Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENAS Nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika 2015. gada 26. janvārī
40
Embed
LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENAS - LU Filozofijas un ... · Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika ... GALVENĀS ATZIŅAS.
This document is posted to help you gain knowledge. Please leave a comment to let me know what you think about it! Share it to your friends and learn new things together.
Transcript
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENASNacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika
2015. gada 26. janvārī
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Īsi par pētījumu
Pētījums uzsākts 2014. gada janvārī un noslēgsies
2015. gada augustā
Finansējums:
90,13% Eiropas Sociālais Fonds, aktivitāte
«Cilvēkresursu piesaiste zinātnei»
9,67% valsts līdzfinansējums
0,20% LU FSI un LU līdzfinansējums
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Īsi par pētījumu
LU Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar
Ekonomikas un vadības fakultāti
Neatkarīga 11 migrācijas pētnieku un 5 piesaistītu
ekspertu grupa
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Kāpēc šis pētījums?
Pēdējo 10 gadu laikā vien no Latvijas izbraukuši
220 000
Vairāk nekā 10% Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus
Latvijas, un to skaits turpina augt
Arvien vairāk izbrauc jauni cilvēki, arvien biežāk – ar
visām ģimenēm (vai pievienojas savai ģimenei)
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Emigrācija sūtītājvalstij var nozīmēt ievērojamu cilvēkkapitāla zaudējumu un saasināt demogrāfijas problēmas, bet ko aizbraukšana nozīmē emigrantiem pašiem, viņu ģimenēm un bērniem?
Mērķis – ne tikai skaitļi, bet padziļināts situācijās izvērtējums no Latvijas emigrantu perspektīvas, sasaistē ar reālām politikas iniciatīvām
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Ar ko šis pētījums ir īpašs?
Vēsturē lielākā Latvijas diasporas aptauja
14 068 intervijas 118 valstīs
Gandrīz 200 padziļinātās intervijas 6 valstīs
Citas metodes (novērojumi, bērnu zīmējumu analīze, u.c.)
Lielākā no vienas valsts izbraukušo emigrantu
aptauja Eiropā
Pirmā aptauja, kas piedāvā vispārināmus datus par
latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Pateicamies
Pētnieku grupa pateicas katram, kas piedalījās pētījumā, kā arī mūsu informatīvajiem atbalstītājiem!
Pētījums – pamats sistemātiskai informācijas ieguvei par ārpus Latvijas dzīvojošajiem mūsu tautiešiem (migrācijas monitoringam)
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
GALVENĀS ATZIŅAS
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Cik daudzi plāno atgriezties?
Lai gan lielākā daļa Latvijas valstspiederīgo atgriezties šobrīd neplāno, Latvija netiek «norakstīta» pavisam
Tuvāko 6 mēnešu laikā
4%
Ne 6 mēnešu laikā, bet tuvāko 5 gadu laikā
Ne 5 gadu laikā, betVecumdienās
Varbūt, pie noteiktiemapstākļiem
Nekad
12% 14% 40% 30%
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Ar skatu uz nākotni
Lai atgrieztos, jābūt iespējām nodrošināt ģimeni, stabilitātes un drošības sajūtai
Aizbraukušie nav «zuduši» Latvijai: lielākā daļa joprojām jūtas piederīgi savai valstij un tautai, taču ļoti strauji asimilējas bērni
Saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespēja un veiksmīga bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Migrācija kā ‘problēma’?
Emigranti paši visbiežāk atzīst, ka šobrīd jūtas laimīgāki
Mīts par Latvijas emigrantiem kā zemi kvalificētiem strādniekiem nav gluži patiess – daudzi spēj sevi profesionāli realizēt tieši ārpus Latvijas
Darbs un mācības ārzemēs daudziem sniedz zināšanas un pieredzi, kā arī vērtīgus kontaktus
Lielais Latvijas diasporas apjoms paver iespējas dažāda veida sadarbībai un ekonomikas attīstībai
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Diaspora kā mūsu nācijas daļa
Diasporā vērojama ārkārtīga neuzticēšanās Latvijas valdībai un priekšstats par to, ka tādi cilvēki kā viņi valdību neinteresē
Nepieciešams veiksmīgāks valsts un diasporas dialogs un ar darbiem apliecināta diasporas interešu pārstāvniecība
Rūpes par visiem valstspiederīgajiem, neatkarīgi no tautības, vecuma, ienākumu līmeņa un citiem faktoriem
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
KĀPĒC ATGRIEŽAS?
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Kāpēc daļa tomēr atgriežas?
Padziļinātās intervijas ar tiem, kas atgriezušies:
Ģimene un draugi Latvijā
Ilgas pēc mājām, Latvijas
«Skraidīt plikām kājām pa pļavu», Latvijas ēdiens, u.c.
Valoda
Nevēlas dzīvot kaut kur kā svešinieki, bet netiek pieņemti
kā savējie
Emigrācijas ieguvumi vairs nešķiet tik nozīmīgi, lai paliktu
ārzemēs
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Nostaļģija
«Mana preference nav nauda, ja es, protams, varu izdzīvot. Mana preference ir atrasties tajā vidē, kas man ir patīkama, un būt gan ar dabu kopā, gan ar cilvēkiem, ar ko jūtos labi.»
(Vīrietis, 36 gadi, atgriezies no Vācijas)
«Sēdi Anglijā un sapņo, cik forši – atbrauc mājās no darba vakarā un aizej turpat pie mājas upītē nopeldies. Tur nekā tāda nav. Tu sēdi uz sava asfalta, dzīvo un skaties uz trakajām lapsām, kas riņķī skraida.»
(Vīrietis, 32 gadi, atriezies no Anglijas)
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Kas kavē atgriezties?
Jārada skaidra pārliecība par valsts pozitīvu virzību un stabilu attīstību!
Latvijas uzdevums ir ar darbiem rādīt, ka valstī notiek virzība deklarēto attīstības mērķu sasniegšanai
15
42
48
57
63
71
71
73
0 20 40 60 80
Nenokārtotas parādsaistības, kredīti Latvijā
Lielākā daļa ģimenes un draugu nedzīvo Latvijā
Neesmu drošs/-a vai bērns saņems nepieciešamo atbalstu,iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā
Esmu vīlies/-usies Latvijas valstī
Latvijā man nav profesionālās izaugsmes un/vaiuzņēmējdarbības iespēju
Esmu iekārtojies/-usies uz dzīvi šeit, ārzemēs
Latvijā man nav pietiekams sociālais atbalsts (dažādipabalsti, pensija u.tml.)
Latvijā nevaru atrast man pieņemamu darbu
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Nestabilitāte Latvijā
«… bija varianti – vai nu braukt uz Zviedriju un dzīvot
stabilu dzīvi, vai nu palikt Latvijā un dzīvot uz
jautājuma. Nu, noteikti, ka stabilā dzīve ir tas, uz ko
cilvēki tiecas. Tas arī bija mans lēmums, ka es
aizbraucu.»
(Vīriets, 28g., Zviedrija)
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Ko nozīmē «aizbraukt» vai «atgriezties»?
Migrācija nav vienkāršs vienvirziena process:
Palikšana uz dzīvi ārzemēs ne vienmēr ir plānota
Par mūsdienu iezīmi arvien vairāk kļūst transnacionālisms: 18% Latvijas valstspiederīgo dzīvo gan Latvijā, gan citā valstī
Atgriešanās Latvijā nebūt nenozīmē, ka paliks: ap 40% no Latvijas aizbrauca atkārtoti
Migrācija veicina transnacionālas identitātes veidošanos: 24% jūtas kā pasaules pilsoņi
Jāpaplašina izpratne par migrāciju
80 12 6 20
20
40
60
80
Dzvīvo āpusLatvijas
Lielākotiesārpus Latvijas
PārmaiņusLatvijā unārzemēs
LielākotiesLatvijā
52 39 9
Aizbrauca no Latvijaspirmoreiz
Aizbrauca no Latvijasne pirmo reizi
Pārcēlās uzpašreizējo valsti no
citas valsts
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Transnacionālisms kā dzīvesveids
«Kad es pēc Francijas pieredzes
atgriezos Latvijā, man bija liels
prieks… Pēc pusotra gada viens no
iemesliem kādēļ es braucu projām
bija arī tas, ka man vienkārši bija
par šauru un pārāk garlaicīgi. Man
ļoti patīk braukt atpakaļ [uz
Latviju], bet es nezinu kurā brīdī
tas būs, un es šobrīd nejūtos
piesaistīta nevienai valstij.»
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
0%
25%
50%
75%
100%
Visi kopā Latvieši Krievi Citi
Vai Jūs domājat, ka atgriezīsieties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā tuvāko 5 gadu laikā?
Noteikti nē
Drīzāk nē
Varbūt pienoteiktiemapstākļiem
Drīzāk jā
Noteikti jā
Kas biežāk plāno atgriezties (5 gadu laikā)?
Latvieši
Jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam (izņemot ārzemēs studējošos)
Vīrieši, īpaši ar zemu izglītības līmeni
Tie, kas darbā neizmanto savu kvalifikāciju
Tie, kas iepriekš dzīvoja mazpilsētās un laukos
Tie, kam Latvijā ir ģimene
Īrijā un bijušajās Padomju Savienības republikās dzīvojošie
Tie, kas jūtas piederīgi Latvijai
Tie, kas ir optimistiskāk noskaņoti par Latvijas ekonomikas stāvokli un tās attīstību
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
IDENTITĀTE, VALODA UN ATTIEKSME PRET VALSTI
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Saikne ar Latviju
Saikne ar Latviju visbiežāk nav zudusi:
63% (t.sk. 71% latviešu un 49% krievu) Latvijas
valstspiederīgo jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar
Latviju, kas ir vairāk nekā ar valsti, kurā dzīvo
šobrīd
Latviešu emigrantu piesaisti Latvijai maz ietekmē
ārzemēs pavadītais laiks
67% regulāri seko ziņām par Latviju
91% Latvijā ir draugi, 71% vismaz reizi nedēļā
sazinās ar tuviniekiem Latvijā
65% ir draugi no Latvijas mītnes zemē; 25% (t.sk.
33% latviešu) piedalās Latvijas diasporas On-line
grupās un vēstkopās.
63% atzīmē Jāņus un 62% vismaz šad tad klausās
latviešu mūziku
*Kopš 2012. gada 13% no aizbraukušajiem mājās palicis dzīvesbiedrs, 10% - pirmskolas vecuma bērns, 12% -skolas vecuma bērns.
0 25 50 75 100
Līdz gadam
1-2 gadus
3-5 gadus
6-10 gadus
Vairāk nekā 10 gadus
Līdz gadam
1-2 gadus
3-5 gadus
6-10 gadus
Vairāk nekā 10 gadus
Latv
ijuM
ītn
es z
emi
Latviešu piesaistes sajūta Latvijai un mītnes zemei atkarībā no ārzemēs
pavadītā laika
Ļoti cieši Cieši
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Valodas saglabāšana
Dzīvojot ārzemēs, latviešu valodas lietojums ģimenē būtiski samazinās
Bērni ātri asimilējas – mītnes zemes valodas zināšanas latviešu bērniem ir labākas nekā latviešu valodas zināšanas
70% latviešu ir svarīgi, lai bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu; 21% – lai zinātu to vismaz sarunvalodas līmenī
Jānodrošina atbalsts latviešu valodas un identitātes uzturēšanai diasporas bērniem!
67
75
62
25
32
20
42
29
50
visi vīrietis sieviete
Ģimenē Latvijā runāja latviešu valodā
Sarunvaloda ģimenē
Latviešu Krievu Citā
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Bērnu valodu lietojums
«Jā, un tas, ka man meitenes
pāranglikojās, viņām bija četri gadi un
maziem bērniem ļoti ātri valoda, viss,
viņas elementārus vārdus vairs latviski
nezina ar visu to, ka mums bija noteikums,
ka mājās jārunā latviski, jo viņas, kad
spēlējās, viņas runāja tikai angliski. [..]
Viņas gāja skolā, viņām viss notika angliski
un trīs gadi bērns nav pieaudzis cilvēks,
kuram ir pilns vārdu krājums.»
(Sieviete, 30 gadi, atgriezās Latvijā)
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Diaspora par valsti un valsts par diasporuVērojama ārkārtīga neuzticēšanās Latvijas valdībai
56% skalā no 0 līdz 10 sniedz vērtējumu ‘0’, vid. vērt.1,5
Vairāk uzticas mītnes zemes valdībai: vid. vērt. 5,9
78% ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo uzskata, ka Latvijas valdību neinteresē tādi cilvēki kā viņi
īpaši krievu tautības cilvēki un Latvijas nepilsoņi,
tie, kuriem nav augstākās izglīības.
59% nav dzirdējuši par reemigrācijas plānu
Tie 7% kas ne vien dzirdējuši, bet arī zina, ko plāns paredz, ir jo pārliecinātāki, ka valdībai viņi neinteresē
Pozitīvāks priekšstats – tiem, kas zina par plānu, bet ne ko tas paredz
Kā veidojas valsts un diasporas dialogs? Cik labi valstī pārstāvētas diasporas intereses?
Pilnīgi piekrītu58%
Drīzāk piekrītu20%
Ne piekrītu, ne nepiekrītu 13%
Drīzāk nepiekrītu 6%
Pilnībā nepiekrītu 3%
«Latvijas valdību neinteresē tādi cilvēki kā es»
Pilnīgi piekrītu4%
Drīzāk piekrītu5%
Ne piekrītu, ne nepiekrītu
11%
Drīzāk nepiekrītu
28%
Pilnībā nepiekrītu
52%
«Politiķiem Latvijā patiesi rūp ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo situācija»
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
«Atņemto māju sajūta»
Ja Tu gribētu atgriezties, vai Tu varētu atgriezties? «Principā jā. Atpakaļ jau īsti nav kur atgriezties. Kas tad gaida Latvijā? 8 lati bērnu nauda. [..] Bez naudas. Latvijā ir ļoti jauki, ja ir nauda. [..]»
(sieviete, 49, Berlīne)
Tad principā jūs tā kā mēģinājāt visu laiku noturēties Latvijā, bet īsti nebija to iespēju? «Do posļedņevo, ņepoverite, do posļedņevo (līdz pēdējam, neticēsiet, līdz pēdējam – krieviski) gribējām palikt. Gaidījām, ka būs kaut kas labāks, bet nē – nav!»
(sieviete, 38, Zviedrija)
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
DZĪVE ĀRPUS LATVIJAS
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Kā iet mūsu tautiešiem ārzemēs?
Vidējā apmierinātība
Emigranti kopumā ir apmierinātāki ar dzīvi nekā Latvijā palikušie un daudzviet – apmierinātāki nekā mītnes zemes iedzīvotāji
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Kā iet mūsu tautiešiem ārzemēs?
Vidējā apmierinātība ar dzīvi kopumā
Austrālija Kanāda ASV Īrija Dānija Norvēģija Zviedrija Lielbritānija Vācija Krievija
Mītnes zeme
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Finansiālie apstākļi tur un šeit; mūsējiem un vietējiem
Ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos ienākumus, kā jums izdodas
«savilkt galus kopā», t.i., nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?
0% 25% 50% 75% 100%
Ārzemēs, 2014. g.
Latvijā pirms aizbraukšanas, 2000-2014
Latvijas iedzīvotāji (16–64 g. veci), 2013. g.
Latvijas emigranti, 2014. g.
Visi iedzīvotāji, 2013. g.
Latvijas emigranti, 2014. g.
Visi iedzīvotāji, 2013. g.
Latvijas emigranti, 2014. g.
Visi iedzīvotāji, 2013. g.
Emig
ran
tiV
isi
Liel
bri
tān
ijaV
ācija
No
rvēģ
ija
Ar lielām grūtībām Ar grūtībām Ar nelielām grūtībām
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Ko dara mūsu tautieši ārzemēs?
Galvenā nodarbošanās ārzemēs pirmajā gadā pēc ierašanās
(2000.–2014. gados) un šobrīd
0%
25%
50%
75%
100%
Pirmsaizbraukšanās
1. gadā 2014.g. 2013.g.
Latvijā Ārzemēs Latvijas iedzīvotāji (15–64 g. veci)
Citi ekonomiski neaktīvie
Bērnu kopšana u.tml.
Studijas, prakse
Darba meklētājs
Uzņēmējs, pašnodarbinātais
Algots darbs
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Vīriešu nodarbinātības izmaiņas ārzemēs
0%
25%
50%
75%
100%
1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g. 1. gadā 2014. g.
Pamatizglītība Vidējā izglītība Augstākā izglītība Visi
Citi ekonomiski neaktīvie
Bērnu kopšana u.tml.
Studijas, prakse
Darba meklētājs
Uzņēmējs,pašnodarbinātais
Algots darbs
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Profesionālā mobilitāte un kvalifikācijas izmantošana
39% no ārzemēs strādājošiem
21. gadsimta emigrantiem lielā
mērā izmanto darbā savu
kvalifikāciju, izglītību; augstskolu
beidzējiem – 57%
Salīdzinot ar pēdējo darbu
Latvijā, 24% strādā zemāk
kvalificētā profesijā, bet 7% –
augstāk (par 20% nav
infomācijas)
7% jau ārzemēs mainīja
profesiju «augšup»
0%
25%
50%
75%
100%
Vad./Spec. Kalp./Pakalp. Kval. strād. Vienk. prof.
Pēdējā profesija Latvijā
Nav informācijas
Vienkāršās profesijas
Kvalificēti strādnieki
Kalpotāji, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiVadītāji, speciālisti
0%
25%
50%
75%
100%
Pamatizglītība Vidējā izglītība Augstākā izglītība
Nav informācijas
Vienkāršās profesijas
Kvalificēti strādnieki
Kalpotāji, pakalpojumuun tirdzniecībasdarbinieki
Vadītāji, speciālisti
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Saites ar Latviju
Nereti ar Latviju saista ne vien sociālās, bet arī ekonomiskās saites:
40% Latvijā ir nekustamais īpašums
6% – darbs Latvijā un vēl 3% – bizness Latvijā
Šīs saites daudzi plāno arī attīstīt:
25% 21. gs. emigrējušo domā, ka nākotnē varētu nodibināt uzņēmumu Latvijā, izveidot vai palīdzēt izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem
Ap 40% plāno vai pieļauj iespēju nopirkt īpašumu Latvijā
Diasporas lielais apjoms paver iespējas dažāda veida sadarbībai un ekonomikas attīstībai!
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Mūsu mērķi
Sniegt migrācijas stāvokļa sākotnējo novērtējumu
Izstrādāt migrācijas un reemigrācijas procesu novērtēšanas metodoloģiju
Analizēt nacionālo identitāti emigrantu kopienās, un tās lomu integrācijā mītnes zemes sabiedrībā vai atgriešanās plānos
Sniegt diasporas politikas, t.sk. reemigrācijas pasākumu un komunikācijas instrumentu, zinātniski-metodisko atbalstu
Izvērtēt atsevišķu rīcībpolitiku (ārzemju studiju kreditēšana, reemigrācijas veicināšanas politika, migrācijas uzskaite) efektivitāti
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Pētāmo jautājumu loks
Līdz šim pētījumi pamatā koncentrējušies uz migrācijas apjoma un cēloņu novērtēšanu, bet ar migrāciju saistīto problēmu loks ir daudz plašāks:
Kā dzīvo mūsu tautieši āzemēs un kā tie integrējas mītnes zemes sabiedrībā
Vai tiek saglabāta saikne ar latviju un nacionālā identitāte
Kādus informācijas kanālus izmanto, ar kādu informāciju apmainās sociālajos medijos
Cik aktīva ir tīklošanās ar latviešu diasporu āzremēs
Kas palīdz vai apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū Latvijā, atgriežoties no ārvalstīm
Kāda loma ir studiju kreditēšanas iespējām un darbiekārtošanās pakalpojumu piedāvājumam ārvalstīs
Kāda informācija vai atbalsts būtu nepieciešama tiem, kas apsver iespēju atgriezties
Kā lēmumu atgriezties ietekmē emigrantus sociālā atmiņa un citi jautājumi
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politikaProjektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENASNacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika