Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai · Web view2004. gadā students Rihards Opmanis piedalījās 4. starptautiskajā zinātniskajā konferencē EQIS’04 “Quantum Information

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijaiLR IZM Augstākās izglītības departamentamAugstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,Rīga, LV-1586, LatvijaTālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs Nr. 3341000218Studiju programmas nosaukums Pirmā līmeņa augstākās profesionālās

izglītības studiju programma „Programmēšana un datortīklu administrēšana”

Studiju programmas kods 41481 03

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās 80 kredītpunktu apjomā2,5 gadi jeb 5 semestri nepilna laika klātienes studijās 80 kredītpunktu apjomā3 gadi jeb 6 semestri nepilna laika neklātienes studijās 80 kredītpunktu apjomā

Prasības, sākot studiju programmas apguvi Vidējā izglītība

Iegūstamā kvalifikācijaProgrammētāja kvalifikācija(kods: 2132 01) vai Datorsistēmu un datortīklu administratora kvalifikācija (kods: 3121 10)

Vieta, kurā īsteno studiju programmu LU Fizikas un matemātikas fakultāte Datorikas nodaļa

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumusLU FMF dekāna v.i.

Profesors Juris Borzovsstudiju programmas direktorsas. prof. L. Buligins

Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma „Programmēšana un datortīklu administrēšana” direktors

profesors Juris Borzovs

http://www.izmpic.lv/Standartu_reg/datorsistemu_datortiklu_administrators.pdf










Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums Datorzinātņu bakalaura studiju programma

Studiju programmas kods 43481 00Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

4 gadi jeb 8semestri pilna laikaklātienes studijās 160 kredītpunktu apjomā4,5 gadi jeb 9 semestri nepilna laika klātienes studijās 160 kredītpunktu apjomā5 gadi jeb 10 semestri nepilna laika neklātienes studijās 160 kredītpunktu apjomā

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

Vidējā izglītība

Iegūstamā kvalifikācija Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēsVieta, kurā īsteno studiju programmu LU Fizikas un matemātikas fakultāte

Datorikas nodaļa


profesors Jānis Bičevskisstudiju programmas direktorsas. prof. L. Buligins

Datorzinātņu bakalaura studiju programma

profesors Jānis Bičevskis






Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums Datorzinātņu maģistra studiju programma


2 gadi jeb 4semestri pilna laikaklātienes studijās 80 kredītpunktu apjomā2,5 gadi jeb 5 semestri nepilna laika klātienes studijās 80 kredītpunktu apjomā3 gadi jeb 6 semestri nepilna laika neklātienes studijās 80 kredītpunktu apjomā

Prasības, sākot studiju programmas apguvi Bakalaura grāds datorzinātnēs, matemātikā vai fizikā vai bakalaura grādu apliecinošs diploms par vismaz 3-gadīgās bakalaura studiju programmas izpildi, kuras studiju darba apjoms un saturs atbilst LU datorzinātņu bakalaura programmas A daļas prasībām, vai augstākā profesionālā izglītība, kurā ietverts arī atbilstošs bakalaura akadēmiskās studiju programmas saturs

Iegūstamā kvalifikācijaDabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs

Vieta, kurā īsteno studiju programmu LU Fizikas un matemātikas fakultāte Datorikas nodaļa


profesors Jānis Bārzdiņšstudiju programmas direktorsas. prof. L. Buligins

Datorzinātņu maģistra studiju programma profesors Jānis Bārzdiņš


PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAIAugstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte



Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs Nr. 3341000218Studiju programmas nosaukums Datorzinātņu doktora studiju programma


3 gadi jeb 6 semestri pilna laikaklātienes studijās 144 kredītpunktu apjomā3,5 gadi jeb 7 semestri nepilna laika klātienes studijās 144 kredītpunktu apjomā4 gadi jeb 8 semestri nepilna laika neklātienes studijās 144 kredītpunktu apjomā

Prasības, sākot studiju programmas apguvi Maģistra grāds datorzinātnē, maģistra grāds matemātikā vai minētajiem maģistra grādiem atbilstoši augstākās izglītības diplomi. Izņēmuma kārtā doktorantūrā var uzņemt arī citu radniecīgu nozaru maģistra grādu vai tam pielīdzinātā akadēmiskā grāda ieguvušos, ja viņiem ir darba pieredze datorzinātnes jomā un pietiekošas zināšanas matemātikā

Iegūstamā kvalifikācija Datorzinātņu doktors (Dr.sc.comp.)Vieta, kurā īsteno studiju programmu LU Fizikas un matemātikas fakultāte

Datorikas nodaļa


profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivaldsstudiju programmas direktors

as. prof. L. Buligins

Datorzinātņu doktora studiju programmaprofesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds

Datorikas nodaļas studiju programmu novērtējums

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMU MĒRĶI UN UZDEVUMI............................17

2. STUDIJU PROGRAMMU ORGANIZĀCIJA........................................21

2.1. Studiju programmu struktūra..............................................................212.2. Profesionālās studiju programmas atbilstība profesijas standartam.....232.3. Studiju programmu studiju plāni........................................................27

2.3.1. Maģistra studiju programma......................................................272.3.2. Bakalaura (akadēmiskā) studiju programma..............................302.3.3. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

programma “Programmēšana un datortīklu administrēšana”.....342.4. Doktora studijas.................................................................................36

2.4.1. Doktora programmas mērķi.......................................................362.4.2. Doktora programmas studiju plāns............................................372.4.3. Prasības promocijas darbam......................................................392.4.4. Sadarbība ar zinātniski pētnieciskām institūcijām......................392.4.5. Doktorantu mobilitāte...............................................................412.4.6. Sadarbība ar darba devējiem.....................................................42

2.5. Studiju programmu struktūras izmaiņas pašnovērtējuma periodā........442.6. Studiju programmu saskaņotība ar Latvijas un Eiropas kopējās

izglītības telpas veidošanas prasībām..................................................442.6.1. Programmu salīdzinājums (ar divu Vācijas augstskolu

programmām)...........................................................................452.6.2. Programmu salīdzinājums (ar divu Francijas augstskolu

programmām)...........................................................................462.6.3. Maģistra programmas salīdzinājums ar Itālijas augstskolu –

Libera Universita di Bolzano.....................................................462.7. Studiju programmu salīdzinājums ar Latvijas programmām...............47

2.7.1. RTU.......................................................................................... 472.7.2. TSI............................................................................................ 482.7.3. LPA..........................................................................................48

2.8. Studiju programmu atbilstība Datorikas nodaļas mērķiem un uzdevumiem.......................................................................................49

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte Datorikas nodaļa 5


3. STUDIJU PROGRAMMU PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA....................50

3.1. Mācību kursu grupējums moduļos......................................................503.2. Izmantotās pasniegšanas metodes.......................................................513.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos – kursa, bakalaura,

maģistra, doktora darbu izstrādāšanas procesā....................................523.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā..........................................52

4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA........................................................................53

4.1. Izmantotās novērtēšanas metodes apraksts, izvēles pamatojums un analīze................................................................................................53

4.2. Novērtēšanas biežums........................................................................53

5. STUDENTI................................................................................................ 54

5.1. Studējošo skaits programmā...............................................................545.2. Imatrikulēto studentu un absolventu skaits.........................................55

5.2.1. Nosacījumi studiju uzsākšanai un imatrikulācijai......................555.2.2. Imatrikulācijas nosacījumi datorzinātņu maģistrantūrā..............55

5.3. Studējošo aptaujas un to analīze.........................................................575.4. Absolventu aptaujas un to analīze.......................................................585.5. Darba devēju aptaujas un to analīze....................................................585.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.............................59

6. STUDIJU PROGRAMMĀS NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS............................................................................................. 60

6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā...................................................................60

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošana...........................................................................................61

6.3. Akadēmiskā personāla skaita attiecība pret akadēmisko personālu, kurš ir iesaistījies reģistrētu pētniecības projektu realizācijā.......................62

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projektu vadīšana, vai piedalīšanās pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs.....63

6.5. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un citu ar to saistīto aktivitāšu ietekme uz studiju darbu.....................................................64

6.6. Pamatdarbā nodarbinātā personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei..............................................................................65

6.7. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika........66

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte Datorikas nodaļa6


6.8. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti..............................................................................................66

7. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS..................................................................................67

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu................................677.2. Materiāli tehniskā nodrošinājuma izmantošana...................................677.3. Auditorijas un nodarbību klases: vai to skaits, lielums un stāvoklis ir

adekvāts studiju programmas mērķiem un uzdevumiem.....................687.4. Mācību resursu pieejamība studentiem (studiju centrs, datorcentrs, utt.)

...........................................................................................................687.5. Vai bibliotēkas saturs un laboratoriju aprīkojums ir atbilstošs

struktūrvienības lielumam un tās darbības plašumam?........................697.6. Kādā veidā pieņem lēmumus par jaunu grāmatu un laboratoriju

aprīkojuma iegādi?.............................................................................697.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms

(Piedalīšanās ERASMUS vai citās Eiropas apmaiņas programmās, piemēram, Phare u.c.).........................................................................69

8. ĀRĒJIE SAKARI...................................................................................... 70

8.1. Saites ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu kontekstā............................................................................................70

8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs struktūrvienības mērķu un uzdevumu kontekstā.................................70

8.3. Mācībspēku skaits, kas pasnieguši ārzemju augstskolās vai veikuši pētījumus (sadalījumā pa valstīm)......................................................71

8.4. Ārzemju augstskolu mācībspēku skaits, kas pasnieguši studiju programmā (sadalījumā pa valstīm)....................................................71

8.5. Studentu skaits, kas studējuši ārzemēs sadalījumā pa valstīm.............718.6. Ārzemju studenti, skaits programmā, norādot studiju ilgumu

(sadalījumā pa valstīm).......................................................................71

9. KOPSAVILKUMS....................................................................................72

9.1. SWOT analīze....................................................................................729.2. Programmu attīstības plāns.................................................................749.3. Akreditācijas ieteikumu izpilde..........................................................75

10. PIELIKUMI............................................................................................... 78



10.1. Pielikums. Informācija par studiju programmu realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem.....................................................................................79

10.2. Pielikums. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi....................................................................................83

10.2.1. Studējošo anketas paraugs.........................................................8310.2.2. Absolventu anketas paraugs......................................................8510.2.3. Darba devēju anketas paraugs Datorzinātņu bakalaura studiju

programmai...............................................................................8810.2.4. Darba devēju anketas paraugs Datorzinātņu bakalaura studiju

programmai...............................................................................9210.2.5. Darba devēju anketas paraugs Datorzinātņu maģistra studiju

programmai...............................................................................9510.2.6. Pielikums. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

studiju programmas studentu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads..............................................................98

10.2.7. Pielikums. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads............................................................100

10.2.8. Pielikums. Datorzinātņu bakalaura programmas studentu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads..............................................101

10.2.9. Pielikums. Datorzinātņu bakalaura programmas absolventu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads................................103

10.2.10. Pielikums. Datorzinātņu maģistrantūras studentu aptaujas rezultāti 2003./2004. akad. gads..............................................104

10.3. Pielikums. Līgumi par prakses vietām..............................................10510.4. Pielikums. e-kursu saraksts...............................................................10810.5. Pielikums. Studiju programmu salīdzinājums ar ES valstu

programmām....................................................................................11110.5.1. Salīdzinājums ar divām Vācijas augstskolām..........................11110.5.2. Salīdzinājums ar divām Francijas augstskolām........................11810.5.3. Maģistra programmas salīdzinājums ar Itālijas augstskolu......126

10.6. Pielikums. Studiju programmu salīdzinājums ar Latvijas programmām.........................................................................................................129

10.7. Pielikums. Studiju programmu izmaksu aprēķins.............................13610.7.1. Programmēšana un datortīklu administrēšana..........................13610.7.2. Datorzinātņu bakalaura studiju programmai............................13710.7.3. Datorzinātņu maģistra studiju programmai..............................13810.7.4. Datorzinātņu doktora studiju programmai...............................139

10.8. Pielikums darba devēju atsauksmes..................................................14110.9. Pielikums. Citu Latvijas augstskolu atsauksmes...............................14510.10. Pielikums. Līgumi ar citām augstskolām..........................................15110.11. Pielikums. Studiju kursu apraksti......................................................155



10.11.1. Modulis – Programmēšana......................................................15710.11.1.1. Moduļa “Programmēšana” anotācija........................................15910.11.1.2. Kursa nosaukums Programmēšana I.........................................16110.11.1.3. Kursa nosaukums Programmēšana II........................................16310.11.1.4. Kursa nosaukums VISUAL BASIC.........................................16510.11.1.5. Kursa nosaukums Mašīnorientētā programmēšana....................16610.11.1.6. Kursa nosaukums Programmēšanas valodas.............................16810.11.1.7. Kursa nosaukums Objektorientētā programmēšana...................17010.11.1.8. Kursa nosaukums Tīmekļa tehnoloģijas I.................................17210.11.1.9. Kursa nosaukums Tīmekļa tehnoloģijas II................................17610.11.1.10. Kursa nosaukums Cilvēka-datora saskarne...............................17910.11.1.11. Kursa nosaukums Lieldatoru pamati........................................18110.11.1.12. Kursa nosaukums Lieldatoru lietojumi.....................................18510.11.1.13. Kursa nosaukums Mikrokontrolieru programmēšana................18710.11.1.14. Kursa nosaukums LINC programmēšanas valoda.....................18910.11.1.15. Kursa nosaukums Uzņēmumu vadības un transakciju sistēmas.19110.11.1.16. Kursa nosaukums Objektorientēta programmēšana...................19310.11.1.17. Kursa nosaukums Tīmekļa programmēšana..............................195

10.11.2. Modulis – Algoritmi................................................................19710.11.2.1. Moduļa “Algoritmi” anotācija..................................................19910.11.2.2. Kursa nosaukums Algoritmiskās metodes bioinformātikā.........20110.11.2.3. Kursa nosaukums Datu struktūras un pamatalgoritmi I.............20310.11.2.4. Kursa nosaukums Datu struktūras un pamatalgoritmi II............20510.11.2.5. Kursa nosaukums Algoritmiskā ģeometrija..............................20710.11.2.6. Kursa nosaukums Lietišķie algoritmi.......................................20910.11.2.7. Kursa nosaukums Pamatalgoritmu analīze un optimizācija.......21110.11.2.8. Kursa nosaukums Ātru algoritmu konstruēšana un analīze.......213

10.11.3. Modulis – Programmatūras izstrāde........................................21510.11.3.1. Moduļa “Programmatūras izstrāde” anotācija...........................21710.11.3.2. Kursa Programminženierija.....................................................21810.11.3.3. Kursa nosaukums Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziņa. .22010.11.3.4. Kursa nosaukums ORACLE projektēšanas rīki........................22210.11.3.5. Kursa nosaukums Informācijas sistēmu drošība.......................22410.11.3.6. Kursa nosaukums Programmatūras testēšana............................22610.11.3.7. Kursa nosaukums Personālie programminženierijas procesi.... .22810.11.3.8. Kursa nosaukums Nozares tiesību pamati, standarti, darba

aizsardzība un ergonomika....................................................23010.11.3.9. Kursa nosaukums Prasību analīze............................................23210.11.3.10. Kursa nosaukums Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums

.............................................................................................23410.11.3.11. Kursa nosaukums Sistēmu projektēšana...................................23610.11.3.12. Kursa nosaukums Programmatūras testēšana............................23810.11.3.13. Kursa nosaukums UML lietošana programmatūras izstrādē......24010.11.3.14. Kursa nosaukums Komponentbāzētā programmatūras izstrāde. 24210.11.3.15. Kursa nosaukums Programmatūras kvalitāte............................244

10.11.4. Modulis – Projektu vadība......................................................24710.11.4.1. Moduļa “Projektu vadība” anotācija.........................................24910.11.4.2. Kursa nosaukums Biroja informācijas sistēmas........................25310.11.4.3. Kursa nosaukums Biroja informācijas sistēmas........................25510.11.4.4. Kursa nosaukums IT projektu pārvaldība.................................257



10.11.4.5. Kursa nosaukums Informācijas sabiedrība................................25910.11.4.6. Kursa nosaukums Pārvaldības pamati......................................26110.11.4.7. Kursa nosaukums IT projektu pārvaldība.................................26310.11.4.8. Kursa nosaukums IT procesu pārvaldība..................................26510.11.4.9. Kursa nosaukums Vadības informatīvās sistēmas.....................26710.11.4.10. Kursa nosaukums Sarežģītu sistēmu vadība.............................269

10.11.5. Modulis – Datori, tīkli un operētājsistēmas.............................27110.11.5.1. Moduļa “Datori, tīkli un operētājsistēmas” anotācija................27310.11.5.2. Kursa nosaukums Datorsistēmu uzbūve I.................................27510.11.5.3. Kursa nosaukums Datorsistēmu uzbūve II................................27710.11.5.4. Kursa nosaukums Microsoft Windows 2003 administrēšna......27910.11.5.5. Kursa nosaukums Operētājsistēmas I.......................................28110.11.5.6. Kursa nosaukums Datoru tīkli I...............................................28310.11.5.7. Kursa nosaukums Datoru tīkli II..............................................28510.11.5.8. Kursa nosaukums Datoru tīkli III.............................................28710.11.5.9. Kursa nosaukums Datoru tīkli IV.............................................28910.11.5.10. Kursa nosaukums Operētājsistēmas II......................................29110.11.5.11. Kursa nosaukums Operētājsistēmu koncepcijas........................29310.11.5.12. Kursa nosaukums Datoru tīkli I...............................................29510.11.5.13. Kursa nosaukums Datoru tīkli II..............................................29710.11.5.14. Kursa nosaukums Operētājsistēmas..........................................29910.11.5.15. Kursa nosaukums Datu pārraides tehnoloģijas I.......................30110.11.5.16. Kursa nosaukums Datu pārraides tehnoloģijas II......................30310.11.5.17. Kursa nosaukums Operētājsistēma UNIX.................................305

10.11.6. Modulis – Datu bāzes..............................................................30710.11.6.1. Moduļa “Datu bāzes” anotācija................................................30910.11.6.2. Kursa nosaukums Datu bāzes I................................................31010.11.6.3. Kursa nosaukums Datu bāzes II...............................................31210.11.6.4. Kursa nosaukums Datu noliktavas...........................................31410.11.6.5. Kursa nosaukums Datu noliktavas...........................................31610.11.6.6. Kursa nosaukums Datu bāzu praktikums..................................31810.11.6.7. Kursa nosaukums DBPS Oracle...............................................32010.11.6.8. Kursa nosaukums Datu bāzes I................................................32210.11.6.9. Kursa nosaukums Datu bāzes II...............................................32410.11.6.10. Kursa nosaukums Datizrace.....................................................326

10.11.7. Modulis – Modelēšana un specifikācijas..................................32910.11.7.1. Moduļa “Modelēšana un specifikācijas” anotācija....................33110.11.7.2. Kursa nosaukums Modelēšanas pamati....................................33210.11.7.3. Kursa nosaukums Modernā biznesmodelēšana un imitācija......33510.11.7.4. Kursa nosaukums Sistēmu modelēšana....................................33710.11.7.5. Kursa nosaukums Zināšanu inženierija.....................................33910.11.7.6. Kursa nosaukums Formālās specifikācijas................................34110.11.7.7. Kursa nosaukums Specifikāciju valodas...................................343

10.11.8. Modulis – Datorzinātnes matemātiskie pamati........................34510.11.8.1. Moduļa “Datorzinātnes matemātiskie pamati” anotācija.........34710.11.8.2. Kursa nosaukums Automātu teorija..........................................34910.11.8.3. Kursa nosaukums Formālās gramatikas....................................35110.11.8.4. Kursa nosaukums Algoritmu teorija.........................................35310.11.8.5. Kursa nosaukums Algoritmu sarežģītība..................................35510.11.8.6. Kursa nosaukums Algoritmu teorijas izvēlētas nodaļas.............357



10.11.8.7. Kursa nosaukums Datu aizsardzība un kriptogrāfija.................35910.11.8.8. Kursa nosaukums Matemātiskā loģika.....................................36110.11.8.9. Kursa nosaukums Kvantu skaitļošana......................................36310.11.8.10. Kursa nosaukums Kombinatorika............................................36510.11.8.11. Kursa nosaukums Semantiskie tīkli..........................................36710.11.8.12. Kursa nosaukums Mākslīgais intelekts.....................................36910.11.8.13. Kursa nosaukums Neironu tīkli I..............................................37110.11.8.14. Kursa nosaukums Deklaratīvā programmēšana.........................37310.11.8.15. Kursa nosaukums Grafu teorijas elementi................................37510.11.8.16. Kursa nosaukums Lietišķā kriptogrāfija...................................37710.11.8.17. Kursa nosaukums Matemātiskā loģika.....................................379

10.11.9. Modulis – Vizuālās informācijas apstrāde...............................38110.11.9.1. Moduļa “Vizuālās informācijas apstrāde” anotācija..................38310.11.9.2. Kursa nosaukums Multimediju tehnoloģijas.............................38410.11.9.3. Kursa nosaukums Attēlu apstrāde un analīze............................38810.11.9.4. Kursa nosaukums Datoru grafika.............................................39010.11.9.5. Kursa nosaukums Grafu zīmēšana............................................394

10.11.10. Modulis – Matemātika.............................................................39710.11.10.1. Moduļa “Matemātika” anotācija..............................................39910.11.10.2. Kursa nosaukums Diskrētā matemātika I..................................40110.11.10.3. Kursa nosaukums Diskrētā matemātika II................................40310.11.10.4. Kursa nosaukums Algebra.......................................................40510.11.10.5. Kursa nosaukums Matemātiskā analīze I..................................40710.11.10.6. Kursa nosaukums Matemātiskā analīze II.................................40910.11.10.7. Kursa nosaukums Analītiskā ģeometrija...................................41110.11.10.8. Kursa nosaukums Lineārā algebra I..........................................41310.11.10.9. Kursa nosaukums Lineārā algebra II........................................41510.11.10.10.Kursa nosaukums Matemātikas pamatjēdzieni..........................41710.11.10.11.Kursa nosaukums Diferenciālvienādojumi...............................42010.11.10.12.Kursa nosaukums Matemātiskie modeļi diferenciālvienādojumos

.............................................................................................42210.11.10.13.Kursa nosaukums Haoss..........................................................42410.11.10.14.Kursa nosaukums Ekonomisko modeļu matemātiskie pamati. . .42610.11.10.15.Kursa nosaukums Ievads algoritmu teorijā...............................42810.11.10.16.Kursa nosaukums Ievads skaitļu teorijā....................................43010.11.10.17.Kursa nosaukums Kombinatorās optimizācijas algoritmi..........43210.11.10.18.Kursa nosaukums Lineārā programmēšana...............................43310.11.10.19.Kursa nosaukums Atklātā kriptogrāfija....................................43510.11.10.20.Kursa nosaukums Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. .43710.11.10.21.Kursa nosaukums Optimizācijas skaitliskās metodes................44010.11.10.22.Kursa nosaukums Vērtspapīru portfeļi un to vadīšana..............44110.11.10.23.Kursa nosaukums Automāti, algoritmi un formālas valodas I. . .44310.11.10.24.Kursa nosaukums Automāti, algoritmi un formālas valodas II. .44510.11.10.25.Kursa nosaukums Praktiskā loģika I.........................................44710.11.10.26.Kursa nosaukums Praktiskā loģika II.......................................44910.11.10.27.Kursa nosaukums Algebriskās struktūras datorzinātnē I...........45110.11.10.28.Kursa nosaukums Algebriskas struktūras datorzinātnē II..........45310.11.10.29.Kursa nosaukums Relāciju algebras I.......................................45510.11.10.30.Kursa nosaukums Relāciju algebras II......................................45710.11.10.31.Kursa nosaukums Skaitliskās metodes I...................................459



10.11.10.32.Kursa nosaukums Skaitliskās metodes II..................................46110.11.10.33.Kursa nosaukums Nelineārā programmēšana un lēmumu

pieņemšana I.........................................................................46310.11.10.34.Kursa nosaukums Nelineārā programmēšana un lēmumu

pieņemšana II........................................................................46510.11.10.35.Kursa nosaukums Informācijas teorija......................................46810.11.10.36.Kursa nosaukums Kodēšanas teorija........................................47010.11.10.37.Kursa nosaukums Kvantu algoritmi.........................................47210.11.10.38.Kursa nosaukums Paralēli algoritmi.........................................47410.11.10.39.Kursa nosaukums Grafu teorija................................................47610.11.10.40.Kursa nosaukums Furjē transformācija.....................................47810.11.10.41.Kursa nosaukums Eliptisko līkņu kriptogrāfija.........................480

10.11.11. Modulis – Studiju darbi un prakses.........................................48310.11.11.1. Kursa nosaukums Prakse.........................................................48510.11.11.2. Kursa nosaukums Kvalifikācijas darbs.....................................48710.11.11.3. Kursa nosaukums Kursa darbs datorzinātnēs............................49710.11.11.4. Kursa nosaukums Bakalaura darbs datorzinātnēs......................50710.11.11.5. Kursa nosaukums Maģistra kursa darbs datorzinātnēs..............51810.11.11.6. Kursa nosaukums Maģistra darbs datorzinātnēs........................52710.11.11.7. Kursa nosaukums Specseminārs I............................................53710.11.11.8. Kursa nosaukums Specseminārs II...........................................53810.11.11.9. Kursa nosaukums Specseminārs III..........................................53910.11.11.10.Kursa nosaukums Specseminārs IV..........................................54010.11.11.11.Kursa nosaukums Nozares angļu valoda I................................54110.11.11.12.Kursa nosaukums Nozares angļu valoda II...............................54310.11.11.13.Kursa nosaukums Objektorientētā modelēšana un semantiskais

tīmeklis.................................................................................54510.11.11.14.Kursa nosaukums Pētījumu metodes datorzinātnē....................547

10.12. Pielikums. Atbilstošie profesiju standarti..........................................54910.12.1.1. Programmētājs.........................................................................55110.12.1.2. Datorsistēmu un datortīklu administrators................................555

10.13. Pielikums. Metodiskie norādījumi kā izstrādāt bakalaura darbu/maģistra darbu/ diplomdarbu u.c.............................................559

10.13.1. Kvalifikācijas darba rakstīšana un aizstāvēšana.......................56310.13.2. Datorzinātņu bakalaura kursa darba rakstīšana un aizstāvēšana

................................................................................................ 57710.13.3. Datorzinātņu bakalaura darba rakstīšana un aizstāvēšana........59110.13.4. Datorzinātņu maģistra kursa darba rakstīšana un aizstāvēšana.60510.13.5. Datorzinātņu maģistra darba rakstīšana un aizstāvēšana..........61910.13.6. Promocijas darba rakstīšana un aizstāvēšana...........................633

10.14. Pielikums Prakses nolikumi..............................................................64910.14.1. „Programmētājs” ražošanas prakses nolikums.........................65110.14.2. „Datortīklu administrēšana” ražošanas prakses nolikums........665

10.15. Pielikums. Datorikas nodaļas akadēmiskā personāla CV..................67310.15.1. Dr.sc.comp., docents Guntis ARNICĀNS...............................67710.15.2. Dr.sc.comp., asociētais profesors Guntis BĀRZDIŅŠ.............67910.15.3. Dr.habil.sc.comp., profesors Jānis BĀRZDIŅŠ.......................681



10.15.4. Dr.sc.comp., profesors Jānis BIČEVSKIS...............................68810.15.5. Mg.sc.comp., stundu pasniedzējs Mihails BOGDANOVS.......69010.15.6. Dr.habil.sc.comp., profesors Juris BORZOVS........................69110.15.7. Dr.sc.math., asociētā profesore Inese BULA...........................69710.15.8. Dr.sc.math., docents Jānis BULS............................................69910.15.9. Mg.sc.comp., asistents Arnis BŪMANIS................................70010.15.10. Mg.sc.comp., lektors Edgars CELMS.....................................70110.15.11. Dr.sc.math., asociētais profesors Jānis CĪRULIS.....................70310.15.12. Dr.sc.math., docente Silvija ČERĀNE....................................70510.15.13. Dr.sc.comp., asociētais profesors Kārlis ČERĀNS..................70710.15.14. Dr.habil.sc.ing, docents Guntis DEKSNIS..............................70910.15.15. Mg.sc.comp., asistents Dainis DOSBERGS............................71110.15.16. Dr.sc.phys., lektors Ivars DRIĶIS...........................................71210.15.17. Dr.sc.comp., lektors Kārlis FREIVALDS...............................71410.15.18. Dr.habil.sc.math., profesors Rūsiņš Mārtiņš FREIVALDS......71610.15.19. Dr.sc.comp., docents Andrejs GOBZEMIS.............................71910.15.20. Lektore Iveta GULTNIECE....................................................72010.15.21. Mg.sc.comp., asistente Ija HARITONOVA............................72210.15.22. Dr.sc.comp., asociētais profesors Ēvalds IKAUNIEKS...........72310.15.23. Mg.sc.comp., lektors Jānis ILJINS..........................................72510.15.24. Mg.sc.comp., asistents Jānis JUDRUPS..................................72610.15.25. Dr.habil.sc.math., profesors Harijs KALIS..............................72710.15.26. Dr.habil. sc.comp., profesors Audris KALNIŅŠ.....................73010.15.27. Mg.sc.comp., stundu pasniedzēja Vita KARNĪTE...................73310.15.28. Dr.sc.ing., profesors Edvīns KARNĪTIS.................................73410.15.29. Dr.sc.comp., lektors Ģirts KARNĪTIS....................................73710.15.30. Mg.sc.comp., asistents Maksims KRAVCEVS........................73910.15.31. Dr.sc.math., asociētais profesors Paulis ĶIKUSTS.................74010.15.32. Mg.sc.math., lektore Halina LAPIŅA.....................................74410.15.33. Mg.sc.comp., asistente Lelde LĀCE.......................................74610.15.34. Dr.sc.phys., asociētais profesors Juris MIĶELSONS..............74710.15.35. Mg.sc.comp., stundu pasniedzējs Ilvars MIZNIKS..................74910.15.36. Mg.sc.comp., stundu pasniedzēja Ilze MURĀNE....................75010.15.37. Mg.sc.comp., lektore Laila NIEDRĪTE...................................75110.15.38. Mg.sc.comp., lektors Aivars NIEDRĪTIS................................75310.15.39. Mg.sc.math., lektors Mārtiņš OPMANIS................................75510.15.40. Mg.sc.comp., lektors Jānis PLŪME........................................75710.15.41. Dr.sc.math., asociētais profesors Kārlis PODNIEKS...............75810.15.42. Dr.sc.phil., profesors Andris RUBENIS..................................76010.15.43. Lektors Rihards RŪMNIEKS..................................................76410.15.44. Dr.sc.comp., asistents Juris SMOTROVS...............................76510.15.45. Mg.sc.comp., lektors Uldis STRAUJUMS..............................76710.15.46. Dr.sc.comp., profesors Juris STRODS....................................77010.15.47. Mg.sc.comp., asistente Darja ŠMITE......................................77210.15.48. Dr.sc.comp., profesors Māris TREIMANIS............................77310.15.49. Dr.sc.psych., stundu pasniedzējs Mārtiņš VEIDE....................776



10.15.50. Mg.sc.comp., lektors Viesturs VĒZIS.....................................77810.15.51. Dr.sc.comp., docents Juris Vīksna...........................................78310.15.52. Dr.sc.comp., asociētais profesors Māris VĪTIŅŠ.....................78510.15.53. Dr.sc.math., asociētais profesors Jānis VUCĀNS....................78810.15.54. Mg.sc.comp., asistents Jānis ZUTERS....................................79210.15.55. Mg.sc.math., lektore Arta ŽODZIŅA......................................79310.15.56. Mg.sc.comp., asistents Artūrs ŽOGLA....................................794

10.16. Pielikums. Datorikas nodaļas akadēmiskā personāla un studentu publikāciju saraksts..........................................................................795

10.16.1. Anotācija.................................................................................79710.16.2. 1999. gada publikācijas...........................................................798

10.16.2.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos......79810.16.2.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos.................................80010.16.2.3. Konferences.............................................................................80110.16.2.4. Monogrāfijas un mācību grāmatas............................................80310.16.2.5. Populārzinātniskas publikācijas...............................................803

10.16.3. 2000. gada publikācijas...........................................................80510.16.3.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos......80510.16.3.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos.................................80710.16.3.3. Konferences.............................................................................80810.16.3.4. Monogrāfijas un mācību grāmatas............................................80910.16.3.5. Populārzinātniskas publikācijas...............................................810





10.16.8. LU studentu publikācijas.........................................................83810.16.8.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos......838



10.16.8.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos.................................842



1. STUDIJU PROGRAMMU MĒRĶI UN UZDEVUMI

Pēdējos 10 gados nozare, kurā ietilpst datorzinātne, informācijas tehnoloģijas un komunikāciju tehnoloģijas, ir piedzīvojusi strauju izaugsmi gan pasaulē, gan Latvijā. Nozare pēc Ekonomikas ministrijas datiem ir saražojusi apmēram 5-6 % no Latvijas IKP; gandrīz 100 miljonos ir mērāms eksporta apjoms. Valdības deklarācijās atkārtoti nozare ir pasludināta par valsts prioritāti. Diemžēl norādītajai nozarei latviešu valodā nav vienota nosaukuma. Bieži tiek lietoti termini “Datorzinātne”, “Informātika” “Informācijas tehnoloģijas” vai “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas”. Dotajā dokumentā, atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 11.maijā apstiprinātajam (Rīkojums Nr. 287) izglītības klasifikatoram, tiek lietots vārds “Datorika” kā angliskā termina “Computing” latviskā atbilsme. Kā zināms, termins “Computing” tiek lietots, lai apzīmētu nozari, kurā ietilpst šādi virzieni: datorzinātne (computer science), informācijas tehnoloģijas (information technologies), informācijas sistēmas (information systems), programmatūras inženierija (software engineering) un datoru inženierija (computer engineering). Tādejādi augstākās izglītības mērķis datorikas nozares attīstības atbalstam ir:

Sagatavot praktiskam darbam firmās un valsts iestādēs augsti kvalificētus eksportspējīgus speciālistus, kuri spētu veikt ne tikai sarežģītu informācijas sistēmu projektēšanu un izstrādi, bet arī vadīt projektus un patstāvīgi apgūt jaunas tehnoloģijas strauji mainošās vidē visā datorikas nozares spektrā.

Nodrošināt datorikas nozari ar akadēmiski izglītotiem, zinātniskam darbam sagatavotiem speciālistiem, kas spētu veikt pētījumus datorzinātnē Latvijā, kā arī pildīt ekspertu funkcijas jaunu tehnoloģiju un sistēmu izvērtēšanā.

Minētās divas prasības ir pretrunīgas, jo akadēmiskā augstākā izglītība balstās uz zinātni, turpretī praktiķiem nepieciešamās zināšanas ir tipiskas inženierzinātnei un balstās uz ražošanas procesu apguvi.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai tiek piedāvāts datorikas speciālistu sagatavošanu veidot pēc piramīdas principa četros līmeņos:

1. koledžas līmenis, kurā jāsagatavo programmētāji un datoru tīklu administratori ar tādu zināšanu un prasmju līmeni, kas atbilst pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības standartu prasībām,

2. bakalaura līmenis, kurā jāapgūst ne tikai programmēšana, bet arī projektēšana un sarežģītu programmu sistēmu izstrāde,



3. maģistra līmenis, kurā jāiemācās analizēt un projektēt lielas sistēmas, kā arī vadīt projektus,

4. doktora līmenis, kurā jāsagatavo augstākās kvalifikācijas speciālistus lielu un sarežģītu projektu izstrādei un darbam augstskolās.

Piedāvātais risinājums datorikas speciālistu sagatavošanai ir konceptuāli akceptēts vairākās sanāksmēs, kurās piedalījās ražošanas firmu vadošie speciālisti un augstskolu pārstāvji (2000. gadā ar Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministru piedalīšanos, LITTAs 2004.gada novembra konferencē, Exigen firmas rīkotā tikšanās 2005.gada martā un citas). Orientācija uz Latvijas tautsaimniecības pieprasījuma pēc kvalificētiem datorikas speciālistiem apmierināšanu ir būtiska atšķirība no citām dabas zinātņu programmām LU, kuras orientējas uz zinātnisko darbinieku un pedagogu sagatavošanu.

Piedāvāto programmu uzdevums ir nodrošināt speciālistu gatavošanu ne tikai visos četros līmeņos, bet arī nodrošināt studijas visos iepriekš minētajos datorikas piecos virzienos (specializācijās):

1. Datorzinātne (CS), studijās ietverot datorzinātnes matemātiskos pamatus, sistēmu modelēšanu un mākslīgā intelekta problēmas. Šobrīd datorzinātnes virzienu nodrošina Datorzinātnes katedra (vad. prof. J.Bārzdiņš) un Diskrētās matemātikas katedra (vad. prof. R.Freivalds).

2. Informācijas tehnoloģijas (IT), ietverot datoru tīklu un klasteru projektēšanu un ekspluatāciju, skaņas un attēlu apstrādi. Šo virzienu Latvijas Universitātē pārstāv Latnet un Lanet, kā arī asociētie profesori G.Bārzdiņš un P.Ķikusts.

3. Informācijas sistēmas (IS), galveno uzmanību veltot Datu bāzu pārvaldības sistēmām, informācijas sistēmu projektēšanai, realizācijai un uzturēšanai. Šo virzienu Latvijas Universitātē pārstāv praktiski realizējamie informācijas sistēmu projekti (LIIS, ieskaitot LUIS un LAIS, megasistēmas projekts, Baltijas valstu valdības datu pārraides tīkla projekts un citi), kā arī prof. J.Bičevskis un as.prof. K.Podnieks.

4. Programmatūras inženierija (SE), galveno uzmanību veltot programmēšanai un programmatūras ražošanai, ieskaitot iegultās sistēmas. Šo virzienu Latvijas Universitātē pārstāv Programmēšanas katedra (vad. prof. M.Treimanis), kā arī prof. A.Kalniņš, prof. J.Borzovs un as.prof. J.Strods.



5. Datoru inženierija (CE), kas ietver elektronisku iekārtu projektēšanu un ražošanu. Atšķirībā no visiem iepriekš nosauktajiem datorikas virzieniem, kur Latvijas Universitātei ir senas tradīcijas, laba autoritāte un nopietnas iestrādes, datoru inženierijas virziens ir jāveido praktiski no jauna. Par pamatu tam var kalpot LU Matemātikas un informātikas institūtā strādājošie speciālisti, kuri ir izstrādājuši bezvadu telefona centrāli un skaņu apstrādes aparatūru ar iegultu programmatūru. Aparatūras inženieru deficīts jau šodien ir aktuāla problēma Latvijā.

Izvirzīto uzdevumu izpildei tiek piedāvātas četras studiju programmas: Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma

“Programmēšana un Datoru tīklu administrēšana”, ar kopējo apjomu 84 kredītpunkti (turpmāk tekstā krp.), ieskaitot praksi un kvalifikācijas darba izstrādi. Programmā var studēt personas ar vidējo izglītību. Pēc programmas pabeigšanas tiek izsniegts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības dokuments ar ierakstu par iegūto kvalifikāciju. Atkarībā no izvēles kursu, prakses un kvalifikācijas darba rakstura tiek piedāvāta iespēja iegūt programmētāja vai datoru tīkla administratora kvalifikācija. Programmas absolvents, neturpinot mācības, var iesaistīties darba tirgū, vai arī turpināt studijas datorikas bakalaura programmā no 3. studiju gada.

Bakalaura (akadēmiskā) studiju programma, kurā ir integrēta pirmā līmeņa augstākā profesionālās izglītības studiju (koledžas) programma “Programmēšana un Datoru tīklu administrēšana”, ar kopējo apjomu 160 krp., ieskaitot praksi, kvalifikācijas un bakalaura darba izstrādi. Programmā, uzsākot studijas no 1. gada, var studēt personas ar vidējo izglītību. Personas ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību var uzsākt studijas no 3. gada, pie kam, pateicoties programmu saskaņotībai, LU absolventiem nav jākārto pārejas kursi. Citu augstskolu un programmu koledžu absolventi var studēt bakalaura programmā no 3. kursa, nokārtojot kursus par atbilstošo programmu starpību. Pēc programmas pabeigšanas tiek piešķirts bakalaura grāds “Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs” un izsniegts izglītības dokuments – bakalaura diploms. Programmas absolvents, neturpinot mācības, var iesaistīties darba tirgū, vai arī turpināt studijas datorikas maģistra programmā.



Maģistra studiju programma ar kopējo apjomu 80 krp, ieskaitot maģistra darba izstrādi. Programmā var imatrikulēt bakalaura studijas pabeigušas personas: ja ir pabeigta LU bakalaura programma, tad pārejas kursi nav jākārto. Ja pabeigta citas augstskolas vai citas specialitātes programma, tad studiju laikā ir jānokārto programmu starpības kursi, kuru skaitu un saturu nosaka Studiju padome. Programmas absolvents, neturpinot mācības, var iesaistīties darba tirgū, vai arī turpināt studijas datorikas doktora programmā.

Doktora studiju programma ar kopējo apjomu 144 krp, ieskaitot promocijas darba izstrādi. Datoru zinātnes doktorantūrā uzņem personas, kam ir maģistra grāds datoru zinātnē, maģistra grāds matemātikā vai minētajiem maģistra grādiem atbilstoši augstākās izglītības diplomi. Izņēmuma kārtā doktorantūrā var uzņemt arī citu radniecīgu nozaru maģistra grādu vai tam pielīdzinātā akadēmiskā grāda ieguvušos, ja viņiem ir darba pieredze datoru zinātnes jomā un pietiekošas zināšanas matemātikā.

Bakalaura un maģistra programmu ietvaros šobrīd tiek nodrošināta specializācija visos, izņemot Datoru inženieriju, datorikas virzienos. Specializācija nosaka apgūstāmo kusu saturu un apjomu, kas atspoguļots studiju programmu mācību plānos (2. nodaļa 21. lpp.).

Jāatzīmē, ka Latvijas izglītības klasifikatorā ir fiksēts visas nozares – datorikas nosaukums, bet tās sadalījums piecos virzienos (specializācijās) vēl nav iekļauts. Savukārt Latvijas Zinātnes Padomes nozaru un apakšnozaru klasifikatorā tiek lietota nozare - datorzinātne (viens no pieciem datorikas virzieniem - datorikas zinātniskais komponents) ar septiņām apakšnozarēm.

Datorzinātnes doktora studiju programma tiek piedāvāta četrās apakšnozarēs, kas atbilst Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajai klasifikācijai: datoru zinātnes matemātiskie pamati, datoru un sistēmu programmēšana, programmēšanas valodas un sistēmas, datu apstrādes sistēmas un datoru tīkli.



2. STUDIJU PROGRAMMU ORGANIZĀCIJA

2.1. Studiju programmu struktūra

Tabula 4. (28. lpp.) – maģistra, Tabula 5. (30. lpp.) – bakalaura, Tabula 6. (34. lpp.) – profesionālās studiju programmas mācību plāni. No tabulām redzams, ka studiju programmas pilnībā atbilst visām normatīvajām prasībām, konkrēti – Ministru Kabineta Noteikumiem Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības valsts standartu”, Ministru Kabineta Noteikumiem Nr.141 „Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un LU Senāta apstiprinātajam (lēmums Nr. 236 no 29.03.2004.) studiju programmu nolikumam.

NPK Prasība Norma-tīvais akts Izpilde

1. Maģistra studiju programmas apjoms 80 krp., no kuriem ne mazāk kā 20 krp. ir maģistra darbs

MK Nr.2 Maģistra studiju programmas apjoms 80 krp., no kuriem 20 krp. ir maģistra darbs

2 Bakalaura studiju programmas apjoms ir no 120 līdz 160 krp.

MK Nr.2 Bakalaura studiju programmas apjoms ir 160 krp.

3 Bakalaura darbs ir ne mazāk kā 10 krp.

MK Nr.2 Bakalaura darbs ir 10 krp.

4 Bakalaura studiju obligātā daļa ne mazāk kā 50 krp.

MK Nr.2 Obligātās daļas mācību kursi ir 60 krp.

5 Bakalaura studiju obligātā izvēles daļa ne mazāk kā 20 krp.

MK Nr.2 Obligātā izvēles daļa 44 krp.

6 Profesionālās programmas apjoms ir no 80 līdz 120 krp., t.sk.

MK Nr.141

Profesionālās programmas apjoms ir 80 krp.

6.1 mācību kursi — kopējais apjoms — ne mazāk kā 56 krp. nepārsniedzot 75 % no programmas kopējā apjoma

MK Nr.141

kopējais apjoms 56 krp.

6.2 vispārizglītojošie mācību kursi — ne mazāk kā 20 krp.

MK Nr.141

vispārizglītojošie mācību kursi 20 krp.

6.3 nozares mācību kursi — ne MK nozares mācību kursi



NPK Prasība Norma-tīvais akts Izpilde

mazāk kā 36 krp. Nr.141 40 krp.6.4 prakse — ne mazāk kā 16 krp. MK

Nr.141prakse ir 16 krp.

6.5 kvalifikācijas darbs — ne mazāk kā 8 krp.

MK Nr.141

kvalifikācijas darbs ir 8 krp.

7 Maģistra studiju programmas apjoms 80 krp., no kuriem vismaz 36 krp. ir obligātā – A daļa (studiju moduļi vismaz 16 krp. un maģistra darbs vismaz 20 krp.) un vismaz 30 krp. obligātā izvēles – B daļa.

LU Senāta lēmums Nr.236

Maģistra studiju programmas apjoms 80 krp., no kuriem 36 krp. ir obligātā – A daļa (studiju moduļi 16 krp. un maģistra darbs 20 krp.) un obligātā izvēles – B daļa ir 44 krp.

8. Bakalaura studiju programmas apjoms 120 krp. vai arī gadījumos, par kuriem īpašu lēmumu pieņem LU Senāts, 160 krp., no kuriem vismaz 60 krp. ir obligātā – A daļa, vismaz 40 krp. obligātā izvēles – B daļa un brīvās izvēles – C daļa līdz 10 krp.


Bakalaura studiju programmas apjoms ir 160 krp., par ko ir pieņemts īpašs LU Senāta lēmums, no kuriem 80 krp. ir obligātā – A daļa, 44 krp. obligātā izvēles – B daļa un brīvās izvēles – C daļa ir 6 krp.

9 Bakalaura studiju programmas obligāto – A daļu veido LU pamatstudiju modulis (vismaz 10 krp.), nozares pamatstudiju moduļi (vismaz 40 krp.) un bakalaura darbs 10 krp.


Bakalaura studiju programmas obligāto – A daļu veido LU pamatstudiju modulis (10 krp.), nozares pamatstudiju moduļi (60 krp.) un bakalaura darbs 10 krp.



2.2. Profesionālās studiju programmas atbilstība profesijas standartam

Profesionālās studiju programmas „Programmēšana un datortīklu administrēšana” (jaunais nosaukums) uzbūvi nosaka 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesijas standarti “Programmētājs” un „Datorsistēmu un datortīklu administrators”, Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības standarts, kā arī PHARE projekta “Profesionālā izglītība – 2000” rekomendācijas. Šī PHARE projekta ietvaros augstskolu un koledžu docētāju darba grupa akadēmiķa Jāņa Grundspeņķa vadībā izstrādāja integrētu studiju paraugprogrammu gan programmētāju, gan datorsistēmu un datortīklu administratoru vienlaicīgai apmācībai. No zemāk redzamajām tabulām ir secināms, ka 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesijas standarts „Datorsistēmu un datortīklu administrators” praktiski ļoti maz atšķiras no standarta „Programmētājs”, tāpēc šāda integrēta studiju programma ir reāli iespējama. Specializāciju un atšķirīgās profesionālās kvalifikācijas galvenokārt nosaka atšķirīgās prakses un kvalifikācijas darbi.

Tabula 1. Profesijas standarts „Programmētājs” (Reģ nr. PS 0001) apstiprināts ar IZM 2004.g. 28.janvāra rīkojumu Nr. 55 zināšanu sadaļa

ZināšanasZināšanu līmenis

Priekšstats Izpratne Pielietošana

Angļu valoda XXXXXXXMatemātika XXXXXXXEkonomika un uzņēmējdarbība XXXXXXXSaskarsme un profesionālā ētika XXXXXXXDarba aizsardzība un ergonomika XXXXXXXLietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums XXXXXXX

Programmēšanas valodas XXXXXXXOperētājsistēmu klasifikācija un izmantošana XXXXXXX

Datu bāzu tehnoloģijas XXXXXXXDatorsistēmu uzbūve un funkcionēšana XXXXXXX

Datortīklu tehnoloģijas XXXXXXXIT nozares tiesību pamati un standarti XXXXXXX

Programmatūras inženierija XXXXXXXProgrammatūras izstrādes tehnoloģijas XXXXXXX

Objektorientēta programmēšana XXXXXXX





Datu struktūras un algoritmi XXXXXXXInterneta tehnoloģijas XXXXXXX

Tabula 2. Profesijas standarts „Datorsistēmu un datortīklu administrators” (Reģ. nr. PS 0055) apstiprināts ar IZM 2002.g. 8. janvāra rīkojumu Nr. 10 zināšanu sadaļa


Priekšstats Izpratne PielietošanaAngļu valodā XXXXXXXXMatemātikā XXXXXXXX XXXXXXXXEkonomikas pamatos XXXXXXXXUzņēmējdarbības pamatos XXXXXXXXLietišķajā saskarsmē XXXXXXXXDarba aizsardzībā un ergonomikā XXXXXXXX

Lietojumprogrammatūrā XXXXXXXX XXXXXXXXProgrammēšanas valodās XXXXXXXX XXXXXXXXOperētājsistēmās XXXXXXXX XXXXXXXXDatu bāzu tehnoloģijās XXXXXXXX XXXXXXXXDatorsistēmu uzbūvē XXXXXXXX XXXXXXXXDatortīklos XXXXXXXX XXXXXXXXPerifērās ierīcēs XXXXXXXX XXXXXXXXNozares tiesību pamatos un standartos XXXXXXXX XXXXXXXX

Lokālajos datortīklos un to administrēšanā XXXXXXXX XXXXXXXX

Tīkla operētājsistēmās XXXXXXXX XXXXXXXXTīmekļa tehnoloģijās XXXXXXXX XXXXXXXXElektrotehnikā un elektronikā XXXXXXXX XXXXXXXX

Līgumi par prakšu vietām ir doti 10.3. pielikumā (105.lpp.).



Tabula 3. Profesiju standarta zināšanu sadaļas un profesionālo studiju kursu atbilstība

Zināšanas (apvienotas no abiem profesiju standartiem) Kursa nosaukums studiju programmā

Angļu valoda Nozares angļu valoda

Matemātika

Diskrētā matemātika I,II; Algebra; Matemātiskā analīze I,II; Analītiskā ģeometrija; Automātu teorija; Formālās gramatikas

Ekonomika un uzņēmējdarbība (Ekonomikas pamati)

Ekonomikas teorijas pamati (vispārizglītojošais kurss no bakalaura programmas)

Saskarsme un profesionālā ētika (Lietišķā saskarsme)

Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums;

Darba aizsardzība un ergonomika Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika

Lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums (Lietojumprogrammatūra)

Biroja informācijas sistēmas

Programmēšanas valodas Programmēšana I,II; Visual BasicOperētājsistēmu klasifikācija un izmantošana (Operētājsistēmas) OS (Windows)

Datu bāzu tehnoloģijas Datu bāzes IDatorsistēmu uzbūve un funkcionēšana (Datorsistēmu uzbūve) Datorsistēmu uzbūve I,II

Datortīklu tehnoloģijas (Datortīkli) Datoru tīkli II,III,IVIT nozares tiesību pamati un standarti (Nozares tiesību pamati un standarti)

Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika

Programmatūras inženierija ProgramminženierijaProgrammatūras izstrādes tehnoloģijas Programminženierija; Lieldatoru pamatiObjektorientēta programmēšana Programmēšana I,II (C++)Datu struktūras un algoritmi Datu struktūras un pamatalgoritmiInterneta tehnoloģijas (Tīmekļa tehnoloģijas) Tīmekļa tehnoloģijas I,II

Perifērās ierīces Datorsistēmu uzbūve I,IILokālie datortīkli un to administrēšana Datoru tīkli ITīkla operētājsistēmas OS LinuxElektrotehnika un elektronika Datorsistēmu uzbūve I,II



Profesiju standartu prasmju sadaļā minētās prasmes studenti iegūst 4 mēnešu ilgā praksē ārpus izglītības iestādes, kā arī izstrādājot un aizstāvot kvalifikācijas darbu.

Līdzšinējā akreditētā studiju programma „Programmētājs” savulaik tika izveidota, balstoties uz PHARE projekta paraugprogrammu, t.i., tā jau no paša sākuma bija bez izmaiņām derīga arī otras kvalifikācijas – „Datorsistēmu un datortīklu administrators” – iegūšanai.

Apjoma ziņā jaunā programma „Programmēšana un datortīklu administrēšana” atšķiras no patlaban īstenojamās akreditētās studiju programmas „Programmētājs” mazāk nekā par 30% (80 krp. 110 krp. vietā). Līdz profesionālās izglītības standartā pieļautam minimumam ir samazināta prakse un kvalifikācijas darba izstrādei paredzētais laiks, kursa projekts integrēts kvalifikācijas darbā, tādējādi kopumā ietaupot 10 kredītpunktus, bet saturiski neko nepazaudējot. Šīs izmaiņas kredītpunktu izteiksmē nepārsniedz 16%. Citu izmaiņu obligāto kursu sadaļā nav, ir samazināts izvēles kursu apjoms, lai iekļautos 4 semestros agrāko 5 vietā, tādējādi ļaujot programmas absolventiem bez papildnosacījumiem turpināt mācības bakalaurantūras trešajā gadā.



2.3. Studiju programmu studiju plāni

2.3.1. Maģistra studiju programma

Maģistra studiju programma ar studiju programmas īstenošanas ilgumu 2 gadi jeb 4 semestri un kopējo apjomu 80 krp, ieskaitot maģistra darba (20 krp.) izstrādi. Maģistra studiju programmas apjoms 80 krp., no kuriem 36 krp. ir obligātā (A) daļa (studiju moduļi 16 krp. un maģistra darbs 20 krp.) un obligātā izvēles (B) daļa ir 44 krp.

Pēc programmas pabeigšanas tiek piešķirts maģistra grāds “Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs” un izsniegts izglītības dokuments – maģistra diploms.

Studiju plānu tabulās lietotie apzīmējumi:

1. kolona: doti kursu nosaukumi, kas sagrupēti pa moduļiem (sk. nākošo nodaļu), piemēram, modulis Programmēšana, kursi Objektorientētā programmēšana [M], Tīmekļa programmēšana, Kompilatori;

2. kolona: obligātais (A), izvēles specializācijas (B) vai brīvas izvēles (C) kurss;

3.-6. kolona: X - kursu jāizvēlas tabulas virsrakstā norādītajai specializācijai, (CS – datorzinātne, SE – programminženierija, IT – informācijas tehnoloģijas, IS – informācijas sistēmas), piemēram, kurss Objektorientētā programmēšana [M] ir paredzēts visām specializācijām (obligāts kurss), bet kurss Tīmekļa programmēšana ir jāizvēlas SE un IT specializācijām;

7.-10. kolona: kursa apjoms kredītpunktos norādītajā semestrī; apzīmējums & lietots, lai norādītu kursa apgūšanas citos semestros alternatīvas.



Tabula 4. Maģistra studiju programmas studiju plāns

Moduļi CS SE IT IS 9. 10. 11. 12.Programmēšana, t.sk. 4 10 8 4

Objektorientētā programmēšana [M] A X X X X 4Tīmekļa programmēšana B X X 4Kompilatori B X 2

Algoritmi, t.sk. 4 4 4 4Ātru algoritmu konstruēšana un analīze A X X X X 4

Programmatūras izstrāde, t.sk. 6 10 8 10Sistēmu projektēšana [M] B X 4Programmatūras testēšana [M] B X 4Programmatūras kvalitāte B X 2UML lietošana programmatūras izstrādē B X 4Komponentbāzētā programmatūras izstrāde B X X 4

Projektu vadība, t.sk. 0 0 0 2Informācijas sabiedrība B 2Pārvaldības pamati B 2IT projektu pārvaldība M B 2IT procesu pārvaldība B 2Sarežģītu sistēmu vadība B 2Vadības informatīvās sistēmas B X 2Biroja informācijas sistēmas [M} B 2

Datori, tīkli un op.sistēmas, t.sk. 0 0 12 0 Datoru tīkli [M1, M2] B X 4 4Operētājsistēmas [M] B X 4Operētājsistēma UNIX B 4

Datu bāzes, t.sk. 0 0 8Datu bāzes [M1, M2] B X 2 2Datu noliktavas M B X 2Datizrace B X 2

Modelēšana un specifikācijas, t.sk. 12 0 8 0Sistēmu modelēšana A X X X X 4Modernā biznesmodelēšana un imitācija B 2Zināšanu inženierija B X X 4Specifikāciju valodas B X 4

Datorzinātnes mat. pamati, t.sk. 6 0 0 0Algoritmi, automāti un formālās valodas [M1, M2] B X 2 2

Lietišķā kriptogrāfija B X 2Mākslīgais intelekts [M] B 4

Vizuālās informācijas apstrāde, t.sk. 6 0 0 0Datoru grafika [M] B X 4Attēlu apstrāde un analīze B X 2



Moduļi CS SE IT IS 9. 10. 11. 12.Studiju darbi un prakse, t.sk. 24 24 24 24

Maģistra kursa darbs datorzinātnēs A X X X X 4Maģistra darbs datorzinātnēs A X X X X 20

Izvēles kursi, t.sk. 0 0 0 0DZ izvēlētas nodaļas [M1] B 2DZ izvēlētas nodaļas [M2] B 2DZ izvēlētas nodaļas [M3] B 2DZ izvēlētas nodaļas [M4] B 2

Vispārizglītojošie kursi, t.sk. 12 12 12 12Nozares angļu valoda [M1] A X X X X 4Nozares angļu valoda [M2] B 4

Kopsummas 80 80 80 80 80 20 20 20 20A: daļas kursi 16 16 16 16B: specializācijas daļa 20 24 20 20A: daļa (studiju darbi) 24 24 24 24B: daļa (brīva izvēle) 20 16 20 20

Kopsummas 80 80 80 80 80 20 20 20 20



2.3.2. Bakalaura (akadēmiskā) studiju programma

Bakalaura (akadēmiskā) studiju programma, ar studiju programmas īstenošanas ilgumu 4 gadi jeb 8 semestri un kopējo apjomu 160 krp., ieskaitot praksi, kvalifikācijas un bakalaura darba (10 krp) izstrādi, bakalaura studiju obligātās daļas mācību kursi – 60 krp., bakalaura studiju obligātā izvēles daļa – 40 krp. Bakalaura studiju programmas apjoms ir 160 krp., par ko ir pieņemts īpašs LU Senāta lēmums, no kuriem 80 krp. ir obligātā (A) daļa, 40 krp. ir obligātā izvēles (B) daļa un brīvās izvēles (C) daļa ir 10 krp. Bakalaura studiju programmas obligāto (A) daļu veido LU pamatstudiju modulis (10 krp.), nozares pamatstudiju moduļi (60 krp.) un bakalaura darbs 10 krp.

Pēc programmas pabeigšanas tiek piešķirts bakalaura grāds “Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs” un izsniegts izglītības dokuments – bakalaura diploms.

Tabula 5. Bakalaura studiju programmas studiju plāns

Moduļi CS SE IT IS 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.Programmēšana, t.sk. 18 22 18 14

Programmēšana I,II A X X X X 6 2Mašīnorientētā programmēšana A X X X X 4Programmēšanas valodas A X X X X 2Tīmekļa tehnoloģijas I,II B X X X 2 2 & &Visual Basic B 4 & &Objektorientētā programmēšana [B] B X & 4

Cilvēka-datora saskarne B 2Lieldatoru pamati B 4 &Lieldatoru lietojumi B 2Mikrokontrolieru programmēšana B 2 &LINC programmēšanas valoda B 6Uzņēmumu vadības un transakciju sistēmas B 2

Algoritmi, t.sk. 4 8 4 4Datu struktūras un pamatalgoritmi I,II A X X X X 2 2

Pamatalgoritmu analīze un optimizācija B X 4 &

Algoritmiskā ģeometrija B 2Lietišķie algoritmi B 2Algoritmiskās metodes bioinformātikā B 2

Programmatūras izstrāde, t.sk. 6 10 8 14



Moduļi CS SE IT IS 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.Programminženierija A X X X X 4Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika A X X X X 2

Programmatūras testēšana [B] B X X 2Prasību analīze B 4Informācijas sistēmu drošība B X X 2 &Oracle projektēšanas rīki B X & 2 &Personālie programminženierijas procesi B 2

Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziņa B X & 2

Projektu vadība, t.sk. 2 2 2 2IT projektu pārvaldība [B] A X X X X 2Biroja informācijas sistēmas [B] B 2

Datori, tīkli un operēt. sistēmas, t.sk. 10 10 24 10

Datorsistēmu uzbūve I,II A X X X X 2 2Datoru tīkli [B1] A X X X X 2Datoru tīkli [B2, B3, B4] B X & & 2 2 &Operētājsistēmas [B1] B X X X X 2Operētājsistēmu koncepcijas [B] B X X X X 2Operētājsistēmas [B2] B X 2 &Microsoft Windows 2003 administrēšana B X 4 & &

Datu pārraides tehnoloģijas [B1, B2] B X 2 2

Datu bāzes, t.sk. 4 8 4 16Datu bāzes [B1,B2] A X X X X 2 2Datu bāzu praktikums B X 2Datu noliktavas [B] B X X 4DBPS Oracle B X & 4

Modelēšana un specifikācijas, t.sk. 8 4 4 4

Modelēšanas pamati A X X X X 4Formālās specifikācijas B X & 4

Datorzinātnes matem. pamati, t.sk. 16 8 8 8

Automātu teorija A X X X X 2Formālās gramatikas A X X X X 2Matemātiskā loģika A X X X X 2Algoritmu teorija A X X X X 2Algoritmu teorijas izvēlētas nodaļas B X 2

Kvantu skaitļošana B X 2Algoritmu sarežģītība B X 2Datu aizsardzība un kriptogrāfija B X 2 &



Moduļi CS SE IT IS 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.Kombinatorika B 2 &Mākslīgais intelekts B 2Neironu tīkli B 2Deklaratīvā programmēšana B 2 & &Semantiskie tīkli B 4

Vizuālās informācijas apstrāde, t.sk.

Multimediju tehnoloģijas B 2Datoru grafika [B] B 2 &

Matemātika, t.sk. 16 12 12 12Diskrētā matemātika I,II A X X X X 2 2Algebra A X X X X 2Matemātiskā analīze I,II A X X X X 2 2Analītiskā ģeometrija A X X X X 2Matemātikas pamatjēdzieni B X 4Lineārā algebra I,II B 2 2Diferencialvienādojumi B 2 & &Varbūtību teorija un matemātiskā statistika B 4

Haoss B 2 &Algebriskās struktūras datorzinātnē I,II B 2 2

Relāciju algebras I,II B 2 2Skaitliskās metodes I, II B 2 2Praktiskā loģika I, II B 2 2Matemātiskie modeļi diferenciālvienādojumos B 2

Ekonomisko modeļu matemātiskie pamati B 2

Ievads algoritmu teorijā B 2Ievads skaitļu teorijā B 2Kombinatorās optimizācijas algoritmi B 2 &

Lineārā programmēšana B 2Atklātā kriptogrāfija B 2Optimizācijas skaitliskās metodes B 4Vērtspapīru portfeļi un to vadīšana B 4

Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana I, II B 2 2

Grafu teorijas elementi B 2 2Informācijas teorija B 2Kodēšanas teorija B 2

Studiju darbi un prakse, t.sk. 38 38 38 38

Prakse A X X X X 16Kvalifikācijas darbs A X X X X 4 4



Moduļi CS SE IT IS 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.Kursa darbs A X X X X 4Bakalaura darbs A X X X X 10

Izvēles kursi, t.sk. 26 26 26 26Izvēles kursi B X 2 2 8 2 2 4Izvēles kursi B X 2 2 4 - 6 6Izvēles kursi B X 2 2 4 8 4Izvēles kursi B X 2 2 6 - 6 4Izvēles kursi C X X X X - - - 2 2 2

Vispārizglītojošie kursi, t.sk. 12 12 12 12

Nozares angļu valoda A X X X X 2Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums A X X X X 2

Dabas zinātnes A X X X X 4Ekonomikas teorijas pamati A X X X X 4

Kopsummas 160 160 160 160 160 20 20 20 20 20 20 20 20

A: daļas kursi 60 60 60 60B: specializācijas daļa 24 24 24 24A: daļa (studiju darbi un prakse) 38 38 38 38A: daļa (LU noteiktā vispārizglītojošā daļa) 12 12 12 12 2 2 4 4

B: daļa (brīva izvēle) 20 20 20 20C: daļa 6 6 6 6

Kopsummas 160 160 160 160 160 20 20 20 20 20 20 20 20



2.3.3. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Programmēšana un datortīklu administrēšana”

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Programmēšana un datortīklu administrēšana”, ar studiju programmas īstenošanas ilgumu 2 gadi jeb 4 semestri un kopējo apjomu 80 kredītpunkti (turpmāk tekstā krp.), ieskaitot praksi un kvalifikācijas darba izstrādi. Studiju programmas apjoms ir 80 krp.: mācību kursu kopējais apjoms – 56 krp., vispārizglītojošie mācību kursi – 20 krp. nozares mācību kursi – 40 krp., prakse – 16 krp., kvalifikācijas darbs – 8 krp.

Pēc programmas pabeigšanas tiek izsniegts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības dokuments ar ierakstu par iegūto kvalifikāciju.

Tabula 6. Profesionālās studiju programmas studiju plāns

Moduļi SE IT 1. 2. 3. 4.Programmēšana, t.sk. 12 12

Programmēšana I,II A X X 6 2Tīmekļa tehnoloģijas I,II B X X 2 2Visual Basic B 4Lieldatoru pamati B 4

Algoritmi, t.sk. 4 4Datu struktūras un pamatalgoritmi I,II A X X 2 2

Programmatūras izstrāde, t.sk. 6 6Programminženierija A X X 4Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika A X X 2

Projektu vadība, t.sk. 0 0Biroja informācijas sistēmas [B] B 2

Datori, tīkli un operēt. sistēmas, t.sk. 8 10

Datorsistēmu uzbūve I,II A X X 2 2Datoru tīkli [B1] A X X 2Operētājsistēmas [B1] A X X 2Operētājsistēmas []B2] B X 2

Datu bāzes, t.sk. 2 2Datu bāzes [B1] A X X 2

Datorzinātnes matem. pamati, t.sk. 4 4

Automātu teorija A X X 2Formālās gramatikas A X X 2Deklaratīvā programmēšana B 2

Vizuālās informācijas apstrāde, t.sk. 0 0

Multimediju tehnoloģijas B 2Matemātika, t.sk. 12 12

Diskrētā matemātika I,II A X X 2 2



Moduļi SE IT 1. 2. 3. 4.Algebra A X X 2Matemātiskā analīze I,II A X X 2 2Analītiskā ģeometrija A X X 2Lineārā algebra I,II B 2 2Diferenciālvienādojumi B 2Praktiskā loģika I, II B 2 2Ievads skaitļu teorijā B 2Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana I, II B 2 2

Grafu teorijas elementi B 2Studiju darbi un prakse, t.sk. 24 24

Prakse A X X 16Kvalifikācijas darbs A X X 4 4

Izvēles kursi, t.sk. 4 2Izvēles kursi B X 2 2Izvēles kursi B X 2

Vispārizglītojošie kursi, t.sk. 4 4Nozares angļu valoda A X X 2Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums A X X 2

Kopsummas 80 80 80 20 20 20 20A: daļas kursi 42 42B: specializācijas daļa 6 8A: daļa (studiju darbi un prakse) 24 24A: daļa (LU noteiktā vispārizglītojošā daļa) 4 2

B: daļa (brīva izvēle) 4 2Kopsummas 80 80 80 20 20 20 20



2.4. Doktora studijas

2.4.1. Doktora programmas mērķi

Galvenie doktora studiju mērķi:

padziļināt datorzinātnes problēmu izpratni un gūt jaunus zinātniskus rezultātus datorzinātnē;

pētīt saistības starp datorzinātni un citām disciplīnām (datorzinātni, informācijas tehnoloģijas, matemātika, fizika u.c.), kas nodrošina mijiedarbību starp tām;

realizēt studijās principiāli mūsdienīgus pētniecības stilus, principus un vērtības.

Doktora studiju programma paredz pilna (klātienes) un nepilna laika(neklātienes) studijas.Pilna laika studijas ilgst 3 gadus, t.i. 52 nedēļas gadā (40 stundas nedēļā), no kurām 48 ir darba nedēļas un 4 atvaļinājuma nedēļas. Nepilna laika (neklātienes) studijas ilgst 4 gadus, t.i. 36 darba nedēļas gadā (40 stundas nedēļā).

Doktora studijas veido disertācijas (promocijas darba) sagatavošana un patstāvīgas literatūras studijas izvēlētajā specializācijas virzienā, kas noslēdzas ar eksāmenu. Studiju apjoms atbilst 144 kredītpunktiem. Kopējo studiju apjomu veido teorētiskie kursi un praktisko iemaņu apguve 44 kredītpunktu apjomā un promocijas darba izstrādāšana 100 kredītpunktu apjomā.

Promocijas darbu pielaiž aizstāvēšanai promocijas padomē, ja doktorants ir nokārtojis promocijas eksāmenus izvēlētajā zinātnes apakšnozarē, svešvalodā un publicējis sava pētnieciskā darba rezultātus. Promocijas darba iespējamās formas ir disertācija, tematiski vienotu zinātnisku darbu sērija vai monogrāfija. Prasības promocijas darbiem ir formulētas pielikumā

Pēc datoru zinātnes doktora studiju programmas beigšanas un promocijas darba aizstāvēšanas promocijas padomē doktorantam piešķir datorzinātņu doktora (Dr. sc.comp.) grādu.

Programmas ietvaros tiek nodrošinātas studijas un promocijas darbu izstrāde četrās no septiņām datorzinātnes apakšnozarēm:

1. Datorzinātnes matemātiskie pamati 2. Datoru un sistēmu programmatūra 3. Programmēšanas valodas un sistēmas4. Datu apstrādes sistēmas un datortīkli



Izvēlētā datorzinātnes apakšnozare nosaka specializācijas kursu saturu, ko precizē promocijas darba vadītājs. Studijas, kā likums, tiek veiktas individuāli, iepazīstoties ar jaunāko literatūru un interneta resursiem un pēc tam atreferējot apgūtās aktuālās tēmas semināros. Semināri tiek organizēti kopīgi ar maģistra studiju programmu un tajos bez doktora programmā studējošajiem piedalās potenciālie doktora studiju pretendenti no maģistra programmas. Doktora programmā iekļauto kursu aprakstus var atrast studiju kursu aprakstu Pielikumā (atsevišķā sējumā):

Prasības, sākot studiju programmas apguvi – maģistra grāds datorzinātnē, maģistra grāds matemātikā vai minētajiem maģistra grādiem atbilstoši augstākās izglītības diplomi. Izņēmuma kārtā doktorantūrā var uzņemt arī citu radniecīgu nozaru maģistra grādu vai tam pielīdzinātā akadēmiskā grāda ieguvušos, ja viņiem ir darba pieredze datorzinātnes jomā un pietiekošas zināšanas matemātikā

2.4.2. Doktora programmas studiju plāns

Tabula 7. Doktora programmas studiju plāns

Nr.

Programmas daļas K.p.

“A” daļa – visiem doktorantiem obligātā daļa (ir jāiegūst 24 k.p. par teorētiskiem kursiem un 100 k.p. par promocijas darbu)1. Obligātie doktora programmas kursi, tai skaitā: 12

Pētījumu metodes datorzinātnē (prof. R.M.Freivalds) 4Objektorientētā modelēšana un semantiskais tīmeklis (prof J.Bārzdiņš

4

Kvantu algoritmi (prof. R.M.Freivalds) 42. Promocijas eksāmeni, tai skaitā: 12

Eksāmeni specialitātē 8Eksāmens svešvalodā 4

3. Promocijas darba izstrādāšana un sagatavošana aizstāvēšanai, tai skaitā:

100

Promocijas darba plāna izstrāde 5Promocijas darba nodaļu sagatavošana un iesniegšana zinātniskajam vadītājam

81

Zinātniskā raksta sagatavošana vispāratzītos recenzējamos zinātniskajos izdevumos

5

Zinātniskā raksta sagatavošana citos izdevumos 2Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskajās konferencēs 5Piedalīšanās ar referātu vietējās zinātniskajās konferencēs 2

“B” daļa (jāiegūst 12 k.p.), tai skaitā:



Nr.

Programmas daļas K.p.

Datorzinātnes doktorantu seminārs 4Brīvās izvēles kursa/u (64 st apjomā) noklausīšanās LU vai citās universitātes vai vasaras skolās. LU piedāvātie kursi:

Matemātiskā loģika [D] Paralēli algoritmi Grafu teorija Furjē transformācija Eliptisko līkņu kriptogrāfija

44444

“C” daļa (jāiegūst 8 k.p.), tai skaitā:Lektora prakse (vismaz 32 stundu kurss) 8Bakalaura darba vadīšana vai maģistra darba konsultēšana 1Kursa darba vadīšana – par pieciem darbiem 1Stažēšanās ārzemju universitātēs vai institūtos (vismaz 1 mēnesi) 4Stažēšanās citās Latvijas universitātēs vai institūtos (vismaz 1 mēnesi)

4

KOPĀ: 144

Respektīvi, līdzīgi kā lielās ASV augstskolās doktora studijas ir tuvinātas maģistra studijām, apgūstot līdzīga nosaukuma kursus, bet paaugstinot prasības pret apgūstamās vielas dziļumu un apjomu. Ar šādu praksi jāsastopas LU maģistra programmas beidzējiem, kuri dodas studēt doktora programmās ASV augstskolās. Kā obligāts nosacījums tiek izvirzītas specializācijai atbilstošo programmas kursu noklausīšanās un eksāmena kārtošana, kas tiek attiecināta uz doktora studijām. Pārsteidzoši, bet arī ASV augstskolās atsevišķas lekciju nodarbības doktora studijās specializācijas kursos netiek praktizētas vai arī satopamas ļoti reti. Tā vietā priekšroka tiek dota individuālam darbam ar literatūru un interneta resursiem.

Doktora disertācijas izstrādāšana ir doktoranta galvenais darbs. Jāiegūst patstāvīgi jauni zinātniski rezultāti, tie jāpublicē un jānoformē disertācijas veidā. Jāsagatavo doktora disertācija iesniegšanai promocijas padomē. Promocijas darba izstrāde notiek bez speciālu lekciju klausīšanās, taču ar zinātniskā vadītāja aktīvu piedalīšanos. Disertācijas galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem atbilstošos zinātniskos izdevumos un prezentētiem nopietnās zinātniskās konferencēs. Disertācijas izstrādāšanu pavada visu atbilstošo dokumentu sagatavošana un iesniegšana. Kaut arī zinātniskais vadītājs ne tikai dod zinātniskus padomus, bet arī konsultē noformēšanas darbu, par publicēšanas vietu un konferenču izvēli, kā arī par visu dokumentu noformēšanu pirmām kārtām atbildīgs ir doktorants.



2.4.3. Prasības promocijas darbam

Promocijas darbu izstrādes un aizstāvēšanas kārtību nosaka LR Ministru kabineta noteikumiNr. 134, izdoti 06.04.1999. Rīgā Grozījumi: MK 31.08.2004. not. nr.747. Doktora zinātnisko grādu piešķir par sevišķi nozīmīgu, oriģinālu, patstāvīgi veiktu zinātniskās kvalifikācijas darbu (tematiski vienotu zinātnisku publikāciju kopu, disertāciju vai monogrāfiju), kas vērtējams kā būtisks ieguldījums datorzinātnes nozares attīstībā. Promocijas darba galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem Par promocijas darba rezultātiem jāziņo starptautiskās konferencēs.

Promocijas darba aizstāvēšana promocijas padomē notiek tikai pēc tā pozitīva vērtējuma Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijā. Pretendents ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms promocijas darba aizstāvēšanas promocijas padomē iesniedz:

– promocijas darbu; – promocijas darba kopsavilkumu latviešu un angļu valodā; – apliecinājuma dokumentus par studiju programmas izpildi un eksāmenu

nokārtošanu izvēlētajā nozarē un svešvalodā; – autobiogrāfiju (Curriculum vitae); – publicēto darbu sarakstu un to kopijas.

Promocijas padome iesniegto promocijas darbu nosūta izvērtēšanai komisijā.

Komisija izvērtē darbu un, ja vērtējums ir pozitīvs, nosaka neatkarīgu starptautisko ekspertu un paziņo par to promocijas padomei.

Pēc pozitīva komisijas vērtējuma saņemšanas: – promocijas padomes priekšsēdētājs pieaicina trīs recenzentus, no kuriem viens

ir šīs padomes eksperts, bet divi — no citām zinātniskajām institūcijām. Par promocijas darba recenzentiem var būt Latvijas vai ārvalstu zinātnieki, kuri ir starptautiska līmeņa eksperti attiecīgajā zinātnes nozarē;

– promocijas padome nosūta promocijas darbu (vai promocijas darba kopsavilkumu) komisijas noteiktam neatkarīgam starptautiska līmeņa ekspertam atsauksmes saņemšanai;

– promocijas padome nosaka promocijas sēdes laiku un divas nedēļas iepriekš to izziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis”.

2.4.4. Sadarbība ar zinātniski pētnieciskām institūcijām

Visaktīvākā sadarbība mums ir izvērtusies ar Kalifornijas universitāti Berklijā (ASV). Tur 4 gadus papildinājās asociētais profesors Andris Ambainis. Pašlaik tur doktorantūrā ir mūsu bijušais students Gatis Midrijānis un pēcdoktora studijās – Marats Golovkins. 2001. gadā mūsu universitāti apmeklēja šīs universitātes profesors Umesh Vazirani. Vairākkārt mūsu studenti ir bijuši īsās vizītēs šajā universitātē. Tā, piemēram, 2002. gadā uz konferenci par kvantu skaitļošanu Kalifornijas universitāte



Berklijā apmaksāja braucienu uz šo konferenci 5 studentu grupai mūsu profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda vadībā (Aija Bērziņa, Marats Golovkins, Andrejs Dubrovskis, Oksana Ščeguļnaja, Gatis Midrijānis).

Kopš 1990. gada līdz 2004. gadam, kad nomira šīs universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis un Latvijas Universitātes goda doktors Carl Herbert Smith, mums bija ļoti aktīva sadarbība ar Merilendas universitāti (ASV). Arī pašlaik tur doktorantūrā ir mūsu bijušais students Renārs Gailis. Tur zinātniskās vizītēs bijuši mūsu profesori Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, Jānis Bārzdiņš, asociētie profesori Guntis Bārzdiņš, Alvis Brāzma, Juris Vīksna, tur doktorantūrā mācījies un sekmīgi aizstāvējis doktora disertāciju docents Kalvis Apsītis. Iznākušas daudzas kopīgas publikācijas. Tajā skaitā C.H.Smith un R.M.Freivalds publicējuši 30 kopīgus rakstus par induktīvo izvedumu.

Sadarbība ar Bonnas universitāti (Vācija) mums ir sākusies 1992. gadā. Šīs universitātes Informātikas institūta direktors profesors Marek Karpinski ir vairākkārt lasījis lekcijas mūsu universitātē un mūsu profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ir lasījis lekcijas Bonnā. Bonnas universitāti pēdējos gados apmeklējuši doktoranti Marats Golovkins, Arnolds Ķikusts, students Gatis Midrijānis. Pēdējos gados publicētas 6 profesora M.Karpinski kopīgas publikācijas ar A.Ambaini, R.M.Freivaldu. Šīs sadarbības rezultātā Latvijas Universitāte ieguva tiesības 2001. gadā Rīgā organizēt 13. Starptautisko zinātnisko konferenci “Fundamentals of Computation Theory”.

Kopš 1990. gada notiek mūsu sadarbība ar Cukubas Tehnisko Universitāti (sākumā: Cukubas Koledžu). Pēdējos gados Cukubu apmeklējuši profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, doktoranti Oksana Ščeguļnaja, Gatis Midrijānis, Arnolds Ķikusts, students Rihards Opmanis. Publicētas profesoru Masahiro Miyakawa un Hisayuki Tatsumi kopīgas publikācijas ar Rūsiņu Mārtiņu Freivaldu, studentiem Raiti Ozolu, Leldi Lāci, Elīnu Kalniņu, Jevgēniju Ivanovu. Šo vizīšu laikā mūsu pārstāvji bijuši arī konferencēs Tokijā un Kioto, kā arī zinātniskās vizītēs Tokijas Tehnoloģiskajā institūtā, Hokaido universitātē (Saporo), Kioto universitātē, Kjusju universitātē (Fukuoka).

Sadarbība ar Monreālas universitāti (Kanāda) ir saistīta ar profesoru Gilles Brassard (kurš ir arī Latvijas Zinātņu Akadēmijas ārzemju loceklis) un profesoru Ivo Rosenberg. Notikušas apmaiņas vizītes un publicēti šo autoru kopīgi raksti ar profesoru Rūsiņu Mārtiņu Freivaldu.

Sadarbība ar Lundas universitāti (Zviedrija) ir saistīta ar profesora Andrzej Lingas darbību. Viņš ir lasījis lekcijas Rīgā un profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds ir lasījis lekcijas Lundā. Lundā viesojušies arī Andris Ambainis un Inguna Greitāne (tagad Skadiņa). Šīs sadarbības rezultātā Latvijas Universitāte ieguva tiesības 2006. gadā Rīgā organizēt 10. Starptautisko zinātnisko konferenci “Scandinavian Workshop in Algorithm Theory”.



2.4.5. Doktorantu mobilitāte

Datorikas nodaļas doktorantu mobilitāte raksturojas nevis ar ilgstošām studijām citās augstskolās, bet gan ar intensīvu piedalīšanos augsta līmeņa starptautiskās konferencēs:

1. 2005. gadā doktorante Lelde Lāce un studenti Raitis Ozols, Jevgēnijs Ivanovs, Alīna Dubrovska, Elīna Kalniņa un Ansis Rosmanis piedalījās 31. starptautiskajā zinātniskajā konferencē SOFSEM’2005 “Theory and Practice of Computer Science” Liptovskỳ Ján, Slovākijā.

2. 2005. gadā studenti Raitis Ozols, Laura Mančinska, Agnese Zalcmane un Renāte Praude piedalās starptautiskajā zinātniskajā konferencē FCS’2005 “Foundations of Computer Science” Las Vegas, Nevada, ASV.

3. 2005. gadā doktorante Lelde Lāce piedalās 10. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Implementation and Application of Automata” Nice, Francijā.

4. 2004. gadā doktoranti Lelde Lāce, Oksana Ščeguļnaja, Andrejs Dubrovskis, Marats Golovkins un studenti Raitis Ozols, Ilze Dzelme, Ģirts Folkmanis un Rihards Opmanis piedalījās 30. starptautiskajā zinātniskajā konferencē SOFSEM’2005 “Theory and Practice of Computer Science” Merin, Čehijā.

5. 2004. gadā doktorants Edgars Celms piedalījās 19. starptautiskajā zinātniskajā konferencē OOPSLA’2004 “Object-Oriented Programming Systems, Languages, and Applications, Vancouver, Kanādā.

6. 2004. gadā doktorante Lelde Lāce un studenti Elīna Kalniņa, Raitis Ozols un Rihards Opmanis piedalījās IFIP 18th World Computer Congress Toulouse, Francijā.

7. 2004. gadā students Rihards Opmanis piedalījās 4. starptautiskajā zinātniskajā konferencē EQIS’04 “Quantum Information Science” Tokijā, Japānā.

8. 2003. gadā doktoranti Marats Golovkins, Maksims Kravcevs un students Vasilijs Kravcevs piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Quantum Computation” Berklijā, Kalifornija, ASV.

9. 2003. gadā doktorante Oksana Ščeguļnaja piedalījās 3. starptautiskajā zinātniskajā konferencē EQIS’03 “Quantum Information Science” Kioto, Japānā.

10. 2002. gadā students Gatis Midrijānis piedalījās 2. starptautiskajā zinātniskajā konferencē EQIS’02 “Quantum Information Science” Tokijā, Japānā.

11. 2002. gadā doktorants Marats Golovkins piedalījās 8. starptautiskajā zinātniskajā konferencē COCOON’2002 “Computing and Combinatorics” Singapūrā.



12. 2002. gadā studenti Aija Bērziņa, Marats Golovkins, Andrejs Dubrovskis, Oksana Ščeguļnaja, Gatis Midrijānis piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Quantum Computation” Berklijā, Kalifornija, ASV.

13. 2001. gadā studenti Marats Golovkins, Arnolds Ķikusts piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Quantum Computer Theory” Villa Gualino, Torino, Itālijā.

14. 2001. gadā students Marats Golovkins piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Quantum Optics” San Feliu, Spānijā.

15. 2001. gadā students Arnolds Ķikusts piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē MFCS’2001 “Mathematical Foundations of Computer Science” Marianske Lazne, Čehijā.

16. 2000. gadā studenti Aija Bērziņa, Madars Rikards, Renārs Gailis, Marats Golovkins, Māris Valdats, Arnolds Ķikusts, Zigmārs Rasščevskis, Gints Tervits un Maksims Kravcevs piedalījās 8. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Quantum Computation and Learning”, Sundbyholm Slott, Zviedrijā.

17. 2000. gadā students Renārs Gailis apmeklēja Sinsinati universitāti (pēc šīs universitātes ielūguma) un Kalifornijas universitāti Berklijā (ASV).

2.4.6. Sadarbība ar darba devējiem

Līdzīgi kā citās dabas zinātnēs arī datorzinātnē nosacīti ir jāšķiro fundamentālie un lietišķie pētījumi. Fundamentālie pētījumi veltīti jaunu skaitļošanas principu, algoritmu, skaitļošanas tehnikas uzbūves, informācijas uzglabāšanas, pārraides un apstrādes metožu izpētei. Lietišķie pētījumi savukārt tiek veltīti aktuālām informācijas sistēmu, datortīklu un Datu bāzu izstrādes problēmām. Jāuzsver, ka praktiski katrā pietiekami lielā informācijas sistēmas izstrādē ir jārisina zinātniski ietilpīgas problēmas. Šo problēmu formulēšanā un risināšanā izpaužas pati būtiskākā darba devēju un doktorantu sadarbība: darba devējs, kas visbiežāk ir valsts iestāde, kopīgi ar doktora darba vadītāju formulē problēmu, kuru savā promocijas darbā risina doktorants. Aprakstīto situāciju viegli ilustrēt, aplūkojot 2003. un 2004. gadā aizstāvēto doktora disertāciju tēmas:

1. Marats Golovkins (vadītājs R.M.Freivalds) “Kvantu automāti un kvantu skaitļošana” (2003. gada 7. aprīlī)



2. Baiba Apine (vadītājs J.Borzovs) “Programmatūras izstrādes procesa diagnosticēšana un attīstīšana” (2003. gada 26. maijā)

3. Guntis Arnicāns (vadītājs J.Bičevskis) “Informācijas apstrādes rīku izveide neviendabīgai un dinamiskai videi” (2004. gada 28. maijā)

4. Kārlis Freivalds (vadītājs P.Ķikusts) “Grafveida struktūru vizualizācijas algoritmi” (2004. gada 28. maijā)

5. Ģirts Karnītis (vadītājs J.Bičevskis) “Informācijas sistēmu integrācijas problēmas” (2004. gada 10. septembrī)

6. Ģirts Linde (vadītājs J.Bārzdiņš) “UML klašu diagrammu semantika un ekvivalence” (2004. gada 10. septembrī)

7. Mārtiņš Gills (vadītājs J.Borzovs) “Programmatūras testēšana un trasējamība” (2005. gada 13. maijā)

Pie fundamentālajiem pētījumiem jāpieskaita 2 disertācijas: “Kvantu automāti un kvantu skaitļošana” un “UML klašu diagrammu semantika un ekvivalence”. Pārējās 5 disertācijas ir lietišķie pētījumi, kurus ir diktējušas reāli izstrādājamo informācijas sistēmu vajadzības: pēc A/S Dati pasūtījuma ir izstrādātas “Programmatūras izstrādes procesa diagnosticēšana un attīstīšana” un “Programmatūras testēšana un trasējamība”, pēc Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) projekta pasūtījuma - “Informācijas sistēmu integrācijas problēmas” un “Informācijas apstrādes rīku izveide neviendabīgai un dinamiskai videi”, pēc LU Matemātikas un informātikas institūta starptautiska projekta pasūtījuma - “Grafveida struktūru vizualizācijas algoritmi”. Šobrīd Viesturs Vēzis ir izstrādājis promocijas darbu “Informātika skolā”, kas izstrādāts pēc Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas projekta pasūtījuma. Cerams, arī turpmāk lielo projektu vadītāji – darba devēji spēs izvirzīt doktorantiem praktiski nozīmīgas problēmas, kuru risinājumi kalpos par promocijas darbiem.



2.5. Studiju programmu struktūras izmaiņas pašnovērtējuma periodā

Galvenās atšķirības no programmām, kuras bija akreditētas iepriekšējam laika periodam, ir šādas:

1. Studiju kursi ir sagrupēti moduļos. Veikta kursu saskaņošana moduļu ietvaros, kas ietver gan tēmu, gan apjoma izmaiņas. Tā rezultātā ir mainīts apmēram 10% no kursu satura.

2. Atbilstoši nozares attīstības tendencēm modernizēts datorikas kursu saturs apmēram par 20% no kursu satura.

3. Studējošajiem ir atvērta iespēja specializēties četros datorikas virzienos, kas nosaka apgūstāmo kursu saturu un apjomu. Šīs izmaiņas neskar kursu saturu bet attiecināmas uz organizatoriskām izmaiņām

4. Programmās ir iekļauti 9 jauni mācību kursi, ko nosaka datorikas straujā attīstība. Programmu izmaiņas vērtējamas 10% apjomā.

5. Vairākiem kursiem un tēmām ir nomainīti nosaukumi, lai tie atbilstu jaunākajai terminoloģijai.

Kopumā jaunās programmas, salīdzinot ar iepriekšējām ir mainījušās ne vairāk kā par 40%.

2.6. Studiju programmu saskaņotība ar Latvijas un Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām

Piedāvātās studiju programmas atbilst Boloņas procesa būtībai, kas datorikā reducējas uz nepieciešamību sagatavot studējošos darba tirgus prasībām. Tas tiek panākts, integrējot akadēmisko bakalaura studiju programmu ar pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības prasībām atbilstošu apmācību, ieskaitot praksi un kvalifikācijas darba aizstāvēšanu otrā studiju gada noslēgumā. Tas ļauj studējošajiem jau otrā studiju gada laikā (praksē) ieiet darba tirgū savā profesijā, nemeklējot iztikas pelnīšanas iespējas mazāk kvalificētos darbos. Profesionālās zināšanas kalpo par pamatu tālākām bakalaura un maģistra studijām.

Salīdzinot Datorikas nodaļas studiju programmas ar citu Eiropas valstu universitāšu programmām jāsecina, ka studiju kursu piedāvājuma ziņā mēs neatpaliekam no Eiropas universitātēm, bet atšķirībā no tām, kur datorikas specialitātes tiek pieskaņotas attiecīgās fakultātes pasniedzēju specializācijai, mēs tās veidojam saskaņā ar Computing izglītības oficiālo dalījumu 5 virzienos (CS, SE, IT, IS, CE).



2.6.1. Programmu salīdzinājums (ar divu Vācijas augstskolu programmām)

Programmas tika salīdzinātas (10.5. sadaļa 111. lpp.) ar divu Vācijas augstskolu programmām (salīdzinājumos lietoti kredītpunkti Latvijas augstskolu izpratnē un kursu nosaukumi atstāti oriģinālvalodā):

Technische Universität MünchenRuprecht-Karls-Universität Heidelberg

Secinājumi par bakalaura programmām1. Mācāmo datorzinātnes un matemātikas priekšmetu obligāto tēmu ziņā mūsu

bakalaura programma un abu Vācijas universitāšu bakalaura programmas maz atšķiras. Ir atšķirības tikai konkrētu tēmu mācīšanas apjomā.

2. Vācijas universitātes daudz vairāk izmanto tādu mācīšanas formu kā praktikumi.

3. Minhenes TU studentiem pēdējos 2 semestros ir jāizvēlas Schwerpunkt (tēma padziļinātai studēšanai) un šai virzienā; a) jāapgūst 19 krp. apjoms lekcijās, praktikumā un semināros, b) jāizstrādā bakalaura darbs 7 krp.

4. Mums 4.semestris ir pilnībā veltīts tikai 4 mēnešu ražošanas praksei un kvalifikācijas darba izstrādei. Heidelbergas universitātes programma 4.semestrī paredz pilna apjoma apmācības procesu un 2 mēnešu ražošanas praksi paralēli šim procesam.

5. Minhenes TU praktizē liela apjoma kombinētu priekšmetu „Ievads informātikā”, kurā jāapgūst īsts informātikas pamatprincipu „kokteilis” – no matemātikas teorijas līdz programmēšanas praktiskām lietām. Mums turpretī tiek piedāvāts skaidri definēts kursu komplekts, kas apvienots modulī “Datorzinātņu matemātiskie pamati”.

Secinājumi par maģistra programmām1. Minhenes TU noteikts daudz lielāks obligāto kursu apjoms.2. Minhenes TU arī maģistrantūrā (specialitātē „Lietišķā informātika”) izmanto

tādu mācīšanas formu kā praktikums.



2.6.2. Programmu salīdzinājums (ar divu Francijas augstskolu programmām)

Université de la Méditerranée - Aix Marseille IIUniversité de Nantes

Secinājumi par bakalaura programmām1. Francijas universitāšu piedāvātās informātikas licenciātu specialitātes ir

pieskaņotas katras universitātes iespējām, nevis Computing izglītības oficiālajam dalījumam 5 virzienos (CS, SE, IT, IS, CE).

2. Obligāto datorzinātnes un matemātikas priekšmetu sastāva ziņā mūsu bakalaura programma un abu Francijas universitāšu bakalaura programmas maz atšķiras. Ir atšķirības konkrētu tēmu mācīšanas apjomā.

Secinājumi par maģistru programmām1. Francijas universitāšu piedāvātās informātikas maģistru specialitātes ir


2. Francijas universitātes saviem maģistrantiem piedāvā izvēlēties specializāciju, nevis studiju kursus. Specializācijas izvēle uzreiz nosaka tik lielu skaitu obligāto kursu, ka izvēles kursiem paliek ļoti maz vietas. Vidusjūras universitāte pie tam vēl praktizē kursa izvēli no ierobežotas kopas (pie mums tas ir aizliegts). Kopumā tas ir pilnīgs pretstats tagad pie mums ieviešamajam obligāto kursu limitam 16 krp.

3. Francijas universitātes maģistra darba vietā liek studentiem iziet 5-6 mēnešu praksi; šādu pieeju Latvijas normatīvie akti neparedz.

4. Francijas universitātes neizmanto tādu mācīšanas formu kā kvalifikācijas darbi.

2.6.3. Maģistra programmas salīdzinājums ar Itālijas augstskolu – Libera Universita di Bolzano

Secinājumi par maģistra programmām1. Bolzano universitāte praktizē kursu obligātumu atkarībā no specializācijas.2. Bolzano universitātē noteikts daudz lielāks obligāto kursu apjoms.3. Kursu piedāvājumi LU un Bolzano universitātē ir ļoti līdzīgi. Nelielās

atšķirības, liekas, radušās mācību spēku sastāva īpatnību dēļ.4. Bolzano universitāte piedāvā dažus noderīgus kursus, kuru mums pietrūkst:

General Psychology, Technical Scientific Communication.



2.7. Studiju programmu salīdzinājums ar Latvijas programmām

Kaut arī datorikas studiju programmas Latvijā īsteno vismaz 12 augstākās izglītības iestādes, tomēr 2004.gadā tikai 3 no tām – RTU, LU un Transporta un sakaru institūtu (TSI) – kopumā absolvēja 89% no visiem visu pakāpju augstākās izglītības diplomu saņēmējiem. Tāpēc bakalaura un maģistra programmas tika salīdzinātas ar attiecīgajām RTU un TSI programmām, bet koledžas programmas salīdzināšanai tika izvēlētas attiecīgās RTU un Liepājas Pedagoģijas akadēmijas programmas, jo TSI koledžas programmu nav. Datorikas doktora programmas Latvijā ir tikai LU un RTU.

2.7.1. RTU

RTU patlaban ir tikai viena pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma, kuras absolventiem piešķir programmētāja kvalifikāciju. Šī programma ir trīsgadīga, ieskaitot 20 krp. praksi. Programmas absolventi var iestāties profesionālā bakalaura studiju programmā, grādu iegūstot kopsummā 4,5 gados.

RTU bakalaura studiju programmas ir ievērojami sadrumstalotākas – kur mums ir viena studiju programma ar pašlaik četrām specializācijām, tur RTU ir trīs neatkarīgas, kaut visai līdzīgas trīsgadīgās (t.s. akadēmiskās) studiju programmas un viena četrgadīgā t.s. profesionālā bakalaura studiju programma, kas ietver arī 26 krp. vērtu praksi. Tieši tāda pat situācija ir arī maģistra studiju programmu jomā – trīs līdzīgas divgadīgas maģistra studiju programmas un viena pusotrgadīga profesionālā maģistra programma, kas ietver 6 krp. vērtu praksi. Radniecīgu doktora studiju programmu RTU ir pat piecas. Tāpēc salīdzināt mūsu programmas ar kādu atsevišķi ņemtu RTU programmu metodoloģiski nebūtu īsti pareizi. Drīzāk RTU programmām atbilst mūsu specializācijas. Tādā salīdzinājumā mūsu programmām raksturīgs lielāks studiju ilgums, obligāta vismaz 4 mēnešus ilga prakse neatkarīgi no specializācijas, kā arī lielāks matemātikas īpatsvars. Vairākos forumos (piemēram, LITTA konferencēs) darba devēji ir atbalstījuši šādu ievirzi.



2.7.2. TSI

TSI tiek īstenota viena četrgadīga (t.s. akadēmiskā) datorzinātņu bakalaura studiju programma un viena divgadīga (akadēmiskā) datorzinātņu maģistra studiju programma. Līdzīgi mums, programmās ir attiecīgi 5 un 2 specializācijas, kaut tās izvēlētas pēc citiem principiem. Prakse šajās programmās nav paredzēta. Līdztekus matemātikai, programmās nozīmīgs uzsvars likts uz finanšu, ekonomikas, apdrošināšanas, tirgzinības, statistikas u.c. praktiski noderīgām disciplīnām. Nedaudz vienkāršojot, varētu teikt, ka mūsu un TSI programmas atšķiras galvenokārt ar to, ka pieminēto praktisko disciplīnu vietā mums ir prakse.

2.7.3. LPA

LPA 2,5-gadīgā t.s. koledžas programma ir savulaik izstrādāta, par pamatu ņemot mūsu programmu, tāpēc nav jābrīnās, ka tā ir praktiski ekvivalenta mūsējai.

RTU, TSI un LPA attiecīgo studiju programmu apraksti atrodami interneta vietnēs www.rtu.lv, www.tsi.lv un www.lieppa.lv .


http://www.lieppa.lv/

http://www.tsi.lv/

http://www.rtu.lv/


2.8. Studiju programmu atbilstība Datorikas nodaļas mērķiem un uzdevumiem

Visu četru studiju programmu realizācija pilnībā atbilst LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas mērķiem un uzdevumiem, kas formulēti 1996. gada 27.novembrī fakultātes Domes (protokols Nr. 2) apstiprinātajā nodaļas nolikumā: “Nodaļas galvenais mērķis ir attīstīt datorzinātni un ar to saistītos matemātikas virzienus, sniegt tajās studentiem akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību.” Datorikas nodaļa:

Izstrādā un īsteno datorzinātnes bakalaura un maģistra akadēmiskās programmas,

Izstrādā un īsteno doktorantūras, profesionālo, tālākizglītības un kvalifikācijas celšanas studiju programmas datorzinātnē un informātikā,

Līdzdarbojas citu bakalaura un maģistra studiju programmu īstenošanā informātikas un ar datorzinātni saistītās matemātikas – algebras un diskrētās matemātikas jomās,

Rūpējas par attiecīgā studiju darba organizēšanu, metodisko un metodoloģisko nodrošinājumu,

Veic zinātniskās pētniecības darbu datorzinātnē, skaitļošanas tehnikas un programmu sistēmu attīstīšanā, ar datorzinātni saistītās matemātikas nozarēs.

Respektīvi, Datorikas nodaļa pilnībā ir atbildīga par piedāvāto programmu saturu un īstenošanu.



3. STUDIJU PROGRAMMU PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA

3.1. Mācību kursu grupējums moduļos

Visi mācību kursi ir sagrupēti moduļos, kuru pilns saraksts ir dots Pielikumā “Kursu apraksti”. Modulis apvieno tematiski tuvus kursus un moduļa ietvaros tiek nodrošināta kursu tēmu saskaņotība visās studiju pakāpēs un visos datorikas virzienos (specializācijās). Tādejādi moduļi, atšķirībā no moduļu veidošanas prakses citās nozarēs, nav piesaistīti kādai vienai studiju programmai, bet attiecas uz visām studiju programmām, nodrošinot apmācības satura saskaņotību starp dažādām izglītības pakāpēm. Piedāvātie moduļi:

1. Programmēšana (16 kursi) nodrošina programmēšanas apmācību no pamatiemaņu apguves līdz eksperta līmenim

2. Algoritmi (6 kursi) veltīts algoritmu izstrādei, analīzei un optimizācijai3. Programmatūras izstrāde (13 kursi) veltīts sistēmu dzīves cikla dažādiem

modeļiem un to etapu realizācijas jautājumiem4. Projektu vadība (9 kursi) veltīts IT projektu pārvaldības problēmām5. Datori, tīkli un operētājsistēmas (16 kursi) nodrošina datoru un datoru tīklu

uzbūves apgūšanu no elementāriem pamatiem līdz eksperta līmenim6. Datu bāzes (9 kursi) veltīts datu bāzu teorijas un pārvaldības jautājumiem7. Modelēšana un specifikācijas (6 kursi) veltīts sistēmu formalizētas

modelēšanas un prasību specificēšanas jautājumiem8. Datorzinātnes matemātiskie pamati (22 kursi) veltīts to matemātiska

rakstura priekšmetu apguvei, kas veido datorzinātnes teorētisko mugurkaulu 9. Vizuālās informācijas apstrāde (4 kursi) veltīts grafu izvietošanas un

attēlošanas problēmām 10. Matemātika (34 kursi) veltīts gan nepārtrauktai, gan diskrētai matemātikai ar

mērķi dot iespēju paralēli praktiskiem datorikas kursiem plaši apgūt matemātiku

Atkarībā no studējošā izvēlētās specializācijas no katra moduļa ir jāapgūst atšķirīgs kursu skaits.



3.2. Izmantotās pasniegšanas metodes

Studiju programmās tiek izmantotas visas tradicionālās pasniegšanas metodes – lekcijas, praktiskās nodarbības un laboratorijas darbi, tostarp arī individuālais un grupu darbs. Tomēr īpaši jāuzsver studentu kolektīvais darbs kursa projektu izstrādē, kad līdzīgi kā IT uzņēmumos tiek veidotas projekta izstrādes grupas no 2-5 studentiem. Tādejādi studenti mācās darboties programmētāju komandā, kas sarežģītajā IT industrijā ir īpaši nozīmīgi.

Aizvadītajā laika posmā modernizēta un būtiski paplašināta studentu apmācība, izmantojot pieeju e-mācīšanās videi un izstrādājot jaunus e-kursus. Studentu aptauja liecina, ka studenti augsti vērtē e-mācīšanās iespējas.

Tika turpināta interaktīva studentu apmācība un zināšanu pārbaude CISCO akadēmijas ietvaros, būtiski paplašinājusies sadarbība ar firmu Microsoft, kuras mācību materiāli tiek izmantoti studentu apmācībā. Studenti labprāt lieto firmas sagatavotos mācību materiālus. Tomēr pāriet uz patstāvīgām studijām bez pasniedzēju klātbūtnes joprojām nav reāli, iespējams, studentu vājo angļu valodas zināšanu un patstāvīgā darba iemaņu trūkuma dēļ.



3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos – kursa, bakalaura, maģistra, doktora darbu izstrādāšanas procesā

Atkārtoti jāpievērš uzmanība Datorikas nodaļā izveidotai specsemināru sistēmai, kurai analogas nav citās fakultātēs. Katrs aktīvs, pētniecībā vai projektos strādājošs pasniedzējs vada semināru par savu zinātnisko vai projekta tēmu, kura ietvaros studenti kopā ar pasniedzējiem risina aktuālas problēmas. Tādējādi studentiem ir iespējas strādāt kopā ar pieredzējušiem speciālistiem un zinātniekiem. Īpaši jāatzīmē prof. R. M. Freivalda audzēkņu sasniegumi, kuru referāti 2004.gadā ir pieņemti lielās starptautiskās konferencēs Francijā, Japānā un Slovākijā. Pielikumā 10.2 dots studentu publikāciju saraksts laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam. Sarakstā iekļautas 59 publikācijas, no kurām 54 ir Zinātnes Padomes noteikto citējamo izdevumu sarakstā. Jāuzsver, ka sarakstā iekļautas tikai tās publikācijas, kuras ir iznākušas vai iesniegtas studiju laikā.

3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā

Ņemot vērā to, ka datorikas studiju programmas ir noslogotas ar specialitātes un matemātikas kursiem, tad mācību prasmes kursi un tamlīdzīgi kursi studiju programmā tiek realizēti ar C daļas kursu palīdzību. Jāuzsver, ka māka patstāvīgi apgūt jaunas informācijas tehnoloģijas un programmēšanas vides ir būtiska darba devēju prasība. To nosaka nozares straujā attīstība, kad nedaudzu gadu laikā mainās programmēšanas vides un tehnoloģijas, kā arī IT uzņēmumu specializācija noteikta tipa uzdevumos un risinājumos. Visas IT uzņēmumos lietojamās tehnoloģijas pat principā nav iespējams apgūt augstskolā. Pēc augstskolas beigšanas vai uzsākot darba gaitas studenta statusā ir nepieciešama adaptācija konkrētā uzņēmuma vidē. Lai atvieglotu adaptācijas procesu un pieradinātu studentus patstāvīgi apgūt jaunās informācijas tehnoloģijas un programmēšanas vides, tiek realizēta šāda pieeja: programmēšanas apmācība koledžas līmeņa kursos tiek realizēta “pilnā apjomā”, kas ietver lekcijas, praktiskos darbus un laboratorijas darbus displeju zālē pasniedzēju vadībā. Šajos kursos tiek apgūti programmēšanas pamati. Tālākajos mācību kursos, īpaši maģistrantūras līmenī, programmēšanas vide ir jāapgūst patstāvīgi, kur pasniedzējs nolasa tikai saīsinātu pārskatu par sarežģītākajiem tehnoloģiju jautājumiem, tālākā kursa apguvē pildot konsultanta un kontroles funkcijas.



4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

4.1. Izmantotās novērtēšanas metodes apraksts, izvēles pamatojums un analīze

Studiju rezultāti studiju programmās tiek vērtēti saskaņā ar LU Senāta pieņemtajiem nolikumiem. Katra pasniedzēja pienākums ir kursa ievadlekcijā precīzi definēt savas prasības un vērtēšanas sistēmas specifiku. Prasības kursa sekmīgai nokārtošanai un vērtēšanas kritēriji ir definēti arī LUIS pieejamajos studiju kursu aprakstos; prasības un vērtēšana ir kursa apraksta sastāvdaļa. Atkarībā no kursa specifikas Datorikas nodaļas pasniedzēji plaši izmanto tiem atļautās brīvības studiju rezultātu vērtēšanā. Ir sastopami 4 galvenie studiju rezultātu vērtēšanas varianti:

1. Regulāri par lekcijās aplūkotām tēmām tiek uzdoti “īsie” kontroldarbi, kuru rezultāti iespaido gala vērtējumu;

2. Tiek uzdoti 1-2 “lielie” kontroldarbi, kuri sastāda daļu, piemēram, 10% no gala vērtējuma;

3. Semestra laikā tiek uzdoti 2-4 patstāvīgi programmējami uzdevumi, kurus studenti iesniedz pasniedzējam pārbaudei; risinājuma kvalitāte un izpildes termiņš iespaido gala vērtējumu tādā mērā, kā noteikts kursa aprakstā;

4. Students vai studentu grupa patstāvīgi izstrādā informācijas sistēmas projektu, realizē to un aizstāv pie datora, demonstrējot savu sistēmu pasniedzējam vai komisijai. Projekta novērtējums sastāda, piemēram, kursā Programminženierija - 70% no gala vērtējuma.

Vērtēšanas metožu daudzveidību nosaka datorikas nozares specifika – sastopami teorētiska rakstura (matemātika) kursi ar tradicionāliem vērtēšanas principiem (iepriekš minētie varianti 1 un 2) un praktiska rakstura tehnoloģiju apguves kursi, kur jāvērtē praktiskas iemaņas konkrētā tehnoloģijā (varianti 3 un 4).

4.2. Novērtēšanas biežums

Novērtēšanas biežumu izvēlas katrs mācībspēks patstāvīgi atbilstoši docējamā kursa specifikai. Praktiska rakstura kursos (Programmēšana, Pamatalgoritmi, Programminženierija un citos) studentiem, kur tiek doti individuāli uzdevumi un kuru izpildi pasniedzējs pārbauda pie datora, pārbaudes notiek laboratorijas darbu ietvaros reizi 1-2 nedēļās. Teorētiska rakstura kursos (Matemātika, Algoritmu teorija, Automātu teorija un citos) “mazie” kontroldarbi var tikt doti gandrīz katrā nodarbībā, bet “lielie” kontroldarbi 1-2 reizes semestrī. Gala pārbaudījumi (eksāmens), kā likums, tiek organizēts rakstiski.



5. STUDENTI

5.1. Studējošo skaits programmā

Studējošo skaita izmaiņas programmās raksturo Tabula 8. (54. lpp.), kurā redzams, ka kopējais studējošo skaits laika posmā no 2000. līdz 2004. gadam ir pieaudzis no 841 līdz 1066 studējošajiem.

Tabula 8. Studējošo skaits

Studiju programma2000./2001. ak. g.

2001./2002. ak. g.

2002./2003. ak. g.

2003./2004. ak. g.

2004./2005. ak. g.

Datorzinātņu bakalaura studiju programma 542 568 571 556 557

Datorzinātņu maģistra studiju programma 218 257 236 276 251

Datorzinātņu doktora studiju programma 3 3 18 19 22

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Programmētājs”

– 90 146 154 117

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma – Vidusskolas informātikas skolotājs (1.5 gadīgā)

78 90 65 80 119

Kopā 841 1010 1036 1085 1066



5.2. Imatrikulēto studentu un absolventu skaits

5.2.1. Nosacījumi studiju uzsākšanai un imatrikulācijai

Lai uzsāktu mācības pamatstudiju līmenī (dabas zinātņu bakalaura datorzinātnēs vai pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā), ir nepieciešama vismaz vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība. Vidējo izglītību apliecinošajā dokumentā visām atzīmēm jābūt pozitīvām, t.i., vismaz 4 desmitballu sistēmā, vismaz 3 piecballu sistēmā, vai „ieskaitīts”.

Reflektantiem jābūt apguvušiem matemātiku un lietišķo informātiku, kā arī latviešu un angļu valodu vismaz vidusskolas kursa apjomā. Nepietiekamas sagatavotības gadījumā šīs zināšanas un prasmes jāapgūst patstāvīgi.

Uzņemot pamatstudiju programmās, tiek vērtēti valsts centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā, latviešu un angļu valodās. Uzņemšanas kārtību reglamentē LU uzņemšanas noteikumi.

5.2.2. Imatrikulācijas nosacījumi datorzinātņu maģistrantūrā

Datorzinātņu maģistrantūras topošie studenti pakļaujas LU imatrikulācijas vispārējiem noteikumiem.

Personas, kurām ir:a) bakalaura grāds datorzinātnēs, matemātikā vai fizikā,b) vai bakalaura grādu apliecinošs diploms par vismaz 3-gadīgās bakalaura

studiju programmas izpildi, kuras studiju darba apjoms un saturs atbilst LU datorzinātņu bakalaura programmas A daļas prasībām,

c) vai augstākā profesionālā izglītība, kurā ietverts arī atbilstošs bakalaura akadēmiskās studiju programmas saturs,

tiek uzņemtas maģistrantūrā uz augstākās izglītības atestāta pamata, ņemot vērā atzīmes datorzinātņu un matemātikas priekšmetos.



Personām, kurām ir bakalaura vai tam pielīdzināms grāds citās specialitātēs, jākārto maģistrantūras iestājeksāmens LU datorzinātņu bakalaura programmas A grupas kursu apjomā.

Tabula 9. (56. lpp.) sniedz ziņas par imatrikulēto studentu skaitu no 1998. līdz 2004. gadiem. Jāatzīmē, ka pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis studiju programmu beidzēju skaits. No imatrikulēto studentu skaita studijas sekmīgi pabeidz apmēram 60%, kas atbilst starptautiskai praksei. Studiju pārtraukšanas galvenie iemesli ir:

1. Studējošo ierobežotās materiālās iespējas. Gadījumos, kad studējošiem ir jāapmaksā savas studijas, nav pieejami materiālie resursi vai kredīta galvotāji, kas ļautu atrisināt studiju apmaksu.

2. Ierobežots budžeta vietu skaits, kas tiem studējošajiem, kas rotācijas rezultātā nonāk maksas studijās, liek risināt studiju apmaksas problēmas.

3. Darba tirgus pieprasījums pēc speciālistiem ļauj studējošajiem agri uzsāk darba gaitas, kas noved pie nopietnas darba un studiju slodzes. Ne visi studējošie spēj izturēt šādu pārbaudījumu, kā rezultātā pārtrauc studijas, kļūdaini cerot tās atsākt pēc aktuālo darbu pabeigšanas.

4. Studijas ir objektīvi grūtas, jo prasa īsā laika periodā apgūt plašas jaunas un strauji progresējošas nozares zināšanas, kuras prasa padziļinātu diskrētās matemātikas izpratni.

Tabula 9. Imatrikulēto studentu un absolventu skaits

GadiUzņemts koledža

Ieguvuši prof.

izglītību

Uzņemts bakalauri

Ieguvuši bakalaura

grādu

Uzņemts maģistri

Ieguvuši maģistra

grādu1998. 128 38 62 121999. 127 36 75 302000. 132 45 78 302001. 91 135 53 67 352002. 70 138 60 96 472003. 59 4 117 92 125 622004. 32 33 96 81 97 72



5.3. Studējošo aptaujas un to analīze

2004. gada oktobrī veiktās studentu aptaujas, kuru rezultāti doti pielikumos Nr. 1 un Nr.2, ļauj izdarīt šādus galvenos secinājumus (aptaujāti tika 58% no visu kursu visiem bakalauru programmas studentiem):

1. 94% (2003.gadā - 95%) no visiem aptaujātajiem bakalaura programmas studentiem savu studiju programmu vērtē pozitīvi un tikai 4,8% (3,4%) negatīvi. Programmas A daļu pozitīvi vērtē 90% no visiem aptaujātajiem. Programmas B daļu pozitīvi vērtē 90% aptaujāto. Respektīvi, 2004.gadā ir izdevies saglabāt novērtējumu, kad visi studenti studijas vērtē pozitīvi. Līdzīgi rezultāti iegūti, aptaujājot maģistra programmas studentus.

2. Līdzīgi kā iepriekšējā Pašnovērtējumā studenti augstu vērtē Datorikas nodaļas pasniedzēju profesionalitāti un kvalifikāciju.

3. Jaunāko kursu studenti vēlas praktiskāku kursu saturu, mazāk matemātikas. Turpretī vecāko kursu studenti atzīst matemātikas kursu īpašo lomu datorzinātnes studijās. Saprotot studentu vēlmi sagatavoties praktiskai darbībai, vairums pasniedzēju un īpaši nodaļas absolventi aicina nesamazināt matemātikas apjomu studijās.

4. Vērtējot studiju iespējas, studenti ļoti pozitīvi vērtē savas iespējas pašiem plānot mācību darbu un studijas apvienot ar darbu specialitātē, kā arī augstu vērtē specsemināru sistēmu, kura ilgus gadus bija unikāla Latvijas augstākajā izglītībā. Šobrīd specsemināru sistēmu pārņem Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

5. Īpaši jāatzīmē studentu atzinīgais vērtējums e-kursiem un mācību materiāliem, kas pieejami internetā. Daudzi studenti atzīmē iespējas bez maksas un praktiski neierobežotā apjomā strādāt datorklasēs.

6. Atkārtota prasība, kura tika formulēta iepriekšējās aptaujās, ir prasība iekārtot datorzinātņu bibliotēku ar lasītavu Raiņa bulvārī 19. Šo prasību jāatzīst par aktuālu un pamatotu; iespējams, ka risinājums tiks rasts jau 2005.gadā.



5.4. Absolventu aptaujas un to analīze

Absolventu aptaujas rāda (10.2.7. Pielikums. Datorzinātņu bakalaura programmasabsolventu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads– 100. lpp.un 10.2.9. Pielikums.Datorzinātņu bakalaura programmas absolventu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad.gads – 103. lpp.), ka absolventu vērtējums par studiju programmu kvalitāti ir zemāks nekā studentu vērtējums, kas izskaidrojams ar darba tirgus augstajām prasībām pret speciālistiem, kas ir pieņemti darbā IT uzņēmumos, nedodot tiem laiku apgūt konkrētā firmā lietotās tehnoloģijas.

Konkrēti:1. 87% no visiem aptaujātajiem bakalaura programmas absolventiem ir apmierināti

ar absolvēto studiju programmu, bet daļēji apmierināti 13%. (Ar savu studiju programmu ir apmierināti 94% studējošo).

2. Novērtējumu “teicami” studiju programmai dod 13% absolventu, novērtējumu “labi” 83% absolventu, bet “apmierinoši” – 4% absolventu. Negatīvu vērtējumu studiju programmai nav sniedzis neviens absolvents, kas daļēji izskaidrojams ar to, ka aptaujātie absolventi ir bijuši visai centīgi un vairums no viņiem (63%) ir apmeklējuši vairāk par 75% lekciju.

3. Diemžēl 75% no absolventiem izjūt nepieciešamību pēc zināšanām, kuras nav sniegtas studiju laikā. Tas atspoguļo pazīstamo ārzemju pieredzi, ka iekļaušanās konkrēta uzņēmuma darba dzīvē prasa vairāk par gadu.

5.5. Darba devēju aptaujas un to analīze

Visiem Datorikas nodaļas beidzējiem ir iespējas atrast darbu specialitātē. Kā liecina aptaujas darba devēji atzinīgi vērtē Datorikas nodaļas beidzēju sagatavotību gan teorētiskā, gan praktiskā ziņā.

Atšķirībā no iepriekšējo gadu vēlmēm par studējošo skaita palielināšanu, vadošo firmu pārstāvji LITTAs 2004.gada novembra konferencē un Exigen firmas rīkotā tikšanās 2005.gada martā, kas bija veltītas speciālistu sagatavošanai augstskolās, uzsvēra kvalitātes prasību prioritāti pār kvantitāti. Darbs ārzemēs un sarežģītu projektu realizācija prasa augstu sagatavotību – vismaz maģistra vai labāk – doktora līmeni.

Absolventu aptaujas rāda (10.2.7. Pielikums. Datorzinātņu bakalaura programmasabsolventu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads– 100. lpp.un 10.2.9. Pielikums.Datorzinātņu bakalaura programmas absolventu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad.gads – 103. lpp.), ka absolventu vērtējums par studiju programmu kvalitāti ir zemāks nekā studentu vērtējums, kas izskaidrojams ar darba tirgus augstajām prasībām pret



speciālistiem, kas ir pieņemti darbā IT uzņēmumos, nedodot tiem laiku apgūt konkrētā firmā lietotās tehnoloģijas.

Visos aptaujātajos IT uzņēmumos strādā Datorikas nodaļas absolventi. Firmā Exigen, kas ir viena no lielākajām IT firmām Latvijā, no visiem jaunajiem speciālistiem vairāk kā puse ir Datorikas nodaļas absolventi. Tas liecina par nodaļas absolventu kvalifikāciju, jo LU devums skaitliskā izteiksmē IT speciālistu sagatavošanā ir neliels salīdzinot ar RTU. Konkrēti aptaujas rezultāti:

1. Visi darba devēji ir iepazinušies ar Datorikas nodaļas piedāvātajām datorzinātņu studiju programmām.

2. Visi darba devēji atzīst, ka iegūtās zināšanas varēs izmantot praktiski. Vairums (66%) darba devēji programmu beidzēju karjeru redz programmētāja vai testētāja amatos.

3. 91% darba devēji atzīst, ka programmas atbilst darba tirgus prasībām. Tiek piedāvāts papildināt programmas ar biznesa vides angļu valodu, ko, acīmredzot jācenšas realizēt, atrodot piemērotus pasniedzējus no angļu valodas speciālistu vides.

4. 18% darba devēji programmas vērtējuši kā teicamas, 73% kā labas un tikai 9% kā apmierinošas. Neapmierinoši vērtējumi nav saņemti.

5.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

No formālā viedokļa studentu līdzdalība studiju programmu pilnveidošanā ir nodrošināta ar studentu līdzdalību fakultātes domes darbā. Katra izmaiņa studiju programmā, ieskaitot jaunu kursu iekļaušanu programmā, tiek akceptēta fakultātes domē. Līdzīgi arī mācībspēku vēlēšanas ir fakultātes domes kompetencē, kad studenti var paust savu attieksmi pret studiju kursu docētājiem.

Saturīgi galvenā forma studentu līdzdalībai studiju procesa pilnveidošanā ir regulāras rakstiskas aptaujas un diskusijas. Jaunie studenti vēlas ātri ieiet darba tirgū. Tāpēc pieprasa praktiski orientētu studiju programmu un netic nepieciešamībai apgūt matemātiku. Pieredzējušie speciālisti, kuri beiguši Fizikas un matemātikas fakultāti, pretēji jaunajiem studentiem, uzsver matemātikas kursu īpašo lomu kvalifikācijas nodrošināšanā. Veidojot studiju programmu, ir jālīdzsvaro šīs grūti saskaņojamās tendences, pieļaujot, ka pret jaunu un nepieredzējušu studentu vēlmēm jāizturas ar zināmu piesardzību.



6. STUDIJU PROGRAMMĀS NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā

Akadēmiskā personāla skaits un kvalitatīvais raksturojums dots tabulā (Tabula 10. 60. lpp.). Pēdējos 3 gados studentu, pasniedzēju un palīgpersonāla skaits ir praktiski nemainīgs, pieaudzis pasniedzēju skaits ar doktora grādu. Vienam pilnas slodzes pasniedzējam ir jāapmāca apmēram 31 students (PSRS laikā – 10, skolās viens skolotājs māca 10 bērnus). Respektīvi, augstākajā izglītībā nākas atteikties no individuāla darba ar studentu un jāpāriet uz lekcijām lielās auditorijās. Kvalitātes problēma šajā situācijā tiek risināta, izstrādājot e-kursus un nodrošinot visiem studentiem pieeju tiem.

Tabula 10. Akadēmiskais personāls

KVANTITATĪVIE DATI2000./2001.

ak. g.2001./2002.

ak. g.2002./2003.

ak. g.2003./2004.

ak. g.2004./2005.

ak. g.

Kopējais pasniedzēju štata vietu skaits 25,84 31,00 33,85 33,00 34,00

Mācību palīgpersonāla štata vietu skaits 18,25 18,25 17,9 16 18

Kopējais pasniedzēju skaits, t.sk. 34 34 48 45 46

ar habilitētā doktora grādu 4 5 5 5 5

ar doktora grādu 18 17 17 15 19ar maģistra grādu 12 12 26 25 22profesoru skaits 3 3 4 5 6

Stundu pasniedzēju skaits, t. sk. 39 29 46 39 46

Maģistra darbu vadītāji 5 4 4 7 11

Bakalaura darbu vadītāji 10 10 14 12 8

citi 24 15 28 20 27Studējošo skaits 841 1010 1036 1085 1066Studentu skaits uz vienu akadēmiskā personāla štata vietu

33 33 31 33 31



Tabulā (Tabula 10. 60. lpp.) redzams, ka programmu realizācijā plaši tiek iesaistīti stundu pasniedzēji - speciālisti no ražošanas uzņēmumiem, īpaši maģistra un bakalaura darbu vadīšanai. Praktizēta tiek vadošo IT uzņēmumu specializācijas kursu pasniegšana, ko realizē ieinteresēto uzņēmumu speciālisti, strādājot par stundu pasniedzējiem. Šī prakse ir atzinīgi novērtēta no ražošanas uzņēmumu puses un ir paplašināma. Diemžēl LU nesen pieņemtais lēmums, ka maģistra darba vadītājam ir jābūt ar doktora grādu (ne obligāti specialitātē!), ierobežos ražošanas pārstāvju līdzdalību studentu apmācībā.

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošana

Programmu realizācijā iesaistītie pasniedzēji ir vieni no kvalificētākajiem speciālistiem Latvijā tajos datorzinātņu virzienos, kuros viņi lasa lekcijas un vada nodarbības. To apliecina ne tikai lielais nopietnu zinātnisku publikāciju skaits un augstā šo darbu starptautiskā citējamība, bet arī līdzdalība tādos Latvijas mēroga atbildīgos projektos kā Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) izveide, Valsts vienotās bibliotēku sistēmas VVBIS) koncepcijas izstrāde, Baltijas valstu valdības datu pārraides tīkla (BVVDPT) izstrāde un citos. Akadēmiskais personāls piedalās daudzu Latvijas mēroga komisiju un komiteju darbā (E.Karnītis, J.Borzovs, J.Bārzdiņš, J.Bičevskis un citi). Īpaši jāuzsver, ka Datorikas nodaļā strādā liela daļa no visiem Latvijā strādājošiem datorzinātņu doktoriem; citas augstskolas datorzinātņu programmu realizācijā ir spiestas izmantot citu specialitāšu, piemēram, pedagoģijas, fizikas un citu zinātņu doktorus.



6.3. Akadēmiskā personāla skaita attiecība pret akadēmisko personālu, kurš ir iesaistījies reģistrētu pētniecības projektu realizācijā.

Lielākā daļa no pasniedzējiem (37 no 46 vai 80 %) piedalās reģistrētu pētniecības projektu realizācijā, konkrēti:

LZP Valsts nozīmes pētniecības programma “Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros” (no 1997. līdz 2001. gadam) – vadītājs prof. J. Bārzdiņš.

LZP pētniecības projekts Nr. 02.0002 – “Latvijas informātikas ražotņu atbalsta pētījumi sistēmu inženierijas, datoru tīklu un signālu apstrādes jomā” (no 2002. līdz 2005. gadam) – vadītājs prof. J. Bārzdiņš, galvenie izpildītāji – profesori J. Bičevskis, M. Treimanis, A. Kalniņš, J. Borzovs, asociētie profesori K. Podnieks, G. Bārzdiņš, P. Ķikusts, K.Čerāns, docents G. Arnicāns, lektori Ģ. Karnītis, J. Iljins, asistenti J. Zuters, A. Žogla un citi

LZP pētniecības projekts 01.0048 – “Informācijas tehnoloģija un telekomunikācija: latviešu terminoloģija” – vadītājs prof. J. Borzovs

Zviedrijas Akadēmijas finansēts projekts ML2000, koordinators no Latvijas puses – prof. R. M. Freivalds, piedalās asoc.prof. P. Ķikusts, doc. J.Vīksna, lektors A.Straujums, J. Smotrovs, G. Tervits u.c.

Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) izveides projekts – vadītājs as. prof. J. Miķelsons, piedalās prof. J. Bičevskis, as. prof. Ē. Ikaunieks, lektori U. Straujums, L. Niedrīte, V.Vēzis, asistenti A. Būmanis, J.Zuters, A. Žogla.

Diemžēl nelielais zinātnes finansējums neļauj pētniekiem saņemt savai kvalifikācijai atbilstošu samaksu, kā rezultātā vairāki pasniedzēji praktizē privātās IT firmās. Tomēr pasniedzēju un arī studentu praktizēšanu ražošanā nevar vērtēt viennozīmīgi negatīvi. Praktiskā pieredze reālos projektos ļauj cieši sadarboties ar ražošanu un sagatavot studentus darba tirgus prasībām, kas atbilst Boloņas procesa būtībai.



6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projektu vadīšana, vai piedalīšanās pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs

Programmā iesaistīto pasniedzēju pētniecisko darbību raksturojošo publikāciju saraksti ir doti 10.16. Pielikumā (791. lpp), bet kopsavilkums tabulā (Tabula 11. 63. lpp.).

Tabula 11. Akadēmiskā personāla publikāciju skaits

1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004.Publikācijas starptautiski citējamos izdevumos 36 30 32 29 33 43

Citas zinātniskās publikācijas 11 6 5 8 11 12

Līdzdalība starptautiskā konferencē ar referātu 13 16 24 26 23 34

Monogrāfijas un mācību grāmatas 3 7 1 - 1 4

Populārzinātniskas publikācijas 18 19 14 4 9 11

No tabulas (Tabula 11. 63. lpp.) redzams, ka 2004. gadā ir strauji pieaudzis publikāciju skaits starptautiski citējamos izdevumos. Tas liecina ne tikai par jauno pētnieku aktivizēšanos, bet vismaz daļēji izskaidrojams ar finansiālu atbalstu, ko sniedz Datorikas nodaļa līdzdalībai starptautiskās konferencēs jaunajiem pētniekiem pie nosacījuma, ka konferences programmas komiteja ir akceptējusi pētnieka pieteikto referātu. Tuvāk iepazīstoties ar 2004. gada publikāciju sarakstu, var konstatēt, ka daudzu publikāciju autori vai to līdzautori ir gados jauni pētnieki. Tas ļauj cerēt uz datorzinātnes pētniecības vismaz daļēju atdzimšanu Latvijā.

Papildus jāatzīmē, ka 2004.gadā LU datorzinātnes promocijas padomē ir aizstāvētas 4 disertācijas, no kurām 3 ir izstrādājuši Datorikas nodaļas pasniedzēji: lektors Guntis Arnicāns, asistents Kārlis Freivalds un asistents Ģirts Karnītis. Aizstāvēšanai 2005.gadā sagatavotas vēl 2 disertācijas datorzinātnē (lektors Viesturs Vēzis un doktorants Mārtiņš Gills). 2004.gadā ir iznācis pirmais Datorikas nodaļas veidotais zinātnisko rakstu krājums (Datorzinātne un informācijas tehnoloģijas. Latvijas Universitātes raksti Nr.669).



6.5. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un citu ar to saistīto aktivitāšu ietekme uz studiju darbu

Datorikas nodaļas pasniedzēju kolektīva augsto zinātnisko kvalitāti raksturo zinātnisko darbu citējamība starptautiski atzītos zinātniskos izdevumos (statistika atrodama www.cs.ut.ee/~helger/cites):

Tabula 12. Akadēmiskā personāla publikāciju citējamība

Iestāde Citējamība

Latvijas Universitātes Datorikas nodaļa 1270t.sk.

prof. R. M. Freivalds 347prof. J. Bārzdiņš 285

as.prof. K. Čerāns 283as.prof. A. Ambainis 230

prof. A. Kalniņš 61prof. J. Bičevskis 21

doc.J.Vīksna 16as.prof. K. Podnieks 12

prof. J. Borzovs 8K. Apsītis 5

M. Kravcevs 2Tallinas Kibernētikas institūts 377Tallinas Tehniskā universitāte 308Tartu Universitāte 200Helsinki University 6377Nokia 2496Tampere UT 1461Tampere University 481Turku University 800Oulu University 226


http://www.cs.ut.ee/~helger/cites


Jāatzīmē, ka no sarakstā minētajiem 11 pasniedzējiem 5 ir jaunāki par 40 gadiem. Sarakstā nav minēti vairāki bijušie pasniedzēji, kuri pašlaik strādā ārzemēs, bet nav pārtraukuši sadarbību ar LU (A.Brāzma, U.Sarkans un citi).

Studentu iesaistīšanā pētniecībā ir sasniegti, mūsuprāt, izcili un grūti atkārtojami rezultāti. To apliecina 10.16. Pielikumā (791. lpp). dotais studentu publikāciju saraksts laika posmam no 2000. līdz 2004. gadam. Šajā sarakstā iekļautas tās publikācijas, kuru autors vai kāds no līdzautoriem publikācijas iesniegšanas brīdī ir bijis bakalaura vai maģistra programmas students (doktorantu publikācijas sarakstā nav iekļautas). Piecu gadu laikā studenti ir publicējušies 59 reizes, pie kam starptautiski citējamos izdevumos 54 reizes, ieskaitot pasaules visprestižāko Datorzinātnes kongresu Tulūzā un konferences Zviedrijā, ASV un Japānā. Vismaz daļēji šos rezultātus ir sekmējusi Datorikas nodaļas jau 20 gadus realizētā specsemināru sistēma, kur katrs pētniecībā vai ražošanā strādājošs pasniedzējs vada specsemināru – interesentu grupu, kas padziļināti apgūst pētniecības vai ražošanas aktuālas tēmas.

6.6. Pamatdarbā nodarbinātā personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei

No 46 Datorikas nodaļas pasniedzējiem pamatdarbā LU strādā 26, LU MII, kas ir integrēts LU, pamatdarbā strādā 10, bet blakus darbā 10 pasniedzēji (10.1. Pielikums 79. lpp.). Neapšaubāmi, no pasniedzējiem, kuriem LU ir pamatdarba vieta, var pieprasīt un izdodas gūt lielāku atdevi organizatoriskā un audzināšanas darbā. Tomēr LU ir ieinteresēta attīstīt un paplašināt sadarbību ar IT uzņēmumiem, kas ir galvenie darba devēji bakalaura un maģistra programmu absolventiem. Darbs ražošanas firmās pasniedzējiem ļauj izprast IT uzņēmumu vajadzības, kā arī pašiem apgūt tās tehnoloģijas un vides, kurās strādā reāli ražošanas uzņēmumi. Tādejādi Datorikas nodaļa vienmēr ir centusies izprast ražošanas vajadzības, ļaujot pasniedzējiem praktizēt ražošanā un piesaistot ražošanas kvalificētākos speciālistus specializācijas kursu pasniegšanai un nobeiguma darbu izstrādei.



6.7. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Mācību darbā tiek iesaistīti labākie maģistrantūras absolventi un atsevišķos gadījumos arī maģistrantūras studenti. Šādai politikai jānodrošina personāla atjaunošana. Jaunie pasniedzēji vairums gadījumos vai nu jau studē doktorantūrā, vai arī vēlas to darīt. Ierobežotais budžeta vietu skaits doktorantūrā neļauj uzņemt studijām visus pieteikušos pretendentus.

Pasniedzēju vecuma struktūra 2005. gada martā, kas dota tabulā (Tabula 13. 66. lpp.), ļauj secināt, ka Datorikas nodaļas pasniedzēju kolektīvam novecošanas problēma ir mazāk aktuāla nekā citās fakultātēs un augstskolās.

Tabula 13. Pasniedzēju vecuma struktūra 2005. gada martā

Amats/Vecums <30 30 - 40 40-50 50-60 >60 Kopā

Profesors 2 4 6As.profesors 2 2 3 3 10Docents 2 3 5Lektors 4 5 2 11Asistents 6 5 1 12Stundu pasniedzēji 2 7 1 2 12

Kopā 8 20 9 9 10 56

6.8. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti

Īstermiņā problēmas nav saskatāmas.



7. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu

Pēc jaunas, 23-vietīgas datorklases atvēršanas 2002.gada oktobrī, studentiem pieejamo datoru skaits ir 95. Tas uzskatāms par pietiekamu, ko apstiprina studentu aptaujas. Papildus jāatzīmē, ka lielākajai daļai studentu pašiem ir datori; daudziem studentiem datori ir pieejami darba vietās.

Auditorijas ir izremontētas, aprīkotas ar mēbelēm un citu nepieciešamo aparatūru. Tomēr auditoriju lielums nav optimāls – nav iespējams noturēt lekcijas vairāk nekā 130 studentiem vienlaicīgi, kā rezultātā lekcijas ir jālasa atkārtoti.

7.2. Materiāli tehniskā nodrošinājuma izmantošana

Studentiem ir pieejamas 5 displejzāles: 303.telpa ar 18 datoriem, 304.telpa ar 18 datoriem, 315.telpa ar 14 datoriem, 345.telpa ar 22 datoriem, 336.telpa ar 23 datoriem. Ārpus nodarbību laika visas zāles ir brīvpieejas zāles – respektīvi, studenti visai brīvi var piekļūt datortehnikai un internetam pietiekamā apjomā. Vairums pasniedzēju, izmantojot WebCT vai e-pastu, ir izveidojuši vidi komunicēšanai ar studentiem. Tādejādi studentiem elektroniski visu laiku, ieskaitot sestdienas un svētdienas, ir pieejami visi pasniedzēji, ko viņi nekautrējas izmantot.



7.3. Auditorijas un nodarbību klases: vai to skaits, lielums un stāvoklis ir adekvāts studiju programmas mērķiem un uzdevumiem

Auditoriju skaits ir neliels – 5, tomēr pietiekams, lai nodrošināt lekciju darbu. Telpas glīti izremontētas un iekārtotas. Galvenās problēmas saistītas ar auditoriju apjomu –auditorijās studenti ir izvietoti visai blīvi un var notikt lekcijas no 60 līdz 130 studentiem vienlaicīgi. Tas nenodrošina lielās plūsmas, kurās ir līdz 200 studentiem, un tā rezultātā lekcijas ir jālasa atkārtoti. Mēģinājumi lielo plūsmu lekcijas noturēt citās LU ēkās ielu sastrēgumu un piedāvāto auditoriju kvalitātes (nekvalitātes) rezultātā ir beigušies neveiksmīgi.

Pasniedzēju un darbinieku telpu skaits un platība tālu atpaliek no nodaļas prasībām. Šo problēmu nav iespējams risināt vienas nodaļas ietvaros. Šobrīd ir pārtraukta nodaļas ekstensīvā palielināšana un galvenā uzmanība tiek veltīta apmācības kvalitātes saglabāšanai. 2004. gadā nav izdevies uzsākt bēniņu telpu izbūvi virs Datorikas nodaļas.

7.4. Mācību resursu pieejamība studentiem (studiju centrs, datorcentrs, utt.)

Vairums mācību materiāli e-kursu formā ir pieejami internetā, to standartizācija tika veikta e-Universitātes projekta ietvaros. Studenti intensīvi izmanto e-kursus gan mācību, gan zināšanu pārbaudes mērķiem. Pielikumā 10.4. (108. lpp.) dots Datorikas nodaļas pasniedzēju izstrādāto e-kursu saraksts. Jāatzīmē, ka profesionālās un bakalaura programmas gandrīz pilnībā ir nodrošinātas ar atbilstošiem e-kursiem un mācību procesa atbalsta ziņā ir vislabākajā līmenī Latvijā.



7.5. Vai bibliotēkas saturs un laboratoriju aprīkojums ir atbilstošs struktūrvienības lielumam un tās darbības plašumam?

Datorzinātņu bakalaura studentiem ir pieejama Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēka, bet vēl nav savas bibliotēkas un lasītavas Raiņa bulvārī 19. Maģistrantūrai ir sava specializēta bibliotēka Raiņa bulvārī 29, bet nav lasītavas. Situācija uzlabosies pēc tam, kad datorikas studentu literatūra tiks izvietota bibliotēkā Raiņa 19 un tiks nodrošināta pieeja lasītavai.

Datorikas nodaļa intensīvi iepērk jaunākās mācību grāmatas, tiesa, iepērkamo eksemplāru skaits ir neliels.

7.6. Kādā veidā pieņem lēmumus par jaunu grāmatu un laboratoriju aprīkojuma iegādi?

Jaunu grāmatu un laboratoriju aprīkojuma iegādi iniciē pasniedzēji un to apstiprina nodaļas valde.

7.7. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms (Piedalīšanās ERASMUS vai citās Eiropas apmaiņas programmās, piemēram, Phare u.c.)

Ir iesniegti 3 pieteikumi Eiropas struktūrfonda atbalsta saņemšanai ar kopējo apjomu vairāk par 400 000 EUR. Izvērtēšanas rezultāti ir sagaidāmi tuvākajos mēnešos.



8. ĀRĒJIE SAKARI

8.1. Saites ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu kontekstā

Datorikas nodaļa - piedalās IS Pudura (IS Cluster) aktivitātēs, it īpaši tajās, kas saistītas ar

izglītību (IS Pudurī apvienojušās vairāk nekā 10 vadošās IT firmas);- ir Latvijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikāciju un elektronikas

asociācijas (LITTA) dalīborganizācija;- sadarbojas ar ITTE Profesionālās izglītības padomi profesiju standartu

izstrādes, kvalifikācijas pārbaudījumu noteikšanas jautājumos;- piedalās Latvijas Darba devēju konfederācijas Nodarbinātības un

profesionālās izglītības ekspertu komisijas darbā (J. Borzovs);

Datorikas nodaļa bakalaura un maģistra darbu vadīšanā un recenzēšanā regulāri iesaista IT uzņēmumu darbiniekus (6. nodaļa 60. lpp.).

8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs struktūrvienības mērķu un uzdevumu kontekstā

Zonālajās sacensībās informātikā Baltkrievijas un Baltijas valstu augstskolu studentiem, kas notika š.g. oktobrī Minskā, no Datorikas nodaļas piedalījās 3 komandas. Pirmā komanda 38 komandu konkurencē izcīnīja 3., otrā – 11., trešā – 12. vietu. Pirmā komanda izcīnīja tiesības startēt pusfinālā Sankt-Pēterburgā. Jāatzīmē augstā studentu ieinteresētība piedalīties zonālajās sacensībās – nodaļā bija jāorganizē iekšējas sacensības, lai no daudzajiem interesentiem izveidotu trīs komandas.



8.3. Mācībspēku skaits, kas pasnieguši ārzemju augstskolās vai veikuši pētījumus (sadalījumā pa valstīm)

Ārzemēs ir strādājuši 3 pasniedzēji. ES zinātniskās programmās ir strādājuši 8 pasniedzēji.

8.4. Ārzemju augstskolu mācībspēku skaits, kas pasnieguši studiju programmā (sadalījumā pa valstīm)

Ārzemju mācībspēki studiju programmā oficiāli nav piedalījušies. Ārzemju lektoru uzaicināšana un, galvenais, darba apmaksa ir tik birokrātiski sarežģīta, ka arī turpmāk ir jāizvairās oficiāli ielūgt ārzemju lektorus.

8.5. Studentu skaits, kas studējuši ārzemēs sadalījumā pa valstīm

Vācijā Degendorfas augstskolā ir studējuši 2-3 studenti katru gadu. Uzsākta jauna sadarbības forma ar ārzemju augstskolām un profesionālajām organizācijām: studentu grupas (3-4 dalībnieku sastāvā) tiek komandētas uz starptautiskām konferencēm vai profesionāliem pasākumiem. Akreditācijas periodā ir bijuši 6 šādi pasākumi – 4 konferenču apmeklējumi (Zviedrija, Slovākija un Igaunija) un 2 pasaules lielākās datorikas izstādes CeBIT (Vācijā, Hanoverā) apmeklējumi.

8.6. Ārzemju studenti, skaits programmā, norādot studiju ilgumu (sadalījumā pa valstīm)

Ārzemju studentu nav, galvenokārt to nosaka latviešu valodas kā darba valodas lietošana. Ir sagatavots priekšlikums, lai uzsāktu ārzemju studentu apmācību maģistra programmā no 2005./2006. ak. gada.



9. KOPSAVILKUMS

9.1. SWOT analīze

Datorzinātņu bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas nodrošina akadēmisko izglītību datorzinātnēs un gatavo augstas kvalifikācijas speciālistus programminženierijas jomā. Studiju programmas ir sastādītas, balstoties uz Curriculum’2001 un Curriculum’2004 rekomendācijām, ņemot vērā ASV un ES valstu atbilstošo studiju programmu saturu, kā arī Latvijas informātikas industrijas tirgus specifiku. Datorzinātņu akadēmisko studiju programmu plāni un process tiek organizēti atbilstoši LU Satversmei, LU Senāta un LU Mācību padomes lēmumiem, kā arī citiem normatīvajiem dokumentiem.

Programmu stiprās puses1. Programmu atbilstība rekomendācijām un atbilstošām ES un ASV studiju

programmām.2. Pasniedzēju darbs pie pasaulē aktuālām zinātniskām tēmām un zinātniski

ietilpīgiem valsts nozīmes projektiem nodrošina programmu kvalitāti, izmantojot visjaunākos sasniegumus IT jomā.

3. Motivēti studenti, kuri iztur ievērojamu konkursu, lai apgūtu studiju programmas, ievērojami atvieglo programmu realizāciju.

4. Plaša e-kursu izvēle nodrošina individuālu mācību kursu materiāla apguvi un komunikāciju ar pasniedzējiem.

5. Moderns programmu, komunikāciju, programmatūras un auditoriju tehniskais nodrošinājums garantē studiju programmu kvalitatīvu realizāciju.



Programmu vājās puses1. Darba tirgū studenti ir ļoti pieprasīti, daudzi studenti vienlaicīgi studijām

strādā, kas paildzina vidējo studiju laiku.2. Daļai no mācību spēkiem, sakarā ar aizņemtību valsts nozīmes projektos,

nepietiek laika, lai savus zinātniskos rezultātus aizstāvētu promocijas padomē un iegūtu atbilstošos zinātniskos grādus.

Programmu attīstības iespējas1. Darba tirgū ir pieprasīti ne tikai programmētāji un datorzinātnieki, bet arī

datoru inženierijas speciālisti. Minētā datorikas virziena attīstība ir viena no principiāli nozīmīgākām attīstības iespējām, kuras realizācijai ir nepieciešami ievērojami finansu līdzekļi.

2. Par mācību spēkiem ir pieņemti daudzi jauni perspektīvi speciālisti, kuru tālākā izaugsme lielā mērā noteiks Datorikas nodaļas nākotni.

Programmu draudi1. Programmas kvalitātes saglabāšanai ir jāintensificē sadarbība ar ārzemju

partneriem. Diemžēl jauno pasniedzēju stažēšanās ārzemēs parasti beidzas ar jauno pasniedzēju pārcelšanos uz labāk apmaksātām vietām, ko Datorikas nodaļa praktiski nespēj aizkavēt.

2. Tā kā datorzinātņu programmas gatavo speciālistus IT uzņēmumiem, tad apmācībai tiek izvirzītas prasības pēc moderno tehnoloģiju apgūšanas. Diemžēl šīs tehnoloģijas nereti nav iespējams iegādāties un izmantot augstskolai to augsto izmaksu un apmācības dēļ. Pagaidām šo problēmu izdodas atrisināt pieļaujot pasniedzēju dalību IT uzņēmumu projektu izstrādē, kas ir pretrunā ar prasību, lai pasniedzēji pilnu laiku strādātu augstskolā.

3. LIIS projekta pārtraukšana vājinās sadarbību ar reāliem IT projektiem un skolām.



9.2. Programmu attīstības plāns

Kā jau minēts dokumenta sākumā augstākās izglītības mērķis datorikas nozares attīstības atbalstam ir:

Sagatavot praktiskam darbam firmās un valsts iestādēs augsti kvalificētus eksportspējīgus speciālistus, kuri spētu veikt ne tikai sarežģītu informācijas sistēmu projektēšanu un izstrādi, bet arī vadīt projektus un patstāvīgi apgūt jaunas tehnoloģijas strauji mainošās vidē visā datorikas nozares spektrā.

Nodrošināt datorikas nozari ar akadēmiski izglītotiem, zinātniskam darbam sagatavotiem speciālistiem, kas spētu veikt pētījumus datorzinātnē Latvijā, kā arī pildīt ekspertu funkcijas jaunu tehnoloģiju un sistēmu izvērtēšanā.

Atzīstot, ka izvirzītais uzdevums vismaz daļēji tiek pildīts, datorikas studiju programmu tālākai attīstībai nākamajos gados veicami šādi pasākumi:

1. Pamatojoties uz datorikas nozares attīstību, izglītības normatīvo aktu prasībām, darba tirgus tendencēm un studējošo vajadzību novērtējumu, nepārtraukti pilnveidot studiju programmas saturu ar jauniem kursiem un iespējām moderno tehnoloģiju apguvei;

2. Nodibināt vēl ciešākas saites ar darba devējiem IT firmās, palīdzēt studentiem adaptēties IT uzņēmumu tehnoloģiskajā vidē, palīdzēt atrast darbavietas;

3. Rast iespējas esošā akadēmiskā personāla regulārai kvalifikācijas paaugstināšanai, ieskaitot darbu IT uzņēmumos sarežģītu zinātniski ietilpīgu projektu izpildē, veicināt viņu studijas doktorantūrā un stažēšanos ārvalstu augstskolās.

4. Saglabāt akadēmiskā personāla zinātniski – pētnieciskā darba kvalitāti, veicinot iesaistīšanos lietišķo un zinātnisko projektu izstrādē, tādejādi paaugstinot arī docētāju praktiskā darba pieredzi.

5. Dot iespēju ne tikai pasniedzējiem, bet arī studentiem piedalīties starptautiskās zinātniskās konferencēs, iesaistot tajās aktīvākos studentus un tādējādi nodrošinot pieredzes apmaiņu par veiktajiem pētījumiem.

6. Rūpēties par mācību procesa tehnisko un metodisko nodrošinājumu. Veicināt pasniedzējus sagatavot jaunus mācību līdzekļus, īpaši e-kursu formā, un mācību grāmatas.



9.3. Akreditācijas ieteikumu izpilde

Akreditācijas eksperti profesori Jānis Bubenko, Jüri Kiho un Jonas Matickas, kuri veica datorzinātņu programmu akreditāciju 1999. gadā, ieteica šādus galvenos Datorikas nodaļas (Nodaļas) darba un programmu uzlabojumus:

1. Nemitīgi sekot informācijas tehnoloģijas lietošanas starptautiskajām tendencēm un, ja nepieciešams pārskatīt programmu saturu, aizstājot mazāk aktuālas sastāvdaļas ar jaunām izstrādnēm un jēdzieniem.

Programmu modifikācijas tika veiktas visos pēcakreditācijas gados, nomainot katru gadu vidēji trīs B daļas kursus ar jauniem kursiem (sk. Pašnovērtējuma ziņojumus).

2. Starptautiski kontakti, kas ļautu uzaicināt profesorus no ārvalstīm un studentiem veikt daļu programmas ārvalstu universitātēs.

Ņemot vērā darba atļauju noformēšanas grūtības, vieslektoru oficiāla piesaistīšana praktiski nav iespējama. Studentu apmaiņa ar Degendorfas augstskolu Vācijā notiek regulāri, kaut arī nelielā apjomā (2-3 studenti gadā). Tiek apgūta jauna studentu zinātniskās sadarbības forma, LU delegācijai piedaloties starptautiskās zinātniskās konferencēs un skolās (Igaunija, Slovākija).

3. Studentiem ir arī neparasti nobriedusi attieksme pret priekšmetiem un mācīšanu. Tomēr, apspriežoties ar viņiem, izrādījās, ka viņi nezina kā ietekmēt mācību programmas, izglītības procesu un kā piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā par šīm programmām.

Studenti piedalās mācību programmu veidošanā tieši – piedaloties fakultātes Domes sēdēs, kurā tiek izskatītas visas izmaiņas programmās, kā arī netieši – aptaujās vērtējot programmas un pasniedzēju darbu (6. nodaļa 60. lpp.).

4. Nodaļu apdraud pašreizējais darbinieku vecumu sadalījums. Maģistratūras programmā iesaistīto pasniedzēju vidējais vecums ir 50.

Akadēmiskā personāla novecošanas problēma nodaļā vismaz daļēji ir atrisināta (sk. 6.nodaļu), kas panākts, iesaistot darbā vairāk nekā 15 jaunus pasniedzējus, no kuriem daļa jau paspējusi aizstāvēt vai izstrādāt doktora disertācijas.



5. Kvalitātes nodrošinājuma un atgriezeniskās saites procedūras jāattīsta sadarbībā ar studentiem un darba devēju pārstāvjiem. Piemēram, katram priekšmetam un katrai mācību programmas sadaļai jābūt studentu analizētai un izvērtētai katru reizi, kad kurss tiek mācīts. Nodaļas ietvaros nav vietējās sistēmas, ar kuru paši studenti varētu iespaidot mācību procesa kvalitāti. Atklāta darbinieku uzraudzība – neesoša.

Izvirzītā problēma ir aktuāla visas LU mērogā un šobrīd tiek risināta, ieviešot vienotu sistēmu pasniedzēju darba vērtēšanai, kas ir obligāta pēc katra mācību kursa. Nodaļas ietvaros studenti savu vērtējumu par programmām un mācību kursiem izsaka regulārās aptaujās. Darbu uzsākusi LU audita nodaļa, kas Nodaļu ir kontrolējusi trīs reizes.

6. Nodaļai nav skaidra plāna, kā attīstīt stipru doktorantūras programmu datorzinātnēs.

Pēcakreditācijas gados nodaļai ir izdevies atrisināt šo problēmu: ir akreditēta doktora programma uz 6 gadiem, ir izdevies aktivizēt doktorantus publicēt savus darbus starptautiskās konferencēs, kas panākts, apmaksājot konferences dalības izdevumus, pie nosacījuma, ka doktoranta iesniegtais darbs ir pieņemts publicēšanai konferences materiālos. 2004. gadā iznācis pirmais LU Zinātnisko rakstu krājums, kas veltīts datorzinātnei.

7. Nodaļai ir pasīva attieksme pret iespējām gūt materiālu labumu no sadarbības ar ražošanu un firmām, kas vienlaikus stiprinātu mācību organizāciju un programmas

Pēcakreditācijas gados nodaļa ir piedalījusies vairāku nozīmīgu projektu realizācijā – Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas projektā (LIIS) ar kopējo finansējumu vairāk par 12 miljoniem latu un Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla izveides projektā ar finansējumu virs 0,75 miljoniem lati. Neapšaubāmi, šo projektu realizācija ir stiprinājusi Nodaļas kolektīva profesionalitāti un infrastruktūru.

8. Modernās mācību metodes - nepietiekamas. Pēcakreditācijas gados nodaļa ir sagatavojusi un sākusi lietot mācību darbā71 e-kursu, tādejādi gandrīz visa bakalaura un liela daļa maģistra programmas ir apgūstama elektroniski.



Akreditācijas eksperti norādīja ne tikai trūkumus, bet atzīmēja arī šādas galvenās programmu priekšrocības:

Darbinieku un studentu pozitīva, aizrautīga un konstruktīva attieksme, Programmas, šķiet, ir labi organizētas un tiek efektīvi izpildītas, ņemot vērā

pieejamos resursus. Studentu "caurlaidība" šķiet apmierinoša, salīdzinot ar līdzīgām programmām citās valstīs.

Laba sadarbība ar uzņēmējiem un ražotājiem, piesaistot lektorus no ārpuses un izstrādājot bakalaura darbus un maģistra darbus.

Salīdzinot ar citām valstīm, resursi (latos uz studentu gadā), protams, ir zemā līmenī. Tomēr pieejamie resursi, šķiet, tiek labi organizēti un izmantoti.

Programmas un kursi izveidoti glīti un sistemātiski. Šķiet, ka programmu izstrādātāji dziļi izpratuši programmu akadēmiskos mērķus un šie mērķi atspoguļojas prasībās programmu absolventiem.

Apmācību veic augsti kvalificēti speciālisti ar pietiekošiem kvantitatīviem un kvalitatīviem resursiem. Vajag atzīmēt starptautiski atzīto profesoru sastāvu, labu sadarbību ar ražošanu un biznesu, vecāko kursu bakalauru un maģistru iesaistīšanu zinātniskajā un lietišķajā darbībā Universitātē savā specialitātē.

Pēcakreditācijas gados Nodaļa ir centusies saglabāt ekspertu norādītās pozitīvās iezīmes gan attiecībā uz programmu īstenošanu, gan pasniedzēju profesionalitāti, gan studiju darba radošo atmosfēru.



10.PIELIKUMI



10.1. Pielikums. Informācija par studiju programmu realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem

Akadēmiskā personāla CV pievienots atsevišķā sējumā.

Tabula 14. Datorikas nodaļas darbinieku darba attiecības ar Latvijas Universitāti

Nr. Uzvārds Vārds Struktūrvienība Amats

Pamata vai

blakus darbs LU

Pamata darba vieta

1. ARNICĀNS Guntis Programmēšanas katedra

docents pamata LU

2. BĀRZDIŅŠ Guntis Datorzinātnes katedra

Asociētais profesors

blakus LU MII

3. BĀRZDIŅŠ Jānis Datorzinātnes katedra

profesors pamata LU MII

4. BIČEVSKIS Jānis Programmēšanas katedra

profesors pamata LU

5. BOGDANOVS Mihails

Datorikas nodaļa pasniedzējs blakus A/S DATI

6. BORZOVS Juris Programmēšanas katedra

profesors pamata LU

7. BULA Inese Matemātiskās analīzes katedra

asociētā profesore

pamata LU

8. BULS Jānis Matemātiskās analīzes katedra

lektors pamata LU

9. BŪMANIS Arnis Programmēšanas katedra

asistents blakus LIIS proj.

10. CELMS Edgars Datorzinātnes katedra

lektors blakus LU MII

11. CĪRULIS Jānis Diskrētās matemātikas katedra

asociētais profesors

pamata LU

12. ČERĀNE Silvija Diferenciālvienādojumu katedra

docente pamata LU

13. ČERĀNS Kārlis Datorzinātnes katedra


blakus LU MII

14. DEKSNIS Guntis Diskrētās docents pamata LU




Pamata vai

blakus darbs LU

Pamata darba vieta

matemātikas katedra

15. DOSBERGS Dainis Programmēšanas katedra

asistents blakus SIA ZZ Dats

16. DRIĶIS Ivars Teorētiskās fizikas katedra

lektors pamata LU

17. FREIVALDS Kārlis Programmēšanas katedra


18. FREIVALDS Rūsiņš Mārtiņš

Diskrētās matemātikas katedra

profesors pamata LU

19. GOBZEMIS Andrejs Programmēšanas katedra

docents blakus RTU

20. GULTNIECE Iveta Vadības sistēmu katedra

lektors pamata LU

21. IKAUNIEKS Ēvalds Vadības sistēmu katedra


pamata LU

22. ILJINS Jānis Programmēšanas katedra

lektors pamata LU

23. JUDRUPS Jānis Programmēšanas katedra

asistents blakus SIA Baltijas Datoru Akadē-mija

24. KALIS Harijs Diferenciālvienādojumu katedra

profesors pamata LU

25. KALNIŅŠ Audris Datorzinātnes katedra

profesors pamata LU

26. KARNĪTE Vita Datorikas nodaļa lektors blakus A/S DATI

27. KARNĪTIS Edvīns Datorzinātnes katedra

docents blakus SPRK valdes loc.

28. KARNĪTIS Ģirts Programmēšanas katedra

lektors pamata LU

29. KRAVCEVS Maksims

Programmēšanas katedra

asistents blakus Nordea banka

30. ĶIKUSTS Paulis Datorzinātnes katedra


blakus LU MII

31. LAPIŅA Halina Matemātiskās analīzes katedra

lektore pamata LU




Pamata vai

blakus darbs LU

Pamata darba vieta

32. LĀCE Lelde Datorzinātnes katedra

asistente blakus LU MII

33. MIĶELSONS Juris Datorzinātnes katedra


pamata LU

34. MIZNIKS Ilvars Datorzinātnes katedra

pasniedzējs pamata LU

35. MURĀNE Ilze Datorikas nodaļa pasniedzēja blakus Latvijas banka

36. NIEDRĪTE Laila Programmēšanas katedra

lektore pamata LU

37. NIEDRĪTIS Aivars Programmēšanas katedra

lektors pamata LU

38. OPMANIS Mārtiņš Datorzinātnes katedra


39. PLŪME Jānis Programmēšanas katedra

lektors blakus IT Alise

40. PODNIEKS Kārlis Datorzinātnes katedra


blakus LU MII

41. RUBENIS Andris Datorikas nodaļa pasniedzējs blakus Mākslas akadēmija

42. RŪMNIEKS Rihards Programmēšanas katedra

lektors pamata LU

43. SMOTROVS Juris Diskrētās matemātikas katedra

docents pamata LU

44. STRAUJUMS Uldis Programmēšanas katedra

lektors pamata LU

45. STRODS Juris Programmēšanas katedra


pamata LU

46. ŠAPORENKOVA Ija Programmēšanas katedra

asistents pamata LU

47. ŠMITE Darja Programmēšanas katedra

asistente blakus RITI

48. TREIMANIS Māris Programmēšanas katedra

profesors pamata LU

49. VEIDE Mārtiņš Datorikas nodaļa pasniedzējs blakus SPPA50. VĒZIS Viesturs Vadības sistēmu

katedralektors pamata LU

51. VĪKSNA Juris Datorzinātnes katedra

docents blakus LU MII




Pamata vai

blakus darbs LU

Pamata darba vieta

52. VĪTIŅŠ Māris Vadības sistēmu katedra


pamata LU

53. VUCĀNS Jānis Matemātiskās analīzes katedra


blakus Vents-pils augst-skola

54. ZUTERS Jānis Programmēšanas katedra

asistents pamata LU

55. ŽODZIŅA Arta Vadības sistēmu katedra

lektore pamata LU

56. ŽOGLA Artūrs Vadības sistēmu katedra

asistents pamata LU



10.2. Pielikums. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi

10.2.1. Studējošo anketas paraugs

Cienījamie studenti!Datorikas nodaļa pašlaik pilnveido bakalaura un maģistra studiju

programmas, tāpēc ir būtiski uzzināt Jūsu domas par studijām.Lūdzu, atbildiet ne tikai uz jautājumiem, bet uzrakstiet arī iespējami

plašus savus komentārus, ieteikumus utml.Paldies!

1. Kā Jūs esat apmierināts ar studiju programmu kopumā?1. apmierināts 2. daļēji apmierināts 3. neapmierināts 4. grūti atbildēt

2. Lūdzu, raksturojiet, ko uzskatāt programmā par pozitīvi vērtējamu.

3. Lūdzu, raksturojiet, ko uzskatāt programmā par negatīvi vērtējamu.

4. Kā vērtējat programmas A daļu?1. apmierināts 2. daļēji apmierināts 3. neapmierināts 4. grūti atbildēt

5. Kādas teorētiskās zināšanas Jums pietrūkst Jūsu praktiskajā darbā?

6. Kā vērtējat programmas B daļu?

1. apmierināts 2. daļēji apmierināts 3. neapmierināts 4. grūti atbildēt .

7. Kādas praktiskās zināšanas universitātē vajadzētu dot vairāk?



8. Vai esat apmierināts ar vispārējo universitātes kursu apjomu un studiju iespējām (C daļa)?

l. apmierināts 2. daļēji apmierināts 3. neapmierināts 4. grūti atbildēt

9. Ko iesakāt pārveidot vispārējo universitātes kursu (C daļas) docēšanā?

10. Pēc savas studiju pieredzes un saskarsmes ar citu programmu studentiem, kādi ir Jūsu priekšstati par mūsu studiju programmu citu kontekstā?

Lūdzu, pastāstiet mazliet par sevi Vai strādājat?l. Jā, profesijā. 2. Jā, bet citur. 3. Nē, gribu studēt. 4. Nevaru atrast darbu.

Kurā kursā Jūs studējat?Profesionālās studijas: 1. 2.Bakalaura studijas: 1. 2. 3. 4.Maģistrantūra: 1. 2.

200__. gada oktobris / novembris


Ö


10.2.2. Absolventu anketas paraugs

Cienījamo absolvent!

Šo aptauju veic Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļa. Lūdzam Jūs atbildēt uz anketas jautājumiem, izsakot savu vērtējumu par studiju programmas kvalitāti. Jūsu sniegtās atbildes un komentāri tiks izmantoti studiju procesa kvalitātes pilnveidei.

Aptauja ir anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti vienīgi apkopotā veidā.

Aizpildot aptaujas anketu, ar ķeksīti □ atzīmējiet to atbildes variantu, kas visprecīzāk atspoguļo Jūsu attieksmi par izteiktajiem spriedumiem.

Pretī jautājumiem ierakstiet savu novērtējumu 10 baļļu sistēmā(1 – viszemākais novērtējums, 10 – visaugstākais).

Komentārus, ieteikumus rakstiet komentāriem atvēlētajā vietā pēc jautājuma.

1.Lūdzu norādiet absolvēto studiju programmu:

□ Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma PROGRAMMĒTĀJS

□ Datorzinātņu bakalaura studiju programma

□ Datorzinātņu maģistra studiju programma

2. Lūdzu norādiet, cik liels studiju laikā bija klātienē noklausīto lekciju īpatsvars:

□ līdz 50% □ 50% – 75% □ 50% – 100%

3. Studiju programmas pasniedzēju kompetence: □

4. Iegūtās iemaņas zināšanu praktiskai pielietošanai: □



5. Iegūtās izglītības konkurētspēja darba tirgū: □

6. Vai ir zināšanas, pēc kurām Jūs izjūtat vajadzību un kuras nepiedāvāja studiju programma?

□ Jā □ Nē

Ja jā, tad kādas?

7. Vai studiju kvalitāte Jūs kopumā apmierina?

□ pilnībā apmierina □ apmierina □ daļēji apmierina

8. Kā Jūs vērtējat absolvēto studiju programmu kopumā?

□ teicami □ labi □ apmierinoši

9. Absolventa iegūtās zināšanas salīdzinājumā ar citu augstskolu līdzīgu programmu

absolventiem □

11. Komunikāciju prasmes saskarsmē ar kolēģiem un klientiem □



12. Spēja vadīt IKT jomas projektus □

13. Jūsu priekšlikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanai

Paldies par piedalīšanos aptaujā!


Ö


10.2.3. Darba devēju anketas paraugs Datorzinātņu bakalaura studiju programmaiCienījamo darba devēj!





Uzņēmuma/iestādes nosaukums: ________________________________

1. Vai kāds Jūsu darbinieks apguvis/apgūst Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē Datorzinātņu bakalaura studiju programmu?

□ Jā □ Nē

2. Vai Jūs esat iepazinies ar šīs studiju programmas saturu un kursu sarakstu?

□ Jā □ Nē

3. Vai jūs uzskatāt, ka darbinieka iegūtās zināšanas var noderēt Jūsu uzņēmuma darbībā?

□ Jā □ Nē

4. Vai pēc Jūsu domām darbinieks, kurš apguvis šo programmu, varēs pielietot iegūtās zināšanas praksē?

□ Jā □ Nē □ Nezinu

5. Kādas iespējas karjeras izaugsmē būtu darbiniekam pēc šīs programmas apgūšanas:

6. Vai Jūs piekrītat sniegt informāciju par savu uzņēmumu studiju uzdevumu (kursa darba un bakalaura darba) izstrādei?

□ Jā □ Nē □ Daļēji



7. Novērtējiet ar atzīmi no 1 – 10 studiju programmas kursu apgūšanas iespējamo ieguldījumu Jūsu uzņēmumā:

Datori un programmēšanaDatu struktūrasMatemātiskā analīzeDiskrētā matemātikaAlgebraSvešvalodaProgramminženierijaAutomātu teorijaDiferenciālvienādojumiAnalītiskā ģeometrijaPamatalgoritmiKursa projekts datorzinātnēIevads formālajās gramatikāsVarbūtību teorija un matemātiskā statistikaFormālās specifikācijasDatoru arhitektūraFizikaMatemātiskā loģikaDatu bāzes pārvaldības sistēmasKursa darbs datorzinātnēsOperētājsistēmasAlgoritmu teorijaProgrammēšanas valodasBakalaura darbs datorzinātnēsAlgebriskās specifikācijasAlgoritmiskā ģeometrijaAlgoritmiskās metodes bioinformātikāAlgoritmu sarežģītībaBiroja darba automatizācijaCilvēka – datora interfeissDatorsistēmu uzbūve un datortīkliDatoru grafikaDatoru tīkliDatorzinātnes pamatiDatu aizsardzība un kriptogrāfijaDatu noliktavas Deklaratīvā programmēšanaFunkcionālās specifikācijasInformācijas tehnoloģiju projektu vadībaIT nozares normatīvie akti, standarti, ergonomika un darba aizsardzībaKombinatorikaKvantu skaitļošanaLieldatoriLieldatoru pamatiMākslīgais intelektsMICROSOFT WINDOWS 2000 administrēšanaMS VISUAL BASICMultimediju tehnoloģijasNeironu tīkli I

Objektorientētā programmēšanaORACLE projektēšanas rīkiPersonālie programminženierijas procesiProgrammu testēšanaRelāciju datu bāzes vadības sistēma "ORACLE7"Specseminārs datorzinātnēTehniskā rakstīšana un profesionālā saziņaTīmekļa tehnoloģijasAtklātā kriptogrāfijaEkonomisko modeļu matemātiskie pamatiHaossIevads algoritmu teorijāIevads skaitļu teorijāKombinatorās optimizācijas algoritmiLineārā algebraLineārā programmēšanaLineārās nevienādībasMatemātikas pamatjēdzieniMatemātiskie modeļi diferenciālvienādojumosNelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšanaOptimizācijas skaitliskās metodesPraktiskā loģika Skaitliskās metodes Vērtspapīru portfeļi un to vadīšanaCilvēka un IT interakciju psiholoģiskie aspektiEiropas kultūras vēsture Ekonomikas pamati FilozofijaFirmas ekonomikaLoģistikaMazo uzņēmumu veidošana un vadībaMūsdienu retorikaSaskarsmes psiholoģija



8. Vai pēc Jūsu domām studiju programmas saturs atbilst darba tirgus prasībām?

□ Jā □ Nē □ Nemāku teikt

9. Vai pēc Jūsu domām šīs studiju programmas saturs būtu jāpapildina ar kādiem citiem kursiem?

□ Jā □ Nē

10. Kā Jūs vērtējat šīs programmas absolventa profesionālo sagatavotības līmeni tieši pēc absolvēšanas?

□ teicami □ labi □ apmierinoši □ neapmierinoši

11. Cik ilgs laiks bija nepieciešams šīs programmas absolventam, lai iekļautos Jūsu uzņēmuma darbībā?

12. Vai Jūs vēlētos, lai citi Jūsu uzņēmuma darbinieki apgūtu šo studiju programmu?

□ Jā □ Nē □ Grūti novērtēt

13. Kāda ir Jūsu uzņēmējdarbības joma?

□ Ražošana □ Tirdzniecība □ Finanšu pakalpojumi

□ Budžeta iestāde □ _________________

14. Cik darbinieku ir Jūsu uzņēmumā:

□ < 10 □ 10 – 50 □ 51 – 250 □ > 250


Ö


10.2.4. Darba devēju anketas paraugs Datorzinātņu bakalaura studiju programmaiCienījamo darba devēj!






1. Vai kāds Jūsu darbinieks apguvis/apgūst Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu PROGRAMMĒTĀJS?

□ Jā □ Nē


□ Jā □ Nē


□ Jā □ Nē




6. Vai Jūs piekrītat sniegt informāciju par savu uzņēmumu studiju uzdevumu (kvalifikācijas darba) izstrādei?




ProgrammēšanaDatorsistēmu uzbūve un datortīkli Diskrētā matemātika Angļu valoda Datu struktūras Pamatalgoritmi Kursa projekts datorzinātnē Ievads formālajās gramatikās Operētājsistēmas Programmatūras inženierija IT nozares normatīvie akti, standarti, ergonomika un darba aizsardzība Datu bāzes pārvaldības sistēmas Prakse Kvalifikācijas darbs Analītiskā ģeometrijaAutomātu teorija Biroja darba automatizācija Cilvēka - datora interfeiss Datorsistēmu uzbūve un datortīkli III Datorzinātnes pamati Deklaratīvā programmēšanaDiferenciālvienādojumi Ekonomisko modeļu matemātiskie pamatiHaossIevads algoritmu teorijāIevads skaitļu teorijā Kombinatorika

Lieldatori Lieldatoru pamati Matemātiskā analīze Matemātiskie modeļi diferenciālvienādojumosMICROSOFT WINDOWS 2000 administrēšana MS VISUAL BASICMultimediju tehnoloģijas Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana Optimizācijas skaitliskās metodes Praktiskā loģika Skaitliskās metodes Specseminārs datorzinātnēTīmekļa tehnoloģijasVarbūtību teorija un matemātiskā statistikaEkonomikas pamatiFilozofijaEiropas kultūras vēstureSaskarsmes psiholoģija Vispārīgā un saskarsmes psiholoģijaFirmas ekonomikaMazo uzņēmumu veidošana un vadība Mūsdienu retorika LoģistikaVispārīgā un saskarsmes psiholoģijaCilvēka un IT interakciju psiholoģiskie aspekti





□ Jā □ Nē








□ Budžeta iestāde □ _________________


□ < 10 □ 10 – 50 □ 51 – 250 □ > 250


Ö


10.2.5. Darba devēju anketas paraugs Datorzinātņu maģistra studiju programmai

CIENĪJAMO DARBA DEVĒJ! Šo aptauju veic Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes

Datorikas nodaļa. Lūdzam Jūs atbildēt uz anketas jautājumiem, izsakot savu vērtējumu par studiju programmas kvalitāti. Jūsu sniegtās atbildes un komentāri tiks izmantoti studiju procesa kvalitātes pilnveidei.





1. Vai kāds Jūsu darbinieks apguvis/apgūst Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē Datorzinātņu maģistra studiju programmu?

□ Jā □ Nē


□ Jā □ Nē


□ Jā □ Nē





6. Vai Jūs piekrītat sniegt informāciju par savu uzņēmumu studiju uzdevumu (kursa darba un bakalaura darba) izstrādei?



UML 2.0 un tās lietošana Lietišķā kriptogrāfija IT vadība Programmu testēšana Informācijas tehnoloģija Ātru algoritmu konstruēšana un analīze Objektorientēta programmēšana un C++ Objektorientētā analīze un modelēšana Algoritmi, automāti un formālās valodas I Algoritmi, automāti un formālās valodas II Biznesmodelēšanas valodas un rīki Datortīkli I Datu bankas I Datu bankas II Informācijas sistēmu projektēšana Kompilatori Projektu vadībaProgrammu verifikācija Datoru tīkli Informācijas sabiedrība Java un XML Datorzinātņu speciālās nodaļas I Datorzinātņu speciālās nodaļas II Vadības teorija Sistēmu projektēšana I Sistēmu projektēšana II UML un tās lietošana Kompilatoru pamati Modernā biznesmodelēšana un imitācija Datu noliktavas UNIX Kursa darbs Biznesa procesu pārbūve Datoru grafikaDatortīkli II Datu aizsardzība un kriptogrāfijaMaģistra darbs Mākslīgā intelekta algoritmiskās metodes Metamodeļi un formālās specifikācijas Ofisu informatīvās sistēmas Operāciju sistēmas Programmatūras kvalitāte Bizneskomponenšu būve Specifikāciju valodu pamati





□ Jā □ Nē








□ Budžeta iestāde □ _________________


□ < 10 □ 10 – 50 □ 51 – 250 □ > 250



10.2.6. Pielikums. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studentu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads

Tika saņemtas 46 aizpildītas aptaujas anketas (54,8 % no visiem 1. – 2. kursa studentiem).

1. Kā Jūs esat apmierināts ar studiju programmu kopumā?

Atbilde 2004.gadā 2003.gadā 2002.gadā

1. apmierināts 31 67,4 % 56,9% 43,3%2. daļēji apmierināts 14 30,4 % 38,9% 50,0%3. neapmierināts 0 0 % 2,8% 3,3%4. grūti atbildēt 1 2,2 % 1,4% 3,3%

4. Kā vērtējat programmas A daļu?


1. apmierināts 32 69,6% 52,8% 40,0%2. daļēji apmierināts 13 28,3% 44,4% 50,0%3. neapmierināts 0 0,0 % 1,4% 3,3%4. grūti atbildēt 1 2,2 % 1,4% 3,3%

6.Kā vērtējat programmas B daļu?


1. apmierināts 21 45,7 % (41,7%) (33,3%)2. daļēji apmierināts 21 45,7 % (51,4%) (46,6%)3. neapmierināts 2 4,3 % (4,1%) (16,6%)4. grūti atbildēt 0 0,0 % (2,8%) (3,3%)


8. Vai esat apmierināts ar vispārējo kursu apjomu un studiju iespējām programmā (C daļa)?


1. apmierināts 24 52,2 % (52,8%) (56,6%)2. daļēji apmierināts 13 28,3 % (38,9%) (33,3%)3. neapmierināts 4 8,7 % (2,8%) (6,6%)4. grūti atbildēt 4 8,7 % (5,5%) (0,0%)

Lūdzu, pastāstiet mazliet par sevi. Vai strādājat?Atbilde 2004.gadā 2003.gadā 2002.gadā

1. Jā, profesijā 12 26,1 % (16,7%) (33,3%)2. Jā, bet citur 9 19,6 % (15,3 %) (16,6%)3. Nē, gribu tikai studēt 17 37,0 % (47,2%) (26,6%)4. Nevaru atrast darbu 7 15,2 % (20,8%) (23,3%)


10.2.7. Pielikums. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads

Tika saņemtas 5 aizpildītas aptaujas anketas (14 % no visiem programmas absolventiem).

1. Lūdzu, norādiet, cik liels studiju laikā bija klātienē noklausīto lekciju īpatsvars.

Atbilde 2004.gadālīdz 50% 0 0 %50% – 75% 0 0 %76% – 100% 5 100 %


Atbilde 2004.gadājā 2 40%nē 3 60 %

3. Vai studiju kvalitāte Jūs kopumā apmierina?Atbilde 2004.gadā

pilnībā apmierina 3 60 %apmierina 2 40 %daļēji apmierina 0 0 %

4. Kā Jūs vērtējat absolvēto studiju programmu kopumā?Atbilde 2004.gadā

teicami 3 60 %labi 2 40 %apmierinoši 0 0 %


10.2.8. Pielikums. Datorzinātņu bakalaura programmas studentu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads

Tika saņemtas 314 aizpildītas aptaujas anketas (58% no visiem studentiem).

1. Kā Jūs esat apmierināts ar studiju programmu kopumā?


1. apmierināts 115 36,7 % 36,8% 27,5%2. daļēji apmierināts 179 57,2 % 58,1% 61,0%3. neapmierināts 15 4,8 % 3,4% 8,8%4. grūti atbildēt 4 1,3 % 1,7% 2,7%

4. Kā vērtējat programmas A daļu?


1. apmierināts 101 32,3 % 39,5 % 36,3 %2. daļēji apmierināts 187 59,7 % 55,6 % 54,2 %3. neapmierināts 17 5,4 % 3,4 % 7,3 %4. grūti atbildēt 6 1,9 % 2,5 % 2,2 %

6.Kā vērtējat programmas B daļu?




8. Vai esat apmierināts ar vispārējo kursu apjomu un studiju iespējām programmā (C daļa)?



Lūdzu, pastāstiet mazliet par sevi. Vai strādājat?


1.Jā, profesijā 120 38,3 % 36,6% 41,0%2. Jā, bet citur 35 11,2 % 11,4% 10,4%3. Nē, gribu tikai studēt 119 38,0 % 41,1% 32,9%4. Nevaru atrast darbu 33 10,5 % 10,9% 15,6%


10.2.9. Pielikums. Datorzinātņu bakalaura programmas absolventu aptaujas rezultāti 2004./2005. akad. gads

Tika saņemtas 24 aizpildītas aptaujas anketas.

1. Lūdzu, norādiet, cik liels studiju laikā bija klātienē noklausīto lekciju īpatsvars.

Atbilde 2004.gadālīdz 50% 1 4 %50% – 75% 8 33 %76% – 100% 15 63 %


Atbilde 2004.gadājā 18 75 %nē 6 25 %

3. Vai studiju kvalitāte Jūs kopumā apmierina?Atbilde 2004.gadā

pilnībā apmierina 2 8 %apmierina 19 79 %daļēji apmierina 3 13 %

4. Kā Jūs vērtējat absolvēto studiju programmu kopumā?Atbilde 2004.gadā

teicami 3 13 %labi 20 83 %apmierinoši 1 4 %


10.2.10. Pielikums. Datorzinātņu maģistrantūras studentu aptaujas rezultāti 2003./2004. akad. gads

Tika saņemtas 26 aizpildītas aptaujas anketas.

1. Kā Jūs esat apmierināts ar studiju programmu kopumā?1. apmierināts 56%2. daļēji apmierināts 41%3. neapmierināts ----4. grūti atbildēt 3 %

4. Kā vērtējat programmas teorētisko daļu?1. apmierināts 55%2. daļēji apmierināts 44%)3. neapmierināts ----4. grūti atbildēt 1%

6.Kā vērtējat programmas praktisko daļu?1. apmierināts 30%2. daļēji apmierināts 54%3. neapmierināts 6% 4. grūti atbildēt 4% 5 nav atbildēts 6%

Lūdzu pastāstiet mazliet par sevi. Vai strādājat?1. Jā, profesijā 76,5%2. Jā, bet citur 20,5%3. Nē, gribu tikai studēt 3,0%


10.3. Pielikums. Līgumi par prakses vietām




10.4. Pielikums. e-kursu saraksts

1. semestris

Kursa nosaukums Kursa kods Daļa Kredīt-

punkti Pasniedzējs Gads

Datori un programmēšana I DatZ1056 A 6 Uldis Straujums 2004Diskrētā matemātika I Mate1119 A 2 Jānis Cīrulis 2004Algebra Mate1176 A 4 Juris Smotrovs 2004Praktiskā loģika I Mate1048 Bmf 2 Jānis Cīrulis 20032. semestrisDatori un programmēšana II DatZ1058 A 4 Uldis Straujums 2004Multimediju tehnoloģijas DatZ2011 Bd 2 Ilgvars Mizniks 2004Deklaratīvā programmēšana DatZ1054 Bd 2 Juris Vīksna 2004Kombinatorika DatZ2006 Bd 2 Juris Smotrovs 2004Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana DatZ2005 Bmf 2 Guntis Deksnis 2004Civilā un darba aizsardzība SDSK1002 C 1 Raimonds Ozoliņš 2004Cilvēka un IT interakciju psiholoģiskie aspekti Psih3031 C 2 Mārtiņš Veide Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija Psih2106 C 2 Mārtiņš Veide 3. semestrisAutomātu teorija DatZ2086 A 2 Ēvalds Ikaunieks 2004Analītiskā ģeometrija Mate2212 A 2 Kārlis Freivalds 2004Programminženierija I DatZ3011 A 4 Jānis Bičevskis 2004Datu bāzes pārvaldības sistēmas DatZ3019 A 4 Ģirts Karnītis 2003Diferenciālvienādojumi Mate2133 A 2 Silvija Čerāne 2003IT nozares normatīvie akti, standarti, ergonomika un darba aizsardzība DatZ2002 Bd 2

Darja Šmite Dainis Dosbergs 2003

Cilvēka - datora interfeiss DatZ2045 Bd 2 Ģirts Karnītis 2004Datorsistēmu uzbūve un datortīkli I (CISCO akadēmija + Datoru uzbūve) DatZ1024 Bd 4 Rihards Rūmnieks 2004MICROSOFT WINDOWS 2000 administrēšana DatZ3017 Bd 4 Jānis Judrups 2004Tīmekļa tehnoloģijas I DatZ2110 Bd 2 Mihails Bogdanovs 2004Datorzinātnes pamati DatZ2059 Bd 2 Kārlis Čerāns 2004Kvantu skaitļošana DatZ3099 Bd 2 Juris Smotrovs 2004Lieldatoru pamati DatZ3117 Bd 4 Pēteris Krastiņš 20034. semestrisIevads formālajās gramatikās DatZ2087 A 2 Ēvalds Ikaunieks 2004Pamatalgoritmi DatZ2009 A 4 Guntis Arnicāns 2004Varbūtību teorija un matemātiskā statistika Mate2036 A 4 Halina Lapiņa 2004




MS VISUAL BASIC DatZ2103 Bd 4 Ģirts Karnītis 2003MICROSOFT WINDOWS 2000 administrēšana DatZ3017 Bd 4 Jānis Judrups 2004Personālie programminženierijas procesi DatZ2113 Bd 2 Jānis Plūme 2004Datorsistēmu uzbūve un datortīkli II (CISCO akadēmija + Datoru uzbūve) DatZ1089 Bd 4 Rihards Rūmnieks 2004Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana DatZ2005 Bmf 2 Guntis Deksnis 20045. semestris Fizika Fizi3174 A 4 Ivars Driķis 2003Matemātiskā loģika Mate3045 A 2 Kārlis Podnieks 2003Datoru arhitektūra DatZ3031 A 4 Juris Strods 2004Formālās specifikācijas DatZ3005 A 2 Jānis Bārzdiņš 2004Lieldatori DatZ3198 Bd 2 Pēteris Krastiņš 2003Datorsistēmu uzbūve un datortīkli III (CISCO akadēmija) DatZ2001 Bd 2 Rihards Rūmnieks 2003Programmu testēšana DatZ3006 Bd 2 Guntis Arnicāns 2004Algoritmiskās metodes bioinformātikā DatZ3205 Bd 2 Nataļja Kurbatova 2004Datoru grafika DatZ4008 Bd 2 Paulis Ķikusts 2004ORACLE projektēšanas rīki DatZ3097 Bd 2 Laila Niedrīte 20046. semestrisDatu bāzes pārvaldības sistēmas DatZ3019 A 4 Ģirts Karnītis 2003Kursa darbs datorzinātnēs DatZ3082 A 4 Juris Strods 2005Lieldatori DatZ3198 Bd 2 Pēteris Krastiņš 2003Datu noliktavas DatZ3001 Bd 4 Laila Niedrīte 2003Neironu tīkli I DatZ4091 Bd 2 Jānis Zuters 2004Personālie programminženierijas procesi DatZ2113 Bd 2 Jānis Plūme 2004Algoritmiskā ģeometrija DatZ3035 Bd 2 Paulis Ķikusts 2004Kombinatorika DatZ2006 Bd 2 Juris Smotrovs 2004Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana DatZ2005 Bmf 2 Guntis Deksnis 20047. semestris

Algoritmu teorija DatZ4036 A 4 Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds 2004

Operētājsistēmas DatZ4029 A 2 Māris Treimanis 2004Informācijas tehnoloģiju projektu vadība DatZ3004 Bd 2 Māris Treimanis 2002Objektorientētā programmēšana DatZ4010 Bd 4 Uldis Straujums 2002Datoru tīkli I DatZ4038 Bd 2 Andrejs Gobzemis 2004Algoritmiskās metodes bioinformātikā DatZ3205 Bd 2 Nataļja Kurbatova 2004Grafu teorija DatZ4115 Bd 4 Paulis Ķikusts 2004Relāciju datu bāzes vadības DatZ4053 Bd 4 Aivars Niedrītis 2004




sistēma "ORACLE7" 8-semestrisProgrammēšanas valodas DatZ4002 A 2 Kārlis Čerāns 2004ieldatori DatZ3198 Bd 2 2003Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziņa DatZ4098 Bd 2 Vita Karnīte 2004Mākslīgais intelekts DatZ4032 Bd 2 Juris Vīksna 2004

9. semestris



Objektorientēta programmēšana un C++ DatZ5068 A 4 Mārtiņš Opmanis 2004Objektorientētā analīze un modelēšana DatZ5070 A 4 Jānis Bārzdiņš 2004Ātru algoritmu konstruēšana un analīze DatZ5066 A 4 Juris Vīksna 2004Datu bankas I DatZ5092 B 2 Kārlis Podnieks 200410. semestrisProjektu vadība DatZ5119 B 2 Māris Treimanis 2003Datortīkli I DatZ5077 B 4 Guntis Bārzdiņš 200311. semestrisProgrammatūras kvalitāte DatZ6128 B 2 Juris Borzovs 2004Operāciju sistēmas DatZ6116 B 4 Juris Strods 2004Datu noliktavas DatZ6003 B 2 Kārlis Podnieks 2004


10.5. Pielikums. Studiju programmu salīdzinājums ar ES valstu programmām

10.5.1. Salīdzinājums ar divām Vācijas augstskolām

TECHNISCHE UNIVERSITÄT MÜNCHENFakultät für InformatikInformācija no http://www-db.in.tum.de/studienberatung/index.shtml

Šī universitāte piedāvā iegūt:- diplomu specialitātē „Informātika”,- bakalaura grādu specialitātēs „Informātika” un „Ekonomiskā informātika”

(t.i. saīsinātas studijas tiem, kuri vēlas ātrāk iet strādāt),- maģistra grādu specialitātēs „Informātika”, „Ekonomiskā informātika” un

„Lietišķā informātika”.

Diplom-studijas - 4 ½ gadi (2 gadi pamat-studijas + 2 gadi galvenās studijas + ½ gads diplomdarbam).Bakalaura studijas - 3 gadi.Maģistra studijas - 1 ½ gadi pēc diploma studijām.Kopā 6 gadi.

Papildus specializācija tiek panākta, visiem studentiem liekot izvēlēties un apgūt arī Nebenfach (blakus-profesiju), vienu no 4 piedāvātajām:EkonomikaTeorētiskā medicīnaMatemātikaElektrotehnika

http://www-db.in.tum.de/studienberatung/index.shtml


RUPRECHT-KARLS-UNIVERSITÄT HEIDELBERGFakultät für Mathematik und Informatikhttp://www.informatik.uni-heidelberg.de/INFOBLATT.html

Šī universitāte piedāvā iegūt:- bakalaura grādu specialitātē „Lietojum-orientētā informātika”.- maģistra grādu specialitātē „Lietojum-orientētā informātika”.

Bakalaura studijas - 3 gadi (2 gadi pamat-studijas + 1 gads galvenās studijas)..Maģistra studijas – 2 gadi.Kopā 5 gadi.

Specializācija tiek panākta, visiem studentiem liekot izvēlēties un 10cr apjomā apgūt arī Nebenfach (blakus-profesiju), vienu no 7 piedāvātajām:Fizika,Matemātika,Bioloģijas zinātnes,Kīmija,Ģeo-zinātnes,Lingvistika,Ekonomika.Bakalaura programmu salīdzinājums (skaitļi – kontakt-stundas nedēļā)

LU FMF Datorikas nod.

(bakalaurs)

TU Muenchen (bakalaurs

informātikā)

Uni Heidelberg (bakalaurs l.o. informātikā)

1.semestrisProgrammēšana I 6 Einführung in die

Informatik I 7 Programmieren und Softwaretechnik 8

Datorsistēmu uzbūve un datortīkli I

4Technische Grundlagen der Informatik

4

Operētājsistēmas I 2Augstākā matemātika I 4

Augstākā matemātika I 7

Analysis I6

Angļu valoda2

Überfachliche (ārpus-profesijas) Grundlagen

2Lineare Algebra I

6

Izvēles kurss 220 20 20

2.semestrisProgrammēšana II 2 Einführung in die

Informatik II 7

http://www.informatik.uni-heidelberg.de/INFOBLATT.html



(bakalaurs)


informātikā)


Datorsistēmu uzbūve un datortīkli II

4

Praktikum Technische Grundl. der Informatik 4 Technische Informatik 6

Datu struktūras un pamatalgoritmi 4 Algorithmen und

Datenstrukturen 6

Datu bāzu pārvaldības sistēmas I

2

Augstākā matemātika II 4 Augstākā matemātika

II 6 Analysis II 6

Automātu teorija 2Izvēles kurss

2Überfachliche (ārpus-profesijas) Grundlagen

3 Proseminar (spec-seminārs) 2

20 20 203.semestrisProgrammatūras inženierija 4 Einführung in die

Informatik III 7Operētājsistēmas un tīkli

6

Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika

2

Diskrete Strukturen I

6

Skaitliskie algoritmi

6

Augstākā matemātika III 4 Pamatalgoritmi 5 Programmēšanas

praktikums iesācējiem 4

Formālās gramatikas 2 Datenbanksysteme 5 Nebenfach (blakus-

profesija) 4

Internets, tīkla etiķete un ties. reg.

2

Izvēles kursi 620 23 20

4.semestrisEinführung in die Informatik IV 7 Theoretische Informatik 6

Diskrete Strukturen II 4 Izvēles kursi 14

Operētājsistēmas 5

Kvalif.darbs 8 Proseminar (spec-seminārs) 2

Ražošanas prakse (4 mēneši)

16 Programmēšanas praktikums

3 Ražošanas prakse (2 mēnēši „no lekcijām

0



(bakalaurs)


informātikā)


brīvajā laikā”)24 21 20

5.semestrisDatoru arhitektūra 4 Izvēles kursi 8 Izvēles kursi 8Matem. loģika 2 Softwaretechnik 5 Nebenfach (blakus-

profesija) 6

Ekonomikas teorijas pamati 4

Schwerpunkt (tēma padziļinātai studēšanai un bakalaura darbam)

5Programmēšanas praktikums für Fortgeschrittene

6

Izvēles kursi 10 Schwerpunkt-Praktikum 6

Schwerpunkt-Hauptseminar 2

20 26 206.semestrisDatu bāzu pārvaldības sistēmas II

2Izvēles kursi

4

Algoritmu teorija 2 Schwerpunkt 4Hauptseminar 2

Kursa darbs4

Bachelor-Arbeit im Schwerpunkt 10

Bachelor-Arbeit10

Izvēles kursi 1220 10 10

7.semestrisOperētājsistēmas II 2

Dabas zinātnes 4Izvēles kursi 14

208.semestrisProgrammēšanas valodas 2

Izvēles kursi 4Bakalaura darbs 10

16

Īpatnēja ir Minhenes TU pieņemtā pieeja – kursa „Einführung in die Informatik” 4 daļās paredzēts apgūt šādu ļoti plašu materiālu:Informatik I:Schwerpunkte sind


der Begriff des Algorithmus, informell und formal am Beispiel Text- und/oder Termersetzungssystem oder auch Markov-Algorithmen,

Grundlagen der funktionalen Programmierung (Elementare Rechen-. und Datenstrukturen, Kontrollstrukturen),

Rekursion in Theorie und Methodik, Methodik der Spezifikation und Verifikation funktionaler Programme (partielle

Korrektheit und Terminierung), Performanzbewertung, erläuternde Beispiele zum systematischen Vorgehen (bevorzugt klassische

Sortieralgorithmen) imperative Programmierung in Grundlagen und Praxis, systematisches Entwickeln von imperativen Programmen, Zusicherungsmethode zur Verifikation der partiellen Korrektheit und der

Terminierungseigenschaften von imperativen Programmen, Einführung eines einfachen Performanzbegriffes für imperative Programme und von

bewertenden Maßzahlen für Programme, Behandlung von Datenstrukturen (in Programmiersprachen deklarierbare

Datenstrukturen: Typdekle-ration, Geflechtsstrukturen rekursiver Datentypen), wichtige grundlegende Datenstrukturen wie Bäume, Keller, Warteschlagen (die

wichtigsten Beispiele des Sortierens sollten mit Hilfe der Datenstrukturen und der Algorithmenkonzepte realisiert werden).

Informatik II: Schwerpunkte sind

Objektorientierte Programmierung, Entwurf, Entwicklung, E/R-Modellierung, wichtigste Begriffe des objektorientierten Entwicklungsprozesses und Grundprinzipien des Softwareengineerings,

Codierung, Shannon'sche Informationstheorie, Behandlung diskreter Kanäle, Anbindung der Inhalte zu Schaltwerken und Schaltnetzen aus TGI, der Aufbau von Rechenanlagen, Strukturarchitektur in enger Anlehnung an die

Inhalte aus TGI, maschinennahe Programmierung (ohne Systemprogrammierung, an Beispielen mit

ausführlichen Ü-bungen), Unterprogrammkonzepte, Umsetzung höherer Sprachen in maschinennahe Sprachen,

bezogen auf Kontroll- und auf Datenstrukturen.

Informatik III:Stichworte hierbei sind:

Unterbrechungen Betriebssystemkern Synchronisation von Prozessen, Verklemmungen Hardwarenahe, zeitkritische Programmierung Virtuelle Adressierung Parameterübergabe von Prozessen an das Betriebssystem Dynamischer Seitenwechsel Dateisystem Programmstrukturen im Großen, Binden, Bibliotheken, dynamic load libraries Prozesse Systembeschreibung durch Mengen von Prozessen Programmiersprachen zur Beschreibung kommunizierender Prozesse Lightweight Prozesse, historische Entwicklung, Realisierung von Prozessen in

modernen Systemen


Betriebsmittelzuteilung Netze und verteilte Systeme Client/Server Architektur, Remote Procedure Call

Informatik IV: Stichworte hierbei sind

Formale Sprachen und Automaten Berechenbarkeit Effiziente Datenstrukturen Komplexität: Polynomiale / Nicht-Polynomiale Komplexität Programmier-Konzepte / Paradigmen Bezug zu technischen Systemen (im Überblick)

Programmiersprachen: Die Programmiersprachen, mit denen die Vorlesungsinhalte des Grundstudiums eingeübt werden, sind z.B. Java, Gofer, C und C++.

Secinājumi par bakalaura programmām1. Mācāmo DZ un matemātikas priekšmetu obligāto tēmu ziņā mūsu bakalaura

programma un abu Vācijas universitāšu bakalaura programmas maz atšķiras. Ir atšķirības tikai konkrētu tēmu mācīšanas apjomā.

2. Vācijas universitātes daudz vairāk izmanto tādu mācīšanas formu kā praktikumi.

3. Minhenes TU studentiem pēdējos 2 semestros ir jāizvēlas Schwerpunkt (tēma padziļinātai studēšanai) un šai virzienā; a) jāapgūst 19cr apjoms lekcijās, praktikumā un semināros, b) jāizstrādā bakalaura darbs 7cr.

4. Mums 4.semestris ir pilnībā veltīts tikai 4 mēnešu ražošanas praksei un kvalifikācijas darba izstrādei. Heidelbergas universitātes programma 4.semestrī paredz pilna apjoma apmācības procesu un 2 mēnešu ražošanas praksi paralēli šim procesam.

5. Minhenes TU praktizē liela apjoma kombinētu priekšmetu „Ievads informātikā”, kurā jāapgūst īsts informātikas pamatprincipu „kokteilis” – no matemātikas teorijas līdz programmēšanas praktiskām lietām.

Maģistra programmu salīdzinājums (skaitļi – kontakt-stundas nedēļā)LU FMF Datorikas nod. TU Muenchen „Applied Informatics”

1.semestrisObjektorientētā programmēšana 4 Programmēšanas pamati (uz Java bāzes) 5

Sistēmu modelēšana 4 Sistēmas un sistēmu koncepcijas 5Pamatalgoritmi 5Programmu inženierija „lietojumiem uzņēmumos” 3

Angļu valoda 4 Programmēšanas praktikums „Modulare textverarbeitung in Java” 4

Izvēles kursi 820 22


LU FMF Datorikas nod. TU Muenchen „Applied Informatics”2.semestrisĀtrie algoritmi 4 Datu bāzu sistēmas 3

Informācijas sistēmu referenc-modeļi 3Lietojumprogrammatūras izstrādes praktikums 6

Izvēles kursi 16 Izvēles kursi 820 20

3.semestrisKursa darbs 4 Maģistra darbs (6 mēneši)Izvēles kursi 16

20 204.semestrisMaģistra darbs

Secinājumi par maģistra programmām1. Minhenes TU noteikts daudz lielāks obligāto kursu apjoms.2. Minhenes TU arī maģistrantūrā (specialitātē „Lietišķā informātika”) izmanto

tādu mācīšanas formu kā praktikums.


10.5.2. Salīdzinājums ar divām Francijas augstskolāmUNIVERSITÉ DE LA MÉDITERRANÉE - AIX MARSEILLE II

Faculté des Sciences de LuminyDépartement d'Informatiquehttp://www.luminy.univ-mrs.fr/enseignement/enseignement.htm

Šajā universitātē strādā viens no valodas Prolog izgudrotājiem Alēns Kolmerauers.

Šī universitāte piedāvā iegūt:- licenciāta diplomu matemātikā un informātikā 4 specialitātēs, no kurām

divas ir informātikā – „Informātika” un „Bioloģija, informātika un matemātika”,

- maģistra diplomu informātikā 2 specialitātēs – „Fundamentālā informātika” (pētniecības orientācija) un „Augstākā informātika un lietojumi” (profesionālā orientācija, paredzētas 4 specializācijas (opcijas): algoritmika un operāciju pētīšana, datorsistēmu drošība un uzticamība, valodas inženierija, programmatūras sistēmu integrācija).

Licenciāta studiju laiks – 3 gadi.Maģistra strudiju laiks - 2 gadi. Kopā 5 gadi.

Interesanta pieredze: netiek praktizēti nekādi kvalifikācijas darbi. Bet dažos semestros ir „projekti” 2 vai 4cr apjomā. Maģistrantūru noslēdz 6 mēnešu „prakse uzņēmumā” (24cr, paralēli ar 4cr lekcijām).

http://www.luminy.univ-mrs.fr/enseignement/enseignement.htm


UNIVERSITÉ DE NANTESFaculté des Sciences et des TechniquesDépartement d'Informatiquehttp://www.sciences.univ-nantes.fr/info/enseignement/

Šī universitāte piedāvā iegūt:- licenciāta diplomu informātikā 5 specialitātēs – „Informātika”,

„Matemātika-informātika”, „Informātika-bioloģija”, „Informātika-mehānika” un „Informātika-signālu apstrāde”,

- pirmā gada maģistra diplomu informātikā 2 specialitātēs – „Bio-informātika” un „Informātika”,

- (otrā gada) maģistra-pētnieka diplomu informātikā 2 specialitātēs – „Programmatūras dalītās arhitektūras” un „Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas”,

- (otrā gada) maģistra-profesionāļa diplomu informātikā 2 specialitātēs – un „Bio-informātika” un „Programmatūras arhitektūras” (te paredzētas 3 specializācijas: multimēdiji, programminženierija, dalītās sistēmas).

Licenciāta studiju laiks – 3 gadi.Maģistra strudiju laiks – 1 vai 2 gadi. Kopā 4 vai 5 gadi.

Interesanta pieredze: 1.semestrī māca „Darba metodiku universitātē”.

Interesanta pieredze: netiek praktizēti nekādi kvalifikācijas darbi. Bet dažos semestros ir „projekti” 2 vai 4cr apjomā. Maģistrantūru noslēdz vismaz 5 mēnešu prakse uzņēmumā vai laboratorijā” (20cr).

http://www.sciences.univ-nantes.fr/info/enseignement/


Bakalaura programmu salīdzinājums (skaitļi – kontakt-stundas nedēļā)LU FMF

Datorikas nod. (balakaurs)

Uni Méditerranée (licenciāts

informātikā)

Uni Nantes (licenciāts informātikā)

1.semestris

Programmēšana I 6 Programmation 1 4Initiation a l’informatique et l’algorithmique imperative

4

Datorsistēmu uzbūve un datortīkli I

4 Introduction à l'informatique 4 Analyse de base 4

Operētājsistēmas I 2 Maths discrètes 1 4 Algebre lineaire da base 4Augstākā matemātika I 4 Fonctions 4 Optique geometrique e

electrocinetique 4

Angļu valoda 2 Anglais 1 2 Anglais 1 2

Izvēles kurss 2 Projet professionnel 2 MTU (Méthodologie de Travail Universitaire) 2

20 20 202.semestris

Programmēšana II 2 Programmation 2 4Initiation a l’algorithmique fonctionelle

4

Datorsistēmu uzbūve un datortīkli II

4Architecture des ordinateurs et systemes d’exploitation 1

4

Datu struktūras un pamatalgoritmi 4 Creation de sites WEB 4

Datu bāzu pārvaldības sistēmas I

2 Calcul matriciel 4 Math discretes 4

Augstākā matemātika II 4 Probabilités et

statistiques 4 Histoire des sciences 2

Automātu teorija 2 Physique (izvēle no 2 variantiem) 4

Izvēles kurss 2 Atklātie izvēles kursi 4 UED au choix 220 20 20

3.semestrisProgrammatūras inženierija 4 Algorithmique 1 4 Bases de donnees, gestion

de fichiers 4

Nozares tiesību pamati, standarti,

2 Programmation Unix 4 Systemes discretes: structures et algorithmes

4



(balakaurs)


informātikā)


darba aizsardzība un ergonomikaAugstākā matemātika III 4 Algèbre et

arithmétique 4 Analyse numerique 4

Formālās gramatikas 2 Maths discrètes 2 4 Informatique de la vidéo

et montage virtuel 4

Internets, tīkla etiķete un ties. reg.

2

Izvēles kursi 6 Anglais 2 4 Electronique pour l’informatique 4

20 20 204.semestris

Architecture et systèmes 1 4

Structures de donnees, complexite, approche objet

4

Fondements de l'informatique 4 Languages et automates,

calcule logique, preuves 4

Bases de données 1 4 Probabilites – Statistiques 1 4

Kvalif.darbs 8Izvēles kurss (WEB valodas, ģeometrija vai relat. teorija)

4 Series de fonctions 4

Ražošanas prakse 16 Atklātie izvēles kursi 4 UED au choix 224 20 20

5.semestris

Datoru arhitektūra 4 Algorithmique 2 4 Architecture des ordinateurs 4

Matem. loģika 2 Programmation objet 4 Logique pour l’informatique

4

Ekonomikas teorijas pamati 4 Bases de données 2 4 Algorithmique et

structures de donnees 4

Architecture 2 4 Languages a objets 4Izvēles kursi 10 Anglais 3 4 Anglais 3 2

20 20 186.semestrisDatu bāzu pārvaldības sistēmas II

2 Systèmes 2 4 Fondements theoriques pour l’informatique 6

Algoritmu teorija 2 Compilation 4 Bases de donnees 4Réseau et Communication 4 Systemes d’exploitation 4

Kursa darbs 4 Izvēle no 4 4 Reseaux informatiques 4



(balakaurs)


informātikā)


informātikas kursiem (telecomm. et reseaux)Izvēles kursi 12 Atklātie izvēles kursi 4 Outils de modelisation 4

20 20 227.semestrisOperētājsistēmas II 2

Dabas zinātnes 4Izvēles kursi 14

208.semestrisProgrammēšanas valodas 2

Izvēles kursi 4Bakalaura darbs 10

16

Secinājumi par bakalaura programmām1. Francijas universitāšu piedāvātās informātikas licenciātu specialitātes ir


2. Obligāto DZ un matemātikas priekšmetu sastāva ziņā mūsu bakalaura programma un abu Francijas universitāšu bakalaura programmas maz atšķiras. Ir atšķirības konkrētu tēmu mācīšanas apjomā.

3. Francijas universitātes neizmanto tādu mācīšanas formu kā kvalifikācijas darbi.


Maģistra programmas

UNIVERSITÉ DE LA MÉDITERRANÉE - AIX MARSEILLE IISpecialitāte „Augstākā informātika un lietojumi” Specializācija „Programmatūras sistēmu integrācija”Apjomi doti Eiropas cr (6 credits = 4 mūsu cr)

Programme du semestre S1 : M01: Génie Logiciel (Software Engineering, 6 crédits) M02: Complexité (6 crédits) M03: Réseaux et systèmes (6 crédits) M36: Logique, déduction et programmation (6 crédits) M08: Anglais I (6 crédits)

Programme du semestre S2 : M04: Recherche opérationnelle (6 crédits) M47: Programmation parallèle et distribuée (6 crédits) M05: Projet Informatique (6 crédits) 1 option(s) dans :

o M10: Algorithmes à performance garantie (6 crédits) o M14: Outils pour l'ingénierie des langues (3 crédits) o M15: Fondamentaux pour l'ingénierie des langues (3 crédits) o M25: Bases de données avancées (3 crédits) o M27: XML et langages à balises (3 crédits) o M88: Programmation synchrone et temps réel (6 crédits) o M86: Apprentissage automatique et statistique inférentielle (6 crédits) o M89: Images (6 crédits) o M90: Outils de l'Internet (6 crédits)

1 unité(s) libre(s)

Programme du semestre S3 : M26: Architecture logicielle des applications distribuées (6 crédits) M28: Administration système et réseau (3 crédits) M40: Fiabilité des Systèmes Informatiques (3 crédits) M29: Projet en intégration de systèmes logiciels (6 crédits) 1 option(s) dans :

o M09: Modélisation et résolution de problèmes en recherche opérationnelle (6 crédits)

o M06: Optimisation combinatoire et programmation en nombres entiers (3 crédits)

o M78: Résolution locale de contraintes (3 crédits)

http://www.dil.univ-mrs.fr/masterinfo/masue.html#M78


























o M16: Modèles théoriques de la langue : Lexique, Syntaxe (6 crédits) o M17: Modèles théoriques de la langue : Sémantique, Pragmatique (6

crédits) 1 unité(s) libre(s)

Programme du semestre S4 : M12: Droit, Communication et Économie (3 crédits) M13: Anglais II (3 crédits) M45: Stage en entreprise de six mois (24 crédits) - prakse

UNIVERSITÉ DE NANTESSpecialitāte „Programmatūras arhitektūras”Specializācija „Programminženierija”Semestre 1 (20cr)

Compilation (obligāts) Analyse Conception Tests (obligāts) Algorithmique avancée (obligāts) Réseaux informatiques (obligāts) Ergonomie du doc multimédia Epistémiologie des sciences Histoire des sciences Anglais Compétences principales-1 Compétences principales-2 Compétences principales-3 Compétences principales-4

Semestre 2 (20cr) BD objet et distribuées Images numériques Intelligence Artificielle Modélisation sémi-formelle (obligāts) Objets et composants (obligāts) Parallélisme Principes d'optimisation







Programmation par contraintes Réseaux, systèmes avancés Traitement autom du langage naturel Système et architecture algorithmique et programmation - niveau 1 modélisation logicielle base de données Crytographie UE Orientation Stage

Semestre 3 (20cr)4 obligātie kursi (kopīgi visām specializācijām) - Dalītās sistēmas (4cr) - Lietojumprogrammu būve (4cr) - Projektu vadība (4cr) - Environnement professionnel (4cr)1 obligātais kurss (šai specializācijai)Programminženierija (4cr)Semestre 4Vismaz 5 mēnešu prakse.

Secinājumi par maģistru programmām1. Francijas universitāšu piedāvātās informātikas maģistru specialitātes ir


2. Francijas universitātes saviem maģistrantiem piedāvā izvēlēties specializāciju, nevis studiju kursus. Specializācijas izvēle uzreiz nosaka tik lielu skaitu obligāto kursu, ka izvēles kursiem paliek ļoti maz vietas. Vidusjūras universitāte pie tam vēl praktizē kursa izvēli no ierobežotas kopas (pie mums tas ir aizliegts). Kopumā tas ir pilnīgs pretstats tagad pie mums ieviešamajam obligāto kursu limitam 16cr.

3. Francijas universitātes maģistra darba vietā liek studentiem iziet 5-6 mēnešu praksi.


10.5.3. Maģistra programmas salīdzinājums ar Itālijas augstskolu

LIBERA UNIVERSITA DI BOLZANOFaculty of Computer ScienceInformācija no http://www.unibz.it/inf/mcs/manifesto/index.html?LanguageID=EN

Šī universitāte piedāvā iegūt:- bakalaura grādu: Bachelor in Applied Computer Science (Laurea),- maģistra grādu: MASTER'S DEGREE COURSE IN COMPUTER SCIENCE (LAUREA SPECIALISTICA) 4 specialitātēs: “Web Technologies”, “Software Engineering”, “Information and Knowledge Management” “Databases”.

Bakalaura studijas - 3 gadi.Maģistra studijas – 2 gadi.Kopā 5 gadi.

Tabula 15.Maģistra programmu salīdzinājums (skaitļi – kontakt-stundas nedēļā)

LU FMF Datorikas nod. Uni Bolzano1.semestrisObjektorientētā programmēšana 4 Theory of Computing 5Sistēmu modelēšana 4 Data Warehousing and Data

Mining5

Software Process Management 5Programming Languages 3

Angļu valoda 4 Advanced Statistics 3Izvēles kursi 8

20 212.semestrisĀtrie algoritmi 4 Advanced Algorithms 3

Computer Networks 3Human Computer Interaction 3Advanced Operating Environments

3

Izvēles kursi 16 Izvēles kursi 920 21

3.semestrisKursa darbs 4 Legal Issues in Computer

Science3

General Psychology 3Technical Scientific Communication

3

Free choice lecture or Internship 3Izvēles kursi 16 Izvēles kursi 12

http://www.unibz.it/inf/mcs/manifesto/index.html?LanguageID=EN


LU FMF Datorikas nod. Uni Bolzano20 24

4.semestrisMaģistra darbs Maģistra darbs (6 mēneši) 21

Izvēles kursu piedāvājums Bolzano universitātē (I – intermediary, A – advanced, S – seminar, daži no tiem ir obligāti attiecīgajām specialitātēm):

Distributed Databases I

Artificial Intelligence I

Component-Based Development I

Foundations of Databases I

Software Engineering 2 I

Software Quality Management I

XML and Semistructured Databases I

Computational Logic A

Intelligent Agents A

Mobile Services A

Multimedia and Hypermedia Systems A

Requirement Engineering A

Software Testing A

System Security A

Temporal and spatial Databases A

Readings in Databases S

Readings in Knowledge Representation S

Readings in Software Engineering S


Secinājumi par maģistra programmām1. Bolzano universitātes piedāvātās specialitātes ir pieskaņotas universitātes

iespējām, nevis Computing izglītības oficiālajam dalījumam 5 virzienos (CS, SE, IT, IS, CE).

2. Bolzano universitāte praktizē kursu obligātumu atkarībā no specialitātes.3. Bolzano universitātē noteikts daudz lielāks obligāto kursu apjoms.4. Kursu piedāvājumi LU un Bolzano universitātē ir ļoti līdzīgi. Nelielās

atšķirības, liekas, radušās mācību spēku sastāva īpatnību dēļ.5. Bolzano universitāte piedāvā dažus noderīgus kursus, kuru mums pietrūkst:

General Psychology, Technical Scientific Communication.


10.6. Pielikums. Studiju programmu salīdzinājums ar Latvijas programmām

Tabulās (Tabula 16. – Tabula 18.) dots mūsu studiju programmu salīdzinājums ar attiecīgām RTU, TSI un LPA programmām. Tā kā studentiem ir dota zināma kursu izvēles brīvība, šis salīdzinājums uzskatāms par aptuvenu.

Tabula 16. Maģistra studiju programmas studiju plāns

Moduļi CS SE IT IS RTUa1 RTUp2 TSIProgrammēšana, t.sk. 4 10 8 4 12 10 10

Objektorientētā programmēšana [M] A X X X XTīmekļa programmēšana B X XKompilatori B X

Algoritmi, t.sk. 4 4 4 4 4 - 10Ātru algoritmu konstruēšana un analīze A X X X X

Programmatūras izstrāde, t.sk. 6 10 8 10 20 9 5

Sistēmu projektēšana [M] B XProgrammatūras testēšana [M] B XProgrammatūras kvalitāte B XUML lietošana programmatūras izstrādē B X

Komponentbāzētā programmatūras izstrāde B X X

Projektu vadība, t.sk. 0 0 0 2 1 3 2Informācijas sabiedrība BPārvaldības pamati BIT projektu pārvaldība M BIT procesu pārvaldība BSarežģītu sistēmu vadība BVadības informatīvās sistēmas B XBiroja informācijas sistēmas [M} B

Datori, tīkli un op.sistēmas, t.sk. 0 0 12 0 - 9 12

Datoru tīkli [M1, M2] B XOperētājsistēmas [M] B XOperētājsistēma UNIX B

Datu bāzes, t.sk. 0 0 0 8 4 3 4Datu bāzes [M1, M2] B X

1 Trīs RTU t.s. akadēmiskā bakalaura studiju programmu kredītpunktu „vidējs“ sadalījums.2 RTU t.s. profesionālā maģistra programma.


Moduļi CS SE IT IS RTUa RTUp TSIDatu noliktavas M B XDatizrace B X

Modelēšana un specifikācijas, t.sk. 12 0 8 0 12 - 3

Sistēmu modelēšana A X X X XModernā biznesmodelēšana un imitācija B

Zināšanu inženierija B X XSpecifikāciju valodas B X

Datorzinātnes mat. pamati, t.sk. 6 0 0 0 4 - 3

Algoritmi, automāti un formālās valodas [M1, M2] B X

Lietišķā kriptogrāfija B XMākslīgais intelekts [M] B

Vizuālās informācijas apstrāde, t.sk. 6 0 0 0 0 - -

Datoru grafika [M] B XAttēlu apstrāde un analīze B X

Studiju darbi un prakse, t.sk. 24 24 24 24 20 26 29Maģistra kursa darbs datorzinātnēs A X X X X 20Maģistra darbs datorzinātnēs A X X X XPrakse 6

Izvēles kursi, t.sk. 0 0 0 0DZ izvēlētas nodaļas [M1] BDZ izvēlētas nodaļas [M2] BDZ izvēlētas nodaļas [M3] BDZ izvēlētas nodaļas [M4] B

Vispārizglītojošie kursi, t.sk. 12 12 12 12 4 2 2Nozares angļu valoda [M1] A X X X XNozares angļu valoda [M2] B

Kopsummas 80 80 80 80 80 81 62 80


Tabula 17. Bakalaura programmas studiju plāns

Moduļi CS SE IT IS RTUa3 RTUp4 TSIProgrammēšana, t.sk. 18 22 18 14 7 18 23

Programmēšana I,II A X X X XMašīnorientētā programmēšana A X X X X

Programmēšanas valodas A X X X XTīmekļa tehnoloģijas I,II B X XVisual Basic BObjektorientētā programmēšana [B] B

Cilvēka-datora saskarne BLieldatoru pamati BLieldatoru lietojumi BMikrokontrolieru programmēšana B

LINC programmēšanas valoda B

Uzņēmumu vadības un transakciju sistēmas B

Algoritmi, t.sk. 4 8 4 4 8 4 4Datu struktūras un pamatalgoritmi I,II A X X X X

Pamatalgoritmu analīze un optimizācija B X

Algoritmiskā ģeometrija BLietišķie algoritmi BAlgoritmiskās metodes bioinformātikā B

Programmatūras izstrāde, t.sk. 6 10 8 14 14 15 15

Programminženierija A X X X XNozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika

A X X X X

Programmatūras testēšana [B] B X X

Prasību analīze BInformācijas sistēmu drošība B X X

Oracle projektēšanas rīki B XPersonālie programminženierijas procesi

B

Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziņa B

3 Trīs RTU t.s. akadēmiskā bakalaura programmu kredītpunktu “vidējs“ sadalījums. Šīs programmas saturiski sakrīt par apmēram 75%.4 RTU t.s. profesionālā bakalaura programma.


Moduļi CS SE IT IS RTUa RTUp TSIProjektu vadība, t.sk. 2 2 2 2 9 11 -

IT projektu pārvaldība [B] A X X X X -Biroja informācijas sistēmas [B] B 9 11

Datori, tīkli un operēt. sistēmas, t.sk. 10 10 24 10 12 16 17

Datorsistēmu uzbūve I,II A X X X XDatoru tīkli [B1] A X X X XDatoru tīkli [B2, B3, B4] BOperētājsistēmas [B1] B X X X XOperētājsistēmu koncepcijas [B] B X X X X

Operētājsistēmas []B2] B XMicrosoft Windows 2003 administrēšana B X

Datu pārraides tehnoloģijas [B1, B2] B X

Datu bāzes, t.sk. 4 8 4 16 6 8 4Datu bāzes [B1,B2] A X X X XDatu bāzu praktikums B XDatu noliktavas [B] B X XDBPS Oracle B X

Modelēšana un specifikācijas, t.sk. 8 4 4 4 3 2 6

Modelēšanas pamati A X X X XFormālās specifikācijas B X

Datorzinātnes matem. pamati, t.sk. 16 8 8 8 10 4 3

Automātu teorija A X X X XFormālās gramatikas A X X X XMatemātiskā loģika A X X X XAlgoritmu teorija A X X X XAlgoritmu teorijas izvēlētas nodaļas B X

Kvantu skaitļošana B XAlgoritmu sarežģītība B XDatu aizsardzība un kriptogrāfija B X

Kombinatorika BMākslīgais intelekts BNeironu tīkli BDeklaratīvā programmēšana B

Semantiskie tīkli BVizuālās informācijas apstrāde, t.sk. 2 2 2

Multimediju tehnoloģijas BDatoru grafika [B] B

Matemātika, t.sk. 16 12 12 12 15 13 26Diskrētā matemātika I,II A X X X X


Moduļi CS SE IT IS RTUa RTUp TSIAlgebra A X X X XMatemātiskā analīze I,II A X X X XAnalītiskā ģeometrija A X X X XMatemātikas pamatjēdzieni B X

Lineārā algebra I,II BDiferencialvienādojumi BVarbūtību teorija un matemātiskā statistika B

Haoss BAlgebriskās struktūras datorzinātnē I,II B

Relāciju algebras I,II BSkaitliskās metodes I, II BPraktiskā loģika I, II BMatemātiskie modeļi diferenciālvienādojumos B

Ekonomisko modeļu matemātiskie pamati B

Ievads algoritmu teorijā BIevads skaitļu teorijā BKombinatorās optimizācijas algoritmi B

Lineārā programmēšana BAtklātā kriptogrāfija BOptimizācijas skaitliskās metodes B

Vērtspapīru portfeļi un to vadīšana B

Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana I, II

B

Grafu teorijas elementi BInformācijas teorija BKodēšanas teorija B

Studiju darbi un prakse, t.sk. 38 38 38 38 10 38 10

Prakse A X X X X - 26Kvalifikācijas darbs A X X X X -Kursa darbs A X X X X -Bakalaura darbs A X X X X 10 12 10

Izvēles kursi, t.sk. 26 26 26 26 6 12 20Izvēles kursi B XIzvēles kursi B XIzvēles kursi B XIzvēles kursi B XIzvēles kursi C X X X X 6

Vispārizglītojošie kursi, t.sk. 12 12 12 12 19 18 30

Nozares angļu valoda A X X X X 4 4 12


Moduļi CS SE IT IS RTUa RTUp TSIInternets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums A X X X X

Dabas zinātnes A X X X X 8Ekonomikas teorijas pamati A X X X X 2

Kopsummas 160 160 160 160 160 121 161 160

Tabula 18. Profesionālās programmas studiju plāns

Moduļi SE IT RTU LPAProgrammēšana, t.sk. 12 12 12 6

Programmēšana I,II A X XTīmekļa tehnoloģijas I,II B X XVisual Basic BLieldatoru pamati B

Algoritmi, t.sk. 4 4 4 3Datu struktūras un pamatalgoritmi I,II A X X

Programmatūras izstrāde, t.sk. 6 6 18 4Programminženierija A X XNozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika A X X

Projektu vadība, t.sk.Biroja informācijas sistēmas [B] B 8 4

Datori, tīkli un operēt. sistēmas, t.sk. 8 10 14 6Datorsistēmu uzbūve I,II A X XDatoru tīkli [B1] B X XDatoru tīkli [B2, B3, B4] BOperētājsistēmas [B1] A X XOperētājsistēmas []B2] B X

Datu bāzes, t.sk. 2 2 8 4Datu bāzes [B1] A X X

Datorzinātnes matem. pamati, t.sk. 4 4 - 1Automātu teorija A X XFormālās gramatikas A X XDeklaratīvā programmēšana B

Vizuālās informācijas apstrāde, t.sk. - 1Multimediju tehnoloģijas B

Matemātika, t.sk. 12 12 10 11Diskrētā matemātika I,II A X XAlgebra A X XMatemātiskā analīze I,II A X XAnalītiskā ģeometrija A X XLineārā algebra I,II BDiferencialvienādojumi B


Moduļi SE IT RTU LPAPraktiskā loģika I, II BIevads skaitļu teorijā BNelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana I, II B

Grafu teorijas elementi BStudiju darbi un prakse, t.sk. 24 24 30 34

Prakse A X X 20 20+45

Kvalifikācijas darbs A X X 10 10Izvēles kursi, t.sk. 4 2 126 -

Izvēles kursi B XIzvēles kursi B XIzvēles kursi C X X

Vispārizglītojošie kursi, t.sk. 4 4 4 26Nozares angļu valoda A X XInternets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums A X X

Kopsummas 84 80 80 120 100

5 Kursa projekts

6 RTU programmā formāli šie 12 krp. ir obligātie – Perifērijas ierīces, Uzņēmējdarbības pamati, Ekonomikas pamati, E-komercija.


10.7. Pielikums. Studiju programmu izmaksu aprēķins10.7.1. Programmēšana un datortīklu administrēšana

Studiju programmu izmaksu aprēķins Izmaksu aprēķināšana programmai Programmēšana un datortīklu administrēšana

Nr. Parametra nosaukums Rindas Nr.

Aprēķina formula Aprēķi-nātais lielums

I Tiešās studiju programmas izmaksasViena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadāAmats Pasniedzēja

vidējā darba alga mēnesī

Pasniedzēju īpatsvars studiju programmas nodrošināšanai

profesors LVL1200.00 12,6% 1 D1=A1*B1 151,20asociētais profesors

LVL1000.00 24,6% 2 2=A2*B2 246,00

docents LVL 800.00 10,8% 3 D3=A3*B3 86,40Lektors LVL 600.00 20,0% 4 D4=A4*B4 120,00Asistents LVL 300.00 32,0% 5 D5=A5*B5 96,00Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL 6 D6=(D1+D2+D3+D4+D5)*12 8395,20Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju 7 X 14,0Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL 8 D8= D6/D7 599,66Pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimniecības personālu)

9 X 0,5

Pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr. 10 X 3.20Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, LVL 11 D11=D8*D9/D10 93,70

N1 Darba algas fonds uz vienu studentu gadā, LVL 12 D12=D8+D11 693,36N2 Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (24,09%),

LVL13 D13=D12*0,2409 167,03

N3 Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 st. gadā, LVL 14 X 80.00Pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā 1 studentu, LVL 15 X 5.80Citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija, fax u.c.), LVL 16 X 25.70

N4 Pakalpojumu apmaksa kopā 17 D17=D15+D16 31,50Mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, LVL

18 X 50,37

Kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs 19 X 7.43N5 Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā 20 D20=D18+D19 57,80

Mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, LVL 21 X 8.00Grāmatu kalpošanas laiks gados 22 X 51 grāmatas cena, LVL 23 X 32.00Grāmatu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL 24 D24=D21*D23/D22 51,20Žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā 25 X 2,50

N6 Grāmatas un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā 26 D26=D24+D25 53,70Sportam uz 1 studentu gadā, LVL 27 X 3.00Pašdarbībai uz 1 studentu gadā, LVL 28 X 3.00

N7 Studentu sociālajam nodrošinājumam 1 studentu gadā 29 D29=D27+D28 6.00Iekārtu iegāde uz 1 studentu gadā, LVL 30 X 60.00Investīcijas iekārtu modernizēšanai – 20% no inventāra izmaksām 31 X 0,20Izmaksas iekārtu modernizēšanai, LVL 32 D32=D30*D31 12,00

N8 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 st.gadā, LVL 33 D33=D30+D32 72,00Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā – summa no N1 līdz N8, LVL 34 D34=D12+D13+D14+

D17+D20+D26+D331155,39

II Netiešās studiju programmas izmaksas

N9

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: Lu bibliotēkai, zemes nodoklis, telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izdevumi, telefona abonēšanas un pakalpojumu izmaksas, komunālie pakalpojumi, tekošais remonts, īpašās programmas u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā (42,85%), LVL 35 D35=D34*0,30 346,62


Izmaksu aprēķināšana programmai Programmēšana un datortīklu administrēšanaNr. Parametra nosaukums Rin

das Nr.


Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, LVL 36 1502,0110.7.2. Datorzinātņu bakalaura studiju programmai

Studiju programmu izmaksu aprēķinsIzmaksu aprēķināšana Datorzinātņu bakalaura programmai

Nr. Parametra nosaukums Rindas Nr.





profesors LVL1200.00 16,0% 1 D1=A1*B1 192,00Asociētais profesors LVL1000.00 29,2% 2 D2=A2*B2 292,00docents LVL 800.00 15,0% 3 D3=A3*B3 120,00Lektors LVL 600.00 22,8% 4 D4=A4*B4 136,80Asistents LVL 300.00 17,0% 5 D5=A5*B5 51,00Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL 6 D6=(D1+D2+D3+D4+D5)*12 9494,16Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju 7 X 21,0Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL 8 D8= D6/D7 452,10Pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimniecības personālu)

9 X 0,5



LVL13 D13=D12*0,2409 125,93



18 X 50,37





N8 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 st. gadā, LVL 33 D33=D30+D32 72,00Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā – summa no N1 līdz N8, LVL 34 D34=D12+D13+D14+

D17+D20+D26+D33943,67

II Netiešās studiju programmas izmaksasIzdevumi LU darbības nodrošināšanai: Lu bibliotēkai, zemes nodoklis, telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izdevumi,


N9

telefona abonēšanas un pakalpojumu izmaksas, komunālie pakalpojumi, tekošais remonts, īpašās programmas u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā (42,85%), LVL 35 D35=D34*0,30 283,10

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, LVL 36 1226,77


10.7.3. Datorzinātņu maģistra studiju programmaiStudiju programmu izmaksu aprēķins

Izmaksu aprēķināšana Datorzinātņu maģistra programmai Nr. Parametra nosaukums Rin

das Nr.





profesors LVL1200.00 36,0% 1 D1=A1*B1 432,00asoc. profesors LVL1000.00 42,6% 2 D2=A2*B2 426,00docents LVL 800.00 5,2% 3 D3=A3*B3 41,60Lektors LVL 600.00 16,2% 4 D4=A4*B4 97,20Asistents LVL 300.00 5 D5=A5*B5Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL 6 D6=(D1+D2+D3+D4+D5)*12 13128,00Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju 7 X 15,0Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL 8 D8= D6/D7 875,20Pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedz. (neskaitot saimniecības personālu)

9 X 0,5



LVL13 D13=D12*0,2409 243,78



18 X 50,37






D17+D20+D26+D331550,73


N9




10.7.4. Datorzinātņu doktora studiju programmaiStudiju programmu izmaksu aprēķins

Izmaksu aprēķināšana Datorzinātņu doktora programmai Nr. Parametra nosaukums Rin

das Nr.

Aprēķina formula Aprēķinātais lielums




profesors LVL1200.00 75,0% 1 D1=A1*B1 900,00asoc.profesors LVL1000.00 25,0% 2 D2=A2*B2 250,00docents LVL 800.00 3 D3=A3*B3Lektors LVL 600.00 4 D4=A4*B4Asistents LVL 300.00 5 D5=A5*B5Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL 6 D6=(D1+D2+D3+D4+D5)*12 13800,00Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju 7 X 8,0Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL 8 D8= D6/D7 1725,00Pārējo darbin. skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimn.personālu) 9 X 0,5Pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr. 10 X 3.20Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, LVL 11 D11=D8*D9/D10 269,53


LVL13 D13=D12*0,2409 480,48

N3 Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 st.gadā, LVL 14 X 200.00Pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā 1 studentu, LVL 15 X 5.80Citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija, fax u.c.), LVL 16 X 25.70


18 X 50,37






D17+D20+D26+D332890,00


N9



10.8. Pielikums darba devēju atsauksmes

10.9. Pielikums. Citu Latvijas augstskolu atsauksmes

10.10. Pielikums. Līgumi ar citām augstskolām

VIENOŠANĀSstarp Ventspils Augstskolu un Latvijas Universitāti

Rīgā 2005. gada 28.aprīlī

Pamatojoties uz VeA un LU sadarbību studiju un pētniecības jomā, Ventspils Augstskola (VeA) un Latvijas Universitāte (LU) vienojas par sekojošo;

1. Gadījumā, ja tiks pārtrauktas VeA studiju programmas datorzinātnēs, LU apņemas šo studiju programmu studentiem nodrošināt iespējas turpināt studijas LU ietvaros.

2. Gadījumā, ja tiks pārtrauktas LU studiju programmas datorzinātnēs, VeA apņemas Šo studiju programmu studentiem nodrošināt iespējas turpināt studijas VeA ietvaros.

3. Studiju pārņemšana tiek nodrošināta ar Šādiem nosacījumiem:3.1. VeA un LU informē augstāk minēto studiju programmu studentus par

šīs vienošanās nosacījumiem; 3.2. LU nepārņem VeA un atbilstoši VeA nepārņem LU saistības pret

attiecīgo studiju programmu studentiem;3.3. VeA un LU studentiem, kuri noslēguši līgumus ar kredītiestādi par

studiju kredītu, šis kredīts tiks nodrošināts pēc saskaņošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi, kura izsniedz studiju kredītus;

3.4. VeA studentu imatrikulācija LU un atbilstoši LU studentu imatrikulācija VeA, kā arī veiktā studiju apjoma pielīdzināšana studiju programmās, notiek saskaņā ar LU un atbilstoši VeA uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību, kā arī citiem studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem.

4. Vienošanās stājas spēkā no tās parakstīšanas brīža.5. Vienošanās tiek parakstīta uz nenoteiktu laiku.6. Vienošanās var tikt pārtraukta vai grozīta pēc LU vai VeA iniciatīvas.

Latvijas Universitāte Ventspils AugstskolaRaiņa bulv.19 Inženieru iela 101aRīgā VentspilīLV-l 586 LV – 3601

__________________ ___________________Prorektors J. Krūmiņš Prorektore M. Leitāne2005. gada 28. aprīlī 2005. gada 28. aprīlī

10.11. Pielikums. Studiju kursu apraksti

Datorikas nodaļas studiju programmu kursu apraksti

10.11.1. Modulis – Programmēšana

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte 157


10.11.1.1. Moduļa “Programmēšana” anotācija

P r o g r a m m ē š a n a s m o d u ļ a k u r s i

Num. Nosaukums Līme-

nis

Se-mes-tris

Tips Kredīti Priekšzi-nāšanas

1 Programmēšana I DatZ1027 K,B 1 A 6

2 Programmēšana II DatZ1028 K,B 2 A 2 13 Visual Basic DatZ2016 K,B 3 B 4 1,2

4 Tīmekļa tehnoloģijas I DatZ1031 K,B 2 B 2

5 Cilvēka-datora saskarne DatZ3029 K,B 6 B 2

6 Mašīnorientētā programmēšana DatZ4017 B 6 A 4

7 Objektorientētā programmēšana DatZ4019 B 7 B 4 1, 2

8 Lieldatoru pamati DatZP039 B 3 B 4

9 Lieldatoru lietojumi DatZP034 B 6 B 2 8

10 Tīmekļa tehnoloģijas II DatZ2019 B 3 B 4,7

11 Programmēšanas valodas DatZ4018 B 8 A 2 1, 2

12 LINC programmēšanas valoda DatZ3032 B B 6

13 Uzņēmumu vadības un transakciju sistēmas DatP036 B B 2

14 Mikrokontrolieru programmēšana DatZP035 B 5 B 2

15 Objektorientētā programmēšana DatZ5007 M 9 A 4 1,2,7

16 Tīmekļa programmēšana DatZ5008 M 11 B 4 4,7,15


Moduļa zinātniskā nozīme

Programmēšanas modulis nodrošina svarīgākās pamatzināšanas programmatūras izstrādē. Sākot ar pašām vienkāršākajām iemaņām klasiskajā strukturālajā programmēšanā bakalauru programmas 1. semestrī līdz pat visjaunākajiem sasniegumiem objektorientētajās tehnoloģijās, kas tiek mācītas maģistru programmā, modulis sniedz pilnīgas zināšanas visos svarīgākajos programmēšanas veidos, kas reāli vajadzīgi programmatūras izstrādē. Modulis faktiski sastāv no diviem noslēgtiem cikliem. Bakalauru daļa nodrošina zināšanas un iemaņas galvenajās objektorientētajās programmēšanas valodās – C++ un JAVA un objektorientācijas pamatprincipos vispār (kursi “Programmēšana II” un ” Objektorientētā programmēšana[B]”). Tiek sniegtas arī pamatzināšanas tīmekļa programmatūras izstrādē (Tīmekļa Tehnoloģijas I un II). Ar citām mazāk pazīstamām, bet tomēr plaši lietojamām programmēšanas paradigmām studenti tiek iepazīstināti kursā “Programmēšanas valodas”. Maģistratūras līmenī jau iepriekšminētās programmēšanas metodes tiek apgūtas padziļinātā līmenī. “Objektorientētā programmēšana[M]” iepazīstina ar sarežģītākajiem objektorientācijas jēdzieniem, tādiem kā izstrādes paraugi (design patterns), sniedz dažādu OOP valodu salīdzinājumu. Arī tīmekļa programmēšana tiek mācīta padziļināti, sniedzot visas jaunākās pieejas, kas balstās uz J2EE vidi. Moduļa sniegtās zināšanas kopumā atbilst vadošo pasaules universitāšu programmām šajā jomā.

Moduļa praktiskā nozīme

No praktiskā viedokļa modulis sniedz visas galvenās zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgam darbam Latvijas programmatūras industrijā. Izvērstie praktiskie darbi visos kursos dod nepieciešamo praktisko pieredzi programmatūras sistēmu izstrādē. Kā īpašs novirziens jāatzīmē kursi lieldatora programmēšanā, kas dod iespēju nodarboties ar mantoto sistēmu (legacy system) modernizāciju un reinženieriju, kas ir iecienīts darba lauks vairākās Latvijas programmatūras firmās.

Saistība ar citiem moduļiem

No vienas puses, modulim ir ciešas saites (bet ne dublēšanās) ar Algoritmu moduli. Tā kā programmēšanu nevar mācīt atrauti no algoritmiem, kas jārealizē, tad dotā moduļa kursos kā reāli piemēri tiek izmantoti vienkāršākas datu struktūras un algoritmi, bet algoritmu modulī, jau balstoties uz programmēšanas zināšanām, tiek aplūkoti sarežģītāki algoritmi.

No otras puses, saites ir ar Programmatūras izstrādes moduli, kur programmēšanas iemaņas tiek paceltas lielu sistēmu līmenī. Tā, piemēram, tiešs OOP papildinājums ir kursi UML lietošanā un komponentbāzētā izstrādē.


Studiju programmas kursa apraksts

10.11.1.2. Kursa nosaukums Programmēšana I Kursa kods DatZ1027 Kredītpunkti 6 ECTS kredītpunkti 9 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 96 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Programmēšanas valodas un sistēmas Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Laboratorijas darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, lektors Uldis Straujums

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir pamatzināšanu iegūšana par algoritmiem, par programmu izstrādes procesu, kā arī praktiska programmēšanas valodas C++ programmu izstrāde, lietojot strukturētās programmēšanas paradigmu. Algoritms, tā uzdošanas veidi: pseidokods, blokshēma, UML aktivitāšu diagramma, struktogramma. Algoritma īpašības. Jēdziens par datoru kā algoritmu izpildītāju. Jēdziens par dažādu līmeņu programmēšanas valodām. Programmēšanas valoda C++. Valodas sintakses aprakstīšanas formālā ISO metavaloda. C++ strukturētās programmēšanas konstrukcijas. Datu glabāšana datora atmiņā. Jēdziens par operētājsistēmu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Dators, programmēšana, algoritms. Programmu izstrādes process. Blokshēmas, UML, Nassi-Šneidermana struktogrammas. Dažādu līmeņu programmēšanas valodas (mašīnvaloda, asamblers, C++, specifikāciju valodas). Operētājsistēmas. Programmēšanas vides. Internets. 2.Tipiski programmas elementi: mainīgie, priekšraksti – aritmētiskas darbības, zarošanās, cikli. Pseidokoda pielietošana programmas veidošanā, dokumentēšanā. Programmēšanas stils. Interneta resursu izmantošana. 3.Algoritma īpašības – determinētība, galīgums. Jēdziens par algoritma sarežģītību. Programmēšanas valodas formālā sintakses aprakstīšanas metavaloda – ISO metavaloda. C++ programmas struktūra. Zarošanās priekšraksts. 4.Cikls ar priekšnosacījumu, ar pēcnosacījumu, ar skaitītāju. Cikla invariants. 5.Loģiskie operatori. Strukturālās programmēšanas elementu kopsavilkums. 6.Funkcijas. 7.Funkcijas (rekursija, pārdefinēšana, šabloni). 8.Kontroldarbs1.


9.Masīvi. 10.Masīvi (turpinājums). 11.Rādītāji (*, &). Simboli un simbolu virknes. Funkcijas kā parametri. 12.Simbolu un virkņu apstrāde. 13.Objektorientētās programmēšanas pamatjēdzieni – klases, locekļi-funkcijas, informācijas slēpšana. 14.Datu pamattipu glabāšana atmiņā. Asociatīvā likuma neizpildīšanās. Tuvināto aprēķinu neprecizitātes novēršana. 15.Kontroldarbs2. 16.Operētājsistēmu raksturojums. Programmēšanas valodu attīstība.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1) praktiskie darbi: 20% 2) laboratorijas darbi: 30% 3) kontroldarbs1: 5% 4) kontroldarbs2: 5% 5) eksāmens: 40%

Gala atzīme tiek apaļota uz augšu, piem., 7,5->8. Īpaši tiek iegūta atzīme 10: jāiegūst vismaz 9,75, lai gala atzīme būtu 10.

Eksāmens mutisks. Eksāmena biļete satur divus jautājumus un divus uzdevumus. Eksāmena laikā aizliegts izmantot jebkādu literatūru (grāmatas, konspektus, utt.) un kolēģu pakalpojumus, bet var izmantot paša ar zīmuli vai pildspalvu rakstītu, nekopētu A4 formāta palīglapu.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Deitel H.M., Deitel P.J. C++ How to program, 4-th edition. - New Jersey: Prentice Hall, 2003. - 1321p.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Bjarne Stroustrup, The C++ Programming Language. - Special edition. Reading, Massachusetts, 2000. – 1019p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Straujums U. Programmēšana I. [tiešsaiste]. – Rīga, 2004. [atsauce 08.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.lu.lv/e-university



10.11.1.3. Kursa nosaukums Programmēšana II Kursa kods DatZ1028 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Programmēšanas valodas un sistēmas Lekciju skaits 16 Laboratorijas darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, lektors Uldis Straujums

Priekšzināšanas DatZ1027, Programmēšana I

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir pamatzināšanu iegūšana par objektorientētās programmēšanas pamatjēdzieniem - iekapsulēšanu, mantojamību un polimorfismu, kā arī praktiska programmēšanas valodas C++ programmu izstrāde, lietojot objektorientētās programmēšanas paradigmu. Klases, to attēlojums ar UML klašu diagrammām. Iekapsulēšana. Mantojamība. Polimorfisms. Operatora pārslogošana. Veidnes. Datu struktūras, izmantojot veidnes. STL bibliotēka. Plūsmas ievade un izvade. Izņēmumsituāciju apstrāde. Secīgas pieejas faili, to apstrāde. Tiešās pieejas komponenšu faili, to apstrāde. Algoritma izpildes laika funkcijas, sarežģītības O-mērs.

Kursu apraksts-plāns: 1.Klases un datu abstrakcija. UML Klašu un objektu diagrammas. Klases: const, friend, static. Iekapsulēšana. 2.This rādītājs. Operatora pārslogošana (overloading), virknes, masīva objekti. 3.Mantojamība. Algoritma izpildes laika funkcijas, sarežģītības O-mērs. Polimorfisms. 4.Veidne (template). Klases veidne. Datu struktūras, izmantojot veidnes. STL bibliotēka. 5.Kontroldarbs1. Plūsmas ievade un izvade. 6.String klase un String plūsmas apstrāde. 7.Secīgas pieejas failu veidošana un lasīšana. Tiešās pieejas komponenšu failu veidošana un lasīšana. 8.Kontroldarbs2. Izņēmumsituāciju apstrāde.


Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1) laboratorijas darbi: 40% 2) kontroldarbs1: 5% 3) kontroldarbs2: 5% 4) eksāmens: 50%

Gala atzīme tiek apaļota uz augšu, piem., 7,5->8. Īpaši tiek iegūta atzīme 10: jāiegūst vismaz 9,75, lai gala atzīme būtu 10.

Eksāmens mutisks. Eksāmena biļete satur divus jautājumus un divus uzdevumus. Eksāmena laikā aizliegts izmantot jebkādu literatūru (grāmatas, konspektus, utt.) un kolēģu pakalpojumus, bet var izmantot paša ar zīmuli vai pildspalvu rakstītu, nekopētu A4 formāta palīglapu.

Literatūra (01-mācību literatūra): Deitel H.M., Deitel P.J. C++ How to program, 4-th edition. - New Jersey: Prentice Hall, 2003. - 1321p.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Bjarne Stroustrup, The C++ Programming Language. - Special edition. Reading, Massachusetts, 2000. - 1019p. 2.Sedgewick Robert. Algorithms in C++. Parts 1-4, Addison-Wesley, 1999. (ir tulkojums krievu valodā - 2001, 688 lpp.) 3.Standish T.A. Data structure techniques, Addison-Wesley, 1980, 448 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Straujums U. Programmēšana II. [tiešsaiste]. - Rīga, 2004. [atsauce 08.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.lu.lv/e-university



10.11.1.4. Kursa nosaukums VISUAL BASIC Kursa kods DatZ2016 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļaKursa autori Dr.dat., lektors Ģirts Karnītis Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar sistēmu izstrādi VB.NET vidē, tai skaitā arī aplikācijas, kas darbojas ar datu bāzēm. Kursa laikā studenti apgūst teorētiskās zināšanas, kā arī katram tematam veic praktiskos darbus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Introducing Windows Forms 2.Working With Controls 3.Building Controls 4.Using Data in Windows Forms Applications 5.Interoperating with Managed Objects 6.Printing and Reporting in Windows Forms Applications 7.Asynchronous Programming 8.Enhancing the Usability of Applications 9.Deploying Windows Forms Applications 10.Securing Windows Forms Applications 11.Data centric applications and ADO.NET 12.Connecting to data sources 13.Performing Connected database operations 14.Building data sets 15.Reading and writing XML with ADO.NET 16.Building data sets from existing data sources 17.Building and consuming a web service that uses ADO.NET Prasības kredītpunktu iegūšanai: Praktiskie darbi - 30% Rakstveida tests - 70% Literatūra (01-mācību literatūra): 1.MOC 2389B Programming with Microsoft ADO.NET 2.MOC 2565, Developing Windows applications with Microsoft .NET



10.11.1.5. Kursa nosaukums Mašīnorientētā programmēšana Kursa kods DatZ4017 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asociētais profesors Juris Strods

Kursa anotācija: Ievadkurss datoru arhitektūras apgūšanai no programmētāja viedokļa. Tiek dotas elementāras iemaņas programmēšanai asamblerī. Demonstrēta pamatjēdzienu līdzība un būtiskās atšķirības dažādām datoru arhitektūrām. Dot priekšstatu par datora arhitektūru no programmētāja viedokļa. Dot salīdzinošu priekšstatu par dažādām arhitektūrām - dot nelielu pieredzi asamblera programmu izstrādē un noformēšanā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Organizācija 2.Sešpadsmitnieku aritmētika 3.Procesors, reģistri 4.Veselo skaitļu kodēšana 5.Operatīvā atmiņa, tās adresācija 6.Programmu izstrādes vide 7.Aritmētikas komandas. Operandu adresācija 8.Vadības maiņas komandas 9.Pakotie decimālie skaitļi 10.Simboliskie dati, kodu tabulas 11.Pārveidošana skaitļi <-> teksts 12.Programmu sakaru organizācija. Tradīcijas un vide 13.Assemblera kompilācijas pamatpieejas 14.Makro valoda 15.Pārtraukumi un to apstrāde 16.Operāciju sistēmas un citu servisu izmantošanas metodes 17.Ievada/izvada sistēma, tās tradicionālie līmeņi

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursā jānokārto iepriekš nefiksēts skaits mazo kontroldarbu, lielais kontroldarbs un praktiskais darbs. Semestra laikā iegūstamo atzīmi nosaka kontroldarbu rezultāti


(lielais kontroldarbs sastāda apmēram 60%). Ja šādā veidā iegūtā atzīme neapmierina, tad var kārtot eksāmenu, kurš modificē nopelnīto atzīmi.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Sistēmas IBM/370 darbības principi, Maskava, Mir, 1975. (krievu val.) 2.Sistēmas Programmēšana Asamblera valodā IBM/370 sistēmā, Maskava, Mir, 1980.(krievu val.)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.M. Animaux. 16 bit Microprocessors, Prentice Hall, 1988 2.z/OS tehniskā dokumentācija

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.IBM Library Center for z/OS V1R4: http://publibz.boulder.ibm.com/bookmgr_OS390/libraryserver/zosv1r4/ z/Architecture Principles of Operation, z/OS V1R4.0 MVS JCL Reference z/OS V1R4.0 MVS JCL User's Guide, z/OS V1R4.0 elements and features PDF 2.http://www-1.ibm.com/servers/eserver/zseries/zos/bkserv/r4pdf/ High Level Assembler (HLASM) PDF files z/OS V1R4.0 C/C++ PDF files ISPF PDF files



10.11.1.6. Kursa nosaukums Programmēšanas valodas Kursa kods DatZ4018 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asociētais profesors Kārlis Čerāns

Priekšzināšanas DatZ1027, Programmēšana I DatZ1028, Programmēšana II

Kursa anotācija: Kurss sniedz priekšstatu par programmēšanas valodu pamatjēdzieniem, vēsturi un uzdošanas metodēm, kā arī iepazīstina ar dažādiem programmēšanas veidiem (programmēšanas paradigmām): imperatīvo, funkcionālo, loģisko, objekt-orientēto, paralēlo, un tiem tipiskajiem programmu veidošanas līdzekļiem un metodēm. Kursa ietvaros studenti izmēģina dažādās programmēšanas paradigmas darbībā, veidojot vienkāršas programmas.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. Programmēšanas valodas jēdziens un uzdošana. Programmēšanas paradigmas. 2.Programmēšanas valodu vēsture. Programmēšanas valodām izvirzāmās prasības. 3.Programmēšanas valodu sintakses un semantikas uzdošana. 4.Ievads programmēšanas valodu konstrukcijās: vārdi, vietas, vērtības. Statiskā un dinamiskā piesaiste. Norādes (pointeri). 5.Imperatīvā programmēšana: valodas C elementi. 6.Datu tipi programmēšanas valodās. 7.Vadības struktūras programmās: izteiksmes, operatori, izņēmuma situācijas, procedūras un to izsaukšana. Parametru nodošanas apakšprogrammām mehānismi. 8.Ievads funkcionālajā programmēšanā, valoda ML. 9.Funkcionālās programmēšanas valodas SCHEME un HASKELL. Aizturētās programmu izpildes paradigma. 10.Loģiskā programmēšana, valoda PROLOG. Horna klauzulas, rezolūciju metode, unifikācijas algoritms. 11.Abstrakto datu tipu un moduļu mehānismi programmēšanas valodās. Valodas ADA pamati. 12.Objektorientētās programmēšanas principi un valodas. Valodu C++ un JAVA iespēju salīdzinājums. Citas objektorientētas valodas.


13.Paralēlas programmu izpildes matemātiskie modeļi. Paralēlās programmēšanas konstrukcijas valodās ADA un JAVA.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Patstāvīgi izpildīti, noteiktos termiņos iesniegti un eksāmenā atbildēti mājas darbi. Papildus iespējas atbildēt eksāmenā teorijas jautājumus un rakstīt referātu.

Literatūra (01-mācību literatūra): Kenneth C.Louden, Programming Languages, Principles and Practice, Second Edition, Thomson/Brooks Cole 2003

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.John C. Mitchell, Concepts in Programming Languages, Cambridge University Press, 2003 2.Michael L.Scott, Programming Language Pragmatics, Academic Press, 2000 3.Larry C.Paulson, ML for the Working Programmer (2nd edition), Cambridge University Press, 1996 4.Leon Sterling, Ehud Shapiro, The Art of Prolog, The MIT Press, 1986 5.Bertrand Meyer, Object - Oriented Software Construction, Prentice Hall, 1988.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Ada Home: The Web Site for Ada, http://www.adahome.org/ 2.The Haskell Home Page, http://www.haskell.org/



10.11.1.7. Kursa nosaukums Objektorientētā programmēšana Kursa kods DatZ4019 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Programmēšanas valodas un sistēmas Lekciju skaits 32 Laboratorijas darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa



Kursa anotācija: Kursa mērķis ir zināšanu iegūšana par objektorientēto pieeju uzdevumu risināšanai, kā arī praktiska uzdevumu atrisināšana, lietojot UML modelēšanas līdzekļus un programmēšanas valodu Java. Modelēšanas valodas Unified Modeling Language(UML) diagrammas. Objektorientētās programmēšanas valoda Java. Java iespējas dažādu tipu vērtību apstrādē. Lietotāja interfeisa veidošana. Izņēmumsituāciju apstrāde. Failu apstrāde. Praktiska apletu izveide Java vidē.

Kursu apraksts-plāns: 1.Objektorientētās pieejas pamati. UML diagrammas. 2.UML diagrammas (turpinājums). 3.Programmēšanas valoda Java. Objekti, to definēšana. 4.Metodes. 5.Apleti. 6.Java mainīgie un operatori. 7.Vadības struktūras. 8.Simbolu virknes. 9.Masīvi. 10.Grafiskā lietotāja saskarne GUI. 11.GUI projektēšana. 12.Grafiskie objekti un zīmēšana. 13.Izņēmumsituāciju apstrāde. 14.Datu struktūras. Rekursija. 15.Faili. Plūsmu klases. Ievade, izvade. 16.Ligzdas. Klienta-servera modelis.


Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1)Uzdevums (70%) Jābūt atrisinātam un ieskaitītam no pasniedzēja saņemtam individuālam uzdevumam Java apleta veidā. Ieskaitīšanai jāiesniedz risinājuma apraksts un jādemonstrē aplets darbībā. Aprakstam jāsatur uzdevuma formulējums, izveidotā risinājuma UML diagrammas, Java koda fragmenti, izsaukšana no pārlūkprogrammas, testa piemēri.

2) Termina skaidrojums (10%) Jābūt saņemtam no pasniedzēja OOP terminam angļu valodā. Jāatsūta e-pasta vēstule pasniedzējam ([email protected]) ar šī termina tulkojumu un īsu skaidrojumu latviešu valodā, pievienojot avota bibliogrāfisko aprakstu (bibliogrāfiskā apraksta formai jābūt tādai, kā minēts bakalaura darbu rakstīšanas metodiskajos norādījumos.

3) Eksāmens (20%) Jāatbild mutiski uz diviem jautājumiem no pārbaudījumu jautājumu saraksta.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ralph Morelli. Java, Java, Java. Object-oriented Problem Solving. -2nd edition, Prentice Hall, 2003, 862p. 2.James Rumbaugh, Ivar Jacobson, Grady Booch. The Unified Modeling Language Reference Manual, Addison-Wesley, 2001. (tulkojums krievu val. UML: specialnij spravochnik, Piter, 2002, 656 lpp.).

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.David Flanagan. Java in a Nutshell. -4th edition, O'Reilly, 2002, 969p. 2.Martin Fowler, Kendall Scott. UML distilled, -2nd edition, Addison-Wesley, 2000. (tulkojums krievu val. UML. Osnovi, Piter, 2002, 185 lpp.)

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Straujums U. Objektorientētā programmēšana. [tiešsaiste]. - Rīga, 2004. [atsauce 07.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.lu.lv/e-university



10.11.1.8. Kursa nosaukums Tīmekļa tehnoloģijas I Kursa kods DatZ1031 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 28 Semināru un praktisko darbu skaits 4 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, pasniedzējs Mihails Bogdanovs

Kursa anotācija: Kursa mērķis - iepazīstināt studentus ar Tīmekļa tehnoloģijām, pamatā apskatot klienta galu. Studenti apgūs lappušu veidošanas principus, valodas HTML, XHTML, CSS, JavaScript praktisku uzdevumu risināšanai. Papildus studenti iemācīsies veidot nelielus lietojumus, izmantojot Macromedia Flash un Java (Applets). Studenti tiks iepazīstināti ar XML un tā lietojumiem. Iegūtās zināšanas Tīmekļa tehnoloģijās var pielietot atbilstoši darba tirgus prasībām.

Kursu apraksts-plāns: 1.Tīmekļa vēsture 2.Valoda HTML 3.Valoda CSS 4.Valoda JavaScript 5.DHTML: valodu HTML, CSS un JavaScript integrācija 6.Valoda XML 7.XML lietojumi (XHTML, XSL, XSL FO u.c.) 8.Macromedia Flash 9.Ievads Java un Applets

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā ir jāizveido praktiskais darbs - neliels "portāls", kas ir veltīts studenta interesējošai tēmai un atbilst šādām prasībām. Obligātajām prasībām ir pierakstīta pazīme (o). Pārējām prasībām ir pierakstītas atbilstošas balles. Obligātās prasības nedod balles. 1.(o) Darba galvenajai daļai jābūt realizētai DHTML vidē (HTML, JavaScript, CSS). 2.(o) Darbu jādara individuāli. 3.(o) Portāls nedrīkst saturēt erotiskus un porno materiālus, nenormatīvo leksiku un citus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt pasniedzēja imidžu. 4.(o) HTML teksta kodam (tīrais HTML bez bildēm utml. + JavaScript + CSS) jāaizņem vismaz 5K (5120 baitus). 5.(1) CSS kodam, kas ir atsevišķajos failos, jā-"validējams" ar W3C standartu CSS validatoru bez kļūdām.


6.(1) HTML kodam, kas ir atsevišķajos failos, jā-"validējas" ar W3C standartu HTML validatoru bez kļūdām, izņemot tos gadījumus, bez kuriem darbu nevarētu realizēt (nestandarta birkas (tags), vai atribūti), vai kuri ienestu darbā lieku dizaina elementu (piemēram, "alt" atribūts tukšai bildei). Par katru kļūdu, ko izdod W3C HTML validators, studentam jāmāk pierādīt, ka šī kļūda atbilst augstākminētajiem kritērijiem. Ja vēlamo efektu var panākt bez kļūdas, piemēram, izmantojot CSS, tad jāizmanto CSS, nevis nestandarta konstrukcijas. Tukšas bildes bez "alt" atribūta izmantot ir atļauts. 7.HTML Lappušu skaits nav reglamentēts. 8.(o) HTML, JavaScript, CSS kods nedrīkst saturēt bezjēdzīgas daļas (lieko tekstu, pārāk daudz tukšo rindu, tukšumus, nesaturīgus komentārus, bezjēdzīgo kodu utml.) JavaScript kodu jāraksta pēc iespējas īsi, lietojot cikla konstrukcijas utml. 9.(o) JavaScript kodam jāsatur vismaz 10 funkcijas, 7 "if"-us, un vismaz 4 ciklus. 10.(1) Papildus klienta tehnoloģijas (Java u.c.) var būt izmantotas darbā, bet to izmantošana var būt tikai dekoratīva (darbam jāstrādā arī bez šīm daļām). Šādu tehnoloģiju izmantošana (iesniedzot pilnu izejas kodu, atbildot uz visiem jautājumiem utt.) var palielināt darba vērtējumu pa 1 balli. 11.(o) Nedrīkst izmantot birku (tag) . Tai vietā obligāti jāizmanto atbilstošās CSS definīcijas. 12.Darbs jāorganizē tā, lai būtu izmantotas vismaz sekojošas DHTML tehnikas. a.(0.5) Kopējs CSS fails visām lappusēm ar vismaz 10 klasēm, kas tiek izmantotas lappusēs. b.(0.5) Vismaz viena CSS definīcija HTML daļā. c.(0.5) Vismaz viena CSS definīcija konkrētā birkā (tag). d.(0.5) Objektu dinamiskā parādīšana un slēpšana. e.(0.5) Objektu kustība, kuru vada pats kods. f.(0.5) Objektu kustība, kuru vada lietotājs ar peli vai tastatūru. 13.(1) Jābūt HTML formai ar vismaz vienu teksta lauku, skaitlisko lauku, datuma lauku, combo-box, check-box, radio-button, spiedpogu. Pēc spiedpogas nospiešanas ar JavaScript jāveic katra lauka satura kontroli. Ja ir atrasta kļūda, par to ir jāpaziņo ar alert(). Ja viss ir Ok, tad visiem formas laukiem jāpiešķir citas vērtības. 14.(1) Ar DHTML jārealizē vismaz divu līmeņu izkrītošā izvēlne, kas ļauj strādāt ar portālu. Izvēlnē jābūt vismaz 2 punktiem katrā līmenī. Izvēlnei jāstrādā analoģiski Windows lietojumu izvēlnēm. 15.(1) Macromedia Flash MX (vai jaunākā) vidē jārealizē reklāmkarogs (banner). Reklamēt vajag savu portālu. Reklāmai jāsatur studenta vārds un uzvārds. Jāizmanto vismaz kustības, krāsu pārejas, bildes un tekstu. Jābūt vismaz vienai spiedpogai (button!). Pēc klikšķa uz tās pogas jāparādās jūsu galvenajai mājas lapai. 16.(1) Izveidot nelielu Appletu, kas tēlo klasifikatora logu vai kalkulatoru. Students var atkāpties no augstākminētajām prasībām un iesniegt nestandarta darbu, ievērojot šādas prasības. 1.Darba lielai daļai jābūt realizētai DHTML vidē (HTML, JavaScript, CSS). 2.Portāls nedrīkst saturēt erotiskus un porno materiālus, nenormatīvo leksiku un citus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt pasniedzēja imidžu. 3.Darba ideja un detalizēts apraksts iepriekš obligāti jāsaskaņo ar pasniedzēju (rakstiski).


Pasniedzējs var pieprasīt pielikt darbam papildus funkcionalitāti.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Teague. DHTML and CSS for the World Wide Web: Visual QuickStart Guide, 3rd Edition, Peachpit Press, 2004. 2.Teague.DHTML i CSS, bistrij start,DMK Press,2003.(krievu val.) 3.N. Pitts-Moultis, C. Kirk, XML Black Book: The Most Comprehensive Resource for XML - The Next Hot Language for the World Wide Web, The Corriolis Group, 1999. 4.N. Pitts-Moultis, C. Kirk. XML, Sovremennaja tehnologija sozdanjija dokumentov dlja Internet, BXV-Peterburg, 2000. (krievu val.) 5. Dronov V. Macromedia Flash MX 2004, BXV-Peterburg, 2004 (krievu val.) 6. I. Habibullin, Samouchitjelj XML, BXV-Peterburg, 2003 (krievu val.) 7. I. Habibullin, Samouchitjelj Java, BXV-Peterburg, 2001 (krievu val.)

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.World Wide Web Consortium. [tiešsaiste]. W3 Consortium, 1994- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/ 2.HyperText Markup Language (HTML). [tiešsaiste]. W3 Consortium, 1994- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/MarkUp/ 3.Cascading Style Sheets (CSS). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/Style/CSS/ 4.HTTP - Hypertext Transfer Protocol. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/Protocols/ 5.Extensible Markup Language (XML). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/XML/ 6.The Extensible Stylesheet Language Family (XSL). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/Style/XSL/ 7.W3C XML Pointer, XML Base and XML Linking. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/XML/Linking 8.XML Path Language (XPath). [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/TR/xpath 9.The W3C Markup Validation Service. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://validator.w3.org/ 10.The W3C CSS Validation Service. [tiešsaiste]. W3 Consortium [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://jigsaw.w3.org/css-validator/ 11.W3Schools Online Web Tutorials. [tiešsaiste]. Refsnes Data, 1999- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3schools.com/ 12.Standard ECMA-262. ECMAScript Language Specification. [tiešsaiste]. Ecma International , 1999- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.ecma-international.org/publications/standards/Ecma-262.htm 13.JavaScript. [tiešsaiste]. The Mozilla Organization, 2005- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.mozilla.org/js/



10.11.1.9. Kursa nosaukums Tīmekļa tehnoloģijas II Kursa kods DatZ2019 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 28 Semināru un praktisko darbu skaits 4 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļaKursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, pasniedzējs Mihails Bogdanovs

Priekšzināšanas DatZ1028, Programmēšana II

Kursa anotācija: Kursa mērķis - iepazīstināt studentus ar Tīmekļa tehnoloģijām, pamatā apskatot servera galu. Studenti apgūs Tīmekļa aplikācijas veidošanas principus, izmantojot valodu PHP, DBVS MySQL un saistītas bibliotēkas. Papildus studenti iemācīsies veidot Java Applets, Servlets un JSP lappuses. Studenti tiks iepazīstināti ar Microsoft .NET tehnoloģiju, Tīmekļa servisiem, kā arī ar valodu Perl. Iegūtās zināšanas Tīmekļa tehnoloģijās var pielietot atbilstoši darba tirgus prasībām.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads PHP. 2.Funkcijas, masīvi, OOP - PHP4. 3.OOP - PHP5, teksta apstrāde. 4.PHP un Web programmēšanas pamati. 5.Ievads Smarty, trīsrindu arhitektūrā un MySQL DBVS. 6.MySQL SQL un administrēšana. 7.Datu bāzes abstrakcijas līmenis (ADOdB for PHP, PEAR DB), Smarty funkcionalitāte 8.OOP šabloni un aplikācijas organizācija 9.Java Servleti (ievads). 10.JSP (ievads). 11.Ievads JDBC, JDO u.c. 12.Ievads .NET, Web servisos 13.Ievads Perl. 14.Perl/CGI.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:


Semestra laikā ir jāizveido praktiskais darbs - neliels "portāls", kas ir veltīts studenta interesējošai tēmai un atbilst šādām prasībām. Obligātajām prasībām ir pierakstīta pazīme (o). Pārējām prasībām ir pierakstītas atbilstošas balles. Obligātās prasības nedod balles. 1.(o) Izstrādes vide ir PHP un MySQL. 2.(o) Portāls nedrīkst saturēt erotiskus un porno materiālus, nenormatīvo leksiku un citus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt pasniedzēja imidžu. 3.(1) Ir realizēts autorizācijas mehānisms, izmantojot lietotāja vārdus un paroles. Ir iespējams piereģistrēties portālā, norādot jauno lietotāja vārdu un paroli. Parolēm jāglabājas Datu bāzē šifrētā veidā (MD5). 4.(1) Paroli nedrīkst sūtīt atklātā veidā. Jāizmanto šifrēšana klienta galā vai HTTP autentifikācija. Izņēmums var būt tikai lietotāja reģistrācija. 5.(1) Dažām lapām jābūt redzamām tikai portāla administratoram. Administratoram jānodrošina iespēja mainīt vai papildināt portāla saturu un redzēt lietotāju sarakstu. Lietotāju sarakstā jāredz, kad katrs lietotājs bija strādājis ar portālu pēdējo reizi. 6.(1) Ir realizēts personalizācijas mehānisms, izmantojot cookie vai sesijas. Šis mehānisms ir cieši saistīts ar autorizācijas mehānismu. Kad lietotājs atver kādu portāla lappusi, viņš redz to "noklusētajā" izskatā. Pēc ielogošanās, izskats mainās atbilstoši lietotāja uzstādījumiem. Lietotājam ir iespēja mainīt teksta krāsu un izmēru, un lappuses fonu. Uzstādījumi glabājas Datu bāzē. 7.(0.5) Portāla lapas veidotas, izmantojot šablonus. Ieteicams izmantot Smarty, bet var izmantot arī citus šablonu dzinējus (t.sk. arī pašu rakstītus). 8.(1) Uzdevums izveidots trīsrindu arhitektūrā, izmantojot OOP (objektorientēto programmēšanu). Datu bāzes abstrakcijas līmeni ir ieteicams veidot, izmantojot ADOdb for PHP vai PEAR DB. 9.(1) Portālam izstrādāti ER modelis (vai UML klašu modelis) un biznesa funkciju modelis (vai saraksts). 10.(o) Portāla apjoms ir vismaz 10 lapas ar saturīgu informāciju par Jūsu izvēlēto tēmu. 11.(0.5) Starp lapām ir navigācijas izvēlne, kas ir realizēta kā šablonu mehānisma elements. 12.(o) Katra lapa satur autortiesību informāciju, kas arī ir realizēta kā šablonu mehānisma elements. 13.(0.5) Ir vismaz viena HTML forma, kas ir paredzēta informācijas vākšanai no lietotājiem. Informācija no formas tiek glabāta Datu bāzē. Vienā no portāla lappusēm ir iespēja apskatīties šo informāciju. 14.(0.5) Lietotājiem ir iespēja sūtīt administratoram e-pastu ar piesaistnēm (attachment) no portāla lapas, izmantojot atbilstošās PEAR klases. 15.(o) Darbu jāraksta individuāli. 16.(o) Visam kodam (izņemot PEAR, Smarty, ADOdb) jābūt pašu rakstītam. 17.(1) Atsevišķi no projekta ir izveidota neliela JSP lappuse, kas izvada klientam formu, un pēc formas aizpildīšanas un nosūtīšanas uz servera izdod "apstrādātus" (nedaudz pamainītus) ievadītus datus. Formai jāsatur šāda veida laukus: checkbox, combo-box, text field, text area, submit button. 18.(1) Lai saņemtu izcilu atzīmi, jālieto kāda papildus tehnoloģija servera galā vai jānodrošina valūtu kursu imports XML formātā no http://www.bank.lv/vk/xml.xml (sk. arī Latvijas Bankas noteiktie valūtu kursi). Students var atkāpties no augstākminētajām prasībām un iesniegt nestandarta darbu, ievērojot šādas prasības. 1.Darba lielai daļai jābūt realizētai PHP vidē ar kādu DBVS.


2.Portāls nedrīkst saturēt erotiskus un porno materiālus, nenormatīvo leksiku un citus materiālus, kas var negatīvi ietekmēt pasniedzēja imidžu. 3.Darba ideja un detalizēts apraksts iepriekš obligāti jāsaskaņo ar pasniedzēju (rakstiski). Pasniedzējs var pieprasīt pielikt darbam papildus funkcionalitāti.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.W. J. Gilmore, A Programmer's Introduction to PHP 4.0, Apress, 2001. 2.W. J. Gilmore, Beginning PHP 5 and MySQL: From Novice to Professional. 2005. 3. I. Habibullin, Samouchitjelj Java, BXV-Peterburg, 2001 (krievu val.) 4. Matt Zandstra, PHP 5 Objects, Patterns, and Practice, Apress, 2004 Literatūra (02-papildliteratūra): 1.S.Spainhour, E.Siever, N.Patwardhan. Perl in a Nutshell, 2nd Edition, O'Relly, 2002. Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.World Wide Web Consortium. [tiešsaiste]. W3 Consortium, 1994- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.w3.org/ 2.PHP Manual. [tiešsaiste]. M.Achour, F.Betz, A.Dovgal, etc., 1997- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.php.net/manual/en/ 3.MySQL Reference Manual. [tiešsaiste]. MySQL AB, 1995- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://dev.mysql.com/doc/mysql/en/ 4.PEAR Manual. [tiešsaiste]. D.Convissor, M.Jansen, A.Merz, 2001- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://pear.php.net/manual/en/ 5.Smarty - the compiling PHP template engine. [tiešsaiste]. M.Ohrt, A.Zmievski, 2001- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://smarty.php.net/manual/en/ 6.ADOdb Database Abstraction Library for PHP. [tiešsaiste]. J.Lim, 2000- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://adodb.sourceforge.net/ 7.Java Technology. [tiešsaiste]. Sun Microsystems, 1994- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://java.sun.com/ 8.Thinking in Java, 3rd Edition. [tiešsaiste]. B.Eckel, 2004- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.mindview.net/Books/TIJ/ 9.Servlets and JSP: An Overview. [tiešsaiste]. M.Hall, 2004- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.apl.jhu.edu/~hall/java/Servlet-Tutorial/ 10.Microsoft .NET Homepage. [tiešsaiste]. Microsoft Corporation [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.microsoft.com/net/ 11.Web Services Developer Center: Building. [tiešsaiste]. Microsoft Corporation [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.msdn.microsoft.com/webservices/building/ 12.Perl.com The Source for Perl. [tiešsaiste]. O'Reilly Media, Inc, 2000- [atsauce 14.04.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.perl.com/



10.11.1.10. Kursa nosaukums Cilvēka-datora saskarne Kursa kods DatZ3029 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., lektors Ģirts Karnītis

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt ar psiholoģiskajiem, sociālajiem un tehniskajiem aspektiem, kas iespaido cilvēka darbu ar datoru. Kursa laikā studenti apgūst cilvēka uztveres īpatnības. Studenti iepazīstas ar dažādiem saskarnes elementiem un to pielietojumu. Studenti iemācās notestēt un novērtēt programmu saskarnes, kā arī izveido programmu ar labu saskarni.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ikdienas lietu psiholoģija (kā un kāpēc mēs lietojam dažādas lietas) 2.Cilvēka uztvere 3.Izziņas process 4.Uzmanība un atmiņas ierobežojumi 5.Zināšanas un mentālie modeļi 6.Metaforas un konceptuālie modeļi 7.Mācīšanās 8.Saskarnes projektēšanas principi 9.Informācijas ievads un attēlošana 10.Saskarnes elementi, kontroļi, ikonas, ziņojumi 11.Saskarnes testēšana 12.WWW lapu izveide un testēšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Uzrakstīti mazie kontroldarbi. 20% Uzrakstīts lielais kontroldarbs. 30% Izpildīts mājas darbs. 20% Izveidota programmatūra ar labu saskarni 30% Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J.Preece u.c. Human-computer interaction. Addison Wesley,1994 2.Edited by B. Laurel. The art of human-computer interface design. Addison Wesley,1994


3.W. O. Galitz. An Essential guide to user interface design. Willey computer publishing, 1996

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.S. Krug. Don't make me think. New Riders publishing, 2000



10.11.1.11. Kursa nosaukums Lieldatoru pamati Kursa kods DatZP039 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, Pēteris Krastiņš

Kursa anotācija: Kursā tiks aplūkoti un analizēti sekojoši ar lieldatoru lietošanu saistīti jautājumi - operāciju sistēma OS/390, rīku komplekts darbībai lieldatoru vidē - ISPF/PDS - un tajā ietilpstošais tekstu redaktors EDIT, MVS darbu vadības valoda JCL un datu glabāšanas un piekļuves metode VSAM. Kursā arī tiks apgūta lieldatoros lietotā programmēšanas valoda COBOL. Kursa laikā iegūtās teorētiskās zināšanas tiks nostiprinātas, lieldatora vidē praktiski lietojot minētos rīkus un programmējot COBOL valodā. Kā alternatīva praktisko darbu vide tiks izmantots Micro Focus Mainframe Express.

Kursu apraksts-plāns: 1.Operāciju sistēma Z/OS (arhitektūra - datoru aparatūra, pārskats par sistēmas komponentēm, atmiņas un programmu vadība, multiprogrammēšana, datu kopas un to atribūti, bibliotēkas, datu iekārtas un to struktūra, piekļuves metodes). 2.Rīku komplekts ISPF/PDS (pārskats, kadri, sistēmas komandas un funkcijas, darbošanās ar datu kopām - caurskate, meklēšana un aizvietošana, rediģēšana,). Tekstu redaktors EDIT (rediģēšanas iespējas, rediģēšanas loga struktūra, vadības komandas, darbs ar teksta rindām, datu imports/eksports, darbības ar strukturizētu tekstu, meklēšana un nomaiņa datos, vadības rindas tekstā). 3.Darbs ar Microfocus Mainframe Express. Pamatiemaņas, lai varētu praktiskos darbus pildīt arī Mainframe Express vidē. 4.Darbu vadības valoda JCL (vispārīgs apskats, JOB operators, procedūras, EXEC operatori, DD operatori, datu kopu references, SYSOUT datu kopas). 5.Datu glabāšanas un piekļuves metode VSAM (datu kopu struktūra, kontroles informācijas lauki, indeksi, datu kopu tipi - ESDS, KSDS, RRDS, LDS, darbošanās ar utilītu IDCAMS). 6.Programmēšanas valoda Enterprise COBOL (programmas struktūra, konstantes un mainīgie, operatori, cikli, datu struktūras, darbošanās ar failiem, drukāšana, apakšprogrammas, indeksētu failu apstrāde, interoperatibilitāte ar JAVA).



1. prakt. darbs COBOL Nodefinēt ierakstu struktūru ar vismaz 7 laukiem. Nodemonstrēt piemēru dažu (var arī visu) ierakstu aizpildīšanai un izvadam ar komandu DISPLAY. 5% 2. prakt. darbs COBOL Pārveidot COBOL-85 programmu par COBOL II programmu saskaņā ar dotajām instrukcijām 5% 3. prakt. darbs COBOL Programma par aritmētisko operatoru lietošanu COBOL, pēc dotās specifikācijas 10% 4. prakt. darbs COBOL Programma par teksta apstrādes operatoru lietošanu COBOL, pēc dotās specifikācijas 10% 5. prakt. Darbs COBOL Programma par VSAM failu apstrādi COBOL, pēc dotās specifikācijas 15% 6. prakt. Darbs COBOL COBOL un JAVA interoperatibilitāte, pēc dotās specifikācijas 20% 1. teor. Pārbaudījums JCL JCL: JOB priekšraksts 4% 2. teor. Pārbaudījums JCL JCL: EXEC, DD priekšraksti 5% 3. teor. Pārbaudījums JCL JCL: Procedūras 1 5% 4. teor. Pārbaudījums JCL JCL: Procedūras 2 3,5% 5. teor. Pārbaudījums JCL JCL: utilītas 3,5% 1. teor. Pārbaudījums VSAM VSAM: pamatjēdzieni 3,5% 2. teor. Pārbaudījums VSAM VSAM: ESDS 2,5% 3. teor. Pārbaudījums VSAM VSAM: KSDS 2,5% 4. teor. Pārbaudījums VSAM VSAM: SPACE, Alternatīvie indeksi 3% 5. teor. Pārbaudījums VSAM VSAM: Katalogs, utilīta IDCAMS 2,5%

Literatūra (01-mācību literatūra): Lekciju pieraksti

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Interactive System Productivity Facility (ISPF). User's Guide Volume I. IBM OS/390 Version 2, Release10.0. First Edition (September 2000). Document Number SC34-4791-00. ® Copyright International Business Machines Corporation 1980, 2000. http://publib.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr/bookmgr.cmd/BOOKS/ISPUSG00/CCONTENTS?DT=20000714164005

2.Interactive System Productivity Facility (ISPF). User's Guide Volume II. IBM OS/390 Version 2, Release10.0. First Edition (September 2000). Document Number SC34-4792-00. ® Copyright International Business Machines Corporation 1980, 2000. http://publib.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr/bookmgr.cmd/BOOKS/ISPUS200/CCONTENTS?DT=20000714183705

3.Interactive System Productivity Facility (ISPF). Edit and Edit Macros. IBM OS/390 Version 2, Release 10.0. Fifth Edition (September 2000). Document Number SC28-1312-04. ® Copyright International Business Machines Corporation 1984, 2000.


http://publib.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr/BOOKS/ISPEDT04/CCONTENTS?DT=20000712131031

4.OS/390 V1R2.0 TSO/E User's Guide Document Number SC28-1968-00. ® Copyright International Business Machines Corporation 1988, 1996. http://publib.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr/BOOKS/IKJ3C200/CONTENTS?DT=19960716145739

5.OS/390 V2R10.0 TSO/E Command Reference Document Number SC28-1969-05. ® Copyright International Business Machines Corporation 1988, 2000. http://publib.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr/BOOKS/IKJ3C530/COVER?DT=20000628162133

6.MVS JCL User's Guide. IBM OS/390 Version 2, Release 6. Fifth Edition (September 1998). Document Number GC28-1758-04. ® Copyright International Business Machines Corporation 1988, 1998. http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr/BOOKS/IEA1B505/CCONTENTS?DT=19980709145358

7.OS/390 V2R10.0 MVS JCL Reference Fifth Edition (September 1998). Document Number GC28-1757-09. ® Copyright International Business Machines Corporation 1988, 2000. http://publib.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr/bookmgr.cmd/BOOKS/IEA1B640/CCONTENTS?DT=20000718114500

8.VSAM Demystified. IBM OS/390 DFSMS/MVS Version 1, Release 5. First Edition (January 2001). Document Number SG24-6105-00. ® Copyright International Business Machines Corporation 2001. http://www.redbooks.ibm.com/redbooks/SG246105.html

9.COBOL Language Reference Document Number SC26-9046-03. ® Copyright International Business Machines Corporation 1991, 1998. http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr_OS390/BOOKS/IGYLR204/CCONTENTS?DT=19981109161905

10.COBOL for OS/390 & VM Programming Guide Document NumberSC26-9049-03. ® Copyright International Business Machines Corporation 1991, 1998. http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr_OS390/BOOKS/IGYPG203/CONTENTS?SHELF=&DT=19980806012506#COVER



10.11.1.12. Kursa nosaukums Lieldatoru lietojumi Kursa kods DatZP034 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, Pēteris Krastiņš

Priekšzināšanas DatZP039, Lieldatoru pamati

Kursa anotācija: Kursā tiks aplūkota lieldatoru transakciju vadības sistēma CICS un programmu izstrāde darbam šajā vidē. CICS iespējas un ierobežojumi tiks izklāstīti no populārākās lieldatoru programmēšanas valodas COBOL lietojumu viedokļa. Paredzēta praktiska CICS programmu izstrāde lieldatora vidē. Tiks apskatītas dialogu programmas, darbs ar VSAM failiem un DB2 tabulām CICS vidē. Izstrādes un testēšanas nolūkiem tiks izmantots Micro Focus Mainframe Express.

Kursu apraksts-plāns: 1.Atkārtojums par Z/OS arhitektūru 2.Ievads CICS, pamatjēdzieni, iepazīšanās ar IBM CICS treniņa darba vietu 3.Ievads CICS, pamatjēdzieni (turpinājums), iepazīšanās ar mācību transakciju ACCT. Priekštats par CECI un CEDF. 4.1. pārbaudes darbs: Ievads CICS. CEDA, CEMT transakcijas, programmu kompilēšana, CICS transakciju instalēšana. 1. prakt. darbs: Pielāgot, definēt, instalēt, izmēģināt mācību transakciju uz lieldatora (sākums) 5.BMS, CECI, EIB Mapset kompilēšana un instalēšana 1. prakt. darbs: Pielāgot, definēt, instalēt, izmēģināt mācību transakciju uz lieldatora (turpinājums) 6.2. pārbaudes darbs: CICS servisi. 1. prakt. darbs: Pielāgot, definēt, instalēt, izmēģināt mācību transakciju uz lieldatora (turpinājums) 7.1. prakt. darbs: Pielāgot, definēt, instalēt, izmēģināt mācību transakciju uz lieldatora (turpinājums) 8.3. pārbaudes darbs: CICS aplikāciju programmēšana.


2. prakt. darbs: Pārtulkot mācību piemēru latviski un notestēt 9.2. prakt. darbs:Pārtulkot mācību piemēru latviski un notestēt (turpinājums). 10.Darbs ar failiem, komunikācija starp CICS transakcijām (COMMAREA,TS,TD,CWA,TWA) 11.3. prakt. darbs:Atrast un ar CICS līdzekļiem manipulēt TS rindas, LOG failu ierakstīt jaunā VSAM failā. 12.Programmu vadība (LINK, XCTL, RETURN, START,...). EDF (Execution Diagnostic Facility) 13.Datu faili un lietotāju savstarpējā konkurence. Noslēguma praktiskais darbs 14.Noslēguma praktiskais darbs

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. prakt. darbs Patstāvīgi instalēt CICS aplikāciju uz lieldatora 15% 2. prakt. darbs Patstāvīgi instalēt CICS aplikāciju uz Mainframe Express 10% 3. prakt. darbs Pārtulkot CICS aplikāciju latviski (darbs ar BMS) 10% 4. prakt. darbs Savu VSAM failu rakstīšana no CICS aplikācijas 10% 5. prakt. darbs Iebūvēt funkciju sabloķētu ierakstu atbloķēšanai 20% 1. teor. pārbaudījums CICS ievads 8% 2. teor. pārbaudījums CICS servisi 7% 3. teor. pārbaudījumsCICS aplikāciju programmēšana 5% 4. teor. pārbaudījumsCICS: noslēguma ieskaite 15%

Literatūra (01-mācību literatūra): Lekciju pieraksti

Literatūra (02-papildliteratūra): Murach's CICS for the COBOL Programmer by Raul Menendez and Doug Lowe 2001, Mike Murach & Associates, ISBN: 1-890774-09-X

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.COBOL Language Reference Document Number SC26-9046-03. ® Copyright International Business Machines Corporation 1991, 1998. http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr_OS390/BOOKS/IGYLR204/CCONTENTS?DT=19981109161905

2.COBOL for OS/390 & VM Programming Guide Document NumberSC26-9049-03. ® Copyright International Business Machines Corporation 1991, 1998. http://publibz.boulder.ibm.com/cgi-bin/bookmgr_OS390/BOOKS/IGYPG203/CONTENTS?SHELF=&DT=19980806012506#COVER



10.11.1.13. Kursa nosaukums Mikrokontrolieru programmēšana Kursa kods DatZP035 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 8 Semināru un praktisko darbu skaits 8 Laboratorijas darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori lektors Rihards Rūmnieks

Priekšzināšanas DatZ1026, Datorsistēmu uzbūve I DatZ1032, Datorsistēmu uzbūve II DatZ1038, Datoru tīkli I

Kursa anotācija: Kursā paredzēts apgūt visas pamatiemaņas, kuras nepieciešamas veidojot darboties spējīgas elektroniskas sistēmas uz mikroprocesora (mikrokontroliera) bāzes. Kursa aktualitāti nosaka pieprasījums pēc šādas kvalifikācijas darbaspēka mazā un vidējā biznesa ražošanas procesu automatizācijā. Elektronisko komponenšu pieejamība un mazās cenas padara šādus risinājumus īpaši pievilcīgus. Lai gan pamatuzmanība būs veltīta tieši mikroprkontrolieru programmēšanas īpatnībām, paredzēts, ka studenti apgūs to elektronikas iemaņu minimumu, kas ļaus izstrādāt visu automatizācijas projektu kopuma vai vismaz kvalificēti mijiedarboties ar projektā iesaistītajiem elektronikas speciālistiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.Darba drošības jautājumi, kuri jāievēro projekta izstrādes gaitā un kuriem jāatbilst gatavajam produktam. 2.Diskrētie un analogie signāli, diskrētās un analogās elektroniskās komponentes. 3.Pamatprasības tiešā laika uzdevumu risināšanā - ātrdarbība un latence. 4.Papildus prasības elektronisku risinājumu gadījumos, signālu līmeņi, jaudas, traucējumu noturība. 5.Sensori un efektori. 6.Mikrokontrolieru uzbūves un programmēšanas īpatnības. Asamblers, un krosasamblers. Programmātori. 7.Īss pārskats par reālā laika operāciju sistēmām.


8.Projekta dokumentācijas noformēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā ar atzīmi tiek vērtēta studentu individuālā uzstāšanās semināros. Referātu tēmu izvēle notiks konkrētās studentu grupas projekta ietvaros. Projekts ir pamatdarbs, kuru veic 3-5 studentu grupa. Projektu tēmas var saņemt no kursa vadītāja vai izvēlēties patstāvīgi. Augstāk tiek vērtēti projekti, kuru rezultātiem būs praktisks pielietojums. Atzīmi par projektu saņem tā aizstāvēšanas procesā, kurā uzstājas visi projekta izstrādātāji. Šī atzīme būs noteicošā, saņemot vērtējumu par kursu kopumā.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Kenneth J. Hintz, Daniel Tabak, Microcontrollers: Architecture, Implementation, & Programming McGraw-Hill Companies, 1992

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Matt Gilliland, The Microcontroller Application Cookbook., Woodglen Press, 2000 Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://microcontroller.com/default.asp 2.http://www.epanorama.net/links/microprocessor.html 3.http://www.programmersheaven.com/zone5/cat197/31759.htm



10.11.1.14. Kursa nosaukums LINC programmēšanas valodaKursa DatZ3032Kredītpunkti 6ECTS kredītpunkti 9Apjoms (akadēmisko kontaktstunduskaits semestrī) 96Zinātnes DatorzinātneZinātnes apakšnozare Programmēšanas valodas un sistēmas Lekciju skaits 32Laboratorijas darbu skaits 64Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autoripasniedzējs Elmārs Strods

Kursa anotācija: Kurss sniedz ievadu par linc (logic information network compiler 4gl) programmēšanas valodu. Tas ietver programmēšanai domātās vides aprakstu, kā arī iepazīstina ar linc datoru informācijas sistēmām, kuras izmanto reālu biznesa situāciju risināšanai. Atkarībā no veicamā uzdevuma rakstura linc vide var tikt iedalīta vairākās kategorijās. Šajā kursā galvenā uzmanība tiek pievērsta kategorijai, kurā tiek radīti produkti, izmantojot linc programmēšanas valodu. Galvenās tēmas kursā ir: linc filozofija un jēdzieni, ievads lda III (linc development assistant III), lda III lietošanas režīmi, lda III vide un struktūra, mainīgie un to atribūti datu apmaiņai un glabāšanai linc sistēmā, linc programmēšanas valodas komandas, lda iii rīki un instrumenti.

Kursu apraksts-plāns: 1. Linc filozofija un jēdzieni. Lda III darbības veidi. 2. Lda III programmēšanas vide un struktūra. 3. Pārskats par linc elementiem. 4. Lda III datu vārdnīcas. 5. Ispecs. Ispec izmantošana un mainīgo atribūti. 6. Ievads linc loģikā.Lda III redaktors un validators. Lda III runtime programmu lāgošana. 7. Mainīgo definēšana.Aprēķini un (kalendārie) datumi. 8. LINC ispec cikls. 9. Globālā loģika.Globālais darbs. 10. Pārskats par atskaitēm. 11. Look.up komanda un loģiskie cikli. 12. Profaili un datu pieprasīšana. 13. Loģika. Copy.from ispecs. 14. List.box. Dinamiskā datu nosūtīšana.


15. Auto entry un flag komandas. 16. Loģika. Komponente ar vairākām atslēgām. 17. Atskaišu palaišana no ispec. 18. Datu izkraušana un datu sakārtošana.On.change komanda. 19. Atskaišu loģikas padziļināts apskats 20. Kursa kopsavilkums

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Apmeklēt kursa nodarbības 2. Pierādīt savu izpratni par lekcijās apgūto vielu praktiskajās nodarbībās 3. Saņemt sekmīgu pasniedzēja vērtējumu kursa noslēgumā.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Unisys LINC Development Assistant III, Development Course, Lda III Release 2.3, Student Guide (003892 Rev 1.2) 2.(Kursa laikā studentiem tiek nodrošināta pieeja mācību materiālam Sia "Baltic Technology Group" mājas lapā)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1. Unisys Linc Development, Reference Manual: Programming, Release Level 2.3 (Rmp23.Hlp) 2. Unisys Linc Programming Reference Manual, Level 16.3/16r3 (Prm163.Hlp) 3. Unisys Linc Generate Operations Guide, Level 16.3/16r3 (Gog163.Hlp)

Literatūra (03-ieteicamā periodika):http://www.unisys.com/products/software/application__development/enterprise__application__environment/index.htm



10.11.1.15. Kursa nosaukums Uzņēmumu vadības un transakciju sistēmas

Kursa kods DatZP036 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 12 Semināru un praktisko darbu skaits 20 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori pasniedzējs Imants Mucenieks

Kursa anotācija: Mācību priekšmeta mērķis ir iepazīstināt studentus ar uzņēmumu vadības un transakciju sistēmām, izmantojot par piemēru firmas Software AG uzņēmumu vadības un transakciju sistēmu izstrādes rīkus. Datu bāzu vadības sistēma ADABAS ir augstas veiktspējas Datu bāze. Izstrādes vidē NATURAL tiek veikta uzņēmumu vadības sistēmu modernizācija un izstrāde. Īpaši svarīgu lomu šie risinājumu spēlē uzņēmumos ar augstām veiktspējas prasībām, paralēli nodrošinot veco lietojumu sasaisti ar modernām vidēm (piem. Web un E-Business). Ar savu risinājumu Enterprise Transaction Systems Software AG ir pasaules līderis lieldatoru risinājumu modernizēšanas un veiktspējas kritisku lietojumu izstrādes jomā. Pēc kursa noklausīšanās un eksāmena nokārtošanas studentiem tiks piedāvāta iespēja iegūt Software AG sertifikātu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads un pārskats (Software AG, Produkti, Tirgi, Klienti, Adabas/Natural tirgus niša) 2.Adabas koncepcija (ASSO, DATA, WORK, Nucleus, RABN, Files, Decriptors, Inverte lists, Address Converter) 3.Adabas Datu bāzes definēšana (Defining files, Field types, Compression options, Loading data, Nucleus start/stop) 4.Natural koncepcija (Filozofija, Platformas, SPoD, Bibliotēkas, LDAs, DDMs, Views, programmas, vienkāršas datu bāzes piekļuves demonstrācija) 5.Predict koncepcija (Filozofija, uzturēšana, Database/File/User view, Generate Adabas file, Generate DDM) 6.Natural arhitektūra (Application layers: Service oriented interfaces, Data access layer, Business function layer, User interface layer, types of user interfaces, Maps, Subprograms, Subroutines) 7.Datu piekļuves slāņa izveide (Database access statements: FIND, READ, GET, HISTOGRAM, Single record access, Data set access)


8.Datu piekļuves slāņa izveide (Database transactionality: Transaction concept, Locking concept, END TRANSACTION, BACKOUT TRANSACTION, Time limits) 9.Vienkārša Natural lietojuma izveide (Character user interface invoking data access components, DECIDE, IF, EXAMINE, COMPRESS, ...) 10.Lietojumu nepretrunības nodrošināšana (Predict Maintain Application, Program, Reducument, XREF, XREF GUI Client) 11.Lietotāja tīmekļa saskarnes izveide Natural lietojumam (Natural Web Interface) 12.Natural servisa nodrošinājums citām vidēm (EntireX wrapping: Java, Microsoft, Web Services) 13.XML un Natural (XML Toolkit, PARSE) 14.Drošība Natural lietojumos (NSC) 15.Operācijas ar Adabas Datu bāzēm (Database report, AOS functions, Backup and recovery) 16.Kopsavilkums

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Semestra laikā jāveic vairāki praktiskie darbi (Datorikas nodaļas datorklasē tiešsaistē ar Exigen Latvia lieldatoru). 2.Gala pārbaudījumā jānokārto eksāmens (jautājumi par kursa dažādiem jēdzieniem un uzdevumiem

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. Adabas 7.4.2 DBA Reference Manual, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004 2. Natural 4.1.3. Programming Guide, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004 3. Natural 4.1.3. Statements manual, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004 4. Natural 4.1.3. Reference Manual, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004 5. Natural 4.1.3. Structure and Terminology of Natural Security, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004 6. Predict 4.3.2. Introduction to Predict, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004

Literatūra (02-papildliteratūra): 1. http://www1.softwareag.com/Corporate/products/ 2. Tamino, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004 3. EntireX, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004 4. Con nect, Software AG, Germany & Software AG Americas, Inc. 2004



10.11.1.16. Kursa nosaukums Objektorientēta programmēšana Kursa kods DatZ5007 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, lektors Edgars Celms Matemātikas maģistra grāds , lektors Mārtiņš Opmanis


Kursa anotācija: Kursā tiek aplūkota objektorientētas programmēšanas motivācija, galvenie principi un iezīmes. Lielākā kursa daļa ir veltīta dažādu valodu Java un C++ konstrukciju apgūšanai, katras konstrukcijas iztirzājumu iesākot ar vienkāršākiem piemēriem un virzoties uz sarežģītākām konstrukcijām. Paralēli tiek apskatīti jautājumi no objektorientētas programmēšanas teorijas un objektorientētas izstrādes galvenie principi un metodoloģija. Liela vērība tiek pievērsta šabloniem (templates) un izstrādes paraugiem (design patterns). Pēc kursa noklausīšanās studenti būs spējīgi iesaistīties programmatūras izstrādes projektos, kur tiek izmantota objektorientēta projektēšanas un izstrādes metodoloģija.

Kursu apraksts-plāns: 1.Objektorientētā metode analīzē un programmēšanā. 2.UML klašu diagrammas. 3.Ievads valodā Java. Javas virtuālā mašīna. Tipi, klases un objekti valodā Java. 4.Ievads valodā C++. Norādes (pointers) valodā C++. 5.Klases un datu abstrakcija. Datu inkapsulācija, mantošana, polimorfisms. 6.Operatoru pārlādēšana (overloading) valodā C++. 7.Šabloni (templates), standarta šablonu bibliotēka (STL) valodā C++. 8.Objektorientēta izņēmumgadījumu (exception handling) apstrāde. 9.Pavedieni (thread) valodā Java. 10.Objektorientēto programmēšanas valodu Java un C++ salīdzinājums.


11.Citas objektorientētas valodas. 12.Izstrādes paraugi (design patterns) objektorientētās programmēšanas valodās. 13.Maģistrantu referāti - praktiskā pieredze objektorientētu sistēmu izstrādē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Mājas darbi (20%). Nelieli programmēšanas uzdevumi, kuru izpildes laiks 1-2 nedēļas. 2. Praktiskie darbi (40%). Programmēšanas uzdevumi, kuru izpildes laiks 4-5 nedēļas un kas jāatrāda klātienē. 3. Kontroldarbi (40%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Timothy Budd. An Introduction to Object-Oriented Programming. 3-rd edition, Addison-Wesley, 2002. 2.H.M. Deitel, P.J. Deitel. Java How to program, 5-th edition. Prentice Hall, 2003. 3.H.M. Deitel, P.J. Deitel. C++ How to program, 4-th edition. Prentice Hall, 2003. 4.4. E.Gamma, R.Helm, R.Johnson, J.Vlissides. Design Patterns, Addison-Wesley, 1995.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.H. Schildt. Java2: The Complete Reference. 5-th edition. McGraw-Hill, 2003. 2.BS ISO/IEC. The C++ Standard. 2-nd edition. John Wiley & Sons Ltd., 2003. 3.B. Stroustrup. The C++ Programming Language. Special edition. Addison-Wesley, 2000. 4.R. Lafore. Object-oriented Programming in C++. 4-th edition. SAMS Publishing, 2002. 5. Grady Booch, James Rumbaugh and Ivar Jacobson. The Unified Modeling Language User Guide. Addison-Wesley, 1999.



10.11.1.17. Kursa nosaukums Tīmekļa programmēšana Kursa kods DatZ5008 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2004 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs matemātikā, Daiga Balode Kalvis Apsītis | Dr.dat

Priekšzināšanas DatZ1035, Datu bāzes I DatZ3045, Datu bāzes II

Kursa anotācija: Studiju kursa mērķis ir iepazīties ar Web aplikāciju programmēšanas tehnoloģijām, projektēt šādas aplikācijas, nodrošināt to platformneatkarību, dažādu aplikācijas aspektu atdalīšanu pēc iespējas neatkarīgos moduļos, lietotāja ērtībām piemērotu dizainu un piemērotāko rīku izvēli. Teorētiskajā jomā kurss satur Javas Web konteineru, izstrādes paraugu, aspektorientētās programmēšanas un XML tehnoloģiju sistemātisku izklāstu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Web programmēšana un tās standarti (IETF, W3C) 2.XHTML,CSS,JavaScript, XML Web klienta pusē 3.Web aplikāciju iedalījums, lietojamība un dizains 4.Objektmodelēšana Web aplikācijām 5.Servleti un servletu konteiners; komponentu dzīvescikls 6.Parametru konfigurācija, klausītāji, filtri 7.Sesijas, Web aplikāciju drošība, plūsmas kontrole 8.JSP tagu bibliotēkas, JSTL. Notikumu karkass Tapestry 9.Izvietojums un MVC, Java Server Faces, Apache Struts 10.Aspektorientētā programmēšana un Spring karkass 11.Objektu-relāciju karkass Hibernate; integrēšana ar EJB 12.XSLT un dažādas XML tehnoloģijas Webā 13.Mobilās un bezvadu aplikācijas - WAP un MIDP 14.PHP rīki - PostNuke, Drupal, vBulletin, phpBB


15.Community Web, portāli, blogi, Wiki, FOAF 16.Pārbaudes darbs

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāizpilda 4 praktiskie darbi Web programmēšanā - 60% no kopējā vērtējuma. Kontroldarbs semestra vidū - 15% no kopējā vērtējuma. Rakstisks eksāmens kursa beigās - 25% no kopējā vērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Core Servlets and JavaServer Pages. By Marty Hall, Larry Brown Publisher: Prentice Hall PTR. August 26, 2003 2.Building Web Applications with UML Second Edition. By Jim Conallen Publisher: Addison Wesley. October 04, 2002 3.Core JSTL: Mastering the JSP Standard Tag Library. By David M. Geary. Publisher Prentice Hall PTR. November 26, 2002 4.Programming Jakarta Struts. By Chuck Cavaness. Publisher: O'Reilly. November 2002 5.Programming Wireless Devices with the J2ME. By Roger Riggs, et al. Publisher: Addison Wesley. June 13, 2003 6.The Design of Sites: Patterns, Principles, and Processes ... . By Douglas K. van Duyne, et al. Publisher: Addison Wesley. July 22, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Better, Faster, Lighter Java. By Justin Gehtland, Bruce A. Tate. Publisher : O'Reilly. June 2004 2.Effective Java: Programming Language Guide. By Joshua Bloch. Publisher: Addison Wesley. June 01, 2001 3.Spidering Hacks. By Tara Calishain, Kevin Hemenway. Publisher: O'Reilly. October 2003

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.w3.org 2.http://www.theserverside.com/ 3.http://www.springframework.org/ 4.http://www.hibernate.org/ 5.http://www.wdvl.com/ 6.http://www.webreference.com/

10.11.2. Modulis – Algoritmi


10.11.2.1. Moduļa “Algoritmi” anotācija

A l g o r i t m u m o d u ļ a k u r s i

Num. Nosaukums Lī-menis

Tips Kredīti Priekš-zināšanas

1 Datu struktūras un pamatalgoritmi I DatZ1029

K, B A 2

2 Datu struktūras un pamatalgoritmi II DatZ2017

K, B A 2 1

3 Pamatalgoritmu analīze un optimizācija DatZ3028

B B 4 1, 2

4 Algoritmiskās metodes bioinformātikā DatZ3026

B B 2 1, 2

5 Lietišķie algoritmi DatZ4020 B B 2 1;2;6 Algoritmiskā ģeometrija

DatZ3027M B 2

7 Ātru algoritmu konstruēšana un analīze DatZ5006

M A 4

M o d u ļ a n o z ī m e

Algoritmu modulis nodrošina svarīgu zināšanu kopumu programmatūras izstrādātājiem. Bez zināšanām par datu struktūrām un algoritmu veidošanas principiem nav iedomājama netriviālas un kvalitatīvas programmatūras izveide. Modulis sniedz gan klasiskās zināšanas datu struktūrās un to apstrādes algoritmos, gan arī piedāvā kursus, kuriem varētu būt lielāka nozīme Latvijas IT nozarē. Modulī ir kļauta lielākā daļa no kursiem, kas attiecināmi uz praktisku algoritmu izveidi un lietošanu.

Ar klasisko kursu palīdzību students tiek sagatavots kā profesionāls jebkuras programmatūras izstrādātājs, t.i. tiek dotas pamata vispārējās zināšanas. Dziļāka specializācija tiek piedāvāta tādās sekojošās jomās: 1) vizuālās informācijas apstrāde (Latvijā ir laba speciālistu grupa ar pasaules atzinību; LU tā ir viena no būtiskākajām IT specializācijām), 2) bioinformātika (aktuāla, perspektīva un tautsaimniecībā noderīga; Latvijā ir vai ar Latviju ir saistīti daudzi labi speciālisti, kas šo jomu varētu attīstīt), 3) efektīvas programmatūras izstrāde (Latvijā ir saglabājušās tradīcijas veidot ātru programmatūru ierobežotu resursu apstākļos; būtisks atbalsts citām jomām konkurences cīņā; svarīgas zināšanas programmatūras izveidei mazizmēra aparatūrai, kas pakāpeniski tiks iekļauta daudzās tehniskās ierīcēs).

M o d u ļ a s a t u r s

Kursi Datu struktūras un pamatalgoritmi I un II nodrošina pamata zināšanas par datu struktūrām un to apstrādes algoritmiem un ir iekļauti gan Koledžas, gan Bakalaura



mācību programmās kā obligātie priekšmeti. Kursa saturs un apjoms ir līdzīgs citu augstskolu pasniegtajam.

Kā loģisks turpinājums ir Maģistra mācību programmas kurss Ātru algoritmu konstruēšana un analīze, kas papildus padziļināti izskaidro pamata datu struktūras un algoritmus, kā arī izklāsta sarežģītākas datu struktūras un algoritmus. Kursu var klausīties arī ar citās augstskolās iegūtajām priekšzināšanām.

Studentiem, kas vēlas kļūt par profesionāliem efektīvas programmatūras izstrādātājiem, tiek piedāvāts kurss Pamatalgoritmu analīze un optimizācija, kas izklāsta citās augstskolās ļoti reti apskatītas lietas – detalizēta datu struktūru un algoritmu analīze un optimizācija. Klasiskā pieeja maz skatās uz reālās izstrādes un izpildes vides īpatnībām, kā rezultātā klasiski un vienkārši algoritmi ātrdarbībā var zaudēt optimizētiem risinājumiem ne tikai dažas reizes, bet pat vairākas kārtas.

Ar vien vairāk IT sāk saplūst kopā ar citām zinātnēm. Kā viena no aktuālākajām un perspektīvākajām tiek uzskatīta bioinformātika. Kurss Algoritmiskās metodes bioinformātikā piedāvā pamatzināšanas par specializēto algoritmu klasi tiem, kas vēlas darboties šajā jomā.

Tiem, kas vēlas apgūt vizuālās informācijas apstrādi, kā viens no pamatzināšanu kursiem tiek ieteikts Algoritmiskā ģeometrija. Tas iepazīstina ar dažādu plaknes ģeometrijas problēmu optimālu algoritmu konstruēšanas metodēm. Bez tās nav iedomājama kvalitatīva darbošanās tādās jomās, kā datoru grafika vai attēlu analīze.

S a i s t ī b a a r c i t i e m m o d u ļ i e m

Ne visi kursi, kas attiecināmi uz praktisku algoritmu izveidi un lietošanu, ir iekļauti šinī modulī. Citos moduļos ar algoritmiem saistītie kursi ir: Kompilatoru pamati, Kombinatorās optimizācijas algoritmi, Datoru grafika, Attēlu analīze un apstrāde, Grafu zīmēšana, Datoru grafika, Lietišķā kriptogrāfija, Mākslīgais intelekts, Neironu tīkli, Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana, Mākslīgā intelekta algoritmiskās metodes, Dabiskas valodas apstrāde un nestrukturētas informācijas meklēšana.

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte198



10.11.2.2. Kursa nosaukums Algoritmiskās metodes bioinformātikā Kursa kods DatZ3026 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 30 Semināru un praktisko darbu skaits 2 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, Nataļja Kurbatova

Priekšzināšanas DatZ1029, Datu struktūras un pamatalgoritmi I DatZ2017, Datu struktūras un pamatalgoritmi II

Kursa anotācija: Kurss ir veltīts samērā jaunai zinātnes nozarei - bioinformātikai. Bioinformātika ir zinātne, kas izmanto un apvieno zināšanas gan no datorzinātnes, gan no bioloģijas. Kurss ir paredzēts priekšstata radīšanai par bioinformātikā izmantojamiem algoritmiem un algoritmiskām metodēm. Kursā ir aplūkotas dažādas tēmas: precīzi un heiristiski algoritmi virkņu izlīdzināšanai, slēptais Markova modelis, bioinformātikas datu bāzes un rīki, gēnu tīkli, utt.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. Bioinformātikas pamatjēdzieni. 2.Bioinformātikas pamatjēdzieni - turpinājums. Biotehnoloģiskās metodes un algoritmiskās problēmas 3.Algoritmi virkņu izlīdzināšanai pa pāriem. 4.Heiristiskie algoritmi virkņu izlīdzināšanai pa pāriem. 5.Algoritmi virkņu daudzkārtīgai izlīdzināšanai. 6.Slēptais Markova modelis. 7.Gēnu atrašana. 8.Bioinformātikas datu bāzes un rīki. Meklēšana datu bāzēs. 9.Algoritmiskās metodes filoģenētikā. 10.Gēnu kartēšanas tehnoloģijas. 11.Gēnu kartēšanas algoritmi I. 12.Gēnu kartēšanas algoritmi II. 13.Genoma pārkārtošana.



14.Proteīnu struktūra, metodes proteīnu strukturālai salīdzināšanai. 15.DNS masīvi. Gēnu tīkli. 16.Kopsavilkums: neatrisinātās algoritmiskās problēmas bioinformātikā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Noteiktajos termiņos semestra laikā iesniegti visi programmēšanas uzdevumi (uzdevumi tiek uzdoti kursa laikā, saistībā ar lekcijās apskatīto materiālu, to kopskaits ir 2) vai iesniegts referāts par kādu no piedāvātiem tematiem, izmantojot internetā pieejamas zinātniskas publikācijas (no vismaz 3 avotiem). 2.Uzrakstīti kontroldarbi (kopskaits ir 4). Kopējais vērtējums: 15% no katra kontroldarba rezultāta (kontroldarbi dod 60%), 20% no katra programmēšanas uzdevuma rezultāta vai 40% no referāta vērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Pavel A.Pevzner. Computational Molecular Biology. - MIT Press, 2000. 2.Michael S. Waterman. Introduction To Computational Biology: Maps, Sequences And Genomes. - CRC Press, 1995. 3.T.K. Attwood, D.J. Parry-Smith. Introduction To Bioinformatics. - Prentice Hall, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.T. Cormen, C. Leiserson, R. Rivest. Introduction To Algorithms. - MIT Press, 2001. 2.M. Davis, E. Weyuker. Computability, Complexity, Languages. - Academic Press, 1994.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Žurnāls "Bioinformatics" 2.Žurnāls "Computational Biology"




10.11.2.3. Kursa nosaukums Datu struktūras un pamatalgoritmi I Kursa kods DatZ1029 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datoru un sistēmu programmatūra Lekciju skaits 20 Semināru un praktisko darbu skaits 12 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, lektors Jānis Iljins Dr.dat., docents Guntis Arnicāns

Priekšzināšanas DatZ1027, Programmēšana I

Kursa anotācija: Kursā aplūkotas vienkāršākās un populārākās datu struktūras un pamatalgoritmi darbam ar tām. Kursa mērķis ir apgūt šīs datu struktūras, izmantot tās citu sarežģītāku objektu veidošanai, lietot efektīvus paņēmienus darbam ar tām. Tiek piedāvāti dažādi algoritmi atkarībā no primārajām vēlmēm: droši un vienkārši realizējami, ātri strādājoši, izmantojoši minimālu atmiņas daudzumu. Kursā apskatītas sekojošas datu struktūras: saraksts, steks, rinda, binārs koks, N-ārs koks, pavedienu koks, binārās meklēšanas koks, balansēts koks (AVL).

Kursu apraksts-plāns: 1.Jēdziens par datu struktūru, datu struktūru klasifikācija, fiziska un loģiska datu struktūra. 2.Masīvi. Masīva elementa atrašanās vietas atmiņā aprēķināšana pēc dota elementa indeksa. Divdimensiju un augstāku dimensiju masīvu realizācija datora atmiņā. 3.Saraksti. Vienvirziena saraksti, divvirzienu saraksti. Cikliski saraksti. Sarakstu realizācija datora atmiņā ar norāžu palīdzību. Pamatoperācijas ar sarakstiem (elementa pievienošana, elementa dzēšana). Meklēšana sarakstā. 4.Steks. Steks kā abstrakts datu tips. Steka realizācija masīvā, steka realizācija sarakstā. Divu steku realizācija vienā masīvā. 5.Rinda. Rinda kā abstrakts datu tips. Rindas realizācija masīvā, rindas realizācija sarakstā. 6.Lineāru datu struktūru pielietojumu piemēri. Aritmētiskās izteiksmes vērtības aprēķināšana, izmantojot steku.



7.Jēdzieni par kokiem, koku attēlošanas veidi. 8.N-ārs koks, binārs koks. Koku realizācija datora atmiņā. Pabeigta bināra koka realizēšana masīvā. 9.Bināra koka apstaigāšana (rekursīvi algoritmi un nerekursīvs algoritms, kurš izmanto steku). 10.Pavedienu koks. Realizācija datora atmiņā. Pavediena koka veidošana un apstaigāšana. 11.Binārās meklēšanas koks. Binārā meklēšanas koka veidošana un meklēšana tajā. 12.Balansēts binārās meklēšanas koks (AVL koks). Balansa pārrēķins un koka rotācijas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1.Uzrakstīt 2 lielos kontroldarbus (30%). 2.Uzrakstīt 5 mazos kontroldarbus - testus (10%). 3.Noprogrammēt 3 praktiskos uzdevumus (30%). 4.Nokārtot gala pārbaudījumus (30%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Harry R.Lewis, Larry Denenberg, Harper Collins, Data Structures & Their Algorithms, Addison Wesley; 1997. 2.Thomas H.Cormen, Charles E.Leiserson, Ronald L.Rivest, Introduction to Algorithms, The MIT Press, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Steven S. Skiena, The Algorithm Design Manual, Telos, 1997. 2.Adam Drozdek, Data Structures and Algorithms in C++, Second Edition, Course Technology, 2000. 3.R.Sedgewick. Algorithms in C. Addison-Wesley Publishing Company, 1990. 4.A.Aho, J.E.Hopkroft, J.D.Ullman. Data Structures and Algorithms. Addison-Wesley Publishing Company, 1990. 5.N.Wirt. Algorithms and data structurre. Prentice-Hall, 1986.




10.11.2.4. Kursa nosaukums Datu struktūras un pamatalgoritmi II Kursa kods DatZ2017 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datoru un sistēmu programmatūra Lekciju skaits 20 Semināru un praktisko darbu skaits 12 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., docents Guntis Arnicāns Datorzinātņu maģistra grāds, lektors Jānis Iljins

Priekšzināšanas DatZ1027, Programmēšana I DatZ1028, Programmēšana II DatZ1029, Datu struktūras un pamatalgoritmi I

Kursa anotācija: Kursā aplūkotas vienkāršākās un populārākās datu struktūras un pamatalgoritmi darbam ar tām. Kursa mērķis ir apgūt šīs datu struktūras, izmantot tās citu sarežģītāku objektu veidošanai, lietot efektīvus paņēmienus darbam ar tām. Tiek piedāvāti dažādi algoritmi atkarībā no primārajām vēlmēm: droši un vienkārši realizējami, ātri strādājoši, izmantojoši minimālu atmiņas daudzumu. Kursā apskatītas sekojošas datu struktūras: grafs, rinda ar prioritāti, kaudze, kopa, vārdnīca, balansēts koks, hešinga tabula.

Kursu apraksts-plāns: 1.Grafi. Grafa jēdziens, pamatdefinīcijas. Pamatoperācijas ar grafiem. Grafu reprezentācijas datorā - incidences matricas, atbilstību matricas, savienoto virsotņu pāru saraksts, incidences saraksti. 2.Grafi. Meklēšanas grafā - meklēšana plašumā, meklēšana dziļumā. Topoloģiskā kārtošana. Īsākais ceļš grafā. Maksimālā plūsma grafā. 3.Rinda ar prioritāti. Rindas ar prioritāti jēdziens un pamatoperācijas. Kaudzes jēdziens. Kaudzes realizācijas iespējas. Kaudzes implementācijas algoritmi. 4.Kārtošana. Kārtošanas jēdziens. Kārtošanas metožu klasifikācija. Tabulā esošu datu kārtošana. Kārtošana ar iespraušanu (InsertionSort). Šella algoritms. Kārtošana ar izvēli (SelectionSort).



5.Kārtošana. Kārtošana ar kaudzi (HeapSort). Kārtošana ar sapludināšanu (MergeSort). Ātrā kārtošana (QuickSort). Digitālā kārtošana (BucketSort, RadixSort). 6.Kopas. Kopas jēdziens. Pamatoperācijas ar kopām. Kopas realizācijas varianti. 7.Vārdnīca. Vārdnīcas jēdziens. Vārdnīcas realizācijas iespējas - nesakārtots saraksts, sakārtots saraksts, binārā meklēšana un teorēmas par bināro meklēšanu, interpolējošā meklēšana, binārās meklēšanas koks un realizācijas algoritmi. 8.Vārdnīca. Balansētie koki. AVL koks, B-tree. Hešinga tabulu izmantošana. 9.Pamata datu struktūru un to apstrādes algoritmu savstarpējā saistība, kombinēšanas iespējas. 10.Pārskats par kursā neskatītiem algoritmiem un sarežģītākām datu struktūrām.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1.Uzrakstīt 2 lielos kontroldarbus (30%). 2.Uzrakstīt 5 mazos kontroldarbus - testus (10%). 3.Noprogrammēt 3 praktiskos uzdevumus (30%). 4.Nokārtot gala pārbaudījumus (30%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Harry R.Lewis, Larry Denenberg, Harper Collins, Data Structures & Their Algorithms, Addison Wesley; 1997. 2.Thomas H.Cormen, Charles E.Leiserson, Ronald L.Rivest, Introduction to Algorithms, The MIT Press, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Steven S. Skiena, The Algorithm Design Manual, Telos, 1997. 2.Adam Drozdek, Data Structures and Algorithms in C++, Second Edition, Course Technology, 2000. 3.R.Sedgewick. Algorithms in C. Addison-Wesley Publishing Company, 1990. 4.A.Aho, J.E.Hopkroft, J.D.Ullman. Data Structures and Algorithms. Addison-Wesley Publishing Company, 1990. 5.N.Wirt. Algorithms and data structurre. Prentice-Hall, 1986.




10.11.2.5. Kursa nosaukums Algoritmiskā ģeometrija Kursa kods DatZ3027 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Dr.mat., asociētais profesors Paulis Ķikusts Kursa anotācija: Mērķis ir īsi iepazīstināt studentus ar dažādu plaknes ģeometrijas problēmu optimālu algoritmu konstruēšanas metodēm. To zināšana ir nepieciešama, lai ar datoru risinātu tādus uzdevumus, kuros parādās ģeometriskas dabas struktūras, piemēram, tādās nozarēs kā datoru grafika vai attēlu analīze. Ievadā tiek atsvaidzināti svarīgākie analītiskās ģeometrijas un algoritmu sastādīšanas tehnikas jautājumi, bet kursa galvenā daļa sastāv no pamattematu izklāsta. Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads - algoritmiskās ģeometrijas pamatjēdzieni, - vektoru skalārais un pseidoskalārais reizinājumi, - vektoru reizinājumu lietojumi ģeometriskos rēķinos. 2.Daži algoritmu sastādīšanas tehnikas jautājumi - galvenās datu struktūras un algoritmiskās notācijas, - datoreksperimentu vide un palīgprocedūras, - ģeometrisko rēķinu skaitļošanas aspekti. 3.Punkta piederība vienkāršam daudzstūrim - leņķu summas metode, - stara krustpunktu metode. 4.Punktu konfigurācijas izliektā čaula - čaulas malu aprēķina naivā metode, - Džarvisa (Jarvis) metode. 5.Izliektās čaulas atrašana ar pakāpeniskās palielināšanas metodi - pakāpeniskās palielināšanas princips, - izliekta daudzstūra ekstremālās virsotnes, - triangulācijas aprēķins, - izliektās čaulas atrašanas laika apakšējais novērtējums. 6.Optimāls izliektās čaulas atrašanas algoritms - Grehema (Graham) metode, - Džarvisa un Grehema metožu salīdzinājums. 7.Punktu konfigurācijas izliektās čaulas izmēra novērtējums - Renji-Sulankes (Renyi-Sulanke) teorēma, -teorēmas formulējums un pierādījums trijstūra peciālgadījumam,



- skaitliskie eksperimenti. 8.Ar izliektiem daudzstūriem saistīti uzdevumi - vienkārša daudzstūra izliektības pārbaude, - punkta piederība izliektam daudzstūrim, - divu taisnu nogriežņu krustpunkta korekts aprēķins. 9.Izliektu daudzstūru šķēluma atrašana ar vēziena metodi. Dinamiskās datu pamatstruktūras - vēziena metode un tās lietojums izliektu daudzstūru šķēluma atrašanai, - dinamisko datu struktūru nepieciešamība algoritmiskajā ģeometrijā, - sakārtotu datu struktūru efektīva realizācija. 10.Krustošanās konstatēšana nogriežņu kopā -taisnes nogriežņu krustošanās konstatēšana ar vēziena metodi, -vēziena taisni krustojošo nogriežņu sakārtojuma dinamiska uzturēšana, - naivās metodes un vēziena metodes eksperimentāla salīdzināšana. 11.Punktu skaits izotētiskā taisnstūrī - ģeometriskās meklēšanas problēmas un daudzkārtēju pieprasījumu režīmi, - punktu skaita noteikšana ar ģeometriskās vietas metodi, - naivās metodes un ģeometriskās vietas metodes eksperimentāla salīdzināšana. 12.Punktu piederība izotētiskam taisnstūrim - intervālu koks, - punktu piederības noteikšana, lietojot intervālu koku, - naivās metodes un intervālu koka metodes eksperimentāla salīdzināšana. 13.Voronoja diagramma un tās lietošana - ģeometriskās tuvības uzdevumi, - Voronoja diagramma un Delonē triangulācija, - tuvāko punktu pāra un tuvākā punkta atrašana, lietojot Voronoja diagrammu. 14.Voronoja diagrammas aprēķināšana - Voronoja diagrammas aprēķināšanas metožu pārskats, - Voronoja diagrammas aprēķināšana ar pakāpeniskās palielināšanas metodi, - eksperimenti ar tuvāko punktu pāra un tuvākā punkta atrašanu, lietojot Voronoja diagrammu. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1.nokārtot teorētisko jautājumu rakstisku pārbaudi (80%), 2.iesniegt eseju par individuāli izvēlētu algoritmiskās ģeometrijas papildtematu (20%). Literatūra (01-mācību literatūra): 1.D.T.Lee, F.P.Preparata. Computational geometry, A survey. IEEE Transactions on Computers, Vol. c-33, No. 12, 1984, pp. 1072-1101. 2.F.P.Preparata, M.I.Shamos. Computational Geometry: An introduction, Springer, 1985. 3.M.de Berg, M.van Kreveld, M.Overmars, O.Schwarzkopf. Computational Geometry Algorithms and Applications, Springer, 1997.




10.11.2.6. Kursa nosaukums Lietišķie algoritmi Kursa kods DatZ4020 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asociētais profesors Andris Ambainis

Priekšzināšanas DatZ1029, Datu struktūras un pamatalgoritmi I DatZ2017, Datu struktūras un pamatalgoritmi II

Kursa anotācija: Kursā tiek aprakstītas vairākas lietderīgas algoritmu klases. Uzsvars ir uz algoritmiem, kuri gan satur interesantas. metodes, kas netiek aprakstītas datorzinātņu ievadkursos, gan arī ir lietderīgi praksē. Tiek apskatīta datu saspiešana, kļūdu korekcija, optimizācija (lineārā un veselo skaitļu programmēšana, meklēšana, kriptogrāfija. Priekš katras no šīm algoritmu klasēm, tiek parādītas gan galvenās algoritmiskās idejas, gan arī, kā tās tiek lietotas praksē.

Kursu apraksts-plāns: 1.Datu saspiešana I : pamatjēdzieni, universālas saspiešanas neiespējamība, Hofmana metode. 2.Datu saspiešana II : Hofmana metodes optimalitāte, entropija, aritmētiskā saspiešana, tās pielietojumi. 3.Datu saspiešana III: Lempela-Ziva metode, tās varianti, saspiešana ar zaudējumiem. 4.Datu saspiešana IV: skalārā un vektoru kvantizācija, transformāciju metode, JPEG formāts. 5.Kļūdu korekcija I: pamatjēdzieni, Haminga kodi. 6.Kļūdu korekcija II: Rīda-Solomona kodi, pielietojumi. 7.Optimizācija I: Lineārās programmēšanas pamatjēdzieni, dualitāte, simpleksmetode. 8.Optimizācija II: Elipsoīdu un iekšējā punkta metode, lineārā programmēšana praksē.



9.Optimizācija III: veselo skaitļu programmēšana, piemēri, saikne ar lineāro programmēšanu 10.Optimizācija IV: pilnās pārlases metodes veselo skaitļu programmēšanai, pielietojumi. 11.Meklēšana I: meklēšana simbolu virknēs, Karpa-Rabina, Bojera-Mūra algoritmi. 12.Meklēšana II: meklēšana failos, indeksi, vektoru modeļi, LSI. 13.Meklēšana III: meklēšana Internetā, PageRank (Google) un HITS (Clever) metodes. 14.Kriptogrāfija I: pamatjēdzieni, kriptogrāfisko sistēmu tipi. 15.Kriptogrāfija II: simetriskās kriptosistēmas. 16.Kriptogrāfija III: asimetriskās kriptosistēmas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1 kontroldarbs (40% atzīmes) un 3-5 mājasdarbi (60% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.G. Blelloch. Algorithms in real world. Lekciju piezimes, http://www-.cs.cmu.edu/~guyb/rwc/ 2.H. Lewis, L. Denenberg. Data Structures and Their Algorithms. Harper Collins, 1991.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.G. Blelloch. Algorithms in real world. Lekciju piezimes, http://www-2.cs.cmu.edu/~guyb/rwc/ 2.H. Lewis, L. Denenberg. Data Structures and Their Algorithms. Harper Collins, 1991.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.D. Salomon. Data Compression: The Complete Reference. Springer Verlag, 1998. 2.F. McWilliams, N. Sloane: The theory of error-correcting codes. North-Holland, 1977. 3.D. Bertsimas, J. Tsitiklis. Introduction to Linear Optimization. Athena Scientific, 1997 4.Ian H. Witten, Alistair Moffat, and Timothy C. Bell. Managing Gigabytes: Compressing and Indexing 5.Documents and Images. Van Nostrand Reinhold, 1994. 6.B. Schneir, Applied Cryptography, John Wiley & Sons, Inc., New York, 199




10.11.2.7. Kursa nosaukums Pamatalgoritmu analīze un optimizācija Kursa kods DatZ3028 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datoru un sistēmu programmatūra Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 12 Laboratorijas darbu skaits 20 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Dr.dat., docents Guntis Arnicāns Priekšzināšanas DatZ1027, Programmēšana I

Kursa anotācija: Kursā ir apskatītas algoritma īpašības, veidošanas paradigmas, ātrdarbību un atmiņas izmantošanu ietekmējošie faktori. Algoritma izvēle ir ļoti atkarīga no veicamā uzdevuma, izmantojamajām datu struktūrām un to implementācijas. Risinājumam jābūt pēc iespējas vienkāršam un stabilam, bet tajā pašā laikā efektīvam un taupīgam pret resursiem - laiku un telpu (operatīvo vai ārējo atmiņu). Algoritmi tiek analizēti un optimizēti saistībā ar tādām datu struktūrām, kā saraksts, steks, rinda, patvaļīgs koks, binārs koks, grafs, kopa, vārdnīca, kaudze.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads algoritmu un datu struktūru analīzē un optimizācijā. Analīzes un optimizēšanas nozīme un iespējas. 2.Algoritma īpašības. Lietderīgums, korektums, rezultativitāte, efektivitāte, sarežģītums, skaidrība. 3.Matemātiskie pamati. Matemātikas nozīme algoritmu analīzē. Galīgas un bezgalīgas sērijas. Teorēma par ģeometriskām sērijām, piemēri tās izmantošanai. Logaritms, pakāpe, eksponente. Funkciju dominēšana, teorēma par dominēšanu. Funkcijas kārtas jēdziens. Robeža no augšas, robeža no apakšas. Funkcijas kārta, dažādu funkcijas kārtu salīdzinājums. 4.Algoritmu sarežģītības analīze. Sarežģītības kārtas jēdziens. Algoritmu sarežģītības klasifikācija (1, log(N), N, Nlog(N), N2, N3, 2N) un piemēri. Rekurences formulas rekursīviem algoritmiem un sarežģītības novērtējums. "Skaldi un valdi" algoritmu vispārīgā rekurences formula un teorēma par sarežģītības kārtas aprēķinu. Matemātiskās analīzes principi. Sagaidāmais un amortizētais novērtējums.



5.Algoritmu paradigmas. "Skaldi un valdi". Rupjā spēka metode jeb pilnā pārlase. Alkatīgais algoritms. Dinamiskā programmēšana. NP-pilnas problēmas. 6.Algoritmu (programmas) ātrdarbības mērīšana. Atmiņas izmantošanas mērīšana. Programmas pārklājums tās izpildes laikā. 7.Koda izkārtojuma un izmantoto komandu ietekme uz ātrdarbību. Izpildes atkarība no kompilatoriem. 8.Atmiņas izmantošana. Paņēmieni tās efektīgai izmantošanai. 9.Kešatmiņas izmantošana. Paņēmieni tās efektīgai izmantošanai. 10.Mašīnorientēta algoritmu optimizācija. Koda optimizēšanas principi kompilatoros. 11.Rekursijas izmantošanas efektivitāte. 12.Varbūtisko algoritmu principu izmantošana. Citi algoritmu uzlabošanas paņēmieni. 13.Sarakstu, steku un rindu reprezentācija datorā. Reprezentāciju salīdzinājums. Datu struktūru izmainīšana un algoritmu optimizēšana. 14.Koku reprezentācija datorā. Reprezentāciju salīdzinājums. Datu struktūru izmainīšana un algoritmu optimizēšana. 15.Grafu reprezentācija datorā. Reprezentāciju salīdzinājums. Datu struktūru izmainīšana un algoritmu optimizēšana. 16.Kopu un vārdnīcu reprezentācija datorā. Reprezentāciju salīdzinājums. Datu struktūru izmainīšana un algoritmu optimizēšana. 17.Datu kārtošanas optimizācija

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1.Noprogrammēt 6 praktiskos uzdevumus (40%). 2.Izveidot 1 programmas risinājuma aprakstu (10%). 3.Sagatavot referātus par 2 problēmām (20%). 4.Nokārtot gala pārbaudījumus (30%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. K. Kasperki. Tehnika optimizacii programm. Efektivnoje ispoljzovanije pamjati. BXV-Peterburg, 2003 (krievu val.) 2.Harry R.Lewis, Larry Denenberg, Harper Collins, Data Structures & Their Algorithms, Addison Wesley; 1997. 3.Thomas H.Cormen, Charles E.Leiserson, Ronald L.Rivest, Introduction to Algorithms, The MIT Press, 2001. Literatūra (02-papildliteratūra): 1.D.Spinellis. Code Reading. The Open Source Perspective. Addison-Wesley, 2003. 2.Steven S. Skiena, The Algorithm Design Manual, Telos, 1997. 3.Adam Drozdek, Data Structures and Algorithms in C++, Second Edition, Course Technology, 2000. 4.R.Sedgewick. Algorithms in C. Addison-Wesley Publishing Company, 1990. 5.A.Aho, J.E.Hopkroft, J.D.Ullman. Data Structures and Algorithms. Addison-Wesley Publishing Company, 1990. 6.N.Wirt. Algorithms and data structurre. Prentice-Hall, 1986.




10.11.2.8. Kursa nosaukums Ātru algoritmu konstruēšana un analīze Kursa kods DatZ5006 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., docents Juris Vīksna

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt ar nozīmīgākajiem un praktiski plaši pielietotiem algoritmiem un datu struktūram; dot iemaņas šo algoritmu un datu struktūru pielietošanā dažādu praktisku uzdevumu risināšanā; pierādīt šo algoritmu korektību un pamatot šādu pierādījumu nepieciešamību; dot priekšstatu par algoritmu sarežģītības novērtēšanas metodēm un to, kā konkrētā algoritma sarežģītība ietekmē tā praktisko pielietojamību; pārādīt vienkāršākās un plašāk pielietojamās metodes, kas ir noderīgas efektīvu algoritmu izstrādē; un, zināmā mērā, iemācīt studentiem patstāvīgi izstrādāt efektīvus algoritmus dažādu praktisku problēmu risināšanai. Kursā tiek aplūkotas datu struktūras dinamisko vārdnīcu un prioritāšu rindu funkcionalitātes nodrošināšanai, kārtošanas algoritmi, grafu algoritmi, virkņu apstrādes algoritmi. Tiek dots arī ieskats par algoritmiem ģeometrisko un aritmētisko problēmu risināšanai. Tiek aplūkotas vairākas algoritmu izstrādes standartmetodes - dinamiskā programmēšana, alkatīgie algoritmi. Tiek apskatītas metodes algoritmu sarežģītības novērtēšanai, kā arī dots neliels ieskats par NP-sarežģītību.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads (kursa mērķi un saturs). 2.Algoritmu sarežģītības jēdziens - skaitļošanas modeļi, laika un atmiņas sarežģītība, sliktākā gadījuma, vidējā un amortizētā sarežģītība. 3.Funkcijas augšanas kārtas jēdziens. 4.Dažas sarežģītības novērtēšanas metodes - programmas ar cikliem, rekursīvas programmas. 5.Kārtošanas algoritmi. Daži vienkārši (un neefektīvi) algoritmi - BubbleSort, InsertionSort, SelectionSort. n log n laika algoritmi - MergeSort, QuickSort, HeapSort. Digitālā kārtošana (CountingSort, RadixSort, BucketSort algoritmi). 6.Datu struktūras. Datu glabāšanas un pieejas pamatmetodes. Steki un rindas. Prioritāšu rindas - kaudzes, binomiālās kaudzes, Fibonači kaudzes. Dinamiskās vardnīcas - SkipLists, binārie meklēšanas koki (AVL koki, 2-3 koki, B-koki,



pašbalansējošie (Splay) koki). Datu struktūras disjunktām kopām - Up-Trees. Hašings. 7.Dinamiskā programmēšana. 8.Grafu algoritmi. Grafi un to reprezentācija. Grafu apstaigāšanas algoritmi - meklēšana plašumā un tās pielietojumi, meklēšana dziļumā un tās pielietojumi (topoloģiskā kārtošana, grafa sadalīšana stingri saistītās komponentēs). Minimālie grafu pārklājošie koki, Kruskala un Prima algoritmi. Īsākā ceļa uzdevumi - īsāko ceļu no vienas virsotnes atrašana (Dijkstras, Belmana-Forda algoritmi, īsākais ceļš orientētos acikliskos grafos), īsāko ceļu starp visiem virsotņu pāriem atrašana (Floida-Varšala algoritms). Maksimālās plūsmas uzdevumi - plūsmu grafi, Forda-Falkersona metode, Edmonda-Karpa algoritms, plūsmas algoritmu pielietojumi. 9.Virkņu apstrādes algoritmi. Garākās kopīgās apakšvirknes atrašana. Apakšvārdu meklēšanas algoritmi - "naivais" algoritms, Rabina-Karpa algoritms, Knuta-Morisa-Prata algoritms, Bojera-Mūra algoritms. Virkņu saspiešanas metodes - Hafmana kods un Hafmana algoritms, Lempela-Ziva algoritms. 10.Daži algoritmiskās ģeometrijas uzdevumi - krustojošos nogriežņu pāra atrašana, izliektās čaulas algoritmi, tuvākā punktu pāra atrašana. 11.Daži aritmētiskie algoritmi - Eiklīda algoritms, algoritmi pirmskaitļu pārbaudei, algoritmi skaitļa sadalīšanai pirmreizinātājos. 12.Ievads NP-sarežģītībā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes. 2.Līdz eksāmena kārtošanai jāizstrādā programmēšanas darbs, izstrādātā programma jānodemonstrē pasniedzējam. Programmēšanas darba vērtējums dod līdz 20% no gala atzīmes. 3.Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes. Ja kāds no dabiem netiek iesniegts (vai iesniegts laikā), tas tiek novērtēts ar 0%. Gala atzīme ir proporcionāla iesniegto darbu vērtējumu summai.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Thomas H. Cormen, Charles E. Leiserson, Ronald L. Rivest. Introduction to algorithms. The MIT Press / McGraw-Hill Book Company, 2001 (2nd edition). 2.Harry R. Lewis, Larry Denenberg. Data structures and their algorithms. Harper Collins Publishers, 1991.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Steven S. Skiena. The algorithm design manual. Springer Verlag, 1997. 2.Michael R. Garey, David S. Johnson. Computers and intractability - a guide to the theory of NP-completeness. W. H. Freedman and Company, 1979. 3.David Harel. Algorithmics: the spirit of computing. Addison-Wesley, 2004(3d edition).


10.11.3. Modulis – Programmatūras izstrāde


10.11.3.1. Moduļa “Programmatūras izstrāde” anotācija

KursiProgramminženierija DatZ2020 Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums DatZ2022Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika DatZP038Prasību analīze DatZ3040Personālie programminženierijas procesi DatZ3039Programmatūras testēšana DatZ3038Oracle projektēšanas rīki DatZ3036Informācijas sistēmu drošība DatZ3037Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziņa DatZ4021Programmatūras kvalitāte DatZ6009Programmatūras testēšana DatZ5013Sistēmu projektēšana DatZ5010Komponentbāzētā izstrāde DatZ6008UML lietošana programmatūras izstrāde DatZ6008

Moduļa zinātniskā aktualitāteProgrammatūras izstrādes zinātniskā aktualitāte skatāma vairākos aspektos. Pirmkārt, programmatūras izmantošana arvien paplašinās, tāpēc programmatūras izstrādes prasmes ir nepieciešamas gandrīz vai visās zinātnes nozarēs. Otrkārt, programmatūras izstrāde pati ir izteikti intelektuāla, komunikatīvi intensīva un joprojām nepilnīgi automatizēta nodarbe, tāpēc pētījumi un izstrādes programmizstrādes inženierisko un pārvaldības procesu uzlabošanā ir īpaši aktuāli. Šajā virzienā pēdējos gados ir aizstāvētas vairākas doktora disertācijas un turpinās jaunu disertāciju izstrāde.

Moduļa kultūras, sociālā un tautsaimnieciskā aktualitāteProgrammatūras izstrāde ir visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un elektronikas pamatā (IKT), bet IKT kā infrastruktūras nozare atbalsta gan publisko sektoru, gan praktiski jebkuru tautsaimniecības nozari. Vadošiem IKT uzņēmumiem izdodas iegūt pasūtījumus ārvalstīs vai eksportēt uz turieni savus produktus, tādējādi ierindojot nozari 6.-8.vietā starp Latvijas eksporta nozarēm.




10.11.3.2. Kursa Programminženierija Kursa kods DatZ2020 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., profesors Jānis Bičevskis Dr.h.dat., profesors Juris Borzovs

Kursa anotācija: Kursā tiek sniegta programmatūras izstrādei nepieciešamā teorija un prakse. Kursa teorētiskajā daļā tiek aplūkoti informācijas sistēmu dzīves cikla modeļi, sniegts to salīdzinošs izvērtējums, aplūkoti informācijas sistēmu izstrādes metodes un paņēmieni: prasību uzkrāšana un analīze, sistēmas projektēšana un analīze, kodēšana, testēšana, ieviešana un uzturēšana. Kursa praktiskajā daļā, izmantojot kursa teorētisko materiālu, tiek projektēta neliela informācijas sistēma, kas var kalpot par kvalifikācijas darba pamatu. Projekta izstrāde un realizācija tiek veikta nelielās grupās, kas ļauj studentiem apgūt kolektīva darba iemaņas programmatūras projektā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Jēdziens par informācijas sistēmām. Sistēmu izstrādes metodoloģija. Programmatūras inženierijas produkts un process. Sistēmas dzīves cikla modeļi. Ūdenskrituma modelis. Prototipēšana. 2.Prasību uzkrāšana. Intervijas. Normatīvo aktu analīze. Tipveida sistēmas un risinājumi. Prasību analīze. Sistēmu modelēšana. Sistēmu simulēšana. 3.Sistēmas modelēšanas shēma. Funkcionālais modelis. Datu plūsmu diagrammas. Sintakse. Semantika. Piemērs. 4.Datu modelis. ER diagrammas. Sintakse. Semantika. Modalitāte. Kardinalitāte. Konceptuālais un realizācijas modelis. Realizācija. Piemērs. 5.Lietotāju saskarne. Prasības lietotāju saskarnei. Labās prakses apkopojums. Informācijas kodēšanas principi. Pozicionālā kodēšana. Mnemoniskie apzīmējumi. Problēmu orientētas (domēnu specifiskās) valodas. 6.Programmatūras testēšana. Pamatjēdzieni. Testēšanas kritēriji. Testēšanas modeļi. Pilnas testu sistēmas. Testu uzkrāšana. Testu atkārtojamība. Regresā testēšana. 7.Informācijas sistēmu ieviešana. Informācijas sistēmu uzturēšana.



8.Darba organizācija programmēšanā. Administratīvais modelis. Galvenā programmētāja brigāde. Sadarbība ar IS pasūtītājiem, līgumi, darbu pieņemšanas-nodošanas kārtība, autortiesības. 9.Prasību inženierijas labā prakse. Tehniskā realizējamība. Ekonomiskā lietderība. 10.Sistēmas projektēšana un analīze. Pāreja no datu plūsmu diagrammas uz arhitektūras projektējumu. 11.Konfigurācijas pārvaldība. 12.Projekta kvalitātes nodrošināšana. Apskates. Trasējamība. 13.Pirmkoda noformēšanas labais stils. 14.Programmatūras projekta pārvaldības modelis. Risku analīze un pārvaldība 15.Programmatūras projekta plānošana. Skaldīšana darbu paketēs, tīkliskā plānošana, Ganta diagrammas. 16.Kalendārā ilguma, darbietilpības un izmaksu prognozēšana.Funkcijpunktu modelis un COCOMO II modelis. 17.Izstrādājamā projekta anotācija un neformāls apraksts 18.Projekta datu plūsmu diagrammas un ER modelis 19.Lietotāju saskarnes un algoritmu projektēšana 20.Projekta dokumentēšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa novērtējumu veido: 1.rakstiskas teorētisko zināšanu pārbaudes - eksāmenā (20% no atzīmes) un kontroldarbā semestra laikā (10% no atzīmes); rakstisko pārbaudījumu laikā aizliegts izmantot jebkādu literatūru (grāmatas, konspektus utt.) un kolēģu pakalpojumus. 2.izstrādātā projekta aizstāvēšana eksāmena laikā (70% no atzīmes). Izvērtējot darbu tiek ņemts vērā projekta apjoms (liels, vidējs, mazs, triviāls), sarežģītība un oriģinalitāte, kā arī projekta izpildes kvalitāte un aizstāvēšana (teicama, laba, viduvēja, slikta).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Roger S.Pressman. Software Engineering. A Practioner's Approach. The McGraw-Hill Comp., Inc., 2000. pp. 915. 2.Karl E. Wieger. Software Requirements - Microsoft Press, 1999, pp. 350

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Latvijas programminženierijas standarti 2.D.Šmite, D.Dosbergs, J.Borzovs. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesību un standartu pamati._ LU Akadēmiskais apgāds, 2005.,207 lpp. 3.IEEE Standards Software Engineering, 1999 Edition, vol. 1-4.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.IEEE Software 2.IT Professional




10.11.3.3. Kursa nosaukums Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziņa

Kursa kods DatZ4021 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, pasniedzēja Vita Karnīte

Kursa anotācija: Kursa mērķis: kvalitatīvu dokumentu (tajā skaitā bakalaura darba) izstrādes, noformēšanas un rakstiskās komunikācijas iemaņu uzlabošana. Kurss sadalīts divās daļās: puse auditorijas stundu veltīta nodarbībām un otra puse - praktiskajiem darbiem. Studenti paši aktīvi iesaistīsies nodarbībās - analizējot konkrētus dokumentus, izsakot savas domas, uzstājoties ar referātiem un pārrunājot uzstāšanās.

Kursu apraksts-plāns: 1.Dokumenta rakstīšanas process. Mērķauditorijas. 2.Problēmu definēšana. Cilvēku uztveres īpatnības. Lasāmība. 3.Dokumentu noformēšana. Attēlu un tabulu integrēšana tekstā. Populārākie standarti. 4.CV. Lietišķās vēstules. 5.Tīkla etiķete. Elektroniskais pasts. 6.Instrukcijas, procedūras, lietotāja dokumentācija. 7.Uzstāšanās. Sapulces un sarunas. 8.Bakalaura darba noformēšana. Izplatītākie klupšanas akmeņi gramatikā. 9.Kontrolpārbaudes. Mājas darbi. Uzstāšanās.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Katrā nodarbībā ir īsa kontrolpārbaude par iepriekšējā nodarbībā apgūto vielu. Kursa laikā tiek uzdoti 5 mājas darbi un izsniegti dažādi materiāli patstāvīgai apguvei papildus kursā skatītajam. Lai iegūtu kredītpunktus, studentam sekmīgi un savlaicīgi jānokārto kontrolpārbaudes (t.i. jāapmeklē nodarbības), jāiesniedz izpildīti mājas darbi un jāuzstājas par izvēlēto tēmu. Nodarbību laikā iespējams nopelnīt bonuspunktus, kuri pozitīvi ietekmē gala vērtējumu. Īpatsvars kopējā vērtējumā



oKontrolpārbaudes 30 oMājas darbi 50 oUzstāšanās un bonusi 20 oKopā 100

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Leslie A. Olsen, Thomas N. Huckin. Technical Writing and Professional Communication for Nonnative Speakers of English. _ McGraw - Hill, Inc., 1991, 750+pp. 2.PKN.STD.LVSF.19.1.B.1995 Latviešu valoda programmatūrā: stils un forma. Firmas standarts 3.LU FMF bakalaura darba izstrādes un noformēšanas noteikumi

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.LVS 66:1996 Informācijas tehnoloģija. Programminženierija. Programmatūras lietotāja dokumentācija. Latvijas Standarts 2.ISO/IEC FDIS 18019:2003(E) Software and systems engineering - Guidelines for the design and preparation of user documentation for application software. International standard 3.IEEE Std 1063-2001IEEE Standard for Software User Documentation. International standard 4.V.Krūmiņa, V.Skujiņa Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata. Rīga, 2002, 115 lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://swig.stanford.edu/~fox/paper_writing.html 2.http://www.valoda.lv/ 3.http://www.letonika.lv/ 4.http://www.usenix.org/event/samples/submit/advice.html 5.http://faculty.si.umich.edu/~pne/acadtalk.htm




10.11.3.4. Kursa nosaukums ORACLE projektēšanas rīki Kursa kodsDatZ3036 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, lektore Laila Niedrīte

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt ar informācijas sistēmu (IS) izstrādes metodoloģiju ORACLE CASE*Method, dažādu modeļu izmantošanu sistēmas izstrādē (datu, funkciju u.c.), šo modeļu pielietošanu IS izstrādes dzīves cikla dažādās fāzēs, kā arī Oracle Designer CASE rīka atbalstu iepriekš minētajam. Studentiem tiek dota iespēja apgūt Oracle Designer rīkus: atbilstoši lekcijās apgūtajiem teorētiskajiem aspektiem, izstrādājot praktiskajos darbos nelielas sistēmas prototipu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Informācijas sistēmas, to modeļi; CASE rīki 2.Sistēmas ER-modelis, Oracle Designer ER-modelēšanas rīks 3.Sistēmas funkciju hierarhijas diagramma; funkciju - entītiju lietojums un tā atspoguļojums matricu diagrammā 4.Sistēmas procesu modelis. Oracle Designer Process Modeller 5.Sistēmas servera modelis; tā iegūšana no ER-modeļa un realizācija datu bāzē 6.Moduļu diagrammas un to iegūšana no funkciju definīcijām; moduļu diagrammas pamatelementi 7.Moduļu diagrammas elementi; lietojumprogrammu ģenerēšana no moduļu diagrammām 8.Tīmekļa lietojumprogrammu ģenerēšana ar Oracle Designer

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Lai iegūtu vērtējumu, ir jāizstrādā praktiskajos darbos individuāls projekts ar Oracle Designer. Ieskaite tiek dota pēc pārrunām par izstrādāto sistēmas projektējumu. Jāiesniedz diagrammu izdrukas un neformāls sistēmas apraksts. Projekta ietvaros nepieciešams izstrādāt sekojošus sistēmas modeļus: 1.Sistēmas procesu modelis (1 punkts) 2.ER - diagramma (2 punkti),



3.ER- modelim atbilstoša tabulu diagramma, jānoģenerē tabulas Oracle datu bāzē (1punkts), 4.Funkciju hierarhijas diagramma (2punkti), 5.Jānodefinē funkciju - entīšu lietojums, jāizveido funkciju - entīšu matricas diagramma kvalitātes pārbaudei (1 punkts), 6.Ar Designer/2000 rīku Design Editor izveidot vienai funkcijai atbilstošu moduļa definīciju un noģenerēt vienu ekrāna formu. Moduļa definīcijai vajadzētu ietvert vismaz 2 bāzes tabulas un vienu vai vairākas "Lookup" tabulas (2 punkti). 7.Maksimālā vērtējuma 10 iegūšanai jāvienojas ar pasniedzēju par individuālu papildus uzdevumu, kas saistīts ar patstāvīgu lekcijās neapskatītu Oracle Designer iespēju izpēti un pielietojumu projektā.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1."Oracle Designer Handbook", P.Koletzke,P.Dorsey, Osborne/McGraw-Hill, 1999 2."The Oracle Designer/2000 Handbook ", D. Wendelken, C. Anderson , Addison-Wesley, 1997 3."Rapid Application Development with Oracle Designer/2000", C. Billings, M.Billings, Addison-Wesley, 1997




10.11.3.5. Kursa nosaukums Informācijas sistēmu drošība Kursa kods DatZ3037 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, pasniedzēja Ilze Murāne

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir sniegt vispārīgu priekšstatu par informācijas sistēmu drošību, iepazīstināt ar standartiem, pamatjēdzieniem, svarīgākajiem elementiem un jaunākajām aktualitātēm. Atsevišķu tehnisku tēmu izklāstam var tikt pieaicināts konkrētās tēmas speciālists, nereti šis tehniskais speciālists var būt kāds no studentiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads: Kas ir IS/IT/informācijas drošība. Standarti. 2.Drošības risks: 100 procentu drošības mīts. Ko gribat aizsargāt? Kas ir draudi? Drošības novērtēšanas kritēriji. Drošības līmeņi. 3.Drošības elementi: Drošības stratēģija. Drošības apzināšanās. Loģiskā aizsardzība. Fiziskā aizsardzība. Drošības pārraudzība. Audits. 4.Drošības vadība: Drošība uzņēmuma mērogā. Darbinieku apmācība. Incidentu pārvaldīšana. 5.Uzbrukumu veidi: Ieejas durvju un Rupja spēka uzbrukumi. Blusas un Aizmugures durvis. Sociālā inženierija un netieši uzbrukumi. 6.Resursu aizsardzība: Drošības ieviešana (serveri, tīkli, darbstacijas). Testēšana un novērtēšana. Ielāpi un labojumi. Ielaušanās novēršanas sistēmas. Operētājsistēmu drošība. Tīklu drošība. Ugunsmūri. 7.Lietotāju drošība: Paroles. Paroles novecošana. Lietotāju ierobežošana un sekošana konta izmaiņām. Neveiksmīgu piekļuves mēģinājumu reģistrācija. 8.Šifrēšana: Simetriskā šifrēšana. Asimetriskā šifrēšana. Šifrēšanas pielietošana. Publisko Atslēgu Infrastruktūra (PKI). 9.Fiziskā drošība: Datu centri. Serveri. Tīkli, komunikācijas. Darbstacijas. 10.Drošības audits: Drošības audita principi. Audita process. Audita loma. Audits ar ielaušanās programmām. Auditācijas pierakstu audits. Audita rekomendācijas. 11.Jaunumi IS drošības jomā.



12.Juridiskie aspekti: Personas datu aizsardzība. Cita LR un ES likumdošana, kas saistāma ar IS drošību.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa laikā katram studentam jāsniedz prezentācija(-s) par paša izvēlētu un ar pasniedzēju saskaņotu tēmu atbilstoši kursa tematikai. Izņēmuma kārtā iespējams prezentāciju iesniegt kā rakstveida referātu. Obligāta sekmīgas atzīmes iegūšanai (līdz 40% vērtējuma). Aktīva piedalīšanās diskusijās nodarbību laikā (līdz 20% vērtējuma). Kursa noslēgumā eksāmens (līdz 40% vērtējuma).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.The Standard of Good Practice for Information Security, http://www.isfsecuritystandard.com/index_ie.htm.




10.11.3.6. Kursa nosaukums Programmatūras testēšana Kursa kods DatZ3038 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datoru un sistēmu programmatūra Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., docents Guntis Arnicāns

Kursa anotācija: Kursā ir aplūkoti programmatūras testēšanas teorijas un prakses pamati. Kursa mērķis ir izskaidrot testēšanas nozīmi kvalitatīvas programmatūras izstrādē, parādīt testēšanas metožu daudzveidību, to izvēli un savstarpējo kombinēšanu atkarībā no programmas specifikas, apgūt praktiskās iemaņas testēšanā un izprast problēmas, kas apgrūtina testēšanas procesu. Īpaša uzmanība ir pievērsta statiskajai, strukturālajai un funkcionālajai testēšanai, kā arī testēšanas procesa organizācijai.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads testēšanā. Testēšanas vēsture. Testēšanas nozīme un ieguvumi. Testēšanas nepieciešamība. Testēšana un programmatūras kvalitāte. Programmatūras kļūdas ar nopietnām sekām. 2.Programmatūras testēšanas pamati. Testēšanas jēdziens. Testēšanas pamatjēdzieni un definīcijas. Programmu uzvedības. Strukturālā testēšana un funkcionālā testēšana. Statiskā un dinamiskā testēšana. Testēšanas līmeņi. Testēšanas tehnikas. Testpiemēru izvēle. Bottom-up un Top-down testēšana. 3.Vienkāršas testēšanas piemērs. 4.Testēšanas mērķi un ierobežojumi. 5.Statiskā testēšana. Testēšanas saikne ar programmatūras izstrādes modeļiem. Prasību testēšana. Testēšana analīzes un projektēšanas fāzēs. Projekta izskatīšanas sanāksmes. Programmēšanas metodes, kas atvieglo testēšanu. Ciklomātiskā sarežģītība. Formālā novērtēšana. Programmas koda statiskā testēšana. 6.Simboliskā testēšana. 7.Strukturālā testēšana. Strukturālās testēšanas metode. Programmas vadības grafs. Ceļu testēšana un pārklājuma kritēriji. Pārklājuma kritērija izvēle un pārklājuma procents. Stratēģijas baltās kastes testēšanā. Programmu instrumentēšana. 8.Funkcionālā testēšana. Tradicionālie etapi melnās kastes testēšanā. Funkcionālās testēšanas paņēmieni. Funkciju testēšana. Testpiemēru iegūšana.



9.Citas testēšanas tehnikas. Programmatūras metrika. Kļūdu iesēšana. Mutāciju radīšana. Resursu izmantošanas testēšana. Regresā testēšana. Domēnu testēšana. Stresa testēšana. Scenārija testēšana. Risku testēšana. Lietotāju testēšana. Pētnieciskā testēšana. Gadījuma testēšana. Konfigurācijas testēšana. 10.Problēmu pārvaldība. Programmatūras kļūdas un problēmas. Problēmziņojums. 11.Atkārtojamās kļūdas analīze. Atkārtojamas kļūdas analīzes taktika. Atkārtojamas kļūdas iegūšana. 12.Testēšanas procesa vadīšana. Ar testēšanu saistītais personāls. Testēšanas stratēģijas. Testēšanas process. Testēšanas dokumentācija. 13.Testēšanas rīki. Pamatrīki. Akcepttestēšanas un regresās testēšanas automatizācija. Standarti ievērošanas pārbaude. Rīki baltās kastes testēšanas metodei. Testēšanas rīku klasifikācija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1.Sagatavot reālus problēmziņojumus (5%). 2.Veikt dotās programmas simbolisko testēšanu (5%). 3.Veikt dotās programmas statisko testēšanu (20%). 4.Veikt vairāku doto programmu funkcionālo testēšanu (25%). 5.Veikt dotās programmas strukturālo testēšanu (20%). 6.Uzrakstīt un aizstāvēt referātu-pētījumu par testēšanas procesa organizāciju (25%).

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Boris Beizer. Black-Box Testing Techniques for Functional Testing of Software and Systems. John Wiley & Sons, Inc, USA, 1995, 294 p. 2.Quality Week Europe. Conferece Proceedings. Software Research Institute, USA, 1998, 2000, 2001, 2002

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.TST konferenču materiāli 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005, http://www.riti.lv/testkonf/




10.11.3.7. Kursa nosaukums Personālie programminženierijas procesi Kursa kods DatZ3039 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, lektors Jānis Plūme

Kursa anotācija: Kursa saturs balstīts uz pazīstamo PSP (Personal software process) metodiku, kas paredzēta programminženiera individuālā darba sistematizēšanai. Kursā tiek apskatīti paņēmieni darba procesa definēšanai, dažādi darba procesa mērīšanas paņēmieni. Pieeja vērsta uz to, lai programmētājs mācītos savu darbu mērīt un, balstoties uz mērījumiem, veikt ticamu sava darba laika plānošanu. Kursā tiek apskatīti arī vairāki citi programmēšanas darba labākās prakses paņēmieni - kodēšanas standarti un to pielietošana, detalizētās projektēšanas paņēmieni, vienībtestēšanas dokumentēšana.

Kursu apraksts-plāns: 1.Kas ir personālie programminženierijas procesi 2.Pamata personālais process 3.Individālās plānošanas process 4.Patērētā laika un pielaisto defektu uzskaite 5.Kodēšanas standarti 6.Programmas lieluma mērīšana 7.Programmatūras lieluma novērtēšana 8.Individuālās testēšanas dokumentēšana 9.Detalizētās projektēšanas metodes 10.Projektējumu un koda apskates 11.Patstāvīgo darbu izstrāde

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa kredītpunktu iegūšanai studentam ir jāizpilda šādi nosacījumi: -jāieskaita divi kontroldarbi 90 minūšu ilgumā (40% vērtējuma). Kontroldarbā ir praktiski programmēšanas uzdevumi. -jāizpilda un jāiesniedz divi patstāvīgie (mājas) darbi (40% vērtējuma). Katrs patstāvīgais darbs ir programmēšanas uzdevums vismaz 100 koda rindiņu apjomā. Programmatūra jāizstrādā papildus noformējot pavadošo izstrādes dokumentāciju.



-jāveic eksāmena pārrunas par teorētisko vielu patstāvīgajiem darbiem (20% vērtējuma)

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Humphrey W.S A Discipline for Software Engineering, Addison-Wesley 1995

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Humphrey W.S Managing Software process, Addison-Wesley 1989

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.www.sei.cmu.edu/psp 2.processdash.sourceforge.net




10.11.3.8. Kursa nosaukums Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika

Kursa kods DatZP038 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistents Dainis Dosbergs Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistente Darja Šmite

Priekšzināšanas DatZ2020, Programminženierija

Kursa anotācija: Straujā IT nozares attīstība un lielās IT nozares iespējas ir mudinājušas dažādas valsts un starptautiskas organizācijas izstrādāt dažādus likumus un normatīvos aktus saistībā ar IT nozari. Šo likumu u.tml. dokumentu nezināšana var novest programmatūras izstrādātājus pie smagām sekām. Lai to novērstu, studentiem tiek piedāvāts priekšmets, kura ietvaros tiks apgūti ar IT nozari saistīti likumi. Cīnoties par kvalitātes celšanu programmatūras izstrādātāju vidū, uzmanība pievēršama vietējiem un starptautiskiem noteikumiem (standartiem), kuri izvirza ieteicamās prasības pret programmatūras izstrādes fāzēm un to rezultātiem. Kursa otrā daļa tiks veltīta tieši šo IT nozares standartu apguvei.

Kursu apraksts-plāns: 1.Kvalitātes vadības sistēma, kvalitātes rokasgrāmata, ISO un CMM standarti 2.Programminženierijas standartu sistēma, programmatūras dokumentācija 3.Programmatūras prasību specifikācija 4.Programmatūras projektējuma apraksts 5.Prasības pret programmatūras kodu, lietotāja saskarni 6.Testēšana un testēšanas dokumentācija 7.Lietotāja dokumentācija 8.Kontroldarbs par standartiem 9.Tiesību pamati. Elektroniskie dokumenti, paraksti 10.Informācijas atklātība, izplatīšanas un iegūšanas brīvība. Cenzūra Internetā. 11.Intelektuālā īpašuma aizsardzība, Autortiesības un Patentu tiesības. Pirātisms.



12.Patērētāju tiesību aizsardzība. Fizisko personu datu aizsardzība. 13.IS likums. IS drošības pamati. 14.E-komercija 15.Darba drošības noteikumi, Darba likums 16.Kontroldarbs par tiesību pamatiem

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kontroldarbs - nozares tiesību pamati - 20% Kontroldarbs - nozares standarti - 10% Praktiskie darbi - nozares tiesību pamati - 10% Praktiskie darbi - nozares standarti - 20% Mutisks eksāmens - 40% Lai saņemtu vērtējumu, studentam obligāti sekmīgi (vismaz 40% no maksimālā vērtējuma) jāuzraksta abi kontroldarbi, jānokārto praktiskie darbi nozares standartu daļā un eksāmenā mutiski jāatbild uz jautājumiem, saistītiem ar nozares tiesību pamatiem un standartiem.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Darja Šmite, Dainis Dosbergs, Juris Borzovs. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares tiesību un standartu pamati. 2.Autoru kolektīvs, Mg. Jur. LU doktoranta Ulda Ķiņa juridiskā redakcijā. Informācijas un komunikāciju tiesības. 3.Tildes datorbibliotēka

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.D. Ince, Software Quality Assurance - A Student Introduction, McGraw-Hill, 1995 2.R.S.Pressman, Software Engineering: A Practitioner`s Approach. International Student Edition. McGraw-Hill, 1997

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācija www.wipo.org 2.Elektroniskā privātuma informācijas centrs www.epic.org 3.Ministru kabinets www.mk.gov.lv 4.Tiesību aktu krājums www.likumi.lv




10.11.3.9. Kursa nosaukums Prasību analīze Kursa kods DatZ3040 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistente Darja Šmite

Kursa anotācija: Mācību kursa "Prasību analīze" mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par informācijas sistēmu (IS) prasību noskaidrošanas procesu, analīzi un IS priekšlikuma noformēšanu. Kursā paredzēts lekcijās apgūto informāciju pielietot praktiskajās nodarbības, simulējot pasūtītāja un izstrādātāja attiecības. Sadalot studentus grupās, katrai no tām tiek uzdots problēmu apgabals turpmākajam darbam visa semestra garumā. Katras grupas uzdevums ir izzināt sākotnējas pasūtītāja biznesa prasības, novērtēt IS izstrādes un ieviešanas projekta iespējamību, veikt detalizētu prasību analīzi un izstrādāt programmatūras prasību specifikācijas (PPS) dokumentu. Kursa beigās, katra grupa prezentē savu IS risinājuma vīziju.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. IS izstrādes dzīves cikls, IS un to veidi. Kas ir sistēmanalīze? Sistēmanalītiķa loma projektā 2.Kā rodas nepieciešamība pēc IS? Organizācijas struktūra. Sistēmanalīzē iesaistītās puses. Sistēmanalīzes uzdevumi 3.Projekta iespējamības novērtējums. Pozitīva ietekme uz pasūtītāja organizāciju pēc IS ieviešanas. 4.Intervēšanas metodika 5.Prezentēšanas metodika. Studentu dalīšana grupās. Uzdevumu dalīšana 6.Praktiskie darbi. Biznesprasību analīze 7.Biznesa prasību apkopošana un noformēšana 8.Studentu risinājumu prezentācijas 9.Biznesprasību dokumentu recenzēšana 10.Ķermeņa valoda. Saskarsmes psiholoģija. E-pasta etiķete 11.Prasību specifikācijas mērķi. Prasību modelēšana. Lietotāju scenāriji. Konteksta diagrammas



12.Datu plūsmu diagrammas. ER diagrammas. Datu vārdnīca. Stāvokļu pāreju diagrammas. Klašu diagrammas 13.Prasību dokumentēšana. Programmatūras prasību specifikācija. Kvalitātes atribūti 14.Praktiskie darbi. Detalizētā prasību analīze 15.Prototipēšana. Prasību prioritizēšana 16.Procesu optimizācija 17.Prasību vadība 18.Praktiskie darbi. PPS izstrāde 19.Risinājuma prezentācija 20.PPS recenzēšana 21.Kontroldarbs

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studenti pelna punktus visa semestra laikā. Gala eksāmens nav paredzēts. Pārbaudījumi-Balles-Obligātums 5 kontroldarbi (15 minūtes katrs)-20%-neobligāts Projekta priekšlikuma prezentācija-10%-obligāts Biznesa prasību dokuments-10%-obligāts IS vīzijas prezentācija-10%-obligāts PPS dokuments-20%-obligāts 1 kontroldarbs semestra beigās-30%-obligāts

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Karl E.Wiegers "Software Requirements", Microsoft Press, 1999 2.G.B.Shelly, T.J.Cashman, J.Adamski, J.J. Adamski "Systems Analysis and Design", Boyd & Fraser Publishing Company, 1991

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.rspa.com/spi/ Norādes uz dažādiem resursiem programmatūras inženierijas jomā




10.11.3.10. Kursa nosaukums Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums

Kursa kods DatZ2022 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistente Darja Šmite

Kursa anotācija: Straujā tehnoloģiju attīstība sniedz cilvēkiem arvien jaunas iespējas. Dažādu procesu veikšana ir pārvērtusies līdz nepazīšanai - pasta nosūtīšana, rēķinu apmaksa, iepirkšanās, informācijas meklēšana un iegūšana u.c. kļuvuši par sekunžu uzdevumu. Tomēr šo jauno telpu un tās iespējas daudzi lietotāji izmanto arī ļaunprātīgiem nolūkiem. Šis kurss ir domāts jauno tehnoloģiju lietotājiem, kuri vēlas izprast kibertelpas likumus, uzzināt par to, kas ir aizliegts un kas ir atļauts, kādi ir tīkla etiķetes likumi, kā arī par to, kā aizsargāt savas tiesības, darbus un informāciju.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievadlekcija. Datortermini. Kas ir internets? Interneta vēsture. Domēni un to regulējums 2.Tīkla etiķetē. E-pasta etiķete. Mājas darbs 3.Tests par tīkla etiķeti. E-dokumenti, e-paraksti. Elektronisko dokumentu noformēšana 4.Informācijas izplatīšana, pieejamība. Cenzūra 5.Autortiesības. Autortiesību pārkāpumi e-vidē. Pirātisms 6.Privātums internetā 7.E-komercija, elektroniskie darījumi. Mājas darbs 8.Patērētāju tiesību aizsardzība 9.IS drošība 10.Jēdziens par kibertelpu. Kibernoziegumi 11.Tests par visu kursā apgūto materiālu 12.Studentu referāti




Kursā paredzēts 1 tests (10% no kopējā vērtējuma), 2 mājas darbi (10% no kopējā vērtējuma), referāta sagatavošana (20% no kopējā vērtējuma) un lielais kontroldarbs par kursā apgūto materiālu (60% no kopējā vērtējuma)

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.D.Šmite, D.Dosbergs, J.Borzovs, "IT nozares tiesību un standartu pamati", Mācību grāmata, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2005. gada marts, Latvija 2.Virginia Shea "Netiquette" http://www.albion.com/netiquette/corerules.html 3.Anita Rosena, "E-komercija. Jautājumi un atbildes" 4.Elīna Gaile-Sarkane, Elektroniskā komercija, RTU Izdevniecība, Rīga, 2003 5.Datorterminu vārdnīca www.termini.lv

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācija www.wipo.org 2.Elektroniskā privātuma informācijas centrs www.epic.org 3.E-pārvalde www.eparvalde.lv




10.11.3.11. Kursa nosaukums Sistēmu projektēšana Kursa kods DatZ5010 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., profesors Jānis Bičevskis

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir padziļināt bakalaura apmācības kursu ietvaros apgūtās zināšanas sistēmu projektēšanā, sistematizēt dažādas programmatūras inženierijas metodes, kā arī, analizējot un izstrādājot konkrētus projektus, padziļināt praktisku pieredzi sistēmu analīzē un projektēšanā. Kursa teorētiskā daļā tiek studēta populārākā ASV augstskolu programmatūras inženierijas grāmata, bet praktiskajās nodarbībās tiek analizēti konkrēti Latvijā realizēti vai realizējami projekti.

Kursu apraksts-plāns: 1.Sistēmu izstrādes metodoloģija. Programmatūras inženierijas produkts un process. Sistēmas dzīves cikla modeļi: lineārais modelis, prototipēšanas modelis, RAD modelis, evolucionārais modelis. 2.Prasību uzkrāšana. Intervijas. Normatīvo aktu analīze. Tipveida sistēmas un risinājumi. Prasību analīze. Sistēmu modelēšana. Sistēmu simulēšana. Biznesa procesi.. 3.Sistēmu analīzes koncepcija un principi. Prasību specificēšana. Prototipēšana. 4.Sistēmu analīzes modelēšana. Datu objekti. ER-modelis. Informācijas plūsmu modelis. Datu plūsmu diagrammas. Uzvedības modelēšana. Stāvokļu pārejas diagrammas. 5.Projektēšanas koncepcija un principi. Abstrakcija. Detalizācija. Modularitāte. Efektīva modularitāte. Dokumentācija. Arhitektūras projektēšana. Prasības un arhitektūra. Transakcijas. Detalizācija. 6.Lietotāju saskarnes projektēšana. Komponentu līmeņa projektēšana. 7.Objektu orientētas projektēšanas koncepcija un principi. Objektu orientēta analīze. 8.Objektu orientēta projektēšana. Datu noliktavas koncepcija. 9.Komponentu bāzēta projektēšana. Klienta - servera sistēmas. 10.Web inženierija. Reinženierija. 11.IS drošība. Datu kvalitāte.



12.ISTehnoloģiju konferenču pārskats 13.Aktuālu projektēšanas metožu un paņēmienu analīze (konkrētu projektu atreferējumi)

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1.Sagatavot un nolasīt 30 minūšu referātu par vienu no kursa ietvaros piedāvātās sistēmu analīzes un projektēšanas metodēm. Referātā jāatspoguļo metodes pamatidejas, tās pielietojumi, formālā sintakse, semantika un rīki, kas atbalsta doto metodi. 2.Izanalizēt un seminārā sniegt ziņojumu par vienu konkrētu realizētu vai realizējamu sistēmas projektu. Ziņojumā jāatspoguļo projektā lietojamā metode un līdzekļi, kā arī jāsniedz to pielietošanas novērtējums. 3.Apmeklēt vismaz 50% no visām nodarbībām. Eksāmena vērtējumā tiek ņemtas vērā abas uzstāšanās (saturs, izpratne, stāstījuma un demonstrējumu kvalitāte), aktivitāte nodarbībās un nodarbību apmeklējums. Ja apmeklētība ir 50-70% apjomā, tad atzīme tiek samazināta par vienu balli.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. Roger S.Pressman. Software Engineering. A Practioner's Approach. The McGraw-Hill Comp., Inc., 2000. pp. 915.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.www.mega.lv 2.www.lvonline.lv




10.11.3.12. Kursa nosaukums Programmatūras testēšana Kursa kods DatZ5013 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Dr.dat., profesors Jānis Bičevskis

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir padziļināt bakalaura apmācības kursos apgūtos programmu testēšanas jēdzienus un metodes, izprast pilnu testu sistēmu automātiskas konstruēšanas teoriju dažādām programmēšanas valodu formalizācijām, kā arī iepazīties ar populārākajiem programmu testēšanas rīkiem un metodēm - vadības plūsmas, transakciju plūsmas, vērtību apgabala, stāvokļu pārejas un datu plūsmas testēšanu. Kursa praktiskā daļa veltīta aktuālu testēšanas teorijas un prakses tēmu atreferēšanai.

Kursu apraksts-plāns: 1.Testēšanas teorijas un prakses vēsture. 2.Pilnas Testu Sistēmas (PTS) konstruēšanas problēma. Programmēšanas valodu formalizācija. Simboliskā izpilde. Ceļa iziešanas nosacījumi. Dabiskais algoritms. 3.Realizējamības koks. PTS konstruēšanas algoritms. PTS konstruēšanas optimizācija. Būtiskās virsotnes. Būtiskie mainīgie. 4.Bāzes valodas paplašinājumi. PTS konstruēšanas algoritmiskā atrisināmība. Ieciklošanās un avāriju pilnas testu sistēmas. 5.PTS konstruēšanas algoritma praktiskā realizācija un rezultāti. 6.Vadības plūsmu testēšana. Ciklu testēšana. 7.Datu plūsmu testēšana. Transakciju plūsmu testēšana. 8.Vērtību apgabalu testēšana. Sintakses bāzēta testēšana.. Galīgu stāvokļu testēšana. 9.Veiktspējas testēšana. Stresa testēšana. Lietojamības testēšana. 10.Regresā testēšana. Testu uzkrāšana. Testu atkārtota izpilde. Testēšanas pilnības pārbaude. Testēšanas atbalsta rīki: Rational Visual Test, firmas Mercury un citi produkti. 11.Web aplikāciju testēšana. Objektu orientētu sistēmu testēšana. 12.Prasību bāzēta testēšana. Tīkla drošības testēšana. Iegultu sistēmu testēšana. Reālā laika sistēmu testēšana. 13.Testēšanas konferenču pārskats



14.Aktuālu testēšanas tēmu atreferējumi

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1.Kursa teorētiskajā daļā sekmīgi uzrakstīt pārskatu par testēšanas teoriju un tās pielietojumiem, ieskaitot pilnu testu sistēmu automātisku konstruēšanu (50% no atzīmes). 2.Kursa praktiskajā daļā sagatavot un nolasīt 45 minūšu referātu par programmu testēšanas aktuāliem jautājumiem, metodēm vai konkrētiem programmu testēšanas rīkiem. Referātā jāatspoguļo metodes pamatidejas un tās praktiskie pielietojumi (50% no atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Boris Beizer. Black-Box Testing Techniques for Functional Testing of Software and Systems. John Wiley & Sons, Inc, USA, 1995, 294 p. 2.A.Auzins, J.Barzdins, J.Bicevskis, K.Cerans, A.Kalnins. Automatic construction of test sets: theoretical approach. Lecture Notes in Computer Science. Vol. 502, Springer - Verlag, 1991.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Quality Week Europe. Conferece Proceedings. Software Research Institute, USA, 1998, 2000, 2001, 2002 2.International Conference on Software Testing, ICSTEST, Diseldorfa, 2004, 2005 3.TST konferenču materiāli 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005, http://www.riti.lv/testkonf/

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.riti.lv/testkonf/


http://www.riti.lv/testkonf/



10.11.3.13. Kursa nosaukums UML lietošana programmatūras izstrādē Kursa kods DatZ6006 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, lektors Edgars Celms Dr.h.dat., profesors Audris Kalniņš

Priekšzināšanas DatZ5007, Objektorientēta programmēšana

Kursa anotācija: Kursā tiek aplūkoti tie valodas UML elementi, kas izmantojami programmatūras sistēmu izstrādē. Kurss balstīts uz UML jaunāko versiju - UML 2.0. No vienas puses, tiek aplūkotas visas nepieciešamās UML diagrammas: klašu diagramma (sistēmu projektēšanas kontekstā), lietojumu diagramma, aktivitāšu diagramma, secību diagramma, sadarbības diagramma, komponenšu diagramma. Tiek apgūta šo diagrammu sintakse un semantika. No otras puses, tiek aplūkota diagrammu loma dažādos sistēmas izstrādes posmos (pamatā atbilstoši RUP metodikai), tiek parādīts, ko katrā sistēmas izstrādes brīdī noteikti vajag dokumentēt ar UML palīdzību. Tādējādi tiek parādīts, kā ar UML palīdzību izveidot būvējamās sistēmas platformneatkarīgo modeli (PIM). Tiek aplūkoti arī UML modeļi (PSM), kurus var tieši sasaistīt ar objektorientētās programmēšanas valodas elementiem. Tiek parādīts, kā atbilstoši jaunākajiem MDA principiem ar transformāciju palīdzību PIM modeļus var pārveidot par PSM modeļiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.UML apskats un loma sistēmu izstrādē 2.UML grafiskās sintakses pamatprincipi, UML metamodelis 3.UML balstītais sistēmu izstrādes process - RUP 4.Biznesmodelēšanas līdzekļi UML 5.Lietojumu diagrammas, to sintakse, semantika un loma prasību specifikācijā 6.Aktivitāšu diagrammas loma prasību specifikācijā 7.Klašu diagrammas elementi, kas lietojami analīzes solī 8.Secību diagrammas, to sintakse, semantika un loma analīzes solī 9.Klašu diagrammas elementi, kas lietojami projektēšanas solī



10.Sadarbības diagrammas, to sintakse, semantika un loma projektēšanas solī 11.Ieskats MDA principos un modeļu transformācijās 12.Platformneatkarīgo projektēšanas modeļu (PIM) izstrāde 13.Praktiskie paņēmieni klašu un sadarbības diagrammu kopīgai lietošanai PIM izstrādē 14.Projektēšanas klašu diagrammas, ko var tieši sasaistīt ar programmas kodu (PSM modeļi) 15.Modeļu transformācijas PIM modeļu pārveidošanai par PSM modeļiem 16.Komponenšu diagramma, tās loma sistēmas struktūras aprakstīšanā, UML rīku apskats

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa noslēgumā katram studentam ir jābūt izstrādātam UML modelim, lietojot kādu pieejamu UML rīku. Modelim jāatbilst nelielas programmatūras sistēmas projektam, tajā jābūt lietotām visām aplūkotajām diagrammām atbilstoši metodikai. Projekta novērtējums- 80%, mutiskais eksāmens - 20%.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.C. Larman. Applying UML and patterns: an introduction to object-oriented analysis and design and the Unified Process.- Prentice Hall PTR, third ed., 2005 2.J. Rumbaugh, G. Booch, I. Jacobson. The Unified Modeling language User Guide - Addison-Wesley, 2004

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.H-E. Eriksson, M. Penker, B. Lyons, D. Fado. UML™ 2 Toolkit. - Wiley Publishing, 2004 2.A. Kleppe, J. Warmer, W. Bast. MDA Explained: The Model Driven Architecture™: Practice and Promise. - Addison Wesley, 2003

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.OMG: Unified Modeling Language (UML), version 2.0 http://www.uml.org/ - UML2.0




10.11.3.14. Kursa nosaukums Komponentbāzētā programmatūras izstrāde

Kursa kods DatZ6008 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, lektors Edgars Celms Dr.h.dat., profesors Audris Kalniņš


Kursa anotācija: Kursā tiek aplūkoti komponentbāzētās programmatūras izstrādes galvenie principi. Vispirms tie tiek izklāstīti vispārīgā veidā. Tad tiek aplūkotas komponenšu pamattehnoloģijas - EJB, .NET, WS. Priekš EJB tiek analizēti galvenie bīņu tipi - entītijas un sesijas, kā arī apskatīti galvenie atbalsta servisi, ko piedāvā J2EE vide - tranzakcijas, JNDI u.c. .NET bāzētās izstrādes apskats ietver .NET pamatelementus - CLR, valodu neatkarību, interfeisus, asamblejas u.c. Bet galvenais uzsvars tiek likts uz to, kā komponentbāzētā izstrāde var tikt veikta .NET vidē un ko .NET atbalsta servisi piedāvā komponentēm. Runājot par tīmekļa servisiem, galvenā vērība tiek veltīta pamatprincipiem un tam, kā tīmekļa servisus var lietot arī kā komponentes. Tiek apskatītas arī galvenās interfeisa un savstarpējās sadarbības definicijas valodas WS. Praktiskās nodarbes kursā ir veltītas, lai attīstītu komponenšu izstrādes pamatiemaņas EJB un .NET vidēs.

Kursu apraksts-plāns: 1.Programmatūras komponenšu pamatprincipi. Komponente, interfeiss, pieejamība (remoting). 2.Komponentbāzētās izstrādes pamatprincipi 3.Komponenšu sistēmas arhitektūras līmeņi. Komponenšu servisi - naming, persistence (ORM), security 4.Ievads komponenšu izstrādes vidēs - CORBA 3.0, EJB un .NET 5.Pārskats par J2EE. 6.EJB pamatprincipi, EJB veidi un to uzbūve



7.Sesijas bīņi 8.Entītijas bīņi (CMP). 9.EJB papildjautājumi - relācijas, tranzakcijas, ziņojumu bīņi, JNDI 10.NET pamatprincipi - CLR, asamblejas, valodu neatkarība 11.Interfeisi .NET vidē, .NET komponenšu izstrāde. 12.Komponenšu pieejamība (remoting) .NET vidē. 13.ADO.NET kā .NET vides ORM 14.Tīmekļa servisu (web services) pamatprincipi, servisu orientēta arhitektūra (SOA). 15.Tīmekļa servisu definēšanas un sadarbības valodas. 16.Maģistrantu referāti - praktiskā pieredze komponenšu bāzētā sistēmu izstrādē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 40% neliels praktiskais darbs EJB vidē. 40% neliels praktiskais darbs .NET vidē. Piezīme. Ir iespējams izpildīt sarežģītāku darbu tikai vienā no vidēm. 20% mutisks eksāmens

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ed Roman, R.P.Sriganesh, G.Brose. Mastering Enterprise JavaBeans. Third Edition - Wiley Publishing, 2005. 2.P.Herzum, O. Sims. Business Component Factory.A Comprehensive Overview of Component-Based Development for the Enterprise. - John Wiley &Sons, 2000 3.J. Lowy. Programming .NET Components. - O'Reilly, 2003 4.Developing XML Web Services and Server Components with Microsoft Visual Basic .NET and Microsoft Visual C# .NET.- Microsoft Press, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Thuan Thai and Hoang Q Lam .NET Framework Essentials. - O'Reilly, 2001

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Web Services Description Language, http://www.w3.org/2002/ws/desc/ 2.Web Services Choreography Description Language http://www.w3.org/2002/ws/chor/




10.11.3.15. Kursa nosaukums Programmatūras kvalitāte Kursa kods DatZ6009 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.dat., profesors Juris Borzovs


Kursa anotācija: Kursa objekts ir tās prasības, ko uzliek programmatūras industrija, t.i. liela apjoma ilglaicīgi projekti, ko izstrādā lieli kolektīvi. Kurss sākas ar vispārējo, no tautsaimniecības nozarēm neatkarīgo kvalitātes jēdzienu raksturojumu un starptautiskās un nacionālās kvalitātes sistēmas apskatu. ISO 9000 grupas standarti nosaka, ka ražojošai vai pakalpojumus sniedzošai organizācijai ir pašai jābūt iekšēji sakārtotai, t.i., jābūt ieviestai un pastāvīgi uzturētai iekšējai kvalitātes sistēmai. Šo sistēmu veido standarti (kādam jābūt produktam vai starpproduktam), procedūras (kā produkts jātaisa) un vadīklas - controls - pārvaldnieciski un tehnoloģiski mehānismi, kas neļauj atkāpties no noteiktās ražošanas disciplīnas, savlaicīgi atklājot neatbilstības. Kursā tiek analizēta programmatūru ražojošas organizācijas iekšējā kvalitātes sistēma, kas balstīta uz starptautiski atzītiem ISO un IEEE programminženierijas standartiem. Praktiskajās nodarbībās tiek izgatavoti svarīgāko programmatūras dokumentu piemēri.

Kursu apraksts-plāns: 1.Starptautiskā un nacionālā kvalitātes sistēma. 2.Autortiesības, patenttiesības, licences, programmatūras reģistrēšana, nacionālie standarti un noteikumi, standartizācijas u.c. organizācijas. Terminoloģija. 3.Programmatūras izstrādes uzdevumi un kvalitātes nodrošināšana. Standarti. 4.Dokumenti programmizstrādes gaitā. 5.Kvalitātes pārvaldības modeļu apskats . 6.ISO 9001 7.ISO 9001 8.ISO 9001 un TickIT.



9.TQM. 10.CobIT 11.ITIL 12.CMMI 13.Kvalitātes rokasgrāmatas saturs un struktūra. 14.Programmizstrādes uzņēmuma kvalitātes dokumentācija (konkrēts piemērs). 15.Procesu aprakstu dažādās formas. 16.Indikācijas jautājumi kvalitātes pārvaldības sistēmai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 2 kredītpunktus un eksāmena atzīmi 10-ballu sistēmā varēs iegūt šādi: *uzrakstīt auditorijas darbu(kontroldarbu), 1,5 stundas (drīkst lietot jebkādus palīgmateriālus; konsultācijas ar kolēģiem aizliegtas) vai piedalīties vismaz 12 lekcijās un uzrādīt šo lekciju pierakstus; - 3 balles *iesniegt hipotētisku kvalitātes rokasgrāmatu (rokrakstā) - 3 balles iesniegt divu (pēc izvēles) programmizstrādes procesa apraksta piemērus (vienu grafiskā, otru tabulārā formā) - 2 balles *publiski aizstāvēt savus iesniegtos darbus un publiski recenzēt kolēģa iesniegtos darbus - 1 balle Desmito balli var iegūt par sniegumu, kas pārsniedz studiju kursa prasības, piemēram, par personīgi vadītu kvalitātes sistēmas izstrādi.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Standarts ISO 9001:2000 2.Darrel Ince. Software Quality Assurance - A Student Introduction._ McGraw Hill, 1995, 243 p. 3.Mark C. Paulk, Bill Curtis, Mary Beth Chrissis, and Charles V. Weber, "Capability Maturity Model for Software, Version 1.1", Software Engineering Institute, CMU/SEI-93-TR-24, DTIC Number ADA263403, February 1993 4.IEEE Standards Collection "Software Engineering", 1993 (or 1997, 1999) Edition._Institute of Electrical and Electronics Engineers, Inc.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.I.Stalidzāne. Kvalitātes pārvaldības sistēma IT uzņēmumā. Maģistres darbs, LU, 2002. 2.J.Borzovs, Ē.Viļums, R.Čevere, J.Plūme. Ieteikumi programmatūras dokumentācijas komplektam._ Preprints RITI 2000.03.16


10.11.4. Modulis – Projektu vadība


10.11.4.1. Moduļa “Projektu vadība” anotācija

Studiju modulis „Projektu vadība”

Moduļa nolūks

Pārvaldības pamati jebkurā universitātes studiju programmā jāapgūst sekojošu iemeslu dēļ [1]:

• Pareiza vadība tieši ietekmē jebkuras organizācijas un sabiedrības labklājību.• Vadības prasmju apgūšana palīdz studentiem saprast, kas ir vadība (ja viņi tiek

vadīti), kā arī sagatavo viņus organizācijas vadības funkciju izpildei (ja viņi vada).

• Vadības rīku un prasmju apgūšana studentiem ļauj īstenot labi apmaksātu un interesantu/motivējošu karjeru.

Kā rāda LU maģistrantūras studentu aptauja (skatīt 1. pielikumu), daudzi studenti grib kļūt par projektu vadītājiem, kā arī apgūt šim amatam nepieciešamās zināšanas.

Jebkuras organizācijas vadītājam ir jāpilda plānošanas, organizēšanas, vadīšanas un kontrole funkcijas, veltot tām savā darbībā vadības hierarhijas līmenim atbilstošu laiku. Atkarībā no vietas vadības hierarhijā, jebkuram vadītājam ir nepieciešamas:

• Konceptuālajās prasmes (Conceptual skills) - spēja analizēt un diagnosticēt situāciju un atšķirt cēloņus no to izraisītajām sekām, tas ir, plānošanas un organizatoriskajām prasmēm.

• Cilvēkresursu pārvaldes prasmes (Human skills) - spēja saprast, mainīt, vadīt un kontrolēt indivīdu un grupu uzvedību, tas ir, komunicēšanas, koordinēšanas un motivēšanas prasmēm.

• Tehniskajās prasmes (Technical skills) - specifiskas zināšanas un prasmes, lai strādātu noteikta tipa organizācijā. Piemēram, zināšanas un prasmes kādā IT jomā, lai pārvaldītu atbilstošo sfēru vai tās apgabalu.

Pārvaldības funkcijas mūsdienās jāīsteno dinamiski mainīgas vides un globalizācijas kontekstā. Teorija mūsdienās atzīst arī nozīmīgo IT lomu pārvaldības funkciju īstenošanā, kā arī projektu pārvaldības prasmju nozīmi.

Datorzinātņu studiju moduļa „IT pārvaldība” mērķis ir dot nepieciešamās pamatzināšanas bakalaura un maģistra līmenī, lai atbilstošā grāda ieguvējs varētu efektīvi darboties gan IT izstrādes, gan pārvaldes sfērā:

Bakalaura programmā integrētās profesionālās programmas līmenis - pamatzināšanas, lai efektīvi piedalītos IT projektu īstenošanā.

Bakalaura līmenis - pamatzināšanas, lai efektīvi piedalītos IT projektu īstenošanā un nelielu projektu vadīšanā.

Maģistra līmenis - pamatzināšanas, lai efektīvi piedalītos IT projektu īstenošanā un varētu vadīt IT projektus, kā arī vadītu IT struktūrvienības dažāda tipa organizācijās un IT uzņēmumus.



_____________________________________________________________________[1] Gareth R. Jones, Jennifer M. George „Contemporary Management. Third

Edition, - McGraw-Hill Higher Educations, 2003

(http://highered.mcgraw-hill.com/sites/0072469447/student_view0/index.html)

Tiek uzskatīts, ka tehniskās zināšanas un prasmes IT sfērā tiek dotas pārējo Datorzinātņu studiju programmu moduļu ietvaros. IT pārvaldības moduļa ietvaros tiek sniegtas pamatzināšanas plānošanas, organizēšanas, kontroles un vadīšanas funkcijās, kā arī skats uz dažādiem IT izmantošanas aspektiem no vadītāja viedokļa, lai nodrošinātu organizācijas mērķu lietderību un to sasniegšanas efektivitāti. IT pārvaldības modulis dod iespēju visu Datorzinātņu programmu specializāciju studentiem iegūt pamatzināšanas, lai efektīvi iesaistītos vai pārvaldītu dažādu organizācijas mērķu īstenošanu IT sfērā.

IT vadības moduļa mērķi un kursi/ tēmas

Programma: Bakalaura programmā integrētā profesionālā programmaMērķis: Dot pamatzināšanas, lai studenti efektīvi piedalītos IT projektu

īstenošanā.Kursi:

Kursa nosaukums Sem. Kredīt-punkti Autori Daļa

Programmatūras inženierija, Programminženierija ( ___ tēmas par IT projektu pārvaldību)

3 4 J.Bičevskis J.Borzovs

A

Biroja informācijas sistēmas DatZ2024

3 2 M.Vītiņš B


http://highered.mcgraw-hill.com/sites/0072469447/student_view0/index.html


Programma: Bakalaura studiju programmaMērķis: Dot pamatzināšanas, lai studenti efektīvi varētu piedalīties IT projektu

īstenošanā un varētu vadīt nelielus projektus.Kursi:

Kursa nosaukums Sem. Kredīt-punkti Autori Daļa

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija (Psih2106)

2 2 M.Veide C

(*)Firmas ekonomika (Ekon2014)

4 2 M.Volodina C

(*) Mazo uzņēmumu veidošana un vadība (Ekon2508)

4 2 V.Ivaščuks C

IT projektu pārvaldība DatZ4023

7 2 M.Treimanis B

(*) Šie kursi, manuprāt, vairāk atbilstu maģistra līmenim, jo

maģistrantūras studenti ir vairāk „nobrieduši” un iespējamie atbilstoša līmeņa IT vadītāji un jaunie uzņēmēji. Varbūt viņiem var arī dot iespēju izvēlēties šos kursus.

Programma: Maģistra studiju programmaMērķis: Dot pamatzināšanas, lai studenti efektīvi varētu piedalīties IT projektu

īstenošanā un varētu vadīt nelielus/ lielus IT projektus, kā arī vadītu IT struktūrvienības dažāda tipa organizācijās un IT uzņēmumus.

Kursi:

Kursa nosaukums Sem. Kredīt-punkti Autori Da-

ļaBiroja informācijas sistēmas DatZ5014

1 2 M.Vītiņs B

Informācijas sabiedrība DatZ5015

1 2 E.Karnītis B

Pārvaldības pamati DatZ5025 (pašlaik „Projektu vadība”)

2 2 M.Treimanis B

Vadības informācijas sistēmas DatZ5026 (pašlaik „Vadības teorija”)

2 (*) 2 J.Miķelsons

B

Sarežģītu sistēmu vadība DatZ6014(pašlaik „Vadības teorija”)

3 (*) 2 J.R.Kalniņš B

IT procesu pārvaldība 3 2 B.Apine B



Kursa nosaukums Sem. Kredīt-punkti Autori Da-

ļaDatZ6010 (pašlaik „IT vadība”)IT projektu pārvaldība DatZ5016

3 2 M.Treimanis B




10.11.4.2. Kursa nosaukums Biroja informācijas sistēmas Kursa kods DatZ2024 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstunduskaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asociētais profesors Māris Vītiņš

Kursa anotācija: Kursa mērķis - dot pamatzināšanas, kas ir nepieciešamas efektīvai dalībai IT projektu pārvaldībā. Kurss satur trīs blokus. Kurss sākas ar Eiropas datorprasmes sertifikāta (ECDL) - Eiropā un pasaulē par biroja programmatūras zināšanu un prasmju noteikta standarta - satura apgūšanu. Kursa turpinājumā tiek aplūkoti darījumraksti, to izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi un terminoloģija, kā arī normatīvie dokumenti, kas ir saistīti ar personas datiem. Kursa nobeigumā tiek iztirzāti biroja informācijas sistēmu izveides, ieviešanas un attīstības jautājumi par pamatu ņemot grāmatu Richard H.Irving, Christopher A.Higgins "Office Information Systems".

Kursu apraksts-plāns: 1.Eiropas datorprasmes sertifikāts (ECDL) 2.Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni 3.Datoru lietošana un rīkošanās ar datnēm 4.Tekstu apstrāde 5.Izklājlapas 6.Datu bāzes 7.Prezentācija 8.Informācija un komunikācija 9.Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, Ministru kabineta noteikumi nr. 154, 1996. g. 23. aprīlis 10.ES un Latvijas programmatūras uzņēmumu ieteikti CV 11.Fizisko personu datu aizsardzības likums, 2000.g. 23. marts 12.Normatīvie dokumenti, terminoloģija, www.nais, www.likumi, www.termini u.tml. 13.Biroja informācijas sistēmas. Biroja informācijas sistēmu tehnoloģiskā bāze 14.Biroja informācijas sistēmu lietošanas stratēģiskie aspekti. Biroja informācijas sistēmu radītās sekas



15.Biroja informācijas sistēmu izveides un ieviešanas plānošana. Prasību fiksēšana. Ieviešana un vērtēšana 16.Biroja informācijas sistēmas ietekme uz darbinieku veiktspēju. Strādāšanas formu mainīšanās. Datorbalstīti rēķini un lēmumi. Ieskats nākotnē

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Jāsagatavo, lietojot MS Office komponentus, un jāiesniedz četri dokumenti - dzīves un darba gājums (Curriculum vitae), līgums, kalkulācija (ar diagrammu) un prezentācija (70%). 2. Jāsagatavo un jāiesniedz ziņojums (līdz 15 min.) par biroja informācijas sistēmu tematiku (30%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Lancaster J., ECDL Module 1: Basic Concepts of Information Technology, Springer, 2000 2.Penfold D., ECDL Module 2: Using The Computer & Managing Files, Springer, 2000 3.Penfold D., ECDL Module 3: Word Processing, Springer, 2000 4.Stott D., ECDL Module 4: Spreadsheets, Springer, 2000 5.McTaggart B.,ECDL Module 5: Database, Springer, 2000 6.Stott D., ECDL Module 6: Presentation, Springer, 2000 7.Stott D. and Moran D., ECDL Module 7: Information & Communication, Springer, 2000 8.Irving R. and Higgins C., Office Information Systems, John Wiley & Sons, 1991

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A., Pirmie soļi pie datora, Mācību grāmata, 2000 2.Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A., Teksta redaktors Microsoft Word, Mcību grāmata, 2000 3.Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A., Elektroniskās tabulas Microsoft Excel, Mācību grāmata, 2000 4.Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A., Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft Powerpoint, Mācību grāmata, 2000 5.Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A., Datortīkli un iterneta pakalpojumu izmantošana, Mācību grāmata, 2000 6.Burton S., Shelton N., Jenning L., Procedures for the Automated Office, Prentice Hall, 2000

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.ecdl.com 2.http://www.nais.lv 3.http://www.likumi.lv 4.http://www.termini.lv




10.11.4.3. Kursa nosaukums Biroja informācijas sistēmas Kursa kods DatZ5014 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursa mērķis - dot pamatzināšanas, kas ir nepieciešamas efektīvai dalībai IT projektu pārvaldībā, nelielu/ lielu IT projektu vadīšanā, kā arī IT struktūrvienību dažāda tipa uzņēmumos un IT uzņēmumu vadīšanā. Kurss satur četrus blokus. Kurss sākas ar padziļinātā un eksperta līmeņa Eiropas datorprasmes sertifikāta (ECDL ADVANCED un ECDL EXPERT) - Eiropā un pasaulē par biroja programmatūras zināšanu un prasmju noteikta standarta - satura apgūšanu. Tad seko bloks par darījumrakstiem, to izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem un terminoloģiju, kā arī normatīvajiem dokumentiem, kas ir saistīti ar personas datiem. Kursa turpinājumā tiek apgūts projektu pārvaldības rīks MICROSOFT PROJECT. Kursa nobeigumā tiek iztirzāti biroja informācijas sistēmu izveides, ieviešanas un attīstības jautājumi par pamatu ņemot grāmatu Andrew Doswell "Office Automation: Context, Experience and Future".

Kursu apraksts-plāns: 1.Eiropas datorprasmes sertifikāts eksperta līmenis (ECDL EXPERT CERTIFICATE) 2.Tekstu apstrāde, padziļinātais līmenis 3.Izklājlapas, padziļinātais līmenis 4.Datu bāzes, padziļinātais līmenis 5.Prezentācija, padziļinātais līmenis 6.Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, Ministru kabineta noteikumi nr. 154, 1996. g. 23. aprīlis. ES un Latvijas programmatūras uzņēmumu ieteikti CV. 7.Fizisko personu datu aizsardzības likums, 2000. g. 23. marts. Normatīvie dokumenti, terminoloģija, www.nais, www.likumi, www.termini u.tml. 8.Microsoft Project kā projekta pārvaldības rīks 9.Uzdevumu pārvaldība 10.Laika pārvaldība 11.Izmaksu pārvaldība



12.Cilvēkresursu pārvaldība 13.Komunikāciju pārvaldība 14.Organizācija un informācija. Komunikācija. Informācijas tehnoloģija 15.Biroju tipi. Biroja programmatūra. Sistēmas veiktspēja 16.Biroju piemēri. Birojs nākotnē

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Jāsagatavo, lietojot MS Office komponentus, un jāiesniedz četri dokumenti - dzīves un darba gājums (Curriculum vitae), līgums, kalkulācija (ar diagrammu) un prezentācija (30%). 2. Jāsagatavo, lietojot MS Project, IT projekta pārvaldības dokumenti (50%). 3. Jāsagatavo un jāiesniedz ziņojums (līdz 15 min.) par biroja informācijas sistēmu tematiku (20%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.ECDL/ICDL Advanced Module AM3 - Word Processing Uning Word XP, Cia Training Ltd, 2003 2.ECDL/ICDL Advanced Module AM4 - Spreadsheets Uning Excel XP, Cia Training Ltd, 2003 3.ECDL/ICDL Advanced Module AM5 - Databases Uning Accsess XP, Cia Training Ltd, 2003 4.ECDL/ICDL Advanced Module AM6 - Presentations Uning Powerpoint XP, Cia Training Ltd, 2003 5.Schwalbe K., Information Technology Project Management, Thomson Course Technology, 2000 6.Doswell A., Office Automation: Context, Experience And Future, John Wiley & Sons, 1991

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Chatfield C., Johnson T., Microsoft Office Project 2003 Step by Step, Microsoft Press, 2003 2.Burton S., Shelton N., Jenning L., Procedures for the Automated Office, Prentice Hall, 2000

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.ecdl.com 2.http://www.nais.lv 3.http://www.likumi.lv 4.http://www.termini.lv




10.11.4.4. Kursa nosaukums IT projektu pārvaldība Kursa kods DatZ4023 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., profesors Māris Treimanis

Kursa anotācija: Daudzu organizāciju nākotni nosaka to spēja efektīvi izmantot informācijas tehnoloģijas (IT). Tas, savukārt, nosaka organizācijas vajadzību pēc labiem IT projektu vadītājiem. Kursa mērķis ir, apskatot saistībā teoriju un praksi, dot pamatzināšanas par koncepcijām, prasmēm, rīkiem un tehnikām, kuras tiek izmantotas IT projektu pārvaldībā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads projektu pārvaldībā 2.Projektu pārvaldība un informācijas tehnoloģijas konteksts 3.Projekta pārvaldības procesu grupas 4.Projekta sfēras pārvaldība 5.Projekta laika pārvaldība 6.Projekta izmaksu pārvaldība 7.Projekta kvalitātes pārvaldība 8.Projekta personāla pārvaldība 9.Projekta komunikāciju pārvaldība 10.Projekta riska pārvaldība 11.Projekta iepirkumu pārvaldība 12.Projekta integrācijas pārvaldība

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Sekmīgi izpildīti testi (40 %). 2. Izmantojot Internetā pieejamos resursus, sagatavots referāts (20%). 3. Prezentēti un aizstāvēti studentu grupas darba rezultātā sagatavoti kāda IT projekta pārvaldības plāns un atbilstošie dokumenti (40%).

Literatūra (01-mācību literatūra):



1.Kathy Schwalbe "Information Technology Project Management, Second Edition." - Course Technology. Thomson Learning, 2002 (http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe/)

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.pmi.org 2.http://www.techrepublic.com 3.http://itmanagement.earthweb.com


http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe/



10.11.4.5. Kursa nosaukums Informācijas sabiedrība Kursa kods DatZ5015 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 24 Semināru un praktisko darbu skaits 8 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.inž., docents Edvīns Karnītis

Kursa anotācija: Lekciju kursa mērķis ir iepazīstināt ar informācijas sabiedrības veidošanas filozofiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem principiem. Tiek apskatītas principiālās izmaiņas tautsaimniecībā, politikā un sociālajā dzīvē, analizēta procesu ilgtspēja, nepārtrauktība un kohēzija, Eiropas un Latvijas attīstības modeļi. Detalizēti apskatītas informācijas sabiedrības veidošanas informatīvā, normatīvā, tehnoloģiskā, zinību, lietišķās komponentes.

Kursu apraksts-plāns: 1.Latvijas attīstības ceļi, resursi un iespējas 2.Informācija un zināšanas, informācijas apstrādes sistēmas, IT loma un nozīme informācijas apstrādē 3.Informācijas pieejamība, valsts nozīmes informācija, pieejamības ierobežojumi 4.Zināšanu procesi: globalizācija, tīklveida sadarbība, zināšanu pārvaldība 5.Informācijas sabiedrības modelis, dažādu valstu pieeja un stratēģijas virzībā uz informācijas sabiedrību 6.Zināšanu ekonomikas modelis un īpatnības; inovācijas 7.Iekšējās un ārējās investīcijas; elektroniskā komercija 8.Politiskā komponente; līdzdalības demokrātijas attīstība 9.Valsts pārvaldes modernizācija, informācijas, dokumentu un transakciju līmeņi 10.Sociālā sfēra; izglītības principu maiņa 11.Nodarbinātība un darba organizācija; veselības aizsardzība 12.Riska faktori informācijas sabiedrības attīstībā. Valstu nākotnes salīdzinošās perspektīvas




Tiek vērtētas zināšanas un aktivitāte semināros - 50%. Kursa nobeigumā studentiem jāizstrādā uz zināšanām balstītas uzņēmuma/nozares/valsts attīstības stratēģijas variants pēc uzdotās tematikas - 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.E. Karnītis. Informācijas sabiedrība: Latvijas iespējas un uzdrošināšanās. Rīga, Pētergailis, 2004. 2.J. Feather. The information society; a study of continuity and change. London, 1998 3.E. Karvonen. Are we living in the information society or in the knowledge society; a deeper look at the concept of information and knowledge. Tampere University Press, 2001. 4.K. Kelly. New rules for the new Economy. Viking Penguin, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Latvijas ekonomikas pārstrukturizācijas problēmas. Red. R. Škapars un Ē. Šumilo. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2005.g. 2.T. H. Ēriksens. Mirkļa tirānija, straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā. Rīga, Norden AB, 2004.g. 3.Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas. Red. T. Jundzis. LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, Rīga, 2004.g. 4.Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. Rīga, Zinātne, 2004.g., 2005.g.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://europa.eu.int 2.http://www.undp.org/hdro 3.http://www.itu.int/wsis 4.http://www.em.gov.lv 5.The Economist 6.Baltic IT&T Review




10.11.4.6. Kursa nosaukums Pārvaldības pamati Kursa kods DatZ5025 Kredītpunkt 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Lai uzlabotu jebkuras organizācijas darba efektivitāti un atsaucību klientu vajadzībām, vadītājiem visos līmeņos jācenšas integrēt informācijas tehnoloģijas dažādos organizācijas darbības aspektos. Organizācijas konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešams arī nepārtraukti uzlabot produktu un pakalpojumu kvalitāti, kā arī sekmēt inovāciju. Uzdevumi, kas jāveic vadītājam, kļūst arvien sarežģītāki un izaicinošāki. Kursā jaunā un klasiskā vadības teorija tiek apskatītas mūsdienām atbilstošā kontekstā, kas ir saderīgs ar tradicionālo skatu uz vadību kā plānošanas, organizēšanas, kontroles un vadīšanas funkciju īstenošanu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Vadītāji un vadīšana. 2.Vadības teorijas vēsture un tendences 3.Plānošana un stratēģija 4.Loģiskā ietvara pieeja plānošanai. 5.Organizatoriskās struktūras pārvalde. 6.Cilvēkresursu pārvalde. 7.Organizācijas kontrole un kultūra. 8.Motivācija. 9.Vadīšana 10.Grupas un komandas 11.Organizācijas līmeņa un starp personu komunikācija 12.Konflikti, pārrunas, politika un izmaiņas. 13.Lēmumu pieņemšana. 14.Attieksme, vērtības un ētika 15.Vadītājs kā personība




1.Iesniegts referāts par konkrētu projektu valdības tematiku (10%). 2.Sagatavotas grupu prezentācijas par lekcijās apskatītajām tēmām (40%) 3.Nokārtoti testi (10%) 4.Rakstisks eksāmens (40%)

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Gareth R. Jones, Jennifer M. George "Contemporary Management. Third Edition, - McGraw-Hill Higher Educations, 2003 (http://highered.mcgrawhill.com/sites/0072469447/student_view0/index.html)

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.techrepublic.com 2.http://www.cioinsight.com




10.11.4.7. Kursa nosaukums IT projektu pārvaldība Kursa kods DatZ5016 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Daudzu organizāciju nākotni nosaka to spēja efektīvi izmantot informācijas tehnoloģijas (IT). Tas, savukārt, nosaka organizācijas vajadzību pēc labiem IT projektu vadītājiem. Kursa mērķis ir, apskatot saistībā teoriju un praksi, dot integrētu skatu uz daudzām koncepcijām, prasmēm, rīkiem un tehnikām, kuras tiek izmantotas IT projektu pārvaldībā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads projektu pārvaldībā 2.Projektu pārvaldība un informācijas tehnoloģijas konteksts 3.Projekta pārvaldības procesu grupas 4.Projekta sfēras pārvaldība 5.Projekta laika pārvaldība 6.Projekta izmaksu pārvaldība 7.Projekta kvalitātes pārvaldība 8.Projekta personāla pārvaldība 9.Projekta komunikāciju pārvaldība 10.Projekta riska pārvaldība 11.Projekta iepirkumu pārvaldība 12.Projekta integrācijas pārvaldība

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Sekmīgi izpildīti testi (40 %). 2. Izmantojot Internetā pieejamos resursus, sagatavots referāts (20%). 3. Prezentēti un aizstāvēti studentu grupas darba rezultātā sagatavoti kāda IT projekta pārvaldības plāns un atbilstošie dokumenti (40%). Literatūra (01-mācību literatūra):



1.Kathy Schwalbe "Information Technology Project Management, Second Edition." - Course Technology. Thomson Learning, 2002 (http://www.course.com/downloads/mis/schwalbe/) 2.A Guide to the Project Management Body of Knowledge, Third Edition, Project Management Institute

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.pmi.org 2.http://www.techrepublic.com 3.http://itmanagement.earthweb.com




10.11.4.8. Kursa nosaukums IT procesu pārvaldība Kursa kods DatZ6010 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., Baiba Apine

Priekšzināšanas DatZ5009, Datoru tīkli I DatZ5016, IT projektu pārvaldība DatZ5026, Vadības informatīvās sistēmas

Kursa anotācija: Informācijas tehnoloģija, ja tā tiek pareizi pārvaldīta, atbalsta organizācijas procesus, ļaujot tos optimizēt. Tāpat svarīgi ir apzināties informāciju kā būtisku uzņēmuma vērtību, kuras aizsardzība lielā mērā atkarīga no informācijas tehnoloģijas profesionāļu prasmes un zināšanām informācijas pārvaldībā, aizsardzībā un ar to saistītajā likumdošanā. Kursā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar IT pakalpojumu plānošanu, organizāciju, efektivitātes un kvalitātes novērtēšanu, kā arī IS drošību, IS likumdošanas vidi un IS audita pamatus.

Kursu apraksts-plāns: 1.IT stratēģija saistībā ar uzņēmējdarbības stratēģiju. 2.IT pakalpojumu organizācija uzņēmumā, IT pakalpojumu iegāde ārpakalpojuma formā. 3.IT pakalpojumu plānošana. IT pakalpojumu efektivitātes, kvalitātes izvērtēšanas metodes. 4.IS iegāde, ieviešana, tehnikas iegāde. Datortehnikas, standartprogrammatūras, speciālās programmatūras iegādes, īres līgumi. 5.IS lietotāju atbalsts, lietotāju apmācība. 6.Informācijas arhitektūra, informācijas pārvaldība. 7.Datu kvalitāte, datu kvalitātes nodrošināšanas metodes. 8.Informācijas sistēmu likumdošanas vide. 9.Informācijas drošība un privātums informācijas sistēmās. 10.Informācijas risku vadība.



11.Drošības politika, nepārtrauktības plānošana, darbības atjaunošana, drošības nodrošināšana. 12.Informācijas sistēmu audits, teorija un prakse.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Rakstisks eksāmens (55%). Jāatbild uz 5 esejas tipa jautājumiem par kursā aplūkotajām tēmām. 2. Mājas darbi, aktivitāte klasē (15%). 3. IT projekts (30%). Jāatrod ar IT izmantošanu saistīts risinājums uzņēmējdarbības problēmai, jāizstrādā detalizēts plāns izvēlētā risinājuma ieviešanai. Ja problēma ir studenta izvēlēta, tā jāsaskaņo ar pasniedzēju. Darbs notiek grupās pa 2-3 studentiem. Visi studenti grupā saņem vienādas atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Whitman, Michael E. & Mattord, Herbert J. Principles of Information Security, Thompson Course Technology, Boston, MA, 2003; ISBN 0619063181 2.Ward, J., Peppard, J. (2002) Strategic planning for information systems, West Sussex, England: John Wiley & Sons; ISBN 0-470-84147-8 3.CISA Review Manual, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.ISF Standard of Good Practice for IS Security 2.LVS ISO/IEC 17799 Informācijas tehnoloģija. Prakses kodekss informācijas drošības pārvaldībai 3.LVS ISO/IEC TR 13335-1 Informācijas tehnoloģija. Vadlīnijas informācijas tehnoloģijas pārvaldīšanai. 1.daļa: informācijas tehnoloģiju drošības koncepcija un modeļi 4.IEEE recommended Practice for Software Acquisition 5.Complete CobiT 3rd Edition

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Information Week Magazine, www.informationweek.com 2.Computer World Magazine, www.computerworld.com 3.CIO Magazine, www.cioinsight.com




10.11.4.9. Kursa nosaukums Vadības informatīvās sistēmas Kursa kods DatZ5026 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 24 Semināru un praktisko darbu skaits 8 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.fiz., asociētais profesors Juris Miķelsons

Priekšzināšanas DatZ3045, Datu bāzes II Mate2008, Diferenciālvienādojumi

Kursa anotācija: Vadības jēdziens ir ļoti plašs - sākot no ģenētikas, tehnisko objektu un procesu vadības, beidzot ar valsts vadību un atsevišķu ekonomisko nozaru vadību. Pasaulei virzoties uz Informācijas sabiedrību tagad Zināšanu sabiedrību), nav iedomājama sapratīga vadība bez Informācijas Tehnoloģiju (IT) pielietošanas, bez Vadības Informatīvo Sistēmu (VIS) (Management Information Systems - MIS) atbalsta. Kursā tiek apskatīts IT pielietojums vadības procesā, procesa (objekta) stāvokļa jēdziens, kā izvēlēties stāvokli raksturojušos parametrus - kā dabas zinātnēs, tā arī ekonomiski -sabiedriskos procesos, kā atrast likumsakarības stāvokli raksturojošo parametru izmaiņām u.c. Kursa mērķis ir dot zināšanas, ka veidot vadības informatīvo nodrošinājumu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Vadāmā objekta (procesa) "stāvokļa" jēdziens. Piemēri (materiāla punkta stāvoklis, atoma stāvoklis, cilvēka veselības stāvoklis, izglītības nozares stāvoklis u.c.). 2.VIS definīcija, piemēri, nepieciešamība, VIS struktūra. 3.Konceptuālie jautājumi. Lēmumu pieņemšanas process. Informācijas koncepcija. 4.Organizāciju struktūra un tai pakļautā vadības koncepcija. 5.Vadību atbalstošās VIS. VIS plānošanai, kontrolei, lēmumu pieņemšanai. 6.Lietišķo IS attīstība, ieviešana un ekspluatācija. 7.IS kvalitātes kontrole, IS audits. 8.Datu avoti, datu sagatavošana, aktualitātes nodrošināšana, informācijas resursu organizēšana un vadība.



9.Valsts pārvaldes informatīvais nodrošinājums, tā organizācija. Konkrētās Valsts, pašvaldību un nozaru IS, to izveide, ekspluatācija, kontrole un koordinācija 9.1.Iedzīvotāju reģistrs, 9.2.Nekustamā īpašuma reģistrs. 9.3.Uzņēmumu reģistrs, 9.4.Pensionāru reģistrs, 9.5.Nodokļu maksātāju reģistrs, 10.Latvijas Valsts politika IT ieviešanā valsts un pašvaldību funkciju izpildes atbalstam. Stāvoklis, starptautiskā sadarbība IT&T ieviešanai valsts pārvaldē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Jāuzstājas ar referātu nodarbībā par programmas jautājumiem, sagatavojot rakstiskā veidā jautājuma anotāciju, kuru kopijas tiek sadalītas pārējiem maģistrantiem. 2.Līdz eksāmenam jāiesniedz patstāvīgais darbs par noteikta objekta (Universitāte, skola, apdrošināšanas sabiedrība, aptieka utt.) definīciju, parametru izvēles pamatojumu, vēlamā stāvokļa parametru izvēli, programmu, kā no esošā stāvokļa nonākt vēlamā, nepieciešamais finansiālais u.c. nodrošinājums vēlamā stāvokļa sasniegšanai. 3.Eksāmenā jāatbild uz 3 teorētiskie jautājumiem, jāaizstāv patstāvīgais darbs.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Management Information System. Conceptual Foundations, Structure and Development. - Second edition. Gordon B. Davis, Margrethe 693 pg. H.Olson, 1985 2.Gerald O.Barney, W.Brian Kreutzer, Martha I.Garett,- Managing a Nation. Second edition. The Microcomputer Software Catalog. Institute for 21st Century Studies, 1990.




10.11.4.10. Kursa nosaukums Sarežģītu sistēmu vadība Kursa kods DatZ6014 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 24 Semināru un praktisko darbu skaits 8 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Juris Roberts Kalniņš | Dr.hab.phys. Priekšzināšanas Mate2004, Matemātiskā analīze II Kursa anotācija: Kursa mērķis: apgūt sistēmisko domāšanu un sistēmu dinamiku komplicēto sistēmu praktiskai vadībai. Kursā doti sistēmiskās domāšanas un sistēmas dinamikas pamati un to pielietošana komplicētu IS sistēmu vadībā. Tiek veikta komplicēto sistēmu modelēšana kvalitatīvajā un kvantitatīvajā līmenī (aplūkoti 8. sistēmu arhetipi). Dinamiskie procesi tiek modelēti, izmantojot sistēmu dinamikas programmatūru Venple. Komplicētās sistēmas un to vadība iztirzāta sinerģētikas (haosa teorijas) ietvaros. Kursā tiek akcentēta holistiskās domāšanas, dažādu disciplīnu integrācijas, mācīšanās un individuālo spēju attīstīšanas nozīme sistēmu vadībā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Sistēmas jēdziens. Sistēmu daudzveidība. Pamatprincipi. Atvērtās sistēmas. Komplicētās adaptīvās sistēmas. Struktūra. Dinamiskās sistēmas. 2.Sistēmiskā domāšana un mācīšanās. Mācīšanās dubult - un tetracilpa. Mentālie modeļi. Kreativitāte. Kas traucē apgūt sistēmisko domāšanu? 3.Organizācija, kas mācās. 5. disciplīna. 4.Sistēmu dinamika. Nelineārās dinamiskās sistēmas. Loģistiskais vienādojums. Dinamiskais haoss. Haoss vienkāršās sistēmās. Fāzu telpa. 5.Tauriņefekts, dīvainie atraktori un fraktālās struktūras. 6.Alternatīvie scenāriji un bifurkācijas. "Salasīšanas" efekts. 7.Sistēmu pašorganizēšanās. Pretintuitīvās dinamiskās parādības komplicētās sistēmās. Agent based un citu modeļu piemēri. Biznesa piemēri. 8.Decentralizētās sistēmas un vadība. Sistēmu baušļi. 9.Haoss ražošanas sadales sistēmā. Biznesa spēle. 10.Sistēmiskās domāšanas valoda. 11.Sistēmu arhetipi (ātrie kļūdainie lēmumi, eskalācija, ierobežotā augšana, nepietiekamās investīcijas, veiksme veiksmīgākajam, mērķu erozija, novirzīšanās no būtības, kopējo resursu traģēdija). Arhetipu atpazīšana.



12.Sistēmu kvalitatīvā modelēšana vadītāju darbā. Praktiskie piemēri (laika pārvaldīšanas modelis, konkurējošo firmu modelis) 13.Modelēšanas sesijas - vadītāju komunikācijas rīks. 14.Vadības procesu dinamiskā modelēšana. 15.Sistēmu dinamikas valoda. Krātuves un plūsmas. Pozitīvās un negatīvās atgriezeniskās saites. Materiālā un informācijas plūsma. Aizkavēšanās. 16.Praktiskā modelēšana. Arhetipu modelēšana. 17.Uzņēmējdarbības vadības modelis (piegāde - ražošana -realizēšana) 18.Pārbaudes darbs

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāapgūst teorētiskai materiāls (1/3 kopējā vērtējumā). Jāprot atpazīt 8. sistēmu arhetipiem un jāprot izveidot atbilstošo kvalitatīvo un kvantitatīvo modeļi (praktiskie darbi 1/3 un pārbaudes darbs 1/3 no kopējā vērtējuma).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J.O'Connor and I.McDermott. The art of sytems thinking. Thorsons, 1997, p. 265. 2.P.M. Senge. The Fifth Discipline. Century Business, 1990, p. 424 3.D.Meadows and L.Sweeney. The Systems Thinking Playbook. Ringbound edition, 2001, p.130. 4.Programmatūra Venple: Modeling Guide, 2004. 5.J.R. Kalniņš. Kas jāzina vadītājam 21. Gadsimtā. Starptautiskā konference. "Konkurētspēja un kvalitātes vadības problēmas", 2000.gada 27. oktobrī, lpp. 106-110. Rīga, Banku Asugstskola. 6.J.R. Kalniņš. Komplicētā pasaule, mācīšanās un vadība. Starptautiskās konferences " Ekonomisko un sociālo attiecību transformācija: procesi, tendences, rezultāti" materiāli, lpp. 163-166. "Turība", 2001. Literatūra (02-papildliteratūra): 1.J,D.Sterman. Business Dynamics. Systems Thinking and Modeling for a Complex World. Irwin McGraw-Hill, 2000, p. 982. 2.E.I. Siliņš. Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 1999, 510 lpp. 3.J. Gharajedaghi. Systems thinking:Managing Chaos and Complexity. Butterworth Henemann, 1999, p.302. 4.S.Hains. The Manager's Pocket Guide to Systems Thinking and Learning. HRD Press, 1998, p.228. Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Bellinger's Mussings (http://www.systems-thinking.org/index.htm) 2.J. Mendelson and E. Blumenthal. Chaos Theory and Fractals (http://www.mathjmendl.org/chaos/#initial) 3.System Dynamics Newsletter (1983-2005 g.) 4.Emergence: Complexity & Organization (E:CO (http://emergence.org/index.html)


10.11.5. Modulis – Datori, tīkli un operētājsistēmas


10.11.5.1. Moduļa “Datori, tīkli un operētājsistēmas” anotācija

M o d u ļ a k u r s i

Num. Nosaukums Līme-nis

Semes-tris Tips Kredīti Priekš-

zināšanas1 Datorsitēmu uzbūve I

DatZ1026K,B 1 A 2

2 Datorsitēmu uzbūve II DatZ1032

K,B 2 A 2 1

3 Operētājsistēmas I DatZ1034 K,B 1 A 24 Operētājsistēmas II DatZ1040 K,B 2 B 25 Datoru tīkli I DatZ1038 K,B 1 A 26 Datoru tīkli II DatZ1039 K,B 2 B 2 57 Datoru tīkli III DatZ3057 B 5 B 2 5,68 Datoru tīkli IV DatZ3058 B 6 B 2 5,6,79 MS Windows 2003

administrēšana DatZP037B 5 B 4 5

10 Operētājsistēmu koncepcijas DatZ4022

B 7 A 2

11 Datu pārraides tehnoloģijas I DatZ3041

B 5 B 2 5,6,7,8

12 Datu pārraides tehnoloģijas II DatZ3043

B 6 B 2 10

13 Datoru tīkli I DatZ5009 M 7 B 4 514 Datoru tīkli II DatZ5011 M 8 B 4 1215 Operētājsistēmas DatZ6005 M 9 B 2 916 Operētājsistēma Unix

DatZ6007M 9 B 4 9,13


“Datori, tīkli un operētājsistēmas” modulis dod pilnvērtīgas zināšanas moderno datorsitēmu uzbūvē, sākot no individuālu datoru fiziskās arhitektūras un beidzot ar operētājsistēmām un datortīklu protokoliem, kas nodrošina to efektīvu darbību praktiskos pielietojumos. Aplūkoti tiek gan attiecīgo nozaru teoretiskie pamati un jaunākās tendences (pamtā augstākajos bakalaura vai maģistra līmeņa kursos), gan arī konkrētas šobrīd aktuālas operētājsistēmas un tīklu tehnoloģijas (ražotāju Cisco un Microsoft sertificētas programmas bakalaura līmenī un ražotājneatkarīgi padziļināti kursi maģistra līmenī).



Modulis sniedz pilnvērtīgu pārskatu par šībrīža praktiskajām un teorētiskajām nostādnēm datorsistēmu infrastruktūras jomā un ļauj studentiem kompetenti orientēties esošajās un tuvākās nākotnes tehnoloģijās operētājsistēmu, datortīklu un to aizvien ciešākās integrācijas jomā, piemēram, daudzprocesoru sistēmās, datoru klāsteros un sadalītās grid sistēmās.


No praktiskā viedokļa modulis sniedz visas galvenās zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgam darbam Latvijas IT industrijā, ieskaitot sertificētus Cisco un Microsoft tīklu administrātoru kursus, kā arī Unix grupas operētājsistēmu uzbūves un administrēšanas pamatus. Padziļinātie teorētiskie kursi nodrošina studentu dziļu izpratni aplūkotajās nozarēs, kas ļauj tiem iesaistīties arī jaunu produktu vai projektu izstrādē šajā jomā.


Modulis ir zināmā mērā saistīts ar programmēšanas moduli, jo vairums te aplūkoto zināšanu savu praktisko pielietojumu iegūst tieši programmēšanā – gan mašīnorientētās programmēšanas, gan ar tīmekļa tehnoloģiju programmēšanu saistītajos kursos.




10.11.5.2. Kursa nosaukums Datorsistēmu uzbūve I Kursa kods DatZ1026 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursa mērķis ir apgūt datoru uzbūves pamatidejas. Kursā īsi aplūkota skaitļojamo mašīnu rašanās vēsture. Pamatuzmanība šeit pievērsta ideju ģenēzei un pārmantojamībai. Tālāk tiek apskatītas skaitīšanas sistēmas un datu formāti, ieskicēti jēdzieni par informācijas mērīšanu, redundanci un datu kodēšanu. Pēc loģisko elementu kā diskrētās elektronikas "atomu" apgūšanas, dots procesora pamatbloku raksturojums, uz kura bāzes savukārt izvērstas procesora darbības paātrināšanas metodes. Pastiprināta uzmanība kursā pievērsta komandu sistēmu un kopņu analīzei. Pieminēti superskaitļotāji un raksturotas tajos risināmo uzdevumu klases.

Kursu apraksts-plāns: 1.Aritmētisko darbību mehanizēšana, Bebidža, Tjūringa, fon Neimana idejas. Universāla skaitļojamā mašīna. 2.Pozicionālas un nepozicionālas skaitīšanas sistēmas, to ietekme uz aritmētisko darbību izpildes vienkāršību. 3.Tekstuālās informācijas kodēšana, skaņas attēla kodēšana, informācijas redundance, spiešana, kļūdas labojoši kodi. 4.Būla algebra un loģiskie elementi, summatora izveide no loģiskajiem elementiem, multipleksori, demultilpleksori, programmējamās loģiskās matricas. 5.Procesora pamatbloki. 6.Kopnes jēdziens, kopņu klasifikācija. 7.Komandu sistēmas, RISC, CISC arhitektūras, RiSC-16 kā komandu sistēmas piemērs. 8.Procesora darbību paātrinošās metodes, konveijerizācija, superskalaritāte, SIMD komandas, VLIW, kešatmiņa, daudzplūsmu apstrāde. 9.Superskaitļotāji un paralēli izpildāmie algoritmi. 10.Atmiņa, dinamiskā, statiskā, atmiņas kopnes un paaudzes.



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā studenti raksta divus kontroldarbus, no kuriem viens tiek izziņots, un tā sekmīga atzīme ir obligāta, lai students drīkstētu kārtot eksāmenu. Kontroldarbi satur 5-10 dažādas grūtības pakāpes uzdevumus. Minimālās prasības sekmīgas atzīmes iegūšanai tiek paziņotas. Atzīmi "10" kontroldarbā var saņemt, ja nevainojami atrisināti visi uzdevumi, vai arī gadījumā, ja dažos risinājumos ir nebūtiskas kļūdas, bet kādā no uzdevumiem nodemonstrēta īpaša oriģinalitāte. Pamatpārbaudes forma ir mutisks eksāmens sesijas laikā, kurā ir trīs teorētiski jautājumi. Lai gan kontroldarbu atzīme tieši neiespaido eksāmena atzīmi, visi, kuru atzīme kontroldarbos zemāka par "7" vai kuriem nav rakstīts neobligātais kontroldarbs, saņem papildjautājumus un/vai uzdevumus par attiecīgo vielu. Visu pārbaudes darbu laikā studenti drīkst izmantot savus konspektus, mācību grāmatas, kalkulatorus. Jebkāda informācijas apmaiņa un datoru lietošana nav atļauta.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ralf Weber, Pentium, MMX, AMD Konfiguriren, Dusseldorf 4th Edition 2000 2.Ralf Weber, Sborka, konfigurirovanije, nastroika i razgon PK, Moskva, DiaSoft 2002. (krievu val.)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.John Fulcher, An Introduction to Microcomputer Systems 1989 2.Yuen C. K., Essential Concepts of Computer Arhitechture for programmers and Computer Users. 1989

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.pcguide.com/topic.html 2.http://www.extremetech.com/ 3.http://www.pctechguide.com/ 4.http://www.tomshardware.com 5.http://www.fact-index.com/n/nu/numeral_system.html 6.http://vmoc.museophile.com/ u.c.




10.11.5.3. Kursa nosaukums Datorsistēmu uzbūve II Kursa kods DatZ1032 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ1026, Datorsistēmu uzbūve I

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir aplūkot ievada un izvada operācijas un iekārtas datorsistēmās. Tiek aplūkoti populārākie čipseti, kopnes starp tiltiem un to caurlaidība. Pēc ievada izvada organizēšanas vispārīgiem principiem, kā pārtraukumu sistēmas, aptaujas metodes un DMA aplūkošanas, lielākā vērība tiek pievērsta disku un video apakšsistēmām. Faktori, kuri ietekmē disku apakšsistēmas latensi un ātrdarbību tiek detalizēti aplūkoti. Šajā sakarā tiek skarti arī failu sistēmu veidošanas principi. Analizējot videoapakšsistēmu, pamatā tiek runāts par atbilstību multimediju lietojumiem, skarts jautājums par DirectX un OpenGL.

Kursu apraksts-plāns: 1.Jaunākie čipseti un pamatplates PC pasaulē. Tilti. Sabalansēts čipsets. 2.Ievada/izvada komandas, pārtraukumu sistēma, tiešā pieeja atmiņai, UDMA. 3.Iekārtu atpazīšana, PnP, resursu vadība. 4.Populārākās ievada/izvada iekārtu pieslēgšanas kopnes PCI, PCI-express, 1394, USB (var mainīties atbilstoši tirgus tendencēm) 5.Cietie diski, to fizika, ieraksta blīvumi, datu plūsmas, latenses. 6.Disku kopnes. RAID 7.Ieskats par failu sistēmām, to ietekme uz datu atrašanas un nolasīšanas ātrumu un datu drošību. 8.Citi ārējas atmiņas veidi, zibatmiņa. 9.CD un DVD disku formāti un failu sistēmas 10.Videotrakta pamatelementi. Monitoru tipi. 11.Videokontrolieris, videoatmiņas apjoms un ātrdarbība, videoprocesora funkcijas. 12.3D paātrinātāji, to funkcijas, saite ar operāciju sistēmām.



13.Loģisko elementu jaudas patēriņš, barošanas spriegumi un nosacījumi, kādiem tiem jāatbilst. Barošanas bloks. 14.Sekundārie barošanas avoti. 15.Elektronikas elementu dzesēšana. Sprieguma un temperatūras monitorings. 16.UPS - nepārtrauktas barošanas avotu uzbūves principi un klasifikācija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā studenti raksta divus kontroldarbus, no kuriem viens tiek izziņots, un tā sekmīga atzīme ir obligāta, lai students drīkstētu kārtot eksāmenu. Kontroldarbi satur 5-10 dažādas grūtības pakāpes uzdevumus. Minimālās prasības sekmīgas atzīmes iegūšanai tiek paziņotas. Atzīmi "10" kontroldarbā var saņemt, ja nevainojami atrisināti visi uzdevumi, vai arī gadījumā, ja dažos risinājumos ir nebūtiskas kļūdas, bet kādā no uzdevumiem nodemonstrēta īpaša oriģinalitāte. Pamatpārbaudes forma ir mutisks eksāmens sesijas laikā, kurā ir trīs teorētiski jautājumi. Lai gan kontroldarbu atzīme tieši neiespaido eksāmena atzīmi, visi, kuru atzīme kontroldarbos zemāka par "7" vai kuriem nav rakstīts neobligātais kontroldarbs, saņem papildjautājumus un/vai uzdevumus par attiecīgo vielu. Visu pārbaudes darbu laikā studenti drīkst izmantot savus konspektus, mācību grāmatas, kalkulatorus. Jebkāda informācijas apmaiņa un datoru lietošana nav atļauta.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ralf Weber, Pentium, MMX, AMD Konfiguriren, Dusseldorf 4th Edition 2000 2.Ralf Weber, Sborka, konfigurirovanije, nastroika i razgon PK, Moskva, DiaSoft 2002. (krievu val.)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.John Fulcher, An Introduction to Microcomputer Systems 1989 2.Yuen C. K., Essential Concepts of Computer Arhitechture for programmers and Computer Users. 1989

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.pcguide.com/topic.html 2.http://www.extremetech.com/ 3.http://www.pctechguide.com/ 4.http://www.tomshardware.com 5.http://www.fact-index.com/n/nu/numeral_system.html 6.http://vmoc.museophile.com/ u.c.




10.11.5.4. Kursa nosaukums Microsoft Windows 2003 administrēšna Kursa kods DatZP037 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Laboratorijas darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistents Jānis Judrups

Priekšzināšanas DatZ1038, Datoru tīkli I

Kursa anotācija: Kurss nodrošina studentus ar nepieciešamajām zināšanām un iemaņām, lai veiktu Windows® XP un Windows 2003 Server administrēšnas uzdevumus datortīklos.Kurss tiek lasīts pēc Microsoft materiāliem. Pusi no laika tiek tiek sniegtas teorētiskās zināšanas par Windows darbības principiem, uzbūvi, iespējām un administrēšanas darbiem. Pēc šo zināšanu iegūšanas studenti veido praktiskās administrēšanas iemaņas laboratorijas darbos pie datoriem. Kurss ļauj sagatavoties Microsoft sertifikācijas testam - "070-290: Managing and Maintaining a Microsoft Windows Server 2003 Environment"

Kursu apraksts-plāns: 1.Lietotāju un datoru kontu vadība organizacionālo vienību (OU) struktūrā. 2.Grupu veidošana un vadība. 3.Resursu piekļuves vadība- koplietojumi un NTFS atļaujas. 4.Drukas infrastruktūras organizēšana un vadība. 5.Piekļuve objektiem Aktīvās Direktorijas organizacionālajās vienībās. 6.Grupu politiku organizēšana. 7.Lietotāju un datoru vides vadība, izmantojot grupas politikas. 8.Kontu un resursu audits. 9.Servera resursu administrēšana. 10.Servera sistēmas veiktspējas novērošana un optimizēšana. 11.Iekārtu dziņu vadība, konfigurējot iekārtu dziņu parakstus un atjaunošanu. 12.Cieto disku vadība. 13.Datu nesēju iekārtu vadība. 14.Avāriju novēršanu organizēšana.



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Izpildīti laboratorijas darbi Nokārtots teorētiskais pārbaudes darbs (80 % no vērtējuma) Izpildīts praktiskais pārbaudes uzdevums (20 % no vērtējuma)

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Managing Microsoft Windows Server 2003 Enviroment - Microsoft kursa materiāli 2.Maintaining Microsoft Windows Server 2003 Enviroment - Microsoft kursa materiāli 3.Additional Reading Directory, Student Material CD-ROM Disk - Microsoft kursa materiāli




10.11.5.5. Kursa nosaukums Operētājsistēmas I Kursa kods DatZ1034 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistents Artūrs Žogla

Kursa anotācija: Kursā paredzēts iepazīstināt klausītājus ar Windows XP operētājsistēmas darbības pamatprincipiem. Kursā apskatīts darbs ar Windows XP no individuāla datora lietotāja viedokļa. Kursā apskatīti sekojoši jautājumi: * Windows XP instalēšana * Programmatūras un aparatūras uzstādīšana, un konfigurēšana * Datņu, mapju un disku pārvaldība * Lietotāju pārvaldība * Sistēmas uzturēšana un apkope

Kursu apraksts-plāns: 1.Windows XP operētājsistēmas apraksts 2.Windows XP instalēšana 3.Programmatūras un aparatūras uzstādīšana 4.Windows XP drošība 5.Lietotāju kontu veidošana 6.Datņu un mapju drošība 7.Datņu pārvaldība 8.Fizisko un loģisko disku pārvaldība 9.Koplietojamās datnes un printeri 10.Attālinātā pieeja 11.Sistēmas uzturēšana un atkopšana 12.Event Viewer, Task Manager 13.Windows XP registry 14.Datņu asociācijas 15.Lietotāj-specifiskie uzstādījumi 16.Datora-specifiskie uzstādījumi




Mācību gada laikā nokārtoti kontroldarbi vai eksāmens. Sekmīgi nokārtotu kontroldarbu gadījumā, eksāmens nav jākārto.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Microsoft Windows XP Inside Out, Second Edition (Inside Out) / Ed Bott, Carl Siechert, Craig Stinson .- Microsoft Press, 2004. - 1344 p. - ISBN 073562044X 2.Microsoft Windows XP Registry Guide / Jerry Honeycutt .- Microsoft Press, 2002. - 512 p. - ISBN 0735617880




10.11.5.6. Kursa nosaukums Datoru tīkli I Kursa kods DatZ1038 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Leo Trukšāns

Kursa anotācija: Kurss "Datoru tīkli I" ir balstīts uz Cisco "CCNA1: Tīklošanas pamati" kursu. Tas ir pirmais no četriem kursiem, kas ved uz "Cisco Certified Network Associate" (CCNA) sertifikāciju. Šis kurss iepazīstina studentus ar tīklošanas nozari. Tas koncentrējas uz tīklu terminoloģiju un protokoliem, lokālajiem tīkliem (LAN), globālajiem tīkliem (WAN), Open System Interconnection (OSI) modeli, kabeļu instalēšanu un tās instrumentiem, maršrutētājiem, maršrutētāju programmēšanu, Ethernet, Internet protokola (IP) adresēšanu, un tīklu standartiem. Kurss satur teorētisku un praktisku eksāmenus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads datortīklos 2.Datortīklu pamata termini 3.Datortīklu vides 4.Kabeļu testēšana 5.Lokālo un globālo tīklu kabeļu instalēšana 6.Ethernet pamata termini 7.Ethernet tehnoloģijas 8.Ethernet komutēšana 9.TCP/IP protokolu saime un IP adresēšana 10.Maršrutēšanas pamata termini un apakštīkli 11.TCP/IP transporta un aplikāciju līmeņi 12.Gatavošanās praktiskajam eksāmenam

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Izpildīti 3 mazie praktiskie darbiņi (obligāti) 2.Izpildīti 11 mazie kontroldarbi (vidējā atzīme dod 33% no vērtējuma) 3.Izpildīts teorētiskais eksāmens (33% no vērtējuma) 4.Izpildīts praktiskais eksāmens (33% no vērtējuma)



Literatūra (01-mācību literatūra): Reģistrētajiem studentiem pieejamais oficiālais mācību materiāls zem http://cisco.netacad.net

Literatūra (02-papildliteratūra): Todd Lammle, Cisco Certified Network Associate Study Guide. Second Edition. - SYBEX Inc., 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): http://www.cisco.com


http://cisco.netacad.net/



10.11.5.7. Kursa nosaukums Datoru tīkli II Kursa kods DatZ1039 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Leo Trukšāns


Kursa anotācija: Kurss "Datoru tīkli II" ir balstīts uz Cisco "CCNA2: Maršrutētāji un maršrutēšanas pamati" kursu. Tas ir otrais no četriem kursiem, kas ved uz "Cisco Certified Network Associate" (CCNA) sertifikāciju. Šis kurss koncentrējas uz sākotnējo maršrutētāju noskaņošanu, Cisco IOS programmatūras pārvaldi, maršrutēšanas protokolu noskaņošanu, TCP/IP, un pieejas kontroles sarakstiem (ACL). Studenti gūs iemaņas maršrutētāju noskaņošanā, Cisco IOS programmatūras pārvaldīšanā, maršrutēšanas protokolu noskaņošanā, un pieejas sarakstu veidošanā, kas kontrolē piekļuvi maršrutētājiem. Kurss satur teorētisku un praktisku eksāmenus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Globālie tīkli un maršrutētāji 2.Ievads maršrutētājos 3.Maršrutētāju noskaņošana 4.Citu ierīču konstatēšana 5.Cisco IOS programmatūras pārvalde 6.Maršrutēšana un maršrutēšanas protokoli 7.Distances vektora maršrutēšanas protokoli 8.TCP/IP saimes kļūdu un kontroles paziņojumi 9.Vienkārša maršrutētāja diagnostika 10.Vidējā līmeņa TCP/IP 11.Pieejas kontroles saraksti (ACL) 12.Gatavošanās praktiskajam eksāmenam




Izpildīti 11 mazie kontroldarbi (vidējā atzīme dod 33% no vērtējuma) Izpildīts teorētiskais eksāmens (33% no vērtējuma) Izpildīts praktiskais eksāmens (33% no vērtējuma)

Literatūra (01-mācību literatūra): Reģistrētajiem studentiem pieejamais oficiālais mācību materiāls http://cisco.netacad.net.







10.11.5.8. Kursa nosaukums Datoru tīkli III Kursa kods DatZ3057 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ1038, Datoru tīkli I DatZ1039, Datoru tīkli II

Kursa anotācija: Kurss "Datoru tīkli III" ir balstīts uz Cisco "CCNA3: Komutēšanas pamati un vidēja līmeņa maršrutēšana" kursu. Tas ir trešais no četriem kursiem, kas ved uz "Cisco Certified Network Associate" (CCNA) sertifikāciju. Šis kurss koncentrējas uz augsta līmeņa IP adresēšanas tehnikām (Variable Length Subnet Masking (VLSM)), vidēja līmeņa maršrutēšanas protokoliem (RIP v2, viena apgabala OSPF, EIGRP), komutatoru konfigurēšanu komandrindas interfeisā, Ethernet komutēšanu, virtuālajiem lokālajiem tīkliem (VLAN), Spanning Tree protokolu (STP), un VLAN Trunking protokolu (VTP). Kurss satur teorētisku un praktisku eksāmenus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads maršrutēšanā bez klasēm 2.Viena apgabala OSPF 3.EIGRP 4.Komutēšanas principi 5.Komutatori 6.Komutatoru konfigurēšana 7.Spanning Tree protokols 8.Virtuālie lokālie tīkli (VLAN) 9.VLAN Trunking protokols (VTP) 10.Gatavošanās praktiskajam eksāmenam

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Izpildīti 9 mazie kontroldarbi (vidējā atzīme dod 33% no vērtējuma) Izpildīts teorētiskais eksāmens (33% no vērtējuma)



Izpildīts praktiskais eksāmens (33% no vērtējuma)








10.11.5.9. Kursa nosaukums Datoru tīkli IV Kursa kods DatZ3058 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ1038, Datoru tīkli I DatZ1039, Datoru tīkli II DatZ3057, Datoru tīkli III

Kursa anotācija: Kurss "Datoru tīkli IV" ir balstīts uz Cisco "CCNA4: Globālo tīklu tehnoloģijas" kursu. Tas ir pēdējais no četriem kursiem, kas ved uz "Cisco Certified Network Associate" (CCNA) sertifikāciju. Šis kurss koncentrējas uz augsta līmeņa IP adresēšanas tehnikām (Tīkla adrešu translācija (NAT), Portu adrešu translācija (PAT), un DHCP), globālo tīklu tehnoloģijām un terminoloģiju, PPP, ISDN, DDR, Frame Relay, tīklu pārvaldīšanu, un ievadu optiskajos tīklos. Papildus students gatavojas CCNA eksāmena kārtošanai. Kurss satur teorētisku un praktisku eksāmenus. Studenti arī gatavo tīkla dizaina prezentācijas un demonstrē tās pārējiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.IP adrešu mērogošana 2.Globālās tehnoloģijas 3.PPP 4.ISDN un DDR 5.Frame Relay 6.Ievads tīkla administrēšanā 7.Gatavošanās praktiskajam eksāmenam 8.Prezentāciju sniegšana un vērtēšana 9.Prezentāciju sniegšana un vērtēšana 10.Prezentāciju sniegšana un vērtēšana




Izpildīti 6 mazie kontroldarbi (vidējā atzīme dod 25% no vērtējuma) Izpildīts teorētiskais eksāmens (25% no vērtējuma) Izpildīts praktiskais eksāmens (25% no vērtējuma) Veikts uzdotais tīkla plānojums un sniegta prezentācija par to (25% no vērtējuma).








10.11.5.10. Kursa nosaukums Operētājsistēmas II Kursa kods DatZ1040 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Šī kursa mērķis ir apgūt GNU/Linux operētājsistēmas pamatus, uz lietotāju orientēta distributīva un populārāko programmu izmantošanu. Ietvertas arī vairākas papildus funkcijas un tehnoloģijas, kas ļauj pilnīgāk un optimālāk izmantot izvēlēto distributīvu. Kursa programma balstās uz pieņēmumu, ka students jau ir apguvis pamatiemaņas darbam ar Windows operētājsistēmu. Šinī kursā students apgūst līdzīgas pamatiemaņas Linux vidē, darbu ar noskaņošanas rīkiem un populārākajām atklātā pirmkoda programmām, kā arī dziļāku izpratni par GNU/Linux darbību. Pēc sekmīgas kursa pabeigšanas students spēj strādāt ar izvēlēto distributīvu "jaudīga lietotāja" līmenī. Katrā nodarbībā paredzēts apgūt teorētiskas zināšanas, kā arī uzreiz tās pārbaudīt praksē - pie datora. Kursā ietverti arī praktiskie mājas darbi.

Kursu apraksts-plāns: 1.Kas ir Linux 2.Linux instalēšana 3.Ievads grafiskajā vidē 4.Komandrinda 5.Linux noskaņošana 6.Perifērijas noskaņošana 7.Programmu instalēšana 8.Biroja programmatūra 9.Papildus programmatūra 10.Lietotāji, tiesības uz failiem 11.Procesi un dienesti 12."Dzīvo cd" distributīvi




1. Izpildīti 3 mājasdarbi (katrs dod 10% no atzīmes) 2. Izpildīts praktiskais eksāmens (70% no atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Izvēlētā distributīva dokumentācija Tīmeklī 2.Instalācijā iekļautā dokumentācija (man, info lapas) 3.http://www.linux.org/docs/index.html

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.linux.org/news/index.html 2.http://www.newsforge.com/ 3.http://www.osnews.com/




10.11.5.11. Kursa nosaukums Operētājsistēmu koncepcijas Kursa kods DatZ4022 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Dr.dat., profesors Māris Treimanis

Kursa anotācija: Operētājsistēma ir būtisks jebkuras datorsistēmas komponents. Šajā kursā netiek apskatītas konkrētas operētājsistēmas vai aparatūra, bet gan fundamentālas koncepcijas, ka ir pielietojamas jebkurai operētājsistēmai. Tiek dotas atbildes uz sekojošiem jautājumiem: kas operētājsistēmas ir, ko tās dara, kā tās ir projektētas un kā operētājsistēmas koncepcija ir vēsturiski attīstījusies? Kursā tiek apskatītas procesa un centrālā procesora plānošanas, atmiņas pārvaldes, sekundārās un terciārās atmiņas struktūra, aizsardzības un drošības, kā arī datorsistēmas ražības novērtēšanas pamatkoncepcijas.

Kursu apraksts-plāns: 1.Operētājsistēmas jēdziens un informācija par studiju kursu. 2.Operētājsistēmas attīstības vēsture. 3.Datorsistēmu struktūra. 4.Operētājsistēmu struktūra 5.Procesi. 6.Centrālā procesora plānošana. 7.Operatīvās atmiņas pārvalde. 8.Virtuālās atmiņa. 9.Sekundārās un terciārās atmiņas struktūra. 10.Aizsardzība un drošība 11.Mērītāji un datorsistēmu izmantošanas kvantitatīvie rādītāji. 12.Operētājsistēmu koncepcijas un to izmantošana konkrētās sistēmās

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Uzrakstīti 3 kontroldarbi (katrs dod līdz 20% no atzīmes). 2. Sagatavots referāts (20% no atzīmes). 3. Izstrādāts un prezentēts grupas projekts (20% no atzīmes).




1.A.Silberschatz, P.B.Galvin Operating System Concepts. Fifth Edition. -Addison-Wesley, 1998. (http://cs-www.cs.yale.edu/homes/avi/os-book/index.html)

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.osdata.com/


http://cs-www.cs.yale.edu/homes/avi/os-book/index.html



10.11.5.12. Kursa nosaukums Datoru tīkli I Kursa kods DatZ5009 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asociētais profesors Guntis Bārzdiņš

Priekšzināšanas DatZ3058, Datoru tīkli IV

Kursa anotācija: Kursā tiek aplūkota klasiskā datu pārraides teorija no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām, ieskaitot telefonijas un video pārraides pamatprincipus. Kurss ir teorētiska rakstura ar programmistiskas ievirzes mājas darbiem, kuros studentiem patstāvīgi jārealizē specifiski datortīklu algoritmi. Kurss balstās uz klasisko septiņu līmeņu ISO OSI references modeli kurā dažādi datu pārraides aspekti tiek iedalīti fiziskajā, kanāla, tīkla, transporta, sesijas, attēlojuma un pielietojuma līmeņos.

Kursu apraksts-plāns: 1.Datortīku elementi un tīklu iedalījums: LAN, MAN, WAN 2.Daudzlīmeņu modeļa lietojums datortīklos. ISO OSI references modelis 3.Maksimālais datu pārraides ātrums ierobežotā frekvenču joslā. Nyquista un Shannona formulas 4.Datu pārraides vides: magnētiskā, vītais pāris, koaksiālais kab., optika, radio 5.Sinhrona un asinhrona datu pārraide 6.Telefonijas tīklu uzbūve un signalizācijas protokoli, PCM un T1, E1 pārraides kanāli 7."Connection oriented" un "connectionless" pricipu lietojums datortīklos, virtuālā ķēde 8.X.25, Frame Relay, ATM, TCP/IP protokolu salīdzinājums 9.MAC apakšlīmenis, ALOHA, CSMA/CD, riņķa topoloģija 10.Kanāla līmenis: kadrēšanas metodes 11.Pārraides kļūdu labošana (Humminga kods) 12.Pārraides kļudu detektēšana (CRC) 13."sliding window" protokola paveidi 14.Tīkla līmeņa adresācija un maršrutizācijas protokolu paveidi



15.Transporta līmenis un tā kvalitātes rādītāji 16.Transporta līmenis: savienojuma izveidošana un izbeigšana, 2 armiju problēma 17.Sesijas līmenis, RPC mehānisma raksturojums 18.Attēlojuma līmenis: datu saspiešanas paņēmieni 19.Attēlojuma līmenis: datu aizsardzības paņēmieni 20.Lietojumu līmenis: aplikāciju paveidi un lietotie protokoli

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa laikā savlaicīgi izpildīti 3 mājas darbi (50% no vērtējuma) Aktīva piedalīšanās diskusijās vai uzstāšanās par aktuālu tēmu (20% no vērtējuma) Teorētiskais eksāmens (30% no vērtējuma)

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Andrew S. Tanenbaum, Computer Networks, Fourth Edition, Prentice Hall, 891p., 2003. 2.Douglas E. Comer, Internetworking with TCP/IP, Volume 1: Principles, Protocols, and Architecture, Fourth Edition, Prentice Hall, 750p., 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.L.Peterson and B.Davie, Computer Networks: A Systems Approach, 3rd Edition, Morgan Kaufmann, 813p. 2003.




10.11.5.13. Kursa nosaukums Datoru tīkli II Kursa kods DatZ5011 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa



Kursa anotācija: Kursa mērķis ir padziļināt klausītāju zināšanas šobrīd plaši lietotajos datortīklu paveidos, gan Internet un TCP/IP tehnoloģijā, gan arī LAN un lielas jaudas maģistrālo tīklu uzbūves un attīstības tendencēs. Kurss balstās uz "Datortīkli M1" kursā sniegto teorētisko izpratni un padziļina to aplūkojot šo principu lietojumu reālos tīklu protokolos. Kurss ietver praktiskus mājas darbus tīklu aplikāciju izstrādē, kā arī tīklu protokolu un darbības praktiskā izpētē.

Kursu apraksts-plāns: 1.IPv4 un IPv6 paketes formāts 2.IP tīklu adresācijas shēma un komponentes: tīkls, maršrutizātors, dators (host), subnet mask jēdziens 3.IP maršrutizācijas tabulas, to statiska aizpildīšana, default gateway jēdziens, CIDR jēdziens 4.Dinamiskie IP maršrutizācijas protokoli RIP, OSPF, BGP 5.ICMP protokola ziņojumu veidi, to saistība ar PING un TRACEROUTE programmām 6.Transporta līmeņa protokoli TCP un UDP, segmenta formāts 7.TCP/IP aplikācijas un porta jēdziens. Socket jedziens 8.DNS uzbūves un darbības principi 9.Ethernet LAN tehnoloģijas paveidi. Hub, Bridge, Switch, Spanning-tree, VLAN 10.ATM, Frame Relay tīklu pamatprincipi, salidzinajums ar izdalītajām sakaru līnijām 11.ISDN un PPP protokoli. Lietotāju autorizācijas protokoli PAP un CHAP 12.Bezvadu un mobilo sakaru protokoli 13.SNMP protokols, datortīklu vadīšanas pamatprincipi



14.HTTP, HTML, URL pamtjēdzieni, salīdzinājums ar FTP 15.JAVA aplikācija, aplets, skripts. Socket programmēšana 16.SMTP, POP elektroniskā pasta darbības principi 17.Reālā laika aplikācijas, balss pārraide, QoS nodrošināšanas metodes 18.Firewall tipi. Network Address Translation (NAT). VPN. 19.Multicast pārraides tehnoloģijas 20.MPLS, WDM un citas maģistrālo tīklu tehnoloģijas


Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Internet RFCs. Internet Engineering Task Force, authoritive source: http://www.rfc-editor.org/ 2.W.Richard Stevens, TCP/IP Illustrated, Volume 1, Addison-Wesley, 576p., 1995

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.J.Kurose and K.Ross, Computer Networking: A Top-Down Approach Featuring the Internet - 3rd Ed., Addison Wesley, 2005. 2.B.Forouzan, TCP/IP Protocol Suite, 2nd Edition, McGraw Hill, 976p., 2003




10.11.5.14. Kursa nosaukums Operētājsistēmas Kursa kods DatZ6005 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 46 Semināru un praktisko darbu skaits 18 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ1040, Operētājsistēmas II DatZ4017, Mašīnorientētā programmēšana

Kursa anotācija: Kursa ietvaros lekciju formā tiek aplūkoti svarīgākie un tipiskākie operāciju sistēmu mehānismi. Nodaļās ar praktiskākiem algoritmiem (procesora plānošana, procesu koordinācija, virtuālā atmiņa u.c.) studenti risina uzdevumus. Īpaša uzmanība kursa ietvaros tiek pievērsta procesu koordinācijas jautājumiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.Organizācija 2.Vispārīgs pārskats un klasifikācija 3.Skaitļotāju sistēmu struktūra 4.OS struktūra 5.Procesi 6.Procesora plānošana 7.Procesu koordinācija 8.Bezizeja (deadlock) 9.Operatīvās atmiņas (memory) vadība 10.Virtuālā atmiņa 11.Ārējās atmiņas (secondary storage) vadība 12.Failu sistēma

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursā jānokārto iepriekš nefiksēts skaits mazo kontroldarbu un lielais kontroldarbs. Semestra laikā iegūstamo atzīmi nosaka kontroldarbu rezultāti (lielais kontroldarbs



sastāda apmēram 60%). Ja šādā veidā iegūtā atzīme neapmierina, tad var kārtot eksāmenu, kurš modificē nopelnīto atzīmi.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.A.Silberschatz, P.B.Galvin Operating System Concepts. (5th. ed.) Addison-Wesley Publishing Company, 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.osdata.com/




10.11.5.15. Kursa nosaukums Datu pārraides tehnoloģijas I Kursa kods DatZ3041 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., docents Andrejs Gobzemis

Priekšzināšanas DatZ3058, Datoru tīkli IV

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir padziļināti apgūt datu komunikāciju tehnoloģijas, kas tiek izmantotas datoru tīklos. Šajā kursa daļā tiek pieņemts, ka studenti jau ir apguvuši Cisco akadēmijas CCNA kursus koledžā. Kurss ir veltīts datu komunikāciju standartiem, protokoliem un algoritmiem, kas ir lokālo un korporatīvo datoru tīklu informācijas apmaiņas tehnoloģiju pamatā. Kursā dots populārāko datu pārraides tīklu pārskats, pievēršot īpašu uzmanību lokāliem un korporatīviem tīkliem uz Ethernet un bezvadu tehnoloģiju bāzes. Tīklu apvienošana ar dažādām starptīklošanas ierīcēm ir svarīga praktiska problēma. Tiks apskatīti modernie tehniskie risinājumi, kā arī algoritmi, kas ir tiltu, komutātoru un maršrutētāju pamatā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Lokālo un korporatīvo datu pārraides tīklu pārskats 2.Datu apmaiņa datoru tīklos. Protokoli un standarti. 3.Informācijas kodēšana. Kļūdu atklājošie un labojošie kodi. 4.Cikliskie kodi datu pārraides tīklos. 5.Datoru tīklu Ethernet, Fast Ethernet un Gigabit Ethernet arhitektūra un funkcionēšanas pamati. 6.Bezvadu tīklu tehnoloģijas. 7.Tīkli ATM un lokālo tīklu emulācija. 8.Starptīklošana: protokoli un standarti. 9.Starptīklošanas ierīces: tilti, komutātori, maršrutētāji. 10.Lokālo un globālo tīklu apvienošana.




1.Uzrakstīti 2 mājasdarbi (katrs dod līdz 20% no atzīmes). 2.Sagatavots referāts par tēmu, kas tieši nav ietverta kursa programmā, bet ir saistīta ar padziļinātu tīklu datu pārraides tehnoloģiju apguvi (50% no atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.A.S. Tanenbaum. Computer Networks. - Pearson Education,Inc. 2003. 2.W. Stallings. Data and Computer Communications, 6th ed., Prentice Hall, 2000. 3.G. Held. Understanding Data Communication, 6th ed., New Readers, 1996. 4.F.Halsall. Data Communications, Computer Networks and Open Systems. 4th ed. - Addison-Wesley, 1995.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Cisco CCNA kursi. 2.G. C. Kessler, D. A. Train. Metropolitan Area Networks. Concepts, Standards and Services. - McGraw-Hill, Inc., 1991.




10.11.5.16. Kursa nosaukums Datu pārraides tehnoloģijas II Kursa kods DatZ3043 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., docents Andrejs Gobzemis

Priekšzināšanas DatZ3041, Datu pārraides tehnoloģijas I DatZ3058, Datoru tīkli IV

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir padziļināti apgūt datu pārraides tīklu standartus, protokolus un pamatalgoritmus. Kursa programma balstās uz pieņēmuma, ka studenti jau ir apguvuši Cisco akadēmijas CCNA kursus koledžā un Datu pārraides tehnoloģiju kursa pirmo daļu (DatZ4038) bakalauru studiju laikā. Kursa otrā daļa pārsvarā veltīta globaliem datu pārraides tīkliem - sākot ar vēsturiski pirmo X.25, tālāk turpinot studēt citus ISDN datu pārraides tehnoloģiju pamatus (Frame Relay, ATM), kā arī IP telefonijas idejas. Programmā ietverti arī GSM un GPRS paketēto radiotīklu arhitektūras pamati. Bez teorētiskam sadaļām kursā ietverti arī patstavīgie (mājas) darbi, kas saistīti ar maršrutēšanas pamatalgoritmu apguvi.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ķēžu, ziņi un pakešu komutācija 2.Rekomendācija X.25 (pārskats) 3.Protokols HDLC un tā apakškopas (LAP-B, LAP-F, LAP-D). Kadru struktūra un vadības procedūras. 4.Datu pārraides kļūdas un to atklāšana. Cikliskās redundances pārbaudes (CRC) pamati. Kadra pārbaudes virkne protokolā HDLC. 5.Pakešu formāti, logi un plūsmas vadība. 6.Protokols Frame Relay. Sakars ar X.25 un ISDN. 7.Tīkli ATM un B-ISDN. ATM komutātoti. Laikdale un telpdale. Servisa kvalitāte (QoS). 8.Tīklu ISDN pieslēgumi. Komercionālie piedāvājumi Latvijā. 9.Maršrutēšanas uzdevums un tā iespējamie risinājumi. 10.Maršrutēšanas algoritmu piemēri.



11.Interneta maršrutēšanas protokoli. 12.IP telefonijas pamati.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Uzrakstīti 2 mājasdarbi (katrs dod līdz 20% no atzīmes). 2.Sagatavots referāts par tēmu, kas tieši nav ietverta kursa programmā, bet ir saistīta ar padziļinātu tīklu datu pārraides tehnoloģiju apguvi (50% no atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.A.S. Tanenbaum. Computer Networks. - Pearson Education,Inc. 2003. 2.W. Stallings. Data and Computer Communications, 6th ed., Prentice Hall, 2000. 3.G. Held. Understanding Data Communication, 6th ed., New Readers, 1996.




10.11.5.17. Kursa nosaukums Operētājsistēma UNIX Kursa kods DatZ6007 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ1034, Operētājsistēmas I DatZ5009, Datoru tīkli I

Kursa anotācija: Kursa tiek aplūkotas UNIX grupas operētājsistēmu (Linux, BSD, Solaris, MacOS X, utt.) arhitektūra un efektīvas izmantošanas pamati. Tiek uzskatīts, ka studenti jau ir apguvoši operētājsistēmu un datortīklu teorētiskos pamatus. Līdz ar to te galvenā uzmanība veltīta šo zināšanu pielietošanai atvērtu un drošu augstas veiktspējas datorsistēmu izveidei. Programmā ietvertas padziļinātas sadaļas par lieljaudas aplikācijām, daudzprocesoru sistēmām, datoru klāsteriem, grid, un paralēlo programmēšanu..

Kursu apraksts-plāns: 1.UNIX vēsture un paveidi (Linux, *BSD, Solaris, etc.) 2.UNIX operētājsistēmas kopējā arhitektūra, katalogu sistēmas hierarhija 3.Kernel funkcijas un uzbūve, atšķirības starp paveidiem 4.Instalācijas procesa soļi, atšķirības starp paveidiem, ditributīviem 5.Lietotāji, identifikatori, permīcijas 6.UNIX failu sistēmu paveidi, realizācija 7.Procesa jēdziens, prioritāte, darbības ar procesiem, fork-exec modelis 8.UNIX startēšanas procesa soļi un to funkcijas 9.Komandas, pipe, scripting. Shell paveidi 10.gcc kompilātors un tā iespējas 11.Aplikāciju instalācija: tarball, packages, ebuild, etc. 12.Kernel kompilācijas process 13.X Windows darbības pamati, windows manager 14.Tīkla konfigurācija, IP maršrutizācija UNIX vidē 15.TCP/IP aplikāciju aizsardzības metodes, iptables/pf



16.Web servera aplikāciju kopa (Apache, PHP, MySQL) 17.E-pasta aplikāciju kopa (SMTP, POP3) un DNS 18.Tīkla failu sistēmas (NFS, Samba, etc.) 19.HPC un HA klāsteri. Beowulf, Mosix, heartbeat arhitektūra. Grid komponentes. MPI un paralēlā programmēšana 20.32-bit un 64-bit UNIX atšķirības, savietojamība


Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Nemeth E., Snyder G., Seebass S., Hein T.R., UNIX System Administration Handbook, Prentice Hall PTR; 3rd edition, 896p., 2002 2.Welsh M., Kaufman L., Dalheimer M.K, Dawson T., Running Linux, O'Reilly; 4th Edition, 692p., 2002

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.J.Kurose and K.Ross, Computer Networking: A Top-Down Approach Featuring the Internet - 3rd Ed., Addison Wesley, 2005. 2.Richard Stevens, UNIX Network Programming: Networking APIs: Sockets and XTI, Vol. I, 2nd Ed. Prentice Hall, 1240p., 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.UNIX operētājsistēmas elektroniskā dokumentācija (man pages)


10.11.6. Modulis – Datu bāzes


10.11.6.1. Moduļa “Datu bāzes” anotācija

D a t u b ā z u m o d u ļ a k u r s i

Num. Nosaukums Līme-

nisSemes-

tris Tips Kre-dīti

Priekš-zināšanas

1 Datu bāzes I DatZ1035 K,B 2 A 22 Datu bāzes II DatZ3045 B 5 A 2 13 Datu bāzu praktikums DatZ3048 B 5 B 2 14 Datu noliktavas DatZ3047 B 6 B 4 1,25 DBPS Oracle DatZ4024 B 7 B 4 1,26 Datu bāzes I DatZ6011 M 9 B 2 1,27 Datu bāzes II DatZ6012 M 10 B 2 1,28 Datizrace DatZ5018 M 10 B 2 1,29 Datu noliktavas DatZ5017 M 11 B 2 6


Datu bāzu modulis nodrošina svarīgākās zināšanas moderno Datu bāzu izstrādē un datu izmantošanā. Sākot ar pašām vienkāršākajām iemaņām Datu bāzu projektēšanā un realizācijā bakalauru programmas 2. semestrī līdz pat visjaunākajiem sasniegumiem objektorientētajās Datu bāzu tehnoloģijās, tīmekļa tehnoloģijās, datu noliktavu un datizraces tehnoloģijās, kas tiek mācītas maģistru programmā, modulis sniedz pilnīgas zināšanas visos svarīgākajos teorētiskajos un praktiskajos jautājumos, kas reāli vajadzīgi Datu bāzu izstrādē un datu izmantošanā. Ievērojot visai dažādo maģistru programmas klausītāju sagatavotības līmeni, vairākos šīs programmas kursos tiek praktizēta bakalauru programmā iegūto zināšanu daļēja atkārtošana. Moduļa sniegtās zināšanas kopumā atbilst vadošo pasaules universitāšu programmām šajā jomā.


No praktiskā viedokļa modulis sniedz visas galvenās zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgam darbam Latvijas programmatūras industrijā un citos uzņēmumos, ieskaitot tādus šobrīd Latvijā vēl nepietiekami izplatītus datu apstrādes veidus kā datu noliktavas un datizrace.


Modulis atbalsta Programmēšanas moduli un Programmatūras izstrādes moduli, kur Datu bāzu projektēšanas un realizācija figurē kā visu programmatūras projektu neatņemama sastāvdaļa.




10.11.6.2. Kursa nosaukums Datu bāzes I Kursa kods DatZ1035 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 8 Laboratorijas darbu skaits 8 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursa mērķis ir apgūt datu bāzu pamatus. Kursa laikā studenti apgūst datu bāzu pamatjēdzienus un iemācās izveidot vienkāršu datu bāzi izmantojot datu bāzu pārvaldības sistēmu MS SQL Server. Kursā tiek apskatīti datu bāzu pamatjēdzieni (tabula, kolonna, domēns, saite, primārā atslēga, ārējā atslēga). Kursā uz praktiska piemēra pamata tiek parādīta datu bāzes projektēšana un ER modeļa izveide. Tiek pastāstīts, kas ir primārās atslēgas un kā tiek veikta datu bāzu normalizācija, kā arī izklāstītas 1 normālforma, 2. normālforma un 3. normālforma. Tiek dots īs ievads datu manipulācijas valodā SQL.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads datu bāzēs. Pamatjēdzieni - tabula, kolona, domēns, saite, primārā atslēga, ārējā atslēga. 2.Datu bāzes projektēšana. ER modelis. Atšķirība starp fizisko un loģisko modeli. 3.Funkcionālās atkarības. Normalizācijas process un normālformas. 1NF, 2NF, 3NF. 4.Datu integritātes ierobežojumi. 5.Ievads SQL vaicājumu valodā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Nokārtots rakstiskais eksāmens. 30% Korekti izveidota datu bāze. 40% Uzrakstīti mazie kontroldarbi. 30%




1. G. Garsija-Molina, D.D. Uljman, D. Uidom. Sistemi bez dannyx: polnyj kurs. Viljams, Moskva, 2002. (krievu val.) 2. K. D. Deit "Vvedenije v sistemi baz dannyx. Viljams, Moskva, 2002 (krievu val.) 3.A. Silberschatz, H. F. Korth, S. Sudarshan. Database system concepts. McGraw-Hill, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.www-db.stanford.edu/~ullman/dscb.html




10.11.6.3. Kursa nosaukums Datu bāzes II Kursa kods DatZ3045 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Lekciju skaits 20 Semināru un praktisko darbu skaits 12 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ1035, Datu bāzes I

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir padziļināti apgūt datu bāzu izveidi. Kursa laikā studenti atkārto un padziļināti apgūst datu bāzu pamatjēdzienus un papildiespējas, kā arī izveido datu bāzi, kurā ir realizētas visas kursā apgūtās iespējas, izmantojot datu bāzu pārvaldības sistēmu MS SQL Server. Pēc kursa apgūšanas students prot projektēt un realizēt reālā sistēmā lietojamu datu bāzi.

Kursu apraksts-plāns: 1.Relāciju modelis. Saistība starp relāciju modeli un ER modeli. 2.Relāciju algebra. Saistība starp relāciju algebru un SQL valodu. 3.Funkcionālo atkarību īpašības. Normalizācijas process un normālformas. 1NF, 2NF, 3NF (atkārtojums), BCNF, 4NF, 5NF. 4.SQL datu vaicājumu valoda - padziļināts atkārtojums.. 5.SQL datu definēšanas valoda. 6.Indeksi, indeksu veidi un struktūra. 7.Trigeri. 8.Lietotāju tiesību mehānismi. 9.Ievads SQL 99 standartā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Nokārtots rakstiskais eksāmens. Korekti izveidota datu bāze. Uzrakstīti mazie kontroldarbi.




1. G. Garsija-Molina, D.D. Uljman, D. Uidom. Sistemi bez dannyx: polnyj kurs. Viljams, Moskva, 2002. (krievu val.) 2. K. D. Deit "Vvedenije v sistemi baz dannyx. Viljams, Moskva, 2002 (krievu val.) 3.A. Silberschatz, H. F. Korth, S. Sudarshan. Database system concepts. McGraw-Hill, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.www-db.stanford.edu/~ullman/dscb.html




10.11.6.4. Kursa nosaukums Datu noliktavas Kursa kods DatZ3047 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, lektore Laila Niedrīte

Priekšzināšanas DatZ3045, Datu bāzes II

Kursa anotācija: Kurss "Datu noliktavas" paredzēts, lai apgūtu zināšanas un praktiskas iemaņas par datu noliktavas projektēšanu, izstrādi un efektīvu uzturēšanu. Kursa apguves laikā paredzēta arī praktiska datu noliktavas prototipa izstrāde. Lekcijās tiek aplūkoti sekojoši jautājumi: Datu noliktavas kā modernu informācijas sistēmu sastāvdaļa un pamats lēmumu pieņemšanas sistēmām.Datu noliktavu izveides pamatmērķi - liela apjoma datu apstrāde un nepieciešamība iegūt pieprasījumu rezultātus maksimāli īsā laikā. Datu bāzu tehnoloģijas šo mērķu nodrošināšanai. Datu noliktavu arhitektūra un tās izveides pamatprocesi. Metadati. Dimensionālā modelēšana. Datu noliktavu projektu specifika. Datu noliktavu realizācijā izmantojamie rīki.

Kursu apraksts-plāns: 1.Datu noliktavu (DN) pielietošanas jomas un piemēri, salīdzinājums ar OLTP sistēmām. 2.DN arhitektūra: DN izveides fāzes, šo fāzu koordinēšana. Datu avoti. Darba apgabals un tā komponenti. DN un datuves. Datu analīzes līdzekļi. Metadati kā DN sastāvdaļa. 3.Dimensionālā modelēšana. Fakti . Dimensijas. Datu kubi. Datu analīzes operācijas. 4.Dimensionālo modeļu realizācija relāciju datu bāzēs.. Sniegpārslas shēma. Zvaigznes shēma. 5.Dimensionālo modeļu piemēri tipiskām problēmām DN projektos. 6.Datu ieguve, pārveidošana, ielāde. Daudzu datu avotu integrācijas problēmas. Integrācijas konflikti un to novēršana.



7.Datu kvalitāte. Nepilnīgu un kļūdainu datu koriģēšana. Datu ielāde dimensiju un faktu tabulās. 8.Metadati, to pārvaldība. Metadatu repozitoriji. Repozitoriju standarti un apmaiņa ar metadatiem. 9.Pieprasījumi un to optimizēšana. Daudzdimensiju pieprasījumi. Star-join, tā optimizēšana. Grupēšana un agregācija. 10.Skatījumu ieviešana pieprasījumu vienkāršošanai. Materializētie skatījumi. 11.Indeksi, to veidi. Indeksu izmantošana un loma DN risinājumos. 12.OLAP un datizrace. 13.Datu noliktavas tīmeklī. (Data Webhaus). 14.DN projektu plānošana un vadība. Projekta iespējamības faktori. Projekta grupa, plāns, prasību apkopošana. 15.Veiksmīgu un neveiksmīgu DN projektu piemēri un to analīze.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kopējo vērtējumu veido no 2 semestra laikā veicamo darbu atzīmēm, bet katram uzdevumam ir savs svars (% no kopējā vērtējuma) Projekts praktiskajos darbos 40% Kontroldarbs semestra beigās 60%

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.R.Kimball et al. "The data Warehouse Lifecycle Toolkit Expert methods for Designing, Developing and Deploying Data Warehouses", Wiley, 1998, ISBN: 0471255475 2. G.Dodge et al; "Essential Oracle8i Data Warehousing: Designing, Building, and Managing Oracle Data Warehouses", Wiley, 2000, ISBN: 0471376787

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.D.Marco "Building and Managing the Meta Data Repository: A Full Lifecycle Guide.", Wiley, 2000, ISBN: 0471355232




10.11.6.5. Kursa nosaukums Datu noliktavas Kursa kods DatZ5017 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Lekciju skaits 16 Laboratorijas darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., asociētais profesors Kārlis Podnieks


Kursa anotācija: Uzņēmuma datu noliktavas uzdevumi ir stratēģisku lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas regulāra atlase no uzņēmuma operacionālajām sistēmām, tās apkopošana un sakārtošana lietotājiem ātri un ērti pieejamās datu struktūrās, informācijas piegāde lietotājiem dažādos griezumos. Kursa mērķis nav konkrētu datu noliktavu sistēmu un rīku apguve. Kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metožu studēšana, kas ir visu šo sistēmu un rīku pamatā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. 2.Motivācija un koncepcijas. 3.Plānošana un prasības. 4.Arhitektūra un infrastruktūra. 5.Datu projektēšana un sagatavošana. 6.Informācijas piegāde lietotājiem. 7.Realizācija un uzturēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem. Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto punktu skaita. Atzīmes "izcili" iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.



Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Paulraj Ponniah. Data Warehousing Fundamentals. A Comphehensive Guide for IT Professionals. Wiley & Sons, 2001, 520 pp.




10.11.6.6. Kursa nosaukums Datu bāzu praktikums Kursa kods DatZ3048 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Lekciju skaits 12 Semināru un praktisko darbu skaits 20 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistente Ija Šaporenkova Priekšzināšanas DatZ1035, Datu bāzes I

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iegūt iemaņas SQL valodas praktiskā lietošanā. Kurss ietver sevī gan teorētisko, gan praktisko daļu. Katra teorētiskā tēma tiek nostiprināta ar atbilstošu praktisko darbu. Piemēru demonstrēšanai un uzdevumu risināšanai tiek piedāvāta datu bāzu pārvaldības sistēma Microsoft SQL Server 2000 un Transact SQL sintakse.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads: tabula, kolonna, rinda, objekti un attiecības starp tiem (atkārtojums). 2.Datu tipi un tabulu veidošana. 3.Datu atlase (sākums). 4.Datu atlase (nosacījuma WHERE lietošana, grupēšana, agregācijas f-jas). 5.Datu atlase (pieprasījumi no vairākām tabulām, apakšvaicājumi). 6.Izmaiņas datos (iestarpināšana, dzēšana, esošo datu izmaiņa). 7.Nosacījumi un cikli. 8.Kursoru izmantošana. Lietotāja definētas f-jas. Glabātas procedūras. 9.Transakcijas. 10.Indeksu izmantošana un vaicājumu izpildīšanas plāni. 11.Trigeri. 12.Lietotāju definēšana un tiesību piešķiršana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa laikā studentiem jāuzraksta 4 kontroldarbi, katrs no kuriem tiek novērtēts ar punktu skaitu no 0 līdz 10. Eksāmena atzīme tiek noteikta kā vidējais aritmētiskais no visu četru kontroldarbu iegūto punktu skaita.



Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Richard Waymire, Rick Sawtell. Teach Yourself Microsoft SQL Server 2000 in 21 Days. Published by Sams on 07 November, 2002 2.Microsoft SQL Sercer 2000 Database Design and Implementation. Microsoft Corporation, 2001




10.11.6.7. Kursa nosaukums DBPS Oracle Kursa kods DatZ4024 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datu apstrādes sistēmas un datortīkli Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Datorzinātņu maģistra grāds, lektors Aivars Niedrītis


Kursa anotācija: Datu bāzes vadības sistēmas "ORACLE" funkcionālās iespējas. Programmu un tehniskā nodrošinājuma priekšnosacījumi kompleksas sistēmas izveidošanai. SQL un PL/SQL izmantošanas iespējas. Datu bāzes fiziskā un loģiskā uzbūve, procedurālās opcijas elementi (procedūru, funkciju, pakešu un trigeru veidošana). Oracle tīmekļa lietojumu izveidošana.

Kursu apraksts-plāns: 1.ORACLE tehniskā bāze (Unix, Windows), serveris, klienta vide, trīs līmeņu arhitektūra Datu bāzes fiziskā un loģiskā struktūra, SQL veidošana DB objektu izveidošanai 2.SQL*Plus izmantošana, ORACLE datu tipi, datu tipu pārveidošana PL/SQL izmantošana, datu tipi PL/SQL vidē, dbms_output 3.PL/SQL kļūdu apstrāde, procedūras, funkcijas, paketes Parametrizētie kursori, ORACLE funkcijas, PL/SQL tables, records 4.Web servera aplikācijas realizācija, Web Server toolkit 5.Atskaišu veidošana ar SQL*Plus, substitution variables, formatēšana SQL*plus redaktors, SQL prompt iespējas 6.Integritāte 7.Trigeri 8.SQL*Loader, importa eksporta iespējas Tabulu definēšanas parametri (PCTFREE, PCTUSED, ...) 9.SQL papildiespējas, SEQ, dinamiskais SQL 10.SQL optimizācija, EXPLAIN PLAN



11.Tīmekļa saskarnes elementi, Javascript 12.Batch procedūru izpilde Unix Shell skriptu izmantošana automātiski startējošu darbu izpildei roles, grants, synonyms izmantošana remote database, PL/SQL wraper Datu bāzes administrēšana, ORACLE procesi

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Praktiskie darbi - projekta izstrāde un realizācija ORACLE vidē. 1. Projekta apraksts 2. Datu bāzes struktūru izveide (SQL). 3. Informācijas sagatavošana (SQL,LOADER). 4. Procedūru, funkciju, pakešu izveidošana (PL/SQL). 5. Tīmekļa lietojuma izveidošana (PL/SQL). Prasības kredītu iegūšanai - izstrādāts projekts ORACLE vidē.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Oracle servera un lietojumu servera dokumentācija




10.11.6.8. Kursa nosaukums Datu bāzes I Kursa kods DatZ6011 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 16 Laboratorijas darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa



Kursa anotācija: Modernās datu bāzu pārvaldības sistēmas izmanto netriviālas metodes un algoritmus, lai nodrošinātu datu integritāti, drošību un drošumu, vairāku lietotāju vienlaicīgu darbu ar tiem, vaicājumu ātru apstrādi. Šo metožu un algoritmu studēšana ir šī kursa uzdevums. Kursa mērķis nav konkrētu datu bāzu pārvaldības sistēmu (Oracle, MySQL vai tml.) apgūšana. Kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metožu studēšana, kas ir visu šo sistēmu pamatā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Diski, datnes, indeksi utt. (atkārtojums). 2.Datu bāzu pārvaldības sistēmas (atkārtojums). 3.Relāciju datu bāzes: koncepcijas un operācijas (padziļināts atkārtojums). 4.Relāciju datu bāzu projektēšana: normālformas (padziļināts atkārtojums). 5.Datu integritāte, skati, datu aizsardzība. 6.Konkurentu pieejas vadīšana, bloķēšana, strupceļu novēršana. 7.Datu drošums. 8.Vaicājumu apstrāde un optimizācija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem. Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam



noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto punktu skaita. Atzīmes "izcili" iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Carl J. Date. An Introduction to Database Systems. Addison-Wesley, 2004, 990 pp. 2.Georges Gardarin, Patrick Valduriez. Relational Databases and Knowledge Bases. Addison-Wesley, 1989, 260 pp.




10.11.6.9. Kursa nosaukums Datu bāzes II Kursa kods DatZ6012 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 16 Laboratorijas darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa



Kursa anotācija: Kursā tiek studētas modernās datu bāzu pārvaldības tehnoloģijas (objekt-orientācija - kādai tai jābūt un kāda tā ir reālajās sistēmās, datu bāzu tīmekļa tehnoloģiju pamati, deduktīvo un dalīto datu bāzu uzbūves principi).Kursa mērķis nav konkrētu datu bāzu pārvaldības sistēmu (Oracle, MySQL vai tml.) apgūšana. Kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metožu studēšana, kas ir visu šo sistēmu pamatā - kā tagad plaši lietojamo, tā nākotnē gaidāmo datu bāzu pārvaldības sistēmu pamatā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Valoda SQL: valodas pamatelementi, dinamiskais SQL (atkārtojums). 2.Objektu datu bāzes. 3.Objekt-orientētās DBPS. 4.Objektu-relāciju DBPS, SQL3. 5.Tīmekļa tehnoloģijas un DBPS. 6.Deduktīvās datu bāzes. 7.Dalītās datu bāzes.




Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Carl J. Date. An Introduction to Database Systems. Addison-Wesley, 2004, 990 pp. 2.Thomas M. Connolly, Carolyn E. Begg. Database Systems. A Practical Approach to Design, Implementation, and Management. Addison-Wesley, 1998, 570 pp. 3.Georges Gardarin, Patric Valduriez. Relational Databases and Knowledge Bases. Addison-Wesley, 1989, 260 pp.




10.11.6.10. Kursa nosaukums Datizrace Kursa kods DatZ5018 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 16 Laboratorijas darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate2012, Varbūtību teorija un matemātiskā statistika

Kursa anotācija: Datizraces (data mining) uzdevums ir derīgas (arī negaidītas) informācijas iegūšana no lielām datu kopām, datu bāzēm vai datu noliktavām, izmantojot statistikas, automātu apmācības (machine learning), datu bāzu pārvaldības, attēlu pazīšanas (pattern recognition), mākslīgā intelekta un citas metodes. Kursa mērķis nav konkrētu datizraces rīku apguve. Kursa mērķis ir to fundamentālo ideju un metožu studēšana, kas ir visu šo rīku pamatā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. 2.Mērījumi un dati. 3.Datu vizualizācija un izpēte. 4.Datu analīze un nenoteiktība. 5.Datizraces algoritmu sistematizācija. 6.Modeļi un šabloni. 7.Datizraces algoritmu mērķa funkcijas. 8.Meklēšanas un optimizācijas metodes. 9.Aprakstošā modelēšana. 10.Prognozējošā modelēšana (klasifikācija). 11.Prognozējošā modelēšana (regresija). 12.Datu organizācija un datu bāzes. 13.Šablonu un likumsakarību atrašana. 14.Datu izguve pēc to satura.




Literatūra (01-mācību literatūra): 1.David Hand, Heikki Mannila, Padhraic Smyth. Principles of Data Mining. MIT, 2001, 550 pp.


10.11.7. Modulis – Modelēšana un specifikācijas


10.11.7.1. Moduļa “Modelēšana un specifikācijas” anotācija

M o d u ļ a k u r s i


Semes-tris Tips Kre-

dītiPriekš-

zināšanas1 Modelēšanas pamati

DatZ3049B 6 A 4

2 Formālās specifikācijas DatZ4025

B 7 B 4 1

3 Sistēmu modelēšana DatZ5021

M 9 A 4 1

4 Modernā biznesmodelēšana un imitācija DatZ5020

M 10 B 2 3

5 Zināšanu inženierija DatZ5022

M 10 B 4 3

6 Specifikāciju valodas DatZ60139

M 11 B 4 2,3


Dotais modulis nodrošina svarīgākās zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas mūsdienīgu sistēmu analīzē un projektēšanā (līdz programmatūras izstrādei) . Moduļa bakalaura līmeņa kursos tiek dotas pamatzināšanas par sistēmu formalizaciju un modelēšanu. Maģistra līmeņa kursos detalizēti tiek izklāstītas jaunākās sistēmu modelēšanas un specifikāciju metodes, to praktiski lietojumi. Tai skaitā tiek izklāstīta Vienotā modelēšanas valoda UML un tās lietojumi. Tiek aplūkotas arī jaunākas zināšanu attēlošanas metodes un to lietojumi semantiskā tīmekļa kontekstā. Īpaša vērība tiek pievērsta programmrīkiem un to lietojumiem sistēmu modeļu būvē. Moduļa sniegtās zināšanas kopumā atbilst vadošo pasaules universitāšu sniegtajām zināšanām šajā jomā.


Mūsdienu sistēmas kļūst aizvien sarežģītākas un vienīgais veids, kā tās aptvert un saprast, ir būvējot šo sistēmu modeļus formālās vai pusformālās valodās. Dotā moduļa kursi dod pamatzināšanas un praktiskas iemaņas šajā jomā. Šīs zināšanas un iemaņas nepieciešamas sekmīgam darbam Latvijas programmatūras industrijā.


Dotais modulis nodrošina tās prasmes, kas nepieciešamas sistēmu projektēšanas sākuma stadijā līdz programmatūras izstrādei, t.i. līdz prasmēm, kuras dod Programmatūras izstrādes modulis.




10.11.7.2. Kursa nosaukums Modelēšanas pamati Kursa kods DatZ3049 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Laboratorijas darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.dat., profesors Jānis Bārzdiņš

Kursa anotācija: Kas ir sistēmu modelēšana, modelēšanas veidi. Konceptuālā modelēšana, UML klašu diagrammas un to lietošana konceptuālās modelēšanas vajadzībām. Sistēmu organizatoriskās struktūras modelēšana, ORG diagrammas. Datu modelēšana, DD diagrammas. Sistēmu darbības modelēšana. Biznesa procesi, biznesa procesu diagrammas un to lietošana. Biznesa procesu semantika. Biznesa procesu imitācija. Tipiskākie biznesmodelēšanas lietojumi, piemēri

Kursu apraksts-plāns: 1.Lekcijas: 2.Ievads. Modelēšanas mērķi un uzdevumi. Modelēšanas veidi 3.Konceptuālā (objektorientētā) modelēšana: 4.Objekti un klases, to atribūti un operācijas 5.Asociācijas, asociāciju vārdi un kardinalitātes 6.Agregācija un kompozīcija. Vispārināšana 7.Klašu diagramma, tai atbistošā instanču diagramma 8.Konceptuālo modeļu piemēri 9.Konceptuālo modeļu (klašu diagrammu) būve ar rīka GRADE palīdzību (īss ieskats, sīkāk laboratorijas darbos) 10.Vēlreiz konceptuālo modeļu piemēri ar GRADE papildiespējām 11.Daudzsortīgie predikātu rēķini, papildapgalvojumi par klašu diagrammām 12.Kas ir metamodelis, metamodeļu piemēri 13.Metamodeļu transformācijas, piemēri 14.Biznesmodelēšana - jauns modelēšanas veids: 15.ORG diagrammas, piemēri 16.Biznesprocesi, to elementi, vienkārši piemēri, semantika 17.Biznesprocesu būve ar rīka GRADE palīdzību (īss ieskats, sīkāk laboratorijas darbos)



18.Sarežģītāki biznesprocesu piemēri 19.Precīzā biznesmodeēšana, biznesprocesu imitācija 20.Laboratorijas darbi: 21.Iepazīšanās ar modelēšānas rīku GRADE 22.Klašu diagrammu būve ar rīku GRADE 23.Klašu diagramma un tai atbilstošā instanču diagramma 24.Agregācija un kompozīcija, to lietošana klašu diagrammā 25.Vispārināšanas jēdziens, tā lietošana 26.Stereotipu veidošana modelēšanas rīka GRADE klašu diagrammās 27.Rīka GRADE klašu diagrammas papildelementi 28.Biznesa modelis tā pamatdiagrammas 29.Organizatoriskās struktūras diagrammas pamatelementi 30.Biznesa procesa diagrammas pamatelementi 31.Vairāku līmeņu biznesa procesu diagrammu veidošana 32.Biznesa modeļa sintaktiskā analīze 33.Vienkārša biznesa procesa simulācija. Semantisko kļūdu labošana 34.Simulācijas izmantošana biznesa procesu pārbūves efektivitātes noteikšanai 35.Darbs ar GRADE modeļiem (diagrammas noglabāšana datnē, ārējās norādes, eksports HTML formātā) 36.Noslēguma laboratorijas darbs

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāizstrādā un jāaizstāv 7 patstāvīgie laboratorijas darbi: 1.Modelēšānas rīka GRADE pamatfunkcijas (10%) 2.Klašu diagrammu būves tehniskās iespējas (10%) 3.Klašu diagrammas izveidošana pēc dota apraksta (10%) 4.Procesa diagrammas izveide pēc dota apraksta (10%) 5.Lielas procesa diagrammas izveide pēc dota apraksta (10%) 6.Biznesa procesa imitācija (10%) 7.Biznesa procesa pārbūve (10%) Sekmīgi jāatbild uz noslēguma testu jautājumiem (30%)

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.G.Booch, J.Rumbaugh and I.Jacobson. The Unified Modeling Language User Guide. Addison- Wesley, 1998 2.J.Bārzdiņš, J.Tenteris un Ē.Viļums. Biznesmodelēšanas valoda GRAPES-BM 4.0 un tās lietošana. A/s DATI, 1998

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.J.Rumbaugh et al. Object-Oriented Modeling and Design. Prentice Hall, 1991 2.M.Boman, J.Bubenko, P.Johannesson and B.Wangler. Conceptual Modelling. Prentice Hall, 1997

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.UML: http://www.omg.org/UML/ - "The current UML specification, Version 1.5 " un citi materiāli, uz kuriem ir



norāde šajā lapā, t.sk. "Version 2.0"




10.11.7.3. Kursa nosaukums Modernā biznesmodelēšana un imitācija Kursa kods DatZ5020 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.dat., profesors Audris Kalniņš

Priekšzināšanas DatZ6008, Komponentbāzētā programmatūras izstrāde

Kursa anotācija: Kursa galvenais mērķis ir apgūt precīzo procesu modelēšanu, kas vajadzīga gan darbaplūsmu izstrādei, gan programmatūras prasību specifikācijai, gan precīzai procesu analīzei. Kā modelēšanas valoda tiek lietota UML 2.0 aktivitāšu diagrammas. Tiek apgūta šo diagrammu precīza sintakse un semantika, kā arī lietošanas paņēmieni procesu aprakstīšanai. Tiek parādīts, kā ar aktivitāšu diagrammu palīdzību modelēt tipiskas situācijas (procesu paternus). Īsi tiek aplūkota arī cita procesu definēšanas valoda (BPMN) Noslēgumā tiek īsi aplūkoti procesu diskrētās imitācijas pamatprincipi un realizācija GRADE vidē.

Kursu apraksts-plāns: 1.Precīzā biznesmodelēšana - tās loma un uzdevumi 2.UML aktivitāšu diagrammu pamatjēdzieni 3.Vadības virsotnes, to neformālā semantika 4.Petri tīkli, aktivitāšu diagrammu precīzā semantika ar markeru palīdzību 5.Vadības virsotņu precīzā semantika 6.AD paplašinājumi - pārtraukumi un notikumi 7.Metamodeļa lietošana AD precīzajā definīcijā. 8.Izpildītāji un nodalījumi (partitions) 9.Objektu plūsmas, to problēmas 10.Objekta plūsmu lietošanas paņēmieni 11.Standartsituācijas (paterni) procesu definēšanai 12.Procesa definēšanas piemērs UML AD notācijā 13.Citas procesu definēšanas valodas (BPMN, BPEL), to vieta 14.Procesu imitācijas principi 15.Procesu aprakstīšanas līdzekļi imitācijai GRADE



16.Praktiskā procesu imitācija GRADE rīkā

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Katram studentam jāizstrādā precīzs procesa apraksts ar UML aktivitāšu diagrammu palīdzību (pēc dotā neformālā procesa apraksta). Procesa precizitātei jāatbilst darba plūsmās lietotajai. Projekta novērtējums - 80%, eksāmens - 20%.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J. Rumbaugh, G. Booch, I. Jacobson. The Unified Modeling language User Guide.- Addison-Wesley, 2004 2.Hans-Erik Eriksson, Magnus Penker. Business Modeling with UML. Business Patterns at Work.- John Wiley&Sons, 2000 3.GRADE Business Modeling. Simulation Guide.- INFOLOGISTIK GmbH, 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.OMG: Unified Modeling Language (UML), version 2.0 http://www.uml.org/ - UML2.0 2.Business Process Modeling Notation (BPMN) http://www.bpmi.org/ 3.Stephen A. White, Process Modeling Notations and Workflow Patterns, March, 2004, http://www.omg.org/bp-corner/pmn.htm




10.11.7.4. Kursa nosaukums Sistēmu modelēšana Kursa kods DatZ5021 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļaKursa autori Dr.h.dat., profesors Jānis Bārzdiņš

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iemācīt praktiski lietot sistēmu modelēšanas valodas un rīkus. Kursā tiek iztirzāti divi galvenie sistēmu modelēšanas veidi - objektorientētā ( konceptuālā) modelēšana un biznesmodelēšana. Šim nolūkam detalizēti tiek aplūkotas UML klašu diagrammas un UML aktivitāšu diagrammas, kā arī rīka GRADE biznesprocesu diagrammas, tiek būvēti šo diagrammu metamodeļi un iztirzāta to semantika. Tiek aplūkoti reāli piemēri un iztirzāta sistēmu modelēsanas metodika. Tiek aplūkota arī valoda OCL un tās lietojumi sistēmu modeļu būvē. Tiek iztirzāts arī UML paplašināšanas mehānisms (profili). Kursa noslēgumā īsumā tiek aplūkotas metamodeļu transformācijas un MDA pieeja. Kursa praktiskajā daļā tiek iztirzāts vismaz viens sistēmu modelēšanas rīks (patreiz GRADE) un tā lietošana. Īsumā tiek aplūkoti arī citi modelēšanas rīki un to funkcijas.

Kursu apraksts-plāns: 1.Lekcijas: 2.Ievads. Modelēšanas veidi. 3.Objektorientētā modelēšana, tās pamatjēdzieni: objects, klase, atribūts, operācija, asociācija, agregācija, vispārināšana, klašu diagramma. 4.Papildiespējas, tai skaitā stereotipi un to lietošana. 5.Sarežģītāki piemēri. Objektorientētās modelēšanas metodika. 6.Valoda OCL. Bāzes piemērs un pamatkonstrukcijas. 7.Valodas OCL lietošanas piemēri. 8.Metamodeļi. Klašu diagrammu metamodelis (vienkāršots variants). UML 2.0 bāzes (core) metamodelis. 9.UML paplašināsanas mehānisms. Profili. Profilu definēšanas piemērs 10.Svarīgu priekšmetu apgabalu modeļi (domain models) 11.Lietojumdiagrammas un to lietošana (biznesmodelēšanas kontekstā) 12.Darbību modelēšana. UML Aktivitāšu diagrammas. 13.Aktivitāšu diagrammu divas semantikas. Sīkāk par separātās izpildes semantiku.



14.Aktivitāšu diagrammas un GRADE biznesprocesi, to metamodeļi, salīdzinājums. 15.Sarežģītāku biznesprocesu piemēri, to strukturēšana. 16.Organizoriskās struktūras un datu modelēšana 17.Tipiskākie biznesmodelēšanas lietojumi. Biznesmodelēšanas metodika. Piemērs. 18.Biznesmodelēšanas vieta sistēmas dzīves ciklā, pāreja no sistēmas biznesmodeļa uz uz sistēmas realizāciju. Praktiskie darbi: 19.Bāzes modelēšanas rīka (patreiz GRADE) pamatfunkciju apguve 20.Objektmodeļu būve pēc sistēmas vārdiskā apraksta ar attiecīgā modelēšanas rīka palīdzību 21.Priekšmetu apgabalu modeļi 22.Biznesprocesu būve pēc to vārdiskā apraksta ar attiecīgā modelēšanas rīka palīdzību 23.Sarežģītāku biznesprocesu būve un analīze 24.Metamodeļu būve 25.UML profilu būve 26.Iepazīšanās ar citiem modelēšanas rīkiem

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Izpildīti 3 lielie mājas darbi (katra lielā mājas darba svars kopējā vērtējumā 20%): "objektmodelis "biznesmodelis, "metamodelis Saņemts pozitīvs vērtējums par mazajiem mājas darbiem (svars kopējā vērtējumā 20%) Saņemts pozitīvs vērtējums par eksāmena testa uzdevumiem (svars kopējā vērtējumā 20%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J.Rumbaugh et al. Object-Oriented Modeling and Design. Prentice Hall, 1991 2.G.Booch, J.Rumbaugh and I.Jacobson. The Unified Modeling Language User Guide. Addison- Wesley, 1998 3.J.Rumbaugh, I.Jacobson and G.Booch. The Unified Modeling Language Reference Manual, Second Edition. Addison- Wesley, 2005 4.J.Warmer and A.Kleppe. The Object Constraint Language. Second Edition. Addison- Wesley, 2003 5.A.Kleppe, J.Warmer and W.Bast. MDA Explained. Addison- Wesley, 2003 6.J.Bārzdiņš, J.Tenteris un Ē.Viļums. Biznesmodelēšanas valoda GRAPES-BM 4.0 un tās lietošana. A/s DATI, 1998 Literatūra (02-papildliteratūra): 1.UML: http://www.omg.org/UML/ - "The current UML specification, Version 1.5 " un citi materiāli, uz kuriem ir norāde šajā lapā, t.sk. "Version 2.0" Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Object Management Group (OMG) tīmekļa vietne www.omg.org




10.11.7.5. Kursa nosaukums Zināšanu inženierija Kursa kods DatZ5022 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ5021, Sistēmu modelēšana

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir dot pamatzināšanas par jaunākajām zināšanu inženierijas metodēm un to lietojumiem semantiskā tīmekļa jomā. Kursa sākumā tiek padziļināti aplūkoti metamodeļi un to lietojumi. Tiek aplūkoti konceptuālie grafi, uzbūvēts to metamodelis. Tiek iztirzāts ontoloģijas jēdziens un ontoloģiju būves metodika. Tiek aplūkots rīks PROTEGE un tā lietojumi. Tālāk tiek aplūkotas zināšanu attēlošanas metodes balstītas uz XML. Detalizēti tiek iztirzātas valodas RDF un OWL, to saistība ar UML, šo valodu iespējamie lietojumi semantiskā tīmekļa kontekstā. Tiek iztirzāti semantiskā tīmekļa jaunākie pētījumu un pielietojumu virzieni, referējot darbus no pēdējām semantiskā tīmekļa konferencēm.

Kursu apraksts-plāns: 1.Padziļināts atkārtojums par metamodeļiem un to lietojumiem 2.Konceptuālie grafi 3.Aprakstošā (description) loģika 4.Ontoloģijas, ontoloģiju būves metodika 5.PROTEGE, tā lietojumi zināšanu attēlošanai 6.XML un XML shēmas 7.RDF (Resource Description Framework), tā sintakse un semantika, piemēri 8.OWL (Web Ontology Language), tā sintakse un semantika, saistība ar UML 9.OWL, tā lietojumi semantiskajā tīmeklī 10.FOAF - semantiskā tīmekļa lietojuma piemērs 11.Raksti no pēdējām konferencēm par ontoloģijām un semantisko tīmekli (referē studenti)



12.Zināšanu inženierijas un semantiskā tīmekļa nākotnes vīzija - vispārīga diskusija, kurā studenti nāk ar savu redzējumu par šo strauji attīstošos datorzinātnes apakšvirzienu

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāizpilda 3 lielie majas darbi par norādītajām tēmām (viena mājas darba īpatsvars kopējā vertējumā - 15%). Jāuzstājas seminārā ar referātu par norādīto tēmu, kā likums tā būs kāda publikācija par semantisko tīmekli (īpatsvars 30%). Sekmīgi jāatbild uz testa jautājumiem par kursa materiālu (25%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.John F. Sowa. Knowledge Representation. Brooks/Cole, 2000 2.Conceptual Graphs. http://www.hum.auc.dk/cg/ 3.Extensible Markup Language (XML). http://www.w3.org/TR/2004/REC-xml-20040204/ 4.XML Schema. W3C Recommendations http://www.w3.org/TR/2004/REC-xmlschema-0-20041028/ 5.RDF Primer. W3C Recommendations. http://www.w3.org./TR/2004/REC-rdf-primer-20040210/ 6.OWL Web Ontology Language Reference. W3C Recommendations. http://www.w3.org/TR/owl-ref/ 7.PROTEGE. http://protege.stanford.edu 8.T.Berners-Lee, J.Hendler and O.Lassila. The Semantic Web. Scientific American, May 2001

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.J.Davies, D.Fensel and F.van Harmelen (Eds). Towards the Semantic Web. Ontology-driven Knowledge Management. John Willey & Sons, 2003

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.w3.org/




10.11.7.6. Kursa nosaukums Formālās specifikācijas Kursa kods DatZ4025 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kurss iepazīstina ar formālo specifikāciju jēdzienu, ilustrē formālo specifikāciju izmantošanu programmēšanas valodu semantikas uzdošanā un vienkāršu programmu korektības pierādīšanā. Kursa otrā daļa ir ievads formālajā specifikācijā plaši izmantotā notācijā Z, ietverot tās matemātiskos pamatus, galvenās konstrukcijas un specifikācijas piemērus. Kursā pārskata veidā aplūkotas arī citas formālo specifikāciju notācijas.

Kursu apraksts-plāns: 1.Jēdziens par programmu korektību. Programmu korektības nozīme un līdzekļi tās panākšanai. 2.Jēdziens par programmēšanas valodas sintaksi un semantiku. Sintakse vienkāršai imperatīvai valodai IMP. 3.Programmēšanas valodas semantikas uzdošana. Formālas semantikas uzdošanas nozīme un veidi. 4.Dabiskā semantika programmēšanas valodai IMP. Determinitātes teorēma. 5.Operacionālā semantika programmēšanas valodai IMP. Teorēma par semantiku atbilstību. 6.Semantikas uzdošana programmām ar ievadu un izvadu. 7.Semantikas uzdošana programmām ar procedūrām un rekursiju. 8.Programmu daļējās un pilnās korektības apgalvojumi. 9.Jēdziens par cikla invariantu. Programmu daļējās korektības pierādījumi. 10.Jēdziens par cikla variantu. Programmu pilnās korektības pierādījumi. 11.Verifikācijas nosacījumi, to automātiska ģenerēšana. Verifikācijas problēmas algoritmiskie aspekti. 12.Jēdziens par funkcionālo programmēšanu. Korektības pierādījumi funkcionālajā programmēšanā. 13.Formālo metožu izmantojums programmatūras specifikācijā 14.Ievads formālo specifikāciju valodā Z.



15.Valodas Z matemātiskā notācija un pierādījumi. Izteikumu un predikātu loģika. Vienādība un definējošās izteiksmes. 16.Kopu teorijas pamati valodā Z. Attiecības un funkcijas. Virkņu notācija. Brīvo tipu definēšana. 17.Shēmas jēdziens valodā Z. Shēmu lietojums stāvokļu un operāciju aprakstam. 18.Shēmu operācijas valodā Z: konjunkcija, disjunkcija, vispārināšana. 19.Programmu izstrāde no specifikācijām valodā Z: datu detalizācija. 20.Programmu izstrāde no specifikācijām valodā Z: algoritmu detalizācija. 21.Specifikāciju valodas VDM raksturojums. 22.Jēdziens par algebrisko specifikāciju. 23.Formālās specifikācijas veidu pārskats. 24.Pārbaudījumi

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Patstāvīgi izpildīti, noteiktos termiņos iesniegti un eksāmenā atbildēti mājas darbi (60%). 2 kontroldarbi (40%). Papildus iespējas atzīmi uzlabot eksāmenā.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Glynn Winskel, Formal Semantics, The MIT Press, 1993 2.Frank G. Pagan, Formal Specification of Programming Languages, Prentice-Hall, 1981 3.Jim Woodcock, Jim Davies, Using Z: Specification, Refinement and Proof, Prentice Hall, 1996

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.J.B.Wordsworth. Software Development with Z. Addison-Wesley, 1992. 2.David Gries, The Science of Programming, Springer - Verlag, 1981




10.11.7.7. Kursa nosaukums Specifikāciju valodas Kursa kods DatZ6013 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kurss iepazīstina ar formālas specifikācijas principiem, formālu specifikāciju vietu programmatūras izstrādes ciklā, kā arī ar dažādām plaši izplatītām formālo specifikāciju notācijām (valodām). Kursa ietvaros padziļināti aplūkotas procedūru ieejas / izejas specifikācijas un modeļbāzētā specifikāciju valoda Z, kā arī sniegts pārskats par citām modeļbāzētām specifikāciju valodām un par citiem specifikāciju valodu veidiem (algebriskās, loģiskās, temporālās specifikācijas).

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. Specifikāciju valodas, to raksturojums un izmantošana programmatūras dzīves ciklā. 2.Programmēšanas valodu formālā semantika. 3.Procedūru interfeisa (ieejas - izejas) specifikācijas loģiskā formā. Daļējā un pilnā korektība. 4.Procedūru korektības pierādījumi: Hoara loģika, cikla invarianti, cikla varianti. 5.Dizains pēc kontrakta. Korektu programmu veidošana no specifikācijām. 6.Korektības specifikācija un pierādījumi funkcionālajā programmēšanā. 7.Korektības specifikācija un pierādījumi objektorientētajā programmēšanā. 8.Specifikāciju valodas Z matemātiskie pamati. 9.Programmatūras sistēmu specifikācija valodā Z. 10.Z: sistēmu īpašību pierādīšana, programmu veidošana no specifikācijām. 11.Pārskats par specifikāciju valodām B un VDM. 12.Algebriskās specifikācijas: algebras, abstraktie datu tipi, specifikāciju īpašības. 13.Algebrisko specifikāciju valoda OBJ3. 14.Loģiskā specifikāciju valoda LARCH. 15.Jēdziens par reālā laika sistēmu specifikāciju. Reālā laika sistēmu specifikāciju līdzekļu pārskats. 16.Specifikāciju valoda LOTOS. Temporālā loģika.



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Patstāvīgi izpildīti, noteiktos termiņos iesniegti un eksāmenā atbildēti mājas darbi (70%). Pēc studenta izvēles rakstīts referāts vai kārtots teorijas eksāmens (30%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.V.S. Alagar, K. Periyasamy, Specification of Software Systems, Springer-Verlag, 1998

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.David Gries, The Science of Programming, Springer - Verlag, 1981 2.Bertrand Meyer, Object - Oriented Software Construction, Prentice Hall, 1988. 3.J.B.Wordsworth. Software Development with Z. Addison-Wesley, 1992. 4.J.B.Wordsworth. Software Engineering with B. Addison-Wesley, 1996. 5.C.B.Jones. Systematic Software Development using VDM. Prentice Hall, 1990. 6.Frank G. Pagan, Formal Specification of Programming Languages, Prentice-Hall, 1981

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.The WWW Virtual library: Formal Methods, http://vl.fmnet.info/ 2.J.L. Turner, T.L. McCluskey The Construction of Formal Specifications: An Introduction to the Model-Based and Algebraic Approaches, http://scom.hud.ac.uk/staff/scomtlm/book/rootfile.html


10.11.8. Modulis – Datorzinātnes matemātiskie pamati


10.11.8.1. Moduļa “Datorzinātnes matemātiskie pamati” anotācija

D a t o r z i n ā t n e s m a t e m ā t i s k o p a m a t u m o d u ļ a k u r s i



dītiPriekš-

zināšanas

1 Automātu teorija DatZ1037 K,B 2 A 2

2 Formālās gramatikas DatZ2029 K,B 3 A 2 13 Matemātiskā loģika DatZ3053 B 5 A 2 1,24 Algoritmu teorija DatZ3050 B 6 A 2 1,2

5 Algoritmu teorijas izvēlētas nodaļas DatZ40277 B 7 B 2 4

6 Kvantu skaitļošana DatZ4028 B 8 B 2

7 Algoritmu sarežģītība DatZ4026 B 7 B 2 4

8 Datu aizsardzība un kriptogrāfija DatZ3051 B 5 B 2

9 Kombinatorika Mate3003 B 3 B10 Mākslīgais intelekts DatZ4030 B 8 B 211 Neironu tīkli I DatZ3030 B 3 B 2

12 Deklaratīvā programmēšana DatZ2030 B 1 B 2

13 Semantiskie tīkli DatZ3054 B 3 B 2

14 Grafu teorijas elementi Mate1005 B 1 B 2

15 Lietišķā kriptogrāfija DatZ6015 M,D 9 B 2

16 Matemātiskā loģika DatZ7002 D 13 B 4




Datorzinātnes matemātisko pamatu modulis nodrošina svarīgākās pamatzināšanas Datorzinātnē. Sākot ar pašām vienkāršākajām iemaņām matemātiskajā loģikā bakalauru programmas 1. semestrī līdz pat visjaunākajiem sasniegumiem lietišķajā kriptogrāfijā, kas tiek mācīta maģistru programmā, modulis sniedz pilnīgas zināšanas visos svarīgākajos datorzinātnes virzienos, kas reāli vajadzīgi programmatūras izstrādē. Iegūstamās zināšanas kopumā atbilst vadošo pasaules universitāšu programmām šajā jomā.


No praktiskā viedokļa modulis sniedz visas galvenās zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgam darbam Latvijas programmatūras industrijā. Izvērstie praktiskie darbi visos kursos dod nepieciešamo praktisko pieredzi programmatūras sistēmu izstrādē. Kā īpašs novirziens jāatzīmē kurss kvantu skaitļošanā, kas dod iespēju nodarboties ar kvantu algoritmu izstrādi un kvantu kriptogrāfiju, kas ir iecienīts darba lauks vairākās pasaules pētnieciskās firmās, tipa Microsoft Research un Lucent Technologies.


No vienas puses, modulim ir ciešas saites (bet ne dublēšanās) ar Matemātikas moduli. Tā kā datorzinātnes matemātiskos pamatus nevar mācīt atrauti no matemātikas, tad abu minēto moduļu kursi izmanto šī moduļa obligāto kursu sniegtās zināšanas.




10.11.8.2. Kursa nosaukums Automātu teorija Kursa kods DatZ1037 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asociētais profesors Ēvalds Ikaunieks

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir izveidot priekšstatu par matemātiskajiem modeļiem, kas tiek izmantoti datoru un programmu principiālo iespēju pētīšanā, kā arī programmēšanas valodu sintakses aprakstos un sintaktiskās analīzes algoritmos. Tiek apskatīti galīgie automāti (transformatori un akceptori), nedeterminētie akceptori, regulārās izteiksmes un valodas, to savstarpējā saistība. Augšminētie jēdzieni tiek ilustrēti ar daudziem piemēriem. Sevišķa uzmanība tiek veltīta automātu būvēšanas iemaņu izkopšanai.

Kursu apraksts-plāns: 1.Transformatora definīcija, piemēri. 2.Autonomi automāti. Galīgu automātu iespējas. 3.Valodas un akceptora definīcija. 4.Akceptoru sintēze, piemēri. 5.Regulāras izteiksmes un valodas. 6.Regulāru valodu piemēri. 7.Regulārās izteiksmes piekārtošana akceptoram. 8.Nedeterminēts akceptors (avots). e-bultiņas. 9.Divpolu avoti. Avotu determinizācija. 10.Akceptora piekārtošana regulārai izteiksmei. Pumpēšamas lemma. 11.Automātu un stāvokļu ekvivalence. 12.Automātu minimizācija. 13.Ekvivalentu minimizētu automātu izomorfisms. 14.Automātu atšifrēšanas eksperimenti. 15.Diagnozes un uzstādīšanas eksperimenti. 16.Varbūtiski automāti.



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kontroldarbi (80%), kuros jādemonstrē praktisko uzdevumu risināšanas prasme, un mājas darbi (20%), kuros uzsvars likts uz oriģinālu uzdevumu izveidošanu un to atrisināšanu. Ja kontroldarbu un mājas darbu summārie rezultāti nav pietiekami vai arī neapmierina studentu, tiek dota iespēja kārtot rakstisku eksāmenu, kurā ietverti gan uzdevumi, gan teorija.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ē. Ikaunieks "Automātu teorija", e-kurss, LU WebCT, http://www.lu.lv/ 2.Alfred V. Aho, Jeffrey D. Ullman "The Theory of Parsing, Translation and Compiling", Vol.1, Prentice-Hall, 1972 (ir tulk. krievu val.) 3.John E. Hopcroft, Rajeev Motwani, Jeffrey D. Ullman "Introduction to Automata Theory, Languages, and Computation", 2nd Edition, Addison-Wesley, 2001 (ir tulk. krievu val.) 4.Michael Sipser "Introduction to the Theory of Computation", PWS Publishing Company, 1997

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Thomas A. Sudkamp "Languages and Machines", 2nd Edition, Addison-Wesley, 1997 2.Harry R. Lewis, Christos H. Papadimitriou "Elements of the Theory of Computation", 2nd Edition, Prentice-Hall, 1998. 3.Arthur Gill "Introduction to the Theory of Finite-State Machines", McGraw-Hill (ir tulk. krievu val.) 4.B. Trahtenbrots, J. Bārzdiņš "Galīgie automāti (izturēšanās un sintēze)", Nauka, 1970 (krievu val.)

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://rex.liis.lv/liis/prog/macmat.nsf (LIIS mācību materiāli)




10.11.8.3. Kursa nosaukums Formālās gramatikas Kursa kods DatZ2029 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asociētais profesors Ēvalds Ikaunieks

Priekšzināšanas DatZ1037, Automātu teorija

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir izveidot priekšstatu par matemātiskajiem modeļiem, kas tiek izmantoti datoru un programmu principiālo iespēju pētīšanā, kā arī programmēšanas valodu sintakses aprakstos un sintaktiskās analīzes algoritmos. Tiek apskatītas bezkonteksta gramatikas un magazīnas (steka) automāti, to savstarpējā saistība. Augšminētie jēdzieni tiek ilustrēti ar daudziem piemēriem. Sevišķa uzmanība tiek veltīta bezkonteksta gramatiku un magazīnas automātu analīzes un sintēzes iemaņu izkopšanai.

Kursu apraksts-plāns: 1.Formālās gramatikas definīcija un piemēri. 2.Bezkonteksta gramatika. Izveduma koks. 3.Gramatikas viennozīmība. 4.R-gramatikas, to sakars ar regulārajām valodām. 5.Nederīgo simbolu izslēgšana. 6.?-produkciju un ķēdes produkciju izslēgšana. 7.Reducētā gramatika. Homska binārā normālforma. 8.Kreiso rekursiju izslēgšana. 9.Greibahas normālforma. 10.Magazīnas automāta (MA) definīcija. 11.Paplašinātie MA. 12.Akceptēšana ar magazīnas iztukšošanos. 13.Gramatika, kurā izvedums modelē MA darbību. 14.Izvedumu uzminošais MA (lejupejošā analīze). 15.Vārda izcelsmi restaurējošais MA (augšupejošā analīze)



16.Pumpēšanas lemma. Jēdziens par Homska hierarhiju.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kontroldarbi (80%), kuros jādemonstrē praktisko uzdevumu risināšanas prasme, un mājas darbi (20%), kuros uzsvars likts uz oriģinālu uzdevumu izveidošanu un to atrisināšanu. Ja kontroldarbu un mājas darbu summārie rezultāti nav pietiekami vai arī neapmierina studentu, tiek dota iespēja kārtot rakstisku eksāmenu, kurā ietverti gan uzdevumi, gan teorija.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ē. Ikaunieks "Ievads formālajās gramatikās", Lekciju konspekts, http://www.liis.lv/ FTP serveris, /macmat/informat/autteo/FGLekc10 2.Alfred V. Aho, Jeffrey D. Ullman "The Theory of Parsing, Translation and Compiling", Vol.1, Prentice-Hall, 1972 (ir tulk. krievu val.) 3.John E. Hopcroft, Rajeev Motwani, Jeffrey D. Ullman "Introduction to Automata Theory, Languages, and Computation", 2nd Edition, Addison-Wesley, 2001 (ir tulk. krievu val.) 4.Michael Sipser "Introduction to the Theory of Computation", PWS Publishing Company, 1997

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Thomas A. Sudkamp "Languages and Machines", 2nd Edition, Addison-Wesley, 1997 2.Harry R. Lewis, Christos H. Papadimitriou "Elements of the Theory of Computation", 2nd Edition, Prentice-Hall, 1998. 3.Robert W. Floyd, Richard Beigel "The Language of Machines. An Introduction to Computability and Formal Languages", Computer Science Press, 1994 4.R. Gregory Taylor "Models of Computation and Formal Languages", Oxford University Press, 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://rex.liis.lv/liis/prog/macmat.nsf (LIIS mācību materiāli)




10.11.8.4. Kursa nosaukums Algoritmu teorija Kursa kods DatZ3050 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.mat., profesors Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds

Kursa anotācija: Rekursīvas funkcijas un kopas. Atšķirība starp kopas rekursivitāti (algoritma eksistenci piederības problēmai) un kopas rekursīvo sanumurējamību (algoritma eksistence kopas elementu pārskaitīšanai). Universālā Tjuringa mašīna. Kopu reducējamība. Nekustīgā punkta teorēma. Klīni - Mostovska hierarhija. Algoritmu sarežģītības mēri. Reducējamība. Pilnas problēmas. P-NP problēma.

Kursu apraksts-plāns: 1.Starpība starp atsevišķu uzdevumu atrisināmību un vienota algoritma eksistenci, kas risina visus uzdevumus no kādas klases. 2.Starpība starp rekursīvu sanumurējamību un rekursivitāti 3.Uzdevuma A atrisināšanas reducēšana uz uzdevuma B atrisināšanu. 4.Rekursijas teorijas nozīme loģikā (Gēdeļa teorēma) un bioloģijā (informācijas ģenētiskā nodošana nākošajai paaudzei). 5.Tjūringa mašīna. 6.Nedeterminētā Tjuringa mašīna. 7.Rekursīvas kopas definīcija un vienkāršākās īpašības. 8.Rekursīvi sanumurējamas kopas definīcija un vienkāršākās īpašības. 9.Rekursīvu un rekursīvi sanumurējamu kopu projekcijas 10.m - reducējamības definīcija un vienkāršākās īpašības. 11.m - universālas kopas un kreatīvas kopas. 12.Kreatīvas kopas cilindriskums. 13.Kreatīvas kopas m - universalitāte. 14.Imūnas kopas un vienkāršas kopas. 15.Imūnu un vienkāršu kopu eksistence. 16.Tabulārā reducējamība, tās vienkāršākās īpašības. 17.Piemērs vienkāršai tabulāri universālai kopai. 18.Hipervienkāršas kopas, to eksistence. 19.Tjuringa reducējamība, tās vienkāršākās īpašības.



20.Rekursīvi sanumurējamu kopu eksistence, kuras nav viena uz otru reducējamas pēc Tjuringa. 21.Rekursijas teorēma. 22.Rekursijas teorēmas lietojumi. 23.Klīni - Mostovska hierarhija. 24.Algoritmu sarežģītības mēri. 25.Darba laiks un atmiņas daudzums. 26.Diagonālteorēmas. 27.Nedeterminētu algoritmu sarežģītība. 28.Varbūtisku algoritmu sarežģītība. 29.Polinomiālā reducējamība. 30.Polinomiāli pilnas problēmas. 31.P=NP ? problēma.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmens notiek rakstveidā. Tajā paredzēts teorijas jautājums un uzdevumi. Studentam jāprot risināt šāda tipa uzdevumi: 1.Konstruēt Tjuringa mašīnu, kas rēķina funkciju. 2.Noteikt vai funkcija ir rekursīva. 3.Konstruēt funkciju f(x,y,z) ar dotajiem nosacījumiem. 4.Pierādīt, ka neeksistē algoritms sekojošas problēmas risināšanai: ir dota Tjuringa mašīna M, noskaidrot, vai šī mašīna apstājas uz visiem pārskaitļiem 5.Pierādīt, ka sekojoša kopa nav rekursīva: {n; Tjuringa mašīna M ar indeksu n rēķina visur definētu stingri augošu funkciju}.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Hartley Rogers, Jr. Theory of Recursive Functions and Effective Computability. MIT Press, 1987 2.Carl H. Smith. A Recursive Introduction to the theory of Computation. Springer - Verlag, 1994

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press , 1989. 2.Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation . PWS Publishing Co., 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/algo/ 2.http://www.wisdom.weizmann.ac.il/~oded/cc-hebrew.html




10.11.8.5. Kursa nosaukums Algoritmu sarežģītība Kursa kods DatZ4026 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Pierādījumi tam, ka dažu uzdevumu risināšanai neeksistē ātri strādājoši algoritmi. Rēķināšanas sarežģītības mēri. Sakars ar algoritma apraksta sarežģītību. Varbūtisku, nedeterminētu un alternējošu algoritmu sarežģītība. Kolmogorova sarežģītība.

Kursu apraksts-plāns: 1.Rēķināšanas laiks kā sarežģītības mērs. 2.Vajadzīgais atmiņas daudzums kā sarežģītības mērs. 3.Citi praktiski nozīmīgi sarežģītības mēri. 4.Pirmā diagonālteorēma. 5.Otrā diagonālteorēma. 6.Trešā diagonālteorēma. 7.Teorēma par laika sarežģītību c. n log n un const. n. 8.Simetrijas pazīšanas laiks determinētām Tjuringa mašīnām. 9.Aksiomātiskā algoritmu sarežģītības teorija. 10.Sakarības starp Tjuringa mašīnas rēķināšanas laiku, atmiņas daudzumu un pagriezienu skaitu. 11.Sakarības starp abstraktiem sarežģītības mēriem. 12.M. Blama teorēma par paātrinājumu. 13.Nedeterminētas Tjuringa mašīnas un to sarežģītības mēri. 14.Varbūtiskas Tjuringa mašīnas un to sarežģītības mēri. 15.Alternējošas Tjuringa mašīnas un to sarežģītības mēri. 16.Sakarības starp determinētu, nedeterminētu, varbūtisku un alternējošu Tjuringa mašīnu darba laiku (ar precizitāti līdz polinomam). 17.NP - universālas kopas, to eksistence. 18.Praktiski nozīmīgas NP - universālas kopas. 19.Sakarības starp determinētu Tjuringa mašīnu darba laiku un alternējošu Tjuringa mašīnu atmiņas daudzumu.



20.Sakarības starp alternējošu Tjuringa mašīnu darba laiku un determinētu Tjuringa mašīnu atmiņas daudzumu. 21.Ātras varbūtiskas Tjuringa mašīnas simetrijas pazīšanai. 22.Ātras alternējošas Tjuringa mašīnas simetrijas pazīšanai. 23.Apakšējie novērtējumi varbūtisku Tjuringa mašīnu darba laikam. 24.Apakšējie novērtējumi varbūtisku Tjuringa mašīnu atmiņas daudzumam. 25.Kolmogorova sarežģītība bezgalīgām virknēm. 26.Kolmogorova sarežģītība galīgiem vārdiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmenā paredzēti gan teorētiski jautājumi, gan uzdevumi. studentiem dziļi jāizprot, ka: -dažādi sarežģītības mēri gan nosaka viens otru aptuveni (piemēram, ļoti liels rēķināšanas laiks nav iespējams bez ļoti lielas atmiņas), taču nelielas (parasti ne vairāk kā eksponenciālas) atšķirības iespējamas : viena uzdevuma risināšanai var būt vajadzīgs vairāk laika nekā otra uzdevuma risināšanai, bet patērētā atmiņas daudzuma ziņā otrais uzdevums var būt sarežģītāks par pirmo. -algoritmu sarežģītības teorija attīstās. Ja neizdodas pierādīt efektīvu algoritmu neiespējamību tradicionālā nozīmē, notiek jaunas uzdevuma nostādnes meklēšana, ko nozīmē "efektīva algoritma neiespējamība". Studentam jāprot risināt sekojoša tipa uzdevumi: 1.Novērtēt darbības laiku dotai vienkāršai Tjuringa mašīnai (atkarībā no ieejas vārda garuma). 2.Konstruēt Tjuringa mašīnu - doti nosacījumi. 3.Pierādīt, ka nav iespējama Tjuringa mašīna- doti nosacījumi. 4.Konstruēt valodu - doti nosacījumi -, bet nevar pazīt ātrāk (ar determinētu Tjuringa mašīnu). 5.Pierādīt, ka grafi ar Hamiltona kontūru veido NP - universālo kopu. 6.Konstruēt alternējošu Tjuringa mašīnu, kas pazīst dotu valodu lineārā laikā

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Christos H. Papadimitriou. Computational Complexity. Addison - Wesley, 1994 2.Rajeev Motwani, Prabhakar Raghavan. Randomized Algorithms. Cambridge University Press, 1995 3.Ming Li, Paul Vitanyi. An Introduction to Kolmogorov Complexity and its Applications. Springer - Verlag, 1993 Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press , 1989. 2.Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation . PWS Publishing Co, 2001. Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/ 2.http://www.wisdom.weizmann.ac.il/~oded/cc.html 3.http://users.forthnet.gr/ath/kimon/CC/CCC1b.htm 4.http://eccc.uni-trier.de/eccc-local/ECCC-LectureNotes/IntroComplTh/cc-sum.html




10.11.8.6. Kursa nosaukums Algoritmu teorijas izvēlētas nodaļas Kursa kods DatZ4027 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ3050, Algoritmu teorija

Kursa anotācija: Kurss faktiski ir tiešs turpinājums kursam "Algoritmu teorija". Tas domāts kā izvēles kurss tiem Datorikas nodaļas bakalaura studentiem, kas grib izzināt šo priekšmetu dziļāk. Studenti tiek iepazīstināti ar rēķināšanas tipiem (varbūtiski, alternējoši, kvantu), ar tādām rēķināšanas ierīcēm, kurām atmiņa ir nevis viendimensionāla lenta kā Tjūringa mašīnai, bet praktiski lietojamiem datoriem tuvāka, bet sarežģītāk pētāma atmiņa (daudzdimensiju lentas, RAM tipa atmiņa u.c.)

Kursu apraksts-plāns: 1.Alternējošas Tjūringa mašīnas 2.Alternējošu Tjūringa mašīnu sarežģītība 3.Varbūtiskas Tjūringa mašīnas 4.Varbūtisku Tjūringa mašīnu sarežģītība 5.Daudzdimensionālas atmiņas īpatnības 6.Kvantu algoritmi un to sarežģītība 7.Tjūringa - Čērča tēze par modelējamību polinomiālā laikā 8.DNS datori 9.Paralēlie algoritmi un to modelēšana 10.Polinomiālā hierarhija 11.Aksiomātiskā sarežģītības teorija 12.Diskrētā Furjē transformācija 13.Diskrētās Furjē transformācijas lietojumi algoritmu konstruēšanā 14.Diskrētās Furjē transformācijas lietojumi algoritmu sarežģītības pierādīšanā




Eksāmens notiek rakstveidā. Tajā paredzēts teorijas jautājums un uzdevumi. Studentam jāprot risināt šāda tipa uzdevumi: 1.Konstruēt nederminētu Tjūringa mašīnu ar 2-dimensiju lentu valodas (definētas) ar iespējami mazu darba laiku. 2.Konstruēt valodu, kuras pazīšanai alternējoša Tjūringa mašīna patērē mazāku darba laiku nekā jebkura varbūtiska Tjūringa mašīna.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Hartley Rogers, Jr. Theory of Recursive Functions and Effective Computability. MIT Press, 1987 2.Carl H. Smith. A Recursive Introduction to the theory of Computation. Springer - Verlag, 1994

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press , 1989. 2.Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation . PWS Publishing Co., 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/algo/ 2.http://www.wisdom.weizmann.ac.il/~oded/cc-hebrew.html




10.11.8.7. Kursa nosaukums Datu aizsardzība un kriptogrāfija Kursa kods DatZ3051 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursa ievadā tiek aplūkotas tradicionālās (līdz otrajam pasaules karam) sistēmas informācijas kodēšanai un to trūkumi. Algoritmu sarežģītības teorijas atklājumi, kas ļāva izveidot "vispārzināmās atslēgas" sistēmas. Mugursomas tipa sistēmas. RSA algoritmi. Kāršu spēles pa telefonu, aizklāta balsošana pa telefonu un citi neticami informācijas apmaiņas protokoli. Pierādījumi, kurus var pārbaudīt, bet kas neatklāj nekādu informāciju. Cik sarežģīti un cik droši ir aizsargāt informāciju?

Kursu apraksts-plāns: 1.Cēzara monoalfabētiskā sistēma. 2.Cēzara sistēma ar atslēgas vārdiem. 3.Afīnā kriptosistēma. 4.Hilla kriptosistēma. 5.Kriptosistēma PLAYFAIR un tās vispārinājumi. 6.Statistikas lietošana monoalfabētisku sistēmu kriptoanalīzē. 7.Polialfabētiskas sistēmas. 8.Rotoru kriptosistēmas. 9.ASV Nacionālais Standarts DES. 10.Atklātās kriptogrāfijas principi. 11.Mugursomas kriptosistēma. 12.RSA kriptosistēma. 13.Kongruenču teorijas pamatrezultāti. 14.Ležandra simbols. 15.Jakobi simbols. 16.Varbūtisks algoritms pirmskaitļu pazīšanai. 17.Kāršu spēlēšana pa telefonu. 18.Gadījuma skaitļu ģenerēšana.



19.NP - universālas kopas. 20.Pierādījumi ar nulles informāciju. 21.Protokolu aizsardzība.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studentiem jāzina aplūkotie teorijas jautājumi. Ieskaitē studentiem jārisina uzdevumi un jāatbild teorijas jautājumi. Studentiem dziļi jāizprot, ka: -datu drošība un rēķināšanas maza sarežģītība ir konfliktējošas prasības, kuras praksē nākas nodrošināt uz otras prasības atslābināšanas rēķina; -modernā algoritmu sarežģītības teorija būtiski palīdz gan radīt drošus datu aizsardzības līdzekļus, gan cīnīties pret datu šifrēšanu. Studentiem jāprot risināt šāda tipa uzdevumi: 1.Šifrēt dotu tekstu vienā no apskatītajām kriptosistēmām. 2.Atšifrēt dotu kriptotekstu vienā no apskatītajām kriptosistēmām. 3.Lietojot vārdu un burtu biežuma tabulas, atšifrēt dotu tekstu Hilla kriptosistēmā. 4.Izrēķināt Jakobi simbolu (dots). Paskaidrot, ko šis rezultāts nozīmē. 5.Noskaidrot, vai 1997 ir pirmskaitlis.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Arto Salomaa. Public - Key Criptography. - Springer, 1990 2.Gilles Brassard. Modern Cryptology. - Springer, 1988

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.R. DeMillo, G. Davida, D. Dobkin, M. Harrison, R. Lipton. Applied Cryptology, Cryptographic Protocols and Computer Security Models. - American Mathematical Society, 1983 2.Douglas R. Stinson. Cryptography Theory and Practice. CRC Press, 2003. 3.Bruce Schneier. Applied Cryptography: Protocols, Algorithms, and Source Code in C, 2nd Edition, John Wiley & Sons, 1999.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.wisdom.weizmann.ac.il/~oded/foc-book.html 2.http://www-fs.informatik.uni-tuebingen.de/~reinhard/krypto/English/english.html




10.11.8.8. Kursa nosaukums Matemātiskā loģika Kursa kods DatZ3053 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 16 Laboratorijas darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Priekšzināšanas Mate1008, Diskrētā matemātika II

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir nostiprināt un tālāk attīstīt studentu spēju pierakstīt savas zināšanas formālās valodās, iemācīties veidot stingri formālus pierādījumus, kuros atļauts izmantot tikai dotās aksiomas, un nav atļautas nekādas vizuālas, intuitīvas, autoritāras utml. pārliecināšanas metodes. Studentiem jāapgūst arī izteikumu rēķinu un predikātu rēķinu pamati. Kursa beigās jāiemācās formulu reducēšana normālformās un rezolūciju metode, kas tiek izmantotas mākslīgā intelekta sistēmās

Kursu apraksts-plāns: 1.Formālās teorijas. 2.Pirmās pakāpes formālās valodas. Zināšanu formalizācija. 3.Loģikas aksiomas. Dedukcijas teorēma. 4.Formulu izvešana izteikumu rēķinos. 5.Aksiomu neatkarība. Datoru izmantošana matemātiskos pierādījumos. 6.Formulu izvešana predikātu rēķinos. Substitūcijas teorēma. 7.Valodu interpretācijas. Loģiski vispārderīgas formulas. Izpildāmas formulas. 8.Izteikumu rēķinu pilnības teorēma. 9.Predikātu rēķinu pilnības teorēma. 10.Priekšējās normālformas. Skolema normālformas. Klauzulu formas. Rezolūciju metode

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem. Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam



noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto punktu skaita. Atzīmes "izcili" iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Vilnis Detlovs, Kārlis Podnieks. Ievads matemātiskajā loģikā. 2000-2005, www.ltn.lv/~podnieks/mlog/ml.htm 2.Elliott Mendelson. Introduction to Mathematical Logic. Chapman & Hall, 1997, 456 pp. (sk. arī krievu izdevumu) 3.Stephen C. Kleene. Mathematical Logic. Dover Publications, 2002, 416.pp. (sk. arī krievu izdevumu)




10.11.8.9. Kursa nosaukums Kvantu skaitļošana Kursa kods DatZ4028 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asistents Juris Smotrovs

Priekšzināšanas Mate1009, Algebra

Kursa anotācija: Kvantu skaitļošanas pamati. Salīdzināšana ar parasto (klasisko) skaitļošanu. Algoritmi, kas ataino kvantu skaitļošanas priekšrocības. Pašreizējie kvantu skaitļošanas pētījumu virzieni: kvantu datu bāzes, kvantu kriptogrāfija, kļūdu korekcija. Kurss ir paredzēts, lai iepazīstinātu studentus ar šo pašreiz strauji attīstošos zinātnes virzienu, kas radies fizikas (kvantu mehānikas), datorzinātnes un matemātikas saskarsmē. Kurss varētu arī interesēt fizikas vai matemātikas studentus ar pamatzināšanām (un ieinteresētību) datorzinātnē.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. Kvantu mehānika un skaitļošana. Kvantu informācijas īpašības. Kubits. 2.Kubitu reģistri. Tenzorreizinājums. Kvantu loģiskie elementi. 3.Teleportācija. Unitāras transformācijas. Loģiskie pamatelementi. 4.Apgriežama skaitļošana. Klasisko algoritmu realizācija ar kvantu shēmām. 5.Mērījumi dažādās bāzēs. Modificētā Doiča-Jošas problēma. 6.Saimona algoritms. 7.Furjē transformācija. 8.Grovera algoritms. 9.Kubitu kodēšana. 10.Kvantu galīgie automāti un Tjūringa mašīnas. 11.Kvantu kriptogrāfija. 12.Šora faktorizācijas algoritms. "Vieglais" gadījums. 13.Šora faktorizācijas algoritms. Vispārīgais gadījums. 14.Šora diskrētā logaritma algoritms. 15.Īpašvektori un īpašvērtības. Kitajeva faktorizācijas algoritms.



16.Kvantu informācijas teorija un kodēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā studentam jāuzraksta četri mājas darbi. Sesijas laikā eksāmenā students var mainīt ar tiem nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.U. Vazirani. Quantum Computation. Lecture notes, 2004. Available at http://www.cs.berkeley.edu/~vazirani/quantum.html . 2.A. Berthiaume. Quantum computation. Complexity Theory Retrospective II, L. A. Hemaspaandra et A. Selman, editors, pp. 23-52. Springer-Verlag, Berlin, 1997. 3.Isaac L. Chuang, Michael A. Nielsen. Quantum Computation and Quantum Information. Cambridge University Press, Cambridge, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.L. K. Grover. A fast quantum mechanical algorithm for database search. Proceedings of the 28th Annual Symposium on the Theory of Computing. ACM Press, New York, 1996. 2.C. Moore and J. P. Crutchfield. Quantum automata and quantum grammars. Santa-Fe Institute Working Paper 97-07-062, 1997. 3.A. Kondacs and J. Watrous. On the power of quantum finite state automata. Proceedings of the 38th IEEE Conference on Foundations of Computer Science, pp. 66-75, 1997. 4.C. H. Bennett, F. Bessette, G. Brassard, L. Salvail, J. Smolin. Experimental quantum cryptography. Journal of Cryptology, vol. 5, no. 1, pp. 3-28, 1992. 5.P. W. Shor. Algorithms for quantum computation: discrete log and factoring. Proceedings of the 35th Annual Symposium on the Foundations of Computer Science. IEEE Computer Society Press, Los Alamitos, CA, 1994.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.J. Preskill. Quantum Computation. Lecture Notes, 1998. Available at http://www.theory.caltech.edu/people/preskill/ph229/.2.Los Alamos electronic preprint archive: http://lanl.arxiv.org/archive/quant-ph




10.11.8.10. Kursa nosaukums Kombinatorika Kursa kods Mate3003 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Diskrētā matemātika un matemātiskā informātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa



Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt studentu ar izplatītākajiem kombinatorikas uzdevumu paveidiem, ar kombinatoriskām uzdevumu risināšanas metodēm, ar pazīstamākajiem kombinatoriskajiem lielumiem. Galvenokārt kursā tiek aplūkotas pārskaitošās kombinatorikas problēmas. Īpaša uzmanība pievērsta tam, lai tiktu apgūts kombinatorisks domāšanas veids, lai uzdevumiem tiktu meklēti kombinatoriski, nevis, piemēram, algebriski risinājumi. Tomēr tiek apgūta arī veidotājfunkciju izmantošana. Blakus vispazīstamākajiem lielumiem (permutāciju, variāciju, kombināciju skaits) tiek aplūkoti arī ne tik pazīstami (Stirlinga, Eilera, Bella u. c. skaitļi). Daudz laika veltīts ar substitūcijām saistītajiem lielumiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.Kas ir kombinatorika? Pārskaitošā kombinatorika. Skaitīšanas rezultāts. 2.Kombinatorisks un nekombinatorisks pierādījums. Veidotājfunkcijas. 3.Kopas un multikopas. Izlases. Variācijas, permutācijas. 4.Kombinācijas. Binomiālie koeficienti. 5.Skaitļa sadalījumi un kombinācijas ar atkārtojumiem. 6.Multikopas permutācijas. Multinomiālie koeficienti. 7.Substitūcijas. Transpozīcijas. Sadalījums transpozīcijās. 8.Cikli. Sadalījums ciklos. 9.Pirmā veida Stirlinga skaitļi. 10.Inversijas. Dilstošas apakšvirknes. Eilera polinoms. Eilera skaitļi. 11.q-multinomiālie koeficienti. 12.Skaitļa saskaldījumi.



13.Kopas saskaldījumi. Otrā veida Stirlinga skaitļi. 14.Galīgu funkciju statistikas. 15.Sieta metode. 16.Latīņu kvadrāti. 17.Kombinatorika grafu teorijā. Grafu skaitīšana. Ramseja teorēma. 18.Pārbaudes darbi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā studentam jāuzraksta četri pārbaudes darbi. To vērtējums veido aptuveni 9/10 no gala atzīmes. Atlikušo 1/10 dod atzīme par mājas darbiem. Sesijas laikā eksāmenā students var mainīt šādi nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Richard P. Stanley. Enumerative Combinatorics. Wadsworth, 1986. 2.Indulis Strazdiņš. Diskrētā matemātika. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001. 3.Marshall Hall, Jr. Combinatorial Theory. Waltham (Massachusetts), Blaisdell Publishing, 1967. Tulkojums krieviski: M. Holl. Kombinatorika. Moskva, Mir, 1970.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.I. P. Goulden and D. M. Jackson. Combinatorial Enumeration. New York, Wiley-Inrescience, 1983. 2.George E. Andrews. The Theory of Partitions. London, Addison-Wesley, 1976. 3.Applied Combinatorial Mathematics, Edwin E. Beckenbach, editor. New York, John Wiley and Sons, 1964. 4.Ronald L. Graham. Rudiments of Ramsey Theory. Providence (Rhode Island), American Mathematical Society, 1981.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Combinatorics—from MathWorld: http://mathworld.wolfram.com/topics/Combinatorics.html 2.The Combinatorics net: http://www.combinatorics.net/ 3.MathPages: Combinatorics: http://www.mathpages.com/home/icombina.htm




10.11.8.11. Kursa nosaukums Semantiskie tīkli Kursa kods DatZ3054 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistents Artūrs Žogla

Kursa anotācija: Kursa ietvaros apskatīta viena no šī brīža Interneta attīstības aktualitātēm: semantiskie tīkli. Detalizēti apskatīta semantiskajos tīklos izmantotās tehnoloģijas un standarti: XML, RDF, OWL u.c. Kursā analizētas un praktiski izmēģinātas semantisko tīklu pielietošanas iespējas dažādās IT nozarēs.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievada jautājumi 2.Interneta arhitektūra 3.Semantiskais tīmeklis 4.XML, XML Schema 5.XML saistītie standarti: XPath, XQuery, XSLT 6.Resursu aprakstīšanas standarts RDF 7.RDF Schema 8.Ontoloģijas. 9.DAML+OIL 10.OWL 11.Zināšanu attēlošana un loģika 12.Semantiskā tīmekļa tehnoloģiju pielietojumi 13.Tīmekļa servisi 14.Aģenti 15.Informācijas sistēmu integrācija 16.Ekspertsistēmas

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Sekmīgi jānokārto kontroldarbi un jāiesniedz viens vai vairāki praktiskie darbi.



Literatūra (01-mācību literatūra): 1.A Semantic Web Primer / Grigoris Antoniou, Frank van Harmelen .- The MIT Press .- 2004. - 272 p. - ISBN 0262012103

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.The Semantic Web : A Guide to the Future of XML, Web Services, and Knowledge Management / Michael C. Daconta, Leo J. Obrst, Kevin T. Smith. - Wiley .- 2003. - 312 p. - ISBN 0471432571

Literatūra (03-ieteicamā periodika):1.Journal of Web Semantics: Science, Services & Agents on the World Wide Web2.http://www.ics.forth.gr/isl/swprimer/




10.11.8.12. Kursa nosaukums Mākslīgais intelekts Kursa kods DatZ4030 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt ar tradicionālajām mākslīgā intelekta nozarēm, mākslīga intelekta problēmu specifiku un to risināšanas metodēm. Akcentētas tiek tās nozares, kurās attiecīgo problēmu risināšanai ir izveidotas spēcīgas algoritmiskās metodes (stāvokļu telpas, apgalvojumu pierādīšana). Kursa ietvaros tiek apskatītas stāvokļu telpas, dekompozīciju telpas, stāvokļu telpas spēļu attēlošanai un risinājumu meklēšanas algoritmi šajās telpās, metodes automātiskai apgalvojumu pierādīšanai izteikumu un predikātu loģikās (rezolūciju metodes), ekspertu sistēmas, mašīnmācīšanās metodes (neironu tīkli, izvēles koki, ģenētiskie algoritmi).

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. Mākslīgā intelekta problēmu un to risināšanas metožu īpatnības. Tradicionālās šajā nozarē aplūkotās problēmas. Īsa nozares vēsture. Tjūringa tests. 2.Problēmu attēlošana ar stāvokļu telpām. Stāvokļu telpu pārmeklēšanas algoritmi. Heiristiskā meklēšana. A* algoritms. 3.Problēmu attēlošana ar dekompozīciju telpām. Atrisinājumu grafi (koki), vispārējs atrisinājuma meklēšanas algoritms. AO* algoritms. 4.Stāvokļu telpas spēļu attēlošanai. Vispārējs min-max algoritms labākā gājiena meklēšanai. Alfa-beta apgriešana un alfa-beta algoritms. Izlūkošanas (scouting) algoritms. 5.Automātiskā apgalvojumu pierādīšana izteikumu loģikā. Problēmas reducēšana uz formulas pretrunības pārbaudi. Deivisa-Patnema likumi. Rezolūciju metode. 6.Automatiskā apgalvojumu pierādīšana predikātu loģikā. Problēmas reducēšana uz formulas pretrunības pārbaudi. Rezolūciju metode. Unifikācija. Vispārinātā rezolūciju metode. Daži praktiski pielietojumi. 7.Plānošanas sistēmas. 8.Ekspertu sistēmas. Produkciju likumi. Secinājumu tīkli. Spriedumu shēmas (Baijesa, ad-hoc).



9.Mašīnmācīšanās. Mašīnmācīšanās veidi un uzdevumi. Nozīmīgākās mašīnmācīšanās metodes. Neironu tīkli. Ģenētiskā programmēšana. Izvēles koki (decision trees).

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes. 2.Līdz eksāmena kārtošanai jāizstrādā programmēšanas darbs, izstrādātā programma jānodemonstrē pasniedzējam. Programmēšanas darba vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes. 3.Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod līdz 20% no gala atzīmes. Ja kāds no dabiem netiek iesniegts (vai iesniegts laikā), tas tiek novērtēts ar 0%. Gala atzīme ir proporcionāla iesniegto darbu vērtējumu summai.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Nils J. Nillson. Artificial intelligence: a new synthesis. Morgan Kaufmann, 1998. 2.Rajan Shinghal. Formal concepts in artificial intelligence. Chapman & Hall, 1992.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.George F. Luger, Willliam A. Stubblefield. Artificial intelligence: structures and strategies for complex problem solving. Addison-Wesley, 2004 (5th edition). 2.Nils J. Nillson. Problem-solving methods in artificial intelligence. McGraw-Hill, 1971. 3.Nils J. Nillson. Principles of artificial intelligence. Morgan Kaufmann, 1986. 4.J.Pearl. Intelligent search strategies for computer problem solving. Addison-Wesley, 1984.




10.11.8.13. Kursa nosaukums Neironu tīkli I Kursa kods DatZ3030 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, asistents Jānis Zuters

Priekšzināšanas DatZ1028, Programmēšana II

Kursa anotācija: Kurss "Neironu tīkli I" iepazīstina ar no klasiskā piegājiena stipri atšķirīgu skaitļošanas paradigmu - neironu tīkliem, kas veidojusies, balstoties uz cilvēka nervu sistēmas un smadzeņu darbības izpētē gūtajām idejām. Kursa gaitā tiek parādīti galvenie neironu tīklu uzbūves un darbības principi, kā arī sīkāk aplūkoti vairāki populāri modeļi, piemēram, perceptrons, Kohonena tīkls un Hopfīlda tīkls.Kursa mērķis ir dot īsu, bet visaptverošu ieskatu pagaidām relatīvi mazpazīstamajā datorzinātņu apakšnozarē. Pēc kursa beigšanas klausītājiem ir jābūt pietiekošām teorētiskām zināšanām un praktiskām iemaņām, lai pielietotu apskatītos neironu tīklu modeļus datorprogrammu izstrādē.

Kursu apraksts-plāns: 1.Neironu tīklu izveidošanās bioloģiskie priekšnosacījumi 2.Neironu tīklu vēsturiskā attīstība. 3.Neironu tīkla uzbūves un darbības galvenās komponentes. 4.Mākslīgā neirona modeļi. 5.Neironu tīklu topoloģijas. 6.Neironu tīkla apmācības process. Tā veidi un uzdevumi. 7.Neironu tīklu praktiskās izmantošanas iespējas. Paraugu klasifikācija. 8.Lineāras un nelineāras problēmas. XOR (izslēdzošā VAI) problēma. 9.Viena slāņa perceptrons (single-layer perceptron). 10.Iteratīvā metode perceptrona apmācīšanai. 11.Pseido-apgrieztās matricas metode perceptrona apmācīšanai. 12.Daudzslāņu perceptrons (multi-layer perceptron). 13.Daudzslāņu perceptrona apmācība ar kļūdu atgriezeniskās izplatīšanās (error back-propagation) metodi.



14.Kohonena tīkli jeb pašorganizējošās kartes (self-organizing maps) un apmācība "bez skolotāja". 15.Radiālo bāzes funkciju (radial-basis function) tīkli. 16.Rekurentie tīkli. Hopfīlda (Hopfield) modelis.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.3 kontroldarbi Patstāvīgais darbs Gala ieskaite

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Haykin, Simon. Neural networks: a comprehensive foundation. - 2nd ed. Prentice-Hall, Inc., 1999. - 842 p. 2.Kallan, Robert. Osnovnije koncepcii neironnih setej -M.:"Viljams", 2001.-208 lpp. (krievu val.)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Komarcova L.G., Maksimov A.V. Neirokompjuteri: ucheb. posobije dlja vuzov. - M.: Izd.MGTU im. N.E.Baumana, 2002. - 320 str. (krievu val.) 2.Osovskij S. Neironnije setji dlja obrabotki informacii - M.: Finansi i statistika, 2002. - 344 str. (krievu val.) 3.1.Scherer, Andreas. Neuronale Netze: Grundlagen und Anwendungen. - Vieweg, 1997. - 250 s.




10.11.8.14. Kursa nosaukums Deklaratīvā programmēšana Kursa kods DatZ2030 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt ar deklaratīvo programmēšanu (pamatā ar to saprotot loģisko programmēšanu, lai gan nelielā mērā tiek skarti arī funkcionālās progranmmēšanas deklaratīvie aspekti). Kursā tiek apskatīta plaši lietotā loģiskā programmēšanas valoda Prolog. Tiek aplūkota valodas Prolog sintakse, Prolog interpretatoru darbības pamati, un šīs valodas saistība un atšķirības ar t.s. "tīro" deklaratīvās programmēšanas paradigmu. Ar daudzu piemēru palīdzību parādīts, kā praktiskām problēmām uzrakstīt precīzu matemātisku specifikāciju, kā no tās iegūt programmu, kā programmu optimizēt un kā būt drošam par tās pareizību. Tiek akcentēta deklaratīvās programmēšanas saistība ar pielietojumiem mākslīgā intelekta problēmu risināšanai, aplūkoti populārākie piemēri (tajā skaitā pielietojumi spēļu programmēšanā). Uzmanība tiek veltīta arī Prolog programmu efektivitātei - apskatīti piemēri, kā Prolog valodā efektīvi implementēt vairākas populāras datu struktūras un algoritmus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Imperatīvās, funkcionālās un loģikas programmēšanas valodas. 2.Īsa valodas Prolog vēsture. 3.Valodas Prolog sintakse. Termi - atomi, skaitļi, mainīgie un struktūras. Programmas - fakti un likumi. Programmas - jautājumi. Aritmētiskie predikāti. Saraksti. Ievads un izvads, darbs ar failiem. Direktīvas un operatoru sintakse. Negācija un predikāts "!". Vairāku risinājumu meklēšana. 4.Prolog interpretatori. Prolog programmu izpilde. Unifikācija. Saistība ar apgalvojumu pierādīšanu predikātu logikā. Plašāk lietotie interpretatori - to pieejamība un īpatnības. Darbs ar Prolog interpretatoru. 5.Valodai Prolog specifiskās programmēšanas metodes. Tail recursion. Akumulatori. Nepabeigtās datu struktūras - diferenču saraksti.



6.Dažu klasisku algoritmu un datu struktūru implementācija valodā Prolog. Sarakstu apstrāde. Sarakstu kārtošana. Garākās kopīgās apakšvirknes meklēšana (dinamiskā programmēšana). Steki un rindas. Binārie meklēšanas koki (dinamiskās vārdnīcas). 7.Raksturīgākie valodas Prolog pielietojumi mākslīgā intelekta problēmu risināšanā. Simboliskā funkciju atvasināšana. Stāvokļu telpas un heiristiskā meklēšana. Spēle "8". Loģiskās mīklas. "Kriptaritmētika". Spēļu programmēšana. Stāvokļu telpas spēļu attēlošanai. min-max pamatalgoritms labāko gājienu meklēšanai. Alfa-beta algoritms.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi (kopumā 4-6; šo darbu mērķis pamatā ir praktiski demonstrēt, ka students ir apguvis lekcijās izklāstīto vielu; darbos ir jāuzraksta nelielas Prolog programmas, kas rēķina predikātus ar norādītajām īpašībām; programmas tiek vērtētas pēc tā, cik pareizi tās darbojas reālā Prolog vidē). Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes. 2.Līdz eksāmena kārtošanai jāizstrādā lielāka apjoma programmēšanas darbs, izstrādātā programma jānodemonstrē pasniedzējam. Programmēšanas darba vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes. 3.Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod no ?20% līdz +20% no gala atzīmes (0%, ja students izvēlas nekārtot eksāmenu). Ja kāds no darbiem netiek iesniegts (vai iesniegts laikā), tas tiek novērtēts ar 0%. Gala atzīme ir proporcionāla iesniegto darbu vērtējumu summai.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ivan Bratko, Prolog programming for artificial intelligence. Addison-Wesley 2000 (3rd edition). 2.Leon Sterling, Ehud Shapiro. The art of Prolog. MIT Press 1994 (2nd edition).

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Richard A. O'Keefe. The craft of Prolog. MIT Press 1990. 2.William F. Clocksin, Chris S. Mellish. Programming in Prolog. Springer Verlag 1994 (4th edition). 3.Ulf Nilsson, Jan Maluszynski. Logic, programming and Prolog (http://www.ida.liu.se/~ulfni/lpp/).




10.11.8.15. Kursa nosaukums Grafu teorijas elementi Kursa kods Mate1005 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Diskrētā matemātika un matemātiskā

informātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., asociētais profesors Jānis Cīrulis

Priekšzināšanas Mate1007, Diskrētā matemātika I

Kursa anotācija: Kursā apskatīti tradicionāli grafu teorijas jautājumi par maršrutiem un cikliem grafos, par kokiem un par plakaniem grafiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt ar pamatjēdzieniem, noskaidrot to svarīgākās īpašības un sakarus starp tiem, un iemācīt risināt dažus raksturīgus uzdevumu tipus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Grafu situāciju piemēri. Ģeometriski grafi. 2.Abstrakta grafa definīcija, ar grafiem saistītā terminoloģija. 3.Grafu paveidi.. 4.Apakšgrafi un faktorgrafi. Darbības ar grafiem. 5.Grafu aprakstīšana. 6.Grafu izomorfisms. Grafa automorfismu grupa. 7.Maršruti, to paveidi un skaitīšana. 8.Sakarīgi grafi. Grafa komponentes. 9.Eilera un Hamiltona grafi. 10.Grafa ciklu telpa. Matroīdi. 11.Grafa izvietošana telpā un uz dažādām virsmām. 12.Planāri un plakani grafi. Plakana grafa skaldnes.. 13.Eilera formula plakanam grafam. Kuratovska-Pontrjagina teorēma. 14.Dualitāte. Karšu un grafu krāsošana. 15.Koki, to dažādas definīcijas. 16.Grafa bāzes koks. 17.Sakņoti koki un virsotņu sakārtojumi tajos.



18.(Ieskaites darbi)

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā paredzēti ieskaites darbi (pēc katras no četrām galvenajām tēmām), kuros gan jāprot pastāstīt par svarīgākajiem jēdzieniem un faktiem, gan jārisina uzdevumi. Katrs atrisinātais uzdevums vai atbildētais jautājums dod noteiktu skaitu punktu. Ieskaitei jāsavāc puse no iespējamās punktu kopsummas visos darbos, taču zināms minimums punktu jādabū arī katrā atsevišķā darbā.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Cīrulis, J. Ievads grafu teorijā -- lekciju konspekti 2.Strazdiņš I. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980 3.Karpov V., Moshchenskij V. Matematicheskaya logika i diskretnaya matematika. Minsk, 1977

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Uilson R. Vvedenie v teoriyu grafov. M., 1977. 2.Emelichev V. i dr. Lektsii po teorii grafov. M., 1990 3.Ore O. Grafi i ikh primenenie. M., 1965




10.11.8.16. Kursa nosaukums Lietišķā kriptogrāfija Kursa kods DatZ6015 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursa mērķis ir aplūkot praktiskos kriptogrāfijas metožu pielietojumus. Tiek aplūkotas tipiskas drošības problēmas, ar kurām nākas saskarties projektējot programmu sistēmas un kuras ir risināmas ar kriptogrāfijas metodēm. Apskatīti praktiski pielietotie (un, vismaz šobrīd, par drošiem uzskatītie) kriptogrāfijas algoritmi: simetriskie un asimetriskie (publiskās atslēgas) šifri, vienvirziena funkcijas, digitālie paraksti un ziņojumu autentikācijas kodi. Uzmanība tiek pievērsta šo algoritmu praktisko lietojumu aspektiem - iespējamajiem uzbrukumiem, atslēgu garuma izvēlei. Tāpat tiek apskatīti atslēgu un ziņojumu apmaiņas protokoli un ar tiem saistītās drošības problēmas. Tiek aplūkoti arī vairāki praksē lietotie standartprotokoli - internetā lietotie protokoli (SSL/TLS, PGP u.c.) un protokoli bankas karšu apstrādei (EMV).

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. Šifri. Simetriskā un asimetriskā kriptografija. Problēmas, kas tiks aplūkotas šajā kursā. Daži uzbrukumu piemēri. 2.Daži populārākie praktiski lietotie šifri. Simetriskie bloku šifri - DES, trīskāršais DES, IDEA, AES. Asimetriskie (publiskās atslēgas) bloku šifri. Īsa asimetrisko šifru attīstības vēsture - Merkla mīklas, Difija-Helmana atslēgu apmaiņas shēma, mugursomas algoritmi. RSA algoritms. Daži uzbrukumi protokoliem, kuri lieto RSA. Digitālo parakstu algoritmi - diskrēto logaritmu shēma, ElGamal algoritms, DSS/DSA. Digitālo parakstu "slēptie" (subliminal) kanāli. Virkņu (stream) šifri. CTAK un KAK sinhronizācija. Saistība ar bloku šifriem. 3.Bloku šifru izmantošanas veidi teksta pārraidīšanai (chaining). ECB, CBC, CFB un OFB režīmi. 4."Vienvirziena" funkcijas. Populārakie algoritmi - MD5, SHA. Saistība ar bloku šifriem. 5.Vienvirziena funkciju izmantošana paroļu glabāšanai. Sāls (salt). Dažas populārakās metodes (Unix vidē lietotā crypt3 funkcija).



6.Autentikācija. Ziņojumu autentikācijas kodi (MAC). Padding. 7.Interaktīvo protokolu izstrāde. Atslēgu apmaiņa. Man-in-the-middle uzbrukums. 8.Difija-Helmana atslēgu apmaiņas protokols. Autentikācija. Publisko atslēgu sertifikāti. 9.Čipkartes un magnētiskās kartes. Transakcijas. Standarti (EMV). Statiskā (SDA) un dinamiskā (DDA) datu autentikācija. Atslēgu ģenerēšana, sesijas atslēgas. 10.Atslēgu ģenerēšana. Simetrisko un asimetrisko atslēgu izplatīšana. Atslēgu sadalīšana. Zone Master Key. 11.Internetā lietotie standarti un protokoli. SSL/TLS standarts. TLS fāzes. Sertifikāti un atslēgu pārvaldīšana. Daži citi internetā lietotie protokoli - Kerberos, PEM, PGP, S/MIME.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: -Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi. (Paredzēti 2 majasdarbi; katrā no tiem jāizstrādā neliela programma, kas parāda, ka students prot pielietot kriptografisko funkciju bibliotēkas un/vai protokolus un/vai standartus). Katrs no mājasdarbiem tiek novērtēts ar 20 punktiem. -Jānokārto rakstisks gala eksāmens. Eksāmens tiek novērtēts ar 20 punktiem. Gala atzīmi nosaka iegūtais punktu skaits, aptuveni pēc šādas tabulas: 10: 56-60, 9: 52-55, 8: 46-51, 7: 39-45, 6: 32-38, 5: 24-31, 4: 20-23.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Bruce Schneier. Applied cryptography: protocols, algorithms and source code in C. John Wiley & Sons, 1996 (2nd edition). 2.Eric Rescorla. SSL and TLS: Designing and building secure systems. Addison-Wesley, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Alfred J. Menezes, Paul C. Van Oorschot, Scott A. Vanstone. Handbook of Applied Cryptography. CRC Press; 1996. 2.Niels Ferguson, Bruce Schneier. Practical cryptography. John Wiley & Sons, 2003. 3.Jason Weiss. Java cryptographic extensions. Morgan Kaufmann Publishers, 2004.




10.11.8.17. Kursa nosaukums Matemātiskā loģika Kursa kods DatZ7002 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 16 Laboratorijas darbu skaits 48 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ3050, Algoritmu teorija DatZ3053, Matemātiskā loģika

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir apgūt 20. gadsimta matemātiskās loģikas augstākos sasniegumus, kas atklāj matemātikas īsto būtību: aksiomātisko kopu teoriju, formālo aritmētiku, Gēdela teorēmas par nepilnību, ar to saistītos matemātiskos rezultātus un filosofiskos secinājumus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Kas ir matemātika - dažādas filozofiskas koncepcijas. 2.Aksiomātiskā kopu teorija. 3.Kontinuum-problēmas neatrisināmība. Kopu teorijas attīstības dažādi varianti. 4.Formālā aritmētika. Reprezentācijas teorēma. 5.Meļa paradokss. Sintakses aritmetizācija. Diagonāl-lemma. 6.Gēdela teorēma par nepilnību. 7.Gēdela otrā teorēma par nepilnību (bezpretrunības nepierādāmība). 8.Nepilnības teorēmu filozofiskie secinājumi matemātikai un datorzinātnei. 9.Matemātikas neizbēgami radošā daba. 10.Teorēma par divkāršo nepilnību. 11.Gēdela teorēma par pierādījumu garumiem. 12.Ramseja teorēmas versija, ko var pierādīt kopu teorijā, bet nevar pierādīt aritmētikā. Gudsteina "dīvainās" virknes. 13.Modeļu teorija. 14.Diofanta vienādojumi un 10. Hilberta problēma.



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatu attiecīgās nodaļas un e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem. Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto punktu skaita. Atzīmes "izcili" iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Kārlis Podnieks. Kas ir matemātika. Gēdela teorēma. 1997-2005, www.ltn.lv/~podnieks/gt.html 2.Elliott Mendelson. Introduction to Mathematical Logic. Chapman & Hall, 1997, 456 pp. (sk. arī krievu izdevumu) 3.Stephen C. Kleene. Mathematical Logic. Dover Publications, 2002, 416.pp. (sk. arī krievu izdevumu)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Set Theory by Thomas J. Jech, 747 pages, Springer Verlag, 2002 2.The Higher Infinite: Large Cardinals in Set Theory from Their Beginnings by Akihiro Kanamori, 536 pages, Springer Verlag, 2003


10.11.9. Modulis – Vizuālās informācijas apstrāde


10.11.9.1. Moduļa “Vizuālās informācijas apstrāde” anotācija

Moduļa zinātniskā aktualitāteVizuālās informācijas loma datorizētās sistēmās joprojām pieaug. LU MII zinātniskā pieredze attēlu problemātikā ir ļāvusi ar panākumiem darboties gan elektronisko shēmu automatizētas projektēšanas un kontroles sistēmu un tām radniecīgo informācijas sistēmu diagrammatiskās modelēšanas rīku izstrādāšanā, gan automobiļu stikla tīrītāju automātiskās vadības sistēmu radīšanā un monētu šķirošanas ierīcēs, un pēdējos gados arī bioloģisku grafu analīzē starptautiskos gēnu pētījumos.

Mūsu pētnieku grupa joprojām ir saglabājusi un uztur ārvalstu speciālistu vērtējumā reto iezīmi – teorijas un prakses vienotību, pie tam unikālā interešu kombinācijā – grafi un attēli. Šeit mēs esam vienīgie Latvijā un vieni no vadošiem arī plašākā mērogā, ko apliecina uz mūsu rezultātiem balstītie zinātniski un praktiski nozīmīgie sasniegumi, to skaitā arī augstākās godalgas starptautiskos konkursos un divas doktora disertācijas (1998. un 2004. gados).

Moduļa kultūras, sociālā un tautsaimnieciskā aktualitāteInformācijas sistēmas, t.sk. biznesa modeļi kļūst aizvien sarežģītāki, prasot nepārtrauktu to izstrādes rīku pilnveidošanu. Automatizētas optiskās kontroles ieviešana dažādās sistēmās ievērojami paaugstina to efektivitāti: kustību detektors videokadru virknēs augstākā mērā uzlabo apsardzes dienestu darba rezultātus, transporta līdzekļu stiklu tīrītāju automātiska vadība būtiski paaugstina braukšanas komfortu un satiksmes drošību, adekvāta monētu šķirošana nostiprina komercuzņēmumu finansu stāvokli, bet dažādu rūpniecības izstrādājumu automātiska defektu kontrole nodrošina Latvijas eksporta preču kvalitāti.




10.11.9.2. Kursa nosaukums Multimediju tehnoloģijas Kursa kods DatZ1036 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs, pasniedzējs Ilvars Mizniks

Kursa anotācija: Kurss paredzēts multimediju pamatu iepazīšanai un apgūšanai. Orientācija ir vairāk uz jaunāko kursu studentiem bez īpašām priekšzināšanām. Lai apgūtu kursu, no studentiem netiek prasītas matemātikas zināšanas, augstākas par vidusskolas līmeni. Teorēmas, kas attiecas uz kursa satura matemātisko pusi, tiek formulētas, bet netiek pierādītas. Kursā tiek aplūkotas sekojošas tēmas : Grafisko failu formāti. Informācijas arhivēšanas principi. Krāsas. Monitori. Televīzija, no lietotāja viedokļa. Skaņa. Audio failu formāti. CD un DVD. Daudz kas, saistīts ar video lietām. Telefoni no lietotāja viedokļa. Programmas darbam ar multimediju.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads 1.1 Informācija par pasniedzēju un lekcijām 1.2 Multimediju definīcija 1.3 Prasības no studentiem 1.4 Informācija par laboratorijas darbiem 1.5 Informācija par mācību materiāliem 2.Grafisko failu formāti 2.1 Definīcijas 2.2 Izplatītākie failu tipi 2.3 BMP formāts 2.4 PCX formāts 2.5 Krāsu paletes 2.6 GIF formāts 2.7 JPEG formāts 2.8 PNG formāts 2.9 TIFF formāts 3.Informācijas kompresijas principi 3.1 Kompresijas algoritmu iedalījums



3.2 RLE algoritms 3.3 Hafmana algoritms 3.4 LZW algoritms 3.5 JPEG algoritms 4.Krāsas 4.1 Krāsu fizikālā daba 4.2 Definīcijas 4.3 Krāsu modeļi 4.4 Krāsu modelis CIE XYZ 4.5 Krāsu modelis CIE Lab 4.6 Krāsu modelis RGB 4.7 Krāsu modelis CMY 4.8 Krāsu sintēzes veidi 4.9 Pāreja no RGB uz CMY 4.10 Aparatūras kalibrēšana 4.11 Krāsu ilūzijas 5.Monitori 5.1 Monitoru tipi 5.2 Elektro - staru monitors 5.3 Maskas princips monitorā 5.4 Šķidro kristālu displejs 5.5 Plazmas displejs 5.6 LEP tehnoloģija 5.7 Monitoru starptautiskie standarti 6.TV signāla pārraide 6.1 Melnbaltais TV signāls 6.2 Signāla kompresijas nepieciešamība 6.3 NTSC sistēma 6.4 YIQ krāsu modelis 6.5 PAL sistēma 6.6 YUV krāsu modelis 6.7 SECAM sistēma 6.8 D2 - MAC sistēma 6.9 Standartu pielietojums pasaulē 6.10 TV signāla pārraides vides 6.11 Digitālā TV 7.Skaņa un audio failu formāti 7.1 Kas ir skaņa 7.2 Skaņas ieraksts 7.3 Skaņas standarti - mono, stereo, Dolby utt. 7.4 failu formāti WAV, AU, MIDI, MOD, RA 7.5 MP3 un WMA failu formāti 7.6 Naikvista - Koteļņikova teorēma 7.7 Skaņas apstrādes rīki 7.8 Skaņas kartes instalēšana 7.9 Atskaņošanas programmas



8.Video failu formāti 8.1 MPEG principi 8.2 MPEG standarti 8.3 Kompaktdiski, to veidi 8.4 DVD tehnoloģija 8.5 DVD pielietošana 8.6 DVD veidošana 8.7 Div-X būtība un rašanās vēsture 8.8 Video un audio kodeki 9.Video apstrāde 9.1 video kameru klāsts 9.2 būtiskākās video kameru atšķirības 9.3 padomi operatoram 9.4 Informācijas pārnešana no kameras uz datoru 9.5 Izplatītākās programmas video apstrādei 10.Video kasetes 10.1 Video ieraksts uz lentes 10.2 Video lenšu analogie formāti 10.3 Video lenšu digitālie formāti 10.4 Formātu salīdzinājums 11.Video kartes 11.1 Definīcija 11.2 Vēsture 11.3 Video atmiņa 11.4 3D tehnoloģijas 11.5 Video karšu testēšana 11.6 Slavenākas firmas - ražotājas 11.7 Datoru porti, to dažādība un atšķirības 12.Skeneri 12.1 Definīcija 12.2 Plakanās virsmas skeneri 12.3 Lapu padeves skeneri 12.4 Diapozitīvu skeneri, tehnoloģija 12.5 Rokas skeneri 12.6 Digitālās foto un video kameras 12.7 Stacionārie skeneri 12.8 Būtiskākie skeneru parametri 13.Cīņa ar rezidentiem 13.1 Problēmas nostādne 13.2 Rezidentu meklēšanas veidi 13.3 Cīņas metodes 13.4 Programma MS-CONFIG 13.5 Programmas darbam ar multimediju 14.Telefoni 14.1 Telefona vēsture 14.2 Mobilo telefonu ražotāji



14.3 Telefonu attīstība 14.4 Telefonu emulātori un citas programmas

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 6 praktiskie darbi un eksāmens. Pie eksāmena students tiek pielaists tikai tad, kad ir veicis visus 6 laboratorijas darbus un par katru no tiem dabūjis ieskaiti. Katram laboratorijas darbam tiek paziņots laiks, kad tas ir jānodod. Laboratorijas darbus var nodod arī vēlāk par paredzēto laiku, bet tad pieaug jautājumu skaits eksāmenā.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ze-Nian Li, Mark S. Drew "Fundamentals of Multimedia", ISBN: 0130618721, Prentice-Hall, Oct. 2003 http://www.cs.sfu.ca/mmbook/

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Krāsas - http://www.colorcube.com/articles/models/model.htm 2.Monitori - http://www.eduinf.lu.lv/Datori/ 3.TV signāla pārraide - http://electroworld.narod.ru/Znaete/tvstand.htm 4.Audio failu formāti - http://ai1.mii.lu.lv/KF/saturs.htm 5.Koteļņikova teorēma - http://media.karelia.ru/~keip/circuit/Ps7.htm 6.MPEG standarts - http://www.multimedia.lv/techno/term_lat.htm 7.Dinamiskie GIF faili - http://animationfactory.com/ 8.GIF failu veidošana - http://www.liis.lv/mspamati/6.gramata/10612.htm 9.DVD diski - http://www.eksperts.lv/eksperts_pro_papildinfo_lv.html#publikacijas 10.Video kameras izvēle - http://www.xnet.lv/index.php?zoomzina=30 11.Video kasešu veidi - http://www.anda-l.lv/lv/index.html 12.Datora un citi porti - http://www.fbe.fh-frankfurt.de/personal/schellhaas/hwb 13.JPEG formāts - http://www.citforum.ru/internet/webd/index.shtml 14.Kompresijas algoritmi - http://www.citforum.ru/internet/infsecure/index.shtml 15.Cilvēka krāsu uztvere – http://www.realcolor.ru/lib/x-rite_color_guide/unit_02.shtml 16.Krāsu modeļi - http://support.epson.ru/products/manuals/100045/col_g/05.htm




10.11.9.3. Kursa nosaukums Attēlu apstrāde un analīze Kursa kods DatZ5023 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., lektors Kārlis Freivalds Dr.mat., asociētais profesors Paulis Ķikusts

Priekšzināšanas DatZ1028, Programmēšana II Mate1008, Diskrētā matemātika II Mate2004, Matemātiskā analīze II

Kursa anotācija: Pateicoties ieguves tehnoloģiju plašai pieejamībai, tiek radīts ļoti daudz attēlu, kuru automātiska apstrāde un analīze kļūst par ikdienas nepieciešamību gan zinātnē, gan industrijā, gan sadzīvē. Kurss paredzēts attēlu apstrādes un analīzes metožu un algoritmu sistemātiskai apgūšanai. Tiek aplūkoti biežāk lietotie attēlu apstrādes elementi, kā arī sniegts ieskats attēlu atpazīšanas problēmās. Kursu raksturo būtiska matemātiska ievirze precīzam attēlu apstrādes algoritmu izklāstam un pamatojumam.

Kursu apraksts-plāns: 1.Jēdziens par attēlu, tā iegūšana un reprezentācija 2.Attēla līmeņu transformācijas, operācijas ar histogrammu 3.Lineāri filtri, konvolūcija, izpludināšanas filtri, asināšanas filtri 4.Konvolūcijas aprēķins ar Furjē transformācijas palīdzību, izpludināšana, asināšana, periodisku defektu novākšana 5.Attēlu atjaunošana 6.Attēlu uzlabošana ar nelineāriem filtriem 7.Vilnīši un attēlu apstrāde dažādos mērogos 8.Attēlu saspiešana 9.Krāsu attēli, to apstrādes specifika 10.Krāsu koriģēšana 11.Kontūru noteikšana 12.Morfoloģiskās operācijas 13.Segmentācija



14.Vienkāršāko iezīmju (taišņu, riņķu, stūru) atpazīšana 15.Segmentācija pēc tekstūras 16.Objektu atpazīšana 17.Trīsdimensiju ainas analīze 18.Kustības analīze 19.Tehniskās redzes sistēmas

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1)izpildīt praktisko darbu (40%), 2)nokārtot lekciju un mācību grāmatas teorētisko jautājumu rakstisku pārbaudi (60%)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Rafael C. Gonzalez, Richard E. Woods "Digital Image Processing" Prentice Hall; 2nd edition 2002, ISBN: 0201180758 2.D.H. Ballard, C.M. Brown; Computer Vision , Prentice-Hall Inc New Jersey, 1982, ISBN 0-13-165316-4. 3.D. Vernon; Machine Vision : Automated Visual Inspection and Robot Vision, Prentice Hall, 1991, ISBN 0-13-543398-3




10.11.9.4. Kursa nosaukums Datoru grafika Kursa kods DatZ5024 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 48 Semināru un praktisko darbu skaits 4 Laboratorijas darbu skaits 12 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., asociētais profesors Paulis Ķikusts

Priekšzināšanas Mate2004, Matemātiskā analīze II Mate2005, Analītiskā ģeometrija Mate2008, Diferenciālvienādojumi

Kursa anotācija: Kurss paredzēts datoru grafikas galveno būtiski matemātisko jautājumu sistemātiskai apgūšanai. Kurss sākas ar lekciju ciklu par attēlu sintēzes, uztveres un informatīvā satura jautājumiem, skarot arī krāsu matemātiskās teorijas pamatus. Turpinājumā ir nodarbības par mācību grāmatas pamatnodaļām. Paralēli tiek izpildīti laboratorijas darbi, veikts darbs individuāli izvēlēta grafiskā rīka lietošanā hierarhisku telpisku objektu attēlošanai, kā arī rakstīta eseja par individuāli izvēlētu tematu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Analītiskās un algoritmiskās ģeometrijas nozīme datoru grafikā - attēlu sintēze kā ģeometrisku aprēķinu uzdevums, - grafisko redaktoru matemātiskie jautājumi. 2.Vektoru rēķinu elementi plaknē un telpā - dažādi vektoru reizinājumi, - divu vektoru veidotā leņķa trigonometrisko funkciju aprēķināšana, - parametriski uzdotas virsmas un plaknes līknes normāles vektori. 3.Datora formētā attēla uzbūve un informatīvais saturs - attēla un ar tiem saistīto jēdzienu definīcijas, - rastra attēla izspīdināšanas loģiski-tehniskā shēma, - informācijas ceļš no datora videoatmiņas līdz lietotājam, - attēlu uztveres komforta nepieciešamība. 4.Attēlu uztveres jautājumi



- cilvēka acs uzbūve un darbība, - redzes īpatnības un optiski efekti, - Maha joslas un to traucējošā izpausme. 5.Rastra attēlu informatīvā satura analīze - rastra attēls kā divargumentu funkcijas iztvēruma interpolācija, - teorēma par funkcijas rekonstruējamību pēc tās iztvēruma diskrētā rastrā, - attēlelementa forma ideālai rastra attēla izspīdināšanai. 6.Rastra attēlu sintēzes principi datoru grafikā - attēlu kodēšanas un aprakstīšanas līdzekļi, - attēlojamo ainu un attēlošanas apstākļu vispārīgā struktūra, - grafiskie primitīvi. 7.Krāsu palete un pamatoperācijas ar rastra attēlu - paletes lietošanas priekšrocības un trūkumi, - paletes aprēķina piemēri, - paletes lietojumi attēlu efektu iegūšanai, - procedūra BitBlt un rastra operācijas. 8.Grafisko 2D primitīvu izrindošanas pamatalgoritmi - Brezenhema algoritms taisnes nogriežņa izrindošanai, - taisnes nogriežņa izrindošana robojumu nolīdzināšanas tehnikā, - Lianga-Barski metode taisnes nogriežņa apcirpšanai, - līkņu optimālas attēlošanas metodes. 9.Telpisku objektu plakanu projekciju aprēķins - projicēšanas veidu klasifikācija, - projekciju aprēķinu matemātiskās izteiksmes, - sakarības starp pasaules, kameras un attēla koordinātu sistēmām. 10.Vizuālais reālisms un tā panākšanas elementārie paņēmieni - šķēlumu kontūru metode aizklāšanās attēlojumam, - Ketmula rekursīvā apakšiedalījuma metode ar attāluma buferi aizklāšanās un izgaismojuma attēlojumam, - Lamberta apgaismojuma likums. 11.Krāsu uztveres matemātiskās teorijas pamati - krāsas formālā definīcija, - krāsas ziņā identiski starojumi un krāsu metamerisma parādība, - krāsu telpu pamatīpašības, - krāsu konuss un hromatiskuma diagramma. 12.Krāsu reprodukcijas principi - krāsas nenormētās koordinātas primāro gaismas avotu sistēmā, - galīga primāro gaismas avotu kopuma principiālā nespēja nodrošināt visu krāsu sintēzi, - krāsu koordinātu sistēmas, - subtraktīvā krāsu sintēze. 13.Datoru grafikas vispārīgie jautājumi - rastra grafikas un vektoru grafikas salīdzinājums, - attēlu klasifikācija no datoru grafikas viedokļa. 14.Rastra grafikas zemākā līmeņa programmēšana - grafisko primitīvu pārskats,



- dialoga organizēšana dažādos ierīču aptaujas režīmos, - pamatlīdzekļi attēlu apmaiņai starp atmiņu un ekrānu. 15.Rastra grafikas algoritmi 2D primitīvu izrindošanai - taisnes nogriežņu izrindošana, - riņķa līniju un elipšu izrindošana, - attēla apgabalu aizpildīšana, - līniju biezināšana, - taisnes nogriežņu apcirpšana, - teksta zīmju ģenerēšana, - robojumu nolīdzināšana. 16.Grafiskā aparatūra - attēlošanas ierīču tehnoloģijas, - rastra displeju arhitektūra, - grafiskā dialoga ievadierīces. 17.Ģeometriskās transformācijas - 2D ģeometriskās transformācijas, - 3D ģeometriskās transformācijas, - koordinātu homogenizācija. 18.Redzamība 3D telpā - projekciju veidi, - skata stāvokļa uzdošana telpā, - projekciju aprēķināšana, - redzamā tilpuma ievērošana. 19.Objektu hierarhija un augsta līmeņa grafiskās sistēmas - ģeometriskās modelēšanas jēdziens, - hierarhiska telpiska objekta ģeometriskā struktūra, - grafiskā vide komplicētu telpisku objektu attēlošanai, - grafiskās attēlošanas procesa tehnoloģija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1)izpildīt laboratorijas darbus (10%), 2)nokārtot lekciju un mācību grāmatas teorētisko jautājumu rakstisku pārbaudi (80%), 3)demonstrēt un aizstāvēt izvēlētā grafiskā rīka lietošanu hierarhisku telpisku objektu attēlošanai (5%), 4)iesniegt eseju par individuāli izvēlētu datoru grafikas papildtematu (5%). Laboratorijas darbu saturs 1.Grafiskās vides pieslēgšana programmai, dažādu ģeometriska rakstura grafisku struktūru veidošana, t.sk. personīgie iniciāļi līniju formā. 2.Attēlu operācijas SetPixel, GetPixel, attēlu fragmentu pārsūtīšana (GetImage, PutImage), rastra operāciju lietojums. 3.Darbs ar krāsu paleti: paletes uzstādīšanas operācijas, pelēko krāsu toņu aprēķināšana, paletes nomaiņas efekti.



4.Darbs ar grafiskajiem 2D primitīviem: dažādas formas apgabali, t.sk. personīgie iniciāļi, aizpildījums ar standarta un savu rakstu, teksta izvadīšana, "viewport" lietojums. 5.Taisnes nogriežņu izrindošana "antialiasing" tehnikā, parametrizētu līkņu zīmēšana. 6.Vienkāršu telpisku virsmu plakanu projekciju un to izgaismojuma aprēķins, attēla izveidošana, ievērojot objektu aizklāšanos.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J. D. Foley, A. van Dam, S. K. Feiner, J. F. Hughes, "Computer Graphics, Principles and Practice", Addison-Wesley Publishing Company, 1996.




10.11.9.5. Kursa nosaukums Grafu zīmēšana Kursa kods DatZ7001 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., lektors Kārlis Freivalds Dr.mat., asociētais profesors Paulis Ķikusts Krists Boitmanis | Dat.Mag.

Priekšzināšanas DatZ2017, Datu struktūras un pamatalgoritmi II Mate1008, Diskrētā matemātika II

Kursa anotācija: Grafu zīmēšana ir datorzinātņu apakšnozare ar lielu praktisku nozīmi. Grafveida struktūras tiek lietotas tādās nozarēs kā programmu inženierija, biznesa modelēšana un bioinformātika, un automātiskas metodes šādu struktūru vizualizēšanai viegli uztveramu attēlu veidā ir ļoti nepieciešamas. Kursā dots ieskats grafu vizualizēšanas jautājumos un aplūkoti daži no svarīgākajiem grafu zīmēšanas algoritmiem. Studenti apgūst arī praktiskas iemaņas šādu algoritmu realizēšanā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads a. Grafi un to zīmējumi b. Grafu zīmēšanas algoritmu parametri (konvencijas, estētikas, ierobežojumi) c. Pārskats par dažādiem grafu zīmēšanas paņēmieniem. 2.Koku zīmēšanas algoritmi a. Slāņotie zīmējumi b. Radiālie zīmējumi 3.Planāru grafu zīmēšana a. Zīmējumi ar taisnām šķautnēm b. Redzamības reprezentācijas c. Ortogonāli zīmējumi d. Lauztu līniju zīmējumi 4.Ortogonālie zīmējumi a. Plūsmas un lauzumu minimāli zīmējumi



b. Trīs fāzu metode c. Citi algoritmi 5.Hierarhiska orientētu grafu zīmēšana a. Augšupejoši un lejupejoši zīmējumi b. Ciklu izslēgšana c. Sugijamas metode slāņotu zīmējumu konstruēšanai d. Augšupejošā planaritāte e. Orientētu grafu neslāņota zīmēšana 6.Spēku virzītie zīmēšanas algoritmi a. Grafu-teorētisko attālumu ģeometriskā attēlošana un Kamada-Kawai algoritms b. Atsperu simulācijas algoritmi c. Atgrūšanās spēku ātra aprēķināšana 7.Klasteri un cirkulārā zīmēšana a. Klasterēšanas metodes b. Klasteru vizualizēšana cirkulārā stilā 8.Inkrementālā zīmēšana a. Mentālais veidols b. Zīmējuma optimāla deformācija 9.Uzrakstu izvietošana a. Statiskā uzrakstu izvietošana b. Uzrakstu izvietošana ar deformāciju 10.Šķautņu trasēšana a. Ortogonālā trasēšana b. Patvaļīgu lauztu līniju trasēšana c. Līklīniju trasēšana 11.Salikti grafi un to zīmēšana a. Ligzdoti grafi, klāsterēti grafi un salikti grafi b. Bottom-up metode ligzdotu grafu zīmēšanai c. Saliktu grafu zīmēšana hierarhiskā stilā d. Klāsterētu grafu zīmēšana ortogonālā stilā e. Jaukta stila saliktu grafu vizualizēšana 12.Grafu zīmēšanas problēmu algoritmiskā sarežģītība a. NP-pilnas problēmas b. Loģiskais dzinējs un 3SAT c. Dažu problēmu NP-pilnības pierādīšana lietojot loģisko dzinēju

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Rakstisks eksāmens - sastāda 50% no atzīmes. 2.Students pēc izvēles veic vienu no diviem darbiem. a.Laboratorijas darbs - 40%. Izstrādāt datorprogrammu, kas realizē kādu no grafu zīmēšanas algoritmiem un vizuāli demonstrē algoritma darbības rezultātus. b.Pētniecisks projekts - 50%. Students veic pētījumu par kādu no atklātām grafu zīmēšanas problēmām un pētījuma rezultātus noformē rakstiski.




1.I.G. Tollis, G. Di Battista, P. Eades, R. Tamassia, Graph Drawing: Algorithms for the Visualization of Graphs, Prentice Hall, 1998. 2.M. Kaufman, D. Wagner, Drawing Graphs: Methods and Models, Springer-Verlag, 2001.



10.11.10. Modulis – Matemātika



10.11.10.1. Moduļa “Matemātika” anotācija

Matemātikas moduļa kursi



dītiPriekš-

zināšanas1 Diskrētā matemātika I Mate1007 K,B 1 A 22 Diskrētā matemātika II Mate1008 K,B 2 A 2 13 Algebra Mate1009 K,B 1 A 24 Matemātiskā analīze I Mate1014 K,B 2 A 25 Matemātiskā analīze II Mate2004 K,B 3 A 2 46 Analītiskā ģeometrija Mate2005 K,B 3 A 27 Lineārā algebra I Mate1015 K,B 7 B 2 38 Lineārā algebra II Mate2006 K,B 3 B 2 3,4

9 Matemātikas pamatjēdzieni Mate4005 B 6 B 4

10 Diferenciālvienādojumi Mate2008 K,B 3 B 2 4,5

11 Varbūtību teorija un matemātiskā statistika Mate2012 B 5 B 2 1, 2

12 Haoss Mate3007 B 5 B 2

13 Algebriskās struktūras datorzinātnē I Mate2002 B 5 B 2

14 Algebriskās struktūras datorzinātnē II Mate2003 B 6 B 2

15 Ekonomisko modeļu matemātiskie pamati Mate3008 B 5 B 4

16 Ievads algoritmu teorijā Mate1016 B 6 B 217 Ievads skaitļu teorijā Mate1017 B 5 B 218 Atklātā kriptogrāfija Mate3009 B 5 B 219 Praktiskā loģika I Mate1019 B 1 B 220 Praktiskā loģika II Mate1004 B 2 B 221 Relāciju algebras I Mate4003 B 5 B 222 Relāciju algebras II Mate4004 B 6 B 223 Lineārā programmēšana Mate2011 B 7 B 224 Skaitliskās metodes I Mate3004 B 5 B 225 Skaitliskās metodes II Mate3005 B 6 B 2

26 Matemātiskie modeļi diferenciālvienādojumos Mate3006 B 7 B 2

27 Kombinatorās optimizācijas algoritmi Mate2010 B 7 B 2

28 Optimizācijas skaitliskās metodes Mate3010 B 7 B 2

29 Vērtspapīru portfeļi un to vadīšana Mate4006 B 7 B 2

30 Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana I DatZ2031 B 7 B 2





dītiPriekš-

zināšanas

31 Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana II DatZ2032 B 8 B 2

32 Informācijas teorija DatZ4031 B 8 B 233 Kodēšanas teorija DatZ4033 B 8 B 234 Furjē transformācija Mate7001 M 9 B 435 Kvantu algoritmi DatZ7003 D 13 B 436 Paralēli algoritmi DatZ7004 D 13 B 437 Grafu teorija DatZ7005 D 14 B 4

38 Eliptisko līkņu kriptogrāfija DatZ7006 D 14 B 4

39 Automāti, algoritmi un formālas valodas I DatZ5029 M 9 B 2

40 Automāti, algoritmi un formālas valodas II DatZ5029 M 10 B 2

Moduļa zinātniskā nozīmeMatemātikas modulis nodrošina svarīgākās pamatzināšanas klasiskajā un modernajā matemātikā, kas nodrošina nepieciešamās priekšzināšanas datorzinātnes kursu klausīšanai. Sākot ar pašām vienkāršākajām zināšanām (algebra, analītiskā ģeometrija) , kas vajadzīgas prakstiski visu datorzinātnes kursu klausītājiem, līdz visai specifiskiem 20. gadsimta matemātikas jautājumiem (lineārā un nelineārā programmēšana, diskrētā Furjē transformācija, kvantu algoritmi, eliptiskās līknes)modulis sniedz pilnīgas zināšanas visos svarīgākajos matemātikas virzienos, kas reāli vajadzīgi programmētājiem un datorzinātniekiem. Modulis sniedz lielu kursu izvēli kā bakalaura, tā arī maģistra un doktora studiju līmenī. Moduļa sniegtās zināšanas kopumā atbilst vadošo pasaules universitāšu programmām šajā jomā.

Moduļa praktiskā nozīmeNo praktiskā viedokļa modulis sniedz visas galvenās zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgam darbam Latvijas programmatūras industrijā. Izvērstie praktiskie darbi visos kursos dod nepieciešamo praktisko pieredzi programmatūras sistēmu izstrādē. Kā īpašs novirziens jāatzīmē kursi lieldatora programmēšanā, kas dod iespēju nodarboties ar mantoto sistēmu (legacy system) modernizāciju un reinženieriju, kas ir iecienīts darba lauks vairākās Latvijas programmatūras firmās.

Saistība ar citiem moduļiemNo vienas puses, modulim ir ciešas saites (bet ne dublēšanās) ar Datorzinātnes matemātisko pamatu moduli. Tā kā datorzinātnes matemātiskos pamatus nevar mācīt atrauti no matemātikas, tad abu minēto moduļu kursi izmanto šī moduļa obligāto kursu sniegtās zināšanas.




10.11.10.2. Kursa nosaukums Diskrētā matemātika I Kursa kods Mate1007 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Diskrētā matemātika un matemātiskā


Kursa autori Dr.dat., asistents Juris Smotrovs Dr.mat., asociētais profesors Jānis Cīrulis

Kursa anotācija: Ievadkurss matemātikas pamatjēdzienos, kuri nav saistīti ar robežpārejas procesiem un nepārtrauktību. Kursa mērķis ir iepazīstināt ar šiem pamatjēdzieniem un palīdzēt izstrādāt noteiktas iemaņas to izmantošanā. Ieskaitei no klausītājiem tiks prasīta spēja orientēties jēdzienu sistēmā un pareizi tos lietot, tāpat arī prasme risināt noteiktu tipu uzdevumus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads: diskrētās matemātikas priekšmets 2.Kopas un darbības ar tām. 3.Divu kopu savstarpējā stāvokļa noteikšana. 4.Kopu Dekarta reizinājums. 5.Sanumurējamas un nesanumurējamas kopas 6.Atbilstības, attēlojumi, funkcijas. 7.Bināras attiecības un to tipi. 8.Attiecības transitīvais slēgums. 9.Ekvivalences attiecības un sadalījumi. 10.Sakārtotas kopas 11.Izteikumi un darbības ar tiem. 12.Izteikumu loģikas formulas: to sastādīšana un lasīšana. 13.Predikāti, kvantori, brīvi un saistīti mainīgie, 14.Predikātu loģikas formulas: to sastādīšana un lasīšana. 15.Negatīvi apgalvojumi. 16.(Ieskaites darbi)



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Pēc katras no trim galvenajām tēmām paredzams rakstveida ieskaites darbs, kurā jārisina uzdevumi un jāprot atbildēt arī uz teorijas jautājumiem. Katrs uzdevums un jautājums tiek vērtēts ar noteiktu skaitu punktu. Ieskaitei jāsavāc zināms punktu skaits katrā darbā, bet vērtējums atkarīgs no iegūto punktu kopsummas visos darbos.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J. Cīrulis. Diskrētā matemātika -- lekciju konspekti mājas lapā. 2.V. Detlovs. Diskrētā matemātika I (neizdoti materiāli), 2002. 3.V. Detlovs. Matemātiskās loģikas un kopu teorijas elementi. R., LVU, 1967, 1969.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.P.A. Fejer, D.A. Simovici. Mathematical Foundations of Computer Science, Vol. 1, Springer,1991. 2.V.G. Karpov, V.A. Moshchenskij. Mathematicheskaja logika i diskretnaja matematika. Minsk, 1977 (krieviski) . 3.F.A. Novikov. Diskretnaya matematika dlya programmistov. S.-Pb., 2001, 2004 (krieviski). 4.R.R. Stoll. Logika, mnozhestva, aksiomaticheskie teorii. M., 1973 (krieviski). 5.I. Strazdiņš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980. 6.I. Strazdiņš. Diskrētā matemātika. R., 2001.




10.11.10.3. Kursa nosaukums Diskrētā matemātika II Kursa kods Mate1008 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Diskrētā matemātika un matemātiskā informātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.dat., asistents Juris Smotrovs Dr.mat., asociētais profesors Jānis Cīrulis

Priekšzināšanas Mate1007, Diskrētā matemātika I

Kursa anotācija: Kursā apskatīti tradicionāli pusgrupu, grupu, Būla algebru, Būla funkciju, kombinatorikas un ar to saistīti elementārās varbūtību teorijas jautājumi. Kursa mērķis ir iepazīstināt ar pamatjēdzieniem, noskaidrot to svarīgākās īpašības un sakarus starp tiem un iemācīt izdarīt Būla izteiksmju pārveidojumus un risināt dažu raksturīgu tipu kombinatorikas un varbūtības teorijas uzdevumus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Algebriskas operācijas, to īpašības 2.Pusgrupas un grupas 3.Režģi un Būla algebras 4.Homomorfismi un izomorfismi 5.Būla funkcijas un to aprakstīšana 6.Normālformas un izcilās normālformas 7.Normālformu atrašana ar pārveidojumiem un pēc funkcijas tabulas. 8.Kombinatorikas pamatprincipi. 9.Ieslēgšanas un izslēgšanas princips. 10.Izlases, to paveidi. Permutācijas. 11.Kombinatorikas pamatskaitļi, to īpašības un aprēķināšana 12.Izmēģinājums, tā iznākumi. Notikumu algebra 13.Varbūtisks izmēģinājums. Varbūtību funkcija un tās pamatīpašības. 14.Nosacītās varbūtības un to aprēķināšana



15.Neatkarīgi notikumi. Varbūtību sareizināšanas likums 16.(Ieskaites darbi)

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Pēc katras no četrām galvenajām tēmām paredzams rakstveida ieskaites darbs, kurā jārisina uzdevumi un jāprot atbildēt arī uz teorijas jautājumiem. Gala atzīmi var iegūt atbilstoši šajos darbos savāktajam punktu skaitam vai kārtojot papildus eksāmenu.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Bērztīse B. Izteikumu algebra. Liepājas Ped. akad., 2000 2.Cīrulis J. Kombinatorikas un varbūtību teorijas elementi. Lekciju konspekti mājaslapā 3.Detlovs V. Diskrētā matemātika I,II (datorrakstā), 2002 4.Strazdiņš I. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Andreescu, T., Feng, Z. A path to combinatorics for undergraduates. Bikhauser, 2004 2.Kronbergs E., Rivža P., Boze Dz. Augstākā matemātika, 2.daļa. R., 1988 3.Karpov V., Moshchenskij V. Matematicheskaya logika i diskretnaya matematika. Minsk, 1977 (krievu val.). 4.Strazdiņš I. Diskrētā matemātika. R., 2001




10.11.10.4. Kursa nosaukums Algebra Kursa kods Mate1009 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Kursa anotācija: Kurss dod pamatzināšanas par izplatītākajiem algebras objektiem: matricām, determinantiem, lineārām vienādojumu sistēmām, kompleksajiem skaitļiem un polinomiem. Kursa galvenais mērķis ir, lai studenti prastu izmantot šo objektu pamatīpašības dažādos praktiskos pielietojumos.

Kursu apraksts-plāns: 1.Algebras priekšmeta apraksts. 2.Determinanta definīcija un pamatīpašības. 3.Determinanta aprēķināšana ar trijstūra metodi. 4.Laplasa teorēma. 5.Lineāra vienādojumu sistēma. Kramera formulas un teorēma. 6.Gausa metode. 7.Matrica. Matricu saskaitīšana, matricas reizināšana ar skaitli. 8.Matricu reizināšana, reizinājuma determinants. 9.Nesingulāras matricas. Apgrieztā matrica. 10.Komplekso skaitļu definīcija un pamatīpašības. 11.Komplekso skaitļu trigonometriskā forma. Saknes vilkšana. 12.Plaknes pārveidojumi kā komplekso skaitļu funkcijas. 13.Polinomi, to pamatīpašības. 14.Lielākais kopīgais dalītājs. 15.Polinoma atvasinājums. 16.Lagranža interpolācijas polinoms. 17.Vjeta formulas. Simetriskie polinomi. 18.Pārbaudes darbi.




Semestra laikā studentam jāuzraksta četri pārbaudes darbi. To vērtējums veido aptuveni 9/10 no gala atzīmes. Atlikušo 1/10 dod atzīme par mājas darbiem. Sesijas laikā eksāmenā students var mainīt šādi nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Kārlis Šteiners, Biruta Siliņa. Augstākā matemātika. 1. Algebras elementi. 2. Vektori. Rīga, Zvaigzne ABC, 1997. 2.E.Kronbergs, P.Rivža, Dz.Bože. Augstākā matemātika, Rīga, Zvaigzne, 1988. 3.A.G.Kurosz. Kurs vysshej algebry. Moskva, Nauka, 1971 (vai cita gada izdevums) 4.Indulis Strazdiņš. Diskrētā matemātika. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001. 5.D.K.Fadejev, I.S.Sominskij. Zadachi po vysshej algebre. Sankt-Peterburg, Lan', 2001. 6.I.V.Proskurakov. Sbornik zadach po linejnoj algebre. Moskva, Nauka, 1967.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.P. Lankaster. Theory of Matrices. New York, Academic Press, 1969. 2.B. L. van der Waerden. Moderne Algebra. Teil 1. Berlin, Springer, 1930. Teil 2. Berlin, Springer, 1931. 3.Garrett Birkhoff, Thomas C. Bartee. Modern Applied Algebra. New York, McGraw-Hill, 1970. 4.J. Davenport, Y. Siret, E. Tournier. Calcul formel. Paris, Masson, 1987.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Algebra -- from MathWorld: http://mathworld.wolfram.com/topics/Algebra.html 2.Algebra Homework Help and Solvers: http://www.algebra.com/ 3.Mathematics Archives - Topics in Mathematics - Algebra: http://archives.math.utk.edu/topics/algebra.html 4.Algebra Solutions: http://www.gomath.com/algebra.html 5.GAP System for Computational Discrete Algebra: http://www.gap-system.org/ 6.Fermat, Computer Algebra System: http://www.bway.net/~lewis/




10.11.10.5. Kursa nosaukums Matemātiskā analīze I Kursa kods Mate1014 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., asociētā profesore Inese Bula

Kursa anotācija: Matemātiskās analīzes galvenie pētāmie jeb analizējamie objekti pirmām kārtām ir funkcijas. Dabā, tehnikā, ekonomikā, u.c., sastopamies ar kustībām, procesiem, kuri apskatāmi kā funkcijas, - no šejienes izriet objektīvā nepieciešamība pētīt funkcijas. Matemātiskā analīze vārda plašākajā nozīmē ietver samērā lielu daļu matemātikas. Kursā "Matemātiskā analīze I" tiks aplūkota robežu teorija, diferenciālrēķini un integrālrēķini, kā arī daži to pielietojumi.

Kursu apraksts-plāns: 1.Funkcijas jēdziens. Funkciju klasifikācija. 2.Funkcijas robežas definīcija. Vienpusējās robežas. 3.Teorēmas par robežām. Robežpāreja nevienādībās. 4.Funkciju nepārtrauktība: ekvivalentas definīcijas. Slēgtā intervālā nepārtrauktu funkciju īpašības. Pārtraukuma punkti. 5.Atvasināšanas jēdziens, tā ģeometriskā un fizikālā interpretācija. Atvasināšanas likumi. Diferenciālis. 6.Pirmā ievērojamā robeža. Saliktas funkcijas atvasināšana. Augstāku kārtu atvasinājumi. Apslēptu funkciju atvasināšana. 7.Funkcijas lielākā un mazākā vērtība. Monotonitāte. 8.Ieliektas un izliektas funkcijas. Lokālie un globālie ekstrēmi. 9.Robežas, kas saistītas ar bezgalību. Lopitāla kārtula. 10.Funkcijas grafika asimptotas. Funkciju pētīšana, grafiku skices. 11.Nenoteiktais integrālis, tā īpašības, tabula. 12.Nenoteiktā integrāļa atrašana ar substitūcijas metodi un parciālās integrēšanas metodi. 13.Racionālu funkciju integrēšana. 14.Rīmaņa summa un noteiktais integrālis. Integrējamas funkcijas. Ņūtona-Leibnica formula. 15.Noteiktā integrāļa īpašības un aprēķināšana.



16.2 kontroldarbi

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Semestra laikā noteiktos termiņos jāuzraksta divi kontroldarbi, kuri sastāda 50% no gala atzīmes. 2.Laikā līdz eksāmenam jāatrāda visu mājas darbu atrisinājumi rokrakstā. 3.Gala eksāmenā jānokārto rakstisks tests (jautājumi un uzdevumi par semestrī apgūto), kura vērtējums ir 50% no gala atzīmes..

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.I.Bula, J.Buls Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem. I daļa, Zvaigzne ABC, Rīga, 2003. 2.E.J.Purcell, D.Varberg CALCULUS with Analytic Geometry. Fourth edition, Prentice-Hall, Inc.m Englewood Cliffs, 1984.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.E.Kronbergs, P.Rivža, Dz.Bože Augstākā matemātika. I daļa, Rīga, 1988. 2.K.Šteiners Augstākā matemātika. Zvaigzne ABC, III daļa, 1998 un IV daļa, 1999. 3.L.D.Kudrjavcev Kurs matematiceskogo analiza, Maskava, I daļa, 1988 (krievu val.)




10.11.10.6. Kursa nosaukums Matemātiskā analīze II Kursa kods Mate2004 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate1014, Matemātiskā analīze I

Kursa anotācija: "Matemātiskā analīze II" ir kursa "Matemātiskā analīze I" tiešs turpinājums. Kursā plānots turpināt aplūkot integrālrēķinus, kā arī iepazīties ar vairāku argumentu funkciju diferenciālrēķiniem un rindu teoriju.

Kursu apraksts-plāns: 1.Noteiktā integrāļa lietojumi (laukumu, tilpumu, garumu aprēķināšana). 2.Neīstie integrāļi, to veidi, aprēķināšana, salīdzināšana. 3.Bezgalīgas virknes un rindas, to īpašības, konverģence, diverģence. 4.Pozitīvas skaitļu rindas, to konverģences noteikšana. 5.Alternējošas skaitļu rindas, absolūtā konverģence. 6.Funkciju rindas. Pakāpju rindas, to konverģences apgabals, darbības ar pakāpju rindām. 7.Teilora un Maklorēna formulas. 8.Vairāku argumentu funkcijas. Robežas un nepārtrauktība. 9.Parciālā atvasināšana. Pilnais diferenciālis. Funkciju kompozīcijas atvasināšana. 10.Augstāku kārtu diferenciāļi. Teilora formula. 11.Vairāku argumentu funkciju brīvie ekstrēmi. 12.Vairāku argumentu funkciju nosacītie ekstrēmi. Lagranža metode. 13.Divkāršie integrāļi. 14.Trīskāršie integrāļi. 15.Līnijintegrāļi. 16.2 kontroldarbi



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā noteiktos termiņos jāuzraksta divi kontroldarbi, kuri sastāda 50% no gala atzīmes. Laikā līdz eksāmenam jāatrāda visu mājas darbu atrisinājumi rokrakstā. Gala eksāmenā jānokārto rakstisks tests (jautājumi un uzdevumi par semestrī apgūto), kura vērtējums ir 50% no gala atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.I.Bula, J.Buls Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem. Zvaigzne ABC, I daļa - 2003, II daļa -2004. 2.E.J.Purcell, D.Varberg CALCULUS with Analytic Geometry. Fourth edition, Prentice-Hall, Inc.m Englewood Cliffs, 1984.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.E.Kronbergs, P.Rivža, Dz.Bože Augstākā matemātika. Rīga "Zvaigzne", I daļa un II daļa, 1988. 2.K.Šteiners Augstākā matemātika. Zvaigzne ABC, III daļa - 1998, IV daļa - 1999, V daļa , VI daļa - 2001. 3.L.D.Kudrjavcev Kurs matematiceskogo analiza, Maskava, I daļa un II daļa, 1988 (krievu val.).




10.11.10.7. Kursa nosaukums Analītiskā ģeometrija Kursa kods Mate2005 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Diskrētā matemātika un matemātiskā


Kursa autori Dr.dat., lektors Kārlis Freivalds Kursa anotācija: Priekšmetā aplūkoti vienkāršākie Eiklīda ģeometrijas rezultāti, lietojot koordinātu metodi un vektoru rēķinus. Tiek apgūti plaknes un telpas pārveidojumi, taišņu, plakņu, kā arī otrās kārtas līkņu un virsmu īpašības un lietojumi. Kurss ieteicams datorzinātņu bakalauriem, lai padziļinātu zināšanas lineārajā algebrā un palīdzētu apgūt datoru grafiku. Klausītāji var būt visu kursu studenti.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads 2.Vektora definīcija un operācijas 3.Vektoru lineārā atkarība 4.Vektoru skalārais un pseidoskalārais reizinājums 5.Vektoru vektoriālais reizinājums 6.Koordināšu sistēmu pārveidojumi 7.Līnijas un virsmas 8.Taisne plaknē un telpā 9.Plakne 10.Punktu, taišņu un plakņu attiecību aprēķināšana 11.Parabola, elipse, hiperbola 12.Otrās kārtas līniju pētīšana 13.Otrās kārtas virsmas 14.Virsmas normāle un pieskare 15.Ģeometriskās transformācijas




Semestra laikā studenti risina mājas darbus un kontroldarbus. Semestra beigās ir mutiskais eksāmens ar teorijas jautājumiem un uzdevumiem. Atzīme ir kumulatīva, atkarīga no visiem semestra laikā saņemtajiem vērtējumiem. Eksāmens sastāda 50% no vērtējuma, kontroldarbi un mājas darbi 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.D. V. Bekļemišev. Kurs anaļitičeskoj geometrii i ļiņejnoj algebry. Moskva, Nauka, 1987. 2.V. A. Iļjin, E. G. Pozņak. Anaļitičeskaja geometrija. Moskva, Nauka, 1981. 3.L. A. Bekļemiševa, A. J. Petrovič, I. A. Čubarov. Sborņik zadač po anaļitičeskoj geometrii i ļinejnoj algebre. Moskva, Nauka, 1987. 4.V. V. Fedorčuk. Kurs anaļitičeskoj geometrii i ļiņejnoj algebry. Moskva, Izdateļstvo Moskovskogo uņiversiteta, 1990. 5.M. M. Postņikov. Anaļitičeskaja geometrija. Moskva, Nauka, 1973.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.V. Liepiņa, A. Veihelis. Vektoru algebra un analītiskā ģeometrija. Rīgas Politeh. institūts, 1986. 2.J. D. Foley, A. vanDam, S. K. Feiner, J. F. Huges, Computer Graphics: principles and practice, Addison-Wesley, 1993.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.K. Freivalds. Analītiskās ģeometrijas kursa informācija http://www.gradetools.com/karlisf/lekcijas/geom.html




10.11.10.8. Kursa nosaukums Lineārā algebra I Kursa kods Mate1015 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate1009, Algebra

Kursa anotācija: Lineārās algebras pamatu izklāsts: lineāras vienādojumu sistēmas, lineāras telpas, to bāzes, pārejas matricas, lineāri operatori, to matricas. Kursā apgūtajai vielai ir plašs pielietojums teju visās eksakto zinātņu nozarēs.

Kursu apraksts-plāns: 1.Lineāras telpas un apakštelpas. 2.Apakštelpu šķēlums, summa, tiešā summa. 3.Lineāri atkarīgas un neatkarīgas vektoru sistēmas. 4.Lineāras telpas veidotājsistēma un bāze. 5.Vektoru sistēmas bāze. 6.Matricas rangs. 7.Lineāra vienādojumu sistēma. Elementārie pārveidojumi. Gausa metode. 8.Homogēna vienādojumu sistēma. Fundamentālā atrisinājumu sistēma. 9.Kronekera-Kapelli teorēma. 10.Lineāras vienādojumu sistēmas vispārīgais atrisinājums. 11.Bāzes maiņa lineārā telpā. 12.Lineāra operatora definīcija un pamatīpašības. 13.Lineāra operatora matrica. 14.Operācijas ar lineāriem operatoriem. 15.Operatora rangs un defekts. 16.Ekvivalentas un līdzīgas matricas. 17.Pārbaudes darbi. Prasības kredītpunktu iegūšanai:



Semestra laikā studentam jāuzraksta četri pārbaudes darbi. To vērtējums veido aptuveni 9/10 no gala atzīmes. Atlikušo 1/10 dod atzīme par mājas darbiem. Sesijas laikā eksāmenā students var mainīt šādi nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Kārlis Šteiners, Biruta Siliņa. Augstākā matemātika. 3. Analītiskā ģeometrija. 4. Lineārās telpas. 5. Lineārās transformācijas. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. 2.E.Kronbergs, P.Rivža, Dz.Bože. Augstākā matemātika, Rīga, Zvaigzne, 1988. 3.A. G. Kurosz. Kurs vysšej algebry. Moskva, Nauka, 1971 (vai cita gada izdevums). 4.V.V.Vojevodin. Linejnaja algebra. Moskva, Nauka, 1974 (vai cita gada izdevums) 5.J. Engelsons, I. Kārkliņa. Lineārās algebras elementi. I nodaļa. Rīga, Latvijas Valsts universitāte, 1964. II nodaļa. Rīga, Latvijas Valsts universitāte, 1965. 6.I.V.Proskurakov. Sbornik zadach po linejnoj algebre. Moskva, Nauka, 1967.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.D.K.Fadejev, I.S.Sominskij. Zadachi po vysshej algebre. Sankt-Peterburg, Lan',2001. 2.P. Lankaster. Theory of Matrices. New York, Academic Press, 1969. 3.F.R.Grantmaher. Teorija matric. Moskva, Nauka, 1967. 4.B. L. van der Waerden. Moderne Algebra. Teil 1. Berlin, Springer, 1930. Teil 2. Berlin, Springer, 1931. 5.J. Demmel. Applied Numerical Linear Algebra. Philadelphia, SIAM, 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Linear Algebra - from MathWorld: http://mathworld.wolfram.com/topics/LinearAlgebra.html 2.Algebra Homework Help and Solvers: http://www.algebra.com/ 3.Mathematics Archives - Topics in Mathematics - Linear Algebra: http://archives.math.utk.edu/topics/linearAlgebra.html 4.Algebra Solutions: http://www.gomath.com/algebra.html 5.MuPAD.de: open computer algebra system for symbolic and numerical computations. http://research.mupad.de/ 6.REDUCE Computer Algebra System: http://www.reduce-algebra.com/




10.11.10.9. Kursa nosaukums Lineārā algebra II Kursa kods Mate2006 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate1009, Algebra Mate1015, Lineārā algebra I

Kursa anotācija: Lineārās algebras pamatu izklāsta turpinājums: lineāru operatoru īpašvērtības un īpašvektori, to normālformas, simetriskas bilineāras, kvadrātiskas un Ermita formas, ortogonāli un unitāri operatori, Eiklīda un unitāras telpas. Kursā apgūtajai vielai ir plašs pielietojums daudzās eksakto zinātņu nozarēs.

Kursu apraksts-plāns: 1.Lineāra operatora īpašvērtības un īpašvektori, harakteristiskais polinoms. 2.Invarianta apakštelpa. 3.Hamiltona-Keli teorēma. 4.Nilpotents operators. 5.Operatora minimālais polinoms. 6.Īpašvērtības fundamentālā apakštelpa. 7.Žordāna forma. 8.Simetriska bilineāra, kvadrātiska forma. 9.Kvadrātiskas formas kanoniskā forma. 10.Kvadrātisko formu klasifikācija. Silvestra kritērijs. 11.Eiklīda telpa. 12.Ortogonāla vektoru sistēma. 13.Ortogonāls operators. 14.Simetrisks operators. 15.Kvadrātiskas formas pārveidošana kanoniskajā formā ar ortogonālu operatoru. 16.Ermita bilineāra un kvadrātiska forma. 17.Unitāra telpa, operators, matrica.



18.Matricu tenzorreizinājums. 19.Lineāru, Eiklīda, unitāru telpu tenzorreizinājums. 20.Pārbaudes darbi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā studentam jāuzraksta četri pārbaudes darbi. To vērtējums veido aptuveni 9/10 no gala atzīmes. Atlikušo 1/10 dod atzīme par mājas darbiem. Sesijas laikā eksāmenā students var mainīt šādi nopelnīto atzīmi. Atbildamo jautājumu skaits ir atkarīgs no tā, par cik students vēlas atzīmi mainīt.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Kārlis Šteiners, Biruta Siliņa. Augstākā matemātika. 3. Analītiskā ģeometrija. 4. Lineārās telpas. 5. Lineārās transformācijas. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. 2.A.G.Kurosz. Kurs vysshej algery. Moskva, Nauka, 1971 (krievu val.)(vai cita gada izdevums). 3.V.V. Vojevodin. Linejnaja algebra. Moskva, Nauka, 1974 (vai cita gada izdevums) (krievu val.) 4.J. Engelsons, I. Kārkliņa. Lineārās algebras elementi. I nodaļa. Rīga, Latvijas Valsts universitāte, 1964. II nodaļa. Rīga, Latvijas Valsts universitāte, 1965. 5.B. L. van der Waerden. Moderne Algebra. Teil 1. Berlin, Springer, 1930. Teil 2. Berlin, Springer, 1931. 6.I.V.Proskurakov. Sbornik zadach po linejnoj algebre. Moskva, Nauka, 1967.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.D.K.Fadejev, I.S.Sominskij. Zadachi po vysshej algebre. Sankt-Peterburg, Lan', 2001. 2.P. Lankaster. Theory of Matrices. New York, Academic Press, 1969. 3.F.R.Gantmaher. Teorija matric. Moskva, Nauka, 1967. 4.J. Demmel. Applied Numerical Linear Algebra. Philadelphia, SIAM, 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Linear Algebra -- from MathWorld: http://mathworld.wolfram.com/topics/LinearAlgebra.html 2.Algebra Homework Help and Solvers: http://www.algebra.com/ 3.Mathematics Archives - Topics in Mathematics - Linear Algebra: http://archives.math.utk.edu/topics/linearAlgebra.html 4.Algebra Solutions: http://www.gomath.com/algebra.html 5.The Yacas computer algebra system: http://www.xs4all.nl/~apinkus/yacas.html 6.Mathematica: The Way the World Calculates: http://www.wolfram.com/products/mathematica/index.html




10.11.10.10. Kursa nosaukums Matemātikas pamatjēdzieni Kursa kods Mate4005 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ3053, Matemātiskā loģika

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir nevis atgādināt agrāk mācītus jēdzienus un teorēmas, bet parādīt tādas idejas klasiskajā matemātikā, kas tiek lietotas visdažādākajās matemātikas nozarēs. Simetrijas un grupu lietojumi ģeometrijā, algebrā, matemātiskajā analīzē un teorētiskajā fizikā. Lielas kopas un mazas kopas. Statistiskā neatkarība varbūtību teorijā, skaitļu teorijā, matemātiskajā analīzē un datorikā. Kursu apraksts-plāns: 1.Grupas jēdziens, blakusklases, faktorgrupas. 2.Normālas apakšgrupas. 3.Regulāra trijstūra simetrijas grupa. 4.Regulāra n - stūra simetrijas grupa un tās grafs. 5.Regulāri daudzskaldņi, to definīcija. 6.Kāpēc regulāru daudzskaldņu skaits ir galīgs. 7.Simetrijas grupas ar bezgalīgu elementu skaitu, Lī grupas (piemēri). 8.Grupas un ģeometrijas. Ģeometrijas, kas lokāli neatšķiramas no Eiklida ģeometrijas. 9.Simetriski polinomi no 2 un 3 mainīgajiem. 10.Vienādojumu sistēma, kas ekvivalenta n - tās pakāpes algebriskam vienādojumam. 11.Antisimetriski polinomi. Algebriska vienādojuma diskriminants un Vandermonda determinants. 12.Tuvināta n - tās saknes vilkšana. 13.Jēdziens par kopas apjomu. Kantora paradokss kopu teorijā. 14.Riņķa laukums kā regulāru daudzskaldņu laukumu robeža.Lebega mērs. Nemērojamas kopas.



15.Banaha - Mazura spēle. Jēdziens par kopu kategoriju. 16.Serpinska - Erdeša teorēma par dualitāti starp mēru un kategoriju. 17.Peano līkne un tās vispārinājumi. 18.Ordināļi un konstruktīvi ordināļi. 19.Statistiskā neatkarība. Statistiskā neatkarība matemātiskajā analīzē. 20.Dalāmības ar pirmskaitļiem statistiskā neatkarība. Efektīvi algoritmi, kas izmanto statistisko neatkarību. 21.Trigonometriskās rindas. Furjē transformācija. Efektīvs algoritms naturālu skaitļu reizināšanai, kas balstās uz ātro Furjē transformāciju.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Eksāmens notiek rakstveidā. Studentam jāzina saturā norādītie teorijas jautājumi un jārisina uzdevumi par kursa materiālu. Studentam ir dziļi jāizprot, ka: 1.simetrijas var būt visai sarežģītas, un katru simetriju apraksta grupa, 2.simetrijas pamanīšana uzdevumā dod līdzekli, kas palīdz uzdevumu risināt, 3.bezgalīgas kopas var salīdzināt, turklāt kopa A var būt lielāka vienā nozīmē, bet B - citā, 4.statistiskā neatkarība nav tikai varbūtību teorijas jēdziens, bet faktiski tiek lietota skaitļu teorijā, matemātiskajā analīzē un datorikā. Studentam jārisina šāda tipa uzdevumi: 1.Dots zīmējums, kas novietots vienības kvadrātā. Kā piepildīsies Eiklida plakne, ja citos kvadrātos šo zīmējumu turpinās ar simetriju, kas nosaka Kleina pudeli? 2.Lineāru telpu veido funkcijas {ex, xex, x2ex, x3ex} un to lineāras kombinācija. Kā izskatās Žordāna normālforma lineāram operatoram "funkciju atvasinājums "? 3.Gliemeža čaulas kontūru var samērā precīzi aprakstīt ar logaritmisko spirāli. Aprakstīt šī gliemeža simetrijas grupu. 4.Aprēķināt tuvināti kuba sakni no 2803221. 5.Konstruēt rindu. 6.Konstruēt nepārtrauktu funkciju, kurai atvasinājums "gandrīz visur " ir 0, bet kura nav konstante.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Dz.Eliot, P.Dober. Simmetrija v fizike.- Moskva, Mir, 1983. (krievu val.) 2.Bernard R. Gelbaum, John M.H. Olmsted. Counterexamples in Analysis, Dover Books, 1996. 3.G. Blumann, S. Kumei. Symmetries and Differential Equations. - Springer, 1992.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.F.Klein. Lekcii ob ikosaedre i reshenije uravnenij pjatoi stepeni.- Moskva, Nauka, 1989. (krievu val.) 2.V.G.Boltjanskij, N.J.Vilenkin. Simmetrija v algebre. -Moskva, Nauka, 1987.(krievu val.) 3.P.P.G. Dyke. An Introduction to Laplace Transforms and Fourier Series. Springer, 2000.



Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/ 2.http://mwt.e-technik.uni-ulm.de/world/lehre/basic_mathematics/fourier/node2.php3 3.http://cse.lmu.edu/mathematics/cahalanthesis.pdf 4.http://www.adrianbruce.com/Symmetry/ 5.http://www.answers.com/topic/erlangen-program 6.http://www.answers.com/topic/statistical-independence




10.11.10.11. Kursa nosaukums Diferenciālvienādojumi Kursa kods Mate2008 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., docente Silvija Čerāne

Priekšzināšanas Mate1009, Algebra Mate2004, Matemātiskā analīze II Mate2005, Analītiskā ģeometrija

Kursa anotācija: Iepazīstināt studentus ar diferenciālvienādojumu teorijas pamatjēdzieniem un it īpaši ar iespējām šo teoriju lietot dabas parādību aprakstam. Modelēšanas pamatidejas. Vienkāršākie I un augstāku kārtu vienādojumi, diferenciālvienādojumu sistēmas jēdziens, lineārie vienādojumi.

Kursu apraksts-plāns: 1.Jēdziens par diferenciālvienādojumu un tā atrisinājumu. Analoģija ar atbilstošiem diskrētā laika vienādojumiem. 2.Modelēšanas pamatidejas un piemēri. 3.I kārtas diferenciālvienādojumu ģeometriskā interpretācija, vektoru lauks un integrāllīnijas 4.I kārtas vienādojumu atrisinājumu īpašības: vienkāršāko vienādojumu analītiska atrisināšana, autonomu I kārtas vienādojumu kvalitatīvās īpašības, lineāru vienādojumu atrisinājumu struktūra. Dažādu vienādojumu tipu atrisinājumu ģeometriskās īpašības. Atrisinājumu atrašana ar matemātisko pakešu palīdzību. 5.Teorētiskie pamatjēdzieni: Košī problēmas atrisinājuma eksistence un vienīgums, atrisinājumu salīdzināšana un jūtība pret parametru izmaiņām. 6.Tuvinātā atrisinājuma jēdziens. Eilera metode. Logistiskais vienādojums un atrisinājumu haotiskā izturēšanās.



7.II kārtas (un augstāku kārtu) diferenciālvienādojumi : atrisinājumu eksistences un vienīguma nosacījumi, autonomu II kārtas vienādojumu atrisinājumu īpašības, lineāru II kārtas vienādojumu atrisinājumu struktūra. 8.Lineāri II kārtas vienādojumi ar konstantiem koeficientiem. Lineāri diferenču vienādojumi ar konstantiem koeficientiem. 9.Lineāru II kārtas vienādojumu lietojumi dabas un sabiedrisko procesu aprakstam: brīvas un uzspiestas svārstības, elektriskās ķēdes, tirgus ekonomikas procesu apraksts. 10.Diferenciālvienādojumu sistēmas: jēdziens, modeļi, ko apraksta sistēmas. 11.Lineāra divu vienādojumu sistēma ar konstantiem koeficientiem. 12.Lineāras autonomas divu vienādojumu sistēmas stacionāro punktu klasifikācija

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Testi - 2, katrs dod 5% no kopējā vērtējuma 2.Praktiskie darbi - 2, katrs dod 5% kopējā vērtējuma 3.Kontroldarbi - 2, katrs dod līdz 15% no kopējā vērtējuma 4.Atlikušos 50% students saņem par eksāmena darbu.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Robert L.Borelli, Courtney S.Coleman. Differential Equations. A Modeling Perspective. John Wiley & Sons, Inc, 1996 2.D.Errousmit, K.Pleis. Obiknovennije differencialnije uravnenija. Kacestvennaja teorija s prilozenijami. M., 1986 (krieviski) 3.S.Čerāne. Diferenciālvienādojumi, Rīga 2000 4.S.Čerāne. Diferenciālvienādojumi, e-kurss (tiks modificēts)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.C.Henry Edwards, David E.Penney. Differential Equations. Computing and Modeling, 2000 Prentice Hall, Inc 2.Martha L. Abel, James P. Braselton. Differential Equations with Mathematica. - Academic Press, 1997 3.Calculus. Mathematics and Modeling. Addison- Wesley, 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.math.duke.edu/education/ccp/materials/diffeq/html 2.http://www.sci.wsu.edu/idea/ 3.http://amath.colorado.edu/faculty/jdm/faq-[3].html 4.http://www.sosmath.com/diffeq/diffeq.html 5.http://courses.ncsu.edu/classes-a/maple_info/www/Ma341Maple.html




10.11.10.12. Kursa nosaukumsMatemātiskie modeļi diferenciālvienādojumos

Kursa kods Mate3006 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., docente Silvija Čerāne

Priekšzināšanas Mate2008, Diferenciālvienādojumi

Kursa anotācija: Aplūkotas parasto diferenciālvienādojumu lietojumu iespējas dažādu reālās dzīves uzdevumu aprakstam un pētīšanai (medicīnā, debess mehānikā, pasaules ekonomikā, fizikā, mehānikā, bioloģijā, ķīmijā un citās zinātnēs). Ar kvalitatīvās teorijas metodēm pētītas attiecīgo problēmu atrisinājumu īpašības.

Kursu apraksts-plāns: 1.Modeļu satādīšanas principi. 2.Dinamisko sistēmu teorijas pamatjēdzieni. 3.Stabilitāte Ļapunova nozīmē - īss teorijas kopsavilkums. Konservatīvo sistēmu piemēri. 4.Disipatīvo sistēmu stacionāro punktu stabilitātes pētījums ar linearizācijas metodes palīdzību. Konkrētas sistēmas. 5.Bistabīlu sistēmu piemēri. 6.Robežkopas un atraktora jēdzieni. Robežcikla eksistences un neeksistences kritēriji. Mehānikas uzdevumi ar robežcikliem. 7.Releja vienādojumu sistēma. Ekonomisko ciklu apraksts ar Releja sistēmu. 8.Bioloģijas uzdevumi ar robežcikliem, Kolmogorova teorēma. 9.Diskrētā laika dinamiskas sistēmas, pamatjēdzieni un piemēri. 10.Puankarē attēlojums plaknē un telpā. Praktiski pielietojumi plaknes sistēmām. 11.Jēdziens par bifurkāciju. Vienparametra vienādojumu bifurkāciju tipi. Konkrētu sistēmu piemēri. 12.Sistēmas telpā Rn. Robežkopas un atraktori. 13.Sarežģītāku modeļu apraksta piemēri. Dažādi Belousova-Žabotinska reakcijas modeļi.



14.Lorenca sistēma, diskrēti un nepārtraukti šīs sistēmas apraksta piemēri. (Pārskats).

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāizstrādā un jānolasa referāts par konkrētu dabas parādību modeli un tā pētījumu ar diferenciālvienādojumu kvalitatīvās teorijas metodēm. Literatūra (01-mācību literatūra): 1.John L. Casti. Alternate Realities. Mathematical Models of Nature and Man. Wiley. New York. 1989 2.Calculus. Mathematics and Modeling. Addison- Wesley, 1997. 3.Robert L. Borelli, Courtney S. Coleman. Differential Equations. A Modeling Perspective. John Wiley & Sons, Inc., 1996 4.G. Jetschke. Mathematik der Selbstorganisation., Berlin,1989. 5.D. Errousmit, K., Pleis . Parastie diferenciālvienādojumi.Kvalitatīvā teorija un lietojumi. M.:Mir,1986 (krievu val.)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.C.Henry Edwards, David E.Penney. Differential Equations. Computing and Modeling, 2000 Prentice Hall, Inc 2.A.D.Bazikins. Populāciju matemātiskā biofizika. M.Nauka, 1985 (krievu valodā)

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.math.duke.edu/education/ccp/materials/diffeq/html 2.http://www.sci.wsu.edu/idea/ 3.http://amath.colorado.edu/faculty/jdm/faq-[3].html 4.http://www.csam.montclair.edu/~billings/research/SPIE.pdf 5.http://monet.physik.unibas.ch/~elmer/pendulum/bterm.htm




10.11.10.13. Kursa nosaukums Haoss Kursa kods Mate3007 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate2004, Matemātiskā analīze II

Kursa anotācija: Aizvien vairāk matemātiskajā literatūrā parādās grāmatas, raksti un interneta resursi, kas stāsta par haotiskiem attēlojumiem. Šajā kursā tiek plānots noskaidrot, ko tad nozīmē jēdziens "haotisks attēlojums", un apskatīt dažus haotisku funkciju piemērus.

Kursu apraksts-plāns: 1.Jēdziens par diskrētu dinamisku sistēmu. Piemēri. Iteratīvas funkcijas. Fāžu portreti. 2.Reālu skaitļu topoloģija: vaļējas kopas, nepārtrauktas funkcijas, konverģentas virknes, akumulācijas punkti, slēgtas kopas, blīvas kopas. 3.Dažas nekustīgo punktu teorēmas reālām funkcijām. Periodiski punkti. Eventuāli nekustīgie punkti un periodiskie punkti. Stabilitātes kopas. Grafiskā analīze. 4.Šarkovska sakārtojums. Šarkovska teorēma. 5.Funkcijas atvasinājums un tā ietekme uz stabilitātes kopu. 6.Parametrisku funkciju saimes. Bifurkācijas. Bifurkāciju diagramma. 7.Logistiskās funkcijas uzvedība (parametram lielākam par 4). 8.Kantora kopa. Vidējās alfa daļas Kantora kopas. Tās izveidošanās pie logistiskās funkcijas iterācijām. 9.Haotiskas funkcijas definīcija. Logistiskā funkcija kā haotiskas funkcijas piemērs. 10.Telts attēlojums - vēl viens haotiskas funkcijas piemērs. 11.Topoloģiskā saistība starp funkcijām. 12.Periodu dubultojošas kaskādes, Feigenbauma konstante. 13.Simbolu telpa, tās īpašības. Nobīdes attēlojums, tā īpašības. 14.Nobīdes attēlojums kā haotisks attēlojums. Saistība starp nobīdes attēlojumu un logistisko funkciju. 15.Ņūtona metode kvadrātiskām un kubiskām funkcijām bez saknēm.



16.Kompleksu funkciju dinamika.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Jāizpilda semestra laikā uzdotie mājas darbi, laikā līdz eksāmenam jāatrāda visu mājas darbu atrisinājumi rokrakstā. 2.Gala pārbaudījumā jānokārto rakstisks tests (jautājumi un uzdevumi par semestra laikā apgūto), kas arī nosaka gala vērtējumu.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.R.A.Holmgren A first course in discrete dynamical systems. Sec. Edition, Springer-Verlag, 1996. 2.C.Robinson Dynamical systems. Stability, symbolic dynamics, and chaos. CRC Press, 1995.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.K.T.Alligood, T.D.Sauer, J.A.Yorke CHAOS. An introduction to dynamical systems. Springer-Verlag, 1997. 2.H.O.Peitgen, H.Juergens, D.Saupe Chaos. Bausteine der Ordnung. Springer-Verlag, 1994.




10.11.10.14. Kursa nosaukums Ekonomisko modeļu matemātiskie pamati Kursa kods Mate3008 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 30 Semināru un praktisko darbu skaits 2 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa



Kursa anotācija: Kurss iepazīstina ar matemātiskajā ekonomikā pazīstamākajiem ekonomiskajiem modeļiem un tajos izmantotajiem matemātiskajiem līdzekļiem. Kursa ietvaros tiks apskatīti līdzsvara un kvazi-līdzsvara, lineārie matricu un diskrētie ekonomiskie modeļi. Mācību procesā kā pamatliteratūra izmantojama kursa autores sarakstītā grāmata [1]. Dziļākai ekonomisko un matemātisko likumsakarību izpētei ieteicams izmantot pārējās literatūras sarakstā minētās grāmatas.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ekonomisko modeļu specifika. Arrova un Hāna ekonomiskā modeļa apraksts. 2.Cenu simpleksa izveide. Līdzsvara eksistence Arrova-Hāna ekonomiskajā modelī divu labumu gadījumā. 3.Līdzsvara eksistence Arrova-Hāna modelī n labumu gadījumā un gadījumā, ja pieprasījuma pārpalikuma funkcija ir neierobežota no augšas. 4.Bola-Brauera nekustīgo punktu teorēma un tās nozīme līdzsvara pierādījumos. 5.w-nepārtrauktība, tās īpašības. Bola-Brauera teorēmas analogs w-nepārtrauktai funkcijai. 6.Arrova-Hāna modelis w-nepārtrauktai pieprasījuma pārpalikuma funkcijai. 7.Mazāko kvadrātu metode raksturlīknes izveidē. 8.Daudzvērtīgi attēlojumi. Kakutani nekustīgo punktu teorēma. 9."Daudzvērtīgā" ekonomiskā modeļa apraksts. 10.Līdzsvara eksistence "daudzvērtīgajā" ekonomiskajā modelī. 11.Ļeontjeva lineārā matricu modeļa analīze. 12.Kantoroviča lineārais matricu modelis un lineārā programmēšana. 13.Nosacīto ekstrēmu uzdevumi ekonomikā.



14.Diferenču vienādojumi un to atrisināšana. 15.Diskrētie ekonomiskie modeļi. 16.Kontroldarbs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1. Semestra laikā jāizrēķina uzdevumu komplekts. Risinājumi (rokrakstā) jāatrāda, bez tiem netiek izlikta gala atzīme. 2. Gala pārbaudījumā noteiktajā laikā jānokārto rakstveida pārbaudījums par kursā aplūkotajiem jēdzieniem un jāizrēķina uzdevumu komplekts.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.I.Bula Dažu ekonomisko modeļu matemātiskie pamati. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izdevniecība, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Ž.Debrē Vērtības teorija. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izdevniecība, 1997. 2.K.J.Arrow, F.H.Hahn General Competitive Analysis. North-Holland Publishing Company, sixt printing, 1991. 3.H.Nikaido Convex structures and economic theory. Academic Press, 1968 (krieviski: izdatelstvo "Mir", Maskava, 1972) 4.E.M.Braverman Matematiceskije modeli planirovanija i upravlenija v ekonomiceskih sistemah. "Nauka", Maskava, 1976 (krieviski) 5.S.N.Elaydi An introduction to difference equations. Springer-Verlag, second edition, 1999.




10.11.10.15. Kursa nosaukums Ievads algoritmu teorijā Kursa kods Mate1016 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., docents Jānis Buls

Kursa anotācija: Kurss iepazīstina ar algoritma jēdziena eksplikāciju, izmantojot jēdzienu par adresu mašīnām. Izrēķināmas funkcijas, primitīvi rekursīvas funkcijas, un daļēji rekursīvas funkcijas. Algoritmu teorija nenodarbojas ar reālu skaitļotāju izpēti, nedz arī aplūko konkrētas programmēšanas valodas. To interesē datoru teorētiskās iespējas un ierobežotība.

Kursu apraksts-plāns: 1.Jēdziens par adresu mašīnu (RAM) 2.RAM izrēķināma funkcijas, piemēri 3.Primitīvi rekursīvas funkcijas un predikāti. Piemēri. 4.Loģiskas operācijas ar primitīvi rekursīviem predikātiem 5.Ierobežota summa un reizinājums 6.Minimizācijas operators un ierobežotais minimizācijas operators, piemēri 7.Naturālo skaitļu kortežu kodēšana 8.Daļēji rekursīvas un vispārīgi rekursīvas funkcijas. Akkermana funkcija 9.Programma standartizskatā, programmu konkatenācija. 10.Daļēji rekursīvo funkciju sakars ar RAM izrēķināmām funkcijām 11.Normālie algoritmi 12.Tjūringa mašīnas 13.Kontroldarbs

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa noslēgumā rakstisks eksāmens.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.N. Katlends. Izrēķināmība. Ievads rekursīvo funkciju teorijā. M., 1983 2.A. I. Maļcevs. Algoritmi un rekursīvās funkcijas. M., 1986 3.A.A. Markovs. Algoritmu teorija. M., 1984



4.Ebbinhauzs u.c. Tjūringa mašīnas un rekursīvās funkcijas. M.,1972

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.H.Rodžers. Rekursīvo funkciju teorija un efektīvā izrēķināmība. M., 1972




10.11.10.16. Kursa nosaukums Ievads skaitļu teorijā Kursa kods Mate1017 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Kursa anotācija: Vesels skaitlis, tāpat kā vienkāršākās ģeometriskās figūras, vēsturiski ir viens no pirmajiem jēdzieniem matemātikā. Jau senajā Grieķijā (VI gs. p. m. ē.) zināja vienādojuma x2 +y2+z2 atrisinājumus. Vācu matemātiķis Kārlis Fridrihs Gauss (XIX gs.) izstrādāja pamatmetodes kongruenču teorijā. Tās pamatrezultātus arī šodien izmanto gan algebrā, gan kriptogrāfijā. Skaitļu teorija kalpo par instrumentu rezultātu formulēšanai citās matemātikas nozarēs, tai skaitā arī algoritmu teorijā. Sakarā ar e-pārvaldes un e-komercijas ieviešanu aktualizējas datu aizsardzības problēmas, kas būtiski balstās uz skaitļu teorijas atziņām. Kursa mērķis - iepazīstināt ar skaitļu teorijas pamatjēdzieniem un metodēm, kuras plaši lieto citās disciplīnās.

Kursu apraksts-plāns: 1.Aritmētikas aksiomātika 2.Eiklīda algoritms 3.Skaitļu kopīgie dalītāji un dalāmie 4.Pirmskaitļi, Eratosfena siets. Kanoniskais sadalījums 5.Ķēžu daļas. Rekurences vienādojumi. Eilera algoritms 6.Funkcijas, kuras lieto skaitļu teorijā. Mebiusa un Eilera funkcija 7.Kongruences, to veidotie gredzeni 8.Pilnas un reducētas atlikumu sistēmas 9.Eilera un Fermā teorēmas 10.Kongruenču vienādojumi. Pirmās pakāpes kongruenču vienādojumu atrisināšana un ķēžu daļas 11.Kongruenču sistēmas un ķīniešu teorēma par atlikumiem. Vilsona teorēma 12.Kontroldarbs




Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Š. Mihelovičs. Skaitļu teorija. DPU "Saule", 1996 2.I. M. Vinogradovs. Skaitļu teorijas pamati. M., 1981

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.N. Eņģele. Skaitļu teorija. Rīga, 1980 2.K. Aijerlends, M. Rozens. Klasisks ievads mūsdienu skaitļu teorijā. M,. 1987




10.11.10.17. Kursa nosaukums Kombinatorās optimizācijas algoritmi Kursa kods Mate2010 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Kursa anotācija: Attīstoties skaitļošanas tehnikai, attīstās arī tīkli, kuros saslēgti dažādi informatīvie līdzekļi. Tā rezultātā mēs nonākam pie optimizācijas uzdevumiem ar diskrētiem mainīgajiem, kurus mēdz saukt par kombinatoriem optimizācijas uzdevumiem. Ja mēs izmantojam kādus algoritmus, tad ātrāk vai vēlāk nonāksim pie nepieciešamības novērtēt šo algoritmu darbības efektivitāti. Kursa ietvaros iepazīsimies ar šobrīd aktuālu tēmu - algoritmu sarežģītību, speciālā gadījumā ar NP pilnām problēmām.

Kursu apraksts-plāns: 1.Uzdevumi par īsākā ceļa atrašanu. 2.Maksimālās plūsmas uzdevums. 3.Forda-Falkersona algoritms. 4.Komivojažiera uzdevums. 5.Karkasi. 6.Matroīdi. 7.Algoritmu sarežģītības mērs. 8.Polinomiāli algoritmi. 9.Jēdziens par nedeterminētu rēķināšanu. 10.NP pilnas problēmas. 11.Kontroldarbs.


Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Christos H. Papadimitriou, Kenneth Steiglitz. Combinatorial optimization. Alhorithms and Complexity. Prentice-hall, 1982.




10.11.10.18. Kursa nosaukums Lineārā programmēšana Kursa kods Mate2011 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Kursa anotācija: Lineārā programmēšana kā patstāvīga disciplīna noformējās četrdesmitajos-piecdesmitajos gados, t.i., apmēram tajā pašā laikā, kad parādījās pirmie datori. Jau daudzus gadu desmitus, attīstoties datoriem, paralēli attīstās arī lineārā programmēšana. Jo jaudīgāki kļūst datori, jo lineārās programmēšanas pielietojumu sfēra paplašinās. Šobrīd lineārās programmēšanas metodes izmanto gan ražošanā, lauksaimniecībā, transportā un celtniecībā, gan veselības aizsardzībā un kara lietās, gan psiholoģijā un socioloģijā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Lineārās programmēšanas uzdevums. 2.Atrisinājuma eksistence. 3.Duālais uzdevums. 4.Lagranža funkcija. 5.Uzdevuma kanoniskā forma. 6.Kanoniskā uzdevuma daudzskaldņu kopas virsotnes un šķautnes. 7.Simpleksa algoritma iteratīvais solis. 8.Sākotnējās bāzes atrašana. 9.Duālais simpleksa algoritms. 10.Ieciklošanās novērtēšana. 11.Programmēšana veselos skaitļos 12.Simpleksa algoritms nav polinomiāls algoritmsw. 13.Elipsoīdu algoritms. 14.Kontroldarbs.





1.Franklin J.N. Methods of mathematical economics. New York, 1980. 2.Krelle W., Kuenzi H.P. Lineare Programmierung. Zuerich, 1959. 3.H. A. Taha. Operations Research. An Introduction. Macmillan, 1982




10.11.10.19. Kursa nosaukums Atklātā kriptogrāfija Kursa kods Mate3009 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate1016, Ievads algoritmu teorijā Mate1017, Ievads skaitļu teorijā

Kursa anotācija: Kursā klausītāji tiek iepazīstināti ar dažādām klasiskajām un atklātajām kriptosistēmām, kā arī pamatprincipiem, kas jāievēro, veidojot un izmantojot kriptosistēmas. Tiek analizēts vairāku kriptosistēmu veidošanas process, kura rezultātā kriptosistēma pakāpeniski tiek pilnveidota, balstoties uz tās vērtējumu gan no lietotāja, gan no kriptoanalītiķa viedokļa. Nepieciešamie rezultāti no algoritmu sarežģītības teorijas tiek sniegti pārskata formā kursa ietvaros.

Kursu apraksts-plāns: 1.Kriptogrāfijas priekšmets un uzdevumi. Kriptosistēma un tai izvirzāmās prasības.2.Klasiskās kriptosistēmas un kriptoanalītiskās metodes. Cēzara kriptosistēma. Atslēgas vārda - Cēzara kriptosistēma. 3.Kriptosistēmas vērtējums no kriptoanalītiķa pozīcijām. Substitūciju un permutāciju kriptosistēmas. Polībija kriptosistēma. Afīnās kriptosistēmas. 4.Monoalfabētisku kriptosistēmu kriptoanalīze. Uz dabisko valodu statistiskajām īpašībām balstīta kriptoanalīze. Vīgnera un Biforta kriptosistēmas. 5.Periodisko kriptosistēmu kriptoanalīze. Klasiskā metode kriptosistēmas perioda noteikšanai. 6.Pašslēdzošas (autoklāva) kriptosistēmas, to kriptoanalīzes metodes. Kriptogrāfiskās mašīnas C-36 matemātiskais modelis. 7.Atklāto kriptosistēmu vispārīgs raksturojums. Atklāto kriptosistēmu idejas raksturojums. Atklāto kriptosistēmu konstrukcijas pamatprincipi. Uz mugursomas pakošanas uzdevumu balstītas atklātās kriptosistēmas (mugursomas kriptosistēmas) konstrukcija.



8.Atklāto kriptosistēmu kriptoanalīzes sarežģītības raksturojums. Atklāto kriptosistēmu trūkumi un priekšrocības. Protokoli un to lietojums atklātās informācijas tīklos. 9.Mugursomas tipa kriptosistēmas. Šamira algoritms mugursomas kriptosistēmas bāzes vektora pārveidošanai par superaugošu. Šamira algoritma piemēri. 10.Supersasniedzamie un hipersasniedzamie vektori, to īpašības. Hipersasniedzamo vektoru pielietojums mugursomas kriptosistēmu izveidē. 11.Galuā lauka GF(pk) īpašību izlietojums uz "blīvu" vektoru bāzētas mugursomas kriptosistēmas izveidē. 12.RSA kriptosistēmas. 13.Pirmskaitļiem p un q atbilstoša RSA kriptosistēma. Lieliem pirmskaitļiem p un q atbilstošas RSA kriptosistēmas praktiskas izveides un ekspluatācijas problēmas. 14.RSA kriptosistēmas kriptoanalīze. 15.Pseidopirmskaitļi un RSA kriptosistēmas izveides procesā pieļauto kļūdu iespējamās sekas. 16.Kontroldarbs.


Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Salomaa Arto. Public-key cryptography. Springer-Verlag, 1990. 2.Koblitz Neal. A course in number theory and cryptography. Springer-Verlag, 1987.




10.11.10.20. Kursa nosaukums Varbūtību teorija un matemātiskā statistika Kursa kods Mate2012 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Matemātikas maģistra grāds, lektore Halina Lapiņa Dr.mat., Jānis Lapiņš


Kursa anotācija: Kursa mērķis - gūt pamatzināšanas par statistisku datu vākšanas, apstrādes un analīzes metodēm un iegūto rezultātu korektu interpretāciju. Varbūtību teorijas aksiomātikas pamati, svarīgākie gadījumlielumu sadalījuma likumi un to skaitliskie raksturotāji, robežteorēmas. Matemātiskās statistikas pamatjēdzieni, idejas un metodes, uz kurām balstās korelāciju un regresiju analīze, parametru novērtēšana, statistisko hipotēžu pārbaude.

Kursu apraksts-plāns: 1.Varbūtību teorijas priekšmets. [1; Ievads] 2.Notikumi, darbības ar tiem, notikumu - algebra. [1; 2,6] 3.Varbūtību teorijas aksiomas. Varbūtību telpa. [1; 5] 4.Klasiskais varbūtību noteikšanas paņēmiens, piemēri. [1; 2] 5.Ģeometriskais varbūtību noteikšanas paņēmiens, piemēri. [1; 4] 6.Statistiskais varbūtību noteikšanas paņēmiens, tā praktiskā nozīme. [1; 5] 7.Nosacītās varbūtības, pilnās varbūtības un Beijesa formulas. [1; 7] 8.Notikumu neatkarība. Neatkarīgu eksperimentu shēma. Varbūtību Pn(m) īpašības. [1; 7,9] 9.Lokālā un integrālā Muavra - Laplasa teorēmas un to pielietojumi. [1; 10, 11, 12] 10.Puasona teorēma, tās pielietojumi. [1; 13] 11.Gadījumlielumi, to sadalījumfunkcija. Sadalījumfunkcijas īpašības. [1; 18] 12.Gadījumlielumu klasifikācija. Svarīgākie diskrētie un nepārtrauktie sadalījuma likumi. [1; 19]



13.Gadījumvektori, to sadalījumfunkcija. Sadalījumfunkcijas īpašības. Daudzdimensionālais normālais sadalījums. [1; 20] 14.Gadījumlielumu neatkarība. [1; 20] 15.Gadījumlielumu funkcijas (summa, reizinājums, dalījums). [1; 21] 16.Gadījumlieluma vidējā vērtība, tās īpašības, piemēri. [1; 23, 25] 17.Gadījumlieluma dispersija, aprēķināšanas formulas, īpašības, piemēri. [1; 24, 25] 18.Gadījumvektora vidējā vērtība un dispersiju matrica. Korelācijas koeficients, tā īpašības, piemēri. [1; 23, 24] 19.Gadījumlielumu momenti. Saistība starp centrālajiem un sākuma momentiem. [1;26] 20.Čebiševa teorēma (lielā skaita likums), sekas. [1; 27, 28] 21.Centrālā robežteorēma. [1; 39, 40], [2; 5. 3] 22.Centrālās robežteorēmas pielietojumi. [1; 39, 40], [2; 5. 3] 23.Matemātiskās statistikas priekšmets un pamatuzdevumi. Iztvēruma metode. [2] 24.Empīriskā vidējā vērtība, tās īpašības. [2; 7. 1] 25.Empīriskā sadalījuma funkcija, tās īpašības. [2; 7. 2] 26.Nezināmo parametru novērtēšanas momentu metode, lietojuma piemēri. [2; 8. 1] 27.Maksimālās paticamības metode, lietojuma piemēri. [2; 8. 2] 28.Ticamības intervāli. Ticamības intervāla konstrukcija normāli sadalītas ģenerālkopas vidējai vērtībai, ja dispersija ir zināma .[2; 9. 1, 9. 2] 29.Svarīgākie ar daudzdimensionālo normālo sadalījumu saistītie sadalījuma likumi (Stjūdenta, 2, F - sadalījumi). [2; 3. 4, 3. 5] 30.Ticamības intervāla konstrukcija normāli sadalītas ģenerālkopas dispersijai. [2; 9. 5] 31.Ticamības intervāla konstrukcija normāli sadalītas ģenerālkopas vidējai vērtībai, ja dispersija nav zināma. [2; 9. 6] 32.Hipotēžu pārbaudes vispārīgā shēma. Kļūdas hipotēžu pārbaudes procesā. [2; 10. 1, 10. 2] 33.Hipotēzes pārbaude par normāli sadalītas ģenerālkopas vidējo vērtību, ja dispersija ir zināma. [2; 10. 3] 34.Hipotēzes pārbaude par normāli sadalītas ģenerālkopas dispersiju. [2; 10. 4] 35.Hipotēzes pārbaude par divu normāli sadalītu ģenerālkopu vidējo vērtību vienādību. [2; 10. 5] 36.Hipotēzes pārbaude par vairāku normāli sadalītu ģenerālkopu vidējo vērtību vienādību [2. 12. 1] 37.2 - kritērijs, tā pielietojums hipotēžu pārbaudē par nezināmo sadalījuma funkciju. [4; 6. 4] 38.2 - kritērija pielietojums hipotēžu pārbaudē, kad ģenerālkopas sadalījums ir atkarīgs no parametriem. [4; 6. 4] 39.Regresiju analīzes uzdevums, pamatpostulāti. [4; 8. 1, 8. 5, 9. 1, 9. 6] 40.Regresijas modeļa noteikšana ar mazāko kvadrātu metodi. [4; 8. 1, 9. 1] 41.Ar mazāko kvadrātu metodi iegūto parametru novērtējumu īpašības. [4; 8. 4, 9. 4, 9. 5]




Studentam jāprot veidot gadījumrakstura parādību matemātisku aprakstu, Jāzina programmā ietvertos varbūtību teorijas jēdzienus un to īpašības, pamatrezultātus un to pielietojumus, matemātiskās statistikas pamatuzdevumus un to risinājuma metodes, jāparāda prasme veikt statistisku datu praktisku apstrādi, izmantojot matemātiskās statistikas pamatuzdevumu risinājuma metodes, kā arī prasme pareizi interpretēt iegūtos rezultātus. Studenti eksāmenu kārto rakstiskā formā, eksāmenā jārisina 10 programmas saturam atbilstoši uzdevumi.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Gnedenko B.V. Kurs teorii verojatnostej. - M., Nauka, 1988, 448 str.(krievu val.) 2.Kolemajev V.A., Staroverov O.V., Turundajevskij V.B. Teorija verojatnostej i matematicheskaja statistika. - M., Visshaja shkola, 1991, 400 str. (krievu val.) 3.Kovalenko I.A., Filippova A.A. Teorija verojatnostej i matematicheskaja statistika. - M., Visshaja shkola, 1982, 256 str. (krievu val.) 4.Krastiņš. O. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. - Rīga, Zvaigzne, 1978., 269 lpp. 5.Gihman I.I., Skorohod A.V., Jadrenko M.I. Teorija verojatnostej i matematicheskaja statistika.- Kijev, Vischa shkola, 1979, 408 str. (krievu val.) 6.Shirjajev A.N. Verojatnostj. - M., Nauka, 1980, 576 str. (krievu val.) 7.Rice, J.A. Mathematical statistics and data analysis. - California, Duxbury Press, 1995, 602 p.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Lapiņš J. Uzdevumi varbūtību teorijā. - Rīga, LVU, 1981, 90 lpp. 2.Krastiņš O., Lindenbergs R., Vītols J. Matemātiskās tabulas. - Rīga, LVU, 1977, 60 lpp. 3.Iman R.L., Conover W.J. A Modern Approach to Statistics - J.Wiley & Sons, 1983, 497 p. 4.Kvanli A.H., Pavur R.J., Guynes C.S. Introduction to Business Statistics. A Computer Integrated, Data Analysis Approach, South-Western College Publishing, 2000, 987 p. 5.Lindgren B.W. Statistical Theory, Macmillan Publishing Co., Inc., N.Y., 1968, 614p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.e-kurss webct vidē "Varbūtību teorija un matemātiskā statistika" 2.http://www.uwm.edu/~ericskey/361material/361F98.html (Introduction to Mathematical Statistics I and II)




10.11.10.21. Kursa nosaukums Optimizācijas skaitliskās metodes Kursa kods Mate3010 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., asociētais profesors Jānis Vucāns

Priekšzināšanas Mate1009, Algebra Mate2004, Matemātiskā analīze II

Kursa anotācija: Šis ir praktiskas ievirzes kurss skaitliskajā optimizācijā. Kursa saturs no gada uz gadu (atkarībā no studentu interešu sfērām) nedaudz mainās. Katru mācību nedēļu notiek viena lekcija un viena laboratorijas darbu nodarbība, kurā studenti risina (pārsvarā ar datoru palīdzību) individuālus, cik iespējams - praktiskas ievirzes uzdevumus par lekcijā izklāstīto tematiku.

Kursu apraksts-plāns: 1. Vienargumentu funkciju skaitliskās minimizācijas metodes. 2. Lineārās plānošanas uzdevumu risināšana ar simpleksa metodi. 3. Spēļu teorijas elementi. 4. Vairākargumentu funkciju beznosacījumu un nosacīto minimumu meklēšanas skaitliskās metodes. 5. Dinamiskās plānošanas principa pamati. 6. Datoru programmu paketes optimizācijas uzdevumu risināšanai.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa apguves laikā studentiem ar datoru palīdzību jārisina dažāda veida optimizācijas uzdevumi. Ieskaites saņemšanai katram studentam jāizstrādā un jāieskaita individuālo uzdevumu pakete - apmēram 10 laboratorijas darbu. Jāzina vismaz viena programmēšanas valoda, viena un vairāku argumentu funkciju diferenciālrēķini, algebrisku vienādojumu sistēmu atrisinašanas metodes.




10.11.10.22. Kursa nosaukums Vērtspapīru portfeļi un to vadīšana Kursa kods Mate4006 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Varbūtību teorija un matemātiskā statistika Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., asociētais profesors Jānis Vucāns


Kursa anotācija: Kurss iepazīstina klausītājus ar vērtspapīru portfeļu veidošanas un vadīšanas teorijas matemātiski-statistiskajiem pamatiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.Finansu tirgus loma. Ienesīgums, risks, attieksme pret risku (riskofobi un riskofīli). Ienesīguma un riska mēri. Diversifikācijas efekti. Korelācijas efekti. Portfeļa izvēle triju vērtspapīru "telpā". Markovica modelis. Tobina modelis. Tirgus modelis. Diagonālais jeb Šarpa (Sharpe) modelis. Kapitāla aktīvu novērtēšanas modelis (Capital Asset Pricing Model - CAPM). Kapitāla tirgus taisne (Capital Market Line - CML).Vērtspapīru tirgus līnija (Security Market Line - SML). 2.Efektivitātes (performance) novērtēšana. Efektivitātes indeksi. Efektivitātes dekompozīcija. Peļņas aprēķins caur svērtajām peļņas likmēm (peļņas svēršana pēc laika un monetārā ($) peļņas svēršana. 3.Opciju teorija. Terminoloģija, novērtēšanas robežas, paritātes attiecība. Eiropas un Amerikas "Put" un "Call" tipa opcijas. Sintētisko aktīvu veidošana. Slēgts portfelis un binomiālais modelis. Nepārtraukta portfeļa sastādīšana un Bleka-Šola (Black-Schole) modelis. Metodes akciju novērtēšanai ar vai bez dividendēm. Amerikas tipa opcijas un to doto tiesību realizēšana pirms to darbības termiņa izbeigšanās. Nākotnes kontrakti (futures) un to novērtēšana.




1.Semestra laikā - noteiktajos termiņos jāiesniedz un jāieskaita uzdoto uzdevumu atrisinājumi. 2. Ieskaitē - jāorientējas lekcijās izklāstītajos vērtspapīru portfeļu veidošanas un vadīšanas teorijas jautājumos un jāprot atrisināt ar tiem saistītos uzdevumus.




10.11.10.23. Kursa nosaukums Automāti, algoritmi un formālas valodas I

Kursa kods DatZ5029 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ3050, Algoritmu teorija

Kursa anotācija: Kursā tiek apskatīti padziļinātas grūtības pakāpes uzdevumi no automātu teorijas, algoritmu teorijas un formālām valodām. Kaut arī tēmas, ko aplūko šajā priekšmetā, atgādina līdzīgas tēmas priekšmetos "Automātu teorija", "Formālās valodas" un "Algoritmu teorija", tiek aplūkotas specifiskas metodes, kas būtiski svarīgas praktisku iemaņu apgūšanai.

Kursu apraksts-plāns: 1.Alfabeti, vārdi, valodas 2.Piederības, ekvivalences un iekļaušanas problēmas 3.Galīgs determinēts automāts 4.Galīgs determinēts automāts ar izeju 5.Pumpēšanas lemma automātiem 6.Galīgs nedeterminēts automāts 7.Galīgs nedeterminēts automāts ar izeju 8.Algoritmiskas problēmas galīgiem automātiem

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studentiem jāklausās lekcija un patstāvīgi praktiski jārisina paaugstinātas grūtības pakāpes uzdevumi. Tipiski uzdevumi izskatās šādi: -Konstruēt nedeterminētu galīgu automātu ar iespējami mazu stāvokļu skaitu, kas pazīst valodu "Vārda garums ir atšķirīgs no 2007"; -Lietojot pumpēšanas lemmu, pierādīt, ka sekojošu valodu nevar pazīt ar galīgu automātu: "burtu 0 skaits vārdā ir lielāks par burtu 1 skaitu tajā pašā vārdā".



Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation. PWS Publishing Company, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.cse.ohio-state.edu/~gurari/theory-bk/theory-bk.html 2.http://www.cs.bu.edu/fac/lnd/toc/ 3.http://www.netaxs.com/people/nerp/automata/syllabus.html 4.http://www-formal.stanford.edu/jmc/basis1/basis1.html




10.11.10.24. Kursa nosaukums Automāti, algoritmi un formālas valodas II Kursa kods DatZ5030 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Priekšzināšanas DatZ3050, Algoritmu teorija DatZ5029, Automāti, algoritmi un formālas valodas I

Kursa anotācija: Kursā tiek apskatīti padziļinātas grūtības pakāpes uzdevumi no automātu teorijas, algoritmu teorijas un formālām valodām. Kaut arī tēmas, ko aplūko šajā priekšmetā, atgādina līdzīgas tēmas priekšmetos "Automātu teorija", "Formālās valodas" un "Algoritmu teorija", tiek aplūkotas specifiskas metodes, kas būtiski svarīgas praktisku iemaņu apgūšanai.

Kursu apraksts-plāns: 1.Alfabeti, vārdi, valodas 2.Piederības, ekvivalences un iekļaušanas problēmas 3.Galīgs determinēts automāts 4.Galīgs determinēts automāts ar izeju 5.Pumpēšanas lemma automātiem 6.Galīgs nedeterminēts automāts 7.Galīgs nedeterminēts automāts ar izeju 8.Algoritmiskas problēmas galīgiem automātiem

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studentiem jāklausās lekcija un patstāvīgi praktiski jārisina paaugstinātas grūtības pakāpes uzdevumi. Tipiski uzdevumi izskatās šādi: -Konstruēt nedeterminētu automātu ar magazīnas tipa atmiņu, kas rēķina relāciju {(x, xrevx)? x ir vārds alfabetā {0,1} } -Lietojot pumpēšanas lemmu, pierādīt, ka sekojošu valodu nevar pazīt ar automātu ar magazīnas atmiņu: {an! ? n> 0}.



Literatūra (01-mācību literatūra): Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press, 1999. Literatūra (02-papildliteratūra): Michael Sipser. Introduction to the Theory of Computation. PWS Publishing Company, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.cse.ohio-state.edu/~gurari/theory-bk/theory-bk.html 2.http://www.cs.bu.edu/fac/lnd/toc/ 3.http://www.netaxs.com/people/nerp/automata/syllabus.html 4.http://www-formal.stanford.edu/jmc/basis1/basis1.html




10.11.10.25. Kursa nosaukums Praktiskā loģika I Kursa kods Mate1019 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozareAlgebra un matemātiskā loģika Lekciju skaits 10 Semināru un praktisko darbu skaits 22 Kursa apstiprinājuma datums15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Kursa anotācija: Praktiskas ievirzes kurss. Tā mērķis ir palīdzēt izstrādāt noteiktas iemaņas apgalvojumu loģiskās uzbūves analizēšanā un iemācīties izvairīties no bieži sastopamiem defektiem to formulējumos. Tāpēc lielākā daļa laika atvēlēta praktiskām nodarbībām. Vienlaikus šis kurss ir netradicionāls ievads matemātiskajā loģikā (tiklab izteikumu kā predikātu loģikā).

Kursu apraksts-plāns: 1.Nosacījuma apgalvojums, tā apgrieztais apgalvojums un pretējais apgalvojums. Loģiskais kvadrāts. 2.Dažādas saikļa 'ja - tad' loģiskās interpretācijas. 3.Nestandarta (t.i., ar citādu saikļu palīdzību formulēti) nosacījuma teikumi. 4.Individuāli, vispārīgi un eksistences apgalvojumi. 5.Vispārīgs apgalvojums kā nosacījuma apgalvojums. Tā skaidrojošā, nosacījuma un secinājuma daļa. 6.Vispārīgas, neiespējamas, nenoteiktas pazīmes. 7.Svarīgākās loģiskās sakarības starp vienas klases priekšmetu pazīmēm. 8.Pazīmju neatkarība. 9.Nosaukumi, izteikumi, loģiskās operācijas 10.Loģikas formulas (ievads) 11.Apgalvojumu loģiskās struktūras attēlošana ar formulām. Formulu lasīšana 12.Trīs ieskaites darbi

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Pēc katras no trim galvenajām tēmām paredzams rakstveida ieskaites darbs, kurā, galvenokārt, jārisina uzdevumi, bet jāprot atbildēt arī uz nedaudziem teorijas jautājumiem. Katrs uzdevums un jautājums tiek vērtēts ar noteiktu skaitu punktu.



Ieskaitei jāsavāc noteikts punktu skaits katrā darbā, bet vērtējums atkarīgs no iegūto punktu kopsummas visos darbos.

Literatūra (01-mācību literatūra): Kursa autora sagatavots mācību līdzeklis, uzdevumi patstāvīgajam darbam un norādījumi to risināšanai.




10.11.10.26. Kursa nosaukums Praktiskā loģika II Kursa kods Mate1004 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate1019, Praktiskā loģika I

Kursa anotācija: Galvenokārt praktiskas ievirzes kurss. Tā mērķi ir (1) dot noteiktu izpratni par izteiksmju sintaktiskajiem tipiem, (2) iepazīstināt ar svarīgākajiem loģiskajiem sakariem starp apgalvojumiem -- līdzvērtību, sekošanu un saderību, demonstrēt, ka šie sakari ir matemātiski analizējami, (3) palīdzēt izstrādāt loģikas formulu un apgalvojumu ekvivalentas pārveidošanas, kā arī minēto sakaru pārbaudīšanas iemaņas. Atšķirībā no kursa pirmās daļas, būtisku lomu spēlēs matemātiskās loģikas metodes.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ieskats kategoriālās gramatikās. Latviešu valodas piemērs. 2.Izteikumu loģikas valoda un predikātu loģikas valoda -- to sintakse un semantika. 3.Formulu loģiskā līdzvērtība izteikumu un predikātu loģikā. 4.Pamata līdzvērtības, kas raksturo loģisko operāciju un kvantoru algebriskās īpašības. 5.Formulu un parastās valodas apgalvojumu ekvivalenti pārveidojumi. 6.Negatīvu apgalvojumu transformēšana pozitīvos 7.Loģiskie vienādojumi. Scēnas 8.Apgalvojumu saderība. 9.Slēdzieni, to loģiskā uzbūve. Tieši un netieši slēdzieni. 10.Pareizi un nepareizi slēdzieni. Izvedumi 11.Slēdzienu pareizības un apgalvojumu saderības pārbaude ar loģikas līdzekļiem. 12.Trīs ieskaites darbi.



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Pēc katras no trim galvenajām tēmām paredzams rakstveida ieskaites darbs, kurā jārisina uzdevumi, kā arī jāprot pastāstīt par svarīgākajiem jēdzieniem un metodēm. Katrs jautājums vērtēts ar noteiktu skaitu punktu. Ieskaitei jāsavāc noteikts punktu skaits katrā darbā, bet vērtējums atkarīgs no iegūto punktu kopsummas visos darbos.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Kursa autora sagatavots mācību līdzeklis, uzdevumi patstāvīgajam darbam un norādījumi tiem.




10.11.10.27. Kursa nosaukums Algebriskās struktūras datorzinātnē I Kursa kods Mate2002 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa



Kursa anotācija: Teorētisks kurss, kurā sniegts ieskats dažās no tādām algebriskām struktūrām, kuru pamatā ir sakārtotas kopas un kas dabiski parādās vai ir pielietojamas datorzinātnē. Bez klasiskajām struktūrām (sakārtotas kopas, režģi, Būla algebras), paredzēts iztirzāt arī Galuā saiknes starp sakārtotām kopām un informācijas jeb Skota domēnus. Materiāls pēc iespējas motivēts un ilustrēts ar datorzinātnē sakņotiem piemēriem. Kursam ir arī otrā daļa, bet tālāk uz to balstās izvēles kurss par relāciju algebrām.

Kursu apraksts-plāns: 1.Sakārtotas kopas. Priekšsakārtojuma un sakārtojuma attiecības. Sakārtotas kopas Hases diagramma Dualitāte. Jaunu kopu konstruk-cijas. īpašas apakškopas un īpaši elementi sakārtotās kopās . Izotonas funkcijas, slēguma operatori. Stāvokļu mašīna kā sakārtota kopa. 2.Galuā saiknes starp sakārtotām kopām. Galuā saiknes jēdziens, tā dažādas definīcijas un īpašības. Kovariantas un kontravariantas Galuā saiknes. Izlietojuma piemēri: formālu jēdzienu analīze, mašīnu modelēšana. 3. Režģi un Būla algebras. Pusrežģi un režģi, to paveidi. Distributīvi režģi. Papildus struktūra: pusrežģi ar atņemšanu un Būla režģi. Pusrežģi un režģi kā algebras. Būla algebras, to sakari ar kopu algebrām un ar izteikumu loģiku. 4.Informācijas domēni. Informācijas aproksimēšana un deskripciju domēna jēdziens. Domēnu paveidi, Skota domēni. Pamatpiemēri: funkciju domēni un deduktīvie domēni. Informācijas sistēmas Skota nozīmē. Informācijas pārveidošana un nepārtrauktas funkcijas starp domēniem. 5.Ieskaites darbi. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā rakstāmi četri ieskaites darbi, un katrā var iegūt noteiktu skaitu punktu. Gala vērtējums atkarīgs no iegūtās punktu kopsummas visos darbos.



Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J. Cīrulis, Algebriskas struktūras datorzinātnē -- lekciju konspekti . 2.B.A. Davey, H.A. Priestley. Introduction to Lattices and Order, Cambridge Univ. Press, 1990, 2002. 3.P.A. Fejer, D.A. Simovici. Mathematical Foundations of Computer Science, Vol. 1 (Ch. 3). Springer,1991. 4.C.A.R. Hoare, Notes on an approach to category theory for computer scientists (§1). ``Constructive Methods in Computer Science'', Springer, Berlin, 1989, 245-305. 5.A. Melton e.a., Galois connections and computer science applications, Lect. Notes Comput. Sci. 240, Springer, Berlin, 1986, 299-312 6.R.R. Stoll, Mnozhestva, logika, aksiomaticheskie teorii. Moskva, 1968 (krieviski) .




10.11.10.28. Kursa nosaukums Algebriskas struktūras datorzinātnē II Kursa kods Mate2003 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate1008, Diskrētā matemātika II Mate1009, Algebra Mate2002, Algebriskās struktūras datorzinātnē I

Kursa anotācija: Teorētisks kurss, kurā sniegts ieskats dažās no tādām algebriskām struktūrām, kuru pamatā ir sakārtotas kopas un kas dabiski parādās vai ir pielietojamas datorzinātnē. Kursa otrajā daļā aplūkotas bināru attiecību un dažādu veidu programmu algebras, komplicētu datu tipi, domēnu sistēmas un relāciju algebras, kā arī daži jautājumi, kas saistīti ar Corna lemmu, izvēles aksiomu un nekustīgā punkta teoriju.

Kursu apraksts-plāns: 1.Koki. Koks kā orientēts vai neorientēts grafs, un koks kā pusrežģis. Koku kritēriji. Kombinētu datu tipu un datu struktūras aprakstīšana ar iezīmētiem kokiem. 2.Relāciju algebras. Domenu sistēmas (polidomeni) un informācijas sistēmas Pavļaka nozīmē. Relācijas pār domenu un relāciju domeni. Relāciju algebras kā polidomeni. 3.Programmu algebras. Bināras attiecības un operācijas ar tām. Abstraktas attiecību (Tarska) algebras. Programmu un programmoperatoru denotacionālā semantika. Kripkes struktūras un dinamiskās algebras. 4.Speciāli jautājumi. Ieskats fiksētā punkta teorijā. Corna lemma un citi maksimuma principi sakārtotām kopām. Pilnīgi sakārtotas kopas.




Semestra laikā jāraksta vairāki kontroldarbi, bet semestra beigās ieskaitē ir īsākas vai garākas pārrunas atkarībā no šo kontroldarbu rezultātiem - savākto punktu kopskaita.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J. Cīrulis. Algebriskas struktūras datorzinātnē --- lekciju konspekti.. 2.B.A.Davey, H.A.Priestley. Introduction to Lattices and Order, Cambridge Univ. Press, 1990. 3.R.D.Maddux. Relational-algebraic semantics. Theoret. Comput. Sci. 160 (1966), 1--85. 4.A.Ohori. Semantics of types for database objects. Theoret. Comput. Sci. 76 (1990), 53--91. 5.V.Pratt. Dynamic algebras: examples, constructions, applications. Studia Logica 50 (1991), 571--605.




10.11.10.29. Kursa nosaukums Relāciju algebras I Kursa kods Mate4003 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika Lekciju skaits 20 Semināru un praktisko darbu skaits 12 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa



Kursa anotācija: Teorētisks kurss, kura mērķis ir iepazīstināt ar relāciju algebru vispārīgo teoriju. Kursa pirmajā daļā runa ir par t.s. relācijām pirmajā normālformā. Iztirzātas ar relāciju datu modeli saistītās koncepcijas, relācijas jēdziens, operācijas ar relācijām un to algebriskās īpašības, relāciju algebras valodas un divēju relāciju rēķinu valodu izteiksmes iespējas salīdzinājumā ar predikātu loģikas valodu, relāciju algebru aksiomātika un tās pilnība salīdzinājumā ar predikātu rēķinu pilnību. Nav plānots apskatīt konkrētas relāciju Datu bāzu pieprasījumu valodas: kursa virsuzdevums ir atklāt relāciju algebru teorijas saistību ar matemātisko loģiku un algebru.

Kursu apraksts-plāns: 1.Pamatkoncepcijas. Relāciju un datu bāzu piemēri. Relāciju datu modelis. Datu bāze kā automāts un relāciju algebras vieta tajā. Relācijas, attiecības un predikāti -- kopīgais un atšķirīgais. Datu kopas, datu algebras, datu tipi. 2.Relāciju algebras. Raksti jeb rindiņas, rindiņu savienošana un projicēšana. Operācijas ar relācijām -- to definīcijas, savstarpējā izsakāmība, algebriskās īpašības. Relāciju izteiksmes un to ekvivalenti pārveidojumi. 3.Relāciju algebras un predikātu loģika. Relāciju rēķinu valodas ar rindiņu mainīgajiem un ar mainīgajiem pa domēniem. To salīdzinājums ar predikātu rēķinu valodu. No domēniem neatkarīgas un drošas formulas, to nozīme. Relāciju algebru valodas un abu relāciju rēķinu valodu izteiksmības ekvivalence. 4.Abstraktas relāciju algebras. Relāciju algebras kā matemātiskas sistēmas. Relāciju algebru aksiomas un izveduma līdzekļi no tām; pilnības jautājumi. Relāciju algebru teorija kā predikātu loģika algebriskā formā.



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Ieskaites saņemšanai vispirms četras reizes semestrī -- pēc katras nodaļas -- jāraksta ieskaites darbi. Atkarībā no tajos iegūto punktu kopskaita semestra beigās paredzamas īsākas vai garākas pārrunas.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J. Cīrulis. Ievads relāciju algebru teorijā (lekciju konspekti). 2.W.K. Grassmann, J. Trenlby. Logic and Discrete Mathematics: A Computer Science Perspective. Prentice-Hall, 1996 (Chapt. 12: Overview of relational database systems.) 3.K. Dzh. Dejt. Vvedenie v sistemy baz dannykh. Dialektika, Kiev, 1998. (kriev.) 4.D. Mejer. Teoriya relyatsionnykh baz dannykh. Mir, Moskva, 1987. (kriev.) 5.B.I. Plotkin. Universal'naya algebra, algebraicheskaya logika i bazy dannykh. Nauka, Moskva, 1991. (kriev.)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.P. Atzeni, V. De Antonellis. Relational database theory. Benjamin/Cunmigs Publ. Co., 1993. 2.C.C. Yang. Relational Databases. Prentice-Hall, 1989. 3.A. Grej. Algebra, logika, bazy dannykh. Mashinostoenie, Moskva, 1987. (kriev.)




10.11.10.30. Kursa nosaukums Relāciju algebras II Kursa kods Mate4004 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Algebra un matemātiskā loģika Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 17.05.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Priekšzināšanas Mate4003, Relāciju algebras I

Kursa anotācija: Teorētisks kurss par relāciju algebrām, kas nav 1. normālformā. Tā mērķis ir iepazīstināt ar dažām pieejām klasisko relāciju algebru vispārināšanai situācijām, kad nav pilnas informācijas un kad jāglabā informācija par strukturētiem objektiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads: nepilnīga vai strukturēta informācija relāciju datu modelī 2.Daļēji definētas relācijas: (a) Rindiņas ar nullēm, to algebra, (b) relācijas ar nullēm, darbības ar tām, (c) relāciju algebras valodas pilnības problēma. 3.Datu aproksimācija un Skota domeni. 4.Daudzstāvu relācijas. (a) daudzstāvu relāciju piemēri,(b) tradicionālās relāciju operācijas, (c) operācijas nest un unnest, (d) vēlreiz pilnības jautājums. 5.Kompleksu objektu tipi un to semantika: (a) variantu tipi, (b) kopu tipi, (c) rekursīvi definēti tipi, (d) hierarhiski tipi. 6.Datu bāzes. Tipi, domēni un relācijas -- vispārīga shēma.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Semestra laikā veicami vairāki ieskaites darbi. Semestra beigās gaidāmas īsākas vai garākas pārrunas atkarībā no par darbiem iegūto punktu kopskaita.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Semestra laikā izdalīti atsevišķu lekciju konspekti. 2.D. Mejer. Teoriya relyatsionnykh baz dannykh. Moskva, 1987.



3.M. Gussens, D. van Gucht, A comparison between algebraic query languages for flat and ndested databases. Theor. Comp. Sci. 87 (1991), 263-281. 4.A. Ohori. Semantics of types for database objects, Theor. Comp. Sci. 76 (1990), 53-91.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.A. Grej. Algebra, logika, bazy dannykh. Moskva, 1987




10.11.10.31. Kursa nosaukums Skaitliskās metodes I Kursa kods Mate3004 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Skaitliskā analīze Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.mat., profesors Harijs Kalis


Kursa anotācija: Kursā tiek apskatītas metodes viena vienādojuma un transcedentu vienādojumu sistēmu atrisināšanai. Aplūkotas tuvinātās un precīzās metodes lineāru algebrisku vienādojumu sistēmu atrisināšanai, doti algoritmi matricu īpašvērtību un īpašvektoru aprēķināšanai.

Kursu apraksts-plāns: 1. Skaitliskais eksperiments, aprēķini ar tuvinātiem skaitļiem . [1] 2. Vienādojuma sakņu atdalīšana, hordas un dihotomijas metode vienādojuma sakņu precizēšanai. [1] 3. Ņutona (pieskares) metode vienādojuma sakņu precizēšanai. [1] 4. Vienkāršā iterācijas metode vienādojuma sakņu precizēšanai. [1] 5. Vienkāršā iterācijas metode nelineāras vienādojumu sistēmas atrisināšanai. [1] 6. Ņūtona iterācijas metode nelineāras vienādojumu sistēmas atrisināšanai . [1] 7. Lineāras algebriskas vienādojumu sistēmas tiešās risināšanas metodes. [1], [4] 8. Faktorizācijas metode (Gausa mrtode) lineārām sistēmām ar 3- diagonālmatricu. 9. Vienkāršā iterācijas metode lineārai algebriskai vienādojumu sistēmai. [1], [4] 10. Zeideļa iterācijas metode lineārai algebriskai vienādojumu sistēmai, relaksācijas metode. [1] 11. Īpašvērtību un īpašvektoru problēma kvadrātiskai matricai, Frobēniusa kanoniskā forma. [1] 12. Fadejeva- Laverjē metode īpašvērtību noteikšanai, jēdziens par citiem algoritmiem (LR.QR) . [4] 13. Funkciju interpolācija, Lagranža interpolācijas polinoms, tā atlikums.[1], [7] 14. Dalītās un galīgās diferences, to īpašības . [1]



15. Ņūtona interpolācijas polinoms un tā atlikums. [1], [7] 16. Ermita interpolācijas polinoms un tā atlikums. [1] 17. Interpolācija ar splainu palīdzību. [2] 18. Mazāko kvadrātu metode un trigonometriskā interpolācija. [3] 19. Kvadratūru formulas, interpolācijas tipa formulas, to precizitātes kārta. [1], [6] 20. Ņūtona- Kotesa kvadratūru formulas. [1], [6] 21. Taisnstūra un trapeces formulu salīdzinošā analīze. [1], [6] 22. Simpsona formula un tās alikums . [1], [6] 23. Čebiševa kvadratūru formula . [1], [6] 24. Gausa kvadratūru formulu precizitātes kārta, to eksistence un unitāte. [1], [6] 25. Gausa kvadratūru formulas atlikuma novērtējums. [1], [6] 26. Gausa kvadratūru formulu konstrukcija . [1] 27. Skaitliskā procesa konstrukcija nenoteiktā integrāļa aprēķināšanai. [1] 28. Diferenču vienādojumi ar konstantiem koeficientiem, to atrisināšana. 29. Skaitliskā procesa stabilitāte. [1] 30. Integrālvienādojumu ar deģenerētu kodolu atrisināšana. [1] 31. Kvadratūru formulu metode integrālvienādojumu atrisināšanai. [4] 32. Pakāpenisko tuvinājumu metode integrālvienādojumu atrisināšanai. [4]

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Tēmas ir arī eksāmena jautājumi . Lekciju kursu pavada laboratorijas darbi [4] par skaitlisko metožu izmantošanu, lietojot mūsdienu elektroniskos skaitļotājus un programmu paketes.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. 1.Krilovs V.I., Bobkovs V.V., Monastirnijs P.I. Austākās matemātikas skaitliskās metodes. Minska, 1972. (krievu val.). 2. Bahvalovs N.S., Židkovs H.P., Kobeļkovs G.H. Skaitliskās metodes. M.1987. (krievu val.). 3. Fadejevs D.K., Fadejeva V.N. Lineārās algebras skaitliskās metodes. M.1960 (krievu val). 4. H.Kalis. Skaitliskās metodes ar datorprogrammu MAPLE, MATHEMATICA lietošanu. Mācību līdzeklis, Rīga, 2001, 410 lpp. 4. Pagodkina I., Vītoliņš G. Vienādojumu un vienādojumu sistēmu atrisināšana. Rīga. 1984. 6. I.Pagodkina.Tuvinātās metodes. Skaitliskā integrēšana. Rīga, 1982. 7. I.Pagodkina. Tuvinātās metodes I. Interpolāc ija, Rīga, 1978.




10.11.10.32. Kursa nosaukums Skaitliskās metodes II Kursa kods Mate3005 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Matemātika Zinātnes apakšnozare Skaitliskā analīze Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.mat., profesors Harijs Kalis

Priekšzināšanas Mate3004, Skaitliskās metodes I

Kursa anotācija: Kursā aplūkoti dažādi diskrēto un nepārtraukto funkciju aproksimēšanas veidi novērojumu datu apstrādei. Apskatīta vienkāršo un vairākkārtīgo integrāļu skaitliskā aprēķināšana, integrālvienādojumu atrisināšana.

Kursu apraksts-plāns: 1. Košī problēma parastajam diferenciālvienādojumam, jēdziens par diferenču shēmu [1], [2]. 2. Diferenču shēmas aproksimācija, konverģence un stabilitāte [1], [2]. 3. Vienkāršā Eilera metode, tās pamatojums [1]. 4. Uzlabotā Eilera metode, tās pamatojums [1]. 5. Trīsslāņu diferenču shēmas stabilitāte [1]. 6. Šura kritērijs [1]. 7. Ādamsa interpolācijas un ekstrapolācijas metodes [1]. 8. Runge Kutta metodes [1]. 9. Robežproblēma parastajam diferenciālvienādojumam, superpozīcijas metode [1]. 10. Robežproblēmas redukcija uz Košī problēmu[1]. 11. Diferenču shēmu sastādīšana, integro- interpolācijas metode [1], [2]. 12. Diskrētā faktorizācijas metode [1], [2]. 13. Monotonā diferenču shēma, maksimuma princips [1], [2]. 14. Ritca metode robežproblēmas atrisināšanai [1]. 15. Gaļerkina metode robežproblēmas atrisināšanai [1]. Kontroldarbs. 16. Diskrētā Dirihlē problēma Puasona vienādojumam taisnstūrī, 2.kārtas aproksimācijas diferenču shēma [1], [2]. 17. Diskrētā Dirihlē problēma Puasona vienādojumam taisnstūrī, 4.kārtas aproksimācijas diferenču shēma [1], [2].



18. Īpašvērtību un īpašfunkciju problēma 2.kārtas diferenciāloperatoram uz taisnes (nepārtrauktais un diskrētais analogs) [1], [3], [4]. 19. Īpašvērtību un īpašfunkciju problēma Laplasa operatoram (nepārtrauktais un diskrētais analogs) [1], [3], [4]. 20. Dirihlē problēmas Puasona vienādojumam taisnstūrī analītiskais atrisinājums (nepārtrauktais un diskrētais analogs [1], [3], [4]. 21. Taišņu metode Puasona vienādojumam taisnstūrī, analītiskais atrisinājums [1], [3], [4]. 22. Iterācijas un relaksācijas metodes Puasona vienādojuma atrisināšanai taisnstūrī [1]. 23. Jaukta veida problēma siltuma vadīšanas vienādojumam uz taisnes, divslāņu diferenču shēma, Kranka- Nikolsona shēma [1]. 24. Mainīgo virzienu metode siltuma vadīšanas vienādojumam plaknē [1], [3]. 25. Taišņu metode siltuma vadīšanas vienādojumam, analītiskais atrisinājums [1], [4]. 26. Dažas trejslāņu diferenču shēmas siltuma vadīšanas vienādojumam, Ričardsona un Djuforta- Frankeļa shēmas [1]. 27. Atklātā diferenču shēma stīgas svārstību vienādojumam [1]. 28. Taišņu metode stīgas svārstību veinādojumam, analītiskais atrisinājums [1], [4]. 29. Kontroldarbs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 2 kontroldarbi, 3 laboratorijas darbu ieskaites. Eksāmenā studentiem jāatbild uz saturā minētajiem jautājumiem. Lekciju kursu pavada laboratorijas darbi [4] par skaitlisko metožu izmantošanu, risinot konkrētas problēmas ar mūsdienu elektroniskajiem skaitļotājiem (programmu paketes).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. Bahvalovs N.S., Židkovs H.P., Kobeļkovs G.H. Skaitliskās metodes. M.1987. (kr.val.) 2. Mak-Kraken D., Dorns M. Skaitliskās metodes un programmēšana fortrānā. M., 1977 (krievu val.) 3. Nikoļskis S.M. Kvadratūru formulas. M. 1979 (krievu val.). 4. Pagodkina I. Tuvinātās metodes. Skaitliskā integrēšana. Rīga, LVU, 1982. 5. Skaitliskās metodes ar datorprogrammu MAPLE, MATHEMATICA lietošanu. Mācību līdzeklis, RĪga, 2001, 410 lpp. 5. Pagodkina I., Bondars H. Skaitlisko metožu uzdevumi un programmēšanas apmācība. R., LU, 1990. 6. Pagodkina I., Millere R. Algebras un matemātiskās analīzes uzdevumu skaitliskā risināšana. Rīga, 1996.




10.11.10.33. Kursa nosaukumsNelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana I

Kursa kods DatZ2031 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.inž., docents Guntis Deksnis

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt ar tradicionālajām nelineārās programmēšanas un lēmumu pieņemšanas metodēm. Līdzās gradientmetodēm tiek aplūkotas metodes, kas neizmanto optimizācijas kritērija atvasinājumus. Apskatīti tiek arī daži lineārās programmēšanas uzdevumi. Lēmumu pieņemšana spēļu teorijā balstās uz tīrās vai jauktās spēles stratēģijas pielietojumiem. Bez tam apskatīti veselo skaitļu programmēšanas tipiski uzdevumi un dinamiskās programmēšanas nostādnes. Studenti tiek iepazīstināti arī ar kvadrātiskās un izliektās programmēšanas principiem. Maršrutizācijas uzdevumos aplūko vairāku veidu transportuzdevumus. Teorētiskais darbs lekcijās, iepazīstoties ar dažādām metodēm, papildināts ar studenta patstāvīgu darbu, izpildot dažādus mājas darbus. Atbilstoši mājas darbu tematikai veidots eksāmena biļešu saturs.

Kursu apraksts-plāns: 1.Topoloģiskās optimizācijas algoritms. 2.Topoloģiskās optimizācijas algoritma realizācija. 3.Simpleksmetode nelineārajā programmēšanā. 4.Nelineārās programmēšanas simpleksmetodes variēšana. 5.Viendimensionālā optimizācija. 6.Rozenbroka algoritms beznosacījumu optimizācijā. 7.Lineārās programmēšanas vienkārši uzdevumi. 8.Transportuzdevums, kas risināts ar potenciālu metodi. 9.Simpleksmetode lineārajā programmēšanā. 10.Lēmumu pieņemšana spēļu teorijā. 11.Maršrutizācija 12.Uzdevums par mugursomu. 13.Nelineārās programmēšanas uzdevuma ģeometriskā interpretācija. 14.Lagranža reizinātāju metode.



15.Izliektā programmēšana. 16.Dinamiskā programmēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: -Noteiktajā laikā jāizpilda mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes. -Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod līdz 60% no gala atzīmes. Kursa apguves laikā jāizpilda vismaz viens kontroldarbs, kura neizpilde samazina iegūstamo novērtējumu par 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.David M. Himmelblau. Applied and nonlinear programming.- McGrew-Hill Book Company, 1972. 2.T.Xu. Celochislennoje programmirovanije i potoki v setjah. M., "Mir", 1974. (krievu val.) 3.Ju. Nevergelt, Dz. Farrar, E. Reingold. Mashinnij podhod k resheniju matematicheskih zadach. M., "Mir", 1977.(krievu val.) 4.Seymor Lipschutz. Theory and problems of finite mathematics.- Schaum’s outline series.- Mc Graw – Hill Book Company, 1966. 5.I.L.Akulich. Matematicheskoje programmirovanije v primerah i zadachah. M., "Visshaja shkola", 1986. (krievu val.) 6.E.A.Muhacheva, G.Sh.Rubinshtein. Matematicheskoje programmirovanije.-Novosibirsk, "Nauka", 1977. (krievu val.)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Nelder J. A., Mead R. A simplex method for function minimization. The Computer Journal, v. 7, 1965, n4, p. 441-461. 2.Spendley W., Hext G. R., Himsworth F. R. Sequential application of simplex designs in optimization and evolutionary operation. Technometrics, v.4, 1962, N4. 3.A.P.Dambrauskas. Simpleksnij poisk. M., "Energija", 1979. (krievu val.) 4.G. Deksnis. Modificētā simpleksmetode nelineārajā programmēšanā.- Latvian Journal of Physics ahd Technical Sciencies, 2002, N3, pp. 34-39.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Kursa materiāls izvietots e - universitātes sistēmā, kas ļauj materiāla labākajai apguvei izmantot dažādas iespējas dialogam ar studentiem.




10.11.10.34. Kursa nosaukumsNelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana II

Kursa kods DatZ2032 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.inž., docents Guntis Deksnis

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iepazīstināt ar tradicionālajām nelineārās programmēšanas un lēmumu pieņemšanas metodēm. Līdzās gradientmetodēm tiek aplūkotas arī metodes, kas neizmanto optimizācijas kritērija atvasinājumus. Apskatīti tiek arī daži lineārās programmēšanas uzdevumi. Lēmumu pieņemšanā prognozēšanas uzdevumos izmanto regresijas (lineārās un kvadrātiskās) modeļus. Klasifikācijas (taksonomijas) uzdevumos lēmumu pieņemšana balstās uz faktoranalīzes principu izmantošanu, ierobežota apjoma izlasēm attēlu pazīšanas procesā izmanto apmācību. Teorētiskais darbs lekcijās, iepazīstoties ar dažādām metodēm, papildināts ar studenta patstāvīgu darbu, izpildot dažādus mājas darbus. Atbilstoši mājas darbu tematikai veidots eksāmena biļešu saturs.

Kursu apraksts-plāns: 1.Uzdevums par komivojažieri (ceļojošo tirgotāju). 2.Lēmumu pieņemšana, risinot tipiskos uzdevumus solitera spēlē. 3.Lēmumu pieņemšana sākotnējās konfigurācijas izvēlē Konveja izgudrotajā "Dzīves spēlē". 4.Nelineārās programmēšanas Fletčera - Rīvsa optimizācijas metode (reducētā gradienta metode, kas izmanto saistītos virzienus). 5.Nelineārās programmēšanas Devidona - Fletčera - Pauela procedūra (reducētā gradienta metode, kas izmanto saistītos virzienus). 6.Triviālo nevienādības tipa ierobežojumu ievērošana nelineārās programmēšanas uzdevumā ar Rozena gradienta projekcijas metodi. 7.Lēmumu pieņemšana prognozēšanas uzdevumos, kas balstās uz regresijas modeļa (lineārā un kvadrātiskā) veidošanu pēc statistiskajiem datiem. 8.Lēmumu pieņemšana taksonomijas (klasifikācijas) uzdevumos, veidojot noteikta skaita taksonus pēc uzrādītās izlases datiem. 9.Faktoranalīzes principu izmantošana klasifikācijas uzdevumos.



10.Likumsakarību atjaunošana pēc ierobežota apjoma izlasēm, kas attēlu pazīšanas procesā izmanto apmācību. 11.Regresiju analīzes principi, pieņemot lēmumus par vienas vai otras statistiskas hipotēzes pamatojumu. 12.Dažādu optimizācijas procedūru (Ņūtona otrās kārtas metode, gradientprocedūras un metodes, kas nelieto atvasinājumus) izmantošana nelineārās programmēšanas uzdevumā. 13.Transportplūsmas uzdevums, kas izmanto grafu teorijas (kombinatorikas) principus. 14.Veselo skaitļu programmēšanas uzdevumi (to specifika). 15.Bloku struktūras uzdevumi lineārajā programmēšanā. 16.Retinātās struktūras izmantošana topoloģiskajos tīklos (darbs ar retinātajām matricām).

Prasības kredītpunktu iegūšanai: -Noteiktajā laikā jāizpilda mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz 40% no gala atzīmes. -Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod līdz 60% no gala atzīmes. Kursa apguves laikā jāizpilda vismaz viens kontroldarbs, kura neizpilde samazina iegūstamo novērtējumu par 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.David M. Himmelblau. Applied and nonlinear programming.- McGrew-Hill Book Company, 1972. 2.A.Fiakko, G.Mak-Kormik. Nelinejnoje programmirovanije. M.: Mir, 1972., 240 str. (krievu val.) 3.Tchislennije metodi uslovnoi optimizacii/Pod red. F. Gilla i U. Mjureija. M.:Mir, 1977., 290 str.(krievu val.) 4.M.Aoki. Vvedenije v metodi optimizacii. M.: Nauka, 1977., 343 str. (krievu val.) 5.V.G.Karmanov. Matematicheskoje programmirovanije. M.:Nauka, 1986., 286 str. (krievu val.) 6.J.M.Korshunov. Matematicheskije osnovi kibernetiki. M.:Energija, 1980., 423 str. (krievu val.)

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Algoritmi i programmi vosstanovlenija zavisimostej/Pod red. V.N. Vapnika. M.: Nauka, 1984., 815 str. (krievu val.) 2.I.L.Kulich. Matematicheskoje programmirovanije v primerah i zadachah. M.: Visshaja shkola, 1986., 319 str. (krievu val.) 3.E. Kein. Ekonomicheskaja statistika i ekonometrija. M.: Statistika, 1977., 228 str. (krievu val.) 4.E.A.Muhacheva, G.Sh. Rubenshtein. Matematicheskoje programmirovanije. Novosibirsk: Nauka, 1977., 319 str. (krievu val.) 5.J. Okunj. Faktornij analiz. M.:Statistika, 1974., 200 str. (krievu val.) 6.G. Deksnis. Ispolzovanije matematicheskih vichislitelnyh algoritmov v uchebnom processe. Riga: RPI, 1987., 32 str. (krievu val.)



Literatūra (03-ieteicamā periodika): Kursa materiāls tiks izvietots e - universitātes sistēmā, kas ļauj materiāla labākajai apguvei izmantot dažādas iespējas dialogam ar studentiem.




10.11.10.35. Kursa nosaukums Informācijas teorija Kursa kods DatZ4031 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 16 Laboratorijas darbu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa



Kursa anotācija: Informācijas teorija kā precīza zinātniska teorija radās 1948.gadā, kad Klods Šennons publicēja rakstu, kurā piedāvāts mērīt ziņojumā ietverto informācijas daudzumu nevis ar tās "nozīmīgumu", bet ar situācijas nenoteiktības samazinājuma pakāpi pēc šī ziņojuma saņemšanas. Uz šīm idejām balstās datu saspiešanas un kodēšanas metodes, bez kurām šodien nebūtu iespējama, piemēram, efektīva datu pārraide vispasaules tīmeklī.

Kursu apraksts-plāns: 1.Entropija kā nenoteiktības pakāpes mērs. 2.Saliktu notikumu entropija. Nosacītā entropija. 3.Informācijas jēdziens. 4.Beztrokšņa kodēšana. Koda ekonomiskums. 5.Dekodējami kodi un momentāni kodi. Sardinas-Patersona procedūra. Krafta-Makmillana nevienādība. 6.Šennona teorēma. Šennona-Fano kodi. Hafmena kodi. 7.Diskrēti sakaru kanāli bez atmiņas. Kanāla caurlaides spēja. Simetriski kanāli. 8.Kanālu kodēšanas pamat-teorēma. Fano nevienādība. 9.Kodi, kas labo kļūdas. Heminga kodi. 10.Paritātes kontroles kodi. 11.Grupu kodi un cikliskie kodi.




Studenti var klausīties lekcijas un/vai patstāvīgi studēt grāmatas attiecīgās nodaļas un e-kursa materiālus. Katram studentam jāuzraksta atbildes e-kursa uzdevumiem. Neskaidrās un ieinteresējušās problēmas var apspriest lekciju laikā, e-kursa diskusijās un e-pastā. Katra atbilde tiek novērtēta ar punktu skaitu (kas nepārsniedz uzdevumam noteikto maksimumu). Eksāmena atzīme (no 4 līdz 9) tiek noteikta atkarībā no iegūto punktu skaita. Atzīmes "izcili" iegūšanai paredzēts (neobligāts) kursa darbs.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Thomas M. Cover. Elements of Information Theory. Wiley-Interscience, 1991, 542 pp. 2.A. M. Jagloms, I. M. Jagloms. Varbūtība un informācija. "Nauka", Maskava, 1973 (krievu val.) 3.David McKay. Information Theory, Inference, and Learning Algorithms, Cambridge University Press, 2003, 640 pp.




10.11.10.36. Kursa nosaukums Kodēšanas teorija Kursa kods DatZ4033 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kurss ir ievads kļūdas-labojošo kodu teorijā un praktiskajos pielietojumos. Lielākajai daļai komunikāciju un informācijas ierakstīšanas sistēmu informācijas pārraidīšanas, vai attiecīgi, ierakstīšanas laikā var rasties kļūdas. Šādu sistēmu darbības pasliktināšanos var kompensēt pielietojot kļūdas-labojošus kodus. Īsumā, šāds kods darbojas pievienojot dažus liekus informācijas bitus pārraidošajā galā un pēc tam uztverošajā galā izmantojot šos bitus kļūdu identificēšanai un to izlabošanai. Kursa pamatsaturs ir cikliskie kodi, kas balstās uz polinomiem galīgos laukos: BCH un Rīda-Solomona kodi, kuriem ir plaši praktiski pielietojumi. Ja atliek laiks, tiek īsumā aplūkoti arī daži citi kodu veidi (piem., uz dizainiem balstītie kodi). Lai sekotu kursam ir nepieciešamas labas zināšanas par galīgo lauku algebru. Principā visi nepieciešamie jēdzieni un rezultāti (ar pierādījumiem) tiks īsumā izstāstīti kursa gaitā, taču (vairumam studentu) lai sekotu šim kursam būtu jābūt vismaz ar nelielām algebras priekšzināšanām.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads. Problēmas nostādne. Pamatdefinīcijas. Svara, minimālā svara un maksimālās ticamības dekodēšana. Sindroma dekodēšana. Perfekti kodi; Heminga kodi. Pašduālie kodi. Golaī kodi. Rīda-Millera kodi. 2.Cikliskie kodi. Ciklisko kodu konstruēšana - ģenerējošais polinoms. Ģenerējošais polinoms duālajam kodam. Idempotenti un minimālie elementi. 3.Koda grupa un kvadrātisko rezidiju (QR) kodi. Permutāciju grupas. Koda grupa. Kvadrātisko rezidiju kodi. Paplašinātie kvadrātisko rezidiju kodi. Permutāciju dekodēšana. 4.BCH un Rīda-Solomona kodi. Ciklisko kodu definēšana ar polinoma saknēm. Vandermonda determinanti. BCH kodu definīcija un īpašības. Rīda-Solomona kodi. BCH kodu dekodēšana.



5.Svaru sadalījumi un Makviljama vienādojumi. Pamatkoncepti un svaru sadalījuma teorēma. Asmusa-Matsona teorēma, dizainu dekodēšanas shēma. Makviljama vienādojumi. Glīsona polinomi. 6.Projektīvās ģeometrijas. Dizaini. Šteinera sistēmas. Dizaini. Simetrijas kodi. Spēles, to saistība ar kodiem. Alkatīgie kodi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 1.Noteiktajā laikā jāizpilda un jāiesniedz mājasdarbi. Kopumā mājasdarbu vērtējums dod līdz 60% no gala atzīmes. 2.Jānokārto gala eksāmens. Eksāmena vērtējums dod no līdz 40% no gala atzīmes. Ja kāds no dabiem netiek iesniegts (vai iesniegts laikā), tas tiek novērtēts ar 0%. Gala atzīme ir proporcionāla iesniegto darbu vērtējumu summai.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Vera Pless. Introduction to the Theory of Error-Correcting Codes. Wiley-Interscience 1998, (3rd edition). 2.Neil J.A. Sloane, Florence J. MacWilliams. The Theory of Error-Correcting Codes. Elsevier Science Pub Co 1998 (9th edition).

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Vera Pless, W. C. Huffman, Richard A. Brualdi, Handbook of Coding Theory (2 volumes). Elsevier Science Pub Co 1998. 2.W. C. Huffman, Vera Pless. Fundamentals of Error-Correcting Codes. Cambridge University Press 2003.




10.11.10.37. Kursa nosaukums Kvantu algoritmi Kursa kods DatZ7003 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Filoloģijas fakultāte


Kursa anotācija: Kursā apskata kvantu mehānikas pamatu pamatus, māca konstruēt unitāras operācijas. Studenti apgūst starpību starp tīriem kvantu stāvokļiem un jauktiem kvantu stāvokļiem. Tiek konstruēti galīgi kvantu automāti ar tīriem un ar jauktiem kvantu stāvokļiem. Padziļināti tiek studēta kvantu saistība un algoritmi, kas izmanto kvantu saistību.

Kursu apraksts-plāns: 1.Lineārā algebra Dīraka pierakstā 2.Tenzoru reizinājums 3.Hilberta telpa 4.Būla shēmas ar kvantu elementiem 5.Būla funkciju precīza un tuvināta rēķināšana 6.Jēdziens par jauktiem kvantu stāvokļiem 7.Blīvuma matricas 8.Fizikāli realizējamas blīvuma matricas 9.Operatori, kas realizē mērījumu 10.Kvantu kodi 11.Adiabatiski kvantu datori 12.Džonsa invariants mezglu teorijā un adiabatiski kvantu datori 13.Hamiltona operatori 14.Bozoni un fermioni 15.Fermionu skaitļošana 16.Kvantu kriptogrāfijas pamati




Studentam jāprot veidot kvantu algoritmus ar tīriem un ar jauktiem kvantu stāvokļiem. Jāsaprot adiabātisku kvantu algoritmu būtība, jāorientējas fermionu algoritmu pamatidejās.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.A.Yu.Kitaev, A.H.Shen, M.N. Vyalyi. Classical and Quantum Computation. (Graduate Studies in Mathematics), American Mathematical Society, 2002. 2.Willi-Hans Steeb, Yoric Hardy. Problems & Solutions in Quantum Computing & Quantum Information. World Scientific, 2004. 3.Michael A. Nielsen, Isaac L. Chuang. Quantum Computation and Quantum Information. Cambridge University Press, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Jozef Gruska. Quantum Computing. Mc Graw-Hill, London, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www-users.cs.york.ac.uk/~schmuel/comp/comp.html 2.http://beige.ucs.indiana.edu/B679/ 3.http://arxiv.org/find/quant-ph 4.http://qubit.chem.utoronto.ca/qc-conferences.html




10.11.10.38. Kursa nosaukums Paralēli algoritmi Kursa kods DatZ7004 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Tiek apskatīti dažādu tipu paralēli automāti. No vienas puses, kurss satur dziļus teorijas jautājumus un diezgan sarežģītas teorēmas. No otras puses, liela vērība tiek pievērsta praktiskiem šo algoritmu implementācijas jautājumiem.

Kursu apraksts-plāns: 1.Ievads 2."Skaldi un valdi" princips 3.Dināmiskā programmēšana 4."Rijīgie" algoritmi 5.Bektrekings 6.Bināro koku teorija 7.Prioritātes metode 8.Shellsort 9.Bingosort 10.Radixsort 11.Minimālais pārklājuma koks 12.Operācijas ar matricām 13.Interneta algoritmi 14.Monte Karlo un Lasvegasas algoritmi 15.Varbūtiskie skaitliskie algoritmi 16.Apakšējie novērtējumi varbūtisko algoritmu sarežģītībai

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studentam jāprot orientēties paralēlo algoritmu teorijā, pierādīt netriviālus augšējos un apakšējos paralēlu algoritmu sarežģītības novērtējumus. Jāprot saskatīt, kādos gadījumos praktiski var iztikt ar determinētiem algoritmiem un kad praktiskāk ir lietot varbūtiskus algoritmus. Literatūra (01-mācību literatūra):



1.Kenneth A. Berman, Jerome L.Paul. Algorithms:Sequential, Parallel, and Distributed. Thomson Course Technology, 2005. 2.Ananth Grama, George Karypis, Vipin Kumar, Anshul Gupta. An Introduction to Parallel Computing: Design and Analysis of Algorithms. Benjamin/Cummings, 1994. Literatūra (02-papildliteratūra): 1.C. Xavier, S.S.Iyengar. Introduction to Parallel Algorithms. John Wiley and Sons, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www-2.cs.cmu.edu/~scandal/nesl/algorithms.html 2.http://www-2.cs.cmu.edu/~scandal/cacm.html 3.http://ad.informatik.uni-freiburg.de/lehre/ss01/paa/ 4.http://www.cs.mu.oz.au/677/notes/node70.html




10.11.10.39. Kursa nosaukums Grafu teorija Kursa kods DatZ7005 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.mat., asociētais profesors Paulis Ķikusts Dr.h.mat., profesors Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds Krists Boitmanis | Dat.maģ.


Kursa anotācija: Grafveida struktūras tiek lietotas dažādās tehnoloģijas un datorzinātņu nozarēs, un to vienota izzināšana abstraktā līmenī ir auglīga un nepieciešama. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar grafu teoriju, kā nozīmīgākos piedāvājot sekojošus jautājumus: pamatjēdzieni, sapārojumi, sakarība, planāri grafi, grafu krāsošana, orientēti grafi un gadījuma grafi. Studenti apgūst arī pētnieciskas iemaņas grafu teorijas jautājumu studijās un vingrinājumos.

Kursu apraksts-plāns: 1.Pamatjēdzieni Grafi, apakšgrafi, izomorfisms, operācijas ar grafiem, virsotņu pakāpes, ceļi, cikli, sakarība, koki, divdaļīgi grafi, minori, Eilera un Hamiltona grafi. 2.Sapārojumi Sapārojumi un k-faktori, sapārojumi divdaļīgos grafos, Kēniga teorēma, Holla teorēma, sapārojumi vispārīgos grafos, Tata teorēma par 1-faktoriem, ceļu pārklājumi. 3.Sakarība 2-sakarīgu un 3-sakarīgu grafu struktūra, Mengera teorēma. 4.Planāri grafi Plakani grafi, Eilera formula, planāri izvietojumi, 3-sakarīgu grafu planāru izvietojumu ekvivalence, Kuratovska teorēma, duālie grafi. 5.Grafu krāsošana Virsotņu un šķautņu krāsošana, hromatiskais skaitlis, hromatiskais indeks, karšu un planāru grafu krāsošana, piecu krāsu teorēma, četru krāsu teorēma, Brūksa teorēma, perfekti grafi. 6.Orientēti grafi Stiprā sakarība, acikliski grafi, plūsmas jēdziens, turnīri. 7.Gadījuma grafi Gadījuma grafu jēdziens, varbūtiskās metodes grafu teorijā, gadījuma grafu īpašības



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Rakstisks eksāmens (90%). Pētniecisks darbs par kādu no atklātām nozares problēmām (10%).

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Reinhard Diestel, Graph Theory, Springer-Verlag, New York, 1997.




10.11.10.40. Kursa nosaukums Furjē transformācija Kursa kods Mate7001 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Matemātika Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 15.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Matemātikas nodaļa


Kursa anotācija: Furjē transformācija pieder gan nepārtrauktajai, gan diskrētajai matemātikai, gan fizikai, gan datorzinātnei. Datoriķiem ir svarīgi zināt Furjē transformācijas pamatelementus, jo bez tās nevar attīrīt trokšņainus skaņas failus, analizēt un sintezēt skaņu. Speciālistiem kvantu skaitļošanā ir būtiski, ka praktiski katrs kvantu algoritms izmanto diskrēto Furjē transformāciju. Matemātiskajā informātikā Furjē transformāciju izmanto algoritmu sarežģītības apakšējo novērtējumu pierādīšanā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Trigonometriskās rindas un to konverģence 2.Furjē rindas pār komplekso skaitļu lauku 3.Furjē koeficientu aprēķināšana 4.Furjē integrālis 5.Involūcija 6.Konvolūcija 7.Furjē transformācijas definīcija 8.Inversā Furjē transformācija 9.Pazīstamu funkciju Furjē transformācijas 10.Furjē transformācijas invarianti 11.Diskrētā Furjē transformācija 12.Diskrētās Furjē transformācijas lietojumi 13.Ātrā Furjē transformācija 14.Furjē transformācija un ātri reizināšanas algoritmi 15.Furjē transformācija kā līdzeklis sarežģītības apakšējo novērtējumu pierādījumos 16.Kvantu Furjē transformācija




Studentiem jāprot uzdevumi, kas saistīti ar Furjē transformācijas lietošanu dažādās sfērās.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Ronald Newbold Bracewel. The Fourier Transform and Its Applications. McGraw Hill, 2000. 2.Brigham, E. Oran. The Fast Fourier Transform. Prentice-Hall, 1974.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.R.J.Bell. Introductory Fourier Transform Spectroscopy. Academic Press, 1972. 2.H.M. Ozaktas, Z. Zalevsky, M.A. Kutay. The Fractional Fourier Transform with Applications in Optics and Signal Processing. John Wiley and Sons, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://mathworld.wolfram.com/FourierTransform.html 2.http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/r320/ 3.http://www.cs.unm.edu/~brayer/vision/fourier.html 4.http://www.relisoft.com/Science/Physics/sound.html 5.http://www.ysbl.york.ac.uk/~cowtan/fourier/fourier.html 6.http://homepages.inf.ed.ac.uk/rbf/HIPR2/fourier.htm




10.11.10.41. Kursa nosaukums Eliptisko līkņu kriptogrāfija Kursa kods DatZ7006 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Eliptisko līkņu teorijai ir ilga vēsture. Tā izceļas ir lietoto metožu daudzveidību. Mūsu kurss nodarbojas ar eliptisko līkņu teoriju tās modernajā izklāstā caur algebriskās skaitļu teorijas un algebriskās ģeometrijas plašu lietošanu. Eliptiskās līknes bija pamatlīdzeklis Endrjū Vailsa Lielās Fermā teorēmas pierādījumā. Mūsu kurss tomēr koncentrējas uz eliptisko līkņu lietošanu modernajā atklātajā kriptogrāfijā.

Kursu apraksts-plāns: 1.Algebriskās varietātes 2.Afīnās varietātes 3.Projektīvās varietātes 4.Algebriskās līknes 5.Rīmana-Roha teorēma 6.Eliptisko līkņu ģeometrija 7.Eliptisko līkņu grupa 8.Eliptiskās līknes pār galīgiem laukiem 9.Veila hipotēzes 10.Veselie punkti uz eliptiskām līknēm 11.Diskrētie logaritmi 12.Apslēpto apakšgrupu problēma 13.El-Gamal kriptosistēma 14.Citas kriptosistēmas, balstītas uz eliptiskām līknēm 15.Kriptogrammu atšifrēšanas problēmas 16.Klasiskā un kvantu kriptogrāfija



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studentiem jāvar lietot algoritmus, kas lieto eliptisko līkņu teoriju. Jāprot veidot kriptosistēmas, kas līdzīgi El-Gamal kriptosistēmai, lieto eliptiskās līknes.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.I. Blake, G.Seroussi, N. Smart. Elliptic Curves in Cryptography. Cambridge University Press, 1999. 2.Joseph H. Silverman. The Arithmatic of Elliptic Curves. Springer-Verlag, 1985. 3.J.E.Cremona. Algorithms for modular elliptic curves. Cambridge University Press, 1997.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.N. Koblitz. Introduction to Elliptic Curves and Modular Forms. Graduate Texts in Mathematics. Springer-Verlag, 1989.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.geocities.com/marcjoye/biblio_ell.html 2.http://www.fermigier.com/fermigier/elliptic.html.en 3.http://www.math.niu.edu/~rusin/known-math/index/14H52.html 4.http://cgd.best.vwh.net/home/flt/flt03.htm 5.http://www.jmilne.org/math/CourseNotes/math679.html 6.http://home.imf.au.dk/matjph/Ell-E99.htm



10.11.11. Modulis – Studiju darbi un prakses




10.11.11.1. Kursa nosaukums Prakse Kursa kods DatZ2033 Kredītpunkti 16 ECTS kredītpunkti 24 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Prakses pamatmērķis - programmētāja pienākumu praktiska veikšana reālos programmizstrādes apstākļos pieredzējuša programmētāja uzraudzībā. Prakses uzdevums - izstrādāt programmproduktu (labi komentētu patstāvīgi izstrādātu programmas kodu), kā arī veikt citus ar programmizstrādi saistītus darbus. Vēlams (bet nav obligāti) sagatavot arī pārējos kvalifikācijas darba sastāvā noteiktos nodevumus.

Kursu apraksts-plāns: Prakses vieta ir ārpus Universitātes. ITTE Profesionālās izglītības padome 2002.g. 21. novembra protokolā Nr. 4 ir noteikusi par prakses vietām tādas organizācijas, kurās praktikants varētu iepazīties ar kvalitatīvu, disciplinētu programmizstrādi, kas atbilst labajai praksei. Par kvalificētu prakses vietu atzīstama organizācija, ja tā atbilst vismaz vienam no zemāk uzskaitītajiem kritērijiem. 1) Organizācijas programmizstrādes procesi ir sertificēti atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 9001. 2) Organizācija ne mazāk kā 3 gadus izstrādā programmproduktus atbilstoši valsts un starptautiskajiem standartiem un par ražošanas prakses vadītāju tā nozīmē darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas darba pieredzi. Vienam prakses vadītājam nevar būt vairāk par 5 praktikantiem. Studiju programmas direktora piezīme: Ja prakses organizācijai nav iespējas nozīmēt par prakses vadītāju darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas pieredzi, izņēmuma kārtā prakse šādā organizācijā ir pieļaujama ar studiju programmas direktora piekrišanu un nozīmējot no mācībspēku vidus kvalificētu konsultantu, ar kuru praktikantam jātiekas ne retāk kā reizi 2 nedēļās, to fiksējot prakses dienasgrāmatā. Prakse ilgst 16 nedēļas pilnā slodzē (40 stundas nedēļā). Praksei nepieciešamo darbu drīkst veikt arī ilgākā laika posmā, attiecīgi samazinātā slodzē. Ar studiju programmas direktora piekrišanu var tikt ieskaitīts agrāk veikts ražošanas darbs programmizstrādē. Prakses laikā praktikantam ir periodiski jāaizpilda prakses



dienasgrāmata. Ierakstiem ir jābūt ne retāk kā pēc katru 40 stundu nostrādāšanas, bet ja prakse notiek daļslodzē - ne retāk kā reizi 2 nedēļās. Prakses galīgo vērtējumu, pamatojoties uz prakses dienasgrāmatu, prakses vadītāja atsauksi un studenta mutisku ziņojumu, izdara fakultātes mācībspēks - prakses kurators. Prasības kredītpunktu iegūšanai: Prakses vieta ir ārpus Universitātes. ITTE Profesionālās izglītības padome 2002.g. 21. novembra protokolā Nr. 4 ir noteikusi par prakses vietām tādas organizācijas, kurās praktikants varētu iepazīties ar kvalitatīvu, disciplinētu programmizstrādi, kas atbilst labajai praksei. Par kvalificētu prakses vietu atzīstama organizācija, ja tā atbilst vismaz vienam no zemāk uzskaitītajiem kritērijiem. 1) Organizācijas programmizstrādes procesi ir sertificēti atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 9001. 2) Organizācija ne mazāk kā 3 gadus izstrādā programmproduktus atbilstoši valsts un starptautiskajiem standartiem un par ražošanas prakses vadītāju tā nozīmē darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas darba pieredzi. Vienam prakses vadītājam nevar būt vairāk par 5 praktikantiem. Studiju programmas direktora piezīme: Ja prakses organizācijai nav iespējas nozīmēt par prakses vadītāju darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas pieredzi, izņēmuma kārtā prakse šādā organizācijā ir pieļaujama ar studiju programmas direktora piekrišanu un nozīmējot no mācībspēku vidus kvalificētu konsultantu, ar kuru praktikantam jātiekas ne retāk kā reizi 2 nedēļās, to fiksējot prakses dienasgrāmatā. Prakse ilgst 16 nedēļas pilnā slodzē (40 stundas nedēļā). Praksei nepieciešamo darbu drīkst veikt arī ilgākā laika posmā, attiecīgi samazinātā slodzē. Ar studiju programmas direktora piekrišanu var tikt ieskaitīts agrāk veikts ražošanas darbs programmizstrādē. Prakses laikā praktikantam ir periodiski jāaizpilda prakses dienasgrāmata. Ierakstiem ir jābūt ne retāk kā pēc katru 40 stundu nostrādāšanas, bet ja prakse notiek daļslodzē - ne retāk kā reizi 2 nedēļās. Prakses galīgo vērtējumu, pamatojoties uz prakses dienasgrāmatu, prakses vadītāja atsauksi un studenta mutisku ziņojumu, izdara fakultātes mācībspēks - prakses kurators.




10.11.11.2. Kursa nosaukums Kvalifikācijas darbs Kursa kods DatZ2034 Kredītpunkti 8 ECTS kredītpunkti 12 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori Dr.h.dat., profesors Juris Borzovs

Kursa anotācija: Kvalifikācijas darbu raksta 1. līmeņa profesionālās studiju programmas "Programmēšana un datortīklu administrēšana" vai datorzinātņu bakalaura studiju programmas students, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju "Programmētājs" vai "Datortīklu administrators". Kvalifikācijas darba mērķis ir studentam apliecināt savu teorētisko sagatavotību un prasmi teoriju īstenot praksē. Kvalifikācijas darba tēmu studenti izvēlas atbilstoši savām interesēm datorsistēmu programmēšanas jomā. Kvalifikācijas darbs tiek sagatavots atbilstoši LU FMF prasībām un tiek aizstāvēts studiju programmas gala pārbaudījumu komisijā.

Kursu apraksts-plāns: Ievads Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā kvalifikācijas darba izstrādē, tajos raksturota kvalifikācijas darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar "Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē" (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis studiju programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt kvalifikācijas darbu? Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas (ITTE) nozares Profesionālās izglītības padomes protokolā nr. 2 2002.g. 28.maijā ir noteikts zemāk citētais. Kvalifikācijas darba objekts ir pretendenta patstāvīgi izstrādāts programmatūras produkts. Tas nedrīkst būt teorētisks vai metodisks sacerējums, cita autora izstrādāta produkta apraksts, dažādu produktu salīdzinājumi vai lietošanas pieredze, programmēšanas valodas lietošanas piemēri u.tml. Programmatūras produktam jābūt noformētam saskaņā ar valsts un starptautiskiem standartiem, tā izstrādei jānotiek saskaņā ar labo programmēšanas praksi. Programmatūras produkta apjomam jāatbilst vismaz 3 personmēnešu darbietilpībai. Kvalifikācijas darba sastāvā jābūt: a) labi komentētam pretendenta patstāvīgi izstrādātam programmas kodam;



b) testēšanas dokumentācijai, kas apliecina pretendenta patstāvīgi veiktu vienībtestēšanu; c) pretendenta patstāvīgi izstrādātam zema līmeņa (datu struktūru un algoritmu) projektējumam; d) pretendenta izstrādātajam programmatūras produktam atbilstošiem prasību specifikācijai un projektējumam (vai to fragmentiem), kas drīkst nebūt paša pretendenta izstrādāti; e) paskaidrojošam tekstam, kurā atspoguļota konkrētā programmatūras projekta organizācija, kvalitātes nodrošināšana, konfigurāciju pārvaldība un dots darbietilpības novērtējums saskaņā ar izplatītām metodēm. Kvalifikācijas darba rezultāts apliecina, ka students ir apguvis nelielu programmsistēmu programmētāja prasmes, un tas ļauj viņam(-ai) piešķirt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju "Programmētājs".

Cik lielam jābūt darba apjomam? Tas ir samērā nenozīmīgs jautājums. Savulaik veiksmīgi aizstāvēti gan 16, gan pat 256 lappušu (neskaitot pielikumu) gari darbi. Tomēr ir labāk, ja pamatteksts ir robežās no 30 līdz 80 lappusēm.

Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie stuydiju programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 8 kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 2 mēneši, kurus autors pilnībā veltījis tikai kvalifikācijas darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski vairāku studiju gadu laikā.

Ja lielāko darba daļu veido programmēšana, tad tās apjomam jābūt vismaz 800 izpildāmām komandām. Tomēr šai prasībai ir tikai orientējošs raksturs, jo rindiņu skaits tikai daļēji nosaka programmatūras darbietilpību.

Darba noformējums Kvalifikācijas darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 - 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām). Darbs jāiesien cietos vākos. Iespējamie uzraksti uz vāka netiek reglamentēti, to var nebūt nemaz, bet visbiežāk mēdz rakstīt tikai Kvalifikācijas darbs. LaTeX lietotāji var izmantot darba noformēšanai īpašu paketi - bakdarbs (http://www.liis.lv/datnod/drakstlatex.htm ).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Kvalifikācijas darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 200 - 500 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, autoreferāts, satura rādītājs, ievads, datu apkopojums, kurā ietilpst visas ITTE Profesionālās izglītības padomes pieprasītās sastāvdaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.



Autoreferātā īsi un konkrēti tiek uzskaitīts, ko tieši no darbā aprakstītā paveicis pats autors.

Ievadā parasti tiek dots apskatāmās problēmas un tās risinājuma, kā arī rezultātu konspektīvs izklāsts. Vēl ievadā mēdz īsi iepazīstināt ar to, kas un kurā nodaļā aprakstīts.

Datu apkopojums tradicionāli satur vairākas nodaļas, kas tad arī kopā ar ievadu un nobeigumu tiek uzskatīts par pamattekstu. Protams, šī ir tikai aptuvena shēma, no kuras vajadzības gadījumā var atkāpties diezgan tālu.

Noslēgumā maksimāli īsi, bet precīzi jāuzskaita darba autora paveiktais, kā arī drīkst raksturot iespējamās tālākās perspektīvas.

Kopumā var teikt, ka darba saturs tiek izklāstīts vairākkārt - ļoti kompakti anotācijās, nedaudz plašāk ievadā, pilnā apjomā datu apkopojumā un atkal kompakti (bet uzsverot autora ieguldījumu) noslēgumā.

Pielikumu saturs netiek nekādi reglamentēts. Fiziski tie var būt gan iesieti kopā ar pārējo tekstu, gan arī iesniegti (iesieti vai tikai ievietoti mapē vai vākos) atsevišķi.

Kā noformēt literatūras sarakstu? Literatūras saraksts nav mazsvarīga lieta kaut vai tā iemesla pēc, ka tas visai precīzi raksturo darba tēmas apkārtni, un tāpēc literatūras sarakstu parasti pārskata ikviens, kas pat tikai pavirši iepazīstas ar darbu.

Pirmkārt, uz katru no literatūras sarakstā minētajiem darbiem pamattekstā jābūt atsaucei, ko noformē kā kvadrātiskās iekavās ieslēgtu skaitli - darba kārtas numuru sarakstā (dažkārt skaitļa vietā izmanto darba autora uzvārdu vai uzvārda sākumdaļu un izdošanas gada skaitli).

Literatūras saraksta kārtošanā lieto dažādus sakārtojuma kritērijus - atsauču secības (t.i. tādā secībā, kā atsauces parādās tekstā), alfabēta secībā, hronoloģiskā secībā. Pieļaujams jebkurš sakārtojums, atskaitot haotisko.

Zemāk minēti tipisku literatūras saraksta elementu pieraksta formāti saskaņā ar Latvijas standartiem bibliogrāfisko aprakstu veidošanai (LVS 195, LVS 196, LVS ISO 690-2).

Viena vai vairāku (līdz trim) autoru grāmatas: Uzvārds V., Uzvārds V. Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. - 100 lpp.

Autoru kolektīva (vismaz četru autoru) grāmatas: Izdevuma nosaukums / Aut. kol. V.Uzvārds, V. Uzvārds , V. Uzvārds u.c. - Rīga: Izdevniecība, 2004. - 100 lpp.



Raksts monogrāfiskā izdevumā (piemēram, enciklopēdijā): Šķirkļa nosaukums//Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. - 1.sēj.: A-B, 100 lpp. Raksts periodiskā izdevumā: Uzvārds V. Raksta nosaukums// Izdevuma nosaukums - 31.01.2004. - Nr. 1, 10. - 11.lpp.

Elektroniskie monogrāfiskie izdevumi, datu bāzes un datorprogrammas: Uzvārds V. Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums. Atjaunināšanas datējums. [Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja. Standartnumurs.

Elektroniskie seriālizdevumi: Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums. [Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja. Standartnumurs.

Elektroniskie adresātu saraksti, vēstkopas, elektroniskie ziņojumi: Nosaukums [vides veids]. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums. [Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja.

Ja literatūras sarakstu sakārto alfabētiski, aprakstus valodās ar latīņu alfabētu un ar kirilicas bāzi parasti grupē atsevišķi.

Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, žurnāla rakstu, rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem dažādās vidēs - kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā.

17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. - Rīga: Zinātne, 1969. - 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. - 1979. - Nr. 3. - 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. - Rīga: Zinātne, 1985. - 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. - Rīga: Zinātne, 1985. - 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. - Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt.



25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. …

Kādā valodā rakstāms kvalifikācijas darbs? Kvalifikācijas darbs jāraksta latviešu valodā. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Kam pievērst īpašu uzmanību? Visas darba daļas ir svarīgas, jo recenzents lasīs visu tekstu. Tomēr īpaša vērība pievēršama autoreferātam, anotācijām, ievadam, noslēgumam un literatūras sarakstam, jo īsuma dēļ tos izlasīs praktiski visi komisijas locekļi. Vēl, protams, katrs ievēros grafisko pasniegumu.

Kad un kur jāiesniedz darbs? Darba vadītāja parakstīts noslēguma darbs jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas. Vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un rekomendē to aizstāvēšanai. Kvalifikācijas darbs iesietā datorizdrukas eksemplārā un vienas elektroniskas kopijas veidā (viens rtf vai pdf fails) iesniedzams Datorikas nodaļas sekretariātā. Pēc reģistrācijas sekretariātā darba autors parasti (ja sekretariātā nesaka citādi) pats nogādā darbu recenzentam. Ieteicams jau iepriekš sazināties ar recenzentu, lai saskaņotu tikšanās vietu un laiku. Darba autoram jārūpējas, lai darbs, vadītāja rakstiska atsauksme un recenzenta rakstiska recenzija būtu sekretariātā aizstāvēšanas dienā pusstundu pirms aizstāvēšanas. Komisijas sekretārs nodrošina iespēju studentam pirms darba aizstāvēšanas iepazīties ar recenziju.

Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību kvalifikācijas darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā - 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).

Kā notiek kvalifikācijas darbu aizstāvēšana?



Kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisijas priekšsēdētāju, pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Kvalifikācijas darba aizstāvēšanas norise 1) Darba autoram tiek dots līdz 10 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 5 min. iegūtie rezultāti ~ 2 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, "Paldies par uzmanību").

Pasniegšanas gaitā atļauts izmantot jebkādus uzskates un citus palīglīdzekļus, atskaitot citu personu suflēšanu. Ļoti ieteicams lietot iepriekš sagatavotus uzskates līdzekļus (plakātus, kodoskopa folijas, arī datordemonstrējumu vai ko līdzīgu). Tomēr iepriekš sekretariātā būtu jānoskaidro, kādi tehniskie līdzekļi būs pieejami aizstāvēšanas telpā, un tie pirms sēdes arī jāizmēģina. 2) Komisijas locekļu (iespējams - arī citu klātesošo) jautājumi un darba autora atbildes. 3) Darba vadītāja runa (līdz 5 min. ) un jautājumi vadītājam. 4) Darba recenzenta runa (līdz 10 min. ) un jautājumi recenzentam.

Tradīcijas prasa, lai ne vadītājs, ne recenzents runā nenosauktu ieteikto atzīmi, bet pateiktu, vai darbs atbilst kvalifikācijas darbiem izvirzītām prasībām (taču atzīmei 10 ballu sistēmā jābūt norādītai rakstiskajā atsauksmē). Ja vadītājs vai recenzents nav klāt, komisijas sekretārs nolasa rakstisko atsauksmi.

5) Darba autora galavārds. Galavārdā autors var atbildēt uz recenzenta kritiku, kā arī uz iepriekš, iespējams, neatbildētiem un nepilnīgi vai nepareizi atbildētiem jautājumiem. Nepieciešamības gadījumā var atkārtot kādas darba daļas vai pat visa darba skaidrojumu. Visbiežāk darbu autori aprobežojas ar pateicības izteikšanu vadītājam par vadīšanu, interesantu tēmu u. tml., recenzentam par iedziļināšanos un komisijai par uzmanību, taču šī "tradīcija" nekādā ziņā nav obligāta. Dažkārt darba autors vispār atsakās no galavārda, kas arī ir pieļaujams.

Galavārds nedrīkst pārsniegt 10 minūtes, un pēc tā nav paredzēti nedz jautājumi, nedz kāda diskusija.



Pēc galavārda autors novāc savus uzskates līdzekļus, nodzēš tāfeli u.tml. Par šo pašsaprotamo lietu varētu nemaz nerunāt, taču nereti pēc galavārda autoriem mēdz strauji atslābt sasprindzinājums, un viņi piemirst to, ka sēde vēl nav beigusies.

Vai sēdes laikā drīkst ienākt telpā un to atstāt? Jā, to drīkst darīt pilnīgi brīvi. Tomēr saprotamu iemeslu dēļ tas būtu jādara iespējami klusi un neuzkrītoši, vislabāk īsajos starplaikos pēc viena darba autora galavārda un pirms nākošā autora uzstāšanās.

Vai un kad drīkst pateikties darba vadītājam vai citām ar darbu saistītām personām, kā arī apsveikt darba autoru? Uzreiz jāuzsver, ka ne pirms sēdes, ne arī tās laikā nekāda apsveikšana nav paredzēta. Savukārt, pilnīgi pieļaujams, ka pēc rezultātu paziņošanas notiek savstarpēja apsveikšana, dažkārt arī ar ziediem.

Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie kvalifikācijas darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro, ka gan vadītājam, gan recenzentam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 15 - 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs (vai sekretārs) katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.

Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu? Kvalifikācijas darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieņemto lēmumu.

Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu? Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas sesijā, taču saziņā ar studiju programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas locekļus. Studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši. Atkārtota noslēguma pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Noslēguma darbs ir jāraksta par jaunu tematu.

Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts darbs? Nav iespējams visaptveroši un izsmeļoši raksturot visus parametrus, kas nosaka darba vērtējumu. Tālāk teiktais nav jāuztver kā likums vai dogma, bet drīzāk kā apsvērumi



rīcībai. Par atskaites punktu varētu kalpot atzīme labi (7), kura nebūtu īpaši jāmotivē. Tā atbilst darbam, kas izstrādāts tādā apjomā, ko var izdarīt tam mācību programmā paredzētā laikā (jāsaprot - ne īpaši ilgā), kurā nav būtisku kļūdu, arī pret noformējumu un darba aizstāvēšanu būtisku pretenziju nav. Darba apjoms un risināto problēmu sarežģītība, kas pārsniedz mācību programmā paredzēto, ceļ atzīmi par 1 - 2 ballēm (savukārt, samazināts apjoms pazemina atzīmi). Īpaši labs noformējums, kvalificēts izklāsts (plus viena balle), kā arī īpaši laba darba aizstāvēšana (plus viena balle) ceļ atzīmi uz augšu. Atbilstoši - minēto parametru trūkums atzīmi samazina.

Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 - 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības. Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas sekretariātā.

1. pielikums. Kvalifikācijas darba titullapas shēma

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte Datorikas nodaļa

Kvalifikācijas darba nosaukums, kas var aizņemt vairākas rindiņas

Kvalifikācijas darbs

Autors Vārds Uzvārds

Vadītājs Vārds Uzvārds zinātniskais grāds vai akadēmiskās izglītības pakāpe



akadēmiskais un/vai ieņemamais amats, darba vieta

Rīga, 2005.

2. pielikums. Patstāvības apliecinājuma forma

Apliecinājums Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto kvalifikācijas darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.

Rīgā, (datums) Paraksts:

3. pielikums. Reģistrācijas lapas piemērs

Kvalifikācijas darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā

Autors: Fizikas un matemātikas . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

fakultātes students Spoks Spociņš St. apl. Nr. DatZB94001 2005. g. 15. maijā.

Darba vadītājs doc. Koks Kociņš . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

RTU Arhitektūras fakultāte



Darbs iesniegts Datorikas nodaļas sekretariātā 2005. g. . . . . . jūnijā.

Pieņēma sekretāre . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Aizstāvēts datorzinātņu kursa pārbaudījumu komisijas sēdē

2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kursa pārbaudījumu komisija.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kredītpunktu iegūšanai nepieciešams uzrakstīt un publiski aizstāvēt kvalifikācijas darbu.




10.11.11.3. Kursa nosaukums Kursa darbs datorzinātnēs Kursa kods DatZ3055 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Metodiskajā materiālā aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā kursa darba izstrādē, tajā raksturota kursa darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Materiālu apstiprinājis bakalaura programmas direktors.

Kursu apraksts-plāns:

KURSA APRAKSTS Datorzinātņu kursa darba rakstīšana un aizstāvēšana Metodiskie norādījumi

Datorikas nodaļa Latvijas Universitāte Rīga, 2005

IEVADS Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā kursa darba izstrādē, tajos raksturota kursa darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar "Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē" (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis kursa programmas direktors.

PAR KĀDU TĒMU RAKSTĪT KURSA DARBU? Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi - tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku, laikus konsultējieties ar bakalaura programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.

Kas drīkst būt par kursa darba vadītāju?



Kursa darba vadītājam jābūt vismaz bakalaura grādam vai tam pielīdzināmam augstākās izglītības diplomam.

Vai drīkst kā kursa darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai publicētu rakstu? Nē, nedrīkst, jo to noformējums atšķiras no kursa darbiem noteiktām prasībām (piemēram, virsrakstā nav minēts, ka tas ir kursa darbs). Taču tas nenozīmē, ka izstrādāta programmu sistēma vai publicēts raksts nevar būt par kursa darba pamatu vai nevar tikt iesniegts pielikumā.

Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā kursa darba prasība. Varētu teikt, ka kursa darbā nav jāapraksta programmu sistēma (kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc tieši tāda izveidota dotā sistēma. Protams, teiktais nav jāsaprot absolūti, runa ir par akcentiem.


Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie kursa programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 4 kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 1 mēnesis, kurus autors pilnībā veltījis tikai kursa darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski vairāku studiju gadu laikā.

Ja lielāko darba daļu veido programmēšana, tad tās apjomam jābūt vismaz 400 izpildāmām komandām kursa darbā. Tomēr šai prasībai ir tikai orientējošs raksturs, jo rindiņu skaits tikai daļēji nosaka programmatūras darbietilpību.

Pamatojumi, pamatojumi, pamatojumi… Darbam jāatspoguļo patstāvīgi veikts pētījums vai programmatūras izstrāde. Pamatojumi ir kursa darba sāls, un tie veido darba kodolu.

Ir pietiekoši skaidrs, ka teorētiska darba gadījumā pamatojumi ir tie paši teorēmu pierādījumi. Ja, turklāt, apskatītā formālā sistēma ir ne tikai interesanta, bet arī ar aktuālu praktisku nozīmi - nevar būt nekā labāka.

Ne tik acīmredzama šī lieta ir praktiska vai metodoloģiska darba gadījumā, kur teorēmu nav. Tomēr parasti šajā gadījumā risinājumi tiek izvēlēti no vairākiem iespējamiem, apsverot pozitīvos un negatīvos aspektus. Lieliski, ja sākumā tiek fiksētas un novērtētas prasības, bet tālākajā gaitā parādīts, kā tās tiek realizētas, un noslēgumā pierādīts (nav būtiski - teorētiski, statistiski, mērījumu ceļā vai citādi), ka



sasniegts gribētais. Metodoloģiska darba gadījumā varētu izmantot arī lietotāju aptaujas vai kādu citu pamatošanas veidu.

Ļoti slikts ir tāds kursa darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais produkts pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.

DARBA NOFORMĒJUMS Kursa darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 - 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Kursa darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 - 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.


Iztirzājums tradicionāli satur vairākas nodaļas, kas tad arī kopā ar ievadu un nobeigumu tiek uzskatīts par pamattekstu. Pirmajā nodaļā vēlams raksturot problēmas esošo stāvokli un zināmo risināšanas pieredzi. Šeit autors demonstrē savu erudīciju. Otrajā nodaļā tiek piedāvāti un pamatoti autora risinājumi, bet trešajā pastāstīts, kā šie piedāvājumi realizēti un kādi rezultāti iegūti. Protams, šī ir tikai aptuvena shēma, no kuras vajadzības gadījumā var atkāpties diezgan tālu.


Kopumā var teikt, ka darba saturs tiek izklāstīts vairākkārt - ļoti kompakti anotācijās, nedaudz plašāk ievadā, pilnā apjomā iztirzājumā un atkal kompakti (bet uzsverot autora ieguldījumu) noslēgumā.



Pirmkārt, uz katru no literatūras sarakstā minētajiem darbiem pamattekstā jābūt atsaucei, ko noformē kā kvadrātiskās iekavās ieslēgtu skaitli - darba kārtas numuru



sarakstā (dažkārt skaitļa vietā izmanto darba autora uzvārdu vai uzvārda sākumdaļu un izdošanas gada skaitli).










Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, žurnāla rakstu, rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem dažādās vidēs - kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā. … 17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. - Rīga: Zinātne, 1969. - 410 lpp.



18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. - 1979. - Nr. 3. - 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. - Rīga: Zinātne, 1985. - 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. - Rīga: Zinātne, 1985. - 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. - Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. …

Kādā valodā rakstāms kursa darbs? Kursa darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā - akadēmiskā (kursa, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.


Kad un kur jāiesniedz darbs? Darbs jāiesniedz ne vēlāk kā 3 pilnas darba dienas pirms darba aizstāvēšanas dienas Datorikas nodaļas sekretariātā.



Darba autoram jārūpējas, lai vadītāja rakstiska atsauksme būtu sekretariātā aizstāvēšanas dienā pusstundu pirms aizstāvēšanas vai vadītājs personiski piedalītos aizstāvēšanā.

Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību kursa darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā - 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).

KĀ NOTIEK KURSA DARBU AIZSTĀVĒŠANA? Kursa darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisiju, pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Kursa darba aizstāvēšanas norise 0) Darba autoram tiek dots līdz 5 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 1 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 2.5 min. iegūtie rezultāti ~ 1 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, "Paldies par uzmanību").

Pasniegšanas gaitā atļauts izmantot jebkādus uzskates un citus palīglīdzekļus, atskaitot citu personu suflēšanu. Ļoti ieteicams lietot iepriekš sagatavotus uzskates līdzekļus (plakātus, kodoskopa folijas, arī datordemonstrējumu vai ko līdzīgu). Tomēr iepriekš sekretariātā būtu jānoskaidro, kādi tehniskie līdzekļi būs pieejami aizstāvēšanas telpā, un tie pirms sēdes arī jāizmēģina.

0) Komisijas locekļu (iespējams - arī citu klātesošo) jautājumi un darba autora atbildes.

Autors novāc savus uzskates līdzekļus, nodzēš tāfeli u.tml. Par šo pašsaprotamo lietu varētu nemaz nerunāt, taču nereti autoriem mēdz strauji atslābt sasprindzinājums, un viņi piemirst to, ka sēde vēl nav beigusies.

Vai sēdes laikā drīkst ienākt telpā un to atstāt?



Jā, to drīkst darīt pilnīgi brīvi. Tomēr saprotamu iemeslu dēļ tas būtu jādara iespējami klusi un neuzkrītoši, vislabāk īsajos starplaikos pēc viena darba autora galavārda un pirms nākošā autora uzstāšanās.


Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie kursa darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi un darbu vadītāji (jāievēro, ka vadītājam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 5 - 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.

Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu? Kursa darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieņemto lēmumu.

Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu? Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā kursa darbu aizstāvēšanas sesijā, taču saziņā ar kursa programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas locekļus. Studenti, kuru darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma. Atkārtota pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Darbs ir jāraksta par jaunu tematu.

Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts darbs? Nav iespējams visaptveroši un izsmeļoši raksturot visus parametrus, kas nosaka darba vērtējumu. Tālāk teiktais nav jāuztver kā likums vai dogma, bet drīzāk kā apsvērumi rīcībai. Par atskaites punktu varētu kalpot atzīme labi (7), kura nebūtu īpaši jāmotivē. Tā atbilst darbam, kas izstrādāts tādā apjomā, ko var izdarīt tam mācību programmā paredzētā laikā (jāsaprot - ne īpaši ilgā), kurā nav būtisku kļūdu, arī pret noformējumu un darba aizstāvēšanu būtisku pretenziju nav. Darba apjoms un risināto problēmu sarežģītība, kas pārsniedz mācību programmā paredzēto, ceļ atzīmi par 1 - 2 ballēm (savukārt, samazināts apjoms pazemina atzīmi). Īpaši labs noformējums, kvalificēts izklāsts (plus viena balle), kā arī īpaši laba darba aizstāvēšana (plus viena balle) ceļ atzīmi uz augšu. Atbilstoši - minēto parametru trūkums atzīmi samazina.

Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 - 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami



pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības. Kursa darbiem, lai tie tiktu atzīti par izciliem, būtu jābūt kādai netriviālai teorēmai vai pilnībā dokumentētai tehnoloģiski disciplinēti izstrādātai programmai. Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas sekretariātā.

1. pielikums. Kursa darba titullapas shēma


Kursa darba nosaukums, kas var aizņemt vairākas rindiņas

Kursa darbs


Vadītājs Vārds Uzvārds zinātniskais grāds vai akadēmiskās izglītības pakāpe akadēmiskais un/vai ieņemamais amats, darba vieta



Rīga, 2005.


Apliecinājums Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto kursa darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.



Kursa darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā





Darbs iesniegts Datorikas nodaļā 2005. g. . . . . . jūnijjā.





2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kursa pārbaudījumu komisija.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

REZULTĀTI Apgūst tehniskās rakstīšanas iemaņas. Praktiski izstrādā kursa darbu.

KURSA NOSAUKUMS ANGĻU VALODĀ Bachelor paper in Computer Science

KURSA ANOTĀCIJA ANGĻU VALODĀ Material contains the requirements and procedures for writing bachelor paper in computer science at Computer Science Department of University of Latvia. The formal structure of bachelor paper is given as well as quidelines for content development. The procedure of bachelor paper defence is described. Material is approved by bachelor program Director.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāuzraksta un jāaizstāv kursa darbs, iegūstot atzīmi vismaz 4 (gandrīz viduvēji).




10.11.11.4. Kursa nosaukums Bakalaura darbs datorzinātnēs Kursa kods DatZ4035 Kredītpunkti 10 ECTS kredītpunkti 15 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Metodiskajā materiālā aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā bakalaura darba izstrādē, tajā raksturota bakalaura darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Materiālu apstiprinājis bakalaura programmas direktors.


Ievads Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā bakalaura darba izstrādē, tajos raksturota bakalaura darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar "Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē" (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis bakalaura programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt bakalaura darbu? Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi - tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku, laikus konsultējieties ar bakalaura programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.

Kas drīkst būt par bakalaura darba vadītāju? Bakalaura darba vadītājam jābūt vismaz maģistra grādam vai tam pielīdzināmam augstākās izglītības diplomam.

Vai drīkst kā bakalaura darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai publicētu rakstu? Nē, nedrīkst, jo to noformējums atšķiras no bakalaura darbiem noteiktām prasībām (piemēram, virsrakstā nav minēts, ka tas ir bakalaura darbs). Taču tas nenozīmē, ka izstrādāta programmu sistēma vai publicēts raksts nevar būt par bakalaura darba pamatu vai nevar tikt iesniegts pielikumā.



Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā bakalaura darba prasība. Varētu teikt, ka bakalaura darbā nav jāapraksta programmu sistēma (kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc tieši tāda izveidota dotā sistēma. Protams, teiktais nav jāsaprot absolūti, runa ir par akcentiem.


Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie bakalaura programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 10 kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 2,5 mēneši, kurus autors pilnībā veltījis tikai bakalaura darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski vairāku studiju gadu laikā.

Ja lielāko darba daļu veido programmēšana, tad tās apjomam jābūt vismaz 800 izpildāmām komandām bakalaura darbā un 1600 izpildāmām komandām maģistra darbā. Tomēr šai prasībai ir tikai orientējošs raksturs, jo rindiņu skaits tikai daļēji nosaka programmatūras darbietilpību.

Pamatojumi, pamatojumi, pamatojumi… Darbam jāatspoguļo patstāvīgi veikts pētījums vai programmatūras izstrāde. Pamatojumi ir bakalaura darba sāls, un tie veido darba kodolu.


Ne tik acīmredzama šī lieta ir praktiska vai metodoloģiska darba gadījumā, kur teorēmu nav. Tomēr parasti šajā gadījumā risinājumi tiek izvēlēti no vairākiem iespējamiem, apsverot pozitīvos un negatīvos aspektus. Lieliski, ja sākumā tiek fiksētas un novērtētas prasības, bet tālākajā gaitā parādīts, kā tās tiek realizētas, un noslēgumā pierādīts (nav būtiski - teorētiski, statistiski, mērījumu ceļā vai citādi), ka sasniegts gribētais. Metodoloģiska darba gadījumā varētu izmantot arī lietotāju aptaujas vai kādu citu pamatošanas veidu.

Ļoti slikts ir tāds bakalaura darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais produkts pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.

Darba noformējums



Bakalaura darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 - 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām). Darbs jāiesien cietos vākos. Iespējamie uzraksti uz vāka netiek reglamentēti, to var nebūt nemaz, bet visbiežāk mēdz rakstīt tikai Bakalaura darbs. LaTeX lietotāji var izmantot darba noformēšanai īpašu paketi - bakdarbs (http://www.liis.lv/datnod/drakstlatex.htm ).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Bakalaura darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 - 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, autoreferāts, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.








Pirmkārt, uz katru no literatūras sarakstā minētajiem darbiem pamattekstā jābūt atsaucei, ko noformē kā kvadrātiskās iekavās ieslēgtu skaitli - darba kārtas numuru



sarakstā (dažkārt skaitļa vietā izmanto darba autora uzvārdu vai uzvārda sākumdaļu un izdošanas gada skaitli).













17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. - Rīga: Zinātne, 1969. - 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. - 1979. - Nr. 3. - 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. - Rīga: Zinātne, 1985. - 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. - Rīga: Zinātne, 1985. - 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. - Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. …

Kādā valodā rakstāms bakalaura darbs? Bakalaura darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā - akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.




Kad un kur jāiesniedz darbs? Darba vadītāja parakstīts noslēguma darbs jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas. Vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un rekomendē to aizstāvēšanai. Bakalaura darbs iesietā datorizdrukas eksemplārā un vienas elektroniskas kopijas veidā (viens rtf vai pdf fails) iesniedzams Datorikas nodaļas sekretariātā. Pēc reģistrācijas sekretariātā darba autors parasti (ja sekretariātā nesaka citādi) pats nogādā darbu recenzentam. Ieteicams jau iepriekš sazināties ar recenzentu, lai saskaņotu tikšanās vietu un laiku.

Darba autoram jārūpējas, lai darbs, vadītāja rakstiska atsauksme un recenzenta rakstiska recenzija būtu sekretariātā aizstāvēšanas dienā pusstundu pirms aizstāvēšanas. Komisijas sekretārs nodrošina iespēju studentam pirms darba aizstāvēšanas iepazīties ar recenziju.

Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību bakalaura darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā - 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji). Kā notiek bakalaura darbu aizstāvēšana?

Bakalaura darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisijas priekšsēdētāju, pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Bakalaura darba aizstāvēšanas norise 0) Darba autoram tiek dots līdz 15 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 - 3 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 8 - 10 min. iegūtie rezultāti ~ 2 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, "Paldies par uzmanību").

Pasniegšanas gaitā atļauts izmantot jebkādus uzskates un citus palīglīdzekļus, atskaitot citu personu suflēšanu.



Ļoti ieteicams lietot iepriekš sagatavotus uzskates līdzekļus (plakātus, kodoskopa folijas, arī datordemonstrējumu vai ko līdzīgu). Tomēr iepriekš sekretariātā būtu jānoskaidro, kādi tehniskie līdzekļi būs pieejami aizstāvēšanas telpā, un tie pirms sēdes arī jāizmēģina.


0) Darba vadītāja runa (līdz 5 min. ) un jautājumi vadītājam.

0) Darba recenzenta runa (līdz 10 min. ) un jautājumi recenzentam.

Tradīcijas prasa, lai ne vadītājs, ne recenzents runā nenosauktu ieteikto atzīmi, bet pateiktu, vai darbs atbilst bakalaura darbiem izvirzītām prasībām (taču atzīmei 10 ballu sistēmā jābūt norādītai rakstiskajā atsauksmē). Ja vadītājs vai recenzents nav klāt, komisijas sekretārs nolasa rakstisko atsauksmi.

0) Darba autora galavārds.

Galavārdā autors var atbildēt uz recenzenta kritiku, kā arī uz iepriekš, iespējams, neatbildētiem un nepilnīgi vai nepareizi atbildētiem jautājumiem. Nepieciešamības gadījumā var atkārtot kādas darba daļas vai pat visa darba skaidrojumu. Visbiežāk darbu autori aprobežojas ar pateicības izteikšanu vadītājam par vadīšanu, interesantu tēmu u. tml., recenzentam par iedziļināšanos un komisijai par uzmanību, taču šī "tradīcija" nekādā ziņā nav obligāta. Dažkārt darba autors vispār atsakās no galavārda, kas arī ir pieļaujams.





Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus?



Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie bakalaura darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro, ka gan vadītājam, gan recenzentam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 15 - 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs (vai sekretārs) katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.

Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu? Bakalaura darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieņemto lēmumu.

Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu? Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā bakalaura darbu aizstāvēšanas sesijā, taču saziņā ar bakalaura programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas locekļus. Studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši. Atkārtota noslēguma pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Noslēguma darbs ir jāraksta par jaunu tematu.


Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 - 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības. Bakalaura darbiem, lai tie tiktu atzīti par izciliem, būtu jābūt kādai netriviālai teorēmai vai pilnībā dokumentētai tehnoloģiski disciplinēti izstrādātai programmai. Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu



priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas sekretariātā.

1. pielikums. Bakalaura darba titullapas shēma


Bakalaura darba nosaukums, kas var aizņemt vairākas rindiņas

Bakalaura darbs



Rīga, 2005.




Apliecinājums Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto maģistra darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.



Bakalaura darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā





Recenzents vad. pētnieks Rads Radiņš . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

LZA Ekonomikas institūts

Darbs iesniegts Datorikas nodaļā 2005. g. . . . . . maijā.




Aizstāvēts datorzinātņu bakalaura pārbaudījumu komisijas sēdē

2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Protokols Nr. ___

Bakalaura pārbaudījumu .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . komisijas sekretārs doc. Meds Mediņš Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāuzraksta un jāaizstāv bakalaura darbs, iegūstot atzīmi vismaz 4 (gandrīz viduvēji).




10.11.11.5. Kursa nosaukums Maģistra kursa darbs datorzinātnēs Kursa kods DatZ6016 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Metodiskajā materiālā aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā maģistra kursa darba izstrādē, tajā raksturota kursa darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Materiālu apstiprinājis maģistra programmas direktors.

Kursu apraksts-plāns: Ievads

Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā maģistra kursa darba izstrādē, tajos raksturota kursa darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar "Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē" (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis maģistra programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt kursa darbu? Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi - tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku, laikus konsultējieties ar maģistra programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.

Kas drīkst būt par kursa darba vadītāju? Kursa darba vadītājam jābūt vismaz maģistra grādam vai tam pielīdzināmam augstākās izglītības diplomam.












Darba noformējums



Kursa darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 - 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Kursa darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 - 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.




















17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. - Rīga: Zinātne, 1969. - 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. - 1979. - Nr. 3. - 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. - Rīga: Zinātne, 1985. - 250 lpp.



20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. - Rīga: Zinātne, 1985. - 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. - Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. … Kādā valodā rakstāms kursa darbs? Kursa darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā - akadēmiskā (kursa, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.






Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību kursa darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā - 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).

Kā notiek kursa darbu aizstāvēšana?

Kursa darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisiju, pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Kursa darba aizstāvēšanas norise 0) Darba autoram tiek dots līdz 10 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 1 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 5 min. iegūtie rezultāti ~ 2 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, "Paldies par uzmanību").








Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie kursa darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi un darbu vadītāji (jāievēro, ka vadītājam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 5 - 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.




Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 - 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības.



Kursa darbiem, lai tie tiktu atzīti par izciliem, būtu jābūt kādai netriviālai teorēmai vai pilnībā dokumentētai tehnoloģiski disciplinēti izstrādātai programmai. Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas sekretariātā.

1. pielikums. Maģistra kursa darba titullapas shēma



Maģistra kursa darbs



Rīga, 2005.


Apliecinājums Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto maģistra kursa darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.





Maģistra kursa darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā





Darbs iesniegts maģistrantūras sekretariātā 2005. g. . . . . . jūnijā.



2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kursa pārbaudījumu komisija.. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāuzraksta un jāaizstāv maģistra kursa darbs, iegūstot atzīmi vismaz 4 (gandrīz viduvēji).




10.11.11.6. Kursa nosaukums Maģistra darbs datorzinātnēs Kursa kods DatZ6017 Kredītpunkti 20 ECTS kredītpunkti 30 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Metodiskajā materiālā aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā maģistra darba izstrādē, tajā raksturota maģistra darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Materiālu apstiprinājis maģistra programmas direktors.


Ievads Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā maģistra darba izstrādē, tajos raksturota maģistra darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar "Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē" (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis maģistra programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt maģistra darbu? Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi - tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku, laikus konsultējieties ar maģistra programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.

Kas drīkst būt par maģistra darba vadītāju? Maģistra darba vadītājam jābūt doktora zinātniskajam grādam, vai vismaz docenta akadēmiskajam nosaukumam. Praktiskas ievirzes maģistra darbiem atļauts apstiprināt konsultantus - profesionālās darbības jomā atzītus speciālistus, kuriem ir vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināms augstākās izglītības diploms.

Vai drīkst kā maģistra darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai publicētu rakstu? Nē, nedrīkst, jo to noformējums atšķiras no maģistra darbiem noteiktām prasībām (piemēram, virsrakstā nav minēts, ka tas ir maģistra darbs). Taču tas nenozīmē, ka



izstrādāta programmu sistēma vai publicēts raksts nevarētu būt par maģistra darba pamatu vai tikt iesniegts pielikumā.

Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā maģistra darba prasība. Varētu teikt, ka maģistra darbā nav jāapraksta programmu sistēma (kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc tieši tāda izveidota dotā sistēma. Protams, teiktais nav jāsaprot absolūti, runa ir par akcentiem.


Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie maģistra programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 10 kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 2,5 mēneši, kurus autors pilnībā veltījis tikai maģistra darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski vairāku studiju gadu laikā.


Pamatojumi, pamatojumi, pamatojumi… Darbam jāatspoguļo patstāvīgi veikts pētījums vai programmatūras izstrāde. Pamatojumi ir maģistra darba sāls, un tie veido darba kodolu.



Ļoti slikts ir tāds maģistra darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais produkts pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.

Darba noformējums



Maģistra darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 - 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām). Darbs jāiesien cietos vākos. Iespējamie uzraksti uz vāka netiek reglamentēti, to var nebūt nemaz, bet visbiežāk mēdz rakstīt tikai Maģistra darbs. LaTeX lietotāji var izmantot darba noformēšanai īpašu paketi - bakdarbs (http://www.liis.lv/datnod/drakstlatex.htm ).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Maģistra darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 - 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, autoreferāts, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.






















Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, žurnāla rakstu, rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem dažādās vidēs - kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā. ____________ 17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. - Rīga: Zinātne, 1969. - 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. - 1979. - Nr. 3. - 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. - Rīga: Zinātne, 1985. - 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. - Rīga: Zinātne, 1985. - 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. - Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. ____________

Kādā valodā rakstāms maģistra darbs? Maģistra darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā - akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Kam pievērst īpašu uzmanību? Visas darba daļas ir svarīgas, jo recenzents lasīs visu tekstu. Tomēr īpaša vērība pievēršama autoreferātam, anotācijām, ievadam, noslēgumam un literatūras sarakstam, jo īsuma dēļ tos izlasīs praktiski visi komisijas locekļi.



Vēl, protams, katrs ievēros grafisko pasniegumu.

Kad un kur jāiesniedz darbs? Darba vadītāja parakstīts noslēguma darbs jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas. Vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un rekomendē to aizstāvēšanai. Maģistra darbs iesietā datorizdrukas eksemplārā un vienas elektroniskas kopijas veidā (viens rtf vai pdf fails) iesniedzams maģistrantūras sekretariātā. Pēc reģistrācijas sekretariātā darba autors parasti (ja sekretariātā nesaka citādi) pats nogādā darbu recenzentam. Ieteicams jau iepriekš sazināties ar recenzentu, lai saskaņotu tikšanās vietu un laiku.


Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību maģistra darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā - 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).

Kā notiek maģistra darbu aizstāvēšana? Maģistra darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisijas priekšsēdētāju, pieļaujama o ārvalstu studentiem; o ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; o cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem; o citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Maģistra darba aizstāvēšanas norise 0) Darba autoram tiek dots līdz 15 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 - 3 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 8 - 10 min. iegūtie rezultāti ~ 2 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, "Paldies par uzmanību").

Pasniegšanas gaitā atļauts izmantot jebkādus uzskates un citus palīglīdzekļus, atskaitot citu personu suflēšanu.



Ļoti ieteicams lietot iepriekš sagatavotus uzskates līdzekļus (plakātus, kodoskopa folijas, arī datordemonstrējumu vai ko līdzīgu). Tomēr iepriekš sekretariātā būtu jānoskaidro, kādi tehniskie līdzekļi būs pieejami aizstāvēšanas telpā, un tie pirms sēdes arī jāizmēģina.

0) Komisijas locekļu (iespējams - arī citu klātesošo) jautājumi un darba autora atbildes. 0) Darba vadītāja runa (līdz 5 min. ) un jautājumi vadītājam. 0) Darba recenzenta runa (līdz 10 min. ) un jautājumi recenzentam.

Tradīcijas prasa, lai ne vadītājs, ne recenzents runā nenosauktu ieteikto atzīmi, bet pateiktu, vai darbs atbilst maģistra darbiem izvirzītām prasībām (taču atzīmei 10 ballu sistēmā jābūt norādītai rakstiskajā atsauksmē). Ja vadītājs vai recenzents nav klāt, komisijas sekretārs nolasa rakstisko atsauksmi.


Galavārdā autors var atbildēt uz recenzenta kritiku, kā arī uz iepriekš, iespējams, neatbildētiem un nepilnīgi vai nepareizi atbildētiem jautājumiem. Nepieciešamības gadījumā var atkārtot kādas darba daļas vai pat visa darba skaidrojumu. Visbiežāk darbu autori aprobežojas ar pateicības izteikšanu vadītājam par vadīšanu, interesantu tēmu u. tml., recenzentam par iedziļināšanos un komisijai par uzmanību, taču šī "tradīcija" nekādā ziņā nav obligāta. Dažkārt darba autors vispār atsakās no galavārda, kas arī ir pieļaujams.





Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie maģistra darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā



sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro, ka gan vadītājam, gan recenzentam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 15 - 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs (vai sekretārs) katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.

Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu? maģistra darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieņemto lēmumu.

Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu? Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā maģistra darbu aizstāvēšanas sesijā, taču saziņā ar maģistra programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas locekļus. Studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši. Atkārtota noslēguma pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Noslēguma darbs ir jāraksta par jaunu tematu.


Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 - 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības. Teorētiska rakstura maģistra darba gadījumā tas varētu būt publicēts darbs zinātniskā žurnālā vai konferencē, ar aizklātu starptautisku recenzēšanu, (vai tāds, kas varētu tikt publicēts). Tehnoloģiska rakstura maģistra darba gadījumā tas varētu balstīties uz gatavu ieviestu (vai ieviešamu) programmu sistēmu, ko autors izstrādājis patstāvīgi vai vadot projekta grupu.



Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami maģistrantūras sekretariātā.

1. pielikums. Maģistra darba titullapas shēma


MAĢISTRA DARBA NOSAUKUMS, KAS VAR AIZŅEMT VAIRĀKAS RINDIŅAS

Maģistra darbs



Rīga, 2005.







Maģistra darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā







Darbs iesniegts maģistrantūras sekretariātā 2005. g. . . . . . maijā.


Aizstāvēts datorzinātņu maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē

2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Protokols Nr. _________

Maģistra pārbaudījumu .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . komisijas sekretārs doc. Meds Mediņš Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāuzraksta un jāaizstāv maģistra darbs, iegūstot atzīmi vismaz 4 (gandrīz viduvēji).




10.11.11.7. Kursa nosaukums Specseminārs I Kursa kods DatZ2035 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.05.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kurss ir domāts, lai studenti kopā ar pasniedzēju patstāvīgi studētu literatūru, risinātu uzdevumus, izklāstītu kolēģiem izlasīto, mācītos savas specialitātes zināšanu metodiski pareizu izklāstu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Automāta jēdziens 2.Algoritmi un to lietojumi 3.Determinisms un tā vispārinājumi 4.Varbūtības fizikā un datorzinātnē 5.Priekšstats par kvantu fiziku 6.Kvantu algoritmi

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Jāpiedalās kopējā diskusijā, vismaz reizi semestrī jāuzstājas ar patstāvīgu stāstījumu.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Dz.Elliot, P.Dober. Simmetrija v fizike.-Moskva, Mir, 1983 (krievu val.) 2.I.Strazdiņš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/ 2.http://phys.educ.ksu.edu/ 3.http://www.ams.org/new-in-math/cover/turing.html 4.http://www.turing.org.uk/turing/scrapbook/tmjava.html 5.http://www.sims.berkeley.edu/~christin/dfa/ 6.http://decsai.ugr.es/~jags/fat.html




10.11.11.8. Kursa nosaukums Specseminārs II Kursa kods DatZ2036 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Dr.h.mat., profesors Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds

Kursa anotācija: Kurss ir domāts, lai studenti kopā ar pasniedzēju patstāvīgi studētu literatūru, risinātu uzdevumus, izklāstītu kolēģiem izlasīto, mācītos savas specialitātes zināšanu metodiski pareizu izklāstu. Kursu apraksts-plāns: 1.Automāta jēdziens un vispārinājumi teorijā 2.Algoritmi un to lietojumi datorzinātnē 3.Determinisms un tā vispārinājumi 4.Varbūtības fizikā un datorzinātnē 5.Priekšstats par kvantu fiziku 6.Kvantu algoritmi


Literatūra (01-mācību literatūra): Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press, 1999. Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Dz.Elliot, P.Dober. Simmetrija v fizike.-Moskva, Mir, 1983 (krievu val.) 2.I.Strazdiņš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/ 2.http://phys.educ.ksu.edu/ 3.http://www.ams.org/new-in-math/cover/turing.html 4.http://www.turing.org.uk/turing/scrapbook/tmjava.html 5.http://www.sims.berkeley.edu/~christin/dfa/ 6.http://decsai.ugr.es/~jags/fat.html




10.11.11.9. Kursa nosaukums Specseminārs III Kursa kods DatZ3056 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Dr.h.mat., profesors Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds

Kursa anotācija: Kurss ir domāts, lai studenti kopā ar pasniedzēju patstāvīgi studētu literatūru, risinātu uzdevumus, izklāstītu kolēģiem izlasīto, mācītos savas specialitātes zināšanu metodiski pareizu izklāstu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Kvantu automāta jēdziens un vispārinājumi teorijā 2.Kvantu saistība 3.Jaukti kvantu stāvokļi 4.Kvanti 20. gs. zinātnē 5.Priekšstats par kvantu ķīmiju 6.Kvanti un bioloģija


Literatūra (01-mācību literatūra): Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press, 1999. Literatūra (02-papildliteratūra): 1.1.Dz.Elliot, P.Dober. Simmetrija v fizike.-Moskva, Mir, 1983 (krievu val.) 2.I.Strazdiņš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980. Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/ 2.http://phys.educ.ksu.edu/ 3.http://www.ams.org/new-in-math/cover/turing.html 4.http://www.turing.org.uk/turing/scrapbook/tmjava.html 5.http://www.sims.berkeley.edu/~christin/dfa/ 6.http://decsai.ugr.es/~jags/fat.html




10.11.11.10. Kursa nosaukums Specseminārs IV Kursa kods DatZ4034 Kredītpunkti 2 ECTS kredītpunkti 3 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori Dr.h.mat., profesors Rūsiņš-Mārtiņš Freivalds Kursa anotācija: Kurss ir domāts, lai studenti kopā ar pasniedzēju patstāvīgi studētu literatūru, risinātu uzdevumus, izklāstītu kolēģiem izlasīto, mācītos savas specialitātes zināšanu metodiski pareizu izklāstu.

Kursu apraksts-plāns: 1.Kvantu automātu konstruēšana 2.Kvantu saistības izmantošana algoritmu konstruēšanai 3.Kvantu vaicājoši algoritmi 4.DNS datori 5.Kvanti 20. gs. bioloģijā 6.Datoru attīstības perspektīvas


Literatūra (01-mācību literatūra): Eitan Gurari. An Introduction to the Theory of Computation. Computer Science Press, 1999. Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Dz.Elliot, P.Dober. Simmetrija v fizike.-Moskva, Mir, 1983 (krievu val.) 2.I. Strazdiņš. Diskrētās matemātikas pamati. R., 1980. Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://www.lumii.lv/MII_staff/rusins/complexity/ 2.http://phys.educ.ksu.edu/ 3.http://www.ams.org/new-in-math/cover/turing.html 4.http://www.turing.org.uk/turing/scrapbook/tmjava.html 5.http://www.sims.berkeley.edu/~christin/dfa/ 6.http://decsai.ugr.es/~jags/fat.html




10.11.11.11. Kursa nosaukums Nozares angļu valoda I Kursa kods DatZ5027 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 32 Semināru un praktisko darbu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa

Kursa autori asistente Lolita Zeltkalne

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir izveidot stabilu IT nozares angļu valodas zināšanu un prasmju teorētisko un praktisko bāzi, sistematizējot zināšanas un prasmes, pamatojoties uz studentu angļu valodas kā svešvalodas kompetenci mācību gada sākumā. Kursa ievadā tiek apzinātas trūkstošās vai nepilnīgās zināšanas un prasmes, kā arī kopīgi noteikti stratēģiskie uzdevumi, pamatojoties uz kursa plānu. Kursa laikā tiek attīstītas 4 pamatprasmes - klausīšanās, runāšana, rakstīšana un lasīšana. Uzsvars tiek likts uz pamatprasmju pielietošanu konkrētā IT vidē.

Kursu apraksts-plāns: 1.Katrā nodarbībā tiek attīstītas klausīšanās, teksta analīzes un komunikatīvās prasmes formālā un neformālā kontekstā. Prasmes tiek saistītas ar konkrētām IT nozares angļu valodā realizētām situācijām un tekstiem - diskusija projekta grupās, informācijas apmaiņa dialoga formā, profesionālās argumentācijas veidošana. Gramatika tiek aplūkota sistēmiski, akcentējot zināšanas, kas palīdz novērst bieži sastopamas un/vai rupjas kļūdas (teikuma struktūra, darāmā un ciešamā kārta, laiku sistēma, noteiktais, nenoteiktais, nulles artikuls). Nodarbību struktūra: 2.Angļu valodas situatīvie modeļi un to saistība ar uzvedības standartiem dažādās sadzīves un profesionālajās situācijās (profesionālā , formālā un neformālā komunikācija) 3.Izpratnes veidošana par angļu valodas fonētiku un prosodiju (klausīšanās, novērtēšana, atdarināšana, pielietošana) 4.Izpratnes veidošana par vārdu etimoloģiju un darināšanu, kā arī sintakses atšķirībām dzimtajā valodā un svešvalodā 5.Teksta analīze (struktūra, galvenā ideja, faktu sistēma, stilistika - valodas un autora stila līmenī)



6.Lasīšana (dažādu lasīšanas tehniku pielietošana atšķirīgiem mērķiem, teksta satura sasaistīšana ar studenta aktīvajām un pasīvajām zināšanām par konkrēto jomu vai jautājumu, īpašu uzmanību pievēršot IT jomai) 7.Mutvārdu sazināšanās (ikdieniškas sarunas, viedokļa izklāsts un analīze, debates, sarunājoties divatā vai lielākā grupā, kā arī diskusijas iemaņas, sniedzot dažāda veida argumentāciju, komandas darbs, veicot ar IT saistītus uzdevumus) 8.Viedokļa izklāsts rakstiski saistībā ar IT tematiku (komentāra, viedokļa vai kopsavilkuma izklāsts rakstiski, pielietojot apgūtās gramatikas zināšanas un prasmes loģiski attīstīt domu virsraksta, rindkopas un visa teksta līmenī) 9.Gramatika (izpratne par gramatikas sistēmu, spēja precīzi pielietot gramatikas zināšanas visās pamatprasmēs).

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa nobeigumā jānokārto eksāmens, kurā tiek vērtētas mutiskās komunikācijas prasmes dialoga formā (pēc studenta izvēles formālā vai neformālā stilistikā), IT teksta mutiska analīze individuāli un gramatikas zināšanas rakstiski. Eksāmenu var kārtot studenti, kuri ir apmeklējuši nodarbības (ne mazāk kā 45%), nokārtojuši visus pārbaudes darbus (Checkpoints) un iesnieguši visus rakstiskos darbus. Pēc katras sarunu tēmas un gramatikas tēmas ir pārbaudes darbs un/vai jāiesniedz rakstisks darbs, par ko tiek sniegts starpvērtējums. Apmeklējuma procents tiek paziņots pēdējā semestra nodarbībā. Nenokārtotie darbi ir jānokārto līdz eksāmenam individuāli.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1.John Eastwood. Oxford Guide to English Grammar, Oxford University Press, 1994, 446 p. 2.Michael Swan. Practical English Usage. International Student's Edition, Oxford University Press, 1996, 654 p. 3.Mark Hancock. English Pronunciation in Use, Cambridge University Press, 2003, 200 p. 4.Tricia Aspinall . Listening (with audio CD), Penguin English, 2004, 90 p. 5.Diāna Pauna. Bridging the Gap. Introduction into Academic Studies, Zvaigzne ABC, 2001, 128 p. 6.Small Talk, Oxford University Press (with audio cassettes), 1998, 40 p.

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.Geoffrey Leech. An A-Z of English Grammar and Usage, Nelson House, 1989, 575p. 2.Irwin Feigenbaum. The Grammar Handbook, Oxford University Press, 1985, 358p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.ACM Transactions on Software Engineering and Methodology 2.IEEE Transactions on Knowledge and data Engineering 3.Computer, Innovative Technology for Computer Professionals




10.11.11.12. Kursa nosaukums Nozares angļu valoda II Kursa kods DatZ5028 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Semināru un praktisko darbu skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa Kursa autori asistente Lolita Zeltkalne

Kursa anotācija: Kursa mērķis ir attīstīt angļu valodas kā svešvalodas zināšanu un prasmju teorētisko un praktisko bāzi, pamatojoties uz IT nozares praktiskajām, R&D un akadēmiskajām vajadzībām. Tādējādi tiek apgūta teorija un priekšlasījumu (presentations) sniegšanas prasme, kā arī vizuālā materiāla sagatavošana (Power Point slides) lielas, reprezentatīvas konferences un neliela skaita dalībnieku, lietišķa semināra kontekstā. Tiek apgūta viedokļa argumentēšana, diskusijas veidošana, izsakot līdzīgus un pretējus viedokļus,lai panāktu konstruktīvu risinājumu profesionāli sarežģītās IT nozares situācijās, piemēram, darbā ar pasūtītāju, profesionālās diskusijās ar citvalstu kolēģiem IT projektu izstrādāšanā, kā arī uzstāšanās projekta prezentēšanas sanāksmē. Kursā ir iekļauta tehniskā dokumentācijas sagatavošanas teorija, analizējot prasību piemērus (Case studies) un labās prakses tekstus no 2 reprezentatīvām grāmatām, 3 profesionāliem žurnāliem un Interneta avotiem. Veicamo uzdevumu kontekstā tiek pilnveidotas gramatikas zināšanas, īpaši apgūstot dažādu gramatisko konstrukciju sintaksi, kas uzlabo priekšlasījumu, diskusiju un tehniskās dokumentācijas kvalitāti.

Kursu apraksts-plāns: 1.Priekšlasījumu sagatavošanas metodika -informācijas atlase, strukturēšana, Power Point attēlu sagatavošana, precīza laika ievērošana, speciālo izteicienu angļu valodā pielietošana. 2.Priekšlasījumu sniegšanas metodika - prosodijas prasību ievērošana, kontakts ar auditoriju, izvairīšanās no gramatikas un izrunas kļūdām. 3.Priekšlasījumu ar lielu daudzumu formulu, skaitļu, rādītāju, grafiku, tabulu un saīsinājumu sagatavošanas un sniegšanas īpatnības. 4.3 mācību priekšlasījumu sniegšana. Kvalitātes analīze. 5.Dialoga par profesionālām tēmām veidošana, izsakot līdzīgus, atšķirīgus un krasi atšķirīgus viedokļus. Kompromisa formulēšana. 6.Diskusijas prasmju veidošana dažāda lieluma grupās - no 3 līdz 12. Profesionālo lomu realizēšana ar valodnieciskiem līdzekļiem dažādās situācijās.



7.Tehniskās dokumentācijas rakstīšanas metodika. Prasību analīze, izmantojot piemērus (Case studies). 8.IT sektora labās prakses tekstu analīze, izmantojot 2 grāmatas, 3 žurnālus un interneta resursus. 9.Zinātniska raksta svešvalodā sagatavošanas problēmas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Kursa nobeigumā jānokārto eksāmens. Eksāmens notiek divās dienās. Vienā dienā studenti sniedz 10 minūtes garu priekšlasījumu (presentation) par brīvi izvēlētu IT vai Datorzinātņu tēmu ar vizuālo materiālu Power Point formātā. Situācija ir maksimāli līdzīga zinātniskai konferencei, kurā jāievēro laika limits un tiek uzdots jautājums, uz kuru jāsniedz atbilde.

Otrā dienā studenti risina diskusiju (komandā 3 studenti), kurā jāizstāv savs viedoklis atšķirīgu viedokļu gadījumā kādā profesionālā situācijā, kuru studenti ir paši izvēļējušies. Diskusijas ilgums ir 5 minūtes bez pauzēm.

Eksāmenu var kārtot studenti, kuri ir apmeklējuši nodarbības (ne mazāk kā 45%), nokārtojuši visus pārbaudes darbus (Checkpoints) un snieguši 4 mācību priekšlasījumus (1 mēnesī). Pēc katra pārbaudes darba un priekšlasījumu nodarbības tiek sniegts starpvērtējums. Apmeklējuma procents tiek paziņots pēdējā semestra nodarbībā. Nenokārtotie darbi ir jānokārto līdz eksāmenam individuāli.

Literatūra (01-mācību literatūra): 1. Active English Grammar. HarperCollins Publishers, 2003, 447 p. 2. Jeremy Comfort. Effective Presentations (with audio cassettes). Oxford University Press, 1995, 90 p.. 3. M.Ellis and N.O'Driscoll. Giving Presentations (with audio cassettes). Longman, 1992, 96 p. 4. John F.Reynolds et al. Professional writing in Context: Technical Writing - Study and Teaching. Lawrence Erlbaum Associates, 1995, 186 p. 5. Dorothy A.Winsor. Writing like an Engineer. Lawrence Erlbaum Associates, 1991, 126 p..

Literatūra (02-papildliteratūra): 1.D.Kerridge. Presenting facts and figures. Longman, 1992, 80 p. 2.R.A.Day. How to write and publish a scientific paper.Oryx press, 1998, 280 p. 3.I.Jacobson, G.Booch, J.Rumbaugh. The United Software Development Process. Addison-Wesley, 1999, 463 p. 4.J.Rumbaugh, I.Jacobson, G.Booch. The Unified Modeling language Reference Manual. Addison-Wesley, 2004, 721 p. Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Communications of the ACM 2.IEEE Transactions on Knowledge and data Engineering 3.Computer, Innovative Technology for Computer Professionals




10.11.11.13. Kursa nosaukumsObjektorientētā modelēšana un semantiskais

tīmeklis Kursa kods DatZ7007 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Lekciju skaits 16 Semināru un praktisko darbu skaits 48 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursa mērķis ir iztirzāt jaunākos rezultātus objektorientētās modelēšanas, zināšananu inženierijas un semantiskā tīmekļa jomā. Kurss sākas ar valodas UML atkārtojumu. Īpaša vērība tiek pievērsta UML metamodelim, tā lietojumiem un UML paplašināšanas mehānismam. Pēc tam detalizēti tiek iztirzātas modeļu transformācijas un uz modeļu transforācijām bāzētā sistēmu būve. Kursa otrjā daļā tiek iztirzātas jaunākās zināšanu attēlošanas metodes. Detalizēti tiek aplūkota valoda OWL un tās lietojumi Semantiskā tīmekļa kontekstā. Kursa noslēguma tiek iztirzāti raksti no jaunākajām UML, MDA un Semantiskā tīmekļa konferencēm.

Kursu apraksts-plāns: 1.Objektorientētā modelēšana, tās pamatjēdzieni un lietojumi. 2.Valoda OCL, tās pamatjēdzieni un lietojumi. 3.Metamodeļi. UML 2.0 bāzes (core) metamodelis. 4.Metamodeļu transformācijas: transformāciju valodas,realizācija, lietojumi. 5.Uz modeļu transformācijām bāzētā sistēmu būve (MDD). 6.UML paplašināsanas mehānisms. Profili. 7.Dināmikas modelēšana (atbistoši UML). 8.UML tipiskie lietojumi. 9.Ontoloģijas, ontoloģiju būves metodika 10.PROTEGE, tā lietojumi zināšanu attēlošanai 11.XML un XML shēmas 12.RDF (Resource Description Framework), tā sintakse un semantika, lietojumi. 13.OWL (Web Ontology Language), tā sintakse un semantika, saistība ar UML. 14.Semantiskais tīmeklis. OWL lietojumi semantiskajā tīmeklī.



15.Jauni lietojumu apgabali (rakstu referēšana no pēdējām UML, MDA un Semantiskā tīmekļa konferencēm)

Prasības kredītpunktu iegūšanai: Izpildīti 3 lielie mājas darbi (katra lielā mājas darba svars kopējā vērtējumā 10%). Sekmīga uzstāšanās semināros par jaunāko konferenču materiāliem (svars kopējā vērtējumā 50%). Saņemts pozitīvs vērtējums par atbildēm uz testa jautājumiem (svars kopējā vērtējumā 20%). Literatūra (01-mācību literatūra): 1.J.Rumbaugh et al. Object-Oriented Modeling and Design. Prentice Hall, 1991 2.G.Booch, J.Rumbaugh and I.Jacobson. The Unified Modeling Language User Guide. Addison- Wesley, 1998 3.J.Rumbaugh, I.Jacobson and G.Booch. The Unified Modeling Language Reference Manual, Second Edition. Addison- Wesley, 2005 4.J.Warmer and A.Kleppe. The Object Constraint Language. Second Edition. Addison- Wesley, 2003 5.A.Kleppe, J.Warmer and W.Bast. MDA Explained. Addison- Wesley, 2003 6.Extensible Markup Language (XML). http://www.w3.org/TR/2004/REC-xml-20040204/ 7.Extensible Markup Language (XML). http://www.w3.org/TR/2004/REC-xml-20040204/ 8.RDF Primer. W3C Recommendations. http://www.w3.org./TR/2004/REC-rdf-primer-20040210/ 9.OWL Web Ontology Language Reference. W3C Recommendations. http://www.w3.org/TR/owl-ref/ 10.PROTEGE. http://protege.stanford.edu 11.J.Davies, D.Fensel and F.van Harmelen (Eds). Towards the Semantic Web. Ontology-driven Knowledge Management. John Willey & Sons, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra): UML: http://www.omg.org/UML/ - "The current UML specification, Version 1.5 " un citi materiāli, uz kuriem ir norāde šajā lapā, t.sk. "Version 2.0"

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.Object Management Group (OMG) tīmekļa vietne www.omg.org 2.Object Management Group (OMG) tīmekļa vietne http://www.w3.org/




10.11.11.14. Kursa nosaukums Pētījumu metodes datorzinātnē Kursa kods DatZ7008 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Datorzinātne Zinātnes apakšnozare Datorzinātnes matemātiskie pamati Lekciju skaits 64 Kursa apstiprinājuma datums 12.04.2005 Institūcija, kura apstiprināja kursu Datorikas nodaļa


Kursa anotācija: Kursā apskata dažādu datorzinātnes sastāvdaļu pamatus, parādot šo sastāvdaļu principiāli atšķirīgās pētniecības metodes. Studenti apgūst starpību starp teorētisko datorzinātni, kuras rezultāts parasti ir teorēmas, un praktisko datorzinātni, kas sagatavo pamatu ar datoriem saistītas industrijas izveidošanai. Kaut arī abos gadījumos tiek lietots vārds "datorzinātne", atšķirīgi ir pat sekmīga darba kritēriji. Studentiem jāsaprot starpība starp praktisko datorzinātni un (pat kvalificētu) programmēšanas darbu. Kursā padziļināti tiek studēti visu datorzinātnes virzienu izcilākie sasniegumi. Tajā skaitā studentiem jāsaprot, par ko piešķir Tjūringa prēmijas datorzinātnē.

Kursu apraksts-plāns: 1.Polinomiāla laika algoritmi. P=NP? problēma. 2.Bioloģiskie datori, to darba principi. 3.Kvantu datori, to darba principi. 4.Kriptogrāfijas attīstība pēdējos gadu desmitos 5.Aproksimācijas loma dabas zinātnēs un datoru praksē 6.Determinisms dabas zinātnēs un humanitārās zinātnēs 7.Redukcijas jēdziens 8.Optimizācija 9.Kodēšana un tās loma 10.Invarianti matemātikā un programmēšanas teorijā 11.Datori, kas mācās 12.Nejaušība un varbūtība 13.Nejaušību izmantošana datorzinātnē 14.GOOGLE un citas datu meklēšanas mašīnas 15.Datoru pašatveidošanās un datoru vīrusi 16.Patreizējie datoru lietojumu ierobežojumi



Prasības kredītpunktu iegūšanai: Studentam jāsaprot datorzinātnes dažādo virzienu būtība. Jāorientējas datorzinātnes galveno virzienu būtībā. Jāvar uzrakstīt populāru rakstu par kādu no datorzinātnes virzieniem. Jāuzstājas ar priekšlasījumu bakalaura līmeņa studentiem. Literatūra (01-mācību literatūra): 1.G.Ausiello, P.Crescenzi, G.Gambosi, V.Kann, A.Marchetti-Spaccamela, M.Protasi. Complexity and Approximation. Combinatorial Optimization Methods and Their Approximability Properties. Springer-Verlag, 1999. 2.Lane A.Hemaspaandra, Alan L. Selman. Complexity Theory Retrospective II. Springer-Verlag, 1997. 3.Michael A. Nielsen, Isaac L. Chuang. Quantum Computation and Quantum Information. Cambridge University Press, 2000. 4.Sanjay Jain, Daniel Osherson, James S. Royer, Arun Sharma. Systems That Learn. MIT Press, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra): Ryszard S. Michalski, Ivan Bratko, Miroslav Kubat. Machine Learning and Data Mining.John Wiley & Sons, Ltd, 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 1.http://solon.cma.univie.ac.at/~neum/glopt.html 2.http://www.math.technion.ac.il/hat/ 3.http://web.usna.navy.mil/~wdj/crypto.htm 4.http://www-users.cs.york.ac.uk/~schmuel/comp/comp.html 5.http://beige.ucs.indiana.edu/B679/ 6.http://arxiv.org/find/quant-ph 7.http://qubit.chem.utoronto.ca/qc-conferences.html



10.12. Pielikums. Atbilstošie profesiju standarti



APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004. gada 28.janvārā rīkojumu Nr. 55

PROFESIJAS STANDARTS 10.12.1.1. Programmētājs

Reģistrācijas numurs PS 0001 Profesija Programmētājs

Kvalifikācijas līmenis 4

Nodarbinātības apraksts Programmētājs strādāorganizācijās, kuras veic programmatūras izstrādi, ieviešanu vai uzturēšanu. Programmētājs spēj veidot programmatūras kodu atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.



Pienākumi un uzdevumi Pienākumi Uzdevumi

1. Kodēšana 1.1. Lasīt un saprast programmatūras projektējuma aprakstus 1.2 Analizēt ieejas un izejas datus 1.3. Konfigurēt izstrādes vidi 1.4. Rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un

kodēšanas vadlīnijām 1.5. Konstruēt algoritmus 1.6. Lasīt un analizēt svešus programmu tekstus 1.7. Veidot lietotāja saskarni 1.8. Atkļūdot programmas un veikt vienībtestēšanu 1.9. Analizēt programmas izpildes laiku un to optimizēt 1.10. Dokumentēt kodu 1.11. Veidot programmatūras instalāciju 1.12. Veidot iebūvēto palīdzības sistēmu 1.13. Apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus

2. Projektēšana 2.1. Lasīt un saprast programmatūras prasību specifikācijas 2.2. Lasīt un saprast datu konceptuālo modeli un veidot fizisko

modeli 2.3. Veidot realizācijas modeli (klašu un/vai funkciju hierarhiju) 2.4. Konstruēt un aprakstīt algoritmus

3. Programmatūras uzturēšana

3.1. Lasīt un saprast uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu 3.2. Apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus 3.3. Veikt izmaiņu ietekmes analīzi 3.4. Veikt izmaiņas programmatūrā 3.5. Veikt uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību 3.6. Sistematizēt uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju

4. Programmatūras ieviešana

4.1. Veikt vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai 4.2. Izpildīt programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu 4.3. Veikt datu pārnešanu

5. Programmatūras testēšana

5.1. Analizēt programmas kodu 5.2. Sagatavot testpiemērus 5.3. Sagatavot testēšanas vidi 5.4. Izpildīt testpiemērus 5.5. Pierakstīt testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus 5.6. Analizēt kļūdu avotus (prasības specifikācija, projektējuma apraksta, u.c.) 5.7. Reproducēt lietotāja konstatētās kļūdas

6. Programmatūras projekta plānošana

6.1. Prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku 6.2. Veikt individuālā darba plānošanu un kontroli 6.3. Piedalīties projekta gaitas izpildes apspriešanā

Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi Organizatoriskie faktori – darbs tiek veikts individuāli vai darba grupas sastāvā.



Prasmes Kopīgās prasmes

nozarē Speciālās prasmes profesijā Vispārējās prasmes/

spējas Lietot IT nozares

standartus Lietot IT

terminoloģiju angļu un latviešu valodā

Lietot operētājsistēmas

Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas

Kodēt un atkļūdot programmas Pielietot projektējuma shēmas un

diagrammas Projektēt algoritmus un datu

struktūras Izvēlēties uzdevuma risināšanai

adekvātus līdzekļus Veikt datu aizsardzības un drošības

pasākumus Konfigurēt darba vietu un darba

rīkus Lietot programmatūras izstrādes

rīkus Analizēt programmas kodu Realizēt lietotāja saskarnes Lietot datu pieprasījumu valodas Mērīt programmatūras veiktspēju Lietot labo programmēšanas stilu Lietot programmatūras testēšanas

paņēmienus

Komunikatīvā prasme Strādāt komandā (grupā) Veikt darbu patstāvīgi Plānot izpildāmos darbus un

noteikt to prioritātes Lietot informācijas

meklēšanas un atlases līdzekļus

Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli

Noformēt lietišķos dokumentus

Ievērot profesionālās ētikas principus

Ieverot darba higiēnas un drošības prasības

Spēt sazināties latviešu un angļu valodā

Zināšanas Zināšanas Zināšanu līmenis

Priekšstats Izpratne PielietošanaAngļu valoda Matemātika Ekonomika un uzņēmējdarbība Saskarsme un profesionālā ētika Darba aizsardzība un ergonomika Lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums Programmēšanas valodas Operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana Datu bāzu tehnoloģijas Datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana Datortīklu tehnoloģijas IT nozares tiesību pamati un standarti Programmatūras inženierija Programmatūras izstrādes tehnoloģijas Objektorientēta programmēšana Datu struktūras un algoritmi Interneta tehnoloģijas



Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs: Valdis Lauks - programmatūras izstrādes daļas direktors, Fortech Ivo Odītis - informācijas sistēmu pārvaldes vadītāja vietnieks, Latvijas Banka Jānis Plūme - kvalitātes vadītājs, SIA IT Alise Uldis Sukovskis - laboratorijas vadītājs, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts Olga Sabanska - direktora vietniece datorizglītībā, Rīgas Valsts tehnikums Renata Frolkova - mācību metodiskā darba vadītāja, Rīgas Tehniskā koledža Gunārs Matisons - mācību prodekāns, RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas

fakultāte

Profesijas standarta grozījumu sagatavošanas darba grupas sastāvs: Valdis Lauks - programmatūras izstrādes daļas direktors, Microlink Ivo Odītis - informācijas sistēmu pārvaldes vadītāja vietnieks, Latvijas Banka Uldis Sukovskis - laboratorijas vadītājs, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts Anna Zalucka - programmēšanas inženieris, A/S “Exigen Latvia” Darja Žukova - projektu vadītāja, IT Alise

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes eksperti: Juris Borzovs, Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas Profesionālās izglītības padomes priekšsēdētājs, LDDK Nodarbinātības un profesionālās izglītības ekspertu komisijas loceklis.



APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2002. gada 8. janvāra rīkojumu Nr. 10

PROFESIJAS STANDARTS

10.12.1.2. Datorsistēmu un datortīklu administrators

Reģistrācijas numurs PS 0055

Profesija Datorsistēmu un datortīkluadministrators

Kvalifikācijas līmenis 4

Nodarbinātības apraksts Datorsistēmu un datortīklu administrators strādā organizācijās, kurās veic datortīklu projektēšanu, uzstādīšanu un ekspluatāciju. Administrators spēj konfigurēt un administrēt datorsistēmas un datortīklus, spēj nodrošināt to drošību un sniegt atbalstu lietotājiem kā arī dokumentēt informācijas tehnoloģiju infrastruktūru.



Pienākumi un uzdevumi Pienākumi Uzdevumi

1. Datortehnikas uzturēšana 1.1. Uzstādīt un konfigurēt datortehniku 1.2. Veikt nepieciešamo datortehnikas apkopi 1.3. Modernizēt datortehniku 1.4. Diagnosticēt un novērst problēmas 1.5. Veikt sīkus remontus

2. Programmatūras uzturēšana 2.1. Instalēt un konfigurēt programmatūru 2.2. Analizēt programmatūras uzlabojumu

nepieciešamību 2.3. Novērst nesankcionētas programmatūras lietošanu 2.4. Diagnosticēt un novērst problēmas

3 .Sistēmas administrēšana 3.1. Piešķirt lietotāja pieejas tiesības sistēmai 3.2. Uzturēt lietotāju kontus 3.3. Administrēt servisus 3.4. Administrēt failu sistēmu 3.5. Veidot datu rezerves kopijas 3.6. Informēt lietotājus par būtiskām izmaiņām 3.7. Dokumentēt veiktos darbus

4. Sistēmas drošības nodrošināšana 4.1. Nodrošināt sistēmas fizisko drošību 4.2. Plānot lietotāju pieejas tiesības sistēmai 4.3. Nodrošināt datortīklu drošību 4.4. Nodrošināt sistēmas pretvīrusu aizsardzību 4.5. Nodrošināt nepārtraukto elektropadevi

5. Atbalsta sniegšana lietotājiem 5.1. Sagatavot lietotāju instrukcijas 5.2. Konsultēt lietotājus 5.3. Novērst problēmas

6. IT infrastruktūras dokumentēšana

6.1 Dokumentēt datortehniku un tajā uzstādīto programmatūru

6.2 Dokumentēt lietotāju pieejas tiesības un to izmaiņas

6.3 Dokumentēt visus IT infrastruktūras elementus un izmaiņas

7. IT infrastruktūras attīstības plānošana

7.1 Analizēt esošās sistēmas darbības statistiku 7.2 Sekot notikumiem nozarē 7.3 Sagatavot priekšlikumus jaunas datortehnikas ieviešanai 7.4 Sagatavot priekšlikumus jaunas programmatūras ieviešanai 7.5 Plānot datortīkla izmaiņas un uzlabošanu



Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi Organizatoriskie faktori- darbs tiek veikts individuāli vai darba grupas sastāvā. Darba grupās var vadīt citus 3. un 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa datorsistēmu un datortīklu administratorus.

Prasmes Specifiskās prasmes profesijā Kopīgās prasmes nozarē Vispārējās prasmes/

spējas Uzstādīt un konfigurēt

datortehniku Veikt sīkus datortehnikas

remontus Instalēt un konfigurēt

programmatūru Diagnosticēt un novērst

datortehnikas un programmatūras uzturēšanas problēmas

Piešķirt lietotāja pieejas tiesības sistēmai un uzturēt lietotāju kontus

Administrēt servisus un failu sistēmu

Nodrošināt datorsistēmas un datortīklu drošību

Konsultēt lietotājus un novērst problēmas

Dokumentēt datortehniku un tajā uzstādīto programmatūru

Sagatavot priekšlikumus jaunas datortehnikas un programmatūras ieviešanai

Sekot notikumiem nozarē

Lietot IT nozares standartus

Lietot IT terminoloģiju angļu un latviešu valodā

Lietot operētājsistēmas Lietot teksta un

grafikas redaktorus, datu bāzes u.c. biroja lietojumprogrammas

Piedalīties projektu vadīšanā

Komunikatīvā prasme Strādāt komandā (grupā) Veikt darbu patstāvīgi Plānot izpildāmos darbus

un noteikt to prioritātes Lietot informācijas

meklēšanas un atlases līdzekļus

Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus un vadīt tos

Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli

Noformēt lietišķos dokumentus

Ievērot profesionālās ētikas principus

Ievērot darba higiēnas un drošības prasības

Spēt sazināties angļu valodā



Zināšanas Zināšanas Zināšanu līmenis


Angļu valodā Matemātikā Ekonomikas pamatos Uzņēmējdarbības pamatos Lietišķajā saskarsmē Darba aizsardzībā un ergonomikā Lietojumprogrammatūrā Programmēšanas valodās Operētājsistēmas Datu bāzu tehnoloģijās Datorsistēmu uzbūvē Datortīklos Perifērās ierīcēs Nozares tiesību pamatos un standartos Lokālajos datortīklos un to administrēšanā Tīkla operētājsistēmās Tīmekļa tehnoloģijas Elektrotehnika un elektronika

Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs: Rūta Vanaga − Rīgas Tehniskā koledža Renata Frolkova − Rīgas Tehniskā koledža Pēteris Audze − Rīgas Tehniskā koledža Ivo Fleišmanis − Rīgas Tehniskā koledža

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes eksperti: Juris Borzovs − priekšsēdētājs, Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un

elektronikas profesionālās izglītības padome

Konsultanti: Didzis Kukainis − direktora vietnieks IT jautājumos, Rīgas Slimokase Ģirts Martinsons − datortīklu administrators, A/S Latvijas Gāze



10.13. Pielikums. Metodiskie norādījumi kā izstrādāt bakalaura darbu/maģistra darbu/ diplomdarbu u.c.



DATORIKASNODAĻA

Latvijas UniversitātesFizikas un matemātikas fakultātes

Datorikas nodaļa

Metodiskie norādījumi

Latvijas Universitāte2005



10.13.1. Kvalifikācijas darba rakstīšana un aizstāvēšana


Datorikas nodaļaLatvijas Universitāte

Rīga, 2005



Ievads

Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā kvalifikācijas darba izstrādē, tajos raksturota kvalifikācijas darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē” (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis studiju programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt kvalifikācijas darbu?

Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas (ITTE) nozares Profesionālās izglītības padomes protokolā nr. 2 2002.g. 28.maijā ir noteikts zemāk citētais.

Kvalifikācijas darba objekts ir pretendenta patstāvīgi izstrādāts programmatūras produkts. Tas nedrīkst būt teorētisks vai metodisks sacerējums, cita autora izstrādāta produkta apraksts, dažādu produktu salīdzinājumi vai lietošanas pieredze, programmēšanas valodas lietošanas piemēri u.tml.

Programmatūras produktam jābūt noformētam saskaņā ar valsts un starptautiskiem standartiem, tā izstrādei jānotiek saskaņā ar labo programmēšanas praksi.

Programmatūras produkta apjomam jāatbilst vismaz 3 personmēnešu darbietilpībai.

Kvalifikācijas darba sastāvā jābūt:a) labi komentētam pretendenta patstāvīgi izstrādātam programmas kodam;b) testēšanas dokumentācijai, kas apliecina pretendenta patstāvīgi veiktu

vienībtestēšanu;c) pretendenta patstāvīgi izstrādātam zema līmeņa (datu struktūru un algoritmu)

projektējumam;d) pretendenta izstrādātajam programmatūras produktam atbilstošiem prasību

specifikācijai un projektējumam (vai to fragmentiem), kas drīkst nebūt paša pretendenta izstrādāti;

e) paskaidrojošam tekstam, kurā atspoguļota konkrētā programmatūras projekta organizācija, kvalitātes nodrošināšana, konfigurāciju pārvaldība un dots darbietilpības novērtējums saskaņā ar izplatītām metodēm.



Kvalifikācijas darba rezultāts apliecina, ka students ir apguvis nelielu programmsistēmu programmētāja prasmes, un tas ļauj viņam(-ai) piešķirt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju „Programmētājs”.


Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie stuydiju programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 8 kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 2 mēneši, kurus autors pilnībā veltījis tikai kvalifikācijas darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski vairāku studiju gadu laikā.


Darba noformējums

Kvalifikācijas darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām). Darbs jāiesien cietos vākos. Iespējamie uzraksti uz vāka netiek reglamentēti, to var nebūt nemaz, bet visbiežāk mēdz rakstīt tikai Kvalifikācijas darbs. LaTeX lietotāji var izmantot darba noformēšanai īpašu paketi – bakdarbs (http://www.liis.lv/datnod/drakstlatex.htm ).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Kvalifikācijas darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 200 – 500 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, autoreferāts, satura rādītājs, ievads, datu apkopojums, kurā ietilpst visas ITTE Profesionālās izglītības padomes pieprasītās sastāvdaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.





Datu apkopojums tradicionāli satur vairākas nodaļas, kas tad arī kopā ar ievadu un nobeigumu tiek uzskatīts par pamattekstu. Protams, šī ir tikai aptuvena shēma, no kuras vajadzības gadījumā var atkāpties diezgan tālu.


Kopumā var teikt, ka darba saturs tiek izklāstīts vairākkārt – ļoti kompakti anotācijās, nedaudz plašāk ievadā, pilnā apjomā datu apkopojumā un atkal kompakti (bet uzsverot autora ieguldījumu) noslēgumā.



Pirmkārt, uz katru no literatūras sarakstā minētajiem darbiem pamattekstā jābūt atsaucei, ko noformē kā kvadrātiskās iekavās ieslēgtu skaitli – darba kārtas numuru sarakstā (dažkārt skaitļa vietā izmanto darba autora uzvārdu vai uzvārda sākumdaļu un izdošanas gada skaitli).

Literatūras saraksta kārtošanā lieto dažādus sakārtojuma kritērijus – atsauču secības (t.i. tādā secībā, kā atsauces parādās tekstā), alfabēta secībā, hronoloģiskā secībā. Pieļaujams jebkurš sakārtojums, atskaitot haotisko.


Viena vai vairāku (līdz trim) autoru grāmatas: Uzvārds V., Uzvārds V. Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 100 lpp.



Autoru kolektīva (vismaz četru autoru) grāmatas: Izdevuma nosaukums / Aut. kol. V.Uzvārds, V. Uzvārds , V. Uzvārds u.c. - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 100 lpp.

Raksts monogrāfiskā izdevumā (piemēram, enciklopēdijā): Šķirkļa nosaukums//Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 1.sēj.: A-B, 100 lpp. Raksts periodiskā izdevumā: Uzvārds V. Raksta nosaukums// Izdevuma nosaukums - 31.01.2004. - Nr. 1, 10. - 11.lpp.





Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, žurnāla rakstu, rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem dažādās vidēs – kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā.

17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. – 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.).



23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. – Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. …

Kādā valodā rakstāms kvalifikācijas darbs? Kvalifikācijas darbs jāraksta latviešu valodā. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.


Kad un kur jāiesniedz darbs? Darba vadītāja parakstīts noslēguma darbs jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas. Vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un rekomendē to aizstāvēšanai. Kvalifikācijas darbs iesietā datorizdrukas eksemplārā un vienas elektroniskas kopijas veidā (viens rtf vai pdf fails) iesniedzams Datorikas nodaļas sekretariātā. Pēc reģistrācijas sekretariātā darba autors parasti (ja sekretariātā nesaka citādi) pats nogādā darbu recenzentam. Ieteicams jau iepriekš sazināties ar recenzentu, lai saskaņotu tikšanās vietu un laiku.




Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību kvalifikācijas darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā – 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).

Kā notiek kvalifikācijas darbu aizstāvēšana?

Kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisijas priekšsēdētāju, pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Kvalifikācijas darba aizstāvēšanas norise 1) Darba autoram tiek dots līdz 10 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 5 min. iegūtie rezultāti ~ 2 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, “Paldies par uzmanību").


2) Komisijas locekļu (iespējams – arī citu klātesošo) jautājumi un darba autora atbildes.





Tradīcijas prasa, lai ne vadītājs, ne recenzents runā nenosauktu ieteikto atzīmi, bet pateiktu, vai darbs atbilst kvalifikācijas darbiem izvirzītām prasībām (taču atzīmei 10 ballu sistēmā jābūt norādītai rakstiskajā atsauksmē). Ja vadītājs vai recenzents nav klāt, komisijas sekretārs nolasa rakstisko atsauksmi.


Galavārdā autors var atbildēt uz recenzenta kritiku, kā arī uz iepriekš, iespējams, neatbildētiem un nepilnīgi vai nepareizi atbildētiem jautājumiem. Nepieciešamības gadījumā var atkārtot kādas darba daļas vai pat visa darba skaidrojumu. Visbiežāk darbu autori aprobežojas ar pateicības izteikšanu vadītājam par vadīšanu, interesantu tēmu u. tml., recenzentam par iedziļināšanos un komisijai par uzmanību, taču šī “tradīcija” nekādā ziņā nav obligāta. Dažkārt darba autors vispār atsakās no galavārda, kas arī ir pieļaujams.





Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie kvalifikācijas darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro, ka gan vadītājam, gan recenzentam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 15 – 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs (vai sekretārs) katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.



Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu? Kvalifikācijas darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieņemto lēmumu.

Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu? Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas sesijā, taču saziņā ar studiju programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas locekļus. Studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši. Atkārtota noslēguma pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Noslēguma darbs ir jāraksta par jaunu tematu.

Pēc kādiem kritērijiem tiks vērtēts darbs? Nav iespējams visaptveroši un izsmeļoši raksturot visus parametrus, kas nosaka darba vērtējumu. Tālāk teiktais nav jāuztver kā likums vai dogma, bet drīzāk kā apsvērumi rīcībai. Par atskaites punktu varētu kalpot atzīme labi (7), kura nebūtu īpaši jāmotivē. Tā atbilst darbam, kas izstrādāts tādā apjomā, ko var izdarīt tam mācību programmā paredzētā laikā (jāsaprot – ne īpaši ilgā), kurā nav būtisku kļūdu, arī pret noformējumu un darba aizstāvēšanu būtisku pretenziju nav. Darba apjoms un risināto problēmu sarežģītība, kas pārsniedz mācību programmā paredzēto, ceļ atzīmi par 1 – 2 ballēm (savukārt, samazināts apjoms pazemina atzīmi). Īpaši labs noformējums, kvalificēts izklāsts (plus viena balle), kā arī īpaši laba darba aizstāvēšana (plus viena balle) ceļ atzīmi uz augšu. Atbilstoši – minēto parametru trūkums atzīmi samazina.

Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 – 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības. Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas sekretariātā.



1. pielikums. Kvalifikācijas darba titullapas shēma

Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāte

Datorikas nodaļa

Kvalifikācijas darba nosaukums, kas var aizņemt vairākas rindiņas

Kvalifikācijas darbs

AutorsVārds Uzvārds

VadītājsVārds Uzvārdszinātniskais grāds vai akadēmiskās izglītības pakāpeakadēmiskais un/vai ieņemamaisamats, darba vieta

Rīga, 2005.




Apliecinājums Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto kvalifikācijas darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.





Kvalifikācijas darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā





Darbs iesniegts Datorikas nodaļas sekretariātā 2005. g. . . . . . jūnijā.



2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .




10.13.2. Datorzinātņu bakalaura kursa darba rakstīšana un aizstāvēšana



Rīga, 2005



IevadsNorādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā kursa darba izstrādē, tajos raksturota kursa darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē” (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis kursa programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt kursa darbu?

Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi – tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku, laikus konsultējieties ar bakalaura programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.

Kas drīkst būt par kursa darba vadītāju? Kursa darba vadītājam jābūt vismaz bakalaura grādam vai tam pielīdzināmam augstākās izglītības diplomam.









Ir pietiekoši skaidrs, ka teorētiska darba gadījumā pamatojumi ir tie paši teorēmu pierādījumi. Ja, turklāt, apskatītā formālā sistēma ir ne tikai interesanta, bet arī ar aktuālu praktisku nozīmi – nevar būt nekā labāka.

Ne tik acīmredzama šī lieta ir praktiska vai metodoloģiska darba gadījumā, kur teorēmu nav. Tomēr parasti šajā gadījumā risinājumi tiek izvēlēti no vairākiem iespējamiem, apsverot pozitīvos un negatīvos aspektus. Lieliski, ja sākumā tiek fiksētas un novērtētas prasības, bet tālākajā gaitā parādīts, kā tās tiek realizētas, un noslēgumā pierādīts (nav būtiski – teorētiski, statistiski, mērījumu ceļā vai citādi), ka sasniegts gribētais. Metodoloģiska darba gadījumā varētu izmantot arī lietotāju aptaujas vai kādu citu pamatošanas veidu.




Darba noformējums

Kursa darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Kursa darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 – 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.




Kopumā var teikt, ka darba saturs tiek izklāstīts vairākkārt – ļoti kompakti anotācijās, nedaudz plašāk ievadā, pilnā apjomā iztirzājumā un atkal kompakti (bet uzsverot autora ieguldījumu) noslēgumā.

















Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, žurnāla rakstu, rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem dažādās vidēs – kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā. … 17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. – 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. – Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. …

Kādā valodā rakstāms kursa darbs? Kursa darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā – akadēmiskā (kursa, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.






Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību kursa darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā – 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).


Kursa darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisiju, pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.



Kursa darba aizstāvēšanas norise 0) Darba autoram tiek dots līdz 5 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 1 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 2.5 min. iegūtie rezultāti ~ 1 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, “Paldies par uzmanību").






Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie kursa darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi un darbu vadītāji (jāievēro, ka vadītājam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 5 – 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.






Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 – 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības. Kursa darbiem, lai tie tiktu atzīti par izciliem, būtu jābūt kādai netriviālai teorēmai vai pilnībā dokumentētai tehnoloģiski disciplinēti izstrādātai programmai. Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas sekretariātā.



1. pielikums. Kursa darba titullapas shēma


Datorikas nodaļa


Kursa darbs



Rīga, 2005.




Apliecinājums Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto kursa darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.





Kursa darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā





Darbs iesniegts Datorikas nodaļā 2005. g. . . . . . jūnijjā.



2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .




10.13.3. Datorzinātņu bakalaura darba rakstīšana un aizstāvēšana



Rīga, 2005



Ievads

Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā bakalaura darba izstrādē, tajos raksturota bakalaura darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē” (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis bakalaura programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt bakalaura darbu?

Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi – tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku, laikus konsultējieties ar bakalaura programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.

Kas drīkst būt par bakalaura darba vadītāju? Bakalaura darba vadītājam jābūt vismaz maģistra grādam vai tam pielīdzināmam augstākās izglītības diplomam.

Vai drīkst kā bakalaura darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai publicētu rakstu? Nē, nedrīkst, jo to noformējums atšķiras no bakalaura darbiem noteiktām prasībām (piemēram, virsrakstā nav minēts, ka tas ir bakalaura darbs). Taču tas nenozīmē, ka izstrādāta programmu sistēma vai publicēts raksts nevar būt par bakalaura darba pamatu vai nevar tikt iesniegts pielikumā.

Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā bakalaura darba prasība. Varētu teikt, ka bakalaura darbā nav jāapraksta programmu sistēma (kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc tieši tāda izveidota dotā sistēma. Protams, teiktais nav jāsaprot absolūti, runa ir par akcentiem.




Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie bakalaura programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 10 kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 2,5 mēneši, kurus autors pilnībā veltījis tikai bakalaura darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski vairāku studiju gadu laikā.

Ja lielāko darba daļu veido programmēšana, tad tās apjomam jābūt vismaz 800 izpildāmām komandām bakalaura darbā un 1600 izpildāmām komandām maģistra darbā. Tomēr šai prasībai ir tikai orientējošs raksturs, jo rindiņu skaits tikai daļēji nosaka programmatūras darbietilpību.

Pamatojumi, pamatojumi, pamatojumi… Darbam jāatspoguļo patstāvīgi veikts pētījums vai programmatūras izstrāde. Pamatojumi ir bakalaura darba sāls, un tie veido darba kodolu.



Ļoti slikts ir tāds bakalaura darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais produkts pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.



Darba noformējums

Bakalaura darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām). Darbs jāiesien cietos vākos. Iespējamie uzraksti uz vāka netiek reglamentēti, to var nebūt nemaz, bet visbiežāk mēdz rakstīt tikai Bakalaura darbs. LaTeX lietotāji var izmantot darba noformēšanai īpašu paketi – bakdarbs (http://www.liis.lv/datnod/drakstlatex.htm ).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Bakalaura darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 – 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, autoreferāts, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.























17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. – 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. – Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. …



Kādā valodā rakstāms bakalaura darbs? Bakalaura darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā – akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.


Kad un kur jāiesniedz darbs? Darba vadītāja parakstīts noslēguma darbs jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas. Vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un rekomendē to aizstāvēšanai. Bakalaura darbs iesietā datorizdrukas eksemplārā un vienas elektroniskas kopijas veidā (viens rtf vai pdf fails) iesniedzams Datorikas nodaļas sekretariātā. Pēc reģistrācijas sekretariātā darba autors parasti (ja sekretariātā nesaka citādi) pats nogādā darbu recenzentam. Ieteicams jau iepriekš sazināties ar recenzentu, lai saskaņotu tikšanās vietu un laiku.


Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību bakalaura darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā – 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).



Kā notiek bakalaura darbu aizstāvēšana?

Bakalaura darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisijas priekšsēdētāju, pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Bakalaura darba aizstāvēšanas norise 0) Darba autoram tiek dots līdz 15 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 – 3 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 8 – 10 min. iegūtie rezultāti ~ 2 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, “Paldies par uzmanību").





Tradīcijas prasa, lai ne vadītājs, ne recenzents runā nenosauktu ieteikto atzīmi, bet pateiktu, vai darbs atbilst bakalaura darbiem izvirzītām prasībām (taču atzīmei 10 ballu sistēmā jābūt norādītai rakstiskajā atsauksmē). Ja vadītājs vai recenzents nav klāt, komisijas sekretārs nolasa rakstisko atsauksmi.









Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie bakalaura darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro, ka gan vadītājam, gan recenzentam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 15 – 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs (vai sekretārs) katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.

Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu? Bakalaura darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieņemto lēmumu.



Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu? Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā bakalaura darbu aizstāvēšanas sesijā, taču saziņā ar bakalaura programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas locekļus. Studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši. Atkārtota noslēguma pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Noslēguma darbs ir jāraksta par jaunu tematu.


Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 – 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības. Bakalaura darbiem, lai tie tiktu atzīti par izciliem, būtu jābūt kādai netriviālai teorēmai vai pilnībā dokumentētai tehnoloģiski disciplinēti izstrādātai programmai. Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas sekretariātā.



1. pielikums. Bakalaura darba titullapas shēma


Datorikas nodaļa

Bakalaura darba nosaukums, kas var aizņemt vairākas rindiņas

Bakalaura darbs



Rīga, 2005.









Bakalaura darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā







Darbs iesniegts Datorikas nodaļā 2005. g. . . . . . maijā.


Aizstāvēts datorzinātņu bakalaura pārbaudījumu komisijas sēdē

2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Protokols Nr. ___

Bakalaura pārbaudījumu .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . komisijas sekretārs doc. Meds Mediņš



10.13.4. Datorzinātņu maģistra kursa darba rakstīšana un aizstāvēšana



Rīga, 2005



Ievads

Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā maģistra kursa darba izstrādē, tajos raksturota kursa darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē” (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis maģistra programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt kursa darbu?

Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi – tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku, laikus konsultējieties ar maģistra programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.

Kas drīkst būt par kursa darba vadītāju? Kursa darba vadītājam jābūt vismaz maģistra grādam vai tam pielīdzināmam augstākās izglītības diplomam.














Darba noformējums

Kursa darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Kursa darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 – 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.






















17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. – 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. – Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. …Kādā valodā rakstāms kursa darbs? Kursa darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā – akadēmiskā (kursa, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.






Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību kursa darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā – 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).


Kursa darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisiju, pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.



Kursa darba aizstāvēšanas norise 0) Darba autoram tiek dots līdz 10 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt: darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 1 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 5 min. iegūtie rezultāti ~ 2 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, “Paldies par uzmanību").






Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie kursa darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi un darbu vadītāji (jāievēro, ka vadītājam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 5 – 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.






Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 – 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības.

Kursa darbiem, lai tie tiktu atzīti par izciliem, būtu jābūt kādai netriviālai teorēmai vai pilnībā dokumentētai tehnoloģiski disciplinēti izstrādātai programmai. Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami Datorikas nodaļas sekretariātā.



1. pielikums. Maģistra kursa darba titullapas shēma


Datorikas nodaļa


Maģistra kursa darbs



Rīga, 2005.




Apliecinājums Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto maģistra kursa darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.





Maģistra kursa darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā





Darbs iesniegts maģistrantūras sekretariātā 2005. g. . . . . . jūnijā.



2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .




10.13.5. Datorzinātņu maģistra darba rakstīšana un aizstāvēšana



Rīga, 2005



Ievads Norādījumos aprakstīta tā kārtība un prasības, kas jāievēro LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā maģistra darba izstrādē, tajos raksturota maģistra darba forma un saturs, kā arī darba aizstāvēšanas procedūra. Norādījumi ir izveidoti saskaņā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē” (pielikums 28.02.2005. Senāta sēdes lēmumam 1/66). Materiālu apstiprinājis maģistra programmas direktors.

Par kādu tēmu rakstīt maģistra darbu? Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi – tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Tomēr, ja tēma nav neapšaubāmā saistībā ar datoriku, laikus konsultējieties ar maģistra programmas direktoru. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska.

Kas drīkst būt par maģistra darba vadītāju? Maģistra darba vadītājam jābūt doktora zinātniskajam grādam, vai vismaz docenta akadēmiskajam nosaukumam. Praktiskas ievirzes maģistra darbiem atļauts apstiprināt konsultantus – profesionālās darbības jomā atzītus speciālistus, kuriem ir vismaz maģistra grāds vai tam pielīdzināms augstākās izglītības diploms.

Vai drīkst kā maģistra darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai publicētu rakstu? Nē, nedrīkst, jo to noformējums atšķiras no maģistra darbiem noteiktām prasībām (piemēram, virsrakstā nav minēts, ka tas ir maģistra darbs). Taču tas nenozīmē, ka izstrādāta programmu sistēma vai publicēts raksts nevarētu būt par maģistra darba pamatu vai tikt iesniegts pielikumā.

Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā maģistra darba prasība. Varētu teikt, ka maģistra darbā nav jāapraksta programmu sistēma (kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc tieši tāda izveidota dotā sistēma. Protams, teiktais nav jāsaprot absolūti, runa ir par akcentiem.




Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie maģistra programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 10 kredītpunktiem vērtam darbam patērēti 2,5 mēneši, kurus autors pilnībā veltījis tikai maģistra darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski vairāku studiju gadu laikā.


Pamatojumi, pamatojumi, pamatojumi… Darbam jāatspoguļo patstāvīgi veikts pētījums vai programmatūras izstrāde. Pamatojumi ir maģistra darba sāls, un tie veido darba kodolu.



Ļoti slikts ir tāds maģistra darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais produkts pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.

Darba noformējums

Maģistra darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām). Darbs jāiesien cietos vākos. Iespējamie uzraksti uz vāka netiek reglamentēti, to var nebūt nemaz, bet visbiežāk mēdz rakstīt tikai Maģistra darbs.



LaTeX lietotāji var izmantot darba noformēšanai īpašu paketi – bakdarbs (http://www.liis.lv/datnod/drakstlatex.htm ).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Maģistra darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 – 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, autoreferāts, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu), kā arī reģistrācijas lapa (skat. 3. pielikumu). Pirms reģistrācijas lapas drīkst ievietot pielikumus.




















Paraugam dosim literatūras saraksta fragmentu, kas satur grāmatu, žurnāla rakstu, rakstu krājumu, rakstu no rakstu krājuma, kā arī norādes uz elektroniskiem resursiem dažādās vidēs – kompaktdiskos, datu bāzēs, Internetā. ____________ 17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp.



18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. – 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. – Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. ____________

Kādā valodā rakstāms maģistra darbs? Maģistra darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā – akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Noslēguma pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.


Kad un kur jāiesniedz darbs?



Darba vadītāja parakstīts noslēguma darbs jāiesniedz ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas. Vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un rekomendē to aizstāvēšanai. Maģistra darbs iesietā datorizdrukas eksemplārā un vienas elektroniskas kopijas veidā (viens rtf vai pdf fails) iesniedzams maģistrantūras sekretariātā. Pēc reģistrācijas sekretariātā darba autors parasti (ja sekretariātā nesaka citādi) pats nogādā darbu recenzentam. Ieteicams jau iepriekš sazināties ar recenzentu, lai saskaņotu tikšanās vietu un laiku.


Kādai jābūt atsauksmei? Atsauksmi raksta brīvā formā (obligāti jānorāda darba autors un nosaukums; atsauksme jāparaksta, norādot datumu un atšifrējot parakstu) datorrakstā vai skaidri salasāmā rokrakstā, iespējami pilnīgi raksturojot darba būtību, pozitīvos un negatīvos aspektus, autora ieguldījumu, atbilstību maģistra darbiem uzstādītām prasībām (atbilst, atbilst daļēji, neatbilst), kā arī ieteicamo atzīmi 10 ballu skalā – 10 (izcili), 9 (teicami), 8 (ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4 (gandrīz viduvēji).

Kā notiek maģistra darbu aizstāvēšana? Maģistra darba aizstāvēšana notiek atklātā sēdē (tas nozīmē, ka tajā bez ierobežojumiem var piedalīties ikviens un uzdot jautājumus darba autoram, vadītājam vai recenzentam). Sēdes darba valoda ir valsts valoda. Citas valodas izmantošana, iepriekš saskaņojot ar komisijas priekšsēdētāju, pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Maģistra darba aizstāvēšanas norise 0) Darba autoram tiek dots līdz 15 minūtēm laika darba pasniegšanai. Iespējamais laika sadalījums varētu būt:



darba nosaukums un tajā izvirzītie mērķi ~ 0,5 min. pirms darba uzsākšanas bijušās situācijas raksturojums ~ 2 – 3 min. izvēlētie risinājumi un to pamatojumi ~ 8 – 10 min. iegūtie rezultāti ~ 2 min. paziņojums par pasniegšanas beigām (piemēram, “Paldies par uzmanību").





Tradīcijas prasa, lai ne vadītājs, ne recenzents runā nenosauktu ieteikto atzīmi, bet pateiktu, vai darbs atbilst maģistra darbiem izvirzītām prasībām (taču atzīmei 10 ballu sistēmā jābūt norādītai rakstiskajā atsauksmē). Ja vadītājs vai recenzents nav klāt, komisijas sekretārs nolasa rakstisko atsauksmi.









Kad paziņo aizstāvēšanas rezultātus? Pēc tam, kad visi tajā dienā paredzētie maģistra darbu autori ir beiguši darba aizstāvēšanu, komisijas priekšsēdētājs pasludina atklātās sēdes beigas. Seko aizklātā sēdes daļa, kurā piedalās tikai komisijas locekļi, darbu vadītāji un recenzenti (jāievēro, ka gan vadītājam, gan recenzentam tā ir pēdējā praktiskā iespēja ietekmēt darba vērtējumu; viņiem ir padomdevēja balsstiesības). Pēc aizklātās sēdes daļas (kas parasti ilgst 15 – 30 min. ) beigām komisijas priekšsēdētājs (vai sekretārs) katram autoram paziņo viņa darba vērtējumu.

Vai un kā iespējams apstrīdēt komisijas lēmumu? maģistra darba autors var iesniegt (3 darba dienu laikā) motivētu rakstisku apelāciju dekānam, kas rīkosies savas kompetences ietvaros. Triju darba dienu laikā studenta iesniegums tiek izskatīts un studentu rakstiski informē par pieņemto lēmumu.

Vai iespējams atkārtoti aizstāvēt neveiksmīgi aizstāvētu darbu? Tāda iespēja pastāv, par jaunu iesniedzot to pašu vai pārstrādātu darbu. Bez īpašiem noteikumiem tas iespējams pēc gada, nākošā maģistra darbu aizstāvēšanas sesijā, taču saziņā ar maģistra programmas direktoru to var izdarīt arī agrāk. Pēdējā gadījumā konkrēto aizstāvēšanas datumu noteiks praktiskā iespēja sapulcināt komisijas locekļus. Studenti, kuru noslēguma darbs ir plaģiāts, tiek atstādināti no pārbaudījuma un eksmatrikulēti kā noslēguma pārbaudījumus nenokārtojuši. Atkārtota noslēguma pārbaudījumu kārtošana tiek atļauta ne ātrāk kā pēc gada. Noslēguma darbs ir jāraksta par jaunu tematu.


Īpašu uzmanību prasa atzīmes spektra galapunktos: izcili (10) un neapmierinošās atzīmes (1 – 3). Izcils ir izcils, tas ir tāds, kas pēc apjoma vai sarežģītības ievērojami



pārsniedz mācību programmas prasības, pie kam arī visos citos parametros nevar izvirzīt vērā ņemamas pretenzijas. Īsi sakot, citādi teicams darbs, bet tāds, kas ievērojami pārsniedz programmas prasības. Teorētiska rakstura maģistra darba gadījumā tas varētu būt publicēts darbs zinātniskā žurnālā vai konferencē, ar aizklātu starptautisku recenzēšanu, (vai tāds, kas varētu tikt publicēts). Tehnoloģiska rakstura maģistra darba gadījumā tas varētu balstīties uz gatavu ieviestu (vai ieviešamu) programmu sistēmu, ko autors izstrādājis patstāvīgi vai vadot projekta grupu.

Par neapmierinošu darbu runāt ir visgrūtāk. Tas ir tāds, kas neapmierina nevienu būtisku prasību un par kura pozitīvu novērtēšanu, ja par to uzzinātu kolēģi no citām augstskolām, komisijai būtu jākaunas. Darbu autoriem varētu ieteikt iepazīties ar iepriekšējo gadu darbiem, kas saņēmuši dažādas atzīmes, lai personīgi gūtu priekšstatu par atzīmju faktisko mērauklu. Šie darbi ir pieejami maģistrantūras sekretariātā.



1. pielikums. Maģistra darba titullapas shēma


Datorikas nodaļa

MAĢISTRA DARBA NOSAUKUMS, KAS VARAIZŅEMT VAIRĀKAS RINDIŅAS

Maģistra darbs



Rīga, 2005.









Maģistra darbs izstrādāts LU Datorikas nodaļā







Darbs iesniegts maģistrantūras sekretariātā 2005. g. . . . . . maijā.


Aizstāvēts datorzinātņu maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē

2005.g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .ar atzīmi. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Protokols Nr. _________

Maģistra pārbaudījumu .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . komisijas sekretārs doc. Meds Mediņš



10.13.6. Promocijas darba rakstīšana un aizstāvēšana



Rīga, 2005



Ievads

Promocijas darba izstrādes un aizstāvēšanas kārtību nosaka LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 134, izdoti 06.04.1999. Rīgā (Grozījumi: MK 31.08.2004. not. nr.747). Ar tiem var iepazīties Internetā :http://www.lu.lv/dokumenti/nolikums-promocijas-kartiba.htmlDaudzi doktorantam būtiski dokumenti atrodami arī Latvijas Zinātnes Padomes mājas lapā:http://www.lzp.lv/latv/centr.htmTomēr bez formālajām prasībām jāievēro arī tradīcijas, iepriekšējo gadu pieredze, jācenšas nepieļaut tādas kļūdas, kuras var viegli novērst pareizi plānojot darbu

Par kādu tēmu rakstīt promocijas darbu?

Tēmas ierobežojumu praktiski nav. Varētu pat teikt, ka nav svarīgi – tā vai cita tēma, bet gan tēmas pasniegums. Pavisam noteikti tēma var būt gan zinātniska, gan praktiska, gan metodoloģiska. Tomēr promocijas darbam ir būtiska atšķirība no maģistra un, vēl vairāk, no bakalaura darba. Promocijas darba tēmas apstiprināšana notiek ar LU Rektora pavēli jau pirmajā doktorantūras mēnesī.

Kas drīkst būt par promocijas darba vadītāju? Darba zinātniskajam vadītājam jābūt doktora vai habilitētā doktora grādam. Vadītāju apstiprina reizē ar doktoranta imatrikulāciju.

Vai drīkst kā promocijas darbu iesniegt izstrādātu programmu sistēmu vai publicētu rakstu? Kā promocijas darbu var iesniegt arī publicētu darbu kopu vai monogrāfiju, taču visbiežāk sastopamā promocijas darba forma ir disertācija. Īpaši par programmu sistēmām jāpiezīmē, ka to dokumentācija nereti nesatur risināmās problēmas analīzi un izvēlēto risinājumu pamatojumu, kas ir būtiskākā kursa darba prasība. Varētu teikt, ka promocijas darbā nav jāapraksta programmu sistēma (kam domāta programmas dokumentācija), bet gan tas, kā veidota un kāpēc tieši tāda izveidota dotā sistēma. Tādēļ ar programmu sistēmas aprakstu ir stipri par maz.


http://www.lzp.lv/latv/centr.htm

http://www.lu.lv/dokumenti/nolikums-promocijas-kartiba.html


Cik lielam jābūt darba apjomam?

Tas ir samērā nenozīmīgs jautājums. Savulaik veiksmīgi aizstāvēti gan 47, gan pat 456 lappušu (neskaitot pielikumu) gari darbi. Tomēr ir labāk, ja pamatteksts ir robežās no 100 līdz 300 lappusēm.

Darba saturu pēc darbietilpības aptuveni raksturo tam paredzētie kursa programmas kredītpunkti. Viens kredītpunkts atbilst viena studenta 40 stundu studiju darba apjomam, t. i. vienai darba nedēļai. Tātad tiek sagaidīts, ka, piemēram, ar 100 kredītpunktiem vērtam darbam patērētas 100 nedēļas, kuras autors pilnībā veltījis tikai promocijas darbam. Protams, darbs var tikt (tas pat ir vēlams) izstrādāts pakāpeniski visu doktorantūras gadu laikā.

Vajadzīgi pamatojumi

Ir pietiekoši skaidrs, ka teorētiska darba gadījumā pamatojumi ir tie paši teorēmu pierādījumi. Ja, turklāt, apskatītā formālā sistēma ir ne tikai interesanta, bet arī ar aktuālu praktisku nozīmi – nevar būt nekā labāka. Tomēr arī šeit jāatzīst, ka teorēmas bez pētījumu virziena konteksta apraksta nav pietiekamas. Vienmēr vajag atcerēties, ka jebkurš sacerējums tiek rakstīts tādēļ, lai to lasītu, un lasītājs ne vienmēr ir speciālists šajā šaurajā pētījumu virzienā.


Ļoti slikts ir tāds darbs, kas nesatur pamatojumus, kaut arī iesniegtais produkts pats par sevi varētu būt pat ļoti atzīstams.



Darba noformējums

Promocijas darbs jāsagatavo elektroniskā formā. Darba teksts jādrukā uz A4 standarta balta papīra lapām vienā pusē (datorsalikumā 11 – 13 punkti ar attiecīgi pieskaņotām rindstarpām).

Kādai jābūt darba loģiskajai struktūrai? Kursa darbam jāsatur titullapa (skat 1. pielikumu), 3 anotācijas (katra 500 – 1000 burtu) valsts valodā, angļu valodā un kādā citā valodā pēc izvēles, satura rādītājs, ievads, iztirzājuma nodaļas, noslēgums, literatūras saraksts, patstāvības apliecinājuma forma (skat. 2. pielikumu).Drīkst pievienot pielikumus.


Iztirzājums tradicionāli satur vairākas nodaļas, kas tad arī kopā ar ievadu un nobeigumu tiek uzskatīts par pamattekstu. Pirmajā nodaļā vēlams raksturot problēmas esošo stāvokli un zināmo risināšanas pieredzi. Šeit autors demonstrē savu erudīciju. Otrajā nodaļā tiek piedāvāti un pamatoti autora risinājumi, bet trešajā un tālākajās pastāstīts, kā šie piedāvājumi realizēti un kādi rezultāti iegūti. Protams, šī ir tikai aptuvena shēma, no kuras vajadzības gadījumā var atkāpties diezgan tālu.






Kā noformēt literatūras sarakstu?

Literatūras saraksts nav mazsvarīga lieta kaut vai tā iemesla pēc, ka tas visai precīzi raksturo darba tēmas apkārtni, un tāpēc literatūras sarakstu parasti pārskata ikviens, kas pat tikai pavirši iepazīstas ar darbu.






Raksts monogrāfiskā izdevumā (piemēram, enciklopēdijā): Šķirkļa nosaukums//Izdevuma nosaukums - Rīga: Izdevniecība, 2004. – 1.sēj.: A-B, 100 lpp. Raksts periodiskā izdevumā: Uzvārds V. Raksta nosaukums// Izdevuma nosaukums - 31.01.2004. - Nr. 1, 10. - 11.lpp. Elektroniskie monogrāfiskie izdevumi, datu bāzes un datorprogrammas: Uzvārds V. Nosaukums [vides veids]. Izdevums. Izdošanas vieta. Izdevējs. Izdošanas datējums. Atjaunināšanas datējums. [Atsauces datējums]. Pieejamība un pieeja. Standartnumurs.







17. Blinkena A. Latviešu interpunkcija. – Rīga: Zinātne, 1969. – 410 lpp. 18. Baldunčiks J. Anglicismu aizgūšanas pamatiezīmes latviešu valodā // LPSR ZA Vēstis. – 1979. - Nr. 3. – 59.-71. lpp. 19. Baltu valodas senāk un tagad. – Rīga: Zinātne, 1985. – 250 lpp. 20. Skujiņa V. Aktīvākie vārddarināšanas modeļi latviešu valodas zinātniskajā terminoloģijā // Neoloģismi leksikā, gramatikā un fonētikā. – Rīga: Zinātne, 1985. – 139.-150. lpp. 21. Latvijas vēsture [kompaktdisks]. Tildes datorenciklopēdija. Rīga: sabiedrība Tilde, 1998. [atsauce 24.02.2004.]. ISBN 9984-9133-1-7. 22. Kirk-Othmer Encyclopedia of Chemical Technology [tiešsaiste]. 3-rd ed. New York: John Wiley, 1984 [atsauce 14.05.2003.]. Pieejams no DIALOG sistēmas, Palo Alto (Calif.). 23. Datorzinību pamati / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane u.c. [tiešsaiste]. – Rīga, 2001. [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams Internetā: http://www.liis.lv/mspamati. 24. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste]. [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams Internetā: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 25. Diena [tiešsaiste]. Rīga: a/s. Diena, 2000- [atsauce 10.01.2004]. Pieejams Internetā: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 26. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, June 1989- [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected]. 27. Parker Elliot. Re: Citing Electronic Journals. In PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.): University of Houston Libraries, 24.11.1989.; 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams Internetā: [email protected].



Kādā valodā rakstāms promocijas darbs?

Promocijas darbs jāraksta latviešu valodā. Tas formulēts Izglītības likuma 9.panta (5) daļā – akadēmiskā (kursa, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Aizstāvēšana un pārbaudījumu kārtošana citās valodās pieļaujama • ārvalstu studentiem; • ja noslēguma darba vadītājs nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs; • cittautu filoloģijas studiju programmu studentiem;• citos īpašos gadījumos, par kuriem lēmumu pieņem fakultātes Dome.

Kam pievērst īpašu uzmanību?

Visas darba daļas ir svarīgas, jo recenzents lasīs visu tekstu. Tomēr īpaša vērība pievēršama autoreferātam, anotācijām, ievadam, noslēgumam un literatūras sarakstam, jo īsuma dēļ tos izlasīs praktiski visi komisijas locekļi. Vēl, protams, katrs ievēros grafisko pasniegumu.

Darba izklāsts

Doktorants atšķiras no maģistranta vispirms ar to, ka doktoranta galvenais darbs ir iegūt jaunus zinātniskus rezultātus, bet maģistranta (un, vēl jo vairāk, bakalauranta) galvenais uzdevums ir iemācīties to, ko sasnieguši agrākie pētnieki. Protams, šī atšķirība nav tik absolūta, kā izklausās, bet tomēr tā ir fundamentāla atšķirība. Promocijas darbs ir galvenais pierādījums tam, ka doktorants ir kļuvis par patstāvīgu zinātnieku. Promocijas darba izklāstam jābūt tādam, lai autors šo pierādījumu lasītājam sniegtu.



Cik detalizētam jābūt izklāstam?

Kā likums, izklāstam jābūt sīkākam nekā žurnāla publikācijā. Pēc darba aizstāvēšanas lasītāji ņems rokās šo sacerējumu tikai tad, ja gribēs iegūt vairāk informācijas par šo pētījumu, nekā rakstīts konferences rakstu krājumā vai žurnālā. Protams, šo vispārīgo principu nav iespējams pasniegt precīza likuma veidā.

Kas ir autora ieguldījums?

Pietiekami bieži bakalaura un pat maģistra darbos ir grūti saprast, ko autors ir izdarījis vai pierādījis pats, un kur autors citē citu autoru darbus. Ir pilnīgi pieļaujams darbā iekļaut citu autoru teorēmas ar visiem pierādījumiem vai citu autoru eksperimentālus datus ar visām sīkām detaļām, taču lasītājam nekad nedrīkst rasties šaubas par to, vai aprakstītais ir autora vai kāda cita cilvēka sasniegums.

Ko nozīmē šis teikums?

Bieži autors pasaka kādu apgalvojumu, piemēram, “No A vēl neseko B “. Vai tas ir kaut kas tāds, kas ir acīmredzams katram inteliģentam cilvēkam? (Tad tā arī sakiet.) Vai tas tiks pierādīts vēlāk ceturtajā nodaļā? (Tad brīdiniet lasītāju jau tagad.) Vai to zināja jau Alans Tjūrings? (Tad dodiet referenci.) Vai, vēl trakāk, jūs mēģinājāt pierādīt, ka no A seko B, bet jums neizdevās? (Tad ir negodīgi to slēpt no lasītāja.)

Izvairieties no liekā un triviālā

Iedomājieties, ka kādā sacerējumā jūs sastopat frāzi “Ja R ir komutatīvs puskompakts gredzens, un elementi x un y pieder R, tad (x2-y2)=(x+y)(x-y)”. Jūs droši vien sāksiet drudžani meklēt, kas tas “puskompakts” tāds ir, un vai tad šī vidusskolā mācītā vienādība nav spēkā vienmēr. Jebkurā gadījumā lasītājam rodas nevajadzīgi pārdzīvojumi, kaut arī autors var taisnoties, ka viņa uzrakstītā frāze ir pilnīgi patiesa. Tā nevajag rakstīt.



Atkārtojiet un neatkārtojiet

Ir ļoti slikti, ja autors ieved kādu definīciju 3. lappusē, bet šo jēdzienu lieto tikai 257 lappuses vēlāk. Ja šo tekstu lasītu dators, tad tas būtu vienalga, bet dzīvam cilvēkam tāds teksts sagādā grūtības (kaut arī formāli autoram ir taisnība: viss taču ir izskaidrots). Vēl sliktāk ir, ja jēdziena “dators” definīciju atkārto vienā lappusē astoņas reizes (pirms katra šī termina lietojuma). Arī šeit viss atkarīgs tikai no autora gaumes un stila izjūtas. Precīzu likumu nav iespējam dot.

Lietojiet terminus pareizi

Pat ļoti cienījami autori lieto vienu vārdu cita vietā. Piemēram, saka: “Paskatīsimies, kādus ciparus mēs redzam budžetā”. Mums ir tikai 10 cipari, proti: 0,1,2,3,4,5,6,7,8,9. Autors bija domājis vārdu “skaitļi”. Tie nebūt nav sinonīmi. Mēģiniet iedomāties, ka kāds teiktu: “Ir racionāli cipari, veseli cipari, imagināri cipari, kompleksi cipari”.

Bieži var dzirdēt arī: “Tā ir ļoti kompleksa problēma”. Vai nebija domāts: “komplicēta”? Tādos gadījumos recenzentam būtu jālūdz atdalīt šīs problēmas reālo daļu no imaginārās.

Neaizstājiet teikuma locekļus ar matemātiskiem simboliem

Studentu visbiežāk rakstītie teksti ir lekciju konspekti. Konspekts parasti ir domāts tikai paša autora lietošanai, un laika taupīšanas nolūkā tur bieži sastopami nepilni teikumi vai arī frāzes (pusteikumi?) “jauna & skaista meitene” , “racionāls reāls”, utt. Literatūrā pieņemts rakstīt pilnus teikumus, kur ir gan teikuma priekšmets, gan izteicējs. Matemātisku simbolu lietošana teikuma locekļu vietā tiek uzskatīta par sliktas gaumes izpausmi.

Lietojiet simbolus pareizi

Protams, ja autors precīzi definē, ko viņš apzīmēs ar katru simbolu, tad viņa pozīcija šķiet nevainojama. Tomēr lieta nav tik vienkārša. Tas ir slikts stils, ja trīs līdzīgus objektus apzīmē ar burtiem F, B7 un 2. Patiesībā simbolu izvēle ir jāizdara iespējami agri, jo rakstīšanas procesā jauniem autoriem drīz pietrūkst burtu un nākas iepriekšminēto principu pārkāpt.



Daži simboli vēsturiskas tradīcijas dēļ ir neatraujami “pielīmēti” noteiktam saturam. Piemēram, grūti iedomāties, ko lasītājs teiktu, ja ar simbolu π būtu apzīmēts skaitlis, kas atšķirīgs no 3,14...

Līdzīgi, matemātiķi ir pieraduši, ka ar n parasti apzīmē naturālu skaitli, bet ar ε – mazu reālu skaitli. P.Halmošs savā slavenajā esejā “Kā rakstīt matemātiskus tekstus” par matemātiķa murgu sauc teikumu: “ Virkne nε tiecas uz 0, kad ε tiecas uz bezgalību”.

Es un mēs

19. gadsimtā Vācijā par nepieļaujamu lepnību uzskatīja gadījumu, ja autors tekstā teica: “Es izdarīju eksperimentu... Es uzskatu...” Bija pieņemts teikt: “Mēs...” Šobrīd tradīcijas ir mainījušās, taču ik brīdi lasāmi teksti, kur autors neuzdrīkstas teikt :”Es”. Nav nekas slikts, ja autors, lietodams “Mēs”, ar to domā: “Es un lasītājs”. Piemēram, brīnišķīgi ir teikt: “Lietojot Lemmu 2, mēs varam pastiprināt Teorēmu 1”. Nav slikti kādā rakstā teikt: “Mēs veicām datoreksperimentus 2005. gadā”, ja raksta autori ir vismaz divi. Toties vienmēr ir slikti rakstīt: “Mēs pateicamies mūsu sievai par ilustrāciju sagatavošanu”.



Darba saturs

Sakiet kaut ko

Var likties, ka šis padoms ir lieks. Vai tad iespējams uzrakstīt promocijas darbu (vai jebkādu zinātnisku tekstu), kurā šis padoms būtu pārkāpts? Diemžēl, ir iespējams. Tiesa, ir grūti uzrakstīt garu sacerējumu, nepasakot pilnīgi neko. Tādi izņēmumi tomēr eksistē. Toties ļoti bieži izplatīta kļūda ir tāda, ka autors ir gribējis pateikt divas skaistas idejas un mēģinājis tās pateikt reizē. Zāles pret šo slimību ir acīmredzamas: pasakiet vispirms vienu ideju un tad otru. Diemžēl, ļoti daudzi jauni autori iekrīt šajās lamatās.

Padomājiet, kā to pateikt

Daudz svarīgāk ir ko pateikt, nekā kā to pateikt. Katrs lasītājs būs sastapies ar situāciju, kad darba zinātniskais vadītājs ieteic izlasīt kādu svarīgu rakstu, bet studentam tas ir ļoti grūti, jo raksts ir slikti uzrakstīts. Protams, slikti uzrakstīts labs darbs ir vērtīgāks par labi uzrakstītu sliktu darbu. Tomēr labs saturs ir nepietiekams attaisnojums slikti uzrakstītam darbam.

Ļoti reti gadās, ka autors uzreiz ir izdomājis kaut ko ļoti sarežģītu. Parasti idejas nāk galvā mazās porcijās. Nebaidieties arī lasītājam šīs idejas pasniegt mazās porcijās. Nevajag baidīties, ka saprotamā promocijas darbā recenzenti nenovērtēs jūsu ieguldījumu un domās, ka viņi arī tā būtu varējuši atrisināt šo uzdevumu. Varēja, bet neizdarīja. Daudz biežāk sastopama situācija, kad autora sasniegumi paliek nenovērtēti tieši sliktā izklāsta dēļ.



Rakstiet riņķveidīgi

Doktorantiem ir dabīga vēlēšanās vispirms iegūt visus vajadzīgos rezultātus un atlikt rakstīšanu uz vēlāku laiku. Tas nav racionāli, jo smadzenes vienmēr nestrādā pietiekami ražīgi. Ir vērts izmantot to laiku, kad jaunas idejas nerodas, lai labi uzrakstītu vecās. Tomēr pēc pirmās nodaļas uzrakstīšanas rodas jaunas domas, un otrajā nodaļā parādas jauni jēdzieni, jauni apzīmējumi, kurus būtu vērts iekļaut jau pirmajā nodaļā. No otras puses, grūti visu laiku lēkāt atpakaļ un pārrakstīt jau uzrakstītas daļas. Pieredzējuši autori tādā gadījumā raksta riņķveidīgi: vispirms pirmo nodaļu, tad otro, tad atgriežas pie pirmās, pēc tam tādā kārtībā: 2, 3, 1,2,3,1,2,3,4 utt.

Izceliet savus sasniegumus

Viena no recenzenta darba galvenajām grūtībām ir saprast, kas recenzējamajā darbā ir svarīgs, un kas otršķirīgs. Padomju Savienībā disertācijas anotācijā bija paredzēta speciāla nodaļa “Zinātniskais Jaunums”. Daudzi autori tur rakstīja: ”Manas teorēmas visas ir jaunas”. Protams-protams, bet ne tas patiesībā bija jautāts. Šo nodaļu patiesībā vajadzēja saukt tā: “Ar kuriem saviem rezultātiem es visvairāk lepojos”. Tā nav pārmērīga lepnība, ja autors palīdz recenzentam un kaut kur (vislabāk, noslēguma kopsavilkumā) uzskaita tos rezultātus, kas pašam autoram liekas svarīgākie. Recenzents pratīs tos novērtēt. Tomēr bez šāda uzskaitījuma autors riskē, ka garos formulu pārveidojumos recenzents kādu pilnīgi oriģinālu ideju var arī nepamanīt.



1. pielikums. Promocijas darba titullapas shēma


Datorikas nodaļa

Promocijas darba nosaukums, kas var aizņemt vairākas rindiņas

Promocijas darbs



Rīga, 2005.




Apliecinājums Ar šo es apliecinu, ka šodien iesniegto promocijas darbu es esmu veicis pašrocīgi un esmu izmantojis tikai tajā norādītos palīglīdzekļus.




10.14. Pielikums Prakses nolikumi

DATORIKASNODAĻA

Latvijas UniversitātesFizikas un matemātikas fakultātes

Datorikas nodaļa

Prakses nolikumi





10.14.1. „Programmētājs” ražošanas prakses nolikums


Datorikas nodaļa

APSTIPRINU

________________ J.Borzovsasoc.prof. Dr.habil.dat.

studiju programmas „Programmētājs”direktors

20.02.2003.

„Programmētājs” ražošanas prakses nolikums

Rīga, 2003.


1. Tiesiskie akti

Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu. Ministru kabineta noteikumi nr. 141, 20.03.2001.

...III. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības obligātais saturs ...

4. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības obligātais saturs ietverts šādās programmu pamatdaļās:

4.1. mācību kursi (piemēram, lekcijas, semināri, laboratorijas darbi un praktiskie darbi, konsultācijas, patstāvīgais darbs);

4.2. mācību prakse ārpus izglītības iestādes (turpmāk — prakse);4.3. kvalifikācijas darbs. ...7. Programmas apjoms ir no 80 līdz 120 kredītpunktiem. Programmas pamatdaļu

un mācību kursu minimālais apjoms (kredītpunktu skaits) ir šāds:7.1. mācību kursi — kopējais apjoms — ne mazāk kā 56 kredītpunkti, bet

nepārsniedzot 75 % no programmas kopējā apjoma;7.1.1. vispārizglītojošie mācību kursi — ne mazāk kā 20 kredītpunktu;7.1.2. nozares mācību kursi — ne mazāk kā 36 kredītpunkti;7.2. prakse — ne mazāk kā 16 kredītpunktu;7.3. kvalifikācijas darbs — ne mazāk kā 8 kredītpunkti, bet nepārsniedzot 10 % no

programmas kopējā apjoma;7.4. studējošo patstāvīgā darba apjoms atbilstoši mācību kursu nosacījumiem ir

35–40 procentu no mācību kursu kopējā apjoma....

Akreditētajā LU studiju programmā „Programmētājs” paredzēta 20 kredītpunktu vērta prakse ārpus Universitātes, par 4 kredītpunktiem pārsniedzot valsts noteiktās minimālās prasības.

20 kredītpunkti nozīmē 20 nedēļas ilgu pilnas slodzes (40 stundas nedēļā) ražošanas darbu programmizstrādē. Praksei nepieciešamo darbu drīkst veikt arī ilgākā laika posmā, attiecīgi samazinātā slodzē. Ar studiju programmas direktora piekrišanu var tikt ieskaitīts agrāk veikts ražošanas darbs programmizstrādē.

2. Prasības kvalificētām pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Programmētājs” ražošanas prakses vietām

Apstiprinājusi ITTE Profesionālās izglītības padome, 2002.g. 21.novembrī, protokola nr.4.

Šo prasību mērķis ir ražošanas prakses vietām noteikt tādas organizācijas, kurās praktikants varētu iepazīties ar kvalitatīvu, disciplinētu programmizstrādi, kas atbilst labajai programmēšanas praksei.

Par kvalificētu ražošanas prakses vietu atzīstama organizācija, ja tā atbilst vismaz vienam no zemāk uzskaitītiem kritērijiem.

1) Organizācijas programmizstrādes procesi ir sertificēti atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 9001.

2) Organizācija ne mazāk kā 3 gadus izstrādā programmproduktus atbilstoši valsts un starptautiskiem standartiem un par ražošanas prakses vadītāju tā nozīmē darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas darba pieredzi.

Vienam prakses vadītājam nevar būt vairāk par 5 praktikantiem.

Studiju programmas direktora piezīme

Ja prakses organizācijai nav iespējas nozīmēt par ražošanas prakses vadītāju darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas pieredzi, izņēmuma kārtā prakse šādā organizācijā ir pieļaujama ar studiju programmas direktora piekrišanu un nozīmējot no mācībspēku vidus kvalificētu konsultantu, ar kuru praktikantam jātiekas ne retāk kā reizi 2 nedēļās, to fiksējot prakses dienasgrāmatā.


3. Līgums starp LU un prakses vietas organizāciju

Līgums Nr. _____

Rīgā, 200_.gada __ .___________

____________________________________________ (turpmāk saukts – Uzņēmums)(praksē uzņemošā uzņēmuma vai organizācijas nosaukums)

________________________________________ personā, kurš(-a) rīkojas saskaņā ar (līgumslēdzējas personas amats, vārds, uzvārds)

______________________________________, no vienas puses, un Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļa (turpmāk saukta – Nodaļa) profesora Jāņa Bičevska personā, kurš rīkojas saskaņā ar Nodaļas nolikumu, no otras puses, noslēdza šādu līgumu:

1. Uzņēmums apņemas1.1. Nodrošināt praktikantiem praktizēšanās iespējas atbilstoši prakses programmā

formulētiem mērķiem un uzdevumiem.1.2. Nodrošināt praktikantiem prakses vadītāju atbilstoši ITTE Profesionālās

izglītības padomes apstiprinātajām prasībām.1.3. Nodrošināt praktikantu instruēšanu par vispārējiem un Uzņēmuma īpašiem

darba drošības noteikumiem, kā arī uzraudzīt to ievērošanu.1.4. Nodrošināt praktikantiem pieeju Uzņēmuma rīcībā esošai nekonfidenciālai

tehniskai un ekonomiskai informācijai, kas saistīta ar prakses programmu.1.5. Veikt prakses dienasgrāmatas noformēšanu no Uzņēmuma puses.1.6. Prakses noslēgumā noformēt ražošanas prakses vadītāja atsauksmi un izsniegt

to praktikantam.

2. Nodaļa apņemas2.1. Veikt nepieciešamos sagatavošanas darbus prakses īstenošanai, t.sk. prakses

līguma sagatavošanu un noslēgšanu.2.2. Nodrošināt praktikantiem prakses vadītāju(s), kas veic prakses metodisko

nodrošināšanu un uzraudzību.2.3. Savlaicīgi informēt prakses vadītāju(s) Uzņēmumā par prakses mērķiem,

uzdevumu un saturu.2.4. Nodrošināt praktikantus ar prakses programmu(ām).2.5. Uzturēt regulārus kontaktus ar prakses vadītāju(iem) Uzņēmumā un ar tā

administrāciju, risināt a praktikantu darbu saistītās problēmsituācijas.

3. Puses vienojas3.1. Uzņēmums uzņem praksē __________ praktikantu(s) uz laiku no ___.____._______ līdz ___.___.________ .

Piezīme. Praktikantu vārdisko uzskaitījumu skat. Pielikumā.3.2. Ja praktikanti nepilda vai pārkāpj Uzņēmuma iekšējās kārtības vai darba drošības noteikumus, Uzņēmums ierosina vai īpaši nepieņemamos gadījumos vienpusīgi izlemj jautājumu par pārkāpēja praktizēšanās pārtraukšanu.3.3. Jautājumus par mācību prakses finansiālo nodrošinājumu līgumslēdzējas puses risina, pamatojoties uz savstarpēju papildus vienošanos.

4. Pušu atbildība4.1. Katra no pusēm Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā kompensē

zaudējumus, ko tā radījusi otrai pusei, neizpildot līgumā paredzētās saistības.4.2. Līgums sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas Uzņēmumā,

otrs – Nodaļā.

5. Pušu juridiskās adreses un līguma termiņi 5.1. Juridiskās adreses:

Uzņēmuma NodaļasPasta indekss: Pasta indekss: LV-1586Adrese: Adrese: Raiņa bulvārī 19, RīgāTālr.: Tālr.: 7034488, 7034490Fakss: Fakss: 7225039e-pasts: e-pasts: [email protected]

5.2. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz prakses noslēguma datumam.

Uzņēmuma vārdā Nodaļas vārdā

____________________ ____________________ J.Bičevskis

Piezīme. Līgumam jāpievieno prakses vadītāja(-u) dzīves gājums (CV).


4. Ražošanas prakses vadītāja atsauksmes saturs

Apstiprinājusi ITTE Profesionālās izglītības padome, 2002.g. 28.maijā , protokola nr.2.

Ražošanas prakses vadītāja atsauksmei, ko ar parakstu un organizācijas zīmogu apstiprina ražošanas prakses organizācijas vadītājs, jāsatur vismaz zemāk minētā informācija.

1) Praktikanta vārds un uzvārds, personas kods.2) Ražošanas prakses organizācijas nosaukums, adrese, telefons, elektroniskās

adreses (ja ir).3) Ražošanas prakses vadītāja vārds un uzvārds, personas kods, telefons,

elektroniskās adreses (ja ir), amats, profesionalitāti apliecinoši grādi, diplomi, sertifikāti u.tml., programmēšanas un ar to saistīta darba stāžs.

4) Prakses sākuma un beigu laiks, norādot arī kopējo prakses apjomu personstundās, kā arī tieši programmēšanai (plašā nozīmē, ne tikai kodēšanai) veltītais prakses apjoms personstundās.

5) Praktikanta zināšanu un prasmju (skat. Programmētāja profesijas standartu) vērtējums.

6) Praktikanta attieksme pret darbu, darba biedriem.

5. Prakses dienasgrāmata

Prakses laikā praktikantam ir periodiski jāaizpilda prakses dienasgrāmata, kuras formāts dots zemāk. Ierakstiem jābūt ne retāk kā pēc katru 40 stundu nostrādāšanas, bet ja prakse notiek daļslodzē - ne retāk kā reizi 2 nedēļās.____________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāteDatorikas nodaļaRaiņa bulvārī 19

PRAKSES DIENASGRĀMATAPraktikants - ____________________________________________________________________(vārds, uzvārds, studenta apliecības nr., paraksts)

Studiju programmas direktors – asoc.prof. Dr.habil.dat. Juris BorzovsTel. 9257530, e-pasts [email protected] (paraksts)

Prakses organizācijas nosaukums - _____________________________________________________________________

Prakses organizācijas vadītājs - _____________________________________________________________________(amats, vārds, uzvārds, tel.,e-pasts, paraksts)

Prakses vietas adrese - _____________________________________________________________________

Prakses vadītājs - _____________________________________________________________________(vārds, uzvārds, tel., e-pasts, paraksts)

Prakses sākuma datums - ________________________

Prakses beigu datums - __________________________

Periods (dd.mm.gg.-dd.mm.gg.)

Paveiktie darbi Stundas Praktikanta paraksts

Prakses vadītāja paraksts

(pievienot papildlapas pēc nepieciešamības)


mailto:[email protected]

6. Programmētāja profesijas standarts

APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2001. gada 12. marta rīkojumu Nr. 145

Reģistrācijas Nr. PS 0001

PROFESIJAS STANDARTS

ProfesijaProgrammētājs

Kvalifikācijas līmenis4

Nodarbinātības apraksts Programmētājs strādā organizācijās, kuras veic programmatūras izstrādi, ieviešanu vai uzturēšanu. Programmētājs spēj izstrādāt programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, spēj organizēt un vadīt programmētāju darba grupu, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.

Izstrādes gads 2000

Pienākumi un uzdevumi

Pienākumi Uzdevumi

1. Kodēšana 1.1. Analizēt ieejas un izejas datus 1.2. Konfigurēt izstrādes vidi 1.3. Rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un kodēšanas vadlīnijām 1.4. Konstruēt algoritmus 1.5. Lasīt un analizēt svešus programmu tekstus 1.6. Veidot lietotāja saskarni 1.7. Skaņot programmas un veikt vienībtestēšanu 1.8. Analizēt programmas izpildes laiku un to optimizēt 1.9. Dokumentēt koda izmaiņas 1.10. Veidot programmatūras instalāciju 1.11. Veidot iebūvēto palīdzības sistēmu 1.12. Apstrādāt un realizēt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus

2. Projektēšana 2.1. Iepazīties ar programmatūras projektējuma apraksta standartiem 2.2. Veidot un aprakstīt programmatūras arhitektūru 2.3. Analizēt dažādus tehniskos risinājumus un izvēlēties piemērotāko 2.4. Veidot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli 2.5. Veidot realizācijas modeli (klašu un/vai funkciju hierarhiju) 2.6. Konstruēt un aprakstīt algoritmus 2.7. Projektēt lietotāja saskarnes aprakstu 2.8. Sagatavot programmatūras projektējuma apraksta dokumentu

3. Programmatūras uzturēšana

3.1. Apstrādāt un realizēt problēmu ziņojumus un izmaiņu pieprasījumus 3.2. Konsultēt programmatūras lietotājus 3.3. Veikt izmainu ietekmes analīzi 3.4. Veikt uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību 3.5. Sistematizēt uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju

4. Programmatūras ieviešana 4.1. Veikt vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai 4.2. Izpildīt programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu 4.3. Iepazīties ar lietotāja dokumentāciju 4.4. Veikt datu pārnešanu 4.5. Sniegt konsultācijas programmatūras ieviešanas laika

5. Programmatūras testēšana 5.1. Sagatavot testēšanas plānu 5.2. Sagatavot testēšanas specifikāciju 5.3. Analizēt programmas kodu


Pienākumi Uzdevumi

5.4. Sagatavot testa piemēra datus 5.5. Sagatavot testēšanas vidi 5.6. Izpildīt testa piemērus 5.7. Pierakstīt testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus 5.8. Analizēt kļūdu avotus (prasības specifikācija, projektējuma apraksta, u.c.) 5.9. Reproducēt lietotāja konstatētās kļūda 5.10. Sagatavot testēšanas pārskata dokumentu

6. Prasību specificēšana 6.1. Iepazīties ar programmatūras prasību specifikācijas standartiem 6.2. Noskaidrot lietotāja funkcionālās prasības 6.3. Noskaidrot prasības lietotāja saskarnei 6.4. Novērtēt datu apjomus un noskaidrot veiktspējas prasības 6.5. Noskaidrot drošības, drošuma un vides prasības, prasības mijiedarbībai ar citām sistēmām un citas tehniskas prasības 6.6. Analizēt prasību realizācijas iespējas 6.7. Sagatavot programmatūras prasību specifikācijas dokumentu

7. Esošās sistēmas analīze 7.1. Intervēt projekta pasūtītāju un apkopot interviju rezultātus 7.2. Iepazīties ar pasūtītāja darbību reglamentējošo dokumentāciju 7.3. Iepazīties ar esošo programmu nodrošinājumu 7.4. Apkopot sistēmas analīzes rezultātus vienotā dokumentā

8. Lietotāja dokumentācijas gatavošana

8.1. Iepazīties ar lietotāja dokumentācijas standartiem 8.2. Iepazīties ar lietotāja biznesa terminoloģiju 8.3. Rakstīt un noformēt lietotāja dokumentācijas tekstu 8.4. Saskaņot lietotāja dokumentāciju ar iebūvēto palīdzības sistēmu (Help)

9. Programmatūras projekta plānošana

9.1. Novērtēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku un sastādīt kalendāro plānu 9.2. Veikt individuālā darba plānošanu un kontroli 9.3. Piedalīties projekta gaitas izpildes apspriešanā

Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi

Organizatoriskie faktori – darbs tiek veikts individuāli vai darba grupas sastāvā. Darba grupās var vadīt citus 3. un 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa programmētājus.

PrasmesKopīgās prasmes nozarē

Speciālās prasmes profesijā Vispārējās prasmes/spējas

• Lietot IT nozares standartus • Lietot IT terminoloģiju angļu un latviešu valodā • Lietot operētājsistēmas • Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas • Lietot ātrrakstīšanas paņēmienus • Piedalīties projektu vadīšanā

• Veidot un atkļūdot programmas • Pielietot projektējuma shēmas un diagrammas • Projektēt algoritmus un datu struktūras • Izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus programmproduktus un līdzekļus • Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus • Konfigurēt darba vietu un darba rīkus • Lietot programmatūras izstrādes rīkus • Realizēt algoritmus, lietojot programmēšanas valodu • Analizēt programmas kodu • Realizēt lietotāja interfeisu • Programmēt, izmantojot interneta tehnoloģijas • Lietot datu pieprasījumu valodas • Lietot programmas koda kvalitātes pārbaudes rīkus • Mērīt programmatūras veiktspēju • Lietot labu programmēšanas stilu • Lietot programmatūras testēšanas paņēmienus • Veikt sistēmu analīzi un projektēšanu

• Komunikatīvā prasme • Strādāt komandā (grupā) • Veikt darbu patstāvīgi • Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes • Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus • Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus un vadīt tos • Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli • Noformēt lietišķos dokumentus • Ievērot profesionālās ētikas principus • Ieverot darba higiēnas un drošības prasības • Spēt sazināties angļu valoda


Zināšanas

Zināšanas Zināšanu līmenisPriekšstats Izpratne Pielietošana

Angļu valoda XXXXXXXXXMatemātika XXXXXXXXX XXXXXXXXXEkonomika un uzņēmējdarbība

XXXXXXXXX

Saskarsme un profesionālā ētika

XXXXXXXXX

Darba aizsardzība un ergonomika

XXXXXXXXX

Lietojumprogrammatūras klasifikācija un izmantošana

XXXXXXXXX XXXXXXXXX

Programmēšanas valodas XXXXXXXXX XXXXXXXXXOperētājsistēmu klasifikācija un izmantošana

XXXXXXXXX XXXXXXXXX

Datu bāzu tehnoloģijas XXXXXXXXX XXXXXXXXXDatorsistēmu uzbūve un funkcionēšana

XXXXXXXXX XXXXXXXXX

Datortīklu tehnoloģijas XXXXXXXXXIT nozares tiesību pamati un standarti

XXXXXXXXX XXXXXXXXX

Programmatūras inženierija XXXXXXXXXProgrammatūras izstrādes tehnoloģijas

XXXXXXXXX

Objektorientēta programmēšana

XXXXXXXXX XXXXXXXXX

Datu struktūrās un algoritmos XXXXXXXXX XXXXXXXXXInterneta tehnoloģijas XXXXXXXXX XXXXXXXXXProgrammatūras izstrādes projektu vadīšana

XXXXXXXXX

ES Phare programmas “Profesionālā izglītība 2000” projekta “Profesionālo kvalifikāciju struktūras izveide” profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs: • Valdis Lauks - programmatūras izstrādes daļas direktors, Fortech • Ivo Odītis - informācijas sistēmu pārvaldes vadītāja vietnieks, Latvijas Banka • Jānis Plūme - kvalitātes vadītājs, SIA IT Alise • Uldis Sukovskis - laboratorijas vadītājs, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts • Olga Sabanska - direktora vietniece datorizglītībā, Rīgas Valsts tehnikums • Renata Frolkova - mācību metodiskā darba vadītāja, Rīgas Tehniskā koledža • Gunārs Matisons - mācību prodekāns, RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes eksperti: • Juris Borzovs, Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidents


7. Prakses saturs

7.1. Prakses pamatmērķis – programmētāja pienākumu praktiska veikšana reālos programmizstrādes apstākļos pieredzējuša programmētāja uzraudzībā.

7.2. Prakses uzdevums – izstrādāt programmproduktu (labi komentētu patstāvīgi izstrādātu programmas kodu), kā arī veikt citus ar programmizstrādi saistītus darbus.

7.3. Vēlams (bet nav obligāti) sagatavot arī pārējos kvalifikācijas darba sastāvā noteiktos nodevumus.

8. Kvalifikācijas darba saturs (Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas (ITTE) nozares Profesionālās izglītības padomes protokols nr. 2 2002.g. 28.maijā )

Kvalifikācijas darba objekts ir pretendenta patstāvīgi izstrādāts programmatūras produkts. Tas nedrīkst būt teorētisks vai metodisks sacerējums, cita autora izstrādāta produkta apraksts, dažādu produktu salīdzinājumi vai lietošanas pieredze, programmēšanas valodas lietošanas piemēri u.tml.

Programmatūras produktam jābūt noformētam saskaņā ar valsts un starptautiskiem standartiem, tā izstrādei jānotiek saskaņā ar labo programmēšanas praksi.

Programmatūras produkta apjomam jāatbilst vismaz 3 personmēnešu darbietilpībai.

Kvalifikācijas darba sastāvā jābūt:f) labi komentētam pretendenta patstāvīgi izstrādātam programmas kodam;g) testēšanas dokumentācijai, kas apliecina pretendenta patstāvīgi veiktu

vienībtestēšanu;h) pretendenta patstāvīgi izstrādātam zema līmeņa (datu struktūru un algoritmu)

projektējumam;i) pretendenta izstrādātajam programmatūras produktam atbilstošiem prasību

specifikācijai un projektējumam (vai to fragmentiem), kas drīkst nebūt paša pretendenta izstrādāti;

j) paskaidrojošam tekstam, kurā atspoguļota konkrētā programmatūras projekta organizācija, kvalitātes nodrošināšana, konfigurāciju pārvaldība un dots darbietilpības novērtējums saskaņā ar izplatītām metodēm.

10.14.2. „Datortīklu administrēšana” ražošanas prakses nolikums


Datorikas nodaļa

APSTIPRINU

________________ J.Borzovsprof. Dr.habil.dat.

studiju programmas „Programmēšana un datortīklu

administrēšana”direktors

28.04.2005.

„Datortīklu administrēšana” ražošanas prakses nolikums

Rīga, 2005.


1. Tiesiskie akti

Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu. Ministru kabineta noteikumi nr. 141, 20.03.2001.

...III. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības obligātais saturs ...

4. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības obligātais saturs ietverts šādās programmu pamatdaļās:

4.1. mācību kursi (piemēram, lekcijas, semināri, laboratorijas darbi un praktiskie darbi, konsultācijas, patstāvīgais darbs);

4.2. mācību prakse ārpus izglītības iestādes (turpmāk — prakse);4.3. kvalifikācijas darbs. ...7. Programmas apjoms ir no 80 līdz 120 kredītpunktiem. Programmas pamatdaļu

un mācību kursu minimālais apjoms (kredītpunktu skaits) ir šāds:7.1. mācību kursi — kopējais apjoms — ne mazāk kā 56 kredītpunkti, bet

nepārsniedzot 75 % no programmas kopējā apjoma;7.1.1. vispārizglītojošie mācību kursi — ne mazāk kā 20 kredītpunktu;7.1.2. nozares mācību kursi — ne mazāk kā 36 kredītpunkti;7.2. prakse — ne mazāk kā 16 kredītpunktu;7.3. kvalifikācijas darbs — ne mazāk kā 8 kredītpunkti, bet nepārsniedzot 10 % no

programmas kopējā apjoma;7.4. studējošo patstāvīgā darba apjoms atbilstoši mācību kursu nosacījumiem ir

35–40 procentu no mācību kursu kopējā apjoma....

Akreditētajā LU studiju programmā „Programmēšana un datortīklu administrēšana” paredzēta 16 kredītpunktu vērta prakse ārpus Universitātes.

16 kredītpunkti nozīmē 16 nedēļas ilgu pilnas slodzes (40 stundas nedēļā) ražošanas darbu programmizstrādē vai datortīklu administrēšanā. Praksei nepieciešamo darbu drīkst veikt arī ilgākā laika posmā, attiecīgi samazinātā slodzē. Ar studiju programmas direktora piekrišanu var tikt ieskaitīts agrāk veikts ražošanas darbs programmizstrādē vai datortīklu administrēšanā.

2. Prasības kvalificētām pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Programmēšana un datortīklu administrēšana” ražošanas prakses vietām

Apstiprinājusi ITTE Profesionālās izglītības padome, 2002.g. 21.novembrī, protokola nr.4.

Šo prasību mērķis ir ražošanas prakses vietām noteikt tādas organizācijas, kurās praktikants varētu iepazīties ar kvalitatīvu, disciplinētu programmizstrādi, kas atbilst labajai programmēšanas praksei.

Par kvalificētu ražošanas prakses vietu atzīstama organizācija, ja tā atbilst vismaz vienam no zemāk uzskaitītiem kritērijiem.

3) Organizācijas programmizstrādes procesi ir sertificēti atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 9001.

4) Organizācija ne mazāk kā 3 gadus izstrādā programmproduktus atbilstoši valsts un starptautiskiem standartiem un par ražošanas prakses vadītāju tā nozīmē darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas darba pieredzi.

Vienam prakses vadītājam nevar būt vairāk par 5 praktikantiem.

Studiju programmas direktora piezīmes

1) Ja prakses organizācijai nav iespējas nozīmēt par ražošanas prakses vadītāju darbinieku ar ne mazāk kā 5 gadu programmēšanas pieredzi, izņēmuma kārtā prakse šādā organizācijā ir pieļaujama ar studiju programmas direktora piekrišanu un nozīmējot no mācībspēku vidus kvalificētu konsultantu, ar kuru praktikantam jātiekas ne retāk kā reizi 2 nedēļās, to fiksējot prakses dienasgrāmatā.

2) ITTE Profesionālās izglītības padome vēl nav apstiprinājusi prasības prakses vietām specifiski datortīklu administrēšanā, tāpēc pagaidām tiek piemērotas līdzvērtīgas prasības.


3) 3. Līgums starp LU un prakses vietas organizāciju

Līgums Nr. _____

Rīgā, 200_.gada __ .___________

____________________________________________ (turpmāk saukts – Uzņēmums)(praksē uzņemošā uzņēmuma vai organizācijas nosaukums)

________________________________________ personā, kurš(-a) rīkojas saskaņā ar (līgumslēdzējas personas amats, vārds, uzvārds)

______________________________________, no vienas puses, un Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļa (turpmāk saukta – Nodaļa) profesora Jāņa Bičevska personā, kurš rīkojas saskaņā ar Nodaļas nolikumu, no otras puses, noslēdza šādu līgumu:

6. Uzņēmums apņemas6.1. Nodrošināt praktikantiem praktizēšanās iespējas atbilstoši prakses programmā

formulētiem mērķiem un uzdevumiem.6.2. Nodrošināt praktikantiem prakses vadītāju atbilstoši ITTE Profesionālās

izglītības padomes apstiprinātajām prasībām.6.3. Nodrošināt praktikantu instruēšanu par vispārējiem un Uzņēmuma īpašiem

darba drošības noteikumiem, kā arī uzraudzīt to ievērošanu.6.4. Nodrošināt praktikantiem pieeju Uzņēmuma rīcībā esošai nekonfidenciālai

tehniskai un ekonomiskai informācijai, kas saistīta ar prakses programmu.6.5. Veikt prakses dienasgrāmatas noformēšanu no Uzņēmuma puses.6.6. Prakses noslēgumā noformēt ražošanas prakses vadītāja atsauksmi un izsniegt

to praktikantam.

7. Nodaļa apņemas7.1. Veikt nepieciešamos sagatavošanas darbus prakses īstenošanai, t.sk. prakses

līguma sagatavošanu un noslēgšanu.7.2. Nodrošināt praktikantiem prakses vadītāju(s), kas veic prakses metodisko

nodrošināšanu un uzraudzību.7.3. Savlaicīgi informēt prakses vadītāju(s) Uzņēmumā par prakses mērķiem,

uzdevumu un saturu.7.4. Nodrošināt praktikantus ar prakses programmu(ām).7.5. Uzturēt regulārus kontaktus ar prakses vadītāju(iem) Uzņēmumā un ar tā

administrāciju, risināt a praktikantu darbu saistītās problēmsituācijas.

8. Puses vienojas3.1. Uzņēmums uzņem praksē __________ praktikantu(s) uz laiku no ___.____._______ līdz ___.___.________ .

Piezīme. Praktikantu vārdisko uzskaitījumu skat. Pielikumā.3.2. Ja praktikanti nepilda vai pārkāpj Uzņēmuma iekšējās kārtības vai darba drošības noteikumus, Uzņēmums ierosina vai īpaši nepieņemamos gadījumos vienpusīgi izlemj jautājumu par pārkāpēja praktizēšanās pārtraukšanu.3.3. Jautājumus par mācību prakses finansiālo nodrošinājumu līgumslēdzējas puses risina, pamatojoties uz savstarpēju papildus vienošanos.

9. Pušu atbildība9.1. Katra no pusēm Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā kompensē

zaudējumus, ko tā radījusi otrai pusei, neizpildot līgumā paredzētās saistības.9.2. Līgums sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas Uzņēmumā,

otrs – Nodaļā.

10. Pušu juridiskās adreses un līguma termiņi 10.1. Juridiskās adreses:

Uzņēmuma NodaļasPasta indekss: Pasta indekss: LV-1586Adrese: Adrese: Raiņa bulvārī 19, RīgāTālr.: Tālr.: 7034488, 7034490Fakss: Fakss: 7225039e-pasts: e-pasts: [email protected]

10.2. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz prakses noslēguma datumam.

Uzņēmuma vārdā Nodaļas vārdā

____________________ ____________________ J.Bičevskis

Piezīme. Līgumam jāpievieno prakses vadītāja(-u) dzīves gājums (CV).


4. Ražošanas prakses vadītāja atsauksmes saturs

Apstiprinājusi ITTE Profesionālās izglītības padome, 2002.g. 28.maijā, protokola nr.2.

Ražošanas prakses vadītāja atsauksmei, ko ar parakstu un organizācijas zīmogu apstiprina ražošanas prakses organizācijas vadītājs, jāsatur vismaz zemāk minētā informācija.

1. Praktikanta vārds un uzvārds, personas kods.2. Ražošanas prakses organizācijas nosaukums, adrese, telefons, elektroniskās

adreses (ja ir).3. Ražošanas prakses vadītāja vārds un uzvārds, personas kods, telefons,

elektroniskās adreses (ja ir), amats, profesionalitāti apliecinoši grādi, diplomi, sertifikāti u.tml., programmēšanas un ar to saistīta darba stāžs.

4. Prakses sākuma un beigu laiks, norādot arī kopējo prakses apjomu personstundās, kā arī tieši programmēšanai (plašā nozīmē, ne tikai kodēšanai) veltītais prakses apjoms personstundās.

5. Praktikanta zināšanu un prasmju (skat. attiecīgi Programmētāja profesijas standartu vai Datorsistēmu un datortīklu administratora profesijas standartus www.izmpic.lv) vērtējums.

6. Praktikanta attieksme pret darbu, darba biedriem.

5. Prakses dienasgrāmata

Prakses laikā praktikantam ir periodiski jāaizpilda prakses dienasgrāmata, kuras formāts dots zemāk. Ierakstiem jābūt ne retāk kā pēc katru 40 stundu nostrādāšanas, bet ja prakse notiek daļslodzē - ne retāk kā reizi 2 nedēļās.

____________________________________________________________________Latvijas UniversitāteFizikas un matemātikas fakultāteDatorikas nodaļaRaiņa bulvārī 19

PRAKSES DIENASGRĀMATAPraktikants_____________________________________________________________(vārds, uzvārds, studenta apliecības nr., paraksts)

Studiju programmas direktors – asoc.prof. Dr.habil.dat. Juris BorzovsTel. 9257530, e-pasts [email protected] (paraksts)

Prakses organizācijas nosaukums - _____________________________________________________________________

Prakses organizācijas vadītājs - _____________________________________________________________________(amats, vārds, uzvārds, tel.,e-pasts, paraksts)

Prakses vietas adrese - _____________________________________________________________________

Prakses vadītājs - _____________________________________________________________________(vārds, uzvārds, tel., e-pasts, paraksts)

Prakses sākuma datums - ________________________

Prakses beigu datums - __________________________Periods (dd.mm.gg.-dd.mm.gg.)

Paveiktie darbi Stundas Praktikanta paraksts

Prakses vadītāja paraksts

(pievienot papildlapas pēc nepieciešamības)


mailto:[email protected]

6. Prakses saturs

6.1. Prakses pamatmērķis – programmētāja vai datortīklu administratora pienākumu praktiska veikšana reālos programmizstrādes (attiecīgi - datortīklu administrēšanas) apstākļos pieredzējuša programmētāja (attiecīgi – datortīklu administratora) uzraudzībā.

6.2. Prakses uzdevums – izstrādāt programmproduktu (labi komentētu patstāvīgi izstrādātu programmas kodu), kā arī veikt citus ar programmizstrādi saistītus darbus (attiecīgi – veikt datortīklu administrēšanas darbus un tos dokumentēt).

6.3. Vēlams (bet nav obligāti) sagatavot arī pārējos kvalifikācijas darba sastāvā noteiktos nodevumus.

10.15. Pielikums. Datorikas nodaļas akadēmiskā personāla CV


Latvijas Universitātes

Fizikas un matemātikas fakultātes

Datorikas nodaļas

akadēmiskā personāla

Curriculum vitae



10.15.1. Dr.sc.comp., docents Guntis ARNICĀNSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1968.Izglītība: 1986.–1993.

1992.-1994.1995.-1999

LU FMF Lietišķā matemātikaLU FMF Datorzinātņu maģistratūraLU FMF Datorzinātņu neklātienes doktorantūra

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1994.2004.

Mg.sc. comp.Dr.sc. comp.

Nodarbošanās:1991.-1991.1991.-1994.1993.-1995.1994.-1998.2004.09-2005.011998.-1995.- 2005.2005. -

LU FMF laborants (programmētājs)SWH Rīga programmētājsLU FMF asistentsAAS BALTA IS daļas vadītājsVentspils augstskola, asoc. prof.AAS BALTA IS izstrādes daļas vadītājsLU FMF lectorsLU FMF docents

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. G. Arnicans. Application generation for the simple database browser based on

the ER diagram. In Jānis Bārzdiņš, editor, Databases and Information Systems, Proceedings of the Third International Baltic Workshop, Volume 1, pages 198-209. Rīga, 1998.

2. G. Arnicans, J. Bicevskis and G. Karnitis. The Unified Megasystem of Latvian Registers: Development of a Communication Server – the First Results and Conclusion. In abstracts of papers of 4rd International Conference “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, pages 163-168. Riga, 2000.

3. G. Arnicans and G. Karnitis. Heterogeneous Database Browsing in WWW Based on Meta Model of Data Sources. In Janis Barzdins and Albertas Caplinskas, editors, Databases and Information Systems, Fourth International Baltic Workshop, BalticDB&IS 2000 Vilnius, Lithuania, May 1-5, 2000, Selected Papers, pages 167-178. Kluwer Academic Publishers, 2000.

4. G. Arnicans, J. Bicevskis, E. Karnitis, and G. Karnitis. Smart Integrated Mega-system as a Basis for e-Governance. Proceedings D of the 5th International Multi-Conference Information Society IS’2002, pages 197-201. Ljubljana, Slovenia, 2002.

5. G. Arnicans and G. Karnitis. Semantics for Managing Systems in Heterogeneous and Distributed Environment. In Hele-Mai Haav and Ahto Kalja, editors, Databases and Information Systems, Proceedings of the Fifth International Baltic Conference BalticDB&IS 2002, Volume 1, pages 51-62. Tallinn, 2002.


6. G. Arnicans and G. Karnitis. Semantics for Managing Systems in Heterogeneous and Distributed Environment. In Hele-Mai Haav and Ahto Kalja, editors, Databases and Information Systems II, Fifth International Baltic Conference, BalticDB&IS’2002 Tallinn, Estonia, June 3-6, 2002, Selected Papers, pages 149-160. Kluwer Academic Publishers, 2002.

7. G. Arnicans. Description of Semantics and Code Generation Possibilities for a Multi-Language Interpreter. Scientific Papers University of Latvia, Volume 669, Computer Science and Information Technologies, Automation of Information Processing, pages 13-33. University of Latvia, 2004.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 10Konferenču tēzes 3

Zinātniski pētnieciskā darbība:1992.-2005.

1995.-20051998.-2005.

Kompilatoru un intrepretatoru būve, programmēšanas valodu semantika, programmatūras rīku izveideProgrammatūras testēšana Lielu informatīvu sistēmu izveide

Akadēmiskie kursi:“Pamatalgoritmi” (Datorzin. bak., progr.) A daļa 4. kredītpunkti“Programmu testēšana” (Datorzin. bak. progr.) B daļa 2. kredītpunkti“Pamatalgoritmi” (Inform. skol. prof. stud. progr.) A daļa 2. kredītpunkti“Algoritmu teorija” (Ventspils augstskola) 2. kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Sagatavotie mācību līdzekļi:1. e-kurss “Pamatalgoritmi”.2. e-kurss “Programmu testēšana”.Dalība starptautiskās organizācijās:Kopš 1997. ACM biedrs.Kopš 1999. IEEE un Computer Society biedrs.Konferenču programmkomitejas loceklis:Latvijas IT uzņēmumu konference Testēšanas teorija un prakse, 2003.-2005.ACM studentu komandu programmēšanas sacensību organizēšana, atlases kārta:LU – 2000.-2004.Baltijas valstu augstskolām – 2004.LU komandu sagatavošana un dalība ACM studentu komandu programmēšanas sacensībās:¼ pasaules fināls – 2002.- 2004.½ pasaules fināls – 1995.-1997., 1999.- 2004.

2005. gada 31. martā /G. Arnicāns/

10.15.2. Dr.sc.comp., asociētais profesors Guntis BĀRZDIŅŠdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1962.Izglītība: 1981.-1985. Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un

matemātikas fakultāte, lietišķās matemātikas nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2001. LU FMF, Asoc. Profesors1995. LU FMF, Docents1992. Datorzinātņu doktors1990. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1986. Diploms par augstāko matemātisko izglītību

Nodarbošanās:1993.- Lektors, docents, asoc.prof. – Latvijas

Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte

1997.- Tehniskais direktors – Taide Network AS, Holmestrand, Norvēģija

1996.-2002. Tehniskais direktors – Latnet-Serviss SIA, Rīga

1991.-1992. Pētnieks (Postdoctoral Research Associate) – Datorzinātņu departaments, Jaunmeksikas Valsts Universitāte, Las Cruces, ASV

1985-1991, 1992- Aspirants, zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais pētnieks – Latvijas Universitāte, Matemātikas un informātikas institūts(līdz1994.g.–Skaitļošanas centrs)

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Barzdins, G.J. Eksperimenti so smeshannimi vichislenijami (Eksperimenti ar jauktajiem rēķiniem), Programmirovanie, 1:30-43, 1987. (krieviski)

2. Barzdin, G.J. and Bulyonkov, M.A. Chastichnie vichislenija i dekompozicija programm (Daļējā izpilde un programmu dekompozīcija), Programmirovanie, 1:50-61, 1990. (krieviski)

3. Barzdins G., Inductive Synthesis of Term Rewriting Systems, Lecture Notes in Computer Science, Springer Verlag, 502:253-285, 1991.

4. Barzdins J., Barzdins G., Apsitis K., Sarkans U., Towards Efficient Inductive Synthesis of Expressions from Input/Output Examples, Lecture Notes in Computer Science, Springer Verlag, 744:59-72, 1993.

5. Sidorovs A., Barzdins G., Lacis J., Ogsts K., SmartARP: merging IP and MAC addressing for low-cost gigabit Ethernet networks, Computer Networks, Volume 31, Number 21, 10 November 1999, Elsevier Science B.V, pp. 2193-2204


6. Barzdins G., "UML + Spreadsheets as a Telecommunications Network Documentation and Analysis Tool", Databases and Information Systems, Vol.118, IOS Press, 2005, pp.238-246. ISSN 0922-6389

Zinātniski pētnieciskā darbība:

No 1997.g. dalībnieks LZP projektā Nr.01.0010 “Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros (sadarbības projekts)”

1993. – 2000. dalībnieks Ziemeļvalstu Ministru Padomes projektā “Baltnet”: Baltijas valstu universitāšu akadēmiskā datortīkla izveidošana.

Akadēmiskie kursi:

Programmēšanas valodas (Datorzinātņu bak. progr.) A daļa 2 kredītpunktiObjektorientētā programmēšana un C++ (Datorzinātņu maģ. progr.)

A daļa 4 kredītpunkti

Datoru tīkli I (Datorzinātņu maģ. progr.) B daļa 4 kredītpunktiDatoru tīkli II (Datorzinātņu maģ. progr.) B daļa 4 kredītpunktiUnix lietojumi (Datorzinātņu maģ. progr.) B daļa 4 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

No 1993.g. starptautiskās organizācijas “Internet Society” biedrs

1998.g. “Baltic IT&T” konferences programmas komitejas loceklis, Rīga.

1999.g. “NORDUnet’99” konferences programmas komitejas loceklis, Lund, Zviedrija.

2000.g. VITA Ekspertu Padomes loceklis

2004.g. Satiksmes ministrijas darba grupa Latvijas platjoslu tīklu attīstības koncepcijas izstrādei.

2005. gada 10. februārī /G. Bārzdiņš/

10.15.3. Dr.habil.sc.comp., profesors Jānis BĀRZDIŅŠdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1937.Izglītība: 1954.-1959. Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un

matemātikas fakultāte1962.-1965. Latvijas Valsts universitāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1965. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1976. Fizikas un matemātikas zinātņu doktors.1985. Profesors specialitātē Matemātiskā

kibernētika, PSRS Augstākā Atestācijas komisija

1992. Dr. habil. Sc. Comp. Piešķirts nostrifikācijas kārtībā, Latvijas Zinātnes Padome

1995. Latvijas Universitātes profesorsNodarbošanās:

1959.-1962. Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asistents, vecākais pasniedzējs

1965.-1971. Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

1971.-1997. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Programmēšanas automatizācijas laboratorijas vadītājs

Kopš 1985. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors

Kopš 1992. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorzinātņu katedras vadītājs un datorzinātņu maģistrantūras programmas directors

Kopš 1997. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta direktors


Raksti recenzētos izdevumos:

1. U.Sarkans, J.Barzdins, A.Kalnins and K.Podnieks. Towards a Metamodel-Based Universal Graphical Editor - Proc. Third International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, 1998, v.1, pp.187-197

2. U.Sarkans and J.Barzdins. Using Attribute Grammars for Description of Inductive Inference Search Space.- Springer Verlag, Lc. Notes in Comp. Sc., v. 1501, 1998, pp.400-409

3. J.Bārzdiņš, Ģ.Linde and D. Kūlis. Learning Formulae from Finite Examples.- Proc. International Workshop on Quantum Computation and Learning, Riga, 1999, pp. 200-208


4. A.Kalniņš, J.Bārzdiņš and K.Podnieks. MiniGRADE – a tool for conceptual modeling by class diagrams.-Proc. 18-th International Conference on Conceptual Modeling (ER’99), Paris, 1999.

5. A.Kalnins, J.Barzdins and K.Podnieks. Modeling Languages and Tools: State of the Art.- Proceedings of Second International Conference on Simulation, Gaming, Training and Business Process Reingineering, Riga, 2000, pp.211-214.

6. A.Kalnins, K.Podnieks, A.Zarins, E.Celms and J.Barzdins. Editor Definition Language and its Implementation.- Proc. 4th International Conference – “Perspectives of System Informatics”, Novosibirsk, 2001, pp. 279-281

7. J.Bārzdiņš, R.Freivalds and C.Smith. Towards Axiomatic Basis of Inductive Inference. - Springer Verlag, Lc. Notes in Comp. Sc., v. 2138, 2001, pp. 1-13

8. A.Kalnins, K.Podnieks, A.Zarins, E.Celms and J.Barzdins. Editor Definition Language and its Implementation. - Springer Verlag, Lc. Notes in Comp. Sc., v. 2244, 2001, pp. 530-537

9. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms et al. The First Step Towards Generic Modeling Tool.- Proc. Fifth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Tallin, 2002, v.2, pp.167-180

10. J.Barzdins and Kalnins. How to Comprehend Large and Complicated Systems. – Information Systems Development, Kluwer Academic, 2002, pp. 215-226

11. A. Kalnins, J. Barzdins and E. Celms. Model Transformation Language MOLA.- Proc. Sixth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Riga, 2004, pp.339-356

12. A.Kalnins, J. Barzdins, E.Celms. Basics of Model Transformation Language MOLA. - ECOOP 2004 (Workshop on Model Transformation and execution in the context of MDA), Oslo, Norway, June 14-18, 2004, 6 p.

13. A.Kalnins, J. Barzdins, E.Celms. MOLA Language: Methodology Sketch.-Proceedings of EWMDA-2, Canterbury, England, 2004, pp.194-203.

14. A.Kalnins, J. Barzdins, E.Celms. UML Business Modeling Profile. - Proceedings of ISD’2004, Vilnius, Lithuania, 2004, pp.182-194.

15. A.Kalnins, J. Barzdins, E.Celms. Efficiency Problems in MOLA Implementation. - To be published in proceedings of the 19th International Conference, OOPSLA’2004, Workshop “Best Practices for Model-Driven Software Development”, Vancouver, Canada, October 2004, 14 p.

16. Dace Ruklisa, Janis Barzdins. Metamodels and Formalisationof Fuzzy knowledge: a Case Study. – Proc. Sixth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Doctoral Consortium, Riga, 2004, pp.92-104

17. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms. Model Transformation Language MOLA. - Proceedings of MDAFA 2004 (Model-Driven Architecture: Foundations and Applications 2004), Linkoeping, Sweden, pp.14-28.

18. A.Kalnins, J.Barzdins and E.Celms. Language MOLA: Extended Patterns.- Databases and Information Systems, IOS Press, Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, vol. 118, 2005, pp. 169-184.

http://melnais.mii.lu.lv/audris/MOLA_MDAFA.pdf

http://melnais.mii.lu.lv/audris/OOPSLA_MOLA.pdf


http://melnais.mii.lu.lv/audris/Kalnins_Barzdins_UMLBM_Final.pdf

http://melnais.mii.lu.lv/audris/EWMDA_MOLA2.pdf

http://melnais.mii.lu.lv/audris/MOLAforWMDD.pdf


Monogrāfijas:

1. J.Bārzdiņš, J.Tenteris, Ē.Viļums. Biznesa modelēšanas valoda GRAPES-BM un tās lietošana.- Rīga, 1998, 152 lpp.(angliskais variants: ”Business Modeling Language Guide”- sistēmas GRADE dokumentācijas sastāvdaļa)

2. Databases and Information Systems, Kluwer Academic Publishers, 2001, 348 p., Janis Barzdins and Albertas Caplinskas ( Eds.)

3. Databases and Information Systems, IOS Press, Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, vol. 118, 2005, 299 p., Janis Barzdins and Albertas Caplinskas (Eds.)

Citas publikācijas:

J.Bārzdiņš. Research and IT development in Latvia: training of highly qualified specialists.-Fifth International Conference and Exhibition “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States” In: “Baltic IT Review”, No.2, p.63-64 (1998)

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs:1. U.Sarkans, J.Barzdins, A.Kalnins and K.Podnieks. Towards a Metamodel-Based

Universal Graphical Editor.- Third International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, April 15-17, 1998

2. U.Sarkans and J.Barzdins. Using Attribute Grammars for Description of Inductive Inference Search Space.- 9th International Conference on Algorithmic Learning Theory, Germany, October 8-10, 1998

3. J.Bārzdiņš, Ģ.Linde and D. Kūlis. Learning Formulae from Finite Examples.- International Workshop on Quantum Computation and Learning, Riga, September 11-13, 1999

4. A.Kalniņš, J.Bārzdiņš and K.Podnieks. MiniGRADE – a tool for conceptual modeling by class diagrams.-18-th International Conference on Conceptual Modeling (ER’99), Paris, November 15-18, 1999.

5. J.Barzdins, R.Freivalds and C.Smith. Towards a Logic of Discovery.- International Workshop “Quantum Computation and Learning”, Sweden, May 27-29, 2000

6. A.Kalnins, J.Barzdins and K.Podnieks. Modeling Languages and Tools: State of the Art.- Second International Conference on Simulation, Gaming, Training and Business Process Reingineering, Riga, September 8-9,2000

7. A.Kalnins, K.Podnieks, A.Zarins, E.Celms and J.Barzdins. Editor Definition Language and its Implementation.- 4th International Conference “Perspectives of System Informatics”, Novosibirsk, July 2-6, 2001

8. J.Bārzdiņš, R.Freivalds and C.Smith. Towards Axiomatic Basis of Inductive Inference. – 13th International Workshop “Fundamentals of Computation Theory”, Riga, August 22-24, 2001


9. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms et al. The First Step Towards Generic Modeling Tool. - Fifth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Tallin, June 3-6, 2002

10. J.Barzdins and Kalnins. How to Comprehend Large and Complicated Systems. – 11th International Conference on Information Systems Development, Riga, September 12-14, 2002.

11. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms. Model Transformation Language MOLA: Extended Patterns. - Sixth International Baltic Conference BalticDB&IS 2004, Riga, Latvia, June 6-9, 2004.

12. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms. Model Transformation Language MOLA. - MDAFA 2004 (Model-Driven Architecture: Foundations and Applications 2004), Linkoeping, Sweden, June 10-12, 2004.

13. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms. Basics of Model Transformation Language MOLA. - ECOOP 2004 (Workshop on Model Transformation and execution in the context of MDA), Oslo, Norway, June 14-18, 2004.

14. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms. MOLA Language: Methodology Sketch. - EWMDA-2, Canterbury, England, September 7-8, 2004.

15. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms. UML Business Modeling Profile. - ISD’2004, Vilnius, Lithuania, September 9-11.

16. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms. Efficiency Problems in MOLA Implementation. - 19th International Conference OOPSLA’2004, Workshop “Best Practices for Model-Driven Software Development”, Vancouver, Canada, October 2004.


LZP un citu valstu finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs:

LZP sadarbības projekts (programma) 01.0010 “Latvijas informātikas tehnoloģiju attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros”, projekta vadītājs, 1998 – 2001

LZP sadarbības projekts 02.0002 “Latvijas informātikas ražotņu atbalsta pētījumi”, projekta vadītājs, 2002 -

Starptautisku pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:

ES 4. Ietvarprogrammas projekts No. 23287 “Application Development for Distributed Enterprise (ADDE)”, dalībnieks, 1997 – 1999

Latvijas vai starptautisku projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis:

LZP Informātikas eksperu komisijas priekšsēdētājs (1996 – 2002)

LZP Informātikas eksperu komisijas priekšsēdētāja vietnieks (2003 - )

LZP Apvienotās inženierzinātņu ekspertu komisijas loceklis (1999 – )

Akadēmiskie kursi:

Objektorientētā analīze un modelēšana

LU, maģistra programma, A daļa 4 kredītp.

Metamodeļi un zināšanu attēlošana LU, maģistra programma, B daļa 4 kredītp.Patstāvīgo studiju kurss LU, maģistra programma, B daļa 4 kredītp.


http://melnais.mii.lu.lv/audris/Kalnins_Barzdins_UMLBM_Final.pdf

http://melnais.mii.lu.lv/audris/EWMDA_MOLA2.pdf



http://melnais.mii.lu.lv/audris/MOLA_MDAFA.pdf

“Datorzinātņu speciālās nodaļas”Formālās specifikācijas LU, bakalaura programma, A daļa 2 kredītp.


Pedagoģiskā darbība:

Darbs studiju programmas padomē:

Datorzinātņu maģistra studiju programmas direktorsDatorzinātņu bakalaura un maģistra studiju padomes loceklis

Izstrādātie studiju kursi :

Objektorientētā analīze un modelēšana (4 kredīti, A grupas kurss Datorzinātņu maģistrantūras studentiem)Metamodeļi un zināšanu attēlošana(4 kredīti, B grupas kurss Datorzinātņu maģistrantūras studentiem)Formālās specifikācijas (2 kredīti, A grupas kurss Datorzinātņu bakalatūras studentiem )

Izstrādātās studiju programmas:

Datorzinātņu maģistra studiju programma (akreditēta 1998. gadā)

Sagatavotie mācību līdzekļi (arī elektroniskā formā):

e-kurss “Objektorientētā analīze un modelēšana” (4 kr.)e-kurss “Formālās specifikācijas” (2 kr.)

Organizatoriskais darbs (par pēdējiem 6 gadiem):

LU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis:

Latvijas Universitātes senāta loceklis (līdz 2004.g)LU Fizikas un matemātikas fakultātes domes loceklisLatvijas Universitātes promocijas padomes Nr. 10-2-1 “Datorzinātne” priekšsēdētājsLatvijas Universitātes Profesoru padomes datorzinātnē priekšsēdētāja vietnieksLatvijas Universitātes Datorzinātņu maģistra studiju programmas direktorsLatvijas Zinātnes Padomes loceklisLZP Informātikas eksperu komisijas priekšsēdētājs (līdz 2002.g.), vietnieks (no 2002.g.)

Starptautisku konferenču programmu komitejas priekšsēdētājs vai loceklis:

Third International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, 1998 – priekšsēdētājs Sixth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Riga, 2004 – līdzpriekšsēdētājs4th International Conference “Perspectives of System Informatics”, Novosibirsk, 2001 – loceklis Fifth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Tallin, 2002 - loceklis 5th International Conference “Perspectives of System Informatics”, Novosibirsk, 2003 – loceklis


16th International Conference on Advanced Information Systems Engineering (CAiSE*04), Riga, 2004 – loceklis13th International Conference on Information Systems Development (ISD’2004), Vilnius, 2004 – loceklis

Zinātnisku izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs vai loceklis, recenzents:Žurnāla “Fundamenta Informaticae” (IOS Press) redkolēģijas loceklisLatvijas Universitātes zinātnisko rakstu sērijas “Datorzinātne” redkolēģijas loceklis

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas, centra u.c. dibinātājs vai vadītājs:Latvijas Universitātes Datorzinātņu katedras vadītājsLatvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta direktors

Starptautisko vai Latvijas zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību, biedrību vadītājs vai līdzdalībnieks:Starptautisko IT profesionalo organizāciju ACM un IEEE biedrsLatvijas Zinātnieku Savienības biedrs

Oficiāli apstiprināts valstisko, pašvaldību vai ražošanas uzņēmumu konsultants, padomdevējs zinātnisko un akadēmisko ekspertu komisiju darbā:Līdz 2000.g. Latvijas Republikas delegāts Eiropas komisijas Informācijas sabiedrības tehnoloģiju komitejā (IST)

2005. gada 21. martā /J. Bārzdiņš/

10.15.4. Dr.sc.comp., profesors Jānis BIČEVSKISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1944.Izglītība: 1962.–1970. augstākā, Pētera Stučkas vārdā nosauktā

Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, pamatkurss - matemātika

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2002. Profesors (LU)1999. Asociētais profesors (LU)1992. Datorzinātņu doktors1985. Docents1979. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts

Nodarbošanās:1999.- Datorikas nodaļas vadītājs, Latvijas

Universitāte

1999.-2003. LIIS projekta vadītājs, Latvijas Universitāte

1982.- Vecākais pasniedzējs, docents, asociētais profesors, profesors, Latvijas Universitāte

1987.-1992.,1998.-2002

Katedras vadītājs, Latvijas Universitāte

1982.- Programmētājs un projektu vadītājs, Latvijas Valsts universitāte, Latvijas Universitāte

1968.-1982. Laborants, vecākais laborants, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, nodaļas vadītājs Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. J.Bičevskis, J.Borzovs, U.Straujums, A.Zariņš, E.F.Miller,jr. SMOTL - A System

to Construct Samples for Data Processing Program Debugging._ IEEE Transactions on Software Engineering, vol. SE-5, No.1, 1979, pp. 60-66.

2. A.Andžāns, J.Bičevskis, Ē.Ikaunieks, I.Medvedis, U.Straujums, V.Vēzis. The Latvian Education Informatization System LIIS. Educational Media International, 2003, Vol. 41.

3. G. Arnicans, J.Bičevskis, G. Karnitis, E. Karnitis. Smart Integrated Mega-System as a Basis for E-governance. Proceedings of the 5th International Multi-Conference Information Society IS'2002., Ljubljana, 2002

4. J. Ceriņa, J.Bičevskis, O. Ozols. Latvia’s Government Portal: A Concept. Baltic IT&T Review, No.4, 2001.

5. Janis Bicevskis The effectiveness of testing models. Proceedings of the Third International Baltic Workshop, Riga, 1998, University of Latvia


6. Nacionālā programma Informātika. Sastād. R.Balodis, J.Bārzdiņš, J.Bičevskis, J.Borzovs, V.Briedis, E.Karnītis, V.Lauks, J.Miķelsons, A.Virtmanis, K.Zeiļa._Rīga, 1998.

7. Z.Bicevska, J.Bicevskis, J.Borzovs. Regression Testing of Software System Specifications and Computer Programs._ Proceedings of the 8th Software Quality Week, San Francisco, 1995, paper 5-T-1 (9 p).

8. J.Bičevskis, J.Borzovs. Prioriteti v otladke boļših programmnih sistem._ Programmirovaņije, No. 3, 1982, lpp. 31-34.

9. J.Bičevskis, J.Borzovs. Razvitije metodov simvoļičeskogo testirovaņija programm EVM._ Avtomatika i telemehanika, No. 8, 1982, lpp. 93-101.


Zinātniski pētnieciskā darbība:2001.- LZP sadarbības projekta Nr. 02.0002 „Latvijas informātikas

tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros” apakšprojekts Nr. 02.0002.1.3 (apakšprojekta vadītājs)

Akadēmiskie kursi:„Programminženierija“ LU, bakalaura programma, A daļa 4

kredītpunkti„Kursa projekts“ LU, bakalaura programma, A daļa 4

kredītpunktiSpecseminārs „Datu kvalitāte“ LU, bakalaura programma, B daļa 2

kredītpunkti„Sistēmu projektēšana“ LU, maģistra programma, B daļa 4

kredītpunkti„Programmu testēšana“ LU, maģistra programma, B daļa 4

kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:LU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis:

LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas vadītājsLU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas valdes loceklisLU Datorzinātņu promocijas padomes loceklisLU profesoru padomes loceklis

2005. gada 16. februārī /J. Bičevskis/

10.15.5. Mg.sc.comp., stundu pasniedzējs Mihails BOGDANOVSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1974.

Izglītība: 1991.–1995.

1996.-1999.

Latvijas Universitāte, 1995, datorzinātņu bakalaursLatvijas Universitāte, 1999, datorzinātņu maģistrs

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1999. Datorzinātņu maģistrs

Nodarbošanās:1999.-2000.,2002.-2005.

LU stundu pasniedzējs


1. Gill M, Bogdanovs M. Extended use of a Traceability Tool within Software Development Project. Databases and Information Systems II, 2002.g. 175.-186.


Zinātniski pētnieciskā darbība:1999.-2005. Tīmekļa tehnoloģijas I un II kursu izstrāde

Akadēmiskie kursi:Tīmekļa tehnoloģijas I B daļa 2. kredītpunktiTīmekļa tehnoloģijas II B daļa 2. kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Strādāju vairāk nekā 12 gadus A/s DATI un saistītajos uzņēmumos. Piedalījos vairāk nekā 30 izstrādes un testēšanas projektos. Izstrādāju vairākas Tīmekļa aplikācijas. Vadīju testētāju, izstrādātāju grupas vairākos projektos.

2005. gada 14. februārī /M. Bogdanovs/


10.15.6. Dr.habil.sc.comp., profesors Juris BORZOVSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1968.–1973.1957.- 1968.

augstākā, P.Stučkas LVU Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātiķisvidējā, Rīgas 50.vidusskola

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2004.2001.1999.1992.

1992.1989.

Profesors (LU)Asociēts profesors (LU)Habilitēts datorzinātņu doktors (LU)Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (PSRS AAK)Datorzinātņu doktors (LU)Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (Baltkrievijas PSR ZA Matemātikas institūts)

Nodarbošanās:1966.-1966.1966.-1966.

1967.-1967.1969.-1969.

1970.-1973.1971.-1972.

1973.-1976.

1974.-1999.1976.-1979.

1980.-1990.

1990.-1992.

1992.-1995.

1995.-

1999.-2000.1999.-2000.2000.-2001.-

2000.-2004.2001.-2004.

Mēbeļu firmas “Rīga” strādnieksLZA Vēstures institūta arheoloģiskās ekspedīcijas Doles salā strādnieksLPSR Centrālā statistikas pārvaldes operatorsLPSR Vispārējās celtniecības tresta Bauskas Pārvietojamās mehanizētās kolonnas strādnieksLĻKJS CK Studentu vienību zonas komisārsLĻKJS P.Stučkas LVU komitejas sekretāres vietnieksP.Stučkas LVU Skaitļošanas centra inženieris matemātiķis-programmētājs P.Stučkas LVU (LU) stundu pasniedzējsP.Stučkas LVU Skaitļošanas centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieksP.Stučkas LVU Skaitļošanas centra daļas vadītājs P.Stučkas LVU Skaitļošanas centra direktora vietnieks zinātniskā darbāA/s Software House Riga, a/s SWH Informatīvās sistēmas kvalitātes kontroles grupas vadītājsRīgas Informācijas tehnoloģijas institūta direktors, valdes priekšsēdētājsLU stundu docentsRTU stundu docentsRTU stundu profesorsa/s DATI ģenerāldirektora vietnieks kvalitātes jautājumosAugstākās izglītības padomes loceklisLU asociēts profesors

2004. - LU profesors


1. J.Bičevskis, J.Borzovs, U.Straujums, A.Zariņš, E.F.Miller,jr. SMOTL - A System to Construct Samples for Data Processing Program Debugging._ IEEE Transactions on Software Engineering, vol. SE-5, No.1, 1979, pp. 60-66.

2. J.Bičevskis, J.Borzovs, U.Straujums, A.Zariņš, E.F.Miller,jr. SMOTL - A

3. J.Borzovs. Testirovaņije programm s ispoļzovaņijem simvoļičeskogo vipolņeņija._ Programmirovaņije, No. 1, 1980, lpp. 51-59.

4. J.Bičevskis, J.Borzovs. Prioriteti v otladke boļših programmnih sistem._ Programmirovaņije, No. 3, 1982, lpp. 31-34.

5. J.Bičevskis, J.Borzovs. Razvitije metodov simvoļičeskogo testirovaņija programm EVM._ Avtomatika i telemehanika, No. 8, 1982, lpp. 93-101.

6. J.Borzovs. Avtomatičeskoje opisaņije funkcij programm obrabotki posļedovateļnih failov._ Programmirovaņije, No. 2, 1983, lpp. 3-11.

7. A.Kalniņš, J.Borzovs. Testirovaņije programm: jaziki specifikacij i avtomatičeskoje geņerirovaņije testov._ Kibernetika, No. 6, 1985, lpp. 28-34.

8. J.Borzovs, G.Dišlers, I.Medvedis, G.Urtāns. Sistema simvoļičeskogo testirovaņija PL/1-programm._ Upravļjajuščije sistemi i mašini, No. 6, 1986, lpp. 75-79..

9. J.Borzovs, G.Urtāns, V. Šimarov. Vibor putjei programmi dļa postrojeņija testov._ Upravļajuščije sistemi i mašini, No. 6, 1989, lpp. 29-36.

10. J.Borzovs, I.Medvedis, G.Urtāns. Metod segmentov dļa rešeņija sistem ravenstv i ņeravenstv pri geņeracii testov dļa proverki programm._ Upravļajuščije sistemi i mašini, No. 2, 1990, lpp. 49-58.

11. J.Borzovs, J.Rāts. Rakstāmmašīnām un datoriem (skaitļotājiem) - ergonomisku latviešu tastatūru._ LZA Vēstis, Nr. 11, 1990., lpp. 124-128.

12. A.Kalniņš, J.Borzovs, I.Medvedis. Automatic Construction of Test Sets: Practical Approach._ In: J.Bārzdiņš, D.Bjorner (eds.) Lecture Notes in Computer Science: Baltic Computer Science, No. 502, Springer-Verlag, 1991._ pp.360-432.

13. J.Borzovs, G.Ernestsons, I.Lukss, I.Mētra. Basic Requirements for National Information Systems._ In: Proceedings of the Baltic Workshop on National Infrastructure Databases: Problems, Methods, Experiences, Trakai, Lithuania, 1994, pp. 150-157.

14. Z.Bicevska, J.Bicevskis, J.Borzovs. Regression Testing of Software System Specifications and Computer Programs._ Proceedings of the 8th Software Quality Week, San Francisco, 1995, paper 5-T-1 (9 p).

15. J.Borzovs, R.Čevere. Lietotāja pamatprasības tipveida darba seansiem ar datorizētu terminoloģisko vārdnīcu.- VII Starptautiskais baltistu kongress BALTISTICA VII.- Rīga.- 1995, lpp. 25.-27.


16. A.Adamsone, J.Borzovs, R.Cevere, M.Luckina. Framework for Potential Latvian Software Engineering Standards._ In: Hele-Mai Haav, Bernhard Thalheim(Eds.) Databases and Information Systems: Proc. 2nd Int. Baltic Workshop, Tallinn, 1996, pp. 105-112.

17. A.Baums, J.Borzovs, A.Gobzemis, I.Freibergs, G.Fricnovičs, I.Ilziņa (sastād.). Angļu-latviešu-krievu skaidrojošā vārdnīca Personālie datori._ A/s DATI, 1998, 256 lpp.

18. Nacionālā programma Informātika. Sastād. R.Balodis, J.Bārzdiņš, J.Bičevskis, J.Borzovs, V.Briedis, E.Karnītis, V.Lauks, J.Miķelsons, A.Virtmanis, K.Zeiļa._Rīga, 1998.

19. J.Borzovs, I.Puksts, B.Strautmane, G.Urtans, P.A.Woolsey. The Software Development Industry and the Baltic Countries: an Estimation of the Future._ In: Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop “Databases & Information Systems”, Vilnius, “Technika”, 2000, pp. 210-218.

20. A.Baums, J.Borzovs, A.Gobzemis, G.Fricnovičs, I.Ilziņa, V.Skujiņa (sastād.). Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca._ R.: Avots, 2001., 660 lpp.

21. J.Borzovs, I.Ilziņa, V.Skujiņa, I.Vancāne. Sistēmiska latviešu datorterminoloģijas izstrāde._LZA Vēstis, 2001., 55.sēj., 1./2.num., lpp. 83-91.

22. J.Borzovs, J.Bergmanis. Vai Latvijā iespējama uz vispārēju kreditēšanu balstīta maksas augstākā izglītība?_ Starptautiskā zinātniskā konference “Augstskolu kvalitatīvas izaugsmes ietekme uz tautsaimniecības un zinātnes attīstību”, Rīga, Banku augstskola, 2002., lpp. 23-27.

23. J.Bičevskis, J.Borzovs. Testirovaņije programm EVM._ LGU im.P.Stučki, Riga, 1985, 101 lpp.

24. J.Borzovs. What Computing Curricula is Needed: A Case at the University of Latvia._ Informatics in Education, vol. 3, No. 1, Institute of Mathematics and Informatics, Vilnius, 2004, pp. 31-42.

25. J.Borzovs, M.Vītiņš. ECDL kā iespējams skolas lietišķās informātikas kursa programmas kodols._ Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE 2000, Auce, 2000, 14 lpp.



1999.-1999.

1999.-2000.

2000.-2000.

2000.-2001.

PHARE/TACIS finansētā projekta 98-5098.03/04 Conditions of IT Support Audit in the State Labour Inspectorate RITI apakšlīgums ar Birks Sinclair @ Associates Ltd (projekta vadītājs)ESIS-2 (European Survay of Information Society) initiative from the European Community, contract no C 25489 (Lot 8 – Latvia), līgums starp RITI un ALLIANCE 2000 (Zviedrija) (projekta līdzizpildītājs)Baltic Palette IS-strategy initiative, RITI līgums ar EuroFutures AB (Zviedrija) (projekta līdzizpildītājs)ECDL (Eiropas datorprasmes sertifikāta) ieviešana Latvijā, RITI, Lexicon (Zviedrija), ITI (Lietuva) un DFS (Zviedrija) kopprojekts

2001.-

2001.-

(projekta vadītāja vietnieks)LZP projekts Nr. 01.0048 „Informācijas tehnoloģija un telekomunikācija: latviešu terminoloģija” (projekta vadītājs)LZP sadarbības projekta Nr. 02.0002 „Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros” apakšprojekts Nr. 02.0002.1.3 (apakšprojekta vadītājs)

Akadēmiskie kursi:

„Programminženierija“ LU, profesionālā programma, A daļa

4 kredītpunkti

„Kursa projekts“ LU, profesionālā programma, A daļa

4 kredītpunkti

Specseminārs „Programmatūras kvalitāte“

LU, bakalaura programma, A daļa

4 kredītpunkti

„Programmatūras kvalitāte“ LU un RTU, maģistra programmas

Attiecīgi 2 un 4 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību(par pēdējiem 6 gadiem):

LU datorzinātņu bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētājs un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks RTU inženiera (IT) kvalifikācijas pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājsLiepājas Pedagoģijas akadēmijas datorzinātņu bakalaura darbu un kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisiju priekšsēdētājs LU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis:

LZA Terminoloģijas komisijas pastāvīgā plēnuma loceklis un Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas apakškomisijas priekšsēdētājsLatvijas Zinātnes padomes Informātikas ekspertu komisijas loceklisLU Datorzinātņu promocijas padomes loceklisLU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas valdes loceklisRTU profesoru padomes (IT) loceklis

Starptautisku un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs vai loceklis :

13th International Symposium on Fundamentals of Computation Theory FCT’2001, Rīgā, orgkomitejas priekšsēdētājsBaltic IT&T konferences izglītības sekcijas vadītājs, 2003.6th Baltic Conference on Data Bases and Information Systems DB&IS’2004, Rīgā, orgkomitejas līdzpriekšsēdētājsLatvijas Kvalitātes asociācijas gadskārtējās konferences IT sekcijas vadītājs, 2004.

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs vai loceklis, recenzents;LU Zinātnisko rakstu sērijas “Informātika” redakcijas kolēģijas loceklisIEEE Software recenzentsJournal of the Association for Software Testing (JAST) redakcijas kolēģijas loceklis


Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas, centra u.c. dibinātājs vai vadītājs:

Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta dibinātājs un direktors (1995.g.)

Starptautisko vai Latvijas zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību, biedrību vadītājs vai līdzdalībnieks;Latvijas Zinātnieku savienības biedrsLITTA dibinātājs, pirmais prezidents (1998.-2000), valdes loceklis (līdz 2002.), izglītības darba grupas loceklisISACA Latvija dibinātājs, pirmais prezidents, valdes loceklis (līdz 2000.g.)IEEE Computer Society un IEEE Standards Association biedrsLANO viceprezidentsIEEE projekta Guide to the Software Engineering Body of Knowledge SWEBOK, 2001, recenzentsIEEE Software Engineering standartu recenzentsRepresentative from Latvia to the pan-European software quality group, (2004.- )

Oficiāli apstiprināts valstisko, pašvaldību vai ražošanas uzņēmumu konsultants, padomdevējs zinātnisko un akadēmisko ekspertu komisiju darbā:

Starptautiski sertificēts informācijas sistēmu auditors (CISA – Certified Information Systems Auditor)Latvijas Darba devēju konfederācijas Nodarbinātības un profesionālās izglītības ekspertu komisijas loceklisEkonomikas ministrijas ITTE nozares ekspertu padomes loceklisITTE Profesionālās izglītības padomes priekšsēdētājsNacionālās programmas “Informātika” Koordinācijas padomes un KP Stratēģiskās darba grupas loceklis (1999.-2003.).Satiksmes ministrijas Informācijas atklātības likuma, Personas datu aizsardzības likuma, Valsts nozīmes informācijas sistēmu likuma un attiecīgo MK noteikumu izstrādes darba grupu loceklis (2000.-2003.).Ministru kabineta darba grupas 2000.gada problēmas risināšanai loceklis (1999.-2000.)Labklājības ministrijas Darba drošības noteikumu izstrādes darba grupas loceklis (1998.-2001.)Ekonomikas ministrijas Rūpniecības stratēģijas izstrādes darba grupas loceklis (2001.)Kultūras ministrijas Autortiesību likuma grozījumu izstrādes darba grupas loceklis (1998.-2000.)Izglītības un zinātnes ministrijas Dānijas-Latvijas IT koledžas koncepcijas izstrādes darba grupas loceklis (2001.)Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra IT standartizācijas tehniskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks (1995.-2001.)Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra Kvalitātes vadības standartizācijas tehniskās komitejas darba grupas loceklis (1998.-2001.)Valsts valodas komisijas apakškomisijas „Latviešu valoda jaunajās tehnoloģijās” loceklis

2005. gada 10. februārī /J. Borzovs/


10.15.7. Dr.sc.math., asociētā profesore Inese BULAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 04.01.1966. Jaunpiebalga, Cēsu rajonsIzglītība: 1984.-1989.

1990.-1994.

1993.-1994.

LVU, Fizikas un matemātikas fakultāte studenteLVU, Fizikas un matemātikas fakultātes doktorandeVācijas Akadēmiskās Apmaiņas stipendiāte Hamburgas universitātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1993.1994.1999.2001.

maģistra grādsmatemātikas doktora grādsdocenteasociētā profesore

Nodarbošanās:1989.-1990.1990.-1999.1999.-2001.2001.-pašlaik

pasniedzēja-stažiere LVUlektore LUdocente LUasociētā profesore LU


1. Bula I. On strict convexity // LU Zinātniskie Raksti, Mātemātika, 576, 1992, P.193-198.

2. Bula I. Der Rigaer Deutsch-Baltische Mathematiker Piers Bohl (1865-1921) // J. of Baltic Studies (ASV), 24(4), 1993, P.319-326.

3. Bula I. On the stability of the Bohl-Brouwer-Schauder theorem // Nonlinear Analysis, Theory, Methods & Aplications (ASV), 26(11), 1996, P.1859-1868.

4. Bula I. Strictly convex metric spaces and fixed points // Mathematica Moravica (Dienvidslāvija), 3, 1999, P.5-16.

5. Bula I. Dažu ekonomisko modeļu matemātiskie pamati, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas izdevniecība, 1999, 171 lpp.

6. Bula I., Weber M.R. On discontinuous functions and their applications to equilibria in some economic model // Drēzdenes Tehniskās universitātes preprints (Vācija), MATH-AN-02-02, 20 lpp.

7. Bula I. Discontinuous functions in Gale economic model // Mathematical Modelling and Analysis (Lietuva), 8(2), 2003, p.93-102.

8. Bula I., Buls J. Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem, Apgāds Zvaigzne ABC, I daļa – 2003, 256 lpp., II daļa – 2004, 192 lpp.



2001.-2004. Zinātniskā projekta „Aproksimācija, haoss un nekustīgie punkti” vadītāja

2005.- pašlaik Zinātniskā projekta „Attēlojumu dinamika metriskās telpās” vadītāja

Akadēmiskie kursi:Matemātiskā analīze I A daļa 4 kredītpunktiMatemātiskā analīze II A daļa 4 kredītpunktiHaoss B daļa 2 kredītpunktiEkonomisko modeļu matemātiskie pamati B daļa 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Zinātniskās intereses saistītas ar trim virzieniem: nekustīgo punktu teoriju, matemātiski ekonomisko modeļu izpēti un haosa teoriju. Par šīm tēmām I. Bula ir vadījusi vairākus kursa darbus, diplomdarbus, bakalaura darbus, kā arī maģistru darbus Matemātikas nodaļas studentiem un sagatavojusi vairākus ziņojumus konferencēm (pēdējos 6 gados piedalījusies 12 dažādās konferencēs).

2005. gada 21. februārī /I. Bula/


10.15.8. Dr.sc.math., docents Jānis BULSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1950. RīgaIzglītība: 1969.-1974.

1984-1987.

LVU, Fizikas un matemātikas fakultāte, studentsLVU, Fizikas un matemātikas fakultātes, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1988.1992.1992.

fizikas un matemātikas zinātņu kandidātsmatemātikas doktora grādsdocents

Nodarbošanās:1974.-1979.1979.-1984. 1987.- pašlaik

inženieris, vecākais inženieris: LPSR ZA FEIasistents LUasistents, lektors, docents LU

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Buls J. Mīlija automātu modelēšana // Rīga, 1988, 46. lpp. (krieviski)2. Buls J., Buža V., Glaudiņš R . Successful Representation of Autonomous

Automata. // Proc. Latvian Academy Sc., section B, Vol.57(2003), Nr. ¾ (626/627), P.81-86.

3. Buls J. Machine Invariant Classes.// Proc. WORDS’03, 2003, P.207-211.4. Buls J., Zandere I. Injective Morphisms of the Machine Semigroups //

Contributions to General Algebra 14, 2004, P.15-19.Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 11Konferenču tēzes 11

Zinātniski pētnieciskā darbība:2004.- pašlaik Latvijas Zinātnes padomes finansēta granta tēma 04.1126

„Plūsmas šifra atslēgu vadāmu ģeneratoru konstrukcija”

Akadēmiskie kursi:Augstākā matemātika I A daļa 6 kredītpunktiAugstākā matemātika II A daļa 3 kredītpunktiIzvēlētas nodaļas algebrā un diskrētajā matemātikā A daļa 4 kredītpunktiMatemātiskā loģika A daļa 2 kredītpunktiIevads skaitļu teorijā B daļa 2 kredītpunktiIevads algoritmu teorijā B daļa 2 kredītpunktiLineārā programmēšana B daļa 2 kredītpunktiSpecseminārs algebrā, algoritmu teorijā un kriptogrāfijā B daļa 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Specializējas diskrētajā matemātikā, matemātiskajā kibernētikā, algebrā, algoritmu teorijā un kriptogrāfijā. 2005. gada 21. februārī /J. Buls/

10.15.9. Mg.sc.comp., asistents Arnis BŪMANISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1976

Izglītība: 1995-1999

1999-2004

Latvijas Universitāte, Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs,Latvijas Universitāte, Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs

Nodarbošanās:1997-2001-

Skaitļotāju datu bāzu analītiķisAsistents

Akadēmiskie kursi:Programminženierija A daļa 4. kredītpunktiPamatalgoritmi A daļa 4. kredītpunktiPamatalgoritmi (neklātniekiem) A daļa 4. kredītpunktiSpecseminārs B daļa 2. kredītpunktiIT projektu vadība B daļa 2. kredītpunkti


Kopš 1997.gada pamatdarbā strādāju LUIS(Latvijas Universitātes Informatīvās sistēma) projektā.

2005. gada 10. februārī /A. Būmanis/


10.15.10. Mg.sc.comp., lektors Edgars CELMSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1971.Izglītība: 1989. – 1993. Rīgas Tehniskā Universitāte, Datorzinātņu

Bakalaurs1996. – 1999. Latvijas Universitāte, Dabaszinātņu maģistrs

Datorzinātnēs2003. – Latvijas Universitāte, doktorantūras studijas

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1999. Dabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs (LU)

Nodarbošanās:1992. – 1995. Sistēmanalītiķis, Latvijas Industriālā Banka

(LainBanka)1995. – 1998. Informācijas sistēmu departamenta vadītājs

A/S Balijas Transporta Apdrošināšana (BTA)1998. – 2003. Inženieris – programmētājs, Latvijas

Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII)

2003. - Asistents, LU MII2000. - Lektors, Fizikas un matemātikas fakultāte,

Latvijas Universitāte


1. Editor definition language and its implementation. Kalnins A., Podnieks K., Zarins A., Celms E., Barzdins J. Lecture Notes in Computer Science, Springer, v. 2244, 2001, pp. 530-537.

2. The First Step Towards Generic Modelling Tool. Kalnins A., Barzdins J., Celms E., Lace L., Opmanis M., Podnieks K., Zarins A. Proceedings of Baltic DB&IS 2002, Tallinn, 2002, v. 2, pp. 167-180.

3. Diagram definition facilities in a generic modeling tool. Lace L., Celms E., Kalnins A. Proceedings of International Conference Modelling and Simulation of Business systems (MoSiBuS'2003), Vilnius, 2003, pp. 220-224.

4. Diagram definition facilities based on metamodel mappings. Celms E., Kalnins A., Lace L. Proceedings of the 18th International Conference, OOPSLA’2003, Workshop on Domain-Specific Modeling, Anaheim, California, USA, October 2003, pp. 23-32.

5. Generic Data Representation by Table in Metamodel Based Modelling Tool. Celms E. Scientific proceedings of University of Latvia, Computer Science and Information Technologies, Automation of Information Processing, vol. 669, Riga, Latvia, April 2004, pp. 53-61.

6. Model Transformation Language MOLA: Extended Patterns. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Proceedings of Baltic DB&IS 2004, Riga, Latvia, June 2004, pp. 339-356.

7. Model Transformation Language MOLA. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Proceedings of MDAFA 2004 (Model-Driven Architecture: Foundations and Applications 2004), Linkoeping, Sweden, June 10-11, 2004. pp.14-28.

8. Basics of Model Transformation Language MOLA. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Proceedings of ECOOP 2004 (Workshop on Model Transformation and execution in the context of MDA), Oslo, Norway, June 14-18, 2004

9. MOLA Language: Methodology Sketch. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Proceedings of EWMDA-2, Canterbury, England, 2004. pp.194-203.

10. UML Business Modeling Profile. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Proceedings of ISD’2004, Vilnius, Lithuania, September 9-11, 2004. pp.182-194.

11. Efficiency Problems in MOLA Implementation. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Proceedings of the 19th International Conference, OOPSLA’2004, Workshop “Best Practices for Model-Driven Software Development”, Vancouver, Canada, October 2004

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 11


1998.- Zinātniskie un praktiskie pētījumi modelēšanas rīku jomā, modelēšanas rīku izstrāde, zinātniskie un praktiskie pētījumi grafisku transformāciju valodu jomā.

Akadēmiskie kursi:

Objektorientētā programmēšana un C++ A daļa 4 kredītpunktiBiznesa komponenšu būve B daļa 4 kredītpunktiUML 2.0 un tās lietošana B daļa 4 kredītpunkti


Konferences sekretārs sestajā starptautiskajā konferencē BalticDB&IS’2004, Rīga, Latvija, 2004. gada jūnijs.

2005. gada 10. februārī /E. Celms/


10.15.11. Dr.sc.math., asociētais profesors Jānis CĪRULISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1943.Izglītība: 1956.-1960.

1960.-1965.Jelgavas 2. vidusskolaLatvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1988.1992.1995.2005.

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Matemātikas zinātņu doctorsDocentsAsociētais profesors

Nodarbošanās:

1965.-1970.

1971.-1989.

1989.-1991.

1991.-2001.kopš 2001.

LVU Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijas jaunākais zinātniskais līdzstrādnieksLVU Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējsLVU Fizikas un matemātikas fakultātes docents LU Fizikas un matemātikas fakultātes docents LU Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors


1. Cīrulis J. Knowledge representation in extended Pawlak’s information systems. Lect. Notes Comput. Sci. 2284 (2002), Springer, 250—267

2. Cīrulis J. Multi-algebras from the viewpoint of algebraic logic, Algebra Discr. Math. 2003:1, 1--12.

3. Cīrulis J. Knowledge representation systems and skew nearlattices. Contrib. to General algebra 16. Verl. J. Heyn, Klagenfurt, 2004, 43—51.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos ~ 80Konferenču tēzes ~ 35Mācību un metodiskie materiāli ~20


1993-19961997-2000.2001-2004.

LZP pētnieciskā tēma 93.684LZP pētnieciskā tēma 96.0196LZP pētnieciskā tēma 01.0295

Akadēmiskie kursi:

Diskrētā matemātika I, II A daļa 2+4 kredītpunktiPraktiskā loģika I, II B daļa 2+2 kredītpunktiDiskrētā matemātika B daļa 2 kredītpunktiMatemātiskā loģika A daļa 2 kredītpunkti


Amerikas Matemātikas biedrības biedrs (kopš 1989. g.).

Latvijas Matemātikas biedrības biedrs (kopš 1993. g.).

Referatīvo žurnālu Zentralblatt für Mathematik un Mathematical Reviews referents (kopš 1980.g., resp. 1987. g.).

LZP pētniecisko tēmu vadītajs kopš 1993. g.

2005. gada 10. februārī /J. Cīrulis/


10.15.12. Dr.sc.math., docente Silvija ČERĀNEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1939.Izglītība: 1956.-1961. Latvijas Universitātes Fizikas un

matemātikas fakultātes studente1969.-1972. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas

institūta aspirante

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1974. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāte1979. Diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu

katedras docente1992. Doktora grāds matemātikā

Nodarbošanās:1961.-1969. asistente, pēc tam vecākā pasniedzēja Fizikas

un matemātikas fakultātes Matemātiskās analīzes katedrā

1969.-1972. aspirante1972.-1979. vecākā pasniedzēja Fizikas un matemātikas

fakultātes Pielietojamās matemātikas katedrāno 1980. docente Diferenciālvienādojumu un tuvināto

metožu katedrā1985.-1990. Fizikas un matemātikas fakultātes dekāna

vietniece mācību darbāno 1995. Fizikas un matemātikas fakultātes sekretāre


Publicētā mācību literatūra:

1. Diferenciālvienādojumu kurss. Eksistences teorēma. Lineāri vienādojumi. LVU, Rīga, 1980

2. Diferenciālvienādojumu kurss. Speciāli jautājumi. LVU, Rīga, 1981.

3. Diferenciālvienādojumi. Eksperimentāls mācību līdzeklis datorzinātņu bakalaura programmas studentiem. Elektroniskā formā. 1998, 114 lpp. http://www.liis.lv/liis/prog/macmat.nsf/1f093205336c7ab8c2256502001f7b42?OpenView&Start=1&Count=50&Expand=22.2#22.2

4. Diferenciālvienādojumi un modeļi. Eksperimentāls mācību līdzeklis elektroniskā formā. 1999, 116 lpp. ftp://liis.lv/macmat/Matemat?Difv_mod/

Elektroniskā formā veidoti mācību materiāli un e-kursi Diferenciālvienādojumi un Diferenciālvienādojumi un modeļi (e-kurss izstrādes procesā).

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 11Konferenču tēzes 4Mācību un metodiskie materiāli 3

http://www.liis.lv/liis/prog/macmat.nsf/1f093205336c7ab8c2256502001f7b42?OpenView&Start=1&Count=50&Expand=22.2#22.2

http://www.liis.lv/liis/prog/macmat.nsf/1f093205336c7ab8c2256502001f7b42?OpenView&Start=1&Count=50&Expand=22.2#22.2


Diferenciālvienādojumu kvalitatīvā teorija – atrisinājumu asimptotiskā izturēšanās; matemātiskās modelēšanas jautājumi.

Akadēmiskie kursi:

Diferenciālvienādojumi (Datorzininātņu bakalaura programma)


Diferenciālvienādojumi I A daļa 4 kredītpunktiDiferenciālvienādojumi II A daļa 2 kredītpunktiMatemātiskie modeļi diferenciālvienādojumos (Matemātikas maģistra, Datorzinātņu bakalaura, Matemātikas bakalaura programma)

B daļa 2 kredītpunkti

2005. gada 17. martā /S. Čerāne/


10.15.13. Dr.sc.comp., asociētais profesors Kārlis ČERĀNSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1965.Izglītība: 1988. LVU Fizikas un matemātikas fakultāte,

specialitāte – lietišķā matemātika

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1992. Datorzinātņu doktors (Dr. dat.), Latvijas

Universitāte

Nodarbošanās:1985. - 1988. Latvijas Universitāte, Matemātikas un

Informātikas Institūts, tehniskais darbinieks1988. – 1993. Latvijas Universitāte, Matemātikas un

Informātikas Institūts, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1993. Latvijas Universitāte, Matemātikas un Informātikas Institūts, pētnieks

Kopš 1994. Latvijas Universitāte, Matemātikas un Informātikas Institūts, vadošais pētnieks

1995. – 2001. Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultāte, docents

kopš 2001. Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultāte, asociētais profesors

1995. – 1998. LR Saeimas deputāts, Saeimas Eiropas lietu komisijas pr-ja biedrs, frakcijas “Latvijai” pr-ja biedrs

1999. – 2002. Latvijas Nacionālais kontaktpunkts Eiropas Savienības 5. Ietvara Programmas Informācijas Sabiedrības tehnoloģiju programmai

2001. – 2005. Rīgas Domes deputāts

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. Parosh Aziz Abdulla, Karlis Cerans, Bengt Jonsson, Yih-Kuen

Tsay: Algorithmic Analysis of Programs with Well Quasi-ordered Domains. Information and Computation 160(1-2): 109-127 (2000)

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 21Citas zinātniskās publikācijas: 3Metodiski materiāli: 6

Akadēmiskie kursi:

1993 - 1998 Programmu verifikācija (MSc programmā)1993 - 2004 Specifikāciju valodu pamati (MSc programmā)1993 - 1996 Kombinatoriskie algoritmi (MSc programmā)kopš 1994 Datorzinātnes pamati (BSc programmā)kopš 1999 Programmēšanas valodas (BSc programmā)

2005. gada 10. februārī /K. Čerāns/

10.15.14. Dr.habil.sc.ing, docents Guntis DEKSNISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1943Izglītība: 1962.–1969.

1979.-1985.

LU Fizikas-matemātikas fakultāte (matemātikas nodaļa), mācību procesa laikā arī dienests armijā RPI neklātienes aspirantūra (vad. prof. L. Rastrigins, pēc tam prof. Jēkabs Kuzmins)


1993.

1994.

Tehn. zin. kandidāts (darba tēma: “Enerģētisku sistēmu režīmu optimizācijas metožu attīstība”, darbs aizstāvēts Baltkrievijas politehniskajā. institūtā) Dr. hab. inž. (darba tēma: “Diakoptika lielu enerģētisku sistēmu režīmu aprēķinos”, darbs aizstāvēts LZA Fizikālās enerģētikas institūtāLZA profesors

Nodarbošanās:1960.-1962.1968. –1969.1969.- 1986.

1986.-1988.

1988. – 2001.

2001.-

Transporta strādnieks Aizputes atslēgu rūpnīcāElektronikas institūta līdzstrādnieksPSRS Ziemeļrietumu energosistēmu dispečeru pārvalde, matemātiķis – programmētājsRPI Inženierekonomikas fakultāte, pasniedzējs, dekāna vietnieks zinātniskajā darbāLZA Fizikālās enerģētikas institūts, vadošais pētnieksLU Fizikas-matemātikas. fakultāte, Datorikas nodaļa, pasniedzējs, pēc tam docents


1. Decomposition of great electrical power systems and choice of load flow equation form realizing the Newton-Raphson method //Latvian AS News, series of physical and technical sciences.- 1990, N4.- P. 76-81.

2. Methods of decomposition and diakoptics in load flow equations for great electric power systems // Latvian AS News, series of physical and technical sciences.- 1990, N6.- P. 74-87.

3. Load flow equations for great electric power system prersented as totality of radially connected subsystems // Latvian journal of physics and technical sciences.- 1991, N2.- P. 73-83.

4. Analytical expressions for calculation of matrix Jacoby in equations of Great EPS load flows // Latvian journal of physics and technical sciences.- 1991, N3.- P. 91-98.


5. Diakoptical procedure organization for load flow calculations of great electric power system // Latvian journal of physics and technical sciences.- 1991, N4.- P. 101-105.

6. Modificētā simpleksmetode nelineārajā programmēšanā. // Latvian journal of physics and technical sciences.- 2002, N3.- P. 34-39.

7. Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana .- Ŗ.,“Mācību grāmata, 2003.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk par 50Konferenču tēzes vairāk par 10


1979.-1985.1988.-2001.

Aspirantūras mācības.Zinātniski pētnieciskais darbs.

Akadēmiskie kursi:

Diskrētā matemātika 1. A daļa 4 kredītpunktiDiskrētā matemātika 2. A daļa 4 kredītpunktiNelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana



Pārvaldu latviešu, vācu, angļu, krievu valodu (pēdējo apguvu jau izsūtījuma laikā no 1949. līdz 1956. gadam Sibīrijā). Daudzas zinātniskās publikācijas kopīgas ar vēlāko Krievijas ZA akadēmiķi Oļegu Geraskinu (tagad miris).

Patreiz e-universitātē ievietoti materiāli par tēmām “Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana” un “Diskrētā matemātika 1”. Līdzīgs darbs tiks veikts par tēmām “Nelineārā programmēšana un lēmumu pieņemšana 2” un “Diskrētā matemātika 2”

2005. gada 14. februārī /G. Deksnis/

10.15.15. Mg.sc.comp., asistents Dainis DOSBERGSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1997.-2001.

2001.-2003.

Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, Datorikas nodaļa, Datorzinātņu bakalaura studijasLatvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, Datorikas nodaļa, Datorzinātņu maģistra studijas


2001.2003.

Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēsDabaszinātņu maģistrs datorzinātnēs

Nodarbošanās:

2001.- Asistents


Borzovs J., Dosbergs D., Šmite D. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesību un standartu pamati // iespiešana

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos navKonferenču tēzes 1

Akadēmiskie kursi:

IT nozares normatīvie akti, likumdošana un darba aizsardzība

A daļa 4. kredītpunkti

2005. gada 8. februārī /D. Dosbergs/


10.15.16. Dr.sc.phys., lektors Ivars DRIĶISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1986.–1993.1996.-1999.

Latvijas Universitate, fiziķisParīzes 7. Universitāte, doktorantūra

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1999. Fizikas zinātņu doktors

Nodarbošanās:1999.- Lektors LU Fizikas nodaļā


1. A. Cebers and I. Drikis. Labyrinthine pattern formation in magnetic liquids. In I.Athanasopoulos, G. Makrakis, and J. F. Rodrigues, editors, Free boundary problems: theory and applications, volume 409 of Research Notes in Mathematics, pages 14–38. Chapman & Hall/CRC, 1999.

2. I. Drikis, J.-C. Bacri, and A. Cebers. Labyrinthine pattern formation in disordered system of the magnetic fluid drops: numerical simulation. Magnetohydrodynamics, 35(3):157–169, 1999.

3. I. Drikis and A. Cebers. Viscous fingering in magnetic fluids: numerical simulation of radial Hele-Shaw flow. J. Magn. Magn. Mat., 201:339–342, 1999.

4. I. Drikis. Some aspects of the numerical simulation of the magnetic fluid pattern formation by the boundary integral equation technique. Magnetohydrodynamics, 36(1):1–15, 2000.

5. Chin-Yih Hong, I. Drikis, S. Y. Yang, H. E. Horng, and H. C. Yang. Slab-thickness dependent band gap size of two-dimensional photonic crystals with triangulararrayed dielectric or magnetic rods. J. Appl. Phys., 94(4):2188–2191, 2003

6. I. Drikis, S. Y. Yang, H. E. Horng, Ch.-Y. Hong, and H. C. Yang. Modified frequency-domain method for simulating the electromagnetic properties in periodic magnetoactive systems, . J. Appl. Phys. 95(10):5876–5881, 2004.

7. S. Y. Yang, C.-Y. Hong, I. Drikis, H. E. Horng, and H. C. Yang. Resonant electromagnetism in photonic crystals composed of triangular-arrayed rods with both dielectric constant and magnetic permeability functions. J. Opt. Soc. Am. B, 21(2):413, 2004

8. I. Drikis and A. Cebers. Molecular dynamics simulation of the chain of magnetic particles and flexible filament model. Magnetohydrodynamics, 40(4):351–357, 2004.

9. M. I. Shliomis, J.-C. Bacri, I. Drikis, and R. Perzynski. Convective self-oscillations in magnetic colloids caused by Soret effect. In Proceedings of the 3rd ASME/JSME Joint Fluids Engineering Conference, San Francisco, July 18-23 1999. FEDSM99-7791.

10. I. Drikis. Numerical simulation of chevron pattern evolution. In Abstracts of 9-th International Conference on Magnetic Fluids, Bremen, Germany, 2001.

11. C.-Y. Hong, I. Drikis, H.-Er. Horng, S. Y. Yang, and H.-Ch. Yang. Cover effect to the propagation of light in two-dimensional waveguides. In Photonics West 2003. 5000-43.



2001.-2003.1994.-2001.

Pēcroktorantūras stažēšanās Da-Yeh Universitātē, Taivāna Latvijas Universitātes Fizikas institūts, asistents

Akadēmiskie kursi:

Fizika (datorzinātņu bakalauru stud. prog.) A daļa 4. kredītpunktiSkaitļošanas fizika (fizikas bakalauru stud. prog.)

B daļa 2. kredītpunkti


2000. g., 2001.g. un 2004. g. republikāniskā slēgtā fizikas olimiādēs, darbu vērēšanas komisijas priekššēdētājs 12. klašu grupā

2005. gada 16. februārī /I. Driķis/


10.15.17. Dr.sc.comp., lektors Kārlis FREIVALDSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1975.Izglītība: 1993.–1997.

1997.–1999.

2000. – 2004.

LU Datorzinātņu bakalaura diplomsLU Dabas zinātņu maģistra diploms datorzinātnēsDatorzinātņu doktora zinātniskais grāds (Dr.sc.comp) datoru un sistēmu programmatūrā.


AsistentsDr.sc.comp.Lektors

Nodarbošanās:1995.-1996. GRACO, programmētājs/sistēmanalītiķis.

Galvenie pienākumi – grāmatvedības programmas ieviešana un pielāgošana.

1996.-2004. XI Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, programmēšanas inženieris. Galvenie pienākumi - Grafu izvietošanas algoritmu izstrādne.

2004. XI - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, pētnieks. Galvenie pienākumi - 1. Zinātniskie un praktiskie pētījumi grafu algoritmos un to lietojumos;2. Datorizētu tehnisku sistēmu matemātiskā un programmu nodrošinājuma izstrāde.

2001. IX - Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte, asistents. Galvenie pienākumi - 1. Lekciju kurss “Analītiskā ģeometrija”2. Kursa un diploma darbu vadīšana un recenzēšana.


1. K.Freivalds. Nondifferentiable optimization based algorithm for graph ratio-cut partitioning, Scientific Papers University of Latvia, vol. 669, pp. 61–79. University of Latvia, 2004.

2. K. Freivalds, A Nondifferentiable Optimization Approach to Ratio-Cut Partitioning, Workshop on Experimental and Efficient Algorithms (WEA 2003), Lecture Notes in Computer Science vol. 2647, pp. 134–147. Springer-Verlag, 2003.

3. J. Rung, T. Schlitt, A. Brazma, K. Freivalds, J. Vilo Building and analysing genome-wide gene disruption networks. Bioinformatics 2002 Oct;18 Suppl 2:S202-210. European Conference on Computational Biology (ECCB 2002).

4. K. Freivalds, U. Dogrusoz, and P. Kikusts, Disconnected Graph Layout and the Polyomino Packing Approach, Proc. of Graph Drawing 2001, Lecture Notes in Computer Science, vol. 2265, pp. 378-391, Springer-Verlag, 2002.

5. K. Freivalds, Curved Edge Routing, Proc. of the Symposium on Fundamentals of Computation Theory 2001, Lecture Notes in Computer Science vol. 2138, pp. 126–137.

6. K. Freivalds, P. Kikusts. Optimum Layout Adjustment Supporting Ordering Constraints in Graph-Like Diagram Drawing. Proc. of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 55 (2001), No. 1, pp. 43–51.

Zinātniski pētnieciskā darbība:1991 – 2000

1997 –

2000 –

2001 –

Diagrammatiskās modelēšanas rīki, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtsAutomobiļu stiklu tīrītāju automātiskās regulēšanas ierīce, SIA "Just It"Grafu zīmēšana, Tom Sawyer Software Corporation (California, USA)Vizuālās informācijas grafveida un ģeometrisko struktūru apstrādes matemātiskās metodes un algoritmi, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 01.0041

Akadēmiskie kursi:Analītiskā ģeometrija A daļa 2. kredītpunktiAnalītiskā ģeometrija B daļa 2. kredītpunkti


Patents1. V.Nikulenkovs, P.Ķikusts, K.Freivalds. Metode un ierīce transportlīdzekļa stikla virsmas notraipījuma automātiskai optiskai detektēšanai un tā tipa klasifikācijai. AP/Ap-P561/01, Latvija, 2001.

Godalgas:

1995.g. Symposium Graph Drawing '95, Passau (Germany), Graph-Drawing Contest – pirmā un trešā godalga starptautiskā zinātniskā grafu zīmēšanas sacensībā.1999.g. Symposium Graph Drawing '99, Prague (Czech Republic), Graph-Drawing Contest – pirmā un trešā godalga starptautiskā zinātniskā grafu zīmēšanas sacensībā.

2005. gada 10. februārī /K. Freivalds/


10.15.18. Dr.habil.sc.math., profesors Rūsiņš Mārtiņš FREIVALDSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1942. Cesvaine, LatvijaIzglītība: 1960.–1965.

1968.-1970.

P.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, matemātiķa-skaitļotāja diplomsP.Stučkas Latvijas Valsts Universitāte, aspirantūra

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1971.1986.1992.1992.1992.

fizikas un matemātikas zinātņu kandidātsfizikas un matemātikas zinātņu doktorshabilitēts matemātikas doktorsLatvijas Universitātes profesorsLatvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis

Nodarbošanās:1965.-1966.

1966.-1967.1970.-1972.

1972.-1975.

1975.-1985.

1985.-1990.

1990.-1991.

1992.-

P.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte, asistents.obligātais karadienestsP.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Skaitļošanas Centrs, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieksP.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Skaitļošanas Centrs, vecākais zinātniskais līdzstrādnieksP.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Skaitļošanas Centrs, laboratorijas vadītājsP.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Skaitļošanas Centrs, direktora vietnieks zinātniskajā darbāP.Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Skaitļošanas Centrs, galvenais zinātniskais līdzstrādnieksLatvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte, profesors un Diskrētās matemātikas katedras vadītājs


1. Freivalds R. u.c. Informātikas mācīšana. Kiev, Radianska skola, 1986 (krievu valodā)

2. Freivalds R. (Ed.) Randomized Algorithms. Aachen University Press, 1998 (angļu valodā)

3. Freivalds R. (Ed.) Fundamentals of Computation Theory. Springer-Verlag,2001 (angļu valodā)

4. Freivalds R., Bonner R.(Eds.) Quantum Computation and Learning. Malardalen University Press, 2003 (angļu valodā)

5. Freivalds R. How to Simulate Free Will in a Computational Device. " ACM Computing Surveys" 31(3es):15(1999)

6. Rūsiņš Freivalds, Marek Karpinski, Carl H.Smith: Learning by the Process of Elimination. “Information and Computation” 176(1): 37-50 (2002)

7. Kalvis Apsītis, Rūsiņš Freivalds, Raimonds Simanovskis, Juris Smotrovs: Closedness properties in ex-identification. "Theoretical Computer Science", 268(2): 367-393 (2001)

8. Andris Ambainis, Kalvis Apsītis, Rusins Freivalds, Carl H. Smith: Hierarchies of probabilistic and team FIN-learning. “Theoretical Computer Science” 261(1): 91-117 (2001)

9. Raitis Ozols, Rūsiņš Freivalds, Jevgenijs Ivanovs, Elīna Kalnina, Lelde Lāce, Masahiro Miyakawa, Hisayuki Tatsumi, Daina Taimina: Boolean Functions with a Low Polynomial Degree and Quantum Query Algorithms. “Lecture Notes in Computer Science” 3381: 408-412 (2005)


Zinātniski pētnieciskā darbība:1997.-2000.

2001.-2004.

2005.-

2000.-2002.

1997.-2000.

1997.-2002.

Latvijas Zinātnes Padomes pētījumu granta No. 96.0282"Varbūtisku algoritmu sarežģītība" vadītājsLatvijas Zinātnes Padomes pētījumu granta No. 01.0354 "Kvantu automāti un to iespējas" vadītājsLatvijas Zinātnes Padomes pētījumu granta No. 05.1528 "Kvantu automāti un to sarežģītība" vadītājsEiropas Komisijas projekta IST-1999-11234 "Quantum Algorithms and Information Processing" vadītājs no Latvijas pusesSadarbības līguma ar Malardalēnas universitāti (Zviedrija) vadītājs no Latvijas pusesSadarbības līguma ar Merilendas universitāti (ASV) vadītājs no Latvijas puses

Akadēmiskie kursi:Algoritmu teorija A daļa 4 kredītpunktiMatemātikas pamatjēdzieni B daļa 4 kredītpunktiDatu aizsardzība un kriptogrāfija B daļa 2 kredītpunktiAlgoritmu sarežģītība B daļa 2 kredītpunktiSpecseminārs B daļa 2 kredītpunktiAlgoritmi, automāti un formālas valodas 1 B daļa 2 kredītpunktiAlgoritmi, automāti un formālas valodas 2 B daļa 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Latvijas Republikas delegāts Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības tehnoloģiju komitejā (kopš 2000)Latvijas Zinātņu Akadēmijas Eižena Āriņa balva (2000)Latvijas Zinātņu Akadēmijas Lielā medaļa (2003)Eiropas Teorētiskās Informātikas Asociācijas (EATCS) biedrs (kopš 1985)Datortehnikas Asociācijas (ACM) biedrs (kopš 2000)Zinātniskais vadītājs 10 doktoriem.


2005. gada 10. februārī /R. M. Freivalds/

10.15.19. Dr.sc.comp., docents Andrejs GOBZEMISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1936.

Izglītība: 1953.-1958.1965.-1967.

Tomskas Valsts universitāte (Krievijā)Aspirantūra LZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā


Dr.dat. Docents


1991.-

LZA Fizikas institūts, LZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts: jaunākais, vecākais zin. Līdzstrādnieks, laboratorijas vadītājs. Rīgas Aviācijas universitāte, RTU, LU, Rīgas Tehniskā koledža - docents

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:Pāri par 110 publikāciju, tajā skaitā:1. A.Gobzemis, V.Nikolsky, E.Peterson. The method of stepwise control of the

request waiting time in computer systems with queues. – Queues: Flows, systems, networks. Proceedings of the International Conference “Modern mathematical methods of investigating the telecommunicational networks”, 22-24, June, 1999, Minsk, pp.120-121.

2. Denis’eva O., Gobzemis A., Petersons E. Problems of reconfiguration of computer networks and ways of solution. In Proceedings of ACS’2000, Szczecin, Poland, 2000, pp. 17-22.

3. A.Baums, J.Borzovs, A.Gobzemis u.c. Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca. – R.: Avots, 2001, 660 lpp.

4. O.Denisieva, A.Gobzemis, V.Korsaks. Using genetic algorithm for structural optimization task. In Proceedings of ACS’2002, Szczecin, Poland, 2002, pp. 177-184.

Zinātniski pētnieciskā darbība:1958.-1991.1991.-

Automātu strukturālā’sintēze, diagnostika.Datoru sistēmu un tīklu analīze un rekonfigurēšana. Piedalīšanās LZP grantu izpildē.

Akadēmiskie kursi:Datoru tīkli I B daļa 2. kredītpunktiDatoru tīkli II B daļa 2. kredītpunkti

2005. gada 10. februārī /A. Gobzemis/


10.15.20. Lektore Iveta GULTNIECEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1978.–1983. Rīgas Politehniskais institūts, Elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitāte,kvalifikācija: inženieris-sistēmtehniķis

1976.-1979. Latvijas Universitāte, vidusskolas informātikas skolotājs

Nodarbošanās:1983.-1986. Inženiere-elektroniķe Latvijas

Lauksaimniecības akadēmijas Grāmatvedības un finansu katedras Skaitļošanas mašīnu mācību laboratorijā

1986. - 1991. Inženiere-programmētāja Rīgas rūpnīcas “Komutators” SKB “Impulss”

1992. - 1994. Inženiere-programmētāja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Informātikas institūta Informatīvo Sistēmu nodaļā

1994. - 2000. Direktora vietniece datortehnikas jautājumos un LIIS Jelgavas datorcentra vadītāja Jelgavas 1. ģimnāzijā

2001. - Asistente, lektore Latvijas Universitāte, FMF Datorikas nodaļā


1. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, L, Kuriloviča. V. Vēzis A. Žodziņa Datorzinību pamati 1. Pirmie soļi pie datora Viestura Vēža redakcijā, Rīga, Mācību grāmata, 2000;

2. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, L, Kuriloviča. V. Vēzis A. Žodziņa Datorzinību pamati 2. Teksta redaktors Microsoft Word Viestura Vēža redakcijā, Rīga, Mācību grāmata, 2000;

3. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, L, Kuriloviča. V. Vēzis A. Žodziņa Datorzinību pamati 3. Elektroniskās tabulas Microsoft Excel Viestura Vēža redakcijā, Rīga, Mācību grāmata, 2000;

4. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, L, Kuriloviča. V. Vēzis A. Žodziņa Datorzinību pamati 4. Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft PowerPoint Viestura Vēža redakcijā, Rīga, Mācību grāmata, 2000;

5. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, L, Kuriloviča. V. Vēzis A. Žodziņa Datorzinību pamati 5. Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana Viestura Vēža redakcijā, Rīga, Mācību grāmata, 2000;

6. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, L, Kuriloviča. V. Vēzis A. Žodziņa Datorzinību pamati 6. WWW lappušu veidošana Viestura Vēža redakcijā, Rīga, Mācību grāmata, 2000.

Konferenču tēzes 2

Akadēmiskie kursi:

Dators mācību procesā I A daļa 2. kredītpunktiDators mācību procesā I A daļa 2. kredītpunkti

2005. gada 10. februārī /I. Gultniece/


10.15.21. Mg.sc.comp., asistente Ija HARITONOVA

dzīves un darba gājums(curriculum vitae)


Izglītība: 1995.–1999.1999.- 2001.

LU FMF Dat. nod. – bakalaura grādsLU FMF Dat. nod. – maģistra grāds

Nodarbošanās:

2001.-2005. asistente (pasniedzu prakt. un lab. darbus priekšmeta “programmēšana” 1. kursa Programmētāju programmā un lab. darbus DBPS 2. kursa Programmētāju programmā un 3. kursa Bakalauru programmā )


2004. okt2003. okt

LatSTE referāts “Programmēšana skolā”LatSTE referāts “Datorapmācība skolā sākot ar 2. klasi”

Akadēmiskie kursi:

laboratorijas un praktiskie darbi A daļa


Papildus kopš 2002. feb. strādāju SIA “Datorikas Institūts DIVI” par programmētāju.

2005. gada 21. februārī /I. Haritonova/

10.15.22. Dr.sc.comp., asociētais profesors Ēvalds IKAUNIEKSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1938Izglītība: 1956–1961 Latvijas Universitāte, matemātiķis

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1973197619922001

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidātsDocentsDatorzinātņu doktorsAsociētais profesors

Nodarbošanās:1961-19651965-1976

1976-1990

1990-1998

1998-

Asistents LU Fizikas un matemātikas fakultātēJaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, pēc tam aspirants, vecākais inženieris LU Matemātikas un informātikas institūtāDocents, diskrētās matemātikas un programmēšanas katedras vadītājs LU Fizikas un matemātikas fakultātēMinistru padomes priekšsēdētāja padomnieks, pēc tam Ministru kabineta padomnieks Latvijas Republikas Valsts kancelejāVadības sistēmu katedras vadītājs, docents, pēc tam asociētais profesors LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā


1. Programmirovaņije na PL/1 OS ES (krievu val.), 2. papild. izd., Maskava, Statistika, 1984, 327 lpp. (kopā ar M.Augustonu, R.Balodi, J.Bārzdiņu u.c.). Izdota arī poļu valodā.

2. Informātika. Eksperimentāla mācību grāmata, 1.daļa. Ievads datorikā, Rīga, Zvaigzne, 1993, 78 lpp., 2.izd. 1995.2.daļa. Datorika. Ievads algoritmikā, Rīga, Zvaigzne, 1994, 159 lpp.3.daļa. Programmēšana. Matemātiskie modeļi, Rīga, Zvaigzne, 1994, 183 lpp. (Andžāna redakcijā, ar līdzautoriem).

3. Latvian education informatization System LIIS, Educational Media International, Vol. 41, Issue 1, 2004, pp. 43-50 (kopā ar A. Andžānu, J. Bičevski, I. Medvedi, U. Straujumu un V. Vēzi)

Pavisam 35 publikācijas, t. sk., 7 mācību grāmatas, 5 metodiskie līdzekļi, 17 raksti zinātniskajos žurnālos, 6 konferenču referātu tēzes).

Akadēmiskie kursi:Automātu teorija (datorzin. bakal. progr., programm. profes. progr.)

A daļa 2 k.p.

Ievads formālajās gramatikās (datorzin. bakal. progr., programm. profes. progr.)

A daļa 2 k.p.

Automāti un algoritmu teorija (informāt. skolot. profes. progr.)

B daļa 4 k.p.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Informātikas skolotāju profesionālās studiju programmas direktors (no 1999. gada).


2005. gada 21. februārī /Ē. Ikaunieks/

10.15.23. Mg.sc.comp., lektors Jānis ILJINS

dzīves un darba gājums(curriculum vitae)


Izglītība: 1990.–1994.1994.-1996.

LU FMF Datorzinātņu bakalaura programmaLU FMF Datorzinātņu maģistratūra


1994.1996.

Datorzinātņu bakalaursDatorzinātņu maģistrs

Nodarbošanās:

1996. – 2002.2002. – 1995. – 1997.1997. -

Asistents LU FMF Datorikas nodaļalektors LU FMF Datorikas nodaļaProgrammētājs, SIA Datorikas institūtsProjektu vadītājs, SIA Datorikas institūts


Iljins J. Design Interpretation Principles in Development and Usage of Informative Systems // Latvijas Universitātes raksti, 2004.g., 99.-106.lpp.


2000.2002.

PētnieksPētnieks

Akadēmiskie kursi:

Datori un programmēšana A daļa 4. kredītpunktiDatu struktūras A daļa 2. kredītpunkti

2005. gada 23. februārī /J. Iljins/


10.15.24. Mg.sc.comp., asistents Jānis JUDRUPSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1989.-1994. Latvijas Universitāte, Matemātikas bakalaura grāds (ba. mat.)

1994.-1997. Latvijas Universitāte, Datorzinātņu maģistra grāds (mag. comp. sci.)

1999.-2001. Latvijas Universitāte, Sabiedrības vadības maģistra grāds (mag. soc. sci.)

Nodarbošanās:1993.-1998. LU, FMF ITD, laboratorijas vadītājsNo 1998. LU, FMF programmēšanas katedra, asistents1999.-2002. BDA, kursu pasniedzējsNo 2002. BDA, e-mācību vadītājs


J.Judrups, L.Sermone, M.Strode, U.Tenis - “Internet iespējas PC tipa datoriem”, Rīga, 1996, 100 lapas.

Akadēmiskie kursi:

Windows 2000 administrēšana B daļa 4. kredītpunkti

2005. gada 10. februārī /J. Judrups/

10.15.25. Dr.habil.sc.math., profesors Harijs KALISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1938.Izglītība: 1957.-1962. Latvijas Universitāte, fizikas un matemātikas

fakultāte, students matemātikas specialitātē1967.-1970. Latvijas Universitāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1971.

1973.

1978.

1991.1992.1992.1993.1997.

2003.

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grāds.Vecākā zinātniskā līdzstrādnieka zin. nosaukums.Diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu katedras docenta zin. nos.Fizikas-matemātikas zinātņu doktora grāds.LU profesora akad. nosaukums.Habilitētā fizikas doktora zin. grāds.Matemātikas Habilitētā doktora grāds.Profesora matemātikas apakšnozarē “Skaitliskā analīze” diploms.Emirētā profesora diploms.

Nodarbošanās:1961.-1973. LU Skaitļošanas centra jaunākais zinātniskais

līdzstrādnieks, vecākais inženieris, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

1974.-1983. LU fizikas un matemātikas fakultātes diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu katedras docents

1984.-1992. LU diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu katedras vadītājs-docents.

1992. -2003. LU diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu katedras vadītājs-profesors.

Kopš 1997. LU fizikas un matemātikas fak. Matemātikas zinātņu nozares apakšnozares “Skaitliskā analīze” profesors.


H.Kalis Efficient finite-difference scheme for solving some heat transfer problems with convection in multilayer media. Int. Jour. of Heat and Mass Transfer 43(2000), pp. 4467-4474

Zinātniskās publikācijas:

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 152no tiem starptautiski recenzētos izdevumos 60Autorapliecības 2


Konferenču tēzes 65Referāti starptautiskās konferencēs 75Pēc 2000. g. ir publicēti vairāk kā 20 zinātniskie raksti.

Publicētā mācību un metodiskā literatūra

Mācību līdzekļi 20Metodiskās izstrādes 12Akadēmisko kursu programmas 4

Mācību grāmatas: 2

1. Diferenciālvienādojumu tuvinātās risināšanas metodes, mācību grāmata, “Zvaigzne”, Rīga,1986,416 lpp.

2. Skaitliskās metodes ar datorprogrammas “Maple”un ‘Mathematica” lietošanu, mācību grāmata, Rīga, 2001, 410 lpp. (arī Internetā, adrese: www.liis.lv).


Skaitliskā analīze (jaunu efektīvu skaitlisko metožu izstrāde), matemātiskās fizikas vienādojumi, matemātiskā modelēšana.

1964.-1991. Skaitliskās metodes un modelēšana magnētiskās hidrodināmikā.

Kopš 1991. Triju Latvijas ZP grantu tēmu vadītājs (līdz 1997.g.) un galvenais izpildītājs.

3 grantos (pēc 1997.g.), skaitliskā analīze un matemātiskā modelēšana.

Līdzdalība jauno zinātnieku un doktorantu sagatavošanā.

1980 .-1990. zinātniskās sadarbības tēmu vadītājs ar Kārļa universitāti Prāgā.

Akadēmiskie kursi:

Kopš 1968. – lekcijas skaitliskās metodēs, matemātiskās fizikas vienādojumos un rinda B daļas kursu par aktuālām skaitliskās analīzes problēmām (4 A daļas kursi, 7 B daļas kursi matemātikas un datorzinātnes studiju programmā –kopā ap 10 kr. p. semestrī ), regulāri tiek vadīti bakalaura darbi un maģistru darbu (15), tajā skaitā 2 kursi “Skaitliskās metodes I un II” datorzinātnes studentiem B daļa ar 4 kredītpunktiem.

Piedalījies bakalauru un maģistru studiju programmu izstrādē matemātiķiem, vada matemātikas maģistru studijas programmas daļu “Matemātiskā modelēšana un diferenciālvienādojumi”.

A daļas kursu “Skaitliskās metodes”, “Matemātiskās fizikas vienādojumi” un B daļas kursu programmu izstrāde.

Matemātikas bakalaura studiju programmas moduļa “tehnomatemātika” izstrāde sadarbībā ar Kaizerslauternas (Vācija) universitāti no 1994.g.


Kopš 1993. starptautiskās matemātikas un mehānikas apvienības GAMM biedrs, Latvijas matemātikas biedrības biedrs, Latvijas augstskolu profesoru asociācijas biedrs, divu habilitācijas un promocijas Padomju matemātikā un fizikā loceklis.

No 1997.-2004. Latvijas ZP eksperts matemātikā.

Kopš 1999. starpt. izdevuma Viļņā “Matemātiskā modelēšana un analīze” kā arī ZA un LU matemātikas institūta zinātnisko rakstu krājuma redakciju loceklis.

2005. gada 10.februārī /H. Kalis/


10.15.26. Dr.habil. sc.comp., profesors Audris KALNIŅŠdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1942.Izglītība: 1960.-1965. Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un

matemātikas fakultāte, students1967.-1970. Latvijas Valsts universitāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1972. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts

(lietišķā matemātika), disertācijas tēma:”Grafu krāsošanas problēmas statistiskie novērtējumi“

1992. Datorzinātņu doktora zinātniskais grāds, piešķirts nostrifikācijas kārtībā Latvijas Zinātnes Padomē

1997. Datorzinātņu habilitētā doktora zinātniskais grāds par tēmu “Testēšanas automatizācija, specifikāciju valodas un CASE rīki”

1998. Latvijas Universitātes profesors1999. Latvijas Zinātņu akadēmijas

korespondētājloceklis

Nodarbošanās:1965.-1990. Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centra

līdzstrādnieksKopš 1990. Latvijas Universitātes Matemātikas un

informātikas institūta vadošais pētnieks1995.-1998. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas

fakultātes docents uz 1/2 slodziKopš 1998. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas

fakultātes profesors


1. Audris Kalnins, Karlis Podnieks, Andris Zarins, Edgars Celms, Janis Barzdins. Editor Definition Language and its Implementation, - Proceedings of the 4 th

International Conference “Perspectives of System Informatics”, Novosibirsk, 2001, LNCS, v.2244, pp.530–537

2. A.Kalnins, J.Barzdins, E.Celms et al. The first step towards generic modeling tool, - Proceedings of the Fifth International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Tallin, 2002, v.2, pp.167-180

3. Edgars Celms, Audris Kalnins, Lelde Lace. Diagram definition facilities based on metamodel mappings, – Proc. of the 3rd OOPSLA Workshop on Domain-Specific Modeling, University of Jyvaskyla, 2003, pp.23-32

4. A.Kalnins. Business modelling. Languages and tools, - Progress in Industrial Mathematics at ECMI, 2002, Springer, Heidelberg, 2004, pp.41-52

5. A.Kalnins, J. Barzdins, E.Celms. Model Transformation Language MOLA. -Proceedings of MDAFA 2004 (Model-Driven Architecture: Foundations and Applications 2004), Linkoeping, Sweden, pp.14-28

6. A.Kalnins, J. Barzdins, E.Celms. MOLA Language: Methodology Sketch. -Proceedings of EWMDA-2, Canterbury, England, September 7-8, 2004,pp.194-203



Biznessistēmu modelēšanas un projektēšanas metožu un rīku izstrāde : 1. biznessistēmu analīzes valodu un rīku izstrāde,2. objektmodelēšanas valodu un rīku izstrāde,3. universālo metamodeļu bāzēto modelēšanas rīku izstrāde4. modeļu transformāciju valodu izstrāde

LZP un citu finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs: LZP pētniecības programmas “Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros” 01.0010 apakšprogrammas “Programmatūras inženierija” dalībnieks (1998.g.- 2001.g)LZP sadarbības projekta "Latvijas informātikas ražotņu atbalsta pētījumi sistēmu inženierijas, datoru tīklu un signālu apstrādes jomā" 02.0002 apakšprogrammas "Sistēmu un programmatūras inženierijas jaunās metodes un rīki" dalībnieks (2002.g-2004.g. )

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:Tēmas GRADE-E zinātniskais vadītājs Eiropas savienības finansētajā ESPRIT projektā Nr 23287 ADDE (1998.g-1999.g).

Līgumdarbu dalībnieks vai vadītājs: Līguma ar Exigen Latvija (ASV firmas Exigen Latvijas filiāle) par Universālā modelēšanas rīka izstrādi vadošais projektētājs (2000 g.- 2002.g.)

Latvijas vai starptautisko projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis: Kopš 1999.gada LZP Informātikas nozares Ekspertu komisijas loceklis.

Akadēmiskie kursi:GRAPES valodas un rīki (izvēles kurss datorzinātnes maģistra studiju programmā)Biznesa procesu pārbūve (izvēles kurss datorzinātnes maģistra studiju programmā)UML un tās lietošana (izvēles kurss datorzinātnes maģistra studiju programmā)Biznesa komponenšu būve (izvēles kurss datorzinātnes maģistra studiju programmā)UML 2.0 un tās lietošana (izvēles kurss datorzinātnes maģistra studiju programmā)Modernā biznesa modelēšana (izvēles kurss datorzinātnes maģistra studiju programmā)


Darbs studiju programmas padomē:

LU datorzinātnes doktoru studiju padomes loceklisLU datorzinātnes bakalaura un maģistra studiju padomes loceklis

LU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis

LU Datorzinātnes promocijas padomes Nr. 10-2-1 "Datorzinātne" loceklisLU Datorzinātnes doktora studiju padomes loceklis


LU Fizikas un Matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas valdes loceklisLU Datorzinātes profesoru padomes loceklis RTU Datorzinātnes profesoru padomes loceklis

Starptautisku un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs vai loceklis:

1. DB&IS - International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Viļņa, Lietuva, 2000, loceklis

2. CaiSE - International Conference on Advanced Information Systems Engineering, Rīga, Latvija, 2004, loceklis

3. DB&IS - International Baltic Conference on Databases and Information Systems, Rīga, Latvija, 2004, loceklis

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs vai loceklis, recenzents

Zinātniskā izdevuma LU raksti datorzinātnē un informācijas tehnoloģijās redakcijas kolēģijas loceklis

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas centra u.c. dibinātājs vai vadītājs

Atbildīgais par veidojamo moduli "Programmēšanas valodas un modernās programmēšanas tehnoloģijas" datorzinātnes maģistra studiju programmā

2005. gada 10.februārī /A. Kalniņš/

10.15.27. Mg.sc.comp., stundu pasniedzēja Vita KARNĪTEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1975.Izglītība: 1998.-2000. Datorzinātņu maģistrantūra, FMF, LU

1993.-1998. Datorzinātņu bakalaurantūra, FMF, LU1990.-1993. Varakļānu vidusskola


Dabas zinātņu maģistra grāds datorzinātnēsDatorzinātņu bakalaura grāds

Nodarbošanās:2004.-2005.2004.

LU, stundu pasniedzējaRTU, stundu pasniedzēja

2004. LLU, lektore2001. LU, LIIS projekts, kursu pasniedzēja1998.-2005 a/s DATI, vecākā sistēmanalītiķe1995.-1998 SIA „Informācijas Tehnoloģijas”, tehniskās

daļas vadītāja


1. Karnīte V., Borzovs J. Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziņa, LU e-kursa ietvaros izstrādāts elektronisks mācību materiāls

2. Karnīte V., „Projekta vadītāja piezīmes”, E-pasaule, 2004.g. janvāris 3. Karnīte V., Kvalitatīvas lietotāja dokumentācijas izstrāde, E-pasaule, 2003.g.

janvāris4. Karnīte V., Programmatūras iegādes projekta vadība, E-pasaule, 2003.g.

aprīlis


1998.-2005. Līdzdalība a/s DATI kvalitātes sistēmas izveidē un uzturēšanā, dokumentēšanas procesa izstrādes darba grupā

Akadēmiskie kursi:

Tehniskā rakstīšana un profesionālā saziņa B daļa 2 kredītpunkti


2004.g. uzsāktas mācības RTU RBI MBA programmā2004.g. Nordica konsultantu grupas kursi: „Praktiskā projektu vadība un realizācija”1999.g. Nordica konsultantu grupas kursi: Pārdotprasme, Vadītprasme, Laika un mērķu vadība1999.g. RITI kurss „Lielu un svarīgu informācijas sistēmu projektu uzsākšana un attīstīšana

2005. gada 10. februārī /V. Karnīte/


10.15.28. Dr.sc.ing., profesors Edvīns KARNĪTISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1940.Izglītība: 1967.-1970. Aspirantūra: Latvijas Zinātņu akadēmija.

Specialitāte: automātikas un tālvadības iekārtas un sistēmas.

1958.-1963. Rīgas Tehniskā universitāte, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte. Specialitāte: radiotehnika.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1998. Profesors, Starptautiskā Informatizācijas

akadēmija.1992. Inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskā

universitāte.1987. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, PSRS

Augstākā atestācijas komisija.1973. Tehnisko zinātņu kandidāts, Latvijas Zinātņu

akadēmija.Nodarbošanās:

no 2001.g. Padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

2000.–2001. Ministra palīgs, Ekonomikas ministrija.1999.–2000. Ministru prezidenta padomnieks.no 1999. Docents, vadošais pētnieks, Latvijas

Universitāte.1991.–1999. Direktors, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka.1966.–1997. Vecākais pasniedzējs, docents, Rīgas

Tehniskā universitāte, ar pārtraukumiem.1972.–1991. Laboratorijas un nodaļas vadītājs, Latvijas

Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts.

1962.– 1972. Inženieris, jaunākais un vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts.


1. E. Karnitis. Universal Information Service and Increasing Tasks of Libraries. New Library World, vol. 100, 1999, N 1147.

2. E. Karnitis. The 21st Century in the World and in Latvia: Opportunities and Choice. Baltic IT Review, 1999, N 4.

3. E. Karnitis. Public Sector Information in Latvia: Processing, Availability and Use. NISPAcee Occasional Papers (Bratislava), Series Vol. I., 2000, 4,.

4. E. Karnītis. Zināšanu pārvaldība -- Latvijas ilgtspējīgas attīstības centrālais process. Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis, 54. sēj., A daļa, 2000, N 5/6.

5. E. Karnītis. Informācijas sabiedrība un Latvijas attīstības modelis. Krājumā “Latvija divos laikaposmos: 1918-1928 un 1991-2001”. Rīga, 2001.

6. Э. Карнитис. Перспективы развития народного хозяйства Латвии. Белорусский экономический журнал, 2001, N 4.

7. E. Karnitis. Latvia on the Road to the Information Society: the First Accomplishments and Further Tasks. Baltic IT Review, 2002 , N 1.

8. E. Karnitis. The Information Society – the Challenge for Everyone. Baltic IT Review, 2003, N 1.

9. E. Karnītis. Baltijas jūras reģions – līderis informācijas sabiedrības veidošanā. Krāj. Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas. Zinātne, Rīga, 2004.

10. E. Karnītis. Informācijas sabiedrība – Latvijas iespējas un uzdrošināšanās. Pētergailis, Rīga, 2004.

11. E. Karnītis. Dzīves kvalitāte kā Latvijas nākotnes mērķis. Krāj.: Nacionālās intereses: formulējuma meklējumos. Stratēģiskās analīzes komisijas zinātniski pētnieciskie raksti, 2004, N1.

12. A. Dombrovskis, C. Feijoo, E. Karnitis, S. Ramos. Electronic communications sector and economic development in Latvia: regularities and individualities. Communications & Strategies. Special issue: European enlargement and ICTs. Issue 56, 2004, 4Q.

Monogrāfijas – 1;Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos –34;Konferenču tēzes – 15.

Zinātniski pētnieciskā darbība:Projekts Nr. 05.1421. Latvijai optimāls zināšanu ekonomikas modelis un tā informātikas faktors. 2005. – 2008.g. Projekts Nr. 01.0063. Informācijas sabiedrības izveide Latvijā: konceptuālās pamatnostādnes 2001. – 2004.g.Projekts Nr. 96.0269. Latvijas nacionālās informācijas politikas analīze 1997. –2000.g.5. EK ietvarprogrammas projektu izvērtēšana, Brisele, 2002.g. Reģionālais pētnieks, Eiropas Savienības daudzvalstu projekti informācijas infrastruktūras analīzei, 1994.g. – 2000.g.

Akadēmiskie kursi:Informācijas sabiedrība – Datorikas nodaļas maģistru kurss.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes Padomnieku konvents, 2002.g.Loceklis, Eiropas Informācijas sabiedrības forums, 1998.g.Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis, Starptautiskais zinātniskās un tehniskās informācijas centrs (ICSTI), 1992.g.Nacionālo attīstības programmu un koncepciju izstrādes informācijas sabiedrības un zināšanu ekonomikas veidošanai Latvijā, 1997.g.–2002.g.Valsts nozīmes informācijas sistēmu ekspertīzes, 1997.g.–1999.g.


2005. gada 10. februārī /E. Karnītis/

10.15.29. Dr.sc.comp., lektors Ģirts KARNĪTISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1974.Izglītība: 1992.-1996.

1998.-1998.1998.-2004.

LU FMF datorzinātņu bakalaura programmaLU FMF datorzinātņu maģistra programmaLU FMF datorzinātņu doktorantūra


Datorzinātņu bakalaursDatorzinātņu maģistrsDatorzinātņu doktors

Nodarbošanās:1996.-1998.1998.-2005.2005.-1996.-1998.1998.-2003.2003.-

LU programmētājsLU asistentsLU lektorsSIA “Datorikas institūts”, programmētājsSIA “Datorikas institūts”, projektu vadītājsSIA “Datorikas institūts DIVI”, projektu vadītājs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. G. Arnicans, G.Karnitis "Semantics for Managing Systems in Heterogeneous and

Distibuted Environment." H-M. Haav, A. Kalja (Eds), Databases and Information Systems II, Selected Papers from the Fifth International Baltic Conference, BalticDB&IS'2002, pages 149-160, Kluwer Academic Publishers, 2002

2. G. Arnicans, J. Bicevskis, G. Karnitis, E. Karnitis "Smart Integrated Mega-System as a Basis for E-governance". Proceedings D of the 5th International Multi-Conference Information Society IS'2002, pages 197-202, Ljubljana, 2002

3. G. Arnicans, G. Karnitis "Heterogeneous Database Browsing in WWW Based on Meta Model of Data Sources”, in Selected Papers of 4th IEEE Baltic Workshop on Databases and Information Systems, pages 167-178, Kluwer Academic Publishers, 2001

4. G. Arnicans, J.Bicevskis, G. Karnitis "The Unified Megasystem of Latvian Registers: Development of a Communication Server – the First Results and Conclusion”, in Abstracts of Papers of 4th International Conference "Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States” , pages 163-168, Riga 2000

5. G. Arnicans, J. Bicevskis, G. Karnitis "The Concept of Setting Up a Communications Server”, in Abstracts of Papers of 3rd International Conference "Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States” , pages 48-57, Riga 1999

Zinātniski pētnieciskā darbība:1998.- Modeļu bāzēta informatīvo sistēmu integrācija

Akadēmiskie kursi:Datu bāzu pārvaldības sistēmas A daļa 4 kredītpunktiCilvēka - datora interfeiss B daļa 2 kredītpunkti Microsoft Visual Basic 6.0 B daļa 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas biedrs.


2005. gada 14. aprīlī /Ģ. Karnītis/

10.15.30. Mg.sc.comp., asistents Maksims KRAVCEVSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1977.Izglītība: 1999.-.

1999.-2001.1995.-1999.

LU FMF; datorzinātņu doktorantūraLU FMF; maģistra grāds datorzinātnēsLU FMF; bakalaura grāds ar izcilību datorzinātnēs

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2001. asistents

Nodarbošanās:2001.- LU, programmēšanas katedra, asistents

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:1. M.Kravcevs , “Better Probabilities for One-Counter Quantum Automata”, DBIS (Rīga)

raksti, Latvijas Universitāte, 2004, 2. M. Golovkins, M. Kravcevs “Quantum Automata and Probabilistic Reversible

Automata”, Lecture Notes in Computer Science 2387 COCOON 8th Annual International Computing and Combinatorics Conference raksti, Springer-Verlag, 2002, 574.-583. lpp.

3. M. Golovkins, M. Kravcevs “Probabilistic Reversibility and Its Relation to Quantum Automata”, 3. International Workshop on Quantum Computation and Learning (Rīga) raksti, Malardalen University Press, 2002, 7.-35. lpp.

4. R. Bonner, R.M. Freivalds, M. Kravcevs "Quantum versus Probabilistic One Counter Finite Automata", Lecture Notes In Computer Science 2234, SOFSEM'01: Theory and Practice of Informatics, 28th Conference on Current Trends in Theory and practice of Informatics (Čehija) raksti, Springer-Verlag, 2001, 181. - 190. lpp.

5. R. Bonner, R.M. Freivalds. M. Kravcevs "Quantum versus Probabilistic One Counter Finite Automata. Extended abstract", Quantum Computation and Learning 2nd workshop raksti (Sondbyholm,Zviedrija), Malardalen University press, 2000, 80.-88. lpp.

6. M. Kravcevs "Quantum One Counter Finite Automata", Lecture Notes In Computer Science 1725, SOFSEM'99: Theory and Practice of Informatics, 26th Conference on Current Trends in Theory and practice of Informatics (Čehija) raksti, Springer-Verlag, 1999 , 431.-440. lpp.

Konferenču tēzes 9

Zinātniski pētnieciskā darbība:1999.-2005. Kvantu automātu izpēte prof. Freivalda grupā

Akadēmiskie kursi:Lab darbi, Programminženierija A daļa 4. kredītpunktiKursa Projekts A daļa 4. kredītpunktiLab darbi, Pamatalgoritmi A daļa 4. kredītpunkti

2005. gada 10. februārī /M. Kravcevs/


10.15.31. Dr.sc.math., asociētais profesors Paulis ĶIKUSTSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1948.Izglītība: 1966.–1971. Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts

Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, Matemātikas nodaļa, pamata kurss – matemātika


2001. Asociētais profesors, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

1995. Docents, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

1994. Vadošais pētnieks, Latvijas Universitāte1992. Matemātikas doktors, Latvijas Universitāte1989. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, PSRS1977. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts,

PSRS

Nodarbošanās:

kopš 2001. Asociētais profesors, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

kopš 1995. Docents, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

kopš 1980. Lektors, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte

kopš 1986. Vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

1981.–1985. Laboratorijas vadītājs, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

1974.–1980. Zinātniskais līdzstrādnieks, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts

1971.–1973. Sistēmprogrammētājs, Latvijas ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts


1. P.Ķikusts, Par Hamiltona cikla eksistenci regulārā grafā ar pakāpi 5, – Latvijas Matemātikas gadagrāmata 16, "Zinātne", Rīga, 1975, lpp.33–38. (krieviski).

2. P.Ķikusts, Grafu izomorfisma noteikšanas algoritms un tā pielietošana loģisko tīklu identificēšanā, – Automātika un skaitļošanas tehnika, N 4, 1979, lpp.21–27. (krieviski).

3. P.Kikusts, Another algorithm determining the independence number of a graph, – EIK, 22, 1986, p.157–166.

4. P.Ķikusts, Planāru hierarhisku tēlu pazīšana ar plaknes transformācijām, – Programmēšnas teorētiskie jautājumi, Latvijas Valsts universitāte, 1988, lpp.108–119. (krieviski).

5. I.Etmane, P.Ķikusts, P.Ručevskis. Basic principles and layout algorithms of GRADE Windows graphic editors, – Proc. of Int. Workshop on Constraints for Graphics and Visualization, Marseille, France, September 18, 1995.

6. P.Ķikusts, P.Ručevskis. Layout algorithms of graph–like diagrams for GRADE Windows graphic editors, – Proc. of Symposium Graph Drawing '95, Lecture Notes in Computer Science, vol. 1027, 1996, pp.361–364.

7. K.Freivalds, P.Ķikusts. Optimum layout adjustment supporting ordering constraints in graph-like diagram drawing. Proc. of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 55, No 1, 2001, pp. 4351.

8. V.Nikulenkovs, P.Ķikusts, K.Freivalds. Metode un ierīce transportlīdzekļa stikla virsmas notraipījuma automātiskai optiskai detektēšanai un tā tipa klasifikācijai. Patents AP/Ap-P561/01, Latvija, 2001.

9. K.Freivalds, U.Dogrusoz, P.Ķikusts. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Proc. of Symposium Graph Drawing 2001, Lecture Notes in Computer Science, vol. 2265, 2002, pp. 378-391.

Publikācijas:

1. P.Ķikusts, Par Hamiltona cikla eksistenci regulārā grafā ar pakāpi 5, – Latvijas Matemātikas gadagrāmata 16, "Zinātne", Rīga, 1975, lpp.33–38. (krieviski).

2. P.Ķikusts, Grafu izomorfisma noteikšanas algoritms un tā pielietošana loģisko tīklu identificēšanā, – Automātika un skaitļošanas tehnika, N 4, 1979, lpp.21–27. (krieviski).

3. P.Kikusts, Another algorithm determining the independence number of a graph, – EIK, 22, 1986, p.157–166.

4. P.Ķikusts, Planāru hierarhisku tēlu pazīšana ar plaknes transformācijām, – Programmēšnas teorētiskie jautājumi, Latvijas Valsts universitāte, 1988, lpp.108–119. (krieviski).

5. I.Etmane, P.Ķikusts, P.Ručevskis. Basic principles and layout algorithms of GRADE Windows graphic editors, – Proc. of Int. Workshop on Constraints for Graphics and Visualization, Marseille, France, September 18, 1995.

6. P.Ķikusts, P.Ručevskis. Layout algorithms of graph–like diagrams for GRADE Windows graphic editors, – Proc. of Symposium Graph Drawing '95, Lecture Notes in Computer Science, vol. 1027, 1996, pp.361–364.

7. K.Freivalds, P.Ķikusts. Optimum layout adjustment supporting ordering constraints in graph-like diagram drawing. Proc. of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 55, No 1, 2001, pp. 4351.

8. V.Nikulenkovs, P.Ķikusts, K.Freivalds. Metode un ierīce transportlīdzekļa stikla virsmas notraipījuma automātiskai optiskai detektēšanai un tā tipa klasifikācijai. Patents AP/Ap-P561/01, Latvija, 2001.

9. K.Freivalds, U.Dogrusoz, P.Ķikusts. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Proc. of Symposium Graph Drawing 2001, Lecture Notes in Computer Science, vol. 2265, 2002, pp. 378-391.



Valsts finansēto pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks

Kopš 2005. vadītājs, “Vizuālās informācijas kombinatorisko un ģeometrisko struktūru matemātiskie modeļi un apstrādes metodes”, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 05.1529

2001. – 2004. vadītājs, “Vizuālās informācijas grafveida un ģeometrisko struktūru apstrādes matemātiskās metodes un algoritmi”, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 01.0041

1997. – 2000. vadītājs, “Efektīvas ģeometriski-kombinatorisko informacionālo struktūru analīzes un sintēzes matemātiskās metodes un algoritmi”, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 96.0247

1994. – 1996. vadītājs, “Efektīvas signālu analīzes matemātiskās metodes un algoritmi”, Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. 93.601

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks:

1997. – 1999. dalībnieks ES ESPRIT projektā Nr. 23,287 “Application Development for the Distributed Enterprise (ADDE)” (kopējais finansējums 145000 Eiro)

Līgumdarbu dalībnieks:

Kopš 2000. “Interactive Graph Layout and Diagramming” Tom Sawyer Software Corporation (Kalifornija, ASV)

2000. – 2002. “Par GRADE rīku kopas attīstību”, A/S "SWH Tehnoloģija" (Latvija)

1997. – 2001. “Automobiļu stiklu tīrītāju automātiskās regulēšanas ierīce”, SIA "Just It" (Latvija)

Akadēmiskie kursi:

LU FMF DN datorzinātņu bakalaura programma:Datoru grafika B daļa 2 kredītpunktiAlgoritmiskā ģeometrija B daļa 2 kredītpunktiGrafu teorija B daļa 2- 4 kredītpunktiSpecseminārs „Attēlu sintēze un analīze” B daļaLU FMF DN datorzinātņu maģistra programma:Datoru grafika B daļa 4 kredītpunkti


Referāti konferencēs

1. K.Freivalds, U.Dogrusoz, P.Ķikusts. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Symposium Graph Drawing 2001, Vienna, Austria, September 23–26, 2001.

2. P.Ķikusts. Mentālā veidola automatizēta uzturēšana modificējot grafveida diagrammas ar slīplīiniju savienojumiem, LU 57. zinātniskā konference, Rīga (1999).

3. P. Ķikusts. Dakšveida hipersavienojumi grafveida diagrammu slāņotā izvietojumā. LU 58. konference, Rīga (2000).

4. P. Ķikusts. Grafveida diagrammu zīmēšanas rīka matemātiskie principi. Trešā Latvijas matemātikas konference, Jelgava (2000).

5. K. Boitmanis, K. Freivalds, P. Ķikusts, P. Ručevskis, V. Zariņš. Grafu zīmēšanas algoritmi "Tom Sawyer Software" rīkā, LU 62. konference, Rīga (2004).

6. K. Freivalds, P. Ķikusts, P. Ručevskis. Automobiļu stiklu tīrītāju automatiskā vadības ierīce, LU 62. konference, Rīga (2004).

7. P. Ķikusts, P. Ručevskis. Optiskās pazīšanas ierīču izstrāde, LU 63. konference, Rīga (2005).

Darbs aizstāvēšanas komisijās:

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes datorzinātņu maģistru darbu aizstāvēšanas komisija (komisijas sekretārs, komisijas loceklis).

Sagatavotie mācību līdzekļi:

P. Ķikusts. Algoritmiskā ģeometrija, Lekciju konspekti – www.ltn.lv/~paulis, 1999, LU WebCT 2004.

P. Ķikusts. Datoru grafika, Lekciju konspekti – www.ltn.lv/~paulis, 2000, LU WebCT 2004.

P. Ķikusts. Grafu teorija, LU WebCT 2004.

2005. gada 28. februārī /P. Ķikusts/


http://www.ltn.lv/~paulis

http://www.ltn.lv/~paulis

10.15.32. Mg.sc.math., lektore Halina LAPIŅAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1947.Izglītība: 1965. – 1970.

1986.

1993.

1995.

1995.1995., 2000.

LU Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātikas specialitāteKvalifikācijas celšana Maskavas Valsts universitātēLU, Fizikas un matemātikas fakultātē iegūts maģistra grādsKvalifikācijas celšanas seminārs Baltijas valstu augstskolām „Inovācijas augstskolu didaktikā”Seminārs „Ievads Frenet pedagoģijā”Kvalifikācijas celšana LU – varbūtību teorijā un matemātiskajā statistikā


1993. Matemātikas maģistrs

Nodarbošanās:

Kopš 1984. gada

1979. – 1984.1970. – 1979.

LU, Fizikas un matemātikas fakultāte vecākā pasniedzēja, lektoreLVU Skaitļošanas centrs, matemātiķeLVU, Fizikas un matemātikas fakultāte, asistente


Lapiņa H. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika.// e-kurss LU studentiem, http://webct.lanet.lv/, 2004, 144 lpp.



Kopš 1979..

Zinātniski pētnieciskā darbība galvenokārt saistīta ar grafu un to lietojumu problēmām. Izstrādāti algoritmi planāru grafu vizuālas reprezentācijas automatizētai iegūšanai ar datoru palīdzību, kā arī vairāki algoritmi speciāla veida planāru grafu - triangulāciju un planāru divdaļīgu grafu ģenerēšanai ar datoru palīdzību.Esmu izveidojusi programmu paketes minēto algoritmu realizācijai valodās FORTRAN, PL-1 un PASCAL, kas tika praktiski izmantotas testa uzdevumu ģenerēšanai LVU SC noslēgto līgumdarbu ietvaros. Izveidotie algoritmi un programmu paketes kā izpildāmo līgumdarbu sastāvdaļas ir iekļauti pasūtītājam iesniegtajās līgumdarbu atskaitēs. Par iegūtajiem rezultātiem esmu uzstājusies LU Zinātniskajās konferencēs, semināros un Nišas universitātē (Dienvidslāvija). Esmu vadījusi vairāku diplomdarbu izstrādi, tai skaitā 5 par grafu

teorijas un tās apmācību programmu izveides problēmām.

Akadēmiskie kursi:

Varbūtību teorija un matemātiskā statistika datorikas bakalaura studiju programmā


Matemātiskā analīze matemātikas specialitātes studiju programmā



2004. gadā esmu sagatavojusi e-kursu varbūtību teorijā (2 kredītpunkti).

2005. gada 10. februārī. /H. Lapiņa/


10.15.33. Mg.sc.comp., asistente Lelde LĀCEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1967.Izglītība: 1985. – 1991. Studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē

2000. – 2003. Studijas LU FMF Datorikas nodaļas maģistrantūrā

2003. – Studijas LU FMF Datorikas nodaļas doktorantūrā


2003. Datorzinātņu maģistrs

Nodarbošanās:

1993. – 2003. LU Matemātikas un informātikas institūts, inženieris – programmētājs

2003. – LU Matemātikas un informātikas institūts, asistenta, vietas izpildītājs

2003. – LU FMF Datorzinātņu maģistrantūra, asistente


1. Quantum Query Complexity for Some Graph Problems. Aija Berzina, Andrej Dubrovsky, Rusins Freivalds, Lelde Lace, Oksana Scegulnaja, Lecture Notes in Computer Science, 2004, vol. 2932, pp. 140-150.

2. Enlarging gap between quantum and classical query complexities. Lelde Lace, Proceedings of WCC 2004 Student forum, Toulouse, France, pp.275-283.

3. Diagram definition facilities based on metamodel mappings. Celms E., Kalnins A., Lace L. Proceedings of the 18th International Conference, OOPSLA’2003, Workshop on Domain-Specific Modeling, Anaheim, California, USA, October 2003, pp. 23-32.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 12


1993. – 1999. Modelēšanas rīka GRADE izstrāde2000. – 2003. Metamodeļu bāzētu diagrammu definēšanas valodas izstrāde.2000. – Pētījumi kvantu vaicājošo algoritmu jomā.

Akadēmiskie kursi:

LU FMF Datorikas nodaļas maģistratūras kursā “Objektorientētā analīze un modelēšana”


2005. gada 10. februārī /L. Lāce/

10.15.34. Dr.sc.phys., asociētais profesors Juris MIĶELSONSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1936.Izglītība: 1943.-1949. Skolas Latvijā

1949.-1953. Skolas Krievijā1953. Pabeigta 3. vidusskola Belogorskā, Amūras

apgabals1953.-1956. Blagoveščenskas Pedagoģiskais institūts1956.-1959. Latvijas Universitāte, Fizikas un

matemātikas fakultāte

Nodarbošanās:

1959.-1970. asistents, vecākais pasniedzējs, docents LU1970.-2005. katedras vadītājs, profesors LU1997.-2001. RD deputāts, Izglītības, jaunatnes lietu un

sporta komitejas vadītājs2001.-2003. HyperKnowledge projekta vadītājs RD2003.- Informācijas Tehnoloģiju centra direktora

padomnieks RD2005.- LIIS projekta vadītājs LU, asoc. profesors

pusslodzē


11.04.02. Parīzē, e-demokrātijas forumā referāts „ICT in Education in Latvia”

3.06.02. Ļubļanā, European Ministerial Conference referāts „Riga on its Way to Information Society”

31.01.03. Ventspilī , International Scientific Conference „Information Society and Modern Business” referāts „Knowledge Management in Public Administration: Case Study EU project „HYPERKNOWLEDGE”, līdzautori G.Jirgensons, J.R.Kalniņš, A.Kapenieks, M.Kazakovs, J.Stirna, I.Vanaga, B.Zuga, publicēts konferences materiālos, lpp.209-212.


Magnetohidrodinamika, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts-1967.gads,

profesors-1988. gads,

zinātniski-praktiskais darbs Informāciju sistēmu izveidē kopš 1972. gada,

kopējais publikāciju skaits lielāks par 150.


1996. gadā pie Izglītības un Zinātnes ministrijas nodibināju Informācijas Tehnoloģiju padomi, kuras darbības rezultātā iesākās LIIS projekts.


1997. gadā Latvijas Pašvaldību savienība mani ievēlēja par IT$T grupas vadītāju, kuras darbības rezultātā uzsākts PVIS projekts.

Esmu viens no Nacionālās programmas „INFORMĀTIKA”autoriem, pieņemta valdībā 1999.g.30.martā.Esmu vairākās IT padomēs Latvijā.

2000. gadā ar Rīgas mēra pilnvaru parakstīju Helsinku Deklarāciju un Rīga pievienojas Global Cities Dialogue organizācijai. Šajā organizācijā Rīga ir „VICE CHAIR” un esmu atbildīgs par aktivitātēm virzībā uz Informācijas Sabiedrību Austrumeiropas zonā.

2005. gada 23. martā /J. Miķelsons/

10.15.35. Mg.sc.comp., stundu pasniedzējs Ilvars MIZNIKSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1971.Izglītība: 1979.-1990. Krāslavas 1. vidusskola

1990.-1995. LU FMF Datorikas nodaļas students, iegūts Bakalaura grāds

1996.-1999. LU FMF Datorikas nodaļas students, iegūts Maģistra grāds.

Nodarbošanās:

1997.-1998. sia Datoru tehnoloģijas 1998. a/s BTA1999.-2005. LU MII


1. A. Cibulis; I. Mizniks. Dažas neatrisinātas problēmas kombinatoriskajā ģeometrijā. Acta Societatis Mathematicae Latviensis No. 97.02, Riga, 1997, pp. 20 - 21

2. A. Cibulis and I. Mizniks. Tiling rectangles with pentominoes. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, Proc. Inst. Math. 612 (1998), pp.57 - 61.

3. I Mizniks. Y-taisnstūru meklēšana. Latvijas Universitāte, Maģistra darbs, 1999

4. I. Mizniks. Y-taisnstūri. Acta Societatis Mathematicae Latviensis No. 2000.03, Jelgava, 2000, p. 52

5. I. Mizniks. Symmetric solutions of Y-rectangles. Acta Societatis Mathematicae Latviensis No. 2002.05, Ventspils, 2002, pp. 27 - 28

6. I. Mizniks. Computer analysis of the 3 color problem for V-shapes. Acta Societatis Mathematicae Latviensis No. 2004.06, Daugaupils, 2004, p. 46

Publikāciju skaits: 6

Akadēmiskie kursi:

Multimediju tehnoloģijas B daļa 2. kredītpunkti

2005. gada 10. februārī /I. Mizniks/


10.15.36. Mg.sc.comp., stundu pasniedzēja Ilze MURĀNEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


1988.-1993.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorzinātnes maģistratūra (datorzinātņu maģistra grāds par darbu Informācijas drošība organizācijā)1988. - 1993. LU Fizikas un matemātikas fakultāte (matemātiķa kvalifikācija)

Nodarbošanās:1998.-...

1997.-1998.

1995.-1997.

1993.-1995.

Latvijas Banka, IS auditore, IS drošības vadītājaDT Media Group, žurnāla "DatorPasaule" redaktore, projektu vadītājaLattelekom IS, informācijas drošības speciālisteLU Matemātikas un informātikas institūts , programmētāja, LATNET WWW speciāliste, Internet konsultante


1. I. Murāne “Droši norēķini Internet tīklā”//“Averss un Reverss” 1999.04.

2. I. Murāne “Informācijas tehnoloģiju pārvaldīšana, izmantojot CobiT”//“E-pasaule” 2002.02.

3. I. Murāne, J. Ziediņš “Vai banku informācijas sistēmas ir drošas”//“Averss un Reverss” 2002.03.

4. I.Murāne “Ar Internet uz Tu”. 1995, 1996. DT Media Group

5. I.Murāne “Internet tas ir vienkārši”. 1997.

6. I.Murāne “Ar Internet uz Tu II”. 1998. DT Media Group

Akadēmiskie kursi:

Specseminārs Informācijas sistēmu drošība B daļa 2 kredītpunkti

2005. gada 17. februārī /I. Murāne/

10.15.37. Mg.sc.comp., lektore Laila NIEDRĪTEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1962Izglītība: 1980. – 1985.

1993. – 1995.

2000. -

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte,Lietišķās matemātikas specialitāteLatvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte,Datorzinātņu maģistrantūraStudijas Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte,Datorzinātņu doktorantūrā


1995 Datorzinātņu maģistra grāds

Nodarbošanās:

1982 – 1992.

1992 – 1995

1995 – 1996

1996 – 2002

2002 -

Latvijas Universitātes Skaitļošanas centra programmētāja Fizikas un matemātikas fakultātes laboratorijas vadītājaLatvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Vadības sistēmu katedras asistenteLatvijas Universitātes Fizikas un matemātikas

fakultātes Vadības sistēmu katedras lektoreLatvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Programmēšanas katedras lektore


1. Niedrite L. „Problems and Challenges Associated with the United Information System of Higher Education in Latvia”, Baltic IT Review, 1999, No2.

2. Stonis J., Niedrite L., Niedritis A. “The influence of the Information System on administrative processes at the university of Latvia”, Proceedings of the 7th International Conference of European University Information Systems "The Changing Universities - The Role of Technology”, ISBN 3-88579-339-3, p.119-126, 2001, Berlin.

3. Niedrite L., Niedritis A., “The Development and Implementation of Unified Information System for Universities in Latvia – a Retrospective View and Conclusions”, Proceedings of the 9th International Conference of European University Information Systems, 2003, Amsterdam.

4. Benefelds J., Niedrite L., „Comparison of Approaches in Data Warehouse Development in Financial Services and Higher Education”. International Conference on Enterprise Information Systems, Vol.1, p. 552-557, 2004, Porto.

5. Niedrite L., Grundmane L. „Controlling access to Data Warehouse data within the database„ , 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, , Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, p.291-305., 2004, Riga.


6. Benefelds J., Niedrite L.„Evaluation of real-time Data Warehousing processes„, 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, p.232-243., 2004, Riga.

7. Laila Niedrite “Requirements and Options for Data Warehouses at Universities”, Latvijas Universitāte raksti, 669. sējums “Datorzinātne un Informācijas tehnoloģijas”, ISSN 1407-2157, 2004, lpp. 117- 125.

Izstrādātie mācību materiāli - 2 e-kursi WebCT vidē:

2003. gadā izstrādāts un aprobēts Datorzinātņu bakalaura programmas 6.semestra studentu grupā kurss „Datu noliktavas”.

2004. gadā izstrādāts un aprobēts 5. semestra studentu grupā kurss “Oracle projektēšanas rīki”.


2004. g. Zinātniskais asistents, LU zinātnisko pētījumu projekts ”Sistēmu un programmatūras inženierijas jaunās metodes un rīki”, vad. Dr.Dat. prof. J.Bičevskis.

Akadēmiskie kursi:

Oracle projektēšanas rīki B daļa 2 kredītpunktiDatu noliktavas B daļa 4 kredītpunktiSpecseminārs „Datu noliktavas un datizrace Oracle vidē”



Līdzdalība projektos:

1996 - 1997 Latvijas Universitātes Informatīvās Sistēmas projekts; programmētāja, darba grupas vadītāja

1997 - 2003 LIIS (Latvijas Izglītības Informatizācijas Sistēmas) projekta ietvaros LAIS (Latvijas Augstskolu Informatīvā Sistēma) izstrādes grupas vadītāja

2003 - LU E-universitātes projekts, datu noliktavas izstrādes grupas vadītāja

2005. gada 10. februārī /L. Niedrīte/

10.15.38. Mg.sc.comp., lektors Aivars NIEDRĪTISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1960.Izglītība: 1979. – 1984. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas

fakultāte,Lietišķās matemātikas specialitāte


1994. Datorzinātņu maģistrs

Nodarbošanās:

1995. - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte, Programmēšanas katedras lektors Programmēšanas

katedras lektors1996. - Latvijas Universitātes Informatīvās Sistēma

programmētājs, projekta vadītājs1994. – 1995. Firma “SimSS” programmētājs1993. – 1994. Firma “Baltic Technology Group”

programmētājs1987. – 1993. Latvijas Universitātes Fizikas un

matemātikas fakultāte, programmētājsprogrammētājs

1984. – 1987. Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrs, sistēmprogrammētājs


1. A.Niedritis, L.Niedrite “Latvian University Information System”, Proceedings of congress EUNIS98, Prague.

2. A.Niedritis, L.Niedrite “LAIS – a New Stage in the Informatization of Latvian Universities”, Proceedings of 4th International conference Baltic IT&T’2000, Riga.

3. J.Stonis, L.Niedrite, A.Niedritis “The influence of the Information System on administrative processes at the university of Latvia”, Proceedings of the 7th International Conference of European University Information Systems "The Changing Universities - The Role of Technology”, ISBN 3-88579-339-3, 2001, Berlin.

Akadēmiskie kursi:

Specsemināri par ORACLE izmantošanu (1996-2001) 2 kredītpunktiPersonālo datoru sistēmas (1995 – 2002) 2 kredītpunktiRelāciju datu bāzes vadības sistēma "ORACLE7" 4 kredītpunkti



Izstrādātie studiju kursi:Kursi tiek realizēti Datorzinātņu bakalaura programmā:

Datu bāzu pārvaldības sistēma ORACLEPersonālo datoru sistēmasSpecsemināri par ORACLE izmantošanu

Izstrādātie mācību materiāli - e-kursi WebCT vidē:2004. gadā izstrādāts un aprobēts Datorzinātņu bakalaura programmas 7.semestra studentu grupā kurss „ Datu bāzu pārvaldības sistēma ORACLE” .

2005. gada 14. februāris /A. Niedrītis/

10.15.39. Mg.sc.math., lektors Mārtiņš OPMANISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1961.Izglītība: 1978.-1983. LU, matemātiķis

1993. LU, matemātikas maģistrs



Nodarbošanās:

1980.-1983. LVU Skaitļošanas centrs, laborants. Galvenie pienākumi – datorprogrammu izstrāde

1983.-1991. LVU Skaitļošanas centrs, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Galvenie pienākumi – datorprogrammu izstrāde

1991. LVU Skaitļošanas centrs, zinātniskais līdzstrādnieks. Galvenie pienākumi – datorprogrammu izstrāde

1992.- LU Matemātikas un informātikas institūts, programmēšanas inženieris. Galvenie pienākumi – datorprogrammu izstrāde.


1. M.Opmanis. Ekstremālā elementa metode. - Rīga, LVU, 1985, 28 lpp.

2. M.Opmanis. Ekstremālā elementa metode.Uzdevumu atrisinājumi. - Rīga, LVU, 1985, 22 lpp.

3. M.Opmanis. Dirihlē princips.- Rīga, LVU, 1986, 14 lpp.

4. M.Opmanis. Dirihlē princips.Uzdevumu atrisinājumi. - Rīga, LVU, 1987, 10 lpp.

5. A.Andžāns, A.Auziņš, Ē.Ikaunieks, A.Kalējs, I.Opmane, M.Opmanis. Latvijas informātikas olimpiāžu uzdevumi un to atrisinājumi. - Rīga, LVU, 1989, 87 lpp.

6. A.Andžāns, A.Auziņš, Ē.Ikaunieks, A.Kalējs, I.Opmane, M.Opmanis. Latvijas informātikas olimpiāžu uzdevumi un to atrisinājumi.I daļa. - Rīga, LU, 1992, 88 lpp.

7. A.Andžāns, A.Auziņš, Ē.Ikaunieks, A.Kalējs, I.Opmane, M.Opmanis. Latvijas informātikas olimpiāžu uzdevumi un to atrisinājumi. II daļa. - Rīga, LU, 1992, 90 lpp.

8. A.Andžāns, A.Kalējs, M.Opmanis. Latvijas informātikas olimpiāžu uzdevumi. - Rīga, LU MII, 1996, 60 lpp.

9. K.Boitmanis, R.Gailis, M.Opmanis, A.Šaraks. Informātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem. - Rīga, LIIS, 1997, 102 lpp.

10. J.Buolotaite, K.Diks, M.Opmanis, R.Prank. Baltic Olympiads in Informatics - Vilnius, "Žara", 1997, 48 lpp.


11. Audris Kalnins, Janis Barzdins, Edgars Celms, Lelde Lace, Martins Opmanis, Karlis Podnieks, Andris Zarins. – The First Step Towards Generic Modelling Tool. Proceedings of Baltic DB&IS 2002, Tallinn, 2002, v. 2, pp. 167-180.



Objektorientētā programmēšana. Modelēšanas rīku izstrāde.Skolu informātikas olimpiādes

Akadēmiskie kursi:

LU Fizikas un matemātikas fakultātes datorzinātņu bakalauru programma

1991.-1992. Programmēšanas valoda FORTRAN1989.-1991. Skaitliskās metodes (praktiskie darbi)2004. Specseminārs par informātikas olimpiāžu uzdevumu veidošanu.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes datorzinātņu maģistru programma

2002.-2004. Kompilatoru pamati.2000.-2004. Objektorientētā programmēšana un C++.1994.-1995. Programmēšanas tehnoloģija (praktiskie darbi)


Latvijas informātikas olimpiāžu žūrijas loceklis (kopš 1987) un vadītājs (kopš 1996).

Latvijas valstvienības vadītājs Baltijas informātikas olimpiādēs (1995., 1997., 1998., 2000.-2003.),

Baltijas informātikas olimpiādes žūrijas vadītājs (1996., 1999., 2004.),

Latvijas valstvienības Vispasaules informātikas olimpiādēs vadītāja vietnieks kopš 1996.gada.

Komandu sacensību matemātikā un informātikā "Ugāle" uzdevumu autors un žūrijas loceklis kopš 1996.gada.

Baltijas skolēnu komandu olimpiādes "Baltic Way 2003" žūrijas loceklis.

Skolēnu komandu IT sacensību "Ventspils IT balva 2002" žūrijas loceklis.

2005. gada 14. februāris /M. Opmanis/

10.15.40. Mg.sc.comp., lektors Jānis PLŪMEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1972.Izglītība: 1990.–1994.

1994.-1996.1998.-2001.

LU, Datorzinātņu bakalaura programmaLU, Datorzinātņu maģistra programmaLU, Datorzinātņu doktorantūra


1994.1996.

Datorzinātņu bakalaursDatorzinātņu maģistrs

Nodarbošanās:

1995.-1998.1998.-2003. -

Asistents, LU Datorikas nodaļaLektors, LU Datorikas nodaļaViesdocents, Vidzemes augstskola IT nodaļa


1. J.Plume, J.Strods, I.Karlsons, U.Smilts, J.Smotrovs, G.Gavars, I.Stasko: Meta-model Based Data Conversion (1998). Proceedings of the Third International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, April 15-17, 1998, Vol. 1, pp. 175-186.

2. J.Plume, J.Strods: An Industrial Experience in Using Problem Resolution Process for Software Porting (2000) Proceedings of 2nd international conference PROFES 2000, June 20-22, Oulu, Finland

3. B. Apine, M. Gills, J. Plume: Software Development Process Improvement through Measurements and Requirements Traceability (2002) Proceedings of the 5th IEEE International Baltic Conference DB&IS 2002, June 2-6, Tallinn, Estonia, Vol. 2, pp. 65-77



1993.-1998.1998.-

Datu konvertēšana, metamodeļiProgrammatūras izstrādes procesu uzlabošana, kvalitātes nodrošināšana

Akadēmiskie kursi:

Datoru arhitektūra, praktiskie darbi A daļa 4 kredītpunktiFunkcionālās specifikācijas, praktiskie darbi B daļa 2. kredītpunktiPersonālie programminženierijas procesi B daļa 2. kredītpunkti

2005. gada 10. februārī /J. Plūme/


10.15.41. Dr.sc.math., asociētais profesors Kārlis PODNIEKSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1948.Izglītība: 1966. – 1971. Pētera Stučkas vārdā nosauktā Latvijas Valsts

Universitāte, Fizikas un Matemātikas fakultāte, Matemātikas nodaļa, pamatkurss - matemātika


1992. Matemātikas doktors1979. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts1971. Diploms par augstāko matemātisko izglītību

Nodarbošanās:

1973.- Lektors, docents, asociētais profesors - Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte

1971.- Aspirants, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, daļas vadītājs, vadošais pētnieks, laboratorijas vadītājs - Latvijas Universitāte, Matemātikas un informātikas institūts (līdz 1994 - Skaitļošanas centrs),


(kopskaitā: 32 zinātniskās publikācijas un 9 mācību grāmatas)

1. Sanumurētu funkciju klašu varbūtiskā sintēze. - "Dokladi AN SSSR", 223.sēj., 1975, N 5, 3 lpp. (krievu val.).

2. Teorēma par divkāršu nepilnību. - Matemātiskās loģikas IV Vissavienības konferences referātu tēzes, Kišiņeva, izdevn. "Štiinca", 1976, 1 lpp. (krievu val.).

3. Programming in PL/1 OS/360, 2nd ed. Moscow, Finances and Statistics Publishers, 1984, 327 pp. (krievu val., līdzautori - M.Augustons, R.Balodis, J.Bārzdiņš u.c.)

4. Platonism, intuition and the nature of mathematics. "Heyting'88. Summer School & Conference on Mathematical Logic. Chaika, Bulgaria, 1988. Abstracts", Sofia, 1988, 2 pp.

5. Inductive inference of recursive functions: complexity bounds. In: "Lecture Notes in Computer Science", 1991, vol.502, 45 pp. (līdzautori - R.Freivalds, J.Bārzdiņš).

6. Apkārt Gēdela teorēmai. - Rīga, izdevn. "Zinātne", 1992, 195 lpp. (krievu val.).

7. Varbūtības. Mācību līdzeklis vidusskolām, Rīga, 1992, 32 lpp.

8. Around Goedel's Theorem. Hyper-textbook for students in mathematical logic, 1997-2005 (angļu val., sk. www.ltn.lv/~podnieks)

9. Introduction to Mathematical Logic. Hyper-textbook for students, 2000-2005 (angļu val., līdzautors - V.Detlovs, sk. www.ltn.lv/~podnieks)

http://www.ltn.lv/~podnieks

http://www.ltn.lv/~podnieks

10. Editor definition language and its implementation. Proceedings of 4th Andrei Ershov International Conference on Perspectives of System Informatics, July 3-6, 2001, Novosibirsk, Russia, Lecture Notes in Computer Science, Springer, Vol.2244, 2001, pp.530-537 (līdzautori - A.Kalniņš, A.Zariņš, E.Celms, J.Bārzdiņš).

11. MDA: correctness of model transformations. Which models are schemas? Seleted papers from 6th International Baltic Conference on Databases and Information Systems, June 6-9, 2004, Riga, Latvia, Frontiers in Artificial Intelligence and Applications, IOS Press, Vol.118, 2005, pp.185-197


Valsts finansēto pētījumu projektu vadītājs un dalībnieks:No 1997.g. - dalībnieks LZP projektā Nr. 01.0010 " Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros (sadarbības projekts)"

2000. - 2001.g. - vadītājs LR IZM projektā TPP 00-45 "Tīmekļa serveru analīzes grafiskā rīka komerciālas versijas izveide un sagatavošana tirdzniecībai Internet tīklā"

Akadēmiskie kursi:

Matemātiskā loģikaDatu bankas IDatu bankas IIDatu noliktavasDatizrace


Galvenie projekti:2000. – 2002. Grafiskais biznesa modelēšanas rīks Exigen Business

Modeler1990. – 1999. Grafiskais biznesa modelēšanas rīks GRADE1980. – 1987. Automatizētā vadības sistēma LPSR Sociālās

nodrošināšanas ministrijai1977. – 1980. Vizuālā dialogu sistēma VDS programmēšanas

apmācībai

2005. gada 25.februāris /K. Podnieks/


10.15.42. Dr.sc.phil., profesors Andris RUBENISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1951.Izglītība: 1969. Rīgas 3. vidusskolas absolvents

1969. – 1974. Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Filozofijas nodaļa, students

1977. – 1979. Maskavas Valsts universitāte, Filozofijas fakultāte, ētikas katedra, aspirants


1980. Filozofijas zinātņu kandidāts1984. Filozofijas katedras docents1992. LMA profesors1992. Latvijas Republikas Filozofijas doktors (Dr.

phil.)

Nodarbošanās:

1992. Rīgas Politehniskais institūts, Filozofijas katedra, asistent

1984. Rīgas Politehniskais institūts, Filozofijas katedra, vecākais pasniedzējs, docents

1988.-2005. Latvijas Mākslas akadēmija, Filozofijas katedras vadītājs, profesors

1991.-1992. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docētājs

1995.-2004. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docētājs

1996.-2005. Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātes docētājs

Kvalifikācijas celšana:

1984. Maskavas Valsts universitāte, Filozofijas katedra (5 mēneši)

1989. Maskavas Valsts universitāte, Filozofijas katedra (5 mēneši)

1991. -1992. Karla Rūprehta universitāte Heidelbergā (7 mēneši)

1992. Minhenes universitāte (5 mēneši)1994. DAAD stipendiāts (2 mēneši, Berlīnes

Tehniskā universitāte)1995. Hercoga Augusta bibliotēkas stipendiāts (2

mēneši, Volfenbutele, Vācija)1996. Heinrich-Böll-Stiftung stipendiāts (2 mēneši,

Bonna)1996. Tempus programmas stipendiāts (2 mēneši,

Bonna)

1998. Collegium Oecumenicum stipendiāts (1 mēnesis, Minhene)

1999. Hercoga Augusta bibliotēkas stipendiāts (2 mēneši, Volfenbutele, Vācija)

2000. Tempus programmas stipendiāts (1 mēnesis, Bonna)

2001. Herzoga Augusta bibliotēkas stipendiāts (1 mēnesis, Volfenbutele, Vācija)

2002. Herzoga Augusta bibliotēkas stipendiāts (2 mēneši, Volfenbutele, Vācija)

Nozīmīgākās publikācijas un mācību literatūra:Publicētas 20 zinātniskas monogrāfijas, 6 mācību literatūras grāmatas, kā arī daudzi raksti zinātniskajos žurnālos, kolektīvajās monogrāfijās un rakstu krājumos. Svarīgākās publikācijas un mācību literatūra 1996.-2003. gados.

Zinātniskās monogrāfijas1. Fenomenoloģija. - R., Avots, 1983. – 93 lpp.

2. Protestantiskās neoortodoksijas pamatprincipu kritika. - M., Nauka, 1983. – 63 lpp. (Krievu val.)

3. Neoprotestantiskā ortodoksija. - R., Lut. Bazn. Izd., 1989. – 76 lpp.

4. Cilvēks un kultūra. Psihoanalītiskā interpretācija. - R., Izgl. Min., 1989. –131.lpp.

5. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. -- R., Zvaigzne, 1993. – 265 lpp.

6. Senās Grieķijas dzīve un kultūra. -- R., Zvaigzne, 1994. – 168 lpp.

7. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. -- R., Zvaigzne, 1994. – 141 lpp.

8. Senās Romas dzīve un kultūra. -- R., Zvaigzne, 1995. – 178 lpp.

9. Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā. - R., Zvaigzne, 1995. – 155 lpp.

10. Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā. – R., Zvaigzne, 1995. – 366 lpp.

11. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. -- R., Zvaigzne, 1996. – 295 lpp.

12. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. -- R., Zvaigzne, 1997. – 285 lpp.

13. Viduslaiku kultūra Eiropā. -- R., Zvaigzne, 1997. – 528 lpp.

14. Senās Grieķijas kultūra. -- R., Zvaigzne, 1998. – 336 lpp.

15. Senās Romas kultūra. – R., Zvaigzne, 1999. – 311 lpp.

16. Renesanses un reformācijas laikmeta kultūra. -- R., Zvaigzne, 2000. – 388.lpp.

17. Absolūtisma un apgaismības laikmeta kultūra. – R., Zvaigzne, 2001. – 407.lpp.

18. 19.gs kultūra Eiropā. – R., Zvaigzne, 2002. – 591 lpp.

19. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. – R., Zvaigzne, 2004. – 191. lpp.

20. 20. gadsimta kultūra Eiropā. – R., Zvaigzne, 2004. – 456. lpp.


Mācību literatūra

1. Mūsdienu buržuāziskās ētikas galvenie virzieni // Ētika: teorija, problēmas .- R., Avots, 1985. – 202--388 lpp.

2. Senās zīmes un simboli. - R., Vides kluba izd., 1991. – 51 lpp.

3. Senās Grieķijas kultūra. - R., Izgl. Min., 1991. – 171 lpp.

4. Bizantijas kultūra. - R., Izgl. Min., 1992. – 88 lpp.

5. Dzīves ētika // S.Lasmane, A.Milts, A. Rubenis. Ētika (jautājumi, risinājumi, atzinumi). - R., Zvaigzne, 1992. – 119--241 lpp. (2. izd. 1993.; izd. krievu valodā 1993.).

6. Romas kultūra. - R., Lut. Bazn. Izd., 1993. – 183 lpp.

Zinātniskie raksti

1. Kas ir tikumu ētika? // Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Sērija: Filozofija. – R., 2005. (Iesniegts publicēšanai.)

2. Ethik in Lettland // Universität Greifswald, 2004.


Filozofijas un ētikas vēsture, mūsdienu Rietumu filozofija un ētika, Eiropas kultūras vēsture, praktiskā ētika

Akadēmiskie kursi:

Kopš 1984 Filozofijas vēsture 64 ak. st.Kopš 1988 Ētikas vēsture 64 ak. st.Kopš 1995 Eiropas kultūras vēsture 128 ak. st.Kopš 1996 Praktiskā ētika mūsdienās 32 ak. st.Kopš 2001 19.-20. gs. kultūra Eiropā 32 ak. st.


Goda prēmijas un nosaukumi:1997. g. Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvas laureāts2003. g. LR Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis2003. g. LMA Profesoru padomes loceklis2001. g. Mākslas augstskolu promocijas padomes loceklis2003. g. LMA promocijas padomes loceklis2003. g. LU Profesoru padomes loceklis2002. g. ZA Promocijas padomes loceklis

Piedalīšanās konferencēs:1999. g. maijs – Par ētiskās izglītības iespējām (LU, Praktiskās filozofijas katedra, Baltijas valstu ētikas speciālistu konference “Ētika, saskarsme, izglītība”) 2001. g. dec. – Ētiskā doma Latvijā (Greifsvalde, Vācija)2002. g. okt. – Ētika un politika (LU Vēstures un filozofijas fakultāte, Ētikas padomes rīkota konference)

2005. gada 1. aprīlī /A. Rubenis/

10.15.43. Lektors Rihards RŪMNIEKSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1970. – 1976. LU, pilns kurss fizikas specialitātē

Nodarbošanās:

2001. – 2004. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte Datorikas nodaļa, lektors. Galvenie pienākumi - kursa „Datorsistēmu uzbūve un datortīkli” pasniegšana.

1976. – 2001. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, elektronikas inženieris. Galvenie pienākumi - datoru un citu elektronisku ierīču darbības nodrošināšana.

Akadēmiskie kursi:

Informātikas skolotāja profesionālo studiju programma."Lietišķā datorgrafika"

2 kredītpunkti

Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda Lasītprasme Runātprasme RakstītprasmeLatviešu 5 5 5Krievu 5 4 4Angļu 3-4 2 1Vācu 1-2 1

2005. gada 29. janvārī /R. Rūmnieks/


10.15.44. Dr.sc.comp., asistents Juris SMOTROVSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas dati: 1972. Rīga

Izglītība: 1990.-1994.1994.-1996.1996.-1999.

Datorzinātņu bakalaurantūra LU FMFDatorzinātņu maģistratūra LU FMFDatorzinātņu doktorantūra LU FMF


Datorzinātņu bakalaursDatorzinātņu maģistrsDatorzinātņu doktors

Nodarbošanās:1991.-2002.1996.-2001.1998.-2003.

2001.-šim brīdim2003.-šim brīdim

zinātniskais darbs LU MII, skat. zemākprogrammētājs A/S DATIstundu pasniedzējs LU FMF Diskrētās mat. kat.konsultants SIA SWH SETSasistents LU FMF Diskrētās matemātikas katedrā


1. A. Ambainis, R. Freivalds and J. Smotrovs. Inevitable gaps between upper and lower complexity bounds in inductive inference. Proceedings of the Sixth International Conference IPMU'96, pp. 833–839. Granada, 1996.

2. K. Apsītis, R. Freivalds, R. Simanovskis, J. Smotrovs. Closedness properties in ex-identification. Theoretical Computer Science, vol. 268, no. 2, pp. 367-393, October 2001.



1991.-1994.1994.-1996.1996.-2002.

1996.

1997.

laborants LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijāinženieris-programmētājs LU MII Mākslīgā int. lab.asistents LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijāPētījumu apgabali: induktīvais izvedums, algoritmiskā mācīšanās, algoritmiskā sarežģītība, kvantu skaitļošana.Piedalījies LZP grantu 93.599 un 96.0282 projektos (vadītājs profesors R.M.Freivalds), doktorantūras granta projektā 969, Latvijas-Zviedrijas pētījumu projektā Machine Learning-2000 (ML-2000).Piedalījies ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs:International Conference on Grammatical Inference (ICGI), Monpeljē, Francijā.Computational Learning Theory (EuroCOLT), Jeruzalemē, Izraēlā.

1997.1998.1999.

Algorithmic Learning Theory (ALT), Sendai, Japānā.Algorithmic Learning Theory (ALT), Ocenhauzenā, Vācijā.Quantum Computation and Learning, Rīgā, Latvijā.

Akadēmiskie kursi:

Kvantu skaitļošana (1998.-2002.) B daļa 2 kredītpunktiAnalītiskā ģeometrija (2000.) A daļa 4 kredītpunktiKombinatorika (2001.-2002.) B daļa 2 kredītpunktiAlgebra (2003.-šim brīdim) A daļa 4 kredītpunktiLineārā algebra (2004.-šim brīdim) B daļa 4 kredītpunkti

2005. gada 10. februārī /J. Smotrovs/


10.15.45. Mg.sc.comp., lektors Uldis STRAUJUMSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1968. – 1973.

1980. – 1981.

Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātikas specialitāte, studentsKijevas Kibernētikas institūts(Ukraina), nekl. aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1994. Mg.sc.comp., no Latvijas Universitātes

Nodarbošanās:1973. – 1975.

1976. – 1983.

1984. – 1992.

kopš 1992.

1990. – 1995.1995. – 1996.

1996. – 1997.

kopš 1997.

2000.

2001.

2004, 2005

2005.

Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centra vecākais inženieris-matemātiķis-programmētājsLatvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centra zinātniskais līdzstrādnieksLatvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Programmēšanas katedras vecākais pasniedzējsLatvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Programmēšanas katedras lektorsA/S "SWH Rīga" projekta vadītājsLatvijas akadēmiskā tīkla LANET lietotāju apmācības vadītājsNevalstisko organizāciju centra datorspeciālistsLatvijas izglītības informatizācijas sistēmas LIIS informatīvā servisa daļas vadītājsValsts Vienotās bibliotēku informācijas sistēmas koncepcijas izstrādes darba grupas loceklisLatvijas projekta ”Dainu skapis” darba grupas loceklis UNESCO programmai ”Pasaules atmiņa” Latvijas Universitātes senators, Akadēmiskās komisijas loceklisVienotas muzeju, arhīvu, bibliotēku informācijas sistēmas koncepcijas izstrādes darba grupas loceklis


1. J.Bičevskis, J.Borzovs, U.Straujums, A.Zariņš, E.Miller,jr. SMOTL - A System to Construct Samples for Data Processing Program Debugging, IEEE Transactions on Software Engineering, vol.SE-5, N1, 1977.

2. Balodis R., Straujums U.. Vizuālā dialoga sistēma, Valsts algoritmu un programmu fonds, 1983, 600 lpp.

3. M.Treimanis, A.Andžāns, I.Medvedis, U.Straujums. Latvian Education Informatization System, Baltic IT Review 2(9), 1998, pp. 24-30.

4. Uldis Straujums. Ontologic approach to e-learning environment creation, Presentations from the Baltic IT&T Forum: eBaltics, Riga, 2002, Data Media Group, 14p.

5. Agnis Andžāns, Līga Ramāna, Uldis Straujums. What’s New in Content Enrichment in Latvian Education Informatization System LIIS project, LatSTE 2002 Latvian Society Technology Exposition, Materials of conference, Smiltene (Latvia), 2002, p.58 – 60

6. Straujums U. Elektroniskās publikācijas un metadati Valsts vienotās bibliotēku informācijas VVBIS kontekstā, Nacionālā bibliogrāfija: no rakstītā līdz digitālajam, Rīga, 2002, 87. – 90.lpp.

7. Jānis Bičevskis, Uldis Straujums, Viesturs Vēzis. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguves iespējas Latvijas skolās, Association for Teacher Education in Europe, Spring University “Changing Education In A Changing Society” conference papers, Vol.1, Riga, 2003, pp.174-182

8. Straujums U. Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma VVBIS. Žurnāls „Bibliotēku pasaule”, Nr.26, 2003, 5. – 7.lpp.

9. Janis Bicevskis, Agnis Andzans, Evalds Ikaunieks, Inga Medvedis, Uldis Straujums, Viesturs Vezis. Latvian education informatization system LIIS, Educational Media International, Volume 41(1), 2004, Routledge, Taylor & Francis Group, pp. 43-50.

10. Straujums U. Datori un programmēšana I (DatZ1056). [tiešsaiste]. – Rīga, 2004. [atsauce 10.02.2005.]. Pieejams Internetā: http://www.lu.lv/e-university



1997.-

2000.

2005.

Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas LIIS izveide: metadati, ontoloģijas, e-mācīšanāsValsts Vienotās bibliotēku informācijas sistēmas VVBIS koncepcijas izstrādeVienotas muzeju, arhīvu, bibliotēku informācijas sistēmas koncepcijas izstrāde

Akadēmiskie kursi:

1974 Vispārējs praktikums par operāciju sistēmām


1975 Matemātiskā loģika A daļa 2 kredītpunkti


http://www.lu.lv/e-university

1975 Kodēšanas teorija A daļa 2 kredītpunkti1976 Diskrētā matemātika A daļa 2 kredītpunkti1976 – 1979 PL/1 A daļa 4 kredītpunkti1980 – 1990 ESM un programmēšana A daļa 4 kredītpunkti1981 Paralēlie datori B daļa 2 kredītpunkti1991 - 1993, kopš 1995 Objektorientētā programmēšana


kopš 1992 Datori un programmēšana I A daļa 2 kredītpunktikopš 1992 Datori un programmēšana II A daļa 2 kredītpunkti1992 – 1996 Datu struktūras A daļa 1 kredītpunkts1995 – 2002 Datu bāzu pārvaldības sistēmas A daļa 4 kredītpunkti1997 – 2003 Dokumentu glabāšanas sistēmas B daļa 2 kredītpunkti2002, 2004 Metadati B daļa 2 kredītpunktikopš 2003 E-mācīšanās B daļa 2 kredītpunkti


1985.gadā esmu saņēmis PSRS Tautas saimniecības sasniegumu izstādes bronzas medaļu par piedalīšanos datoru programmu kompleksa "Vizuālā dialoga sistēma" izstrādē.

Kopš 1995.gada vadu kursu ”Interneta pakalpojumu izmantošana” 32 stundu apjomā (kopš 1999.gada vidusskolas informātikas skolotāju profesionālās studiju programmā).

2004.gadā esmu saņēmis Latvijas Universitātes rektora atzinības rakstu par ilggadēju darbu un sudraba nozīmi.

Manas valodas prasmes: latviešu – dzimtā, krievu – pilnīgi (runāt, lasīt un rakstīt), angļu – labi (runāt, lasīt un rakstīt), vācu – labi (runāt, lasīt un rakstīt).

2005. gada 1. aprīlī /U. Straujums/

10.15.46. Dr.sc.comp., profesors Juris STRODSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)



1982.-1985.1990.-1991.

Fizikas un matemātikas fak. LU lietišķā matemātikaLU aspirantūraGētes institūts, Mannheima, Vācija


1988.1992.

Zinātņu kandidātsDatorzinātņu doktors

Nodarbošanās:

1978.-1980.

1980.-1980.1981.-1982.

1982.-1985.1985.-1986.

1986.-1992.

1991.-1994.1993.-2001.1994.-1999.

2000.-2001.-

vecākais laborants, Latvijas valsts Universitātes skaitļošanas centrsvecākais tehniķis, Latvijas valsts Universitātepasniedzējs-stažieris, Latvijas valsts Universitāteaspirants, Latvijas valsts Universitātevecākais inženieris, Latvijas valsts Universitātevecākais pasniedzējs, Latvijas valsts Universitātea/s Dati projekta vadītājsdocents, Latvijas UniversitāteRITI (Rīgas Informācijas Tehnoloģijas Institūta) datu konvertoru laboratorijas vadītājsSIA SWH Sets projekta vadītājsasociētais profesors, Latvijas Universitāte.


1. М.Х.Строде, Ю.Ф.Стродс. Комплект макрокоманд для отладки программ на языке АССЕМБЛЕР ОС ЕС. РФАП Латвии, 1985 ПП0020.

2. Ю.Ф.Стродс. Рaспознаватель ограниченной неоднозначности контекстно свободных грамматик. РФАП Латвии, 1986 ПП0026.

3. Ю.Ф.Стродс. Рaспознаваемость ограниченной неоднозначности контекстно свободных грамматик. Программи-рование, 1986 No 5.

4. Я.М.Барздинь, А.А.Калниньш, Ю.Ф.Стродс, В.А.Сыцко. Язык спецификаций SDL/PLUS и его применения. 1985 Рига ЛГУ.




1982.-1985.1985.-1988.1986.-1991.1991.-1992.

1992.-1995.

1995.-1998.1999.-2000.2001.-

Specifikāciju valoda operāciju sistēmu aprakstīšanai.Bezkonteksta gramatiku neviennozīmības atpazīšanaSpecifikāciju valoda reālā laika sistēmu specificēšanaiAlgebriskās specifikācijas sistēmu aprakstīšanai (stažēšanās Passau universitātē Vācijā)Grafiskā attēlojuma automātiska ieguve dažādām programmēšanas valodām.Universāls datu konvertors uz meta modeļu bāzesMeta CASE rīka izstrādeUzturēšanas projektu organizācija

Akadēmiskie kursi:

Datoru arhitektūra A daļa 4 kredītpunktiOperētājsistēmas B daļa 4 kredītpunktiFunkcionālās specifikācijas B daļa 4 kredītpunktiAlgebriskās specifikācijas B daļa 2 kredītpunktiSpecseminārs “Outsorced maintenance project”


2005. gada 1. aprīlī /J. Strods/

10.15.47. Mg.sc.comp., asistente Darja ŠMITEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)Dzimšanas gads: 1979.

Izglītība: No 2004. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes datorzinātnēs nodaļas doktorantūras studiju programmas studente

2001. – 2003. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes, Dabas zinātņu maģistra grāds Datorzinātnēs

1997. – 2001. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes, Dabas zinātņu bakalaura grāds Datorzinātnēs

Nodarbošanās:2001. - pašlaik Latvijas Universitāte. Fizikas un matemātikas

fakultāte, Programmēšanas katedra. Asistente

2002. - pašlaik Rīgas Tehniskā universitāte Ārštata pasniedzēja

2003. - pašlaik Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts IT konsultante, projektu mērīšanas eksperte

2000. – 2003. IT Alise IT projektu vadītāja, sistēmanalītiķe

1999. – 2000. SWH Tehnoloģija Programmētāja


D.Šmite, D.Dosbergs, J.Borzovs, "IT nozares tiesību un standartu pamati", mācību grāmata, tiek publicēta Latvijas Universitātes izdevniecībā



2003. - pašlaik Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtsGlobālo programmatūras izstrādes projektu uzlabošana

Akadēmiskie kursi:Programmatūras prasību analīze B daļa 4. kredītpunktiIT nozares likumdošana, darba tiesības un ergonomika

A daļa; B daļa

2. kredītpunkti

Datori un programmēšana, laboratorijas darbi A daļa 2 kredītpunkti

2005. gada 1. aprīlī /D. Šmite/


10.15.48. Dr.sc.comp., profesors Māris TREIMANISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1968.–1974. Matemātiķis, Latvijas Valsts Universitāte


1992.1992.1999.2004.

Tehnisko zinātņu kandidāts, Igaunijas Zinātņu akadēmijas Kibernētikas institūtsDatorzinātņu doktors, Latvijas UniversitāteDocents, Latvijas UniversitāteAsociētais profesors, Latvijas UniversitāteProfesors, Latvijas Universitāte


1984.-1986.

1986.-1992.

1992.-1999.

1999.-2002.

1999.-2004.

2004.-

Inženieris programmētājs, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Valsts UniversitāteLaboratorijas vadītājs, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas UniversitāteLektors, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas UniversitāteDocents, Programmēšanas katedras vadītājs, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas UniversitāteViceprezidents un Valdes loceklis, A/s „Latvijas Unibanka”Asociētais profesors, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas UniversitāteProfesors un Programmēšanas katedras vadītājs, Fizikas un matemātikas fakultāte, Latvijas Universitāte


1. M. Treimanis. A Technology–Centred Approach to Information System Development, Proceedings of the ACIS (http://acslk.org/ http://acis.lsfk.org ) 1st

ACIS International Conference on Software Engineering Research & Applications (SERA’03), San Francisco, USA, June 25-27, 2003, pp. 233-237.

2. M. Treimanis. The Concept of the E-university and the University of Latvia, a Business Journal for the Information Society, BALTIC IT&T REVIEW, No 2 (29), Riga, 2003, pp. 64-66.

3. M. Treimanis. ISTechnology – Technology Based Approach to Information system Development, Proceedings of the Third International Baltic Workshop “Databases and Information Systems”, Volume 2, Riga, 1998, pp. 76-90.

4. M. Treimanis, A. Andžāns, I. Medvedis, U. Straujums. The Latvian Education Informatization System, Abstracts of papers from Baltic IT&T’98 conference, Riga, 1998, pp. 21-30.

5. H. Bondars, M. Treimanis. "Development of Information Technology in University of Latvia, (State of the Art and Projects)" EUNIS 97 European

http://acis.lsfk.org/

http://acslk.org/

Cooperation in Higher Education Information Systems Grenoble, France, 9-11 September 1997, http://www.eunis.org/



Dalībnieks, LZP Valsts nozīmes pētniecības programmā „Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurentspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros”

Dalībnieks, LZP Valsts nozīmes pētniecības programmā

Akadēmiskie kursi:Operētājsistēmas A daļa 2. kredītpunktiIT projektu vadība B daļa 4. kredītpunktiProjektu vadība B daļa 2. kredītpunktiSpecseminārs B daļa 2. kredītpunkti


Kvalifikācijas celšana: Seminārs ASC 32 “Digital Inclusion: Confronting the Information Technology Gap”, 2003/09 Zalcburgas seminārs, Austrija.

Nozīmīgākie projekti:

2002. – Projekta vadītājs, E-Universitāte, Latvijas Universitāte.1997. – 1999. Projekta vadītājs, Latvijas izglītības informatizācijas sistēma

(LIIS), Latvijas Universitāte.1996. – 1998. Projekta vadītājs, sistēmanalītiķis un projektētājs, A/s „Latvijas

Unibankas” Valūtas operāciju informācijas sistēma. 1995. – 1997. Projekta vadītājs, sistēmanalītiķis un projektētājs, Latvijas Bankas

CAS/SE rīks ISTehnoloģija. 1995. – 1996. Projekta vadītājs, sistēmanalītiķis un projektētājs, Latvijas Bankas

Valūtas operāciju informācijas sistēma. 1990. – 1995. Projekta vadītājs, sistēmanalītiķis, projektētājs un programmētājs Infologistik CASE rīks “GRADE”. Vides: MS-DOS un Microsoft-Windows, SWH Rīga. 1980 –1983 Projekta vadītājs, sistēmanalītiķis, projektētājs un programmētājs,

MAUS - Mašīnlaika automatizētā uzskaites sistēma, Latvijas Universitāte.

Piedalīšanās cita veida konferencēs un ekspozīcijās:1. M.Treimanis. “SYMBOLS Unibankā – studijas”, Banku sistēmas SYMBOLS

(http://www.systemaccess.com) lietotāju grupas konference, 2000. gada septembris, Marbella, Spānija.

2. M.Treimanis. “Latvijas izglītības informācijas sistēma”, starptautiskā konference “EU integration on the threshold of information and communication society”, 1999. gada marts, Budapešta, Ungārija.


http://www.systemaccess.com/

http://www.eunis.org/

3. M.Treimanis. “Latvijas izglītības informācijas sistēma”, starptautiskajā konference veltīta Eiropas skolu tīkla darba uzsākšanas, 1998. gada septembris, Brisele, Beļģija.

4. Ekspozīcija “Latvijas izglītības informācijas sistēma”, starptautiskajā izstāde un konference IST’98, 1998. gada decembris, Vīne, Austrija.

5. Ekspozīcija “ Latvijas izglītības informācijas sistēma”, starptautiskajā izstāde un konference Links’98 “IT un mācīšanās”, 1998. gada oktobris, Stokholma, Zviedrija.

Apbalvojumi un atzinības:

1985. Tautsaimniecības sasniegumu izstāde, bronzas medaļa -par sasniegumiem PSRS tautsaimniecības attīstībā (MAUS - Mašīnlaika automatizētā uzskaites sistēmas izstrāde un ieviešana PSRS)

2000. Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s „DATI” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas „Izglītībai, zinātnei un kultūrai” piemiņas medaļa par nozīmīgu informācijas sistēmu izstrādes veicināšanu

2000. Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts „Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas izveidē”

2004. Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts „Par ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas sistēmas izstrādē un ieviešanā, LU E-Universitātes projekta izstrādē un praktiskā realizācijā”

2005. gada 10. februārī /M. Treimanis/

10.15.49. Dr.sc.psych., stundu pasniedzējs Mārtiņš VEIDEdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1978.-1981.1981.-1989.1989.-1994.

Rīgas 49.vidusskolaRīgas 1. vidusskolaLatvijas Universitāte


2002.

Dr.psych. - LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtsdocents - SPPA


1994.-1995.1995.-1996.1996.-1997.2000.-2001.1998.-2002.2002.-2002.-

asistents LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtāasistents Heimschule Schlössli Insaģents SIA Tele Mediaskolotājs Rīgas 2.vidusskolāpasniedzējs Sociālo Tehnoloģiju Augstskolāanalītiķis mediju aģentūrā VIA Mediapasniedzējs Latvijas Universitātēdocētājs SPPA


1. Reklāmas darbības saistība ar radošas individualitātes attīstību// Radoša personība III. R., 2003.

2. Daži studenta un datora mijiedarbības psiholoģiskie aspekti studiju procesā augstskolā: Latvijas pieredze // Rīgas pilsētas Narkomānijas profilakses centra sadarbībā ar Veselības Veicināšanas centru organizētā konference „Azartspēļu un jauno tehnoloģiju atkarība. Problēmas un risinājumi.” / Rīga, Kongresu nams, 2003. /līdzautors: A.Lasmanis/

3. Daži cilvēka un datora mijiedarbības psiholoģiskie aspekti studiju procesā augstskolā // Teachers, Students and Pupils in a Learning Society (ATEE), IV.- R., 2003. 26.-36.lpp. /līdzautors: A.Lasmanis/

4. Iekšējās un atsvešinātās aktivitātes pretstatījums radošas personības veidošanās procesā // Radoša personība II. R., 2003.

5. Identitāte pusaudža garīgās brīvības veidošanās procesā/ Personības pašizjūta un identitāte. Rīga 1998. 109.-120.lpp

6. Personības attīstības saistība ar sociālo struktūru // Personības attīstība ģimenē, skolā un augstskolā. Rīga: LU 1999. 51.-54.lpp.

7. Škola a racionalni civilizace // Pedagogika #1(Čehijas Republika),1998. 24.-26.lpp.

8. Garīgā brīvība: veidošanās un tās bremzējošie faktori. Rīga 1998.


9. Brīvības izpratne pusaudžu vecumā // Skolotājs #5, 1997. 41.-42.lpp.

10. Pusaudzis starp intelektu un vaļsirdību mūsdienu sabiedrībā // Skola un Ģimene #10, 1997. 8.-10.lpp.

11. Izdales materiāls matemātikā darbam ar spējīgākajiem 9.-12. klašu skolēniem. Rīga 1993 /līdzautori: A.Andžāns, A.Poikāns/


Akadēmiskie kursi:

Saskarsmes psiholoģija C daļa 2. kredītpunktiCilvēka un IT interakciju psiholoģiskie aspekti C daļa 2. kredītpunkti

2005. gada 10. februārī /M. Veide/

10.15.50. Mg.sc.comp., lektors Viesturs VĒZISdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


1992.-1994.Matemātikas pedagogu studiju programmaDatorzinātņu maģistra studiju programma

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1994. Datorzinātņu maģistrs

Nodarbošanās:1990.-1996.no 1996.

asistentslektors


Zinātniskās publikācijas starptautiskos izdevumos un konferenču rakstu krājumos:

1. Bicevskis J., Andzans A., Ikaunieks E., Medvedis I., Straujums U., Vezis V. Latvian education informatization system LIIS // Educational Media International. – 2004. – Vol. 41.

2. Bicevskis J., Andzans A., Straujums U., Medvedis I., Ikaunieks E., Vezis V. LIIS – The Current State and Future Prospects // The 5th International Conference and Exhibition “Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic States” BalticIT&T2001, Riga, April 4–6, 2001. – 210.–216. lpp.

3. Bičevskis J., Straujums U., Vēzis V. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguves un izmantošanas iespējas Latvijas skolās // Materials of the 6th Spring University “Changing Education in a Changing Society” / “Teachers, Students, Pupils in a Learning Society” – Riga, May 2–3, 2003. – 174. –182. lpp.

4. Bicevskis J., Straujums U., Vezis V. Computer literacy acquisition strategy in Latvia: problems and solutions // Forum e–Baltic: Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic Sea Region BalticIT&T2003, Riga, April 2–5, 2003.

5. Vezis V. A Lifelong Learning System About Information Technologies for Educators Under the Framework of the LIIS // International Conference and Exhibition “4th Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic States” BalticIT&T2001, Riga, April 6–7, 2000. – 173.–176. lpp.

6. Vezis V. Distance education in teacher training in the framework of LIIS // The 5th International Conference and Exhibition “Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic States” BalticIT&T2001, Riga, April 4–6 2001. – 228.–230. lpp.

7. Vēzis V. Tālmācība kā viena no izglītības ieguves formām datorzinību pamatos // Matemātikas mācīšana: Vēsture un perspektīvas (3. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums) – Liepāja: LPA, 2002. – 152.–156.lpp.


8. Vēzis V. Informātikas apguves iespējas skolā // Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE2002. Pasākuma materiāli, 24.10.2002, –26.10.2002., Smiltene, Latvija – 19. –25. lpp.

9. Vezis V. Informatics at School // Information Technologies and Telecomunations for Rural Development, Proceeding of International Scientific Conference – Jelgava, May 6–7, 2004. – 153.–162. lpp.

10. Vezis V. Informatics at School: History, Present and Perspective // Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives Proceeding of 5th International Conference – Liepāja, May 7–8, 2004. (pieņemts publicēšanai)

11. Vezis V. Contents of School Informatics // Proceedings of The LatSTE’2004 / Ed. A.Andžāns, T.Bērcis, L.Ramāna – Rīga, LU, 2004. – 92.–99. lpp.

12. Vezis V. A Teacher Training Program on the Use if IT in Schools // International Conference and Exhibition “Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic States” Riga, April 15–18, 1998. – 242.–246. lpp.

13. Vezis V. The LIIS program for teacher training in IT // Teaching mathematics: Retrospective and Perspectives II: papers of the international conference / Ed. Dr.paed. J.Mencis – Rīga: Latvijas Universitāte, October 6–8, 1999. – 120.–135. lpp.

14. Zariņš P., Vēzis V. Matemātikas un informātikas didaktikas kursu modermizācijas problēmas un to risinājumi // Matemātikas mācīšana: Vēsture un perspektīvas (3. starptautiskās zinātniskās conferences rakstu krājums) – Liepāja: LPA, 2002. – 157.–161. lpp.

Mācību līdzekļi (grāmatas):

1. Informātika. 1.daļa. Ievads datorikā. Eksperimentālā mācību grāmata / Aut. kol. A. Andžāns, U. Grinfelds, Ē. Ikaunieks u.c. A.Andžāna redakcijā – Rīga: Zvaigzne, 1993. (atkārtoti 1994.) – 13.–44. lpp.

2. Datorzinību pamati. Pirmie soļi pie datora / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, u.c. V. Vēža redakcijā – Rīga: Mācību grāmata, 2000. – 150 lpp.

3. Datorzinību pamati. Teksta redaktors Microsoft Word / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, u. c. V. Vēža redakcijā – Rīga: Mācību grāmata, 2000. – 251 lpp.

4. Datorzinību pamati. Elektroniskās tabulas Microsoft Excel / Aut. kol.. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, u. c. V. Vēža redakcijā – Rīga: Mācību grāmata, 2000. – 158 lpp.

5. Datorzinību pamati. Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft PowerPoint / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, u. c. V. Vēža redakcijā – Rīga: Mācību grāmata, 2000. – 109 lpp.

6. Datorzinību pamati. Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana / Aut. kol. I. Dukulis, I. Gultniece, A. Ivane, u. c. V. Vēža redakcijā – Rīga: Mācību grāmata, 2000. – 117 lpp.

7. Datorzinību pamati. WWW lappušu veidošana / Aut. kol. I. Dukulis,I. Gultniece, A.Ivane, u. c. V. Vēža redakcijā – Rīga: Mācību grāmata, 2000. – 117 lpp.

8. Narņicka S., Vēzis V. Microsoft Excel 97 ikvienam – Rīga: Datorzinību centrs, 1999. – 200 lpp.

9. Vēzis V. Microsoft Excel 5.0 ikvienam: Mācību līdzeklis – Rīga: ComputerLand/Rīga, 1994. (atkārtoti 1995., 1996.,1997.) – 208 lpp.

Konferenču materiāli:

1. Vēzis V. Skolotāju tālākizglītošanās iespējas LIIS projekta ietvaros // Latvijas Skolu tehnoloģiju ekspozīcija, Auce, 2000. gada 26.–28. oktobris.

2. Vēzis V. Skolotāju izglītības ieguves iespējas informācijas tehnoloģijās LIIS izvedes projekta ietvaros // III Starptautiskās konferences materiāli, Rīga, 2001. gada 21.–23. marts / Zinātniskie redaktori: G. Praudīte, J. Gedrovics – 95.–96. lpp.

3. Vezis V. Role and place of Computer Science in graduate programmes for bachelors and masters, and professional studies for teachers of Mathematics and Computer Science // International Workshop Information technologies in education, December 13–14, 1996. – 41. lpp.

4. Vēzis V. Skolas informātikas kursa saturs // Latvijas Skolu tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE’98, konferences lasījumi, Ogre, 29. jūnijs–1. jūlijs, Ogres 2.vidusskola. – 9.–13. lpp.

5. Vēzis V. Reģionālo centru darbinieku un skolotāju apmācība IT izmantošanai // Latvijas Skolu tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE’98, konferences lasījumi, Ogre, 29. jūnijs–1. jūlijs, Ogres 2.vidusskola.

6. Vēzis V., Vītiņš M. Eiropas datorprasmes sertifikāta ieguves iespējas Latvijas skolotājiem un skolēniem // Latvijas Skolu tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE’2001, konferences lasījumi, Ogre, 25. oktobris–27. oktobris – 30.–32. lpp.

7. Vēzis V., Zariņš P. Dators topošo matemātikas skolotāju profesionālās izglītības procesā // Tēzes Baltijas valstu zinātniski metodiskajā seminārā “Matemātikas mācīšana un skolotāju sagatavošana”,1996. gada 31. maijs–1. jūnijs. – 35.–36.lpp.

8. Vēzis V., Zariņš P. Mācību informācijas bāzes veidošanas principi matemātikas skolotāju profesionālo studiju programmās // Tēzes Latvijas Universitātes 3. akadēmiskajā konferencē, 1997. gada 30. janvāris–5. februāris. – 83.–84. lpp.

9. Zarins P., Vezis V. Increasing of the separated teaching of mathematics by using computers // Baltic seminar on Teaching Mathematics and Preparing teachers: History, Problems and Perspectives, Tartu, May 29–31, 1997. – 32.–33. lpp.

10. Zarins P., Vēzis V. Didactic problems in mathematics and informatics teachers education // Matematikos Pedagogika: Perspektyva ir retrospektyva Tarptautines konferencijos medžiaga Sauļai, 1998. m gegužes 21–22d. – 94.–96.lpp.


11. Zarins P., Vezis V. On didactic problems of mathematics and informatics teachers in-service teaching // Theory into practice in Mathematics Education, Proceedings of Norma 98 the Second Nordic Conference on Mathematics Education / Ed. T. Breiteig, G. Brekke Programme, practical information and abstracts, Kristiansand, Norway, June 5. –9.6.1998.

Nozares preses izdevumi:

1. Andžāns A., Bičevskis J., Ikaunieks Ē., Medvedis I., Straujums U., Vēzis V. LIIS projekts Latvijas skolu informatizācijai // e-pasaule – 2004. – Nr. 3 – 6. –8. lpp.

2. Bicevskis J., Andzans A., Ikaunieks E., Medvedis I., Straujums U., Vezis V. The LIIS and E-Latvia // Baltic IT&T Review – 2001. – Nr.1 (20) – 49. –53. lpp.

3. Bicevskis J., Andzans A., Ikaunieks Ē., Medvedis I., Straujums U., Vezis V. Informatisation of Latvia’s Schools – the LIIS Project // Baltic IT&T Review – 2003. – Nr. 1 (32) – 67. –69. lpp.

4. Bičevskis J., Straujums U., Vēzis V. Datorzinību apguves stratēģija Latvijā // Izglītība un Kultūra – 2002. – Nr. 24 (13.06.2002) – 12.–13. lpp.

5. Treimanis M., Andžāns A., Medvedis I., Straujums U., Ikaunieks Ē., Vēzis V. Turpina uzlabot izglītības informatizācijas sistēmu // Sakaru Pasaule – 1999. – Nr. 1 (13) – 34.–35. lpp.

6. Vēzis V., Andžāns A., Jurgevics E. LIIS jau ceturto gadu izstādē LatSTE // Sakaru Pasaule – 2001. – Nr. 4 (24) – 60.–61. lpp.

7. Vēzis V., Vītiņš M. Tālmācības kurss Datorzinību pamati – atslēga ECDL sertifikāta saņemšanai // Sakaru Pasaule – 2001. – Nr. 1 (24) – 40.–41. lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 14Konferenču tēzes 11Mācību līdzekļi 9


No 1997. LIIS projekts, Sklotāju tālākizglītība IKT

Akadēmiskie kursi:

Programmēšana un datori I A daļa 3. kredītpunktiProgrammēšana un datori II A daļa 4. kredītpunktiProgrammēšana un datori III A daļa 4. kredītpunktiDators mācību procesā I B daļa 2. kredītpunktiDators mācību procesā II B daļa 2. kredītpunktiLietišķo programmu izvēlētas nodaļas B daļa 4. kredītpunktiElektronisku mācību līdzekļu izstrādes tehnoloģijas B daļa 4. kredītpunktiVisual Basic kā universiāls līdzeklis apmācoši – kontrolējošu programmu izstrādē

B daļa 4. kredītpunkti

Programmēšana I B daļa 4. kredītpunktiProgrammēšana II B daļa 4. kredītpunktiInformātika C daļa 4. kredītpunkti


No 2002. gada ņem aktīvu līdzdalību skolas informātikas kursa sakārtošanā, tai skaitā piedalījies Datorzinību apguves stratēģijas Latvijā, kā arī vada darba grupas skolas informātikas standartu, mācību paraugprogrammu un mācību līdzekļu izstrādei.

No 1997.gada izveidoja un vada skolotāju tālākizglītības sistēmu IKT LIIS projekta ietvaros.

2005. gada 1. aprīlis /V. Vēzis/


10.15.51. Dr.sc.comp., docents Juris Vīksnadzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1966.Izglītība: 1984.–1989. Latvijas Valsts Universitāte, Fizikas un

matemātikas fakultāte, students1992.–1994. Delavēras Universitāte (ASV), maģistratūras

students1990.–1993. Latvijas Universitāte, aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1994. M.Sc. datorzinātnes (LU)1994. M.Sc. datorzinātnes (Delavēras Universitāte)1994. Dr.Sc. datorzinātnes (LU)

Nodarbošanās:1989.–1991. LU Fizikas un matemātikas fakultāte,

stažieris1992.–1994. Delavēras Universitāte, asistents1994.–1998. LU Matemātikas un informātikas institūts,

pētnieks1995.–1998. Rīgas Tehniskā Universitāte, lektors1996.–1999. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, lektorsno 2000. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, docentsno 1998. LU Matemātikas un informātikas institūts,

vad. pētnieks


1. J.Vīksna, D.Gilbert, G.Torrance. Domain discovery method for topological profile searches in protein structures. Genome Informatics, vol 15., 2004, pp.72-81.

2. D.Gilbert, D.Westhead, J.Vīksna. Techniques for comparison, pattern matching and pattern discovery: From sequences to protein topology. Artificial Intelligence and Heuristic Methods in Bioinformatics, 2003, pp 128-147.

3. J.Vīksna, D.Gilbert Pattern matching and pattern discovery algorithms for protein topologies, Lecture Notes in Computer Science, vol. 2149, 2001, pp.98-111.

4. D.Gilbert, D.Westhead, J.Vīksna, J.Thornton. Topology-based protein structure comparison using a pattern discovery technique. Computers and Chemistry, vol. 26:1, 2001, pp 23–30.

Kopumā laikā no 1999. līdz 2004. gadam publicēti 6 darbi recenzējamos starptautiskos izdevumos, nolasīti referāti 7 starptautiskās konferencēs.


LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:

1996.–2000.g. dalībnieks LZP projektā Nr.96.0602 "Atklājumu algoritmiskā teorija un tās pielietojumi".

2001.-2004.g. vadītājs LZP projektam Nr.01.0301 "Atklājumu algoritmiskā teorija un tās pielietojumi sistēmanalīzē un bioinformātikā".

No 2005.g. vadītājs LZP projektam Nr.05.1535 "Likumsakarību ieguves un formalizācijas metodes un algoritmi ar lietojumiem bioinformātikā".

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs:

1997.–1999.g. dalībnieks ESPRIT projektā Nr.23,287 "Application Development for the Distributed Enterprise (ADDE)".

2000-2004.g. dalībnieks Wellcome Trust sadarbības projektā 060332/Z/00/Z (ar Sitijas universitāti Londonā) “Automatic extraction of patterns and rules for protein classification”.

No 2005.g. dalībnieks EPSRC sadarbības projektā EP/C00373X/1 (ar Glazgovas universitāti) „Graph-based methods for the analysis of biochemical structures”.

No 2004.g. MII darba grupas vadītājs ES 6. Ietvara programmas projektā LSHG-CT-2004-512066 (“Molecular Phenotyping to Accelerate Genomic Epidemiology (MolPAGE)”.

Akadēmiskie kursi:

Mākslīgais intelekts (bakalaura programma) B daļa 2. kredītpunktiĀtru algoritmu konstruēšana un analīze (maģistra programma)


Deklaratīvā programmēšana (bakalaura programma) B daļa 2. kredītpunktiLietišķā kriptogrāfija (maģistra programma) B daļa 2. kredītpunkti

2005. gada 1. aprīlī /J. Vīksna/


10.15.52. Dr.sc.comp., asociētais profesors Māris VĪTIŅŠdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)



1976.-1980.

Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes students, matemātiķis PSRS Pedagoģijas zinātņu akadēmijas Apmācības satura un metožu zinātniski pētnieciskā institūta aspirants


1993.1994.2002.2003.

datorzinātņu doktors vadošais pētnieks docents asociētais profesors

Nodarbošanās:

kopš 1971.

kopš 1972.

kopš 1995.

Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centra (vēlāk Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta) inženieris-matemātiķis-programmētājs, laboratorijas vadītājs, vecākā zinātniskā līdzstrādnieka v.i., vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošā pētnieka v.i., vadošais pētnieks. Latvijas Valsts universitātes (vēlāk Latvijas Universitātes) lektors, docents, asociētais profesors. Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta mācību direktors.


1. Vispārizglītojošo vidusskolu informātikas pamatkursa programma (līdzautore L.Andersone);

2. Grāmata skolotājiem “Izučeņije osnov informatiki i vičisļiteļnoj tehņiki” (līdzautori R.Freivalds, A.Jeršovs, V.Monahovs un citi). Darbs krievu valodā nāca klajā Maskavā izdevniecībā “Prosveščeņije”, tas ir tulkots un izdots vēl vismaz sešās valodās un tiek lietots visā bijušās PSRS teritorijā;

3. Grāmata skolotājiem“Izučeņie kursa “Osnovi informatiki i vičisļiteļnoj tehņiki”” (līdzautori R.Freivalds, I.Opmane, S.Pavlovs);

4. Lineāru vienādojumu sistēmu risināšanas Gausa metodes algoritma vispārinājums un programmrealizācija;

5. Datu bāzes vadības sistēma KUVT-86 vidē (līdzautori L.Ozoliņa, A.Raudis)

Zinātniskās publikācijas (skaits) 33 Mācību literatūra (skaits) 12

Citas publikācijas (skaits) 19


1971.-1974.

1974.-1985.

1985.-1991.

1991.-1993.

1994.-1996.

1997.-2001.

kopš 2002.

nodarbojas ar lielu datu apstrādes sistēmu programmatūras izstrādes līdzekļu izstrādi un sistēmu projektēšanu. Piedalās datu apstrādes makrokomandu sistēmas (“SMOD”) izstrādē. vada Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrijas projekta “Pensiju un pabalstu aprēķina, izmaksas un uzskaites automatizēta sistēma” (“ASOI-PENS”) programmatūras izstrādi. pētījumi un darbošanās saistīti ar informātikas elementu un datortehnoloģiju ieviešanu vispārizglītojošās vidusskolās. Vada PSRS Tautas izglītības komitejas un ASV korporācijas IBM kopprojekta “Jaunās informatīvās tehnoloģijas izglītībā” (“Pilotskolas”) Latvijas programmu. Piedalās Latvijas Republikas vidējās izglītības standarta informātikā izstrādē. vada Latvijas Zinātnes padomes finansētu pētījumu (grantu) “Informātikas elementi un apmācības datortehnoloģija vispārizglītojošā vidusskolā". vada Latvijas Zinātnes padomes finansētu pētījumu (grantu) “Informātika un apmācības datortehnoloģija skolā". izpildītājs Latvijas Zinātnes padomes finansētas Valsts nozīmes pētniecības programmā “Latvijas informātikas tehnoloģijas attīstīšana konkurētspējīgas produkcijas ražošanai tirgus specifiskos sektoros”. izpildītājs Latvijas Zinātnes padomes finansētā sadarbības projektā “Latvijas informātikas ražotņu atbalsta pētījumi programmu inženierijas, datoru tīklu un signālu apspriedes jomā”.

Akadēmiskie kursi:

Informātikas pasniegšanas metodika A daļa 3 kredītpunktiSkolu informātikas praktikums A daļa 1 kredītpunktsRažošanas prakse A daļa 16 kredītpunktiBiroja darba automatizācija B daļa 2 kredītpunktiInformātikas pasniegšanas metodika B daļa 2 kredītpunktiOfisu informatīvās sistēmas B daļa 2 kredītpunkti


2000.-2001. Zviedrijas valdības finansēta “Zviedrijas Datoriķu savienības” un Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta kopprojekta “Eiropas datorprasmes sertifikāta (ECDL) programmas ieviešana Latvijā” vadītājs.

kopš 1992. Latvijas valstsvienības vadītājs starptautiskajās skolēnu informātikas olimpiādēs (IOI) 1992 (Bonna, Vācija), 1993 (Mendoza, Argentīna),


1994 (Stokholma, Zviedrija), 1995 (Eindhovena, Nīderlande), 1996 (Veszprema, Ungārija), 1997 (Keiptauna, Dienvidāfrika), 1998 (Lisabona, Portugāle), 1999 (Antālija, Turcija), 2000 (Pekina, Ķīna), 2001 (Tampere, Somija), 2002 (Jongina, Koreja), 2003 (Kenoša, ASV), 2004 (Atēnas, Grieķija).

1993. Ata Kronvalda prēmija

1994. LR Izglītības un zinātnes ministrijas Diploms

1997. Dr. Kārļa Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma fonda Apbalvojums

1998. LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts

1999., 2000., 2001., 2002., 2003. LR Ministru kabineta Goda diploms

2003. Triju Zvaigžņu ordenis (kavalieris)

2004. LR Ministru kabineta Goda diploms

2005. gada 10. februārī /M. Vītiņš/

10.15.53. Dr.sc.math., asociētais profesors Jānis VUCĀNSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1956.Izglītība: 1982.-1986. Matemātikas doktors (nostrifikācija

1992.gadā). Diploma Nr. C-D 000086, Latvijas Valsts Universitāte

1974.-1979. Augstākā izglītība pielietojamajā matemātikā, matemātiķa kvalifikācija. Diploma Nr. Г – I Nr. 311148, Latvijas Valsts Universitāte

Papildus izglītība (kursi):

12/2001. – 05/2002. ES pirmstrukturālo un strukturālo fondu piesaistes iespējas; SIA „Eirokonsultants”

02/1995. – 06/1995. Makroekonomika; Eirofakultāte, LU09/1994. – 01/1995. Makroekonomika; Eirofakultāte, LU

Nodarbošanās:

1998. - Ventspils Augstskola - rektors, profesors. Galvenie pienākumi:1. Izglītības iestādes vadīšana2. Studiju kursu pasniegšana3. Pētījumu veikšana4. Projektu vadīšana

1979. – Latvijas Universitāte – Asociētais profesors (03/1999 – līdz šim brīdim), katedras vadītājs, docents (01/1993 – 12/1998),lektors (12/1988 – 11/1992),asistents (08/1979 – 12/1982 un 02/1986 – 12/1988).Galvenie pienākumi:1. Studiju kursu pasniegšana2. Pētījumu veikšana3. Izglītības un pētniecības struktūrvienības vadīšana.

2000. - 2002. AS „Ventspils Zivju konservu kombināts” - padomes loceklis. Galvenie pienākumi:1. Ražojoša uzņēmuma darbības pārraudzība2. Vadības lēmumu pieņemšana

2002. – 2004. Ventspils pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA „Ūdeka” – valdes loceklis.Galvenie pienākumi:1. Uzņēmuma darbības pārraudzība2. Vadības lēmumu pieņemšana


1. A.Vucane, J.Vucans (2001). Some aspects of Optimal Development for Rural Small Size Enterprises, in: Problems and Solutions for Rural Development, Latvia University of Agriculture, Jelgava, pp. 34 - 39.


2. A.Vucane, V.Kozlinskis, J.Vucans (2002). Elaboration and Approbation of Appropriate Aggregate Index for Evaluation and Forecasting of Business Macro Environment in Baltic States, in: Traditions and Innovations in Sustainable Development of Society, Issues of Competitiveness in Sustainable Economic Development (Proceedings of the International Scientific Conference, Rezekne), pp.466-474.

3. A.Vucane, V.Kozlinskis, J.Vucans (2002). Evaluation of Business Macro Environment in Latvia, Proceedings of the 7th Nordic – Baltic Conference on Regional Science, Ystad, Sweden); obtainable electronically on www.nordregio.se/conferences or on the CD.

4. A.Vucane, A., Vucans, J,. Kozlinskis, V. (2003). BME: Social Component, in the Economic Science for Rural Development (Proceedings of the International Scientific Conference, Jelgava), pp.67-73.

5. Vucans, J., Kozlinskis, V., Vucane, A. (2004). BME: Comparative Analysis of Development of Business Macro Environment in the Baltic Countries, in: Information Society and Modern Business, (Proceedings of the International Scientific Conference), Ventspils University College, pp. 359-367.

6. Vucans, J., Vucane, A., Kozlinskis, V. (2004). Methodological Aspects of Evaluation of Development of Business Macro Environment in the Baltic Countries, in: Research in Statistics – Basis of Social Sciences and Education (Proceedings of the International Scientific Conference organized by Latvian Statistics Association, University of Latvia and Central Statistical Bureau of Latvia), Riga, 10 pp., accepted for publishing.

7. V.Kozlinskis, A.Vucāne, J.Vucāns. Biznesa makrovides tiesiskais aspekts. Starptautiskās zinātniskās konferences” rakstu krājums ”Economic Science for Rural Development; Possibilities for Increasing Competitiveness”; Jelgava, LLU, 2004; 11.-17.lpp.


Pētījuma nosaukums/ tēma

Uzsākšanas un pabeigšanas laiks

Pasūtītājs

Ieņema-mais amats (izpildāmie darbi) pētījuma laikā

Īss pētījuma apraksts (mērķis, galvenās darbības)

„Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides attīstības monitoringa sis-tēmas metodolo-ģiskās bāzes iz-strāde un apro-bācija”

01.01.2004. –31.12.2005

Latvijas Zinātnes Padome, grants. Nr. 04.1134

Projekta vadītājs, vadošais pētnieks

Baltijas valstu (kā pārejas ekonomikas valstu) speci-fiskajai situācijai atbilstošu makroekonomisko datu agregātindikatoru izveide un aprobācija, kas būtu piemē-rota biznesa vides esošā stā-vokļa vērtēšanai un attīstības tendenču prognozēšanai

ENTLEARN 01.10.2004 –31.03.-2007

Eiropas Komisijas Leonardo da Vinči

Pētījuma koordinators Ventspils Augstskolā

8 pētniecisko institūciju no 7 ES valstīm kopīgs pētījums par piemērotākajām uzņē-mēju

http://www.nordregio.se/conferences

programma apmācības formām vi-ņu konkurētspējas nostip-rināšanai

LOGIS (Long Distance Tutorial Network in „Logistic Information Systems” based on WEB Technologies)

01.12.2000. – 31.05.2002.

Eiropas Komisijas Leonardo da Vinči programma


7 sadarbības partneru no 4 ES valstīm un kandidātval-stīm kopīgi izstrādāts mācī-bu materiālu komplekts (iekļaujot elektroniskā formā pieejamos) starptautiski atzī-ta „Loģistikas informatīvo sistēmu” kursa pasniegšanai

AVANTI (Added Value Access to New Technologies and services on the Internet)

01.06.2001. – 31.05.2003.

Eiropas Komisijas Zinātņu un tehnoloģiju attīstības 5.ietvara programma


Pašvaldību un to akadēmisko partneru no 4 ES valstīm un kandidātvalstīm kopā ar industriālajiem partneriem Microsoft un Fujitsu veikts pētījums par iespējām izvei-dot jauna veida saskarnes, lai pilnveidotu elektroniskās saziņas līdzekļu izmatošanas iespējas pašvaldību veicamo funkciju nodrošināšanā

CoCoNet (Co-operation Competitiveness Networking)

01.11.1999. – 30.06.2001

Eiropas Komisijas Pārrobežu sadarbības programma

Projekta koordinators Ventspils Augstskolā

Baltijas valstu un Somijas kopīgs sadarbības projekts par Baltijas valstu mazo un vidējo uzņēmēju konkurēt-spējas apzināšanu un veici-nāšanu Eiropas telpā


Ventspils Augstskolas vadībzinātnes bakalaura studiju programmas izveidotājs un direktors (kopš 10/1998).

LR Augstākās izglītības padomes nozīmēts eksperts vairāku augstskolu ekonomikas un uzņēmējdarbības vadības nozaru studiju programmu un pašu augstskolu akreditācijai (2003-2004).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistīts eksperts Latvijas Reģionālās Inovāciju Stratēģijas izstrādes procesā (2004).

Eiropas Komisijas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības 5.ietvara programmas projekta AVANTI vadītājs Ventspils Augstskolā.

Eiropas Komisijas Leonardo da Vinči projektu LOGIS (starptautiskai lietošanai paredzēta loģistikas informatīvo sistēmu kursa izstrāde) un ENTLEARN


(piemērotāko uzņēmēju apmācības metožu identificēšana ES valstīs un to pārneses iespēju analīze uz citām valstīm) vadītājs Ventspils Augstskolā.

Latvijas Zinātnes Padomes pētījumu projekta Nr.04.1134 „Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides attīstības monitoringa sistēmas metodoloģiskās bāzes izstrāde un aprobācija” (kopš 01/2004); apmēram 10 ar šo tematiku saistītu zinātnisku publikāciju autors, kā arī referents daudzās starptautiskās konferencēs.

2005. gada 24. martā /J. Vucāns/

10.15.54. Mg.sc.comp., asistents Jānis ZUTERSdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1993.–1997.1997.-1999.

LU FMF Datorikas nodaļa, bakalaura programmaLU FMF Datorikas nodaļa, maģistra programma


1999.1999.

Datorzinātņu maģistrsLU FMF Datorikas nodaļas asistents

Nodarbošanās:

1999.- LU FMF Datorikas nodaļas asistents


1. Zuters J. An Assistant for Schedule Planning. – Baltic IT Review, N. 2 (13), 1999, p. 75, 76. – DT Media Group, Riga, 1999.

2. Zuters J. Pašorganizējošo neironu tīklu apmācības process un dažādu neironu tīklu īpašību bioloģiskā pamatotība. (Referāts) LU 62. zinātniskā konference, IT sekcija, 05.03.2004.

3. Zuters J. Neironu tīklu un ģenētisko algoritmu hibrīdais modelis stundu saraksta automātiskai sastādīšanai. (Referāts) LU 63. zinātniskā konference, IT sekcija, 10.02.2005.


2002.- Datorzinātņu doktorantūra. Pētniecības virziens “Neironu tīkli”

Akadēmiskie kursi:

Programmēšana I A daļa 2 kredītpunktiProgrammēšana II A daļa 2 kredītpunktiNeironu tīkli I B daļa 2 kredītpunkti

2005. gada 1. aprīlī /J. Zuters/


10.15.55. Mg.sc.math., lektore Arta ŽODZIŅAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1994.-1998. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, maģistratūra modernā elementārā matemātika

1983.-1990. LU Fizikas un matemātikas fakultāte, matemātikas specialitāte

1972.-1983. Rīgas 4.vidusskola



Nodarbošanās:

2000. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Datorikas nodaļas lektore

1998. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Datorikas nodaļas inženieris-programmētājs

1995. LU Fizikas un matemātikas fakultāte Datoru mācību laboratorijā inženieris-programmētājs

1987. Rīgas 47. vidusskola, matemātikas un informātikas skolotāja


1. I.Dukulis, I.Gultniece, A.Ivane, L. Kuriloviča, V. Vēzis, A. Žodziņa. Teksta redaktors Microsoft Word // Mācību grāmata, 2000, Rīga, 250 lpp

Akadēmiskie kursi:

Lietišķo programmu paketes I A daļa 2. kredītpunktiLietišķo programmu paketes II A daļa 2. kredītpunkti

2005. gada 1. aprīlī /A. Žodziņa/

10.15.56. Mg.sc.comp., asistents Artūrs ŽOGLAdzīves un darba gājums

(curriculum vitae)


Izglītība: 1999.–2003.2003.-2004.no 2004.

Bakalaura grāds, LU FMF Datorikas nodaļaMaģistra grāds, LU FMF Datorikas nodaļaDoktorantūras studijas, LU FMF Datorikas nodaļā


2003.2004.

Bakalaura grāds datorzinātnēsMaģistra grāds datorzinātnēsasistents

Nodarbošanās:

no 2004. asistents


1. Žogla A. Ontoloģiju izmantošana bibliotēku, arhīvu un muzeju informācijas sistēmu integrācijā // LU 63. konference, 2005.g. 10. februāris


Akadēmiskie kursi:

Datori skolvadībā A daļa 2 kredītpunktiModernās informāciju tehnoloģijas A daļa 4 kredītpunkti

2005. gada 1. aprīlī /A. Žogla/


10.16. Pielikums. Datorikas nodaļas akadēmiskā personāla un studentu publikāciju saraksts


10.16.1. Anotācija

Publikācijas tiek sadalītas pēc to nozīmības 5 grupās:

1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos. Grupā tiek iekļautas zinātniskas publikācijas, kuras par starptautiski citējamām ir atzinusi LZP - konkrēti LZP sarakstā iekļauto izdevniecību krājumi, starptautisku zinātnisku konferenču publicētie referāti (ja konferences programmas komitejā piedalās vismaz 3 valstu pārstāvji). Respektīvi, šajā grupā iekļaujamas publikācijas no DB&IS konferences materiāliem, publikācijas Baltic IT Review, publikācijas LU Zinātniskajos rakstu krājumos.

2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos. Grupā iekļaujamas visas citas zinātniskās publikācijas, kuras nav iekļautas 1.grupā.

3. Konferences. Grupā iekļaujamas uzstāšanās zinātniskās vai profesionālās konferencēs. Jā konferences referāti ir publicēti, tad šie referāti kā publikācijas ir ietveramas 1. vai 2. grupā.

4. Monogrāfijas un mācību grāmatas.

5. Populārzinātniskas publikācijas, piemēram, žurnālā “e-Pasaule”, “Sakaru pasaule” un citas.


10.16.2. 1999. gada publikācijas

10.16.2.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos1. Ambainis A., Bonner R., Freivalds R., Ķikusts A. Probabilities to accept

languages by quantum finite automata. ”Lecture Notes in Computer Science”, Springer, 1999, v.1627, pp.174-183.

2. Ambainis A., Bonner R., Freivalds R., Golovkins M., Karpinski M. Quantum Finite Multitape Automata. “Lecture Notes in Computer Science”, Springer, 1999, v. 1725, pp.336-344.

3. Ambainis A., Apsītis K., Freivalds R., Smith C.H. Teams of one-shot learners. Proceedings of the International Workshop “Quantum Computation and Learning”, Riga, Latvia, September 11-13, 1999, Malardalen University Press, pp.172-199.

4. Ambainis A., Freivalds R., Smith C.H. Inductive Inference with Procrastination: Back to Definitions. Fundamenta Informaticae, 1999, vol. 40, pp.1-16.

5. Apsītis K., Arikawa S., Freivalds R., Hirowatari E., Smith C.H. On the inductive inference of recursive real-valued functions. “Theoretical Computer Science”, 1999, vol.219, No.1, pp.3-17.

6. Ambainis A., Bonner R., Freivalds R., Golovkins M., Karpinski M. “Quantum vs probabilistic finite multitape automata. Proceedings of the International Workshop “Quantum Computation and Leraning”, Riga, Latvia, September 11-13, 1999, Malardalen University Press, pp.36-43.

7. Ambainis A., Bonner R., Freivalds R., Ķikusts A. A hierarchy of languages accepted by quantum finite automata. Proceedings of the International Workshop “Quantum Computation and Learning”, Riga, Latvia, September 11-13, 1999, Malardalen University Press, pp.65-77.

8. Barzdins G., Tully J., Riekstins A. Wireless Solutions in Developing Countries, INET’99, San Jose, June 23-25, 1999, ISOC, 11p. http://www.isoc.org/inet99/proceedings/

9. Bārzdiņš J., Linde Ģ., Kūlis D. Learning Formulae from Finite Examples.- Proc. International Workshop on Quantum Computation and Learning, Riga, 1999, pp.200-208.

10. Bonner R., Freivalds R. (Eds.) Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop “Quantum Computation and Learning”, Riga, Latvia, September, 1999.

11. Bonner R., Freivalds R., Golovkins M. Projections of multitape languages recognized by quantum and probabilistic finite automata. Proceedings of the International Workshop “Quantum Computation and Learning”, Riga, Latvia, September 11-13, 1999, Malardalen University Press, pp.84-92.

12. Borzovs J., Woolsey P.A. A Vision of the Future IT&T Sector in Latvia and the Baltic States Regarding the Design and the Maintenance of Information Systems. Baltic IT Review, no. 2’99 (13), 1999, pp.32-35.

http://www.isoc.org/inet99/proceedings/

13. Borzovs J., Puksts I., Strautmane B., Urtāns G. The Software Industry – a Potential Driving Force for Latvian Eksports. Baltic IT Review, no. 4’99 (15), 1999, pp. 49-51.

14. Cebers A. Drikis I. Labyrinthine pattern formation in magnetic liquids. In I.Athanasopoulos, G. Makrakis, and J. F. Rodrigues, editors, Free boundary problems: theory and applications, volume 409 of Research Notes in Mathematics, pp. 14–38. Chapman & Hall/CRC, 1999.

15. Cīrulis J. An algebraic approach to knowledge representation. Lect. Notes Comput. Sci. 1672 (1999), pp.299-309.

16. Denisieva O., Gobzemis A. Service quality oriented optimization of communication network structures. Advanced Computer Systems (ACS’99). Proceedings of the International Conference. Szczecin – Poland, 1999, pp.114-117.

17. Drikis I., Bacri J.-C., Cebers A. Labyrinthine pattern formation in disordered system of the magnetic fluid drops: numerical simulation. Magnetohydrodynamics, 35(3):157–169, 1999.

18. Drikis I., Cebers A. Viscous fingering in magnetic fluids: numerical simulation of radial Hele-Shaw flow. J. Magn. Magn. Mat., 201:339–342, 1999.

19. Drikis I., Shliomis M. I., Bacri J.-C., Perzynski R. Convective self-oscillations in magnetic colloids caused by Soret effect. In Proceedings of the 3rd ASME/JSME Joint Fluids Engineering Conference, San Francisco, July 18-23 1999. FEDSM99-7791.

20. Freivalds K., Ķikusts P. Godalgotie grafu zīmējumi, Fig. 2. 6 in F.J.Brandenburg et al., Graph-drawing contest report, – Proc. of 1999 Graph Drawing Symposium, Lecture Notes in Computer Science, Vol. 1731, 1999, pp.402-406.

21. Freivalds R. Quantum Computation and Quantum Automata. Proceedings of the Sixth Fenno-Ugric Symposium on Software Technology, Institute of Cybernetics, Tallin, 1999, pp. 87-99.

22. Freivalds R. Preface. In: Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop “Quantum Computation and Learning”, Riga, Latvia, September 11-13, 1999, Malardalen University Press, p.1.

23. Freivalds R., Smith C.H. Category, measure, inductive inference: a triality theorem and its applications. Proceedings of the International Workshop “Quantum Computation and Learning”, Riga, Latvia, September 11-13, 1999, Malardalen University Press, pp.120-133.

24. Freivalds R., Karpinski M., Smith C.H. Incompatible types of additional information in inductive inference. Proceedings of the International Workshop “Quantum Computation and Learning”, Riga, Latvia, September 11-13, 1999, Malardalen University Press, pp.134-153.

25. Freivalds R., Kinber E., Smith C.H. The functions of finite support: a a canonical learning problem. Journal of Experimental and Theoretical Artificial Intelligence, v.11, 1999, pp.543-552.


26. Gobzemis A., Nikolsky V., Peterson E. The method of stepwise control of the request waiting time in computer systems with queues. In Proceedings of the International Conference „Modern mathematical methods of investigating the telecommunicational networks”, Minsk – Belorussia, 1999, pp.120-121.

27. Kalnins A., Barzdins J., Podnieks K. MiniGRADE – a tool for conceptual modeling by class diagrams. Proceedings of 18th International Conference on Conceptual Modeling, November, 15-18, 1999, Paris, France, Lecture Notes in Computer Science, Springer, Vol.1728, 1999, pp.11-12.

28. Karnitis E. Universal Information Service and Increasing Tasks of Libraries. New Library World, vol. 100, 1999, N 1147.

29. Karnitis E. Latvia on the Way toward the Information Society: the International Context. Baltic IT Review, 1999, N 1.

30. Karnitis E. The 21st Century in the World and in Latvia: Opportunities and Choice. Baltic IT Review, 1999, N 4.

31. Karnitis E. Sharing Public Sector Information in Latvia in the Context of European Policy. Baltic IT Review, 1999, N 4.

32. Kravcevs M. Quantum One Counter Finite Automata. Lecture Notes In Computer Science 1725, SOFSEM'99: Theory and Practice of Informatics, 26th Conference on Current Trends in Theory and practice of Informatics (Čehija) raksti, Springer-Verlag, 1999, 431.-440. lpp.

33. Niedrite L. Problems and Challenges Associated with the United Information System of Higher Education in Latvia. Baltic IT Review, 1999, No2.

34. Sidorovs A., Barzdins G., Lacis J., Ogsts K. SmartARP: merging IP and MAC addressing for low-cost gigabit Ethernet Network. Computer Networks, Vol. 31, No. 21, Elsevier Science, 1999, pp. 2193-2204.

35. Zuters J. An Assistant for Schedule Planning. – Baltic IT Review, N. 2 (13), 1999, pp.75-76. – DT Media Group, Riga, 1999

36.

10.16.2.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos1. Bula I. Strictly convex metric spaces and fixed points. Mathematica Moravica,

Vol.3, 1999, pp.5-16.

2. Cīrulis J. Positive implicative BCK algebras with condition S and implicative semilattices. Bull. Sect. Log. (Lodz) 28 (1999), pp. 131-144.

3. Čerāne S. Diferenciālvienādojumi un modeļi. Eksperimentāls mācību līdzeklis elektroniskā formā. 1999, 116 lpp. ftp://liis.lv/macmat/Matemat?Difv_mod/

4. Karnitis E. Integration of the Baltic States in European Movement towards the Information Society. Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States. Proceedings of the Baltic IT&T '99 Conference, Riga, 1999.

5. Karnītis E. Latvijas resursu integrācija starptautiskajās informācijas sistēmās: principi un realizācija. Latvija un perspektīvās telekomunikāciju tehnoloģijas. Rakstu krājums, Rīga, 1999.g.

6. Karnitis E. Market of Informational Services in Latvia. Domestic and International Components. Science and Technology: Russia and World. Policy and Priorities of Sustainable Development. Analytical publication, Moscow, 1999.

7. Kravcevs M. On Quantum One Counter Automata. Informācijas tehnoloģija, zinības un prakse, IV konferences rakstos (Rīga), A/S Dati, 1999, 47.-52. lpp.

8. Murāne I. Droši norēķini Internet tīklā. Averss un Reverss. 1999.04.

9. Sidorovs A., Barzdins G., Lacis J., Ogsts K. SmartARP: merging IP and MAC addressing for low-cost gigabit Ethernet networks, Computer Networks, Volume 31, Number 21, 10 November 1999, Elsevier Science B.V, pp. 2193-2204. ISSN 1389-1286

10. Straujums U. A European Council symposium in Jurmala. Žurnāls “Baltic IT Review”, 3(14), 1999, pp.8-9.

11. Plume J. Data Conversion Development: A Tool-Supported Approach (1999) Informatica, Vilnius, Lithuania, Vol. 10, Number.1, pp.109.-126.

12. Plume J. Process Description and Training: the Two Sides of the SPI (1999) Proceedings of EuroSPI' 99 Conference, October 25-27, Pori, Finland, pp. 5.2-5.13.

10.16.2.3. Konferences1. Arnicans G., Bicevskis J., Karnitis G. The Concept of Setting Up a

Communication Server. In abstracts of papers of 3rd International Conference “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Riga, 1999, pp. 48-57.

2. Borzovs J., Plūmiņa S. Latvian Legislation in 1998: a Major Breakthrough. In: Intern. Conf.&Exhib. “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Abstracts of papers, Riga, 1999, pp.159-164.

3. Borzovs J., Woolsey P.A. A Vision of the Future IT&T Sector in Latvia and the Baltic States with Respect to the Design and the Maintenance of Information Systems. In:Intern. Conf.&Exhib. “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Abstracts of papers, Riga, 1999, pp.58-62.

4. Borzovs J., Vancāne I. National IT&T Terminology: a Disciplined Mode of Development. In:Intern. Conf.&Exhib. “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Abstracts of papers, Riga, 1999, pp.98-102.

5. Cīrulis J. An algebraic approach to knowledge representatiopn. Int. Symp. MFCS’99 (Szklarska Poremba, Poland, Sept. 6—10).

6. Cīrulis J. Quantifiers on orthomodular posets. Banach Center Summer School „Ordered Sets”, (Warszaw, Jul. 19—Aug. 1., 1999).

7. Cīrulis J. Closure homomorphisms between implicative semilattices. Summer School on General Algebra and Ordered Sets, (Velke Karlovice, Czech Republic, Aug. 30—Sept. 3., 1999).


8. Denisieva O., Gobzemis A. Service quality oriented optimization of communication network structures. Advanced Computer Systems (ACS’99). Proceedings of the International Conference. Szczecin – Poland, 1999, pp.114-117.

9. Drikis I., Shliomis M. I., Bacri J.-C., Perzynski R. Convective self-oscillations in magnetic colloids caused by Soret effect. In Proceedings of the 3rd ASME/JSME Joint Fluids Engineering Conference, San Francisco, July 18-23 1999. FEDSM99-7791.

10. Freivalds K., Ķikusts P. Godalgotie grafu zīmējumi, Fig. 2. 6 in F.J.Brandenburg et al., Graph-drawing contest report, – Proc. of 1999 Graph Drawing Symposium, Lecture Notes in Computer Science, Vol. 1731, 1999, pp.402, 406.

11. Gobzemis A., Nikolsky V., Peterson E. The method of stepwise control of the request waiting time in computer systems with queues. In Proceedings of the International Conference „Modern mathematical methods of investigating the telecommunicational networks”, Minsk – Belorussia, 1999, pp.120-121.

12. Kalnins A., Barzdins J., Podnieks K. MiniGRADE – a tool for conceptual modeling by class diagrams. Proceedings of 18th International Conference on Conceptual Modeling, November, 15-18, 1999, Paris, France, Lecture Notes in Computer Science, Springer, Vol.1728, 1999, pp.11-12.

13. Karnitis E. Integration of the Baltic States in European Movement towards the Information Society. Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States. Proceedings of the Baltic IT&T '99 Conference, Riga, 1999.

14. Kravcevs M. Quantum One Counter Finite Automata. Lecture Notes In Computer Science 1725, SOFSEM'99: Theory and Practice of Informatics, 26th Conference on Current Trends in Theory and practice of Informatics (Čehija) raksti, Springer-Verlag, 1999., 431.- 440. lpp.

15. Plume J. Process Description and Training: the Two Sides of the SPI (1999) Proceedings of EuroSPI' 99 Conference, October 25-27, Pori, Finland, pp.5.2-5.13.

16. Vezis V. The LIIS program for teacher training in IT. Teaching mathematics: Retrospective and Perspectives II: papers of the international conference / Ed. Dr.paed. J.Mencis, Rīga: Latvijas Universitāte, October 6–8, 1999, 120.–135. lpp.

17.

10.16.2.4. Monogrāfijas un mācību grāmatas1. Bula I. Dažu ekonomisko modeļu matemātiskie pamati. Latvijas Akadēmiskās

bibliotēkas izdevums, 1999, 171 lpp.

2. Narņicka S., Vēzis V. Microsoft Excel 97 ikvienam – Rīga: Datorzinību centrs, 1999, 200 lpp.

3. Rubenis A. Senās Romas kultūra. – R., Zvaigzne, 1999. – 311 lpp.

10.16.2.5. Populārzinātniskas publikācijas1. Andžāns A., Straujums U. Lietot, lai mācītos. Mācīties, lai lietotu. Žurnāls

“Sakaru pasaule”, 3, 1999, 36.-37.lpp.

2. Andžāns A., Straujums U. Elektroniskie mācību līdzekļi LIIS projektā. Žurnāls «Vēstis skolai», 1999, septembris, 13.lpp.

3. Bārzdiņš G. Perfekts Interneta pieslēgums. Datorpasaule, Nr. 11, 1999, 39.-40.lpp.

4. Bičevskis J., Borzovs J., Karnītis E., Lauks G. Vai laidīsim Latvijas iespēju garām? Tehnikas apskats, 1999.g., N135.

5. Borzovs J. Būtiski faktori projekta pārvaldībā. DatorPasaule, 1999. (decembris), 1999, 67. lpp.

6. Borzovs J. Darbinieku trūkums programmēšanas industrijā. DatorPasaule, oktobris 1999, 46.-47.lpp.

7. Borzovs J. Informācijas tehnoloģiju eksports no Latvijas: nākotnes vīzija. Latvija Pasaulē, nr. 4(97), 1999, 7.-8.lpp.

8. Borzovs J. Latvija kak programmistskaja sverhderžava. ComputerShow, nr. 4, 21.05.1999; 6.-7.lpp.

9. Borzovs J. Latvia and the Baltic States – an Emerging Information Systems Design and Maintenance Superpower. Latvia and Latvian Business: Year Book 1999. ICC, Riga, 1999, 172.lpp.

10. Borzovs J. Vai datoram jāmāca latviešu valoda? Biznesa Partneri, Februāris 1999, 46.lpp.

11. Borzovs J., Bičevskis J., Karnītis E., Lauks G. Vai laidīsim Latvijas iespēju garām? Tehnikas Apskats (135), 1999, 5 lpp.

12. Borzovs J., Bičevskis J., Karnītis E., Lauks G. Kur ir Latvijas Nokia jeb vai laidīsim iespēju garām? Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE’99, 1999.g. oktobris, Smiltene, 1999, 7 lpp.

13. Borzovs J., Buls J. Vai Latvijā turpmāk būs zinātņu doktori? Izglītība un Kultūra, 1999.08.19., 9.lpp.

14. Borzovs J., Puksts I., Strautmane B., Urtāns G. Programmēšanas industrija – potenciāls Latvijas eksporta flagmanis. Diena, 1999.g. 15.novembrī, 1999, 9.lpp.

15. Freivalds R. Kvantu datori. “Datorpasaule”, 1999, No.12.

16. Treimanis M., Andžāns A., Medvedis I., Straujums U., Ikaunieks Ē., Vēzis V. Turpina uzlabot izglītības informatizācijas sistēmu. Sakaru Pasaule, Nr. 1 (13), 1999., 34.–35. lpp.

17. Veide M. Personības attīstības saistība ar sociālo struktūru. Personības attīstība ģimenē, skolā un augstskolā. Rīga, LU, 1999, 51.-54.lpp.

18. Vītiņš M. Rīkotāja atskats uz 5. Baltijas informātikas olimpiādi. Žurnāls “DatorPasaule”, jūlijs, 1999, 43.–45. lpp.



10.16.3.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos1. Arnicans G., Bicevskis J., Karnitis G. Development of a Communication Server:

First Results and Conclusions. Baltic IT Review, 17(2), 2000, pp. 29-32.

2. Arnicans G., Karnitis G. Heterogeneous Database Browsing in WWW Based on Meta Model of Data Sources. In Albertas Caplinskas, editor, Databases & Information Systems, Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop, Volume 1, Vilnius “Technika”, 2000, pp. 174-187.

3. Arnicans G., Karnitis G. Heterogeneous Database Browsing in WWW Based on Meta Model of Data Sources. In Janis Barzdins and Albertas Caplinskas, editors, Databases and Information Systems, Fourth International Baltic Workshop, BalticDB&IS 2000 Vilnius, Lithuania, May 1-5, 2000, Selected Papers,. Kluwer Academic Publishers, 2000, pp. 167-178.

4. Bārzdiņš J., Freivalds R., Smith C.H. Towards a Logic of Discovery. In “Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000”, Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Mälardalen University, Sweden, 2000, pp.110-120.

5. Bērziņa A., Bonner R., Freivalds R. Parametrs in Ambainis-Freivalds Algorithm. In: “Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000”, Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Mälardalen University, Sweden, 2000, pp.101-109.

6. Bicevskis J. The Latvian Education Informatization System (LIIS) –Status and Prospects. Baltic IT&T Review, No.17(2), 2000

7. Bicevskis J. The Local Government Information System in Latvia: its Status and Prospects. Baltic IT&T Review, No.19(4), 2000

8. Bonner R., Freivalds R.M., Kravcevs M. Quantum versus Probabilistic One Counter Finite Automata. Extended abstract. Quantum Computation and Learning 2nd workshop raksti (Sondbyholm, Zviedrija), Malardalen University press, 2000, 80.-88. lpp.

9. Bonner R., Freivalds R., Rikards M. Undecidability on Quantum Finite 1-Counter Automaton. In: “Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000”, Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Mälardalen University, Sweden, 2000, pp.65-71.

10. Bonner R., Freivalds R., Gailis R. Undecidability of 2-tape Quantum Finite Automata. In: “Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000”, Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer

Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Mälardalen University, Sweden, 2000, pp. 93-100.

11. Borzovs J., Sukovskis U. Information Technologies, Telecommunications and Electronics in Latvia: An Insider’s View; Baltic IT&T Review, no. 4(19), 2000, pp.18-22

12. Borzovs J., Woolsey P.A. A Vision of the future IT&T Sector in the three Baltic Republics concerning the Design, Development & Maintenance of IT Systems in Telecom and M-Commerce systems. In: Proceedings of Global Information Technology Management Association World Conference, Memphis, USA; 2000, 4. lpp., nenumurētas

13. Borzovs J., Puksts I., Strautmane B., Urtāns G., Woolsey P.A. The Software Development Industry and the Baltic Countries: an Estimation of the Future. In: Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop “Databases & Information Systems”, Vilnius, “Technika”, 2000, pp.210-218.

14. Borzovs J., Ādamsone A., Gills M., Linde S., Plūme J. Software Testing in Latvia: Lessons Learned. In: Proc. 1st International Conference on Software Testing, Bonn, Germany, track A, no. 2, 2000, p.15.

15. Borzovs J., Borzovs J., jr. An IT specialist who is of interest? Baltic IT Review, no. 3(18), 2000, pp.72-73.

16. Bula I. Approximating certain type of discontinuous mappings with continuous mappings. Int.J. of Applied Mathematics, Vol. 3(2), 2000, pp.291-301.

17. Buls J. Construction of Pseuodo-random Sequence from Chaos. 2000 2nd International Confrenece: Control of Oscillations and Chaos. Proceedings. 2000, Vol.3, pp.558-560.

18. Cerans K., Abdulla P.A., Jonsson B., Tsay Y-K. Algorithmic Analysis of Programs with Well Quasi-ordered Domains. Information and Computation 160(1-2): pp.109-127 (2000).

19. Denisieva O., Gobzemis A., Peterson E. Problems of reconfiguration of computer, networks and ways of solution. - In Proccedings of of ACS '2000, Szczecin - Poland, 2000, pp.17-21

20. Drikis I. Some aspects of the numerical simulation of the magnetic fluid pattern formation by the boundary integral equation technique. Magnetohydrodynamics, 36(1):1–15, 2000.

21. Freivalds R. Quantum computers and quantum automata. In: “Numbers, Information and Complexity”, Ingo Althöfer, Ning Cai, Gunter Dueck, Levon Khachatrian, Mark S. Pinsker, Andras Sarközy, Ingo Wegener and Zhen Zhang (eds.), Kluwer Academic Publishers, 2000, pp. 541-553.

22. Freivalds R. Quantum Finite Automata. “Theorietag 2000 mit Workshop “New Computing Paradigms: Molecular Computing and Quantum Computing””, Wien, Österreich, Rudolf Freund (Ed.), Technische Universität Wien, 2000, S. 81-104.

23. Freivalds R. Quantum finite automata. In: “2nd Bielefeld Workshop on Quantum Information and Complexity”, Bielfeld University, 2000, p. 6.


24. Kalis H. Efficient finite-difference scheme for solving some heat transfer problems with convection in multilayer media. Int. Jour. of Heat and Mass Transfer 43(2000), pp. 4467-4474

25. Kalnins A., Barzdins J., Podnieks K. Modeling languages and tools: state of the art. Proceedings of the 2nd international conference “Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations”, Riga, 2000, pp.211-214.

26. Karnitis E. The Information Society: Several Scenarios for Latvia’s Sustainable Development. Baltic IT Review, 2000, N 2.

27. Karnitis E. Public Sector Information in Latvia: Processing, Availability and Use. NISPAcee Occasional Papers (Bratislava), Series Vol. I., 2000, N 4.

28. Plume J., Strods J. Problem Resolution Process for Software Porting Project: a Case Study (2000) Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop DB&IS 2000, May 1-5, Vilnius, Lithuania, pp.84-90.

29. Plume J., Strods J. An Industrial Experience in Using Problem Resolution Process for Software Porting (2000) Proceedings of 2nd international conference PROFES 2000, June 20-22, Oulu, Finland, pp.168-179.

10.16.3.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos1. Borzovs J., Apine B., Jautrums A., Joma A., Kalniņa E., Klints A., Linde S.,

Plūme J., Sukovskis U., Vītiņš M. The Future of IT Professional Education in Latvia. In: Proc. Intern. Conf. “IT Skills- & Vocational Certification”, Estonian National Library, 2000, pp.40-43.

2. Borzovs J., Lūsis A., Siliņš J., Sukovskis U., Zariņš Dz., Bikše J., Ginters E., Kaģis J., Kļaviņš I., Lelis J. Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas nozares apraksts; Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra, Rīga, 2000, 51 lpp.

3. Karnitis E. An Integrated Approach as a Core Regulation Principle for Latvia. Proceedings of the Second Baltic Sea Region Communications Forum, Riga, 2000.

4. Karnītis E. Zināšanu pārvaldība -- Latvijas ilgtspējīgas attīstības centrālais process. Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis, 54. sēj., A daļa, 2000, N 5/6.

5. Ķikusts P. Mathematical principles of graph-like diagram drawing tool. Acta Societatis Mathematicae Latviensis, No 3, 2000, pp.47–48.

6. Mizniks I. Y-taisnstūri. Acta Societatis Mathematicae Latviensis No. 2000.03, Jelgava, 2000, p. 52.

10.16.3.3. Konferences1. Arnicans G., Karnitis G. Heterogeneous Database Browsing in WWW Based on

Meta Model of Data Sources. In Albertas Caplinskas, editor, Databases & Information Systems, Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop, Volume 1, Vilnius “Technika”, 2000, pp. 174-187.

2. Arnicans G., Bicevskis J., Karnitis G. The Unified Megasystem of Latvian Registers: Development of a Communication Server – the First Results and

Conclusion. In abstracts of papers of 4rd International Conference “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States”, Riga, 2000, pp. 163-168.

3. Bula I. On strict convexity and fixed points (tēzes). 3. Latvijas matemātikas biedrības konference, Jelgava, 2000.

4. Buls J. Construction of Pseuodo-random Sequence from Chaos. 2000 2nd International Confrenece: Control of Oscillations and Chaos. Proceedings. 2000, Vol.3, pp.558-560.

5. Buls J. Quaternions in Construction of a Public-key Cryptosystem (tēzes). 3. Latvijas matemātikas biedrības konference, Jelgava, 2000.

6. Borzovs J., Woolsey P.A. A Vision of the future IT&T Sector in the three Baltic Republics concerning the Design, Development & Maintenance of IT Systems in Telecom and M-Commerce systems. In: Proceedings of Global Information Technology Management Association World Conference, Memphis, USA; 2000, 4. lpp., nenumurētas

7. Borzovs J., Puksts I., Strautmane B., Urtāns G., Woolsey P.A. The Software Development Industry and the Baltic Countries: an Estimation of the Future. In: Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop “Databases & Information Systems”, Vilnius, “Technika”, 2000, pp.210-218.

8. Borzovs J., Ādamsone A., Gills M., Linde S., Plūme J. Software Testing in Latvia: Lessons Learned. In: Proc. 1st International Conference on Software Testing, Bonn, Germany, track A, no. 2, 2000, p.15.

9. Cīrulis J. Infinitary clones. Summer School on General Algebra and Ordered Sets (Pavlov, Czech Republic, Sept. 3—8, 2000).

10. Cīrulis J. A non-standard ill-posed problem in linear algebra. 5th Int. Conf. Math. Modelling and Anal. Rīga, Jūrmala, June 8-9, 2000, Abstracts, p.13.

11. Cīrulis J. A class of skew nearlattices. Abstract for Colloq. Semigroups. Szeged, July 17-21, 2000. http:/www.at.yorku.ca/cgi-bin/amca/caec-18 .

12. Cīrulis J. On algebras of partial functions. Abstracts 3rd Latvian Math.Conf., Jelgava, Apr. 14-15, 2000. Acta Soc. Math. Latviensis 3 (2000), pp.31-32.

13. Denisieva O., Gobzemis A., Peterson E. Problems of reconfiguration of computer, networks and ways of solution. - In Proccedings of of ACS '2000, Szczecin - Poland, 2000, pp.17-21

14. Karnitis E. The Information Society: Several Scenarios for Latvia’s Sustainable Development. The Information Society: the Future for the Baltic Region. Papers from the Baltic IT&T Conference, Riga, 2000.

15. Karnitis E. Latvia in the Networked World: Conceptual Baselines for Sustainable Development. Proceedings of the Second Baltic Economic Forum on Economic and Social Development in the Baltic States, Vilnius, 2000.

16. Kalnins A., Barzdins J., Podnieks K. Modeling languages and tools: state of the art. Proceedings of the 2nd international conference “Simulation, Gaming,


Training and Business Process Reengineering in Operations”, Riga, 2000, pp.211-214.

17. Niedritis A., Niedrite L. LAIS – a New Stage in the Informatization of Latvian Universities. Proceedings of 4th International conference Baltic IT&T’2000, Riga.

18. Vezis V. A Lifelong Learning System About Information Technologies for Educators Under the Framework of the LIIS. International Conference and Exhibition “4th Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic States” BalticIT&T2001, Riga, April 6–7, 2000., 173.–176. lpp.

10.16.3.4. Monogrāfijas un mācību grāmatas1. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A .

Datorzinību pamati 1. Pirmie soļi pie datora. Viestura Vēža redakcijā, Rīga: Mācību grāmata, 2000, 150 lpp.

2. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A . Datorzinību pamati 2. Teksta redaktors Microsoft Word. Viestura Vēža redakcijā, Rīga: Mācību grāmata, 2000, 251 lpp.

3. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A . Datorzinību pamati 3 Elektroniskās tabulas Microsoft Excel. Viestura Vēža redakcijā, Rīga: Mācību grāmata, 2000, 158 lpp.

4. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A . Datorzinību pamati 4. Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft PowerPoint. Viestura Vēža redakcijā, Rīga: Mācību grāmata, 2000, 109 lpp.

5. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A . Datorzinību pamati 5. Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana. Viestura Vēža redakcijā, Rīga: Mācību grāmata, 2000; 117 lpp.

6. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., Vēzis V., Žodziņa A . Datorzinību pamati 6. WWW lappušu veidošana. Viestura Vēža redakcijā, Rīga: Mācību grāmata; 2000, 117 lpp.

7. Rubenis A. Renesanses un reformācijas laikmeta kultūra.-R., Zvaigzne, 2000, 388 lpp.

10.16.3.5. Populārzinātniskas publikācijas1. Barzdins G. Interneta pieslēgumu veidi Latvijā, E-pasaule, Nr.1-2001, 82.-84.

lpp.

2. Borzovs J., Sukovskis U. Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas nozare Latvijā: skats no iekšienes. DatorPasaule, 2000. (decembris), 34.-36.lpp.

3. Borzovs J. Datorprogrammu aizsardzība: vai esam dabūjuši, ko gribējām? DatorPasaule, 2000. (novembris); 8.-9.lpp.

4. Borzovs J., Borzovs J., jr. IT speciālists, kuru gaida? DatorPasaule, 2000. (augusts), 10.-11.lpp.

5. Borzovs J. Kura valsts investē procentuāli visvairāk resursu informācijas tehnoloģijās? Vjetnama! DatorPasaule, 2000. (aprīlis), 76.lpp.

6. Borzovs J. Kur ir “Latvijas Nokia”? DatorPasaule, 2000. (janvāris), 69.lpp.

7. Borzovs J. Kā nepieļaut desmit viskritiskākos Interneta drošības apdraudējumus? DatorPasaule, 2000. (novembris), 67.lpp.

8. Borzovs J. Spēlējot ekspertu spēli jeb Džonatana Baha atmiņas par pirmajiem soļiem testētāja amatā korporācijā Microsoft. DatorPasaule, 2000.(novembris), 66.-67.lpp.

9. Borzovs J., Puksts I. Vai augstās tehnoloģijas ir tranzītbiznesa ienaidnieces? Dienas Bizness, 2000.g. 15.septembris

10. Borzovs J. Staņet ļi Latvija gosudarstvom high-tech? Biznes&Baltija, 2000.g. 29.jūnijā

11. Borzovs J. 21.gadsimta dzīvesveids un datori. “Sarunas” (sast. H.Demakova), Sabiedriskais izglītības fonds “Jaunā akadēmija”, Rīga, 2000, 180.-190.lpp.

12. Borzovs J., Sukovskis U., Vītiņš M. IT profesionāļu un lietotāju izglītošana. Konferences materiāli: “Latvija ceļā uz informācijas sabiedrību – II”, Rīga, 2000, http://www.litta.lv/materiali/konf_28jan2000/vitins_borzovs.doc

13. Borzovs J., Vītiņš M. ECDL kā iespējams skolas lietišķās informātikas kursa programmas kodols. Konferences materiāli: “Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE 2000”, Auce, 2000, 14 lpp.

14. Freivalds R. Kvantu datori.2. ”Datorpasaule”, 2000, No.2, 47.-48.lpp.



17. Karnītis E. Kādu redzu komplekso Latvijas valsts attīstības programmu. Tehnikas apskats, 2000.g., N 136

18. Karnītis E. Pasaule un Latvija uz informācijas sabiedrības sliekšņa. Tehnikas apskats, 2000.g., N 136.

19. Smotrovs J. Kvantu skaitļošana - absurda teātris vai realitāte? Žurnāls “Sakaru Pasaule”, Nr. 2, 2000, 48.-49. lpp.

20. Vēzis V. Skolotāju tālākizglītošanās iespējas LIIS projekta ietvaros. Latvijas Skolu tehnoloģiju ekspozīcija, Auce, 2000. gada 26.–28. oktobris.


http://www.litta.lv/materiali/konf_28jan2000/vitins_borzovs.doc

10.16.4. 2001. gada publikācijas10.16.4.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos1. Abele A., Vilks A., Gulbis A., Klints A., Mukane Dz., Pogulis G., Vitolina I.,

Indans I., Bicevskis J., Kirsakmens J., Marcinkevica M., Ozolina S., Straujums U. A Unified Information System for Latvia’s Libraries, Žurnāls “Baltic IT Review”, 1(20), 2001, pp. 40-46.

2. Ambainis A., Apsītis K., Freivalds R., Smith C.H. Hierarchies of probabilistic and team FIN-learning. “Theoretical Computer Science”, 2001, v. 261, No. 1, pp.91-117.

3. Apsitis K., Freivalds R., Simanovskis R., Smotrovs J. Closedness properties in ex-identification. “Theoretical Computer Science”, 2001, v. 268, No. 2, pp. 367-393.

4. Bārzdiņš J., Freivalds R., Smith C.H. Towards axiomatic basis of Inductive Inference. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 2001, v.2138, pp. 1-13.

5. Bicevskis J., Andzans A., Ikaunieks E., Medvedis I., Straujums U., Vezis V. The LIIS and E-Latvia. Baltic IT Review 1(20), 2001, pp. 49-53.

6. Bicevskis J., Ceriņa J., Ozols O, Latvia’s Government Portal: A Concept Baltic IT Review, No.4, 2001

7. Bonner R., Freivalds R.M., Kravcevs M. Quantum versus Probabilistic One Counter Finite Automata. Lecture Notes In Computer Science 2234, SOFSEM'01: Theory and Practice of Informatics, 28th Conference on Current Trends in Theory and practice of Informatics (Čehija) raksti, Springer-Verlag, 2001, pp.181-190.

8. Borzovs J., Ilziņa I., Skujiņa V., Vancāne I. Sistēmiska latviešu datorterminoloģijas izstrāde. LZA Vēstis, 55.sēj., 1./2.num., 2001, 83.-91. lpp.

9. Borzovs J., Gills M. Software Testing in Latvia: Lessons Learned. Proceedings the 14th International Internet and Software Quality Week Conference, San Francisco, Paper 6A2, 2001, 15 lpp., nenumurētas

10. Borzovs J., Gills M. Building-up a team for manual testing; Proc. 2nd Intern. Conf. On Software Testing ICSTEST, 2001, 12 lpp., nenumurētas

11. Borzovs J.; Telešius E.; Otas A.; Vītiņš M. ECDL in Latvia and Lithuania. Journal: Baltic IT&T Review, No. 1(20), 2001, pp.74-75.

12. Borzovs J., Vītiņš M. Latvia’s First European Computer Driving License Certificates Have Been Issued. Journal: Baltic IT&T Review, no. 3(22), 2001, pp.41-44.

13. Buls J., Buža V., Glaudiņš R. Representation of Autonomous Automata FCT 2001, Fundamentals of Computation Theory. Proceedings. Springer-Verlag, 2001, LNCS 2138, pp.372-375.

14. Cīrulis J. Are there essentially incomplete knowledge representation systems? Lect. Notes Comput. Sci. 2138 (2001), pp. 94-105.

15. Denisieva O., Gobzemis A. Optimal design of communication networks by a least-cost criterion. International Conference “Reliability and Statistics in Transportation and Communication”(RelStat’01), Riga, 15 October, 2001, pp.56-57.

16. Freivalds K. Curved Edge Routing. Proc. of the Symposium on Fundamentals of Computation Theory 2001. Lecture Notes in Computer Science, vol. 2138, pp.126–137.

17. Freivalds K., Kikusts P. Optimum Layout Adjustment Supporting Ordering Constraints in Graph-Like Diagram Drawing. Proc. of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 55 (2001), No. 1, pp. 43–51.

18. Freivalds R., Bampis E., Jansen K. Preface. “Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 2001, v.2138, pp. V-VII.

19. Freivalds R., Hromkovič J., Paun G., Unger W. Foreword. Special Issue “Communication, Molecular Computing and Randomized Algorithms”. “Theoretical Computer Science”, 2001, v. 264, No. 1, pp.1-2.

20. Freivalds R., Winter A. Quantum finite state transducers. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 2001, v.2234, pp.233-242.

21. Gilbert D., Westhead D., Vīksna J., Thornton J. Topology-based protein structure comparison using a pattern discovery technique. Computers and Chemistry, vol. 26:1, 2001, pp.23–30.

22. Gobzemis A., Denisieva O. Оптимизация структуры локальных и корпоративных сетей по критерию стоимости (krievu val.). Proceedings of the International Conference “Modern mathematical methods of investigating of the information networks”, Minsk – Belarussia, 2001, pp.69-72.

23. Kalnins A., Podnieks K., Zarins A., Celms E., Barzdins J. Editor definition language and its implementation. Proceedings of the 4th International Conference “Perspectives of System Informatics”, Novosibirsk, 2001, Lecture Notes in Computer Science, Springer, v. 2244, 2001, pp. 530-537.

24. Karnitis E. E-government: An Innovative Model of Governance in the Information Society. Baltic IT Review, 2001, N 1.

25. Karnitis E. Models for E-government: Informatisation or Innovation. 2nd Worldwide Forum on Electronic Democracy. Proceedings of the Symposium. Issy-les Moulineaux, 2001.

26. Karnitis E. The Socioeconomic Program eLatvia: Enabling Everybody. Baltic IT Review, 2001, N 2.

27. Karnitis E. Telework -- an opportunity for regional development. Telework 2001: The 8th European Assembly on New Ways to Work. Proceedings of the Conference. Helsinki, 2001.

28. Karnitis E. Regulation of the Telecoms Industry: Moving Toward Competition. Baltic IT Review, 2001, N 4.

29. Karnitis E. General Participation – a Fundamental Precondition for Development of the Information Society. The Scientific and Technical


Information in Countries of Central and Eastern Europe. Proceedings of the 10th International Seminar, Zakopane, 2001.

30. Карнитис. Э. Перспективы развития народного хозяйства Латвии. Белорусский экономический журнал, 2001, N 4.

10.16.4.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos1. Arnicans G., Bicevskis J., Karnitis G., Karnitis E. The Mega-system: integration

of National information systems. Conceptual and Methodological Baselines. In Latvian Academic Library Grey Literature database, http://159.148.58.74/greydoc/megasystem_baselines/mega_base.doc, 2001, p.17.

2. Baums A., Borzovs J., Gobzemis A., Fricnovičs G., Ilziņa I., Skujiņa V. Angļu-latviešu-krievu informātikas vārdnīca. – R.: Avots, - 2001. – 660 lpp.

3. Cīrulis J. Modal semilattices, implicative semilattices and triples. Contrib. to General algebra 13. Verl. J. Heyn, Klagenfurt, 2001, pp. 92-101.

4. Karnītis E. Informācijas sabiedrība un Latvijas attīstības modelis. Krājumā “Latvija divos laikaposmos: 1918-1928 un 1991-2001”. Rīga, 2001.

5. Stonis J., Niedrite L., Niedritis A. The influence of the Information System on administrative processes at the university of Latvia. Proceedings of the 7th International Conference of European University Information Systems "The Changing Universities - The Role of Technology”, ISBN 3-88579-339-3, 2001, Berlin, pp.119-126.

6. Vīksna J., Gilbert D. Pattern matching and pattern discovery algorithms for protein topologies. Lecture Notes in Computer Science, vol. 2149, 2001, pp.98-111.

10.16.4.3. Konferences1. Bicevskis J., Andzans A., Straujums U., Medvedis I., Ikaunieks E., Vezis V. LIIS

– The Current State and Future Prospects. The 5th International Conference and Exhibition “Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic States” BalticIT&T2001, Riga, April 4–6, 2001, pp.210-216.

2. Borzovs J., Telešius E., Otas A., Vītiņš M. ECDL in Latvia and Lithuania.. In: Abstracts of papers, the 5th International Conference “Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States” (Baltic IT&T 2001), 2001, pp.217-219.

3. Bonner R., Freivalds R.M., Kravcevs M. Quantum versus Probabilistic One Counter Finite Automata. Lecture Notes In Computer Science 2234, SOFSEM'01: Theory and Practice of Informatics, 28th Conference on Current Trends in Theory and practice of Informatics (Čehija) raksti, Springer-Verlag, 2001, pp.181-190.

4. Borzovs J., Gills M. Software Testing in Latvia: Lessons Learned. Proceedings the 14th International Internet and Software Quality Week Conference, San Francisco, Paper 6A2, 2001, 15 lpp., nenumurētas

http://159.148.58.74/greydoc/megasystem_baselines/mega_base.doc

5. Borzovs J., Gills M. Building-up a team for manual testing; Proc. 2nd Intern. Conf. On Software Testing ICSTEST, 2001, 12 lpp., nenumurētas

6. Bula I. On strict convexity in metric spaces. Ninth Prague Topological Symposium, Abstracts of papers, Prāga, 2001.

7. Bula I. Generalization of Arzela theorem for non-continuous functions. Function Spaces VI, Vroclava, Abstracts of papers, 2001.

8. Bula I. Metriskas telpas ar apaļām lodēm (tēzes). II Pasaules Latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001.

9. Cīrulis J. Abstract relational algebras in the sense of E.F. Codd. Abstract for 61st

Workshop on General Algebra. Darmstadt, Germany, Feb. 2001. http://at.yorku.ca/cgi-bin/amca/cafo-38 .

10. Cīrulis J. Representation theory for skew nearlattices. Workshop on General Algebra (Tartu/Kaariku, May 11—13, 2001)

11. Cīrulis J. Are there essentially incomplete knowledge information systems? Int. Symp. FCT’01 (Riga, Aug. 22—24, 2001)

12. Denisieva O., Gobzemis A. Optimal design of communication networks by a least-cost criterion. International Conference “Reliability and Statistics in Transportation and Communication”(RelStat’01), Riga, 15 October, 2001, pp.56-57.

13. Drikis I. Numerical simulation of chevron pattern evolution. In Abstracts of 9-th International Conference on Magnetic Fluids, Bremen, Germany, 2001.

14. Freivalds K. Curved Edge Routing. Proc. of the Symposium on Fundamentals of Computation Theory 2001. Lecture Notes in Computer Science, vol. 2138, pp.126–137.

15. Gobzemis A., Denisieva O. Оптимизация структуры локальных и корпоративных сетей по критерию стоимости (krievu val.). Proceedings of the International Conference “Modern mathematical methods of investigating of the information networks”, Minsk – Belarussia, 2001, pp.69-72.

16. Kalnins A., Podnieks K., Zarins A., Celms E., Barzdins J. Editor definition language and its implementation. Proceedings of the 4th International Conference “Perspectives of System Informatics”, Novosibirsk, 2001, Lecture Notes in Computer Science, Springer, v. 2244, 2001, pp. 530-537.

17. Karnitis E. Models for E-government: Informatisation or Innovation. 2nd Worldwide Forum on Electronic Democracy. Proceedings of the Symposium. Issy-les Moulineaux, 2001.

18. Karnitis E. General Participation – a Fundamental Precondition for Development of the Information Society. The Scientific and Technical Information in Countries of Central and Eastern Europe. Proceedings of the 10th International Seminar, Zakopane, 2001.

19. Karnitis E. Innovation – a Key Process for Sustainable Development. Baltic Dynamics: International Conference on Innovation. Proceedings of the Conference. Riga, 2001.


http://at.yorku.ca/cgi-bin/amca/cafo-38

20. Karnitis E. Telework - an opportunity for regional development. Telework 2001: The 8th European Assembly on New Ways to Work. Proceedings of the Conference. Helsinki, 2001.

21. Karnitis E. Baselines for telecommunications regulation in Latvia. Third Baltic Sea Region Communications Forum. Proceedings of the Conference (on CD). Riga, 2001.

22. Kravcevs M. Varbūtiskie reversējamie automāti. Informācijas tehnoloģija, zinības un prakse, VI. konferences rakstos (Rīga), A/S Dati, 2001, 20. - 25. lpp.

23. Liepiņš A., Buls J. Karisti-Kirka nekustīgā punkta princips (tēzes). II Pasaules Latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001.

24. Vezis V. Distance education in teacher training in the framework of LIIS. The 5th

International Conference and Exhibition “Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic States” BalticIT&T2001, Riga, April 4–6, 2001, 228.–230. lpp.

25. Vēzis V. Skolotāju izglītības ieguves iespējas informācijas tehnoloģijās LIIS izveides projekta ietvaros. III Starptautiskās konferences materiāli, Rīga, 2001. gada 21.–23. marts, Zinātniskie redaktori: G. Praudīte, J. Gedrovics , 95.–96. lpp.

26. Vītiņš M. Eiropas datorprasmes sertifikāts nu arī Latvijā. Konferences materiāli: “IT&T nozares attīstības perspektīvas”, Rīga, 2001, http://www.ebaltics.com/QuickPlace/litta/PageLibraryC2256A48006152EC.nsf/h_608D0B2B7BA3F36AC2256A480061F3FE/A374FFAD44479A08C2256AF60054CCD6?OpenDocument

10.16.4.4. Monogrāfijas un mācību grāmatas1. Borzovs J., Baums A., Gobzemis A., Fricnovičs G., Ilziņa I., Skujiņa V. Angļu-

latviešu-krievu informātikas vārdnīca. Rīga, Avots, 2001, 660 lpp.

2. Buls J., Vitkovskis R. Algebra dažās dienās. Elpa, 2001, 159 lpp.

3. Rubenis A. Absolūtisma un apgaismības laikmeta kultūra. – R., Zvaigzne, 2001, 407 lpp.

10.16.4.5. Populārzinātniskas publikācijas1. Barzdins G. Interneta pieslegumu veidi Latvija. E-pasaule, Nr.1-2001, 82.-84.

lpp.

2. Borzovs J. Mazas tautas lielais papilddarbs. 2. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa tēžu krājums, Rīga, 2001, 569. lpp.

3. Borzovs J. Uzmanību! Programmu izstrāde un autortiesības, e-Pasaule, 2001. (februāris), 2001, 44.lpp.

4. Borzovs J. Valsts pasūtījumu problēmas: dīvainie konkursi. e-pasaule, 2001.(janvāris), 2001,17.-18.lpp.

5. Borzovs J., Vītiņš M. Elitāri kursi IT elitei. Žurnāls “Kvalitāte”, Nr. 1, 2001, 20.–21. lpp.

6. Freivalds R. Apsveikums Rīgai 800. dzimšanas dienā. Pielikums kompaktdiskā žurnālam “E-pasaule”, 2001, No. 10.

http://www.ebaltics.com/QuickPlace/litta/PageLibraryC2256A48006152EC.nsf/h_608D0B2B7BA3F36AC2256A480061F3FE/A374FFAD44479A08C2256AF60054CCD6?OpenDocument



7. Gulbis A., Straujums U. Gaismas pils būs ne tikai grāmatu krātuve. Avīze «Diena», 09.03.2001.

8. Karnītis E. Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis un tā izaugsmes iespējas. Kapitāls, 2001, N 8.

9. Karnītis E. Rīga informācijas laikmetā; 2030. gada vīzija. Krājumā “Skats uz Rīgu”. Rīga, 2001.

10. Podnieks K. Kā kļūt populāram webā – II, e-pasaule, 2001, aprīlis, 37.-38. lpp.

11. Vēzis V., Andžāns A., Jurgevics E. LIIS jau ceturto gadu izstādē LatSTE. Sakaru Pasaule, Nr. 4 (24), 2001., 60.–61. lpp.

12. Vēzis V., Vītiņš M. Tālmācības kurss “Datorzinību pamati” – atslēga ECDL sertifikāta saņemšanai. Žurnāls “Sakaru Pasaule”, Nr. 1(21), 2001, 40.– 41. lpp.

13. Vēzis V., Vītiņš M. Eiropas datorprasmes sertifikāta ieguves iespējas Latvijas skolotājiem un skolēniem. Konferences materiāli: “Latvijas i-sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE 2001”, Ogre, 2001, 30.–32. lpp.

14. Vītiņš M. Eiropas datorprasmes sertifikāts un tā iegūšana Latvijā. Žurnāls “Biznesa Partneri”, jūnijs, 2001, 42. lpp.



10.16.5.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos1. Apine B., Gills M., Plume J. Software Development Process Improvement

through Measurements and Requirements Traceability (2002) Proceedings of the 5th IEEE International Baltic Conference DB&IS 2002, June 2-6, Tallinn, Estonia, Vol. 2, pp.65-77.

2. Arnicans G., Bicevskis J., Karnitis E., Karnitis G. Smart Integrated Mega-system as a Basis for e-Governance. Proceedings D of the 5th International Multi-Conference Information Society IS’2002, Ljubljana, Slovenia, 2002, pp. 197-201.

3. Arnicans G., Karnitis G. Semantics for Managing Systems in Heterogeneous and Distributed Environment. In Hele-Mai Haav and Ahto Kalja, editors, Databases and Information Systems, Proceedings of the Fifth International Baltic Conference BalticDB&IS 2002, Volume 1, Tallinn, 2002, pp. 51-62.

4. Arnicans G., Karnitis G. Semantics for Managing Systems in Heterogeneous and Distributed Environment. In Hele-Mai Haav and Ahto Kalja, editors, Databases and Information Systems II, Fifth International Baltic Conference, BalticDB&IS’2002 Tallinn, Estonia, June 3-6, 2002, Selected Papers, Kluwer Academic Publishers, 2002, pp. 149-160.

5. Bicevskis J. Informatization of Education System in Latvia; Forum “Using Knowledge for Development in EU Accession Countries” (on CD), Paris, 2002.

6. Bicevskis J., Karnitis E., Zeltins J. The IDA Program and Latvia. Baltic IT Review, 2002, N 3.

7. Бичевскис Я., Карнитис Г. Принципы и опыт построения системы национальных регистров (Мегасистемы) в Латвии, IX Byelorussian congress on telecommunications, information and bank technologies TIBO'2002, Minsk, April, 2-5, 2002

8. Bonner R., Freivalds R., Rasščevskis Z. Size of finite probabilistic and quantum automata. Proceedings of International Workshop on Quantum Computation and Learning , 25-26 May, 2002, Riga, Latvia (Editors: Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds), pp. 23-31.

9. Bonner R., Freivalds R. Quantum Learning by Finite Automata. Proceedings of International Workshop on Quantum Computation and Learning , 25-26 May, 2002, Riga, Latvia (Editors: Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds), pp. 99-111.

10. Borzovs J. ICTE in Latvia: What is going on? Proc. 5th Intern. Baltic Conference, BalticDB&IS, Tallinn, 2002, pp.71-86.

11. Borzovs J., Ilziņa I., Vancāne I. The Main Guidelines of Creating IT&T Terminology. In: V.Skujiņa (Ed.). Terminology and Technology Transfer in the Multilingual Information Society._Proceedings of the 2nd International Conference on Terminology “In Commemoration of E.Drezen’s 110th Anniversary”, Riga, 2002, pp. 25-32. Termnet Publisher, Vienna-Riga

12. Borzovs J., Grundspenkis J., Bardzins J., Bubenko J. Information Systems Research in Latvia: Current State and Perspectives; Proc. Intern. Symposium on Research Methods, Riga; 2002, pp.10-11.

13. Cīrulis J. Knowledge representation in extended Pawlak’s information systems. Lect. Notes Comput. Sci. 2284 (2002), Springer, pp. 250—267.

14. Deksnis G. Modificētā simpleksmetode nelineārajā programmēšanā. Latvian journal of physics and technical sciences - 2002, N3, pp. 34-39.

15. Denisieva O., Gobzemis A., Korsaks V. Using Genetic Algorithm for Structure Optimization Task. In Proceedings of 9th Intern. Conference “Advanced Computer Systems”, Szczecin – Poland, 2002. pp., 177-184

16. Freivalds K., Rung J., Schlitt T., Brazma A., Vilo J. Building and analysing genome-wide gene disruption networks. Bioinformatics 2002 Oct.18 Suppl 2:S202-210. European Conference on Computational Biology (ECCB 2002).

17. Freivalds K., Dogrusoz U., Kikusts P. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Proc. of Symposium Graph Drawing 2001, Lecture Notes in Computer Science, vol. 2265, 2002, pp.378-391.

18. Freivalds R., Smith C.H. Category, Measure, Inductive Inference: A Triality Theorem and Its Applications. “Lecture Notes in Computer Science”, 2002, vol. 2286, pp. 386-399.

19. Gill M., Bogdanovs M. Extended use of a Traceability Tool within Software Development Project. Databases and Information Systems II, 2002, pp. 175-186.

20. Golovkins M., Kravcevs M. Quantum Automata and Probabilistic Reversible Automata. Lecture Notes in Computer Science 2387 COCOON 8th Annual International Computing and Combinatorics Conference raksti, Springer-Verlag, 2002, 574.-583. lpp.

21. Golovkins M., Kravcevs M. Probabilistic Reversibility and Its Relation to Quantum Automat. 3. International Workshop on Quantum Computation and Learning (Rīga) raksti, Malardalen University Press, 2002, 7.-35. lpp.

22. Kalnins A., Barzdins J., Celms E., Lace L., Opmanis M., Podnieks K., Zarins A. The First Step Towards Generic Modelling Tool. Proceedings of Baltic DB&IS 2002, Tallinn, 2002, v. 2, pp.167-180.

23. Karnitis E. Knowledge-based Economy – a Key Process for Sustainable Development. Building Knowledge Economies; Forum “Using Knowledge for Development in EU Accession Countries” (on CD), Paris, 2002.

24. Karnitis E. Latvia on the Road to the Information Society: the First Accomplishments and Further Tasks. Baltic IT Review, 2002 N 1.

25. Карнитис Э. Развитие информационного общества в Латвии: современное состояние и дальнейшие задачи. Веснiк сувязi, Минск, 2002 N 4.

26. Lace L. Some examples to show advantages of probabilistic and quantum decision trees. Proceedings of the “Quantum Computation and Learning”, Latvia, 2002, pp.42-49.


27. Linde G. Reduction of UML Class Diagramms. Databases and Information Systems II, Selected Papers from the 5th International Baltic Conference, BalticDBIS’2002, Kluwer Academic Publishers, 2002, pp.198-2008.

10.16.5.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos1. Borzovs J., Bergmanis J. Vai Latvijā iespējama uz vispārēju kreditēšanu balstīta

maksas augstākā izglītība? Starptautiskā zinātniskā konference “Augstskolu kvalitatīvas izaugsmes ietekme uz tautsaimniecības un zinātnes attīstību”, Rīga, Banku augstskola; 2002. 23.-27. lpp.

2. Bula I., Weber M.R. On discontinuous functions and their application to equilibria in some economic model. Drēzdenes Tehniskās universitātes preprints MATH-AN-02-02, 2002, 20 lpp.

3. Karnītis. E. Sabiedrisko pakalpojumu nozaru regulēšana informācijas sabiedrības kontekstā: stratēģiskie pamatprincipi. RTU zinātniskie raksti. 5. sērija Datorzinātne, 13. sējums Lietišķās datorsistēmas. 2002.g.

4. Linde G. Towards Semantics of Object Modeling. Proceedings of the 11th International Conference on Information Systems Development, Doctoral Consortium, Scientific Proceedings of Riga Technical University: Computer Science, Ser. 5, Vol. 9, 2002, pp.26-35.

5. Mizniks I. Symmetric solutions of Y-rectangles. Acta Societatis Mathematicae Latviensis No. 2002.05, Ventspils, 2002, pp.27 – 28.

6. Straujums U. Elektroniskās publikācijas un metadati Valsts vienotās bibliotēku informācijas VVBIS kontekstā. Nacionālā bibliogrāfija: no rakstītā līdz digitālajam, Rīga, 2002, 87.–90.lpp.

7. Vēzis V. Tālmācība kā viena no izglītības ieguves formām datorzinību pamatos. Matemātikas mācīšana: Vēsture un perspektīvas (3. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums) – Liepāja: LPA, 2002., 152.–156.lpp.

10.16.5.3. Konferences1. Apine B., Gills M., Plume J. Software Development Process Improvement

through Measurements and Requirements Traceability (2002) Proceedings of the 5th IEEE International Baltic Conference DB&IS 2002, June 2-6, Tallinn, Estonia, Vol. 2, pp.65-77.

2. Andžāns A., Ramāna L., Straujums U. What’s New in Content Enrichment in Latvian Education Informatization System LIIS project. LatSTE 2002 Latvian Society Technology Exposition, Materials of conference, Smiltene (Latvia), 2002, pp.58 – 60.

3. Arnicans G., Bicevskis J., Karnitis E., Karnitis G. Smart Integrated Mega-system as a Basis for e-Governance. Proceedings D of the 5th International Multi-Conference Information Society IS’2002, Ljubljana, Slovenia, 2002, pp. 197-201.

4. Arnicans G., Karnitis G. Semantics for Managing Systems in Heterogeneous and Distributed Environment. In Hele-Mai Haav and Ahto Kalja, editors, Databases and Information Systems, Proceedings of the Fifth International Baltic Conference BalticDB&IS 2002, Volume 1, Tallinn, 2002, pp. 51-62.

5. Arnicans G., Karnitis G. Semantics for Managing Systems in Heterogeneous and Distributed Environment. In Hele-Mai Haav and Ahto Kalja, editors, Databases and Information Systems II, Fifth International Baltic Conference, BalticDB&IS’2002 Tallinn, Estonia, June 3-6, 2002, Selected Papers, Kluwer Academic Publishers, 2002, pp. 149-160.

6. Bicevskis J. Informatization of Education System in Latvia; Forum “Using Knowledge for Development in EU Accession Countries” (on CD), Paris, 2002.

7. Borzovs J. ICTE in Latvia: What is going on? Proc. 5th Intern. Baltic Conference, BalticDB&IS, Tallinn; 2002., pp.71-86.

8. Borzovs J., Ilziņa I., Vancāne I. The Main Guidelines of Creating IT&T Terminology. In: V.Skujiņa (Ed.). Terminology and Technology Transfer in the Multilingual Information Society._Proceedings of the 2nd International Conference on Terminology “In Commemoration of E.Drezen’s 110th Anniversary”, Riga, 2002, pp. 25-32. Termnet Publisher, Vienna-Riga

9. Borzovs J., Ilziņa I. The Main Guidelines of Creating IT&T Terminology._Abstracts of 2nd Intern. Conf. On Terminology “Terminology and Technology Transfer in the Multilingual Information Society” in commemoration of E.Drezen’s 110th anniversary, Riga, 2002., pp. 15-17.

10. Borzovs J., Grundspenkis J., Bardzins J., Bubenko J. Information Systems Research in Latvia: Current State and Perspectives; Proc. Intern. Symposium on Research Methods, Riga; 2002.; pp.10-11.

11. Bula I. Fixed points in strictly convex metric spaces with round balls (tēzes). 4-tā Latvijas matemātikas biedrības konference, Ventspils, 2002.

12. Bula I. Discontinuous functions in some economic models (tēzes). 7-tā starptautiskā konference „Mathematical Modelling and Analysis”, Kaariku, Igaunija, 2002.

13. Bula I. Strikt konvexe metrische Raeume mit runden Kugeln (tēzes). Deutsche Mathematiker-Vereinigung Jahrestagung, Halle, 2002.

14. Buls J., Zandere I. Similarity of the Machine Semigroups (tēzes). 4-tā Latvijas matemātikas biedrības konference, Ventspils, 2002.

15. Cīrulis J. Projections and schemes in abstract description domains. Algebraic Methods in Discrete Mathematics, Pan-Ukraine Conf., Lugansk, Sept. 23-27, 2002, Abstracts. IPMM NAS of Ukraine, pp. 89-92.

16. Cīrulis J. The lattice of projection operators of a subtractive nearsemilattice. Abstracts Conf. Universal Algebra and Lattice Theory, Szeged, July 22-26, 2002. http://at.yorku.ca/cgi-bin/amca/caiv-01 .

17. Cīrulis J. The lattice of projection operators of a subtractive semilattice. Conf. Universal. Algebra and Lattice Theory (Szeged, Hungary, Jul. 22—26, 2002).

18. Cīrulis J. Birkhoff algebras in Kleisly categories. Summer School on General Algebra and Ordered Sets (Tale, Slovakia, Sept. 1—6, 2002).

19. Cīrulis J. Some logics for multialgebras. Workshop on General Algebra (Tartu/Kaariku, Apr. 19—20, 2002).


20. Cīrulis J. Multi-algebras from the view-point of algebraic logic. Arbeitsagung . Allgemeine. Algebra (Olomouc, Czech Republic, May 30-June 2, 2002).

21. Denisieva O., Gobzemis A., Korsaks V. Using Genetic Algorithm for Structure Optimization Task. In Proceedings of 9th Intern. Conference “Advanced Computer Systems”, Szczecin – Poland, 2002. pp., 177-184

22. Freivalds K., Rung J., Schlitt T., Brazma A., Vilo J. Building and analysing genome-wide gene disruption networks. Bioinformatics 2002 Oct;18 Suppl 2:S202-210. European Conference on Computational Biology (ECCB 2002).

23. Freivalds K., Dogrusoz U., Kikusts P. Disconnected graph layout and the polyomino packing approach. Proc. of Symposium Graph Drawing 2001, Lecture Notes in Computer Science, vol. 2265, 2002, pp.378-391.

24. Gills M., Bogdanovs M. Trasējamības rīka izmantošanas iespējas testēšanas procesā. Latvijas IT uzņēmumu 3. testēšanas konference, 2002.g. 9. maijs, R: LZA, 2002, 16.-18.lpp.

25. Gultniece I. Latvian Education informatization system (LIIS) Project (tēzes). 21-23 November 2002 KIEV, Ukraine; pp.71-77.

26. Golovkins M., Kravcevs M. Quantum Automata and Probabilistic Reversible Automata. Lecture Notes in Computer Science 2387 COCOON 8th Annual International Computing and Combinatorics Conference raksti, Springer-Verlag, 2002, 574.-583. lpp.

27. Kalnins A. Business modelling. Languages and tools. Progress in Industrial Mathematics at ECMI, 2002, Springer, Heidelberg, 2004, pp.41-52.

28. Kalnins A., Barzdins J., Celms E., Lace L., Opmanis M., Podnieks K., Zarins A. The First Step Towards Generic Modelling Tool. Proceedings of Baltic DB&IS 2002, Tallinn, 2002, v. 2, pp.167-180.

29. Karnitis E. Knowledge-based Economy – a Key Process for Sustainable Development. Building Knowledge Economies; Forum “Using Knowledge for Development in EU Accession Countries” (on CD), Paris, 2002.

30. Karnitis E. Post-September 11 Paradigm: Openness and Security. eBaltics: Towards Effective Public-Private Partnership. Presentations from the Baltic IT&T 2002 Forum, Riga, 2002.

31. Straujums U. Ontologic approach to e-learning environment creation.Ontologic approach to e-learning environment creation. Presentations from the Baltic IT&T Forum: eBaltics, Riga, 2002.

32. Vēzis V. Informātikas apguves iespējas skolā. Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE2002. Pasākuma materiāli, 24.10.2002, –26.10.2002., Smiltene, Latvija, 19.–25. lpp.

33. Vītiņš M. Latvijas skolēnu sasniegumi starptautiskajās (pasaules) informātikas olimpiādēs. Konferences materiāli: “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE 2002 2002. g. 24.-26. oktobris”, Rīga, 2002, 26.-29. lpp.

34. Zariņš P., Vēzis V. Matemātikas un informātikas didaktikas kursu modernizācijas problēmas un to risinājumi. Matemātikas mācīšana: Vēsture un perspektīvas, 3. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums, Liepāja: LPA, 2002., 157.–161. lpp.

10.16.5.4. Monogrāfijas un mācību grāmatas1. Rubenis A. 19.gs kultūra Eiropā. – R., Zvaigzne, 2002., 591 lpp.

10.16.5.5. Populārzinātniskas publikācijas1. Bičevskis J., Straujums U., Vēzis V. Datorzinību apguves stratēģija Latvijā.

Izglītība un Kultūra, 2002, Nr. 24 (13.06.2002), 12.–13. lpp.

2. Karnītis E. No monopolu regulēšanas līdz konkurencei. Kapitāls, 2002 N 4.

3. Murāne I. Informācijas tehnoloģiju pārvaldīšana, izmantojot CobiT. E-pasaule, 2002.02.

4. Murāne I., Ziediņš J. Vai banku informācijas sistēmas ir drošas. Averss un Reverss, 2002.03.



10.16.6.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos1. Ambainis A., Barbans U., Belousova A., Belovs A., Dzelme I., Folkmanis Ģ.,

Freivalds R., Lediņš P., Opmanis R., Škuškovniks A. Size of Quantum Versus Deterministic Finite Automata. Proceedings of the International Conference on VLSI (VLSI '03), pp.303-308.

2. Ambainis A., Freivalds R. Boolean function with a low polynomial degree. “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis”, B daļa, vol. 57, No. 3/4 (626/627), pp.74-77.

3. Barzdins J., Kalnins A. How to comprehend large and complicated systems.- Proceedings of the 11th International Conference on Information Systems Development, Riga, Latvia, Information Systems Development: Advances in Methodologies, Components, and Management, Kluwer Academic Pub, 2003, pp.215-226.

4. Bičevskis J., Straujums U., Vēzis V. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguves un izmantošanas iespējas Latvijas skolās. Association for Teacher Education in Europe, Spring University “Changing Education In A Changing Society” conference papers, Vol.1, Riga, 2003, pp.174-182.

5. Borzovs J., Vītiņš M., Bičevskis J. E-skills Education and Training in Latvia: An Insider’s View. Baltic IT&T Review, No. 2(29); 2003.; pp.61-64.

6. Bula I. Discontinuous functions and Arzela Theorem. Proc. of the Sixth Conference Function Spaces, 2003, pp.106-113.

7. Bula I. Discontinuous functions in Gale economic model. Mathematical Modelling and Analysis, Vol. 8(2), 2003, pp.93-102.

8. Buls J., Buža V., Glaudiņš R. Successful Representation of Autonomous Automata. Proc. Latvian Academy Sc., section B, Vol.57 (2003), Nr. ¾ (626/627), pp.81-86.

9. Buls J. Machine Invariant Classes. Proc. WORDS’03, 2003, pp.207-211

10. Celms E., Kalnins A., Lace L. Diagram definition facilities based on metamodel mappings. Proceedings of the 18th International Conference, OOPSLA’2003, Workshop on Domain-Specific Modeling, Anaheim, California, USA, October 2003, pp.23-32.

11. Cīrulis J. Quantifiers on semiring-like logics. Proc. Latvian Acad. Sci, ser. B 57 (2003), no. 3/4, pp. 87-92.

12. Denisieva O., Gobzemis A. Structural optimization of local area and metropolitan area networks. – International Scientific Conference on Methods of Mathematical Analysis and Optimization of Telecommunication Networks, Gomel, Belorussia, 23-25 September, 2003. (Referāts publicēts konferences rakstu krājumā 70-73. lpp.).

13. Drikis I., Hong C-Y, Yang S. Y., Horng H. E., Yang H. C. Slab-thickness dependent band gap size of two-dimensional photonic crystals with triangulararrayed dielectric or magnetic rods. J. Appl. Phys., 94(4):2188–2191, 2003

14. Drikis I., Hong C.-Y., Horng H.-Er., Yang S. Y., Yang H.-Ch. Cover effect to the propagation of light in two-dimensional waveguides. In Photonics West 2003. 5000-43.

15. Freivalds K. A Nondifferentiable Optimization Approach to Ratio-Cut Partitioning, Workshop on Experimental and Efficient Algorithms (WEA 2003), Lecture Notes in Computer Science vol. 2647, pp.134–147. Springer-Verlag, 2003.

16. Freivalds R., Miyakawa M., Rosenberg I.G. Complexity of Decision Trees for Boolean Functions. Proceedings of the 33rd IEEE International Symposium on Multiple-Valued Logic (ISMVL 2003), 2003, pp. 253-258.

17. Freivalds R., Golovkins M., Ķikusts A. On the properties of probabilistic reversible automata. Proceedings of SOFSEM 2004: Theory and Practice of Computer Science, (Peter van Emde Boas et al. editors),MatFyzPress, Prague, 2004, vol. 2, pp.75-84.

18. Gilbert D., Westhead D., Vīksna J. Techniques for comparison, pattern matching and pattern discovery: From sequences to protein topology. Artificial Intelligence and Heuristic Methods in Bioinformatics, 2003, pp 128-147.

19. Gobzemis A., Denisieva O. Optimization of the structure of communication networks using QoS criterion. 4th International Seminar on Network Systems and Technologies, Moscow, Russia, 17-19 September, 2003. (Referāts publicēts semināra rakstu krājumā 75-78. lpp.).

20. Kalnins A., Vitolins V. Modeling business, - Proc. of International Conference on Modelling and Simulation of Business systems, Vilnius, 2003, pp.215-219.

21. Karnitis E. The Information Society – the Challenge for Everyone. Baltic IT Review, 2003 N 1.

22. Карнитис Э. Регулирование общественных услуг в Латвии: повышение доступности и качества. Белорусский экономический журнал. 2003 N 1.

23. Карнитис Г. Регистр Жителей - проблемы и решения. X Byelorussian congress on telecommunications, information and bank technologies TIBO'2003, Minsk, April, 1-4, 2003.

24. Lace L., Celms E., Kalnins A. Diagram definition facilities in a generic modeling tool. Proceedings of International Conference Modelling and Simulation of Business systems (MoSiBuS'2003), Vilnius, 2003, pp.220-224.

25. Lace L., Freivalds R. Lower bounds for query complexity of some graph problems., Proceedings of International Conference on VLSI, USA, 2003, pp.309-313.

26. Linde G. The Cartoon Method of Semantics Definition for Modeling Languages. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Vol. 57, 2003, pp.138-143.

27. Niedrite L., Niedritis A. The Development and Implementation of Unified Information System for Universities in Latvia – a Retrospective View and Conclusions. Proceedings of the 9th International Conference of European University Information Systems, 2003, Amsterdam.


28. Treimanis M. A Technology–Centred Approach to Information System Development, Proceedings of the ACIS (http://acslk.org/ http://acis.lsfk.org ) 1st ACIS International Conference on Software Engineering Research & Applications (SERA’03), San Francisco, USA, June 25-27, 2003, pp.233-237.

29. Treimanis M. The Concept of the E-university and the University of Latvia, Proceedings of the BALTIC IT&T 2003 Forum: eBaltic, Riga, April 2-5, 6 pages.

30. Treimanis M. The Concept of the E-university and the University of Latvia, a Business Journal for the Information Society, BALTIC IT&T REVIEW, No 2 (29), Riga, 2003, pp.64-66.

10.16.6.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos1. Богданов М., Люмкис В., Гилл М. Использование конструкций языка PHP

для разработки средств тестирования проектов. // Transport and Telecommunication, 2003, Vol. 4, No.1, pp. 58-65.

2. Borzovs J., Ilziņa I. About the Challenges of Coining ICT Terms. Tarptautines mokslines konferencijos pranešimu tezes “Terminologija III tūkstanmečio pradžioje”, Lietuviu Kalbos institutes, Vilnius, 2003; pp. 14-20.

3. Borzovs J., Vītiņš M., Bičevskis J. E-skills Education and Training in Latvia: Insiders’s View._ In: Presentation from the Baltic IT&T 2003 Forum: eBaltics “eBaltics: Building Effective Partnership Networks”, Riga, 2003, 5. lpp.

4. Bula I. On discontinuous functions and their application to equilibria in Arrow-Debreu-Hahn model. 12th European Workshop on General Equilibrium Theory, Abstracts of papers, Bielefeld, Vācija, 2003.

5. Cīrulis J. Hilbert algebras are not the same as Hertz algebras. Bull. Sect. Logic (Lodz), 32 (2003), pp.107-108.

6. Cīrulis J. Multi-algebras from the viewpoint of algebraic logic, Algebra Discr. Math. 2003:1, pp. 20-31.

7. Karnitis E. Energy Sector Liberalization in the Baltic States: Different approaches - common goals. Proceedings of the 4th European Energy & Utilities Summit (on CD), Prague.

8. Karnitis E. Development of Knowledge Economy in Latvia: Strategy and the First Steps. Proceedings of the 5th Baltic Economic Forum on Economic and Social Development in the Baltic States, Vilnius, 2003.

9. Veide M. Reklāmas darbības saistība ar radošas individualitātes attīstību. Radoša personība III, R., 2003.

10. Veide M., Lasmanis A. Daži cilvēka un datora mijiedarbības psiholoģiskie aspekti studiju procesā augstskolā. Teachers, Students and Pupils in a Learning Society (ATEE), IV.- R., 2003, 26.-36.lpp.

11. Veide M. Iekšējās un atsvešinātās aktivitātes pretstatījums radošas personības veidošanās procesā. Radoša personība II, R., 2003.


http://acslk.org/

10.16.6.3. Konferences1. Barzdins J., Kalnins A. How to comprehend large and complicated systems.-

Proceedings of the 11th International Conference on Information Systems Development, Riga, Latvia, Information Systems Development: Advances in Methodologies, Components, and Management, Kluwer Academic Pub, 2003, pp.215-226

2. Bičevskis J., Straujums U., Vēzis V. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apguves un izmantošanas iespējas Latvijas skolās. Association for Teacher Education in Europe, Spring University “Changing Education In A Changing Society” conference papers, Vol.1, Riga, 2003, pp.174-182.

3. Bicevskis J., Straujums U., Vezis V. Computer literacy acquisition strategy in Latvia: problems and solutions. Forum e–Baltic: Information Tehnologies and Telecommunications in the Baltic Sea Region BalticIT&T2003, Riga, April 2–5, 2003.

4. Borzovs J., Vītiņš M., Bičevskis J. E-skills Education and Training in Latvia: Insiders’s View._ In: Presentation from the Baltic IT&T 2003 Forum: eBaltics “eBaltics: Building Effective Partnership Networks”, Riga, 2003, 5. lpp.

5. Bula I. Discontinuous functions and Arzela Theorem. Proc. of the Sixth Conference Function Spaces, 2003, pp.106-113.

6. Bula I. On convexity in metric space (tēzes). V.Orlica simtgades un Funkciju telpas VII konference, Poznaņa, Polija, 2003.

7. Bula I. On discontinuous functions and their application to equilibria in Arrow-Debreu-Hahn model. 12th European Workshop on General Equilibrium Theory, Abstracts of papers, Bielefeld, Vācija, 2003.

8. Buls J. Machine Invariant Classes. Proc. WORDS’03, 2003, pp.207-211

9. Buls J., Zandere I. Injective Morphisms of the Machine Semigroups (tēzes). 65th

Workshop on General Algebra, 18th Conference for Young Algebraists, Potsdama ,Vācija, 2003

10. Celms E., Kalnins A., Lace L. Diagram definition facilities based on metamodel mappings. Proceedings of the 18th International Conference, OOPSLA’2003, Workshop on Domain-Specific Modeling, Anaheim, California, USA, October 2003, pp.23-32.

11. Cīrulis J. Knowledge representation systems and skew nearlattices. Abstracts for 65th Workshop on General Algebra, Potsdam, Germany, Mar. 2003. http://at.yorku.ca/cgi-bin/amca/cake-27 .

12. Cīrulis J. On supported algebras. Workshop on General Algebra (Tartu/Kaariku, May 17—18, 2003).

13. Cīrulis J. A first-order logic for multi-algebras. Novi Sad Algebraic Conf., Novi Sad, Aug. 25-28, 2003, Abstracts, p. 5.

14. Denisieva O., Gobzemis A. Structural optimization of local area and metropolitan area networks. – International Scientific Conference on Methods of Mathematical Analysis and Optimization of Telecommunication Networks,


http://at.yorku.ca/cgi-bin/amca/cake-27

Gomel, Belorussia, 23-25 September, 2003. (Referāts publicēts konferences rakstu krājumā 70-73.lpp.)

15. Freivalds K. A Nondifferentiable Optimization Approach to Ratio-Cut Partitioning, Workshop on Experimental and Efficient Algorithms (WEA 2003), Lecture Notes in Computer Science vol. 2647, pp.134–147. Springer-Verlag, 2003.

16. Gobzemis A., Denisieva O. Optimization of the structure of communication networks using QoS criterion. 4th International Seminar on Network Systems and Technologies, Moscow, Russia, 17-19 September, 2003. (Referāts publicēts semināra rakstu krājumā 75-78. lpp.).

17. Lace L., Celms E., Kalnins A. Diagram definition facilities in a generic modeling tool. Proceedings of International Conference Modelling and Simulation of Business systems (MoSiBuS'2003), Vilnius, 2003, pp.220-224.

18. Lace L., Freivalds R. Lower bounds for query complexity of some graph problems., Proceedings of International Conference on VLSI, USA, 2003, pp.309-313.

19. Linde G. The Cartoon Method of Semantics Definition for Modeling Languages. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Vol. 57, 2003, pp.138-143.

20. Niedrite L., Niedritis A. The Development and Implementation of Unified Information System for Universities in Latvia – a Retrospective View and Conclusions. Proceedings of the 9th International Conference of European University Information Systems, 2003, Amsterdam.

21. Treimanis M. A Technology–Centred Approach to Information System Development, Proceedings of the ACIS (http://acslk.org/ http://acis.lsfk.org ) 1st ACIS International Conference on Software Engineering Research & Applications (SERA’03), San Francisco, USA, June 25-27, 2003, pp.233-237.

22. Treimanis M. The Concept of the E-university and the University of Latvia, Proceedings of the BALTIC IT&T 2003 Forum: eBaltic, Riga, April 2-5, 6 pages.

23. Veide M., Lasmanis A. Daži studenta un datora mijiedarbības psiholoģiskie aspekti studiju procesā augstskolā: Latvijas pieredze. Rīgas pilsētas Narkomānijas profilakses centra sadarbībā ar Veselības Veicināšanas centru organizētā konference „Azartspēļu un jauno tehnoloģiju atkarība. Problēmas un risinājumi.”, Rīga, Kongresu nams, 2003.

24. Vītiņš M. Eiropas Datorprasmes sertifikāta mācību programmas ietekme uz skolas lietišķās informātikas kursu Latvijā. Konferences materiāli: “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society, 2.-3. May 2003”, Rīga, 2003

10.16.6.4. Monogrāfijas un mācību grāmatas1. Bula I., Buls J. Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem.

Apgāds Zvaigzne ABC, I daļa , 2003, 256 lpp.

10.16.6.5. Populārzinātniskas publikācijas1. Borzovs J. “Ko zaļai jaunībai lai saka…”.; e-pasaule, 2003.(septembris)


http://acslk.org/

2. Borzovs J. Latvijas Enciklopēdija 2.sēj. (šķirkļi par datoriku, datorzinātni, datoru utt.). SIA “Valērija Belokoņa izdevniecība”, Rīga, 2003.

3. Borzovs J. Labojot nepatiesus apgalvojumus. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2003.03.05., 2. lpp.

4. Freivalds M., Barzdins G. Informacijas meklesana Latvijas timekli. E-pasaule, Maijs 2003, 40.-41. lpp.

5. Karnīte V. Kvalitatīvas lietotāja dokumentācijas izstrāde, E-pasaule, 2003.g.janvāris

6. Karnīte V. Programmatūras iegādes projekta vadība, E-pasaule, 2003.g.aprīlis

7. Karnītis E. Vai gadu pēc tirgus atvēršanas konkurence ir dzimusi? Kapitāls, 2003 N.12.

8. Straujums U. Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma VVBIS. Žurnāls „Bibliotēku pasaule”, Nr.26, 2003, 5. – 7.lpp.

9. Žogla A., Jankevica-Balode M. Elektroniskais grāmatu plaukts tavā datorā. Sakaru pasaule. Nr.4, 2003, 48.–49. lpp.



10.16.7.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos1. Apine B. Software Development Effort Estimation. Scientific Papers University

of Latvia, Volume 669, Computer Science and Information Technologies, Automation of Information Processing, University of Latvia, 2004, pp.7-12.

2. Arnicans G. Description of Semantics and Code Generation Possibilities for a Multi-Language Interpreter. Scientific Papers University of Latvia, Volume 669, Computer Science and Information Technologies, Automation of Information Processing, University of Latvia, 2004, pp.13-33.

3. Barzdins G. MDA as Telecommunications Network Documentation Tool. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.413-422.

4. Benefelds J., Niedrite L. Comparison of Approaches in Data Warehouse Development in Financial Services and Higher Education. International Conference on Enterprise Information Systems, Vol.1, 2004, Porto, pp.552-557.

5. Benefelds J., Niedrite L. Evaluation of real-time Data Warehousing processes. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.232-243.

6. Berzina A., Dubrovsky A., Freivalds R., Lace L., Scegulnaja O. Quantum Query Complexity for Some Graph Problems. Lecture Notes in Computer Science, 2004, vol. 2932, pp.140-150.

7. Bērziņa A., Freivalds R. O quantum query complexity of Kushilevitz function. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp. 57-65.

8. Bicevskis J., Andzans A., Ikaunieks E., Medvedis I., Straujums U., Vezis V. Latvian education informatization system LIIS. Educational Media International, Vol. 41, Issue 1, 2004, pp.43-50.

9. Borzovs J. What Computing Curricula is Needed: A Case at the University of Latvia. Informatics in Education, vol. 3, No. 1, Institute of Mathematics and Informatics, Vilnius, 2004, pp. 31-42.

10. Borzovs J., Šmite D. Global Software Development Process Management: Problem Statement. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.198-207.

11. Buls J., Zandere I. Injective Morphisms of the Machine Semigroups. Contributions to General Algebra 14, 2004, pp.15-19.

12. Celms E. Generic Data Representation by Table in Metamodel Based Modelling Tool. Scientific proceedings of University of Latvia, Computer Science and Information Technologies, Automation of Information Processing, vol. 669, Riga, Latvia, April 2004, pp.53-61.

13. Cīrulis J. Hilbert algebras as implicative partial semilattices. Submitted to Centr. Europ. J. Math

14. Freivalds R., Golovkins M., Ķikusts A. On the properties of probabilistic reversible automata. Proceedings of SOFSEM 2004: Theory and Practice of Computer Science, (Peter van Emde Boas et al. editors), MatFyzPress, Prague, 2004, vol. 2, pp.75-84.

15. Freivald R. Switching Networks. In: Kvant Selecta: Combinatorics I, ed. by Serge Tabachnikov. American Mathematical Society, 2001.

16. Iljins J. Design Interpretation Principles in Development and Usage of Informative Systems. Scientific proceedings of University of Latvia, Computer Science and Information Technologies, Automation of Information Processing, vol. 669, Riga, Latvia, April 2004, pp. 99.-106.

17. Kalnins A.. Business modelling. Languages and tools. Progress in Industrial Mathematics at ECMI, 2002, Springer, Heidelberg, 2004, pp.41-52.

18. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Model Transformation Language MOLA: Extended Patterns. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.339-356.

19. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Model Transformation Language MOLA. Proceedings of MDAFA 2004 (Model-Driven Architecture: Foundations and Applications 2004), Linkoeping, Sweden, June 10-11, 2004. pp. 14-28.

20. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Basics of Model Transformation Language MOLA. Proceedings of ECOOP 2004 (Workshop on Model Transformation and execution in the context of MDA), Oslo, Norway, June 14-18, 2004

21. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. MOLA Language: Methodology Sketch. Proceedings of EWMDA-2, Canterbury, England, 2004. pp. 194-203.

22. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. UML Business Modeling Profile. Proceedings of ISD’2004, Vilnius, Lithuania, September 9-11, 2004. pp. 182-194.

23. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Efficiency Problems in MOLA Implementation. Proceedings of the 19th International Conference, OOPSLA’2004, Workshop “Best Practices for Model-Driven Software Development”, Vancouver, Canada, October 2004, p.14.

24. Karnitis E. Internet governance or regulation: the position of the Baltic States in advance of the second phase of WSIS. Baltic IT Review, 2004, N 2.

25. Kravcevs M. Better Probabilities for One-Counter Quantum Automata. DBIS (Rīga) raksti, Latvijas Universitāte, 2004.

26. Lace L. Enlarging gap between quantum and classical query complexities., Proceedings of WCC 2004 Student forum, Toulouse, France, pp.275-283.

27. Lāce L., Freivalds R. Lower Bounds for Query Complexity of Some Graph and Matrix Problems. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information


Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.46-56.

28. Lāce L. Enlarging Gap between Quantum and Deterministic Query Complexities. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.81-91.

29. Niedrite L., Grundmane L. Controlling access to Data Warehouse data within the database. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.291-305.

30. Niedrite L. Requirements and Options for Data Warehouses at Universities. Latvijas Universitāte raksti, 669. sējums “Datorzinātne un Informācijas tehnoloģijas”, ISSN 1407-2157, 2004, 117.- 125. lpp.

31. Podnieks K. MDA: Correctness of Model Transformations. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.401-412.

32. Rubenis A. Ethik in Lettland. Universität Greifswald, 2004

33. Ruklisa D., Barzdins J. Metamodels and Formalisationof Fuzzy knowledge: a Case Study. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.92-104.

34. Šmite D. Global Software Development Project Management - Distance Overcoming; Springer, Software Process Improvement, 11th European Conference, EuroSPI 2004, Proceedings, Trondheima, Norvēģija, 2004. gada 10.-12. novembris; 23.-33. lpp.

35. Šmite D. Ethics and Law on the Electronic Frontier. INFORMATICA, 2004, Vol. 3, No. 1, Lietuva; 91.-104.lpp.

36. Vīksna J., Gilbert D., Torrance G. Domain discovery method for topological profile searches in protein structures. Genome Informatics, vol 15., 2004, pp.72-81.

10.16.7.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos1. Bicevskis J., Andzans A., Ikaunieks E., Medvedis I., Straujums U., Vezis V.

Informatisation of Latvia’s Schools – the LIIS Project. Baltic IT&T Review, No. 1(32), 2004, pp. 67 –69.

2. Bogomolova N., Denisieva O., Gobzemis A. A method to increase the number of subscribers of mobile communications networks. – Programme and Abstracts of The International Conference ”RELIABILITY and STATISTICS in TRANSPORTATION and COMMUNICATION-2004”, Rīga, 2004.g. oktobris, 94. lpp.

3. Borzovs J. What Kind of ICT Education Do We Need?_Baltic IT&T Review, no. 3(34), 2004, pp. 44-47.

4. Buls J. The Lattice of Machine Invariant Sets and Subword Complexity. http://arxiv.org/abs/cs.CR/0502064, preprints, 2004, 9 lpp.

5. Cīrulis J. Knowledge representation systems and skew nearlattices. Contrib. to General algebra 16. Verl. J. Heyn, Klagenfurt, 2004, pp.43-51.

6. Cīrulis J. A first-order logic for multi-algebras. Novi Sad J. Math. 34(2004), pp.27-36.

7. Cīrulis J. A note to my paper “Multi-algebras from the view-point of algebraic logic”. Algebra Discr. Math. 2004:2, pp.114-116 (in print).

8. Cīrulis J. Multipliers, closure endomorphisms and quasi-decompositions of a Hilbert algebra. To appear in Proc. 68. Arbeitsagung Allgemeine Algebra, Dresden, Germany, June 2004.

9. Karnītis E. Baltijas jūras reģions – līderis informācijas sabiedrības veidošanā. Krāj. Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas. Zinātne, Rīga, 2004.g.

10. Karnitis E. Baltic Sea Region – a Leader in the Development of Information Society. In collection of articles: Latvia in Europe: Visions of the Future. Zinatne, Riga, 2004.

11. Karnītis E. Dzīves kvalitāte kā Latvijas nākotnes mērķis. Krāj.: Nacionālās intereses: formulējuma meklējumos. Stratēģiskās analīzes komisijas zinātniski pētnieciskie raksti. 2004, N 1.

12. Karnitis E. The IT&T Sector and Government: Development of Partnerships. Baltic IT Review, 2004, N 4.

13. Mizniks I. Computer analysis of the 3 color problem for V-shapes. Acta Societatis Mathematicae Latviensis No. 2004.06, Daugaupils, 2004, p.46.

14. Vezis V. Informatics at School. Information Technologies and Telecomunations for Rural Development, Proceeding of International Scientific Conference, Jelgava, May 6–7, 2004, 153.–162. lpp.

10.16.7.3. Konferences1. Barzdins G. MDA as Telecommunications Network Documentation Tool. 6th

International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.413-422.

2. Benefelds J., Niedrite L. Comparison of Approaches in Data Warehouse Development in Financial Services and Higher Education. International Conference on Enterprise Information Systems, Vol.1, 2004, Porto, pp.552-557.

3. Benefelds J., Niedrite L. Evaluation of real-time Data Warehousing processes. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.232-243.

4. Borzovs J. What ICT Education is Needed? In: Presentations from the Baltic IT&T Forum: eBaltics “eBaltics: Building Effective Partnership Networks”, Riga, 2004, pp.14.(nenumurētas)


http://arxiv.org/abs/cs.CR/0502064

5. Borzovs J., Šmite D. Global Software Development Process Management: Problem Statement. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.198-207.

6. Bula I., Rika D. Arrow-Hahn economic models with weakened conditions of continuity (tēzes). Starpt. konfrence „Game Theory and Mathematical Economics”, Varšava (Polija), 2004, pp.19-20.

7. Bula I. The use of w-discontinuous functions in models of economics (tēzes). 5-ā Latvijas Matemātiskās biedrības konference, Daugavpils, 2004.

8. Bula I., Vintere A. On the population model with a sine function (tēzes). 9-tā starptautiskā konference „Mathematical Modelling and Analysis”, Jūrmala, 2004.

9. Buls J. The Lattice of Machine Invariant Classes (tēzes). 67th Workshop on General Algebra, 19th Conference for Young Algebraists, Potsdama, Vācija, 2004.

10. Buls J., Invariance of Infinite Words. 5. Latvijas matemātikas biedrības konference, Daugavpils, 2004.

11. Cīrulis J. Fuzzy sets with values in a semiring-like logic. 7-th Int. Conf on Fuzzy Sets Theory and its Applications, Liptovsky Jan, Slovakia, Janv. 26-30, 2004, Abstracts, p.33.

12. Cīrulis J. Hilbert algebras as implicative partial semilattices. Abstracts. 67. Arbeitsagung Allgemeine Algebra, Potsdam, Germany, March 26-28, 2004. http:/at.yorku.ca/cgi-bin/amca/canj-36

13. Cīrulis J. Is algebraic logic a chapter of functional analysis? Abstracts 5th Latvian Math. Conf., Daugavpils, Apr. 6-7. Acta Soc. Math. Latviensis 5 (2004), p.24.

14. Cīrulis J. The lattice of closure endomorphisms of a Hilbert algebra. Abstracts. 68. Arbeitstagung Allgemeine Algebra, Dresden, Germany, June 10-13, 2004, Techn. Report Techn. Univ. Dresden, Math-AL-01-2004, p.20; also: http://at.yorku.ca/cgi-bin/amca/canq-58.

15. Cīrulis J. Triple construction for Hilbert algebras. Summer School on General Algebra and Ordered Sets (Mala Moravka, Czech Republic, Sept. 5—11, 2004)

16. Dombrovskis A., Feijoo C., Karnitis E., Ramos S. Electronic communications sector and economic development in Latvia: regularities and individualities. Communications & Strategies. Special issue: European enlargement and ICTs. Issue 56, 2004, 4Q.

17. Drikis I., Yang S. Y., Horng H. E., Hong Ch.-Y., Yang H. C. Modified frequency-domain method for simulating the electromagnetic properties in periodic magnetoactive systems, J. Appl. Phys. 95(10):5876–5881, 2004.

18. Drikis I., Yang S. Y., Hong C.-Y., Horng H. E., Yang H. C. Resonant electromagnetism in photonic crystals composed of triangular-arrayed rods with both dielectric constant and magnetic permeability functions. J. Opt. Soc. Am. B, 21(2):413, 2004

http://at.yorku.ca/cgi-bin/amca/canq-58

19. Drikis I., Cebers A. Molecular dynamics simulation of the chain of magnetic particles and flexible filament model. Magnetohydrodynamics, 40(4):351–357, 2004.

20. Freivalds K. Nondifferentiable optimization based algorithm for graph ratio-cut partitioning, Scientific Papers University of Latvia, vol. 669, pp.61–79. University of Latvia, 2004.

21. Gultniece I. Informācijas mācīšana skolā: ko mācām, kā mācām un kādi ir rezultāti (tēzes). Ogre 27.-29. oktobris, 2004, 63.-68. lpp.

22. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Model Transformation Language MOLA: Extended Patterns. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.339-356.

23. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Model Transformation Language MOLA. Proceedings of MDAFA 2004 (Model-Driven Architecture: Foundations and Applications 2004), Linkoeping, Sweden, June 10-11, 2004. pp.14-28.

24. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Basics of Model Transformation Language MOLA. Proceedings of ECOOP 2004 (Workshop on Model Transformation and execution in the context of MDA), Oslo, Norway, June 14-18, 2004

25. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. MOLA Language: Methodology Sketch. Proceedings of EWMDA-2, Canterbury, England, 2004. pp.194-203.

26. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. UML Business Modeling Profile. Proceedings of ISD’2004, Vilnius, Lithuania, September 9-11, 2004. pp.182-194.

27. Kalnins A., Barzdins J, Celms E. Efficiency Problems in MOLA Implementation. Proceedings of the 19th International Conference, OOPSLA’2004, Workshop “Best Practices for Model-Driven Software Development”, Vancouver, Canada, October 2004, p.14.

28. Karnitis E. Innovative economy in a small country. Proceedings of the Baltic Dynamics: International Conference “Innovation and Development of Knowledge-based Entrepreneurship” (on CD). Riga, 2004.

29. Karnītis Ģ. Datu apmaiņas problēmas informatīvajās sistēmās. LU 62. konference, Rīga 2004.

30. Lace L. Enlarging gap between quantum and classical query complexities., Proceedings of WCC 2004 Student forum, Toulouse, France, pp.275-283.

31. Lāce L., Freivalds R. Lower Bounds for Query Complexity of Some Graph and Matrix Problems. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.46-56.

32. Lāce L. Enlarging Gap between Quantum and Deterministic Query Complexities. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.81-91.


33. Niedrite L., Grundmane L. Controlling access to Data Warehouse data within the database. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.291-305.

34. Podnieks K. MDA: Correctness of Model Transformations. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 672 “Computer Science and Information Technologies”, Ed. J.Barzdins, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.401-412.

35. Ruklisa D., Barzdins J. Metamodels and Formalisationof Fuzzy knowledge: a Case Study. 6th International Baltic Conference Baltic DB&IS, Scientific Papers University of Latvia, Vol. 673 “Computer Science and Information Technologies”, Doctoral consortium, Ed. R.Freivalds, ISSN 1407-2157, 2004, Riga, pp.92-104.

36. Šmite D. Global Software Development Project Management - Distance Overcoming; Springer, Software Process Improvement, 11th European Conference, EuroSPI 2004, Proceedings, Trondheima, Norvēģija, 2004. gada 10.-12. novembris; 23.-33. lpp.

37. Vezis V. Contents of School Informatics. Proceedings of The LatSTE’2004 / Ed. A.Andžāns, T.Bērcis, L.Ramāna, Rīga, LU, 2004, 92.–99. lpp.

10.16.7.4. Monogrāfijas un mācību grāmatas1. Bula I., Buls J. Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem.

Apgāds Zvaigzne ABC, II daļa, 2004, 192 lpp.

2. Karnītis E. Informācijas sabiedrība – Latvijas iespējas un uzdrošināšanās. Pētergailis, Rīga, 2004.g.

3. Rubenis A. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. – R., Zvaigzne, 2004., 191 lpp.

4. Rubenis A. 20.gadsimta kultūra Eiropā. – R., Zvaigzne, 2004., 456 lpp.

10.16.7.5. Populārzinātniskas publikācijas1. Andžāns A., Bičevskis J., Ikaunieks Ē., Medvedis I., Straujums U., Vēzis V. LIIS

projekts Latvijas skolu informatizācijai. e-pasaule, Nr. 3, 2004, 6.-8.lpp.

2. Bārzdiņš G. Semantiskie meklētāji jeb kad dators iemācīsies lasīt. E-pasaule, Maijs 2004, 36.-38. lpp.

3. Bārzdiņš J. Par datorzinātņu strtēģiju Latvijas Universitātē. Latvijas Universitātes raksti. Jubilejas izdevums, 2004, 113.-124.lpp.

4. Bičevskis J. Vai LU vajadzīga sava datorzinātne. Latvijas Universitātes Raksti. Jubilejas izdevums, 2004, 56.-62. lpp.

5. Borzovs J. Par augstākās izglītības sistēmu domājot. Latvijas Universitātes Raksti. Jubilejas izdevums, 2004, 56.-62. lpp.

6. Borzovs J. Kāda IKT izglītība mums ir vajadzīga? e-pasaule, 2004. (februāris); 4.-6. lpp.

7. Borzovs J. Mazo kompāniju darbs apdraudēts. Dienas Bizness, 2004. (17.septembris), 15.lpp.

8. Borzovs J., Lauzis A., Feists V. Eiras cīņu aizkulises. Diena, 2004. (18.decembris), 2. lpp.

9. Karnīte V. Projekta vadītāja piezīmes, E-pasaule, 2004.g. janvāris

10. Karnītis E. Zināšanas kā resurss dzīves kvalitātes uzlabošanai – esošs, bet cik ilgi pietiekams? Krāj.: Latvijas Universitātes raksti; Jubilejas izdevums. 2004.g.

11. Freivalds R. Laudatio Andrim Padegam. “Zinātnes Vēstnesis”, 2004.g. 6.decembris, No. 20(291), 1-2. lpp


10.16.8. LU studentu publikācijas

10.16.8.1. Zinātniskas publikācijas starptautiski citējamos izdevumos1. Ambainis A., Bonner R., Freivalds R., Ķikusts A. Probabilities to accept

languages by quantum finite automata. ”Lecture Notes in Computer Science”, Springer, 1999, v.1627, pp.174-183.

2. Golovkins M. On quantum pushdown automata. In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 41-51.

3. Valdats M. The class of languagaes recognizable by 1-way quantum finite automata is not closed under union. In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 52-64.

4. Ķikusts A., Rasščevskis Z. On the accepting probabilities of 1-way finite automata with counter. In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 72-79.

5. Rasščevskis Z. The complexity of probabilistic versus deterministic finite automata. . In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 89-92.

6. Tervits G. Probabilistic co-learning of total recursive functions. In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 147-153.

7. Bonner R., Freivalds R., Rikards M. Undecidability on Quantum Finite 1-Counter Automaton. In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 65 - 71.

8. Bonner R., Freivalds R., Kravtsev M. Quantum versus Probabilistic 1-way Finite Automata with Counter. In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of

Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 80 - 88.

9. Bonner R., Freivalds R., Gailis R. Undecidability of 2-tape Quantum Finite Automata. In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 93 - 100.

10. Bērziņa A., Bonner R., Freivalds R. Parameters in Ambainis-Freivalds Algorithm. In: "Quantum Computation and Learning. Proceedings of the International Workshop. Sundbyholm Slott, Sweden, 27-29 May 2000", Richard Bonner and Rūsiņš Freivalds (Eds.), Institute of Mathematics and Computer Science, University of Latvia, and Department of Mathematics and Physics, Malardalen University, Sweden, 2000, p. 101 - 109.

11. Ambainis A., Ķikusts A., Valdats M. On the Class of Languages Recognizable by 1-Way Quantum Finite Automata. "Lecture Notes in Computer Science ", Springer, 2001, v.2010, p. 75-86.

12. Ambainis A., Kikusts A. Exact Results for Accepting Probabilities of Quantum Automata. v. 2136, Springer, 2001 , p. 135-147.

13. Bērziņa A., Bonner R. Ambainis-Freivalds’ algorithm for measure-once automata. "Lecture Notes in Computer Science ", v. 2138, Springer, 2001, p. 83-93.

14. Dubrovsky A. Space-efficient 1.5-way quantum Turing machine. "Lecture Notes in Computer Science ", v. 2138, Springer, 2001 , p.380-383.

15. Abele A., Vilks A., Gulbis A., Klints A., Mukane Dz., Pogulis G., Vitolina I., Indans I., Bicevskis J., Kirsakmens J., Marcinkevica M., Ozolina S., Straujums U. A Unified Information System for Latvia’s Libraries, Žurnāls “Baltic IT Review”, 1(20), 2001, pp. 40-46.

16. Bicevskis J., Ceriņa J., Ozols O. Latvia’s Government Portal: A Concept Baltic IT Review, No.4, 2001.

17. Scegulnaja O. Quantum real-time Turing machine. "Lecture Notes in Computer Science ", v. 2138, Springer, 2001 , p.412-415.

18. Bonner R., Freivalds R., Kravtsev M. Quantum versus Probabilistic One-Way Finite Automata with Counter. "Lecture Notes in Computer Science ", v. 2234, Springer, 2001 , p.181-190.

19. Golovkins M., Kravtsev M. Probabilistic Reversible Automata and Quantum Automata. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 2002, v.2387, p. 574-583.

20. Golovkins M., Kravtsev M. Probabilistic Reversibility and Its Relation to Quantum Automata. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 1-22, 2002.


21. Bonner R., Freivalds R., Rasščevskis Z. Size of finite probabilistic and quantum automata. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 23-31, 2002.

22. Kravcevs V. Boolean function computation by probabilistic and quantum decision trees. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 32-41, 2002.

23. Lāce L. Some examples to show advantages of probabilistic and quantum decision trees. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 42-49, 2002.

24. Kuzmenko D. A quantum single-query automaton. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 50-56, 2002.

25. Ozols R. Deterministic finite automata and Measure-Many 1-way quantum finite automata with non-isolated cut-point. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 57-60, 2002.

26. Midrijānis G. The Complexity of Probabilistic VS Quantum Finite Automata. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 61-64, 2002.

27. Tervits G. Probabilistic and Quantum Automata for Undecidability Proofs. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 65-69, 2002.

28. Dubrovsky A., Scegulnaja O. Quantum automata with mixed states; functions and languages recognition. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 70—75, 2002.

29. Kuzmenko D. Query automata minimization. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 76-82, 2002.

30. Luchko A. Genetic Programming Application to One-way Quantum Finite State Automata Generation. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 83—87, 2002.

31. .Greiziņa M., Grundmane L. Learning from zero information. In Proceedings of the 3rd Annual Conference on Quantum Computation and Learning, pages 122-123, 2002.

32. Golovkins M., Kravtsev M. Probabilistic Reversible Automata and Quantum Automata. COCOON 2002, pages 574—583, 2002.

33. Ambainis A., Ķikusts A. Exact Results for Accepting Probabilities of Quantum Automata. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 2001, v.2234, p. 135-147.

34. Midrijānis G. The Complexity of Probabilistic versus Quantum Finite Automata. "Lecture Notes in Computer Science", Springer, 2002, v.2540, p. 273-278.

35. Ambainis A., Kikusts A. Exact results for accepting probabilities of quantum automata. “Theoretical Computer Science”, 2003, vol. 295, No. 1-3, p. 3-25.

36. Ambainis A., Barbans U., Belousova A., Belovs A., Dzelme I., Folkmanis Ģ, Freivalds R., Lediņš P., Opmanis R., Škuškovniks A. Size of Quantum Versus

Deterministic Finite Automata. Proceedings of the International Conference on VLSI (VLSI '03), p. 303-308.

37. Lāce L., Freivalds R. Lower Bounds for Query Complexity of Some Graph Problems. Proceedings of the International Conference on VLSI (VLSI '03), p. 309-316.

38. Dubrovsky A., Scegulnaja O. Quantum algorithms and lower bounds for 3-Sum problem. Proceedings of EQIS'03, Kyoto, 2003, p. 17.

39. Freivalds R., Golovkins M., Ķikusts A. On the Properties of Probabilistic Reversible Automata. Proceedings of SOFSEM 2004, MatFyzPres, 2004.

40. Bērziņa A., Freivalds R. O quantum query complexity of Kushilevitz function.Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

41. Belovs A. A Way Of Constructing FunctionsWith A Low Polynomial Degree. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

42. Midrijānis G. Quantum lower bounds for the set equality problems. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

43. Lediņš P., Opmanis R. Boolean Functions Of Low Polynomial Degree. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

44. Ozols R. Constructing Boolean functions with a low polynomial degree. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

45. Dubrovsky A., Scegulnaja-Dubrovska O. Improved quantum lower bounds for 3-Sum problem. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

46. Lāce L., Freivalds R. Lower Bounds for Query Complexity of Some Graph and Matrix Problems. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

47. Kravcevs V. Quantum query algorithm complexity for graph circuit problem. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

48. Kravtsev M. Better Probabilities for Quantum One-Way Finite Automata with Counter. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

49. Lāce L. Enlarging gap between quantum and deterministic query complexities. Proceedings of the Sixt Baltic Conference on Data Bases and Information Systems, 2004, p. 12-23.

50. Lāce L. Enlarging gap between quantum and classical query complexities. Proceedings of the World Computer Congress, Toulouse, France, 2004.


51. Ozols R. Boolean Functions with a Low Polynomial Degree. Proceedings of the World Computer Congress, Toulouse, France, 2004.

52. Midrijānis G. A polynomial quantum query lower bound for the set equality. “Lecture Notes in Computer Science”, 2004, vol. 3079, p. 996-1005.

53. Ambainis A., Beaudry M., Golovkins M., Kikusts A., Mercer M., Thérien D. Algebraic Results on Quantum Automata. “Lecture Notes in Computer Science”, 2004, vol. 2996, p. 93-104.

54. Opmanis R. On Boolean Functions of Low Polynomial Degree. “Proceedings of the ERATO conference on Quantum Information Science”, September 1-5, 2004, Tokyo, Japan, p.154-155.

10.16.8.2. Zinātniskas publikācijas citos izdevumos1. Ambainis A., Bonner R., Freivalds R., Golovkins M., Karpinski M. Quantum

finite multitape automata. http://xxx.lanl.gov/abs/quant-ph/9905026

2. Ambainis A., Bonner R., Freivalds R., Kikusts A. Probabilities to accept languages by quantum finite automata. http://xxx.lanl.gov/abs/quant-ph/9904066

3. Valdats M. The class of languages recognizable by 1-way quantum finite automata is not closed under union. http://xxx.lanl.gov/abs/quant-ph/0001005

4. Ambainis A., Ķikusts A., Valdats M. On the class of languages recognizable by 1-way quantum finite automata. http://xxx.lanl.gov/abs/quant-ph/0009004

5. Golovkins M. Quantum Pushdown Automata. "Lecture Notes in Computer Science", vol. 1963, November 2000, pp. 335-345.

http://xxx.lanl.gov/abs/quant-ph/0009004


