīnam nāk klāt dvīņu pusmāsas
Daina un Valda.
Edvīnam talants vērsās uz skatuves mākslu, un viņš devās pēc
nedaudziem
gadiem, spēlējot teātros Pertā, uz An-gliju, kur atkal pavadīja
dažus gadus, spēlējot gan Vestendas (West End) te-ātros, gan
pastāvīgos ansambļos. Jūlijs Cēzars (Julius Caesar) un Vīrietis no
Lamančas (Man of La Mancha) ir divi pazīstami uzvedumi, kuros
Edvīns piedalījās. Tiem, kam savā īpašumā ir Vīrieša no Lamančas
plates ieska-ņojums, kur austrālietis Kīts Mičels (Keith Michell)
spēlē galveno Don-kihota lomu, var redzēt Edvīna vārdu ansambļa
dalībnieku sarakstā.
Atgriežoties Austrālijā, Edvīns
galu galā nostabilizējās uz dzīvi Mel-burnā, kur piedalījās
Austrālijas Lat-viešu teātra uzvedumos. Kaut Edvīns izpelnījās
labāko aktiera godalgu teāt-ra festivālā Adelaidē, skatoties
pagāt-nē, varētu teikt, ka, vairāku iemeslu dēļ, viņa aktiera
talants palika novārtā.
Edvīnu interesēja cilvēki un mie-rīga dzīve. Viņa smalkā,
kādreiz iro-niskā, bet vienmēr sirsnīgā humora izjūta labi noderēja
visos viņa dzīves pasākumos, kā arī viņa pievilcīgā stāja un
simpātiskā attieksme.
Gundega Zariņa
Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem.Cena $5 par 1 cm vienā
slejā.
Minimums $10.
Tieši šis laukumiņš izmaksāstikai $20.
-
Trešdien, 2010. gada 26. maijā Laikraksts „Latvietis“ 15.
lpp
sarīkojumu tik tumšā noskaņā, kora sievas nodziedāja Klusi,
klusi ratiņš rūc, kur dzijas pavediens ir kā pati dzīve, reizēm
gluds, reizēm gaužam mezglots un nevienāds. Koriste
Vēra Petrova papildināja šo priekšnesumu ar īstu vērpšanu, tā
noslēdzot sarīko-juma muzikālo daļu.
Vēl tikai atlika izdibināt, kam bija laimējies loterijā, un
nodziedāt bei-dzamo no četrām kopdziesmām. Pub-
lika no sirds piedalījās dziedāšanā un jābrīnās, ka daudzi no
viņiem nenāk korī dziedāt. Tas būtu korim liels ie-guvums.
M u z i k ā l o s p r i e k š n e s u m u s caurvija stāstījums
un joki, kuros pie-dalījās Jānis Lind-bergs un stāstītāja. Klavieru
pavadīju-mus veica kora diri-ģente Lilita Daenke, un pēcpusdienu
ie-
kārtoja un vadīja šo rindiņu rakstītāja.Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“
AdelaidēCeturtdien, 27. maijā, plkst. 11.00
Mākslinieciska nodarbība ALB tel-pās. Būs iespēja pielikt roku,
palīdzot sakārtot LAIMAs foto albumu, kā arī darinot apsveikumu
kartiņas. Sekos pusdienas plkst. 12.30. Pieteikties LAIMAs birojā
8172 0820 līdz 25. mai-jam.Ceturtdien, 27. maijā,
plkst. 20.30 Foxtel Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs
Edvīna Šnores ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The
Soviet Story).Sestdien, 29. maijā, plkst. 11.00 Vēs-ture
Dienvidaustrālijā izstāde Adelai-des Latviešu muzejā kā daļa no
Dien-vidaustrālijas vēstures nedēļas. Skolas bērni uzstāsies plkst.
11.15-11.45 un rokdarbnieces plkst. 11.00-13.00.
Svētdien, 30. maijā, plkst. 9.30 No-vuss
Tālavā.Svētdien, 30. maijā, plkst. 14.00 ALB Gada svētki
1949-2010 ar Muzikālu pēcpusdienu. Uzrunu teiks ALB val-des
priekšsēdis Bruno Krūmiņš. Kon-certa programmā Marijatviles skolas
koris diriģenta Alda Sila vadībā, čel-lists Jānis Laurs un pianiste
Jū Cun Vu (Yuh Tsun Wu). Pēc koncerta atspir-dzinājumi un uzkodas
Mazajā zālē. Ieejas kartes pie kases. $10. Visi laipni
aicināti!Svētdien, 6. jūn., plkst. 14.00 ALT izrāde
Latviešu namā: A. Gurneja Kokteiļu stunda Ievas Kainas režijā.
Biļetes $20/$15, skolas bērniem ieeja bez maksas.Trešdien,
9. jūn., plkst. 19.30 Dien-vidaustrālijas Latviešu
organizāciju apvienības sēde Tālavas mazajā zālē.
Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 6. jūn.,
plkst. 11.00 Otrā svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojums ar
dievgaldu.Svētdien, 13. jūn., plkst. 15.00 Aiz-vesto
piemiņas dievkalpojums un kon-certs.
BrisbanēCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel
Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores
ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet
Story).Svētdien, 30. maijā, plkst. 13.00 Rok-darbnieču
kopas nodarbības.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.00
Svētdie-nas rīts Dievam – Pārrunas par tematu
Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi
Turpinājums 16. lpp.
DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi
notikumi26. maijsEduards, Edvards, Varis1888. rakstnieks,
izdevējs Oto Krolls.1909. no Krievu–Baltijas vagonrūp-nīcas
konveijera Rīgā, Valmieras ielā noripoja pirmais Russo–Balt
automo-bilis. Pirmo reizi Krievijas impērijā sākās automašīnu
sērijveida ražošana.1923. latviešu matemātiķis, pasnie-dzējs
Latvijas Universitātē, viens no pirmajiem latviešu programmētājiem
Vilnis Detlovs.1941. komponists, politiķis Imants Kalniņš.1970.
politiķis Dzintars Zaķis.
27. maijsDzidra, Dzidris, Gunita, Loreta1875. skolotājs
Arvīds Blaumanis.1889. aktieris, režisors, skatuves mākslas
pedagogs Ernests Feldmanis.1922. rakstnieks Valentīns
Jākobsons.
28. maijsVilhelms, Vilis1859. grāmatizdevējs Jānis Ozols,
kurš krita par upuri soda ekspedīcijai 1906. gadā. Ozols pirmais
izdeva tādus dar-bus kā Aspazijas Sidraba šķidrauts un Raiņa Vētras
sēja.1875. literatūras kritiķis, revolucionārs Vilis Dermanis.1907.
dzejniece Rūta Skujiņa (dz.Emma Skujiņa, prec. Lāce).
29. maijsMaksis, Raivis, Raivo1902. komponists Alfreds
Feils; de-portēts 1941.g., miris Sibīrijā 1942.g.1925. literatūras
zinātnieks Juris Sile-nieks.1958. politiķe un filoloģe Ina
Druviete.
30. maijsLolita, Vitolds, Letīcija1910. pirmais lidmašīnas
lidojums
Rīgā.1930. tulkotājs Ēvalds Juhņēvičs.1930. teātra un kino
režisors Imants Krenbergs.
31. maijsAlīda, Jūsma1888. politiķis, finansists, Latvijas
bankas pad. priekšs. Ādolfs Klīve.1909. garīdznieks, prāv. Arnolds
Gros-bachs.2007. par Latvijas prezidentu ievēlēts Valdis
Zatlers.
1. jūnijsBiruta, Bernedīne, Mairita1908. agronoms,
sabiedrisks darbi-nieks Jānis Daģis.1925. rakstnieks, ķīmiķis
Nikodemijs Bojārs.1942. etnogrāfs un valodnieks Austris
Grasis.1975. šķēpmetējs Ēriks Rags. ∎
Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevīTurpinājums no 2. lpp
FOTO
Ast
rīda
Vei
gure
Koriste Vēra Petrova vērpj kamēr kora sievas dzied „Klusi, klusi
ratiņš rūc“.
-
16. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26.
maijā
Gars un dvēsele pie M. Mežmales, 104 Donnington St.,
Carindale.Otrdien, 8. jūn., plkst. 10.00 Brīvļau-žu
sanāksme Latviešu namā – Yoga vingrojumi ar Carmel 10.30–11.00.
Rakstnieku diena – dalīsimies ar ro-māniem, domrakstiem un dzejām,
ku-rus sarakstījām kā bērni. Rīta tēja un pusdienas
$15.Svētdien, 13. jūn., plkst. 14.00 Aiz-vesto atcere
BLB sarīkojumā Latvie-šu namā. Piemiņas brīdis pie akmens pagalmā
un Latviešu namā dziesmas, dzejas un prozas lasījumi.
KanberāCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel
Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores
ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet
Story).Sestdien, 29. maijā, plkst. 14.00 KLB saiets
Immanuela baznīcas zālē, Lyons. Video filmas Atgriešanās Eiro-pā.
Latvija 1988-2008 turpinājums.Svētdien, 13. jūn., plkst.
14.00 visām Baltijas tautām kopējs Aizvesto piemi-ņas akts poļu
kluba telpās, O’Connor. Runu teiks akadēmiķis un politisks
darbinieks Dr. Jānis Priedkalns. Ak-tam sekos muzikāls priekšnesums
ar-fistes Lienas Leisijas (Lacey) vadībā.
MelburnāCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel
Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores
ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet
Story).Svētdien, 30. maijā, plkst. 14.00 Dr. Andra
Saltupa referāts Sirdstrieka Latviešu nama Hugo Misiņa
zālē.Sestdien, 5. jūn., plkst. 12.00 Latvie-šu namā
skolas atzīmē Aizvesto pie-miņas dienu.Sestdien, 5.
jūn., plkst. 12.00 Vana-dzes piedāvā pusdienas DV
mītnē.Svētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Mak-šķernieku
kluba Āķis saiets Latviešu namā.Otrdien, 8. jūn., plkst.
11.00 Senioru saiets Latviešu ciemā. Ieeja pret ziedo-jumiem. Līdzi
ņemami groziņi.Pirmdien, 14. jūn., plkst. 14.00 MLOA
rīkotais Aizvesto piemiņas akts Latviešu namā. Runās Ģirts Valdis
Kristovskis. Melburnas 1. latv. ev. lut.
draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien, 6.
jūn., plkst. 11.00 Diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien,
6. jūn., plkst. 14.00 Diev-kalpojums Trīsvienības
baznīcā.Svētdien, 13. jūn., plkst. 13.00 Balla-ratā
aizvesto un varoņu piemiņas die-nas dievkalpojums. Melburnas
Sv. Krusta draudzeSvētdien, 30. maijā, plkst. 11.00
Trīs-vienības svētki. Dievkalpojums drau-
dzes vecākā vadībā.Svētdien, 13. jūn., plkst. 11.00
Trešā svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Aizvesto piemiņas dienas
dievkalpojums drau-dzes vecākā vadībā.
PertāCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel
Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores
ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet
Story).Svētdien, 13. jūn., plkst. 13.00 Ģir-ta Valda
Kristovska referāts Latviešu centrā. Pertas ev. lut. Sv.
Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 6. jūn.,
plkst. 10.30 Ot-rās svētdienas pēc Sv. Gara svētkiem
dievkalpojums.Svētdien, 13. jūn., plkst. 10.30 Trešās
svētdienas pēc Sv. Gara svētkiem un Tautas sēru dienas
dievkalpojums.
SidnejāCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel
Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores
ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet
Story).Piektdien, 28. maijā, plkst. 16.00 – 20.00
novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs,
uz-kodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un
gaidīti!Sestdien, 29. maijā, plkst. 16.00 – 24.00
Saviesīgs vakars DV namā. Ie-eja brīva. Bārs, uzkodas, dzīva
mūzi-ka; iespējams, šīberēšana.Ceturtdien, 3. jūn.,
plkst. 12.00 Sa-iets un draudzības pēcpusdiena DV
namā.Piektdien, 4. jūn., plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV
namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uzkodas,
mūzi