Māra Zālīte (1952.18.02.Krasnojarskā)

Māra Zālīte

(1952.18.02.Krasnojarskā)

Par sevi

Bērnībā, laukos, man bija divas mājas – vecāku māja un vecmāmiņas māja. Tās atradās (un vēl aizvien atrodas) tikai kādu 500 m attālumā viena no otras. Tās šķīra tikai labi pārredzama pļaviņa. Varēja pat sakliegties. Tomēr katrā mājā bija sava dzīve un sava kārtība. Man tas deva lielas priekšrocības – varēju izvēlēties, kur ēst pusdienas un viegli izvairīties no liekas uzraudzības. Māte allaž domāja, ka esmu pie vecmāmiņas, bet vecmāmiņa, ka pie mātes. Ja sabojājās attiecības vienā mājā, es allaž varēju būt “laba” meitene otrā. Kaut ko līdzīgu es izjūtu arī savā literārajā dzīvē, jo strādāju pārsvarā divos žanros – dzejā un dramaturģijā. Manu dzeju mēdz dēvēt par dramatisku, bet manas lugas par dzejiskām. “Īstie” dramaturgi mani neizjūt par konkurenti. “Varbūt tā ir laba dzeja, bet dramaturģija jau nu tā nav” – viņi saka, bet “īstie” dzejnieki, man šķiet, nodomā – “varbūt tā ir laba dramaturģija, bet dzeja jau nu tā, mīļie cilvēki, nav.” Abas “mājas” šķir tikai labi pārredzama pļaviņa. Var pat sakliegties!

Dzeja

“Tā ir tāda gēnu atmiņa, kolektīvās zemapziņas saites. Tas ir tā – sēnīte sūnās aug. Tas ir jaunais dzejnieks. Un gan pati sēnīte, gan tas, kas uz viņu noraugās, sākumā domā, ka sēnīte ir kas viens, individuāls, viens vienīgs. Neviens jau neredz to micēliju, no kura tā aug ārā. Bet micēlijs bieži vien stiepjas pa visu lielo mežu, pa visu zemeslodi. Globāla ir arī cilvēka apziņa jeb bezapziņa.”

Esejas

Paralēli dzejai un dramatiskiem darbiem jau kopš 70. gadu beigām Māra Zālīte raksta arī esejas. Pārsvarā tās saistās ar konkrētiem notikumiem Latvijas kultūras un politiskajā dzīvē

Dramaturģija

Libreti:

-Hotel Kristina

-Sfinksa

-Neglītais pīlēns

-Indriķa hronika

-Kaupēn, mans mīļais!

-Putnu opera

-Meža gulbji

-Lāčplēsis

Lāčplēsis rokoperas libretā• Lāčplēsis ir varonis. Ļoti vilinoši ir, ķeroties pie kāda

vispārzināma sižeta, pagriezt to ar kājām gaisā. Deheroizēt varoni.  Šeit tas nav darīts. Lāčplēsis ir varonis, taču viņa mītiskā izcelsme nav uzsvērta, tomēr viņa spēks ir AUSĪS. Ne tāpēc, ka tās ir lāča ausis, bet tāpēc, ka tās ir dzirdīgas ausis. Lāčplēša ausu spēks ir tas, ka viņš dzird savu tēvzemi. Dzird tās sāpes un ciešanas, gaviles un vaimanas. Dzird, jūt, zina, saprot. Lai palīdzētu savai zemei, vispirms ir jādzird tās palīgā sauciens, lai mīlētu to, ir jādzird, jājūt. Lāčplēsis ir dzirdīgs pret skaistumu, pret netaisnību. Viņš dzird savu zemi un izsaka to. Viņš tēvzemi dzird tagadnē, pagātnē un nākotnē. Dzird savu laiku, ļaužu sāpi. Kamēr viņš dzird, ar viņu netiek galā. Padarīt Lāčplēsi kurlu – „bez acu, bez ausu, bez valodas” – ir viņa pretspēku mērķis. Padarīts nedzirdīgs, viņš tiek atrauts no zemes, zaudē saikni ar to un kļūst vājš.

Rokoperas “Lāčplēsis” izrādes

• Rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde notika 1988. gada 23. augustā, Rīgas Sporta manēžā.

• 43 izrādes ik reizi noskatījās 4 000 skatītāju. Ieskaitot koncertuzvedumus, skatītāju skaits pārsniedz 180 000.

• Katra izrāde bija savdabīga tautas manifestācija. Rokopera "Lāčplēsis" bija tautas atmodas rosinātāja un sastāvdaļa.

Rokoperas radošā komanda

Lāčplēsis – IgoLaimdota – Maija LūsēnaKangars – Imants VanzovičsLielvārdis – Juris RijkurisZiemeļmeita – Žaneta OndzuleKoknesis – Aivars BrīzeDīterihs – Niks MatvejevsLīkcepure – Zigfrīds Muktupāvels un Viesturs JansonsStaburadze – Mirdza ZīvereTeicējs – Jānis SkanisMeitenes – Ramona Fogele, Dita Podskočija, Aija Siliņa, Dana Purgaile, Lolita SaulieteZiņotāji, jodi, velni – Ainars Ašmanis, Aigars Grauba, Aigars Krēsla, Aigars Grāvers

M. Zālītes darbi citās valodās• Māras Zālītes darbi visvairāk tulkoti vācu, krievu un

angļu valodās. Vairāki darbi tulkoti zviedru un franču valodās, atsevišķi darbi - lietuviešu, igauņu, baltkrievu, gruzīņu, kazahu, kirgīzu, moldāvu, turkmēņu un itāļu valodā.

• Piemēram, angļu valodā : The World Around Me

All Birds Know ThisThe Birds’ Opera

All Cats are HumanMargaret

The Chronicle of Henricus Kaupen, My Dear!

Living WaterUnfinished Thoughts

M. Zālīte fotogrāfijās

Māra Zālīte šobrīd

“Šobrīd esmu pabeigusi darbu, kas jau iekļauts Dailes teātra repertuārā, pirmizrāde būs nākamā gada 11. aprīlī. Es labprāt būtu vēlējusies, lai tā būtu tuvāk 18. novembrim... Darbu sauc “Priekules Ikars” ..Stāsts ir vienkāršs un traģisks – ap 1680. gadu Priekules muižā kalējs izgatavoja spārnus. Un lidoja.”