Parex atsk 2002 Biz LV · 2004. 11. 15. · ir attaisnojusi, Baltijas valstu tautsaimniecîbai k¬üstot spécîgå-kai un attîstîtåkai. 2002. gadå kredîtu apjoms pieaudzis par
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
SATURS
Vadîbas ziñojums
Galvenie makroekonomiskie un finanßu darbîbas rådîtåji
(ilgtermiña årvalstu valütas reitings — BB+). Parekss bankano Capital Intelligence ir sañémusi arî savu pirmo investîcijulîmeña reitingu — ilgtermiña årvalstu valütas reitings BBB–.Visbeidzot, 2002. gadå Parekss banka ir ievérojami palieli-nåjusi savu klåtbütni starptautiskajå aprité, îpaßi, piedalo-ties starptautiskajos paråda kapitåla tirgos. Pårskata gadåBanka piedalîjås UBS, Rabobank, MDM Bank un Ukrainasvaldîbas paråda vértspapîru emisijå par vairåk nekå 750 miljo-niem ASV dolåru. Tådéjådi Banka pierådîja savu pieredzi unzinåßanas, piesaistot austrumu kapitålu rietumu firmåm, unotrådi.Més atskatåmies uz 2002. gadu kå veiksmîgu gadu, taçunegrasåmies dusét uz lauriem — 2003. gadu més uzsåkamar ambicioziem mér˚iem panåkt ievérojamu attîstîbu un ie-nesîguma pieaugumu.
Valérijs KarginsPrezidents, valdes priekßsédétåjs
Rîgå, 2003. gada 28. februårî
Viktors KrasovickisDirektoru padomes priekßsédétåjs
Gints PoißsPadomes priekßsédétåjs
3
GALVENIE MAKROEKONOMISKIE UN FINANÍU DARBÈBAS RÅDÈTÅJI
4
(% pieaugums)
Iekßzemes kopprodukts (salîdzinåmajås cenås)
(% no IKP, ja nav norådîts citådi)
Privåtais patériñß
Sabiedriskais patériñß
Preçu un pakalpojumu eksports
Preçu un pakalpojumu imports
Åréjais paråds
Kopéjais paråds
Tekoßais konts
Bezdarba lîmenis gada beigås (%, no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotåjiem)
2003p
6.0
8.0
5.0
9.9
7.9
13.0
19.5
–8.5
7.7
2002
6.1
8.9
8.2
9.2
9.8
9.1
14.8
–8.9
7.9
2001
7.7
10.0
4.0
7.8
13.4
9.6
15.0
–9.7
8.4
2000
6.8
10.1
7.1
16.1
11.9
8.0
13.1
–6.9
9.2
1999
2.8
5.6
4.2
–7.2
–9.3
9.2
13.1
–9.8
9.8
p - prognoze
Avots: LR Finanßu ministrija
Avots: Parekss banka
LVL '000 / %
Neto pamatdarbîbas ienåkumi
Pe¬ña pirms nodok¬iem
Pe¬ña péc nodok¬iem
Kapitåla atdeve (ROAE)
Aktîvu atdeve (ROAA)
Procentus pelnoßo aktîvu ienesîgums
Neto procentu marΩa
Kopå aktîvi un aktîvi pårvaldîßanå
Noguldîjumi
Kredîti
Kapitåls un rezerves
Grupa
2002
51 816
12 010
9 543
14.70%
1.17%
5.62%
3.22%
955 392
796 557
359 061
71 693
Banka
2002
46 054
11 545
9 305
14.31%
1.18%
5.46%
3.08%
926 487
775 704
334 945
71 693
Grupa
2001
45 398
13 378
11 704
22.13%
1.91%
7.62%
4.02%
678 320
549 007
270 547
58 130
Banka
2001
42 516
13 285
11 752
22.13%
1.97%
7.47%
3.90%
661 592
533 465
258 843
58 368
Moody's Investors Service
Fitch
Capital Intelligence
Ilgtermiña depozîtreitings
Ba1
BB+
BBB–
Èstermiña depozîtreitings
NP
B
A3
GALVENIE MAKROEKONOMISKIE RÅDÈTÅJI LATVIJÅ
GALVENIE PAREKSS BANKAS GRUPAS FINANÍU DARBÈBAS RÅDÈTÅJI
PAREKSS BANKAS REITINGI
BANKAS DARBÈBAS SASNIEGUMI
5
TIRGUS DAÒAS P‰C AKTÈVU LIELUMA
Avots: Latvijas Komercbanku asociåcija
4
2
1
3
1 Parekss banka 22%2 Latvijas Unibanka 16%
3 Hansabanka 15%4 Citas bankas 47%
Avots: Latvijas Komercbanku asociåcija
TIRGUS DAÒAS P‰C NOGULDÈJUMU LIELUMA
4
1 Parekss banka 26%2 Hansabanka 15%
3 Latvijas Unibanka 12%4 Citas bankas 47%
2
1
3
Avots: Latvijas Komercbanku asociåcija, banku gada pårskati, banku paziñojumi presé
LIELO KLIENTU APKALPOÍANA2001. gadå izveidotås Lielo korporatîvo klientu da¬as pirm-såkumi rodami 1997. gada 11. jülijå, kad Parekss banka no-dibinåja Lielo klientu apkalpoßanas pårvaldi. Péc vairåkåmstrukturålåm pårmaiñåm 2001. gada augustå Lielo korpora-tîvo klientu apkalpoßanas da¬a pårcélås uz jaunåm telpåmbankas Galvenå biroja atseviß˚å spårnå. 2002. gada sep-tembrî uz Lielo korporatîvo klientu apkalpoßanas da¬as bå-zes tika izveidota Lielo klientu apkalpoßanas da¬a ar Lielokorporatîvo klientu apkalpoßanas noda¬u un Privåtklientu ap-kalpoßanas noda¬u.2002. gads Parekss bankas Lielo klientu apkalpoßanas da-
9
Avots: Parekss banka
NETO IENÅKUMU STRUKTËRA
0
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2000 2001 2002
Påréjie ienåkumi
Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña
Neto komisijas naudas ienåkumi
Neto procentu ienåkumi
47%
30%
20%
3%
48%
27%
23%
2%
47%
28%
21%
4%
TIRGUS DAÒAS P‰C NOGULDÈJUMU LIELUMA
Avots: Parekss banka
10%
14%
18%
22%
26%
I II III
UnibankaHansabankaParekss banka
IV V VI VII VIII IX X XI XII
16%
12%
20%
24%
Secinåjums — noda¬a
strådå tießåm labi.
10:43 >
OTRdiena
KLIENTU APKALPOÍANA
MAKSÅJUMU KARTESParekss banka ir viena no pirmajåm bankåm Latvijå, kas så-ka izdot maksåjumu kartes. Drîz péc Visa un Europay licen-ces sañemßanas 1994. gadå, Parekss banka emitéja pirmåsVisa un Mastercard maksåjumu kartes. Maestro debetkarßuemitéßana tika uzsåkta 1997. gadå, bet Visa Electron —1998. gadå. Kopß 1995. gada Parekss bankai ir ekskluzîvastiesîbas izplatît American Express kartes. Cirrus kartes ban-ka izplata kopß 1999. gada. ˆemot vérå, ka pieauga klientuskaits ar stabiliem un pietiekami lieliem ienåkumiem, bankabija viena no pirmajåm kredîtiestådém Latvijå, kas emitéjakredîtkarti bez garantijas depozîta — Èsto kredîtkarti. 2002.gadå Parekss banka nodroßinåjusi kredîtkarßu skaita pieau-gumu par 26%, debetkarßu pieaugumu par 28%, bet Virtuå-lås kartes noré˚iniem internetå izdotas par 66% vairåk. Lîdz
2002. gada beigåm Parekss banka tirgü kopumå emitéjusi222 347 maksåjumu kartes. Minétie rådîtåji ir spilgts aplie-cinåjums tam, ka Parekss banka vél aizvien ir viena no trimlielåkajåm maksåjumu karßu izdevéjåm Latvijå. Bankas attîs-tîba maksåjumu karßu jomå balstås uz savlaicîgu reakciju uzpårmaiñåm tirgü un klientu vajadzîbu apmierinåßanu. Atß˚irî-bå no citåm bankåm, visas Parekss bankas maksåjumu kar-tes ir starptautiskas.Parekss banka viena pirmajåm såka uzstådît karßuapkalpoßanas iekårtas tirdzniecîbas uzñémumos un lîdz ßimbrîdim ir tirgus lîderis ßajå segmentå. Paßlaik Parekssbankai ir arî viens no plaßåkajiem bankas automåtu tîkliemLatvijå. Aizvadîtå gada laikå Parekss bankas automåtu tîklspaplaßinåts lîdz 133 bankas automåtiem un ir viens no pla-ßåkajiem Latvijå. Lai klientiem nodroßinåtu papildu értîbas,Parekss banka sadarbîbå ar Latvijas Kråjbanku un BaltijasTranzîtu banku izveidoja vienotu bankas automåtu tîklu —Naudas punkts 24, kurå darbojas 341 bankas automåtsviså Latvijå.
10
1994. gads Parekss banka sañem licenci Visa unEuropay maksåjumu karßu izdoßanai.
1998. gads Uzsåkta Visa Electron un Maestromaksåjumu karßu izdoßana. Maksåjumiem inter-netå emitéta Virtuålå karte.
1999. gads Tirgü emitéta pirmå Èstå kredîtkarte.
2001. gads Parekss banka un Baltijas Tranzîtubanka izveido ATM tîklu Naudas punkts 24, kuram2002. gadå pievienojas arî Latvijas Kråjbanka.
Piezvanîja klients un teica, ka esot negaidîti jåbrauc
uz årzemém. Palüdza lîdz rîtam izgatavot kredîtkarti.
parasti kartes izgatavo trîs dienu laikå, bet, kad
piezvanîju uz karßu da¬u un paståstîju par radußos
situåciju, viñi teica, ka pacentîsies.
kas notiek, ja klients atnåk uz banku un uz galda
ierauga konkurenta produkciju, pieméram, kafijas
kréjumu? neviens vél nav to uztvéris såpîgi. visbieΩåk
tå vienkårßi ir téma konstruktîvai, vértîgai sarunai
par situåciju nozaré.
>
>
10:58
11:12
IZSNIEGTÅS MAKSÅJUMU KARTES P‰C TO VEIDIEM
Avots: Parekss banka
4
5
2
3
1
1 Maestro 64%2 Visa Electron 19%3 EC/MC 9%
4 Visa 7%5 Virtuålå karte 1%OTRDiena
KLIENTU APKALPOÍANA
Sadarbîbå ar Visa International 2002. gadå Parekss bankapirmå viså pasaulé ieviesa jaunu pakalpojumu — Visa mak-såjums, kas ir érts un ekonomisks veids, kå nosütît nauduuz årzemém. Ievérojami uzlabojot klientu karßu droßîbu unsamazinot zaudéjumus no kråpnieciskåm darbîbåm ar noré-˚inu kartém, pérn tika ieviesta karßu darbîbas monitoringasistéma. Klientu értîbåm 2002. gadå tika uzsåkta arî pie-teikßanås noré˚inu kartém, izmantojot Parekss bankas må-jas lapu www.parex.lv.
11
Avots: Parekss banka
0
40,000
80,000
120,000
200,000185,909
160,000
EMIT‰TAS MAESTRO UN Visa ELECTRON DEBETKARTES
1998
1999
2000
2001
2002
Maestro Visa ElectronAvots: Parekss banka
0
50,000
100,000
150,000
250,000
222,347200,000
EMIT‰TAS MAKSÅJUMU KARTES1998
1999
2000
2001
2002
Debetkartes Kredîtkartes
Avots: Parekss banka
0
10,000
20,000
30,000
36,43840,000
EMIT‰TAS Visa UN EC/MC KREDÈTKARTES1998
1999
2000
2001
2002
EC/MC Visa Virtuålå karte
Mums ar darbabiedriem no marketinga da¬as bija diskusija, ar
ko labåk salîdzinåt lielo klientu apkalpoßanas da¬as darbu,
kad par to jåståsta klientiem: ar e¬¬u, kas tiek lietota
mehånisma labåkai darbîbai; ar tulku, kas prot runåt gan
bankas, gan klienta valodå; vai ar klienta advokåtu bankå.
Beigås nosliecåmies par labu tulkam.
tikßanås
marketinga daŒ.
Otrdiena
11:30
>12:30
Otrdiena
2002. gadå Parekss bankas kopéjais kredîtu portfelispieauga par 29%. Pårskata gadå banka lielu uzmanîbu vel-tîja lielu, sabiedrîbai nozîmîgu projektu, kå arî privåtuzñé-mumu kreditéßanai.
1997. gads Izveidots kreditéßanas centrs filiålé CitadeleRîgå un uzsåkta kreditéßana Daugavpils un Salacgrîvasfiliålés. Tiek dibinåtas kompånijas Parekss lîzings (Latvijå)un Parex Lizingas (Lietuvå). Uzsåkta projektu finanséßanaLietuvå.
1998. gads Uzsåkta kreditéßana Balvu, Liepåjas unLudzas filiålés.
1999. gads Parekss banka vienîgå no Baltijas tiekuzñemta starptautiskajå lîzinga asociåcijå MULTILEASE.Uzsåkta kreditéßana Ventspils un Rézeknes filiålés.
2000. gads Uzsåkta kreditéßana Jelgavas un Tukumafiliålés un Ogres noré˚inu grupå.
2001. gads Izveidota Kreditéßanas direkcija. Parekssbanka vienîgå no Baltijas valstîm tiek uzñemtastarptautiskå faktoringa organizåcijå International FactorsGroup. Uzsåkta kreditéßana Bauskas, Césu, LimbaΩu,Talsu un Valmieras noré˚inu grupås.
2002. gads Izveidots kreditéßanas centrs filiålé LaimdotaRîgå un uzsåkta kreditéßana Gulbenes un Jékabpilsnoré˚inu grupås. Uzsåkta projektu finanséßana Igaunijå.
2002. gadå tika atjaunotas bankas programmas GLOBUS(Temenos, Lielbritånija), karßu sistémas CORTEX (NomadSoftware, Lielbritånija) versijas, attålinåto klientu apkal-poßanas sistémas TWISTER platformas (DataDesign AG,Våcija). Tas sekmé kvalitatîvåka un droßåka servisa nodro-ßinåßanu un iespéju izstrådåt jaunus bankas produktus unpakalpojumus.
1995. gads Parekss banka piedåvå pirmåsinvestîciju programmas.
2000. gads Parekss banka konsulté telekomunikåcijukompånijas Baltkom GSM akciju pårdoßanu Zviedrijaskompånijai TELE 2 par 277 miljoniem ASV dolåru.
2002. gads Krievijas un Kazahstånas bankåmizsniegti vairåki apjomîgi sindicétie kredîti, kurosParekss banka darbojas gan kå organizators, gan arîkå lîdzorganizators vai menedΩeris.
15
INVESTÈCIJU BANKAS PAKALPOJUMI UN KORPORATÈVÅ FINANS‰ÍANA
2002. gadå Parekss bankas investîciju banku un korpo-ratîvo finanßu speciålistu komanda turpinåja izstrådåtjaunus un bankas klientu vajadzîbåm piemérotus risinå-jumus darîjumu îstenoßanai, piedåvåjot augstu pakalpo-jumu kvalitåti un elastîbu.
2002. gadå Parekss bankas resursu båzes pieaugumspårspéja visu iepriekßéjo gadu rådîtåjus, veidojot kopé-jo aktîvu pieaugumu par 40%. Gada laikå banka bütiskipalielinåja savu likviditåti un vértspapîru portfeli (par27%). Lielå resursu båze ¬åva strauji attîstît kreditéßa-nas jomu ar klientiem ¬oti izdevîgåm likmém, kas stabi-li iek¬aujas Aktîvu un pasîvu vadîßanas komitejas no-teikto båzes likmju robeΩås.
APGROZÈJUMS NO AKTÈVU PÅRVALDES UN TIRDZNIECÈBAS (KUMULAT.), USD'000
Avots: Parekss banka
0
20,000,000
40,000,000
80,000,000
100,000,000
2002 2001
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
60,000,000
2000
1994. gads Izveidota Investîciju un vértspapîru da¬a, kurasuzdevums ir nodroßinåt resursu pårvaldîßanu, kå arîvértspapîru un finanßu instrumentu tirdzniecîbas operåcijasstarptautiskajos finanßu tirgos.
1996. gads No Investîciju un vértspapîru da¬as tiekatdalîta Resursu pårvaldes da¬a, kuras uzdevums iratbilstoßo operåciju veikßana bankas uzdevumå.
1998. gads Sañemts pirmais sindicétais kredîts noseptiñåm starptautiski pazîstamåm bankåm, tå apjoms —20 miljoni ASV dolåru.
2000. gads Parekss banka sañem sindicéto aizdevumu 23miljonu ASV dolåru apmérå no ievérojamåm Våcijas,Çehijas, Polijas un citåm bankåm.
2001. gads Ûurnåls Euromoney pirmo reizi kådai bankaivienå valstî pieß˚ir çetras balvas – Parekss banka iegüstbalvas kå labåkå banka Latvijå, labåkå banka obligåcijuizlaißanå, tirdzniecîbå ar akcijåm un konsultåcijåm apvieno-ßanas un pårñemßanas darîjumu jomå. Arî The Bankernosauc Parekss banku par labåko banku Latvijå.
2002. gads Klientiem piedåvåjamie investîcijupakalpojumi — brokeru, uzticîbas, pårvaldîßanas, glabå-ßanas u.c. operåcijas — tiek sadalîti starp Parekss bankasun Parex Asset Management atbilstoßajåmstruktürvienîbåm.
Ja klients vaicå, vai varam viñam piedåvåt kådu pakalpojumu
(sauksim to par sarkanu kreklu), més vispirms noskaidrojam, vai
tas ir tåpéc, ka viñam nav, ko vilkt mugurå, vai tåpéc, ka
krekls ir sarkans, vai tåpéc, ka tas ir silts, vai tåpéc, ka
gribas aiziet uz kådu izklaides pasåkumu. Varbüt patiesîbå viñam
vajag za¬u cepuri vai dzeltenu peldmételi. Bet, ja klients grib
sarkanu kreklu un neko citu, més, protams, viñam to varam
sagådåt.
12:43 >
treßdiena
RESURSU PÅRVALDÈÍANA UN V‰RTSPAPÈRU TIRDZNIECÈBA
17
PROCENTU IENÅKUMI NO AKTÈVU PÅRVALDES (KUMULAT.), USD'000
Avots: Parekss banka
0
5,000
10,000
15,000
20,000
2001
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
25,000
20002002
AKTÈVU PÅRVALDES UN TIRDZNIECÈBAS DARÈJUMU SKAITS (KUMULAT.)
Avots: Parekss banka
0
50,000
100,000
150,000
250,000
2002 2001
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
200,000
2000
PAREX ASSET MANAGEMENTFinanßu ieguldîjumu pårvaldîtåjs — akciju sabiedrîbaParex Asset Management dibinåta 2002. gada 11. jan-vårî, un jau 8. martå tå sañéma Finanßu un kapitåla tir-gus komisijas licenci starpniekdarbîbas veikßanai.
Kompånijå, kura péc aktîvu pårvaldîßanas apjoma ir lielåkålîdzek¬u pårvaldîtåja Baltijas valstîs, 2002. gada beigås bijanodarbinåti 18 darbinieki.Parex Asset Management pårvalda un apkalpo simtiemklientu vértspapîru portfe¬us, kå arî Parekss bankas un cituParekss grupas uzñémumu finanßu ieguldîjumus.2002. gada nogalé Parex Asset Management pårvaldîßanåatradås lîdzek¬i gandrîz 600 miljonu ASV dolåru apjomå. Parekss bankas investîciju portfe¬u pårñemßana pårvaldîßa-nå tika uzsåkta lîdz ar Parex Asset Management dibinåßanu.Pagåjußå gada beigås kompånija pårñéma savå pårvaldîßa-nå Parekss bankas investîciju portfe¬us 512 miljonu ASV dolå-ru apjomå, un tagad Parex Asset Management bankas vår-då pårvalda 12 portfe¬us, no konservatîviem ieguldîjumuportfe¬iem naudas tirgü lîdz portfe¬iem ar augstu riska pakå-pi (akcijas, obligåcijas ar spekulatîvu kredîtreitingu). Kopß 2002. gada septembra, kad Parekss bankas investîcijuportfelis nonåca Parex Asset Management pårvaldîjumå,nopelnîti vairåk nekå 20 miljoni ASV dolåru, bet kopéjais kom-pånijas pårvaldîjumå esoßais bankas portfelis 2002. gadabeigås pårsniedza 566 miljonus ASV dolåru.Klientu ieguldîto lîdzek¬u apjoms ir atß˚irîgs — no 500 lîdz patvairåkiem miljoniem ASV dolåru. Klientu skaits pårskata gadalaikå palielinåjås par 83%. Sabiedrîbas klientu vidü ir gan pri-våtpersonas, gan daΩådas valsts institücijas. Èpaßi atzîméjama
Guntars VîtolsParex Asset Management prezidents
18
PAREX ASSET MANAGEMENT
Treßdiena
1. intereséjas par iespéju piedåvåt darbiniekiem ieguldîjumu
plånus, kå arî par uzñémuma brîvo lîdzek¬u izvietoßanu
vértspapîros. Jåparunå ar guntaru par piedåvåjuma
sagatavoßanu.
2. Jåsaskaño ar iT da¬u klienta uzñémuma algu saraksta
faila formåts.
klients iepazîßanås vizîté bankå.10:30
>12:35
Treßdiena
pusdienas
iepazîßanås ar finanßu tirgus pårskatu.
nosütît filiålém ßodienas jaunumus par izmaiñåm müsu
Parekss apdroßinåßanas kompånija ir viena no Latvijaslielåkajåm apdroßinåßanas kompånijåm, kas nedzîvîbasapdroßinåßanas tirgü strådå jau 9 gadus. Paßlaik kom-pånija klientiem piedåvå 28 apdroßinåßanas veidus,ieskaitot éku un citu nekustamo îpaßumu apdroßinåßa-nu, autotransporta lîdzek¬u KASKO apdroßinåßanu, kåarî autovadîtåju civiltiesiskås atbildîbas, veselîbas unkravu apdroßinåßanu.
2002. gadå Parekss apdroßinåßanas kompånijas bruto pré-miju apjoms, salîdzinot ar 2001. gadu, pieauga par 7.5%,
PAREKSS APDROÍINÅÍANAS KOMPÅNIJASBRUTO PR‰MIJAS UN ATLÈDZÈBAS, LVL'000
0
2,000
4,000
6,000
8,000
1999 20012000 20021998
Izmaksåtåsbruto atlîdzîbas
Parakstîtåsbruto prémijas
BALTIC POLIS (LIETUVA)
Par galveno notikumu Lietuvas nedzîvîbas apdroßinå-ßanas tirgü 2002. gadå k¬uva likuma Par autovadîtåjuciviltiesiskås atbildîbas obligåto apdroßinåßanu ståßa-nås spékå.
Tas radikåli mainîja apdroßinåßanas tirgus apjomu un struk-türu — parakstîto tießås apdroßinåßanas prémiju kopéjaisapjoms Lietuvå pieauga 1.7 reizes (2001. gadå — 350miljoni litu, bet 2002. gadå — 600 miljoni litu). Atbilstoßi tirgus tendencém mainîjås arî SAS Baltic Polisapdroßinåßanas portfe¬a struktüra un uzlabojås tå kvalitåte.Autovadîtåju civiltiesiskås atbildîbas apdroßinåßanas da¬aparakstîto tießås apdroßinåßanas prémiju portfelî pieaugalîdz 64% (2001. gadå — 14.5%). Savukårt KASKO apdroßi-nåßanas da¬a samazinåjås no 40% 2001. gadå lîdz 28%2002. gadå. Kopumå 2002. gadå kompånijas parakstîtobruto prémiju apjoms sasniedza 10.533 miljonus litu, kas irpar 32% vairåk nekå 2001. gadå. Izsniegto apdroßinåßanaspolißu skaits pieauga 2.3 reizes, sasniedzot 69 tükstoßus(2001. gadå — 30 tükstoßi), bet izmaksåto bruto atlîdzîbuapjoms palielinåjås tikai par 13% lîdz 3.160 miljoniem litu.Pe¬ña péc nodok¬iem — 0.465 miljoni litu. Klientu értîbåm Baltic Polis centrålais birojs 2002. gadåpårcélås uz jaunåm, plaßåkåm telpåm, kas atrodas
1994. gads Dibinåta Parekss apdroßinåßanas kompånija.
1996. gads Parekss apdroßinåßanas kompånija pécparakstîto tîro prémiju apjoma ir viena no 3 lielåkajåmapdroßinåßanas kompånijåm Latvijå.
1997. gads Parekss apdroßinåßanas kompånija ir viena no8 kompånijåm, kas sañem licenci sauszemes transportalîdzek¬u obligåtajai civiltiesiskås atbildîbas apdroßinåßanai.
21
var pie¬aut, ka autoizstådé sporta auto raΩotåju pårståvis
nezin, kåds ir jaunå mode¬a kråsas ˚îmiskais saståvs. bet lai
debesis ir Ωélîgas, ja viñß nezina, kåds ir ßî auto paåtrinåjums
lîdz 100 km stundå!
ne vienmér klientu apkalpoßanas da¬as darbinieki ir eksperti,
pieméram, sporta auto apdroßinåßanå. toties més pårzinåm visus
bankas un grupas pakalpojumus kopumå, un zinåm, kå noskaidrot
klientu intereséjoßos jautåjumus. tießi tas ir vajadzîgs
1999. gads Parekss apdroßinåßanas kompånija k¬üst parBaltic Polis lîdzîpaßnieci, iegådåjoties 50% tås akciju.
2000. gads Iegådåti påréjie 50% Baltic Polis akciju, unkompånija k¬üst par da¬u no Parekss grupas Lietuvå.
2002. gads Parakstîto bruto apdroßinåßanas prémijuapjoms sasniedz 10 miljonus latu. Savukårt, Lietuvå,ståjoties spékå jaunam Civilkodeksam, Baltic Polismainîjusi visu apdroßinåßanas veidu noteikumus.
Parekss atklåtå pensiju fonda mér˚is ir papildpensijaskapitåla saglabåßana un uzkråßana ar tå turpmåko iz-maksu pensiju fonda dalîbniekiem, sasniedzot noteiktuvecumu.
ieguldîjumu apliecîbas 5%3 Korporatîvåsobligåcijas 17% 6 Naudas lîdzek¬i 2%
1998. gads Dibinåta Parekss brokeru sistéma.
1999. gads Parekss brokeru sistéma atver vairåknekå 10 struktürvienîbas — pårståvniecîbas uzLatvijas robeΩåm un ostås.
2000. gads Parekss brokeru sistéma såkapdroßinåßanas polißu izplatîßanu visos LatvijasrobeΩas muitas kontroles punktos.
2001. gads Sabiedrîbas darbîba aptver visuLatvijas Republikas robeΩu, sniedzot muitas bro-keru pakalpojumus visos Latvijas Republikas saus-zemes ce¬u muitas kontroles punktos un lielåkajåsostås.
2002. gads Paplaßinot savu saimnieciskodarbîbu, Parekss brokeru sistéma sniedz muitasbrokeru pakalpojumus Latvijas lielåkajås pilsé-tås — Rîgå, Daugavpilî, Rézekné, Liepåjå unJékabpilî, kå arî pårståv Parekss bankas interesesun iekasé muitas maksåjumus bankas vårdå 13muitas kontroles punktos.
ceturtdiena
tikßanås ar jåni no
brokeru sistémas par
piedåvåjumu klientam.
16:00
PAREKSS BROKERU SIST‰MA
23
Parekss brokeru sistéma ir vienîgå muitas brokerukompånija Latvijå, kas savus pakalpojumus piedåvå vi-sos Latvijas autoce¬u muitas kontroles punktos un Lat-vijas lielåkajås jüras ostås, kå arî nepiecießamîbas ga-dîjumå var apkalpot klientu jebkurå viñam izdevîgå vie-tå — jebkurå LR iekßzemes muitas iestådé.
2002. gadå kompånija Parekss brokeru sistéma atvéra trîsjaunas struktürvienîbas — jaunus muitas deklaréßanaspunktus Liepåjå, Jékabpilî un Daugavpilî. Tagad jau 13 Lat-vijas Republikas muitas kontroles punktos iespéjams veiktmuitas maksåjumus bankas vårdå. Tådéjådi Parekss brokerusistémå 2002. gada beigås kopumå bija 24 struktürvienî-bas, kurås strådåja 88 darbinieki.
Parekss brokeru sistéma dibinåta 1998. gadå. Tolaik tå bi-ja viena no pirmajåm muitas brokeru kompånijåm Latvijå,kas apkalpoja apméram 500 kravas ménesî. Gadu vélåkParekss brokeru sistémas apgrozîjums sasniedza 0.5miljonus latu, apkalpojot klientus 10 struktürvienîbås, bet2002. gadå apgrozîjums bija 0.586 miljoni latu. Veicot savupamatdarbîbu, 2002. gadå Parekss brokeru sistéma katruménesi ir galvojusi par kravåm, kuru kopéjais muitas parådssasniedz pat 3 miljonus latu ménesî. Sadarbojoties ar Pa-rekss apdroßinåßanas kompåniju, 2000. gadå Parekss brokerusistéma uzsåka apdroßinåßanas polißu izplatîßanu visosLatvijas robeΩas muitas kontroles punktos, tådéjådi k¬üstotpar apdroßinåßanas brokeri. 2001. gadå sabiedrîbas darbî-ba aptvéra visu Latvijas Republikas robeΩu, sniedzot muitasbrokeru pakalpojumus visos Latvijas republikas sauszemesce¬u muitas kontroles punktos un lielåkajås ostås. Tika no-slégta vienoßanås ar Parekss banku par tås pårståvéßanuun pakalpojumu sniegßanu (muitas maksåjumu iekaséßanu)bankas vårdå arî Latvijas Republikas muitas kontroles pun-ktos. Parekss brokeru sistéma sañémusi sertifikåtu arî partiesîbåm nodarboties ar kravas ekspedîcijas pakalpoju-miem.Sadarbîbå ar Krievijas Federåcijas muitas iestådém un ßîsvalsts muitas brokeriem, Parekss brokeru sistéma 2002.gadå såka jauna projekta realizåciju — Latvijas un KrievijasrobeΩu (muitas kontroles punkts Terehova–Buraçki) tranzîtåß˚érsojoßo kravu iepriekßéju deklaréßanu. Íis pakalpojumsietver kravas pavaddokumentu iepriekßéju pårbaudi, TIR kar-neßu elektronisku apstrådi un muitas deklaråcijas sagatavo-ßanu atbilstoßi Krievijas Federåcijas muitas prasîbåm jauLatvijas Republikas teritorijå. Kravu iepriekßéja deklaréßanadod iespéju kravu pårvadåtåjiem taupît laiku un lîdzek¬us,ß˚érsojot Latvijas un Krievijas robeΩu, kå arî atbrîvot Latvi-jas autoce¬us no garajåm automaßînu rindåm, kas gaida sa-vu kårtu iebraukßanai Krievijas Federåcijas teritorijå.2003. gadå Parekss brokeru sistéma ir paredzéjusi uz Lat-vijas un Krievijas robeΩas — muitas kontroles punkta Tere-hova–Buraçki tießå tuvumå — izveidot daudzfunkcionålukravu terminålu Latvijas–Krievijas robeΩu ß˚érsojoßo preçuapstrådei.
2002. gadå Parex Bankas ir izdevies nozîmîgi palielinåtklientu båzi un piesaistît jaunus klientus. Veiksmîgiattîstîjusies kreditéßana un investîcijas. Sadarbîbå arkompåniju Lietuvos avialinijos pagåjußajå gadå ParexBankas izlaida jaunu Visa karti un k¬uva par Lietuvas vadoßobanku maksåjumu karßu izsniegßanå. Klientu értîbåmbanka turpinåja attîstît bankas automåtu tîklu viså Lietuvå.Par vienu no savas darbîbas prioritåtém 2002. gadå ParexBankas bija izvirzîjusi hipotekåro kredîtu attîstîbuprivåtpersonåm, maziem un vidéjiem uzñémumiem. Tå pérnprivåtpersonåm izsniegto kredîtu portfelis tika palielinåts2.5 reizes. Par 63% pieaugußi arî Parex Bankas aktîvi,sasniedzot 347.002 miljonus litu, bet depozîtu apjomspieaudzis par 22% lîdz 128.136 miljoniem litu. 2002. gadubanka noslédza ar 2.8 miljonu litu pe¬ñu.Péc rekonstrukcijas 2002. gadå atklåta Parex Bankascentrålå éka. Tagad gan bankas administråcija, gan Vi¬ñasfiliåle atrodas paßå pilsétas centrå.
Jånis TukånsParex Bankas prezidents
2000. gads Parekss banka iegådåjas LietuvasIndustrijos bankas un pårdévé to par Parex Bankas.
2001. gads Atvértas jaunas filiåles Alîtå unPañevéΩå, kå arî ieviesta jauna informåcijas sisté-ma, ¬aujot bankas filiålém strådåt on–line reΩîmå.Klienti såk pårvaldît kontus ar internetbankasstarpniecîbu.
2002. gads Péc rekonstrukcijas un atjaunoßanasatklåta Parex Bankas centrålå éka, kas atrodasLietuvas galvaspilsétas paßå centrå.
Avots: Parex Bankas
PAREX BANKAS (LIETUVA) AKTÈVI, LTL'000
0
100,000
200,000
300,000
400,000
1999 2000 2001 2002
50,567
144,005
213,180
347,002
Avots: Parex Bankas
PAREX BANKAS (LIETUVA) NOGULDÈJUMI, LTL'000
0
20,000
40,000
60,000
80,000
100,000
120,000
130,000
1999 2000 2001 2002
22,029
37,318
104,897
128,136
PAREKSS LÈZINGS, PAREX LIZINGAS (LIETUVA)
Parekss lîzinga darbîbas pamatå ir patériña preçu iegå-des kreditéßana. Apkopojot 2002. gada rezultåtus,jåatzîst, ka pagåjußais gads kompånijai ir bijis veik-smîgs. Tå, pieméram, kopéjais lîzinga portfelis aizvadî-tajå gadå sasniedzis 1.8 miljonus latu, un tas ir 1.9 rei-zes lielåks nekå gada såkumå.
Lai informétu potenciålos klientus par bankas piedåvåtajiempakalpojumiem un sniegtajåm priekßrocîbåm, kå arî nodroßi-nåtu savu klåtbütni Eiropå, 2002. gada augustå Lielbritåni-jas galvaspilsétas darîjumu centrå darbu såka kompånijaParex Group Representations Ltd, kas pårståv viså Parekssgrupå ietilpstoßo uzñémumu intereses. Tådéjådi Parekssbanka ir k¬uvusi par pirmo Latvijas banku, kas såkusi aktîvudarbîbu paßå Eiropas finanßu galvaspilsétå. Nepiecießamî-bu tießi pårståvét sevi Londonå var izskaidrot ar bankas 7gadu pieredzi, veiksmîgi darbojoties starptautiskajos finan-ßu tirgos.Lîdz 2002. gada beigåm Parekss grupa ir atvérusi 11 pår-ståvniecîbas 8 pasaules valstîs. Lielåkå pårståvniecîba at-rodas Maskavå. Parekss grupas pårståvniecîbu darbîbaspamatå ir konsultåciju sniegßana par Parekss grupasuzñémumu (Parekss banka, apdroßinåßana, lîzings u.c.) pa-kalpojumiem un sadarbîbas nodroßinåßanu ar klientiem —nerezidentiem årpus Latvijas robeΩåm.
SPONSOR‰ÍANA
27
tradîciju k¬uvußås Mediju sporta spéles, kurås labus rezultå-tus izcînîja arî Parekss bankas un Parekss grupas uzñémumudarbinieku komanda.2002. gadå Parekss banka aktîvi atbalstîjusi arî daΩådas kul-türas programmas — izstådes, koncertus un teåtra izrådes.Ar bankas atbalstu notikußi vérienîgi pilsétas svétki Tukumåun Ludzå, kå arî izdotas vairåkas nozîmîgas gråmatas.Par tradîciju k¬uvusi arî Parekss bankas akcija Mîlestîbavisiem. Tås ietvaros bankas pårståvji 14. februårî, SvétåValentîna dienå, jau divus gadus péc kårtas viesojas undåvina ikdienå noderîgas lietas sociålås aprüpes centros,veco ¬auΩu pansionåtos, bérnu namos, skolås un bérnudår-zos ne tikai Rîgå un Rîgas rajonå, bet arî Rézekné, Salacgrî-vå, Ventspilî u.c. Divus gadus péc kårtas banka piedalîju-sies arî laikraksta Diena organizétajå labdarîbas akcijå Sau-lainas dienas müsu bérniem, lai palîdzétu sarüpét lîdzek¬usun materiålus Bérnu klîniskås slimnîcas telpu remontam.Büdama pilntiesîgs Latvijas sabiedrîbas loceklis, Parekssgrupa arî turpmåk centîsies atbalstît projektus, kas sekmévalsts labklåjîbas, kultüras un izglîtîbas lîmeña paaugstinå-ßanu.
Parekss grupas uzñémumi un tajå skaitå arî Parekssbanka aktîvi piedalås Latvijas sabiedriskajå dzîvé, at-balstot daΩådus sociålos, izglîtîbas, kultüras un sportaprojektus. Par savas sponsoréßanas programmas gal-venajiem vadmotîviem banka izvéléjusies profesionali-tåti un godîgumu.
2002. gadå Parekss banka atbalstîjusi vairåkus nozîmîgusprojektus izglîtîbas jomå. Tå, pieméram, ar bankas atbalstuorganizåcija Junior Achievement — Latvija izdevusi gråmatuPasaule un Latvija, kuru kå måcîbu lîdzekli ieteikusi LatvijasEkonomikas skolotåju asociåcija. Vérienîgi projekti izglîtîbasjomå realizéti arî sadarbîbå ar Banku augstskolu un RîgasEkonomikas augstskolu.Més varam pamatoti lepoties, ka tießi Parekss banka Latvijåir veicinåjusi daΩådu sporta veidu attîstîbu un popularitåti.Pateicoties müsu atbalstam, Latvijas riteñbraucéji startéjußiEiropas çempionåtu posmos, veiksmîgi starti bijußi paßmåjuautosportistiem, sasniegumus guvußi arî buråtåji. Viens nonozîmîgåkajiem projektiem, kas aizsåkås 2001. gadå, ir bu-ru laivas Milda divu gadu ilgå ce¬ojuma apkårt pasaulei spon-soréßana. Ar müsu atbalstu 2002. gadå notikußas nu jau par
piektdiena
sapulce par ßonedé¬ paveikto.
koncerts.
JåapsprieΩ kritériji jauno darbinieku atlasei. Varbüt
konsultantu ieteikumi jåsalîdzina ar klientu atsauksmém un
müsu paßu pieredzi? negribétos k¬üt påråk pareiziem — galu
galå arî jaunajiem darbiniekiem nåksies tikt galå ar
visnegaidîtåkajåm situåcijåm...
Pédéjå laikå diezgan bieΩi sanåk apmeklét daΩådus kultüras
pasåkumus. Vispirms jau bankas sponsorétos, bet ßoreiz müsu
da¬as darbinieki paßi noléma kopîgi nopirkt bi¬etes un aiziet.
koncerts kopumå ¬oti patika. starp citu, satiku arî vairåkus
müsu klientus. patîkami, ka müsu viedoklis sakrît arî, runåjot
pårlasîju materiålus gada pårskatam, un man ienåca pråtå bankas
pagåjußå gada pe¬ñu izdalît ar nedé¬u skaitu. sanåca 178,942 lati.
dienå 25,493, stundå 1,062, minüté 18, sekundé 0.30. neviens no ßiem
santîmiem nav vienkårßi tåpat. aiz tiem ståv cilvéku talants un
darbs. gan bankå, gan viså müsu valstî..
9:15
PERSONÅLS
Parekss grupå strådå profesionålu darbinieku koman-da, kura ar vadîbas atbalstu nepårtraukti pilnveido sa-vas zinåßanas un darbå izmanto visjaunåkås metodes.
1992. gadå, kad tika dibinåta Parekss banka, tajå strådåjatikai 17 darbinieki. 2002. gada decembrî Parekss bankå jaunodarbinåti 1,560 darbinieki, bet påréjos Parekss grupasuzñémumos — 192 darbinieki.Pérn tika pieñemts jaunais Darba likums, kas ieviesa izmai-ñas arî darbå ar personålu. Nozîmîgs notikums bija arî jau-nas personåla politikas apstiprinåßana, kurå liela uzmanîbapievérsta personåla atlases, adaptåcijas, motivéßanas unapmåcîbas jautåjumiem. Parekss grupas personåla vadîbas pamatprincipi, kuri tiekievéroti ikdienas darbå, ir:
• nodroßinåt uzñémumu ar izglîtotu personålu;• motivét visu lîmeñu darbiniekus;• saglabåt augstu darba samaksas lîmeni;• veidot un attîstît harmoniskas attiecîbas starp vadîbu
un pak¬autajiem darbiniekiem;• nodroßinåt piemérotu komunikåcijas sistému starp va-
dîbu un visiem darbiniekiem;• saglabåt profesionålu un lojålu darbinieku kolektîvu.
Pagåjußajå gadå bankå tika apstiprinåti arî jauni iekßéjåsdarba kårtîbas noteikumi, kuros ir ietverti arî bankas darbaétikas pamatprincipi. Parekss grupas darbinieki ir aktîvi sporta un kultüras paså-
Bankas centrålå pårvalde un trîs galvenås filiåles atrodas Rîgå, Latvijå. 2002. gada 31. decembrî Bankai bija 103 (101)filiåles un klientu apkalpoßanas centri Rîgå un viså Latvijå. Bankai ir arî 4 pårståvniecîbas — Frankfurté (Våcija), Kijevå(Ukraina), Tallinå (Igaunija) un Baku (AzerbaidΩåna), kå arî meitas uzñémums Parex Group Representation Limited Londo-nå (Lielbritånija), kas darbojas kå Bankas pårståvniecîba. Bankai pieder arî 8 citi meitas uzñémumi, kas darbojas daΩå-dos finanßu tirgus sektoros, kå izklåstîts 20. pielikumå.
Banka galvenokårt pieñem noguldîjumus, izsniedz îstermiña un ilgtermiña aizdevumus Valsts kasei, vietéjåm paßvaldîbåm,uzñémumiem, privåtpersonåm un citåm kredîtiestådém, izsniedz un apkalpo maksåjumu kartes, kå arî veic finanßu lîzingaun årvalstu valütas maiñas operåcijas. Banka saviem klientiem piedåvå arî aktîvu pårvaldîßanas un investîciju banku pa-kalpojumus, vietéjos un starptautiskos naudas pårskaitîjumus, kå arî virkni citus finanßu pakalpojumus.
2002. gada 31. decembrî Bankå strådåja apméram 1,560 (1,380) darbinieku, tai bija 18,500 (9,750) kredîtu ñéméju unfinanßu lîzinga klientu, 107,750 (96,320) noré˚inu karßu îpaßnieku un 119,300 (112,705) noguldîtåju. Bankas akcionåri ir Latvijas Republikas pilsoñi Valérijs Kargins un Viktors Krasovickis (skatît 29. pielikumu).
Banka veic finanßu darîjumu uzskaiti un sagatavo likumdoßanå paredzétos finanßu pårskatus latos atbilstoßi Latvijas ko-mercbankås izmantotajåm uzskaites metodém un vispåratzîtajai praksei, kuru reglamenté Finanßu un kapitåla tirgus komi-sijas (FKTK) noteikumi un citas uz kredîtiestådém attiecinåmas Latvijas likumdoßanas normas gråmatvedîbas jomå, kasbütiskos aspektos atbilst Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem (SFPSS).
Atbilstoßi FKTK prasîbåm Grupa atvasinåto lîgumu patieso vértîbu atspogu¬o atseviß˚å bilances postenî. Lai atspogu¬otusalîdzinoßos rådîtåjus, attiecîgie iepriekßéjå gada atlikumi ir pårklasificéti.
Íajå pielikumå ir atspogu¬oti nozîmîgåkie 2002. un 2001. gada laikå konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) pielietotieuzskaites principi.
a) Finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valüta
Finanßu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL ‘000).
2002. un 2001. gada 31. decembrî Bankai bija ieguldîjumi vairåkos radniecîgajos uzñémumos, kuros Bankai tießi vai ne-tießi piederéja vairåk nekå 50% no pamatkapitåla un kopéjåm balsstiesîbåm. Sîkåka informåcija par ßiem uzñémumiem iz-klåstîta 20. pielikumå.
Ieguldîjumi Bankas radniecîgajos uzñémumos ir iegråmatoti Bankas finanßu pårskatos, izmantojot paßu kapitåla metodi.A/s Parekss banka un tås meitas uzñémumu AB Parex Bankas, BAS Parekss atklåtais pensiju fonds, SIA Parekss lîzings,SIA Parekss brokeru sistéma, AS Parex Asset Management, IAS Parekss ieguldîjumu sabiedrîba un netießi kontrolétå uz-ñémuma UAB Parex Lizingas finanßu pårskati ir konsolidéti Grupas finanßu pårskatos, apvienojot attiecîgus aktîvu, sais-
2NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS
1VISPÅR‰JA INFORMÅCIJA PAR BANKU
2002. GADA FINANÍU PÅRSKATU PIELIKUMI
40
2 NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS
tîbu, ienåkumu un izdevumu posteñus. Grupas finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå ir izslégti Grupå ietilpstoßo uzñému-mu savstarpéjie bilances atlikumi un pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå atspogu¬otie darîjumi, tajå skaitå procentu ienåkumiun izdevumi, kå arî savstarpéjo darîjumu nerealizétå pe¬ña un zaudéjumi.
d) Ienåkumu un izdevumu atzîßana
Visi procentu ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz uzkråjumu veidoßanas principa, piemérojot faktisko pro-centu likmi. Procentu ienåkumi netiek atzîti nedroßiem kredîtiem (skatît i) skaidrojumu), ja rodas ßaubas par procentu vaikredîtu pamatsummas atmaksas iespéjamîbu.
Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek iegråmatoti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî.
e) Årvalstu valütu pårvértéßana
Darîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjuma dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütasmaiñas kursa. Monetårie aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc pårskata gada beigås spékå esoßå Lat-vijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Årvalstu valütas maiñas kursa rezultåtå iegütå pe¬ña vai zaudéjumitiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña vai zaudéjumi no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas.
f) Nodok¬i
Saskañå ar Latvijas Republikas nodok¬u likumdoßanas prasîbåm uzñémumu ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts 22% (2001.gadå un iepriekß — 25%) apmérå no attiecîgajå nodok¬u periodå iegütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåkumiem.
Kredîti atspogu¬o amortizéto såkotnéjo vértîbu, no kuras atskaitîti uzkråjumi nedroßiem parådiem.
h) Lîzings
No lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas un saistîbas nomas såkumå tiek uzrådîtas kå aktîvi un saistîbas, kas atspogu¬o-ti zemåkajå no nomåtå îpaßuma patiesås vértîbas lîzinga lîguma noslégßanas brîdî vai minimålo nomas maksåjumu paß-reizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu lîzinga tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot paståvîgu un regulåru at-devi no neatmaksåtajiem neto ieguldîjumiem.
Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas ir iek¬autas bilances postenî Kredîti.
Maksåjumi par operatîvo lîzingu tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå viså nomas lîguma laikå, izmantojot lineårometodi.
i) Uzkråjumi nedroßiem parådiem
Par nedroßiem parådiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevumus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, parkuriem lîgumå paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 14 dienåm vai par kuriem lîgumå paredzétie pro-centu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti, par kuru procentu un pamatsummas atmaksas ie-spéjamîbu Grupas vadîbai ir radußås ßaubas.
vadîba ir ñémusi vérå gan specifisko, gan vispåréjo risku. Uzkråjumi iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem atspogu¬o paredzé-to iespéjamo zaudéjumu summu pårskata gada beigås. Speciålie uzkråjumi tiek izveidoti kredîtiem, kuriem paståv objektî-vi pierådîjumi par to neatgüstamîbu. Speciålie uzkråjumi nedroßiem kredîtiem tiek izveidoti, atseviß˚i izvértéjot katru kredî-tu. Vispåréjie uzkråjumi tiek veidoti iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem, kas, balstoties uz lîdzßinéjo pieredzi, paståv Gru-pas kredîtportfelî, bet vél nav precîzi nosakåmi.
Atzîstot kredîtu par nedroßu vai par kredîtu ar augstu riska pakåpi, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås neatgüstamåssummas apmérå. Kredîta nodroßinåjumå pieñemtås ˚îlas vértîba tiek noteikta, balstoties uz tås iespéjamo realizåcijas vér-tîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot neatgüstamås summas apméru.
Uzkråjumi iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem ietver:– speciålos uzkråjumus nedroßiem un ar augstu riska pakåpi saistîtiem kredîtiem;– vispåréjos (kredîtportfe¬a) uzkråjumus, lai atspogu¬otu Bankas atkarîbu no:
• kredîtu koncentråcijas riska;• ˚îlu vértîbas;• iespéjamo pasåkumu klåsta, kas uzlabotu klientu finansiålo ståvokli;• vispåréjås tirgus situåcijas vai notikumiem, uz kuriem balstoties, speciålie uzkråjumi vél nav nosakåmi.
Uzkråjumu kopéjais apjoms tiek noteikts, apré˚inot paredzamo naudas plüsmu tagadéjo vértîbu un ñemot vérå atbilstoßusfaktorus, kas ietver ne tikai Grupas iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéjumu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinå-mos kredîtportfelî paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk¬us, kas varétu ietekmét aizñéméju spéju atmaksåt to parådus,˚îlas vértîbu un esoßos ekonomiskos apståk¬us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé izsniegto kredîtu atmaksuun ˚îlu patieso vértîbu.
Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tie tiek norakstîti uz årpusbilances kontiem, vienlaicîgi samazinot uzkråjumusiespéjamiem kredîtu zaudéjumiem. Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie pasåkumi un no-teikts zaudéjumu galîgais apjoms.
j) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Grupa klasificé savus paråda vértspapîrus un citus vértspapîrus ar fiksétu ienåkumu trîs kategorijås: tirdzniecîbas nolükåturéti vértspapîri, lîdz dzéßanai turamie vértspapîri un pårdoßanai pieejamie vértspapîri. Ieguldîjumu klasifikåcija pa katego-rijåm tiek noteikta attiecîgo vértspapîru iegådes brîdî, pamatojoties uz vadîbas noteiktajåm vadlînijåm.
Tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri
Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek klasificéti kå tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri, ja tie iegådåti, lai gütu pe¬ñu no îster-miña cenu svårstîbåm vai dîleru marΩas, vai ja tie iek¬auti portfelî, kam raksturîga îstermiña pe¬ñas güßana. Tirdzniecîbas no-lükå iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, pamatojoties uzpieejamajåm tirgus cenåm. Tirdzniecîbas nolükå turéto vértspapîru pårvértéßanas to patiesajå vértîbå rezultåts ir atspogu¬otspe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña/ (zaudéjumi) no tirdzniecîbas nolükå turéto vértspapîru tirdzniecîbas un pårvértéßanas.
Lîdz dzéßanai turamie vértspapîri
Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek klasificéti kå lîdz dzéßanai turamie vértspapîri, ja Grupai ir vélme un iespéjas ßosvértspapîrus turét lîdz to dzéßanas termiñam. Lîdz dzéßanai turamie vértspapîri tiek uzskaitîti to amortizétajå iegådes vér-tîbå, izmantojot faktisko procentu likmju metodi, atskaitot uzkråjumus aktîvu vértîbas samazinåßanås gadîjumå.Finanßu aktîva vértîbas samazinåßanås ir notikusi, ja tå bilances vértîba ir lielåka nekå tå apléstå atgüstamå vértîba. Zau-déjumi no to aktîvu vértîbas samazinåßanås, kas uzskaitîti amortizétå iegådes vértîbå, tiek apré˚inåti kå starpîba starpaktîva bilances vértîbu un nåkotné paredzamo naudas plüsmu esoßo vértîbu, kas diskontétas, izmantojot finanßu instru-menta såkotnéjo faktisko procentu likmi.
Pårdoßanai pieejamie vértspapîri
Paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, kurus plånots turét nenoteiktu laika periodu un kurus var pårdot gadîjumå, ja to prasalikviditåte vai procentu likmju, valütas maiñas likmju vai akciju cenu izmaiñas, ir klasificéti kå pårdoßanai pieejamie vértspapîri.
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, pamatojo-ties uz pieejamajåm tirgus cenåm vai brokeru kotétajåm cenåm. Pårdoßanai pieejamo vértspapîru pårvértéßanas rezultåtsatspogu¬ots kapitålå un rezervés kå patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve. Kad vértspapîri tiek pårdoti, attiecîgå uzkråtå patie-
2NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS
42
sås vértîbas pårvértéßanas rezerve tiek iek¬auta pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña/ (zaudéjumi) no vértspapîru tirdzniecî-bas. Ja paståv objektîvi pierådîjumi, ka ieguldîjumu vértîba ir samazinåjusies, kumulatîvie pårvértéßanas zaudéjumi, kas iek¬autitießi kapitålå un rezervés, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå, un aktîvs tiek atspogu¬ots bilancé tå atgüstamajå vértîbå,kas apré˚inåta kå diskontétå nåkotnes naudas plüsma, izmantojot spékå esoßo tirgus procentu likmi lîdzîgiem finanßu aktîviem.
Ja paståv tendence no pårdoßanai pieejamiem finanßu aktîviem güt îstermiña pe¬ñu, ßådi aktîvi tiek pårklasificéti un ie-k¬auti tirdzniecîbas portfelî. Minéto aktîvu iepriekß uzkråtais vértîbas pieaugums vai samazinåjums, kas atzîts tießi paßukapitålå kå patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve, tiek uzskaitîts paßu kapitålå lîdz brîdim, kad attiecîgais finanßu ak-tîvs tiek pårdots vai citådi atsavinåts, un tad attiecîgå pe¬ña vai zaudéjumi tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå.
k) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu
Spekulatîvos nolükos izdarîti ieguldîjumi birΩå kotétås akcijås un privatizåcijas sertifikåtos tiek uzskaitîti to tirgus vértîbå.
Nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies no birΩå kotétu akciju un privatizåcijas sertifikåtu uzskaites to tirgus vértî-bå, tiek iegråmatoti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgi kå pe¬ña vai zaudéjumi no tirdzniecîbas nolükå turéto vértspa-pîru tirdzniecîbas un pårvértéßanas.
Pårdoßanai pieejamås akcijas såkotnéji tiek uzskaitîtas to iegådes vértîbå un vélåk pårvértétas to patiesajå vértîbå, pa-matojoties uz pieejamajåm tirgus cenåm vai brokeru kotétajåm cenåm. Gadîjumå, ja ieguldîjumu patieså vértîba nav pie-ejama, akcijas tiek uzskaitîtas bilancé to iegådes vértîbå, atskaitot uzkråjumus to vértîbas samazinåjumam, kas noteikts,pamatojoties uz akciju individuålu novértéjumu.
Minétå metode tiek piemérota arî Grupas finanßu pårskatos nekonsolidéto radniecîgo uzñémumu uzskaité.
m)Nemateriålie aktîvi
Nemateriålos aktîvus veido nemateriålå vértîba no radniecîgo uzñémumu iegådes, kå arî ar nomas tiesîbåm un citiem nema-teriålajiem aktîviem saistîtås kapitalizétås izmaksas. Nemateriålå vértîba no radniecîgo uzñémumu iegådes tiek amortizéta 5 ga-du laikå, izmantojot lineåro metodi. Nomas tiesîbas tiek amortizétas nomas lîguma termiña laikå, izmantojot lineåro metodi.Citiem nemateriålajiem aktîviem tiek piemérotas gada amortizåcijas likmes robeΩås no 20–50%, izmantojot lineåro metodi.Såkot ar 2002. gada 1. janvåri, ar programmatüras iegådi un izveidi saistîtie izdevumi tiek uzskatîti par nemateriålajiem aktîviem.Íie aktîvi såkotnéji tiek novértéti un iegråmatoti bilancé to iegådes vértîbå. Programmatüras izdevumu amortizåcija tiek apré˚inåta5 gadu laikå no tås uzstådîßanas pabeigßanas datuma, izmantojot lineåro metodi. 2002. gada såkumå iepriekßéjo gadu program-matüras iegådes un izveides izmaksas un attiecîgå amortizåcija tika pårklasificéta no pamatlîdzek¬iem uz nemateriålajiem aktîviem.
n) Pamatlîdzek¬i
Pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkråtais nolietojums. Ja pamatlîdzek¬a atgüstamå vér-tîba k¬üst mazåka par tå bilances vértîbu ne îslaicîga rakstura apståk¬u dé¬, ßî pamatlîdzek¬a bilances vértîba tiek sama-zinåta lîdz tå atgüstamajai vértîbai.
Nolietojums tiek apré˚inåts viså pamatlîdzek¬u lietderîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Nolietojuma apré-
˚inå izmantotas ßådas likmes:
Pamatlîdzek¬u veids Gada likme
‰kas
Transporta lîdzek¬i
Påréjie pamatlîdzek¬i
2%
20%
20%–33%
2 NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS
43
Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti, un to nolietojums tiek apré˚inåts atlikußajå nomas laikå, izmantojot lineåro
metodi. Pamatlîdzek¬iem to celtniecîbas vai sagatavoßanas laikå nolietojums netiek apré˚inåts.
Atseviß˚i éku remonta izdevumi, kas uzlabojußi attiecîgo éku kvalitåti, kapitalizéti kå nåkamo periodu izdevumi. Nolieto-
jums ßiem aktîviem tiek apré˚inåts piecu gadu laikå, izmantojot lineåro metodi.
Pamatlîdzek¬u uzturéßanas un remontu izdevumi tiek ieskaitîti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå to raßanås brîdî.
o) Aktîvu pårdoßana ar atpirkßanu (repo)
Aktîvu pårdoßanas ar atpirkßanu darîjumi tiek uzskaitîti kå finanséßanas darîjumi. Ja Grupa ir iesaistîta ßajos darîjumos
kå aktîvu pårdevéjs, tad pårdotos aktîvus tå turpina uzrådît savå bilancé, izmantojot tådus paßus uzskaites principus kå
paßas aktîviem. Pårdoßanas rezultåtå sañemtie lîdzek¬i tiek uzrådîti kå saistîbas pret minéto aktîvu pircéju.
Ja Grupa ir iesaistîta aktîvu pårdoßanas darîjumå ar atpirkßanu kå pircéjs, tad nopirktie aktîvi netiek uzrådîti Grupas bi-
lancé, bet darîjuma rezultåtå samaksåtå iegådes cena tiek atspogu¬ota kå prasîba pret aktîvu pårdevéju. Ío darîjumu re-
zultåtå radußies procentu ienåkumi vai izdevumi tiek atzîti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgå lîguma darbîbas laikå.
p) Finanßu instrumenti
Atvasinåtie lîgumi
Ikdienas uzñéméjdarbîbå Grupa ir iesaistîta nåkotnes valütas maiñas lîgumos (forward), valütas mijmaiñas (swap) darîju-
mos, kå arî iespéjas lîgumos (options) un darîjumos ar citiem finanßu instrumentiem. Gråmatvedîbas uzskaites nolükå vi-
si atvasinåtie lîgumi ir klasificéti kå tirdzniecîbas nolükå veikti darîjumi un sekojoßi uzskaitîti.
Péc såkotnéjås atzîßanas un vértîbas noteikßanas nåkotnes valütas maiñas lîgumi, valütas mijmaiñas darîjumi un citi fi-
nanßu instrumenti tiek atspogu¬oti bilancé to patiesajå vértîbå. Ío instrumentu patieså vértîba tiek iek¬auta attiecîgajå bi-
lances aktîvu un saistîbu postenî Atvasinåtie lîgumi. Ío finanßu instrumentu nosacîtå pamatvértîba tiek atspogu¬ota årpus-
bilances posteños.
Iespéjas lîgumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå, izmantojot tirgus un starptautisku brokeru kotétås cenas. Iespéjas lîgu-
mu patieså vértîba tiek iek¬auta bilances postenî Atvasinåtie lîgumi. Iespéjas lîgumu nosacîtå pamatvértîba tiek atspogu-
¬ota årpusbilances posteños.
Pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no izmaiñåm prasîbås un saistîbås, kas izriet no nåkotnes valütas maiñas lîgumiem, va-
lütas mijmaiñas darîjumiem, iespéjas lîgumiem un citiem finanßu instrumentiem, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré-
˚inå to raßanås brîdî.
Citi årpusbilances finanßu darîjumi
Ikdienas uzñéméjdarbîbå Grupa ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîjumos, kas saistîti ar kredîtu pieß˚irßanu, galvojumu
izsniegßanu un akreditîvu noforméßanu. Íie finanßu darîjumi tiek atspogu¬oti finanßu pårskatos attiecîgo lîgumu noslégßa-
nas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas principi årpusbilances finanßu darîjumiem ir atbilstoßi i) skaidrojumå aprakstîtajiem kredîtu
uzkråjumu veidoßanas principiem.
r) Aktîvi pårvaldîßanå
Aktîvi, kurus Grupa pårvalda savu klientu, fondu un citu institüciju uzdevumå, netiek uzskatîti par Grupas aktîviem. Lîdz ar to
ßie aktîvi netiek atspogu¬oti Grupas bilancé. Íajos finanßu pårskatos aktîvi pårvaldîßanå iek¬auti vienîgi atspogu¬oßanas nolükå.
s) Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba
Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu¬o naudas lîdzek¬u daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai
saistîbas varétu tikt dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja péc vadîbas domåm finanßu aktîvu un saistî-
bu patieså vértîba bütiski atß˚iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un pasîvu patieså vértîba tiek atseviß-
˚i atspogu¬ota finanßu pårskatu pielikumos.
2NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS
44
t) Nauda un tås ekvivalenti
Naudas plüsmas pårskata sagatavoßanas nolükå nauda un tås ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasîbas uz pieprasî-
jumu pret Latvijas Banku un citåm kredîtiestådém, atskaitot saistîbas uz pieprasîjumu pret citåm kredîtiestådém.
Grupa, veicot savu uzñéméjdarbîbu, ir pak¬auta daΩådiem finanßu riskiem. Nozîmîgåkie no tiem ir kredîtrisks, tirgus risks
un likviditåtes risks. Ío risku vadîßanas nolükå Grupa ir apstiprinåjusi risku vadîbas politikas, kuru kopsavilkums sniegts
ßajå pielikumå.
a) Kredîtrisks
Kredîtrisks ir iespéja ciest finanßu zaudéjumus, ja Grupå ietilpstoßo uzñémumu darîjumu partneris nespéj vai nevélas iz-
pildît lîgumos noteiktås saistîbas. Grupa pårvalda tås kredîtrisku, nosakot ierobeΩojumus viena darîjuma partnera vai lîdzî-
Nåkamå tabula atspogu¬o naudas un tås ekvivalentu sadalîjumu 2002. un 2001. gada 31. decembrî:
Kapitåla pietiekamîba atspogu¬o tos kapitåla resursus, kas nepiecießami, lai Grupa nodroßinåtos pret kredîta un tirgus ris-kiem, kas ir saistîti ar aktîviem un årpusbilances posteñiem.
Finanßu un kapitåla tirgus komisija (FKTK), kas regulé banku darbîbu valstî, ir noteikusi, ka paßu kapitåla attiecîbai pret
svértajiem aktîviem, pamatojoties uz atbilstoßi Latvijas gråmatvedîbas standartiem sagatavotajiem finanßu pårskatiem, jå-
büt vismaz 10%.
Tå kå Bankai ir radniecîgie uzñémumi, kas ir finanßu institücijas, tai jåizpilda likumdoßanå noteiktås prasîbas gan attiecî-
bå uz Grupas finanßu pårskatiem, gan paßas Bankas finanßu pårskatiem. 2002. gada 31. decembrî atbilstoßi FKTK pra-
sîbåm apré˚inåtais Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs bija 11.2% (2001. gadå: 12.4%). Tajå paßå laikå atbilstoßi FKTK
prasîbåm apré˚inåtais Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs, neñemot vérå Bankas lîdzdalîbu radniecîgo uzñémumu kapi-
tålå, bija 11.8% (2001. gadå: 13.0%).
2002. gada 31. decembrî atbilstoßi Båzeles Komitejas vadlînijåm apré˚inåtais Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs bija
11.9% (2001. gadå: 12.5%), kamér Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs, neñemot vérå Bankas lîdzdalîbu radniecîgo uz-
ñémumu kapitålå, bija 12.4% (2001. gadå 12.9%). Saskañå ar 1988. gada Båzeles Komitejas vadlînijåm kapitåla pietie-
kamîbas rådîtåjam ir jåbüt vismaz 8%.
33 KAPITÅLA PIETIEKAMÈBA
LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.
Grupa Banka Grupa Banka
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku 42,081 40,325 33,683 32,385
Prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém 56,063 55,198 42,374 40,948
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém (30,177) (23,847) (13,590) (12,917)
Kopå nauda un tås ekvivalenti 67,967 71,676 62,467 60,416
50% Uzñémumiem un privåtpersonåm izsniegtie kredîti un ar tiem saistîtås finanßu saistî-bas un garantijas, kas pilnîbå nodroßinåtas ar hipotéku uz apdzîvojamu îpaßumu
Nozîmîga da¬a Bankas kredîtu ir izteikti ASV dolåros. Kaut gan ßie kredîti visumå tiek finanséti ar ASV dolåros piesaistî-tajiem noguldîjumiem, ASV dolåra vértîbas celßanås attiecîbå pret vietéjo valütu var nelabvélîgi ietekmét aizñéméja spéjuatmaksåt kredîtu, un tådéjådi var palielinåt kredîtu zaudéjumu iespéjamîbu nåkotné.
Latvijas banku likumdoßana nosaka, ka kredîtiestådes årvalstu valütu atklåtå pozîcija katrå atseviß˚å valütå nedrîkst pår-sniegt 10% no kredîtiestådes paßu kapitåla (paßu kapitåla definîciju saskañå ar FKTK prasîbåm skatît 33. pielikumå), betkopéjå tîrå årvalstu valütu atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu kapitåla.
2002. gada 31. decembrî Banka bija ievérojusi årvalstu valütu atklåto pozîciju prasîbas.
Savå ikdienas darbîbå Banka ir iesaistîtå virkné tiesas pråvu saistîbå ar ˚îlu pårñemßanu vai kredîtu atgüßanu, kå arîsaistîbå ar attiecîgo procentu un izdevumu piedzîßanu no klientiem un starpbanku darîjumu partneriem, kas lauzußi lîgu-mus. Bankas vadîba uzskata, ka neviena no tiesas pråvåm, kas nebija noslégusies 2002. gada 31. decembrî, neizraisîsBankai bütiskus zaudéjumus.
Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét Grupas darbîbu, padomes un valdes locek¬i, va-doßie darbinieki, viñu tuvi radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un ar Grupu saistîtie uzñémumi. Nå-kamå tabula atspogu¬o ar Grupu saistîto personu darîjumu atlikumus un nosacîjumus.
2002. gada 31. decembrî Banka nebija izveidojusi speciålos uzkråjumus saistîtåm personåm izsniegtiem kredîtiem vai ga-rantijåm vai finanßu saistîbåm pret saistîtåm personåm.
Savå ikdienas darbîbå a/s Parekss apdroßinåßanas kompånija, kas ir ar Banku saistîta persona, veic Bankas pieß˚irtokredîtu nodroßinåjumu un ˚îlu apdroßinåßanu.
K. Barona iela 20/22K. Valdemåra iela 8K. Valdemåra iela 1bRaiña bulvåris 1Ka¬˚u iela 28Brîvîbas iela 148
701005077785107010040777850572122547364600
tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.
RîgaRîgaRîgaRîgaRîgaRîga
Filiåle LaimdotaFiliåle ValdemårsFiliåle CitadeleFiliåle Raiña bulvårisNoré˚inu grupa RomaNoré˚inu grupa
A. Bieziña iela 1A. Çaka iela 22A. Dombrovska iela 30Audéju iela 15Audéju iela 16Åzenes iela 5Balasta dambis 3Båriñu iela 10Bauskas iela 86Brîvîbas gatve 312Brîvîbas gatve 409Brîvîbas iela 90Daugavgrîvas iela 67Deglava iela 67
Balvi
Bauska
Césis
Daugavpils
Gulbene
Jelgava
Jékabpils
Jürmala
Brîvîbas iela 58
Slimnîcas iela 9Grenctåles robeΩpunkts
Raunas iela 13
Rîgas iela 34Sakñu iela 3Valkas iela 3Va¬ñu iela 27Viß˚u iela 17
O. Kalpaka iela 62
Raiña iela 16Raiña iela 28Pérnavas iela 41Uzvaras iela 13Meitenes robeΩpunkts
Draudzîbas aleja 9
Jomas iela 30Jomas iela 65/67Nometñu iela 7/9MeΩa prospekts 36
4507102
3960189
4107753
5407180
4471001
3007516
5281923
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
Kråslava
Liepåja
LimbaΩi
Ludza
Ogre
Rézekne
Salacgrîva
Talsi
Tukums
Valmiera
Ventspils
Brîvîbas iela 15
Kürmåjas prosp. 11Radio iela 16Liepåjas brîvostas 46. pieståtne
Rîgas iela 16
Latgales iela 103
Målkalnes prospekts 1
Latgales iela 20Jupatovkas iela 11Latgales iela 71
Ostas iela 1AinaΩu robeΩpunkts
Lielå iela 4
Pils iela 22
Diakonåta iela 6
Pils iela 17Plostu iela 7Jüras iela 9
5681118
3407191
4070245
5707027
5071338
4607052
4071152
3281645
3107078
4207186
3607410
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
tålr.
Dzelzavas iela 120Dzirciema iela 27Elizabetes iela 101Ezera iela 22Gaiziña iela 4Gaujas iela 17Hipokråta iela 7Jürmalas iela 85K. Ulmaña gatve 144K. Valdemåra iela 147Kleistu iela 5Klijånu iela 4Kokneses prospekts 18Krasta iela 46
Kurzemes prospekts 132Lidoñu iela 27Lîdosta RîgaLîdosta Rîga, MKPLomonosova iela 1Maskavas iela 250Maskavas iela 264Maskavas iela 357Maskavas iela 427aMelnsila iela 19Mer˚e¬a iela 21Murjåñu iela 44Nîcgales iela 2Ozolciema iela 10/1
Purvciema iela 35PulkveΩa BrieΩa iela 12Saharova iela 21Slåvu iela 7Stabu iela 89Stacijas laukums 2Stopiñu iela 22Stürmañu iela 29Tilta iela 3Valde˚u iela 10Valde˚u iela 52Viska¬u iela 27Za˚usalas krastmala 3Zolitüdes iela 34
Parekss bankas galvenais birojsSmilßu iela 3, Rîgatålr. 7010000SWIFT PARXLV [email protected]
PAREKSS BANKAS KLIENTU APKALPOÍANAS CENTRI UN NOR‰INU GRUPAS
PAREKSS GRUPAS UZˆ‰MUMI
PÅRSTÅVNIECÈBAS
K. Barona iela 20/22Citadeles iela 2, 314 kab.Smilßu iela 3Smilßu iela 3Smilßu iela 5Ukmerges g. 12K. Kalinausko 13K. Barona iela 20/22Íermukßniu 1/13-2Roosikrantsi 2Berkeley Square House, Berkeley Square