par_305_regulu_standartiz_komiteja_14.10.2011

Aktuls un gaidms izmaias bvindustrijas attstbas politik

Eiropas Savienb un Latvij.

Dr.ing.sc. Jnis KaviAS LODE attstbas direktors,Latvijas bvmaterilu un bvizstrdjumu tehnisks komitejas STK 4 prieksdtjs

1

Uz jautjumu ko dart, pasaule palaik atbild rkoties ilgtspjgi!

2

Kasirilgtspja?Ilgtspjga rcbanozm :Nodrointpareizjsvajadzbasneapdraudotnkamopaauduiespjas.

IlgtspjgumakritrijiEkoloiskieindikatori Ekonomiskie

indikatoriSocilieindikatori

Primrsenerijaspatri Bvniecbasizmaksas Slimbaskurasizraisakaitgidzvesapstki(slimskassindroms)

Izejvielupatri Ekspluatcijasizmaksas Termiskaiskomforts

Atjaunojamoenertiskounmateriloresursusatursceltn

Remontuizmaksas Telpugaisakvalitte

Teritorijakuruaizemceltne Modernizcijasizmaksas Aizsardzbanotrokiem,saulesunnuklersradicijas,elektrosmoga

Siltumncasgzuresursupatri Transportaizmaksas kasnoslodzesatbilstbaplnotajaiapdzvotbai

Ozonaslaresursupatri Enerijasizmaksas kasdrobapretnesankciontuielauanos

Atmosfraspiesrojumsarskboslietusizsaucjmvielm

Telekomunikcijuizmaksas kasugunsdroba

Ozonaveidoansvasarassmogalaik Apsardzesizmaksas kaslietoanasdraudzgumsunrtumsvisusabiedrbasslu,grupuunvecumupilsoiem

Atkritumuapjomiuntoprstrdesiespjas Kapitlaizmaksas(naudascena)

kasarhitektonisk unvsturisk nozmba

densneorganiskasvaiorganiskasizcelsmespiesrojums

Apdroinanasizmaksas Prestiaapliecinjums

Ilgtspjguma novrtana un sertifikcija

Bvindustrijasilgtspjbasparametruaktulstandartizcija

ij

Lai nodrointu bvindustrijas ilgtspju Latvij ldz 2013. gadam ir jveic sekojoas darbbas

1. Sabiedrbai ir jvienojas par ku, to sastvdau , bvkonstrukciju un materilu ilgmbas kritrijiem un to pielietojumu nekustm pauma dzves

cikla novrtjum.

2. Sabiedrbai ir jvienojas par vides resursu izlietojuma nacionls datu bzesizveidoanu un ts pielietojumu materilu, pakalpojumu un energoresursu ekoloiskaj novrtjum.

3. Sabiedrbai ir jvienojas par to k novrtt nekustm pauma visa dzves cikla izmaksas un k pielietot o kritriju ilgtspjgas attstbas

interess.

4. Sabiedrbai ir jvienojas par bvindustrijas pakalpojumu un bvobjektu kvalittes kritrijiem, to novrtanas krtbu un pielietojuma iespjm sabiedrbas ilgtspjgas attstbas interess.

8

Kd un kad ilgtspjga celtniecbas politika bs obligta gan ES , gan Latvij ?

Ldzinjo krtbu Eiropreglamentja direktva 89/106/EEK

Jauno krtbu Eirop jau kop 29.03.2011 nosaka regula 305/2011

Direktva (Directive, Richtlinie) ir normatvais akts, kas ir ievieams Dalbvalstu likumdoan.

Direktva nosaka mri, kas ir jsasniedz, bet ldzeku izvli atstj Dalbvalstu zi. Latvij s direktvas prasbas realiz :

1995.gada 10.augusta Bvniecbas likums; 1996.gada 8.augusta Likums Par atbilstbas novrtanu; 1999.gada 18.marta Patrtju tiesbu aizsardzbas likums;MK 2001.gada 30.apra noteikumi Nr.181 Bvizstrdjumu atbilstbas novrtanas krtba reglamenttaj sfr;Latvijas Bvnormatvi.

Regula (Regulation, Verordnung) ir normatvais akts, kas ir saistos un tiei piemrojams viss Dalbvalsts.

T aizstj jebkuru nacionlo likumdoanas aktu un stjs spk 20 dienas pc ts publicanas Eiropas Savienbas Oficilaj Vstnes (Official Journal of the European Union), ja vien regulnav noteikts citdi.

Regul paredzts ka prejas periods beigsies 2013 gada 1. jlij. No bra zauds spkus iepriekjie likumdoanas akti k ar sertifikti kuri apliecina atbilstbu o likumu izvirztajm prasbm

9

Ko dod jaun regula 305/2011 ?Ldzinj bvizstrdjumu direktva 89/106/EEK nodroinja vienu Eiropas Savienbas pamatbrvbm brvu preu apriti bvizstrdjumu jom.

Kaut gan CE martu bvizstrdjumu drkstja piedvt jebkuras Dalbvalsts tirg, tas nenozmja, ka to drkstja iebvt jebkuras dalbvalsts bv.

Dalbvalstu bvnoteikumi btiski atrs, td katr valst bija jsertificjas atkrtoti tdjdi pierdot atbilstbu katras valsts bvnoteikumiem.

Jaun regula 305/2011 nodroina ne tikai prdoanas brvbu, bet balstoties uz Eiropas Savienb vienotiem pielietojuma noteikumiem, kuri formulti eurokodeksos, nodroins ar lietoanas brvbu.

Eiropas Savienbas ldzinj politika radja prieknoteikumus regulai 305/2011 Ir vairk par 60 Eiropas Komisijas lmumiem, kas izdoti

Bvizstrdjumu direktvas izpildei. Tie galvenokrt nosaka bvizstrdjumu klasifikciju un atbilstbas novrtanas krtbu - Latvijai te ir OK

Viena no aktulkm rekomendcijm bvniecbas jom, kas pareiz tiek pildta, ir Eiropas Komisijas 2003.gada 11.decembra Rekomendcija 2003/887/EK par Eirokodeksa ievieanu un izmantoanu bvs un nesoajs konstrukcijs- Latvijai te nav OK

11

Bvizstrdjumu regula 305/2011 izvirza bvm septias btisks prasbas:

1. mehnisk stiprba un stabilitte, 2. ugunsdroba, 3. higina, veselba un vide , 4. lietoanas droba un pieejamba , 5. aizsardzba pret trokiem, 6. enerijas ekonomija un siltumizolcija,7. ilgtspjga dabas resursu izmantoana. Latvijai nav

pieredzes un prakses par dzves cikla analzi ( LCA) un vides ietekmes sertifikciju bvmateriliem

12

Bvizstrdjumu regulas pamatprincipi

7. Ilgtspjga dabas resursu izmantoana

Bves jprojekt, jbv un jnojauc t, lai dabas resursi tiktu izmantoti ilgtspjgi un jo pai nodrointu:

a) bves, ts materilu un ts dau atkrtotu izmantoanu vai prstrdi pc nojaukanas;

b) bves izturgumu; c) videi nekaitgu izejvielu un otrreizjo izejvielu izmantoanu bv.

13

Tirg vrtbu nosaka ne pabas vispr , bet ts kuras nosaka lietoanas vrtbu bvniecb kritrijus celtnei

nosaka celtniecbas noteikumi - eirokodeksi

Eirokodeksu sistmas izstrdes mris bija uzskt otras btiskas pamatbrvbas brvas pakalpojumu kustbas ievieanu bvniecbas jom.

Eirokodeksu ievieana ievrojami atvieglo brvu pakalpojumu kustbu bvprojektanas, bvmaterilu pielietoanas, bvju kvalittes nodroinanas un resursu racionlas pielietoanas Joms.

14

Eirokodeksa standartu 10 saimes ar 58 dokumentiem:

- EN 1990 Projektanas pamatprincipi (1);- EN 1991 saime Iedarbes un konstrukcijm (10);- EN 1992 saime Betona konstrukcijas (4);- EN 1993 saime Trauda konstrukcijas (20);- EN 1994 saime Komplekss (betona-trauda) konstrukcijas (3);- EN 1995 saime Koka konstrukcijas (3);- EN 1996 saime Mra konstrukcijas (4);- EN 1997 saime eotehnisk projektana (2);- EN 1998 saime Seismisks noturbas projektana (6);- EN 1999 saime Alumnija konstrukcijas (5).

15

16

Bvizstrdjumu regulas pamatprincipi66. pants Prejas noteikumi

1. Bvizstrdjumus, kas pirms 2013. gada 1. jlija tirg laisti saska ar Direktvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstgiem ai regulai.

2. Raotji ekspluatcijas pabu deklarciju var sagatavot, pamatojoties uz atbilstbas sertifiktu vai atbilstbas deklarciju, kas pirms 2013. gada 1. jlijaizdota saska ar Direktvu 89/106/EEK.LV 4.4.2011. Eiropas Savienbas Oficilais Vstnesis L 88/31

3. Eiropas tehnisk apstiprinjuma pamatnostdnes, kas publictas pirms 2013.gada 1. jlija saska ar Direktvas 89/106/EEK 11. pantu, var izmantot kEiropas novrtjuma dokumentu.

4. Raotji un importtji Eiropas tehniskos apstiprinjumus, kas saska ar Direktvas 89/106/EEK 9. pantu izdoti ldz 2013. gada 1. jlijam, var izmantot k Eiropas tehnisko novrtjumu visu o apstiprinjumu derguma laiku.

Bvizstrdjumu regulas Nr. 305/2011 ievieana Latvijprass veikt izmaias sekojoos dokumentos

1995.gada 10.augusta Bvniecbas likums;

1996.gada 8.augusta Likums Par atbilstbas novrtanu;

1999.gada 18.marta Patrtju tiesbu aizsardzbas likums;

MK 2001.gada 30.apra noteikumi Nr.181 Bvizstrdjumu atbilstbas novrtanas krtba reglamenttaj sfr;

Ministru kabineta 2007.gada 3.jlija noteikumi Nr. 457 Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinjumu;

Ministru kabineta 2001.gada 31.marta noteikumi Nr.142 Noteikumi par Latvijas bvnormatvu LBN 006-00 Btisks prasbas bvm .

17

Informcija par bvindustrijas visu kategoriju produktu vides resursu patriu bs jsagatavo saska ar :

EN 15804 Sustainability of construction works Environmental product declarations Product category rules

This European standard provides Product Category Rules for all construction products. It provides a structure to ensure that all Environmental Product Declarations (EPD) of construction products, services and construction processes are derived, controlled and presented in a harmonised way.

The EPD information is expressed in information modules, which allows easy organisation and expression of data packages throughout the life cycle of the product. The approach requires that the underlying data should be consistent, reproducible and comparable.

19

EN 15804 = Scope

This voluntary European standard provides product category rules for Type III environmental declarations for all European construction products and services.

The PCR:1. defines the indicators and other parameters to be declared and the way in which they are collated and reported,2. includes the rules for calculating the Life Cycle Assessment, Life Cycle Inventory or the information modules underlying an EPD, including the specification of the quality of the applied data,3. describes which stages of a products life cycle are considered in the EPD and which processes are included in the life cycle stages,4.defines rules for the development of scenarios,5. includes the rules for calculating and reporting any relevant additional environmental information for a product, construction process and service where necessary,6. defines the conditions under which construction products can be compared based on the information provided by EPD.7.for the EPD of services the same rules and requirements apply as for the EPD of construction products.

NOTE In this standard the EPD is an abbreviation for environmental product declaration, which is intended to be synonymous with the designation Type III environmental declaration. In the practice of developing Type III environmentaldeclarations, programs or their declarations are referred to by various names such as eco-profile, environmental declaration of product, environmental product declaration (EPD), or environmental profile.

Aktulkie standarti ilgtspjgas celtniecbas intelektuls bzes izveidoanai

20

ISO 15686-1, Buildings and constructed assets Service life planning Part 1: General principles

ISO/DIS 15686-8, Buildings and constructed assets Service life planning Part 8: Reference service life and service-life estimation

ISO 21930:2007-10, Sustainability in building construction Environmental declaration of building products (ISO 21930:2007)

ISO 14025:2006-07, Environmental labels and declarations Type III environmental declarations Principles and procedures (ISO 14025:2006)

ISO 14040:2006-07, Environmental management Life cycle assessment Principles and framework (ISO 14040:2006)

ISO 14044:2006-07, Environmental management Life cycle assessment Requirements and guidelines (ISO 14044:2006)

Galvenie vides ietekmes deklarcijas indikatori Vcij

21

ProduktaVidesDeklarcijunoteikumimraelementuproduktugrupmVcij unAustrij

ProduktaVidesDeklarcijasparaugskeramikasblokiemVcij

Bvkeramikas ekosertifikta piemrs

24

Produkta apraksts

Produkta Pielietojums

Ekobilances robeas

Ekobilances rezultti

Bvkeramikas ekosertifikta piemrs

25

Produkta defincija Bzes izejvielas

Bvkeramikas ekosertifikta piemrs

26

Produkta izgatavoana Produkta apstrde

Izmantoanas specifika

Bvkeramikas ekosertifikta piemrs

27

Sevia ietekme

Ekspluatcijas fze

Ekobilance

Bvkeramikas ekosertifikta piemrs

28

Raoanas tehnoloija Materilu un energoresursu bilance

Bvkeramikas ekosertifikta piemrs

29

Raoanas deklarcijas un ts prbaudes

Informcijas avoti

Nodergu informciju par bvizstrdjumu atbilstbas novrtanas jautjumiem var iegt:

1.Ekonomikas ministrijas Bvniecbas departaments www.em.gov.lv ; tlr. 67013035;

2. Latvijas Nacionlais akreditcijas birojs - www.latak.lv

3.SIA Latvijas Standarts - www.lvs.lv ; 4. Eiropas Komisijas NANDO datu bze

http://ec.europa.eu/enterprise/nando-is/cpd

30

Ilgtspjguma novrtana un sertifikcijaKd un kad ilgtspjga celtniecbas politika bs obligta gan ES , gan Latvij ?Ko dod jaun regula 305/2011 ?Eiropas Savienbas ldzinj politika radja prieknoteikumus regulai 305/2011Bvizstrdjumu regula 305/2011 izvirza bvm septias btisks prasbas:Bvizstrdjumu regulas pamatprincipiTirg vrtbu nosaka ne pabas vispr , bet ts kuras nosaka lietoanas vrtbu bvniecb kritrijus celtnei nosaka celtnEirokodeksa standartu 10 saimes ar 58 dokumentiem:Bvizstrdjumu regulas pamatprincipiBvizstrdjumu regulas Nr. 305/2011 ievieana Latvij prass veikt izmaias sekojoos dokumentosGalvenie vides ietekmes deklarcijas indikatori VcijBvkeramikas ekosertifikta piemrsBvkeramikas ekosertifikta piemrsBvkeramikas ekosertifikta piemrsBvkeramikas ekosertifikta piemrsBvkeramikas ekosertifikta piemrsBvkeramikas ekosertifikta piemrsInformcijas avoti