Latvijas upju ūdens kvalitāte - Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvalde

Latvijas upes. Stāvoklis. Problēmas. Risinājumi.

Andris Urtāns, Dabas aizsardzības pārvalde,

[email protected]“BSP-25” Konference, R īga, 2014. gada 21.novembris

Baltija k ā daļa no Eiropas ainavas

Eiropas Vides a ģentūra ziņojums, V īne, 2013.gada 11.septembris, foto J.J ātnieks

Kopsavilkums par ūdensobjektu ekolo ģisko kvalit āti 2007.gad ā (www.meteo.lv)

«Kritisk ās sald ūdeņu biolo ģisk ās daudzveid ības teritorijas (FWKBA) »William Darwall (IUCN), 2013. prezentācija

Vasaras m ēnešu (VI-VIII) vid ējā temperat ūra 2000., 2050., 2100. g.

Potsdamas klimata main ības instit ūta materi āli

Temperat ūras pieaugums 2100.g., sal īdzinot ar 2000.g.

Jaunas pieejas nepieciešam ība:Sargāsim izz ūdošo vai no jauna ien ākošo Biolo ģisko daudzveid ību?

William Darwall (IUCN), 2013. prezentācija

Sagaidāmās probl ēmas: Sezon ālas ūdens noteces izmaiņas

Latvijas ūdensrite

Aizaugšana, bebri, koku sag āzumi, sediment ācija,

Aizaugšana ar ūdensaugiem

Upe vai ezers?

• Latvij ā 2009.g. ar visa veida m ēslojumu iestr ādātais augu bar ības vielu daudzums augsn ē ir 70-80 kg uz sējumu plat ību Rietumeiropas valst īs tas ir vid ēji 120 kg/ha.

• Kāpēc biog ēnu daudzums ūdeņos nesamazin ās?

•

Ūdens l īmeņa izmaiņas, palielinoties aizaugumam. L īmenim ceļoties, krastos esoš ā augsne samitrin ās un no t ās sākas augsn ē esošo bar ības vielu migr ācija ūden ī, radot papildus eitrofik āciju.

Upju biotopu apsaimniekošana un aizsardz ība

Bebri

• Latvijas darb īgie 110 000 bebri:• Dambji aiztur sedimentus, bet

vienlaikus veicina ūdens l īmeņa celšanos un izskalo no samitrin ātās augsnes biog ēnus.

• Tādējādi pies ārņojuma ciet ā nogulš ņu (sedimentu) frakcija tiek nomain īta ar daudz gr ūtāk pārtveramo un samazin āmo izšķīdušo bar ības vielu frakciju.

• Blo ķē migr ācijas ce ļus, ce ļo ne tikai zivis,

• Bebru d īķos ūdens uzsilst

Koki viet ā un neviet ā

Noēnojums un sedimentācija

Noēnojums

• Vienlaidus no ēnotos > 100 m garos upes posmos lašveid īgo mazu ļu skaits ir par 40% maz āks, nek ā blakus esošajos moza īkveid ā izgaismotajos upju posmos (M.Ogrady)

• Jo tums ā te m ītošo ūdens organismu ir maz. Ēna ir, bet ēst nav ko.

• Risin ājums - moza īkveida koku/kr ūmu apaugums.

Vienlaidus nekopta baltalkš ņu josla gar upi bezlapu period ā pati k ļūst par sedimentu avotu. 70:30 princips

Mellup ītes stacija (Saldus raj, Za ņas pag.)2001. – 2012. (P. Jansons

• 65% no erozijas izsauktiem augsnes zudumiem novērojami janv āra - marta mēnešos .

• Tikai 6% erozijas izsauktie augsnes zudumi novēroti periodā aprīlis-augusts, kad laukus klāj stabila veģetācija.

• Tās pier āda veģetācijas noz īmi erozijas procesu aizkavēšanā, seviš ķi ziemas mēnešos un pavasara palu laik ā.

Sediment ācijas meh ānisms un efekts. Up ēs aizpild ās un izz ūd dabiskie padzi ļinājumi

Jau 15% sedimentu aiz ķepina o ļu starptelpas un izn īcina lašveid īgo nārsta vietu

Akmeņu fenomens

• “Biofilma” uz akmens virsmas darbojas k ā att īrīšanas iek ārta

• Akmeņi kā mehāniskie aeratori, it īpaši vasaras laikā, kad ir zema izšķīdušā skābek ļa koncentr ācija

• Akmeņi kā daudzveid īgas dzīvesvietas

5 – 10 m2

straujteces nodrošina viena cilv ēka rad ītā piesārņojuma noārd īšanu

Upju kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Urtāns

Vēl neapjaustie aspekti.

Pēc «Decay, yield loss and associated fungi in stands of grey alder (Alnus incana) in Latvia». Arhipova, T.Gaitnieks, J.Donis, 2011

• Šobr īd baltalkš ņu (Alnus incana (L.) Moench) audzes veido ∼10 % (330 000 ha) no kop ējās mežu plat ības Latvij ā

• Serdes trupes sastopam ība vari ēja 1 – 54%, robež ās, vidēji 18% baltalkš ņu celmu.

Sosnovska latv ānis (Heracleum sosnovskyi Manden) upju krastos

LR Augu Aizsardzības likums: Tā ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai

• Sēklas ienākas augusta beigās vai septembra sākumā un to dīgtspējas saglabājas ilgi (3 – 6 gadus);

• Augsnē atrodamo sēklu skaits uz 1 m2 var būt līdz 12000 sēklu

Upju kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Urtāns

Risinājumi

Vērojam , dom ājam, saprotam (Valka, Pedeles upe, 2011.)

Ir jāatbrīvo upes centrālā daļa, lai neveidotos sanešu ķērāji un katros 100 upes metros ir jāatstāj sekojošs iekritušo koku skaits (diametrs >10 cm):

� līdz 12 upē iekrituši koki, ja upe tek cauri lauksaimniecības zemēm;� līdz 27 kokiem, ja upe tek cauri meža zemēm

Upes atbr īvošana no koku sag āzumiem

Upju kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Urtāns

Rauna 2014.g. Marts. (S.Lakinas foto)

“Mazie” darbi

Darbojamies! Vitrupe, 29.07.2014 .

«COOL!»Salacgr īvas vidusskola,Vitrupe, 29.07.2014.

• Paldies par uzman ību!