-
Latvijas Republika
Saldus novada pašvaldība
SALDUS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE „ĪKSTĪTE”
Izglītības iestādes reģ. Nr. 4101901601, Bērzu alejā 16A, Saldū,
Saldus nov., LV - 3801,
tālrunis 63823296, e-pasts: [email protected], www.saldus.lv
PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
Saldus pirmsskolas izglītības iestāde ,,Īkstīte’’
Reģistrācijas Nr. 4101901601
Bērzu aleja 16A, Saldus
Saldus novads, LV - 3801
tālrunis 63823296
Vadītāja: Santa Megne
e-pasts: [email protected],
2019
mailto:[email protected]:[email protected]:[email protected]
-
2
Saturs
Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums
.....................................................................................................
3
Izglītības iestādes pamatmērķi
......................................................................................................................
6
1. Mācību saturs - iestādes īstenotās izglītības programmas
...............................................................
9
2.Mācīšana un mācīšanās
................................................................................................................
10 2.1. Mācīšanas kvalitāte
.............................................................................................................
10
2.2. Mācīšanās kvalitāte
............................................................................................................
13
2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
..............................................................................
14
3.Izglītojamo sasniegumi
................................................................................................................
15
4.Atbalsts izglītojamiem
.................................................................................................................
16 4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts
............................................................ 16
4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba
aizsardzība) ......................................... 18
4.3. Atbalsts personības
veidošanā.............................................................................................
20
4.4. Atbalsts karjeras
izglītībā....................................................................................................
21
4.5. Atbalsts mācību darba
diferenciācijai..................................................................................
22
4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām
.................................................................
23
4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
..........................................................................................
24
5.Iestādes vide
................................................................................................................................
26 5.1. Mikroklimats
.......................................................................................................................
26
5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība
........................................................................................
30
6.Iestādes resursi
.............................................................................................................................
32 6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi
....................................................................................
32
6.2. Personālresursi
....................................................................................................................
33
7.Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes
nodrošināšana ...................................................
35 7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana
.............................................................
35
7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība
...................................................................
36
7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām
...............................................................................
38
Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu
atbilstošajos kritērijos.......................................
40
Pielikumi……...
.....................................................................................................................................
45
-
3
Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums
Saldus pirmsskolas izglītības iestādes ,,Īkstīte’’ (turpmāk-
iestāde) ēka uzcelta
1988.gadā. 1989.gadā pirmsskolas iestādei piešķir nosaukumu
“Īkstīte”. Līdz 2008.gadam
iestāde ir Saldus pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde
“Īkstīte”, bet sakarā ar teritoriālo
reformu no 2009.gada iestādes nosaukums ir Saldus pirmsskolas
izglītības iestāde “Īkstīte”.
Saldus pirmsskolas izglītības iestāde “Īkstīte” ir Saldus novada
domes dibināta
pirmsskolas izglītības iestāde ar programmas īstenošanas vietu:
Bērzu aleja 16A, Saldus,
Saldus novads, LV-3801, darbību tā veic, pamatojoties uz
nolikumu, kuru apstiprina Saldus
novada domē.
Saldus pirmsskolas izglītības iestādes “Īkstīte” tiesiskais
pamats ir Izglītības likums,
Vispārējās izglītības likums, Ministru kabineta noteikumi un
citi normatīvie akti, kā arī
Dibinātāja izdotie tiesību akti un Iestādes nolikums, kurš
apstiprināts 2019.gada 22.augusta
Saldus novada domes sēdē.
Iestādes teritorija ir 0,8079 ha, tajā atrodas: izglītības
iestādes ēka, izglītojamo rotaļu
laukumi ar konstrukcijām bērnu fiziskās, pētnieciskās un
izzinošās darbības pilnveidošanai,
gājēju celiņi, piebraucamais ceļš un saimnieciskā zona. Iestādes
teritorija ir nožogota.
Reljefs ir paugurains, interesants un saistošs izglītojamiem.
Pateicoties vietējiem
apstākļiem, visos gadalaikos ir iespējams organizēt piemērotas
fiziskās aktivitātes, izglītojošās
un audzinošās nodarbes brīvā dabā. Izglītojamiem ir nodrošināta
iespēja praktiski darboties un
izzināt dabas likumsakarības, ar tām iepazīstoties klātienē.
2018.gadā iestādes ēkai tika uzsākta renovācija, tā atbilst
Saldus novada attīstības
programmas 2013.-2020.gadam stratēģiskajam mērķim - modernizēt,
pilnveidot, renovēt,
rekonstruēt un attīstīt, - kā rezultātā Saldus pirmsskolas
izglītības iestādei “Īkstīte” ir atjaunots
jumta segums, veikta ārsienu un cokola siltināšana, ārējo
inženiertīklu un žoga sakārtošana
atbilstoši mūsdienu materiāliem un prasībām.
Iestādes atrašanās vieta robežojas ar Saldus pilsētu un Brocēnu
novadu, kur salīdzinoši
maz dzīvojamo māju, taču līdz pilsētas centram ir tikai 3
km.
Attīstošais un audzinošais darbs tiek organizēts integrēti,
visas dienas garumā.
Izglītojamie iepazīst savu tuvāko apkārtni (iestāde atrodas tuvu
Kalnsētas parkam, zirgu
audzētavai, Veides mežam un birzītei), iepazīstas ar dabas
parādībām un procesiem dabā.
Iegūst un uzlabo pieredzi saskarsmē ar vienaudžiem, kļūst par
pētniekiem, māksliniekiem un
pilnvērtīgiem sabiedrības pilsoņiem ar atbildības sajūtu.
Izglītības iestādei ir sava himna “Mazā Īkstīte”, tās vārdu
autors ir novadnieks Jūlijs
Urmanis, mūzikas autore Danuta Briede (skatīt 1.pielikumu).
Prezentāciju un svētku reizēs tiek
izmantots iestādes logo, kurā atspoguļoti pasakas “Īkstīte”
motīvi (skatīt 2.pielikumu).
Izglītības iestādē īsteno licencētu pirmsskolas izglītības
programmu bērniem
pirmsskolas vecumā, izglītības programmas kods – 010111 11.
Izglītības iestādē ir iekārtotas un darbojas 4 pirmsskolas
grupas.
2018./2019. mācību gadā izglītojamie uzņemti un zināšanas apgūst
grupās:
1. “Bitītes” (izglītojamie vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem).
2. “Spārītes” (izglītojamie vecumā no 2,5 līdz 3 gadiem).
3. “Mārītes” (izglītojamie vecumā no 3 līdz 4 gadiem).
4. “Taurenītis” (izglītojamie vecumā no 5 līdz 6 gadiem).
-
4
Izglītojamo skaita izmaiņas pa mācību gadiem.
Mācību gads 2015./2016. 2016./2017. 2017./2018. 2018./2019.
Audzēkņu skaits
gada sākumā
87 82 87 86
Audzēkņu skaits
gada beigās
87 86 83 85
Grupās ir iekārtoti mācību centri.
Fiziskās izglītības un veselības, kā arī kultūras izpratnes un
pašizpausmes māksla jomas tiek
organizētas iestādes zālē, gaiteņos un iestādes teritorijā.
Iestādes darbu organizē iestādes vadītāja Santa Megne (augstākā
pedagoģiskā izglītība,
kopējais darba stāžs pirmsskolā 32 gadi).
Izglītības jomā strādā izglītības metodiķe Nika Pobusa-Segliņa,
kas kopīgi ar
pedagoģiskajiem darbiniekiem izvirza un palīdz īstenot
izglītojošo un metodisko darbu.
Pedagoģisko procesu nodrošina 12 pedagogi un 12 tehniskie
darbinieki, kas savu
profesionālo kompetenci regulāri paaugstina tālākizglītības un
profesionālās pilnveides
programmās, semināros un konferencēs. Visiem iestādes pedagogiem
ir atbilstoša kvalifikācija:
Viens iestādes pedagogs ir ieguvis Izglītības zinātņu maģistra
pedagoģijā
akadēmisko grādu.
Septiņi iestādes pedagogi ir ieguvuši bakalaura grādu.
Četri iestādes pedagogi ir ieguvuši augstāko pedagoģisko
izglītību (skatīt
pielikumā tabulu Nr.3)
Iestādes pedagogi paaugstina savu profesionālo kompetenci,
piedaloties pedagogu
profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā.
Diviem izglītības iestādes pedagogiem ir 3. profesionālās
darbības kvalitātes
pakāpe.
2018. gadā divi iestādes pedagogi ieguva 2. profesionālās
darbības kvalitātes
pakāpi.
2019. gadā viens iestādes pedagogs ieguva 2. profesionālās
darbības kvalitātes
pakāpi.
Izglītības iestādē strādā zinoši un kompetenti pedagogi, kas
savas zināšanas nodod
jaunajiem kolēģiem, kā arī turpina izglītoties un apgūt mūsdienu
prasībām atbilstošas metodes
un paņēmienus. Gados jaunie kolēģi iestādē ienes jaunas idejas,
ir atvērti un darboties griboši.
Izvērtējot pedagoģisko darbinieku darba stāžu, redzam:
16% no pedagoģiskajiem darbiniekiem strādā no 1-5 gadiem.
15% no pedagoģiskajiem darbiniekiem strādā no 6-10 gadiem.
46% no pedagoģiskajiem darbiniekiem strādā no 11-20 gadiem.
23% no pedagoģiskajiem darbiniekiem strādā no 20-30 gadiem
(skatīt pielikumā
tabulu Nr.4).
-
5
mazāk:
Analizējot pedagoģisko darbinieku vecuma, secināms, ka iestādē
jauno pedagogu ir
23% no pedagoģiskajiem darbiniekiem ir vecumā no 25-30
gadiem.
31% no pedagoģiskajiem darbiniekiem ir vecumā no 31-40
gadiem.
46% no pedagoģiskajiem darbiniekiem ir vecuma no 41-50 gadiem
(skatīt
pielikumā tabula Nr.5).
Par saimniecisko darbu iestādē, ugunsdrošību un darba drošību
atbild saimnieciskās
daļas vadītāja Inga Plone.
Par izglītojamo veselību, sadarbību ar ģimenes ārstu
privātpraksēm, pareizu uzturu,
sanitāro normu ievērošanu iestādē rūpējas medicīnas māsa Tatjana
Remese.
Iestādes teritorijā katrai vecuma grupai ir savs rotaļu laukums
ar nojumi un kustību
attīstības elementiem dažādām aktivitātēm. Izglītojamo
patstāvīgajai un pētnieciskajai darbībai
CEMEX Iespēju fonda projekta “Darbosimies kopā” īstenošanas
laikā iegādāts
daudzfunkcionāls interaktīvs galds, pie kura interesanti un
radoši darboties brīvā dabā.
Lai papildinātu un uzlabotu iestādes pedagogu darbu, kas
saistīts ar izglītojamo un
vecāku izglītošanu, ir iegādāta mācību literatūra skolotājiem
(psiholoģija, pedagoģija), izziņas
literatūra bērniem (enciklopēdijas), daiļliteratūra bērniem
(grāmatas skatīšanai un lasīšanai).
Katram pedagogam ir elektroniski pieejams žurnāls “Pirmsskola”.
2017. gadā piedaloties
projektos, iegādātas spēles un instrumenti bērnu eksakto zinātņu
intereses attīstībai un
veicināšanai. CEMEX Iespēju fonda projektā “Nāc - iepazīsti,
radi un eksperimentē kopā” par
summu 1000 EUR. CEMEX Iespēju fonda projektā “Mazo pētnieku
darbnīcas” par summu 922
EUR. 2019. gadā īstenojot SCHWENK Iespēju fonda projektu “Reiz –
sen senos laikos…” tika
iegādāti 30 sēžamie pufi, ko iestādē izmanto mācību procesā,
pasākumos un brīvajos brīžos.
Izglītības iestādes kopējo budžetu veido – pašvaldības budžets,
valsts budžets un vecāku
iemaksas par izglītojamo ēdināšanu. Budžeta nodrošinājums
analizēts % pēdējo 3 gadu laikā.
Vislielāko finanšu daļu sastāda pašvaldības budžets, kurā
ietilpst izdevumi par –
darbinieku darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksām, izdevumi, kas saistīti ar
iestādes uzturēšanas un remonta izmaksām, biroja preču, mācību
līdzekļu un materiālu
finansējums izglītojamiem, darbinieku apmācību pakalpojumi,
bibliotēkas krājumu un
datortehnikas iegāde:
2016./2017. mācību gadā 67.90%
2017./2018. mācību gadā 75.06%
2018./2019. mācību gadā 80.13%
Valsts finansējums nodrošina pedagogu darba samaksu un mācību
materiālu iegādi 5 -6
gadus vecu izglītojamo apmācībai:
2016./2017. mācību gadā12.41%
2017./2018. mācību gadā 7.59%
2018./2019. mācību gadā 8.89%
Budžetā atsevišķi atspoguļotas arī vecāku iemaksas par
izglītojamo ēdināšanu iestādē.
Ar 2017. gada 1. septembri ēdināšanas pakalpojumu iestādē
nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs
SIA “Aniva”, reģistrācijas Nr. 50003115551, adrese: Zeltrītu
iela 16-2, Mārupe, LV-2167.
2016./2017. mācību gadā 19.69%
-
6
2017./2018. mācību gadā 17.35%
2018./2019. mācību gadā 18.66% (skatīt pielikumā tabula Nr.6).
Izglītības iestādē jau 9 gadus darbojās “Meža skola”, kurā
izglītojamie padziļināti
iepazīstas ar tuvāko apkārtni, izzina dabas procesus, to
savstarpējo mijiedarbību, paši piedalās
pētījumos un savu spriedumu analīzē.
2017. /2018. mācību gadā izglītības iestāde iesaistījās EKO
skolas programmā ar mērķi
iegūt EKO skolas sertifikātu, bet vēlāk arī EKO skolas
karogu.
2018. gada 14. septembrī iestādei par sasniegumiem ilgtspējīgas
attīstības, vides
izglītības un vides aizsardzības veicināšanā piešķīra Latvijas
EKO skolas nosaukumu.
2019. gada 16. septembrī par sasniegumiem ilgtspējīgas
attīstības, vides izglītības un
vides aizsardzības veicināšanā izglītības iestādē un tās
apkārtnē piešķirts starptautiskais Eko
skolas “Zaļais karogs”.
Izglītības iestādes 5 un 6 gadus veciem izglītojamiem tiek
piedāvāta iespēja apgūt
peldēšanas prasmi Saldus sporta skolas peldbaseinā kvalificēta
trenera vadībā. Sadarbība notiek
arī ar Saldus sporta skolas basketbola un futbola treneriem,
kuri reizi nedēļā vada sporta
nodarbības 5-6 gadus veciem izglītojamiem iestādē.
Izglītības iestādes pamatmērķi
Saldus pirmsskolas izglītības iestādes darbības mērķis ir:
1. Organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai
nodrošinātu valsts
pirmsskolas izglītības vadlīnijās nosprausto mērķu
sasniegšanu.
2. Veicināt izglītojamā vispusīgu un harmonisku attīstību,
ievērojot viņa attīstības
likumsakarības un vajadzības, individuālajā un sabiedriskajā
dzīvē nepieciešamās
zināšanas, prasmes un attieksmes, tādējādi mērķtiecīgi
nodrošinot izglītojamajam
iespēju sagatavoties pamatizglītības apguvei.
Izglītības iestādes galvenie uzdevumi:
1. Īstenot izglītības programmu, organizēt mācību un
audzināšanas darbu, izvēlēties
izglītošanas metodes un formas, mērķtiecīgi nodrošinot
izglītojamo personības
daudzpusīgu veidošanos, veselības stiprināšanu un sagatavošanu
pamatizglītības
apguves uzsākšanai.
2. Sekmēt izglītojamo fizisko spēju attīstību un kustību
apguvi.
3. Sekmēt izglītojamā pašapziņas veidošanos, spēju un interešu
apzināšanos, jūtu un gribas
attīstību, veicinot izglītojamā pilnveidošanos par garīgi,
emocionāli un fiziski attīstītu
personību.
4. Veidot izglītojamā pamatiemaņas patstāvīgi mācīties un
pilnveidoties, kā arī veicināt
izglītojamā izziņas darbības un zinātkāres attīstību un
nodrošinot zināšanu un prasmju
apguvi.
5. Sekmēt izglītojamā saskarsmes un sadarbības prasmju
attīstību.
6. Sekmēt pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes
veidošanos izglītojamam
pašam pret sevi, ģimeni, citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi un
Latvijas valsti, saglabājot
-
7
un attīstot savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Veidot
izpratni par cilvēktiesību
pamatprincipiem un audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus
cilvēkus – Latvijas
patriotus.
7. Sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai citiem izglītojamā
likumiskajiem pārstāvjiem,
lai nodrošinātu izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības apguves
uzsākšanai.
8. Nodrošināt izglītības programmas īstenošanā un izglītības
satura apguvē nepieciešamos
mācību līdzekļus.
9. Racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu,
materiālos un personāla
resursus.
10. Iepazīt un izzināt dabas norises procesus aktīvi piedaloties
“Meža skolas” aktivitātēs.
11. Sekmēt Eko skolas aktivitāšu īstenošanu, veicināt
izglītojamo izpratni par dabas
procesiem un to aizsardzību.
Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti
Izglītības iestādes 2017./2018. mācību gada galvenie
uzdevumi
1. Veikt pirmsskolas izglītības iestādes darbības un vadītājas
kvalitātes novērtēšanas procesu.
Grupas darbs.
Administrācijas darbs.
Iestādes pašnovērtējums.
2. Uzsākt kompetenču pieejā balstītu pirmsskolas izglītības
mācību metožu apguvi.
Semināri, kursi par kompetenču izglītību.
Mācību satura maiņa.
Pieredzes apmaiņa.
Pieredzes apmaiņas ekskursija uz Ozolnieku novada PII
“Saulīte”.
3. Veicināt izpratni par veselīga uztura nozīmi bērna
attīstībā.
Dalība ESF projektā Nr. 9.2.4.., “Pasākumi vietējās sabiedrības
veselības veicināšanai un slimību profilaksei Saldus novadā”.
Veselības nedēļa – „Veselīgs uzturs”.
Lekcija vecākiem par veselīgu uzturu projekta ietvaros.
Aktivitātes izglītojamiem, saistībā ar veselīga uztura
priekšnoteikumiem.
Sporta aktivitātes telpās un āra vidē.
4. Aktualizēt jautājumu par bērnu drošību un psiholoģisko
labsajūtu.
Semināra cikls vecākiem par 3-6 gadus vecu bērnu psihoemocionālo
audzināšanu.
„Džimbas” skolas deviņas nodarbības 5-6 gadīgajiem bērniem.
Tikšanās ar bāriņtiesas un sociālā dienesta darbiniekiem.
Izglītības iestādes 2018./2019. mācību gada galvenie
uzdevumi
Mērķis: Mērķtiecīgi paaugstināt izglītības procesa efektivitāti
un ilgtspēju.
1. Gatavoties kompetenču pieejas ieviešanai pirmsskolas
izglītības procesā.
Kursi „Mācību darba plānošana 5-6 gadīgu bērnu lietpratības
attīstībai”.
Kursi “Kvalitatīvas pedagoģijas pamatprincipi pirmsskolā”.
Kursi “ Kompetenču pieeja mācību saturā: ”Skolotājs, kurš vada
mācīšanos pirmsskolā“.
-
8
Kursi “Vides un mācību materiālu izmantošana pirmsskolā, lai
sekmētu jēgpilnu mācīšanos”.
Kursi “Muzikālās darbības īstenošana pirmsskolā, atbilstoši
kompetenču pieejai”.
Mācību vides iekārtošana.
Pedagogu savstarpējā pieredzes analīze un izvērtēšana.
2. Aktualizēt drošības noteikumus bērniem ar uzskatāmiem un
vecumam atbilstošiem
materiāliem.
Dalība ESF projektā Nr. 9.2.4.., “Pasākumi vietējās sabiedrības
veselības veicināšanai un
slimību profilaksei Saldus novadā”. Atkarību un drošības
profilakses nedēļa “Esi brīvs”.
Grupas noteikumu izstrāde, iedzīvināšana un aktualizēšana
ikdienā.
Drošības noteikumu izstrāde, papildināšana un aktualizēšana (
uzskates, izdales
materiāli, video filmiņas, spēles…).
3. Pilnveidot audzināšanas darbu, akcentējot patriotismu un
atbildīgu attieksmi Latvijas
kultūrvēsturisko vērtību apzināšanā.
Senlietu izzināšana un izstāde “100 un vēl vairāk…”, sadarbība
ar Saldus J. Rozentāla
muzeju.
Lāčplēša diena, Lāpu gājiens, Latvijas dzimšanas diena, Baltā
galdauta svētki.
“Īstenojam ideju” projekts “Cepu, cepu kukulīti, latvju svētkus
sagaidot”.
Izstāde “Mana Latvija”.
SCHWENK Iespēju fonda projekts “Reiz – sen senos laikos”.
Latviešu tautas pasaku dramatizācija, pasākums “Pasaku
balle”.
4. Veicināt skolotāju savstarpējo pieredzes apmaiņu.
Skolotāju vērotais mācību process – dienas ritms,
rotaļnodarbības kolēģu grupās.
Kopīgas diskusijas, jautājumu 5-minūtes un pieredzes
apmaiņa.
Atvērtā durvju diena.
Pieredzes ekskursijas un novada metodisko apvienību
apmeklējums.
Izglītības iestādes mērķis un uzdevumi 2018./2019. mācību
gadā
Mērķis : Mērķtiecīgi paaugstināt izglītības procesa efektivitāti
un ilgtspēju.
Uzdevumi –
Gatavoties kompetenču pieejas ieviešanai pirmsskolas izglītības
procesā.
Aktualizēt drošības noteikumus ar uzskatāmiem un izglītojamā
vecumam atbilstošiem
materiāliem.
Pilnveidot audzināšanas darbu, akcentējot patriotismu un
atbildīgu attieksmi Latvijas
kultūrvēsturisko vērtību apzināšanā.
Veicināt pedagogu savstarpējās pieredzes apmaiņu.
Izglītības iestādes definētās vērtības:
1. Cieņa
2. Patriotisms
-
9
1. Mācību saturs - iestādes īstenotās izglītības programmas
Saldus pirmsskolas izglītības iestāde “Īkstīte” īsteno vienu
izglītības programmu:
Izglītības
programmas
nosaukums
Kods Licences
Nr.
Licences
datums
Izglītojamo
skaits
2018./2019.
m. g.
sākumā
Izglītojamo
skaits
2018./2019.
m. g.
beigās
Vispārējās
pirmsskolas
izglītības
programma
01011111 V-9124 07.06.2017. 86 85
Izglītojamo skaita izmaiņas, mācību gada sākumā un beigās
saistītas ar ģimeņu
dzīvesvietas maiņu, kā arī ar izglītojamo pāriešanu uz
dzīvesvietai tuvāku izglītības iestādi.
Izglītības iestādē mācību valoda ir latviešu valoda.
Fiziskās izglītības un veselības, kā arī kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslas
jomas un grupu pedagogiem ir saskaņots integrēto rotaļnodarbību
plāns. Nepieciešamības
gadījumā, pamatojoties uz izmaiņām, kas saistītas ar pasākumu
vai citu plānotu aktivitāšu
norisi, rotaļnodarbības plānā veic korekcijas. Pedagogi ikdienas
darbā plāno mācību darba
diferenciāciju, individualizāciju un piemēro atbalsta pasākumus
izglītojamiem pēc vajadzības
un nepieciešamības. Mācību satura apguves secību un tēmu
izklāstu pedagogi plāno,
pamatojoties uz izglītojamo esošajām zināšanām, interesēm,
pēctecību un programmas
pamatnostādnēm, ievērojot atbilstošo izglītības posmu.
Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās
pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai nodrošina
izglītojamos un pedagogus ar
atbilstošu mācību literatūru un nepieciešamajiem mācību
līdzekļiem un materiāliem. Izglītības
iestādes vadība ir ieinteresēta, sadarbojas ar pedagogiem,
sniedz atbalstu, kā arī nepieciešamo
informāciju un resursus. Izglītības iestādes vadība pārrauga
rotaļnodarbību norisi, pilnveidi un
īstenošanu.
Izglītības iestādes darba plānā ir iekļauti pasākumi, kas veido
izglītojamā attieksmi pret
sevi un citiem, darbu, kultūru, sabiedrību un valsti. Iestādes
audzināšanas darba plāna
priekšnoteikums - audzināt ģimeniskā atmosfērā, spēt
ieklausīties, saskatīt un palīdzēt mūsu
bērniem izaugt laimīgiem cilvēkiem. Audzināšanas mērķis -
nodrošināt iespēju katram
izglītojamam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu,
atbildīgu personību sabiedrībā,
veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot
to iedzīvināšanu, bagātināt
kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti
Latvijas valstij un Latvijas Republikas
Satversmei.
Darba plāns tiek sastādīts vienam mācību gadam, ietverot
uzdevumus darbinieku
pilnveidošanai un profesionālajai attīstībai. Tas īstenojams,
apmeklējot novada metodiskās
apvienības, kurās vēro un analizē pedagogu darbu, gūst jaunu
pieredzi un zināšanas. Organizē
izbraukuma pieredzes apmaiņu uz citu pilsētu un novadu
pirmsskolas iestādēm, lai redzētu un
klātienē iepazītos ar labajiem piemēriem. Tehniskais personāls
piedalās minimālās higiēnas
prasību ievērošanas kursos, kā arī apgūst ar pedagoģiju un
psiholoģiju saistītus jautājumus, kas
nepieciešami darbā ar izglītojamiem. Apmeklē bērnu tiesību
aizsardzības kursus.
-
10
Darba plānā tiek atspoguļoti visi iestādes pasākumi: dalība
projektos, plānotās
ekskursijas un pārgājieni, “Meža skolas” un Eko skolas
aktivitātes, pasākumi, svētki, radošās
darbnīcas, karjeras izglītības veicināšana, kā arī kopsapulces
darbiniekiem un vecākiem, grupu
vecāku sapulces. Plānā tiek norādīts pasākuma laiks un
atbildīgais, kas uzņemas atbildību un
nepieciešamības gadījumā pieaicina sev palīgus no iestādes
darbinieku vidus. Darba plāns tiek
sastādīts un apstiprināts pedagoģiskās padomes sēdē un
darbinieku kopsapulcē.
Izglītības iestāde lepojas:
Iestādē mācību darba diferenciācija tiek plānota, tā vērsta uz
ikviena izglītojamā
individuālajām prasmēm, spējām un vajadzībām.
Plašs, interesants un atbilstošs mācību līdzekļu un materiālu
nodrošinājums.
Izglītojamo regulāra dziedāšana un muzicēšana iestādes
ansamblī.
Zinoši pedagogi, kuri izglītības procesa plānošanā un
realizācijā ņem vērā izglītojamo
spējas un vajadzības.
Katru mēnesi tiek organizēta un vadīta “Meža skola”, kuras laikā
izglītojamie iepazīst
savu tuvāko apkārtni un izzina dabas likumsakarības.
Regulāras aktivitātes izglītojamajiem Eko skolas programmā, tiek
sekmētas izglītojamo
zināšanas un domāšana, attieksme pret apkārtējo pasauli un
sevi.
Turpmākā attīstība:
Īstenot iestādē interešu izglītību, nodrošinot iespēju
izglītojamiem papildināt savas
prasmes un zināšanas angļu valodas un tautisko deju apmācības
pulciņos.
Plānot un īstenot radošas Meža skolas un Eko skolas aktivitātes
izglītojamiem un viņu
vecākiem.
Veicināt un pilnveidot pedagogu profesionālo izaugsmi
informācijas tehnoloģiju
pielietošanā mācību procesā ikdienā.
Īstenot un ieviest kompetencēs balstītu apmācības procesu.
Vērtējums kritērijā– labi
2. Mācīšana un mācīšanās
2.1. Mācīšanas kvalitāte
Izglītības iestādes pedagogi savu darbu atspoguļo izveidotajā
plānošanas darba lapā
“Zirneklītis”. Lai uzlabotu un sekmētu izglītojamo attīstību ir
izveidotas individuālā darba
mapes, kurās apkopota informācija par izglītojamā attīstību un
plānotajiem individuālajiem
uzdevumiem. Valodas attīstības skolotāja (logopēde) plāno
individuālo, pāru un grupu darbu ar
katru izglītojamo pēc saraksta. Valodas attīstības skolotājas
plānā tiek izdarīti ieraksti par
izglītojamā mācību procesa atspoguļojumu. Mūzikas un sporta
skolotājas plāno savu darbu
muzikālās audzināšanas un sporta plānos.
Mācību gada sākumā grupas žurnālā tiek aizpildīti dati par
izglītojamo – dzimšanas
dati, dzīves vietas adrese, vecāku vārdi, telefona numuri.
Grupas žurnālā tiek ierakstīts grupas
rotaļnodarbību plānojums katrai dienai, kas ir saskaņots ar
iestādes vadītāju. Izglītojamo grupas
žurnālā, ikdienas apmeklējumu ik rītu aizpilda pedagogs,
ierakstus atzīmējot ar simboliem -
i- ieradies izglītības iestādē,
-
11
n – neapmeklē izglītības iestādi,
ns – neapmeklē iestādi slimības dēļ,
na – neapmeklē iestādi attaisnojošu iemeslu dēļ.
Izglītojamie vienu reizi pusgadā apmeklē iestādes medicīnas
māsu, lai veiktu
antropometriskos mērījumus, rezultātus atspoguļo grupas žurnālā,
kā arī izdara nepieciešamos
ierakstus pēc izglītojamo medicīniskās kartes, ko izsniedzis
ģimenes ārsts. Pēc nepieciešamo
ierakstu veikšanas iespējams noteikt izglītojamā veselības
grupu, galda un krēsla izmērus.
Grupas žurnālā ierakstus pārbauda iestādes vadītāja.
Mācību procesa organizācija:
Ar mācību uzdevumiem un tēmu, pedagogi izglītojamos iepazīstina
katru rītu,
organizējot rīta apli, kura laikā tiek aktualizēti
rotaļnodarbībās apgūstamie uzdevumi, kā
arī pārrunāta visas dienas gaita.
Grupās ir iekārtots informatīvais stends, kurā tiek atspoguļota
informācija vecākiem par
katras nedēļas rotaļnodarbībās plānotajiem uzdevumiem un
apgūstamajām prasmēm.
Iestādes pedagogi labprāt uzklausa un savā turpmākajā darbā
izmanto gan kolēģu, gan
metodiķes un vadītājas ieteikumus un norādījumus.
Mācību procesa apguve tiek apgūta integrētajās rotaļu
nodarbībās.
Mācību līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu pedagogi izmanto pēc
saviem ieskatiem un
izvēles. Uzskates un izdales materiāli tiek izmantoti,
pamatojoties uz katras tēmas
izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un metodēm, kuras tiek
pielietotas rotaļnodarbību
gaitā, panākot un sasniedzot vēlamo rezultātu, kura pamatā ir
izglītojamo aktīva
iesaistīšanās un velēšanās praktiski darboties, eksperimentēt,
radīt un izzināt.
Ar mācību iekārtām un aprīkojumu pedagogi ir nodrošināti
apmierinoši – katras grupas
pedagogiem lietošanā ir pieejams dators un printeris. Pedagogi
prezentāciju un citu
vajadzību īstenošanā var izmantot projektoru. Iestādei ir
plānots iegādāties arī
interaktīvo tāfeli.
Individuālajās konsultācijās ar grupu pedagogiem, kopīgajās
pedagogu sapulcēs un
pedagoģiskajās sēdēs notiek informācijas apmaiņa starp
pedagogiem, metodiķi un
vadītāju par mācību procesa organizāciju.
Tiek analizētas situācijas lai sniegtu atbalsta pasākumus,
vajadzības gadījumā tiek lūgts
vecākiem konsultēties ar psihologu vai ģimenes ārstu par
izglītojamā vispusīgu un
harmonisku attīstību. Ar pedagogiem tiek pārrunāta atbilstošu
metožu un paņēmienu
izmantošana, kas nodrošina izglītojamā vecumam atbilstošu un
pilnvērtīgu attīstību.
Izglītojamiem informācija par veicamo uzdevumu tiek sniegta
pirms rotaļnodarbības,
paskaidrojot vai ļaujot pašiem nonākt pie secinājuma, ko un kā
darīt, lai izvirzīto mērķi
sasniegtu.
Informāciju par pirmsskolas izglītības programmā izvirzītajiem
mācību uzdevumiem
atbilstoši izglītojamā vecumam un attīstības posmiem, par
rotaļnodarbību organizāciju
un norisi, par nepieciešamo individuālo darbu un citiem
jautājumiem izglītojamo vecāki
tiek informēti vecāku kopsapulcē, grupu vecāku sapulcēs un
individuālās sarunās ar
pedagogiem, metodiķi un vadītāju.
Mācību metožu izvēli nosaka: mācību saturs, nodarbības vai tēmas
apguves mērķis un
uzdevumi. Pedagogi mācību metodes izvēlas atbilstoši pirmsskolas
izglītības programmai, katra
bērna individuālajam attīstības līmenim, kā arī vietējiem
apstākļiem, bērnu interesēm,
-
12
tematiskajiem svētkiem un aktivitātēm, kas saistītas ar projektu
vai pasākumu īstenošanu.
Plānojot dienas, nedēļas un mēneša aktivitātes audzinošo darbu
ar izglītojamiem,
īsteno atbilstoši tēmai, kur nepieciešams gan savstarpēji
sadarboties, gan izvērtēt vai analizēt
notikumu secību vai situāciju, izdarīt secinājumus un spēt
pieņemt lēmumus savai turpmākai
darbībai. Jaunākā vecuma izglītojamiem ir interesanti un vieglāk
saprotami, ja situācijas analīzē
iesaista rotaļlietas vai zināmus multiplikāciju filmu varoņus,
kuri izspēlē vai attēlo
nepieciešamo situāciju, tas ļauj izglītojamiem vieglāk uztvert
un izprast notikumus. Mūsdienās,
audzinošais darbs ir pamats izglītojamo pozitīvas uztveres un
reālās dzīves skaidrojums, kas
bieži vien dramatiski atšķiras no informācijas, kura iegūstama
plašsaziņas līdzekļos un
televīzijas ekrānos. Audzinošais un skaidrojošais darbs liek
pamatus, kas veicina un nodrošina
jaunās paaudzes izpratni un apziņu par savu rīcību, tās
sekām.
Lai izglītojamiem nodrošinātu fiziskās aktivitātes un vēlmi
nodarboties ar sportu, katru
dienu tiek vadītas sporta nodarbības ar vispārattīstošiem
vingrinājumiem, iekļaujošiem sporta
un sacensību elementiem, aktīvām un izglītojamiem interesantām
rotaļām. Tiek organizēti
pārgājieni un tālās pastaigas, sporta dienas un sporta svētki,
kuriem izglītojamie īpaši gatavojas
un ar prieku piedalās. Aktivitātēs piedzīvotais tiek atspoguļots
izglītojamo radošajos darbos,
foto izstādēs, grupu informācijas stendos un iestādes avīzē
”Īkstītes spogulis”.
Lai izglītojamie iestādē justos labi, pedagogi lielu uzmanību
pievērš pozitīvas
savstarpējās sadarbības un saskarsmes veidošanā un nodrošināšanā
ne tikai mācību procesa
laikā, bet arī ikdienas dzīvē. Pedagogi un iestādes personāls
nodrošina un rada emocionālu,
interesantu un saturīgu mācību procesu, tas veicina izglītojamo
gribas, prasmju, spēju un
saziņas nepieciešamību, lai kontaktētos gan ar vienaudžiem, gan
pieaugušajiem, tā nodrošinot
un pilnveidojot sagatavotību skolai un turpmākai dzīvei. Lai
savstarpējā sadarbība būtu pēc
iespējas veiksmīgāka, pedagogi izmanto dažādas sadarbības formas
- individuālas sarunas vai
pārrunas, kā arī grupas rotaļdarbības, kurās izglītojamie,
kopīgi darbojoties tiek aicināti domāt,
spriest, pieņemt kompromisus un nonākt līdz pozitīvam
rezultātam.
Mācību procesa apguvē pedagogi izmanto izglītības iestādē jau
esošos uzskates un
izdales materiālus, kā arī gatavo jaunus materiālus un
didaktiskās rotaļas, kas nepieciešamas un
atbilst mūsdienu prasībām, lai izglītojamie uztvertu un saprastu
apgūstamās un plānotās tēmas,
ievērojot pēctecību un izglītojamo individuālās vajadzības un
attīstības īpatnības. Izgatavoto
metodisko materiālu iespējams izmantot visiem iestādes
pedagogiem, tas ļauj un nodrošina
izglītojamo intereses, uzmanības un domāšanas attīstību, jo
piedāvātais materiāls ir “jauns” un
interesants. Pedagogi šajā darbā piedalās ar iniciatīvu un
inovatīvām metodēm, prot savā starpā
sadarboties, lai rezultāts būtu pēc iespējas labāks, lai to
spētu pielietot un izmantot dažādos
uzdevumos un situācijās dažādos vecumposmos.
Varam lepoties ar iestādes apkārtni, jo iestādes teritorijā
atrodas dažādas koku sugas
vērošanai, apstādījumi ar košumkrūmiem un puķēm, paugurains
reljefs un augļu koki, ir
nodrošināta iespēja organizēt izglītojamo vērojumus, darba
audzināšanu un pašu vadītu
darbošanos.
Pirmsskolas vecumā izglītojamiem pašvērtējuma prasmes bieži vien
ir neadekvātas un
nav pamatotas, bet balstās uz prieka un laimes izjūtu. Katrs par
savu veikumu stāsta un rāda ar
patiesu aizrautību un lepnumu. Jaunākā vecumā tas arī ir mūsu
mērķis, lai izglītojamais būtu
atvērts, labprāt darbotos ar vēlmi izzināt un piedzīvot
darbošanās procesu. Jau sākot no vidējā
pirmsskolas vecuma pedagoga uzdevums ir mudināt un veicināt
izglītojamo domāt, apzināties,
kas izdevies, ko varēja darīt savādāk, cik pacietības, spēka,
uzmanības ir ielikts piedāvātajā
-
13
uzdevumā, vai tas ir maksimālais, ko varēja izdarīt. Šajā laikā
pedagogam jāveicina un
jāaktualizē izglītojamiem kritiskāk vērtēt un analizēt gan savu
paveikto darbu, gan savu rīcību
un ieguldītos spēkus.
Izglītības iestāde lepojas:
Mācību un audzināšanas darbs tiek organizēts regulāri,
balstoties uz pirmsskolas
izglītības programmā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem,
ievērojot pakāpenības,
sistemātiskuma, pēctecības, vietējo apstākļu, izglītojamo
intereses un dabas
likumsakarību saikni.
Mācību un audzināšanas procesā pedagogi izmanto dažādas metodes
un paņēmienus,
kas attīsta un nostiprina izglītojamo spēju un prasmju
pilnveidošanu un izkopšanu.
Mācību un audzināšanas procesā pedagogi izmanto mūsdienīgus
materiālus, tehniskās
ierīces, pašu gatavotus izdales un uzskates materiālus.
Iestādē strādā savā jomā zinoši, radoši, aktīvi, bērnus mīloši
un saprotoši pedagogi,
kuri savu sirds siltumu un zināšanas sniedz izglītojamiem un
viņu vecākiem.
Turpmākā attīstība:
Uzlabot mācīšanas kvalitāti mudinot pedagogus mācību programmā
plašāk izmantot
mūsdienu tehnoloģijas un digitālos resursus - video materiālus
un multiplikāciju filmas,
kas atbilst apgūstamajai tēmai, izglītojamo savstarpējo
attiecību uzlabošanai -
līdzjūtības, sapratnes un taisnīguma izpratnes
nostiprināšanai.
Uzlabot mācību procesa kvalitāti un sniegt atbalstu pedagogiem
pedagoģiskajā procesā
izmantojot un pielietojot metodiķa ieteikumus, norādījumus un
pieredzes apmaiņu.
Ieviest ikdienas darbā kompetencēs balstītu mācīšanas procesu.
To balstīt uz regulāru
pieredzes apmaiņu, pieejamību pedagogu tālākizglītībai,
izmantojot kursu, semināru
apmeklējumus un iepazīstoties ar informāciju Valsts izglītības
satura centra mājas lapā.
Motivēt pedagogus izmantot pašmācību, par rezultātiem un gūto
pieredzi informēt
visus iestādē strādājošos.
Vērtējums kritērijā– labi.
2.2. Mācīšanās kvalitāte
Pirmsskolas izglītības iestādē izglītojamo mācīšanās darbs tiek
organizēts integrētās
rotaļu nodarbībās.
Izglītojamo apmācība notiek visu dienu. Rīta cēlienā abi
pedagogi strādā paralēli,
tā nodrošinot kvalitatīvu apakšgrupu darbu. Pēcpusdienas cēlienā
tiek nodrošināts individuālais
darbs ar izglītojamiem.
Jaunās tēmas sākumā pedagogs uzdod izzinošus un ieinteresējošus
jautājumus par jauno
tēmu, lai noskaidrotu, ko izglītojamais zina par tēmu un ko grib
uzzināt. Ar šāda veida
komunikāciju un līdzi darbošanos izglītojamie tiek mudināti uz
sadarbību un iesaistīšanos
tēmas izstrādes un apguves procesā. Katra diena sākas ar rīta
apli, kurā tiek pārrunāti dienā
veicamie uzdevumi centros. Tā izglītojamiem veidojas priekšstats
par darbību secību un dienas
ritmu. Izglītojamie ir gatavi darboties, apgūt visu jauno, jo
grupā valda pozitīva savstarpējā
sadarbība, jo pedagogs ir zinošs, aktīvs, smaidošs, prot darbā
atrast un pielietot dažādas
metodes, prot bērnus ieinteresēt un motivēt veicamajam darbam,
spēj noturēt viņu uzmanību,
-
14
rūpējas par kārtību un savstarpējo cieņu. Dažādas attīstošās un
didaktiskās spēles un materiāli,
grāmatas, darba lapas, tēlotājdarbības materiāli, rotaļlietas,
celtniecības un dabas materiāli ir
brīvi pieejami grupas telpa, mācību centros. Izglītojamie ar
tiem darbojas individuāli un
sadarbojoties ar saviem draugiem rotaļnodarbību laikā. Ar
datoru, mūzikas centru, projektoru
izglītojamie patstāvīgi nedarbojas, un tie nav brīvi pieejami,
tas notiek tikai kopā ar pedagogu.
Fiziskās izglītības un sporta, kā arī mūzikas nodarbībām zālē
izvietoto materiālu izmanto
attiecīgo pedagogu klātbūtnē, pamatojoties uz plānotajiem
uzdevumiem.
Izglītības iestādē ir izstrādāti noteikumi, kas paredz veicamos
pasākumus, ja 5 un 6
gadus vecais izglītojamais ilgstoši neapmeklē izglītības
iestādi. Vecāki ziņo vadītājai vai grupas
pedagogiem iemeslu, kura dēļ izglītojamais nav ieradies iestādē.
Šādi gadījumi iestādē līdz šim
nav novēroti.
Katrā grupiņā ir iekārtoti vecāku informācijas stendi, kuros
tiek aktualizēta informācija
par mēneša tēmas uzdevumiem, plānotajiem pasākumiem, kā arī
aktuāla informācija un
izglītojoši raksti.
Pedagogi veic individuālu darbu, lai uzlabotu izglītojamā
prasmes un sasniegumus, kā
arī strādā ar talantīgajiem bērniem. Ar izglītojamā attīstību,
sasniegumiem un izaugsmi grupas
pedagogi iepazīstina vecākus individuālajās sarunās.
Mācību gada laikā izglītojamie tiek iesaistīti un aktīvi
līdzdarbojas iestādē organizētajos
pasākumos, tematiskajos rītos (,,Zinību diena’’, ,,Tēvu diena”,
,,Latvijas dzimšanas diena’’,
,,Māmiņu un Vecvecāku svētki’’, ,,Izlaidums’’), latviešu
gadskārtu un tradīciju svētkos
(Miķeļos, Mārtiņos, Ziemassvētkos, Meteņos, Lieldienās),
diskotēkās un svētku ballītēs,
jautrajos brīžos, kustību rotaļu pēcpusdienās, koncertos,
multiplikācijas filmu skatīšanās brīžos,
sporta svētkos, izpriecās un absolventu dienā. Izglītojamie
labprāt iepazīst tuvāko apkārtni
izzinošajās “Meža skolas” un “Eko skolas” aktivitātēs.
Izglītības iestāde lepojas:
Izglītojamie regulāri apmeklē izglītības iestādi.
Iestādē notiek kvalitatīvi, izglītojamiem saistoši pasākumi un
aktivitātes.
Ar izglītojamo ieinteresētību, pašvadību un vēlmi darboties.
Turpmākā attīstība:
Izzināt mūsdienu izglītojamo intereses un iekļaut tās mācību
procesā.
Padziļināti izzināt un izprast tēmas, vadoties no izglītojamo
esošajām zināšanām un
vēlmēm, tās savstarpēji saistot un apvienojot.
Turpināt veidot pētniecību āra vidē, izmantojot vietējos
apstākļus.
Vērtējums kritērijā– labi
2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
Lai spētu noteikt katra izglītojamā attīstību un, balstoties uz
to, sniegtu jaunas prasmes
un zināšanas, pedagogi sistemātiski un kompetenti veic bērna
vērošanu un vērtēšanu. Iestādē
ir izstrādāti izglītojamo vērošanas un vērtēšanas pamatprincipi
un kārtība. Izglītojamā
sasniegumu izvērtēšanā tiek izmantoti jautājumi, novērojumi,
bērnu patstāvīgie darbi.
Praktiskā izglītojamo darbošanās ir viena no galvenajām
vērtēšanas metodēm, tā ļauj
pedagogam izdarīt secinājumus par izglītojamā zināšanām, prasmēm
un attieksmi pret sev
-
15
uzticētajiem pienākumiem. Pedagogs veic arī sarunu ar
izglītojamo, uzdodot jautājumus,
aicinot uz dažādu situāciju modelēšanu. Pedagoģiskie vērojumi
tiek veikti regulāri –
izglītojamie tiek vēroti, atbalstīti, uzmundrināti, motivēti un
paslavēti, par katru paveikto
darbu, par katru sniegumu. Aprakstošais vērtējums par
izglītojamā prasmēm, iemaņām un
zināšanām tiek izsniegts iestādi beidzot. Tas raksturo
izglītojamā gatavību uzsākt
pamatizglītības apguvi. Iestādē izstrādāta vērtējumu
sistēma:
- Ikdienas vērtēšana (pedagogs pēc aktivitātēm skolotāja plānā
veic ierakstus par:
rotaļnodarbības gaitu, sasniegtajiem mērķiem, izglītojamo
aktivitāti, ikdienas
novērojumiem, svētku analīzi u.c.),
- Ikmēneša vērtēšana (katrā mācību gada mēnesī tiek vērtētas
zināšanas, prasmes un
iemaņas pēc pedagogu izvirzītajiem kritērijiem),
- 1. un 2. pusgada noslēguma vērtēšana – izglītojamā zināšanu
analīze (pedagogs,
balstoties uz apgūto vielu, izstrādā kritērijus un veic
izglītojamā zināšanu izvērtēšanu
šajās prasmēs, kā arī izdara aprakstošo vērtējumu par
sasniegumiem kopumā),
- 6 gadīgo bērnu vērtēšana (aprakstošs vērtējums – ziņojums
vecākiem un skolai, kad
izglītojamais absolvē pirmsskolas izglītības iestādi),
- Izglītojamā portfolio (katram izglītojamam tiek iekārtota
mape, kurā krājas darbi, kas
tapuši vizuālās, mājturības un aplicēšanas nodarbībās.
Pārlūkojot mapē esošos darbus,
gan pedagogs, gan vecāki var izvērtēt izglītojamā izaugsmi.
Vecākajā grupā
izglītojamiem papildus ir ierīkotas matemātikas un latviešu
valodas mapes).
Vērtēšanas procesa rezultāts tiek pārrunāts ar iestādes vadītāju
un pēc tam arī pedagoģiskajā
sēdē. Pedagogi īsi izklāsta vērtēšanas norisi, iegūtos
rezultātus, analizē tos un izdara
secinājumus – kas jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā individuāli.
Izglītības iestāde lepojas:
Pedagogi veic ikmēneša izglītojamo vērtēšanu un analizē
vērtējumu. Turpmākā attīstība:
Plānot un pielāgot vērtēšanu ELIIS elektroniskajā plānošanas
žurnālā.
Informēt vecākus par izglītojamā attīstību, balstoties uz
ikdienas pedagoģiskajiem vērojumiem.
Vērtējums kritērijā – labi
3. Izglītojamo sasniegumi
Pedagogi un iestādes vadība koordinē un analizē izglītojamo
sasniegumus un seko viņu
izaugsmei. Izglītojamo vecākiem ir iespēja katru dienu satikties
ar grupas pedagogiem, lai
aprunātos un uzzinātu par dienas gaitām, veiksmēm un neveiksmēm.
Šajās sarunās tiek norādīts
arī uz prasmēm par grupu vai pāru darbu, kopīgu sadarbošanos,
pašvadību un konfliktsituāciju
atrisināšanu.
Iestādes izglītojamo mācību sasniegumi tiek apkopoti un
analizēti divas reizes mācību
gadā – pirmajā pusgadā un mācību gada noslēgumā pedagoģiskās
padomes sēdēs. Katras
grupas pedagogi analizē izglītojamo prasmes pēc noteiktiem
kritērijiem, ņemot par pamatu
apgūto programmu un īstenotās aktivitātes. Mūzikas un sporta
pedagogi analizē katrs savas
izaugsmes rādītājus. Logopēde sniedz atskaiti par izglītojamiem,
kuri apmeklē nodarbības
-
16
individuāli, analizē viņu sasniegumus un izvirza tālākās
darbības plānus.
Obligāto 5 un 6 gadus veco izglītojamo sagatavošanu
pamatizglītības apguvei pedagogi
apliecina ar rakstisku sasniegumu vērtējumu, ko saņem vecāki
mācību gada noslēgumā.
Iestādē tiek organizētas individuālas vecāku, skolotāju un
izglītojamā sarunas. Uz
sarunām vecāki piesakās pie skolotājām, to laikā pēc izglītojamā
iepriekš uzzīmētā tiek
pārrunāts par sasniegumiem, noskaidrojot un akcentējot. Kas tev
patīk? Ko tu esi apguvis? Kas
tev sagādā grūtības? Ko tu vēl esi nolēmis apgūt?
Izvērtējot izglītojamo mācību sasniegumus, secinājām ka
izglītojamie ir zinātkāri, ar
lielu vēlmi darīt, eksperimentēt, izzināt un saprast lietu
kārtību un dzīves likumsakarības.
Vecāki ir lieliski atbalstītāji, iedrošinātāji un padomdevēji.
Apmeklējot pirmsskolas izglītības
iestādi, izglītojamiem tiek nodrošināta iespēja atbilstoši
attīstībai un spējām pilnveidot
domāšanu, uzmanību, uztveri, atmiņu, iztēli, veidot individuālo
pieredzi par sevi un apkārtējo
pasauli, līdzcilvēkiem un Latvijas valsti. Izglītojamiem ir
iespējas darboties radoši un apzināties
sava veikuma nozīmīgumu.
Iestādes 6-7 gadīgie izglītojamie piedalās Latvijas Nacionālās
bibliotēkas lasīt
veicināšanas pasākumā “Bērnu žūrija” Saldus bibliotēkā.
Izglītības iestāde lepojas:
Izglītojamo mērķtiecīga sagatavošana pamatizglītības
uzsākšanai.
Regulāri tiek veikts pirmsskolas izglītības satura apguves
vērtējums.
Pozitīva sadarbība ar izglītojamo vecākiem.
Turpmākā attīstība:
Rosināt pedagogiem darbā izmantot jaunas un efektīvas
pedagoģiskās pieejas,
izglītojamo intereses, uzmanības atraisīšanai un
noturēšanai.
Motivēt un attīstīt izglītojamo pašvadītu mācīšanos.
Vērtējums kritērijā – labi
4. Atbalsts izglītojamiem
4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts
Iestādē izglītojamiem tiek nodrošināta atbalsta personāla
pieejamība - izglītības
logopēds un medicīnas māsa. Logopēds nepieciešamības gadījumā
veic skaņu izrunas korekciju
un fonemātisko procesu attīstību. Notiek sadarbība ar grupu
pedagogiem, lai koordinētu un
veicinātu darbu pie izglītojamo runas un valodas attīstības
traucējumu novēršanas. Mācību
gada sākumā logopēde izvērtē skaņu izrunu un pārliecinās par
izglītojamo valodas prasmēm.
Strādā individuāli, veic skaņu artikulācijas un elpošanas
vingrinājumus, lai veicinātu pareizu
skaņu izrunu. Turpina strādāt pie fonemātisko procesu attīstības
un vārdu krājuma
paplašināšanas. Notiek saruna ar izglītojamo vecākiem un grupu
pedagogiem par atbalstošu un
motivējošu sadarbību izvirzīto mērķu veiksmīgai sasniegšanai.
Novērots, ka palielinās to
izglītojamo skaits, kuriem grūtības sagādā skaņu izruna, vārdu
krājuma nepietiekamība un
fonemātisko procesu attīstības problēmas. Salīdzinot pēdējos
trīs mācību gadus, tas apstiprinās
un ir uzskatāmi redzams tabulā:
-
17
Izglītojamiem, kuriem izaugsme netiek novērota un ir grūtības ar
mācību programmas
apguvi, tiek piedāvāts apmeklēt medicīniski pedagoģisko komisiju
un izglītību turpināt
speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē.
Izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi veic un medicīnisko
palīdzību sniedz
medicīnas māsa Tatjana Remese, kura iestādē strādā 0,5 likmi.
Medicīnas māsa rūpējas par
izglītojamo vecumam atbilstošu dienas ritma ievērošanu, veselību
veicinošiem un
nostiprinošiem pasākumiem. Atbild par piedāvātā ēdināšanas
ārpakalpojuma kvalitāti un
atbilstību prasībām, kā arī kopējo izglītojamā izaugsmi un
attīstību. Vajadzības gadījumā tiek
veiktas individuālas sarunas ar vecākiem vai izglītojamā ģimenes
ārstu. Ja nepieciešams
izglītojamam sniegt pirmo medicīnisko palīdzību medicīnas māsas
prombūtnes laikā, to dara
grupu pedagogi, saimnieciskās daļas vadītāja, vai tiek lūgts
neatliekamās palīdzības dienesta
pakalpojums. Katrā izglītojamo grupā un iestādes zālē ir
atrodamas pirmās palīdzības
aptieciņas, par to saturu rūpējas medicīnas māsa. Iestādē
atbilstoši prasībām iekārtots medicīnas
kabinets, medicīnas māsa veic izglītojamiem profilaktiskās
apskates un antropometriskos
mērījumus, pārbauda stāju un informē izglītojamo vecākus. Apkopo
ģimenes ārsta izsniegtās
izziņas par izglītojamo veselības stāvokli un nepieciešamības
gadījumā informē iestādes
pedagogus. Izglītības iestādē uzklausa un ievēro vecāku sniegto
informāciju par izglītojamā
veselības stāvokli un atsevišķu izglītojamo individuālajām
vajadzībām, kā arī ievēro ārsta
norādījumus un ieteikumus, lai uzlabotu izglītojamo labsajūtu un
veselību, ievērojot
konfidencialitāti.
Sākoties jaunajam mācību gadam, iestādē tiek rīkoti adaptācijas
pasākumi, kuros
izglītojamie rotaļu, spēļu un vienkāršu uzdevumu veikšanas
procesā iepazīstas, sadraudzējas un
pierod pie jaunajiem apstākļiem. Pedagogi šajā laikā iepazīst
izglītojamo psiholoģiskās un
sociāli pedagoģiskās vajadzības, kuras ņem vērā turpmākā
ikdienas darbā. Pedagogi izmanto
individuālo darbu ar izglītojamiem, kā atbalstu, iedrošinātāju,
sapratnes, saskarsmes un
uzticības veidotāju. Iekārtojot apkārtējo vidi, ņem vērā, lai tā
būtu pieejama, piemērota,
motivējoša un uz izglītojamo praktisko darbošanos vērsta.
Veiksmīga sadarbība un savstarpējs
atbalsts ir izveidojies starp iestādes darbiniekiem - gan
pedagogiem, gan tehniskajiem
darbiniekiem, kuri izprot un ar savu attieksmi un nostāju ir kā
atbalsts un palīgs izglītojamiem.
Iestādē nav psihologa un sociālā pedagoga, taču nepieciešamības
gadījumā izglītojamā
vecākiem tiek piedāvāts saņemt palīdzību Saldus novada
pašvaldības aģentūrā “Sociālais
dienests”. Atbalstu un palīdzību vienmēr var saņemt arī no
Saldus novada Izglītības pārvaldes,
kur tiek organizēti izglītojoši, audzinoši un psiholoģiski
kursi, lekcijas un pasākumi gan
iestādes darbiniekiem, gan izglītojamo vecākiem. Vecākās grupas
audzēkņi dodas izzinošās
ekskursijās uz skolu, lai iepazītos ar vidi un skolotājiem.
Par negadījumiem, traumām vai saslimšanu izglītības iestādē
izglītojamo vecākus
Mācību gads Skaņu izrunas traucējumi
Fonemātisko procesu attīstība
Vārdu krājums atbilst vecumam
2018./2019. mācību gads
21 21 20
2017./2018. mācību gads
19 19 19
2016./2017. mācību gads
18 18 15
-
18
informē iestādes vadītāja, medicīnas māsa vai grupu skolotājas.
Izglītības iestādē notikušās
traumas tiek reģistrētas “Traumatisma uzskaites žurnālā”, kurš
atrodas medicīnas māsas
kabinetā. Nelaimes gadījumi un vardarbība izglītības iestādē nav
notikuši.
Visiem iestādes izglītojamiem tiek nodrošināta ēdināšana 3
reizes dienā – brokastis,
pusdienas, launags, saņemot kvalitatīvu uz vietas gatavotu siltu
ēdienu. Pateicoties programmai
“Skolas piens” un “Skolas auglis”, izglītojamie uzturā lieto
Latvijā augušos augļus un pienu,
veicinot veselīgas pārtikas lietošanu.
Pateicoties Saldus novada pašvaldībai, piecgadīgie un sešgadīgie
izglītojamie bez
maksas apgūst peldēšanas prasmi peldbaseinā kvalificēta trenera
vadībā. Sadarbība notiek arī ar
Saldus sporta skolas basketbola un futbola treneriem, kuri reizi
nedēļā vada sporta nodarbības
5-6 gadus veciem izglītojamiem iestādē.
Visi izglītības iestādē strādājošie ir noklausījušies kursu
bērnu tiesību aizsardzības
jomā.
Izglītības iestāde lepojas:
Ar radošu iestādes kolektīvu.
Ar atbalsta personāla – logopēda, medicīnas māsas - pozitīvu un
veiksmīgu savstarpējo
sadarbību ar izglītojamiem, vecākiem un pedagogiem.
Iestādes audzēkņiem tiek nodrošināta kvalitatīva ēdināšana 3
reizes dienā. Turpmākā attīstība:
Veicināt un uzlabot logopēda sadarbību ar iestādes pedagogiem un
vecākiem, iesaistot
logopēdu vecāku sapulcēs un organizējot individuālas
sarunas.
Organizēt veselību veicinošus pasākumus kopā ar izglītojamo
vecākiem.
Turpināt sadarbību ar Saldus novada pašvaldības aģentūru
“Sociālais dienests”.
Vērtējums kritērijā – labi
4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba
aizsardzība)
Lai nodrošinātu izglītojamo un darbinieku drošību izglītības
iestādē, tiek ievērotas
Darba aizsardzības instruktāžas, Darba drošības instrukcijas,
Ugunsdrošības noteikumu,
higiēnas prasību un Latvijas Republikas Ministru kabineta
noteikumu prasības.
Iestādē ir izstrādāti un noteiktā kārtībā apstiprināti iekšējie
izglītības iestādes normatīvie
akti. Iekšējās kārtības noteikumi, uzturēšanās kārtības
noteikumi un drošības noteikumi
izglītojamiem. Iestādē ir izstrādāta atsevišķa kārtība
rīcībai:
- Pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumā.
- Ekskursiju, pārgājienu un pastaigu organizēšanai.
- Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus,
pašvaldības vai
valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla
neapmeklē izglītības
iestādi.
- Drošībai iestādes organizētajos pasākumos, sporta svētkos un
nodarbībās.
- Ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību,
veselību vai dzīvību.
Noteikumu ievērošanu un izpildi katru gadu ar savu parakstu
apliecina izglītojamo
vecāki un iestādes darbinieki. Pedagogi katru mācību pusgadu,
vajadzības gadījumā biežāk,
sarunās ar izglītojamiem akcentē un uzsver viņu atbildību un
pienākumus, kas noteikti iestādes
-
19
iekšējos kārtības noteikumos un izstrādātajos drošības
noteikumos izglītojamiem. Lai veicinātu
izglītojamo izpratni un rīcību par iekšējās kārtības noteikumiem
un drošības noteikumiem, tos
akcentē un iekļauj rotaļu un dažādos dienas ritma momentos.
Grupu pedagogi izglītojamiem
saprotamā veidā papildina apgūstamo informāciju ar attēliem,
multiplikāciju filmu
varoņiem un daiļdarbiem. Iestādes divi pedagogi sadarbībā ar
centru „Dardedze” ir apguvuši
”Džimbas deviņu soļu drošības programmu”, kas dod tiesības vadīt
nodarbības izglītojamiem
par drošību attiecībās ar citiem cilvēkiem.
Izglītības iestādē ir noteikta kārtība, kā tiek organizētas
mācību ekskursijas, pārgājieni un
citi pasākumi. Pirms došanās ekskursijā vai pārgājienā atbildīgā
persona iestādes vadītājai
iesniedz rakstisku iesniegumu, kurā norādīts pasākuma mērķis,
maršruts, ilgums, dalībnieku
saraksts, vecums, pārvietošanās veids, saziņas iespējas un
pirmās palīdzības sniegšanas iespējas.
Izglītojamie tiek instruēti par drošības noteikumu ievērošanu,
par ko pedagogs parakstās
drošības instruktāžas veidlapā.
Ir noteikta kārtība, kā rīkoties, ja izglītības iestādē uzturas
citas personas. Izglītības
iestāde rūpējas par izglītojamo drošību iestādes telpās un tās
teritorijā, tiek izmantoti apsardzes
uzņēmuma pakalpojumi, grupās ir trauksmes pogas.
Darba kārtības noteikumu ievērošanu, kārtību par datu
neaizskaramību un
konfidencialitāti, ar savu parakstu apliecina iestādes
darbinieki, stājoties darbā vai atkārtoti
mācību gada sākumā. Izglītības iestādes darbinieki ar darba
aizsardzības instrukcijām un
Ugunsdrošības instrukcijām iepazīstas saskaņā ar Darba
aizsardzības likumā noteiktajam
prasībām - stājoties darbā un turpmāk reizi vai divas reizes
gadā, par to parakstoties
instruktāžas žurnālos. Par attiecīgā amata riska faktoriem
darbiniekus informē darba
aizsardzības speciālists, sastādot darba plānu veicamajiem
pasākumiem darba drošībā. Tiek
plānoti nepieciešamie pasākumi risku izvērtēšanai un
novēršanai.
Katru gadu gan izglītojamiem, gan iestādes darbiniekiem tiek
veikta praktiskā apmācība
ugunsgrēka vai ārkārtas situāciju gadījumā. Praktiskās apmācības
vada Ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta inspektori.
Grupu telpās un iestādes gaiteņos ir izvietoti evakuācijas plāni
un norādes par rezerves
izejām. Visas iestādē esošās telpas tiek izmantotas atbilstoši
tām paredzētajām vajadzībām -
izglītojamo apmācības procesa organizēšanai, rotaļām, atpūtai,
sportam, mūzikai, personīgajai
higiēnai, medicīnas pakalpojuma nodrošināšanai, saimnieciskā
darba un ēdināšanas
pakalpojuma sniegšanai. Mācību tehniskos līdzekļus un iekārtas
izmanto atbilstoši
ekspluatācijas noteikumiem, par to bojājumiem tiek ziņots
saimnieciskās daļas vadītājai, kura
nodrošina remontu vai ziņo iestādes vadītājai par jaunas mācību
tehnikas nepieciešamību.
Iestādē ir automātiskā ugunsdrošības un apsardzes signalizācija.
Izglītības iestādes
teritorija ir norobežota ar žogu, tādējādi nodrošinot
izglītojamo drošību, atrodoties iestādē.
Visas iestādes ārdurvis tiek slēgtas laikā no plkst. 9.00 līdz
11.00 un no plkst.12.00 līdz 15.30.
Pie grupas “Mārītes” ārdurvīm atrodas zvana poga, to nospiežot,
izglītojamo vecāki vai iestādes
apmeklētāji, norādot apmeklējuma mērķi un uzrādot personu
apliecinošu dokumentu iekļūst
iestādē. Izglītojamiem, rudenī uzsākot un vasarā noslēdzot
mācību gadu, notiek drošības
noteikumu aktualizēšana un izskaidrošana. Izglītojamos
ekskursijās un aktivitātēs ārpus
iestādes pavada 3 grupas darbinieki. Visi iestādes izglītojamie
ir nodrošināti ar atstarojošām
vestēm pastaigu laikā ārpus iestādes teritorijas.
Izglītības iestāde lepojas:
Ir izstrādāti drošības noteikumi, tie tiek ievēroti.
-
20
Iestādes izglītojamie un darbinieki iestādē jūtas droši.
Iestādē darbojas divi Džimbas aģenti ar programmu ,,Džimbas
drošības programma’’.
Izstrādāti izglītojoši pastaigu maršruti izglītojamiem ārpus
iestādes teritorijas.
Nodrošināta drošības noteikumu ievērošana, organizējot izzinošas
ekskursijas un
pārgājienus ārpus iestādes teritorijas.
Turpmākā attīstība:
Aprīkot iestādes ārdurvis ar kodu atslēgām.
Aktualizēt, atjaunināt un papildināt izglītojamo drošības
noteikumus ar viegli
uztveramu un saprotamu informāciju.
Analizēt un pārraudzīt drošības situāciju izglītības
iestādē.
Nodrošināt personāla regulāru apmācību pirmās palīdzības
sniegšanā.
Vērtējums kritērijā - labi
4.3. Atbalsts personības veidošanā
Pirmsskolas izglītības iestādē izglītojamie neiesaistās
pašpārvaldē, taču darbojās mini
Eko padomes darbā. Tiek veidota izglītojamā personība, viņa
attieksme pret valsti, sabiedrību,
kultūru, darbu, kā arī pret citiem cilvēkiem.
Ārpus nodarbībām patriotiskā, pilsoniskā un veselīga dzīvesveida
veicinoša
audzināšana notiek regulāri, dažādos dienas ritma momentos -
pastaigās, kopīgās pārrunās,
grāmatu skatīšanās un lasīšanas brīžos, video filmiņu skatīšanās
laikā, kustību veicinošas
attīstības laikā telpās un svaigā gaisā, izglītojamo
individuālajā, pāru un grupu darbā.
Izglītības iestāde plāno un organizē izglītojamiem interesantus
un audzinošus
pasākumus, tie balstās uz izstrādāto iestādes audzināšanas gada
plānu, svētku un gadskārtu
svinamajām dienām. Tiek organizēti gadskārtu ieražu svētki -
Miķeļi, Mārtiņi, Ziemassvētki,
Meteņi, Lieldienas. Izglītojamie ekskursijās iepazīst savu
tuvāko apkārtni, nozīmīgākos pilsētas
objektus, interesantus cilvēkus un viņu profesijas, Latvijas
dabas bagātības. Tiek atzīmētas
tēvu, vecvecāku, māmiņu un ģimeņu dienas. Iestādes pedagogi
iepazīstina izglītojamos ar
pozitīvu un saudzīgu attieksmi pret dabas bagātībām, atzīmējot –
ūdens, gaisa, koku un puķu
dienas. Svētkus plāno, iekļaujot patriotisma un piederības
apziņas veicinošus uzdevumus, kas
sākas ar savas ģimenes, mājas, dzimtās vietas un pilsētas
iepazīšanu. Patriotisma gaisotnē tiek
aizvadīts novembra mēnesis ar radošu darbošanos, izstādēm,
koncertiem un ciemiņu
uzņemšanu iestādē.
Izglītības iestādē tiek veikta audzināšanas pasākumu satura
analīze, kura palīdz,
stiprina, kā arī nodrošina tālāko darbu un izaugsmi. Pēc
pasākumiem pedagogi veic analīzi,
izdara secinājumus, plāno uzlabojumus un inovatīvu metožu
pielietojumu turpmākajam
audzinošajam darbam.
Izglītojamie pasākumiem gatavojas un iepazīstas ar pasākuma
tematiku, apgūst
piemērotus dzejoļus, tautas dziesmas, rotaļas, dejas, dziesmas,
teātra iestudējumus, mīklas,
sakāmvārdus un fabulas. Pedagogi izstrādā interesantus, aktīvus,
uz pozitīvām emocijām un
darbību vērstus, izglītojamo vecumam atbilstošus pasākumu
scenārijus, iestādes metodiķe tos
apstiprina. Izglītojamie ar savu darbošanos piedalās iestādes
telpu noformēšanā un svētku
atmosfēras radīšanas procesā, veidojot individuālus un
kolektīvus darbus.
-
21
Izglītojamie tiek iesaistīti grupas iekšējās kārtības noteikumu
izstrādē. Pedagogi kopīgi
ar izglītojamiem pārrunā dažādas situācijas, tiek lūgts izteikt
savas domas, pamatot tās,
nonākot pie kopīga slēdziena un situācijas risinājuma. Grupās
kārtības noteikumi ir izglītojamo
pašu veidoti un izlikti redzamā vietā, tie tiek regulāri
aktualizēti grupu ikdienā. Ar vārdiskām
uzslavām tiek novērtēta izglītojamo pozitīvā uzvedība, attieksme
pret veicamajiem darbiem un
pienākumiem.
Ja izglītojamais nav ievērojis noteikumus, seko situācijas
analīze, pārrunas un
atvainošanās. Konfliktsituāciju gadījumos situācija tiek
izvērtēta, uzklausīta un analizēta,
izglītojamie, pamatojot savu viedokli, mēģina atrast pareizo
risinājuma variantu, izprast savas
darbības sekas.
Izglītības iestāde lepojas:
Iestādē tiek rīkoti interesanti un pārdomāti pasākumi, kuri
atbilst izglītojamo
vecumposma interesēm.
Izglītojamajiem ikdienā tiek nodrošināta iespēja praktiski
darboties, attīstot savu
personību.
Turpmākā attīstība:
Piedāvāt izglītojamajiem interešu izglītības programmas –
dejošanas un angļu valodas
apmācībai.
Organizēt izzinošās ekskursijas ārpus pilsētas un novada
robežām.
Vērtējums kritērijā - labi
4.4. Atbalsts karjeras izglītībā
Izglītojamie piedalās iestādē organizētajā projektu nedēļā, kur
iepazīstas ar vecāku
profesijām, dodas izzinošās ekskursijās uz vecāku darba vietām.
Tiek plānoti un organizēti
pasākumi atsevišķi pa grupām, kopīgi visiem izglītojamiem gan
iesaistot vecākus, gan dažādu
biedrību, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un skolu
pārstāvjus. Organizētie pasākumi
veicina kopības sajūtu, saliedētību, veicina pozitīvu sadarbību
ar vecākiem, līdzcilvēkiem,
palīdzot pilnveidot sociālās iemaņas, sadarbības prasmes un
komunikāciju. Iestādes pedagogi
piedalās dažādos projektos, to realizācija veicina izglītojamo
karjeras izglītību, materiālās bāzes
papildināšanu un jaunu zināšanu apguvi, kas ir iespējams,
pateicoties piesaistīto lektoru un
viesmākslinieku vēlmei un iniciatīvai darboties kopā ar
izglītojamiem. Šajās aktivitātēs
izglītojamie iegūst padziļinātu priekšstatu par dažādu profesiju
pārstāvju darbu, to ietekmi uz
apkārtējiem cilvēkiem, šā darba nepieciešamību un
nozīmīgumu.
Izglītojamie iepazīst pirmsskolas iestādes darbinieku dažādās
profesijas - skolotāja,
skolotāja palīga, medicīnas māsas, vadītājas, saimnieciskās
daļas vadītājas, pavāra, apkopēja,
remontstrādnieka un sētnieka. Iestādes darbinieki organizē
izglītojamiem ekskursijas pie
vietējiem uzņēmējiem, izzinot un iepazīstoties ar viņu darba
specifiku – galdnieks, biškopis,
pavārs, ārsts, vetārsts, bibliotekārs, hokejists, stikla pūtējs
un viesnīcas darbinieks. Lai
nostiprinātu un aktualizētu jaunās zināšanas, izglītojamie pēc
ekskursijām gatavo plakātus un
vienkāršas grāmatiņas, kurās apkopo iegūto informāciju par
redzēto un iepazīto profesiju,
cilvēku vaļaspriekiem un sasniegtajiem rezultātiem.
Audzināšanas plānā tiek atspoguļoti pasākumi, kas saistās ar
karjeras izglītību. Tiek
-
22
organizētas karjeras nedēļas, kuru laikā iestādi apmeklē zinoši
un interesanti cilvēki, stāstot par
savu profesiju, kopā darbojoties, izmēģinot ko jaunu un
nebijušu. Izglītojamie dodas
ekskursijās, apmeklējot izraudzīto darba vietu klātienē, redzot
materiālus un lietas, kas saistās
ar konkrēto profesiju, tās vajadzībām. Sistemātisks darbs
nodrošina labas izglītojamo zināšanas
un interesi par karjeras izglītību.
Izglītības iestāde lepojas:
Aktīva sadarbība ar izglītojamo vecākiem, uzņēmumiem, uzņēmējiem
un vietējiem
iedzīvotājiem.
Ar izglītojamo interesi, aizrautību un vēlmi uzzināt jaunu
informāciju, kas saistās ar
karjeras izglītību.
Turpmākā attīstība:
Veidot sadarbību ar izglītības iestādes absolventiem saistībā ar
karjeras jautājumiem.
Iepazīt tuvāk esošos uzņēmējus Saldus novadā – celtnieks,
ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta darbinieks, ārstniecības augu vācējs.
Vērtējums kritērijā– ļoti labi
4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai
Pirmsskolas izglītības iestādē sistemātiski tiek plānots un
veiksmīgi organizēts
individuālais darbs ar talantīgiem izglītojamiem, nodrošinot
iespēju izglītojamam talantus
apzināt un mērķtiecīgi tos attīstīt. Pedagogi, organizējot
mācību procesu, ņem vērā izglītojamo
intereses un spējas, izmanto dažādas mācību metodes un mācību
darba diferenciāciju, lai
mācību procesu pielāgotu izglītojamo vajadzību apmierināšanai un
pilnveidei.
Pirmsskolas izglītības iestādē sistemātiski organizē darbu ar
tiem izglītojamiem, kuriem
mācības sagādā grūtības vai, kuri ir slimojuši un nav
apmeklējuši izglītības iestādi. Pedagogi
izmanto individuālo darbu, kas ir kā atbalsts un līdzeklis,
ļaujot veiksmīgi apgūt un izprast
nokavēto vai nesaprasto.
Lai nodrošinātu individuālu pieeju un plānotu mācīšanas un
mācīšanās procesu, notiek
sadarbība ar Saldus novadā pieejamo atbalsta personālu –
psihologu, logopēdu un speciālo
pedagogu. Sadarbojoties ar atbalsta personālu, izglītojamiem,
kuriem ir grūtības, tiek piedāvāti
atbalsta pasākumi. Izglītojamā turpmākajai attīstībai līdzi seko
vecāki un grupas pedagogi, kuri
sadarbojoties rada apstākļus un vidi, kas palīdz un ļauj uzlabot
izglītojamā veiksmīgu un
pozitīvu attīstību. Iestādes logopēda ieteikumus iestādes
pedagogi iekļauj rīta apļu un
individuālā darba procesā, kā atkārtojošo un nostiprinošo
elementu.
Izglītības iestādē noris veiksmīga savstarpējā sadarbība un
pieredzes apmaiņa visos
līmeņos. Grupas darbinieki savstarpēji sadarbojoties rada
pozitīvu atmosfēru, kurā ikviens ir
uzklausīts, sadzirdēts, saprasts. Mācību un audzināšanas darbā
iesaistās arī skolotāju palīgi.
Iestādes vadība rūpējās par labvēlīgu un pozitīvu gaisotni, kurā
darbinieki var izpausties,
saņemt atbalstu, izteikt savu viedokli vai konstruktīvus
priekšlikumus darba uzlabošanai.
Izglītības iestādes vadība atbalsta pedagogus darbā ar
talantīgiem izglītojamiem, veicinot un
meklējot iespējas izglītojamo talantus parādīt ārpus iestādes –
publiskos pasākumos. Tiek
organizēti pasākumi: “Īkstītes Cālis”, daiļdarbu iestudējums ar
publisku uzstāšanos.
Visi iestādes pedagogi veic individuālo darbu ar
izglītojamajiem. Plānotais individuālais
-
23
darbs ir atspoguļots izglītojamā individuālajā darba plānošanas
pierakstu lapās. Notiek
individuālas sarunas ar vecākiem.
Pirmsskolas izglītības iestādē ir pieejama informācija par
īstenoto pirmsskolas
izglītības programmu un izglītojamo vecāki ir aicināti klātienē
iepazīties ar iestādes darbu
“Atvērtajās durvju dienās”.
Izglītības iestāde lepojas:
Regulāri notiek sistemātisks darbs ar talantīgiem
izglītojamiem.
Iestādē notiek sistemātisks un regulārs darbs ar izglītojamiem,
kuriem mācības sagādā
grūtības.
Iestādei ir izveidojusies laba sadarbība ar Saldus novada
atbalsta personālu- psihologu
un speciālo pedagogu.
Turpmākā attīstība:
Turpināt mērķtiecīgu darbu ar talantīgiem izglītojamiem un
izglītojamiem, kuriem
mācības sagādā grūtības.
Veikt pedagogu izglītošanu par metodēm darbā, kā palīdzēt
izglītojamam, lai mazinātu
mācīšanās un uzvedības problēmas.
Vērtējums kritērijā - labi
4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām
Izglītības iestāde nerealizē speciālās izglītības
programmas.
Izglītības iestādē nav izglītojamo ar medicīniski pedagoģiskās
komisijas atzinumu par
speciālām vajadzībām.
Ja izglītojamā attīstībā ir novērotas problēmas mācību un
audzināšanas procesā,
vecākiem tiek lūgts konsultēties ar atbalsta speciālistiem -
psihologu, sociālo pedagogu,
fizioterapeitu, vērsties pēc palīdzības pie mediķiem, apmeklēt
audio logopēda konsultāciju, lai
izprastu konkrētā izglītojamā vajadzības un spētu sadarbībā ar
speciālistiem un ģimeni
nodrošināt viņam piemērotu mācīšanas un mācīšanās pieeju.
Ikdienā iestādē atbalsta pasākumus nodrošina logopēde Marina
Dambe, kura strādā uz
0.533 likmi un medicīnas māsa Tatjana Remese, kura strādā uz 0.5
likmēm. Vecākiem, kuru
bērnam konstatē iespējamas stājas problēmas vai kādas citas
agrāk nenovērotas attīstības vai
veselības īpatnības, lūdz konsultēties pie attiecīgajiem
speciālistiem, pēc konsultācijas
medicīnas māsa aicina uz sarunu, kuras laikā vienojas par
atbalsta pasākumu iekļaušanu un
piemērošanu izglītojamam, kopīgi sekojot viņa attīstībai un
personības izaugsmei. Iestādes
logopēde darbu ar izglītojamiem organizē individuāli un grupās,
pa diviem, trim izglītojamiem
reizē. Ir izstrādāts, saskaņots un apstiprināts darba grafiks,
kas paredz regulāru un sistemātisku
apmācības procesu. Izglītojamie ar logopēdes palīdzību
nostiprina pareizu skaņu izrunu,
paplašina vārdu krājumu un darbojās pie fonemātisko procesu
attīstīšanas un nostiprināšanas.
Uzsāktie atbalsta pasākumi tiek nostiprināti kopīgā grupas darbā
un individuāli, darbojoties ar
vecākiem mājās.
Izglītības iestāde lepojas:
Uz sadarbību vērsta attīstība starp iestādes pedagogiem un
izglītojamo vecākiem.
-
24
Turpmākā attīstība:
Turpināt sadarboties ar medicīniski pedagoģisko komisiju,
Sociālo dienestu un Saldus
novada Izglītības pārvaldi.
4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni
Lai sadarbība ar vecākiem būtu veiksmīga, iestādes kolektīvs
izmanto dažādas
sadarbības formas: gan individuālās (pārrunas, pedagoģiskās
sarunas, individuālās
konsultācijas), gan kolektīvās (vecāku sapulces, rekomendācijas,
tematiskās konsultācijas,
kopējos svētkus, pasākumus un koncertus), gan uzskatāmi -
informatīvās (bērnu un vecāku
darbu izstādes, informatīvos stendus vecākiem, plakātus, afišas,
fotogrāfijas, padomus un
rekomendācijas, bērnu portfolio).
Iestādē ir izveidota iestādes padome, kurā darbojās 2
izglītojamo vecāki no katras
grupas, 1 pedagogs no katras grupas, saimnieciskās daļas un
iestādes vadītāja. Vecāki, kas
darbojas padomē, tiek ievēlēti grupas sapulces laikā uz vienu
mācību gadu. Iestādes padomes
sēdes notiek 2 reizes mācību gadā vai biežāk pēc
nepieciešamības. Sēžu laikā tiek apspriesti un
sniegti priekšlikumi par izglītības kvalitātes uzlabošanu,
iestādes darba un pasākumu
organizāciju, budžeta sadalījumu. Individuālajiem mācību
līdzekļiem, kurus izglītojamais
izmanto ārpus nodarbību laika. Padome veicina un atbalsta
iestādes sadarbību ar sabiedrību,
izglītojamo ģimenēm, kā arī piedalās un sekmē finanšu līdzekļu
aprites izlietojumu noteiktiem
mērķiem.
Vecāki ir ieinteresēti, iesaistās un līdzdarbojās iestādes
mācību un audzināšanas
procesā. Sadarbojoties ar grupas pedagogiem, mājās papildus
notiek darbošanās un iepazīšanās
ar dažādiem iestādē īstenotiem projektu uzdevumiem. Projekta
“Mazo pētnieku darbnīcas” un
projekta “Nāc – iepazīsti, radi un eksperimentā kopā” laikā tika
izzināts, vērots, mēģināts un
eksperimentēts ar dažādām vielām un materiāliem. Izglītojamie ar
vecākiem mājās un iestādē
veica dažādus zinātniskus eksperimentus, izprotot vielu un
priekšmetu īpašības, to
mijiedarbību. Projektā “Pielocīju pūra lādi, latvju svētkus
sagaidot” un projektā “Es uzvilku
lindraciņu, latvju svētkus godinot”, tika aktualizēta piederība
mūsu zemei, tautai, tās vērtībām.
Izglītojamie, tuvojoties Latvijas simtgadei, izzināja un pētīja
dažādu novadu tautas tērpus,
darināja to atveidojumus no piedāvātajiem materiāliem un
piedalījās izstādēs. Iestādes
pedagogiem projekta īstenošanas laikā ir iegādāti Saldus un
Sātiņu novada tautas tērpi,
izglītojamiem 24 komplekti jauni, tautiski uzstāšanās tērpi.
Vecāki regulāri iesaistās arī iestādes
rīkotajās radošo darbu izstādēs un svētkos, kas saistītas gan ar
projektu aktualitātēm, gan
iestādes plānotajiem mācību un audzināšanas pasākumiem. Projektā
“Cepu, cepu kukulīti,
latvju svētkus sagaidot” izglītojamie kopīgi ar vecākiem
iepazinās ar latviskiem ēdieniem un
svētku svinēšanas tradīcijām gan kopīgi gatavojot, gan plānojot
un īstenojot svētkus -
Meteņdienu, Lieldienas un Jāņus.
Lai izglītojamo vecāki būtu informēti par aktuāliem mācību,
audzināšanas un citiem
jautājumiem, iestādē izvietoti informatīvie stendi – katrā
grupā, pirmā un otrā stāva koridoros.
Grupu stendos izvietota aktuālā informācija par iestādes
projektiem, mēneša mācību tēmām,
dienas ritmu, jubilāru vārdi, afišas, ielūgumi un cita aktuāla
informācija. Vecākiem brīvi
pieejama arī sava bērna portfolio mape, kurā krājas visi mācību
gada laikā tapušie radošie darbi
(mācību gada noslēgumā šo mapi izglītojamais var nest uz mājām).
Grupas garderobē vecākiem
-
25
iekārtota un pieejama “Vecāku mape”, kurā atrodas :
iekšējās kārtības noteikumi, uzturēšanās noteikumi,
vecāku parakstu lapas par noteikumu ievērošanu,
kārtība rīcībai, ja bērns apdraud savu vai citu personu drošību,
veselību vai dzīvību,
kartība, kādā tiek nodrošināta drošība iestādes organizētajos
pasākumos, sporta svētkos
un nodarbībās,
kārtība, kādā iestāde veic apmeklējuma uzskaiti un informē bērnu
vecākus, pašvaldības
vai valsts iestādes, ja bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē
iestādi,
kārtība ekskursiju, pārgājienu un pastaigu organizēšanai,
kārtība pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumā,
kārtība ēdināšanas organizēšanai pirmsskolas izglītības
iestādē,
higiēnas prasības un sanitārie noteikumi iestādē,
Grupas dienas ritms un mēneša plāns,
Bērnu snieguma un sasniegumu vērtēšanas kārtība,
Drošības noteikumi izglītojamiem,
Bērnu sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība,
vecāku sapulču protokoli,
grupas darbinieku vizītkartes,
vadītājas pieņemšanas laiki.
Otrā stāva koridorā ir iestādes “Meža skolas” un “Eko skolas”
stendi, kurā katru mēnesi
grupas pedagogi izliek jaunāko informāciju par aktivitātēm un
darbošanos “Meža skolā” un
“Eko skolā”.
Pirmā stāva koridorā pie informācijas stenda ir pieejama
informācija par iestādē
izvirzītajiem mācību gada uzdevumiem, darba plāna atspoguļojums,
darba kārtības noteikumi,
vadītājas, metodiķes un logopēdes darba un pieņemšanas laiki,
zāles sadalījums mūzikas un
sporta nodarbībām, iestādei sūtītie apsveikumi, ielūgumi, kā arī
cita aktuāla informācija.
Koridorā ir novietota ierosinājumu kastīte, kurā izglītojamo
vecāki un darbinieki var
ziņot, nodot un sniegt ierosinājumus, vēlējumus un priekšlikumus
par iestādes darba
uzlabojumiem. Ir saņemti ieteikumi par pasākumu organizēšanu, to
sākšanās laikiem, par
ekskursijām un izstādēm, kuras ir interesantas un apskatāmas. Ir
saņemti vecāku “paldies”, par
iestādes darbinieku rūpēm, atbalstu, mīlestību, ko ik dienu,
iestādē atrodoties, saņem
izglītojamie.
Iestādē notiek atvērto durvju diena, kur vecāki piedalās grupu
rotaļnodarbībās, mūzikas
nodarbībās un sporta nodarbībās. Vecākiem ir iespēja individuāli
tikties ar iestādes
administrāciju, logopēdu, medicīnas māsu, noskaidrojot sev
interesējošos jautājumus. Vecāki
uzskata, ka atvērtā durvju diena ir vērtīga un var iepazīties,
kā norit izglītojamā ikdiena.
Iestādē un ārpus iestādes vecākiem tiek organizēti izglītojoši
semināri un lekcijas par dažādām
aktuālām tēmām.
Grupās tiek organizētas vecāku sapulces: 2 reizes pirmajā
pusgadā (septembrī un
novembrī) un vienu reizi otrajā pusgadā (maijā). Ja ir
nepieciešamība, sapulces tiek organizētas
arī biežāk. Pēc pedagogu un vecāku iniciatīvas sapulcēs tiek
pieaicināti speciālisti, kas dalās
pieredzē, izglīto, veicina un sniedz atbildes uz vecākiem
interesējošiem jautājumiem. Bieži tas
saistīts ar konkrēto bērnu vecumposmu – tā attīstības īpatnībām,
izglītojamā audzināšanas un
-
26
uzvedības problēmām, cēloņiem un risinājumiem. Vecāku sapulcēs
piedalījušies speciālā
pedagoģe Vita Grīsle – Akopjana, kas vecākiem saprotamā veidā
runāja par tikumisko
audzināšanu. Bērnu ārsts Gundars Kuklis, kas iedrošināja
vecākiem būt atklātiem un patiesiem
pašiem, lai par tādiem izaudzinātu savus bērnus. Psiholoģe Lana
Turka vēlēja ieklausīties sevī,
sadzirdēt, domāt un tikai pēc tam darīt, apzinoties sasniedzamo
mērķi un motīvu kāpēc?
Psiholoģe Gunda Pūce aicināja runāt, jo izstāstot vai jautājot
var gūt atbildes un analizēt
pieļautās neveiksmes, tā virzoties uz izaugsmi. Audiologopēde
Daina Ābele dalījās savās
pārdomās un sniedza praktiskus vingrinājumus, kā veiksmīgāk un
efektīvāk rosināt rotaļāties,
vienlaikus mācoties un aktivizējot gan pirkstu sīko muskulatūru,
gan runas aparātu. Vecākiem
ir iespēja gan telefoniski sazināties, gan individuāli tikties
ar grupas pedagogiem, iestādes
vadību, lai konsultētos par kādu aktuālu jautājumu, izteiktu
ierosinājumus vai uzklausītu
ieteikumus.
Izglītības iestāde lepojas:
Aktīvi un konstruktīvi darbojas iestādes padome.
Sasniegta laba vecāku sapulču apmeklētība, ar zinošu speciālistu
piesaisti tajās, pozitīva sadarbība un ieinteresētība.
Vecāki labprāt iesaistās dažādos iestādes projektos, radošajās
izstādēs un organizētajās
aktivitātēs, svētku gatavošanas procesā - darinot tērpus bērnam,
rotājumus telpām.
Bez ierastajiem gadskārtu svētkiem un svinamajām dienām, iestādē
tiek izkoptas
tradīcijas – Zinību diena ģimeniskā atmosfērā, vecvecāku diena,
absolventu diena,
kopīgi organizēti izzinoši pārgājieni.
Vecāki labprāt sniedz atbalstu un palīdz realizēt idejas, kas
uzlabo un veicina
izglītojamo darbošanos.
Turpmākā attīstība:
Turpināt organizēt vecāku kopsapulces, pieaicinot speciālistus,
kas izglītos vecākus par
viņiem aktuālām tēmām (iepriekš veicot vecāku aptauju).
Veikt vecāku anketēšanu, aptaujāšanu vismaz reizi mācību
gadā.
Sadarbībā ar Saldus novada pašvaldību izveidot iestādes mājas
lapu.
Vērtējums kritērijā - ļoti labi.
5. Iestādes vide
5.1. Mikroklimats
Pirmsskolas izglītības iestāde “Īkstīte” darbojas estētiski
noformētās, gaišās un mājīgās
telpās. Iestāde mērķtiecīgi plāno un īsteno iestādes tēla
veidošanu, veicinot izglītojamos,
vecākus un darbiniekus būt lepniem un gandarītiem par savu
iestādi. Iestādes piederības izjūta
balstās uz labvēlīgu un sadarbību veicinošu mikroklimatu, lai
nodrošinātu labas attiecības starp
darbiniekiem, vecākiem un izglītojamiem. Iestādes darbinieki
apzinās, cik svarīga ir