Latvijas cilvēki un tautsaimniecība 100 gados
Latvijas cilvēki un tautsaimniecība100 gados
Iedzīvotāji
Pirmsākumi - 1917
1918 - 1939
1940 - 1990
1991 - 2017
1817. gadā Kurzemē, 1819. gadā Vidzemē un 1861. gadā, līdz ar pārējo Krievijas impēriju, arī Latgalē notiek
zemnieku brīvlaišana.
Zemnieki vairs nav dzimtcilvēki un var kļūt par savu zemju īpašniekiem.
Nodarbinātība pa tautsaimniecības nozarēm 1897. gadā19. gadsimts iezīmējas ar brīvības pieaugumu
Lauksaimniecība
45%Rūpniecība
20%
Tirdzniecība
5%
Transports
3%
Mājas apkalpotāji
12%
Pārējie
12%
Lauksaimniecība
Rūpniecība
Tirdzniecība
Transports
Brīvās profesijas
Administrācija, tiesa, policija
Mājas apkalpotāji
Pārējie
Lai gan 19. gs. beigās strauji attīstās rūpniecība, lielākā daļa nodarbināto tāpat ir lauksaimniecības nozarē.
Pirmsākumi - 1917
19. gadsimta beigās straujā industrializācija veicina gan iedzīvotāju migrāciju no laukiem uz pilsētām, gan krievu, lietuviešu un poļu darbaspēka ieplūšanu.
Nāk 1. Pasaules karš un daļa iedzīvotāju dodas bēgļu gaitās, iet bojā vai tiek evakuēta, iesaukta kara dienestā.
Iedzīvotāju sadalījums Latvijas teritorijāKarš koriģē iedzīvotāju plūsmas
Iedzīvotāju skaits samazinās no 2.55 milj. 1914. gadā līdz
1.6 milj. 1920. gadā jeb ap 40%samazinājums.
Pirmsākumi - 1917
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
1863 1897 1914 1920
Laukos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars Pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars
85%
15%
72%
29%
60%
40%
76%
24%
Iedzīvotāji
Pirmsākumi - 1917
1918 - 1939
1940 - 1990
1991 - 2017
No lauka uz rūpnīcu
Pēc 1. Pasaules kara Latvija ir atgriezta pie tradicionālā dzīvesveida –
lauksaimniecībā nodarbināti 80%.
Atjaunojoties tautsaimniecībai
pieaug citu nozaru loma –rūpniecībā nodarbināto skaits šajā laikā gandrīz trīskāršojas, bet īpatsvars divkāršojas.
Nodarbinātība Latvijas tautsaimniecībā
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1920 1925 1930 1935
Tū
kst
oši
Pārējie
Mājas apkalpotāji
Administrācija, tiesa, policija
Brīvās profesijas
Transports
Tirdzniecība
Rūpniecība
Lauksaimniecība
Tautsaimniecībā nodarbinātie(labā ass)
1918 - 1939
Rūpniecība koncentrējas galvaspilsētā – Rīgā, kur kvalificētu strādnieku algas
vidēji par 1/3 augstākas nekā Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā.
Ja laukstrādnieku samaksu rēķina kopā ar graudā gūto, tad tās pārsniedz nekvalificētu strādnieku algas pilsētās gan sievietēm, gan vīriešiem.
Vidējās gada algas 1930. gadā, latiIzglītība ļauj tikt pie labākas algas
Jāņem gan vērā, ka dzīvošana pilsētā ir dārgāka nekā laukos.
1918 - 1939
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
Kvalificētastrādnieka
Nekvalificētsstrādnieks
Nekvalificētastrādniece
Gada puisislauksaimniecībā
Gada meitalauksaimniecībā
Lauksaimniecībāsaimnieka nodrošinātaisuzturs un mājoklis varveidot ap 60% no strādnieka samaksas.
1776 Ls
1128 Ls
696 Ls487 Ls
713 Ls
336 Ls504 Ls
Uz pilsētu!
1. Pasaules kara iespaidā
pilsētu iedzīvotāju īpatsvars ievērojami sarūkun 1920. gadā tas ir zemāks nekā 19. gs. beigās.
Valsts neatkarības laikā
urbanizācija turpinās, taču pilsētu iedzīvotāju īpatsvars 1914. gada līmeni nesasniedz.
1913. gadā Rīgā dzīvo 520 tūkst. iedz., no kuriem 41.3% ir latvieši, 19.5% krievi 13.5% vācieši un 6.6% ebreji.
1918 - 1939
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
1914 1920 1925 1930 1935 1939
Laukos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars Pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars
Iedzīvotāju sadalījums pēc dzīvesvietas Latvijā
Karadarbības un tās seku iespaidā Latvijā vēl 1920. gadā vairāk mirušo nekā dzimušo.
Tas gan ātri mainās un pārējo neatkarības laiku kopējā situācija ir pozitīva, lai gan nedaudz, bet pastāvīgi samazinās dzimušo skaits.
Dzimušo un mirušo skaits LatvijāDabiskais pieaugums atjaunojas
Tā rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums palēninās. Uz 1000 iedzīvotājiem, vidēji tas samazinās no 7 līdz 4.
1918 - 1939
-10
0
10
20
30
40
50
Tū
ksto
ši
Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums
Latvija kļūst latviskāka
- Iedzīvotāju skaits pastāvīgi
pieaug un 1939. gadā gandrīz sasniedz 2 milj.
- Tāpat arī latviešu īpatsvars iedzīvotāju sastāvā palielinās, bet lielākās minoritātes –
krievu – samazinās.
- Atšķirībā no Latvijas un
Igaunijas, Lietuvā lielākā minoritāte ir ebreji.
Iedzīvotāju skaits un etniskais sastāvs Latvijā
1918 - 1939
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
1.8
2
1920 1925 1935M
iljo
ni
Citi
Lībieši
Igauņi
Vācieši
Čigāni
Ebreji
Lietuvieši
Poļi
Ukraiņi
Baltkrievi
Krievi
Latvieši
72,76%
12,56%
73,4%
10,5%
76,98%
8,83%
Iedzīvotāji
Pirmsākumi - 1917
1991 - 2017
1940 - 1990
1918 - 1939
Sadzīve sagrūst
Sākas 2. Pasaules karš un Latviju, kopā ar tās tautu, posta gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas spēki.
Kopumā kara laikā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par aptuveni 400
tūkst. līdz 1.55 milj. 1946. gadā.
1940 – 1990
Iedzīvotāju apspiešanai 40. un 50. gados PSRS izmanto arestēšanu un notiesāšanu, likumīgu vai pretlikumīgu nogalināšanuvai izsūtīšanu.
12–15 tūkst.
bojā gājušo
15 tūkst.
izsūtīto
70 tūkst.
bojā gājušo
75 tūkst.
iznīcināti
150 – 200 tūkst.
42 tūkst.
izsūtīto
PSRS armijas un sarkano partizānu sastāvā
1941. gada deportācijas
Vācu armijas latviešu leģiona sastāvā
Latvijas ebreji
Bēgļu gaitās devušies
1949. gada deportācija
- Tas notiek ievedot darbaspēku un militāro personālu no citām PSRS republikām.
- Tā rezultātā pakāpeniski pieaug gan iedzīvotāju skaits, gan krievu, baltkrievu un ukraiņu īpatsvars.
- 1989. gadā Latvijā vien 52% iedzīvotāju ir latvieši. Krievu skaitsLatvijā no 1935. gada pieaug vairāknekā pieckārt, īpatsvars pieaug no 9% līdz 34%.
Iedzīvotāju skaits un etniskā struktūraTiek mainīts nacionālais sastāvs
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
1935 1959 1970 1979 1989M
iljo
ni
Citi
Lībieši
Igauņi
Vācieši
Čigāni
Ebreji
Lietuvieši
Poļi
Ukraiņi
Baltkrievi
Krievi
Latvieši77%
62%
57%
54%
52%
9%
27%
30%
33%
34%
1940 – 1990
Pastiprināta imigrācija
Lai gan demogrāfiskā situācija ir labvēlīga,
imigrācija visā periodā
atstāj lielāku iespaidu uz iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Dzimušo un mirušo skaits un dabiskais pieaugumsLatvijas PSR
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
Tū
ksto
ši
Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums
1940 – 1990
50. gados pirmo reizi Latvijas teritorijā pilsētās ir vairāk iedzīvotāju nekā laukos (1959. gadā jau 56%).
Līdz 80. gadu beigām šis rādītājs sasniedz 70% atzīmi.
80. gadu beigās Rīgā dzīvo ap1/3 no visas Latvijas PSR populācijas.
Latvijas PSR lauku un pilsētu iedzīvotāju sadalījumsArī PSRS laikā urbanizācija turpinās
Latvieši veido 37% (1959. gadā 45%), krievi – 47% (39%).
30 gadu laikā nacionalitāšu īpatsvari krasi mainās un dominē krievu tautība.
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1939 1959 1970 1980 1985 1991
Pilsētu iedzīvotāju īpatsvars Lauku iedzīvotāju īpatsvars
65%
44%38%
31% 30% 29%
35%56%
62%69%
70%71%
1940 – 1990
- Tajā nodarbināti 30 – 35% iedzīvotāju.
- Lauksaimniecībai ir mazāka prioritāte. Pirms 2. Pasaules kara tajā nodarbināti ap 2/3 strādājošo, taču līdz 1989. gadam īpatsvars samazinās līdz 16%.
- Šajā periodā pieaug izglītības,
zinātnes, transporta un
sakaru jomu nozīme.
Nodarbinātība Latvijas PSR pa nozarēmLatvijas PSR uzsvars uz rūpniecību
1940 – 1990
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
1935 1965 1970 1975 1980 1985 1990
Pārējās tautassaimniecības nozares
Valsts orgāni un valstsfinanšu iestādes
Izglītība, veselībasaizsardzība, zinātne
Tirdzniecība unsabiedriskā ēdināšana
Transports un sakari
Lauksaimniecība
Celtniecība
Rūpniecība
Latvijas PSR sākumā vislabāk apmaksātās ir valsts pārvaldes un izglītības jomas, bet lauksaimniecībā atalgojums viszemākais.
Kopš 60. gadiem par līderi atalgojuma ziņā izvirzās celtniecība un transporta pakalpojumi.
Vidējās mēnešalgas pa tautsaimniecības nozarēm Latvijas PSR Atalgojuma atšķirības mazinās
Pakāpeniski algu atšķirība starp lauksaimniecību un rūpniecību kļūst aizvien mazāka. 1990. gadā viszemāk apmaksātās nozares ir veselības aprūpe un izglītība.
1940 – 1990
0
50
100
150
200
250
300
350
400
Ru
bļi
Rūpniecība
Lauksaimniecība
Transports
Celtniecība
Tirdzniecība
Valsts pārvalde
Veselības aizsardzība,sociālā nodrošināšanaIzglītība un kultūra
Iedzīvotāji
Pirmsākumi - 1917
1940 - 1990
1991 - 2017
1918 - 1939
Pēc neatkarības atjaunošanas tautsaimniecības nestabilitāte veicina negatīvas demogrāfiskās tendences.
Pieaugoša problēma novecošana.
2017. gadā 15-59 gadus veci ir 51% iedzīvotāju (2000. gadā 56%), bet par 60 gadiem vecāki ir 35% (24%).
Dzimušie, mirušie un dabiskais pieugums LatvijāStrauji pieaug mirstība un samazinās dzimstība
Paredzamais dzīves ilgums vīriešiem nokrītas no 64 līdz 59 gadiem, sievietēm no 75 līdz 73. Pieaugot dzīves līmenim tie uzlabojas, 2017. gadā sasniedzot 70 un 79 gadus.
1991 – 2017
-20
-10
0
10
20
30
40
50
Tū
kst
oši
Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums
90. gados tā galvenokārt
vērsta uz NVS (bijušajām PSRS) valstīm.
21. gadsimtā emigrācijas plūsma pārvirzās uz Eiropas Savienības valstīm, īpaši vispasaules finanšu krīzes laikā un pēc tās.
Iedzīvotāju migrācija starp Latviju un ES, NVS valstīmStrauja iedzīvotāju emigrācija
Līdzīga virzienu maiņa vērojama arī imigrantu plūsmā. Migrācijas saldo ir negatīvs visā periodā, taču uzlabojas.
1991 – 2017
-60
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
Tū
kst
oši
NVS, emigrācija ES, emigrācija NVS, imigrācija ES, imigrācija
Pirms neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits sasniedz vēsturiski augstāko atzīmi (2.67 milj.).
Negatīvo demogrāfisko un migrācijas tendenču iespaidā Latvijā pakāpeniski samazinās iedzīvotāju skaits.
Iedzīvotāju skaits un etniskais sastāvs Latvijā2017. gadā Latvijā dzīvo tikpat iedzīvotāju, cik 1935. gadā
Ņemot vērā, ka liela daļa aizbraucēju ir krievi (īpaši 90. gados), latviešu īpatsvars aug.
1991 – 2017
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
1989 2000 2011 2017
Milj
on
i
Citi
Lībieši
Igauņi
Vācieši
Čigāni
Ebreji
Lietuvieši
Poļi
Ukraiņi
Baltkrievi
Krievi
Latvieši52%
34%
58%
30%
62.1%
26.9%
62%
25.4%
- 21. gadsimtā nodarbinātība ievērojami pārvirzījusies uz pakalpojumu jomām.
- Senāk dominējošajās nozarēs, lauksaimniecībā un rūpniecībā 2017. gadā nodarbināti attiecīgi vien 7% un 16%.
- Vislabāk apmaksātie sektori ir IT(€1477 bruto mēnesī) un finanšu pakalpojumu (€1921) nozares. Alga lauksaimniecībā (€775), tāpat kā apstrādes rūpniecībā (€878), ir zemāka par vidējo mēnešalgu valstī (€926).
Latvijā nodarbināto sadalījums pa nozarēmPakalpojumu loma nodarbinātībā pieaug
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%Citi pakalpojumi
Veselība un sociālā aprūpe
Izglītība
Valsts pārvalde un aizsardzība
Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīviepakalpojumi
Transports, uzglabāšana, IT un komunikācijas pakalpojumi
Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
Būvniecība
Rūpniecība
Lauksaimniecība, mežsaimniecībaun zivsaimniecība
1991 – 2017